visām 2. panta a) apakšpunktā definētajām sistēmām, ko regulē kādas dalībvalsts tiesības un kas darbojas jebkurā valūtā, ►M1  euro ◄ vai dažādās valūtās, ko attiecīgā sistēma savstarpēji konvertē;

visiem šādas sistēmas dalībniekiem;

nodrošinājumu, kas sniegts sakarā ar:

▼M1

▼B

“sistēma” ir oficiāla vienošanās:

▼M1

▼B

▼M4

▼B

Ievērojot pirmās daļas nosacījumus, dalībvalsts par sistēmu var noteikt tādu oficiālu vienošanos, kuras uzdevums ir pārveduma rīkojumu izpilde atbilstoši i) apakšpunkta otrajam ievilkumam un kura ierobežotā apjomā izpilda rīkojumus attiecībā uz citiem finanšu instrumentiem, ja attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka šādas sistēmas noteikšanu pamato sistēmisks risks.

Atsevišķos gadījumos dalībvalsts var par sistēmu noteikt šādu oficiālu vienošanos divu dalībnieku starpā, neskaitot iespējamo norēķina iestādi, iespējamo galveno darījumu otru pusi, iespējamo ieskaita iestādi vai iespējamo netiešo dalībnieku, ja tā uzskata, ka šādas sistēmas noteikšanu pamato sistēmisks risks.

▼M1

Vienošanās starp sadarbspējīgām sistēmām neveido atsevišķu sistēmu;

“iestāde” ir:

Ja sistēmu uzrauga saskaņā ar valsts tiesību aktiem un izpilda tikai i) apakšpunkta otrajā ievilkumā definētos pārveduma rīkojumus, kā arī maksājumus, kas izriet no šādiem rīkojumiem, dalībvalsts var nolemt, ka uzņēmumus, kas piedalās šādā sistēmā un atbild par finanšu saistību izpildi, kuras izriet no pārveduma rīkojumiem šajā sistēmā, var uzskatīt par iestādēm, ja vien vismaz trīs šīs sistēmas dalībnieki pieder šī apakšpunkta pirmajā daļā minētajām kategorijām un šādu lēmumu pamato sistēmisks risks;

“galvenā darījumu otra puse” jeb “CCP” ir CCP, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā;

“norēķinu iestāde” ir iestāde, kas iestādēm un/vai galvenajām darījumu otrām pusēm, kas piedalās sistēmā, atvēl norēķinu kontus, ar kuru starpniecību tiek izpildīti pārveduma rīkojumi šādās sistēmās un vajadzības gadījumā izsniedz kredītu minētajām iestādēm un/vai galvenajām darījumu otrām pusēm norēķina nolūkiem;

“ieskaita iestāde” ir iestāde, kas atbild par iestāžu, iespējamās galvenās darījumu otras puses un/vai iespējamās norēķinu iestādes neto pozīciju aprēķinu;

“dalībnieks” ir iestāde, CCP, norēķinu iestāde, ieskaita iestāde, sistēmas operators vai CCP tīrvērtes dalībnieks, kas saņēmis atļauju, ievērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 17. pantu.

Saskaņā ar sistēmas noteikumiem viens un tas pats dalībnieks var darboties kā CCP, norēķinu iestāde vai ieskaita iestāde vai veikt daļu vai visus no minētajiem uzdevumiem.

Šīs direktīvas nolūkos dalībvalsts netiešu dalībnieku var uzskatīt par dalībnieku, ja to pamato sistēmisks risks, tomēr tas neierobežo tā dalībnieka atbildību, ar kura starpniecību netiešais dalībnieks nodod pārveduma rīkojumus sistēmai;

“netiešais dalībnieks” ir iestāde, galvenā darījumu otra puse, norēķinu iestāde, ieskaita iestāde vai sistēmas operators, kam ir līgumattiecības ar sistēmas dalībnieku, kas izpilda pārveduma rīkojumus, kuri ļauj netiešajam dalībniekam veikt pārveduma rīkojumus, izmantojot sistēmu, ja netiešais dalībnieks ir zināms sistēmas operatoram;

“vērtspapīri” ir visi instrumenti, kas norādīti Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļā;

“pārveduma rīkojums” ir:

▼M1

▼B

“maksātnespējas procedūras” ir kolektīvs pasākums, ko paredz kādas dalībvalsts vai kādas trešās valsts tiesības attiecīgā dalībnieka likvidēšanai vai sanācijai, ja tas ietver pārvedumu vai maksājumu apturēšanu vai ierobežošanu;

“ieskaits” ir prasījumu un saistību, kas izriet no pārveduma rīkojumiem, ko izdara viens vai vairāki dalībnieki par labu vienam vai vairākiem citiem dalībniekiem vai ko tie saņem no tiem, pārvēršana vienā neto prasījumā vai vienā neto saistībā tā, ka tikai neto prasījumu var pieprasīt un neto saistība ir jāizpilda;

“norēķinu konts” ir konts centrālajā bankā, norēķinu iestādē vai galvenajā darījumu otrā pusē, ko izmanto naudas līdzekļu vai vērtspapīru noguldījumiem un norēķiniem par darījumiem sistēmas dalībnieku starpā;

“nodrošinājums” ir visi realizējamie aktīvi, tostarp – bez ierobežojumiem – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem ( 5 ) 1. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētais finanšu nodrošinājums – kurus dod kā nodrošinājumu (tostarp nauda, ko sniedz nodrošinājuma sakarā) saskaņā ar atpirkuma vai līdzīgu līgumu vai kā citādi, lai nodrošinātu tiesības un saistības, kas var rasties sakarā ar sistēmu, vai kurus dod dalībvalstu centrālajām bankām vai Eiropas Centrālajai bankai;

“darbadiena” attiecas gan uz dienas, gan nakts norēķiniem un ietver visus notikumus sistēmas ekonomiskās attīstības ciklā;

“sadarbspējīgas sistēmas” ir divas vai vairākas sistēmas, kuru sistēmu operatori ir savstarpēji vienojušies par kārtību, kas ietver pārveduma rīkojumu izpildi starp sistēmām;

“sistēmas operators” ir struktūra vai struktūras, kas ir juridiski atbildīgas par sistēmas ekspluatēšanu. Sistēmas operators var rīkoties arī kā norēķinu iestāde, galvenā darījumu otra puse vai ieskaita centrs.