01998L0026 — LV — 08.04.2024 — 006.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/44/EK (2009. gada 6. maijs), |
L 146 |
37 |
10.6.2009 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2010/78/ES (2010. gada 24. novembris), |
L 331 |
120 |
15.12.2010 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) |
L 201 |
1 |
27.7.2012 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) |
L 257 |
1 |
28.8.2014 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2019/879 (2019. gada 20. maijs), |
L 150 |
296 |
7.6.2019 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/886 (2024. gada 13. marts), |
L 886 |
1 |
19.3.2024 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 98/26/EK
(1998. gada 19. maijs)
par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās
I
IEDAĻA
PIEMĒROŠANAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Šī direktīva attiecas uz:
visām 2. panta a) apakšpunktā definētajām sistēmām, ko regulē kādas dalībvalsts tiesības un kas darbojas jebkurā valūtā, ►M1 euro ◄ vai dažādās valūtās, ko attiecīgā sistēma savstarpēji konvertē;
visiem šādas sistēmas dalībniekiem;
2. pants
Šajā direktīvā:
“sistēma” ir oficiāla vienošanās:
Ievērojot pirmās daļas nosacījumus, dalībvalsts par sistēmu var noteikt tādu oficiālu vienošanos, kuras uzdevums ir pārveduma rīkojumu izpilde atbilstoši i) apakšpunkta otrajam ievilkumam un kura ierobežotā apjomā izpilda rīkojumus attiecībā uz citiem finanšu instrumentiem, ja attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka šādas sistēmas noteikšanu pamato sistēmisks risks.
Atsevišķos gadījumos dalībvalsts var par sistēmu noteikt šādu oficiālu vienošanos divu dalībnieku starpā, neskaitot iespējamo norēķina iestādi, iespējamo galveno darījumu otru pusi, iespējamo ieskaita iestādi vai iespējamo netiešo dalībnieku, ja tā uzskata, ka šādas sistēmas noteikšanu pamato sistēmisks risks.
Vienošanās starp sadarbspējīgām sistēmām neveido atsevišķu sistēmu;
“iestāde” ir:
Ja sistēmu uzrauga saskaņā ar valsts tiesību aktiem un izpilda tikai i) apakšpunkta otrajā ievilkumā definētos pārveduma rīkojumus, kā arī maksājumus, kas izriet no šādiem rīkojumiem, dalībvalsts var nolemt, ka uzņēmumus, kas piedalās šādā sistēmā un atbild par finanšu saistību izpildi, kuras izriet no pārveduma rīkojumiem šajā sistēmā, var uzskatīt par iestādēm, ja vien vismaz trīs šīs sistēmas dalībnieki pieder šī apakšpunkta pirmajā daļā minētajām kategorijām un šādu lēmumu pamato sistēmisks risks;
“galvenā darījumu otra puse” jeb “CCP” ir CCP, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā;
“norēķinu iestāde” ir iestāde, kas iestādēm un/vai galvenajām darījumu otrām pusēm, kas piedalās sistēmā, atvēl norēķinu kontus, ar kuru starpniecību tiek izpildīti pārveduma rīkojumi šādās sistēmās un vajadzības gadījumā izsniedz kredītu minētajām iestādēm un/vai galvenajām darījumu otrām pusēm norēķina nolūkiem;
“ieskaita iestāde” ir iestāde, kas atbild par iestāžu, iespējamās galvenās darījumu otras puses un/vai iespējamās norēķinu iestādes neto pozīciju aprēķinu;
“dalībnieks” ir iestāde, CCP, norēķinu iestāde, ieskaita iestāde, sistēmas operators vai CCP tīrvērtes dalībnieks, kas saņēmis atļauju, ievērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 17. pantu.
Saskaņā ar sistēmas noteikumiem viens un tas pats dalībnieks var darboties kā CCP, norēķinu iestāde vai ieskaita iestāde vai veikt daļu vai visus no minētajiem uzdevumiem.
