02013R0575 — LV — 01.01.2026 — 020.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp) |
Grozīta ar:
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 575/2013
(2013. gada 26. jūnijs)
par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012
(Dokuments attiecas uz EEZ)
PIRMĀ DAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
I
SADAĻA
PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Darbības joma
Šajā regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par vispārīgām prudenciālajām prasībām, kādām atbilst iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, ko uzrauga saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, un šī atbilstība attiecas uz šādiem aspektiem:
pašu kapitāla prasībām, kas attiecas uz pilnībā kvantificējamiem, vienotiem un standartizētiem kredītriska, tirgus riska, operacionālā riska, norēķinu riska un sviras elementiem;
prasībām, kas ierobežo lielos riska darījumus;
likviditātes prasībām saistībā ar pilnībā kvantificējamiem, vienotiem un standartizētiem likviditātes riska elementiem;
pārskatu sniegšanas prasībām, kas saistītas ar a), b) un c) apakšpunktu;
informācijas publiskas atklāšanas prasībām.
Šajā regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām, kādām atbilst noregulējuma vienības, kas ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes (G-SNI) vai daļa no G-SNI, kā arī ārpussavienības G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi.
Ar šo regulu kompetentajām iestādēm nenosaka publiskošanas prasības iestāžu prudenciālā regulējuma un uzraudzības jomā, kā noteikts Direktīvā 2013/36/ES.
2. pants
Uzraudzības pilnvaras
3. pants
Stingrāku prasību piemērošana iestādēs
Šī regula neliedz iestādēm uzturēt pašu kapitālu un tā sastāvdaļas līmenī, kas pārsniedz šajā regulā prasīto, vai piemērot pasākumus, kas ir stingrāki par šajā regulā prasītajiem.
4. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
"kredītiestāde" ir uzņēmums, kura darījumdarbība ietver jebkuru no turpmāk minētajām darbībām:
pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no klientiem un savā vārdā piešķirt aizdevumus;
veikt jebkuru no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES ( 6 ) I pielikumā A iedaļas 3. un 6. punktā minētajām darbībām, ja ir piemērojams kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem, bet uzņēmums nav preču un emisijas kvotu dīleris, kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, apdrošināšanas sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir atbrīvota no prasības iegūt kredītiestādes atļauju saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 8.a pantu:
konsolidēto aktīvu kopējā vērtība uzņēmumam, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tostarp jebkurai no tā filiālēm un meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ir 30 miljardi EUR vai vairāk;
aktīvu kopējā vērtība uzņēmumam, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tostarp jebkurai no tā filiālēm un meitasuzņēmumiem, ir mazāka par 30 miljardiem EUR, un uzņēmums ir daļa no grupas, kurā konsolidēto aktīvu kopējā vērtība visiem minētās grupas uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tostarp visām to filiālēm un meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kam atsevišķi aktīvu kopējā vērtība ir mazāka par 30 miljardiem EUR un kas veic kādu no Direktīvas 2014/65/ES I pielikumā A iedaļas 3. un 6. punktā minētajām darbībām, ir 30 miljardi EUR vai vairāk;
aktīvu kopējā vērtība uzņēmumam, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tostarp jebkurai no tā filiālēm un meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ir mazāka par 30 miljardiem EUR, un uzņēmums ir daļa no grupas, kurā konsolidēto aktīvu kopējā vērtība visiem grupas uzņēmumiem, kas veic kādu no Direktīvas 2014/65/ES I pielikumā A iedaļas 3. un 6. punktā minētajām darbībām, ir 30 miljardi EUR vai vairāk, ja konsolidētās uzraudzības iestāde, apspriežoties ar uzraudzības kolēģiju, pieņem šādu lēmumu, lai novērstu iespējamos apiešanas riskus vai iespējamos Savienības finanšu stabilitātes riskus;
šā punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punkta nolūkos – ja uzņēmums ir daļa no trešās valsts uzņēmumu grupas, visas grupas uzņēmumu apvienotajā aktīvu kopējā vērtībā iekļauj visu to trešās valsts uzņēmumu grupas filiāļu kopējos aktīvus, kurām atļauja izsniegta Savienībā;
"ieguldījumu brokeru sabiedrība" ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, kam ir izsniegta atļauja saskaņā ar minēto direktīvu, izņemot kredītiestādes;
"iestāde" ir kredītiestāde, kurai atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 8. pantu, vai uzņēmums, kas minēts tās 8.a panta 3. punktā;
▼M9 —————
"apdrošināšanas sabiedrība" ir apdrošināšanas sabiedrība kā tā definēta 13. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) ( 7 );
"pārapdrošināšanas sabiedrība" ir pārapdrošināšanas sabiedrība, kā tā definēta Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 4. punktā;
"publiskā sektora struktūras" ir nekomerciālas pārvaldes struktūras, kuras ir pakļautas centrālām valdībām, reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, vai valsts iestādēm, kas pilda tādus pašus uzdevumus kā reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, vai nekomerciāli uzņēmumi, kas pieder centrālām valdībām, reģionālām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm vai ko tās izveidojušas vai sponsorē un kam ir skaidri noteiktas garantijas un kas var aptvert pašpārvaldes struktūras, kuras reglamentē tiesību akti un kuras ir publiskā uzraudzībā;
"vadības struktūra" ir vadības struktūra kā tā definēta Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 7) apakšpunktā;
"augstākā vadība" ir augstākā vadība kā tā definēta Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 9) apakšpunktā;
"sistēmisks risks" ir sistēmisks risks kā tas definēts Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 10) apakšpunktā;
▼M17 —————
"iniciators" ir iniciators, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 ( 10 ) 2. panta 3. punktā;
"sponsors" ir sponsors, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 (Vērtspapīrošanas regulas) 2. panta 5. punktā;
"sākotnējais aizdevējs" ir sākotnējais aizdevējs, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 20. punktā;
“mātesuzņēmums” ir uzņēmums, kas 37. apakšpunkta nozīmē kontrolē vienu vai vairākus uzņēmumus;
“meitasuzņēmums” ir uzņēmums, kuru 37. apakšpunkta nozīmē kontrolē cits uzņēmums; meitasuzņēmumu meitasuzņēmumi arī tiek uzskatīti par to sākotnējā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem;
"filiāle" ir uzņēmējdarbības vieta, kas ir iestādes juridiski atkarīga daļa un kas tieši veic visus vai dažus darījumus, kuri raksturīgi iestāžu uzņēmējdarbībai;
“palīgpakalpojumu uzņēmums” ir uzņēmums, kura galvenā darbība, neatkarīgi no tā, vai pakalpojumi sniegti grupas uzņēmumiem vai klientiem ārpus grupas, sastāv no kādas no turpmāk minētajām darbībām:
darbība, kas tieši izriet no banku darbības;
operatīvā noma, īpašuma turēšana īpašumā vai pārvaldīšana, datu apstrādes pakalpojumu sniegšana vai jebkādas citas darbības, ciktāl minētās darbības ir ar banku darbību saistītas palīgdarbības;
jebkādas citas darbības, ko EBI uzskata par darbībām, kuras ir līdzīgas a) un b) punktā minētajām darbībām;
"aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība" ir aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, kā tā definēta Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 5. punktā, vai AIFP, kā tas definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, tostarp, ja vien nav noteikts citādi, trešo valstu sabiedrības, kuras veic līdzīgas darbības un kurām piemēro tādas trešās valsts tiesību aktus, ◄ kas piemēro uzraudzības un regulējošās prasības, kuras ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām;
“finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir uzņēmums, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
tā ir finanšu iestāde;
tā nav jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;
tai ir vismaz viens meitasuzņēmums, kas ir iestāde;
vairāk nekā 50 % no turpmāk minētajiem rādītājiem tiek pastāvīgi asociēti ar meitasuzņēmumiem, kas ir iestādes vai finanšu iestādes, un ar paša uzņēmuma veiktajām darbībām, kuras nav saistītas ar līdzdalības iegādi meitasuzņēmumos vai tās turēšanu īpašumā, ja minēto darbību būtība ir tādi pati kā iestāžu vai finanšu iestāžu veikto darbību būtība:
uzņēmuma pašu kapitāla vērtspapīri, pamatojoties uz tā konsolidēto finanšu stāvokli;
uzņēmuma aktīvi, pamatojoties uz tā konsolidēto finanšu stāvokli;
uzņēmuma ieņēmumi, pamatojoties uz tā konsolidēto finanšu stāvokli;
uzņēmuma personāls, pamatojoties uz tā konsolidēto finanšu stāvokli;
citi rādītāji, ko kompetentā iestāde uzskata par būtiskiem.
Kompetentā iestāde var nolemt, ka sabiedrība nav uzskatāma par finanšu pārvaldītājsabiedrību, pat ja ir izpildīts viens no pirmās daļas i) līdz iv) punktā minētajiem rādītājiem, ja kompetentā iestāde uzskata, ka attiecīgais rādītājs nesniedz patiesu un uzticamu priekšstatu par grupas galvenajām darbībām un riskiem. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas kompetentā iestāde apspriežas ar EBI un sniedz pamatotu un detalizētu kvalitatīvu un kvantitatīvu pamatojumu. Kompetentā iestāde pienācīgi ņem vērā EBI atzinumu un, ja tā nolemj no tā novirzīties, trīs mēnešos no EBI atzinuma saņemšanas dienas sniedz EBI pamatojumu, izklāstot, kāpēc ir notikusi novirzīšanās no attiecīgā atzinuma;
“ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība” ir ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība, kā definēts Regulas (ES) 2019/2033 4. panta 1. punkta 23. apakšpunktā;
"jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība kā tā definēta Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 15. punktā;
"jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība" ir mātesuzņēmums, kas nav finanšu pārvaldītājsabiedrība, iestāde vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un no kura meitasuzņēmumiem vismaz viena ir iestāde;
"trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība" ir trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība kā tā definēta Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 3. punktā;
"trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība" ir trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība kā tā definēta Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 6. punktā;
"atzīta trešo valstu ieguldījumu brokeru sabiedrība" ir sabiedrība, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
ja tā veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, uz to attiektos ieguldījumu brokeru sabiedrības definīcija;
tai ir piešķirta atļauja kādā trešā valstī;
uz to attiecina un tā izpilda prudenciālos noteikumus, ko kompetentās iestādes uzskata par vismaz tikpat stingriem kā šajā regulā vai Direktīvā 2013/36/ES izklāstītos noteikumus;
“finanšu iestāde” ir uzņēmums, kas atbilst abiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
tā nav iestāde, tīri industriāla pārvaldītājsabiedrība, īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta f) apakšpunktā, vai jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, kā definēts minētās direktīvas 212. panta 1. punkta g) apakšpunktā, izņemot gadījumus, kad jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai ir meitas iestāde;
tas atbilst vienam vai vairākiem šādiem nosacījumiem:
uzņēmuma galvenā darbība ir iegādāties vai turēt īpašumā līdzdalības vai veikt vienu vai vairākas Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 2.–12. punktā un 15., 16. un 17. punktā minētās darbības, vai sniegt vienu vai vairākus Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A vai B iedaļā minētos pakalpojumus vai veikt darbības saistībā ar Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļā uzskaitītajiem finanšu instrumentiem;
uzņēmums ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība, maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas atbilst kādai no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 ( 11 ) 1. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā noteiktajām kategorijām, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība vai palīgpakalpojumu uzņēmums;
“tīri industriāla pārvaldītājsabiedrība” ir uzņēmums, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
tā galvenā darbība ir līdzdalības iegāde vai turēšana īpašumā;
tas nav minēts šā punkta 27) apakšpunkta a) punktā vai 27) apakšpunkta d)–l) punktā un nav ieguldījumu brokeru sabiedrība vai aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs atbilstīgi Direktīvas (ES) 2015/2366 1. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā norādītajām kategorijām;
tam nav nekādas dalības finanšu sektora sabiedrībā;
"finanšu sektora sabiedrība" ir jebkura no turpmāk nosauktajām:
iestāde;
finanšu iestāde;
▼M17 —————
apdrošināšanas sabiedrība;
trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība;
pārapdrošināšanas sabiedrība;
trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība;
apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība kā tā definēta Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta f) apakšpunktā;
uzņēmums, kas neietilpst Direktīvas 2009/138/EK darbības jomā saskaņā ar minētās direktīvas 4. pantu;
trešās valsts uzņēmums, kura pamatdarbība ir pielīdzināma jebkuras a) līdz k) punktā minētās sabiedrības pamatdarbībai;
“dalībvalsts mātes iestāde” ir dalībvalsts iestāde, kurai ir meitasuzņēmums – iestāde vai finanšu iestāde – vai kurai ir dalība kādā iestādē vai finanšu iestādē, un kura pati nav citas tajā pašā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai tajā pašā dalībvalstī izveidotas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;
"Eiropas Savienības mātes iestāde" ir dalībvalsts mātes iestāde, kas nav jebkurā citā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;
"mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība dalībvalstī" ir mātesuzņēmums dalībvalstī, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība;
"ES mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība" ir ES mātesuzņēmums, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība;
"mātes kredītiestāde dalībvalstī" ir dalībvalsts mātes iestāde, kas ir kredītiestāde;
"ES mātes kredītiestāde" ir ES mātes iestāde, kas ir kredītiestāde;
"dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas pati nav tajā pašā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;
"Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav jebkurā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai citas jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;
"dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas pati nav tajā pašā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;
"Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav jebkurā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai jebkurā dalībvalstī reģistrētas citas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;
"centrālais darījumu partneris" jeb "CCP" ir CCP, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā;
“dalība” ir līdzdalības daļa, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES ( 12 ) 2. panta 2. punktā, vai īpašumtiesības – tieši vai netieši – uz 20 % uzņēmuma balsstiesību vai kapitāla vai vairāk;
"būtiska līdzdalība" ir tāda tieša vai netieša līdzdalība uzņēmumā, kas ir 10 % vai vairāk no kapitāla vai balsstiesībām vai kas ļauj būtiski ietekmēt attiecīgā uzņēmuma vadību;
“kontrole” ir attiecības starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu, kā aprakstīts Direktīvas 2013/34/ES 22. pantā vai grāmatvedības standartos, ko iestādei piemēro atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1606/2002 ( 13 ), vai līdzīgas attiecības starp jebkuru fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu;
"ciešas attiecības" ir situācija, kad starp divām vai vairākām fiziskajām vai juridiskajām personām pastāv kādas no šādām attiecībām:
dalība, kas ir īpašumtiesības, tieši vai kontroles veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;
kontrole,
abas vai visas personas ar vienu un to pašu trešo personu pastāvīgi saista kontroles attiecības;
"savstarpēji saistītu klientu grupa" ir:
divas vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas, kas – ja vien nav norādīts citādi – rada vienu risku, jo viena no tām tieši vai netieši kontrolē otru personu vai pārējās personas;
divas vai vairāk fiziskās vai juridiskās personas, starp kurām nepastāv kontroles attiecības, kā aprakstīts a) apakšpunktā, bet kuras veido kopīgu risku, jo tās ir savstarpēji saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālas grūtības, jo sevišķi sarežģījumi finansējuma nodrošināšanā vai parādu nomaksas grūtības, var radīt otrai vai visām pārējām sarežģījumus finansējuma nodrošināšanā vai parādu nomaksas grūtības;
Neatkarīgi no a) un b) apakšpunkta, ja centrālā valdība tieši kontrolē vai ir tieši savstarpēji saistīta ar vairāk kā vienu fizisku vai juridisku personu, centrālās valdības un visu to fizisko un juridisko personu kopumu, kuras tā tieši vai netieši kontrolē saskaņā ar a) apakšpunktu vai kuras ir ar to savstarpēji saistītas saskaņā ar b) apakšpunktu, var neuzskatīt par savstarpēji saistītu klientu grupu. Savukārt tādas savstarpēji saistītas klientu grupas esamību, ko veido centrālā valdība un citas fiziskas un juridiskas personas, var izvērtēt atsevišķi attiecībā uz katru no personām, kuru tā tieši kontrolē saskaņā ar a) apakšpunktu vai kuras ir tieši savstarpēji saistītas ar to saskaņā ar b) apakšpunktu, un attiecībā uz visām fiziskām un juridiskām personām, kuras kontrolē tāda persona saskaņā ar a) apakšpunktu vai kuras ir savstarpēji saistītas ar tādu personu saskaņā ar b) apakšpunktu, tostarp centrālo valdību. Tas pats attiecas uz reģionu pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, kurām piemēro 115. panta 2. punktu.
Divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, kas atbilst a) vai b) punkta nosacījumiem, jo tās tīrvērtes vajadzībām veic tiešus riska darījumus ar vienu un to pašu CCP, neuzskata par saistītu klientu grupu;
"kompetentā iestāde" ir valsts sektora iestāde vai valsts tiesību aktos oficiāli atzīta struktūra, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarota uzraudzīt iestādes tās uzraudzības sistēmas ietvaros, kura darbojas attiecīgajā dalībvalstī;
"konsolidētās uzraudzības iestāde" ir kompetentā iestāde, kas atbildīga par konsolidētas uzraudzības īstenošanu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. pantu;
"atļauja" ir jebkādas formas dokuments, ko izdod valsts iestādes un kas dod tiesības veikt uzņēmējdarbību;
"piederības dalībvalsts" ir dalībvalsts, kur iestādei ir piešķirta atļauja;
"uzņēmēja dalībvalsts" ir dalībvalsts, kur iestādei ir filiāle vai kur tā sniedz pakalpojumus;
"ECBS centrālās bankas" ir valstu centrālās bankas, kas ir Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieces, un Eiropas Centrālā banka (ECB);
"centrālās bankas" ir ECBS centrālās bankas un trešo valstu centrālās bankas;
"konsolidētais finanšu stāvoklis" ir stāvoklis, kas rodas piemērojot šīs regulas prasības saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu vienai iestādei tā, it kā šī iestāde kopā ar vienu vai vairākām sabiedrībām veidotu vienu kopēju iestādi;
"konsolidēti" nozīmē pamatojoties uz konsolidēto finanšu stāvokli;
"subkonsolidēti" nozīmē, pamatojoties uz mātes iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli, izņemot sabiedrību apakšgrupu, vai pamatojoties uz tādas mātes iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kura nav galvenā mātes iestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, konsolidēto finanšu stāvokli;
"finanšu instruments" ir jebkurš no turpmāk nosauktajiem:
jebkurš līgums, kas vienai pusei rada finanšu aktīvu, bet otrai pusei finanšu saistības vai kapitāla un rezervju instrumentu;
jebkurš Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļā noteiktais instruments;
atvasināts finanšu instruments;
primārais finanšu instruments;
naudas instruments.
Šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie instrumenti ir finanšu instrumenti tikai tādā gadījumā, ja to vērtību iegūst no pamatā esošā finanšu instrumenta cenas vai cita pamatā esoša instrumenta, likmes vai indeksa;
"sākotnējais kapitāls" ir pašu kapitāla apmērs un veidi, kas norādīti Direktīvas 2013/36/ES 12. pantā;
“operacionālais risks” ir zaudējumu risks, kas rodas nepilnīgu vai prasībām neatbilstošu iekšējo procesu, cilvēku un sistēmu vai ārējo notikumu dēļ, un tas ietver arī, bet ne tikai juridisko risku, modeļa risku vai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risku, bet izslēdz stratēģisko un reputācijas risku;
“juridiskais risks” ir zaudējumu risks, tostarp izdevumi, naudas sodi, sankcijas vai kaitējuma atlīdzināšana sodīšanas nolūkā, kas iestādei varētu rasties kā sekas notikumiem, kuru rezultāts ir tiesvedība, tostarp šādiem notikumiem:
uzraudzības darbības un privāti izlīgumi;
bezdarbība gadījumos, kad darbība ir vajadzīga, lai izpildītu juridiskās saistības;
darbība, kas veikta, lai izvairītos no juridisko saistību izpildes;
pārkāpumu gadījumi, kas ir notikumi, kuri izriet no tīša vai nolaidības pārkāpuma, tostarp no nepiemērotas finanšu pakalpojumu sniegšanas vai neatbilstošas vai maldinošas informācijas sniegšanas par iestādes pārdoto produktu finanšu risku;
neatbilstība kādai no prasībām, kas izriet no valsts vai starptautisku likumu vai tiesību aktu noteikumiem;
neatbilstība kādai no prasībām, kas izriet no līgumiskas vienošanās vai iekšējiem noteikumiem un rīcības kodeksiem, kas izveidoti saskaņā ar valsts vai starptautiskiem noteikumiem un praksi;
neatbilstība ētikas normām;
“modeļa risks” ir zaudējumu risks, kas rodas tādu lēmumu pieņemšanas rezultātā, kuri pēc būtības ir balstīti uz iekšējo modeļu sniegtajiem rezultātiem, ja ir kļūdas šādu modeļu izstrādē, attīstīšanā, parametru noteikšanā, īstenošanā, izmantošanā vai uzraudzīšanā, tostarp:
izvēlētā iekšējā modeļa un tā iezīmju nepareiza izstrāde;
neadekvāta pārbaude, vai izvēlētais iekšējais modelis ir piemērots novērtējamajam finanšu instrumentam vai produktam, kam jānosaka cena, un vai izvēlētais iekšējais modelis ir piemērots piemērojamajiem tirgus nosacījumiem;
kļūdas izvēlētā iekšējā modeļa īstenošanā;
nepareizi novērtējumi pēc tirgus vērtības un nepareiza riska mērīšana tādas kļūdas rezultātā, kas radusies, iegrāmatojot darījumu tirdzniecības sistēmā;
izvēlētā iekšējā modeļa vai tā rezultātu izmantošana nolūkā, kam šis modelis nav bijis paredzēts vai izstrādāts, tostarp modelēšanas parametru manipulācija;
modeļa darbības vai prognozēšanas spējas uzraudzība vai pārbaude, kas nav veikta laikus vai efektīvi, lai novērtētu, vai izvēlētais iekšējais modelis joprojām atbilst paredzētajam mērķim;
“IKT risks” ir zaudējumu risks, kas saistīts ar jebkādiem pamatoti nosakāmiem apstākļiem tīklu un informācijas sistēmu izmantošanā un kas īstenodamies varētu apdraudēt tīklu un informācijas sistēmu, kādu no tehnoloģijām atkarīgu rīku vai procesu, darbību un procesu drošību vai pakalpojumu sniegšanas drošību, negatīvi ietekmējot digitālo vai fizisko vidi;
“vides, sociālais un pārvaldības risks” jeb “VSP risks” ir negatīvas finansiālās ietekmes uz iestādi, kura izriet no pašreizējās vai paredzamās vides, sociālo vai pārvaldības (VSP) faktoru ietekmes uz minētās iestādes darījumu partneriem vai ieguldītajiem aktīviem, risks; VSP riski īstenojas tradicionālajās finanšu risku kategorijās;
“vides risks” ir risks, ka iestādi negatīvi finansiāli ietekmēs sekas, ko vides faktori rada vai, kā paredzams, radīs minētās iestādes darījumu partneriem vai ieguldītajiem aktīviem, tostarp faktori, kas ir saistīti ar pāreju uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 ( 14 ) 9. pantā noteiktajiem mērķiem; vides risks ietver gan fizisko risku, gan pārejas risku;
“fiziskais risks” kā vides riska daļa ir risks, ka iestādi negatīvi finansiāli ietekmēs tās fiziskās sekas, ko vides faktori rada vai, kā paredzams, radīs minētās iestādes darījumu partneriem vai ieguldītajiem aktīviem;
“pārejas risks” kā vides riska daļa ir risks, ka iestādi negatīvi finansiāli ietekmēs sekas, kas minētās iestādes darījumu partneriem vai ieguldītajiem aktīviem rodas vai, kā paredzams, radīsies, pārkārtojoties uz vides ziņā ilgtspējīgu ekonomiku;
“sociālais risks” ir risks, ka iestādi negatīvi finansiāli ietekmēs sekas, ko sociālie faktori rada vai, kā paredzams, radīs minētās iestādes darījumu partneriem vai ieguldītajiem aktīviem;
“pārvaldības risks” ir risks, ka iestādi negatīvi finansiāli ietekmēs sekas, ko pārvaldības faktori rada vai, kā paredzams, radīs minētās iestādes darījumu partneriem vai ieguldītajiem aktīviem;
"atgūstamās vērtības samazinājuma risks" ir risks, ka atgūstamā vērtība var samazināties par naudā vai citā veidā parādniekam piešķirtiem kredītiem;
“saistību nepildīšanas varbūtība” jeb “PD” ir varbūtība, ka notiks saistību neizpilde parādnieka vai attiecīgā gadījumā kredītiespējas līmenī viena gada laikā un – atgūstamās vērtības samazinājuma riska kontekstā – atgūstamās vērtības samazinājuma varbūtība viena gada laikā;
“saistību nepildīšanas zaudējumi” jeb “LGD” ir parādnieka vai attiecīgā gadījumā kredītiespējas saistību nepildīšanas rezultātā riska darījuma rezultātā ciesto zaudējumu, kas saistīti ar vienu kredītiespēju, attiecība pret neatmaksāto parāda summu saistību nepildīšanas brīdī vai kādā atsauces datumā pēc saistību neizpildes dienas, un atgūstamās vērtības samazinājuma riska kontekstā atgūstamās vērtības samazinājuma radītie zaudējumi, proti, atgūstamās vērtības samazinājuma izraisīto ar nopirktu debitoru parādu saistīta riska darījuma radīto zaudējumu attiecība pret nopirktā debitoru parāda neatmaksāto summu;
“korekcijas pakāpe” jeb “kredīta korekcijas pakāpe”, jeb “CCF” ir atsevišķas kredītiespējas neizmantotās saistību summas proporcija, kuru, sākot ar konkrētu brīdi, pirms saistību nepildīšanas, varētu izmantot no minētās atsevišķās kredītiespējas un kura tādēļ saistību nepildīšanas brīdī būtu neatmaksāta no minētās kredītiespējas neizmantotās saistību summas; saistības apmērs ir klientam paziņotais limits, ja vien nepaziņotais limits nav augstāks;
"kredītriska mazināšana" ir metode, kuru iestāde lieto, lai mazinātu kredītrisku, kas saistīts ar riska darījumu vai riska darījumiem, kuros iestāde ir iesaistīta;
“fondētā kredītaizsardzība” jeb “FCP” ir kredītriska mazināšanas metode, kur iestādes riska darījuma kredītriska mazināšana tiek panākta ar iestādes tiesībām – parādnieka vai kredītiespējas līmenī saistību nepildīšanas gadījumā vai citā iepriekš definētā ar parādnieku saistīta kredīta notikuma gadījumā – realizēt, pārņemt vai atsavināt, vai paturēt noteiktus aktīvus vai summas, vai samazināt riska darījuma summu, vai aizstāt to tādā apmērā, kas ir vienāds ar starpību starp riska darījumu summu un summu, kas ir vienāda ar prasījumu pret iestādi;
“nefondētā kredītaizsardzība” jeb “UFCP” ir kredītriska mazināšanas metode, kur iestādes riska darījuma kredītriska samazinājums izriet no trešās personas pienākuma nomaksāt parāda summu saistību nepildīšanas gadījumā parādnieka vai kredītiespējas līmenī vai citu noteiktu kredīta notikumu gadījumos;
“naudai pielīdzināms instruments” ir noguldījumu sertifikāts, obligācija, tostarp segta obligācija vai jebkurš cits aizdevējiestādes izdots nesubordinēts instruments, par ko minētā aizdevējiestāde jau ir saņēmusi pilnu maksājumu un par ko iestāde atmaksās tā nominālvērtību, nepiemērojot nekādus nosacījumus;
“zelta lietnis” ir zelts preces veidā, tajā skaitā zelta stieņi un monētas, kuru plaši pieņem dārgmetālu tirgū, ja pastāv likvīdi dārgmetālu tirgi, un kura vērtību nosaka pēc zelta satura vērtības, ko raksturo tīrība un svars, nevis tas, cik tā ir interesanta numismātiem;
"vērtspapīrošana" ir vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 1. punktā;
"vērtspapīrošanas pozīcija" ir vērtspapīrošanas pozīcija, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 19. punktā;
"atkārtota vērtspapīrošana" ir atkārtota vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 4. punktā;
"atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcija" ir riska darījums, kas izriet no atkārtotas vērtspapīrošanas;
"kredītkvalitātes uzlabojumi" ir līguma noteikumi, saskaņā ar kuriem tiek uzlabota vērtspapīrošanas pozīcijas kredītkvalitāte salīdzinājumā ar stāvokli, kāds būtu bijis, ja šādi uzlabojumi netiktu veikti, tostarp arī tādi uzlabojumi, ko nodrošina vērtspapīrošanas zemākas prioritātes laidieni vai cita veida kredītaizsardzība;
"īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu" jeb "SSPE" ir vērtspapīrošanas nolūkam speciāli izveidota sabiedrība jeb SSPE, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 2. punktā;
"laidiens" ir laidiens, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 6. punktā;
"novērtēšana pēc tirgus cenas" ir pozīciju vērtējums brīvi pieejamās dienas noslēguma cenās, kas iegūtas no neitrāliem avotiem, tostarp biržas cenās, vispāratzītu vērtēšanas sistēmu cenās vai vairāku neatkarīgu, tirgū atzītu brokeru noteiktās cenās;
"novērtēšana pēc modeļa" attiecas uz jebkuru vērtējumu, kura iegūšanai izmanto etalonu, ekstrapolāciju vai ko citādi aprēķina, izmantojot vienus vai vairākus tirgus datus;
"neatkarīga cenu pārbaude" ir process, saskaņā ar ko regulāri pārbauda tirgus cenu vai novērtēšanā pēc modeļa izmantoto tirgus datu precizitāti un neitralitāti;
"atbilstošs kapitāls":
Otrās daļas III sadaļā ir turpmāk nosaukto elementu summa:
pirmā līmeņa kapitāls, kā minēts 25. pantā, nepiemērojot 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punktā noteikto atskaitījumu;
otrā līmeņa kapitāls, kā minēts 71. pantā un kas ir vienāds vai mazāks par vienu trešdaļu no pirmā līmeņa kapitāla, kas aprēķināts ievērojot šā punkta i) apakšpunktu;
"atzīta birža" ir birža, kas atbilst visiem šiem nosacījumiem:
tā ir regulēts tirgus vai trešās valsts tirgus, kas tiek uzskatīts par līdzvērtīgu regulētam tirgum saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 4. punkta a) apakšpunktā izklāstīto procedūru;
tai ir tīrvērtes mehānisms, ar kuru attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem nosaka katras dienas drošības rezervju iemaksas, kas, pēc kompetento iestāžu uzskata, nodrošina pietiekamu aizsardzību;
"diskrecionāri pensiju pabalsti" ir palīgpensiju pabalsti, kurus iestāde diskrecionāri piešķir darbiniekam kā daļu no šā darbinieka kopējā mainīgā atalgojuma; šajās prēmijās neiekļauj uzkrātos pabalstus, ko piešķir darbiniekam saskaņā ar uzņēmuma pensiju shēmas nosacījumiem;
"hipotekārā vērtība" ir nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta, piesardzīgi novērtējot īpašuma pārdošanas iespējas nākotnē, ņemot vērā īpašuma noturīgus ilgtermiņa aspektus, parastos un vietējos tirgus apstākļus, īpašuma pašreizējo izmantojumu un citu tā iespējamu izmantojumu;
“īpašuma vērtība” ir mājokļa īpašuma vērtība vai komerciāla nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta saskaņā ar 229. panta 1. punktu;
“mājokļa īpašums” ir kāds no turpmāk minētajiem:
nekustamais īpašums, kas paredzēts mājokļiem un atbilst visiem piemērojamiem normatīvajiem aktiem, kuri ļauj īpašumu izmantot mājokļa vajadzībām;
nekustamais īpašums, kas paredzēts mājokļiem un vēl tiek būvēts, ar noteikumu, ka tiek sagaidīts, ka īpašums atbildīs visiem piemērojamiem normatīvajiem aktiem, kuri ļauj īpašumu izmantot mājokļa vajadzībām;
tiesības apdzīvot dzīvokli mājokļu kooperatīvos Zviedrijā;
šā apakšpunkta a), b) vai c) punktā minētajam īpašumam pieguloša zeme;
“komerciāls nekustamais īpašums” ir jebkurš nekustamais īpašums, kas nav mājokļa īpašums;
“ienākumus nesoša nekustamā īpašuma riska darījums” jeb “IPRE riska darījums” ir riska darījums, kas nodrošināts ar vienu vai vairākiem mājokļa īpašumiem vai komerciāliem nekustamajiem īpašumiem, ja ar riska darījumu saistīto kredītsaistību izpilde ir būtiski atkarīga no minēto nekustamo īpašumu, ar kuriem šis riska darījums nodrošināts, radītajām naudas plūsmām, nevis no parādnieka spējas izpildīt kredītsaistības, izmantojot citus avotus; galvenais šādu naudas plūsmu avots ir nomas vai īres maksājumi vai ieņēmumi no mājokļa īpašuma vai komerciāla nekustamā īpašuma pārdošanas;
“riska darījums, kas nav ienākumus nesoša nekustamā īpašuma riska darījums” jeb “riska darījums, kas nav IPRE riska darījums”, ir jebkurš riska darījums, kas nodrošināts ar vienu vai vairākiem mājokļa īpašumiem vai komerciāliem nekustamajiem īpašumiem un kas nav IPRE riska darījums;
“ar mājokļa īpašumu nodrošināts riska darījums” jeb “ar mājokļa īpašuma hipotēku nodrošināts riska darījums” ir riska darījums, kas nodrošināts ar mājokļa īpašumu, vai riska darījums, kas par tādu tiek uzskatīts saskaņā ar 108. panta 4. punktu;
“ar komerciālu nekustamo īpašumu nodrošināts riska darījums” jeb “ar komerciāla nekustamā īpašuma hipotēku nodrošināts riska darījums” ir riska darījums, kas nodrošināts ar komerciālu nekustamo īpašumu;
“ar nekustamo īpašumu nodrošināts riska darījums” jeb “ar nekustamā īpašuma hipotēku nodrošināts riska darījums”, jeb “ar nekustamā īpašuma ķīlu nodrošināts riska darījums” ir riska darījums, kas nodrošināts ar mājokļa īpašumu vai komerciālu nekustamo īpašumu, vai riska darījums, kas par tādu tiek uzskatīts saskaņā ar 108. panta 4. punktu;
"tirgus vērtība" attiecībā uz nekustamo īpašumu ir aplēstā summa, par kādu labprātīgs pārdevējs īpašumu varētu pārdot labprātīgam pircējam novērtēšanas dienā darījumā uz tirgus nosacījumiem pēc pienācīgas laišanas tirgū, kur abas puses ir rīkojušās zinoši, piesardzīgi un bez spaidiem;
"piemērojamais grāmatvedības regulējums" ir grāmatvedības standarti, ko iestādei piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 vai Direktīvu 86/635/EEK;
“viena gada saistību neizpildes rādītājs” ir attiecība starp to parādnieku vai – ja saistību neizpildes definīciju piemēro atsevišķu kredītiespēju līmenī, ievērojot 178. panta 1. punkta otro daļu, – kredītiespēju skaitu, attiecībā uz kuriem uzskata, ka iestājusies saistību neizpilde laikposmā, kurš sākas vienu gadu pirms novērošanas datuma T, un to parādnieku vai – ja saistību neizpildes definīciju piemēro atsevišķu kredītiespēju līmenī, ievērojot 178. panta 1. punkta otro daļu, – kredītiespēju skaitu, kas iedalīti šajā kategorijā vai portfelī vienu gadu pirms minētā novērošanas datuma T;
“zemes iegādes, attīstīšanas un būvniecības riska darījumi” jeb “ADC riska darījumi” ir riska darījumi ar komercsabiedrībām vai īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, ar kuriem finansē jebkādu zemes iegādi attīstīšanas un būvniecības nolūkos vai finansē jebkāda mājokļa īpašuma vai komerciāla nekustamā īpašuma attīstīšanu un būvniecību;
“riska darījums, kas nav ADC riska darījums” ir jebkurš riska darījums, kas nodrošināts ar vienu vai vairākiem mājokļa īpašumiem vai komerciāliem nekustamajiem īpašumiem un kas nav ADC riska darījums;
▼M17 —————
"tirdzniecības finansējums" ir finansējums, tostarp garantijas, kas saistīts ar preču un pakalpojumu apmaiņu, izmantojot noteikta īstermiņa, parasti mazāk par vienu gadu, finanšu produktus, ko automātiski nevar pagarināt;
"oficiāli atbalstīti eksporta kredīti" ir aizdevumi vai kredīti, ar kuriem finansē tādu preču un pakalpojumu eksportu, par kuriem oficiālu eksporta kredītu aģentūra sniedz garantijas, apdrošināšanu vai tiešo finansējumu;
"līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu" un "līgums par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu" ir jebkurš līgums, ar kuru iestāde vai tās darījuma partneris nodod vērtspapīrus vai preces, vai garantētas tiesības attiecībā uz īpašuma tiesībām uz vērtspapīriem vai precēm, ja šo garantiju sniedz atzīta birža, kas ir tiesību turētāja attiecībā uz šiem vērtspapīriem vai precēm, un līgums liedz iestādei nodot vai ieķīlāt konkrēto vērtspapīru vai preci vairāk nekā vienam darījuma partnerim vienlaicīgi, ievērojot saistību tos atpirkt vai tādiem pašiem aizstātiem vērtspapīriem vai precēm – par noteiktu cenu noteiktā dienā nākotnē vai dienā, ko noteiks persona, kura nodod īpašuma tiesības, un tad tas ir līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu iestādei, kas pārdod vērtspapīrus, un līgums par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu iestādei, kas tos pērk;
"repo darījums" ir jebkurš darījums, ko regulē līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vai līgums par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu;
"vienkāršs līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu" ir atsevišķa aktīva vai līdzīgu, nekompleksu aktīvu repo darījums pretstatā darījumam ar aktīvu grozu;
"tirdzniecības nolūkā turētas pozīcijas" ir:
īpašumā esošas pozīcijas un pozīcijas, kas radušās klientu apkalpošanas un tirgus veidošanas rezultātā,
pozīcijas, ko īstermiņā ir paredzēts tālākpārdot,
pozīcijas, kuras tur ar nolūku gūt peļņu no esošām vai paredzētām īstermiņa cenu starpībām starp pirkšanas un pārdošanas cenām vai no citām cenu vai procentu likmju atšķirībām;
"tirdzniecības portfelis" ir visas finanšu instrumentu un preču pozīcijas, ko iestāde tur vai nu tirdzniecības nolūkā, vai lai ierobežotu risku tirdzniecības nolūkā turētām pozīcijām saskaņā ar 104. pantu;
"daudzpusējās tirdzniecības sistēma" ir daudzpusējās tirdzniecības sistēma kā tā definēta Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 15. punktā;
"atbilstīgs centrālais darījumu partneris" jeb "QCCP" ir centrālais darījumu partneris, ◄ kuram ir vai nu piešķirta atļauja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu vai kurš ir atzīts saskaņā ar minētās regulas 25. pantu;
"saistību neizpildes fonds" ir fonds, ko CCP izveidojis saskaņā ar Regulas (ES) 648/2012 42. pantu un ko izmanto saskaņā ar minētās regulas 45. pantu;
"priekšfinansēta iemaksa CCP saistību neizpildes fondā" ir iemaksa, ko iestāde veic CCP saistību neizpildes fondā;
"tirdzniecības riska darījumi" ir tīrvērtes dalībnieka vai CCP klienta pašreizējie riska darījumi, tostarp mainīgā drošības rezerve, kas pienākas tīrvērtes dalībniekam, bet vēl nav saņemta, un visi potenciālie nākotnes riska darījumi, kas izriet no līgumiem un darījumiem, kas uzskaitīti 301. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, kā arī sākotnējā drošības rezerve;
"regulēts tirgus" ir regulēts tirgus, kā tas definēts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 14. punktā;
"svira" ir iestādes aktīvu, ārpusbilances saistību un iespējamo saistību, kas jāapmaksā, jāizpilda vai par kurām jāsniedz nodrošinājums, tostarp saistību par saņemto finansējumu, sniegtajām garantijām, atvasinātiem instrumentiem vai līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, bet neskaitot saistības, ko var īstenot tikai iestādes likvidēšanas gadījumā, relatīvā apmēra attiecība pret iestādes pašu kapitālu;
"pārmērīgas sviras risks" ir risks, kas rodas no iestādes neaizsargātības, kuru izraisījusi faktiska vai iespējama svira tās finansējuma struktūrā, kuras dēļ var būt nepieciešami neparedzēti korektīvi pasākumi attiecībā uz uzņēmējdarbības plānu, tostarp finanšu grūtību izraisīta aktīvu pārdošana, kas varētu radīt zaudējumus vai atlikušo aktīvu vērtības korekcijas;
"kredītriska korekcija" ir ar kredītriskiem saistītu speciālo un vispārējo uzkrājumu kredītu zaudējumiem summa, kas atzīta iestādes finanšu pārskatos saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;
"iekšējā riska ierobežošanas pozīcija" ir pozīcija, kas faktiski izlīdzina komponentu riska elementus starp tirdzniecības portfeļa pozīciju un vienu vai vairākām netirdzniecības portfeļa pozīcijām vai divām tirdzniecības nodaļām;
"atsauces saistība" ir saistība, ko izmanto, lai noteiktu kredītu atvasināto instrumentu naudas norēķinu vērtību;
"Ārējā kredītu novērtēšanas institūcija" jeb "ĀKNI" ir kredītreitinga aģentūra, kas ir reģistrēta vai sertificēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1060/2009 (2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām ( 15 ), vai centrālā banka, kas piešķir kredītreitingus, kurai nepiemēro Regulu (EK) Nr. 1060/2009;
"norīkota ĀKNI" ir iestādes norīkota ĀKNI.
"citi uzkrātie ienākumi, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā" ir ienākumi atbilstīgi 1. starptautiskajam grāmatvedības standartam (SGS), kuru piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002;
"pamata pašu kapitāls" ir pamata pašu kapitāls Direktīvas 2009/138/EK 88. panta nozīmē;
"pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi" ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja šos posteņus klasificē pirmajā līmenī Direktīvas 2009/138/EK nozīmē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 1. punktu;
"pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi" ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja minētos posteņus klasificē pirmā līmeņa kapitālā Direktīvas 2009/138/EK nozīmē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 1. punktu un ja šo posteņu ietveršanu ierobežo deleģētie akti, kuri pieņemti saskaņā ar minētās direktīvas 99. pantu;
"otrā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi" ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja šos posteņus klasificē otrajā līmenī Direktīvas 2009/138/EK nozīmē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 2. punktu;
"trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi" ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja šos posteņus klasificē trešajā līmenī Direktīvas 2009/138/EK nozīmē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 3. punktu;
"atliktā nodokļa aktīvi" ir aktīvi, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;
"atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē" ir atliktā nodokļa aktīvi, kuru nākotnes vērtību var realizēt tikai tādā gadījumā, ja iestāde nākotnē gūst ar nodokļiem apliekamu peļņu;
"atliktā nodokļa saistības" ir saistības tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;
"definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi" atkarībā no situācijas ir definēta pensiju fonda vai plāna aktīvi, ko aprēķina pēc tam, kad tie ir samazināti par tā paša fonda vai plāna saistību vērtību;
"sadale" ir dividenžu vai procentu maksājums jebkādā veidā;
"finanšu sabiedrība" ir Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 25. punkta b) un d) apakšpunktā definētajā nozīmē;
"rezerves vispārējiem banku riskiem" ir rezerves Direktīvas 86/635/EEK 38. panta nozīmē;
"nemateriālā vērtība" ir vērtība tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;
“netieša līdzdalība” ir jebkurš riska darījums ar starpnieksabiedrību, kas ir iesaistījusies riska darījumos ar finanšu sektora sabiedrības emitētiem kapitāla instrumentiem vai iestādes emitētām saistībām, ja zaudējumi, kas iestādei rastos finanšu sektora sabiedrības emitēto kapitāla instrumentu vai iestādes emitēto saistību galīgas norakstīšanas gadījumā, būtiski neatšķirtos no zaudējumiem, kādi iestādei rastos tad, ja tai būtu tieša līdzdalība attiecībā uz minētajiem finanšu sektora sabiedrības emitētajiem kapitāla instrumentiem vai minētajām iestādes emitētajām saistībām;
"nemateriālie aktīvi" ir aktīvi, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā, un tie iekļauj nemateriālo vērtību;
"citi kapitāla instrumenti" ir finanšu sektora sabiedrību emitēti kapitāla instrumenti, kas netiek atzīti par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, vai pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem, pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem, otrā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem vai trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem;
"citas rezerves" ir rezerves, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā, par kurām ir jāatklāj informācija saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, izņemot summas, kas jau ir ietvertas citos uzkrātajos ienākumos vai nesadalītajā peļņā;
"pašu kapitāls" ir pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summa;
"pašu kapitāla instrumenti" ir kapitāla instrumenti, ko emitējusi iestāde un kas tiek atzīti par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem;
"mazākuma līdzdalības daļa" ir iestādes meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla apmērs, ◄ ko attiecina uz fizisku vai juridisku personu, kas neietilpst iestādes prudenciālās konsolidācijas piemērošanas jomā;
"peļņa" ir peļņa, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;
"savstarpēja līdzdalība" ir iestādes līdzdalība attiecībā uz pašu kapitāla instrumentiem vai citiem kapitāla instrumentiem, ko emitējušas finanšu sektora sabiedrības, ja šīm sabiedrībām ir arī pašu kapitāla instrumenti, kurus emitējusi iestāde;
"nesadalītā peļņa" ir pārnestā peļņa un zaudējumi, kas izriet no peļņas vai zaudējumu galīgās piemērošanas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;
"akciju emisijas uzcenojuma konts" ir konts tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;
"laika noviržu izraisīta pagaidu starpība" ir starpība tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā.
“sintētiska līdzdalība” ir iestādes ieguldījums finanšu instrumentā, kura vērtība ir tieši saistīta ar finanšu sektora sabiedrības emitēto kapitāla instrumentu vērtību vai iestādes emitēto saistību vērtību;
"atbalsta garantiju shēma" ir shēma, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
uz iestādēm attiecas tā pati institucionālā aizsardzības shēma, kas minēta 113. panta 7. punktā, vai tās ir tīklā pastāvīgi saistītas ar centrālo iestādi;
iestādes ir pilnībā konsolidētas saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 22. pantu un uz tām attiecas tādas iestādes konsolidētā uzraudzība, kura ir mātes iestāde kādā no dalībvalstīm saskaņā ar šīs regulas Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu un kurai piemēro pašu kapitāla prasību;
dalībvalsts mātes iestāde un meitasuzņēmumi ir nodibināti vienā un tajā pašā dalībvalstī un tiem atļauju piešķir un tos uzrauga viena un tā pati kompetentā iestāde;
dalībvalsts mātes iestāde un meitasuzņēmumi ir noslēguši tādu līgumisku vai likumisku vienošanos par atbildības nodrošināšanu, kurā šīs iestādes aizsargā un it īpaši nodrošina to likviditāti un maksātspēju, lai vajadzības gadījumā novērstu bankrotu;
ir pieņemti noteikumi, lai nekavējoties sniegtu finanšu līdzekļus kapitāla un likviditātes ziņā, ja tas tiek prasīts saskaņā ar d) apakšpunktā minēto līgumisko vai likumisko vienošanos par atbildības nodrošināšanu;
šā punkta d) un e) apakšpunktā minēto vienošanos atbilstību regulāri uzrauga attiecīgās kompetentās iestādes;
minimālais termiņš brīdināšanai par meitasuzņēmuma brīvprātīgu izstāšanos no šīs vienošanās par atbildības nodrošināšanu ir desmit gadi;
kompetentā iestāde ir pilnvarota aizliegt meitasuzņēmuma brīvprātīgu izstāšanos no vienošanās par atbildības nodrošināšanu.
"posteņi, kam paredzēta peļņas sadale" ir peļņas apjoms pagājušā finanšu gada beigās, kam pieskaita jebkuru pārnesto peļņu un rezerves, kas minētajam nolūkam ir pieejamas pirms peļņas sadales pašu kapitāla instrumentu turētājiem, atskaitot visus pārnestos zaudējumus, jebkādu peļņu, kam nav paredzēta sadale saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem vai iestādes nolikumiem, un jebkādas summas, kas noguldītas rezervēs, kam nav paredzēta sadale, saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai iestādes statūtiem, katrā gadījumā attiecībā uz pašu kapitāla instrumentu konkrēto kategoriju, uz kuru attiecas Savienības vai valsts tiesību akti, iestādes nolikumi vai statūti; šādu peļņu, zaudējumus un rezerves nosaka, pamatojoties uz iestādes individuālajiem pārskatiem un nevis uz konsolidētajiem pārskatiem;
"parādus apkalpojošā sabiedrība" ir parādus apkalpojošā sabiedrība, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 13. punktā;
"noregulējuma iestāde" ir noregulējuma iestāde, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 18. apakšpunktā;
"attiecīgā trešās valsts iestāde" ir trešās valsts iestāde, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 90) apakšpunktā;
"noregulējuma vienība" ir noregulējuma vienība, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 83.a apakšpunktā;
"noregulējuma grupa" ir noregulējuma grupa, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 83.b apakšpunktā;
"globāla sistēmiski nozīmīga iestāde" jeb "G-SNI" ir G-SNI, kas ir identificēta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 1. un 2. punktu;
"ārpussavienības globāla sistēmiski nozīmīga iestāde" jeb "ārpussavienības G-SNI" ir globāla sistēmiski nozīmīga banku grupa vai banka (G-SNB), kas nav G-SNI un kas ir iekļauta Finanšu stabilitātes padomes publicētajā G-SNB sarakstā, ko regulāri atjaunina;
"svarīgs meitasuzņēmums" ir meitasuzņēmums, kas atsevišķi vai konsolidēti izpilda kādu no šādiem nosacījumiem:
meitasuzņēmumam ir vairāk nekā 5 % no tā sākotnējā mātesuzņēmuma konsolidētajiem riska svērtajiem aktīviem;
meitasuzņēmums rada vairāk nekā 5 % no tā sākotnējā mātesuzņēmuma kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;
meitasuzņēmuma šīs regulas 429. panta 4. punktā minētais kopējais darījumu vērtības mērs ir vairāk nekā 5 % no tā sākotnējā mātesuzņēmuma konsolidētā kopējā darījumu vērtības mēra;
lai noteiktu, vai meitasuzņēmums ir svarīgs, kad piemērojams Direktīvas 2013/36/ES 21.b panta 2. apakšpunkts, abus ES mātes starpniekuzņēmumus uzskata par vienu vienīgu meitasuzņēmumu, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli;
"G-SNI vienība" ir vienība, kam piemīt juridiskas personas statuss un kas ir G-SNI vai daļa no G-SNI, vai daļa no ārpussavienības G-SNI;
"iekšējās rekapitalizācijas instruments" ir iekšējās rekapitalizācijas instruments, kā definēts 2. panta 1. punkta 57. apakšpunktā Direktīvā 2014/59/ES;
"grupa" ir uzņēmumu grupa, kurā vismaz viens no uzņēmumiem ir iestāde un ko veido vai nu mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi, vai tādi uzņēmumi, kuri ir savstarpēji saistīti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES ( 16 ) 22. pantā;
"vērtspapīru finansēšanas darījums" ir repo darījums, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījums vai maržinālo aizdevumu darījums;
"sākotnējā drošības rezerve" jeb "SDR" ir jebkāds nodrošinājums, izņemot mainīgo drošības rezervi, kas saņemts no sabiedrības vai kas tai iesniegts, lai segtu darījuma vai darījumu portfeļa esošo un potenciālo nākotnes riska darījumu laikposmā, kas nepieciešams, lai likvidētu minētos darījumus vai atkārtoti ierobežotu tirgus risku pēc tam, kad iestājas darījuma vai darījumu portfeļa darījumu partnera saistību nepildīšana;
"tirgus risks" ir risks ciest zaudējumus, kas rodas no svārstībām tirgus cenās, tostarp ārvalstu valūtas kursos vai preču cenās;
"ārvalstu valūtas risks" ir risks ciest zaudējumus, kas rodas no ārvalstu valūtas kursu svārstībām;
"preču risks" ir risks ciest zaudējumus, kas rodas no preču cenu svārstībām;
“tirdzniecības nodaļa” ir precīzi identificēta dīleru grupa, ko iestāde izveidojusi saskaņā ar 104.b panta 1. punktu kopīgai tirdzniecības portfeļa pozīciju vai minētā panta 5. un 6. punktā minēto netirdzniecības portfeļa pozīciju pārvaldīšanai saskaņā ar precīzi definētu un konsekventu uzņēmējdarbības stratēģiju un kas darbojas vienas un tās pašas riska pārvaldības struktūras ietvaros;
"maza un nesarežģīta iestāde" ir iestāde, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
tā nav liela iestāde;
tās kopējā aktīvu vērtība, individuāli vai – attiecīgā gadījumā – pamatojoties uz konsolidēto finanšu stāvokli saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES, vidēji ir vienāda ar vai mazāka par EUR 5 miljardu robežvērtību četru gadu periodā, kas ir tieši pirms kārtējā ikgadējā pārskata sniegšanas perioda; dalībvalstis minēto robežvērtību var pazemināt;
uz to neattiecas nekādi pienākumi vai attiecas vienkāršoti pienākumi attiecībā uz atveseļošanas un noregulējuma plānošanu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 4. pantu;
tās tirdzniecības portfeļa darījumi 94. panta 1. punkta nozīmē tiek klasificēti kā mazi;
to atvasināto instrumentu pozīciju kopējā vērtība, kurus tā tur tirdzniecības nolūkā, nepārsniedz 2 % no tās bilances un ārpusbilances aktīvu kopējās vērtības, un kopējo atvasināto instrumentu pozīciju kopējā vērtība nepārsniedz 5 %, abas minētās vērtības aprēķinot saskaņā ar 273.a panta 3. punktu;
iestādes konsolidētie aktīvi vai saistības, kas attiecas uz darbībām ar darījumu partneriem, kuri atrodas Eiropas Ekonomikas zonā, izņemot grupas iekšējos riska darījumus Eiropas Ekonomikas zonā, pārsniedz 75 % gan no iestādes konsolidētajiem kopējiem aktīviem, gan no saistībām, abos gadījumos – izņemot grupas iekšējos riska darījumus;
iestāde neizmanto iekšējos modeļus, lai izpildītu prudenciālās prasības saskaņā ar šo regulu, izņemot meitasuzņēmumus, kas izmanto grupas līmenī izstrādātus iekšējos modeļus, ar noteikumu, ka grupai konsolidēti piemēro 433.a vai 433.c pantā noteiktās informācijas atklāšanas prasības;
iestāde nav kompetentajai iestādei paziņojusi iebildumus pret to, ka ir klasificēta kā maza un nesarežģīta iestāde;
kompetentā iestāde nav pieņēmusi lēmumu, ka, novērtējot attiecīgās iestādes lielumu, saistību ar citām iestādēm, sarežģītību vai riska profilu, iestādi nevar uzskatīt par mazu un nesarežģītu iestādi;
"liela iestāde" ir iestāde, kas atbilst jebkuram no šādiem nosacījumiem:
tā ir G-SNI;
tā ir identificēta kā cita sistēmiski nozīmīga iestāde ("C-SNI") saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 1. un 3. punktu;
dalībvalstī, kur tā ir izveidota, tā ir viena no trim lielākajām iestādēm pēc aktīvu kopējās vērtības;
tās aktīvu kopējā vērtība, individuāli vai – attiecīgā gadījumā – pamatojoties uz tās konsolidēto finanšu stāvokli saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES, ir vienāda ar vai lielāka par EUR 30 miljardiem;
"liels meitasuzņēmums" ir meitasuzņēmums, kas uzskatāms par lielu iestādi;
"biržā nekotēta iestāde" ir iestāde, kas nav emitējusi vērtspapīrus, kurus atļauts tirgot jebkuras dalībvalsts regulētā tirgū Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunkta nozīmē;
"finanšu pārskats" Astotās daļas nolūkos ir finanšu pārskats Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK 4. un 5. panta nozīmē ( 17 );
"preču un emisijas kvotu dīleris" ir uzņēmums, kura pamatdarbība ietver tikai un vienīgi tādu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai tādu ieguldījumu pakalpojumu darbību veikšanu, kas saistīti ar preču atvasinātiem instrumentiem vai preču atvasināto instrumentu līgumiem, kas minēti Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 5), 6), 7), 9) un 10) punktā, emisijas kvotu atvasinātajiem instrumentiem, kas minēti tās 4) punktā, vai emisijas kvotām, kas minētas tās 11) punktā;
“atjaunojams riska darījums” ir jebkāds riska darījums, kurā ir pieļaujams, ka aizņēmēja neatmaksātais atlikums svārstās līdz līgumā noteiktai robežai, pamatojoties uz tā lēmumu par aizņemšanos un atmaksu;
“transaktoru riska darījums” ir jebkurš atjaunojams riska darījums, kura atmaksāšanas vēsture ir vismaz 12 mēneši un kurš ir viens no turpmāk minētajiem:
riska darījums, kuram regulāri vismaz iepriekšējos 12 mēnešus atlikumu, kas atmaksājams nākamajā plānotajā atmaksas datumā, nosaka kā iepriekš noteiktā atsauces datumā izmantoto līdzekļu apjomu un kuram plānotais atmaksas datums ir ne vēlāk kā pēc 12 mēnešiem, ar noteikumu, ka atlikums iepriekšējos 12 mēnešos ir pilnībā atmaksāts katrā plānotajā atmaksas datumā;
konta pārtēriņa iespēja, ja iepriekšējos 12 mēnešos aizdevuma līdzekļu izņemšana nav notikusi;
“fosilās degvielas nozares sabiedrība” ir sabiedrība, firma vai uzņēmums, kas statistikā klasificēts kā tāds, kura galvenā saimnieciskā darbība notiek tādu ogļu, naftas vai gāzes nozares darbību jomā, kuras izklāstītas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/637 ( 18 ) XXXIX pielikuma 3. veidnē un noteiktas, atsaucoties uz saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1893/2006 ( 19 ) I pielikuma B, C, D un G sadaļā; ja sabiedrības, firmas vai uzņēmuma galvenā saimnieciskā darbība nav klasificēta, izmantojot NACE 2. red. kodus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 1893/2006, vai no tiem atvasinātu valsts klasifikāciju, iestādes konservatīvi nosaka, vai šādas sabiedrības, firmas vai uzņēmuma galvenā darbība notiek kādā no minētajām nozarēm;
“riska darījumi, kas pakļauti vides vai sociālo faktoru ietekmei” ir riska darījumi, kas kavē Savienības mērķi sasniegt tās regulatīvos mērķus saistībā ar VSP faktoriem tādā veidā, kas varētu negatīvi finansiāli ietekmēt iestādes Savienībā;
“ēnu banku sistēmas struktūra” ir struktūra, kas veic banku darbības ārpus regulētās sistēmas.
Šā punkta pirmās daļas 1) apakšpunkta b) punkta ii) un iii) apakšpunkta nolūkos, ja uzņēmums ir daļa no trešās valsts uzņēmumu grupas, visu grupas uzņēmumu apvienotajā aktīvu kopējā vērtībā iekļauj visu to trešās valsts uzņēmumu grupas filiāļu kopējos aktīvus, kurām atļauja izsniegta Savienībā.
Šā punkta pirmās daļas 1) apakšpunkta b) punkta iii) apakšpunkta nolūkos konsolidētās uzraudzības iestāde, lai pieņemtu lēmumu, var pieprasīt no uzņēmuma visu attiecīgo informāciju.
Šā punkta pirmās daļas 52.a) apakšpunkta nolūkos juridiskais risks neietver kompensācijas trešām personām vai darbiniekiem un nemateriālās vērtības maksājumus sakarā ar darbības iespējām, ja nav pārkāpti noteikumi vai profesionālā ētika un ja iestāde ir laikus izpildījusi savus pienākumus. Juridiskais risks neietver arī ārējās juridiskās izmaksas gadījumos, kad notikums, kas radījis minētās ārējās izmaksas, nav operacionālā riska notikums.
Šā punkta pirmās daļas 145) apakšpunkta e) punkta nolūkos iestāde var izslēgt atvasināto instrumentu pozīcijas, ko tā noslēgusi ar saviem nefinanšu klientiem, un atvasināto instrumentu pozīcijas, ko tā izmanto minēto pozīciju riska ierobežošanai, ar noteikumu, ka saskaņā ar 273.a panta 3. punktu aprēķinātā izslēgto pozīciju kopējā vērtība nepārsniedz 10 % no iestādes kopējiem bilances un ārpusbilances aktīviem.
EBI līdz 2020. gada 28. jūnijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
5. pants
Kredītriska kapitāla prasību specifiskās definīcijas
Trešās daļas II sadaļā piemēro šādas definīcijas:
"riska darījums" ir aktīvs vai ārpusbilances postenis;
"zaudējumi" ir ekonomiski zaudējumi, tostarp būtisks vērtības samazinājums, un būtiskas tiešās un netiešās izmaksas, kas saistītas ar instrumenta atgūšanu;
“paredzamie zaudējumi” jeb “EL” ir ar atsevišķu kredītiespēju saistīta riska darījuma paredzamo zaudējumu apmēra attiecība pret:
neatmaksāto parāda summu saistību neizpildes brīdī, ja parādniekam viena gada laikā potenciāli iestāsies saistību neizpildes gadījums;
neatmaksāto parāda summu atgūstamās vērtības samazinājuma gadījuma datumā, ja viena gada laikā potenciāli iestāsies atgūstamās vērtības samazinājuma gadījums;
“kredītsaistības” ir jebkādas no kredītlīguma izrietošas saistības, tostarp pamatsumma, uzkrātie procentu maksājumi un komisijas maksas, ko parādnieks ir parādā;
“kredītriska darījums” ir jebkāds bilances vai ārpusbilances postenis, kas rada vai var radīt kredītsaistības;
“kredītiespēja” ir kredītriska darījums, kas rodas no līguma vai līgumu kopuma starp parādnieku un iestādi;
“piesardzības rezerve” ir riska parametru aplēsēs iekļauts papildinājums ar mērķi ņemt vērā paredzamo aplēšu kļūdu diapazonu, kurš izriet no konstatētajiem trūkumiem datos, metodēs, modeļos un izmaiņām sākotnējās izvietošanas standartos, vēlmē uzņemties risku, parādu iekasēšanas un atgūšanas politikā un no jebkādiem citiem papildu nenoteiktības avotiem, kā arī no vispārējām aplēšu kļūdām;
“pienācīga korekcija” ir ietekme uz riska parametru aplēsēm, ko rada tādas metodikas izmantošana riska parametru aplēsē, ar ko novērš konstatētos trūkumus datos un aplēšu metodēs un ņem vērā izmaiņas sākotnējās izvietošanas standartos, vēlmē uzņemties risku, iekasēšanas un atgūšanas politikā un jebkādus citus papildu nenoteiktības avotus, cik vien tas ir iespējams, lai izvairītos no neobjektivitātes riska parametru aplēsēs;
“mazie un vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir sabiedrības, firmas vai uzņēmumi, kuru gada apgrozījums saskaņā ar jaunākajiem konsolidētajiem pārskatiem nepārsniedz 50 000 000 EUR;
“saistības” ir jebkāda līgumiska vienošanās izsniegt kredītu, pirkt aktīvus vai emitēt kredītu aizstājējus, kuru iestāde piedāvā klientam un kuru minētais klients ir pieņēmis; un jebkura šāda vienošanās, ko iestāde jebkurā laikā, iepriekš nebrīdinot parādnieku, var bez nosacījumiem anulēt, vai jebkura vienošanās, ko iestāde var anulēt, ja parādnieks neizpilda kredītiespējas dokumentācijā izklāstītos nosacījumus, tostarp nosacījumus, kuri parādniekam jāizpilda pirms jebkādas sākotnējas vai turpmākas aizdevuma līdzekļu izņemšanas saskaņā ar vienošanos, ja vien līgumiskā vienošanās neatbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
iestāde saskaņā ar līgumisko vienošanos nesaņem nekādas maksas vai komisijas naudas par minētās līgumiskās vienošanās izveidi vai uzturēšanu;
klientam saskaņā ar līgumisko vienošanos ir iestādē jāpiesakās sākotnējai un katrai turpmākai aizdevuma līdzekļu izņemšanai minētās līgumiskās vienošanās ietvaros;
iestādei saskaņā ar līgumisko vienošanos neatkarīgi no tā, kā klients ir izpildījis līgumiskās vienošanās dokumentācijā izklāstītos nosacījumus, ir visas pilnvaras attiecībā uz katras aizdevuma līdzekļu izņemšanas izpildi;
līgumiskā vienošanās ļauj iestādei novērtēt klienta kredītspēju tieši pirms lēmuma pieņemšanas par katras aizdevuma līdzekļu izņemšanas izpildi, un iestāde ir ieviesusi un piemēro iekšējās procedūras, kas nodrošina, lai šāds novērtējums tiktu veikts pirms katras aizdevuma līdzekļu izņemšanas izpildes;
līgumisko vienošanos piedāvā komercsabiedrībām, tostarp MVU, kuras pastāvīgi tiek rūpīgi uzraudzītas;
“beznosacījumu kārtā atceļami piešķīrumi” ir jebkādi piešķīrumi, kuru noteikumi iestādei ļauj jebkurā laikā, iepriekš nebrīdinot parādnieku, atcelt minētos piešķīrumus pēc pilnā apmērā, kāds pieļaujams atbilstīgi patērētāju tiesību aizsardzībai un attiecīgā gadījumā ar to saistītiem tiesību aktiem, vai faktiski paredz automātisku atcelšanu aizņēmēja kredītspējas pasliktināšanās dēļ;
5.a pants
Definīcijas attiecībā tikai uz kriptoaktīviem
Šīs regulas nolūkos piemēro šādas definīcijas:
“kriptoaktīvs” ir kriptoaktīvs, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1114 ( 20 ) 3. panta 1. punkta 5) apakšpunktā un kas nav centrālās bankas digitālā valūta;
“elektroniskās naudas žetons” jeb “e-naudas žetons” ir elektroniskās naudas žetons vai e-naudas žetons, kā definēts Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 7) apakšpunktā;
“kriptoaktīvu riska darījums” ir ar kriptoaktīvu saistīts aktīvs vai ārpusbilances postenis, kas rada kredītrisku, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, operacionālo risku vai likviditātes risku;
“tradicionālais aktīvs” ir jebkurš aktīvs, kas nav kriptoaktīvs, tostarp:
finanšu instrumenti, kā definēts šīs regulas 4. panta 1. punkta 50) apakšpunktā;
naudas līdzekļi, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 25) punktā;
noguldījumi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES ( 21 ) 2. panta 1. punkta 3) punktā;
vērtspapīrošanas pozīcijas vērtspapīrošanas kontekstā, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 1) punktā;
nedzīvības vai dzīvības apdrošināšanas produkti, kas ietilpst apdrošināšanas klasēs, kuras uzskaitītas Direktīvas 2009/138/EK I un II pielikumā, vai pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumi, kas norādīti minētajā direktīvā;
pensiju produkti, kas valsts tiesību aktos ir atzīti par tādiem, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt ieguldītājam ienākumus pensijā un kuri dod ieguldītājam tiesības uz noteiktiem labumiem;
oficiāli atzītas arodpensiju shēmas, kuras ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/2341 ( 22 ) vai Direktīvas 2009/138/EK darbības jomā;
individuāli pensiju produkti, kuros darba devēja finansiālā līdzdalība ir paredzēta valsts tiesību aktos un kuru gadījumā darbiniekam nav izvēles attiecībā uz pensiju produktu vai pakalpojuma sniedzēju;
Pan-Eiropas privāto pensiju produkts, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1238 ( 23 ) 2. panta 2) punktā;
“tradicionālais aktīvu žetons” ir kriptoaktīvu veids, kas ir tradicionālais aktīvs, tostarp e-naudas žetons;
“aktīviem piesaistīts žetons” ir aktīviem piesaistīts žetons, kā definēts Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 6) apakšpunktā;
“kriptoaktīvu pakalpojums” ir kriptoaktīvu pakalpojums, kā definēts Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 16) apakšpunktā.
II
SADAĻA
PRASĪBU PIEMĒROŠANAS LĪMENIS
1.
NODAĻA
Prasību individuāla piemērošana
6. pants
Vispārējie principi
Ārpussavienības G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi individuāli ievēro 92.b panta prasību, ja tie atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
tie nav noregulējuma vienības;
tiem nav meitasuzņēmumu;
tie nav ES mātes iestādes meitasuzņēmumi.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, šā panta 1.a punktā minētās iestādes individuāli ievēro 437.a pantu un 447. panta h) punktu.
Iestādes šīs regulas Sestajā daļā un 430. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktās saistības izpilda individuāli.
No turpmāk minētajām iestādēm netiek prasīts ievērot šīs regulas 413. panta 1. punktu un ar to saistītās likviditātes pārskatu sniegšanas prasības, kas noteiktas Septītajā A daļā:
iestādes, kuras ir saņēmušas atļauju arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu;
iestādes, kuras ir saņēmušas atļauju arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 909/2014 ( *1 ) 16. pantu un 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ar noteikumu, ka tās neveic nozīmīgu termiņu pārveidošanu; un
iestādes, kuras ir norīkotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ar noteikumu, ka:
to darbības ir ierobežotas un aptver vienīgi banku tipa pakalpojumu sniegšanu, kā minēts minētās regulas pielikuma C iedaļā, centrāliem vērtspapīru depozitārijiem, kuri saņēmuši atļauju saskaņā ar minētās regulas 16. pantu; un
tās neveic nozīmīgu termiņu pārveidošanu.
7. pants
Prudenciālo prasību individuālas piemērošanas izņēmums
Kompetentās iestādes var izvēlēties nepiemērot 6. panta 1. punktu jebkuram iestādes meitasuzņēmumam, ja attiecīgajā dalībvalstī gan uz meitasuzņēmumu, gan iestādi attiecas atļauju piešķiršana un uzraudzība un ja meitasuzņēmums ir iekļauts tās iestādes, kas ir mātesuzņēmums, konsolidētajā uzraudzībā un ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu:
nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas varētu kavēt mātesuzņēmumu veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu;
vai nu mātesuzņēmums izpilda kompetentās iestādes prasības attiecībā uz meitasuzņēmuma piesardzīgu pārvaldību un ar kompetentās iestādes piekrišanu ir paziņojusi, ka garantē meitasuzņēmuma saistības, vai arī meitasuzņēmuma riski ir nebūtiski;
mātesuzņēmuma riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas arī uz meitasuzņēmumu;
mātesuzņēmumam ir vairāk nekā 50 % balsstiesību, kas saistītas ar meitasuzņēmuma akcijām, un/vai mātesuzņēmumam ir tiesības norīkot vai atcelt lielāko daļu meitasuzņēmuma vadības struktūras locekļu.
Kompetentās iestādes var izvēlēties nepiemērot 6. panta 1. punktu dalībvalsts mātes iestādei, ja uz iestādi attiecas atbilstošās dalībvalsts atļaujas un uzraudzība un ja tā ir iekļauta konsolidētajā uzraudzībā, un ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumiem:
nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai saistību pret dalībvalsts mātes iestādi nokārtošanai;
uz dalībvalsts mātes iestādi attiecas konsolidētajai uzraudzībai atbilstīgas riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras.
Kompetentā iestāde, kas piemēro šo punktu, informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.
8. pants
Likviditātes prasību individuālas piemērošanas izņēmums
Kompetentās iestādes var pilnībā vai daļēji nepiemērot Sesto daļu iestādei un visiem vai dažiem tās meitasuzņēmumiem Savienībā un uzraudzīt tās kā vienas likviditātes apakšgrupu, kamēr vien tie atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
mātes iestāde konsolidēti vai meitas iestāde subkonsolidēti ievēro Sestajā daļā noteiktos pienākumus;
mātes iestāde konsolidēti vai meitas iestāde subkonsolidēti vienmēr uzrauga un pārrauga visu to grupas vai apakšgrupas iestāžu likviditātes pozīcijas, uz kurām attiecina nepiemērošanu, vienmēr uzrauga un pārrauga visu grupas vai apakšgrupas iestāžu finansējuma pozīcijas, kad netiek piemērota šīs regulas Sestās daļas IV sadaļā noteiktā neto stabila finansējuma rādītāja (NSFR) prasība, un visām minētajām iestādēm nodrošina pietiekamu likviditātes līmeni un stabila finansējuma līmeni, kad netiek piemērota šīs regulas Sestās daļas IV sadaļā noteiktā NSFR prasība;
iestādes ir noslēgušas līgumus, kas, ievērojot kompetento iestāžu prasības, paredz līdzekļu brīvu pārvietošanu starp tām, lai ļautu iestādēm pildīt to aktuālās individuālās un kopējās saistības;
nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas kavētu c) apakšpunktā minēto līgumu izpildi.
Komisija līdz 2014. gada 1. janvārim ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par jebkādiem juridiskiem šķēršļiem, kas var padarīt neiespējamu šā punkta pirmās daļas c) apakšpunkta piemērošanu, un tiek aicināta vajadzības gadījumā līdz 2015. gada 31. decembrim sagatavot tiesību akta priekšlikumu par to, kurus no šiem šķēršļiem novērst.
Ja vienas likviditātes apakšgrupas iestādes ir saņēmušas atļauju vairākās dalībvalstīs, 1. punktu piemēro tikai saskaņā ar 21. pantā noteikto procedūru un tikai iestādēm, kuru kompetentās iestādes vienojas par šādiem elementiem:
to veikts novērtējums par organizācijas atbilstību un par likviditātes riska pārvaldību visā vienas likviditātes apakšgrupā saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 86. pantā izklāstītajiem nosacījumiem;
to likvīdo aktīvu summu, atrašanās vietas un īpašumtiesību sadalījums, kas jātur vienas likviditātes apakšgrupā, kad nepiemēro likviditātes seguma rādītāja (LCR) prasību, kā paredzēts 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā, un to pieejamā stabila finansējuma summu un atrašanās vietas sadalījums, kas jātur vienas likviditātes apakšgrupā, kad netiek piemērota Sestās daļas IV sadaļā noteiktā NSFR prasība;
to likvīdo aktīvu minimālo summu noteikšana, kas jātur tām iestādēm, kurām nepiemēro LCR prasību, kas paredzēta 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā, un to pieejamā stabilā finansējuma minimālo summu noteikšana, kas jātur iestādēm, kurām nepiemēro Sestās daļas IV sadaļā noteikto NSFR prasību;
nepieciešamība noteikt stingrākus parametrus, nekā paredzēts Sestajā daļā;
neierobežota apmaiņa ar pilnīgu informāciju starp kompetentajām iestādēm.
pilnīga izpratne par tādas nepiemērošanas sekām.
9. pants
Individuālas konsolidēšanas metode
10. pants
Nepiemērošana kredītiestādēm, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei
Kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem var izlemt daļēji vai pilnībā nepiemērot šīs regulas Otrās līdz Astotās daļas prasības un Regulas (ES) 2017/2303 2. nodaļu vienai vai vairākām kredītiestādēm, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī un kas ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kura tās uzrauga un kura veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
centrālās iestādes un radniecīgo iestāžu saistības ir solidāras vai centrālā iestāde pilnībā garantē tās radniecīgo iestāžu saistības;
centrālās iestādes un visu radniecīgo iestāžu maksātspēju un likviditāti uzrauga kā vienotu veselumu, pamatojoties uz šo iestāžu konsolidētiem pārskatiem;
centrālās iestādes vadība ir pilnvarota dot rīkojumus radniecīgo iestāžu vadībai.
Dalībvalstis var saglabāt un izmantot spēkā esošos valsts tiesību aktus attiecībā uz pirmajā daļā minēto nepiemērošanu tiktāl, ciktāl tā nav pretrunā ar šo regulu vai Direktīvu 2013/36/ES.
2.
NODAĻA
Prudenciālā konsolidācija
1.
10.a pants
Konsolidēta prudenciālo prasību piemērošana, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības ir mātesuzņēmumi
Šīs nodaļas nolūkos ieguldījumu brokeru sabiedrības un ieguldījumu pārvaldītājsabiedrības uzskata par mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām dalībvalstī vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām tad, ja šādas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai ieguldījumu pārvaldītājsabiedrības ir tādas iestādes vai tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības mātesuzņēmumi, uz kuru attiecas šī regula un kura ir minēta Regulas (ES) 2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā.
11. pants
Vispārēja pieeja
Lai nodrošinātu, ka šīs regulas prasības tiek piemērotas konsolidēti, attiecīgā gadījumā termini “iestāde”, “dalībvalsts mātes iestāde”, “ES mātes iestāde” un “mātesuzņēmums” attiecas arī uz:
finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas apstiprināta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 21.a pantu;
norīkotu iestādi, kura kontrolē mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ja tādai mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai nepiemēro apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 21.a panta 4. punktu;
finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību vai iestādi, kas norīkota saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 21.a panta 6. punkta d) apakšpunktu.
Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēta uzņēmuma konsolidētais finanšu stāvoklis ir mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidētais finanšu stāvoklis, kas nav jāapstiprina saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 21.a panta 4. punktu. Šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minēta uzņēmuma konsolidētais finanšu stāvoklis ir tā mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidētais finanšu stāvoklis.
▼M8 —————
Vienīgi ES mātesuzņēmumi, kas ir ārpussavienības G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi un nav noregulējuma vienības, ievēro šīs regulas 92.b pantu konsolidēti tādā apjomā un veidā, kā noteikts šīs regulas 18. pantā. Ja piemēro Direktīvas 2013/36/ES 21.b panta 2. punktu, abi ES mātes starpniekuzņēmumi, kuri kopīgi identificēti kā svarīgs meitasuzņēmums, katrs ievēro šīs regulas 92.b pantā noteiktās prasības, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli.
ES mātes iestādes ievēro šīs regulas Sesto daļu un 430. panta 1. punkta d) apakšpunktu, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli, ja grupā ir viena vai vairākas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kam ir tiesības sniegt tādus ieguldījumu pakalpojumus un veikt tādas darbības, kas uzskaitītas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā.
Ja saskaņā ar 8. panta 1.–5. punktu ir paredzēta nepiemērošana, iestādes un attiecīgā gadījumā finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kas ietilpst likviditātes apakšgrupā, ievēro šīs regulas Sesto daļu un 430. panta 1. punkta d) apakšpunktu konsolidēti vai kā likviditātes apakšgrupa – subkonsolidēti.
Pirmajā daļā noteiktās pieejas piemērošana neskar efektīvu konsolidēto uzraudzību un nerada nedz nesamērīgu negatīvu ietekmi uz visu finanšu sistēmu vai tās daļām citās dalībvalstīs vai visā Savienībā, nedz veido vai rada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.
▼M8 —————
12.a pants
Konsolidētie aprēķini attiecībā uz G-SNI ar vairākām noregulējuma vienībām
Ja vismaz divas G-SNI vienības, kas ir vienas un tās pašas G-SNI daļa, ir noregulējuma vienības vai trešo valstu vienības, kuras būtu noregulējuma vienības, ja tās veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, minētās G-SNI ES mātes iestāde aprēķina 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību summu:
katrai noregulējuma vienībai vai trešās valsts vienībai, kas būtu noregulējuma vienība, ja tā veiktu uzņēmējdarbību Savienībā;
ES mātes iestādei tā, it kā tā būtu vienīgā G-SNI noregulējuma vienība.
Pirmās daļas b) punktā minēto aprēķinu veic, balstoties uz ES mātes iestādes konsolidēto finanšu stāvokli.
Noregulējuma iestādes rīkojas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.d panta 4. punktu un 45.h panta 2. punktu.
13. pants
Konsolidētās informācijas atklāšanas prasību piemērošana
Lieli ES mātes iestāžu meitasuzņēmumi atklāj 437., 438., 440., 442., 449.a, 449.b, 450., 451., 451.a un 453. pantā precizēto informāciju individuāli vai – ja piemērojams saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES – subkonsolidēti.
Šā panta 1. punkta otro daļu piemēro mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ja minētie meitasuzņēmumi uzskatāmi par lieliem meitasuzņēmumiem.
14. pants
Regulas (ES) 2017/2402 5. panta prasību konsolidēta piemērošana
▼M9 —————
2.
18. pants
Prudenciālās konsolidācijas metodes
Šīs regulas 11. panta 3.a punkta nolūkos iestādes, kam ir jāpilda 92.a vai 92.b panta prasības konsolidēti, pilnībā konsolidē visas iestādes un finanšu iestādes, kuras ir to meitasuzņēmumi attiecīgajās noregulējuma grupās.
▼M17 —————
Kompetentās iestādes nosaka, vai un kā ir veicama konsolidācija šādos gadījumos:
ja pēc kompetento iestāžu atzinuma iestādei ir būtiska ietekme vienā vai vairākās iestādēs vai finanšu iestādēs, bet tai nav līdzdalības vai citu kapitāla saikņu minētajās iestādēs; un
ja divām vai vairāk iestādēm vai finanšu iestādēm ir viena vadība, kas nav vadība, kura izveidota, ievērojot līgumu vai to dibināšanas dokumentus vai statūtus.
Konkrētāk, kompetentās iestādes var atļaut vai prasīt, lai tiktu izmantota Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7., 8. un 9. punktā paredzētā metode.
Atkāpjoties no pirmās daļas, kompetentās iestādes var iestādēm atļaut vai no tām prasīt piemērot šādiem meitasuzņēmumiem vai dalībām atšķirīgu metodi, tostarp metodi, ko prasa piemērojamais grāmatvedības regulējums, ar noteikumu, ka:
iestāde jau nepiemēro pašu kapitāla metodi 2020. gada 28. decembrī;
piemērot pašu kapitāla metodi būtu pārmērīgi apgrūtinoši vai pašu kapitāla metode pienācīgi neatspoguļo riskus, ko pirmajā daļā minētais uzņēmums rada iestādei; un
piemērotās metodes rezultātā nav panākta pilnīga vai proporcionāla minētā uzņēmuma konsolidācija.
►M17 Kompetentās iestādes var prasīt pilnīgi vai proporcionāli konsolidēt meitasuzņēmumu vai uzņēmumu, kurā kādai iestādei ir dalība, ja minētais meitasuzņēmums vai uzņēmums nav iestāde vai finanšu iestāde un ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi: ◄
uzņēmums nav apdrošināšanas sabiedrība, trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība, trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai uzņēmums, kas neietilpst Direktīvas 2009/138/EK darbības jomā saskaņā ar minētās direktīvas 4. pantu;
pastāv būtisks risks, ka iestāde var nolemt sniegt finansiālu atbalstu minētajam uzņēmumam spriedzes apstākļos tad, kad nepastāv nekādas līgumsaistības sniegt šādu atbalstu vai kad tās tiek pārsniegtas.
EBI līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
Ņemot vērā EBI konstatējumus, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, lai koriģētu attiecīgās definīcijas vai prudenciālās konsolidācijas darbības jomu.
3.
19. pants
Sabiedrības, ko neietver prudenciālās konsolidācijas darbības jomā
►M17 Iestāde vai finanšu iestāde, kas ir meitasuzņēmums vai uzņēmums, kurā ir dalība, nav jāiekļauj konsolidācijā, ja attiecīgā uzņēmuma aktīvu un ārpusbilances posteņu kopējā summa nepārsniedz mazāko no šādiem diviem rādītājiem: ◄
EUR 10 miljoni;
1 % no mātesuzņēmuma vai uzņēmuma, kam ir dalība, aktīvu un ārpusbilances posteņu kopējās vērtības.
►M17 Kompetentās iestādes, kas atbild par konsolidētās uzraudzības īstenošanu, ievērojot Direktīvas 2013/36/ES 111. pantu, var, izskatot katru gadījumu atsevišķi, turpmāk minētajos gadījumos nolemt, ka konsolidācijā nav jāiekļauj iestāde vai finanšu iestāde, kura ir meitasuzņēmums vai kurā ir dalība: ◄
ja attiecīgais uzņēmums atrodas kādā trešā valstī, kur pastāv juridiski šķēršļi nepieciešamās informācijas nodošanai;
ja attiecīgais uzņēmums ir nebūtisks, ņemot vērā iestāžu uzraudzības mērķus;
ja par konsolidētās uzraudzības īstenošanu atbildīgās kompetentās iestādes uzskata, ka attiecīgā uzņēmuma finanšu stāvokļa konsolidācija neatbilstīga vai maldinoša iestāžu uzraudzības mērķu ziņā.
20. pants
Kopēji lēmumi par prudenciālajām prasībām
Kompetentās iestādes sadarbojas, pilnībā apspriežoties:
attiecībā uz pieteikumiem 143. panta 1. punktā, 151. panta 9. punktā, 283. pantā un 325.az pantā minēto atļauju saņemšanai, kurus attiecīgi iesniedz ES mātes iestāde un tās meitasuzņēmumi, vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi kopīgi, lai lemtu par pieprasītās atļaujas izsniegšanu vai neizsniegšanu un lai paredzētu noteikumus un nosacījumus, ja tādi būtu, kuriem būtu jāattiecas uz šādu atļauju;
lai noteiktu, vai ir izpildīti grupas iekšējās īpašās procedūras kritēriji, kā minēts 422. panta 9. punkta un 425. panta 5. punkta noteikumos, kurus papildina EBI regulatīvie tehniskie standarti, kas minēti 422. panta 10. punktā un 425. panta 6. punktā.
Pieteikumus iesniedz vienīgi konsolidētās uzraudzības iestādei.
▼M17 —————
Kompetentās iestādes veic visus iespējamos pasākumus, lai sešos mēnešos panāktu kopēju lēmumu par:
1. punkta a) apakšpunktā minēto pieteikumu;
1. punkta b) apakšpunktā minēto kritēriju novērtēšanu un īpašās procedūras noteikšanu;
Šo kopīgo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un 1. punktā minētā kompetentā iestāde to nosūta pieteikuma iesniedzējam.
Šā panta 2. punktā minētais periods sākas:
dienā, kad konsolidētās uzraudzības iestāde ir saņēmusi pilnīgu 1. punkta a) apakšpunktā minēto pieteikumu; konsolidētās uzraudzības iestāde šo pieteikumu nekavējoties pārsūta citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm;
dienā, kad kompetentās iestādes saņem konsolidētās uzraudzības iestādes sagatavoto pārskatu par grupas dalībnieku saistībām grupas iekšienē.
Šo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un tajā ņem vērā pārējo kompetento iestāžu viedokļus un atrunas, kas izteiktas sešu mēnešu termiņā.
Konsolidētās uzraudzības iestāde lēmumu izsniedz ES mātes iestādei, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai ES mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai un citām kompetentām iestādēm.
Ja sešu mēnešu termiņa beigās kāda no attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir nodevusi jautājumu EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu, konsolidētās uzraudzības iestāde atliek lēmumu par šā panta 1. punkta a) apakšpunkta jautājumiem un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI par tās lēmumu var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. Sešu mēnešu termiņu uzskata par samierināšanas termiņu šīs regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc sešu mēnešu termiņa beigām vai pēc kopēja lēmuma pieņemšanas.
Šo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un tajā ņem vērā pārējo kompetento iestāžu viedokļus un atrunas, kas paustas sešu mēnešu termiņā.
Lēmums tiek darīts zināms konsolidētās uzraudzības iestādei, kura informē ES mātes iestādi, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību vai ES mātes jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību.
Ja sešu mēnešu termiņa beigās konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu ir nodevusi jautājumu EBI, kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par meitasuzņēmuma uzraudzību individuāli, atliek savu lēmumu par šā panta 1. punkta b) apakšpunktu un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI par tās lēmumu var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. Sešu mēnešu termiņu uzskata par samierināšanas termiņu šīs regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc sešu mēnešu termiņa beigām vai pēc kopēja lēmuma pieņemšanas.
EBI iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2025. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
21. pants
Kopēji lēmumi par likviditātes prasību piemērošanas līmeni
Kopējo lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā pēc tam, kad konsolidētās uzraudzības iestāde ir iesniegusi pārskatu, kurā noteiktas vienas likviditātes apakšgrupas, pamatojoties uz 8. panta kritērijiem. Ja šo sešu mēnešu laikā rodas domstarpības, konsolidētās uzraudzības iestāde pēc jebkuras citas iesaistītās kompetentās iestādes pieprasījuma konsultējas ar EBI. Konsolidētās uzraudzības iestāde var apspriesties ar EBI pēc pašas iniciatīvas.
Kopējā lēmumā var būt iekļauti arī ierobežojumi attiecībā uz likvīdo aktīvu atrašanās vietu un īpašumtiesībām, un tajā var būt noteikts minimālais likvīdo aktīvu apjoms šajās iestādēs, kuram nav jāpiemēro Sestā daļa.
Kopējo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā ir iekļauts pilnībā pamatots lēmums, kuru konsolidētās uzraudzības iestāde iesniedz likviditātes apakšgrupas mātes iestādei.
Tomēr jebkura kompetentā iestāde var šo sešu mēnešu laikā vērsties pie EBI ar jautājumu par to, vai ir izpildīti 8. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunkta nosacījumi. Šādā gadījumā EBI var īstenot savu nesaistošo starpnieka funkciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta c) apakšpunktu un visas iesaistītās kompetentās iestādes atliek savus lēmumus un gaida nesaistošās starpnieka funkcijas rezultātus. Ja starpniecības laikā kompetentās iestādes nepanāk vienošanos trīs mēnešu laikā, katra kompetentā iestāde, kas atbildīga par individuālo uzraudzību, pieņem pati savu lēmumu, ņemot vērā ieguvumu un risku samērīgumu mātes iestādes dalībvalsts līmenī un ieguvumu un risku samērīgumu meitasuzņēmumi dalībvalsts līmenī. Jautājumu nenodod EBI pēc sešu mēnešu termiņa beigām vai pēc kopēja lēmuma pieņemšanas.
Šā panta 1. punktā minētais kopējais lēmums un šā punkta otrajā daļā minētie lēmumi ir saistoši.
22. pants
Subkonsolidācija trešās valstīs esošu vienību gadījumā
23. pants
Uzņēmumi trešās valstīs
Lai konsolidēti īstenotu uzraudzību saskaņā ar šo nodaļu, termini "ieguldījumu brokeru sabiedrība", "kredītiestāde" un "finanšu iestāde", un "iestāde" attiecas arī uz uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs un kas, ja tie veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, atbilstu minēto terminu definīcijām 4. pantā. Terminu "iestāde" piemēro arī uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, kas, ja tie veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, atbilstu termina "kredītiestāde" vai termina "ieguldījumu brokeru sabiedrība" definīcijai.
24. pants
Aktīvu un ārpusbilances posteņu vērtējums
OTRĀ DAĻA
PAŠU KAPITĀLS UN ATBILSTĪGĀS SAISTĪBAS
I
SADAĻA
PAŠU KAPITĀLA ELEMENTI
1.
NODAĻA
Pirmā līmeņa kapitāls
25. pants
Pirmā līmeņa kapitāls
Iestādes pirmā līmeņa kapitālu veido iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla summa.
2.
NODAĻA
Pirmā līmeņa pamata kapitāls
1.
26. pants
Pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi
Iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņus veido:
kapitāla instrumenti, ar noteikumu, ka ir izpildīti 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā izklāstītie nosacījumi;
akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem;
nesadalītā peļņa;
citi uzkrātie ienākumi, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā;
citas rezerves;
rezerves vispārējiem banku riskiem.
Šā punkta c) līdz f) apakšpunktos uzskaitītos posteņus atzīst par pirmā līmeņa pamata kapitālu tikai tad, ja tie iestādei ir pieejami neierobežotai un tūlītējai izmantošanai, lai segtu riskus vai zaudējumus, līdzko tie ir radušies;
Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta vajadzībām iestādes var pirmā līmeņa pamata kapitālā ietvert starpposma vai gada beigu peļņu, pirms iestāde ir pieņēmusi oficiālu lēmumu, ar ko apstiprina iestādes galīgo gada peļņu vai zaudējumus, taču tam ir vajadzīga kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja. Kompetentā iestāde piešķir atļauju, ja ir atbilstība šādiem nosacījumiem:
šo peļņu ir pārbaudījušas no iestādes neatkarīgas personas, kas ir atbildīgas par šīs iestādes pārskatu revīziju;
iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka no šīs peļņas apmēra ir atskaitītas jebkādas paredzamas maksas vai dividendes.
Iestādes starpposma vai gada beigu peļņas pārbaude nodrošina pietiekamu pārliecību, ka šī peļņa ir novērtēta saskaņā ar piemērojamā grāmatvedības regulējumā noteiktajiem principiem.
Atkāpjoties no pirmās daļas, iestādes var kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus klasificēt turpmākas tāda pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu veida emisijas, par kuru iestādes jau ir saņēmušas minēto atļauju, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
noteikumi, ar kuriem reglamentē minētās turpmākās emisijas pēc būtības ir tādi paši kā noteikumi, ar kuriem reglamentē tās emisijas, par kurām iestādes jau ir saņēmušas atļauju;
iestādes ir kompetentajām iestādēm par minētajām turpmākām emisijām paziņojušas pietiekami laicīgi, pirms tās tiek klasificētas kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti.
Kompetentās iestādes konsultējas ar EBI, pirms tās piešķir atļauju jaunus kapitāla instrumentu veidus klasificēt kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Kompetentās iestādes pienācīgi ņem vērā EBI atzinumu un, ja tās nolemj no tā novirzīties, raksta EBI trīs mēnešos no EBI atzinuma saņemšanas dienas, izklāstot apsvērumus, kāpēc ir notikusi novirzīšanās no attiecīgā atzinuma. Šis apakšpunkts neattiecas uz 31. pantā minētajiem kapitāla instrumentiem.
Pamatojoties uz informāciju, ko savākušas kompetentās iestādes, EBI izveido, uztur un publicē sarakstu ar visiem tiem kapitāla instrumentu veidiem katrā dalībvalstī, kuri uzskatāmi par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem. Saskaņā ar 35. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010 EBI var vākt jebkādu informāciju saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas 28. pantā vai attiecīgā gadījumā 29. pantā noteiktajiem kritērijiem un nolūkā uzturēt un atjaunināt šajā daļā minēto sarakstu.
Ņemot vērā pārskata procesu, kas izklāstīts 80. pantā, un ja ir pietiekami daudz pierādījumu, ka attiecīgie kapitāla instrumenti neatbilst vai ir pārstājuši atbilst 28. pantā vai attiecīgā gadījumā 29. pantā noteiktajiem kritērijiem, EBI var nolemt attiecīgi nepievienot minētos instrumentus ceturtajā daļā minētajam sarakstam vai svītrot tos no minētā saraksta. EBI šajā sakarā nāks klajā ar paziņojumu, kurā minēs arī attiecīgās kompetentās iestādes nostāju šajā jautājumā. Šis apakšpunkts neattiecas uz 31. pantā minētajiem kapitāla instrumentiem.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
27. pants
Savstarpēju sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, krājsabiedrību vai līdzīgu iestāžu kapitāla instrumenti pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos
Pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi ietver kapitāla instrumentus, ko iestāde ir emitējusi saskaņā ar saviem statūtiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
ir izpildīti 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā noteiktie nosacījumi;
Tās savstarpējās sabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai krājsabiedrības, kas par tādām atzītas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem pirms 2012. gada 31. decembra, turpina būt klasificētas par tādām šīs daļas piemērošanas nolūkos, ar noteikumu, ka tās atbilst kritērijiem, kas noteica minēto atzīšanu.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
28. pants
Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti
Kapitāla instrumentus uzskata par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem tikai gadījumā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
instrumentus ir tieši emitējusi iestāde ar iestādes īpašnieku iepriekšēju apstiprinājumu vai, ja to atļauj spēkā esošie valsts tiesību akti, iestādes vadības struktūras iepriekšēju apstiprinājumu;
instrumenti ir pilnīgi apmaksāti, un minēto instrumentu īpašumtiesību iegādi ne tieši, ne netieši nefinansē iestāde;
instrumenti atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem attiecībā uz to klasificēšanu:
tos uzskata par kapitālu Direktīvas 86/635/EEK 22. panta nozīmē,
tos uzskata par kapitālu un rezervēm piemērojamā grāmatvedības regulējuma izpratnē,
tos uzskata par kapitālu un rezervēm bilances maksātnespējas noteikšanas vajadzībām, ja tas ir piemēroti saskaņā ar valsts tiesību aktiem maksātnespējas jomā;
instrumenti ir nepārprotami un atsevišķi atklāti finanšu pārskatā iekļautajā bilancē;
instrumenti ir beztermiņa instrumenti;
instrumentu pamatsummu nedrīkst samazināt vai atmaksāt, izņemot kādā no turpmāk minētajiem gadījumiem:
iestādes likvidācija,
instrumentu diskrecionāra atpirkšana vai citi diskrecionāri kapitāla samazināšanas veidi, ja iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju saskaņā ar 77. pantu;
instrumentus reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenosaka, ka instrumentu pamatsumma tiktu vai varētu tikt samazināta vai atmaksāta gadījumā, kas nav iestādes likvidācija, un iestāde to nenosaka citādā veidā pirms instrumentu emitēšanas vai emitēšanas laikā, izņemot tos instrumentus, kas minēti 27. pantā, ja iestādes atteikšanos dzēst instrumentus aizliedz spēkā esošie valsts tiesību akti;
instrumenti atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem attiecībā uz peļņas sadali:
nav preferenciālas peļņas sadales procedūras attiecībā uz peļņas sadales maksājumu secību, arī saistībā ar citiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, un instrumentus reglamentējošie noteikumi neparedz preferenciālas tiesības uz peļņas sadales izmaksu;
peļņas sadali instrumentu turētājiem var izmaksāt tikai no posteņiem, kam paredzēta peļņas sadale;
instrumentus reglamentējošie noteikumi neietver maksimālo robežvērtību vai citus ierobežojumus sadalāmās peļņas maksimālajam līmenim, izņemot 27. pantā minēto instrumentu gadījumā;
peļņas sadales līmenis nav noteikts, pamatojoties uz summu, par kuru instrumentus iegādājās to emitēšanas brīdī, izņemot 27. pantā minēto instrumentu gadījumā;
instrumentus reglamentējošie noteikumi neparedz nekādu iestādes pienākumu veikt peļņas sadali instrumentu turētājiem, un iestādei nekādā citā veidā netiek piemērots šāds pienākums;
peļņas nesadalīšana nav iestādes saistību nepildīšana;
peļņas sadales atcelšanas rezultātā iestādei netiek piemēroti ierobežojumi;
salīdzinājumā ar visiem iestādes emitētajiem kapitāla instrumentiem instrumenti absorbē pirmo un proporcionāli lielāko daļu zaudējumu, kad tādi rodas, un katrs instruments absorbē zaudējumus tādā pašā mērā kā visi pārējie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti;
instrumenti ierindojas pēc visiem citiem prasījumiem iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;
instrumenti to īpašniekiem dod tiesības uz iestādes atlikušajiem aktīviem, kas iestādes likvidācijas gadījumā un pēc visu augstākas prioritātes prasījumu izmaksāšanas ir proporcionāli šādu instrumentu summai, kā arī kam nav noteikta vai piemērota maksimālā robežvērtība, izņemot tos kapitāla instrumentus, kuri minēti 27. pantā;
neviena no turpmāk minētajām sabiedrībām instrumentus nenodrošina vai par tiem nedod garantijas, kas paaugstina prasījuma prioritāti:
iestāde vai tās meitasuzņēmumi,
iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi,
mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi;
jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi;
jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un tās meitasuzņēmumi;
jebkurš uzņēmums, kam ir ciešas attiecības ar i) līdz v) punktā minētajām struktūrām;
instrumentiem nepiemēro nekādu līgumisku vai citādu vienošanos, kas paaugstina prasījuma prioritāti attiecībā uz instrumentiem maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā.
1. punkta j) apakšpunktā minēto nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no instrumentiem, kas ir iekļauti pirmā vai otrā līmeņa papildu kapitālā saskaņā ar 484. panta 3. punktu, ar noteikumu, ka tiem ir līdzvērtīga prioritāte.
Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos tikai tā kapitāla instrumenta daļa, kas ir pilnīgi apmaksāta, ir uzskatāma par tādu, ko var kvalificēt kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu.
Šā panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no kapitāla instrumenta pamatsummas samazināšanas, kas notiek noregulējuma procedūrā vai izriet no kapitāla instrumentu samazinājuma, ko prasījusi par iestādi atbildīgā noregulējuma iestāde.
Šā panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no noteikumiem, kas reglamentē kapitāla instrumentu un kuri tieši vai netieši norāda, ka instrumenta pamatsummai notiktu vai varētu notikt samazināšana, kas notiek noregulējuma procedūrā vai izriet no kapitāla instrumentu samazinājuma, ko prasījusi par iestādi atbildīgā noregulējuma iestāde.
Panta 1. punkta pirmās daļas h) apakšpunkta v) punktā izklāstītie nosacījumi uzskatāmi par izpildītiem neatkarīgi no tā, ka meitasuzņēmumam ir piemērojams peļņas un zaudējumu nodošanas līgums ar tā mātesuzņēmumu, saskaņā ar kuru meitasuzņēmumam ir pienākums pēc gada finanšu pārskatu sagatavošanas nodot savus ikgadējos rezultātus mātesuzņēmumam, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
mātesuzņēmumam pieder 90 % vai vairāk no meitasuzņēmuma balsstiesībām un kapitāla;
mātesuzņēmums un meitasuzņēmums atrodas tajā pašā dalībvalstī.
līgums bija noslēgts leģitīmām nodokļu vajadzībām;
sagatavojot gada finanšu pārskatu, meitasuzņēmumam, pirms tas veic jebkādu maksājumu savam mātesuzņēmumam, ir rīcības brīvība samazināt sadalījumu summu, piešķirot daļu peļņas vai visu peļņu savām rezervēm vai rezervēm vispārējiem banku riskiem;
mātesuzņēmumam saskaņā ar līgumu ir pienākums pilnībā kompensēt meitasuzņēmumam visus meitasuzņēmuma zaudējumus;
līgumam piemēro paziņošanas termiņu, saskaņā ar kuru līgumu var izbeigt tikai līdz grāmatvedības gada beigām, šādai izbeigšanai stājoties spēkā ne agrāk kā nākamā grāmatvedības gada sākumā un mātesuzņēmuma pienākumam pilnībā kompensēt meitasuzņēmumam visus zaudējumus, kas radušies tekošajā grāmatvedības gadā, paliekot nemainītam.
Ja iestāde ir noslēgusi peļņas un zaudējumu nodošanas līgumu, tā bez kavēšanās paziņo to kompetentajai iestādei un nodrošina kompetentajai iestādei līguma kopiju. Iestāde arī bez kavēšanās paziņo kompetentajai iestādei par jebkurām izmaiņām peļņas un zaudējumu nodošanas līgumā un par līguma izbeigšanu. Iestāde neslēdz vairāk nekā vienu peļņas un zaudējumu nodošanas līgumu.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
pašu kapitāla instrumentu netiešās finansēšanas piemērojamos veidus un būtību;
to, vai un kādā gadījumā peļņas sadale radītu nesamērīgu slogu pašu kapitālam;
preferenciālas peļņas sadales nozīmi.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
29. pants
Savstarpēju sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, krājsabiedrību un līdzīgu iestāžu emitētie kapitāla instrumenti
Saistībā ar kapitāla instrumentu dzēšanu nodrošina atbilstību šādiem nosacījumiem:
izņemot gadījumus, kad to aizliedz spēkā esošie valsts tiesību akti, iestāde var atteikties instrumentus dzēst;
ja spēkā esošie valsts tiesību akti aizliedz iestādei atteikties dzēst instrumentus, instrumentus reglamentējošajos noteikumos iestādei paredz iespēju ierobežot to dzēšanu;
atteikšanās dzēst instrumentus vai instrumentu dzēšanas ierobežošana attiecīgos gadījumos var nebūt iestādes saistību nepildīšana.
Šā punkta pirmajā daļā izklāstītais nosacījums neskar iespēju savstarpējām, kooperatīvām sabiedrībām, krājsabiedrībām vai līdzīgām iestādēm par pirmā līmeņa pamata kapitālu atzīt instrumentus, kas to turētājiem nedod balsošanas tiesības un kas atbilst visiem turpmākiem nosacījumiem:
iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā tādu instrumentu, kas nedod balsošanas tiesības, turētāju prasījums ir samērīgs ar to kopējo pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu daļu, kuru pārstāv šie instrumenti bez balsošanas tiesībām;
instrumenti citu pazīmju dēļ atzīstami par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
30. pants
Neatbilstības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu nosacījumiem sekas
Tajā gadījumā, ja saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu vairs netiek nodrošināta atbilstība 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā, izklāstītajiem nosacījumiem:
šo instrumentu nekavējoties pārstāj uzskatīt par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu;
akciju emisijas uzcenojuma kontus, kas saistīti ar šo instrumentu, nekavējoties pārstāj uzskatīt par pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.
31 pants
Kapitāla instrumenti, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās
Ārkārtas situācijās kompetentās iestādes var iestādēm atļaut pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļaut kapitāla instrumentus, kas atbilst vismaz nosacījumiem, kas noteikti 28. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:
kapitāla instrumenti ir emitēti pēc 2014. gada 1. janvārim;
Komisija uzskata, ka attiecīgie kapitāla instrumenti ir valsts atbalsts;
kapitāla instrumenti ir emitēti atbilstoši rekapitalizācijas pasākumiem saskaņā ar tobrīd spēkā esošajiem valsts atbalsta noteikumiem;
uz kapitāla instrumentiem ir pilnībā parakstījusies un tos tur valsts, vai attiecīga valsts sektora iestāde vai publiskajam sektoram piederoša struktūra;
kapitāla instrumenti spēj absorbēt zaudējumus;
izņemot 27. pantā minētos kapitāla instrumentus, likvidācijas gadījumā kapitāla intrumenti dod saviem īpašniekiem tiesības uz iestādes atlikušajiem aktīviem pēc tam, kad ir nomaksāti visas augstākas prioritātes prasījumi;
pastāv atbilstīgi izstāšanās mehānismi valstij vai, attiecīgā gadījumā, attiecīgai valsts sektora iestādei vai publiskajam sektoram piederošai struktūrai;
kompetentā iestāde ir piešķīrusi iepriekšēju atļauju un ir publicējusi savu lēmumu līdz ar paskaidrojumu par minēto lēmumu.
2.
32. pants
Vērtspapīrotie aktīvi
Iestāde nevienā pašu kapitāla elementā neietver kapitāla palielinājumu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja šo palielinājumu rada vērtspapīrotie aktīvi, tostarp:
palielinājumu, kas saistīts ar nākotnes maržināliem ienākumiem, kas iestādei radušies kā peļņa no pārdošanas;
ja iestāde ir vērtspapīrošanas iniciators – neto peļņu, ko nodrošina tādu nākotnes ienākumu kapitalizācija, kuri gūti no vērtspapīrotajiem aktīviem, kas nodrošina kredītkvalitātes uzlabojumus vērtspapīrošanas pozīcijām.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
33. pants
Naudas plūsmas riska ierobežošanas pozīcijas un pašu saistību vērtības izmaiņas
Iestādes nevienā pašu kapitāla elementā neietver šādus posteņus:
patiesās vērtības rezerves, kas saistītas ar peļņu vai zaudējumiem no naudas plūsmas riska ierobežošanas pozīcijām tādiem finanšu instrumentiem, kuri nav novērtēti pēc to patiesās vērtības, tostarp prognozētās naudas plūsmas;
iestādes peļņa vai zaudējumi no pēc patiesās vērtības novērtētām saistībām, kuri rodas no izmaiņām iestādes pašas kredītstāvoklī;
iestādes no atvasinātajiem instrumentiem izrietošo saistību patiesās vērtības guvumi un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska izmaiņām.
Neskarot 1. punkta b) apakšpunktu, iestāde var iekļaut peļņas un zaudējumu summu no savām saistībām pašu kapitālā, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:
saistības ir obligāciju veidā, kā minēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā;
izmaiņas iestādes aktīvu un saistību vērtībā izriet no izmaiņām iestādes pašas kredītstāvoklī;
pastāv cieša attiecība starp a) apakšpunktā minēto obligāciju vērtību un iestādes aktīvu vērtību;
ir iespējams dzēst hipotekāros aizdevumus, atpērkot par tirgus vērtību vai nominālvērtību obligācijas, ar kurām finansē hipotekāros aizdevumus.
EBI līdz 2013. gada 30. septembrim iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
34. pants
Papildu vērtības korekcijas
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
35. pants
Nerealizētā peļņa un zaudējumi, novērtējot pēc patiesās vērtības
Izņemot 33. pantā minēto posteņu gadījumā, iestādes neveic korekcijas, lai no pašu kapitāla izslēgtu nerealizēto peļņu vai zaudējumus, kas izriet no to aktīviem vai saistībām, kuri novērtēti pēc to patiesās vērtības.
3.
1.
36. pants
Atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem
Iestādes no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem atskaita:
kārtējā finanšu gada zaudējumus;
nemateriālos aktīvus, izņemot prudenciāli vērtētus programmatūras aktīvus, kuru vērtību negatīvi neietekmē iestādes noregulējums, maksātnespēja vai likvidācija;
atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē;
iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina, izmantojot IRB pieeju – attiecīgā gadījumā IRB iztrūkumu, kas aprēķināts saskaņā ar 159. pantu;
definētu pabalstu pensiju fondu aktīvus iestādes bilancē;
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, tostarp tajos pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kas iestādei saskaņā ar faktiskām vai iespējamām saistībām ir jāiegādājas atbilstīgi spēkā esošām līgumsaistībām;
tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, ja šīm sabiedrībām ar iestādi ir savstarpēja līdzdalība, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu;
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību attiecībā uz finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem attiecīgo summu, ja iestādei nav būtiska ieguldījuma šajās sabiedrībās;
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību attiecībā uz finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem attiecīgo summu, ja iestādei ir būtisks ieguldījums šajās sabiedrībās;
no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem saskaņā ar 56. pantu atskaitāmo posteņu vērtību, kas pārsniedz iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņus;
riska darījumu vērtību šādiem posteņiem, kuri atbilst riska pakāpei 1 250 % apmērā, ja iestāde kā alternatīvu 1 250 % riska pakāpes piemērošanai šo riska summu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla summas:
būtiska līdzdalība ārpus finanšu sektora,
vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar 244. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 245. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 253. pantu;
neapmaksātas piegādes saskaņā ar 379. panta 3. punktu;
pozīcijas grozā, attiecībā uz kuru iestāde atbilstīgi IRB pieejai saskaņā ar 153. panta 8. punktu nevar noteikt riska pakāpi;
▼M17 —————
riska darījumi KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, kuriem saskaņā ar 132. panta 2. punkta otro daļu ir piešķirta 1 250 % riska pakāpe.
jebkurus nodokļus, kas saistīti ar pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kuri ir paredzami aprēķināšanas laikā, izņemot gadījumu, ja iestāde atbilstīgi pielāgo pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu apmēru, ciktāl šādi nodokļi samazina apmēru, kādā šos posteņus var izmantot, lai segtu riskus vai zaudējumus;
piemērojamo nepietiekama seguma apmēru attiecībā uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem;
132.c panta 2. punktā minētās minimālās vērtības saistībai – jebkuru summu, par kuru minimālās vērtības saistības pamatā esošo KIU ieguldījumu apliecību vai daļu pašreizējā tirgus vērtība ir zemāka par minimālās vērtības saistības pašreizējo vērtību un par ko iestāde jau nav atzinusi pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu samazinājumu.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu finanšu iestāžu un – apspriežoties ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi)(EAAPI), ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris) ( 26 ), – trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību, kā arī to sabiedrību, kas saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 4. pantu neietilpst minētās direktīvas darbības jomā, kapitāla instrumentu veidus, kurus atskaita no šādiem pašu kapitāla elementiem:
pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;
pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem;
otrā līmeņa kapitāla posteņiem.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
EBI līdz 2020. gada 28. jūnijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
Šā punkta nolūkos “specializēts parādu pārstrukturētājs” ir iestāde, kas iepriekšējā finanšu gadā gan individuāli, gan konsolidēti ir atbildusi visiem šādiem nosacījumiem:
iestādes galvenā darbība ir ienākumus nenesošu riska darījumu iegāde, pārvaldība un pārstrukturēšana saskaņā ar skaidru un efektīvu iekšējo lēmumu pieņemšanas procesu, ko īsteno tās vadības struktūra;
uzskaites vērtība, kas novērtēta, neņemot vērā pašas iestādes iniciēto aizdevumu kredītriska korekcijas, nepārsniedz 15 % no tās kopējiem aktīviem;
vismaz 5 % no uzskaites vērtības, kas novērtēta, neņemot vērā pašas iestādes iniciēto aizdevumu kredītriska korekcijas, ir pilnīga vai daļēja iegādāto ienākumus nenesošo riska darījumu refinansēšana vai attiecīgo noteikumu korekcija, kas kvalificējas kā pārskatīšanas pasākums saskaņā ar 47.b pantu;
iestādes aktīvu kopējā vērtība nepārsniedz 20 miljardus EUR;
iestāde pastāvīgi uztur neto stabila finansējuma rādītāju vismaz 130 % apmērā;
iestādes beztermiņa noguldījumi nepārsniedz 5 % no iestādes kopējām saistībām.
Ja viens vai vairāki otrajā daļā minētie nosacījumi vairs netiek izpildīti, specializētais parāda pārstrukturētājs nekavējoties informē kompetento iestādi. Kompetentās iestādes vismaz reizi gadā informē EBI par to, kā to uzraudzībā esošās iestādes piemēro šo punktu.
EBI izveido, uztur un publicē specializētu parāda pārstrukturētāju sarakstu. EBI uzrauga specializētu parāda pārstrukturētāju darbību un līdz 2028. gada 31. decembrim ziņo Komisijai par šādas uzraudzības rezultātiem, un attiecīgā gadījumā konsultē Komisiju par to, vai nosacījumi, kas jāizpilda, lai kvalificētos par “specializētu parāda pārstrukturētāju”, ir pietiekami balstīti uz risku un piemēroti, lai dotu priekšroku sekundārajam ienākumus nenesošu aizdevumu tirgum, un novērtē, vai ir nepieciešami papildu nosacījumi.
37. pants
Nemateriālo aktīvu atskaitīšana
Iestādes nosaka nemateriālo aktīvu summu, ko atskaita šādi:
no atskaitāmās summas atņem attiecīgās atliktā nodokļa saistības, kas tiktu dzēstas, ja samazinātos nemateriālo aktīvu vērtība vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;
atskaitāmā summa ietver nemateriālo vērtību, kas ir iekļauta iestādes būtisko ieguldījumu novērtējumā;
atskaitāmo summu samazina par summu, kas atbilst meitasuzņēmuma nemateriālo aktīvu pārvērtēšanas grāmatvedības aprēķinam, kurš balstīts uz to meitasuzņēmumu konsolidāciju, kuri attiecināmi uz citām personām, kas nav uzņēmumi, kuri iekļauti konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.
38. pants
Atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, atskaitīšana
No atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, summas var atņemt iestādes attiecīgās atliktā nodokļa saistības, ja ir nodrošināta atbilstība šādiem nosacījumiem:
sabiedrībai saskaņā ar spēkā esošiem valsts tiesību aktiem ir juridiski īstenojamas tiesības veikt šādu īstermiņa nodokļu aktīvu un īstermiņa nodokļu saistību savstarpēju dzēšanu;
atlikto nodokļu aktīvi un atliktā nodokļa saistības attiecas uz nodokļiem, ko piemēro tā pati nodokļu iestāde tai pašai ar nodokli apliekamai sabiedrībai.
Šā panta 4. punktā minēto attiecīgo atliktā nodokļa saistību summu iedala šādi:
atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, netiek atskaitīti saskaņā ar 48. panta 1. punktā minēto procedūru;
visi pārējie atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē.
Iestādes iedala attiecīgās atliktā nodokļa saistības saskaņā ar atliktā nodokļa aktīvu daļu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuru veido a) un b) apakšpunktā minētie posteņi.
39. pants
Nodokļu pārmaksa, nodokļu zaudējumu pārnese uz iepriekšēju periodu un atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē
No pašu kapitāla neatskaita šādus posteņus, kuriem attiecīgi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu piemēro riska pakāpi:
iestādes nodokļu pārmaksa par kārtējo gadu;
uz iepriekšējiem gadiem pārnestos iestādes kārtējā gada nodokļu zaudējumus, kas iestādei dod prasījuma tiesības pret centrālās valdības, reģionālās pašvaldības vai vietējo nodokļu iestādi, vai tiesības saņemt maksājumu no tām.
►M8 Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, ir tikai tie atliktā nodokļa aktīvi, kas tika izveidoti pirms 2016. gada 23. novembra un kas izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi: ◄
tos automātiski un obligāti nekavējoties aizstāj ar nodokļu kredītu, ja iestāde uzrāda zaudējumus oficiāli apstiprinātajos iestādes gada finanšu pārskatos, vai ja iestāde tiek likvidēta vai atzīta par maksātnespējīgu;
iestādei saskaņā ar piemērojamiem valsts nodokļu tiesību aktiem ir jābūt iespējai savstarpēji dzēst a) apakšpunktā minēto nodokļu kredītu un jebkuru nodokļu saistību, kas ir iestādei vai jebkuram citam uzņēmumam, kurš saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem nodokļu uzlikšanas nolūkos ir iekļauts tajā pašā konsolidācijā kā iestāde, vai kas ir jebkuram citam uzņēmumam, kuram saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu piemēro konsolidēto uzraudzību;
ja b) apakšpunktā minētā nodokļa kredītu summa ir lielāka par tajā pašā punktā minētajām nodokļu saistībām, jebkuru šādu pārpalikumu nekavējoties aizstāj ar tiešu prasījumu pret tās dalībvalsts centrālo valdību, kurā iestāde ir inkorporēta.
Ja ir izpildīti a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi, iestādes atliktā nodokļa aktīviem piemēro 100 % riska pakāpi.
40. pants
Negatīvo summu, kuras izriet no paredzamo zaudējumu apmēra aprēķiniem, atskaitīšana
Saskaņā ar 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu atskaitāmo summu nesamazina atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, līmeņa paaugstināšanās vai cita papildu nodokļu ietekmē, kas varētu rasties, ►C2 ja uzkrājumi paaugstinātu Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 3. iedaļā minēto paredzamo zaudējumu līmeni. ◄
41. pants
Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitīšana
Šīs regulas 36. panta 1. punkta e) apakšpunkta vajadzībām definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmo summu samazina par:
jebkādu attiecīgo atliktā nodokļa saistību summu, ko varētu dzēst, ja samazinātos aktīvu vērtība vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;
definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu summu, ko iestāde var neierobežoti izmantot ar noteikumu, ka iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.
Aktīviem, ko izmanto, lai samazinātu atskaitāmo summu, attiecīgā gadījumā piemēro riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
42. pants
Līdzdalības pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana
Šīs regulas 36. panta 1. punkta f) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina līdzdalību pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, ar šādiem izņēmumiem:
iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:
garās un īsās pozīcijas ir izveidotas vienā pamatā esošajā riska darījumā un ka īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku;
vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;
iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu ar pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;
iestādes var veikt neto ieskaitu, atņemot no pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu bruto garajām pozīcijām, kas rodas no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu īsās pozīcijas, kas rodas no īsajām pozīcijām pamatā esošajos indeksos, tostarp arī tad, ja šīs īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:
garās un īsās pozīcijas ir tajos pašos pamatā esošajos indeksos;
vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī.
43. pants
Būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā
Atskaitīšanas vajadzībām uzskata, ka iestādei ir būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā, ja ir izpildīts kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
iestādei pieder vairāk nekā 10 % no šīs sabiedrības emitētajiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem;
iestādei ir ciešas attiecības ar šo sabiedrību un pieder šīs sabiedrības emitētie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti;
iestādei pieder šīs sabiedrības emitētie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, un sabiedrība nav ietverta konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu, bet finanšu pārskatu vajadzībām saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu tā ir ietverta vienā pārskatu konsolidācijā ar iestādi.
44. pants
Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana un atskaitīšana gadījumos, kad iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas ir mākslīgi izveidota, lai palielinātu pašu kapitālu
Iestādes veic 36. panta 1. punkta g), h) un i) apakšpunktā minētos atskaitījumus saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
līdzdalību finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos un citos kapitāla instrumentos aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām;
atskaitīšanas vajadzībām pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus uzskata par līdzdalību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos.
45. pants
Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana
Iestādes veic 36. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus saskaņā ar šādiem noteikumiem:
tās var aprēķināt finanšu sektora sabiedrību tiešo, netiešo un sintētisko līdzdalību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā pamatā esošā riska darījumā, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:
īsās pozīcijas termiņš ir vai nu vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai īsās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;
vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;
tās nosaka par tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros atskaitāmo summu, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu apmēru ar finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;
46. pants
Līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana gadījumos, kad iestādei nav būtiska ieguldījuma finanšu sektora sabiedrībā
Šīs regulas 36. panta 1. punkta h) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina attiecīgo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:
kopējā summa, par kādu iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu kopējās summas, ko aprēķina pēc tam, kad pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem piemērots:
32. līdz 35. pants;
regulas 36. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā, k) apakšpunkta ii) līdz vi) punktā un l), m) un n) apakšpunktā minētie atskaitījumi, izņemot atskaitāmo summu saistībā ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;
44. un 45. pants;
iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība minēto finanšu sektora sabiedrību, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, ►C2 dalīta ar iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības minēto finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa papildu kapitāla instrumentos kopējo apmēru. ◄
Summu, ko paredzēts atskaitīt saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem turētajiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem. Iestādes nosaka katra pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenta summu, ko atskaita saskaņā ar 1. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto apmēru ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:
līdzdalības apmērs, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;
kopējā apmēra proporcija iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, kuru pārstāv katrs turētais pirmā līmeņa pamata kapitāla instruments.
Iestādes nosaka katra pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenta, kuram piemērota riska svēršana saskaņā ar 4. punktu, summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto apmēru ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto summu:
līdzdalības apmērs, kuram piemēro riska svēršanu saskaņā ar 4. punktu;
proporcija, kas rodas no 3. punkta b) apakšpunktā noteiktā aprēķina.
47. pants
Līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana gadījumā, ja iestādei ir būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā
Šīs regulas 36. panta 1. punkta i) apakšpunkta vajadzībām attiecīgā summa, kas jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kuras tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas, un šo summu nosaka saskaņā ar 44. un 45. pantu un 2. apakšiedaļu.
47.a pants
Ienākumus nenesoši riska darījumi
Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām “riska darījums” ietver jebkuru no šādiem posteņiem ar noteikumu, ka tie nav iekļauti iestādes tirdzniecības portfelī:
parāda instruments, tostarp parāda vērtspapīrs, aizdevums, avanss un pieprasījuma noguldījums;
sniegta apņemšanās piešķirt aizdevumu, sniegts finansiāls galvojums vai jebkura cita sniegta apņemšanās neatkarīgi no tā, vai tā ir atsaucama vai neatsaucama, izņemot neizmantotas kredītiespējas, kuras var atcelt jebkurā laikā bez nosacījumiem un iepriekšēja brīdinājuma vai kuras faktiski tiek automātiski atceltas aizņēmēja kredītspējas pasliktināšanās dēļ.
Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām tāda parāda instrumenta riska darījuma vērtība, kurš iegādāts par cenu, kas ir zemāka par debitora parāda summu, ietver starpību starp iegādes cenu un debitora parāda summu.
Sniegtas apņemšanās piešķirt aizdevumu, sniegta finansiāla galvojuma vai jebkuras citas sniegtas apņemšanās, kas minēta šā panta 1. punkta b) apakšpunktā, riska darījuma vērtība 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām ir šīs apņemšanās nominālvērtība, kura atspoguļo attiecīgās iestādes maksimālo pakļautību kredītriskam, neņemot vērā nekādu fondētu vai nefondētu kredītaizsardzību. Sniegtas apņemšanās piešķirt aizdevumu nominālvērtība ir vēl nesaņemtā summa, ko iestāde ir apņēmusies aizdot, un sniegta finansiāla galvojuma nominālvērtība ir maksimālais apmērs, kas galviniekam varētu būt jāmaksā, ja pret to tiktu celta prasība.
Šā punkta trešajā daļā minētajā nominālvērtībā neņem vērā nekādu specifisko kredītriska korekciju, papildu vērtības korekcijas saskaņā ar 34. un 105. pantu, summas, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu, vai citus ar minēto riska darījumu saistītus pašu kapitāla samazinājumus.
Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām kā ienākumus nenesošus klasificē šādus riska darījumus:
riska darījums, attiecībā uz kuru saskaņā ar 178. pantu uzskata, ka iestājusies saistību neizpilde;
riska darījums, kura vērtību saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu uzskata par samazinātu;
riska darījums, kam piemēro pārbaudes laiku, ievērojot 7. punktu, ja ir piešķirti papildu pārskatīšanas pasākumi vai ja riska darījuma atmaksa kavēta par vairāk nekā 30 dienām;
riska darījums tādas apņemšanās veidā, kas, ja to izņemtu vai izmantotu citādi, ļoti iespējams, netiktu atmaksāta pilnā apmērā bez nodrošinājuma realizācijas;
riska darījums finansiāla galvojuma veidā, kuru galvojuma ņēmējs, ļoti iespējams, izmantos, tostarp gadījumā, kad pamatā esošais galvotais riska darījums atbilst kritērijiem, pēc kuriem tas uzskatāms par ienākumus nenesošu.
Šā punkta a) apakšpunkta vajadzībām, ja iestādei ir bilancē iekļauti riska darījumi ar parādnieku, kuri kavēti par vairāk nekā 90 dienām un kuri veido vairāk nekā 20 % no visiem bilancē iekļautajiem riska darījumiem ar minēto parādnieku, visus bilancē iekļautos un ārpusbilances riska darījumus ar minēto parādnieku uzskata par ienākumus nenesošiem.
Riska darījumus, attiecībā uz kuriem nav veikts pārskatīšanas pasākums, vairs neklasificē kā ienākumus nenesošus 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:
riska darījums atbilst izslēgšanas kritērijiem, kurus iestāde piemēro, lai izbeigtu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu klasificēt riska darījumu kā darījumu ar samazinātu vērtību un saskaņā ar 178. pantu – kā darījumu, kuram iestājusies saistību neizpilde;
parādnieka stāvoklis ir uzlabojies tiktāl, ka iestāde ir pārliecinājusies, ka atmaksa, ļoti iespējams, tiks veikta pilnā apmērā un laikus;
parādniekam nav nevienas summas, kuras atmaksas termiņš būtu kavēts par vairāk nekā 90 dienām.
Ienākumus nenesošus riska darījumus, attiecībā uz kuriem tiek veikti pārskatīšanas pasākumi, vairs neklasificē kā ienākumus nenesošus 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:
riska darījumi vairs neatrodas stāvoklī, kura dēļ tos klasificētu kā ienākumus nenesošus saskaņā ar 3. punktu;
ir pagājis vismaz viens gads kopš dienas, kad tika piešķirti pārskatīšanas pasākumi, vai kopš dienas, kad kad riska darījumi klasificēti kā ienākumus nenesoši – atkarībā no tā, kura ir vēlāk;
pēc pārskatīšanas pasākumiem nav nevienas summas, kurai kavēta atmaksa, un iestāde, balstoties uz parādnieka finansiālā stāvokļa izvērtējumu, ir pārliecinājusies, ka pilnīga un laikus veikta atmaksa saistībā ar šo riska darījumu ir ticama.
Pilnīgu un laikus veiktu atmaksu var uzskatīt par ticamu, ja parādnieks regulāri un laikus ir veicis maksājumus apmērā, kas vienāds ar jebkuru no šādām summām:
ja ir kavēti maksājumi – summa, kuras samaksa bija nokavēta, pirms tika piešķirts pārskatīšanas pasākums;
ja kavētu maksājumu nav – summa, kas norakstīta piešķirto pārskatīšanas pasākumu ietvaros.
Ja ienākumus nenesošu riska darījumu, ievērojot 6. punktu, vairs neklasificē kā ienākumus nenesošu, šādam riska darījumam piemēro pārbaudes laiku, līdz ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
ir pagājuši vismaz divi gadi kopš dienas, kurā riska darījums, attiecībā uz kuru veikti pārskatīšanas pasākumi, tika pārklasificēts kā rezultatīvs;
vismaz pusē no riska darījuma pārbaudes laika ir regulāri un laikus veikti maksājumi, ar kuriem kopumā samaksāta būtiska pamatsummas vai procentu summa;
nevienā no riska darījumiem ar parādnieku maksājumi nav kavēti ilgāk par 30 dienām.
47.b pants
Pārskatīšanas pasākumi
Pārskatīšanas pasākums ir iestādes pretimnākšana attiecībā pret parādnieku, kas piedzīvo vai, ļoti iespējams, piedzīvos grūtības savu finansiālo saistību izpildē. Pretimnākšana var radīt zaudējumus aizdevējam, un tā nozīmē vienu vai otru no šādām darbībām:
parādsaistību noteikumu un nosacījumu grozīšana gadījumos, kad šāda grozīšana netiktu piešķirta, ja parādnieks nebūtu saskāries ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē;
pilnīga vai daļēja parādsaistību pārfinansēšana gadījumos, kad šāda pārfinansēšana netiktu piešķirta, ja parādnieks nebūtu saskāries ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē.
Par pārskatīšanas pasākumiem ir uzskatāmi vismaz šādi gadījumi:
jauni līguma noteikumi parādniekam ir labvēlīgāki nekā iepriekšējie līguma noteikumi gadījumos, kad parādnieks saskaras vai, ļoti iespējams, saskarsies ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē;
jauni līguma noteikumi parādniekam ir labvēlīgāki nekā līguma noteikumi, kurus tā pati iestāde tajā laikā piedāvā parādniekiem ar līdzīgu riska profilu, gadījumos, kad parādnieks saskaras vai, ļoti iespējams, saskarsies ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē;
pēc sākotnējiem līguma noteikumiem riska darījums pirms līguma noteikumu grozīšanas bija klasificēts kā ienākumus nenesošs vai būtu ticis klasificēts kā ienākumus nenesošs, ja līguma noteikumi nebūtu grozīti;
pasākums izraisa pilnīgu vai daļēju parādsaistību atcelšanu;
iestāde apstiprina to klauzulu izpildi, kuras parādniekam dod iespēju grozīt līguma noteikumus, un pirms minēto klauzulu izpildes riska darījums bija klasificēts kā ienākumus nenesošs vai būtu ticis klasificēts kā ienākumus nenesošs, ja minētās klauzulas nebūtu izpildītas;
parāda summas piešķiršanas laikā vai tuvu tam parādnieks veica pamatsummas vai procentu maksājumus saistībā ar citām parādsaistībām pret to pašu iestādi, kuras bija klasificētas kā ienākumus nenesošs riska darījums vai kuras būtu tikušas klasificētas kā ienākumus nenesošs riska darījums, ja minētie maksājumi nebūtu veikti;
līguma noteikumu grozīšana ietver atmaksu, kas veikta, pārņemot nodrošinājuma priekšmeta valdījumu, ja šāda grozīšana ir pretimnākšana.