Šīs direktīvas nolūkos dalībvalsts netiešu dalībnieku var uzskatīt par dalībnieku, ja to pamato sistēmisks risks, tomēr tas neierobežo tā dalībnieka atbildību, ar kura starpniecību netiešais dalībnieks nodod pārveduma rīkojumus sistēmai;
“netiešais dalībnieks” ir iestāde, galvenā darījumu otra puse, norēķinu iestāde, ieskaita iestāde vai sistēmas operators, kam ir līgumattiecības ar sistēmas dalībnieku, kas izpilda pārveduma rīkojumus, kuri ļauj netiešajam dalībniekam veikt pārveduma rīkojumus, izmantojot sistēmu, ja netiešais dalībnieks ir zināms sistēmas operatoram;
“vērtspapīri” ir visi instrumenti, kas norādīti Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļā;
“pārveduma rīkojums” ir:
“maksātnespējas procedūras” ir kolektīvs pasākums, ko paredz kādas dalībvalsts vai kādas trešās valsts tiesības attiecīgā dalībnieka likvidēšanai vai sanācijai, ja tas ietver pārvedumu vai maksājumu apturēšanu vai ierobežošanu;
“ieskaits” ir prasījumu un saistību, kas izriet no pārveduma rīkojumiem, ko izdara viens vai vairāki dalībnieki par labu vienam vai vairākiem citiem dalībniekiem vai ko tie saņem no tiem, pārvēršana vienā neto prasījumā vai vienā neto saistībā tā, ka tikai neto prasījumu var pieprasīt un neto saistība ir jāizpilda;
“norēķinu konts” ir konts centrālajā bankā, norēķinu iestādē vai galvenajā darījumu otrā pusē, ko izmanto naudas līdzekļu vai vērtspapīru noguldījumiem un norēķiniem par darījumiem sistēmas dalībnieku starpā;
“nodrošinājums” ir visi realizējamie aktīvi, tostarp – bez ierobežojumiem – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem ( 5 ) 1. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētais finanšu nodrošinājums – kurus dod kā nodrošinājumu (tostarp nauda, ko sniedz nodrošinājuma sakarā) saskaņā ar atpirkuma vai līdzīgu līgumu vai kā citādi, lai nodrošinātu tiesības un saistības, kas var rasties sakarā ar sistēmu, vai kurus dod dalībvalstu centrālajām bankām vai Eiropas Centrālajai bankai;
“darbadiena” attiecas gan uz dienas, gan nakts norēķiniem un ietver visus notikumus sistēmas ekonomiskās attīstības ciklā;
“sadarbspējīgas sistēmas” ir divas vai vairākas sistēmas, kuru sistēmu operatori ir savstarpēji vienojušies par kārtību, kas ietver pārveduma rīkojumu izpildi starp sistēmām;
“sistēmas operators” ir struktūra vai struktūras, kas ir juridiski atbildīgas par sistēmas ekspluatēšanu. Sistēmas operators var rīkoties arī kā norēķinu iestāde, galvenā darījumu otra puse vai ieskaita centrs.
II
IEDAĻA
IESKAITS UN PĀRVEDUMA RĪKOJUMI
3. pants
Pārveduma rīkojumiem un maksājuma ieskaitam ir juridisks spēks, un tie ir trešām personām saistoši pat tad, ja sākta maksātnespējas procedūra pret dalībnieku, ja vien pārveduma rīkojumi ievadīti sistēmā pirms šādas maksātnespējas procedūras sākšanas saskaņā ar 6. panta 1. punktu. Šo noteikumu piemēro pat tad, ja maksātnespējas procedūra ir sākta pret (attiecīgās sistēmas vai sadarbspējīgas sistēmas) dalībnieku vai sadarbspējīgas sistēmas operatoru, kas nav dalībnieks.
Ja pārveduma rīkojumi ir ievadīti sistēmā pēc maksātnespējas procedūru sākšanas un tos izpilda tajā pašā darbadienā, kā tā definēta sistēmas noteikumos, kurā sāktas procedūras, tiem ir juridisks spēks, un tie ir saistoši trešām personām vienīgi tad, ja sistēmas operators var pierādīt, ka laikā, kad šādi pārveduma rīkojumi kļuva neatsaucami, tas nezināja un tam nebija pienākums zināt par šādas procedūras sākšanu.
4. pants
Dalībvalstis var paredzēt to, ka maksātnespējas procedūru sākšana pret dalībnieku vai sadarbspējīgas sistēmas operatoru neliedz izmantot naudas līdzekļus vai vērtspapīrus, kas pieejami minētā dalībnieka norēķinu kontā, lai dalībniekam ļautu izpildīt saistības, kas tam ir sistēmā vai sadarbspējīgā sistēmā maksātnespējas procedūru sākšanas darbadienā. Dalībvalstis var paredzēt arī to, ka, lai izpildītu minētā dalībnieka saistības sistēmā vai sadarbspējīgā sistēmā, šāda dalībnieka ar sistēmu saistītu kredītu var samazināt, izmantojot pieejamu, pastāvošu nodrošinājumu.
5. pants
Ne sistēmas dalībnieks, ne trešā persona nevar atsaukt pārveduma rīkojumu pēc brīža, kas definēts minētās sistēmas noteikumos.
Sadarbspējīgās sistēmās ikviena sistēma savos noteikumos nosaka neatsaucamības brīdi, lai tādējādi pēc iespējas nodrošinātu, ka visu attiecīgo sadarbspējīgo sistēmu noteikumi šajā sakarā ir koordinēti. Ja vien tas nav skaidri norādīts visu to sistēmu noteikumos, kas ir sadarbspējīgu sistēmu dalībnieces, vienas sistēmas noteikumus par neatsaucamības brīdi neietekmē nekādi noteikumi citās sistēmās, ar kurām tā ir sadarbspējīga.