Šādi apstākļi norāda uz to, ka varētu būt pieņemti pārskatīšanas pasākumi:
vismaz vienreiz trīs mēnešu laikā pirms sākotnējā līguma grozīšanas uz tā pamata veicamie maksājumi bija kavēti par vairāk nekā 30 dienām vai būtu kavēti par vairāk nekā 30 dienām, ja minētās grozīšanas nebūtu;
kredīta līguma noslēgšanas laikā vai tuvu tam parādnieks veica pamatsummas vai procentu maksājumus saistībā ar citām parādsaistībām pret to pašu iestādi, kuras bija kavētas par 30 dienām vismaz vienreiz trīs mēnešu laikā pirms jaunā aizdevuma piešķiršanas;
iestāde apstiprina to klauzulu izpildi, kuras parādniekam dod iespēju mainīt līguma noteikumus, un ar riska darījumu saistītie maksājumi ir kavēti par 30 dienām vai būtu kavēti par 30 dienām, ja minētās klauzulas nebūtu izpildītas.
47.c pants
Atskaitījums attiecībā uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem
Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām iestādes katram ienākumus nenesošam riska darījumam atsevišķi nosaka piemērojamo nepietiekama seguma summu, kas atskaitāma no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, šā punkta b) apakšpunktā noteikto summu atskaitot no šā punkta a) apakšpunktā noteiktās summas, ja a) apakšpunktā minētā summa pārsniedz b) apakšpunktā minēto summu:
summa, ko veido:
nenodrošinātā daļa no katra ienākumus nenesoša riska darījuma, ja tāda ir, reizināta ar piemērojamo koeficientu, kas minēts 2. punktā;
nodrošinātā daļa no katra ienākumus nenesoša riska darījuma, ja tāda ir, reizināta ar piemērojamo koeficientu, kas minēts 3. punktā;
šādu posteņu summa ar noteikumu, ka tie attiecas uz vienu un to pašu ienākumus nenesošo riska darījumu:
specifiskās kredītriska korekcijas;
vērtības papildkorekcijas saskaņā ar 34. un 105. pantu;
citi pašu kapitāla samazinājumi;
attiecībā uz iestādēm, kas riska darījumu risksvērtās vērtības aprēķina, izmantojot uz iekšējiem reitingiem balstītu pieeju, to summu absolūtā vērtība, kuras atskaitītas, ievērojot 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un kuras attiecas uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem, ja absolūto vērtību, kas attiecināma uz katru ienākumus nenesošo riska darījumu, nosaka, summas, kas atskaitītas, ievērojot 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu, reizinot ar ienākumus nenesošo riska darījumu paredzamo zaudējumu apmēra daļu no paredzamo zaudējumu apmēra kopsummas, attiecīgi, riska darījumiem, kuriem iestājusies saistību neizpilde, vai riska darījumiem, kuriem nav iestājusies saistību neizpilde;
ja ienākumus nenesošs riska darījums ir iegādāts par cenu, kas ir zemāka par debitora parāda summu, – starpība starp iegādes cenu un debitora parāda summu;
summas, ko iestāde ir norakstījusi, kopš riska darījums tika klasificēts kā ienākumus nenesošs.
Ienākumus nenesoša riska darījuma nodrošinātā daļa ir riska darījuma daļa, kuru, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, uzskata par tādu, ko sedz ar fondētu kredītaizsardzību vai nefondētu kredītaizsardzību, vai par tādu, kura pilnībā un pilnā apmērā ir nodrošināta ar hipotēkām.
Ienākumus nenesoša riska darījuma nenodrošinātā daļa atbilst starpībai, ja tāda ir, starp 47.a panta 1. punktā minētā riska darījuma vērtību un riska darījuma nodrošināto daļu, ja tāda ir.
Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta vajadzībām piemēro šādus koeficientus:
0,35 – ienākumus nenesošā riska darījuma nenodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai trešajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;
1 – ienākumus nenesošā riska darījuma nenodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams, sākot ar pirmo dienu ceturtajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu.
Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta vajadzībām piemēro šādus koeficientus:
0,25 – ienākumus nenesošā riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai ceturtajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;
0,35 – ienākumus nenesošā riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai piektajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;
0,55 – ienākumus nenesošā riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai sestajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;
0,70 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamo īpašumu, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai septītajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;
0,80 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar citu fondētu vai nefondētu kredītaizsardzību, ievērojot Trešās daļas II sadaļu; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai septītajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;
0,80 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamo īpašumu, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai astotajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;
1 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar citu fondētu vai nefondētu kredītaizsardzību, ievērojot Trešās daļas II sadaļu; šis koeficients ir piemērojams, sākot ar pirmo dienu astotajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;
0,85 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamo īpašumu, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai devītajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;
1 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamo īpašumu, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā; šis koeficients ir piemērojams, sākot ar pirmo dienu desmitajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu.
►M17 Atkāpjoties no šā panta 3. punkta, tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, ko garantējis vai kā atbalsta garantiju sniedzis 201. panta 1. punkta a)–e) apakšpunktā minētais atbilstošais kredītaizsardzības devējs, ar kuru noslēgtiem nenodrošinātiem riska darījumiem būtu piešķirta 0 % riska pakāpe saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, piemēro šādus koeficientus: ◄
0 – ienākumus nenesoša riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no brīža, kad pagājis viens gads, līdz brīdim, kad pagājuši septiņi gadi pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu; un
1 – ienākumus nenesoša riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams, sākot ar pirmo dienu astotajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu, ja vien atbilstošs aizsardzības devējs nav piekritis pilnībā un saskaņā ar sākotnējo līgumā noteikto maksājumu grafiku pildīt visas parādnieka maksājumu saistības pret iestādi; šādā gadījumā ienākumus nenesošā riska darījuma nodrošinātajai daļai piemēro koeficientu 0.
Minētās pamatnostādnes izdod saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.
Atkāpjoties no 3. punkta, gadījumos, kad attiecībā uz riska darījumu ir piešķirts pārskatīšanas pasākums laikā no brīža, kad pagājuši divi gadi, līdz brīdim, kad pagājuši seši gadi pēc tam, kad riska darījums klasificēts par ienākumus nenesošu, koeficientu, kas pārskatīšanas pasākuma piešķiršanas brīdī ir piemērojams saskaņā ar 3. punktu, piemēro vēl vienu gadu.
Šo punktu piemēro tikai saistībā ar pirmo pārskatīšanas pasākumu, kas piešķirts kopš riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu.
2.
48. pants
Atbrīvojumu robežvērtības saistībā ar atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem
Veicot 36. panta 1. punkta c) un i) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus, iestādēm netiek prasīts atskaitīt šā punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitīto posteņu summas, kas kopā atbilst 2. punktā minētajai robežsummai vai ir mazākas par šo summu:
atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un kas kopā atbilst 10 % vai ir mazāk par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kurus aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:
32. līdz 35. pants,
36. panta 1. punkta a)–h) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii) – iv) punkts un l), m) un n) apakšpunkts, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;
ja iestādei ir būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā – šīs iestādes tiešā, netiešā līdzdalība un sintētiskā līdzdalība šo sabiedrību kopējā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kas kopā atbilst 10 % vai ir mazāk par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kurus aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:
32. līdz 35. pants,
36. panta 1. punkta a)–h) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii)–iv) punkts un l), m) un n) apakšpunkts, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības
Šā panta 1. punkta vajadzībām robežsumma ir vienāda ar šā punkta a) apakšpunktā minēto summu, kas reizināta ar šā punkta b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:
pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu atlikusī summa pēc tam, kad pilnā mērā ir veiktas korekcijas un atskaitījumi saskaņā ar 32. līdz 36. pantu, un nepiemērojot šajā pantā precizētās atbrīvojumu robežvērtības;
17,65 %.
Šā panta pirmā punkta vajadzībām iestāde nosaka atliktā nodokļa aktīvu daļu pirmā līmeņa pamata kapitāla kopējā posteņu summā, ko nav jāatskaita, dalot šā punkta a) apakšpunktā norādīto summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto summu:
atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un kas kopā atbilst 10 % vai ir mazāk no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;
šāda summa:
a) apakšpunktā norādītā summa;
apmērs iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, un kas kopā sastāda 10 % vai mazāk no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.
Būtisku ieguldījumu proporcija kopējā posteņu summā, kas nav jāatskaita, ir vienāda ar viens, mīnus pirmajā daļā minētā proporcija.
49. pants
Prasība veikt atskaitījumus, ja piemēro konsolidāciju, papildu uzraudzību vai institucionālo aizsardzības shēmu
Lai individuāli, subkonsolidēti un konsolidēti aprēķinātu pašu kapitālu, ja kompetentās iestādes prasa vai ļauj piemērot Direktīvas 2002/87/EK I pielikuma 1., 2. vai 3. metodi, kompetentās iestādes var atļaut iestādēm neatskaitīt līdzdalību pašu kapitāla instrumentos finanšu sektora sabiedrībā, kurā mātes iestādei, mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai iestādei ir būtisks ieguldījums, ar priekšnoteikumu, ka ir izpildīti šā punkta a) līdz e) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi:
finanšu sektora sabiedrība ir apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība;
šādai apdrošināšanas sabiedrībai, pārapdrošināšanas sabiedrībai vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK piemēro to pašu papildu uzraudzību kā mātes iestādei, mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai iestādei, kurai ir līdzdalība;
iestāde ir saņēmusi kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju;
pirms tiek piešķirta c) apakšpunktā minētā atļauja un nepārtraukti pēc tam kompetentās iestādes pārliecinās, ka pastāv pietiekams integrētās pārvaldības, riska pārvaldības un iekšējās kontroles līmenis attiecībā uz sabiedrībām, kas tiktu iekļautas konsolidācijas piemērošanās jomā saskaņā ar 1., 2. vai 3. metodi;
līdzdalība sabiedrībā pieder vienai no šādām turpmāk minētajām sabiedrībām:
mātes kredītiestāde,
mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība,
mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība,
iestāde,
meitasuzņēmums kādai no i) līdz iv) punktā minētajām struktūrām, kura saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu ir iekļauta konsolidācijas piemērošanas jomā.
Izvēlēto metodi laika gaitā izmanto konsekventi.
Pirmajā daļā minētās pieejas piemērošana nerada nesamērīgu negatīvu ietekmi uz visu finanšu sistēmu vai tās daļām citās dalībvalstīs vai visā Savienībā, veidojot vai radot šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.
Šo punktu nepiemēro, aprēķinot pašu kapitālu 92.a un 92.b panta prasību nolūkos, ko aprēķina saskaņā ar 72.e panta 4. punktā noteikto atskaitīšanas satvaru.
Šo punktu nepiemēro atskaitījumiem, kas noteikti 72.e panta 5. punktā.
Lai individuāli vai subkonsolidēti aprēķinātu pašu kapitālu, kompetentās iestādes var atļaut iestādēm neatskaitīt līdzdalību pašu kapitāla instrumentos šādos gadījumos:
ja iestādei ir līdzdalība citā iestādē un ir izpildīti ii)līdz vi) punktā minētie nosacījumi:
uz iestādēm attiecas tā pati institucionālā aizsardzības shēma, kas minēta 113. panta 7. punktā,
kompetentās iestādes ir piešķīrušas 113. panta 7. punktā minēto atļauju,
ir izpildīti 113. panta 7. punkta nosacījumi,
institucionālā aizsardzības shēma sastāda konsolidētu bilanci, kas minēta 113. panta 7. punkta e) apakšpunktā, vai, ja konsolidētu pārskatu sastādīšana nav nepieciešama, paplašinātu kopaprēķinu kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā, kas ir līdzvērtīgs noteikumiem, kuri paredzēti Direktīvā 86/635/EEK, un kurā ietverti konkrēti pielāgojumi Direktīvas 83/349/EEK vai Regulas (EK) Nr. 1606/2002, ar ko reglamentē kredītiestāžu grupu konsolidētos pārskatus. Ārējais revidents pārbauda minētā paplašinātā kopaprēķina līdzvērtīgumu un īpaši to, ka minētajā aprēķinā nav pieļaujama vairākkārtēja to elementu izmantošana, ko drīkst iekļaut pašu kapitāla aprēķinā, kā arī nekāda neatbilstīga pašu kapitāla veidošana starp institucionālās aizsardzības shēmas dalībniekiem. ►M8 Par konsolidēto bilanci vai paplašināto kopaprēķinu ziņo kompetentajai iestādei ar 430. panta 6. punktā noteiktajos tehniskajos īstenošanas standartos paredzēto regularitāti, ◄
institucionālā aizsardzības shēmā iekļautās iestādes konsolidēta vai paplašināta kopsavilkuma veidā kopā izpilda 92. pantā izklāstītās prasības un saskaņā ar 430. pantu iesniedz pārskatus par minēto prasību izpildi. ◄ Institucionālās aizsardzības shēmā nav nepieciešams atskaitīt līdzdalības daļu, kas pieder līdzdalībniekiem vai juridiskām personām, kuras nav institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieki, ar noteikumu, ka aprēķinā nav pieļaujama vairākkārtēja to elementu izmantošana, ko drīkst iekļaut pašu kapitāla aprēķinā, kā arī nekāda neatbilstīga pašu kapitāla veidošana starp institucionālās aizsardzības shēmas dalībniekiem un mazākuma akcionāru, ja tas ir iestāde;
ja reģionālai kredītiestādei ir līdzdalība tās centrālajā vai citā reģionālā kredītiestādē un ja ir izpildīti a) apakšpunkta i) līdz v) punktā noteiktie nosacījumi.
Līdzdalību, attiecībā uz kuru nav jāizdara atskaitījumi saskaņā ar 2. vai 3. punktu, uzskata par riska darījumu, un tai piemēro 100 % riska pakāpi.
EBI, EAAPI un EVTI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.līdz 14. pantu.
4.
50. pants
Pirmā līmeņa pamata kapitāls
Iestādes pirmā līmeņa pamata kapitālu veido pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi pēc tam, kad ir veiktas 32. līdz 35. pantā paredzētās korekcijas, 36. pantā paredzētie atskaitījumi un piemēroti 48., 49. un 79. pantā noteiktie atbrīvojumi un alternatīvas.
3.
NODAĻA
Pirmā līmeņa papildu kapitāls
1.
51. pants
Pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi
Pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņus veido:
kapitāla instrumenti, ja ir izpildīti 52. panta 1. punkta nosacījumi;
akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem.
Panta a) punktā minētos instrumentus neatzīst par pirmā līmeņa pamata kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem.
52. pants
Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti
Kapitāla instrumentus uzskata par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem tikai gadījumā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
instrumentus tieši emitē iestāde, un tie ir pilnīgi apmaksāti;
instrumenti nepieder kādai no turpmāk minētajām sabiedrībām:
iestāde vai tās meitasuzņēmumi,
uzņēmums, kurā iestādei ir dalība, kas ir īpašumtiesības, tieši vai kontroles veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no minētā uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;
instrumentu īpašumtiesību iegādi tieši vai netieši nefinansē iestāde;
instrumentiem ir zemāka prioritāte par otrā līmeņa kapitāla instrumentiem iestādes maksātnespējas gadījumā;
instrumentus nenodrošina vai negarantē, tādējādi paaugstinot prasījumu prioritāti, neviena no turpmāk minētajām sabiedrībām:
iestāde vai tās meitasuzņēmumi,
iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi;
mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,
jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,
jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,
jebkurš uzņēmums, kam ir ciešas attiecības ar i) līdz v) punktā minētajām struktūrām;
instrumentiem nepiemēro nekādu līgumisku vai citādu vienošanos, kas paaugstina instrumentā nostiprināto prasījumu prioritāti maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;
instrumenti ir beztermiņa, un to reglamentējošie noteikumi neietver stimulu, kas varētu motivēt iestādi tos dzēst;
ja instrumentos ir ietverta viena vai vairākas pirmstermiņa atmaksas iespējas, tostarp pirkšanas iespējas, šīs iespējas var izmantot vienīgi pēc emitenta ieskatiem;
instrumentus var atsaukt, dzēst vai atpirkt tikai tad, ja ir izpildīti 77. panta nosacījumi, un ne ātrāk kā 5 gadus pēc to emitēšanas, izņemot tad, ja ir izpildīti 78. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi;
instrumentus reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenorāda, ka iestāde, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, attiecīgi varētu atsaukt, dzēst vai atpirkt instrumentus, un iestāde nesniedz citā veidā šādu norādi;
iestāde tieši vai netieši nenorāda, ka kompetentā iestāde piekristu pieprasījumam instrumentus atsaukt, dzēst vai atpirkt;
ar instrumentiem saistītā peļņas sadale atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
tos izmaksā tikai no posteņiem, kam paredzēta peļņas sadale,
ar instrumentiem saistītās peļņas sadales līmenis netiks grozīts, pamatojoties uz iestādes vai tās mātesuzņēmuma kredītstāvokli,
instrumentus reglamentējošie noteikumi paredz iestādei pilnīgu rīcības brīvību jebkurā laikā atcelt ar instrumentiem saistīto peļņas sadali uz neierobežotu laiku un nekumulatīvi, un iestāde var neierobežoti izmantot šādus atceltus maksājumus, lai savlaicīgi izpildītu savas aktuālās saistības,
peļņas sadales atcelšana nav uzskatāma par iestādes saistību nepildīšanu,
peļņas sadales atcelšanas rezultātā iestādei netiek piemēroti ierobežojumi;
instrumenti nav faktors, nosakot, vai iestādes saistības pārsniedz tās aktīvus, kur šāda noteikšana uzskatāma par maksātnespējas testu saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem;
instrumentus reglamentējošie noteikumi paredz, ka izraisītājnotikuma gadījumā pastāvīgi vai uz laiku samazina instrumentu pamatsummu vai konvertē instrumentus par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem;
instrumentus reglamentējošie noteikumi neietver nosacījumus, kas varētu kavēt iestādes rekapitalizāciju;
ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc noregulējuma iestādes lēmuma izmantot minētās direktīvas 59. pantā paredzētās norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras instrumentu pamatsummu galīgi noraksta vai instrumentus pārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;
ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un nav izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc attiecīgās trešās valsts iestādes lēmuma instrumentu pamatsumma ir galīgi jānoraksta vai instrumenti jāpārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;
ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, instrumentus var emitēt saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem vai citādi tiem pakļaut vienīgi tad, ja saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem minētās direktīvas 59. pantā noteiktās norakstīšanas un konvertēšanas pilnvaras ir tiesiskas un izpildāmas, pamatojoties uz tiesību aktu noteikumiem vai tiesiski izpildāmiem līguma noteikumiem, kas atzīst noregulējumu vai citas norakstīšanas vai konvertēšanas darbības;
instrumentiem nepiemēro savstarpējās dzēšanas vai savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus, kas apgrūtinātu to zaudējumu absorbcijas spējas.
Pirmās daļas d) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no tā, ka instrumenti ir iekļauti pirmā vai otrā līmeņa papildu kapitālā, pamatojoties uz 484. panta 3. punktu, ar noteikumu, ka tiem ir līdzvērtīga prioritāte.
Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos tikai tā kapitāla instrumenta daļa, kas ir pilnīgi apmaksāta, ir uzskatāma par tādu, ko var kvalificēt par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
dzēšanu veicinošu nosacījumu veidu un būtību;
veidu, kādā uz laiku pēc tam, kad uz laiku ir samazināta pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta pamatsumma, izdara jebkādu tā pamatsummas atjaunināšanu;
procedūras un laiku šādiem aspektiem:
izraisītājnotikuma konstatēšana,
pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta pamatsummas atjaunināšana pēc tam, kad tā pamatsumma uz laiku ir samazināta;
instrumentu īpatnības, kas varētu kavēt iestādes rekapitalizāciju;
īpašiem nolūkiem paredzētu sabiedrību izmantošana, lai netieši emitētu pašu kapitāla instrumentus.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
53. pants
Ierobežojumi attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu peļņas sadales atcelšanu un nosacījumi, kas varētu kavēt iestādes rekapitalizāciju
Šīs regulas 52. panta 1. punkta l) apakšpunkta v) punkta un o) apakšpunkta vajadzībām noteikumos, kas reglamentē pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, it sevišķi neietver:
prasību veikt peļņas sadali attiecībā uz instrumentiem, ja tiek sadalīta peļņa, kura attiecas uz tādu iestādes emitētu instrumentu, kas ir tāda paša līmeņa kā vai zemākas prioritātes nekā pirmā līmeņa papildu kapitāla instruments, tostarp pirmā līmeņa pamata kapitāla instruments;
prasību atcelt peļņas sadali attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem gadījumā, ja neveic peļņas sadali attiecībā uz šiem pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem;
pienākumu aizstāt procentu vai dividenžu maksājumu ar cita veida maksājumu. Iestādei nekādā citā veidā nepiemēro šādu pienākumu.
54. pants
Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu samazināšana vai konvertēšana
Šīs regulas 52. panta 1. punkta n) apakšpunkta vajadzībām pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem piemēro šādus noteikumus:
izraisītājnotikums sākas, kad 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs kļūst mazāks par kādu no turpmāk nosauktajiem:
5,125 %,
līmeni, kas augstāks par 5,125 %, ja to noteikusi iestāde un ja tas ir paredzēts instrumenta reglamentējošos noteikumos;
instrumentu reglamentējošos noteikumos papildus a) apakšpunktā minētajiem notikumiem iestādes var precizēt vienu vai vairākus citus izraisītājnotikumus;
ja instrumentus reglamentējošie noteikumi paredz izraisītājnotikuma gadījumā tos konvertēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, šajos noteikumos precizē kādu no turpmāk nosauktajiem lielumiem:
šādas konvertēšanas likmi un atļautās konvertējamās summas ierobežojumu;
diapazonu, kādā instrumentus konvertēs pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;
ja instrumentus reglamentējošie noteikumi izraisītājnotikuma gadījumā paredz pamatsummas samazināšanu, šāda samazināšana ietekmē:
instrumenta turētāja prasījumu iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;
summu, kas ir jāizmaksā instrumenta atsaukšanas vai dzēšanas gadījumā,
ar instrumentu saistīto peļņas sadali;
ja pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus ir emitējis meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, tad a) apakšpunktā minētais izraisītājs 5,125 % vai lielākā apmērā tiek aprēķināts saskaņā ar minētās trešās valsts tiesību aktiem vai līguma noteikumiem, kas reglamentē instrumentus, ar noteikumu, ka kompetentā iestāde, konsultējusies ar EBI, ir pārliecinājusies, ka minētie noteikumi ir vismaz līdzvērtīgi šajā pantā izklāstītajām prasībām.
Kopējā pirmā līmeņu papildu kapitāla instrumentu summa, kas ir jāsamazina vai jākonvertē izraisītājnotikuma gadījumā, nav mazāka kā:
summa, kas vajadzīga, lai iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju pilnībā atjaunotu līdz 5,125 %;
instrumenta pilna pamatsumma.
Izraisītājnotikuma gadījumā iestādes veic šādas darbības:
nekavējoties informē kompetentās iestādes;
informē pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu turētājus;
saskaņā ar šajā pantā izklāstīto prasību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā, samazina instrumentu pamatsummu vai nekavējoties konvertē instrumentus par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem.
55. pants
Neatbilstības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu nosacījumiem sekas
Ja saistībā ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu vairs netiek nodrošināta atbilstība 52. panta 1. punkta nosacījumiem:
šo instrumentu nekavējoties pārstāj uzskatīt par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu;
to akciju emisijas uzcenojuma kontu daļu, kas saistīta ar šo instrumentu, nekavējoties pārstāj uzskatīt par pirmā līmeņa papildu kapitāla posteni.
2.
56. pants
Atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem
Iestādes no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem atskaita:
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, tostarp pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, ko iestādei varētu nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā;
tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, ja iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu;
tiešas, netiešas un sintētiskas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos attiecīgo summu, kas noteikta saskaņā ar 60. pantu, ja iestādei šajās sabiedrībās nav būtisku ieguldījumu;
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, ja iestādei šajās sabiedrībās ir būtiski ieguldījumi, izņemot sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas;
to posteņu summu, kas saskaņā ar 66. pantu ir jāatskaita no otrā līmeņa kapitāla posteņiem, kuri pārsniedz iestādes otrā līmeņa kapitāla posteņus;
jebkurus nodokļus, kas saistīti ar pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem, kuri ir paredzami aprēķināšanas laikā, izņemot gadījumu, ja iestāde atbilstīgi koriģē pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņu summu, ciktāl šādi nodokļi samazina summu, līdz kādai šos posteņus var piemērot, lai segtu riskus vai zaudējumus.
57. pants
Atskaitījumi attiecībā uz līdzdalību pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos
Šīs regulas 56. panta a) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina līdzdalību pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, ievērojot šādus izņēmumus:
iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar noteikumu, ka tiek ievēroti abi šie nosacījumi:
garās un īsās pozīcijas ir izveidotas vienā pamatā esošajā riska darījumā un ka īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku,
gan garās, gan īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;
iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām vai sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;
iestādes var veikt neto ieskaitu, atņemot no pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu bruto garajām pozīcijām, kas rodas no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu īsās pozīcijas, kas rodas no īsajām pozīcijām pamatā esošajos indeksos, tostarp arī tad, ja šīs īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šie nosacījumi:
garās un īsās pozīcijas ir tajos pašos pamatā esošajos indeksos;
vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī.
58. pants
Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos atskaitījumi un atskaitījumi gadījumos, kad iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas ir mākslīgi izveidota, lai palielinātu pašu kapitālu
Iestādes 56. panta b), c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus veic šādi:
līdzdalību pirmā līmeņa papildu instrumentos aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām;
atskaitīšanas vajadzībām pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus uzskata par līdzdalību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos.
59. pants
Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos atskaitījumi
Iestādes 56. panta c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus veic šādi:
tās var aprēķināt finanšu sektora sabiedrību tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:
īsās pozīcijas termiņš ir vai nu vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai īsās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;
vai nu īsās un garās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;
tās nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošā riska darījumu ar finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;
60. pants
Līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos atskaitījumi gadījumos, kad iestādei nav būtiski ieguldījumi finanšu sektora sabiedrībā
Šīs regulas 56. panta c) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina attiecīgo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:
kopējā summa, par kādu iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, pirmā līmeņa pamata kapitāla, ◄ pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, ko aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:
32.līdz 35. pants;
36. panta 1. punkta a)–g) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii)–iv) punkts un l), m) un n) apakšpunkts, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;
44. un 45. pants;
iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, dalīta ar iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības kopējo apmēru minēto finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos.
Summu, ko paredzēts atskaitīt saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem turētajiem pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem. Iestādes nosaka katra pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta summu, ko paredzēts atskaitīt ievērojot 1. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:
līdzdalības apmērs, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;
kopējā apmēra proporcija iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, kuru pārstāv katrs turētais pirmā līmeņa papildu kapitāla instruments.
Iestādes nosaka katra pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta, kuram piemērota riska svēršana saskaņā ar 4. punktu, summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto apmēru ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto summu:
līdzdalības apmērs, kuram piemēro riska svēršanu saskaņā ar 4. punktu;
proporcija, kas rodas no 3. punkta b) apakšpunktā noteiktā aprēķina.
3.
61. pants
Pirmā līmeņa papildu kapitāls
Iestādes pirmā līmeņa papildu kapitālu veido pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi pēc 56. pantā minēto posteņu atskaitīšanas un 79. panta piemērošanas.
4.
NODAĻA
Otrā līmeņa kapitāls
1.
62. pants
Otrā līmeņa kapitāla posteņi
Otrā līmeņa kapitāla posteņus veido:
kapitāla instrumenti, ja ir izpildīti 63. pantā izklāstītie nosacījumi, un tiktāl, ciktāl paredzēts 64. pantā;
akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem;
iestādēm, kas riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu – vispārējas kredītriska korekcijas, neņemot vērā nodokļu ietekmi, un līdz 1,25 % no riska darījumu riska svērtās vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
iestādēm, kas riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, attiecīgā gadījumā IRB pārsniegumu, neņemot vērā nodokļu ietekmi, kas aprēķināts saskaņā ar 159. pantu, un līdz 0,6 % no riska darījumu riska svērtās vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu.
Panta a) punktā minētos posteņus neuzskata par pirmā līmeņa pamata kapitāla vai pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem.
63. pants
Otrā līmeņa kapitāla instrumenti
Kapitāla instrumenti ir uzskatāmi par 2. līmeņa kapitāla instrumentiem, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
instrumentus tieši emitē iestāde, un tie ir pilnīgi apmaksāti;
instrumenti nepieder kādai no turpmāk minētajām sabiedrībām:
iestāde vai tās meitasuzņēmumi,
uzņēmums, kurā iestādei ir dalība, kas ir īpašumtiesības, tieši vai kontroles veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no sabiedrības balsstiesībām vai kapitāla;
instrumentu īpašumtiesību iegādi tieši vai netieši nefinansē iestāde;
prasījums attiecībā uz instrumentu pamatsummu saskaņā ar instrumentus reglamentējošiem noteikumiem ir subordinēts visiem prasījumiem no atbilstīgu saistību instrumentiem;
neviena no turpmāk minētajām sabiedrībām instrumentus nenodrošina vai par tiem nedod garantijas, kas paaugstina prasījuma prioritāti:
iestāde vai tās meitasuzņēmumi,
iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi;
mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,
jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,
jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,
jebkurš uzņēmums, kam ir ciešas attiecības ar i) līdz v) punktā minētajām struktūrām;
instrumentiem nepiemēro nekādu vienošanos, kas citādi paaugstina prasījuma prioritāti attiecībā uz instrumentiem;
instrumentu sākotnējais termiņš ir vismaz pieci gadi;
instrumentus reglamentējošie noteikumi neietver nosacījumus, kas varētu veicināt to, ka iestāde pirms instrumentu termiņa dzēš to pamatsummu vai – attiecīgā gadījumā – atmaksā tos;
ja instrumenti ietver vienu vai vairākas pirmstermiņa atmaksas iespējas, tostarp pirkšanas iespējas, šīs iespējas var izmantot vienīgi pēc emitenta ieskatiem;
instrumentus var atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirms termiņa tikai tad, ja ir izpildīti 77. pantā izklāstītie nosacījumi, un ne ātrāk kā piecus gadus pēc to emitēšanas, izņemot tad, ja ir izpildīti 78. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi;
instrumentus reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenorāda, ka iestāde, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, attiecīgi varētu atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirms termiņa instrumentus, un iestāde nesniedz citā veidā šādu norādi;
instrumentus reglamentējošie noteikumi neparedz turētājam tiesības paātrināt nākotnes grafikā noteiktu procentu vai pamatsummas maksājumu, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;
par instrumentiem maksājamie procentu maksājumi vai – attiecīgā gadījumā – dividenžu maksājumi netiks grozīti, pamatojoties uz iestādes vai tās mātesuzņēmuma kredītstāvokli;
ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc noregulējuma iestādes lēmuma izmantot minētās direktīvas 59. pantā paredzētās norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras instrumentu pamatsummu galīgi noraksta vai instrumentus pārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;
ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un nav izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc attiecīgās trešās valsts iestādes lēmuma instrumentu pamatsumma ir galīgi jānoraksta vai instrumenti jāpārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;
ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, instrumentus var emitēt saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem vai citādi tiem pakļaut vienīgi tad, ja saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem minētās direktīvas 59. pantā noteiktās norakstīšanas un konvertēšanas pilnvaras ir tiesiskas un izpildāmas, pamatojoties uz tiesību aktu noteikumiem vai tiesiski izpildāmiem līguma noteikumiem, kas atzīst noregulējumu vai citas norakstīšanas vai konvertēšanas darbības;
instrumentiem nepiemēro savstarpējās dzēšanas vai savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus, kas apgrūtinātu to zaudējumu absorbcijas spējas.
Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos tikai tā kapitāla instrumenta daļa, kas ir pilnīgi apmaksāta, ir uzskatāma par tādu, ko var kvalificēt par otrā līmeņa kapitāla instrumentu.
64. pants
Otrā līmeņa kapitāla instrumentu amortizācija
To, kādā mērā otrā līmeņa kapitāla instrumenti ir uzskatāmi par otrā līmeņa kapitāla posteņiem instrumentu termiņa pēdējo piecu gadu laikā, aprēķina, reizinot rezultātu, kas iegūts a) apakšpunktā minētajā aprēķinā, ar b) apakšpunktā minēto summu:
instrumentu uzskaites vērtība līgumā noteiktā termiņa pēdējo piecu gadu perioda pirmajā dienā, dalīta ar minētā perioda dienu skaitu;
instrumentu līgumā noteiktā termiņa atlikušo dienu skaits.
65. pants
Neatbilstības otrā līmeņa kapitāla instrumentu nosacījumiem sekas
Tajā gadījumā, ja saistībā ar otrā līmeņa kapitāla instrumentu vairs netiek nodrošināta atbilstība 63. panta nosacījumiem:
šo instrumentu nekavējoties pārstāj uzskatīt par otrā līmeņa kapitāla instrumentu;
to akciju emisijas uzcenojuma kontu daļu, kas saistīta ar šo instrumentu, nekavējoties pārstāj uzskatīt par otrā līmeņa kapitāla posteņiem.
2.
66. pants
Atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem
No otrā līmeņa kapitāla posteņiem atskaita:
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos, tostarp pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ko iestādei var nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā;
tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ja iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu;
tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos attiecīgo summu, kas noteikta saskaņā ar 70. pantu, ja iestādei šajās sabiedrībās nav būtisku ieguldījumu;
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ja iestādei šajās sabiedrībās ir būtiski ieguldījumi, izņemot sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas mazāk par piecām darbdienām;
no atbilstīgo saistību posteņiem saskaņā ar 72.e pantu atskaitāmo posteņu summu, kura pārsniedz iestādes atbilstīgo saistību posteņus.
67. pants
Līdzdalības pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos atskaitījumi
Šīs regulas 66. panta a) apakšpunkta vajadzībām iestādes, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, līdzdalību aprēķina, ievērojot šādus izņēmumus:
iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:
garās un īsās pozīcijas ir izveidotas vienā pamatā esošajā riska darījumā un īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku,
vai nu īsās un garās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abi tiek turēti netirdzniecības portfelī;
iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu ar pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;
iestādes var veikt neto ieskaitu, atņemot no pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentu bruto garajām pozīcijām, kas rodas no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentu īsās pozīcijas, kas rodas no īsajām pozīcijām pamatā esošajos indeksos, tostarp arī tad, ja šīs īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:
garās un īsās pozīcijas ir tajos pašos pamatā esošajos indeksos;
vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;
68. pants
Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos atskaitījumi un atskaitījumi gadījumos, kad iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas ir mākslīgi izveidota, lai palielinātu pašu kapitālu
Iestādes 66. panta b), c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus veic saskaņā ar šādiem noteikumiem:
līdzdalību otrā līmeņa kapitāla instrumentos aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām;
atskaitīšanas vajadzībām līdzdalību otrā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņos un trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņos uzskata par līdzdalību otrā līmeņa kapitāla instrumentos.
69. pants
Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos atskaitījumi
Iestādes 66. panta c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus veic šādi:
tās var aprēķināt finanšu sektora sabiedrību tiešo, netiešo un sintētisko līdzdalību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā pamatā esošā riska darījumā, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:
īsās pozīcijas termiņš ir vai nu vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai īsās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;
vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;
tās nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aplūkojot pamatā esošo riska darījumu ar finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;
70. pants
Otrā līmeņa kapitāla instrumentu atskaitījumi, ja iestādei nav būtisku ieguldījumu attiecīgajā sabiedrībā
Šīs regulas 66. panta c) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina piemērojamo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:
kopējā summa, par kādu iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, pirmā līmeņa pamata kapitāla, ◄ pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, ko aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:
32. līdz 35. pants;
36. panta 1. punkta a)–g) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii)–iv) punkts un l), m) un n) apakšpunkts, izņemot atskaitāmo summu saistībā ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;
44. un 45. pants;
iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ◄ dalīta ar iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības kopējo summu šo finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos.
Summu, ko paredzēts atskaitīt saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem turētajiem otrā līmeņa kapitāla instrumentiem. Iestādes nosaka summu, ko paredzēts atskaitīt no katra otrā līmeņa papildu kapitāla instrumenta ievērojot 1. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādītos summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:
līdzdalības kopējā summa, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;
kopējā apmēra proporcija iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, kuru pārstāv katrs turētais pirmā līmeņa papildu kapitāla instruments.
Iestādes nosaka katra otrā līmeņa kapitāla instrumenta, kuram piemērota riska svēršana saskaņā ar 4. punktu, summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto apmēru ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto summu:
līdzdalības apmērs, kuram piemēro riska svēršanu saskaņā ar 4. punktu;
proporcija, kas rodas no 3. punkta b) apakšpunktā noteiktā aprēķina.
3.
71. pants
Otrā līmeņa kapitāls
Iestādes otrā līmeņa kapitālu veido iestādes otrā līmeņa kapitāla posteņi pēc tam, kad ir veikti 66. pantā minētie atskaitījumi un piemērots 79. pants.
5.
NODAĻA
Pašu kapitāls
72. pants
Pašu kapitāls
Iestādes pašu kapitālu veido tās pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summa.
5.a
NODAĻA
Atbilstīgās saistības
72.a pants
Atbilstīgo saistību posteņi
Atbilstīgo saistību posteņus veido šādi instrumenti, ja tie neietilpst kādā no šā panta 2. punktā minētajām izslēgto saistību kategorijām un tiktāl, cik paredzēts 72.c pantā:
atbilstīgo saistību instrumenti, ja ir izpildītas 72.b pantā izklāstītās prasības, ciktāl tie nav uzskatāmi par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem;
otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kuru atlikušais termiņš ir vismaz viens gads, ciktāl tos saskaņā ar 64. pantu neuzskata par otrā līmeņa kapitāla posteņiem.
No atbilstīgo saistību posteņiem ir izslēgtas šādas saistības
segtie noguldījumi;
beztermiņa noguldījumi un īstermiņa noguldījumi, kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par vienu gadu;
fizisko personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu atbilstīgo noguldījumu daļa, kura pārsniedz seguma līmeni, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES ( 28 ) 6. pantā;
noguldījumi, kuri būtu atbilstīgi noguldījumi no fiziskām personām, mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, ja tie nav veikti, izmantojot Savienībā uzņēmējdarbību veicošu iestāžu filiāles, kas atrodas ārpus Savienības;
nodrošinātās saistības, tostarp segtās obligācijas un saistības tādu finanšu instrumentu veidā, ko izmanto riska ierobežošanas nolūkos, kas veido nodrošinājuma portfeļa neatņemamu daļu un kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir nodrošināti līdzīgi kā segtās obligācijas, ar noteikumu, ka visi nodrošinātie aktīvi, kas saistīti ar segto obligāciju portfeli, paliek neskarti un nošķirti un ja tiem ir pietiekams finansējums, izņemot nodrošinātu saistību daļu vai saistības, kas ieķīlātas kā nodrošinājums, kura vērtība pārsniedz ar to nodrošināto aktīvu, garantijas, ķīlas, garantijas vai nodrošinājuma vērtību;
jebkuras saistības, ko rada turējumā esoši klienta aktīvi vai nauda, tostarp klienta aktīvi vai nauda, kas ir tās turējumā kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vārdā, ar noteikumu, ka šāds klients ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajām maksātnespējas tiesībām;
jebkuras saistības, kas rodas no fiduciārām attiecībām starp noregulējuma vienību vai jebkuru tās meitasuzņēmumu (kā fiduciāru) un citu personu (kā labuma guvēju), ar noteikumu, ka šāds labuma guvējs ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajām maksātnespējas tiesībām vai civiltiesībām;
saistības pret iestādēm, izņemot saistības pret vienībām, kas ir tajā pašā grupā, kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par septiņām dienām;
saistības, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām, pret:
sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK ( 29 );
dalībniekiem sistēmā, kas noteikta saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK, un kuras rodas no dalības šādā sistēmā; vai
trešo valstu CCP, kas atzīti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu;
saistības pret jebkuru no turpmāk minētajiem:
darbinieku saistībā ar uzkrāto algu, pensijas pabalstu vai citu fiksētu atalgojumu, izņemot atalgojuma mainīgo daļu, ko neregulē darba koplīgums, kā arī izņemot atalgojuma mainīgo daļu personām, kuras uzņemas būtisku risku saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 2. punktā minēto;
komerckreditoru vai tirdzniecības kreditoru, ja saistības rodas no tā, ka iestādei vai mātesuzņēmumam sniedz preces vai pakalpojumus, kas ir būtiski svarīgi iestādes vai mātesuzņēmuma ikdienas darbību nodrošināšanai, tostarp IT pakalpojumus, sabiedriskos pakalpojumus un telpu īres, apkalpošanas un uzturēšanas pakalpojumus;
nodokļu un sociālā nodrošinājuma iestādēm, ar noteikumu, ka minētajām saistībām ir prioritāte saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;
noguldījumu garantiju sistēmām, ja saistības rodas no veicamajām iemaksām saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES;
saistības, kas rodas no atvasinātajiem instrumentiem;
saistības, kas rodas no parāda instrumentiem ar iegultiem atvasinātiem finanšu instrumentiem.
Pirmās daļas l) apakšpunkta nolūkos parāda instrumentus, kuros ir ietvertas pirmstermiņa dzēšanas iespējas, ko var izmantot pēc emitenta vai turētāja ieskatiem, un parāda instrumentus ar mainīgu procentu likmi, kas atvasināta no tādas plaši izmantotas atsauces likmes kā EURIBOR vai LIBOR, neuzskata par parāda instrumentiem ar iegultiem atvasinātiem finanšu instrumentiem, pamatojoties vienīgi uz tādām iezīmēm.
72.b pants
Atbilstīgi saistību instrumenti
Saistības uzskata par atbilstīgu saistību instrumentiem ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:
iestāde saistības ir tieši emitējusi vai – attiecīgā gadījumā – tieši piešķīrusi, un tās ir pilnībā apmaksātas;
saistības nepieder nevienai no turpmāk minētajām sabiedrībām:
tās pašas noregulējuma grupas iestāde vai vienība;
uzņēmums, kurā iestādei ir tieša vai netieša dalība, kas ir īpašumtiesību, tiešā vai kontroles, veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no minētā uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;
saistību īpašumtiesību iegādi tieši vai netieši nefinansē noregulējuma vienība;
prasījums par saistību pamatsummu saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē instrumentus, ir pilnībā pakārtots prasījumiem, kas rodas no 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām; minēto subordinācijas prasību uzskata par izpildītu jebkurā no šādiem gadījumiem:
līguma noteikumi, kas reglamentē saistības, nosaka, ka parastās maksātnespējas procedūras gadījumā, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 47) apakšpunktā, prasījumiem par instrumentu pamatsummu ir zemāka vērtība nekā prasījumiem no jebkuras no šīs regulas 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām;
piemērojamie tiesību akti nosaka, ka parastās maksātnespējas procedūras gadījumā, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 47) apakšpunktā, prasījumiem par instrumentu pamatsummu ir zemāka vērtība nekā prasījumiem no jebkuras no šīs regulas 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām;
instrumentus emitē noregulējuma vienība, kuras bilancē nav šīs regulas 72.a panta 2. punktā minēto izslēgto saistību, kas būtu līdzvērtīgas vai ar zemāku prioritāti nekā atbilstīgo saistību instrumenti;
saistības nav ne nodrošinātas, ne tām piemērota garantija vai cita kārtība, kas paredz augstāku prioritāti prasījumam, kas ir kādam no turpmāk minētajiem:
iestāde vai tās meitasuzņēmumi;
iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi;
jebkurš uzņēmums, kam ir ciešas attiecības ar i) un ii) punktā minētajām vienībām;
saistībām nepiemēro savstarpējās dzēšanas vai savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus, kas apgrūtinātu to zaudējumu absorbcijas spējas noregulējumā;
saistības reglamentējošie noteikumi neparedz nekādu stimulu iestādei pirms to termiņa atsaukt, dzēst vai atpirkt vai – attiecīgā gadījumā – pirms termiņa atmaksāt saistību pamatsummu, izņemot 72.c panta 3. punktā minētos gadījumus;
instrumentu turētāji nevar dzēst saistības pirms to termiņa, izņemot 72.c panta 2. punktā minētos gadījumus;
ievērojot 72.c panta 3. un 4. punktu, ja saistības ietver vienu vai vairākas pirmstermiņa atmaksas iespējas, tostarp pirkšanas iespējas, šīs iespējas var izmantot vienīgi pēc emitenta ieskatiem, izņemot 72.c panta 2. punktā minētos gadījumus;
saistības var atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirms termiņa tikai tad, ja ir izpildīti 77. un 78.a pantā izklāstītie nosacījumi;
saistības reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenorāda, ka noregulējuma vienība, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, attiecīgi varētu atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirms termiņa saistības, un iestāde nesniedz citā veidā šādu norādi;
saistības reglamentējošie noteikumi neparedz turētājam tiesības paātrināt nākotnes grafikā noteikto procentu vai pamatsummas maksājumu, izņemot noregulējuma vienības maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;
par saistībām maksājamie attiecīgi procentu maksājumi vai dividenžu maksājumi netiek grozīti, pamatojoties uz noregulējuma vienības vai tās mātesuzņēmuma kredītstāvokli;
instrumentiem, kas emitēti pēc 2021. gada 28. jūnija – attiecīgajā līgumu dokumentācijā un attiecīgā gadījumā ar emisiju saistītajā prospektā ir skaidri minēta iespēja izmantot norakstīšanas un konvertācijas tiesības saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 48. pantu.
Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos tikai tās saistību daļas, kas ir pilnīgi apmaksātas, ir uzskatāmas par tādām, ko var kvalificēt par atbilstīgu saistību instrumentiem.
Šā panta pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos, ja dažas no 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām ir subordinētas parastām nenodrošinātām prasībām saskaņā ar maksātnespēju reglamentējošajiem valsts tiesību aktiem inter alia tāpēc, ka tās tur kreditors, kuram ir ciešas saiknes ar debitoru, jo tas ir vai ir bijis akcionārs, ir kontroles vai grupas attiecībās, ir vadības struktūras loceklis vai saistīts ar jebkuru no minētajām personām, tad subordināciju nenovērtē, izmantojot atsauci uz prasījumiem, kas izriet no šādām izslēgtām saistībām.
Šīs regulas 92.b panta nolūkos atsauces uz noregulējuma vienību šā punkta pirmās daļas c), k), l) un m) apakšpunktā saprot arī kā atsauces uz iestādi, kas ir ārpussavienības G-SNI svarīgs meitasuzņēmums.
►M17 Papildus šā panta 2. punktā minētajām saistībām noregulējuma iestāde var atļaut par atbilstīgo saistību instrumentiem uzskatīt arī saistības par kopējo summu, kas nepārsniedz 3,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar 92. panta 3. punktu, ar noteikumu, ka: ◄
ir izpildīti visi 2. punktā izklāstītie nosacījumi, izņemot 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu;
saistībām ir līdzvērtīga prioritāte ar zemākās pakāpes izslēgtajām saistībām, kas minētas 72.a panta 2. punktā, izņemot izslēgtās saistības, kas ir subordinētas parastām nenodrošinātām prasībām saskaņā ar maksātnespēju reglamentējošajiem valsts tiesību aktiem, kā minēts šā panta 2. punkta trešajā daļā; un
minēto saistību iekļaušana atbilstīgo saistību posteņos neradītu materiālu risku, ka to varētu sekmīgi juridiski apstrīdēt vai par to iesniegt derīgu kompensācijas prasību, kā to novērtējusi noregulējuma iestāde saistībā ar Direktīvas 2014/59/ES 34. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 75. pantā minētajiem principiem.
Noregulējuma iestāde var atļaut saistības uzskatīt par atbilstīgo saistību instrumentiem papildus 2. punktā minētajām saistībām ar noteikumu, ka:
iestādei nav atļauts atbilstīgo saistību posteņos iekļaut 3. punktā minētās saistības;
ir izpildīti visi 2. punktā izklāstītie nosacījumi, izņemot 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu;
saistībām ir līdzvērtīga vai augstāka prioritāte attiecībā pret zemākās pakāpes izslēgtajām saistībām, kas minētas 72.a panta 2. punktā, izņemot izslēgtās saistības, kas subordinētas parastām nenodrošinātām prasībām saskaņā ar maksātnespēju reglamentējošajiem valsts tiesību aktiem, kā minēts šā panta 2. punkta trešajā daļā;
iestādes bilancē to 72.a panta 2. punktā minēto izslēgto saistību summa, kura maksātnespējas gadījumā ir līdzvērtīga vai zemāka par minētajām saistībām, nepārsniedz 5 % no iestādes pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas;
minēto saistību iekļaušana atbilstīgo saistību posteņos neradītu materiālu risku, ka to varētu sekmīgi juridiski apstrīdēt vai par to iesniegt derīgu kompensācijas prasību, kā to novērtējusi noregulējuma iestāde saistībā ar Direktīvas 2014/59/ES 34. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 75. pantā minētajiem principiem.
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
atbilstīgo saistību instrumentu netiešās finansēšanas piemērojamos veidus un būtību;
dzēšanas stimulu veidu un būtību šā panta 2. punkta pirmās daļas g) apakšpunktā izklāstītā nosacījuma un 72.c panta 3. punkta nolūkos.
Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus pilnībā saskaņo ar deleģēto aktu, kas minēts 28. panta 5. punkta a) apakšpunktā un 52. panta 2. punkta a) apakšpunktā.
EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
72.c pants
Atbilstīgu saistību instrumentu amortizācija
Atbilstīgu saistību instrumentus, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu, neuzskata par atbilstīgo saistību posteņiem.
72.d pants
Sekas, ja tiek pārtraukta atbilstības prasību ievērošana
Ja atbilstīgu saistību instrumenta gadījumā 72.b pantā izklāstītie piemērojamie kritēriji vairs netiek ievēroti, saistības nekavējoties pārtrauc uzskatīt par atbilstīgu saistību instrumentiem.
72.b panta 2. punktā minētās saistības var turpināt uzskaitīt par atbilstīgo saistību instrumentiem, kamēr tās var uzskatīt par atbilstīgo saistību instrumentiem saskaņā ar 72.b panta 3. vai 4. punktu.
72.e pants
Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumi
Iestādes, kurām piemēro 92.a pantu, no atbilstīgo saistību posteņiem atskaita:
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pašu atbilstīgu saistību instrumentos, tostarp pašu saistībās, ko minētajai iestādei var nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā;
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību tādu G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, ar kurām iestādei ir savstarpēja līdzdalība, attiecībā uz kuru kompetentā iestāde uzskata, ka tā ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu noregulējuma vienības zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju;
tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos attiecīgo summu, kas noteikta saskaņā ar 72.i pantu, ja iestādei minētajās vienībās nav būtisku ieguldījumu;
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, ja iestādei minētajās vienībās ir būtiski ieguldījumi, izņemot sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas darba dienas vai mazāk.
Šīs iedaļas nolūkos iestādes 72.b panta 3. punktā minēto atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summu var aprēķināt šādi:
kur:
|
h |
= |
72.b panta 3. punktā minēto atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summa; |
|
i |
= |
indekss, ar ko apzīmē emitentiestādi; |
|
Hi |
= |
tās līdzdalības kopējā summa, kas emitentiestādei i ir atbilstīgajās saistībās, kuras minētas 72.b panta 3. punktā; |
|
li |
= |
to saistību summa, kuras atbilstīgo saistību posteņos iekļauj emitentiestāde i 72.b panta 3. punktā noteiktajās robežās saskaņā ar emitentiestādes pēdējo atklāto informāciju; un |
|
Li |
= |
emitentiestādes i nenokārtoto saistību, kas minētas 72.b panta 3. punktā, kopējā summa saskaņā ar emitenta pēdējo atklāto informāciju. |
Ja ES mātes iestādei vai dalībvalsts mātes iestādei, kam piemēro 92.a pantu, ir tieša, netieša vai sintētiska līdzdalība viena vai vairāku tādu meitasuzņēmumu pašu kapitāla instrumentos vai atbilstīgo saistību instrumentos, kuri nepieder tai pašai noregulējuma grupai, kurai pieder minētā mātes iestāde, minētās mātes iestādes noregulējuma iestāde, pienācīgi apsvērusi attiecīgo meitasuzņēmumu noregulējuma iestāžu vai attiecīgo trešo valstu iestāžu viedokli, var atļaut mātes iestādei atskaitīt šādas līdzdalības, atskaitot mazāku summu, ko nosaka minētās mātes iestādes noregulējuma iestāde. Minētā koriģētā summa ir vismaz vienāda ar summu (m), ko aprēķina šādi:
kur:
|
i |
= |
indekss, ar ko apzīmē meitasuzņēmumu; |
|
OPi |
= |
meitasuzņēmuma i emitēto pašu kapitāla instrumentu summa, ko tur mātes iestāde; |
|
LPi |
= |
meitasuzņēmuma i emitēto atbilstīgo saistību instrumentu summa, ko tur mātes iestāde; |
|
β |
= |
to meitasuzņēmuma i emitēto pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentu procentuālā daļa, ko tur mātesuzņēmums un ko aprēķina šādi: ; |
|
Oi |
= |
meitasuzņēmuma i pašu kapitāla summa, neņemot vērā atskaitījumu, ko aprēķina saskaņā ar šo punktu; |
|
Li |
= |
meitasuzņēmuma i atbilstīgo saistību summa, neņemot vērā atskaitījumu, ko aprēķina saskaņā ar šo punktu; |
|
ri |
= |
attiecība, ko piemēro meitasuzņēmumam i noregulējuma grupas līmenī saskaņā ar šīs regulas 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktu un Direktīvas 2014/59/ES 45.c panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, vai – attiecībā uz trešo valstu meitasuzņēmumiem – līdzvērtīga noregulējuma prasība, ko piemēro meitasuzņēmumam i trešā valstī, kurā atrodas tā galvenais birojs, ciktāl minētā prasība ir izpildīta ar instrumentiem, kurus saskaņā ar šo regulu uzskatītu par pašu kapitālu vai atbilstīgām saistībām; |
|
aRWAi |
= |
G-SNI vienības i kopējais riska darījumu apjoms, kas aprēķināts saskaņā ar 92. panta 3. punktu, ņemot vērā 12.a pantā izklāstītās korekcijas, vai – attiecībā uz trešo valstu meitasuzņēmumiem –aprēķināts saskaņā ar piemērojamiem vietējiem noteikumiem; |
|
wi |
= |
attiecība, ko piemēro meitasuzņēmumam i noregulējuma grupas līmenī saskaņā ar šīs regulas 92.a panta 1. punkta b) apakšpunktu un Direktīvas 2014/59/ES 45.c panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, vai – attiecībā uz trešo valstu meitasuzņēmumiem – līdzvērtīga noregulējuma prasība, ko piemēro meitasuzņēmumam i trešā valstī, kurā atrodas tā galvenais birojs, ciktāl minētā prasība ir izpildīta ar instrumentiem, kurus saskaņā ar šo regulu uzskatītu par pašu kapitālu vai atbilstīgām saistībām; |
|
aLREi |
= |
G-SNI vienības i kopējās riska darījumu vērtības mērs, kas aprēķināts saskaņā ar 429. panta 4. punktu vai – attiecībā uz trešo valstu meitasuzņēmumiem – aprēķināts saskaņā ar piemērojamiem vietējiem noteikumiem. |
Ja mātes iestādei ir ļauts atskaitīt koriģēto summu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, meitasuzņēmums atskaita starpību starp šā punkta pirmajā daļā minēto pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summu un minēto koriģēto summu.
Iestādes un vienības, kas minētas Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā, atskaita no atbilstīgo saistību posteņiem savu līdzdalību pašu kapitāla instrumentos un atbilstīgo saistību instrumentos, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
pašu kapitāla instrumentus un atbilstīgo saistību instrumentus tur iestāde vai vienība, kas pati nav noregulējuma vienība, bet kas ir meitasuzņēmums noregulējuma vienībai vai trešās valsts vienībai, kura būtu noregulējuma vienība, ja tā veiktu uzņēmējdarbību Savienībā;
iestādei vai vienībai, kas minēta a) apakšpunktā, ir jāievēro šīs regulas 92.b pantā vai Direktīvas 2014/59/ES 45.f pantā noteiktās prasības;
pašu kapitāla instrumentus un atbilstīgo saistību instrumentus, kurus tur a) apakšpunktā minētā iestāde vai vienība, ir emitējusi šīs regulas 92.b panta 1. punktā vai Direktīvas 2014/59/ES 45.f panta 1. punktā minētā iestāde vai vienība, kas pati nav noregulējuma vienība un kas pieder tai pašai noregulējuma grupai, kurai pieder a) apakšpunktā minētā iestāde vai vienība.
Atkāpjoties no pirmās daļas, līdzdalību pašu kapitāla instrumentos un atbilstīgo saistību instrumentos neatskaita, ja pirmās daļas a) apakšpunktā minētajai iestādei vai vienībai konsolidēti ir jāizpilda pirmās daļas b) apakšpunktā minētā prasība un ja pirmās daļas c) apakšpunktā minētā iestāde vai vienība ir iekļauta pirmās daļas a) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības konsolidācijā saskaņā ar pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.
Šā punkta nolūkos atsauci uz atbilstīgo saistību posteņiem saprot kā atsauci uz jebko no turpmāk minētā:
atbilstīgo saistību posteņiem, kas ņemti vērā, lai izpildītu 92.b pantā noteikto prasību;
saistībām, kas atbilst Direktīvas 2014/59/ES 45.f panta 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.
Šā punkta nolūkos atsauci uz pašu kapitāla instrumentiem un atbilstīgo saistību instrumentiem saprot kā atsauci uz jebko no turpmāk minētā:
pašu kapitāla instrumentiem un atbilstīgo saistību instrumentiem, kas atbilst 92.b panta 2. un 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;
pašu kapitālu un saistībām, kas atbilst Direktīvas 2014/59/ES 45.f panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
72.f pants
Pašu atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības atskaitījums
Šīs regulas 72.e panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos iestādes, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, līdzdalību aprēķina, ievērojot šādus izņēmumus:
iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:
garās un īsās pozīcijas ir izveidotas vienā pamatā esošajā riska darījumā un īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku;
vai nu abas pozīcijas – garā un īsā – tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai arī abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;
iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu ar pašu atbilstīgo saistību instrumentiem, kas iekļauti minētajos indeksos;
iestādes var veikt neto ieskaitu, atņemot no pašu atbilstīgo saistību instrumentu bruto garajām pozīcijām, kas rodas no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pašu atbilstīgo saistību instrumentu īsās pozīcijas, kas rodas no īsajām pozīcijām pamatā esošajos indeksos, tostarp arī tad, ja minētās īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:
garās un īsās pozīcijas ir tajos pašos pamatā esošajos indeksos;
vai nu abas pozīcijas – garā un īsā – tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai arī abas tiek turētas netirdzniecības portfelī.
72.g pants
Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījuma bāze
72.e panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta nolūkos iestādes atskaita bruto garās pozīcijas ar izņēmumiem, kas noteikti 72.h un 72.i pantā.
72.h pants
Citu G-SNI vienību atbilstīgo saistību līdzdalības atskaitījums
Iestādes, kuras neizmanto 72.j pantā paredzēto izņēmumu, veic 72.e panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus saskaņā ar šādiem noteikumiem:
tās var aprēķināt tiešo, netiešo un sintētisko līdzdalību atbilstīgo saistību instrumentos, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā pamatā esošā riska darījumā, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šie nosacījumi:
īsās pozīcijas termiņš ir vai nu vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai īsās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;
vai nu abas pozīcijas – garā un īsā – tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai arī abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;
tās nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, caurskatot pamatā esošo riska darījumu ar atbilstīgo saistību instrumentiem, kas iekļauti minētajos indeksos.
72.i pants
Atbilstīgo saistību atskaitījums, ja iestādei nav būtisku ieguldījumu G-SNI vienībās
Šīs regulas 72.e. panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkos iestādes aprēķina piemērojamo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:
kopējā summa, par kādu iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos un G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, no kuriem nevienā iestādei nav būtiska līdzdalība, pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc tam, kad piemērots:
32. līdz 35. pants;
36. panta 1. punkta a)–g) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii)–iv) punkts un l), m) un n) apakšpunkts, izņemot atskaitāmo summu saistībā ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;
44. pants un 45. pants;
iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības tādu G-SNI vienību, kurās iestādei nav būtiskas līdzdalības, atbilstīgo saistību instrumentos summa, dalīta ar iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kā arī G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, ja noregulējuma vienībai nevienā no minētajām nav būtisku ieguldījumu, kopējo summu.
Summu, ko atskaita saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem iestādes turētajiem G-SNI vienības atbilstīgo saistību instrumentiem. Iestādes nosaka katra atbilstīgo saistību instrumenta summu, ko atskaita saskaņā ar 1. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:
līdzdalības apmērs, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;
kopējā apmēra proporcija iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, kuru pārstāv katrs iestādes turētais atbilstīgo saistību instruments.
72.j pants
Tirdzniecības portfeļa izņēmums no atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumiem
Iestādes var izvēlēties neatskaitīt iepriekš noteiktu daļu no to tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības atbilstīgo saistību instrumentos, kas kopumā, mērot uz bruto garās bāzes, ir vienāda ar vai mazāka par 5 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc 32. līdz 36. panta piemērošanas, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
līdzdalība ir tirdzniecības portfelī;
atbilstīgo saistību instrumentus netur ilgāk kā 30 darba dienas.
72.k pants
Atbilstīgās saistības
Iestādes atbilstīgās saistības sastāv no iestādes atbilstīgo saistību pozīcijām pēc atskaitījumiem, kas minēti 72.e pantā.
72.l pants
Pašu kapitāls un atbilstīgās saistības
Iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības sastāv no tās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas.
6.
NODAĻA
Vispārīgas prasības attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgām saistībām
73. pants
Peļņas sadale attiecībā uz instrumentiem
Kompetentās iestādes 1. punktā minēto iepriekšējo atļauju piešķir tikai tad, ja tās uzskata, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:
panta 1. punktā minētā rīcības brīvība vai peļņas sadales veids neietekmētu negatīvā veidā iestādes spēju atcelt instrumentā paredzētos maksājumus;
panta 1. punktā minētā rīcības brīvība vai peļņas sadales veids neietekmētu negatīvā veidā kapitāla instrumenta vai saistības spēju absorbēt zaudējumus;
panta 1. punktā minētā iestādes rīcības brīvība vai peļņas sadales veids nekādi citādi nemazinātu attiecīgā kapitāla instrumenta vai saistības kvalitāti.
Pirms 1. punktā minētās iepriekšējās atļaujas piešķiršanas kompetentā iestāde apspriežas ar noregulējuma iestādi par iestādes atbilstību minētajiem nosacījumiem.
Panta 4. punktu nepiemēro, ja attiecīgā iestāde minētajā plašā tirgus indeksā ir iekļauta kā atsauces sabiedrība, ja vien nav izpildīti šie abi nosacījumi:
iestāde uzskata, ka šīs plašā tirgus indeksa izmaiņas nav cieši korelētas ar iestādes, tās mātes iestādes vai mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai mātes jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības kredītstāvokli;
kompetentā iestāde nav nonākusi pie secinājumiem, kas būtu pretrunā ar a) apakšpunktā minēto uzskatu.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
74. pants
Līdzdalības regulētu finanšu sektora sabiedrību emitētos kapitāla instrumentos, ko neuzskata par regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu
Iestādes ne no viena pašu kapitāla elementa neatskaita tādas tiešas, netiešas vai sintētiskas līdzdalības regulētas finanšu sektora sabiedrības emitētos kapitāla instrumentos, kuras neuzskata par minētajai sabiedrībai piederošu regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu. Iestādes šādai līdzdalībai pēc vajadzības piemēro riska pakāpes saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu.
75. pants
Atskaitījumi un termiņa prasības īsām pozīcijām
Uzskata, ka 45. panta a) punktā, 59. panta a) punktā, 69. panta a) punktā un 72.h panta a) punktā minētās īso pozīciju termiņa prasības attiecībā uz turētajām pozīcijām ir ievērotas, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
iestādei ir līgumiskas tiesības noteiktā nākotnes dienā pārdot darījuma partnerim, kas nodrošina riska ierobežošanu, garo pozīciju, kurai ierobežo risku;
darījumu partnerim, kas nodrošina riska ierobežošanu, ir līgumisks pienākums minētajā nākotnes dienā no iestādes pirkt a) apakšpunktā minēto garo pozīciju.
76. pants
Līdzdalības kapitāla instrumentu indeksos
Regulas 42. panta a) punkta, 45. panta a) punkta, 57. panta a) punkta, 59. panta a) punkta, 67. panta a) punkta, 69. panta a) punkta un 72.h panta a) punkta nolūkos iestādes var samazināt kapitāla instrumenta garās pozīcijas apjomu par indeksa daļu, kas sastāv no tā paša pamatā esošā riska darījuma, kuram ierobežo risku, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
gan garā pozīcija, kurai ierobežo risku, gan īsā pozīcija indeksā, kuru izmanto, lai ierobežotu risku minētajai garajai pozīcijai, ir iegrāmatotas tirdzniecības portfelī vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;
šā punkta a) apakšpunktā minētās pozīcijas ir iegrāmatotas iestādes bilancē pēc patiesās vērtības;
šā panta a) apakšpunktā minētā īsā pozīcija saskaņā ar iestādes iekšējās kontroles procesiem ir uzskatāma par efektīvu riska ierobežošanas pozīciju;
kompetentās iestādes vismaz reizi gadā izvērtē c) apakšpunktā minēto iekšējās kontroles procesu piemērotību un pārliecinās, ka šie procesi joprojām ir atbilstīgi.
Ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi iepriekšēju atļauju, iestāde var izmantot konservatīvas aplēses, lai noteiktu apmēru iestādes pamatā esošajiem riska darījumiem ar indeksos iekļautajiem kapitāla instrumentiem vai saistībām, kā alternatīvu tam, ka tā aprēķina savus riska darījumus ar vienu vai vairākām šādām pozīcijām:
indeksos iekļautie pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla un atbilstīgo saistību instrumenti;
indeksos iekļautie finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumenti;
indeksos iekļautie iestāžu atbilstīgo saistību instrumenti.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
kad aplēses, ko izmanto kā alternatīvu 2. punktā minētā pamatā esošā riska darījuma aprēķināšanai, ir pietiekami konservatīvas;
2. punktā lietotā formulējuma "praktiskā ziņā apgrūtinoši" nozīmi.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
77. pants
Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību samazināšanas nosacījumi
Iestādei ir jāsaņem kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja, lai veiktu jebkuru no turpmāk minētajām darbībām:
samazinātu, dzēstu vai atpirktu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, ko iestāde emitējusi saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem;
samazinātu, sadalītu vai pārklasificētu par citu pašu kapitāla posteni akciju emisijas uzcenojuma kontus, kas saistīti ar pašu kapitāla instrumentiem;
atsauktu, dzēstu, atmaksātu vai atpirktu pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus pirms to līgumā noteiktā termiņa.
78. pants
Uzraudzības iestādes atļauja samazināt pašu kapitālu
Kompetentā iestāde piešķir atļauju iestādei samazināt, atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus vai samazināt, sadalīt vai pārklasificēt saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:
pirms vai vienlaicīgi ar jebkuru 77. panta 1. punktā minēto darbību iestāde aizstāj 77. panta 1. punktā minētos instrumentus vai saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus ar līdzvērtīgas vai augstākas kvalitātes pašu kapitāla instrumentiem, kuru noteikumi ir ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus;
iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības pēc šīs regulas 77. panta 1. punktā minētās darbības veikšanas pārsniegs šajā regulā un Direktīvās 2013/36/ES un 2014/59/ES noteiktās prasības tādā mērā, ko kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu.
Ja iestāde sniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz savu spēju darboties ar pašu kapitālu, pārsniedzot šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES noteiktos apjomus, kompetentā iestāde var piešķirt minētajai iestādei vispārīgu iepriekšēju atļauju veikt jebkuru no šīs regulas 77. panta 1. punktā izklāstītajām darbībām, ja ir izpildīti kritēriji, kas nodrošina, ka jebkura šāda turpmākā darbība būs atbilstoša šā punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādu vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai uz noteiktu termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu, pēc kura to var pagarināt. Vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai noteiktam iepriekš norādītam apjomam, kuru nosaka kompetentā iestāde. ►C8 Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem minētais iepriekš noteiktais apjoms nedrīkst pārsniegt 3 % no attiecīgās emisijas un tas nedrīkst pārsniegt 10 % no apjoma, par kādu pirmā līmeņa pamata kapitāls pārsniedz summu, ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāla prasības, kas paredzētas šajā regulā un Direktīvās 2013/36/ES un 2014/59/ES, un tādu rezervi, kādu kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu. ◄ Attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem minētais iepriekš noteiktais apjoms nedrīkst pārsniegt 10 % no attiecīgās emisijas un tas nedrīkst pārsniegt 3 % no kopējā apjoma, ko attiecīgi veido pārējie pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti.
Kompetentās iestādes atsauc vispārīgo iepriekšējo atļauju, ja iestāde pārkāpj kādu no kritērijiem, kas paredzēti minētās atļaujas nolūkos.
Kompetentās iestādes var ļaut iestādēm atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus vai saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus piecus gadus pēc to emitēšanas dienas, ja ir izpildīti 1. punktā izklāstītie nosacījumi un viens no šādiem nosacījumiem:
ir notikušas tādas izmaiņas minēto instrumentu regulatīvajā klasifikācijā, kuru rezultātā pastāv diezgan liela iespēja, ka tos izslēgs no pašu kapitāla vai pārklasificēs par zemākas kvalitātes pašu kapitālu, turklāt ir izpildīti abi šādi nosacījumi:
kompetentā iestāde šādas izmaiņas uzskata par pietiekami drošām;
iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka minēto instrumentu emisijas brīdī nebija pamata prognozēt to regulatīvo pārklasificēšanu;
ir notikušas izmaiņas minētajiem instrumentiem piemērotajos nodokļos, attiecībā uz kurām iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka šīs izmaiņas bijušas būtiskas un minēto instrumentu emisijas brīdī nebija pamata tās prognozēt;
šiem instrumentiem un saistītajiem akciju emisijas uzcenojuma kontiem ir tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus saskaņā ar 494.b pantu;
pirms vai vienlaicīgi ar 77. panta 1. punktā minēto darbību iestāde aizvieto 77. panta 1. punktā minētos instrumentus vai saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus ar līdzvērtīgas vai augstākas kvalitātes pašu kapitāla instrumentiem, kuru noteikumi ir ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus, un kompetentā iestāde ir atļāvusi minēto darbību, pamatojoties uz apsvērumu, ka tā būtu lietderīga no prudenciālā viedokļa un to pamato ārkārtas apstākļi;
pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti ir atpirkti tirgus veidošanas nolūkos.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
nozīmi formulējumam “ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus”;
šā panta 3. punktā minēto pienācīgo dzēšanas ierobežošanu;
procesu, tostarp kompetentu iestāžu iepriekšēja apstiprinājuma sniegšanas ierobežojumus un procedūras attiecībā uz 77. panta 1. punktā minēto darbību, un datu prasības attiecībā uz pieteikumu, ko iestāde iesniedz, lai saņemtu kompetentās iestādes atļauju veikt tajā minēto darbību, tostarp procesu, ko paredzēts piemērot, ja dzēš akcijas, kas emitētas kooperatīvo sabiedrību biedriem, un šāda pieteikuma apstrādes laiku.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
78.a pants
Atļauja samazināt atbilstīgo saistību instrumentus
Noregulējuma iestāde piešķir atļauju iestādei atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt atbilstīgo saistību instrumentus, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
pirms vai vienlaicīgi ar jebkuru 77. panta 2. punktā minēto darbību iestāde aizvieto atbilstīgo saistību instrumentus ar līdzvērtīgas vai augstākas kvalitātes pašu kapitāla vai atbilstīgo saistību instrumentiem, kuru noteikumi ir ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus;
iestāde ir noregulējuma iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības pēc šīs regulas 77. panta 2. punktā minētās darbības veikšanas pārsniegs šajā regulā un Direktīvās 2013/36/ES un 2014/59/ES noteiktās prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām tādā mērā, ko noregulējuma iestāde pēc vienošanās ar kompetento iestādi uzskata par nepieciešamu;
iestāde ir noregulējuma iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka daļēja vai pilnīga atbilstīgo saistību aizvietošana ar pašu kapitāla instrumentiem ir vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību pašu kapitāla prasībām, kas noteiktas šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES atļaujas atjaunošanai.
Ja iestāde sniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz savu spēju darboties ar pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām, pārsniedzot šajā regulā un Direktīvās 2013/36/ES un 2014/59/ES noteikto prasību apjomu, noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi var piešķirt minētajai iestādei vispārīgu iepriekšēju atļauju atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt atbilstīgo saistību instrumentus, ievērojot kritērijus, kas nodrošina, ka jebkura šāda turpmāka darbība būs atbilstoša šā punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādu vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai uz noteiktu termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu, pēc kura to var pagarināt. Vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir noteiktam iepriekš norādītam apjomam, kuru nosaka noregulējuma iestāde. Noregulējuma iestāde informē kompetentās iestādes par visām piešķirtajām vispārīgajām iepriekšējām atļaujām.
Noregulējuma iestāde atsauc vispārīgo iepriekšējo atļauju, ja iestāde pārkāpj kādu no kritērijiem, kas paredzēti minētās atļaujas nolūkos.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes sadarbības procesu;
procedūru, tostarp termiņus un informācijas prasības, atļaujas piešķiršanai saskaņā ar 1. punkta pirmo daļu;
procedūru, tostarp termiņus un informācijas prasības, vispārīgas iepriekšējas atļaujas piešķiršanai saskaņā ar 1. punkta otro daļu;
nozīmi formulējumam “ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus”.
Šā punkta pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos regulatīvo tehnisko standartu projektu pilnībā saskaņo ar 78. pantā minēto deleģēto aktu.
EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
79. pants
Atskaitījumu no pašu kapitāla un atbilstīgajām saistībām pagaidu nepiemērošana
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
79.a pants
Novērtējums par atbilstību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu nosacījumiem
Novērtējot atbilstību Otrajā daļā noteiktajām prasībām, iestādes ņem vērā ne tikai instrumentu juridisko formu, bet arī to svarīgas iezīmes. Instrumenta svarīgo iezīmju novērtējumā ņem vērā visus pasākumus, kas saistīti ar instrumentiem, pat ja pašu instrumentu noteikumos tie nav skaidri izklāstīti nolūkā konstatēt, ka šādu pasākumu kopējā ekonomiskā ietekme atbilst attiecīgo noteikumu mērķim.
80. pants
Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu kvalitātes nepārtraukta pārbaude
Kompetentās iestādes nekavējoties un pēc EBI lūguma nosūta EBI visu informāciju, ko EBI uzskata par vajadzīgu attiecībā uz emitētajiem jaunajiem kapitāla instrumentiem vai jaunajiem saistību veidiem, lai EBI varētu uzraudzīt Savienības iestāžu emitēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu kvalitāti.
Paziņojumā ietver:
detalizētu paskaidrojumu par konstatēto trūkumu būtību un apmēru;
tehniskus ieteikumus par Komisijas rīcību, ko EBI uzskata par vajadzīgu;
būtiskām tendencēm EBI spriedzes testu metodikā attiecībā uz iestāžu maksātspēju.
EBI sniedz Komisijai tehniskus ieteikumus par jebkādām būtiskām izmaiņām, ko tā uzskata par vajadzīgām, lai definētu pašu kapitāla un atbilstīgās saistības, un kas izriet no:
attiecīgām tirgus standartu vai prakses tendencēm;
attiecīgo juridisko vai grāmatvedības standartu izmaiņām;
būtiskām tendencēm EBI spriedzes testu metodikā attiecībā uz iestāžu maksātspēju.
II
SADAĻA
MAZĀKUMA LĪDZDALĪBA UN MEITASUZŅĒMUMU EMITĒTI PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLA UN OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI
81. pants
Mazākuma līdzdalība, kas atbilst iekļaušanai konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā
Mazākuma līdzdalībā ietver meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu summu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
meitasuzņēmums ir vai nu:
iestāde;
uzņēmums, kam ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES prasības;
starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība vai starpniecības jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai kam subkonsolidēti piemēro šīs regulas prasības, vai starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība, kam konsolidēti piemēro Regulas (ES) 2019/2033 prasības;
ieguldījumu brokeru sabiedrība;
starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība trešā valstī, ar noteikumu, ka uz to attiecas tikpat stingras prudenciālās prasības kā tās, ko piemēro minētās trešās valsts kredītiestādēm, un ar noteikumu, ka Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 107. panta 4. punktu, nosakot, ka minētās prudenciālās prasības ir vismaz līdzvērtīgas šīs regulas prudenciālajām prasībām;
meitasuzņēmums ir pilnībā ietverts konsolidācijā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
šā punkta ievaddaļā minētie pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi pieder personām, kas nav uzņēmumi, kuri ietverti konsolidācijā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.
82. pants
Atbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, otrā līmeņa kapitāls un atbilstīgs pašu kapitāls
Atbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, otrā līmeņa kapitāls un atbilstīgs pašu kapitāls attiecīgā gadījumā ietver meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalību, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kam pieskaita attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
meitasuzņēmums ir vai nu:
iestāde;
vai uzņēmums, kam ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES prasības;
starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība vai starpniecības jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai kam subkonsolidēti piemēro šīs regulas prasības, vai starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība, kam konsolidēti piemēro Regulas (ES) 2019/2033 prasības;
ieguldījumu brokeru sabiedrība;
starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība trešā valstī, ar noteikumu, ka uz to attiecas tikpat stingras prudenciālās prasības kā tās, ko piemēro minētās trešās valsts kredītiestādēm, un ar noteikumu, ka Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 107. panta 4. punktu, nosakot, ka minētās prudenciālās prasības ir vismaz līdzvērtīgas šīs regulas prudenciālajām prasībām;
meitasuzņēmums ir pilnībā ietverts konsolidācijas piemērošanas jomā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
šā punkta ievaddaļā minētie pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi, pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi un otrā līmeņa kapitāla posteņi pieder personām, kas nav uzņēmumi, kuri ietverti konsolidācijā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.
83. pants
Atbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls un otrā līmeņa kapitāls, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība
Atbilstīgā pirmā līmeņa papildu kapitālā, pirmā līmeņa kapitālā, otrā līmeņa kapitālā vai atbilstīgā pašu kapitālā līdz 2021. gada 31. decembrim attiecīgā gadījumā ietver īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības emitētus pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kā arī attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
īpašam nolūkam dibinātā sabiedrība, kas emitē šos instrumentus, ir pilnībā ietverta konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
instrumenti, kā arī attiecīgie akciju emisijas uzcenojuma konti ir ietverti atbilstīgā pirmā līmeņa papildu kapitālā tikai tad, ja ir izpildīti 52. panta 1. punkta nosacījumi;
instrumenti, kā arī attiecīgie akciju emisijas uzcenojuma konti ir ietverti atbilstīgā otrā līmeņa kapitālā tikai tad, ja ir izpildīti 63. panta nosacījumi;
vienīgais īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības aktīvs ir tās ieguldījums tāda mātesuzņēmuma vai tā meitasuzņēmuma pašu kapitālā, kurš saskaņā ar Pirmās daļas II. sadaļas 2. nodaļu ir pilnībā iekļauts konsolidācijā, kas atbilst attiecīgajiem nosacījumiem, kuri paredzēti attiecīgi 52. panta 1. punktā vai 63. pantā.
Ja kompetentā iestāde uzskata, ka īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības aktīvi, izņemot ieguldījumus mātesuzņēmuma vai tā meitasuzņēmuma pašu kapitālā, kuri saskaņā ar Pirmās daļas 2. sadaļas 2. nodaļu ir pilnībā iekļauti konsolidācijā, ir minimāli un nebūtiski šādai sabiedrībai, kompetentā iestāde var atcelt pirmās daļas d) apakšpunktā minēto nosacījumu.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
84. pants
Mazākuma līdzdalība, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā
Iestādes nosaka meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalības apmēru, kas ir iekļauts konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā, no minētās sabiedrības mazākuma līdzdalības atņemot rezultātu, ko iegūst, reizinot a) apakšpunktā minēto summu ar b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:
meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāls mīnus mazākais no turpmāk minētajiem lielumiem:
minētā meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla summa, kam ir jāatbilst:
ja meitasuzņēmums ir viens no šīs regulas 81. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem, bet nav ieguldījumu brokeru sabiedrība vai starpniecības ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība, – to prasību summai, kuras ir noteiktas šīs regulas 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām un minētās direktīvas 128. panta 6. punktā definētajām apvienoto rezervju prasībām vai visiem vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa pamata kapitālam ir jāatbilst minētajām prasībām;
ja meitasuzņēmums ir ieguldījumu brokeru sabiedrība vai starpniecības ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība, – to prasību summai, kuras ir noteiktas Regulas (ES) 2019/2033 11. pantā, īpašajām pašu kapitāla prasībām, kas minētas 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā Direktīvā (ES) 2019/2034, vai visiem vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa pamata kapitālam ir jāatbilst minētajām prasībām;
ar minēto meitasuzņēmumu saistītā konsolidētā pirmā līmeņa pamata kapitāla summa, kam konsolidēti jāatbilst šīs regulas 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām un minētās direktīvas 128. panta 6. punktā definētajām apvienoto rezervju prasībām vai kādiem vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa pamata kapitālam ir jāatbilst minētajām prasībām;
meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalība, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret visiem minētā uzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.
Atkāpjoties no pirmās daļas a) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut iestādei atskaitīt kādu no a) apakšpunkta i) vai ii) punktā minētajām summām, tiklīdz minētā iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka zaudējumu segšanai konsolidētā līmenī ir pieejama mazākuma līdzdalības papildsumma.
Iestāde var izvēlēties, ka attiecībā uz 81. panta 1. punktā minēto meitasuzņēmumu tā neveic šādu aprēķinu. Ja iestāde nolemj šādi rīkoties, šā meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalību nedrīkst iekļaut konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz14. pantu.
Kompetentās iestādes var atbrīvot no šā panta piemērošanas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
tās galvenā darbība ir līdzdalību iegāde;
tai konsolidēti piemēro prudenciālo uzraudzību;
tā konsolidē meitas iestādi, kurā tai ir tikai mazākuma līdzdalība, pamatojoties uz kontroles attiecībām 4. panta 1. punkta 37) apakšpunkta nozīmē;
vairāk nekā 90 % no pieprasītā konsolidētā pirmā līmeņa pamata kapitāla izriet no c) apakšpunktā minētās meitas iestādes, ko aprēķina subkonsolidēti;
►C1 Ja pēc 2013. gada 28. jūnija mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, ◄ kas atbilst pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, kļūst par mātes jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kompetentās iestādes var minētajai mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai piešķirt pirmajā daļā minēto atbrīvojumu, ar noteikumu, ka tiek ievēroti minētajā daļā uzskaitītie nosacījumi.
85. pants
Atbilstīgi pirmā līmeņa kapitāla instrumenti, kas ietverti konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā
Iestādes nosaka meitasuzņēmuma atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu, kas ir iekļauts konsolidētajā pašu kapitālā, no minētā uzņēmuma pirmā līmeņa kapitāla atņemot rezultātu, kuru iegūst, reizinot a) apakšpunktā minēto summu ar b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:
meitasuzņēmuma pirmā līmeņa kapitāls mīnus mazākais no turpmāk minētajiem lielumiem:
meitasuzņēmuma pirmā līmeņa kapitāla summa, kam ir jāatbilst:
ja meitasuzņēmums ir viens no šīs regulas 81. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem, bet nav ieguldījumu brokeru sabiedrība vai starpniecības ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība, – šīs regulas 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām un minētās direktīvas 128. panta 6. punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai vai visiem vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa kapitālam ir jāatbilst minētajām prasībām;
ja meitasuzņēmums ir ieguldījumu brokeru sabiedrība vai starpniecības ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība, – Regulas (ES) 2019/2033 11. pantā noteiktās prasības summai, Direktīvas (ES) 2019/2034 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām vai visiem vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa kapitālam ir jāatbilst minētajām prasībām;
ar šo meitasuzņēmumu saistītā konsolidētā pirmā līmeņa kapitāla summa, kam konsolidēti jāatbilst šīs regulas 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām un minētās direktīvas 128. panta 6. punktā definētajām apvienoto rezervju prasībām vai kādiem vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa kapitālam ir jāatbilst minētajām prasībām;
meitasuzņēmuma atbilstīgais pirmā līmeņa kapitāls, ko izsaka kā procentuālo attiecību pret visiem minētā uzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem.
Atkāpjoties no pirmās daļas a) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut iestādei atskaitīt kādu no a) apakšpunkta i) vai ii) punktā minētajām summām, tiklīdz minētā iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka zaudējumu segšanai konsolidētā līmenī ir pieejama pirmā līmeņa kapitāla papildsumma.
Iestāde var izvēlēties neveikt šādu aprēķinu attiecībā uz 81. panta 1. punktā minēto meitasuzņēmumu. Ja iestāde nolemj šādi rīkoties, šā meitasuzņēmuma atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu nedrīkst iekļaut konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā.
86. pants
Atbilstīgs pirmā līmeņa kapitāls, kas ietverts konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā
Neskarot 84. panta 5. punktu un 6. punktu, iestādes nosaka meitasuzņēmuma atbilstīgā pirmā līmeņa kapitāla apmēru, ko ietver konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā, atņemot no minētā uzņēmuma atbilstīgā pirmā līmeņa kapitāla, kuru ietver konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā, minētā uzņēmuma mazākuma līdzdalību, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā.
87. pants
Atbilstīgs pašu kapitāls, kas ietverts konsolidētajā pašu kapitālā
Iestādes nosaka meitasuzņēmuma atbilstīgo pašu kapitālu, kas ir iekļauts konsolidētajā pašu kapitālā, atņemot no minētā uzņēmuma atbilstīgā pašu kapitāla rezultātu, kuru iegūst, reizinot a) apakšpunktā minēto summu ar b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:
meitasuzņēmuma pašu kapitāls mīnus mazākais no turpmāk minētajiem lielumiem:
meitasuzņēmuma pašu kapitāla apmērs, kam ir jāatbilst:
ja meitasuzņēmums ir viens no šīs regulas 81. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem, bet nav ieguldījumu brokeru sabiedrība vai starpniecības ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība, – šīs regulas 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām un minētās direktīvas 128. panta 6. punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai vai visiem vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pašu kapitālam ir jāatbilst minētajām prasībām;
ja meitasuzņēmums ir ieguldījumu brokeru sabiedrība vai starpniecības ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība – to prasību summai, kuras ir noteiktas Regulas (ES) 2019/2033 11. pantā, īpašajām pašu kapitāla prasībām, kas minētas Direktīvas (ES) 2019/2034 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā, vai visiem vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pašu kapitālam ir jāatbilst minētajām prasībām;
ar šo meitasuzņēmumu saistītā pašu kapitāla summa, kam konsolidēti jāatbilst šīs regulas 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām un minētās direktīvas 128. panta 6) punktā definētajām apvienoto rezervju prasībām vai kādām vietējām uzraudzības prasībām trešās valstīs, ciktāl pašu kapitālam ir jāatbilst minētajām prasībām;
uzņēmuma atbilstīgais pašu kapitāls, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret visu minētā uzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņu summu, izņemot 62. panta c) un d) punktā minētās summas.
Atkāpjoties no pirmās daļas a) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut iestādei atskaitīt kādu no a) apakšpunkta i) vai ii) punktā minētajām summām, tiklīdz minētā iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka zaudējumu segšanai konsolidētā līmenī ir pieejama pašu kapitāla papildsumma.
Iestāde var izvēlēties neveikt šādu aprēķinu attiecībā uz 81. panta 1. punktā minēto meitasuzņēmumu. Ja iestāde nolemj šādi rīkoties, šā meitasuzņēmuma atbilstīgo pašu kapitālu nedrīkst iekļaut konsolidētajā pašu kapitālā.
88. pants
Atbilstīgi pašu kapitāla instrumenti, kas ietverti konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā
Neskarot 84. panta 5. punktu un 6. punktu), iestādes nosaka meitasuzņēmumi atbilstīgā pašu kapitāla apmēru, kas ietverts konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā, atņemot no minētā uzņēmuma atbilstīgā pašu kapitāla, kas ietverts konsolidētajā pašu kapitālā, minētā uzņēmuma atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu, kas ietverts konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā.
88.a pants
Kvalificējami atbilstīgo saistību instrumenti
Saistības, ko emitējis meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un pieder tai pašai noregulējuma grupai, kurai pieder noregulējuma vienība, kvalificē iekļaušanai tādas iestādes konsolidētajos atbilstīgo saistību instrumentos, kurai piemēro 92.a pantu, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
tās ir emitētas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.g panta 2. punkta a) apakšpunktu;
tās ir nopircis esošs akcionārs, kurš nav daļa no tās pašas noregulējuma grupas, tikmēr, kamēr norakstīšanas vai konvertēšanas pilnvaru īstenošana saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 59.–62. pantu neskar noregulējuma vienības īstenoto kontroli pār meitasuzņēmumu;
tās nepārsniedz summu, ko nosaka, no ii) punktā minētās summas atņemot i) punktā minēto summu:
saistību summa, kas emitēta noregulējuma vienībai un ko šī noregulējuma vienība ir nopirkusi vai nu tieši vai netieši ar citu tās pašas noregulējuma grupas vienību starpniecību, un pašu kapitāla instrumentu summa, ko emitē saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.g panta 2. punkta b) apakšpunktu;
summa, kas prasīta saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.f panta 1. punktu.
88.b pants
Uzņēmumi trešās valstīs
Šīs sadaļas vajadzībām ar terminiem “ieguldījumu brokeru sabiedrība” un “iestāde” saprot uzņēmumus, kuri veic uzņēmējdarbību trešās valstīs un uz kuriem, ja tie uzņēmējdarbību veiktu Savienībā, attiektos minēto terminu definīcijas šajā regulā.
III
SADAĻA
BŪTISKA LĪDZDALĪBA ĀRPUS FINANŠU SEKTORA
89. pants
Būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora riska pakāpe un aizliegums
Kompetentās iestādes attiecībā uz 1. un 2. punktā minēto iestāžu būtisko līdzdalību piemēro a) vai b) apakšpunktā noteiktās prasības:
lai saskaņā ar Trešo daļu aprēķinātu kapitāla prasības, iestādes piemēro riska pakāpi 1 250 % apmērā lielākajam no šādiem elementiem:
šā panta 1. punktā minētās būtiskās līdzdalības apmēram, kas pārsniedz 15 % no atbilstošā kapitāla,
šā panta 2. punktā minētās būtiskās līdzdalības kopējam apmēram, kas pārsniedz 60 % no iestādes atbilstošā kapitāla;
kompetentās iestādes aizliedz iestādēm tādu 1. un 2. punktā minēto būtisko līdzdalību, kuras apmērs pārsniedz šajos punktos noteiktās atbilstošā kapitāla procentuālās attiecības.
Kompetentās iestādes publicē informāciju par izvēli, ko tās izdarījušas saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu.
▼M17 —————
90. pants
Alternatīva 1 250 % riska pakāpei
Kā alternatīvu 1 250 % riska pakāpes piemērošanai attiecībā uz summām, kas pārsniedz 89. panta 1. un 2. punktā noteiktos limitus, iestādes var šīs summas atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem saskaņā ar 36. panta 1. punkta k) apakšpunktu.
91. pants
Izņēmumi
To uzņēmumu akcijas, kuri nav minēti 89. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, neietver aprēķinos par minētajā pantā noteiktajiem atbilstošā kapitāla limitiem, ja ir nodrošināta atbilstība kādam no turpmākajiem nosacījumiem:
šīs akcijas tiek turētas uz laiku, kamēr tiek veikta finansiālās palīdzības operācija, kā minēts 79. pantā;
šīs akcijas ir sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas;
akcijas tiek turētas iestādes vārdā un citu vārdā.
TREŠĀ DAĻA
KAPITĀLA PRASĪBAS
I
SADAĻA
VISPĀRĪGAS PRASĪBAS, VĒRTĒŠANA UN PĀRSKATI
1.
NODAĻA
Pašu kapitāla vajadzīgais līmenis
1.
92. pants
Pašu kapitāla prasības
Saskaņā ar regulas 93. un 94. pantu iestādes vienmēr nodrošina atbilstību šādām pašu kapitāla prasībām:
pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs 4,5 % apmērā;
pirmā līmeņa kapitāla rādītājs 6 % apmērā;
kopējais kapitāla rādītājs 8 % apmērā;
sviras rādītājs 3 % apmērā.
G-SNI ievēro sviras rādītāja rezerves prasību tikai attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu. Pirmā līmeņa kapitālu, ko izmanto, lai ievērotu sviras rādītāja rezerves prasību, neizmanto, lai ievērotu kādu no tādām ar sviru pamatotām prasībām, kas noteiktas šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES, ja vien tajās nav skaidri paredzēts citādi.
Ja G-SNI neievēro sviras rādītāja rezerves prasību, tai piemēro kapitāla saglabāšanas prasību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 141.b pantu.
Ja G-SNI vienlaikus neievēro sviras rādītāja rezerves prasību un apvienoto rezervju prasību, kā definēts Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6) punktā, tai piemēro augstāko no kapitāla saglabāšanas prasībām saskaņā ar minētās direktīvas 141. un 141.b pantu.
Iestādes aprēķina savus kapitāla rādītājus šādi:
pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret kopējo riska darījumu vērtību;
pirmā līmeņa kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa kapitāls, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret kopējo riska darījumu vērtību;
kopējais kapitāla rādītājs ir iestādes pašu kapitāls, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret kopējo riska darījumu vērtību.
Iestādes aprēķina kopējo riska darījumu vērtību šādi:
TREA = max {U-TREA; x·S-TREA}
kur:
|
TREA |
= sabiedrības kopējā riska darījumu vērtība; |
|
U-TREA |
= saskaņā ar 4. punktu aprēķināta sabiedrības kopējā riska darījumu vērtība, kam nav piemērota minimālā robežvērtība; |
|
S-TREA |
= saskaņā ar 5. punktu aprēķināta sabiedrības standartizēta kopējā riska darījumu vērtība; |
|
x |
= 72,5 %. |
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, dalībvalsts var nolemt, ka iestādēm, kas ietilpst grupā ar mātes iestādi tajā pašā dalībvalstī, kopējā riska darījumu vērtība ir saskaņā ar 4. punktu aprēķināta kopējā riska darījumu vērtība, kam nav piemērota minimālā robežvērtība, ar noteikumu, ka minētā mātes iestāde vai – attiecībā uz grupām, ko veido centrālā iestāde un pastāvīgi radniecīgas iestādes, – viss centrālās iestādes un tās radniecīgo iestāžu kopums konsolidēti aprēķina savu kopējo riska darījumu vērtību saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.
Kopējo riska darījumu vērtību, kam nav piemērota minimālā robežvērtība, aprēķina, saskaitot šā punkta a)–g) apakšpunktā norādītās summas pēc tam, kad ir ņemti vērā šā panta 6. punkta noteikumi:
riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam, tostarp darījumu partnera kredītriskam, un atgūstamās vērtības samazinājuma riskam, ko aprēķina saskaņā ar šīs daļas II sadaļu un 379. pantu, attiecībā uz visu iestādes uzņēmējdarbību, neskaitot riska darījumu riska svērtās vērtības no iestādes tirdzniecības portfeļa darījumiem;
pašu kapitāla prasības iestādes tirdzniecības portfeļa darījumiem attiecībā uz:
tirgus risku, kas aprēķināts saskaņā ar šīs daļas IV sadaļu;
lieliem riska darījumiem, kas pārsniedz 395.–401. pantā norādītos ierobežojumus, ciktāl iestādei ir atļauts pārsniegt minētos ierobežojumus, ko nosaka saskaņā ar Ceturto daļu;
pašu kapitāla prasības tirgus riskam, ko aprēķina saskaņā ar šīs daļas IV sadaļu attiecībā uz visiem netirdzniecības portfeļa darījumiem, kuri pakļauti ārvalstu valūtas riskam vai preču riskam;
pašu kapitāla prasības norēķinu riskam, ko aprēķina saskaņā ar 378. un 380. pantu;
pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam, ko aprēķina saskaņā ar šīs daļas VI sadaļu;
pašu kapitāla prasības operacionālajam riskam, ko aprēķina saskaņā ar šīs daļas III sadaļu;
riska darījumu riska svērtās vērtības, ko aprēķina saskaņā ar šīs daļas II sadaļu, attiecībā uz iestādes darījuma partnera kredītrisku, kurš izriet no iestādes tirdzniecības portfeļa darījumiem saistībā ar šādiem darījumiem un līgumiem:
regulas II pielikumā uzskaitītie līgumi un kredītu atvasinātie instrumenti;
repo darījumi, vērtspapīru vai preču aizdevumi vai aizņēmumi, kas ir balstīti uz vērtspapīriem vai precēm;
maržinālo aizdevumu darījumi, kas balstīti uz vērtspapīriem vai precēm;
ilgstošo norēķinu darījumi.
Standartizēto kopējo riska darījumu vērtību aprēķina kā 4. punkta a)–g) apakšpunkta summu pēc tam, kad ņemts vērā 6. punkts un turpmāk minētās prasības:
riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam, tostarp darījumu partnera kredītriskam, un atgūstamās vērtības samazinājuma riskam, kurš minēts 4. punkta a) apakšpunktā, un darījuma partnera kredītriskam, kurš izriet no iestādes tirdzniecības portfeļa darījumiem, kā minēts minētā punkta g) apakšpunktā, aprēķina, neizmantojot nevienu no turpmāk minētajām pieejām:
šīs regulas 221. pantā noteiktā iekšējā modeļa pieeja savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem;
regulas II sadaļas 3. nodaļā izklāstītā uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja;
šīs regulas 258., 259. un 260. pantā noteiktā uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja vērtspapīrošanai un 265. pantā noteiktā iekšējā novērtējuma pieeja;
iekšējā modeļa metode, kas izklāstīta II sadaļas 6. nodaļas 6. iedaļā;
pašu kapitāla prasības portfeļa darījumiem attiecībā uz 4. punkta b) apakšpunkta i) punktā minēto tirgus risku, aprēķina, neizmantojot:
alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kas izklāstīta Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā; un
attiecīgā gadījumā, nevienu no šā punkta a) apakšpunktā uzskaitītajām pieejām;
pašu kapitāla prasības attiecībā uz visiem iestādes netirdzniecības portfeļa darījumiem, kura pakļauta ārvalstu valūtas riskam vai preču riskam, kā minēts šā panta 4. punkta c) apakšpunktā, aprēķina, neizmantojot Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā noteikto alternatīvo iekšējā modeļa pieeju.
Lai aprēķinātu 4. punktā minēto kopējo riska darījumu vērtību, kam nav piemērota minimālā robežvērtība, un 5. punktā minēto standartizēto kopējo riska darījumu vērtību, piemēro šādus noteikumus:
šā panta 4. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētajās pašu kapitāla prasībās ir iekļautas prasības, kas izriet no visiem iestādes darījumiem;
iestādes reizina 4. punkta b)–f) apakšpunktā minētās pašu kapitāla prasības ar 12,5 .
92a. pants
Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība G-SNI
Ņemot vērā 93. un 94. pantu un izņēmumus, kas minēti šā panta 2. punktā, iestādes, kas apzinātas kā noregulējuma vienības un kas ir G-SNI vienības, vienmēr nodrošina atbilstību šādām pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām:
uz risku balstīts rādītājs 18 %, kas raksturo iestādes pašu kapitālu un atbilstīgās saistības un ir izteikts kā kopējās riska darījumu vērtības procents, kas aprēķināts saskaņā ar 92. panta 3. punktu;
uz risku nebalstīts rādītājs 6,75 %, kas raksturo iestādes pašu kapitālu un atbilstīgās saistības un ir izteikts kā procents no kopējās riska darījumu vērtības mēra, kas minēts 429. panta 4. punktā.
Prasības, kas paredzētas 1. punktā, nepiemēro šādos gadījumos:
trīs gadus pēc dienas, kad iestāde vai grupa, kurai iestāde pieder, ir apzināta kā G-SNI;
divus gadus pēc dienas, kad noregulējuma iestāde ir piemērojusi iekšējās rekapitalizācijas instrumentu saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES;
divus gadus pēc dienas, kad noregulējuma vienība ir ieviesusi alternatīvu privātā sektora pasākumu, kurš minēts Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā un ar kuru kapitāla instrumenti un citas saistības tiek norakstītas vai pārvērstas pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos, lai rekapitalizētu noregulējuma vienību, nepiemērojot noregulējuma instrumentus.
▼M15 —————
92b. pants
Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība ārpussavienības G-SNI
Vērtējot atbilstību 1. punktam, atbilstīgu saistību instrumentu ņem vērā tikai tad, ja tas atbilst visiem šādiem papildu nosacījumiem:
parastās maksātnespējas procedūras gadījumā, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 47) apakšpunktā, prasījumam, kas izriet no saistībām, ir zemāka vērtība nekā prasījumiem, kas izriet saistībām, kuras neatbilst šā panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un kuras nevar kvalificēt kā pašu kapitālu;
uz to attiecas norakstīšanas vai konvertēšanas pilnvaras saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 59.–62. pantu.
93. pants
Sākotnējā kapitāla prasības, ja iestāde turpina darbu
▼M9 —————
94. pants
Izņēmums attiecībā uz maziem tirdzniecības portfeļa darījumiem
►M17 Atkāpjoties no 92. panta 4. punkta b) apakšpunkta un 92. panta 5. punkta b) apakšpunkta, iestādes var aprēķināt pašu kapitāla prasību attiecībā uz saviem tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar šā panta 2. punktu, ar noteikumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances tirdzniecības portfeļa darījumu apmērs nepārsniedz abas turpmāk minētās robežvērtības, pamatojoties uz novērtējumu, ko veic katru mēnesi, izmantojot mēneša pēdējās dienas datus: ◄
5 % no iestādes kopējiem aktīviem;
EUR 50 miljoni.
Ja ir izpildīti abi 1. punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi, iestādes var aprēķināt pašu kapitāla prasību attiecībā uz tirdzniecības portfeļa darījumiem šādi:
attiecībā uz līgumiem, kas uzskaitīti II pielikuma 1. punktā, līgumiem, kas saistīti ar minētā pielikuma 3. punktā minētajiem kapitāla vērtspapīriem, un kredītu atvasinātajiem instrumentiem iestādes var atbrīvot minētās pozīcijas no pašu kapitāla prasības, kas minēta 92. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 92. panta 5. punkta b) apakšpunktā;
attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas nav minētas šā punkta a) apakšpunktā, iestādes var aizstāt pašu kapitāla prasību, kas minēta 92. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 92. panta 5. punkta b) apakšpunktā, ar prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 4. punkta b) apakšpunktu un 92. panta 5. punkta a) apakšpunktu.
Iestādes aprēķina bilances un ārpusbilances tirdzniecības portfeļa darījumu apmēru 1. punkta nolūkos, pamatojoties uz katra mēneša pēdējās dienas datiem un ievērojot šādas prasības:
visas pozīcijas, kas piesaistītas tirdzniecības portfelim saskaņā ar 104. pantu, iekļauj aprēķinā, izņemot turpmāk minēto:
pozīcijas, kas attiecas uz valūtas maiņu un precēm;
kredīta atvasināto instrumentu pozīcijas, kas atzītas kā iekšējās riska ierobežošanas pozīcijas netirdzniecības portfeļa kredītriska darījumos vai darījuma partnera riska darījumos, un kredītu atvasināto instrumentu darījumi, kas pilnībā izlīdzina minēto iekšējo riska ierobežošanas pozīciju tirgus risku, kā minēts 106. panta 3. punktā;
visas pozīcijas, kas iekļautas aprēķinā saskaņā ar a) apakšpunktu, vērtē pēc to tirgus vērtības minētajā konkrētajā datumā; ja kādas pozīcijas tirgus vērtība konkrētā datumā nav pieejama, iestādes izmanto šīs pozīcijas patieso vērtību minētajā datumā; ja kādas pozīcijas tirgus vērtība un patiesā vērtība konkrētajā datumā nav pieejamas, iestādes izmanto minētās pozīcijas jaunāko tirgus vērtību vai patieso vērtību;
apkopotās garās pozīcijas absolūto vērtību summē ar apkopotās īsās pozīcijas absolūto vērtību.
Pirmās daļas nolūkiem garā pozīcija ir tāda, kuras tirgus vērtība palielinās tad, kad palielinās tās galvenā risku raksturojošā rādītāja vērtība, un īsā pozīcija ir tāda, kuras tirgus vērtība samazinās tad, kad pozīcijas galvenā risku raksturojošā rādītāja vērtība palielinās.
Pirmās daļas nolūkiem apkopotās garās (īsās) pozīcijas vērtība ir vienāda ar atsevišķo garo (īso) pozīciju vērtību summu, kas iekļautas aprēķinā saskaņā ar a) apakšpunktu.
Iestāde pārtrauc aprēķināt pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar 2. punktu trīs mēnešu laikā vienā no šādiem notikumiem:
iestāde trīs mēnešus pēc kārtas neatbilst 1. punkta a) vai b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem;
iestāde vairāk nekā sešus mēnešus pēdējo 12 mēnešu laikā neatbilst 1. punkta a) vai b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.
Izstrādājot minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, EBI ņem vērā metodi, kas izstrādāta regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuri paredzēti saskaņā ar 279.a panta 3. punkta b) apakšpunktu.
EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2025. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
2.
95. pants
Pašu kapitāla prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām piešķirta ierobežota atļauja sniegt ieguldījumu pakalpojumus
Šā panta 1. punktā minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības un sabiedrības, kas minētas 4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta c) punktā, kuras veic Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 2. un 4. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus un darbības, aprēķina riska darījumu kopējo apmēru kā lielāko no turpmāk minētajām lielumiem:
92. panta 4. punkta a)–e) apakšpunktā un g) apakšpunktā minēto posteņu summu pēc tam, kad ir piemērots 92. panta 6. punkts;
12,5, ko reizina ar 97. pantā noteikto lielumu.
4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta c) punktā minētās sabiedrības, kuras veic Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 2. un 4. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus un darbības, izpilda 92. panta 1. un 2. punktā minētās prasības, balstoties uz kopējo risku darījumu vērtību, kas minēta pirmajā daļā.
Kompetentās iestādes var sabiedrībām, kas minētas 4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta c) punktā, kuras veic Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 2. un 4. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus un darbības, noteikt pašu kapitāla prasības kā pašu kapitāla prasības, kas būtu minētajām sabiedrībām saistošas saskaņā ar valstu transponēšanas pasākumiem, kuri ir spēkā 2013. gada 31. decembrī, attiecībā uz Direktīvām 2006/49/EK un 2006/48/EK.
96. pants
Pašu kapitāla prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru sākotnējais kapitāls atbilst Direktīvas 2013/36/ES 28. panta 2. punktam
Šīs regulas 92. panta 3. punkta vajadzībām turpmāk nosauktās ieguldījumu brokeru sabiedrību kategorijas, kuru sākotnējais kapitāls atbilst Direktīvas 2013/36/ES 28. panta 2. punktam, izmanto šā panta 2. punktā noteikto riska darījumu kopējā apmēra aprēķinu:
ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas savā vārdā veic darījumus, tikai izpildot vai veicot klienta pasūtījumu, vai ar mērķi iekļūt tīrvērtes un norēķinu sistēmā vai atzītā biržā, ja tās darbojas aģenta statusā vai izpilda klienta pasūtījumu;
ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
kuras netur klienta naudu vai vērtspapīrus,
kuras uzņemas veikt darījumus tikai savā vārdā,
kurām nav ārēju klientu,
kuru norēķini un darījumu izpilde ir tīrvērtes iestādes pārziņā, un šī tīrvērtes iestāde šos darījumus garantē.
Šā panta 1. punktā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām riska darījumu kopējais apmērs ir turpmāk minēto lielumu summa:
šīs regulas 92. panta 4. punkta a)–e) apakšpunkts un g) apakšpunkts pēc tam, kad ir piemērots 92. panta 6. punkts;
šīs regulas 97. pantā noteiktais lielums, ko reizina ar 12,5.
97. pants
Pašu kapitāls, ko aprēķina, balstoties uz fiksētiem pieskaitāmajiem izdevumiem
EBI, konsultējoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu:
prasības uzturēt atbilstošu kapitālu vismaz ceturtās daļas no iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem līmenī aprēķināšanas kārtību;
nosacījumus kompetentās iestādes korekcijām attiecībā uz prasību uzturēt atbilstošu kapitālu vismaz ceturtās daļas no iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem līmenī;
prognozēto fiksēto pieskaitāmo izdevumu aprēķināšanu tajā gadījumā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vienu gadu nav veikusi uzņēmējdarbību.
EBI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 1. martam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
98. pants
Ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidētais pašu kapitāls
Šīs regulas 95. panta 1. punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas gadījumā, ja šāda grupa neietver kredītiestādes, dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība 92. pantu piemēro konsolidētā līmenī:
izmantojot riska darījumu kopējā apmēra aprēķinu, kā noteikts 95. panta 2. punktā;
pašu kapitālam, ko aprēķina, pamatojoties uz mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli vai finanšu pārvaldītājsabiedrības vai -attiecīgā gadījumā- jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli.
Šīs regulas 96. panta 1. punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas, kura neietver kredītiestādes, gadījumā dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība un ieguldījumu brokeru sabiedrība, ko kontrolē finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība konsolidēti piemēro 92. pantu šādā veidā:
izmantojot kopējā riska darījumu apmēra aprēķinu, kā noteikts 96. panta 2. punktā;
izmantojot pašu kapitālu, ko aprēķina, pamatojoties uz mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli vai uz finanšu pārvaldītājsabiedrības vai- attiecīgā gadījumā- uz jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli un saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.
▼M8 —————
3.
NODAĻA
Tirdzniecības portfelis
102. pants
Prasības attiecībā uz tirdzniecības portfeli
103. pants
Tirdzniecības portfeļa pārvaldība
Iestādēm ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras tirdzniecības portfeļa vispārējai pārvaldībai. Minētajā politikā un procedūrās nosaka vismaz:
darbības, kuras iestāde uzskata par tirdzniecības darījumiem un kuras veido daļu no tirdzniecības portfeļa pašu kapitāla prasības vajadzībām;
apmēru, kādā pozīcija var tikt ik dienas vērtēta pēc tirgus cenas ar atsauci uz aktīvu, likvīdu divvirzienu tirgu;
attiecībā uz pozīcijām, ko novērtē pēc modeļa – to, ciktāl iestāde spēj:
identificēt visus pozīcijas būtiskos riskus;
ierobežot visus pozīcijas būtiskos riskus ar instrumentiem, kuriem pastāv aktīvs, likvīds divvirzienu tirgus;
iegūt ticamas aplēses galvenajiem modelī izmantotajiem pieņēmumiem un parametriem;
apmēru, kādā iestāde var un tai vajadzīgs veikt vērtējumus pozīcijai, ko konsekventā veidā var validēt ārēji;
apmēru, kādā juridiskie ierobežojumi vai citas operacionālās prasības varētu kavēt iestādes spēju veikt pozīcijas likvidāciju vai riska ierobežošanu īsā termiņā;
apmēru, kādā iestāde var un tai vajag aktīvi pārvaldīt pozīciju riskus tās ar tirdzniecību saistītajā darbībā;
apmēru, kādā iestāde var pārklasificēt risku vai pozīcijas no netirdzniecības uz tirdzniecības portfeli, un prasības šādai pārklasificēšanai, kā minēts 104.a pantā.
Pārvaldot savas pozīcijas vai pozīciju portfeļus tirdzniecības portfelī, iestāde nodrošina atbilstību visām šādām prasībām:
iestādei tirdzniecības portfelī ir ieviesta skaidri dokumentēta pozīciju vai portfeļu tirdzniecības stratēģija, ko apstiprina augstākā vadība un kas ietver paredzamo turēšanas periodu;
iestādei ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras pozīciju vai portfeļu aktīvai pārvaldībai tirdzniecības portfelī; minētā politika un procedūras ietver:
to, kuras pozīcijas vai pozīciju portfeļus var izveidot katra tirdzniecības nodaļa vai attiecīgā gadījumā – izraudzīti dīleri;
pozīcijas limitu noteikšanu un to atbilstības uzraudzību;
nodrošināšanu, ka dīleriem ir tiesības patstāvīgi lemt par pozīciju izveidošanu un pārvaldību saskaņā ar noteiktajiem limitiem un apstiprināto stratēģiju;
nodrošināšanu, ka par pozīcijām tiek paziņots augstākajai vadībai, un šādi ziņojumi ir iestādes riska pārvaldības procesa sastāvdaļa;
nodrošināšanu, ka pozīcijas tiek aktīvi uzraudzītas, atsaucoties uz tirgus informācijas avotiem, un tiek veikts novērtējums par pozīcijas vai tās komponentu risku tirgojamību vai risku ierobežošanas spēju, tostarp novērtējums par tirgus datu kvalitāti un pieejamību vērtēšanas procesā, tirgus apgrozījuma līmeni, kā arī tirgū tirgoto pozīciju lielumu;
krāpšanas aktīvas apkarošanas procedūras un kontroles;
iestādei ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras, lai uzraudzītu pozīciju atbilstību iestādes tirdzniecības stratēģijai, tostarp apgrozījuma un tādu pozīciju uzraudzību, kurām ir pārsniegts sākotnēji plānotais turēšanas periods.
104. pants
Iekļaušana tirdzniecības portfelī
Iestādei ir neatkarīga riska kontroles funkcija, kas pastāvīgi novērtē, vai tās instrumenti tiek pienācīgi iekļauti tirdzniecības portfelī vai netirdzniecības portfelī.
Iestādes tirdzniecības portfelī iedala šādu instrumentu pozīcijas:
instrumenti, kas atbilst 325. panta 6., 7. un 8. punktā noteiktajiem kritērijiem iekļaušanai alternatīvajā korelācijas tirdzniecības portfelī (ACTP);
instrumenti, kas radītu neto īso kredīta vai neto īso kapitāla vērtspapīru pozīciju netirdzniecības portfelī, izņemot iestādes pašu saistības, ja vien šādas pozīcijas neatbilst e) apakšpunktā minētajiem kritērijiem;
instrumenti, kas izriet no vērtspapīru sākotnējās izvietošanas saistībām, ja minētās sākotnējās izvietošanas saistības attiecas tikai uz vērtspapīriem, kurus iestādei paredzēts iegādāties norēķina datumā;
instrumenti, kas nepārprotami klasificēti kā tādi, kuriem saskaņā ar iestādei piemērojamo grāmatvedības regulējumu ir tirdzniecības nolūks;
instrumenti, kas izriet no tirgus veidošanas darbībām;
tirdzniecības nolūkā turētas pozīcijas KIU ar noteikumu, ka šie KIU atbilst vismaz vienam no 8. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;
biržas sarakstā iekļauti kapitāla vērtspapīri;
ar tirdzniecību saistīti vērtspapīru finansēšanas darījumi;
iespējas līgumi vai citi atvasinātie instrumenti, kas iegulti iestādes pašu saistībās netirdzniecības portfelī un kas attiecas uz kredītrisku vai kapitāla vērtspapīru risku.
Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos iestādei ir neto īsā kapitāla vērtspapīru pozīcija, ja kapitāla vērtspapīru cenas samazinājums rada iestādei peļņu. Iestādei ir neto īsā kredīta pozīcija, ja kredītriska starpības palielināšanās vai emitenta vai emitentu grupas kredītspējas pasliktināšanās rada iestādei peļņu. Iestādes pastāvīgi uzrauga, vai instrumenti netirdzniecības portfelī rada neto īso kredīta vai kapitāla vērtspapīru pozīciju.
Šā punkta pirmās daļas i) apakšpunkta nolūkos iestāde iegulto iespējas līgumu vai citu atvasināto instrumentu nodala no tām sevis pašas saistībām netirdzniecības portfelī, kas ir saistītas ar kredītrisku vai kapitāla vērtspapīru risku. Tā piesaista iegulto iespējas līgumu vai citu atvasināto instrumentu tirdzniecības portfelim un pašu saistības atstāj netirdzniecības portfelī. Ja instrumentu tā veida dēļ nav iespējams sadalīt, iestāde tirdzniecības portfelim piesaista visu instrumentu. Šādā gadījumā tā pienācīgi dokumentē minētās rīcības iemeslu.
Iestādes tirdzniecības portfelī neiedala šādu instrumentu pozīcijas:
instrumenti, kas paredzēti vērtspapīrošanas darījumiem;
instrumenti, kas saistīti ar nekustamā īpašuma aktīviem;
biržas sarakstā neiekļauti kapitāla vērtspapīri;
instrumenti, kas saistīti ar privātpersonu un MVU kredītiem;
pozīcijas KIU, kas nav 2. punkta f) apakšpunktā minētie KIU;
atvasināto instrumentu līgumi un KIU ar vienu vai vairākiem pamatā esošajiem instrumentiem, kas minēti šā punkta a)–d) apakšpunktā;
instrumenti, kas turēti šā punkta a)–f), h) un i) apakšpunktā minēto instrumentu vienas vai vairāku pozīciju konkrēta riska ierobežošanai;
iestādes pašu saistības, ja vien šādi instrumenti neatbilst 2. punkta e) apakšpunktā minētajiem kritērijiem vai kritērijiem, kas minēti 2. punkta trešajā daļā;
instrumenti riska ieguldījumu fondos.
Iestāde tirdzniecības portfelī iedala KIU pozīciju, kas nav kāda no 3. punkta f) apakšpunktā minētajām pozīcijām un kas tiek turēta tirdzniecības nolūkā, ja iestāde atbilst kādam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
iestāde spēj iegūt pietiekamu informāciju par atsevišķiem KIU pamatā esošajiem riska darījumiem;
iestāde nespēj iegūt pietiekamu informāciju par atsevišķiem KIU pamatā esošajiem riska darījumiem, bet iestādei ir informācija par KIU pilnvaru saturu un ir iespējams iegūt KIU dienas cenu piedāvājumu.
EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2027. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz14. pantu.
104.a pants
Pozīcijas pārklasificēšana
EBI pārrauga dažādas uzraudzības prakses un līdz 2027. gada 10. jūlijam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par to, kas ir ārkārtas apstākļi šā punkta pirmās daļas un šā panta 5. punkta nolūkos. Līdz brīdim, kad EBI izdod minētās pamatnostādnes, kompetentās iestādes informē EBI un sniedz pamatojumu saviem lēmumiem par to, vai atļaut iestādei pārklasificēt pozīciju, kā minēts šā panta 2. punktā.
Pirmajā daļā minēto lēmumu apstiprina vadības struktūra.
Ja kompetentā iestāde ir devusi atļauju pārklasificēt pozīciju saskaņā ar 2. punktu, iestāde, kas saņēmusi minēto atļauju:
nekavējoties publisko
informāciju par to, ka tās pozīcija ir pārklasificēta; un
ja minētās pārklasifikācijas rezultātā ir samazinājušās iestādes pašu kapitāla prasības, – minētā samazinājuma lielumu; un
ja minētās pārklasifikācijas rezultātā ir samazinājušās iestādes pašu kapitāla prasības, šo rezultātu neatzīst līdz brīdim, kad iestājas šīs pozīcijas termiņš, ja vien attiecīgās iestādes kompetentā iestāde nedod atļauju šo rezultātu atzīt jau agrākā datumā.
104.b pants
Prasības tirdzniecības nodaļai
Iestāžu tirdzniecības nodaļas vienmēr atbilst visām šādām prasībām:
katrai tirdzniecības nodaļai ir skaidra un atšķirīga uzņēmējdarbības stratēģija un riska pārvaldības struktūra, kas ir atbilstoša tās uzņēmējdarbības stratēģijai;
katrai tirdzniecības nodaļai ir skaidra organizatoriskā struktūra; pozīcijas katrā tirdzniecības nodaļā pārvalda iestādē izraudzīti dīleri; katram dīlerim tirdzniecības nodaļā ir konkrēti pienākumi; katru dīleri piesaista tikai vienai tirdzniecības nodaļai;
katrā tirdzniecības nodaļā nosaka pozīciju limitus saskaņā ar minētās tirdzniecības nodaļas uzņēmējdarbības stratēģiju;
pārskatus par darbībām, ienesīgumu, riska pārvaldību un reglamentējošām prasībām tirdzniecības nodaļas līmenī sagatavo vismaz reizi nedēļā un regulāri iesniedz vadības struktūrai;
katrai tirdzniecības nodaļai ir skaidrs gada darbības plāns, tostarp detalizēti izstrādāta atalgojuma politika, kuras pamatā ir piemēroti kritēriji, ko izmanto darba rezultātu mērīšanai;
katru mēnesi par katru tirdzniecības nodaļu tiek sagatavoti un kompetentajām iestādēm darīti pieejami pārskati par pozīcijām ar drīzu galatermiņu, vienas dienas un ikdienas tirdzniecības ierobežojumu pārkāpumiem un pasākumiem, ko iestāde veikusi, lai novērstu minētos pārkāpumus, kā arī novērtējumi par tirgus likviditāti.
104.c pants
Kapitāla rādītāju ārvalstu valūtas riska ierobežošanai piemērojamā procedūra
Iestāde, kas apzināti ir uzņēmusies riska pozīciju, lai vismaz daļēji, nodrošinātos pret negatīvām ārvalstu valūtas kursa izmaiņām attiecībā uz jebkādu tās 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto kapitāla rādītāju, var ar tās kompetentās iestādes atļauju minēto riska pozīciju izslēgt no 325. panta 1. punktā minētajām pašu kapitāla prasībām ārvalstu valūtas riskam, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
riska pozīcijas maksimālā summa, kas izslēgta no pašu kapitāla prasībām tirgus riskam, nav lielāka par tās riska pozīcijas summu, kura neitralizē jebkādu kapitāla rādītāju jutīgumu pret negatīvām ārvalstu valūtas kursa izmaiņām;
riska pozīcija vismaz sešus mēnešus ir izslēgta no pašu kapitāla prasībām tirgus riskam;
iestāde ir izveidojusi atbilstīgu riska pārvaldības sistēmu, lai ierobežotu ārvalstu valūtas kursa negatīvās izmaiņas jebkurā no tās kapitāla rādītājiem, tostarp skaidru riska ierobežošanas stratēģiju un pārvaldības struktūru;
iestāde kompetentajai iestādei ir sniegusi pamatojumu riska pozīcijas izslēgšanai no pašu kapitāla prasībām tirgus riskam, detalizētu informāciju par minēto riska pozīciju un summu, kas jāizslēdz.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
riska pozīcijas, kuras iestāde apzināti var uzņemties, lai vismaz daļēji nodrošinātos pret negatīvām ārvalstu valūtas kursa izmaiņām attiecībā uz jebkuru tās 1. punktā minēto kapitāla rādītāju;
kā noteikt šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto maksimālo summu un veidu, kādā iestādei attiecībā uz katru no 325. panta 1. punktā minētajām pieejām minēto summu jāizslēdz;
kritērijus, kuriem jāatbilst 1. punkta c) apakšpunktā minētajai iestādes riska pārvaldības sistēmai, lai to varētu uzskatīt par piemērotu šā panta vajadzībām.
EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
105. pants
Piesardzīgas vērtēšanas prasības
Lai nodrošinātu piesardzīgas un ticamas vērtību aplēses, iestādes izveido un uztur sistēmas un kontroles. Šīs sistēmas un kontroles ietver vismaz šādus elementus:
vērtēšanas procesa dokumentētu politiku un procedūras, tostarp skaidri noteiktus pienākumus attiecībā uz dažādām jomām, kas skar vērtēšanu, tirgus informācijas avotus un pārskatus par tās atbilstību, tādu ievaddatu izmantošanas pamatnostādnes, kuriem nav pieejamas novērošanas vēstures, kas, nosakot cenu pozīcijām, atspoguļo iestādes pieņēmumus par tirgus dalībnieku paredzamo uzvedību, neatkarīgas novērtēšanas biežumu, slēgšanas cenu grafiku, vērtējuma koriģēšanas procedūras, mēneša beigu un ad-hoc verificēšanas procedūras;
skaidru un no tirdzniecības struktūrvienības neatkarīgu pārskatu sniegšanas kārtību par vērtēšanu atbildīgajai nodaļai, kas sniedzas līdz pat vadības struktūrai.
Ja iestādes veic novērtēšanu pēc modeļa, tās nodrošina atbilstību šādām prasībām:
augstākā vadība ir informēta par tiem tirdzniecības portfeļa elementiem vai citām pēc patiesās vērtības vērtētām pozīcijām, kuras novērtē pēc modeļa, un tā arī apzinās to izraisītās nenoteiktības nozīmi attiecībā uz pārskatiem par uzņēmējdarbības risku/darbības rezultātu;
iestādes datus par tirgu iespēju robežās iegūst, izmantojot tirgus cenas, un regulāri izvērtē konkrētu vērtēto pozīciju tirgus datu un modeļa parametru piemērotību;
ja iespējams, iestādes izmanto tirgus praksē pieņemtu novērtēšanas metodiku, kas attiecas uz konkrētiem finanšu instrumentiem vai precēm;
ja iestāde pati ir izveidojusi modeli, tā pamatā ir atbilstīgi pieņēmumi, kurus izvērtējusi un pārbaudījusi pietiekami kvalificēta persona, kas ir neatkarīga no modeļa izstrādāšanas procesa;
iestādēm ir ieviestas dokumentētas izmaiņu kontroles procedūras, un tās uzglabā drošu šā modeļa kopiju, ko periodiski izmanto, lai pārbaudītu novērtējumus;
riska pārvaldības struktūrvienībai ir zināmas šo izmantoto modeļu nepilnības un arī tas, kā tās labāk atspoguļot novērtējumā; un
iestāžu modeļiem piemēro periodisku pārbaudi, lai noteiktu to rezultātu precizitāti, un šāda pārbaude ietver novērtējumu attiecībā uz to, vai pieņēmumi joprojām ir atbilstīgi, peļņas un zaudējumu izvērtējumu pret riska faktoriem, kā arī faktisko noslēguma vērtību salīdzināšanu ar modeļa rezultātiem.
Pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos modeli izstrādā vai apstiprina, neiesaistot tirdzniecības nodaļu, un to pārbauda neatkarīgi, ietverot matemātisko aprēķinu, pieņēmumu un programmatūras ieviešanas validāciju.
Iestādes izveido un uztur procedūras, lai aprēķinātu jebkuru mazāk likvīdu pozīciju pašreizējā novērtējuma korekcijas, ko it sevišķi var izraisīt tirgus tendences vai ar iestādi saistītas situācijas, piemēram, koncentrētas pozīcijas un/vai pozīcijas, kurām ir pārsniegts sākotnēji plānotais turēšanas periods. Vajadzības gadījumā iestādes veic šādas korekcijas papildus jebkādām pozīcijas vērtības izmaiņām, kas nepieciešamas finanšu atskaitēm, un iestādes šīs korekcijas izveido, lai atspoguļotu attiecīgās pozīcijas nelikviditāti. Saskaņā ar šīm procedūrām iestādes apsver vairākus faktorus, nosakot, vai vērtības korekcija ir vajadzīga mazāk likvīdām pozīcijām. Šajos faktoros ir ietverts:
papildu laiks, kas būtu nepieciešams, lai slēgtu pozīciju vai ierobežotu riskus, kuri piemīt pozīcijai, pārsniedzot likviditātes periodus, kas piesaistīti pozīcijas riska faktoriem saskaņā ar 325.bd pantu;
vidējā pieprasījuma/piedāvājuma cenu starpība un svārstīgums;
vai ir pieejama informācija par tirgus kotējumiem (tirgus veidotāju skaitu un identitāti) un tirdzniecības apjomu svārstīgumu un vidējo apjomu, tostarp tirdzniecības apjomiem tirgus spriedzes periodos;
tirgus koncentrācijas;
pozīciju turēšanas ilgums;
tas, cik lielā mērā vērtēšanā izmanto novērtēšanu pēc modeļa;
citu modeļa risku ietekme.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
106. pants
Iekšējās risku ierobežošanas pozīcijas
Iekšējā riska ierobežošanas pozīcija it sevišķi atbilst šādām prasībām:
tā nav galvenokārt paredzēta, lai izvairītos no pašu kapitāla prasībām vai mazinātu tās;
tā ir pienācīgi dokumentēta, un tai piemēro konkrētas iekšējās apstiprināšanas un revīzijas procedūras;
tā jāpielieto saskaņā ar tirgus nosacījumiem;
tirgus risks, ko rada iekšējā riska ierobežošanas pozīcija, tirdzniecības portfelī jāpārvalda dinamiski un atbilstīgi atļautajiem limitiem;
to rūpīgi uzrauga saskaņā ar atbilstīgām procedūrām.
Gan iekšējo riska ierobežošanas pozīciju, kas atzīta saskaņā ar pirmo daļu, gan kredītu atvasināto instrumentu darījumu, kas noslēgts ar piemērotu trešās personas aizsardzības devēju, iekļauj tirdzniecības portfelī, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskam. Lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskam, izmantojot 325. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto pieeju, abas pozīcijas piesaista vienai un tai pašai tirdzniecības nodaļai, kura pārvalda līdzīgus riskus.
Gan iekšējo riska ierobežošanas pozīciju, kas atzīta saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, gan kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu darījumu, kas noslēgts ar piemērotu trešās personas aizsardzības devēju, iekļauj tirdzniecības portfelī, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskam. Lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskam, izmantojot 325. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto pieeju, abas pozīcijas piesaista vienai un tai pašai tirdzniecības nodaļai, kura pārvalda līdzīgus riskus.
Ja iestāde ierobežo netirdzniecības portfeļa procentu likmju riska darījumu risku, izmantojot procentu likmju riska pozīciju, kas iegrāmatota tās tirdzniecības portfelī, minēto procentu likmju riska pozīciju uzskata par iekšējo riska ierobežošanas pozīciju, lai novērtētu procentu likmju risku, ko rada netirdzniecības portfeļa pozīcijas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 84. un 98. pantu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
lai pašu kapitāla prasības tirgus riskam aprēķinātu, izmantojot 325. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās pieejas, pozīcija ir iedalīta no citām tirdzniecības portfeļa pozīcijām atsevišķā portfelī, kura uzņēmējdarbības stratēģija paredz vienīgi tirgus riska pārvaldīšanu un mazināšanu iekšējām riska ierobežošanas pozīcijām procentu likmju riska darījumos;
lai pašu kapitāla prasības tirgus riskam aprēķinātu, izmantojot 325. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto pieeju, pozīcija ir piesaistīta tirdzniecības nodaļai, kuras uzņēmējdarbības stratēģija paredz vienīgi tirgus riska pārvaldīšanu un mazināšanu iekšējām riska ierobežošanas pozīcijām procentu likmju riska darījumos;
iestāde pilnībā dokumentē, kā katra pozīcija mazina procentu likmju risku, ko rada netirdzniecības portfeļa pozīcijas, to prasību vajadzībām, kas noteiktas Direktīvas 2013/36/ES 84. un 98. pantā.