III
IEDAĻA
NOTEIKUMI PAR MAKSĀTNESPĒJAS PROCEDŪRĀM
6. pants
7. pants
Maksātnespējas procedūrām nav atpakaļejoša spēka attiecībā uz dalībnieka tiesībām un saistībām, kuras izriet no dalības sistēmā vai ir saistītas ar to un kuras radušās pirms 6. panta 1. punktā definētā brīža, kad sāktas šādas procedūras. Tas attiecas, inter alia, uz tāda sadarbspējīgas sistēmas dalībnieka vai sadarbspējīgas sistēmas operatora tiesībām un pienākumiem, kurš nav dalībnieks.
8. pants
Ja sāktas maksātnespējas procedūras attiecībā uz sistēmas dalībnieku, tiesības un saistības, kas izriet no minētā dalībnieka dalības sistēmā vai ir saistītas ar to, nosaka saskaņā ar tiesībām, kas piemērojamas minētai sistēmai.
IV
IEDAĻA
NODROŠINĀJUMA SAŅĒMĒJA TIESĪBU AIZSARDZĪBA PRET NODROŠINĀJUMA DEVĒJA MAKSĀTNESPĒJAS SEKĀM
9. pants
Sistēmas operatora vai saistībā ar sistēmu vai sadarbspējīgu sistēmu piešķirta nodrošinājuma ņēmēja vai dalībvalstu centrālo banku, vai Eiropas Centrālās bankas tiesības uz saņemto nodrošinājumu neietekmē maksātnespējas procedūras sākšana pret:
(attiecīgās sistēmas vai sadarbspējīgās sistēmas) dalībnieku;
sadarbspējīgas sistēmas operatoru, kas nav dalībnieks;
dalībvalstu centrālo banku vai Eiropas Centrālās bankas darījuma partneri; vai
ikvienu trešo personu, kas sniegusi nodrošinājumu.
Šo tiesību īstenošanai šādu nodrošinājumu ir iespējams realizēt.
Ja sistēmas operators ir sniedzis nodrošinājumu citam sistēmas operatoram saistībā ar sadarbspējīgu sistēmu, nodrošinājuma sniedzēja sistēmas operatora tiesības uz šo nodrošinājumu neietekmē maksātnespējas procedūras sākšana pret nodrošinājuma saņēmēja sistēmas operatoru.
V
IEDAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
10. pants
Dalībvalstis precizē sistēmas un attiecīgos sistēmu operatorus, kas jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā, un dara tos zināmus EVTI, kā arī informē to par iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 6. panta 2. punktu. EVTI publicē šo informāciju savā tīmekļa vietnē.
Sistēmas operators dalībvalstij, kuras tiesību akti ir piemērojami, norāda sistēmas dalībniekus, tostarp jebkādus iespējamus netiešus dalībniekus, kā arī norāda jebkādas pārmaiņas dalībnieku sastāvā.
Papildus norādei, kas paredzēta otrajā daļā, dalībvalstis var sistēmām, uz kurām attiecas to tiesību akti, noteikt prasības par uzraudzību vai atļauju.
Iestāde pēc pieprasījuma informē ikvienu, kam ir likumīgas intereses, par sistēmām, kurās tā piedalās, vai sniedz ziņas par galvenajiem noteikumiem, kas reglamentē minēto sistēmu darbību.
Sistēma, kas norādīta, pirms stājušies spēkā attiecīgās valsts noteikumi, ar kuriem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/44/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem groza attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām ( 7 ), paliek apstiprināta šīs direktīvas nolūkā.
Pārveduma rīkojumu, ko ievada sistēmā, pirms stājušies spēkā attiecīgās valsts noteikumi, ar kuriem īsteno Direktīvu 2009/44/EK, bet izpilda pēc tam, uzskata par pārveduma rīkojumu šīs direktīvas nozīmē.
10.a pants
11. pants
Kad dalībvalstis paredz šādas normas, tajās ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.
12. pants
Ne vēlāk kā trīs gadus pēc dienas, kas minēta 11. panta 1. punktā, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērojumu, vajadzības gadījumā kopā ar attiecīgiem priekšlikumiem tās grozīšanai.
12.a pants
Komisija līdz 2021. gada 28. jūnijam pārskata to, kā dalībvalstis piemēro šo direktīvu tām savām iestādēm, kas tieši piedalās sistēmās, kuras reglamentē ar trešo valstu tiesību aktiem, un nodrošinājumam, kas sniegts sakarā ar dalību šādās sistēmās. Komisija jo īpaši izvērtē to, vai šajā direktīvai būtu vajadzīgi kādi turpmāki grozījumi attiecībā uz sistēmām, kuras reglamentē ar trešās valsts tiesību aktiem. Komisija par to iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pievienojot priekšlikumus par šīs direktīvas pārskatīšanu.
13. pants
Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad tā publicēta Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
14. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.).
( 5 ) OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.
( 6 ) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.
( 7 ) OV L 146, 10.6.2009., 37 lpp