Šā panta 5. punkta b) apakšpunktā minētajai tirdzniecības nodaļai piemēro šādas prasības:
minētā tirdzniecības nodaļa var izveidot citas procentu likmju riska pozīcijas ar trešām personām vai citām iestādes tirdzniecības nodaļām, ja vien minētās pozīcijas atbilst 104. pantā noteiktajām prasībām iekļaušanai tirdzniecības portfelī un minētās citas tirdzniecības nodaļas pilnībā kompensē tirgus risku, ko rada minētās citas procentu likmju riska pozīcijas, izveidojot pretējas procentu likmju riska pozīcijas ar trešām personām;
minētajai tirdzniecības nodaļai nav piesaistītas citas tirdzniecības portfeļa pozīcijas, kā tikai šā punkta a) apakšpunktā minētās;
atkāpjoties no 104.b panta, minētajām tirdzniecības nodaļām nepiemēro attiecīgā panta 1., 2. un 3. punktā noteiktās prasības.
Ja iestāde kredīta vērtības korekcijas (CVA) riska darījuma risku ierobežo, izmantojot noslēgtu atvasināto instrumentu tās tirdzniecības portfelī, minētā atvasinātā instrumenta pozīciju atzīst par CVA riska darījuma iekšējo riska ierobežošanas pozīciju, lai saskaņā ar 383. vai 384. pantā noteiktajām pieejām aprēķinātu pašu kapitāla prasības CVA riskam, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
atvasināto instrumentu pozīcija saskaņā ar 386. pantu ir atzīta par atbilstošu riska ierobežošanas pozīciju;
ja atvasināto instrumentu pozīcijai piemēro kādu no 325.c panta 2. punkta b) vai c) apakšpunktā vai 325.e panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajām prasībām, iestāde pilnībā kompensē minētās atvasināto instrumentu pozīcijas tirgus risku, izveidojot pretējas pozīcijas ar trešām personām.
Lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskam, tirdzniecības portfeļa pozīciju, kas ir pretēja saskaņā ar pirmo daļu atzītajai iekšējai riska ierobežošanas pozīcijai, iekļauj iestādes tirdzniecības portfelī.
II
SADAĻA
KAPITĀLA PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KREDĪTRISKU
1.
NODAĻA
Vispārējie principi
107. pants
Pieejas attiecībā uz kredītrisku
Tirdzniecības riska darījumiem un iemaksām centrālā darījumu partnera saistību neizpildes fondā iestādes piemēro 6. nodaļas 9. iedaļā noteikto pieeju, lai 92. panta 4. punkta a) un g) apakšpunkta vajadzībām aprēķinātu to riska darījumu riska svērtās vērtības. Attiecībā uz visiem citiem riska darījumiem ar centrālo darījumu partneri iestādes šādus riska darījumus uzskata par:
riska darījumiem ar iestādēm – attiecībā uz citu veidu riska darījumiem ar atbilstīgu CCP;
riska darījumiem ar komercsabiedrībām – attiecībā uz citu veidu riska darījumiem ar neatbilstīgu CCP.
108. pants
Kredītriska mazināšanas metožu izmantošana saskaņā ar standartizēto pieeju un uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju attiecībā uz kredītrisku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku
Ievērojot 5. punktā noteiktos nosacījumus, iestādes aizdevumus fiziskām personām attiecīgā gadījumā II sadaļas 2., 3. un 4. nodaļas vajadzībām var uzskatīt par riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku, nevis par garantētiem riska darījumiem, ja dalībvalstī attiecībā uz minētajiem aizdevumiem ir izpildīti šādi nosacījumi:
attiecīgajā dalībvalstī lielākā daļa aizdevumu fiziskām personām mājokļa īpašumu iegādei netiek sniegti hipotēkas juridiskajā formā;
attiecīgajā dalībvalstī lielāko daļu aizdevumu fiziskām personām mājokļa īpašumu iegādei garantē aizsardzības devējs, kuram ir kādas norīkotas ĀKNI veikts kredītnovērtējums, kas atbilst kredītkvalitātes 1. vai 2. pakāpei, un kuram gadījumā, ja sākotnējais aizņēmējs nepilda savas saistības, ir pienākums atmaksāt iestādei pilnu summu;
iestādei ir likumīgas tiesības ņemt hipotēku attiecībā uz mājokļa īpašumu gadījumā, ja b) punktā minētais aizsardzības devējs nepilda vai vairs nespēj izpildīt savas no sniegtās garantijas izrietošās saistības vai kļūst maksātnespējīgs.
Ja kompetentās iestādes jurisdikcijas valsts teritorijā ir izpildīti šā panta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā noteiktie nosacījumi, tās par to informē EBI un sniedz to aizsardzības devēju nosaukumus, kuri ir atbilstoši, lai tiem piemērotu šādu procedūru, un kuri atbilst šā punkta un 5. punkta nosacījumiem.
EBI savā tīmekļa vietnē publicē sarakstu ar visiem šādiem atbilstošiem aizsardzības devējiem un ik gadu atjaunina minēto sarakstu.
Šā panta 4. punkta nolūkos aizdevumus, kas minēti attiecīgajā punktā, var uzskatīt par riska darījumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku, nevis par garantētiem riska darījumiem, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
attiecībā uz riska darījumu, kam piemēro standartizēto pieeju, – riska darījums atbilst visām prasībām, lai to, ievērojot 124. un 125. pantu, iedalītu standartizētās pieejas riska darījumu kategorijā “riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”, izņemot to, ka iestādei, kura garantē aizdevumu, nav mājokļa īpašuma hipotēkas;
attiecībā uz riska darījumu, kam piemēro IRB pieeju, – riska darījums atbilst visām prasībām, lai to iedalītu 147. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punktā minētajā IRB riska darījumu kategorijā “ar mājokļa īpašumu nodrošināti riska darījumi ar privātpersonām vai MVU”, izņemot to, ka iestādei, kura garantē aizdevumu, nav mājokļa īpašuma hipotēkas;
attiecībā uz mājokļa īpašumu nepastāv hipotēkas ķīlas tiesības, ja aizdevums ir piešķirts, un attiecībā uz aizdevumiem, kas piešķirti kopš 2014. gada 1. janvāra, aizņēmējs ir līgumiski apņēmies nepiešķirt nekādas hipotēkas ķīlas tiesības bez tās iestādes piekrišanas, kura sākotnēji piešķīrusi aizdevumu;
aizsardzības devējs ir atbilstošs aizsardzības devējs, kā minēts 201. pantā, un tam ir norīkotas ĀKNI veikts kredītnovērtējums, kas atbilst 1. vai kredītkvalitātes 2. pakāpei;
aizsardzības devējs ir iestāde vai finanšu sektora sabiedrība, kam piemēro pašu kapitāla prasības, kuras ir salīdzināmas ar prasībām, ko piemēro iestādēm vai apdrošināšanas sabiedrībām;
aizsardzības devējs ir izveidojis pilnībā finansētu savstarpējo garantiju fondu vai līdzvērtīgu aizsardzību apdrošināšanas sabiedrībām, lai absorbētu ar kredītrisku saistītos zaudējumus, kuru kalibrēšanu regulāri izvērtē tā kompetentā iestāde un kuriem regulāri piemēro spriedzes testēšanu vismaz reizi divos gados;
iestādei ir līgumiskas un likumīgas tiesības ņemt hipotēku attiecībā uz mājokļa īpašumu gadījumā, ja aizsardzības devējs nepilda vai vairs nespēj izpildīt savas no sniegtās garantijas izrietošās saistības vai kļūst maksātnespējīgs.
109. pants
Procedūra attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām
Iestādes aprēķina riska darījuma riska svērto vērtību to turētai vērtspapīrošanas pozīcijai saskaņā ar 5. nodaļu.
110. pants
Procedūra attiecībā uz kredītriska korekcijām
Šā panta un 2. un 3. nodaļas vajadzībām vispārējās un specifiskās kredītriska korekcijās neietver rezerves vispārējiem banku riskiem.
Iestādes, kas izmanto IRB pieeju, bet konsolidēti vai individuāli attiecībā uz daļu no saviem riska darījumiem izmanto standartizēto pieeju, saskaņā ar 148. un 150. pantu nosaka to vispārējās kredītriska korekcijas daļu, ko attiecina uz vispārējās kredītriska korekcijas procedūru saskaņā ar standartizēto pieeju, un to, ko attiecina uz vispārējās kredītriska korekcijas procedūru saskaņā ar IRB pieeju:
attiecīgos gadījumos, ja konsolidācijā ietvertā iestāde izmanto tikai IRB pieeju, šīs iestādes vispārējās kredītriska korekcijas attiecina uz 2. punktā noteikto procedūru;
attiecīgos gadījumos, ja konsolidācijā ietvertā iestāde izmanto tikai standartizēto pieeju, šīs iestādes vispārējās kredītriska korekcijas attiecina uz 1. punktā noteikto procedūru;
kredītriska korekcijas atlikušo daļu proporcionāli attiecina atbilstoši riska darījumu riska svērtās vērtības daļai, kam piemēro standartizēto pieeju, un riska darījumu riska svērtās vērtības daļai, kam piemēro IRB pieeju.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu specifisko kredītriska korekciju un vispārējo kredītriska korekciju aprēķināšanu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu attiecībā uz:
riska darījuma vērtību saskaņā ar standartizēto pieeju, kā minēts 111. pantā;
riska darījuma vērtību saskaņā ar IRB pieeju, kā minēts 166. un 168. pantā;
procedūrai attiecībā uz paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanu, kā minēts 159. pantā;
riska darījuma vērtību, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju, kas minēta 246. un 266. pantā;
saistību nepildīšanas konstatēšanu saskaņā ar 178. pantu;
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
110 a. pants
Tādas līgumiskās vienošanās uzraudzība, kas nav saistības
Iestādes uzrauga līgumiskas vienošanās, kuras atbilst visiem 5. panta 10. punkta a) līdz e) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, un veidā, kas apmierina to kompetentās iestādes, dokumentē to atbilstību visiem minētajiem nosacījumiem.
2.
NODAĻA
Standartizētā pieeja
1.
111. pants
Riska darījuma vērtība
Šīs regulas I pielikumā uzskaitītā ārpusbilances posteņa riska darījuma vērtība ir šāds procentuālais lielums no posteņa nominālvērtības pēc specifisko kredītriska korekciju atskaitīšanas saskaņā ar 110. pantu un summu atskaitīšanas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu:
100 % posteņiem 1. kopā;
50 % posteņiem 2. kopā;
40 % posteņiem 3. kopā;
20 % posteņiem 4. kopā;
10 % posteņiem 5. kopā.
Šā panta 2. punktā minētā uzņemto saistību ārpusbilances posteņa riska darījuma vērtība ir zemākais no turpmāk minētajiem procentuālajiem lielumiem no saistības nominālvērtības pēc specifisko kredītriska korekciju un summu atskaitīšanas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu:
šā panta 2. punktā minētais procentuālais lielums, kas piemērojams postenim, par kuru uzņemas saistības;
šā panta 2. punktā minētais procentuālais lielums, kas piemērojams saistības veidam.
Attiecībā uz līgumisku vienošanos, kas atbilst 5. panta 10. punkta a) līdz e) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, piemērojamā procentuālais lielums ir 0 %.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
attiecīgos kritērijus, kas iestādēm jāizmanto, lai ārpusbilances posteņus, izņemot I pielikumā jau iekļautos posteņus, iedalītu I pielikuma 1.–5. kopā;
faktorus, kas var ierobežot iestāžu spēju atcelt I pielikumā minētos beznosacījumu kārtā atceļamos piešķīrumus;
procesu, saskaņā ar ko paziņo EBI par to, kā iestādes klasificē citus ārpusbilances posteņus, kuriem ir līdzīgi riski kā I pielikumā minētie.
EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2025. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz14. pantu.
112. pants
Riska darījumu kategorijas
Katru riska darījumu iedala vienā no šādām riska darījumu kategorijām:
riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām;
riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm;
riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām;
riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām;
riska darījumi ar starptautiskām organizācijām;
riska darījumi ar iestādēm;
riska darījumi ar komercsabiedrībām;
riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atbilst 118. panta kritērijiem;
riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku, un ADC riska darījumi;
riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības;
pakārtoto parāda vērtspapīru riska darījumi;
riska darījumi segto obligāciju veidā;
posteņi, kas atspoguļo vērtspapīrošanas pozīcijas;
riska darījumi ar iestādēm un komercsabiedrībām, kuriem ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums;
riska darījumi kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā;
kapitāla vērtspapīru riska darījumi;
citi posteņi
113. pants
Riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšana
►M17 Izņemot riska darījumus, kas attiecas uz pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem, iestāde, iepriekš saņemot kompetento iestāžu atļauju, var izlemt nepiemērot šā panta 1. punkta prasības minētās iestādes riska darījumiem ar darījuma partneri, kas ir tās mātesuzņēmums, tās meitasuzņēmums, tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums vai uzņēmums, kuru ar iestādi saista attiecības Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7. punkta nozīmē. Kompetentās iestādes ir pilnvarotas dot atļauju, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: ◄
darījuma partneris ir iestāde vai finanšu iestāde, kam piemēro atbilstīgas prudenciālās prasības;
darījuma partneris ir pilnībā iekļauts tajā pašā konsolidācijā, kurā iekļauta attiecīgā iestāde un konsolidācija veikta, lietojot pilnas konsolidācijas metodi;
darījuma partnerim piemēro tās pašas riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras, ko piemēro attiecīgajai iestādei;
darījuma partneris veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, kurā uzņēmējdarbību veic attiecīgā iestāde;
nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas varētu kavēt darījuma partneri veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu pret iestādi.
Ja iestādei saskaņā ar šo punktu ir atļauts nepiemērot 1. punkta prasības, tā var piešķirt 0 % riska pakāpi.
Izņemot riska darījumus, kas attiecas uz pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem, iestādes, saņemot kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, var izlemt nepiemērot šā panta 1. punkta prasības saviem riska darījumiem ar darījuma partneriem, ar ko iestāde ir iesaistījusies institucionālajā aizsardzības shēmā, kura ir līgumiska vai likumiska vienošanās par atbildību, kas aizsargā šīs iestādes un it sevišķi nodrošina to likviditāti un maksātspēju, lai nepieciešamības gadījumā izvairītos no bankrota. Kompetentās iestādes ir pilnvarotas piešķirt atļauju, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:
ir izpildītas prasības, kas izklāstītas 6. punkta a), d) un e) apakšpunktā;
minētā vienošanās nodrošina, ka institucionālā aizsardzības shēma atbilstīgi tās saistībām spēs sniegt vajadzīgo atbalstu no līdzekļiem, kuri tai pieejami bez kavēšanās;
institucionālās aizsardzības shēmas rīcībā ir piemērotas un vienādi noteiktas sistēmas riska uzraudzībai un klasifikācijai, kas sniedz pilnu pārskatu par visu atsevišķo dalībnieku riska situāciju un attiecīgās institucionālo aizsardzības shēmu kopumā, ar atbilstīgām iejaukšanās iespējām; šīs sistēmas atbilstīgi uzrauga visus riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības, saskaņā ar 178. panta 1. punktu;
institucionālā aizsardzības shēma veic pati savu riska pārbaudi, ko dara zināmu tās atsevišķajiem dalībniekiem;
institucionālā aizsardzības shēma reizi gadā sastāda un publicē vai nu konsolidētu pārskatu, kurš ietver bilanci, peļņas un zaudējumu pārskatu, situācijas pārskatu un riska pārskatu, kas attiecas uz institucionālo aizsardzības shēmu kopumā, vai pārskatu, kas ietver apkopoto bilanci, apkopoto peļņas un zaudējumu pārskatu, situācijas pārskatu un riska pārskatu, kurš attiecas uz institucionālo aizsardzības shēmu kopumā;
ja institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieki vēlas pārtraukt savu dalību shēmā, tiem ir pienākums par to brīdināt vismaz 24 mēnešus iepriekš;
vairākkārtēja to elementu izmantošana, ko drīkst iekļaut pašu kapitāla aprēķināšanā (turpmāk – vairākkārtēja izmantošana), kā arī jebkāda neatbilstīga pašu kapitāla veidošana starp institucionālās aizsardzības shēmas dalībniekiem nav pieļaujama;
institucionālās aizsardzības shēmas pamatā ir tādu kredītiestāžu plaša dalība, kurām pārsvarā ir viendabīgs darbības profils;
šā punkta c) un d) apakšpunktā minēto sistēmu atbilstību regulāri apstiprina un uzrauga attiecīgās kompetentās iestādes.
Ja iestāde saskaņā ar šo punktu izlemj nepiemērot 1. punkta prasības, tā var piešķirt 0 % riska pakāpi.
2.
114. pants
Riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām
Riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, par kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 1. tabulu, kas atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.
1. Tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska pakāpe |
0 % |
20 % |
50 % |
100 % |
100 % |
150 % |
▼M11 —————
Šā punkta vajadzībām Komisija var, izmantojot īstenošanas aktus un piemērojot pārbaudes procedūru, kas minēta 464. panta 2. punktā, pieņemt lēmumu par to, vai trešā valsts piemēro uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem. Ja šāds lēmums nav pieņemts, līdz 2015. gada 1. janvārim, iestādes var turpināt piemērot šajā punktā noteikto procedūru riska darījumiem ar trešās valsts centrālo valdību vai centrālo banku, ja attiecīgās kompetentās iestādes pirms 2014. gada 1. janvāra ir apstiprinājušas šo trešo valsti kā atbilstīgu minētās procedūras piemērošanai.
115. pants
Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm
Riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, attiecībā uz kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI veikts kredītnovērtējums, saskaņā ar 1. tabulu piešķir riska pakāpi, kas atbilst ĀKNI veiktajam kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.
1. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska pakāpe |
20 % |
50 % |
50 % |
100 % |
100 % |
150 % |
Riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, par kurām nav pieejams norīkotas ĀKNI veikts kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar tādu kredītkvalitātes pakāpi, kādu piešķir riska darījumiem ar centrālo valdību tajā jurisdikcijā, kurā atrodas reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes, saskaņā ar 2. tabulu.
2. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska pakāpe |
20 % |
50 % |
100 % |
100 % |
100 % |
150 % |
Attiecībā uz pirmajā daļā minētajiem riska darījumiem 100 % riska pakāpi piešķir, ja centrālajai valdībai tajā jurisdikcijā, kurā atrodas reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes, nav piešķirts kredītreitings.
EBI uztur publiski pieejamu datu bāzi, kurā ietver visas tās reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes Savienībā, kuru gadījumā attiecīgās kompetentās iestādes riska darījumus pielīdzina riska darījumiem ar to centrālajām valdībām.
Šā punkta vajadzībām Komisija var, izmantojot īstenošanas aktus, pieņemt lēmumu – piemērojot pārbaudes procedūru, kas minēta 464. panta 2. punktā, – par to, vai trešā valsts piemēro uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem. Ja šāds lēmums nav pieņemts, līdz 2015. gada 1. janvārim, iestādes var turpināt piemērot šajā punktā noteikto procedūru attiecībā uz trešo valsti, ja attiecīgās kompetentās iestādes pirms 2014. gada 1. janvāra ir apstiprinājušas šo trešo valsti kā atbilstīgu minētās procedūras piemērošanai.
116. pants
Riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām
Riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām, par kurām nav pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi atbilstīgi kredītkvalitātes pakāpei, ko piešķir riska darījumiem ar tās jurisdikcijas centrālo valdību, kurā atrodas publiskā sektora struktūra, un ko piešķir saskaņā ar 2. tabulu.
2. Tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe, kas piešķirta centrālai valdībai |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska pakāpe |
20 % |
50 % |
100 % |
100 % |
100 % |
150 % |
Riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām, kas inkorporētas valstīs, kur centrālajai valdībai nav piešķirts kredītreitings, riska pakāpe ir 100 %.
EBI uztur publiski pieejamu datubāzi par visām pirmajā daļā minētajām publiskā sektora struktūrām Savienībā.
Šā punkta vajadzībām Komisija var, izmantojot īstenošanas aktus un piemērojot pārbaudes procedūru, kas minēta 464. panta 2. punktā, pieņemt lēmumu par to, vai trešā valsts piemēro uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem. Ja šāds lēmums nav pieņemts, līdz 2015. gada 1. janvārim, iestādes var turpināt piemērot šajā punktā noteikto procedūru attiecībā uz trešo valsti, ja attiecīgās kompetentās iestādes pirms 2014. gada 1. janvāra ir apstiprinājušas šo trešo valsti kā atbilstīgu minētās procedūras piemērošanai.
117. pants
Riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām
Riska darījumiem ar daudzpusējām attīstības bankām, kuras nav minētas 2. punktā un par kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piemēro riska pakāpi saskaņā ar 1. tabulu. Riska darījumiem ar daudzpusējām attīstības bankām, kas nav minētas 2. punktā un kam nav pieejams norīkotas ĀKNI veikts kredītnovērtējums, piemēro 50 % riska pakāpi.
1. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska pakāpe |
20 % |
30 % |
50 % |
100 % |
100 % |
150 % |
Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Investīciju korporācija, Melnās jūras reģiona Tirdzniecības un attīstības banka, Centrālamerikas Ekonomiskās integrācijas banka un Latīņamerikas Andu Attīstības korporācijas (CAF) Attīstības banka tiek uzskatītas par daudzpusējām attīstības bankām.
Riska darījumiem ar turpmāk minētajām daudzpusējām attīstības bankām piešķir 0 % riska pakāpi:
Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka;
Starptautiskā Finanšu korporācija;
Amerikas Attīstības banka;
Āzijas Attīstības banka;
Āfrikas Attīstības banka;
Eiropas Padomes Attīstības banka;
Ziemeļvalstu Investīciju banka;
Karību jūras reģiona Attīstības banka;
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka;
Eiropas Investīciju banka;
Eiropas Investīciju fonds;
Daudzpusējo investīciju garantiju aģentūra;
Starptautiskais Finanšu mehānisms imunizācijai;
Islāmiskā Attīstības banka;
Starptautiskā attīstības asociācija;
Āzijas Infrastruktūras investīciju banka.
Komisija ir pilnvarota grozīt šo regulu, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 462. pantu, lai saskaņā ar starptautiskajiem standartiem grozītu pirmajā daļā minēto daudzpusējo attīstības banku sarakstu.
118. pants
Riska darījumi ar starptautiskām organizācijām
Riska darījumiem ar turpmāk minētajām starptautiskajām organizācijām piešķir 0 % riska pakāpi:
Eiropas Savienība un Eiropas Atomenerģijas kopiena;
Starptautiskais Valūtas fonds;
Starptautisko norēķinu banka;
Eiropas finanšu stabilitātes instruments;
Eiropas Stabilizācijas mehānisms;
starptautiska finanšu iestāde, kuru izveidojušas divas vai vairākas dalībvalstis un kuras mērķis ir mobilizēt finansējumu un sniegt finansiālu palīdzību tās dalībniekiem, kas saskārušies ar smagām finansējuma problēmām vai kam draud šādas problēmas.
119. pants
Riska darījumi ar iestādēm
▼M17 —————
Riska darījumam ar iestādi, kas izpaužas kā obligātās rezerves, kam jābūt iestādes rīcībā saskaņā ar ECB vai dalībvalsts centrālās bankas prasībām, var piešķirt tādu pašu riska pakāpi, kādu piešķir riska darījumiem ar attiecīgās dalībvalsts centrālo banku ar nosacījumu, ka:
rezerves tiek turētas saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (EK) Nr. 1745/2003 (2003. gada 12. septembris) par obligāto rezervju piemērošanu ( 30 ) vai saskaņā ar dalībvalsts prasībām, kas visos būtiskajos aspektos ir līdzvērtīgas minētajai regulai;
iestādes, kur atrodas rezerves, bankrota vai maksātnespējas gadījumā rezerves pilnībā un savlaicīgi atmaksā iestādei un nepiešķir citu iestādes saistību izpildei.
Riska darījumus ar finanšu iestādēm, kurām atļauju izsniegušas un kuras uzrauga kompetentās iestādes un kurām piemēro prudenciālās prasības, kas stingrības ziņā salīdzināmas ar prasībām, kuras piemēro iestādēm, uzskata par riska darījumiem ar iestādēm.
Šā punkta nolūkos Regulā (ES) 2019/2033 noteiktās prudenciālās prasības stingrības ziņā uzskata par pielīdzināmām tām prasībām, kuras piemēro iestādēm.
120. pants
Riska darījumi ar iestādēm, kam piešķirts kredītreitings
Riska darījumiem ar iestādēm, par kuriem ir pieejams norīkotas ĀKNI veikts kredītnovērtējums, saskaņā ar 1. tabulu piešķir riska pakāpi, kas atbilst ĀKNI veiktajam kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.
1. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska pakāpe |
20 % |
30 % |
50 % |
100 % |
100 % |
150 % |
Riska darījumiem ar iestādēm, kuriem sākotnējais termiņš ir trīs mēneši vai mazāk un par kuriem ir pieejams norīkotas ĀKNI veikts kredītnovērtējums, un riska darījumiem, kuriem sākotnējais termiņš ir seši mēneši vai mazāk un kuri rodas no preču pārvietošanas pāri valstu robežām un par kuriem ir pieejams norīkotas ĀKNI veikts kredītnovērtējums, saskaņā ar 2. tabulu piešķir riska pakāpi, kura atbilst ĀKNI veiktajam kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.
2. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska pakāpe |
20 % |
20 % |
20 % |
50 % |
50 % |
150 % |
Mijiedarbība starp īstermiņa kredītnovērtējumu procedūru saskaņā ar 131. pantu un īstermiņa riska darījumu vispārējo preferenciālo režīmu, kas noteikta 2. punktā, ir šāda:
ja nav īstermiņa riska darījuma novērtējuma, tad īstermiņa riska darījumu vispārējo preferenciālo režīmu, kā norādīts 2. punktā, piemēro visiem tiem riska darījumiem ar iestādēm, kuru atlikušais termiņš ir līdz trim mēnešiem;
ja ir īstermiņa novērtējums un šāds novērtējums paredz piemērot labvēlīgāku vai tādu pašu riska pakāpi, kādu izmanto īstermiņa riska darījumu vispārējā preferenciālā režīmā, kā norādīts 2. punktā, tad īstermiņa novērtējumu izmanto vienīgi attiecībā uz šo specifisko riska darījumu. Citiem īstermiņa riska darījumiem piemēro īstermiņa riska darījumu vispārējo preferenciālo režīmu, kā norādīts 2. punktā;
ja ir īstermiņa novērtējums un šāds novērtējums paredz piešķirt mazāk labvēlīgu riska pakāpi par to, kādu izmanto īstermiņa riska darījumu vispārējā preferenciālā režīmā, kā norādīts 2. punktā, tad īstermiņa riska darījumu vispārējais preferenciālais režīms netiek izmantots un visiem īstermiņa prasījumiem bez reitinga piemēro tādu pašu riska pakāpi, kādu paredz konkrētais īstermiņa novērtējums.
121. pants
Riska darījumi ar iestādēm, kam nav piešķirts kredītreitings
Riska darījumus ar iestādēm, par kurām nav pieejams norīkotas ĀKNI veikts kredītnovērtējums, iedala kādā no turpmāk minētajām kategorijām:
ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, riska darījumus ar iestādēm iedala A kategorijā:
iestādei ir adekvāta spēja laikus izpildīt savas finanšu saistības, tostarp atmaksāt pamatsummu un procentus, visā aktīvu vai riska darījumu paredzamajā pastāvēšanas laikā un neatkarīgi no ekonomikas cikliem un uzņēmējdarbības nosacījumiem;
iestāde atbilst šīs regulas 92. panta 1. punktā minētajai prasībai, attiecīgā gadījumā ņemot vērā šīs regulas 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) un vi) punktu un 459. panta a) apakšpunktu, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai vai trešo valstu jebkādām līdzvērtīgām un papildu vietējām uzraudzības vai regulatīvajām prasībām vai pārsniedz visas minētās prasības, ciktāl tās ir publicētas un ir jāizpilda attiecīgi ar pirmā līmeņa pamata kapitālu, pirmā līmeņa kapitālu vai pašu kapitālu;
informācija par to, vai iestāde atbilst šā apakšpunkta ii) punktā minētajām prasībām vai pārsniedz tās, tiek atklāta publiski vai tiek citādi darīta pieejama aizdevējiestādei;
novērtējumā, ko aizdevējiestāde veikusi saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 79. pantu, nav konstatēts, ka iestāde neatbilst šā apakšpunkta i) un ii) punktā minētajiem nosacījumiem;
ja visi turpmāk minētie nosacījumi ir izpildīti, bet vismaz viens no šā punkta a) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem nav izpildīts, riska darījumus ar iestādēm iedala B kategorijā:
iestāde ir pakļauta būtiskam kredītriskam un tās atmaksas spējas ir atkarīgas no stabiliem vai labvēlīgiem ekonomikas vai uzņēmējdarbības apstākļiem;
iestāde atbilst šīs regulas 92. panta 1. punktā minētajai prasībai, attiecīgā gadījumā ņemot vērā šīs regulas 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktu un 459. panta a) punktu, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām vai trešo valstu jebkādām līdzvērtīgām un papildu vietējām uzraudzības vai regulatīvajām prasībām vai pārsniedz visas minētās prasības, ciktāl tās ir publicētas un ir jāizpilda attiecīgi ar pirmā līmeņa pamata kapitālu, pirmā līmeņa kapitālu vai pašu kapitālu;
informācija par to, vai iestāde atbilst šā apakšpunkta ii) punktā minētajām prasībām vai pārsniedz tās, tiek atklāta publiski vai tiek citādi darīta pieejama aizdevējiestādei;
novērtējumā, ko aizdevējiestāde veikusi saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 79. pantu, nav konstatēts, ka iestāde neatbilst šāapakšpunkta i) un ii) punktā minētajiem nosacījumiem;
ja riska darījumi ar iestādēm nav iedalīti A vai B kategorijā vai ja ir izpildīts kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem, riska darījumus ar iestādēm iedala C kategorijā:
iestādei ir būtiski saistību nepildīšanas riski un ierobežotas drošības rezerves;
nelabvēlīgi uzņēmējdarbības, finanšu vai ekonomikas apstākļi var izraisīt vai ir izraisījuši iestādes nespēju pildīt savas finanšu saistības;
gadījumos, kad iestādei saskaņā ar tiesību aktiem ir jābūt revidētiem finanšu pārskatiem – ārējais revidents ir sniedzis negatīvu revīzijas atzinumu vai iepriekšējo 12 mēnešu laikā tā revidētajos finanšu pārskatos vai revīzijas ziņojumos ir paudis nopietnas šaubas par iestādes spēju turpināt tās darbību.
Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta ii) punkta nolūkos līdzvērtīgajās un papildu vietējās uzraudzības vai regulatīvajās prasībās nav ietvertas kapitāla rezerves, kas ir līdzvērtīgas Direktīvas 2013/36/ES 128. pantā definētajām.
Riska darījumiem, kas saskaņā ar 1. punktu iedalīti A, B vai C kategorijā, piešķir šādu riska pakāpi:
riska darījumiem, kas iedalīti A, B vai C kategorijā un kas atbilst kādam no turpmāk minētajiem nosacījumiem, saskaņā ar 1. tabulu piešķir īstermiņa riska darījumu riska pakāpi:
riska darījuma sākotnējais termiņš ir trīs mēneši vai mazāk;
riska darījuma sākotnējais termiņš ir seši mēneši vai mazāk, un tas rodas no preču pārvietošanas pāri valstu robežām;
riska darījumiem, kas iedalīti A kategorijā un kas nav īstermiņa riska darījumi, piešķir 30 % riska pakāpi, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
riska darījums neatbilst nevienam no a) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem;
iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir vienāds ar 14 % vai lielāks;
iestādes sviras rādītājs ir vienāds ar 5 % vai lielāks;
riska darījumiem, kas iedalīti A, B vai C kategorijā un kas neatbilst a) vai b) punktā minētajiem nosacījumiem, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 1. tabulu.
Ja riska darījums ar iestādi nav denominēts šīs iestādes inkorporācijas jurisdikcijas vietējā valūtā vai ja minētā iestāde kredītsaistības ir iegrāmatojusi filiālē citā jurisdikcijā un riska darījums nav tās jurisdikcijas vietējā valūtā, kurā darbojas filiāle, riska pakāpes, kas saskaņā ar a), b) vai c) punktu piešķirtas riska darījumiem, kuru termiņš nav viens gads vai mazāk un kuri izriet no pašlikvidējošiem un ar tirdzniecību saistītiem iespējamiem posteņiem, kas rodas no preču pārvietošanas pāri valstu robežām, nav zemākas par riska pakāpi, kura piešķirta riska darījumam ar iestādes inkorporācijas valsts centrālo valdību.
1. tabula
|
Kredītriska novērtējums |
A kategorija |
B kategorija |
C kategorija |
|
Īstermiņa riska darījumu riska pakāpe |
20 % |
50 % |
150 % |
|
Riska pakāpe |
40 % |
75 % |
150 % |
122. pants
Riska darījumi ar komercsabiedrībām
Riska darījumiem, par kuriem ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, saskaņā ar 6. tabulu piešķir riska pakāpi, kas atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.
1. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska pakāpe |
20 % |
50 % |
75 % |
100 % |
150 % |
150 % |
122.a pants
Specializētās kreditēšanas riska darījumi
Riska darījumu ar komercsabiedrībām kategorijā, kas minēta 112. panta g) punktā, iestādes īpaši kā specializētās kreditēšanas riska darījumus izdala tādus riska darījumus, kuriem ir visas šādas iezīmes:
riska darījums ir noslēgts ar sabiedrību, kas īpaši izveidota, lai finansētu vai veiktu darbības ar fiziskiem aktīviem, vai riska darījumam ir ekonomiski līdzīgas iezīmes;
riska darījums nav saistīts ar mājokļa īpašuma vai komerciāla nekustamā īpašuma finansēšanu un atbilst objektu finansējuma, projekta finansējuma vai preču finansēšanas riska darījumu definīcijām, kas noteiktas 3. punktā;
līgumiska vienošanās, kas reglamentē riska darījuma saistības, piešķir iestādei būtisku kontroli pār aktīviem un to radītiem ieņēmumiem;
riska darījuma saistību atmaksas primārais avots ir finansēto aktīvu radītie ieņēmumi, nevis plašāka komercuzņēmuma patstāvīga maksātspēja.
Specializētās kreditēšanas riska darījumiem, par kuriem ir pieejams norīkotas ĀKNI tieši piemērojams kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 1. tabulu.
1. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska pakāpe |
20 % |
50 % |
75 % |
100 % |
150 % |
150 % |
Specializētās kreditēšanas riska darījumiem, par kuriem nav pieejams norīkotas ĀKNI tieši piemērojams kredītnovērtējums, riska pakāpes piešķir šādi:
ja specializētās kreditēšanas riska darījuma mērķis ir finansēt fizisku aktīvu iegādi, tostarp kuģu, gaisa kuģu, satelītu, dzelzceļa vagonu un flotes iegādi, un minēto aktīvu radītais ienākums ir naudas plūsmas, ko rada konkrētie fiziskie aktīvi, kuri ir finansēti un ieķīlāti vai cedēti aizdevējam (“objektu finansējuma riska darījumi”), iestādes piemēro 100 % riska pakāpi;
ja specializētās kreditēšanas riska darījuma mērķis ir nodrošināt īstermiņa finansējumu biržā tirgotu preču, tostarp jēlnaftas, metālu vai kultūraugu, rezervēm, krājumiem vai debitoru parādiem un minēto rezervju, krājumu vai debitoru parādu radītais ienākums ir ieņēmumi no preces pārdošanas (“preču finansējuma riska darījumi”), iestādes piemēro 100 % riska pakāpi;
ja specializētās kreditēšanas riska darījuma mērķis ir finansēt lielu, sarežģītu un dārgu iekārtu, tostarp spēkstaciju, ķīmiskās apstrādes rūpnīcu, raktuvju, transporta infrastruktūras, vides un telekomunikāciju infrastruktūras, attīstīšanas vai iegādes atsevišķu projektu, kas var būt vai nu jaunas kapitāliekārtas būvniecības finansēšana, vai esošas iekārtas refinansēšana ar uzlabojumiem vai bez tiem, kurā aizdevējiestāde galvenokārt raugās uz finansētā projekta radītajiem ienākumiem – gan kā uz atmaksāšanas avotu, gan kā uz aizdevuma nodrošinājumu (“projektu finansēšanas riska darījumi”), iestādes piemēro šādas riska pakāpes:
130 %, ja projekts, ar kuru riska darījums ir saistīts, ir pirmsekspluatācijas fāzē;
ar noteikumu, ka nepiemēro 501.a pantā minēto korekciju, ko veic pašu kapitāla prasībām kredītriskam, – 80 %, ja projekts, ar ko riska darījums ir saistīts, ir operatīvajā fāzē un riska darījums atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:
pastāv līgumiski ierobežojumi attiecībā uz parādnieka spēju veikt darbības, kas varētu kaitēt aizdevējiem, tostarp ierobežojums, ka jaunu aizdevumu nevar izdot bez pašreizējo aizdevumu sniedzēju piekrišanas;
parādniekam ir pietiekams rezervju fonds, kas pilnībā finansēts naudā, vai citi finanšu mehānismi ar sabiedrību neparedzēto izdevumu finansējuma un apgrozāmā kapitāla prasību segšanai finansētā projekta darbības laikā ar noteikumu, ka atzīta ĀKNI minētajai sabiedrībai ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 3. pakāpi saskaņā ar ĀKNI reitingu vai – to iestāžu gadījumā, kuras riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķina saskaņā ar 3. nodaļu, ja vien sabiedrībai nav atzītas ĀKNI kredītnovērtējuma, – iestāde minētajai sabiedrībai ir piešķīrusi iekšēju kredītreitingu, kas ir līdzvērtīgs vismaz kredītkvalitātes 3. pakāpei, ar noteikumu, ka iestāde minēto sabiedrību ir novērtējusi iekšēji saskaņā ar 3. nodaļas 6. iedaļas noteikumiem;
projekts, ar kuru riska darījums ir saistīts, rada naudas plūsmas, kas ir paredzamas un sedz visas turpmākās aizdevuma atmaksas;
ja parādnieka ieņēmumi nav finansēti no daudzu lietotāju maksājumiem, saistību atmaksas avots ir atkarīgs no viena galvenā darījumu partnera, un minētais galvenais darījuma partneris ir viens no šādiem:
līguma noteikumi, kas reglamentē riska darījumu ar parādnieku, parādnieka saistību neizpildes gadījumā paredz augstu aizsardzības līmeni aizdevējiestādei;
galvenais darījumu partneris vai citi darījumu partneri, kas līdzīgi atbilst galvenā darījumu partnera atbilstības kritērijiem, efektīvi aizsargā aizdevējiestādi pret zaudējumiem, kas rodas no projekta pārtraukšanas;
visi aktīvi un līgumi, kas nepieciešami projekta īstenošanai, ir ieķīlāti aizdevējiestādei, ciktāl to atļauj piemērojamie tiesību akti;
aizdevējiestāde var pārņemt kontroli pār parādnieku saistību nepildīšanas gadījumā;
100 %, ja projekts, ar ko riska darījums ir saistīts, ir operatīvajā fāzē un riska darījums neatbilst ii) punktā izklāstītajiem nosacījumiem;
šā punkta c) apakšpunkta ii) punkta 3) apakšpunkta nolūkos uzskata, ka radītās naudas plūsmas ir paredzamas tikai tad, ja nozīmīga ieņēmumu daļa atbilst vienam vai vairākiem šādiem nosacījumiem:
ieņēmumi ir balstīti uz pieejamību, kas nozīmē, ka, tiklīdz būvniecība ir pabeigta, parādniekam – ja vien ir izpildīti līguma nosacījumi – ir tiesības no saviem līguma partneriem saņemt maksājumus, kas sedz ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas, parāda apkalpošanas izmaksas un pašu kapitāla atdevi, parādniekam ekspluatējot projektu, un minētie maksājumi nav pakļauti pieprasījuma svārstībām, piemēram, satiksmes intensitātei, un tos parasti koriģē tikai ienesīguma trūkuma dēļ vai tāpēc, ka attiecīgais aktīvs nav pieejams sabiedrībai;
uz ieņēmumiem attiecas peļņas normas regulējums;
uz ieņēmumiem attiecas fiksēta maksājuma apjoma līgums;
šā punkta c) apakšpunkta nolūkos operatīvā fāze ir fāze, kurā sabiedrība, kas tika īpaši izveidota, lai finansētu projektu, vai kas ir ekonomiski salīdzināma, atbilst abiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
sabiedrībai ir pozitīva neto naudas plūsma, kas ir pietiekama, lai segtu visas atlikušās līgumsaistības;
sabiedrībai ir ilgtermiņa parāds, kas samazinās.
EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
123. pants
Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU
Riska darījumus, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem, uzskata par riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU:
riska darījums ir saistīts ar vienu vai vairākām fiziskām personām vai MVU;
kopējā summa, ko parādnieks vai savstarpēji saistītu klientu grupa ir parādā iestādei, tās mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, ieskaitot jebkurus riska darījumus, kuru saistības nav izpildītas, bet neskaitot riska darījumus, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu, līdz īpašuma vērtībai, nepārsniedz 1 miljonu EUR, cik zināms iestādei, kura veic saprātīgus pasākumus, lai pārbaudītu minēto situāciju;
riska darījums ir viens no daudziem riska darījumiem ar līdzīgām iezīmēm, tādēļ ar šādiem riska darījumiem saistītie riski ir būtiski samazināti;
attiecīgā iestāde riska darījumu savā riska pārvaldības sistēmā konsekventi laika gaitā pielīdzina riska darījumam ar privātpersonām vai MVU un to iekšēji pārvalda kā tādu veidā, kas ir līdzīgs procedūrai, ko iestāde piemēro citiem riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU.
Privātpersonu vai MVU minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību var iekļaut riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijā.
Riska darījumus, kas neatbilst pirmās daļas a)līdz c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, neiekļauj riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijā.
EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu līdz 2025. gada 10. jūlijam izdod pamatnostādnes, kurās precizē proporcionālas diversifikācijas metodes, saskaņā ar kurām riska darījumu uzskata par vienu no ievērojama līdzīgu riska darījumu skaita, kā noteikts šā punkta c) apakšpunktā.
Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU neietver šādus riska darījumus:
ar parādu nesaistīti riska darījumi, kas satur pakārtotu atlikušo prasījumu pret emitenta aktīviem vai ienākumiem;
parāda riska darījumi un citi vērtspapīri, partnerības līgumi, atvasinātie instrumenti vai citi instrumenti, kas pēc ekonomiskās būtības ir līdzīgi a) apakšpunktā norādītajiem riska darījumiem;
visi pārējie riska darījumi vērtspapīru veidā.
Atkāpjoties no 3. punkta, riska darījumiem, kas radušies tādu aizdevumu dēļ, ko iestāde ir izsniegusi pensionāriem vai darba ņēmējiem ar beztermiņa darba līgumu pret nodrošinājumu, saskaņā ar kuru tiek veikta aizņēmēja pensijas vai algas daļas beznosacījuma pārskaitīšana uz minēto iestādi, piemēro riska pakāpi 35 % apmērā, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
lai atmaksātu aizdevumu, aizņēmējs bez nosacījumiem pilnvaro pensiju fondu vai darba devēju veikt tiešos maksājumus uz attiecīgo iestādi, atskaitot mēneša aizdevuma maksājumus no aizņēmēja mēneša pensijas vai algas;
aizņēmēja nāves, darbnespējas, bezdarba vai neto mēneša pensijas vai algas samazinājuma riski ir pienācīgi segti ar apdrošināšanas polisi par labu attiecīgajai iestādei;
mēneša maksājumi, kas aizņēmējam jāmaksā par visiem aizņēmumiem, kuri atbilst a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, kopumā nepārsniedz 20 % no aizņēmēja neto mēneša pensijas vai algas;
maksimālais aizdevuma sākotnējais termiņš ir 10 gadi vai mazāk.
123.a pants
Riska darījumi ar valūtu nesakritību
Riska darījumiem ar fiziskām personām, kuri iedalīti 112. panta h) punktā minētajā riska darījumu kategorijā, vai riska darījumiem ar fiziskām personām, kuri atbilst riska darījumiem, kas ir nodrošināti ar mājokļa hipotēku, un kuri iedalīti 112. panta i) punktā minētajā riska darījumu kategorijā, saskaņā ar šo nodaļu piešķirto riska pakāpi reizina ar koeficientu 1,5 , un iegūtā riska pakāpe nav lielāka par 150 %, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
riska darījums ir denominēts valūtā, kura atšķiras no parādnieka ienākumu avota valūtas;
parādniekam nav maksājuma riska ierobežošanas pozīcijas valūtas nesakritības dēļ, ko rada finanšu instruments vai ienākumi ārvalstu valūtā, kas atbilst riska darījuma valūtai, vai visas šādas aizņēmējam pieejamās riska ierobežošanas pozīcijas sedz maksimāli 90 % no katras šā riska darījuma iemaksas.
Ja iestāde nespēj nošķirt minētos riska darījumus ar valūtu nesakritību, visiem pret risku nenodrošinātajiem riska darījumiem piemēro riska pakāpes reizinātāju 1,5 , ja riska darījumu valūta atšķiras no parādnieka rezidences vietas valsts vietējās valūtas.
124. pants
Riska darījumi, kas nodrošināti ar hipotēkām uz nekustamo īpašumu
Riska darījumam, kas nav ADC riska darījums un kas neatbilst visiem 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, vai jebkurai tāda riska darījuma daļai, kas nav ADC riska darījums un kas pārsniedz ķīlas tiesību uz īpašumu nominālvērtību, piemēro šādu procedūru:
riska darījumam, kas nav IPRE riska darījums, piemēro tādu riska pakāpi kā riska darījumam ar darījuma partneri, kas nav nodrošināts ar attiecīgo nekustamo īpašumu;
IPRE riska darījumam piemēro 150 % riska pakāpi.
Ja ir izpildīti visi šā panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi, riska darījumam, kas nav ADC riska darījums, līdz ķīlas tiesību uz īpašumu nominālvērtībai piemēro šādu procedūru:
ja riska darījums ir nodrošināts ar mājokļa īpašumu:
riska darījumam, kas nav IPRE darījums, piemēro 125. panta 1. punktā noteikto procedūru;
IPRE riska darījumam piemēro 125. panta 1. punktā noteikto procedūru, ja tas atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:
nekustams īpašums, ar ko nodrošina riska darījumu, ir parādnieka galvenā dzīvesvieta, ja nekustamais īpašums kopumā veido vienu dzīvojamo vienību vai arī ja nekustamais īpašums, ar kuru nodrošina riska darījumu, ir dzīvojamā vienība, kas ir nekustamā īpašuma atsevišķa daļa;
tas ir riska darījums ar fizisku personu un ir nodrošināts ar ienākumus nesošu dzīvojamo vienību, ja nekustams īpašums kopumā veido vienu dzīvojamo vienību vai arī ja dzīvojamā vienība ir atsevišķa nekustamā īpašuma daļa, un iestādes kopējie riska darījumi ar minēto fizisko personu nav nodrošināti ar vairāk nekā četriem nekustamajiem īpašumiem, ieskaitot tos, kas nav mājokļa īpašumi vai kas neatbilst nevienam no šajā punktā izklāstītajiem kritērijiem, vai četrām atsevišķām dzīvojamām vienībām nekustamajos īpašumos;
riska darījums ir ar fizisku personu apvienībām vai kooperatīviem, kuru darbību reglamentē valsts tiesību akti un kuru pastāvēšanas vienīgais mērķis ir piešķirt saviem biedriem galvenās dzīvesvietas izmantošanas iespēju īpašumā, ar kuru nodrošināts aizdevums;
riska darījums ir ar valsts mājokļu uzņēmumiem vai bezpeļņas apvienībām, kuru darbību reglamentē tiesību akti un kuras pastāv, lai kalpotu sociāliem mērķiem un piedāvātu īrniekiem ilgtermiņa mājokļus;
IPRE riska darījumam, kas neatbilst nevienam no šā apakšpunkta ii) punktā izklāstītajiem nosacījumiem, piemēro 125. panta 2. punktā noteikto procedūru;
ja riska darījums ir nodrošināts ar komerciālu nekustamo īpašumu, tam piemēro šādu procedūru:
riska darījumam, kas nav IPRE darījums, piemēro 126. panta 1. punktā noteikto procedūru;
IPRE riska darījumam piemēro 126. panta 2. punktā noteikto procedūru.
Lai riska darījumam, kas nodrošināts ar nekustamo īpašumu, piemērotu 2. punktā minēto procedūru, tam ir jāatbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
nekustamais īpašums, ar ko nodrošina riska darījumu, atbilst kādam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
nekustamais īpašums ir pilnībā pabeigts;
nekustamais īpašums ir meža zeme vai lauksaimniecības zeme;
aizdevums tiek piešķirts fiziskai personai un nekustamais īpašums ir vai nu mājokļa īpašums, kas tiek būvēts, vai arī zeme, uz kuras plānots būvēt mājokļa īpašumu, ja attiecīgā gadījumā minēto plānu ir juridiski apstiprinājušas visas attiecīgās iestādes un ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:
nekustamajā īpašumā nav vairāk par četrām dzīvojamām vienībām, un tas būs parādnieka galvenā dzīvesvieta, un aizdevums fiziskajai personai nav netiešs finansējums ADC riska darījumiem;
ir iesaistīta centrālā valdība, reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde vai publiskā sektora struktūra, ar kuru veiktajiem riska darījumiem piemēro attiecīgi 115. panta 2. punktā vai 116. panta 4. punktā noteikto procedūru un kurai ir juridiskās pilnvaras un spēja nodrošināt, lai īpašums, kas tiek būvēts, tiktu pabeigts pieņemamā termiņā un lai būtu juridiski saistošs pienākums vai apņemšanās nodrošināt tā pabeigšanu, ja būvniecība citādi netiktu pabeigta šādā saprātīgā termiņā; alternatīvi pastāv līdzvērtīgs juridiskais mehānisms, kas nodrošina, lai būvējamais īpašums tiktu pabeigts saprātīgā termiņā;
riska darījums ir nodrošināts ar iestādes pirmajām ķīlas tiesībām uz nekustamo īpašumu, vai arī iestādei ir pirmās ķīlas tiesības un jebkādas attiecīgi zemākas kārtas ķīlas tiesības attiecībā uz minēto īpašumu;
īpašuma vērtība nav būtiski atkarīga no parādnieka kredītkvalitātes;
visa informācija, kas pieprasīta riska darījuma iniciēšanas un uzraudzības nolūkā, tiek pienācīgi dokumentēta, tostarp informācija par parādnieka spēju atmaksāt līdzekļus un par īpašuma vērtēšanu;
ir ievērotas 208. pantā noteiktās prasības un 229. panta 1. punktā paredzētie vērtēšanas noteikumi.
Pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos iestādes var neņemt vērā situācijas, kurās tikai makroekonomikas faktori ietekmē gan īpašuma vērtību, gan parādnieka saistību izpildi.
Pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos iestādes ievieš risku parakstīšanas politiku attiecībā uz tādu riska darījumu iniciēšanu, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu, ietverot novērtējumu par aizņēmēja spēju atmaksāt līdzekļus. Risku parakstīšanas politikā iekļauj attiecīgos minētā novērtējuma rādītājus un to attiecīgos maksimālos līmeņus.
Pirmās daļas nolūkos noteikumi, ar kuriem reglamentē ķīlas tiesības, nodrošina visu turpmāk minēto:
katra iestāde, kam ir ķīlas tiesības uz īpašumu, var sākt īpašuma pārdošanu neatkarīgi no citām sabiedrībām, kurām ir ķīlas tiesības uz īpašumu;
ja īpašuma pārdošana nenotiek atklātā izsolē, sabiedrības, kurām ir vecākas ķīlas tiesības, pašas īstenojot jebkādas pārdošanas pilnvaras, veic pamatotus pasākumus, lai iegūtu patiesu tirgus vērtību vai labāko cenu, kādu var iegūt konkrētajos apstākļos.
Šīs regulas 125. panta 2. punkta un 126. panta 2. punkta nolūkos riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības (“ ETV ”) attiecību aprēķina, bruto riska darījuma vērtību dalot ar īpašuma vērtību, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
bruto riska darījuma vērtību aprēķina kā ar riska darījumu, kas nodrošināts ar nekustamo īpašumu, saistīto aktīvu posteņa uzskaites vērtību un jebkādu piešķirto, bet neizmantoto summu, kas pēc izmantošanas palielinātu ar nekustamo īpašumu nodrošinātā riska darījuma vērtību; minēto bruto riska darījuma vērtību aprēķina, neņemot vērā:
specifiskās kredītriska korekcijas saskaņā ar 110. pantu;
vērtības papildkorekcijas saskaņā ar 34. pantu saistībā ar iestādes netirdzniecības portfeļa darījumiem;
atskaitītās summas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu; un
citus pašu kapitāla samazinājumus saistībā ar aktīvu posteni;
bruto riska darījuma vērtību aprēķina, neņemot vērā jebkāda veida fondēto vai nefondēto kredītaizsardzību, izņemot attiecībā uz tādiem ieķīlātiem noguldījumu kontiem aizdevējā iestādē, kuri atbilst visām bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita prasībām vai nu savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu ietvaros saskaņā ar 196. un 206. pantu, vai arī bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu ietvaros saskaņā ar 195. un 205. pantu, un kuri bez nosacījumiem un neatsaucami ieķīlāti ar vienīgo mērķi izpildīt ar riska darījumu, kas nodrošināts ar nekustamo īpašumu, saistītās kredītsaistības;
riska darījumiem, kuriem jāpiemēro 125. panta 2. punktā vai 126. panta 2. punktā noteiktā procedūra un kuros pusei, kas nav iestāde, ir vecākās ķīlas tiesības, un iestādes turējumā esošās jaunākās ķīlas tiesības ir atzītas saskaņā ar šā panta 4. punktu, bruto riska darījuma vērtību aprēķina kā summu, ko veido iestādes ķīlas tiesību bruto riska darījuma vērtība un visu pārējo ķīlas tiesību, kuru pirmtiesība ir vienāda ar iestādes ķīlas tiesībām vai augstāka par tām, bruto riska darījuma vērtība.
Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos gadījumā, ja iestādei ir vairāk nekā viens riska darījums, kas nodrošināts ar vienu un to pašu nekustamo īpašumu, un minētie riska darījumi ir nodrošināti ar prioritātes ziņā secīgām ķīlas tiesībām uz minēto nekustamo īpašumu un trešai personai nav nekādu prioritātes ziņā pa vidu starp tām klasificējamu ķīlas tiesību, riska darījumus uzskata par vienu kombinētu riska darījumu un atsevišķo riska darījumu bruto riska darījuma vērtību summē, lai aprēķinātu bruto riska darījuma vērtību vienam kombinētajam riska darījumam.
Pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos gadījumā, ja nav pietiekamas informācijas, lai spētu pārbaudīt pārējo ķīlas tiesību pirmtiesību, iestāde minētās ķīlas tiesības uzskata par līdzvērtīgām iestādes jaunākajām ķīlas tiesībām. Iestāde no sākuma nosaka riska pakāpi saskaņā ar attiecīgi 125. panta 2. punktu vai 126. panta 2. punktu (“bāzes riska pakāpe”). Pēc tam tā jaunāko ķīlas tiesību riska svērto summu aprēķināšanas nolūkā minēto riska pakāpi koriģē ar reizinātāju 1,25 . Ja bāzes riska pakāpe atbilst zemākajai riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības kopai, reizinātāju nepiemēro. Riska pakāpi, kas izriet no bāzes riska pakāpes reizināšanas ar 1,25 , nosaka ne augstāku par riska pakāpi, kuru riska darījumam piemērotu, ja nebūtu bijušas ievērotas 3. punktā noteiktās prasības.
Ja iestāde, ko dalībvalsts ir norīkojusi šā panta piemērošanai, ir kompetentā iestāde, tā nodrošina, ka attiecīgās valsts struktūras un iestādes, kurām ir makroprudenciālās pilnvaras, ir pienācīgi informētas par kompetentās iestādes nodomu izmantot šo pantu un tiek atbilstīgi iesaistītas ar finanšu stabilitāti saistīto bažu novērtēšanā attiecīgās iestādes dalībvalstī saskaņā ar 9. punktu.
Ja iestāde, ko dalībvalsts ir norīkojusi šā panta piemērošanai, ir iestāde, kas atšķiras no kompetentās iestādes, dalībvalstis pieņem noteikumus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju un informācijas apmaiņu starp kompetento iestādi un norīkoto iestādi šā panta pienācīgas piemērošanas nolūkā. Konkrēti, iestādēm izvirza prasību cieši sadarboties un apmainīties ar visu informāciju, kas varētu būt nepieciešama, lai tiktu pienācīgi pildīti pienākumi, kas norīkotajai iestādei noteikti, ievērojot šo pantu. Šīs sadarbības mērķis ir izvairīties no jebkādas dubultas vai savstarpēji nesaskaņotas kompetentās iestādes un norīkotās iestādes darbības, kā arī nodrošināt, lai tiktu pienācīgi ņemta vērā mijiedarbība ar citiem pasākumiem, jo īpaši tiem, kas tiek veikti saskaņā ar šīs regulas 458. pantu un Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu.
Pamatojoties uz saskaņā ar 430.a pantu apkopotajiem datiem un jebkādiem citiem attiecīgiem rādītājiem, saskaņā ar šā panta 8. punktu norīkotā iestāde periodiski un vismaz reizi gadā novērtē, vai 125. un 126. pantā noteiktās riska pakāpes attiecībā uz riska darījumiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu, kas atrodas minētās iestādes dalībvalsts teritorijā, ir atbilstīgas riska pakāpes, ņemot vērā:
zaudējumu pieredzi saistībā ar riska darījumiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu;
nekustamā īpašuma tirgus tendenču prognozes.
Ja, pamatojoties uz pirmajā daļā minēto novērtējumu, saskaņā ar šā panta 8. punktu norīkotā iestāde secina, ka 125. vai 126. pantā noteiktās riska pakāpes atbilstīgi neatspoguļo reālos riskus, kas saistīti ar vienu vai vairākiem riska darījumu īpašuma segmentiem, kuri nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu vai komerciālu nekustamo īpašumu, kas atrodas vienā vai vairākās minētās iestādes dalībvalsts teritorijas daļās, un ja minētā iestāde uzskata, ka riska pakāpju neatbilstība varētu nelabvēlīgi ietekmēt pašreizējo vai turpmāko finanšu stabilitāti tās dalībvalstī, tā var palielināt riska pakāpes, kas piemērojamas minētajiem riska darījumiem, šā punkta ceturtajā daļā noteiktajos diapazonos vai noteikt stingrākus kritērijus nekā tie, kas izklāstīti šā panta 3. punktā.
Saskaņā ar šā panta 8. punktu norīkotā iestāde paziņo EBI un ESRK par visām riska pakāpju un piemēroto kritēriju korekcijām, ievērojot šo punktu. Viena mēneša laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas EBI un ESRK attiecīgajai dalībvalstij sniedz savu atzinumu un minētajā atzinumā vajadzības gadījumā var norādīt, vai tās uzskata, ka riska pakāpju un kritēriju korekcijas ir ieteicamas arī citām dalībvalstīm. EBI un ESRK publicē attiecīgās iestādes ieviestās riska pakāpes un kritērijus 125. un 126. pantā un 199. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem riska darījumiem.
Šā punkta otrās daļas nolūkos saskaņā ar šā panta 8. punktu norīkotā iestāde attiecībā uz tādiem riska darījumiem ar vienu vai vairākiem īpašuma segmentiem, kuri nodrošināti ar hipotēkām attiecībā uz nekustamo īpašumu, kas atrodas vienā vai vairākās minētās iestādes dalībvalsts teritorijas daļās, var palielināt riska pakāpes, kuras noteiktas 125. panta 1. punkta pirmajā daļā, 125. panta 2. punkta pirmajā daļā, 126. panta 1. punkta pirmajā daļā vai 126. panta 2. punkta pirmajā daļā, vai noteikt kritērijus, kas ir stingrāki par šā panta 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem. Minētā iestāde minētās riska pakāpes nenosaka augstākas kā 150 %.
Šā apakšpunkta otrās daļas nolūkos iestāde, kas norīkota saskaņā ar šā panta 8. punktu, var arī samazināt 125. panta 1. punktā vai 126. panta 1. punktā minētās īpašuma vērtības procentuālās daļas vai riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecības procentuālās daļas, kuras definē riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecības riska pakāpes kopu, kas izklāstīta 125. panta 2. punkta 1. tabulā vai 126. panta 2. punkta 1. tabulā. Attiecīgā iestāde nodrošina konsekvenci starp visām riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecību riska pakāpes kopām tā, lai riska pakāpe zemākajā riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecības riska pakāpes kopā vienmēr būtu zemāka par vai vienāda ar riska pakāpi augstākajā riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecības riska pakāpes kopā.
EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
ESRK, izmantojot ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantu un ciešā sadarbībā ar EBI, var saskaņā ar šā panta 8. punktu norīkotajām iestādēm sniegt norādes par abiem turpmāk minētajiem aspektiem:
faktori, kas varētu “nelabvēlīgi ietekmēt pašreizējo vai turpmāko finanšu stabilitāti”, kā minēts 9. punkta otrajā daļā;
indikatīvi kritēriji, kuri saskaņā ar 8. punktu norīkotajai iestādei jāņem vērā augstāku riska pakāpju noteikšanā.
EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2025. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
125. pants
Riska darījumi, kas nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu
Ja iestādei ir jaunākas ķīlas tiesības un pastāv vecākas ķīlas tiesības, kuru nav minētajai iestādei, tad, lai noteiktu to iestādes riska darījuma daļu, kas atbilst 20 % riska pakāpei, no summas, kas ir 55 % no īpašuma vērtības, atskaita to vecāko ķīlas tiesību summu, kuru iestādei nav.
Ja ķīlas tiesības, kuru iestādei nav, ir līdzvērtīgas iestādes ķīlas tiesībām, tad, lai noteiktu to iestādes riska darījuma daļu, kas atbilst 20 % riska pakāpei, no summas, kas ir 55 % no īpašuma vērtības un no kā ir atskaitīta jebkāda tādu vecāku ķīlas tiesību summa, kuru iestādei nav, atskaita rezultātu, ko iegūst no:
55 % īpašuma vērtības, no kā ir atskaitīta vecāku ķīlas tiesību summa, ja tādas pastāv un ir gan iestādei, gan citām iestādēm; un
to ķīlas tiesību summas, kuru iestādei nav un kuras ir līdzvērtīgas iestādes ķīlas tiesībām, pēc tam, kad summa ir dalīta ar visu līdzvērtīgo ķīlas tiesību summu.
Ja kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde saskaņā ar 124. panta 9. punktu ir noteikusi augstāku riska pakāpi vai zemāku īpašuma vērtības procentuālo daļu, nekā minēts šajā punktā, iestādes izmanto saskaņā ar 124. panta 9. punktu noteikto riska pakāpi vai procentuālo daļu.
Atlikušajai pirmajā daļā minētajai riska darījuma daļai, ja tāda ir, piemēro riska pakāpi kā tādam riska darījumam ar darījuma partneri, kas nav nodrošināts ar mājokļa īpašumu.
Šā punkta nolūkos gadījumā, ja kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde saskaņā ar 124. panta 9. punktu ir noteikusi augstāku riska pakāpi vai zemāku riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecības procentuālo daļu, nekā minēts šajā punktā, iestādes izmanto saskaņā ar 124. panta 9. punktu noteikto riska pakāpi vai procentuālo daļu.
1. tabula
|
ETV |
ETV ≤ 50 % |
50 % < ETV ≤ 60 % |
60 % < ETV ≤ 80 % |
80 % < ETV ≤ 90 % |
90 % < ETV ≤ 100 % |
ETV > 100 % |
|
Riska pakāpe |
30 % |
35 % |
45 % |
60 % |
75 % |
105 % |
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, iestādes šā panta 1. punktā minēto procedūru var piemērot riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu, kurš atrodas dalībvalsts teritorijā, ja minētās dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 430.a panta 3. punktu ir publicējusi šādu riska darījumu radīto zaudējumu rādītājus, kuri, pamatojoties uz apkopotajiem datiem, ko minētās dalībvalsts iestādes ir paziņojušas attiecībā uz minētās valsts nekustamā īpašuma tirgu, nepārsniedz nevienu no turpmāk norādītajiem to zaudējumu robežlielumiem, kas apkopoti visiem šādiem riska darījumiem iepriekšējā gadā:
saskaņā ar 430.a panta 1. punkta a) apakšpunktu iestāžu uzrādītā kopsumma, kas dalīta ar saskaņā ar 430.a panta 1. punkta c) apakšpunktu iestāžu uzrādīto kopsummu, nepārsniedz 0,3 %;
saskaņā ar 430.a panta 1. punkta b) apakšpunktu iestāžu uzrādītā kopsumma, kas dalīta ar saskaņā ar 430.a panta 1. punkta c) apakšpunktu iestāžu uzrādīto kopsummu, nepārsniedz 0,5 %.
Ja trešās valsts kompetentā iestāde nepublicē attiecīgos zaudējumu rādītājus riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu, kurš atrodas minētās trešās valsts teritorijā, šādu informāciju par minēto trešo valsti var publicēt EBI ar noteikumu, ka ir pieejami derīgi statistikas dati, kas ir statistiski reprezentatīvi attiecībā uz konkrēto mājokļu īpašumu tirgu.
126. pants
Riska darījumi, kas nodrošināti ar hipotēkām uz komerciālu nekustamo īpašumu
Ja iestādei ir jaunākas ķīlas tiesības un pastāv vecākas ķīlas tiesības, kuru nav minētajai iestādei, tad, lai noteiktu to iestādes riska darījuma daļu, kas atbilst 60 % riska pakāpei, no summas, kas ir 55 % no īpašuma vērtības, atskaita to vecāko ķīlas tiesību summu, kuru iestādei nav.
Ja ķīlas tiesības, kuru iestādei nav, ir līdzvērtīgas iestādes ķīlas tiesībām, tad, lai noteiktu to iestādes riska darījuma daļu, kas atbilst 60 % riska pakāpei, no summas, kas ir 55 % no īpašuma vērtības un no kā ir atskaitīta jebkāda tādu vecāku ķīlas tiesību summa, kuru iestādei nav, atskaita rezultātu, ko iegūst no:
55 % īpašuma vērtības, no kā ir atskaitīta vecāku ķīlas tiesību summa, ja tādas pastāv un ir gan iestādei, gan citām iestādēm; un
to ķīlas tiesību summas, kuru iestādei nav un kuras ir līdzvērtīgas iestādes ķīlas tiesībām, pēc tam, kad summa ir dalīta ar visu līdzvērtīgo ķīlas tiesību summu.
Ja kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde saskaņā ar 124. panta 9. punktu ir noteikusi augstāku riska pakāpi vai zemāku īpašuma vērtības procentuālo daļu, nekā tās, kas minētas šajā punktā, iestādes izmanto saskaņā ar 124. panta 9. punktu noteikto riska pakāpi vai procentuālo daļu.
Atlikušajai pirmajā daļā minētajai riska darījuma daļai, ja tāda ir, piemēro tādu riska pakāpi kā riska darījumam ar darījuma partneri, kas nav nodrošināts ar komerciālu nekustamo īpašumu.
Šā punkta nolūkos gadījumā, ja kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde saskaņā ar 124. panta 9. punktu ir noteikusi augstāku riska pakāpi vai zemāku riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecības procentuālo daļu, nekā minēts šajā punktā, iestādes izmanto saskaņā ar 124. panta 9. punktu noteikto riska pakāpi vai procentuālo daļu.
1. tabula
|
|
ETV ≤ 60 % |
60 % < ETV ≤ 80 % |
ETV > 80 % |
|
Riska pakāpe |
70 % |
90 % |
110 % |
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, iestādes šā panta 1. punktā minēto procedūru var piemērot riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu, kurš atrodas dalībvalsts teritorijā, ja minētās dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 430.a panta 3. punktu ir publicējusi šādu riska darījumu radīto zaudējumu rādītājus, kuri, pamatojoties uz apkopotajiem datiem, ko minētās dalībvalsts iestādes ir paziņojušas attiecībā uz minētās valsts nekustamā īpašuma tirgu, nepārsniedz nevienu no turpmāk norādītajiem to zaudējumu robežlielumiem, kas apkopoti visiem šādiem riska darījumiem iepriekšējā gadā:
saskaņā ar 430.a panta 1. punkta d) apakšpunktu iestāžu uzrādītā kopsumma, kas dalīta ar saskaņā ar 430.a panta 1. punkta f) apakšpunktu iestāžu uzrādīto kopsummu, nepārsniedz 0,3 %;
saskaņā ar 430.a panta 1. punkta e) apakšpunktu iestāžu uzrādītā kopsumma, kas dalīta ar saskaņā ar 430.a panta 1. punkta f) apakšpunktu iestāžu uzrādīto kopsummu, nepārsniedz 0,5 %.
Ja trešās valsts kompetentā iestāde nepublicē attiecīgos zaudējumu rādītājus riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu, kurš atrodas minētās trešās valsts teritorijā, šādu informāciju par minēto trešo valsti var publicēt EBI, ar noteikumu, ka ir pieejami derīgi statistikas dati, kas ir statistiski reprezentatīvi attiecībā uz konkrēto komerciālo nekustamo īpašumu tirgu.
Pamatojoties uz pirmajā daļā minēto ziņojumu un pienācīgi ņemot vērā saistītos starptautiski saskaņotos standartus, ko izstrādājusi BCBS, Komisija vajadzības gadījumā līdz 2028. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.
126.a pants
Zemes iegādes, attīstīšanas un būvniecības riska darījumi
Mājokļa īpašuma ADC riska darījumiem var piešķirt 100 % riska pakāpi ar noteikumu, ka iestāde piemēro stabilus iniciēšanas un uzraudzības standartus, kuri atbilst Direktīvas 2013/36/ES 74. un 79. pantā noteiktajām prasībām, un ja ir ievērots vismaz viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
juridiski saistoši pirmspārdošanas vai pirmsnomas līgumi, kuru ietvaros pircējs vai īrnieks ir veicis ievērojamu skaidras naudas iemaksu, kas līguma izbeigšanas gadījumā tiek atsavināta, vai kuru ietvaros finansējums tiek nodrošināts līdzvērtīgā veidā, vai juridiski saistoši pārdošanas vai nomas līgumi, tostarp, ja maksājums tiek veikts pa daļām būvdarbu gaitā, veido ievērojamu daļu no visiem līgumiem;
parādniekam ir būtisks riskam pakļauts pašu kapitāls, kas atspoguļots kā atbilstoša summa, ko parādnieks ir ieguldījis mājokļa īpašuma vērtībā pēc būvniecības pabeigšanas.
127. pants
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības
Jebkura posteņa nenodrošinātajai daļai, ja parādnieks nav izpildījis saistības saskaņā ar 178. pantu, vai – riska darījumos ar privātpersonām vai MVU – jebkuras tādas kredītiespējas nenodrošinātajai daļai, kurā nav izpildītas saistības saskaņā ar 178. pantu, piemēro šādu riska pakāpi:
150 % – gadījumos, kad specifisko kredītriska korekciju un to summu, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu, kopsumma ir mazāka nekā 20 % no riska darījuma vērtības nenodrošinātās daļas, ja šīs specifiskās kredītriska korekcijas un atskaitījumi netiktu piemēroti;
100 % – gadījumos, kad specifisko kredītriska korekciju un to summu, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu, kopsumma nav mazāka par 20 % no riska darījuma vērtības nenodrošinātās daļas, ja šīs specifiskās kredītriska korekcijas un atskaitījumi netiktu piemēroti.
Aprēķinot pirmajā daļā minētās specifiskās kredītriska korekcijas riska darījumam, kuru iegādājoties saistības jau netika pildītas, iestādes aprēķinā iekļauj jebkādu pozitīvu starpību starp parādnieka minētā riska darījuma neatmaksāto summu un papildu pašu kapitāla samazinājuma summu, ja minētais riska darījums būtu bijis pilnībā norakstīts, un jebkādus jau esošus pašu kapitāla samazinājumus saistībā ar minēto riska darījumu.
▼M17 —————
128. pants
Pakārtoto parāda vērtspapīru riska darījumi
Par pakārtoto parāda vērtspapīru riska darījumiem uzskata šādus riska darījumus:
parāda vērtspapīru riska darījumi, kas ir pakārtoti parasto nenodrošināto kreditoru prasījumiem;
pašu kapitāla instrumenti, ciktāl minētos instrumentus saskaņā ar 133. panta 1. punktu neuzskata par kapitāla vērtspapīru riska darījumiem; un
riska darījumi, kas izriet no iestādes turētajiem atbilstīgo saistību instrumentiem, kuri atbilst 72.b pantā minētajiem nosacījumiem.
129. pants
Riska darījumi segto obligāciju veidā
►M10 Lai segtās obligācijas, kā tās definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/2162 ( 31 ) 3. pantā 1. punktā, atbilstu šā panta 4. un 5. punktā izklāstītā preferenciālā režīma piemērošanas kritērijiem, tās atbilst prasībām, kas izklāstītas šā panta 3., 3.a un 3.b punktā, un ir nodrošinātas ar jebkuriem no šādiem atbilstošajiem aktīviem: ◄
riska darījumi ar Savienības centrālajām valdībām, ECBS centrālajām bankām, publiskā sektora struktūrām, reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm vai to garantēti riska darījumi;
ar trešo valstu centrālajām valdībām, trešo valstu centrālajām bankām, daudzpusējām attīstības bankām, starptautiskām organizācijām noslēgti vai to garantēti riska darījumi, kuri atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, kā izklāstīts šajā nodaļā, un ar trešo valstu publiskā sektora struktūrām, trešo valstu reģionālajām pašvaldībām un trešo valstu vietējām pašpārvaldēm noslēgti vai to garantēti riska darījumi, kuriem riska pakāpi piemēro kā riska darījumiem ar iestādēm vai centrālajām valdībām un centrālajām bankām saskaņā ar attiecīgi 115. panta 1. vai 2. punktu, vai 116. panta 1., 2. vai 4. punktu un kuri atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, kā izklāstīts šajā nodaļā, un riska darījumi šā punkta nozīmē, kuri atbilst vismaz kredītkvalitātes 2. pakāpei, kā izklāstīts šajā nodaļā, ar nosacījumu, ka šādi riska darījumi nepārsniedz 20 % no emitentiestāžu neatmaksāto segto obligāciju nominālvērtības;
riska darījumi ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei vai kredītkvalitātes 2. pakāpei, vai riska darījumi ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 3. pakāpei, ja minētie riska darījumi ir:
īstermiņa noguldījumu veidā, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz 100 dienas, ja tos izmanto, lai izpildītu Direktīvas (ES) 2019/2162 16. pantā minēto seguma portfeļa likviditātes rezerves prasību; vai
tādu atvasināto instrumentu līgumu veidā, kas atbilst minētās direktīvas 11. panta 1. punktam;
aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu līdz mazākajam no attiecīgi ar jebkuriem prioritāriem apķīlājumiem apvienotu apķīlājumu pamatsummas vai 80 % no ieķīlāto īpašumu vērtības;
kredīti mājokļu iegādei, kuru atmaksu pilnībā garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā un kas atbilst kredīta kvalitātes 2. pakāpei vai augstākai pakāpei, kā noteikts šajā nodaļā, ja kredīta katra daļa, kura tiek izmantota, lai izpildītu šā punkta prasības attiecībā uz segtās obligācijas nodrošinājumu, nav lielāka par 80 % no attiecīgā mājokļa īpašuma Francijā vērtības, un ja aizdevuma brīdī kredīta un ienākumu attiecība nepārsniedz 33 %. Aizdevuma brīdī nepastāv nekādi hipotekārie apķīlājumi attiecībā uz mājokļa īpašumu, un attiecībā uz aizdevumiem, kas piešķirti no 2014. gada 1. janvāra, aizņēmējam ir ar līgumu jāapņemas nepieļaut šādus apķīlājumus bez tās kredītiestādes piekrišanas, kura piešķīra aizdevumu. Kredīta un ienākumu attiecība ir rādītājs, kas atspoguļo aizņēmēja to bruto ienākumu daļu, ar ko tiek segta kredīta atmaksa, ieskaitot procentus. Aizsardzības devējs ir vai nu finanšu iestāde, kam atļauju piešķir un ko uzrauga kompetentās iestādes un kam piemēro prudenciālās prasības, kas stingrības ziņā salīdzināmas ar prasībām, kuras piemēro iestādēm, vai iestāde, vai arī apdrošināšanas sabiedrība. Tas izveido savstarpēju garantiju fondu vai līdzvērtīgu aizsardzību apdrošināšanas sabiedrībām, lai absorbētu ar kredītrisku saistītos zaudējumus, kuru kalibrāciju periodiski pārskata kompetentās iestādes. Gan kredītiestāde, gan aizsardzības devējs izvērtē aizņēmēja kredītspēju;
aizdevumi, kas ir nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu līdz mazākajam no attiecīgi ar jebkuriem prioritāriem apķīlājumiem apvienotu apķīlājumu pamatsummas vai 60 % no ieķīlāto īpašumu vērtības. Ar komerciālu nekustamo īpašumu nodrošinātus aizdevumus var atzīt par atbilstošiem, ja 60 % attiecība starp aizdevumu un nodrošinājuma vērtību ir pārsniegta līdz maksimālajam 70 % līmenim, ja kopējā to aktīvu vērtība, kas ieķīlāti kā segto obligāciju nodrošinājums, vismaz par 10 % pārsniedz segtās obligācijas neatmaksāto nominālvērtību un ja obligāciju turētāja prasījums atbilst tiesiskās noteiktības prasībām, kuras izklāstītas 4. nodaļā. Obligāciju turētāja prasījumam jābūt prioritāram attiecībā pret visiem pārējiem prasījumiem pret nodrošinājumu;
aizdevumi, kuri ir nodrošināti ar jūras ķīlu attiecībā uz kuģiem, līdz starpībai starp 60 % no ieķīlātā kuģa vērtības un jebkuru prioritāru jūras ķīlu vērtību.
Šā panta 1.a punkta nolūkā riska darījumi, kas rodas, nododot un pārvaldot ar apķīlātu parāda vērtspapīru īpašumu nodrošinātu aizdevumu parādnieku maksājumus vai nododot un pārvaldot ar šādiem aizdevumiem likvidācijas iegūtus naudas līdzekļus, netiek ņemti vērā minētajā punktā minēto limitu aprēķināšanā.
▼M10 —————
Neskarot šā panta pirmās daļas c) apakšpunktu, līdz 2027. gada 1. jūlijam netiešos riska darījumus ar kredītiestādēm bez ārēja reitinga, kas garantē hipotekāros aizdevumus līdz to reģistrēšanai, šā punkta nolūkos uzskata par riska darījumiem ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, ar noteikumu, ka tie ir īstermiņa riska darījumi, kas iedalīti A kategorijā saskaņā ar 121. pantu, un ka garantētie hipotekārie aizdevumi pēc reģistrēšanas būs atbilstīgi preferenciālam režīmam, ievērojot šā panta pirmās daļas d), e) un f) apakšpunktu.
Šā panta 1. punkta pirmās daļas c) punkta nolūkā:
attiecībā uz riska darījumiem ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, riska darījumi nepārsniedz 15 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nominālvērtības;
attiecībā uz riska darījumiem ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 2. pakāpei, riska darījumi nepārsniedz 10 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nominālvērtības;
attiecībā uz riska darījumiem ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 3. pakāpei, kuri notiek īstermiņa noguldījumu veidā, kā minēts šā panta 1. punkta pirmās daļas c) punkta i) apakšpunktā, vai atvasināto instrumentu līgumu veidā, kā minēts šā panta 1. punkta pirmās daļas c) punkta ii) apakšpunktā, kopējie riska darījumi nepārsniedz 8 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nominālvērtības; kompetentās iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2162 18. panta 2. punktu, pēc apspriešanās ar EBI var atļaut riska darījumus ar kredītiestādēm, kuri atbilst kredītkvalitātes 3. pakāpei, atvasināto instrumentu līgumu veidā, ar noteikumu, ka attiecīgajās dalībvalstīs var dokumentēt ievērojamas potenciālas koncentrācijas problēmas, ko rada minētajā punktā minēto kredītkvalitātes 1. un 2. pakāpes prasību piemērošana;
kopējie riska darījumi ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 1., 2. vai 3. pakāpei, nepārsniedz 15 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nominālvērtības un kopējie riska darījumi ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 2. vai 3. pakāpei, nepārsniedz 10 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segtu obligāciju nominālvērtības.
Nekustamā īpašuma novērtēšanas nolūkā, ievērojot Direktīvas (ES) 2019/2162 18. panta 2. punktu, norīkotās kompetentās iestādes var ļaut minēto īpašumu novērtēt atbilstoši tirgus vērtībai vai zemāk, vai dalībvalstīs, kuras tiesību aktos vai regulatīvajos noteikumos ir paredzējušas stingrus kritērijus attiecībā uz hipotekārās vērtības novērtēšanu, minētā īpašuma hipotekāro vērtību novērtēt, nepiemērojot šīs regulas 229. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktos ierobežojumus.
Papildus segtu obligāciju nodrošināšanai ar šā panta 1. punktā uzskaitītajiem atbilstīgajiem aktīviem tām piemēro arī Direktīvas (ES) 2019/2162 3. panta 14. punktā definētās virsnodrošināšanas 5 % minimālo līmeni.
Šā punkta pirmās daļas nolūkā visu seguma aktīvu, kā tie definēti minētās direktīvas 3. panta 4. punktā, nominālvērtība ir vismaz vienāda ar emitēto un vēl nedzēsto segtu obligāciju nominālvērtību (“nominālais princips”) un sastāv no atbilstīgiem aktīviem, kā noteikts šā panta 1. punktā.
Dalībvalstis var noteikt segtajām obligācijām zemāku virsnodrošināšanas minimālo līmeni vai atļaut savām kompetentajām iestādēm noteikt šādu līmeni, ar noteikumu, ka:
vai nu virsnodrošināšanas aprēķināšana balstās uz oficiālu pieeju, kas ņem vērā aktīvu pamatā esošo risku, vai arī aktīvu vērtēšana ir atkarīga no hipotekārās vērtības; un
virsnodrošināšanas minimālais līmenis nav zemāks par 2 %, pamatojoties uz nominālo principu, kas minēts Direktīvas (ES) 2019/2162 15. panta 6. un 7. punktā.
Aktīviem, kurus iekļauj virsnodrošināšanas minimālā līmeņa aprēķināšanā, nepiemēro riska darījumu lieluma limitus, kas noteikti 1a. punktā, un tos neņem vērā šo limitu aprēķināšanā.
Segtajām obligācijām, par kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI veikts tieši piemērojams kredītnovērtējums, saskaņā ar 1. tabulu piešķir riska pakāpi, kas atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.
1. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska pakāpe |
10 % |
20 % |
20 % |
50 % |
50 % |
100 % |
Segtajām obligācijām, par kurām nav pieejams norīkotas ĀKNI veikts tieši piemērojams kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi, pamatojoties uz riska pakāpi, ko piemēro augstākas prioritātes nenodrošinātajiem riska darījumiem ar iestādi, kura tās emitē. Starp riska pakāpēm pastāv šāda attiecība:
ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 20 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 10 % riska pakāpi;
ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 30 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 15 % riska pakāpi;
ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 40 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 20 % riska pakāpi;
ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 50 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 25 % riska pakāpi;
ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 75 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 35 % riska pakāpi;
ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 100 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 50 % riska pakāpi;
ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 150 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 100 % riska pakāpi.
130. pants
Posteņi, kas ir vērtspapīrošanas pozīcijas
Riska darījumu riska svērtās vērtības vērtspapīrošanas pozīcijām nosaka saskaņā ar 5. nodaļu.
131. pants
Riska darījumi ar iestādēm un komercsabiedrībām, kuriem ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums
Riska darījumiem ar iestādēm un komercsabiedrībām, par kuriem ir pieejams norīkotas ĀKNI īstermiņa kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 7. tabulu, kas atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.
7. Tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska pakāpe |
20 % |
50 % |
100 % |
150 % |
150 % |
150 % |
132. pants
Pašu kapitāla prasības riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā
Ievērojot 132.b panta 2. punktu, iestādes, kas neizmanto caurskatāmības pieeju vai pilnvaru pieeju, piesaista saviem riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā riska pakāpi 1 250 % apmērā (“atkāpšanās pieeja”).
Iestādes var aprēķināt riska darījuma riska svērto vērtību saviem riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, izmantojot šajā punktā minēto pieeju kombināciju, ar noteikumu, ka ir izpildīti nosacījumi minēto pieeju izmantošanai.
Iestādes var noteikt riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumiem saskaņā ar pieejām, kas izklāstītas 132.a pantā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
KIU ir kāds no turpmāk minētajiem:
pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums (PVKIU), ko regulē Direktīva 2009/65/EK;
AIF, ko pārvalda ES AIFP, kas reģistrēts saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 3. punktu;
AIF, ko pārvalda ES AIFP, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu;
AIF, ko pārvalda ārpussavienības AIFP, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 37. pantu;
ārpussavienības AIF, ko pārvalda ārpussavienības AIFP un laiž tirgū saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 42. pantu;
ārpussavienības AIF, kas Savienībā netiek laists tirgū un ko pārvalda ārpussavienības AIFP, kurš veic uzņēmējdarbību kādā no trešām valstīm un uz kuru attiecas deleģēts akts, kas minēts Direktīvas 2011/61/ES 67. panta 6. punktā;
KIU prospektā vai līdzvērtīgā dokumentā ir iekļautas:
aktīvu kategorijas, kurās KIU ir atļauts ieguldīt,
ja pastāv ieguldījumu limiti – relatīvie limiti un to aprēķināšanas metodika;
KIU vai KIU pārvaldes sabiedrības ziņojumi iestādei atbilst šādām prasībām:
par KIU riska darījumiem ziņo vismaz tikpat bieži kā par iestādes riska darījumiem,
finanšu informācijas detalizācijas pakāpe ir pietiekama, lai iestāde varētu aprēķināt KIU riska darījuma riska svērto vērtību saskaņā ar iestādes izvēlēto pieeju,
ja iestāde izmanto caurskatāmības pieeju, informāciju par pamatā esošiem riska darījumiem pārbauda neatkarīga trešā persona.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta, daudzpusējas un divpusējas attīstības bankas un citas iestādes, kas KIU veic kopīgus ieguldījumus ar daudzpusējām vai divpusējām attīstības bankām, minētā KIU riska darījumu riska svērtās vērtības var noteikt saskaņā ar pieejām, kas izklāstītas 132.a pantā, ar noteikumu, ka ir izpildīti šā punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi un ka KIU ieguldījuma pilnvarojumā paredzēts ierobežojums, proti, – attiecīgais KIU var ieguldīt tikai tādos aktīvu veidos, kas sekmē jaunattīstības valstu ilgtspējīgu attīstību.
Iestādes savai kompetentai iestādei paziņo par tiem KIU, kurām tās piemēro otrajā daļā minēto režīmu.
Atkāpjoties no pirmās daļas c) apakšpunkta i) punkta, gadījumos, kad iestāde riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumiem nosaka saskaņā ar pieeju, kas balstīta uz pilnvarojumu, KIU vai KIU pārvaldes sabiedrības ziņojumu sniegšana iestādei var attiekties tikai uz KIU ieguldījumu pilnvarojumu un jebkādām izmaiņām tajā, un to var veikt tikai tad, ja iestādei pirmoreiz rodas riska darījums ar KIU un ja ir izmaiņas KIU ieguldījumu pilnvarojumā.
Iestādes, kurām nav atbilstīgu datu vai informācijas, lai aprēķinātu riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumiem saskaņā ar 132.a pantā izklāstītajām pieejām, var izmantot trešās personas aprēķinus, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
trešā persona ir vai nu:
KIU depozītu iestāde vai depozītu finanšu iestāde, ar noteikumu, ka KIU iegulda tikai vērtspapīros un nogulda visus vērtspapīrus minētajā depozītu iestādē vai depozītu finanšu iestādē; vai
attiecībā uz KIU, kas nav ietverti šā punkta i) apakšpunktā, – KIU pārvaldes sabiedrība, ar noteikumu, ka šī sabiedrība atbilst 3. punkta a) apakšpunktā izklāstītajam nosacījumam;
trešā persona veic aprēķinus saskaņā ar pieejām, kas izklāstītas attiecīgi 132.a panta 1., 2. vai 3. punktā;
ārējais revidents ir apstiprinājis trešās personas aprēķinu pareizību.
Iestādes, kas izmanto trešo personu aprēķinus, reizina minētajos aprēķinos iegūto riska darījumu riska svērto vērtību KIU riska darījumiem ar koeficientu 1,2.
Atkāpjoties no otrās daļas, ja iestādei ir neierobežota piekļuve trešās personas veiktajiem detalizētajiem aprēķiniem, koeficientu 1,2 nepiemēro. Pēc pieprasījuma iestāde šos aprēķinus iesniedz savai kompetentajai iestādei.
), kas aprēķināta saskaņā ar 132.c pantā izklāstīto formulu, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
iestādes novērtē savu līdzdalību KIU daļās vai ieguldījumu apliecībās sākotnējās izmaksās, savukārt KIU pamatā esošo aktīvu vērtību tās novērtē patiesajā vērtībā, ja tās piemēro caurskatāmības pieeju;
izmaiņas to daļu vai ieguldījumu apliecību tirgus vērtībā, kurām vērtību iestādes novērtē sākotnējās izmaksās, nemaina ne minēto iestāžu pašu kapitāla apjomu, ne riska darījuma vērtību, kas saistīta ar minēto līdzdalību.
132.a pants
Pieejas KIU riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai
Iestādes pirmajā daļā minētos aprēķinus veic ar pieņēmumu, ka KIU vispirms uzņemas riska darījumus maksimālā apmērā, kādu pieļauj tā pilnvaras vai attiecīgie tiesību akti riska darījumos, kas piesaista augstāko pašu kapitāla prasību, un tad turpina uzņemties riska darījumus dilstošā secībā, kamēr tiek sasniegts maksimālais kopējo riska darījumu ierobežojums, un ka KIU maksimālajam apmēram, kādu pieļauj tā pilnvaras vai attiecīgie tiesību akti, attiecīgā gadījumā piemēro sviru.
Iestādes veic aprēķinus, kas minēti pirmajā daļā, saskaņā ar metodēm, kas izklāstītas šajā nodaļā, šīs sadaļas 5. nodaļā un 6. nodaļas 3., 4. vai 5. iedaļā.
Atkāpjoties no pirmās daļas, iestāde no pašu kapitāla prasības aprēķiniem attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku var izslēgt tos atvasināto instrumentu riska darījumus, uz kuriem minētā prasība neattiektos, ja tos tiešā veidā izraisītu iestāde.
EBI līdz 2020. gada 28. martam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.
132.b pants
Izņēmumi attiecībā uz pieejām KIU riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai
132.c pants
Aprēķina procedūra ārpusbilances riska darījumiem ar KIU
Iestādes aprēķina riska darījuma riska svērto vērtību saviem ārpusbilances posteņiem, kurus iespējams pārvērst riska darījumos KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, reizinot riska darījumu vērtības minētajiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar 111. pantu, ar šādu riska pakāpi:
visiem riska darījumiem, kuriem iestādes izmanto vienu no 132.a pantā izklāstītajām pieejām:
kur:
|
|
= |
riska pakāpe; |
|
i |
= |
indekss, ar ko apzīmē KIU: |
|
RWAEi |
= |
vērtība, ko attiecībā uz KIUi aprēķina saskaņā ar 132.a pantu; |
|
|
= |
riska darījuma vērtība KIUi riska darījumiem; |
|
Ai |
= |
KIUi aktīvu uzskaites vērtība; un |
|
EQi |
= |
KIUi pašu kapitāla uzskaites vērtība; |
.
Riska darījumu riska svērtās vērtības ārpusbilances posteņu riska darījumiem, kas radušies no minimālās vērtības saistībām, kuras atbilst visiem šā panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, iestādes aprēķina, reizinot minēto riska darījumu vērtību ar kredīta pārrēķināšanas koeficientu 20 % apmērā un riska svērumu, kas atvasināts saskaņā ar 132. vai 152. pantu.
Riska darījumu riska svērtās vērtības ārpusbilances posteņu riska darījumiem, kas radušies no minimālās vērtības saistībām saskaņā ar 2. punktu, iestādes nosaka, ja ir izpildīti visi turpmāk uzskaitītie nosacījumi:
iestādes ārpusbilances posteņu riska darījums ir minimālās vērtības saistība tādam ieguldījumam vienas vai vairāku KIU daļās vai ieguldījumu apliecībās, kurš paredz, ka iestādei ir pienākums veikt nomaksu saskaņā ar minimālās vērtības saistību tikai tad, ja pamatā esošā viena vai vairāku KIU riska darījuma tirgus vērtība ir konkrētā līgumā noteiktā laikā par vienu vai vairākiem punktiem zemāka par iepriekš noteiktu robežvērtību;
KIU ir kāds no turpmāk minētajiem:
PVKIU, kā definēts Direktīvā 2009/65/EK; vai
AIF, kā definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kas iegulda tikai pārvedamos vērtspapīros vai citos Direktīvas 2009/65/EK 50. panta 1. punktā minētos likvīdos finanšu aktīvos, ja fonda pilnvaras nepieļauj sviru, kas būtu augstāka par to, kura atļauta saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 51. panta 3. punktu;
pašreizējā pamatā esošā riska darījumu tirgus vērtība KIU, kuram piemēro minimālās vērtības saistību, neņemot vērā ārpusbilances minimālās vērtības saistību ietekmi, sedz vai pārsniedz robežvērtības pašreizējo vērtību, kura precizēta minimālās vērtības saistībā;
ja samazinās viena vai vairāku KIU pamatā esošo riska darījumu tirgus vērtības pārākums pār minimālās vērtības saistības pašreizējo vērtību, iestāde vai cits uzņēmums, ciktāl uz to attiecas konsolidētā uzraudzība, kurai saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2002/87/EK pakļauta arī pati iestāde, var ietekmēt viena vai vairāku KIU pamatā esošo riska darījumu sastāvu vai kā citādi ierobežot turpmāka minētā pārākuma samazinājuma potenciālu;
minimālās vērtības saistības galīgais tiešais vai netiešais labumguvējs parasti ir privātais klients, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 11. apakšpunktā.
133. pants
Kapitāla vērtspapīru riska darījumi
Kapitāla vērtspapīru riska darījumi ir visi turpmāk minētie riska darījumi:
jebkurš riska darījums, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
tas nav dzēšams tādā nozīmē, ka ieguldītos līdzekļus var atgūt tikai no ieguldījuma pārdošanas vai tiesību uz ieguldījumu pārdošanas, vai emitenta likvidācijas;
tas emitentam nerada saistības;
tas satur atlikušo prasījumu pret emitenta aktīviem vai ienākumiem;
instrumenti, kas būtu kvalificējami kā pirmā līmeņa kapitāla posteņi, ja tos emitētu iestāde;
instrumenti, kas emitentam rada saistības un atbilst jebkuram no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
emitents spēj atlikt saistību nokārtošanu uz nenoteiktu laiku;
saistības ir paredzēts vai atļauts pēc emitenta ieskatiem nokārtot, emitējot noteiktu skaitu emitenta parasto akciju;
saistības ir paredzēts vai atļauts pēc emitenta ieskatiem nokārtot, emitējot dažādu skaitu emitenta parasto akciju, un ceteris paribus jebkādas saistību vērtības izmaiņas ir saistītas un salīdzināmas ar emitenta noteikta skaita parasto akciju vērtības izmaiņām un vērstas tajā pašā virzienā kā tās;
instrumenta turētājam ir iespēja pieprasīt, lai saistības tiek nokārtotas ar parastajām akcijām, ja vien nav izpildīts viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
tirgota instrumenta gadījumā iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka instruments tirgū drīzāk tiek tirgots kā emitenta parāda vērtspapīri, nevis kā tā pašu kapitāla vērtspapīri;
netirgotu instrumentu gadījumā iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka instruments būtu jāuzskata par parāda pozīciju;
parādsaistības un citi vērtspapīri, partnerības līgumi, atvasinātie instrumenti vai citi instrumenti, kas strukturēti tā, ka tie pēc ekonomiskās būtības ir līdzīgi a), b) un c) apakšpunktā minētajiem riska darījumiem, tostarp saistības, kuru radītā peļņa ir saistīta ar pašu kapitāla vērtspapīru radīto peļņu;
kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kas ir iegrāmatoti kā aizdevums, bet izriet no parāda aizstāšanas ar pašu kapitālu, kura notikusi pienācīgas parāda realizācijas vai pārstrukturēšanas ietvaros.
Pirmās daļas c) apakšpunkta iii) punkta nolūkos saistībās iekļauj tās saistības, ko paredzēts vai atļauts nokārtot, emitējot dažādu skaitu emitenta parasto akciju, kurām saistību monetārās vērtības izmaiņas ir vienādas ar noteikta skaita parasto akciju patiesās vērtības izmaiņām, kas reizinātas ar konkrētu faktoru, un gan faktors, gan minētais akciju skaits ir noteikts.
Pirmās daļas c) apakšpunkta iv) punkta nolūkos, ja viens no minētajā punktā paredzētajiem nosacījumiem ir izpildīts, iestāde ar iepriekšēju kompetentās iestādes atļauju regulatīvos nolūkos var sadalīt riskus.
Kapitāla vērtspapīru ieguldījumus neuzskata par kapitāla vērtspapīru riska darījumiem nevienā no turpmāk minētajiem gadījumiem:
kapitāla vērtspapīru ieguldījumi ir strukturēti tā, ka tie pēc ekonomiskās būtības ir līdzīgi tādu parāda instrumentu ekonomiskajai būtībai, kuri neatbilst 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem;
kapitāla vērtspapīru ieguldījumi ir vērtspapīrošanas riska darījumi.
Turpmāk minētajiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ar biržas sarakstā neiekļautām sabiedrībām piešķir 400 % riska pakāpi, ja vien minētie riska darījumi nav jāatskaita vai tiem nav jāpiešķir riska pakāpe saskaņā ar Otro daļu:
ieguldījumi īslaicīgas tālākpārdošanas nolūkos;
ieguldījumi riska kapitāla sabiedrībās vai līdzīgi ieguldījumi, kas iegādāti, paredzot ievērojamu īstermiņa kapitāla pieaugumu.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, ilgtermiņa kapitāla vērtspapīru ieguldījumiem, tostarp ieguldījumiem tādu korporatīvo klientu kapitāla vērtspapīros, ar kuriem iestādei ir ilgtermiņa uzņēmējdarbības attiecības vai ar kuriem iestāde plāno tās izveidot, un parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru mijmaiņas darījumiem riska pakāpi piešķir attiecīgi saskaņā ar 3. vai 5. punktu. Šā panta nolūkos ilgtermiņa kapitāla vērtspapīru ieguldījums ir kapitāla vērtspapīru ieguldījums, kuru tur trīs gadus vai ilgāk vai kurš veikts ar nolūku to turēt trīs gadus vai ilgāk, kā to apstiprinājusi iestādes augstākā vadība.
Iestādes, kas iepriekš saņēmušas kompetento iestāžu atļauju, 100 % riska pakāpi var piešķirt kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kuri radušies saistībā ar likumdošanas programmām īpašu ekonomikas sektoru stimulēšanai, līdz tik lielai šādu kapitāla vērtspapīru riska darījumu daļai, kas kopumā nepārsniedz 10 % no iestādes pašu kapitāla, kurš atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
likumdošanas programmas iestādes ieguldījuma veikšanai paredz būtiskas subsīdijas vai garantijas, ko sniedz arī daudzpusējas attīstības bankas, 429.a panta 2. punktā definētās valsts attīstības kredītiestādes vai starptautiskas organizācijas;
likumdošanas programmās ir paredzēta zināma valdības pārraudzība;
likumdošanas programmās ir paredzēti ierobežojumi attiecībā uz kapitāla vērtspapīru ieguldījumiem, piemēram, ierobežojumi attiecībā uz to uzņēmumu lielumu un veidiem, kuros iestāde veic ieguldījumus, pieļaujamajām līdzdalības summām, ģeogrāfisko atrašanās vietu un citiem nozīmīgiem faktoriem, kas mazina ieguldītājas iestādes potenciālo ieguldījumu risku.
134. pants
Citi posteņi
3.
1.
135. pants
ĀKNI veiktu kredītnovērtējumu izmantošana
Komisija, pamatojoties uz minēto ziņojumu, attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu līdz 2026. gada 10. janvārim.
2.
136. pants
ĀKNI kredītnovērtējumu attiecināšana
EBI, EAAPI un EVTI līdz 2014. gada 1. jūlijam iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai, kā arī vajadzības gadījumā iesniedz pārskatītos īstenošanas tehnisko standartu projektus.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.
Attiecinot kredītnovērtējumus, EBI, EAAPI un EVTI ievēro šādas prasības:
lai diferencētu katrā kredītnovērtējumā izteiktos relatīvos riska līmeņus, EBI, EAAPI un EVTI nosaka kvantitatīvos kritērijus, piemēram, ilgtermiņa saistību neizpildes rādītājs saistībā ar visiem posteņiem, kam piešķirts viens un tas pats kredītnovērtējums; tām ĀKNI, kas dibinātas nesen vai ir apkopojušas saistību neizpildes datus tikai par īsu laikposmu, EBI, EAAPI un EVTI pieprasa sniegt vērtējumu par ilgtermiņa saistību neizpildes rādītāju saistībā ar visiem posteņiem, kam piešķirts viens un tas pats kredītnovērtējums;
lai diferencētu katrā kredītnovērtējumā izteiktos relatīvos riska līmeņus, EBI, EAAPI un EVTI ņem vērā kvalitatīvos faktorus, piemēram, ĀKNI aptverto emitentu kopumu, ĀKNI piešķirto kredītnovērtējumu diapazonu, katra kredītnovērtējuma nozīmi un to, kā šī ĀKNI definē saistību neizpildi;
EBI, EAAPI un EVTI salīdzina saistību neizpildes rādītājus, kas iegūti par katru kādas ĀKNI kredītnovērtējumu, un salīdzina tos ar etalonu, kas balstīts uz saistību neizpildes rādītājiem, ko citas ĀKNI ieguvušas attiecībā uz emitentu kopu, kura, pēc kompetentās iestādes uzskatiem, pārstāv līdzvērtīgu kredītriska līmeni;
ja saistību neizpildes rādītāji, kas iegūti par kādas konkrētas ĀKNI kredītnovērtējumu, būtiski un regulāri pārsniedz etalonu, EBI, EAAPI un EVTI šīs ĀKNI kredītnovērtējumam piešķir augstāku kredītkvalitātes pakāpi kredītkvalitātes novērtējuma skalā;
ja EBI, EAAPI un EVTI ir palielinājusi ar kādas ĀKNI konkrētu kredītnovērtējumu saistīto riska pakāpi un ja šīs ĀKNI saistību neizpildes rādītāji, kas konstatēti tās kredītnovērtējumam, vairs būtiski un regulāri nepārsniedz etalonu, EBI, EAAPI un EVTI var atjaunot sākotnējo kredītkvalitātes pakāpi kredītkvalitātes novērtējuma skalā attiecībā uz ĀKNI kredītnovērtējumu.
EBI, EAAPI un EVTI līdz 2014. gada 1. jūlijam iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.
3.
137. pants
Eksporta kredīta aģentūru kredītnovērtējumu izmantošana
Šīs regulas 114. panta vajadzībām iestādes var izmantot tās eksporta kredīta aģentūras kredītnovērtējumus, kuru iestāde ir norīkojusi, ja ir atbilstība vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
tādu eksporta kredīta aģentūru vienprātīgs riska novērtējums, kas ir ESAO "Vienošanās par pamatnostādnēm attiecībā uz oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem" dalībnieces;
eksporta kredītu aģentūra publisko savus kredītnovērtējumus, un šī eksporta kredītu aģentūra ievēro ESAO metodiku, un kredītnovērtējums ir saistīts ar vienu no astoņām minimālajām eksporta apdrošināšanas prēmijām (turpmāk – MEIP), ko paredz metodika, par kuru vienojusies ESAO. Iestāde var anulēt eksporta kredīta aģentūras norīkojumu. Iestādei šādu anulēšanu pamato, ja ir konkrētas pazīmes, ka šādas anulēšanas pamatā ir iecere mazināt kapitāla pietiekamības prasības.
Riska darījumiem, kam eksporta kredīta aģentūras veiktais kredītnovērtējums ir atzīts riska pakāpes noteikšanai, riska pakāpi piešķir saskaņā ar 9. tabulu.
9. Tabula
|
MEIP |
0 |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
|
Riska pakāpe |
0 % |
0 % |
20 % |
50 % |
100 % |
100 % |
100 % |
150 % |
4.
138. pants
Vispārīgas prasības
Iestāde var norīkot vienu vai vairākas ĀKNI, ko izmanto, lai noteiktu riska pakāpes, kuras piešķiramas aktīvu un ārpusbilances posteņiem. Iestāde var anulēt ĀKNI norīkojumu. Iestāde šādu anulēšanu pamato, ja ir konkrētas pazīmes, ka šādas anulēšanas pamatā ir iecere mazināt kapitāla pietiekamības prasības. Kredītnovērtējumus neizmanto selektīvi. Iestāde izmanto pasūtītus kredītnovērtējumus. Tomēr tā var izmantot nepasūtītus kredītnovērtējumus, ja EBI ir apstiprinājusi, ka ĀKNI veikts nepasūtīts kredītnovērtējums kvalitatīvi nav atšķirīgs no šīs ĀKNI veikta pasūtīta kredītnovērtējuma. EBI šādu apstiprinājumu atsakās dot vai anulē to jo īpaši tad, ja ĀKNI ir izmantojusi nepasūtītu kredītnovērtējumu, lai izdarītu spiedienu uz novērtēto sabiedrību, lai tā pasūtītu kredītnovērtējumu vai kādu citu pakalpojumu. Izmantojot kredītnovērtējumus, iestādes ievēro šādas prasības:
iestāde, kas nolemj izmantot kredītnovērtējumus, kurus veikusi ĀKNI kādai noteiktai posteņu kategorijai, šos kredītnovērtējumus izmanto konsekventi attiecībā uz visiem šīs kategorijas riska darījumiem;
iestāde, kas nolemj izmantot kredītnovērtējumus, kurus veikusi ĀKNI, tos laika gaitā izmanto nepārtraukti un konsekventi;
iestāde izmanto vienīgi tādus ĀKNI kredītnovērtējumus, kuros ņemtas vērā visas summas, kas tai pienākas – gan pamatsummas, gan procentus;
ja attiecībā uz novērtētu posteni ir pieejams tikai viens kādas norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, šo novērtējumu izmanto, lai noteiktu šā posteņa riska pakāpi;
ja ir pieejami divi norīkotu ĀKNI kredītnovērtējumi un tie kādam postenim, kam piešķirts kredītreitings, paredz atšķirīgas riska pakāpes, tad piešķir augstāko riska pakāpi;
ja kādam novērtētam postenim ir pieejami vairāk nekā divi norīkotu ĀKNI kredītnovērtējumi, tad izmanto tos divus novērtējumus, kas veido divas zemākās riska pakāpes. Ja divas zemākās riska pakāpes ir atšķirīgas, piešķir augstāko no šīm riska pakāpēm. Ja divas zemākās riska pakāpes ir vienādas, piešķir šo riska pakāpi;
attiecībā uz riska darījumiem ar iestādēm iestāde neizmanto tādu ĀKNI veiktu kredītnovērtējumu, kurā ir iekļauti pieņēmumi par netiešu valdības atbalstu, ja vien attiecīgais ĀKNI veiktais kredītnovērtējums neattiecas uz iestādi, kura pieder centrālajām valdībām, reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm vai kuru tās ir izveidojušas.
Pirmās daļas g) apakšpunkta nolūkos tādu iestāžu gadījumā, kuras nav iestādes, kas pieder centrālajām valdībām, reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm vai ko tās ir izveidojušas, un kurām ir tikai ĀKNI veikti kredītnovērtējumi, kuros ir iekļauti pieņēmumi par netiešu valdības atbalstu, riska darījumus ar šādām iestādēm saskaņā ar 121. pantu uzskata par riska darījumiem ar iestādēm, kam nav piešķirts kredītreitings.
“Netiešs valdības atbalsts” nozīmē, ka centrālā valdība, reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde rīkotos tā, lai novērstu zaudējumu rašanos iestādes kreditoriem, ja iestādes neizpildīs saistības vai nonāks grūtībās.
139. pants
Emitentu un emisiju kredītnovērtējums
Ja attiecībā uz konkrētu posteni nepastāv tieši piemērojams kredītnovērtējums, bet pastāv kredītnovērtējumi konkrētai emisijas programmai vai shēmai, kurā neietilpst postenis, kas veido riska darījumu, vai ja pastāv emitenta vispārīgs kredītnovērtējums, tad šo kredītnovērtējumu izmanto jebkurā no šādiem gadījumiem:
kredītnovērtējums rada augstāku riska pakāpi nekā tā būtu gadījumā, ja riska darījumu uzskatītu par tādu, kam nav piešķirts kredītnovērtējums, un attiecīgais riska darījums:
nav specializētās kreditēšanas riska darījums;
visos aspektos ir vai nu līdzvērtīgs, vai zemākas prioritātes attiecībā pret konkrēto emisijas programmu vai shēmu, vai pret šā emitenta augstākas prioritātes nenodrošinātiem riska darījumiem atkarībā no konkrētā gadījuma;
kredītnovērtējums rada zemāku riska pakāpi, nekā tā būtu gadījumā, ja riska darījumu uzskatītu par tādu, kam nav piešķirts kredītnovērtējums, un attiecīgais riska darījums:
nav specializētās kreditēšanas riska darījums;
visos aspektos ir vai nu līdzvērtīgs, vai augstākas prioritātes attiecībā pret konkrēto emisijas programmu vai shēmu, vai pret šā emitenta augstākas prioritātes nenodrošinātiem riska darījumiem atkarībā no konkrētā gadījuma.
Visos citos gadījumos riska darījumu pielīdzina riska darījumam, kam nav novērtējuma.
140. pants
Ilgtermiņa un īstermiņa kredītnovērtējumi
Jebkādu īstermiņa kredītnovērtējumu var piemērot vienīgi tam postenim, uz kuru šis īstermiņa kredītnovērtējums attiecas, un to neizmanto, lai iegūtu riska pakāpes jebkādam citam postenim, izņemot šādus gadījumus:
ja darījumam, kam ir īstermiņa kredītnovērtējums, piešķir 150 % riska pakāpi, tad visiem šā parādnieka nenodrošinātajiem riska darījumiem, kuriem nav kredītnovērtējuma, gan īstermiņa, gan ilgtermiņa, arī piešķir 150 % riska pakāpi;
ja darījumam, kam ir īstermiņa kredītnovērtējums, piešķir 50 % riska pakāpi, tad nevienam īstermiņa riska darījumam, kuram nav kredītnovērtējuma, nepiešķir riska pakāpi, kas būtu zemāka par 100 %.
141. pants
Posteņi vietējā un ārvalstu valūtā
Pirmās daļas nolūkā, ja ārvalstu valūtā denominēts riska darījums ir garantēts pret konvertējamības un pārvešanas risku, parādnieka vietējās valūtas posteņa kredītnovērtējumu var izmantot tikai, lai noteiktu minētā riska darījuma garantētās daļas riska pakāpi. Tai riska darījuma daļai, kura nav garantēta, riska pakāpi nosaka, pamatojoties uz parādnieka kredītnovērtējumu, kas attiecas uz minētajā valūtā denominētu posteni.
3.
NODAĻA
Uz iekšējiem reitingiem balstīta pieeja
1.
142. pants
Definīcijas
Šajā nodaļā izmanto šādas definīcijas:
"reitingu sistēma" aptver visas tās metodes, procesus, pārbaudes, datu vākšanu un informācijas tehnoloģiju sistēmas, kas palīdz novērtēt kredītrisku, iedalīt riska darījumus reitinga kategorijās vai portfeļos un kvantitatīvi noteikt saistību nepildīšanas un zaudējumu aplēses noteiktam riska darījuma veidam;
“riska darījuma kategorija” ir jebkura no 147. panta 2. punkta a) apakšpunktā, aa) apakšpunkta i) vai ii) punktā, b) apakšpunktā, c) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā, d) apakšpunkta i), ii), iii) vai iv) punktā, e), ea), f) vai g) apakšpunktā minētajām riska darījumu kategorijām;
“riska darījums ar komercsabiedrību” ir riska darījums, kas iedalīts kādā no 147. panta 2. punkta c) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā minētajām riska darījumu kategorijām;
“riska darījums ar privātpersonām vai MVU” ir riska darījums, kas iedalīts kādā no 147. panta 2. punkta d) apakšpunkta i), ii), iii) vai iv) punktā minētajām riska darījumu kategorijām;
“riska darījums ar reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām” ir riska darījums, kas iedalīts kādā no 147. panta 2. punkta aa) apakšpunkta i) vai ii) punktā minētajām riska darījumu kategorijām;
“riska darījumu veids” ir viendabīgi pārvaldītu riska darījumu grupa, kas var attiekties uz vienu sabiedrību vai vienu sabiedrību apakškopu grupā, ar noteikumu, ka citās grupas sabiedrībās to pašu riska darījumu veidu pārvalda citādi;
"uzņēmējdarbības vienība" ir jebkura atsevišķa organizatoriska vai juridiska struktūra, darbības novirziens, ģeogrāfiskas atrašanās vietas;
“liela regulēta finanšu sektora sabiedrība” ir finanšu sektora sabiedrība, kura atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
sabiedrības vai tās mātesuzņēmuma, ja sabiedrībai ir mātesuzņēmums, individuāli vai konsolidēti aprēķinātie kopējie aktīvi ir vienādi ar 70 miljardiem EUR vai vairāk, aktīvu apjoma noteikšanai izmantojot jaunāko revidēto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu;
sabiedrībai prudenciālās prasības piemēro tieši individuālā vai konsolidētā līmenī vai netieši tās mātesuzņēmuma prudenciālās konsolidācijas rezultātā saskaņā ar šo regulu, Regulu (ES) 2019/2033, Direktīvu 2009/138/EK vai trešās valsts tiesību aktos noteiktām prudenciālajām prasībām, kuras ir vismaz līdzvērtīgas minētajiem Savienības aktiem;
“neregulēta finanšu sektora sabiedrība” ir finanšu sektora sabiedrība, kas neatbilst 4) apakšpunkta b) punktā izklāstītajam nosacījumam;
“liela komercsabiedrība” ir komercsabiedrība, kuras konsolidētais gada apgrozījums pārsniedz 500 miljonus EUR vai kura ietilpst grupā ar kopējo konsolidētās grupas gada apgrozījumu, kas pārsniedz 500 miljonus EUR;
"parādnieka kategorija" ir riska kategorija reitingu sistēmas parādnieku reitingu skalā, kurā iedala parādniekus, balstoties uz noteiktu un skaidru reitinga kritēriju kopumu, no kā iegūst saistību PD aplēses;
"darījuma kategorija" ir riska kategorija reitingu sistēmas darījumu skalā, kurā iedala riska darījumus, balstoties uz noteiktu un skaidru reitinga kritēriju kopumu, no kā iegūst LGD aplēses;
▼M5 —————
“saistību nepildīšanas varbūtības (PD)/saistību nepildīšanas zaudējumu (LGD) modelēšanas korekcijas pieeja” ir pamatā esošā riska darījuma LGD korekcija vai gan PD, gan LGD korekcijas modelēšana;
“aizsardzības devēja riska pakāpes minimālā robežvērtība” ir riska pakāpe, kas piemērojama salīdzināmam tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju;
attiecībā uz riska darījumu, kam iestāde piemēro IRB pieeju, izmantojot tās pašu aplēses attiecībā uz LGD saskaņā ar 143. pantu, “atzīta” nefondētā kredītaizsardzība ir nefondēta kredītaizsardzība, kuras ietekme uz riska darījumu riska svērto vērtību vai pamatā esošā riska darījuma paredzamo zaudējumu summu aprēķināšanu saskaņā ar 108. panta 3. punktu ir ņemta vērā ar vienu no šādām metodēm:
PD/LGD modelēšanas korekcijas pieeja;
riska parametru aizstāšanas pieeja saskaņā ar IRB attīstīto pieeju (A-IRB), kā definēts 192. panta 5. punktā;
“standartizētās pieejas kredīta korekcijas pakāpe” (“SA-CCF”) ir saskaņā ar 2. nodaļu piemērojamais procentuālais lielums saskaņā ar 111. panta 2. punktu;
“IRB pieejas kredīta korekcijas pakāpe” (“IRB-CCF”) ir pašu aplēses par kredīta korekcijas pakāpi.
Pirmās daļas 5.a apakšpunkta nolūkos, veicot apgrozījuma robežvērtības novērtējumu, tiek paziņotas tādas summas, kādas ir uzrādītas revidētajos uzņēmumu finanšu pārskatos, vai attiecībā uz uzņēmumiem, kas ir konsolidētu grupu daļa, – tādas, kas atbilst grāmatvedības standartam, ko piemēro galvenajam konsolidētās grupas mātesuzņēmumam. Skaitļu pamatā ir vidējās summas, kas aprēķinātas par iepriekšējiem trim gadiem, vai jaunākās summas, ko iestāde ir atjauninājusi reizi trijos gados.
143. pants
Atļauja izmantot IRB pieeju
Reitingu sistēmas piemērošanas jomā ietver visus attiecīgā riska darījumu veida riska darījumus, kam ir izstrādāta konkrētā reitingu sistēma.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
144. pants
Pieteikuma IRB pieejas izmantošanai novērtēšana kompetentajās iestādēs
Kompetentā iestāde saskaņā ar 143. pantu piešķir atļauju iestādei izmantot IRB pieeju, tostarp pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm, tikai tad, ja kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka ir nodrošinātas šajā nodaļā noteiktās prasības, it sevišķi tās, kas noteiktas 6. iedaļā, un ka iestādes sistēmas, kuras izmanto kredītriska darījumu pārvaldībai un novērtēšanai, ir atbilstīgas un godprātīgi īstenotas un jo sevišķi, ka iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši parādījusi, ka tā ievēro šādus standartus:
iestādes reitingu sistēmas sniedz pamatotu parādnieka un darījumu iezīmju novērtējumu, nodrošina pamatotu riska diferenciāciju un precīzas un konsekventas riska kvantitatīvās aplēses;
iekšējiem reitingiem un saistību nepildīšanas zaudējumu aplēsēm, ko izmanto pašu kapitāla prasību aprēķināšanai un ar tiem saistītajām sistēmām un procedūrām, ir būtiska nozīme risku pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī iestādes kredītu apstiprināšanas, iekšējās kapitāla piešķiršanas un korporatīvās pārvaldības funkcijās;
iestādei ir par reitingu sistēmām atbildīga kredītriska kontroles struktūra, kas ir pienācīgi neatkarīga un netiek nevēlami ietekmēta;
iestāde apkopo un uzglabā visus svarīgos datus, lai efektīvi nodrošinātu tās kredītriska mērīšanas un pārvaldīšanas procedūras;
iestāde dokumentē savas reitingu sistēmas un to uzbūves pamatojumu, kā arī validē savas reitingu sistēmas;
iestāde ir validējusi katru reitingu sistēmu atbilstīgā laikposmā pirms atļaujas izmantot minēto reitingu sistēmu saņemšanas, minētajā laikposmā ir novērtējusi, vai katra reitingu sistēma ir piemērota minētās reitingu sistēmas piemērošanas jomai, kā arī saistībā ar minēto novērtējumu ir veikusi vajadzīgās izmaiņas katrā reitingu sistēmā;
iestāde ir saskaņā ar IRB pieeju aprēķinājusi pašu kapitāla prasības, kas izriet no tās riska parametru aplēsēm, un var iesniegt pārskatu saskaņā ar 430. pantu;
iestāde ir iedalījusi un turpina iedalīt katru riska darījumu, kas ir reitingu sistēmas piemērošanas jomā, kādā minētās reitingu sistēmas reitinga kategorijā vai portfelī.
Prasības izmantot IRB pieeju, tostarp pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm, piemēro arī tad, ja iestāde ir ieviesusi reitingu sistēmu vai reitingu sistēmā izmantotu modeli, ko tā ir iegādājusies no trešās personas.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
145. pants
Iepriekšēja pieredze IRB pieejas izmantošanā
146. pants
Pasākumi, kas jāveic, ja vairs nav atbilstības šīs nodaļas prasībām
Ja iestāde vairs nenodrošina atbilstību šajā nodaļā noteiktajām prasībām, tā informē kompetento iestādi un veic vienu no turpmāk minētajiem pasākumiem:
iesniedz kompetentās iestādes prasībām atbilstošu plānu par savlaicīgu atbilstības atjaunošanu un īsteno šo plānu termiņā, kas saskaņots ar kompetento iestādi;
kompetentajām iestādēm pārliecinoši parāda, ka tās neatbilstības ietekme ir nebūtiska.
147. pants
Metodika, ko izmanto riska darījumu iedalīšanai riska darījumu kategorijās
Katru riska darījumu iedala vienā no šādām riska darījumu kategorijām:
riska darījumi ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām;
riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām, kas iedalāmi šādās riska darījumu kategorijās:
riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm;
riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām;
riska darījumi ar iestādēm;
riska darījumi ar komercsabiedrībām, kas iedalāmi šādās riska darījumu kategorijās:
vispārīgi riska darījumi ar komercsabiedrībām;
specializētās kreditēšanas riska darījumi;
nopirktie komercsabiedrību debitoru parādi;
riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas iedalāmi šādās riska darījumu kategorijās:
atbilstīgi atjaunojamie riska darījumi ar privātpersonām vai MVU (“QRRE”);
ar mājokļa īpašumu nodrošināti riska darījumi ar privātpersonām vai MVU;
nopirktie privātpersonu vai MVU debitoru parādi;
citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU;
kapitāla vērtspapīru riska darījumi;
riska darījumi KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā;
posteņi, kas atspoguļo vērtspapīrošanas pozīcijas;
citi aktīvi, kas nav kredītsaistības.
Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajā kategorijā ietver šādus riska darījumus:
▼M17 —————
tādus riska darījumus ar daudzpusējām attīstības bankām, kam nav piešķirta 0 % riska pakāpe saskaņā ar 117. pantu; un
riska darījumus ar finanšu iestādēm, kurus pielīdzina riska darījumiem ar iestādēm saskaņā ar 119. panta 5. punktu.
Lai tie būtu atbilstoši riska darījumu ar privātpersonām un MVU kategorijai, kas minēta 2. punkta d) apakšpunktā, riska darījumi atbilst šādiem kritērijiem:
tie ir noslēgti ar vienu no šādiem darījuma partneriem:
riska darījumi ar fiziskām personām;
riska darījumi ar MVU, ar noteikumu, ka kopējā summa, ko parādnieks klients vai savstarpēji saistītu klientu grupa ir parādā iestādei, mātesuzņēmumiem un to meitasuzņēmumiem, ieskaitot jebkurus riska darījumus, kuru saistības nav izpildītas, bet neskaitot riska darījumus, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu līdz īpašuma vērtībai, nepārsniedz 1 miljonu EUR, cik zināms iestādei, kura veic saprātīgus pasākumus, lai pārbaudītu minētā riska darījuma summu;
riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu, tostarp ar pirmajām ķīlas tiesībām un turpmākām ķīlas tiesībām, termiņaizdevumi, atjaunojamās ar mājokļa īpašumtiesībām nodrošinātās kredītlīnijas un riska darījumi, kā noteikts 108. panta 4. un 5. punktā, neatkarīgi no riska darījuma apmēra, ar noteikumu, ka riska darījums ir kāds no šiem:
riska darījums ar fizisku personu;
riska darījums ar privātpersonu apvienībām vai kooperatīviem, kuru darbību reglamentē valsts tiesību akti un kuru pastāvēšanas vienīgais mērķis ir piešķirt saviem biedriem galvenās dzīvesvietas izmantošanas iespēju īpašumā, ar kuru nodrošināts aizdevums;
iestādes risku pārvaldība attiecībā uz šādiem riska darījumiem ir laika gaitā konsekventa un notiek līdzīgā veidā;
tos nepārvalda tikai atsevišķi kā riska darījumus, kas ir iedalīti 2. punkta c) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā minētajā riska darījumu kategorijā;
katrs no tiem ir viens no daudziem līdzīgi pārvaldītiem riska darījumiem.
Papildus pirmajā daļā uzskaitītajiem riska darījumiem riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijā ietver privātpersonu vai MVU minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību.
Riska darījumus, kas atbilst visiem šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta iii) punktā, b), c) un d) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, iedala 2. punkta d) apakšpunkta ii) punktā minētajā riska darījumu kategorijā.
Atkāpjoties no šā punkta trešās daļas, kompetentās iestādes no 2. punkta d) apakšpunkta ii) punktā minētās riska darījumu kategorijas var izslēgt aizdevumus fiziskām personām, kas ir ieķīlājušas vairāk nekā četrus nekustamos īpašumus vai dzīvojamās vienības, tostarp 108. panta 4. punktā minētos aizdevumus fiziskajām personām, un iedalīt minētos aizdevumus vienā no riska darījumu kategorijām, kas ir minētas 2. punkta c) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā.
Šā panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktā minētajā riska darījumu kategorijā iedala tādus riska darījumus ar privātpersonām vai MVU, kas pieder riska darījumu veidam, kurš atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
minētā riska darījumu veida riska darījumi ir veikti ar vienu vai vairākām fiziskām personām;
minētā riska darījumu veida riska darījumi ir atjaunojami, tie ir nenodrošināti, un iestāde var tos nekavējoties un bez nosacījumiem anulēt, ciktāl tie nav tikuši izņemti;
minētajā riska darījumu veidā maksimālais riska darījums ar vienu fizisku personu ir 100 000 EUR vai mazāks;
minētā riska darījumu veida zaudējumu līmeņa svārstīgums ir mazs salīdzinājumā ar tā zaudējumu vidējo līmeni, jo īpaši tādu darījumu kategorijās, kur PD ir zema;
riska darījumiem, kuri minētajā riska darījumu veidā iekļauti kā “atjaunojams riska darījums ar privātpersonām vai MVU”, piemērotā procedūra atbilst minētā riska darījumu veida pamatā esošajām riska iezīmēm.
Atkāpjoties no pirmās daļas b) apakšpunkta, prasība par nenodrošinātību neattiecas uz nodrošinātām kredītiespējām, kas saistītas ar algas kontu. Minētajā gadījumā no nodrošinājuma atgūtās summas neņem vērā, aprēķinot LGD.
Šā panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktā minētajā riska darījumu kategorijas ietvaros iestādes identificē transaktoru riska darījumus (“QRRE transaktori”) un riska darījumus, kas nav transaktoru riska darījumi (“QRRE, kuri veikti ar atjaunojamu kredītlīniju klientiem”). Jo īpaši QRRE, kuru atmaksas vēsture ir mazāka par 12 mēnešiem, identificē kā QRRE, kuri veikti ar atjaunojamu kredītlīniju klientiem.
Riska darījumu ar komercsabiedrībām kategorijā, kas noteikta 2. punkta c) apakšpunktā, iestādes īpaši izdala specializētās kreditēšanas riska darījumus, kuriem ir šādas iezīmes:
riska darījums ir noslēgts ar sabiedrību, kas īpaši izveidota, lai finansētu vai veiktu darbības ar fiziskiem aktīviem, vai riska darījumam ir ekonomiski līdzīgas iezīmes;
līguma noteikumi piešķir aizdevējam būtisku kontroli pār aktīviem un to radītiem ieņēmumiem;
saistību atmaksas primārais avots ir finansēto aktīvu radītie ieņēmumi, nevis plašāka komercuzņēmuma patstāvīga maksātspēja.
Minētos riska darījumus iedala 2. punkta c) apakšpunkta ii) punktā noteiktajā riska darījumu kategorijā un sadala šādās kategorijās: “projektu finansējums” (PF), “objektu finansējums” (OF), “preču finansējums” (CF) un “ienākumus nesošs nekustamais īpašums” (IPRE).
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
iedalīšanu kategorijās “projektu finansējums”, “objektu finansējums” un “preču finansējums” saskaņā ar 2. nodaļā sniegtajām definīcijām;
kategorijas “ienākumus nesošs nekustamais īpašums” noteikšanu, jo īpaši precizējot, kurus zemes iegādes, attīstīšanas vai būvniecības riska darījumus un riska darījumus, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu, var klasificēt vai klasificē kā ienākumus nesošus nekustamos īpašumus.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2027. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
148. pants
Nosacījumi IRB pieejas īstenošanai attiecībā uz dažādām riska darījumu kategorijām un uzņēmējdarbības vienībām
Saņemot iepriekšēju kompetento iestāžu atļauju, IRB pieeju var īstenot secīgi dažādiem riska darījumu veidiem kādā konkrētā riska darījumu kategorijā tajā pašā uzņēmējdarbības vienībā un dažādās vienas grupas uzņēmējdarbības vienībās vai lai izmantotu pašu aplēses attiecībā uz LGD vai izmantotu IRB-CFF.
▼M17 —————
149. pants
Nosacījumi, lai atsāktu izmantot vienkāršākas pieejas
Iestāde, kas attiecībā uz konkrētu riska darījumu kategoriju vai veidu izmanto IRB pieeju, nepārtrauc to izmantot un tā vietā neizmanto standartizēto pieeju, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības, izņemot gadījumus, kad ir izpildīti šādi nosacījumi:
iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka standartizētās pieejas izmantošana nenotiek, lai iesaistītos regulējuma arbitrāžā, tostarp, nepamatoti samazinot iestādes pašu kapitāla prasības, ka tā ir vajadzīga, pamatojoties uz iestādes visu minētā veida riska darījumu būtību un sarežģītību, un ka tai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz iestādes maksātspēju vai tās spēju efektīvi pārvaldīt risku;
iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.
Iestādes, kas ir saņēmušas atļauju saskaņā ar 151. panta 9. punktu izmantot pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm, neatsāk izmantot 151. panta 8. punktā minētās LGD vērtības un korekcijas pakāpes, izņemot gadījumus, kad ir izpildīti šādi nosacījumi:
iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka 151. panta 8. punktā minēto LGD vērtību un korekcijas pakāpju izmantošana attiecībā uz konkrētu riska darījumu kategoriju vai veidu netiek ierosināta, lai samazinātu iestādes pašu kapitāla prasības, ka tā ir vajadzīga, pamatojoties uz iestādes visu šāda veida riska darījumu būtību un sarežģītību, un ka tai nebūtu būtiskas negatīvas ietekmes uz iestādes maksātspēju vai tās spēju efektīvi pārvaldīt risku;
iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.
150. pants
Pastāvīgas daļējas izmantošanas nosacījumi
Iestādes piemēro standartizēto pieeju visiem šādiem riska darījumiem:
riska darījumiem, kas iedalīti 147. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajā riska darījumu kategorijā;
riska darījumiem, kuri ir iedalīti riska darījumu kategorijās vai pieder pie riska darījumu veidiem kādā riska darījumu kategorijā un attiecībā uz kuriem iestādes nav saņēmušas iepriekšēju kompetento iestāžu atļauju izmantot IRB pieeju riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanai.
Iestāde, kurai ir atļauts izmantot IRB pieeju, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmēru konkrētai riska darījumu kategorijai, ar iepriekšēju kompetentās iestādes atļauju var piemērot standartizēto pieeju dažiem riska darījumu veidiem minētajā riska darījumu kategorijā, tostarp ārvalstu filiāļu un dažādu produktu grupu riska darījumiem, ja minētā veida riska darījumi pēc lieluma un subjektīvi uztvertā riska profila ir nebūtiski.
Papildus 1. punkta otrajā daļā minētajiem riska darījumiem iestāde, ja tā ir saņēmusi iepriekšēju kompetentās iestādes atļauju, var piemērot standartizēto pieeju turpmāk minētajiem riska darījumiem, ja IRB pieeju piemēro citiem riska darījumu veidiem tajā pašā riska darījumu kategorijā:
riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām, centrālajām bankām un reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām ar noteikumu, ka:
riska ziņā riska darījumi ar minēto centrālo valdību un centrālo banku neatšķiras no citiem minētā veida riska darījumiem īpašu valsts pasākumu dēļ; un
riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām saskaņā ar 114. panta 2. vai 4. punktu ir piešķirta 0 % riska pakāpe;
iestādes riska darījumiem ar darījuma partneri, kas ir tās mātesuzņēmums, tās meitasuzņēmums vai tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, ar noteikumu, ka darījuma partneris ir iestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, finanšu iestāde, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība vai palīgpakalpojumu uzņēmums, kuram piemēro pienācīgas prudenciālās prasības, vai uzņēmums, ar kuru saista attiecības Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7. punkta nozīmē;
riska darījumiem starp iestādēm, kas atbilst 113. panta 7. punktā izklāstītajām prasībām.
Iestāde, kurai ir atļauts izmantot IRB pieeju, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības apmēru tikai dažiem riska darījumu veidiem riska darījumu kategorijā, piemēro standartizēto pieeju pārējiem minētās riska darījumu kategorijas riska darījumu veidiem.
Papildus šā panta 1. punkta otrajā daļā un šajā punktā minētajiem riska darījumiem iestāde var piemērot standartizēto pieeju riska darījumiem ar baznīcām un reliģiskām kopienām, kas atbilst 115. panta 3. punktā noteiktajām prasībām.
▼M17 —————
▼M17 —————
2.
1.
151. pants
Aprēķina procedūra atkarībā no riska darījuma kategorijas
▼M17 —————
Turpmāk minētajiem riska darījumiem iestādes piemēro LGD vērtības, kas noteiktas 161. panta 1. punktā, un SA-CCF saskaņā ar 166. panta 8., 8.a un 8.b punktu:
riska darījumiem, kas iedalīti 147. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā riska darījumu kategorijā;
riska darījumiem ar finanšu sektora sabiedrībām, kas nav šīs daļas a) apakšpunktā minētie riska darījumi;
riska darījumiem ar lielām komercsabiedrībām, kuri nav iedalīti 147. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minētajā riska darījumu kategorijā.
Riska darījumiem, kas pieder 147. panta 2. punkta a) apakšpunktā, aa) apakšpunkta i) vai ii) punktā un c) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā minētajām riska darījumu kategorijām, izņemot šā punkta pirmajā daļā minētos riska darījumus, iestādes piemēro LGD vērtības, kas noteiktas 161. panta 1. punktā, un SA-CCF saskaņā ar 166. panta 8., 8.a un 8.b punktu, ja vien tām nav atļauts minētajiem riska darījumiem izmantot pašu aplēses attiecībā uz LGD un IRB-CCF saskaņā ar šā panta 9. punktu.
152. pants
Aprēķina procedūra riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā
Atkāpjoties no pirmās daļas, iestāde no pašu kapitāla prasības aprēķiniem attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku var izslēgt tos atvasināto instrumentu riska darījumus, uz kuriem minētā prasība neattiektos, ja tos tiešā veidā izraisītu iestāde.
Iestādes, kas piemēro caurskatāmības pieeju saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu un kas neizmanto šajā nodaļā vai attiecīgā gadījumā 5. nodaļā izklāstītās metodes attiecībā uz visiem pamatā esošajiem KIU riska darījumiem vai uz daļu no tiem, aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmēru visiem pamatā esošajiem riska darījumiem vai daļai no tiem, ievērojot šādus principus:
pamatā esošajiem riska darījumiem, kas tiktu iedalīti 147. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajā riska darījumu kategorijā, iestādes piemēro 2. nodaļā paredzēto standartizēto pieeju;
riska darījumiem, kas iedalīti 147. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētajā vērtspapīrošanas pozīciju posteņu kategorijā, iestādes piemēro 254. pantā paredzēto procedūru, it kā minētās iestādes minētos riska darījumus turētu tiešā veidā;
visiem pārējiem pamatā esošajiem riska darījumiem iestādes piemēro standartizēto pieeju, kas noteikta 2. nodaļā.
Iestādes, kurām nav atbilstīgu datu vai informācijas, lai aprēķinātu KIU riska svērto vērtību saskaņā ar 2., 3., 4. un 5. punktā izklāstītajām pieejām, var izmantot trešās personas aprēķinus ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
trešā persona ir vai nu:
KIU depozītu iestāde vai depozītu finanšu iestāde, ar noteikumu, ka KIU iegulda tikai vērtspapīros un nogulda visus vērtspapīrus minētajā depozītu iestādē vai depozītu finanšu iestādē; vai
attiecībā uz KIU, kas nav ietverti šā apakšpunktā i) punktā, – KIU pārvaldes sabiedrība ar noteikumu, ka KIU pārvaldes sabiedrība atbilst 132. panta 3. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem;
riska darījumiem, kas nav uzskaitīti šā panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā, trešā persona veic aprēķinus saskaņā ar caurskatāmības pieeju, kas izklāstīta 132.a panta 1. punktā;
riska darījumiem, kas uzskaitīti 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā, trešā persona veic aprēķinus saskaņā ar minētajos apakšpunktos izklāstītajām pieejām;
ārējais revidents ir apstiprinājis trešās personas aprēķinu pareizību.
Iestādes, kas izmanto trešo personu aprēķinus, reizina minētajos aprēķinos iegūtās riska darījumu riska svērtās vērtības KIU riska darījumiem ar koeficientu 1,2.
Atkāpjoties no otrās daļas, ja iestādei ir neierobežota piekļuve trešās personas veiktajiem detalizētajiem aprēķiniem, koeficientu 1,2 nepiemēro. Pēc pieprasījuma iestāde šos aprēķinus nodod savai kompetentajai iestādei.
2.
153. pants
Riska darījumu riska svērtās vērtības riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām, riska darījumiem ar iestādēm un riska darījumiem ar komercsabiedrībām
►M17 Piemērojot 2. un 4. punktā paredzētās īpašās procedūras, riska darījumu riska svērtās vērtības riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām, riska darījumiem ar iestādēm un riska darījumiem ar komercsabiedrībām aprēķina ar šādām formulām: ◄
,
kur riska pakāpi RW izsaka kā:
ja PD = 0, tad RW ir 0;
ja PD = 1, t. i., riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības:
;
kur iespējami precīzas paredzamo zaudējumu aplēses (turpmāk – ELBE) ir iestādes iespējami precīzās paredzamo zaudējumu aplēses attiecībā uz riska darījumu, kurā nav izpildītas saistības, saskaņā ar 181. panta 1. punkta h) apakšpunktu,
ja 0 < PD < 1, tad:
kur:
|
N |
= apzīmē standartizēti normāli sadalīta gadījuma lieluma kumulatīvo sadalījuma funkciju, t. i., N(x) ir vienāds ar varbūtību, ka normāli sadalīts gadījuma lielums ar vidējo vērtību 0 un dispersiju 1 ir mazāks par vai vienāds ar x; |
|
G |
= apzīmē standartizēti normāli sadalīta gadījuma lieluma apgriezto kumulatīvo sadalījuma funkciju, t. i., ja x = G(z), x ir tāda vērtība, ka N(x) = z; |
|
R |
= apzīmē korelācijas koeficientu, ko izsaka kā:
|
|
b |
= apzīmē termiņa korekcijas faktoru, ko izsaka kā: b = 0,11852 – 0,05478 · lnPD2 ; |
|
M |
= apzīmē termiņu, ko izsaka gados un nosaka saskaņā ar 162. pantu. |
▼M17 —————
Attiecībā uz riska darījumiem ar sabiedrībām, kas ietilpst tādā konsolidētā grupā, kuras kopējais gada apgrozījums ir mazāks nekā EUR 50 miljoni, iestādes var izmantot 1. punkta iii) apakšpunktā norādīto korelācijas formulu riska pakāpes aprēķināšanai riska darījumiem ar komercsabiedrībām. Šajā formulā S ir izteikts kā kopējais gada apgrozījums miljonos euro, kur EUR 5 miljoni ≤ S ≤ EUR 50 miljoni. Ja apgrozījums ir mazāks nekā EUR 5 miljoni, to uzskata kā par vienādu ar EUR 5 miljoniem. Nopirkto debitoru parādu gadījumā kopējais gada apgrozījums ir portfeļa atsevišķo riska darījumu vidējā svērtā vērtība.
Iestādes aizstāj kopējo gada apgrozījumu ar konsolidētās grupas kopējiem aktīviem, ja kopējais gada apgrozījums nav nozīmīgs rādītājs attiecībā uz sabiedrības lielumu un kopējie aktīvi ir nozīmīgāks rādītājs nekā kopējais gada apgrozījums.
Specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kuriem iestāde nevar aprēķināt PD vai kuriem iestādes aplēses attiecībā uz PD neatbilst 6. iedaļā noteiktajām prasībām, iestāde piešķir riska pakāpes saskaņā ar 1. tabulu.
1. Tabula
|
Atlikušais termiņš |
1. kategorija |
2. kategorija |
3. kategorija |
4. kategorija |
5. kategorija |
|
Mazāk nekā 2,5 gadi |
50 % |
70 % |
115 % |
250 % |
0 % |
|
2,5 gadi vai vairāk |
70 % |
90 % |
115 % |
250 % |
0 % |
Piešķirot riska pakāpes specializētās kreditēšanas riska darījumiem, iestādes ņem vērā šādus faktorus: finansiālā stiprība, politiskā un tiesiskā vide, darījuma un/vai aktīva īpašības, sponsora un attīstītāja iespējas, tostarp jebkāda ieņēmumu plūsma no publiskā un privātā sektora partnerības, kā arī nodrošinājuma pakete.
EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz14. pantu.
154. pants
Riska darījumu riska svērtās vērtības riska darījumiem ar privātpersonām un MVU
Riska darījuma riska svērto vērtību riska darījumiem ar privātpersonām un MVU aprēķina, izmantojot šādas formulas:
,
kur riska pakāpi RW izsaka kā:
ja PD = 1, t. i., riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības, tad RW ir
;
kur ELBE ir iestādes pašas iespējami precīzas aplēses attiecībā uz paredzamajiem zaudējumiem no riska darījumiem, kuros nav izpildīta saistības, saskaņā ar 181. panta 1. punkta h) apakšpunktu,
ja PD < 1, tad:
kur:
|
N |
= apzīmē standartizēti normāli sadalīta gadījuma lieluma kumulatīvo sadalījuma funkciju, t. i., N(x) ir vienāds ar varbūtību, ka normāli sadalīts gadījuma lielums ar vidējo vērtību 0 un dispersiju 1 ir mazāks par vai vienāds ar x; |
|
G |
= apzīmē standartizēti normāli sadalīta gadījuma lieluma apgriezto kumulatīvo sadalījuma funkciju, t. i., ja x = G(z), x ir tāda vērtība, ka N(x) = z; |
|
R |
= apzīmē korelācijas koeficientu, ko izsaka kā:
|
▼M17 —————
Riska pakāpi, kas ar mājokļa īpašumu daļēji nodrošinātam riska darījumam aprēķināta, ievērojot 1. punkta ii) apakšpunktu, ņemot vērā šā punkta pirmajā daļā minēto korelācijas koeficientu R, piemēro gan nodrošinātajai, gan nenodrošinātajai minētā riska darījuma daļai.
Kompetentās iestādes pārbauda zaudējumu līmeņa relatīvo svārstīgumu tajos QRRE, kuri pieder vienam un tam pašam riska darījumu veidam, un kopējā QRRE riska darījumu kategorijā un apmainās ar dalībvalstīm un EBI ar informāciju par atbilstīgo atjaunojamo riska darījumu ar privātpersonām vai MVU zaudējumu līmeņa raksturīgajām iezīmēm.
Lai tiem varētu piemērot riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU piemēroto procedūru, nopirktajiem debitoru parādiem jāatbilst 184. pantā noteiktajām prasībām un šādiem nosacījumiem:
iestāde šos debitoru parādus ir nopirkusi no pārdevējiem, kas ir nesaistītas trešās personas, un iestādes riska darījums ar debitoru parāda parādnieku neietver nekādus riska darījumus, kurus tieši vai netieši būtu radījusi pati iestāde;
nopirktie debitoru parādi ir radušies nesaistītu pušu darījuma nosacījumiem atbilstošos darījumos starp pārdevēju un parādnieku; par tādiem nevar uzskatīt vienas un tās pašas komercsabiedrības ietvaros veikto darījumu rezultātā radušos debitoru parādus, kā arī debitoru parādus starp komercsabiedrībām, kuras veic savstarpējo tirdzniecību, norēķinoties par šādiem darījumiem prasību savstarpēja ieskaita veidā;
iestādei, kas nopirkusi debitoru parādus, ir tiesības uz visiem ieņēmumiem no nopirktajiem debitoru parādiem, vai arī uz to ieņēmumu daļu, kas atbilst nopirkto debitoru parādu daļai; un
nopirkto debitoru parādu portfelis ir pietiekami diversificēts.
▼M17 —————
156. pants
Riska darījumu riska svērtās vērtības citiem aktīviem, kas nav kredītsaistības
Riska darījumu riska svērto vērtību citiem aktīviem, kas nav kredītsaistības, aprēķina ar šādām formulām:
,
izņemot:
skaidrajai naudai un līdzvērtīgiem naudas posteņiem, kā arī zelta lietņiem, kas atrodas pašu glabātavās vai ir nodoti glabāšanā, ciktāl tie segti ar dārgmetālu saistībām, piešķir 0 % riska pakāpi;
ja riska darījums ir iznomāto aktīvu atlikusī vērtība, to aprēķina šādi:
kur t ir lielāks nekā 1 un ir skaitlis, kas ir vistuvākais nomas līguma atlikušo pilno gadu skaitam.
3.
157. pants
Riska darījumu riska svērtās vērtības nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazināšanās riskam
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu:
metodiku riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai attiecībā uz nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma risku, tostarp kredītriska mazināšanas atzīšanu saskaņā ar 160. panta 4. punktu, un nosacījumus pašu aplēšu un atkāpšanās parametru pieejas izmantošanai;
šā panta 5. punktā minētā riska darījumu veida nebūtiskuma kritērija novērtējumu.
EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2027. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
3.
158. pants
Procedūra atkarībā no riska darījuma veida
Paredzamos zaudējumus (EL) un paredzamo zaudējumu apmēru riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām, un riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU aprēķina ar šādām formulām:
paredzamie zaudējumi (EL) = PD * LGD
paredzamo zaudējumu apmērs = EL [reizināti ar] riska darījuma vērtība.
Riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības (PD = 100 %), ja iestādes piemēro pašas savas LGD aplēses, EL ir ELBE – iestādes iespējami precīzākā aplēse paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav izpildītas saistības saskaņā ar 181. panta 1. punkta h) apakšpunktu.
Specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kur riska pakāpju noteikšanai iestādes izmanto 153. panta 5. punktā izklāstītās metodes, EL apmēru nosaka saskaņā ar 2. tabulu.
2. Tabula
|
Atlikušais termiņš |
1. kategorija |
2. kategorija |
3. kategorija |
4. kategorija |
5. kategorija |
|
Mazāk nekā 2,5 gadi |
0 % |
0,4 % |
2,8 % |
8 % |
50 % |
|
2,5 gadi vai vairāk |
0,4 % |
0,8 % |
2,8 % |
8 % |
50 % |
▼M17 —————
Paredzamo zaudējumu apmēru nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam aprēķina ar šādu formulu:
159. pants
Procedūra attiecībā uz paredzamo zaudējumu apmēru, IRB iztrūkumu un IRB pārsniegumu
Iestādes 158. panta 5., 6. un 10. punktā minēto riska darījumu paredzamo zaudējumu apmēru atskaita no visu turpmāk minēto elementu summas:
vispārējās un specifiskās kredītriska korekcijas, kas saistītas ar minētajiem riska darījumiem un kas aprēķinātas saskaņā ar 110. pantu;
tādas papildu vērtības korekcijas darījuma partnera saistību nepildīšanas dēļ, kuras noteiktas saskaņā ar 34. pantu un ir saistītas ar riska darījumiem, kuriem paredzamo zaudējumu summas ir aprēķinātas saskaņā ar 158. panta 5., 6. un 10. punktu;
citi pašu kapitāla samazinājumi, kas saistīti ar minētajiem riska darījumiem un kas nav saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu veiktie atskaitījumi.
Ja saskaņā ar pirmo daļu veiktā aprēķina rezultāts ir pozitīva summa, iegūtā summa ir “ IRB pārsniegums”. Ja saskaņā ar pirmo daļu veiktā aprēķina rezultāts ir negatīva summa, iegūtā summa ir “ IRB iztrūkums”.
4.
159.a pants
PD, LGD un kredīta korekcijas pakāpes (CCF) ievadparametru minimālās robežvērtības nepiemērošana
Šīs daļas 3. nodaļas un konkrēti 160. panta 1. punkta, 161. panta 4. punkta, 164. panta 4. punkta un 166. panta 8.c punkta nolūkos – ja riska darījumu sedz atbilstoša garantija, ko sniedz centrālā valdība vai centrālā banka, vai ECB, tad PD, LGD un kredīta korekcijas pakāpes ievadparametru minimālās robežvērtības nepiemēro riska darījuma daļai, kuru sedz minētā garantija. Tomēr riska darījuma daļai, ko nesedz minētā garantija, piemēro attiecīgās PD, LGD un kredīta korekcijas pakāpes ievadparametru minimālās robežvērtības.
1.
Riska darījumi ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām
160. pants
Saistību nepildīšanas varbūtība (PD)
Ja nopirktajiem komercsabiedrību debitoru parādiem iestāde nevar aprēķināt PD vai iestādes PD aplēses neatbilst prasībām, kas izklāstītas 6. iedaļā, šiem riska darījumiem PD nosaka ar šādām metodēm:
nopirkto komercsabiedrību debitoru parādu augstākas prioritātes prasījumiem PD ir iestādes EL aplēses, dalītas ar šo debitoru parādu LGD;
pakārtotajiem prasījumiem attiecībā uz nopirktajiem komercsabiedrību debitoru parādiem PD ir iestādes pašas veiktās EL aplēses;
ja iestāde saskaņā ar 143. pantu ir saņēmusi kompetentās iestādes atļauju izmantot pašas veiktās LGD aplēses attiecībā uz riska darījumiem ar komercsabiedrībām un ja iestāde var pašas veiktās EL aplēses attiecībā uz nopirktajiem komercsabiedrību debitoru parādiem sadalīt PD un LGD komponentos tādā veidā, kādu kompetentās iestādes uzskata par ticamu, tad iestāde var izmantot šāda sadalījuma rezultātā noteikto PD aplēsi.
▼M17 —————
161. pants
Saistību nepildīšanas zaudējumi (LGD)
Institūcijas izmanto šādas LGD vērtības:
augstākas prioritātes riska darījumi bez atbilstošas fondētās kredītaizsardzības ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, finanšu sektora sabiedrībām un reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām – 45 %;
augstākas prioritātes riska darījumi bez atbilstošas fondētās kredītaizsardzības ar komercsabiedrībām, kas nav finanšu sektora sabiedrības, – 40 %;
pakārtotie riska darījumi bez atbilstoša nodrošinājuma – 75 %;
▼M17 —————
segtajām obligācijām, kas ir atbilstošas 129. panta 4. un 5. punktā noteiktā režīma piemērošanai, var piemērot LGD vērtību 11,25 %;
riska darījumiem ar nopirktajiem komercsabiedrību augstākas prioritātes debitoru parādiem, kur iestāde nevar aplēst PD vai šīs iestādes LGD aplēses neatbilst 6. iedaļā noteiktajām prasībām, – 40 %;
riska darījumiem ar nopirktajiem pakārtotajiem komercsabiedrību debitoru parādiem, kuriem iestāde nevar noteikt PD vai kuriem iestādes noteiktā PD neatbilst 6. iedaļā noteiktajām prasībām – 100 %;
nopirkto debitoru komercsabiedrību parādiem atgūstamās vērtības samazinājuma riskam – 100 %.
Riska darījumiem, kas 147. panta 2. punkta c) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā minētajās riska darījumu kategorijās iedalīti vienīgi tādēļ, lai aprēķinātu riska darījumu svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas minētajiem riska darījumiem un jo īpaši 153. panta 1. punkta iii) apakšpunkta, 157. panta un 158. panta 1., 5. un 10. punkta nolūkos, ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD, LGD vērtības katram riska darījumam, kuras izmanto kā riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu formulu ievadparametru, nav mazākas par šādām LGD ievadparametru minimālajām robežvērtībām, kuras aprēķina saskaņā ar šā panta 6. punktu.
1. tabula
|
LGD ievadparametru minimālās robežvērtības (LGD floor) riska darījumiem, kas pieder pie riska darījumu kategorijām, kuras minētas 147. panta 2. punkta c) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā |
||
|
Riska darījums bez atbilstošas fondētās kredītaizsardzības (LGD U-floor) |
Riska darījums, kas ir pilnībā nodrošināts ar atbilstošu fondēto kredītaizsardzību (LGD S-floor) |
|
|
25 % |
finanšu nodrošinājums |
0 % |
|
debitoru parādi |
10 % |
|
|
mājokļa īpašums vai komerciāls nekustamais īpašums |
10 % |
|
|
cits lietiskais nodrošinājums |
15 % |
|
Šā panta 4. punkta nolūkos un attiecīgo saistīto korekciju Hc un Hfx piemērošanas nolūkā saskaņā ar 230. pantu fondētā kredītaizsardzība ir atbilstoša saskaņā ar šo nodaļu. Tādā gadījumā fondētās kredītaizsardzības veidu “cits lietiskais nodrošinājums” 230. panta 1. tabulā saprot kā “cits lietiskais un cits atbilstošais nodrošinājums”.
Piemērojamo LGD ievadparametru minimālo robežvērtību (LGDfloor ) riska darījumam, kas daļēji nodrošināts ar fondēto kredītaizsardzību, aprēķina kā LGDU-floor vidējo svērto vērtību riska darījuma daļai bez fondētās kredītaizsardzības un LGDS-floor pilnībā nodrošinātajai daļai šādi:
kur:
LGDU-floor un LGDS-floor ir attiecīgās minimālās robežvērtības 1. tabulā;
E, ES , EU un HE nosaka saskaņā ar 230. pantu.
162. pants
Termiņš
►M17 Riska darījumiem, kuriem iestāde piemēro pašu veiktās LGD aplēses, termiņa vērtību (“ M ”) aprēķina, izmantojot gados izteiktus laikposmus, kā noteikts šajā punktā un atbilstoši šā panta 3., 4. un 5. punktam. M nepārsniedz piecus gadus, izņemot 384. panta 2. punktā norādītos gadījumus, kad M izmanto tā, kā tajos ir norādīts. Katrā no turpmāk minētajiem gadījumiem M aprēķina šādi: ◄
instrumentam, uz kuru attiecas naudas plūsmas grafiks, M aprēķina ar šādu formulu:
kur CFt apzīmē naudas plūsmas (pamatsumma, procentu maksājumi un komisijas maksas), ko saskaņā ar līgumu parādnieks maksā t periodā;
savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumā iekļautajiem atvasinātajiem instrumentiem M ir riska darījumu vidējais svērtais atlikušais termiņš, un M ir vismaz viens gads, un termiņa svēršanai izmanto katra riska darījuma nosacīto summu;
savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumā iekļautajiem riska darījumiem, kas rodas no pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātajiem atvasinātajiem instrumentiem, kas uzskaitīti II pielikumā, un pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātajiem maržinālo aizdevumu darījumiem, M ir riska darījuma vidējais svērtais atlikušais termiņš, un M ir vismaz 10 dienas.
savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumā iekļautajiem pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātajiem repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem M ir darījumu vidējais svērtais atlikušais termiņš, un M ir vismaz 5 dienas; termiņa svēršanai izmanto katra riska darījuma nosacīto summu;
savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumā iekļautiem nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem M ir vidējais svērtais atlikušais termiņš darījumiem, un M ir vismaz 20 dienas; termiņa svēršanai izmanto nosacīto katra darījuma summu;
savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumam, kurā iekļauts vairāk nekā viens no darījumu veidiem, kas atbilst šā punkta c), d) vai da) apakšpunktam, M ir atlikušais vidējais svērtais darījumu termiņš, un M ir vismaz ilgākais gados izteiktais turēšanas periods, kurš piemērojams šādiem darījumiem, kā noteikts 224. panta 2. punktā, proti, vai nu 10 dienas, vai 20 dienas atkarībā no gadījumiem; termiņa svēršanai izmanto nosacīto katra darījuma summu;
ja iestāde saskaņā ar 143. pantu ir saņēmusi kompetentās iestādes atļauju izmantot pašas veiktās PD aplēses attiecībā uz nopirktajiem komercsabiedrību debitoru parādiem, izmantotajām summām M ir vienāds ar riska darījumu ar nopirktajiem debitoru parādiem vidēji svērto termiņu, un M ir vismaz 90 dienas; šo pašu M vērtību piemēro arī pirkšanai piešķirto kredītiespēju neizmantotajām summām, ja kredītiespējā paredzēti efektīvi līguma nosacījumi, priekšlaicīgas amortizācijas mehānismi vai citi elementi, kuri aizsargā iestādi, kas pērk parādus, pret turpmāko debitoru parādu, kas tai jāpērk kredītiespējas spēkā esamības laikā, būtisku kvalitātes pasliktināšanos; ja nav šādas efektīvas aizsardzības, tad M kredītiespējas neizmantotajām summām aprēķina kā summu, ko veido potenciālais debitoru parāds ar visilgāko termiņu debitoru parādu pirkšanas līgumā un pirkšanai piešķirtās kredītiespējas atlikušais termiņš, un M ir vismaz 90 dienas;
jebkuram citam instrumentam, izņemot tos, kas minēti šajā punktā, vai arī gadījumā, ja iestāde nespēj aprēķināt M saskaņā ar a) apakšpunkta prasībām, M ir maksimāli atlikušais gados izteiktais laiks, kas piešķirts parādniekam līguma saistību, tostarp pamatsummas, procentu maksājumu un komisijas maksu, nokārtošanai pilnā apmērā, un M ir vismaz viens gads;
ja iestādes riska darījumu vērtību aprēķināšanai izmanto 6. nodaļas 6. iedaļā izklāstīto iekšējo modeļu metodi, M riska darījumiem, kam tās piemēro šo metodi un kuriem savstarpējā ieskaita kopā iekļautā ilgākā līguma termiņš pārsniedz gadu, aprēķina ar šādu formulu:
kur:
|
|
= |
fiktīvs mainīgais, kura vērtība nākotnes periodā tk ir vienāda ar 0, ja tk > 1 gads, un ar 1, ja tk ≤ 1; |
|
|
= |
sagaidāmā riska darījuma vērtība nākotnes periodā tk; |
|
|
= |
efektīvā sagaidāmā riska darījumu vērtība nākotnes periodā tk; |
|
|
= |
bezriska diskontēšanas likme nākotnes laika periodam tk; |
;
iestāde, kas izmanto iekšējo modeli vienpusējas kredīta vērtības korekcijas (turpmāk – CVA) apmēra noteikšanai, saņemot kompetento iestāžu atļauju, var izmantot efektīvo kredīta ilgumu, ko saskaņā ar iekšējo modeli aplēš kā M;
ievērojot 2. punktu, savstarpējā ieskaita kopām, kurās visu darījumu sākotnējais termiņš ir mazāks par vienu gadu, ir piemērojama a) apakšpunkta formula;
iestādēm, kas izmanto 382.a panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētās pieejas, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības CVA riskam darījumos ar konkrētu darījuma partneri, 153. panta 1. punkta iii) apakšpunktā noteiktajā formulā M nav lielāks par 1 nolūkā aprēķināt riska darījuma riska svērtās vērtības darījuma partnera riskam tiem pašiem darījumiem, kā norādīts attiecīgi 92. panta 4. punkta a) vai g) apakšpunktā;
atjaunojamiem riska darījumiem M nosaka, izmantojot maksimālo līgumisko kredītiespējas beigu datumu; iestādes neizmanto pašreizējās izņemtās summas atmaksas datumu, ja minētais datums nav maksimālais līgumiskais kredītiespējas beigu datums.
►M17 Ja dokumentācijā ir noteikts, ka katru dienu ir jāpārskata drošības rezerve un jāveic pārvērtēšana, un ir ietverti noteikumi, kas ļauj saistību nepildīšanas vai nepietiekamas drošības rezerves gadījumā veikt tūlītēju nodrošinājuma realizāciju vai dzēšanu, M ir darījumu vidējais svērtais atlikušais termiņš un M ir ne mazāk kā viena diena: ◄
pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātiem atvasinātajiem instrumentiem, kas norādīti II pielikumā;
pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātiem maržinālo aizdevumu darījumiem;
repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem.
Turklāt, atbilstīgiem īstermiņa riska darījumiem, kuri neietilpst līdzekļos, ko iestāde šobrīd piešķīrusi parādniekam, M ir ne mazāks par vienu dienu. Atbilstīgi īstermiņa riska darījumi ietver:
riska darījumus ar iestādēm vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuri ir radušies, norēķinoties par valūtas operāciju saistībām;
pašlikvidējošus īstermiņa tirdzniecības finansējuma darījumus un nopirktos komercsabiedrību debitoru parādus ar noteikumu, ka attiecīgo riska darījumu atlikušais termiņš nepārsniedz vienu gadu;
riska darījumus, kas rodas, norēķinoties par vērtspapīru iegādi un pārdošanu parastajā piegādes periodā vai divās darba dienās;
riska darījumus, kas rodas no skaidras naudas norēķiniem ar elektronisku pārskaitījumu, no elektronisku maksājumu darījumu norēķiniem un no iepriekš apmaksātiem izdevumiem, tostarp konta pārtēriņa kredītus, kuri rodas neizdevušos darījumu dēļ, kas nepārsniedz nelielu, noteiktu darba dienu skaitu;
emitētas, kā arī apstiprinātas kredītvēstules, kuras ir īstermiņa kredītvēstules, t. i., to termiņš ir īsāks par vienu gadu, un kuras ir pašlikvidējošas.
2.
163. pants
Saistību nepildīšanas varbūtība (PD)
Vienīgi nolūkā aprēķināt riska darījuma riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas minētajiem riska darījumiem un jo īpaši 154. un 157. panta un 158. panta 1., 5. un 10. punkta nolūkos katra riska darījuma saistību nepildīšanas varbūtība (PD), ko izmanto kā riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu formulu ievadparametru, ir lielāka par viena gada PD, kas saistīta ar aizņēmēja iekšējo kategoriju vai portfeli, kuram ir piesaistīts riska darījums ar privātpersonām vai MVU, un šādu PD ievadparametru minimālajām robežvērtībām:
0,1 % attiecībā uz QRRE, kas veikti ar atjaunojamu kredītlīniju klientiem;
0,05 % attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU, kas nav QRRE, kuri veikti ar atjaunojamu kredītlīniju klientiem.
164. pants
Saistību nepildīšanas zaudējumi (LGD)
▼M17 —————
Tikai nolūkā aprēķināt riska darījuma riska svērtās vērtības un paredzamā zaudējuma summas attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU un jo īpaši ievērojot 154. panta 1. punkta ii) apakšpunktu, 157. pantu un 158. panta 1., 5. un 10. punktu, LGD vērtības katram riska darījumam, ko izmanto kā riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu formulu ievadparametrus, nav mazākas par LGD ievadparametru minimālajām robežvērtībām, kas noteiktas 1. tabulā un aprēķinātas saskaņā ar šā panta 4.a punktu:
1. tabula
|
LGD ievadparametru minimālās robežvērtības (LGD floor) riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU |
|||
|
Riska darījums bez fondētās kredītaizsardzības (LGD U-floor) |
Riska darījums, kas ir nodrošināts ar fondēto kredītaizsardzību (LGD S-floor) |
||
|
Ar mājokļa īpašumu nodrošināts riska darījums ar privātpersonu vai MVU |
Neattiecas |
Ar mājokļa īpašumu nodrošināts riska darījums ar privātpersonu vai MVU |
5 % |
|
QRRE |
50 % |
QRRE |
Neattiecas |
|
Cits riska darījums ar privātpersonu vai MVU |
30 % |
Cits riska darījums ar privātpersonu vai MVU, kas nodrošināts ar finanšu nodrošinājumu |
0 % |
|
Cits riska darījums ar privātpersonu vai MVU, kas nodrošināts ar debitoru parādiem |
10 % |
||
|
Cits riska darījums ar privātpersonu vai MVU, kas nodrošināts ar mājokļa īpašumu vai komerciālu nekustamo īpašumu |
10 % |
||
|
Cits riska darījums ar privātpersonām vai MVU, un kas nodrošināts ar citu lietisku nodrošinājumu |
15 % |
||
Šā panta 4. punkta nolūkos piemēro turpmāk minēto:
šā panta 4. punkta 1. tabulā norādītās LGD ievadparametru minimālās robežvērtības piemēro riska darījumiem, kas nodrošināti ar fondēto kredītaizsardzību, ja fondētā kredītaizsardzība ir atbilstoša, ievērojot šo nodaļu;
izņemot ar mājokļa īpašumu nodrošinātus riska darījumus ar privātpersonām vai MVU, šā panta 4. punkta 1. tabulā norādītās LGD ievadparametru minimālās robežvērtības piemēro riska darījumiem, kas ir pilnībā nodrošināti ar fondēto kredītaizsardzību, ja fondētās kredītaizsardzības vērtība pēc attiecīgo svārstīguma korekciju piemērošanas saskaņā ar 230. pantu ir vienāda ar pamatā esošā riska darījuma riska darījuma vērtību vai pārsniedz to; attiecīgo saistīto korekciju Hc un Hfx piemērošanas nolūkā saskaņā ar 230. pantu fondētā kredītaizsardzība ir atbilstoša saskaņā ar šo nodaļu;
izņemot ar mājokļa īpašumu nodrošinātus riska darījumus ar privātpersonām vai MVU, piemērojamo LGD ievadparametru minimālo robežvērtību riska darījumam, kas daļēji nodrošināts ar fondēto kredītaizsardzību, aprēķina saskaņā ar 161. panta 6. punktā noteikto formulu;
ar mājokļa īpašumu nodrošinātiem riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU piemērojamo LGD ievadparametru minimālo robežvērtību nosaka 5 % apmērā neatkarīgi no mājokļa īpašuma sniegtā nodrošinājuma līmeņa.
Ja iestāde, ko dalībvalsts ir norīkojusi šā panta piemērošanai, ir kompetentā iestāde, tā nodrošina, lai attiecīgās valsts struktūras un iestādes, kurām ir makroprudenciālās pilnvaras, būtu pienācīgi informētas par kompetentās iestādes nodomu izmantot šo pantu un tiktu atbilstīgi iesaistītas ar finanšu stabilitāti saistīto bažu novērtēšanā attiecīgās iestādes dalībvalstī saskaņā ar 6. punktu.
Ja iestāde, ko dalībvalsts ir norīkojusi šā panta piemērošanai, ir iestāde, kas atšķiras no kompetentās iestādes, dalībvalstis pieņem noteikumus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju un informācijas apmaiņu starp kompetento iestādi un norīkoto iestādi šā panta pienācīgas piemērošanas nolūkā. Konkrēti, iestādēm izvirza prasību cieši sadarboties un apmainīties ar visu informāciju, kas var būt nepieciešama, lai tiktu pienācīgi pildīti pienākumi, kas norīkotajai iestādei noteikti, ievērojot šo pantu. Šīs sadarbības mērķis ir izvairīties no jebkādas dubultas vai nesaskaņotas darbības kompetentās iestādes un norīkotās iestādes starpā, kā arī nodrošināt, lai tiktu pienācīgi ņemta vērā mijiedarbība ar citiem pasākumiem, jo īpaši tiem, kas tiek veikti saskaņā ar šīs regulas 458. pantu un Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu.
Ja, pamatojoties uz šā punkta pirmajā daļā minēto novērtējumu, saskaņā ar 5. punktu norīkotā iestāde secina, ka 4. punktā minētās LGD ievadparametru minimālās robežvērtības nav pietiekamas, un ja minētā iestāde uzskata, ka LGD ievadparametru minimālo robežvērtību nepietiekamība varētu nelabvēlīgi ietekmēt pašreizējo vai turpmāko finanšu stabilitāti tās dalībvalstī, tā minētajiem riska darījumiem, kas atrodas vienā vai vairākās minētās iestādes dalībvalsts teritorijas daļās, var noteikt augstākas LGD ievadparametru minimālās robežvērtības. Minētās augstākās LGD ievadparametru minimālās robežvērtības var tikt piemērotas arī vienam vai vairākiem šādu riska darījumu īpašuma segmentiem.
Saskaņā ar 5. punktu norīkotā iestāde pirms šā punkta otrajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas informē par to EBI un ESRK. Viena mēneša laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas EBI un ESRK attiecīgajām dalībvalstīm sniedz savu atzinumu. EBI un ESRK publicē augstākas LGD ievadparametru minimālās robežvērtības, kas minētas šā punkta otrajā daļā.
EBI līdz 2019. gada 31. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.
ESRK, izmantojot ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantu un ciešā sadarbībā ar EBI, var saskaņā ar šā panta 5. punktu norīkotajām iestādēm sniegt norādes par šādiem aspektiem:
faktori, kas varētu “nelabvēlīgi ietekmēt pašreizējo vai turpmāko finanšu stabilitāti”, kā minēts 6. punktā; un
indikatīvi kritēriji, kas saskaņā ar 5. punktu norīkotajai iestādei jāņem vērā augstāku minimālo LGD vērtību noteikšanā.
▼M17 —————
5.
166. pants
Riska darījumi ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām un riska darījumi ar privātpersonām vai MVU
Šis noteikums attiecas arī uz aktīviem, kas iegādāti par tādu cenu, kura atšķiras no parāda summas.
Nopirktajiem aktīviem starpību starp parāda summu un aktīva iegādes brīdī iestādes bilancē iegrāmatoto uzskaites vērtību pēc specifisko kredītriska korekciju piemērošanas norāda kā diskontu, ja parāda summa ir lielāka, un kā prēmiju, ja parāda summa ir mazāka.
Ja ir vērtspapīroti tikai atjaunojamu kredītiespēju izņemtie atlikumi, iestādes nodrošina, ka to turējumā saglabājas nepieciešamā pašu kapitāla summa pret neizņemtajiem atlikumiem, kas saistīti ar vērtspapīrošanu.
Iestāde, kas nav saņēmusi atļauju izmantot IRB-CCF, riska darījuma vērtību aprēķina, uzņemto saistību neizņemto summu reizinot ar attiecīgo standartizētās pieejas kredīta korekcijas pakāpi (SA-CCF).
Iestāde, kas izmanto IRB-CCF, riska darījuma vērtību neizņemtajām saistībām aprēķina, neizņemto summu reizinot ar IRB-CCF.
Ja ir saņemta kompetento iestāžu atļauja, iestādes, kas atbilst IRB-CCF izmantošanas prasībām saskaņā ar 6. iedaļā noteikto, izmanto IRB-CCF riska darījumiem, kas izriet no neizņemtām atjaunojamām saistībām, kurām piemēro IRB pieeju, ar noteikumu, ka minētajiem riska darījumiem saskaņā ar standartizēto pieeju nepiemēro SA-CCF 100 % apmērā. SA-CCF izmanto:
visiem pārējiem ārpusbilances posteņiem, jo īpaši neizņemtām neatjaunojamām saistībām;
riska darījumiem, kuros iestāde nav izpildījusi 6. iedaļā noteiktās minimālās prasības IRB-CCF aprēķināšanai vai kompetentā iestāde nav atļāvusi izmantot IRB-CCF.
Šā panta nolūkos saistības izsniegt kredītu uzskata par “atjaunojamām”, ja tās ļauj parādniekam saņemt aizdevumu, kura gadījumā parādnieks var elastīgi lemt, cik bieži un ar kādiem intervāliem parādnieks var izņemt aizdevuma līdzekļus, ļaujot parādniekam izņemt viņam piešķirtā aizdevuma līdzekļus, to atmaksāt un atkal izņemt. Par atjaunojamu uzskata līgumisku vienošanos, kas pieļauj priekšlaicīgas atmaksas un vēlāku minēto priekšlaicīgo atmaksu atkalizņemšanu.
Ja IRB-CCF izmanto tikai tādēļ, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās summas un paredzamo zaudējumu summas attiecībā uz riska darījumiem, kas rodas no atjaunojamām saistībām un kas nav riska darījumi, kuri iedalīti riska darījumu kategorijā saskaņā ar 147. panta 2. punkta a) apakšpunktu, jo īpaši, ievērojot 153. panta 1. punktu, 157. pantu un 158. panta 1., 5. un 10. punktu, riska darījuma vērtība katram riska darījumam, ko izmanto kā riska darījumu riska svērtās summas un paredzamo zaudējumu formulu ievadparametru, nav mazāka par summu, ko veido:
atjaunojamās saistības izņemtā summa;
50 % no atjaunojamās saistības atlikušās neizņemtās daļas ārpusbilances riska darījuma summas, kas aprēķināta, izmantojot 111. pantā paredzēto piemērojamo SA-CCF.
Šā punkta a) un b) apakšpunktu summu sauc par “kredīta korekcijas pakāpes ievadparametru minimālo robežvērtību”.
▼M17 —————
168. pants
Citi aktīvi, kas nav kredītsaistības
Riska darījuma vērtība citiem aktīviem, kas nav kredītsaistības, ir uzskaites vērtība, kura atliek pēc specifiskās kredītriska korekcijas piemērošanas.
6.
1.
169. pants
Vispārējie principi
EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par to, kā praksē piemērot prasības par modeļu izstrādāšanu, kvantitatīvu riska noteikšanu, riska parametru validēšanu un piemērošanu, katram riska parametram izmantojot nepārtrauktas vai ļoti detalizētas reitinga skalas.
170. pants
Reitingu sistēmu struktūra
►M17 Reitingu sistēmu struktūra riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, un reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām atbilst šādām prasībām: ◄
reitingu sistēmā ņem vērā parādnieka un darījuma risku raksturojošos rādītājus;
reitingu sistēmā tiek izveidota parādnieku reitingu skala, kurā atspoguļo vienīgi parādnieku saistību neizpildes risku skaitliskā izteiksmē; parādnieku reitingu skalā paredz vismaz septiņas kategorijas parādniekiem, kuri izpilda savas saistības, un vienu – parādniekiem, kuri nepilda saistības;
iestāde dokumentē attiecības starp parādnieku kategorijām pēc tā, kāds ir saistību neizpildes riska līmenis katrai kategorijai, un kritērijiem, kurus izmanto, lai atšķirtu minēto saistību neizpildes riska līmeni;
iestādes, kuru portfeļi koncentrēti kādā noteiktā tirgus segmentā un saistību neizpildes riska diapazonā, izveido pietiekami daudz parādnieku kategoriju šajā diapazonā, lai novērstu parādnieku nevajadzīgu koncentrāciju kādā noteiktā kategorijā; būtisku koncentrāciju kādā vienā kategorijā pamato ar pārliecinošiem empīriskiem pierādījumiem, ka parādnieku kategorija aptver pietiekami šauru PD intervālu un ka visu šajā kategorijā iekļauto parādnieku saistību neizpildes risks ietilpst minētajā intervālā;
lai kompetentā iestāde varētu atļaut iestādei izmantot pašas noteiktās LGD aplēses pašu kapitāla prasības aprēķinam, reitingu sistēmā iekļauj atsevišķo darījumu reitingu skalu, kas atspoguļo vienīgi ar LGD saistītos darījumu raksturojošos rādītājus; darījuma kategorijas definīcija ietver sevī gan to, kā riska darījumus iedala kategorijā, gan kritērijus, kurus lieto, lai noteiktu riska līmeni katrai kategorijai;
būtisku koncentrāciju kādā vienā darījuma kategorijā pamato ar pārliecinošiem empīriskiem pierādījumiem tam, ka darījumu kategorija aptver pietiekami šauru LGD intervālu un ka visu šajā kategorijā iekļauto riska darījumu risks ietilpst minētajā intervālā.
Reitingu sistēmas struktūra riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU atbilst šādām prasībām:
reitingu sistēmas atspoguļo gan parādnieku risku, gan darījumu risku un aptver visus attiecīgos parādniekus un darījumus raksturojošos rādītājus;
riska diferencēšanas pakāpe nodrošina to, lai riska darījumu skaits kādā noteiktā kategorijā vai portfelī būtu pietiekams, lai varētu skaidri skaitliskā izteiksmē noteikt un validēt zaudējumus raksturojošos rādītājus kategorijas vai portfeļa līmenī; riska darījumu un parādnieku sadalījums kategorijās vai portfeļos tiek veikts tādā veidā, lai novērstu to pārmērīgu koncentrāciju;
process, kurā riska darījumus iedala kategorijās vai portfeļos, nodrošina pamatotu risku diferenciāciju un pietiekami viendabīgu riska darījumu grupēšanu vienā kategorijā un ļauj rūpīgi un konsekventi aplēst zaudējumus raksturojošos rādītājus kategorijas vai portfeļa līmenī; attiecībā uz nopirktajiem debitoru parādiem grupēšana atspoguļo pārdevēja kredītu piešķiršanas praksi un tā klientu daudzveidību.
Iestādes, sadalot riska darījumus kategorijās vai portfeļos, ņem vērā šādus risku raksturojošos rādītājus:
parādnieka risku raksturojošos rādītājus;
darījuma riska iezīmes, tostarp attiecībā uz produktu un fondētās kredītaizsardzības veidiem, atzītu nefondēto kredītaizsardzību, aizdevuma un ķīlas vērtības attiecību, sezonālajām izmaiņāms un prioritāti; iestādes skaidri nosaka gadījumus, kad viena un tā pati fondētā vai nefondētā kredītaizsardzība attiecas uz vairākiem riska darījumiem;
kavējumus, ja vien iestāde nepierāda tās kompetentajai iestādei, ka šim riska darījumam kavējums nav būtisks risku nosakošais faktors.
171. pants
Iedalīšana kategorijās vai portfeļos
Iestādei ir izstrādātas īpašas definīcijas, procesi un kritēriji, lai riska darījumus iedalītu reitingu sistēmas kategorijās vai portfeļos, kas atbilst šādām prasībām:
kategoriju un portfeļu definīcijas un kritēriji ir noteikti pietiekami detalizēti, lai tie, kam uzdots veikt reitingu piešķiršanu, varētu parādniekus vai darījumus ar līdzīgu risku konsekventi iedalīt vienā un tajā pašā kategorijā vai portfelī; šo konsekvenci ievēro darbības veidos, struktūrvienībās un ģeogrāfiskā ziņā;
reitinga noteikšanas procesa dokumentēšana ļauj trešām personām izprast riska darījumu iedalīšanu kategorijās vai portfeļos, veikt atkārtotu iedalīšanu kategorijās un portfeļos un novērtēt, vai šī iedalījums kategorijās vai portfeļos ir atbilstošs;
šie kritēriji arī atbilst iestādes iekšējiem aizdevumu standartiem un tās politikai attiecībā uz grūtībās nonākušiem parādniekiem un problemātiskiem darījumu veidiem.
172. pants
Riska darījumu iedalīšana
►M17 Riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām, riska darījumiem ar iestādēm un riska darījumiem ar komercsabiedrībām riska darījumu iedalīšanu veic saskaņā ar šādiem kritērijiem: ◄
kredīta piešķiršanas procesā katru parādnieku iedala kādā no parādnieku kategorijām;
attiecībā uz riska darījumiem, par kuriem iestāde saskaņā ar 143. pantu ir saņēmusi kompetentās iestādes atļauju izmantot pašas aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm, kredīta piešķiršanas procesā katru riska darījumu iedala arī darījumu kategorijā;
iestādes, kas izmanto 153. panta 5. punktā aprakstītās metodes, lai piešķirtu riska pakāpes specializētās kreditēšanas riska darījumiem, katru no šiem riska darījumiem iedala atbilstošajā kategorijā saskaņā ar 170. panta 2. punkta noteikumiem;
katru atsevišķo juridisko personu, ar kuru iestādei ir riska darījumi, novērtē atsevišķi;
atsevišķus riska darījumus ar vienu un to pašu parādnieku iedala vienā un tajā pašā parādnieku kategorijā, neraugoties uz katra atsevišķā darījuma īpašību jebkādām atšķirībām; tomēr izņēmumi, kad viena un tā paša parādnieka atsevišķus riska darījumus atļauj grupēt vairākās kategorijās, ir šādi:
valsts pārveduma risks, kurš ir atkarīgs no tā, vai riska darījumus izsaka vietējā vai ārvalstu valūtā;
ar riska darījumu saistītajām garantijām piemērotā procedūra var izpausties kā korekcija iedalījumam parādnieka kategorijā;
normatīvie akti attiecībā uz patērētāju aizsardzību, banku noslēpuma saglabāšanu vai citus aspektus reglamentējoši normatīvie akti aizliedz apmaiņu ar klientu datiem.
Šā punkta pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos iestādei ir piemērota politika attiecībā uz atsevišķiem klientiem parādniekiem un savstarpēji saistīto klientu grupām. Šajā politikā ir paredzēts process, kā identificē specifisko korelācijas risku katrai juridiskajai personai, ar kuru iestādei ir riska darījumi.
6. nodaļas nolūkos darījumiem ar darījumu partneriem, attiecībā uz kuriem ir identificēts specifiskais korelācijas risks, piemēro atšķirīgu procedūru, kad aprēķina riska darījumu vērtību.
173. pants
Iedalīšanas procesa integritāte
►M17 Riska darījumu ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, riska darījumu ar reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām, riska darījumu ar iestādēm un riska darījumu ar komercsabiedrībām iedalīšanas process atbilst šādām prasībām: ◄
iedalījumus un to periodisku pārskatīšanu veic vai apstiprina tāda neatkarīga persona, kas negūst tiešu labumu no lēmumiem par kredīta piešķiršanu;
iestādes vismaz reizi gadā pārskata iedalījumus un pielāgo iedalījumu, ja pārskatīšanas rezultāti norāda uz to, ka līdzšinējo iedalījumu turpmāk nevar piemērot; augsta riska parādniekiem un problemātiskiem riska darījumiem pārskatīšanu veic biežāk; ja iestādēm kļūst pieejama būtiska informācija par parādnieku vai riska darījumu, tās veic jaunu iedalīšanu;
iestādei ir efektīvs process attiecīgās informācijas iegūšanai un atjaunināšanai par tām parādnieka iezīmēm, kas ietekmē PD, un par tām darījuma iezīmēm, kas ietekmē LGD vai korekcijas pakāpes.
EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
174. pants
Modeļu izmantošana
Iestādes riska darījumu iedalīšanai parādnieku vai kredītiespēju kategorijās vai portfeļos izmanto statistiskas vai citas matemātiskas metodes (“modeļus”). Tiek izpildītas šādas prasības:
izmantojot modeli, iespējams iegūt ticamas prognozes un tā lietošanas rezultātā netiek sagrozītas pašu kapitāla prasības;
iestādei ir izveidots modeļu datu ievades pārbaudes process, kas ietver datu precizitātes, pilnības un atbilstības novērtējumu;
dati, ko izmanto modeļa veidošanā, ir reprezentatīvi attiecībā uz iestādes faktisko parādnieku vai riska darījumu kopu;
iestādei ir regulārs modeļu validācijas cikls, kas ietver modeļu darbības un stabilitātes uzraudzību, modeļu specifikācijas pārskatīšanu un modeļu gūto rezultātu salīdzināšanu ar faktiskajiem rezultātiem;
iestāde papildina statistisko modeli ar subjektīvu spriedumu un darbinieku veiktu pārraudzību, lai pārskatītu uz modeļiem balstītos iedalījumus un nodrošinātu modeļu pienācīgu piemērošanu. Pārskatīšanas procedūru mērķis ir atklāt un ierobežot kļūdas, kas saistītas ar modeļa nepilnībām. Subjektīvajā spriedumā ņem vērā visu attiecīgo informāciju, kas nav tikusi ievērota modelī. Iestāde dokumentāri nosaka to, kā apvienot subjektīvā sprieduma un modeļa rezultātus.
Pirmās daļas a) punkta nolūkos ievadparametru mainīgie lielumi veido saprātīgu un efektīvu pamatojumu izrietošajām prognozēm. Modelis nesatur būtiskas neobjektivitātes. Starp ievadparametriem un modeļa rezultātiem ir funkcionāla saikne, ko attiecīgā gadījumā var noteikt ar ekspertu slēdzienu.
175. pants
Reitingu sistēmu dokumentācija
Ja iestāde reitinga piešķiršanas procesā izmanto statistiskos modeļus, tad iestāde dokumentē to metodoloģijas. Šie materiāli:
detalizēti izklāsta teoriju, pieņēmumus un matemātisko un empīrisko pamatu aplēšu attiecināšanai uz kategorijām, atsevišķiem parādniekiem, riska darījumiem vai portfeļiem un datu avotu (avotiem), ko izmanto modeļa aplēsēm;
nosaka stingru statistisko procesu (arī ārpuskārtas un ārpusizlases darbības pārbaudes) modeļa validācijai;
norāda apstākļus, kuros modelis darbojas neefektīvi.
176. pants
Datu uzturēšana
►M17 Par riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām un riska darījumiem ar iestādēm, un riska darījumiem ar komercsabiedrībām iestādes vāc un uzglabā šādus datus: ◄
pilnīgu reitingu vēsturi attiecībā uz parādniekiem un atzītiem garantijas devējiem;
datumus, kuros veikta reitingu piešķiršana;
pamatdatus un metodoloģiju, ko izmanto reitingu noteikšanai;
par reitingu piešķiršanu atbildīgo personu datus;
informāciju par parādnieku identitāti un riska darījumiem, kuros netika pildītas saistības;
šādu saistību nepildīšanas datumu un apstākļus;
datus par PD un realizētajiem saistību nepildīšanas rādītājiem saistībā ar reitingu kategorijām un reitingu migrāciju.
Iestādes, kas izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD vai korekcijas pakāpēm, vāc un uzglabā šādus datus:
pilnīgu datu vēsturi par darījumu reitingiem un LGD un korekcijas pakāpju aplēsēm saistībā ar katru reitinga skalu;
datumus, kuros veikta reitingu piešķiršana un aplēses;
pamatdatus un metodoloģiju, ko izmanto, lai iegūtu darījumu reitingus un LGD un korekcijas pakāpju aplēses;
informāciju par personu, kas piešķīrusi darījuma reitingu, un personu, kas veikusi LGD un korekcijas pakāpes aplēses;
datus par aplēstajiem un realizētajiem LGD un aplēstajām un realizētajām korekcijas pakāpēm saistībā ar katru riska darījumu, kurā netiek pildītas saistības;
datus par riska darījuma LGD pirms un pēc garantijas vai kredītu atvasinātā instrumenta ietekmes novērtēšanas, tām iestādēm, kas atspoguļo garantiju vai kredītu atvasināto instrumentu kredītriska mazināšanas efektu ar LGD;
datus par zaudējumu komponentiem katram riska darījumam, kurā netiek pildītas saistības.
Par riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU iestādes vāc un uzglabā šādus datus:
datus, ko izmanto riska darījumu iedalīšanas kategorijās vai portfeļos procesā;
datus par aplēstajiem PD, aplēstajiem LGD un aplēstajām korekcijas pakāpēm saistībā ar riska darījumu kategorijām vai portfeļiem;
informāciju par parādnieku identitāti un riska darījumiem, kuros netika pildītas saistības;
attiecībā uz riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības, – datus par kategorijām vai portfeļiem, kur tika iedalīts riska darījums gada laikā pirms saistību neizpildes, un par faktiskajiem rezultātiem attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpi;
datus par zaudējumu līmeni atbilstīgiem atjaunojamiem riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU.
177. pants
Kapitāla pietiekamības noteikšanā izmantotie spriedzes testi
EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par 2. un 2.a punkta piemērošanu.
▼M17 —————
2.
178. pants
Saistību neizpilde parādnieka un kredītiespējas līmenī
Uzskata, ka konkrētā parādnieka saistību neizpilde ir notikusi, ja ir noticis viens vai abi no šiem notikumiem:
iestāde uzskata, ka parādnieks nespēs pilnā apmērā apmaksāt savas kredītsaistības pret iestādi, tās mātesuzņēmumu vai jebkuriem mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem, ja iestāde neveiks palīgpasākumus, piemēram, nodrošinājuma realizāciju;
parādniekam ir vairāk nekā 90 dienu kavējums attiecībā uz jebkādām būtiskām kredītsaistībām pret iestādi, tās mātesuzņēmumu vai jebkuriem mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem.
Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU iestādes pirmās daļas a) un b) apakšpunktā sniegto saistību neizpildes definīciju var piemērot drīzāk atsevišķām kredītiespējām, nevis visām aizņēmēja saistībām.
Panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām piemēro šādus apsvērumus:
konta pārtēriņa kredītiem kavējuma dienas sāk skaitīt, tiklīdz parādnieks ir pārkāpis paziņoto limitu, viņam paziņo limitu, kas ir mazāks nekā neatmaksātais parāda atlikums vai arī viņš ir izņēmis kredītu bez apstiprinājuma, un izņemtā summa ir būtiska;
punkta a) apakšpunkta vajadzībām paziņotajā limitā ir iekļauts jebkurš kredītlimits, kuru ir noteikusi iestāde un par kuru iestāde parādnieku ir informējusi;
kavējuma dienas kredītkartēm sāk skaitīt no dienas, kad jāveic minimālais maksājums;
kavētu kredītsaistību būtiskumu vērtē attiecībā pret kompetento iestāžu noteikto robežvērtību. Šī robežvērtība atspoguļo riska līmeni, kuru kompetentā iestāde uzskata par saprātīgu;
iestādēm ir dokumentēta politika attiecībā uz kavējuma dienu uzskaiti, it īpaši saistībā ar darījumu pārstrukturēšanu un pagarinājumu piešķiršanu, grozījumiem vai maksājumu atlikšanu, atjaunošanu un esošo kontu savstarpējo ieskaitu. Šo politiku piemēro konsekventi laika gaitā, un tā ir atbilstīga iestādes iekšējo riska pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesiem.
Pirmā punkta a) apakšpunkta vajadzībām par nespēju samaksāt parādu uzskatāmas šādas pazīmes:
iestāde piešķir kredītsaistībām ienākumus nenesoša darījuma statusu;
iestāde atzīst specifisku kredītriska korekciju, jo tiek uzskatīts, ka ir būtiski pasliktinājusies kredītkvalitāte pēc tam, kad iestāde ir uzņēmusies riska darījumu;
iestāde pārdod kredītsaistības ar ievērojamiem ar kredītu saistītiem ekonomiskiem zaudējumiem;
iestāde piekrīt 47.b pantā minētam kredītsaistību pārskatīšanas pasākumam, ja minētā pasākuma rezultātā varētu tikt samazinātas finansiālās saistības, ko panāk ar atsacīšanos būtiskā apmērā no pamatsummas, procentu maksājumiem vai attiecīgā gadījumā komisijas maksas vai to atlikšanu;
iestāde ir pieprasījusi atzīt parādnieka bankrotu vai izdot līdzīgu rīkojumu attiecībā uz parādnieka kredītsaistībām pret iestādi, tās mātesuzņēmumu vai jebkuriem mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem;
parādnieks ir pieprasījis atzīt tā bankrotu, vai tam ir noteikta bankrota procedūra vai līdzīga aizsardzība, kuras rezultātā var netikt atmaksāts parāds iestādei, tās mātesuzņēmumam vai jebkuriem mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem vai šī atmaksa var aizkavēties.
EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu līdz 2025. gada 10. jūlijam izdod pamatnostādnes, lai atjauninātu šī punkta pirmajā daļā minētās pamatnostādnes. Jo īpaši minētajos atjauninājumos pienācīgi ņem vērā nepieciešamību mudināt iestādes iesaistīties proaktīvā, preventīvā un jēgpilnā parādu pārstrukturēšanā nolūkā atbalstīt parādniekus.
Minēto pamatnostādņu izstrādē EBI pienācīgi apsver vajadzību piešķirt iestādēm pietiekamu elastību, kad tās precizē, kas ir samazinātas finansiālās saistības 3. punkta d) apakšpunkta nolūkos.
179. pants
Vispārējās prasības attiecībā uz aplēsēm
Nosakot skaitliskos riska parametrus, kas jāsaista ar reitinga kategorijām vai portfeļiem, iestādes piemēro šādas prasības:
iestādes pašas aplēses attiecībā uz riska parametriem – PD, LGD, korekcijas pakāpi un EL – satur visus svarīgos datus, informāciju un metodes; veicot aplēses, izmanto gan senāku pieredzi, gan empīriskos pierādījumus, un tās netiek balstītas vienīgi uz vērtējošiem pieņēmumiem; aplēses ir ticamas un intuitīvas, un tās balstās uz attiecīgo riska parametru būtiskiem noteikšanas faktoriem; jo mazāk datu ir kādai iestādei, jo piesardzīgāk tā veic aplēses;
iestāde spēj iedalīt savu zaudējumu pieredzi – saistību neizpildes biežumu, LGD, korekcijas pakāpi vai zaudējumus, ja izmanto EL aplēses –, izmantojot tādus faktorus, kurus tā uzskata par attiecīgo riska parametru noteikšanas faktoriem; iestādes aplēses ir reprezentatīvas ilgstošam laikposmam.
ņem vērā visas kreditēšanas prakses vai piedziņas procesa izmaiņas 180. panta 1. punkta h) apakšpunktā un 2. punkta e) apakšpunktā, 181. panta 1. punkta j) apakšpunktā un 2. punktā un 182. panta 2. un 3. punktā minētajos novērošanas periodos; iestādes aplēses atspoguļo tehnisko sasniegumu izmantošanu, jaunus datus un citu informāciju, kad tā kļūst pieejama; savas aplēses iestāde pārskata tad, kad atklājas jauna informācija, bet ne retāk kā reizi gadā;
riska darījumu kopa, kas lietota aplēses noteikšanai izmantotajos datos, aizdošanas standarti, kurus izmanto datu ieguvē, un citi attiecīgie rādītāji ir salīdzināmi ar tiem, kas piemīt iestādes riska darījumiem un standartiem; datiem jābalstās uz tādiem ekonomiskiem vai tirgus nosacījumiem, kas atbilst esošajiem vai paredzamajiem nosacījumiem; datu izlasē ir pietiekams riska darījumu skaits, un datu laikposms, ko izmanto kvantitatīvajai noteikšanai, ir pietiekams, lai iestāde varētu būt pārliecināta par savu aplēšu precizitāti un ticamību;
attiecībā uz nopirktajiem debitoru parādiem aplēsēs atspoguļo visu attiecīgo informāciju, kas pieejama iestādei pircējai par nopirkto debitoru parādu kvalitāti, tostarp līdzīgu portfeļu datus, ko nodrošina pārdevējs, iestāde pircēja vai citi ārējie avoti; iestāde pircēja izvērtē attiecīgo pārdevēja sniegto datu atbilstību iestādes prasībām;
lai pārvarētu neobjektivitāti, iestāde savās aplēsēs pēc iespējas iekļauj pienācīgas korekcijas; pēc pienācīgu korekciju iekļaušanas savās aplēsēs tā aplēsēm pievieno pietiekamu piesardzības rezervi, kas ir saistīta ar paredzamo aplēšu kļūdu diapazonu; ja tiek uzskatīts, ka metodes un dati ir mazāk apmierinoši, paredzamais aplēšu kļūdu diapazons ir lielāks un arī piesardzības rezerve ir lielāka.
Ja iestādes riska pakāpju aprēķinam un iekšējām vajadzībām izmanto atšķirīgas aplēses, to nosaka dokumentāri un tam jābūt pamatotam. Ja iestādes savām kompetentajām iestādēm var pierādīt, ka datiem, kas savākti pirms 2007. gada 1. janvāra, ir veiktas vajadzīgās korekcijas, lai panāktu, ka tie būtiskajos aspektos atbilst 178. pantā noteiktajai saistību nepildīšanas definīcijai vai ar zaudējumiem, tad kompetentās iestādes var atļaut iestādei zināmu elastīgumu, piemērojot datiem prasītos standartus.
Ja iestāde izmanto datus, kas ir savākti kopā ar citām iestādēm, tai ir jāizpilda šādas prasības:
citu iestāžu, ar kurām kopīgi vāc datus, reitingu sistēmas un kritēriji ir līdzīgi tiem, kas ir iestādei;
kopīgi savāktie dati ir reprezentatīvi attiecībā uz portfeli, kuram tos izmanto;
iestāde visu laiku konsekventi izmanto kopīgos datus, veicot aplēses;
iestāde joprojām ir atbildīga par savu reitingu sistēmu integritāti;
iestāde pietiekami labi izprot savas reitingu sistēmas, tostarp spēju efektīvi uzraudzīt un revidēt reitingu procesu.
180. pants
Īpašas prasības attiecībā uz PD aplēsēm
►M17 Kvantitatīvi nosakot riska parametrus, kas saistāmi ar reitingu kategorijām vai portfeļiem, iestādes piemēro šādas īpašās prasības, kas attiecas uz PD aplēsēm riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām, riska darījumiem ar iestādēm un riska darījumiem ar komercsabiedrībām: ◄
iestādes aplēš PD parādnieku kategorijām, ņemot vērā ilga laikposma vidējos viena gada saistību neizpildes rādītājus; PD aplēses parādniekiem ar ļoti augstu riska darījumu attiecību pret pašu kapitālu vai parādniekiem, kuru aktīvi lielākoties ir tirgotie aktīvi, atspoguļo pamatā esošo aktīvu rādītājus, pamatojoties uz svārstībām spriedzes periodos;
attiecībā uz nopirktajiem debitoru komercsabiedrību parādiem iestāde var aplēst EL parādnieku kategorijām, pamatojoties uz ilga laikposma vidējiem realizētajiem viena gada saistību neizpildes rādītājiem;
ja iestāde ilgā laikposmā vidējās PD un LGD aplēses nopirktajiem debitoru komercsabiedrību parādiem iegūst no EL aplēsēm un atbilstošajām PD vai LGD aplēsēm, kopējo zaudējumu aplēšanas process atbilst šajā daļā noteiktajiem vispārējiem PD un LGD aplēšu standartiem un rezultāts atbilst 181. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajai LGD koncepcijai;
iestādes izmanto PD aplēšu metodes tikai kopā ar analīzi; iestādes atzīst subjektīvā vērtējuma nozīmi, kombinējot dažādu metožu rezultātus un izdarot korekcijas saistībā ar metožu un informācijas ierobežojumiem;
ciktāl iestāde izmanto iekšējos datus par saistību neizpildes gadījumiem, lai aplēstu PD, aplēsēs atspoguļo aktuālos kredītu piešķiršanas standartus un jebkādas atšķirības starp to reitingu sistēmu, no kuras iegūti dati, un esošo reitingu sistēmu; ja ir mainījušies sākotnējās izvietošanas standarti vai reitingu sistēmas, iestāde pēc pienācīgas korekcijas veikšanas savās PD aplēsēs pievieno lielāku piesardzības rezervi, kas ir saistīta ar paredzamo aplēšu kļūdu diapazonu, uz kuru vēl neattiecas pienācīgā korekcija;
ciktāl iestāde savas iekšējās kategorijas saista ar vai attiecina uz skalu, ko izmanto ĀKNI vai līdzīgas organizācijas, un tad ārējās organizācijas kategoriju saistību neizpildes rādītāju saista ar iestādes kategorijām, šāda attiecināšana balstās uz iekšējo reitingu kritēriju salīdzināšanu ar tiem kritērijiem, ko izmanto ārējā organizācija, un uz iekšējo un ārējo reitingu salīdzināšanu visiem kopējiem parādniekiem; neobjektivitāte un nekonsekvence saskaņošanas pieejā vai pamatinformācijā nav pieļaujama; ārējo organizāciju kritēriji, kas ir pamatā datiem, kurus izmanto kvantitatīvajā noteikšanā, ir vērsti vienīgi uz saistību neizpildes risku un neatspoguļo darījuma iezīmes; iestādes analīze ietver izmantoto saistību neizpildes definīciju salīdzināšanu, ņemot vērā 178. panta prasības; iestāde dokumentāri nosaka attiecināšanas pamatu;
ciktāl iestāde izmanto statistiskos saistību neizpildes prognozes modeļus, tā drīkst aplēst PD kā atsevišķo parādnieku saistību nepildīšanas varbūtības vidējo aritmētisko kādā konkrētā kategorijā; šim nolūkam iestāde izmanto saistību nepildīšanas varbūtības modeļus atbilstoši 174. pantā noteiktajiem standartiem;
neatkarīgi no tā, vai iestāde PD aplēsēm izmanto ārējos, iekšējos vai kopīgos datu avotus vai visu triju veidu kombināciju, izmantotā vēsturiskās novērošanas perioda ilgums vismaz vienam avotam ir ne mazāk kā pieci gadi;
neatkarīgi no metodes, ko izmanto PD aplēsēm, iestādes aplēš PD katrai reitingu kategorijai, pamatojoties uz novēroto vēsturisko vidējo viena gada saistību neizpildes rādītāju, kas ir vidējais aritmētiskais rādītājs, kura pamatā ir parādnieku skaits (svērtais skaits); nav atļautas citas pieejas, tostarp riska darījumu svērtās vidējās vērtības pieeja.
Šā punkta pirmās daļas h) apakšpunkta nolūkos, ja pieejamais novērošanas periods jebkuram avotam ietver ilgāku periodu un ja minētie dati ir svarīgi, izmanto minēto ilgāko periodu. Dati ietver reprezentatīvu labu un sliktu ekonomikas cikla gadu kopumu, kas ir svarīgie dati attiecībā uz šo riska darījumu veidu. Saņemot kompetento iestāžu atļauju, iestādes, kuras nav saskaņā ar 143. pantu saņēmušas kompetentās iestādes atļauju izmantot pašu aplēses attiecībā uz LGD vai atļauju izmantot IRB-CCF, drīkst, īstenojot IRB pieeju, izmantot svarīgos datus par divu gadu periodu. Aptveramā perioda ilgumu katru gadu pakāpeniski palielina par vienu gadu, līdz attiecīgie dati aptver vismaz piecus gadus.
Riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU ir piemērojamas šādas prasības:
iestādes aplēš PD parādnieku vai darījumu kategorijām vai portfeļiem, ņemot vērā ilga laikposma vidējos viena gada saistību neizpildes rādītājus, un saistību neizpildes rādītājus aprēķina kredītiespējas līmenī tikai tad, ja saistību neizpildes definīciju piemēro atsevišķu kredītiespēju līmenī, ievērojot 178. panta 1. punkta otro daļu;
PD aplēses var aprēķināt arī no kopējo zaudējumu aplēsēm un atbilstošajām LGD aplēsēm;
iestādes uzskata iekšējos datus riska darījumu iedalīšanai kategorijās vai portfeļos par primāro informācijas avotu, lai aplēstu zaudējumu rādītājus; kvantitatīvajai noteikšanai iestādes drīkst izmantot ārējos datus (arī kopīgi ar citām iestādēm savāktos datus) vai statistiskos modeļus, ja pastāv ciešas saiknes gan starp:
iestādes procesu, kurā tā grupē riska darījumus kategorijās vai portfeļos, un procesu, ko izmanto ārējais datu avots; gan
iestādes iekšējo riska profilu un ārējo datu sastāvu;
ja iestāde ilgā laikposmā veiktās vidējās PD un LGD aplēses riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU iegūst no kopējo zaudējumu aplēsēm un atbilstošajām PD vai LGD aplēsēm, kopējo zaudējumu noteikšanas procesam jāatbilst šajā daļā noteiktajiem vispārējiem PD un LGD aplēšu standartiem un rezultātam jāatbilst 181. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajai LGD koncepcijai;
neatkarīgi no tā, vai iestāde PD aplēsēm izmanto ārējos, iekšējos vai kopīgos datu avotus vai visu triju veidu kombināciju, izmantotā vēsturiskās novērošanas perioda ilgums vismaz vienam avotam ir ne mazāk kā pieci gadi;
iestādes identificē un analizē visā kredītriska darījumu termiņā paredzamās riska parametru izmaiņas (sezonālās izmaiņas).
Nopirktajiem privātpersonu vai MVU debitoru parādiem iestādes var izmantot ārējos un iekšējos atsauces datus. Iestādes visus svarīgo datu avotus izmanto salīdzinājumam.
Punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos PD pamatā ir novērotais vēsturiskais vidējais viena gada saistību neizpildes rādītājs.
Šā punkta pirmās daļas e) apakšpunkta nolūkos, ja pieejamais novērošanas periods jebkuram avotam ietver ilgāku periodu un ja minētie dati ir svarīgi, izmanto ilgāko periodu. Dati ietver reprezentatīvu labu un sliktu ekonomikas cikla gadu kopumu, kas ir svarīgie dati attiecībā uz šo riska darījumu veidu. Ja ir saņemta kompetento iestāžu atļauja, iestāde, īstenojot IRB pieeju, var izmantot svarīgos datus par divu gadu periodu. Aptveramā perioda ilgumu katru gadu pakāpeniski palielina par vienu gadu, līdz attiecīgie dati aptver vismaz piecus gadus.
EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
181. pants
Īpašās prasības attiecībā uz pašu veiktajām LGD aplēsēm
Kvantitatīvi nosakot riska parametrus, kas jāsaista ar reitinga kategorijām vai portfeļiem, iestādes pašu veiktajām LGD aplēsēm piemēro šādas īpašās prasības:
iestādes aplēš LGD katrai darījumu kategorijai vai portfelim, pamatojoties uz vidējiem realizētajiem LGD katrai darījumu kategorijai vai portfelim, izmantojot visas saistību neizpildes, kas novērotas datu avotos (saistību neizpildes vidējais svērtais lielums);
iestādes izmanto LGD aplēses, kurās ņemta vērā iespējamā ekonomikas lejupslīde, ja tās ir konservatīvākas nekā ilgtermiņa vidējais rādītājs; ciktāl ir paredzams, ka reitingu sistēma visu laiku uzrādīs pastāvīgus realizētos LGD katrai kategorijai vai portfelim, iestādes veic korekcijas savās riska parametru aplēsēs katrai kategorijai vai portfelim, lai ierobežotu ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz kapitālu;
iestāde ņem vērā jebkādas atkarības līmeni starp parādnieka risku, no vienas puses, un fondētās kredītaizsardzības, kas nav savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi un aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējais ieskaits, vai tās sniedzēju risku, no otras puses;
ja pamatā esošais parāds un fondētā kredītaizsardzība, kas nav savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi un aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējais ieskaits, ir denominēti atšķirīgās valūtās, iestāde, nosakot LGD, rīkojas piesardzīgi;
tādā apmērā, kādā LGD aplēsēs ņem vērā tādas fondētās kredītaizsardzības esamību, kas nav savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi un aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējais ieskaits, minētās aplēses nebalstās tikai uz fondētās kredītaizsardzības aplēsto tirgus vērtību;
tādā apmērā, kādā LGD aplēsēs ņem vērā tādas fondētās kredītaizsardzības esamību, kas nav savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi un aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējais ieskaits, iestādes izstrādā iekšējās prasības minētās fondētās kredītaizsardzības pārvaldīšanai, tiesiskai noteiktībai un riska pārvaldībai, un minētās prasības kopumā atbilst 4. nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļā noteiktajām prasībām;
tādā apmērā, kādā iestāde atzīst fondēto kredītaizsardzību, kas nav savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi un aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējais ieskaits, nosakot riska darījuma vērtību darījuma partnera kredītriska pārvaldībai saskaņā ar 6. nodaļas 5. vai 6. iedaļu, jebkura summa, kuru ir paredzēts atgūt no minētās fondētās kredītaizsardzības, netiek ņemta vērā, nosakot LGD;
attiecībā uz īpašajiem gadījumiem, kad riska darījumiem jau ir iestājusies saistību neizpilde, iestāde izmanto šādu elementu summu: savu paredzamo zaudējumu maksimāli precīzāko aplēsi katram riska darījumam noteiktos ekonomiskajos apstākļos un riska darījuma statusā; un savas aplēses par zaudējumu līmeņa palielināšanos saistībā ar iespējamiem papildu neparedzētiem zaudējumiem parāda atgūšanas laikposmā, t. i. laikā starp saistību neizpildes dienu un riska darījuma galīgas likvidācijas dienu;
tādā apmērā, kādā pirms saistību neizpildes parādniekam uzliktās maksājuma kavējumu maksas ir kapitalizētas iestādes peļņas vai zaudējumu aprēķinā, par to vērtību palielina iestādes riska darījuma vērtību un zaudējumu lielumu;
riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, un reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām LGD aplēses balstās vismaz uz piecu gadu datiem, palielinot šo periodu par vienu gadu katru gadu pēc ieviešanas, līdz tas sasniedz septiņus gadus vismaz vienam datu avotam. Ja pieejamais novērošanas periods jebkuram avotam ietver ilgāku periodu un šie dati ir svarīgi, izmanto ilgāko periodu.
Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos iestādes pienācīgi ņem vērā atgūtās summas, kas attiecīgajos atgūšanas procesos realizētas no jebkāda veida fondētās kredītaizsardzības, kā arī no nefondētās kredītaizsardzības, uz kuru neattiecas definīcija 142. panta 1. punkta 10) apakšpunktā.
Šā punkta pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos tajos gadījumos, kad atkarības pakāpe ir augsta, rīkojas piesardzīgi.
Šā punkta pirmās daļas e) apakšpunkta nolūkos LGD aplēsēs ņem vērā ietekmi, kāda var būt, ja iestādes nespēj steidzamā kārtā iegūt kontroli pār tām ieķīlāto nodrošinājumu un to realizēt.
Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU iestādes var rīkoties šādi:
LGD aplēses var iegūt no realizētajiem zaudējumiem un atbilstošām PD aplēsēm;
var atspoguļot turpmāku summu izņemšanu vai nu savās korekcijas pakāpēs, vai arī savās LGD aplēsēs;
nopirktajiem privātpersonu vai MVU debitoru parādiem var izmantot ārējos un iekšējos atsauces datus, lai aplēstu LGD.
Punkta pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos, ja iestādes savās korekcijas pakāpēs iekļauj papildu summu izņemšanu nākotnē, tās būtu jāņem vērā gan LGD skaitītājā, gan saucējā. Ja iestādes savās korekcijas pakāpēs neiekļauj papildu summu izņemšanu nākotnē, tās būtu jāņem vērā tikai LGD skaitītājā.
Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU LGD aplēses balstās vismaz uz piecu gadu datiem. Ja ir saņemta kompetento iestāžu atļauja, iestāde, īstenojot IRB pieeju, var izmantot svarīgos datus par divu gadu periodu. Aptveramā perioda ilgumu katru gadu pakāpeniski palielina par vienu gadu, līdz attiecīgie dati aptver vismaz piecus gadus.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
1. punktā minētās ekonomikas lejupslīdes būtību, nopietnību un ilgumu;
nosacījumus, ar kādiem kompetentā iestāde var atļaut iestādei, ievērojot 2. punktu, izmantot svarīgos datus ◄ par divu gadu periodu, ja iestāde īsteno IRB pieeju.
EBI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
Lai aprēķinātu zaudējumus, EBI līdz 2025. gada 31. decembrim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod šādas atjauninātas pamatnostādnes, kurās:
attiecībā uz saistību izpildes statusa atjaunošanas gadījumiem precizē, kā jārīkojas ar mākslīgu naudas plūsmu un vai iestādēm ir lietderīgāk diskontēt mākslīgo naudas plūsmu faktiskajā saistību neizpildes periodā;
novērtē, vai diskonta likmes kalibrēšana un piemērošana ir piemērota ekonomisko zaudējumu aprēķināšanai visos riska darījumos.
182. pants
Īpašās prasības attiecībā uz korekcijas pakāpju pašu aplēsēm
Kvantitatīvi nosakot riska parametrus, kas jāsaista ar reitinga kategorijām vai portfeļiem, iestādes korekcijas pakāpju pašu aplēsēm piemēro šādas īpašās prasības:
iestādes aplēš korekcijas pakāpes katrai darījumu kategorijai vai portfelim, pamatojoties uz vidējām realizētajām korekcijas pakāpēm katrai darījumu kategorijai vai portfelim, izmantojot saistību neizpildes vidējo svērto lielumu, kas aprēķināts, ņemot vērā visas saistību neizpildes, kas novērotas datu avotos;
iestādes izmanto korekcijas pakāpju aplēses, kurās ņemta vērā iespējamā ekonomikas lejupslīde, ja tās ir konservatīvākas nekā ilgtermiņa vidējais rādītājs; ciktāl ir paredzams, ka reitingu sistēma visu laiku sniegs pastāvīgas realizētās korekcijas pakāpes katrai darījumu kategorijai vai portfelim, iestādes veic korekcijas savās riska parametru aplēsēs katrai darījumu kategorijai vai portfelim, lai ierobežotu ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz kapitālu;
iestāžu IRB-CCF atspoguļo iespēju, ka parādnieks var izņemt papildu summas līdz brīdim, kad iedarbojas saistību neizpildes notikuma mehānisms, un pēc tam;
veicot korekcijas pakāpju aplēses, iestādes ievēro savu īpašo kārtību un stratēģijas, kas pieņemtas attiecībā uz kontu pārraudzību un maksājumu veikšanu; iestādes ņem vērā arī savu spēju un gatavību novērst turpmāku summu izņemšanu apstākļos, kas ir tuvi saistību neizpildei, piemēram, līguma nosacījumu pārkāpšanas vai citu tehnisku saistību neizpildes notikumu gadījumā;
iestādēm ir atbilstošas sistēmas un procedūras, lai pārraudzītu iespējamos darījumu apmērus, neatmaksāto summu attiecību pret piešķirto kredītlīniju apjomu, kā arī katra parādnieka un katras kategorijas neatmaksāto summu dinamiku; iestāde ir spējīga katru dienu pārraudzīt neatmaksāto atlikumu apmēru;
ja iestādes riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam un iekšējām vajadzībām izmanto atšķirīgas korekcijas pakāpju aplēses, to nosaka dokumentāri un tam jābūt pamatotam.
iestāžu IRB-CCF aplēš, izmantojot 12 mēnešu fiksēta termiņa pieeju;
iestāžu IRB-CCF nosaka, pamatojot to uz atsauces datiem, kas atspoguļo parādnieka, kredītiespējas un bankas pārvaldības prakses iezīmes attiecībā uz tiem riska darījumiem, kuriem piemēro aplēses.
Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos, ja iestādes savos novērojumos par saistību neizpildi novēro negatīvu realizēto korekcijas pakāpi, IRB-CCF kvantitatīvās noteikšanas nolūkā realizētā korekcijas pakāpe minētajos novērojumos ir vienāda ar nulli. Iestādes informāciju par negatīvu realizēto korekcijas pakāpi var izmantot modeļa izstrādes procesā, lai veiktu riska diferenciāciju.
Šā punkta pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos IRB-CCF iekļauj lielāku piesardzības rezervi, ja var pamatoti prognozēt, ka starp saistību neizpildes biežumu un korekcijas pakāpes lielumu būs izteikti pozitīva korelācija.
Šā punkta pirmās daļas g) apakšpunkta nolūkos katru saistību neizpildi saista ar parādnieka un kredītiespējas attiecīgajām iezīmēm noteiktajā atsauces datumā, kas definēts kā 12 mēneši pirms saistību neizpildes datuma.
Panta 1. punkta h) apakšpunkta nolūkos konkrētiem riska darījumiem piemērotu IRB-CCF nepamato ar datiem, kas apkopo atšķirīgu raksturojošo rādītāju ietekmi, vai datiem par riska darījumiem, kuriem ir būtiski atšķirīgas riska iezīmes. IRB-CCF nosaka, pamatojoties uz atbilstīgi homogēniem segmentiem. Šajā nolūkā turpmāk uzskaitītās prakses ir atļauts izmantot tikai, pamatojoties uz iestādes veiktu rūpīgu pārbaudi un pamatojumu:
pamatā esošos datus no MVU/vidustirgus piemērot lieliem parādniekiem komercsabiedrībām;
datus no saistībām ar “mazu” neizmantotā limita pieejamību piemērot kredītiespējām ar “lielu” neizmantotā limita pieejamību;
datus no parādniekiem, kuriem atsauces datumā ir kavējumi vai kuri ir bloķēti no turpmākas aizdevuma līdzekļu izņemšanas, piemērot parādniekiem bez zināmiem kavējumiem vai attiecīgiem ierobežojumiem;
izmantot datus, kurus ir ietekmējušas parādnieku aizņēmumu un citu ar kredītrisku saistītu produktu kombinācijas izmaiņas novērošanas periodā, izņemot, ja minētie dati ir efektīvi koriģēti, novēršot produktu kombinācijas izmaiņu ietekmi.
Panta 1.a punkta d) apakšpunkta nolūkos iestādes pierāda kompetentajām iestādēm, ka tām ir detalizēta izpratne par to, kā izmaiņas klientu produktu kombinācijā ietekmē riska darījumu atsauces datu kopas un saistītās IRB-CCF, un ka ietekme nav būtiska vai ir efektīvi mazināta aplēšu procesā. Šajā sakarā par piemērotu neuzskata:
minimālo vai maksimālo robežvērtību noteikšanu CCF vai riska darījuma vērtību novērojumiem, izņemot attiecībā uz realizēto korekcijas pakāpi, kas ir vienāda ar nulli, saskaņā ar 1. punkta otro daļu;
tādu parādnieka līmeņa aplēšu izmantošanu, kas pilnībā neaptver attiecīgās produkta pārveides iespējas vai neatbilstoši apvieno produktus ar ļoti atšķirīgām īpašībām;
tikai produkta pārveides ietekmēto būtisko novērojumu koriģēšanu;
produkta profila pārveidošanas ietekmētu novērojumu izslēgšanu.
Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU korekcijas pakāpes aplēses balstās uz vismaz piecu gadu datiem. Saņemot kompetento iestāžu atļauju, iestādes, īstenojot IRB pieeju, var izmantot attiecīgos datus par divu gadu periodu. Aptveramā perioda ilgumu katru gadu pakāpeniski palielina par vienu gadu, līdz attiecīgie dati aptver vismaz piecus gadus.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
1. punktā minētās ekonomikas lejupslīdes būtību, nopietnību un ilgumu;
nosacījumus, ar kādiem kompetentās iestādes var atļaut un iestādes var izmantot svarīgos datus par divu gadu periodu, laikā, kad iestāde pirmo reizi īsteno IRB pieeju.
EBI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
183. pants
Prasības nefondētās kredītaizsardzības ietekmes novērtējumam riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām un riska darījumiem ar komercsabiedrībām, ja tiek izmantotas pašu aplēses attiecībā uz LGD, un riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU
Atbilstošiem garantijas devējiem un garantijām ir piemērojamas šādas prasības:
iestādēm ir skaidri precizēti kritēriji tiem garantijas devēju veidiem, ko tās atzīst riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanā;
atzītiem garantijas devējiem ir saistoši tie paši noteikumi, kas 171., 172. un 173. pantā izklāstīti attiecībā uz parādniekiem;
garantiju noformē rakstveidā, tā ir neatsaucama un nemaināma no garantijas devēja puses, tā ir spēkā līdz saistību pilnīgai izpildei (garantijas apmēra un satura ziņā), un to var likumīgi vērst pret garantijas devēju tajā jurisdikcijā, kurā garantijas devējam atrodas aktīvi, pret kuriem var vērst piedziņu;
garantija ir beznosacījumu garantija.
Šā punkta pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos “beznosacījumu garantija” ir garantija, saskaņā ar kuru kredītaizsardzības līgumā nav neviena noteikuma, kura izpilde ir ārpus aizdevējiestādes tiešās kontroles un kurš varētu kavēt garantijas devēja pienākumu laikus veikt maksājumus parādnieka saistību neizpildes gadījumā vai gadījumā, ja sākotnējais parādnieks neveic maksājumus. Kredītaizsardzības līguma noteikums, kas paredz, ka aizdevējiestādes veikta kļūdaina uzticamības pārbaude vai krāpšana atceļ vai samazina garantijas devēja sniegtās garantijas apjomu, neliedz minēto garantiju uzskatīt par beznosacījumu garantiju.
Garantijas, saskaņā ar kurām garantijas devēja maksājums ir atkarīgs no tā, ka aizdevējiestādei vispirms ir jāvēršas pret parādnieku, un ar kurām sedz tikai atlikušos zaudējumus pēc tam, kad iestāde ir pabeigusi pārstrukturēšanas procesu, uzskata par beznosacījumu garantijām.
Kritēriji ir ticami un intuitīvi. Tajos ņemta vērā garantijas devēja spēja un gatavība pildīt savas garantijā noteiktās saistības, iespējamais grafiks, pēc kāda garantijas devējs veiks apmaksu, korelācijas pakāpe starp garantijas devēja spēju veikt garantijā noteiktās saistības un parādnieka spēju atmaksāt aizdevumu un to, kādā mērā saglabājas atlikušais risks, kas saistīts ar parādnieku.
Kritērijos paredz kredītu atvasinātā instrumenta maksājumu struktūru un piesardzīgu izvērtējumu ietekmei, kāda tam ir uz parādu atgūšanas līmeni un grafiku. Iestāde ņem vērā arī to, kādā mērā saglabājas atlikušā riska citi veidi.
Pirmā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus var atzīt par atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību. Tomēr otrā saistību nepildīšanas gadījuma un visu pārējo n-to saistību nepildīšanas gadījumu kredītu atvasinātos instrumentus neatzīst par atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību.
▼M17 —————
184. pants
Prasības nopirktajiem debitoru parādiem
Iestāde uzrauga gan nopirkto debitoru parādu kvalitāti, gan pārdevēja, gan parādus apkalpojošās komercsabiedrības finanšu stāvokli. Ievēro turpmāk norādīto:
iestāde izvērtē korelāciju starp nopirkto debitoru parādu kvalitāti un gan pārdevēja, gan parādus apkalpojošās komercsabiedrības finanšu stāvokli, un tai ir iekšējā kārtība un procedūras, kas nodrošina pietiekamu aizsardzību pret jebkādām neparedzētām situācijām, tostarp iekšējā reitinga noteikšanu katram pārdevējam un katrai parādus apkalpojošajai komercsabiedrībai;
iestādei ir skaidra un efektīva politika un procedūras, lai noteiktu pārdevēja un parādus apkalpojošās komercsabiedrības atbilstību; iestāde vai tās pārstāvis periodiski pārbauda pārdevējus un parādus apkalpojošās komercsabiedrības, lai pārliecinātos par pārdevēja vai parādus apkalpojošās komercsabiedrības pārskatu precizitāti, atklātu krāpšanas gadījumus vai darbības nepilnības un pārliecinātos par pārdevēja kreditēšanas politiku kvalitāti un parādus apkalpojošās komercsabiedrības parādu iekasēšanas kārtības un procedūru kvalitāti; šajās pārbaudēs atklātos faktus dokumentē;
iestāde izvērtē īpašības, kas piemīt nopirkto debitoru parādu portfeļiem, tostarp pārsniegtos avansus, datus par pārdevēja kavētajiem maksājumiem, nedrošajiem parādiem un nedrošo parādu atskaitījumiem, maksājumu termiņiem un nosacījumiem un iespējamiem kontrārajiem kontiem;
iestādei ir efektīva politika un procedūras, lai apkopotā veidā uzraudzītu atsevišķu debitoru koncentrācijas vai nu nopirkto debitoru parādu portfeļu ietvaros, vai starp tiem;
iestāde pārliecinās, ka tā no parādus apkalpojošās komercsabiedrības saņem laicīgus un pietiekami detalizētus pārskatus par debitoru parādu kavējumu ilgumu un atgūstamās vērtības samazinājuma apmēru, lai nodrošinātu atbilstību iestādes noteiktajiem kritērijiem un avansu izsniegšanas politikai, kas reglamentē nopirktos debitoru parādus, un nodrošina efektīvus līdzekļus, ar kuriem pārraudzīt un ievērot parādu pārdevēja pārdošanas nosacījumus un atgūstamās vērtības samazinājumu.
3.
185. pants
Iekšējo aplēšu validācija
Iestādes validē savas iekšējās aplēses saskaņā ar šādām prasībām:
iestādei ir stabilas sistēmas, lai validētu reitingu sistēmu, procesu un visu attiecīgo riska parametru aplēšu precizitāti un konsekvenci; iekšējās validācijas process iestādei ļauj konsekventi un saprātīgi izvērtēt iekšējo reitingu un riska parametru aplēšu sistēmu darbību;
iestādes regulāri salīdzina realizētos saistību nepildīšanas rādītājus ar katrai kategorijai aplēsto PD, un, ja realizētais saistību neizpildes līmenis neiekļaujas šai kategorijai paredzētajā diapazonā, iestādes īpaši analizē novirzes iemeslus; iestādes, kas izmanto savas LGD aplēses vai korekcijas pakāpes, veic analoģisku analīzi arī šīm aplēsēm; šādos salīdzinājumos izmanto senākus datus, kas aptver pēc iespējas ilgāku laikposmu; iestāde dokumentē metodes un datus, kas izmantoti šādai salīdzināšanai; šo analīzi un dokumentāciju atjaunina vismaz reizi gadā;
iestādes izmanto arī kvantitatīvās apstiprināšanas paņēmienus un salīdzinājumu ar attiecīgajiem ārējo datu avotiem; analīze balstās uz datiem, kas attiecas uz konkrēto portfeli, un tie tiek regulāri atjaunināti un aptver attiecīgo novērošanas periodu; iestādes iekšējie novērtējumi attiecībā uz tās reitingu sistēmu darbību balstās uz pēc iespējas ilgāku laikposmu;
metodes un datus kvantitatīvajai validācijai laika gaitā izmanto konsekventi; aplēšu un apstiprinājuma metožu un datu izmaiņas (gan attiecībā uz datu avotiem, gan aptverto laikposmu) dokumentē;
iestādei ir stabili iekšējie standarti tādām situācijām, kad realizēto PD, LGD, korekcijas pakāpju un kopējo zaudējumu, ja izmanto EL aplēses, novirzes no sagaidāmā rādītāja kļūst pietiekami nozīmīgas, lai apšaubītu aplēšu derīgumu. Šajos standartos ir ņemti vērā biznesa cikli un līdzīgs sistemātiskais mainīgums saistību neizpildes pieredzē. Ja realizētās vērtības joprojām ir lielākas nekā paredzamās vērtības, iestādes pārskata aplēses, tās paaugstinot, lai tās atspoguļotu saistību neizpildes un zaudējumu pieredzi.
▼M17 —————
5.
189. pants
Korporatīvā pārvaldība
Augstākā vadība izpilda šādas prasības:
tā ziņo vadības struktūrai vai norīkotajai komitejai par nozīmīgām izmaiņām vai atkāpēm no noteiktās kārtības, kas būtiski ietekmēs iestādes reitingu sistēmu darbību;
tai ir laba izpratne par reitingu sistēmu uzbūvi un darbību;
tā pastāvīgi nodrošina, lai reitingu sistēmas darbotos pienācīgi.
Struktūrvienības, kas realizē kredītriska kontroles funkciju, regulāri informē augstāko vadību par reitingu procesa darbības kvalitāti, jomām, kurās nepieciešami uzlabojumi, un agrāk atklāto trūkumu novēršanas gaitu.
190. pants
Kredītriska kontrole
Kredītriska kontroles struktūrvienības atbildības jomas ietver:
kategoriju un portfeļu testēšanu un uzraudzīšanu;
kopsavilkuma pārskatu sagatavošana un analīze, ko veic iestādes reitingu sistēma;
tādu procedūru īstenošanu, ar ko pārbauda, vai kategorijas un portfeļa definīcijas tiek konsekventi piemērotas struktūrvienībās un ģeogrāfiskā ziņā;
jebkādu reitingu piešķiršanas procesa pārskatīšanu un grozīšanu, tostarp arī izmaiņu iemeslu pārskatīšanu;
reitingu kritēriju pārskatīšanu, lai izvērtētu, vai tie joprojām ļauj prognozēt risku; izmaiņas reitingu piešķiršanas procesā, kritērijos vai individuālā reitinga parametros dokumentē un saglabā;
aktīvu piedalīšanos reitingu piešķiršanas procesā izmantoto modeļu izveidē vai izvēlē, to ieviešanā un apstiprināšanā;
reitingu piešķiršanas procesā izmantoto modeļu uzraudzību un pārraudzību;
reitingu piešķiršanas procesā izmantoto modeļu pastāvīgu pārskatīšanu un grozījumu veikšanu.
Iestāde, kas izmanto ar citām iestādēm kopīgus datus saskaņā ar 179. panta 2. punktu var izmantot ārpakalpojumus šādiem uzdevumiem:
informācijas sagatavošana attiecībā uz kategoriju un portfeļu testēšanu un uzraudzību;
kopsavilkuma vadības pārskatu sagatavošana, ko veic iestādes reitingu sistēma;
informācijas sagatavošana attiecībā uz reitingu kritēriju pārskatīšanu, lai izvērtētu, vai tie joprojām ļauj prognozēt risku;
reitingu piešķiršanas procesa, kritēriju vai individuālā reitinga parametru izmaiņu dokumentēšana;
informācijas sagatavošana attiecībā uz reitingu piešķiršanas procesā izmantoto modeļu pastāvīgu pārskatīšanu un to grozījumiem.
191. pants
Iekšējā revīzija
Iekšējā revīzija vai cita līdzvērtīga neatkarīga revīzijas struktūrvienība vismaz reizi gadā pārskata iestādes reitingu sistēmas un to darbību, tostarp kreditēšanas funkciju realizāciju un PD, LGD, EL un korekcijas pakāpju aplēses. Pārskatā ietver visu spēkā esošo prasību ievērošanas analīzi.
4.
NODAĻA
Kredītriska mazināšana
1.
192. pants
Definīcijas
Šajā nodaļā izmanto šādas definīcijas:
"aizdevējiestāde" ir iestāde, kurai ir attiecīgais riska darījums;
"nodrošinātais kreditēšanas darījums" ir jebkāds darījums, kas rada riska darījumu, kuram ir nodrošinājums, un šāda darījuma nosacījumi neparedz iestādei tiesības vismaz katru dienu veikt drošības rezerves pārskatīšanu;
"kapitāla tirgus darījums" ir jebkāds darījums, kas rada riska darījumu, kuram ir nodrošinājums, un darījuma nosacījumi paredz iestādei tiesības vismaz katru dienu veikt drošības rezerves pārskatīšanu;
"pakārtotais KIU" ir KIU, kura ieguldījumu apliecībās vai daļās ir ieguldījis cits KIU;
“riska parametru aizstāšanas pieeja saskaņā ar IRB attīstīto pieeju (A-IRB)” ir pamatā esošā riska darījuma PD un LGD riska parametru aizstāšana atbilstoši 236.a pantam ar attiecīgo PD un LGD, ko saskaņā ar IRB pieeju, izmantojot pašu aplēses attiecībā uz LGD, piešķirtu salīdzināmam tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju.
193. pants
Kredītriska mazināšanas metožu ietekmes atzīšanas principi
Ja iestādei, aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar standartizēto pieeju, ir vairāk nekā viens kredītriska mazināšanas veids attiecībā uz vienu un to pašu riska darījumu, tā rīkojas šādi:
sadala riska darījumu daļās, no kurām katra ir segta ar atsevišķu kredītriska mazināšanas instrumenta veidu;
riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina katrai a) apakšpunktā minētajai aktīva daļai atsevišķi saskaņā ar 2. nodaļas un šās nodaļas noteikumiem.
Ja iestāde, aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar standartizēto pieeju, ietver vienu riska darījumu ar kredītaizsardzību, ko nodrošina viens aizsardzības devējs un kam ir dažādi termiņi, tā rīkojas šādi:
sadala riska darījumu daļās, no kurām katra ir segta ar atsevišķu kredītriska mazināšanas instrumentu;
riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina katrai a) apakšpunktā minētajai aktīva daļai atsevišķi saskaņā ar 2. nodaļas un šās nodaļas noteikumiem.
194. pants
Kredītrisku mazināšanas metožu atbilstības noteikšanas principi
Aizdevējiestāde pēc kompetentās iestādes lūguma sniedz tā neatkarīgā, rakstiskā un pamatotā juridiskā atzinuma vai atzinumu visjaunāko versiju, kuru tā izmantoja, lai noteiktu, vai tās kredītaizsardzības pasākumi atbilst šā panta pirmajā daļā paredzētajiem nosacījumiem.
Iestādes var atzīt fondēto kredītaizsardzību, aprēķinot kredītriska mazināšanas ietekmi vienīgi, ja aizsardzībai paredzētie aktīvi atbilst abiem šādiem nosacījumiem.
tie ir iekļauti atbilstīgo aktīvu sarakstā, kas izklāstīts attiecīgi 197. līdz 200. pantā;
tie ir pietiekami likvīdi, un to vērtība laika gaitā ir pietiekami stabila, lai ticami noteiktu kredītaizsardzības apmēru, ņemot vērā riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanas pieeju un pieļaujamo atzīšanas līmeni.
Nefondētās kredītaizsardzības gadījumā aizsardzības līgums ir atzīstams par atbilstošu aizsardzības līgumu vienīgi tad, ja ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
tas ir iekļauts atbilstošo aizsardzības līgumu sarakstā, kas izklāstīts 203. pantā un 204. panta 1. punktā;
tas ir tiesiski spēkā un izpildāms visās attiecīgajās jurisdikcijās, lai ticami noteiktu kredītaizsardzības apmēru, ņemot vērā riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanas metodes un pieļaujamo atzīšanas līmeni;
aizsardzības devējs atbilst 5. punktā izklāstītajiem kritērijiem.
▼M17 —————
2.
1.
195. pants
Bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaits
Iestāde kā atbilstošu kredītriska mazināšanas veidu var izmantot bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu starp iestādi un tās darījuma partneri.
Neskarot 196. pantu, atbilstība attiecas tikai uz savstarpējiem naudas atlikumiem starp iestādi un darījuma partneri. Iestādes var grozīt riska darījumu riska svērtās vērtības riska darījumiem un, atbilstīgā gadījumā, paredzamo zaudējumu apmēru vienīgi aizdevumiem un depozītiem, kurus tās ir saņēmušas pašas un uz kuriem attiecas bilances posteņu savstarpējā ieskaita līgums.
196. pants
Savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi, kas attiecas uz repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, vai citiem kapitāla tirgus darījumiem
Iestādes, kas pieņem 223. pantā noteikto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, var ņemt vērā ietekmi, ko rada divpusējie savstarpējā ieskaita līgumi, kas attiecas uz repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem vai citiem kapitāla tirgus darījumiem ar darījuma partneri. Neskarot 299. pantu, šādu līgumu vai darījumu ietvaros ņemtais nodrošinājums un veiktais vērtspapīru vai preču aizņēmums atbilst 197. un 198. pantā noteiktajām nodrošinājuma atbilstības prasībām.
197. pants
Nodrošinājuma atbilstība jebkuras pieejas un metodes gadījumā
Par atbilstošu nodrošinājumu jebkuras pieejas un metodes gadījumā iestādes var atzīt šādus posteņus:
naudas noguldījumi vai citi naudai pielīdzināmi instrumenti, ko tur aizdevējiestāde;
parāda vērtspapīri, kurus ir emitējušas centrālās valdības vai centrālās bankas un kuriem ir ĀKNI vai eksporta kredīta aģentūras kredītnovērtējums, ja:
ĀKNI vai eksporta kredīta aģentūru ir norīkojusi iestāde 2. nodaļas nolūkos; un
EBI ir noteikusi kredītnovērtējumu saistīt ar kredītkvalitātes 1., 2., 3. vai 4. pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpēm riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām;
parāda vērtspapīri, kurus emitējušas iestādes un kuriem ir ĀKNI kredītnovērtējums, ja:
iestāde ir norīkojusi ĀKNI 2. nodaļas nolūkos; un
EBI ir noteikusi kredītnovērtējumu saistīt ar kredītkvalitātes 1., 2. vai 3. pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpēm riska darījumiem ar iestādēm;
parāda vērtspapīri, kurus ir emitējušas citas struktūras un kuriem ir ĀKNI kredītnovērtējums, ja:
iestāde ir norīkojusi ĀKNI 2. nodaļas nolūkos; un
EBI ir noteikusi kredītnovērtējumu saistīt ar kredītkvalitātes 1., 2. vai 3. pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpēm riska darījumiem ar komercsabiedrībām;
parāda vērtspapīri ar ĀKNI īstermiņa kredītnovērtējumu, ja:
iestāde ir norīkojusi ĀKNI 2. nodaļas nolūkos; un
EBI ir noteikusi kredītnovērtējumu saistīt ar kredītkvalitātes 1., 2. vai 3. pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpēm īstermiņa riska darījumiem;
kapitāla vērtspapīri vai konvertējamas obligācijas, kas iekļautas galvenajā indeksā;
zelta lietnis;
vērtspapīrošanas pozīcijas, kuras nav atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijas un kurām saskaņā ar 261.līdz 264. pantu piemēro 100 % vai zemāku riska pakāpi.
Šī panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām "centrālo valdību vai centrālo banku emitētie parāda vērtspapīri" ietver:
parāda vērtspapīrus, ko emitējušas reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes, ar kurām veiktos riska darījumus pielīdzina riska darījumiem ar centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tās atrodas, kā noteikts 115. panta 2. punktā;
parāda vērtspapīrus, ko emitējušas publiskā sektora struktūras, ar kurām veiktos riska darījumus pielīdzina riska darījumiem ar centrālo valdību, kā noteikts 116. panta 4. punktā;
parāda vērtspapīrus, ko emitējušas daudzpusējās attīstības bankas, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķir 0 % riska pakāpi, kā noteikts 117. panta 2. punktā;
parāda vērtspapīrus, ko emitējušas starptautiskās organizācijas, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķir 0 % riska pakāpi, kā noteikts 118. pantā.
Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta vajadzībām "iestāžu emitētie parāda vērtspapīri" ir:
reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvalžu emitēti parāda vērtspapīri, kas nav 2. punkta a) apakšpunktā minētie parāda vērtspapīri;
parāda vērtspapīri, ko emitējušas publiskā sektora struktūras, ar kurām veiktos riska darījumus apstrādā saskaņā ar 116. panta 1. un 2. punktu;
parāda vērtspapīri, ko emitējušas daudzpusējās attīstības bankas, kas nav tās, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķir 0 % riska pakāpi, kā noteikts 117. panta 2. punktā.
Iestāde var izmantot parāda vērtspapīrus, kurus izdevušas citas iestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības un kuriem nav ĀKNI kredītnovērtējuma, kā atbilstošu nodrošinājumu, ja minētie parāda vērtspapīri atbilst šādiem kritērijiem:
tie ir reģistrēti atzītā biržā;
tie ir atzīti par augstākas prioritātes parādu;
citiem šīs iestādes tādas pašas prioritātes parāda vērtspapīriem ir ĀKNI kredītnovērtējums, ko EBI ir noteikusi saistīt ar kredītkvalitātes 3. pakāpi vai augstāku pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpi riska darījumiem ar iestādēm vai īstermiņa riska darījumiem;
aizdevējiestādei nav informācijas, kura var liecināt, ka konkrētajam laidienam varētu būt zemāks kredītnovērtējums, nekā minēts c) apakšpunktā;
šā instrumenta tirgus likviditāte šiem nolūkiem ir pietiekama.
Iestādes kā atbilstošu nodrošinājumu var izmantot KIU daļas vai ieguldījumu apliecības, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
daļām vai ieguldījumu apliecībām ik dienu tiek publicētas cenas;
KIU drīkst ieguldīt vienīgi instrumentos, kuri ir atbilstīgi atzīšanai saskaņā ar 1. un 4. punktu;
KIU atbilst 132. panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem.
Ja KIU iegulda cita KIU ieguldījumu apliecībās vai daļās, pirmās daļas a) līdz c) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir vienlīdz piemērojami šādam pakārtotam KIU.
Ja kāds KIU izmanto atvasinātos instrumentus, lai ierobežotu risku atļautiem ieguldījumiem, tas nav šķērslis, lai daļas vai ieguldījumu apliecības šajā uzņēmumā atzītu par atbilstošu nodrošinājumu.
Šā panta 5. punkta vajadzībām, ja KIU (“sākotnējam KIU”) vai kādam tā pakārtotam KIU nav noteikts ieguldīt tikai instrumentos, kas ir atbilstoši saskaņā ar 1. un 4. punktu, piemēro turpmāk minēto:
ja iestādes piemēro 132.a panta 1. punktā vai 152. panta 2. punktā minēto caurskatāmības pieeju tiešajiem riska darījumiem ar KIU, tās var izmantot minētā KIU daļas vai ieguldījumu apliecības kā nodrošinājumu tādā apmērā, kas ir līdzvērtīgs to minētā KIU turēto instrumentu vērtībai, kuri ir atbilstoši saskaņā ar šā panta 1. un 4. punktu;
ja iestādes piemēro 132.a panta 2. punktā vai 152. panta 5. punktā minēto pilnvaru pieeju tiešajiem riska darījumiem ar KIU, tās var izmantot minētā KIU daļas vai ieguldījumu apliecības kā nodrošinājumu tādā apmērā, kas ir līdzvērtīgs to minētā KIU turēto instrumentu vērtībai, kuri ir atbilstoši saskaņā ar šā panta 1. un 4. punktu, pieņemot, ka minētais KIU vai kāds tā pakārtotais KIU ir veicis ieguldījumus nodrošinājumam neatbilstošos instrumentos maksimālajā pieļaujamajā apmērā saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām.
Ja kādam pakārtotam KIU pašam ir savi pakārtoti KIU, iestādes kā piemērotu nodrošinājumu var izmantot sākotnējā KIU daļas vai ieguldījumu apliecības, ar nosacījumu, ka tās piemēro pirmajā daļā noteikto metodoloģiju.
Ja nodrošinājumam neatbilstošo aktīvu vērtība ir negatīva tādu saistību vai iespējamo saistību dēļ, kas rodas no īpašumtiesībām, iestādes rīkojas šādi:
aprēķina nodrošinājumam neatbilstošo aktīvu kopējo vērtību;
ja saskaņā ar a) apakšpunktu iegūtā summa ir negatīva, tās absolūto vērtību atņem no atbilstošo aktīvu kopējās vērtības.
EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
galvenos indeksus, kas minēti šā panta 1. punkta f) apakšpunktā, 198. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 224. panta 1. un 4. punktā un 299. panta 2. punkta e) apakšpunktā;
atzītām biržām, kas minētas šā panta 4. punkta a) apakšpunktā, 198. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 224. panta 1. un 4. punktā, 299. panta 2. punkta e) apakšpunktā, 400. panta 2. punkta k) apakšpunktā, 416. panta 3. punkta e) apakšpunktā, 428. panta 1. punkta c) apakšpunktā un trešās daļas III pielikuma 12. punktā saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 4. panta 1. punkta 72) apakšpunktā.
EVTI šos īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.
198. pants
Nodrošinājuma papildu atbilstība finanšu nodrošinājuma paplašinātās metodes gadījumā
Papildus 197. pantā noteiktajam nodrošinājumam, ja iestāde lieto 223. pantā noteikto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, iestāde par atbilstošu nodrošinājumu var atzīt šādus posteņus:
kapitāla vērtspapīrus vai konvertējamas obligācijas, kas nav iekļautas galvenajā indeksā, bet ko tirgo atzītā biržā;
KIU daļas vai ieguldījumu apliecības, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:
daļām vai ieguldījumu apliecībām ik dienu tiek publicētas cenas;
KIU veic ieguldījumus tikai tādos instrumentos, kas ir atbilstoši, lai tos atzītu saskaņā ar 197. panta 1. un 4. punkta noteikumiem, un posteņos, kas minēti šā punkta a) apakšpunktā.
Ja KIU veic ieguldījumus cita KIU daļās vai ieguldījumu apliecībās, šā punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumi vienlīdz ir piemērojami jebkuram šādam pakārtotam KIU.
Ja kāds KIU izmanto atvasinātos instrumentus, lai ierobežotu risku atļautiem ieguldījumiem, tas nav šķērslis, lai daļas vai ieguldījumu apliecības šajā uzņēmumā atzītu par atbilstošu nodrošinājumu.
Ja KIU vai kādam tā pakārtotam KIU nav noteikts ieguldīt tikai instrumentos, kas ir atbilstoši, lai tos atzītu saskaņā ar 197. panta 1. un 4. punktu, un posteņos, kas minēti šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, piemēro turpmāk minēto:
ja iestādes piemēro 132.a panta 1. punktā vai 152. panta 2. punktā minēto caurskatāmības pieeju tiešajiem riska darījumiem ar KIU, tās var izmantot minētā KIU daļas vai ieguldījumu apliecības kā nodrošinājumu tādā apmērā, kas ir līdzvērtīgs to minētā KIU turēto instrumentu vērtībai, kuri ir atbilstoši saskaņā ar 197. panta 1. un 4. punktu un šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem posteņiem;
ja iestādes piemēro 132.a panta 2. punktā vai 152. panta 5. punktā minēto pilnvaru pieeju tiešiem riska darījumiem ar KIU, tās var izmantot minētā KIU daļas vai ieguldījumu apliecības kā nodrošinājumu tādā apmērā, kas ir līdzvērtīgs to minētā KIU turēto instrumentu vērtībai, kuri ir atbilstoši saskaņā ar 197. panta 1. un 4. punktu un šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem posteņiem, pieņemot, ka minētais KIU vai kāds tā pakārtotais KIU ir veicis ieguldījumus nodrošinājumam neatbilstošos instrumentos maksimālajā pieļaujamajā apmērā saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām.
Ja nodrošinājumam neatbilstošo instrumentu vērtība ir negatīva tādu saistību vai iespējamo saistību dēļ, kas rodas no īpašumtiesībām, iestādes rīkojas šādi:
aprēķina nodrošinājumam neatbilstošo instrumentu kopējo vērtību;
ja saskaņā ar a) apakšpunktu iegūtā summa ir negatīva, tās absolūto vērtību atņem no atbilstošo instrumentu kopējās vērtības.
199. pants
Papildu atbilstošais nodrošinājums IRB pieejas gadījumā
Papildus 197. un 198. pantā minētajam nodrošinājumam, ja iestādes riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, iestādes var izmantot arī šāda veida nodrošinājumu:
nekustamo īpašumu saskaņā ar 2., 3. un 6. punktu;
debitoru parādus saskaņā ar 5. punktu;
citu lietisku nodrošinājumu saskaņā ar 6. un 8. punktu;
nomu saskaņā ar 7. punktu.
Ja vien 124. panta 9. punktā nav noteikts citādi, iestādes kā atbilstošu nodrošinājumu var izmantot mājokļa īpašumu, ko apdzīvo vai apdzīvos, izīrē vai izīrēs īpašnieks vai – privātās ieguldījumu brokersabiedrības gadījumā – faktiskais īpašnieks, un komerciālo nekustamo īpašumu, tostarp birojus un citas komerciālās telpas, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:
īpašuma vērtība nav būtiski atkarīga no parādnieka kredītkvalitātes;
aizņēmēja risks nav būtiski atkarīgs no pamatā esošā īpašuma vai projekta rezultātiem, bet ir atkarīgs no aizņēmēja pamata spējas atmaksāt parādu no citiem avotiem, tādēļ šādas kredītiespējas atmaksāšana nav būtiski atkarīga no jebkādas naudas plūsmas, ko izraisījis pamata īpašums, kuru izmanto nodrošinājumam.
Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos iestādes var neņemt vērā situācijas, kurās tikai makroekonomikas faktori ietekmē gan īpašuma vērtību, gan aizņēmēja saistību izpildi.
Iestādes var atkāpties no 2. punkta b) apakšpunkta prasībām attiecībā uz riska darījumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa īpašumu, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, ja šīs dalībvalsts kompetentā iestāde ir publiskojusi pierādījumus tam, ka šajā teritorijā pastāv labi attīstīts un stabils mājokļu īpašumu tirgus, kurā zaudējumu līmenis nepārsniedz nevienu no šīm robežām:
saskaņā ar 430.a panta 1. punkta a) apakšpunktu iestāžu uzrādītā kopsumma, kas dalīta ar saskaņā ar 430.a panta 1. punkta c) apakšpunktu iestāžu uzrādīto kopsummu, nepārsniedz 0,3 %;
saskaņā ar 430.a panta 1. punkta b) apakšpunktu iestāžu uzrādītā kopsumma, kas dalīta ar saskaņā ar 430.a panta 1. punkta c) apakšpunktu iestāžu uzrādīto kopsummu, nepārsniedz 0,5 %.
Ja konkrētajā gadā kāda no pirmās daļas a) un b) apakšpunktos minētajām prasībām nav izpildīta, iestādes nepiemēro minētajā daļā noteikto procedūru, kamēr abi nosacījumi nav izpildīti nākamajā gadā.
Iestādes var atkāpties no 2. punkta b) apakšpunkta prasībām attiecībā uz komerciāliem nekustamiem īpašumiem, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, ja šīs dalībvalsts kompetentā iestāde ir publicējusi pierādījumus tam, ka šajā teritorijā pastāv labi attīstīts un stabils komerciālo nekustamo īpašumu tirgus, kurā ◄ zaudējumu līmenis nepārsniedz nevienu no šādiem robežlielumiem:
saskaņā ar 430.a panta 1. punkta d) apakšpunktu iestāžu uzrādītā kopsumma, kas dalīta ar saskaņā ar 430.a panta 1. punkta f) apakšpunktu iestāžu uzrādīto kopsummu, nepārsniedz 0,3 %;
saskaņā ar 430.a panta 1. punkta e) apakšpunktu iestāžu uzrādītā kopsumma, kas dalīta ar saskaņā ar 430.a panta 1. punkta f) apakšpunktu iestāžu uzrādīto kopsummu, nepārsniedz 0,5 %.
Ja konkrētajā gadā kāda no pirmās daļas a) un b) apakšpunktos minētajām prasībām nav izpildīta, iestādes nepiemēro minētajā daļā noteikto procedūru, kamēr abi nosacījumi nav izpildīti nākamajā gadā.
Ja valsts attīstības kredītiestāde, kas definēta šīs regulas 429.a panta 2. punktā, izsniedz attīstību veicinošu aizdevumu, kurš definēts šīs regulas 429.a panta 3. punktā, citai iestādei vai finanšu iestādei, kas ir saņēmusi atļauju veikt Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 2. vai 3. punktā minētās darbības un kas atbilst šīs regulas 119. panta 5. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un ja minētā cita iestāde vai finanšu iestāde tieši vai netieši nodod šo attīstību veicinošo aizdevumu galīgajam parādniekam un cedē attīstību veicinošā aizdevuma debitora parādu kā nodrošinājumu valsts attīstības kredītiestādei, valsts attīstības kredītiestāde var izmantot cedēto debitora parādu kā atbilstošu nodrošinājumu neatkarīgi no cedētā debitora parāda sākotnējā termiņa.
Kompetentās iestādes atļauj iestādei kā atbilstošu nodrošinājumu izmantot citu lietisku nodrošinājumu, kas nav minēts 2., 3. un 4. punktā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
pastāv likvīds tirgus – to pierāda bieži darījumi, ņemot vērā aktīva veidu, – kurā šo nodrošinājumu var realizēt bez aizkavēšanās un ekonomiski efektīvi; iestādes šo nosacījumu pārbauda periodiski un tad, ja informācija liecina par būtiskām izmaiņām tirgū;
nodrošinājumam ir vispāratzītas un publiski pieejamas tirgus cenas; iestādes tirgus cenas var uzskatīt par vispāratzītām, ja tās iegūtas no uzticamiem informācijas avotiem, piemēram, publiskiem indeksiem, un atspoguļo darījumu cenu normālos apstākļos; iestādes tirgus cenas var uzskatīt par publiski pieejamām, ja šīs cenas ir atklātas, viegli pieejamas un iegūstamas regulāri un bez nepamatota administratīvā vai finanšu sloga;
iestāde analizē tirgus cenas, laiku un izmaksas, kas nepieciešamas, lai realizētu nodrošinājumu un ieņēmumus no šā nodrošinājuma;
iestāde pierāda, ka vismaz 90 % visu realizācijas gadījumu attiecīgajam nodrošinājuma veidam ieņēmumi no nodrošinājuma nav mazāki par 70 % no nodrošinājuma vērtības; ja tirgus cenās vērojamas būtiskas svārstības, iestāde pierāda kompetentajai iestādei, ka tās nodrošinājuma novērtējums ir pietiekami piesardzīgs.
Iestādes dokumentē to, kā ir izpildīti pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā un 210. pantā minētie nosacījumi.
200. pants
Cita fondētā kredītaizsardzība
Iestādes kā atbilstošu nodrošinājumu var izmantot šādu fondēto kredītaizsardzību:
naudas noguldījumus vai naudai pielīdzināmus instrumentus, kas, pamatojoties uz ar turēšanu nesaistītu līgumu, atrodas citā iestādē un ir ieķīlāti par labu aizdevējiestādei;
dzīvības apdrošināšanas polises, kas ieķīlātas par labu aizdevējiestādei;
citas iestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības emitētus instrumentus, ko minētajai iestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai jāatpērk pēc pieprasījuma.
2.
201. pants
Atbilstoši aizsardzības devēji jebkuras pieejas gadījumā
Par atbilstošiem nefondētās kredītaizsardzības devējiem iestādes var atzīt šādas personas:
centrālās valdības un centrālās bankas,
reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes;
daudzpusējās attīstības bankas;
starptautiskās organizācijas, kurām saskaņā ar 118. pantu ir piešķirta 0 % riska pakāpe;
publiskā sektora struktūras, pret kurām izvirzītie prasījumi tiek apstrādāti saskaņā ar 116. pantu;
iestādes, un finanšu iestādes, kuru riska darījumus ar finanšu iestādēm pielīdzina riska darījumiem ar iestādēm saskaņā ar 119. panta 5. punktu;
regulētas finanšu sektora sabiedrības;
ja kredītaizsardzību nesniedz vērtspapīrošanas riska darījumam – citi uzņēmumi, kuriem ir norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, tostarp parādnieka mātesuzņēmumi, meitasuzņēmumi vai radniecīgās struktūras, ja tiešam riska darījumam ar minētajiem mātesuzņēmumiem, meitasuzņēmumiem vai radniecīgajām struktūrām ir zemāka riska pakāpe nekā riska darījumam ar parādnieku;
atbilstīgi centrālie darījumu partneri.
Šā panta pirmās daļas fa) apakšpunkta nolūkos “regulēta finanšu sektora sabiedrība” ir finanšu sektora sabiedrība, kas atbilst 142. panta 1. punkta 4) apakšpunkta b) punktā noteiktajam nosacījumam.
▼M17 —————
203. pants
Garantijas kā nefondētā kredītaizsardzība
Iestādes kā atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību var izmantot garantijas.
3.
204. pants
Atbilstoši kredītu atvasināto instrumentu veidi
Iestādes var izmantot turpmāk minētos kredītu atvasināto instrumentu veidus un instrumentus, kas var sastāvēt no šādiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem vai kas ir ekonomiskās izpausmes ziņā līdzīgi, kā atbilstošu kredītaizsardzību:
kredītriska mijmaiņas līgumi;
kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi;
kredītriskam piesaistītās parādzīmes, ciktāl tās ir segtas ar naudas līdzekļiem.
Ja iestāde pērk kredītaizsardzību kopējo ieņēmumu mijmaiņas darījumā un par mijmaiņu saņemtos neto maksājumus iegrāmato kā neto ienākumu, bet neiegrāmato attiecīgo aizsargātā aktīva vērtības pazemināšanos (vai nu samazinot patieso vērtību, vai papildinot rezerves), šāda kredītaizsardzība netiek atzīta par atbilstošu.
Ja iekšējā riska ierobežošana ir veikta saskaņā ar pirmo daļu un ja ir izpildītas šīs nodaļas prasības, tad iestādes, kad tās saņem nefondēto kredītaizsardzību, riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanai piemēro 4. līdz 6. sadaļā minētos noteikumus.
204.a pants
Atbilstoši kapitāla atvasināto instrumentu veidi
Ja iestāde pērk kredītaizsardzību kopējo ieņēmumu mijmaiņas darījumā un par mijmaiņu saņemtos neto maksājumus iegrāmato kā neto ienākumu, bet neiegrāmato attiecīgo aizsargātā aktīva vērtības pazemināšanos (vai nu samazinot patieso vērtību, vai papildinot rezerves), šāda kredītaizsardzība netiek atzīta par atbilstošu kredītaizsardzību.
Ja iekšējā riska ierobežošana ir veikta saskaņā ar pirmo daļu un ja ir izpildītas šīs nodaļas prasības, tad iestādes, kad tās saņem nefondēto kredītaizsardzību, riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanai piemēro šīs nodaļas 4.–6. iedaļā izklāstītos noteikumus.
3.
1.
205. pants
Prasības bilances posteņu savstarpējo prasību ieskaita līgumiem, kas nav 206. pantā minētie savstarpējo prasību ieskaita jumta līgumi
Bilances posteņu savstarpējo prasību ieskaita līgumus, kas nav 2016. pantā minētie savstarpējo prasību ieskaita jumta līgumi, atzīst par atbilstošu kredītriska mazināšanas veidu tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
līgumi ir tiesiski spēkā un izpildāmi visās attiecīgajās jurisdikcijās, arī darījuma partnera maksātnespējas vai bankrota gadījumā;
iestāde ir spējīga jebkurā laikā noteikt tos aktīvus un saistības, uz kuriem attiecas līgumi;
iestāde nepārtraukti uzrauga un kontrolē riskus, kas saistīti ar kredītaizsardzības pārtraukšanu;
iestāde nepārtraukti uzrauga un kontrolē attiecīgos riska darījumus uz neto pozīcijas pamata.
206. pants
Prasības savstarpējo prasību ieskaita jumta līgumiem, kuri aptver repo darījumus vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus, vai citus kapitāla tirgus darījumus
Savstarpējo prasību ieskaita jumta līgumus, kas aptver repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus vai citus kapitāla tirgus darījumus, var atzīt par atbilstošu kredītriska mazināšanas veidu, ja nodrošinājums, kas sniegts saskaņā ar šiem līgumiem, atbilst 207. panta 2. līdz 4. punktā izklāstītajām prasībām un ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
tie ir tiesiski spēkā un izpildāmi visās attiecīgajās jurisdikcijās, arī darījuma partnera bankrota vai maksātnespējas gadījumā;
saistību neizpildes gadījumā, tostarp darījuma partnera bankrota vai maksātnespējas gadījumā, tie dod tiesības tai pusei, kurai nav saistību neizpildes, laikus pārtraukt un izbeigt visus darījumus, uz ko attiecas līgums;
tajos paredzēts, ka līguma ietvaros veikto darījumu peļņas un zaudējumu ieskaita rezultātā viena puse ir parādā otrai vienu konkrētu neto summu.
207. pants
Prasības attiecībā uz finanšu nodrošinājumu
Vērtspapīri, kurus emitējis parādnieks vai sabiedrība, kas pieder ar parādnieku saistītai grupai, netiek uzskatīti par atbilstošu nodrošinājumu. Tomēr, neatkarīgi no tā, paša parādnieka emitētās segtās obligācijas, kuras atbilst noteikumu 129. panta prasībām, ir atzīstamas par atbilstošu nodrošinājumu, ja tās iesniegtas kā nodrošinājums repo darījumam, ar noteikumu, ka tiek ievērots pirmajā daļā minētais nosacījums.
Iestādes veic pietiekamas juridiskas pārbaudes, kas apstiprina, ka nodrošinājuma līgumi ir izpildāmi visās attiecīgajās jurisdikcijās. Nepieciešamības gadījumā tās veic atkārtotas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka izpildāmība saglabājas.
Iestādes izpilda šādas operacionālās prasības:
tās pienācīgi dokumentē nodrošinājuma līgumus, un tām ir paredzētas skaidras un stingras procedūras laicīgai nodrošinājuma realizēšanai;
tām ir stabilas procedūras un procesi tādu risku kontrolei, kuri izriet no nodrošinājuma izmantošanas, tostarp riskus, kuri rodas, ja kredītaizsardzība netiek sniegta vai tiek sniegta nepilnā apmērā, vērtēšanas riskus, riskus, kuri saistīti ar kredītaizsardzības pārtraukšanu, koncentrācijas risku, kas izriet no nodrošinājuma izmantošanas, un mijiedarbību ar iestādes kopējo riska profilu;
tām ir dokumentēta politika un procedūras, kas nosaka pieņemamos nodrošinājuma veidus un to apmēru;
tās aprēķina nodrošinājuma tirgus vērtību un pārvērtē to vismaz ik pēc sešiem mēnešiem un katru reizi, kad iestādes rīcībā nonāk informācija, kas varētu liecināt par būtisku nodrošinājuma tirgus vērtības pazemināšanos; ar VSP saistīti apsvērumi ir iemesls, lai veiktu novērtējumu par to, vai ir būtiski pazeminājusies nodrošinājuma tirgus vērtība;
ja nodrošinājumu tur trešā persona, tās veic visus attiecīgos pasākumus, lai pārliecinātos, ka trešā persona nodrošinājumu nodala no saviem aktīviem;
tās nodrošina to, ka tās velta pietiekamus resursus pienācīgai līgumu par drošības rezervi pārvaldībai ar OTC atvasinātajiem instrumentiem un vērtspapīru finansēšanas darījuma partneriem, vērtējot pēc tā, cik laicīgi un precīzi ir to izejošie drošības rezervju pieprasījumi un kāds ir atbildes laiks uz ienākošajiem drošības rezervju pieprasījumiem;
tām ir nodrošinājuma pārvaldības politikas, lai kontrolētu, uzraudzītu un ziņotu par:
riskiem, kas izriet no līgumiem par drošības rezervi;
ar atsevišķiem nodrošinājuma aktīviem saistīto koncentrācijas risku;
nodrošinājuma tālākizmantošanu, tostarp iespējamiem likviditātes deficītiem, kas radušies no darījuma partneriem saņemtā nodrošinājuma tālākizmantošanas dēļ;
atteikšanos no tiesībām uz nodrošinājumu, kas iesniegts darījuma partneriem.
208. pants
Prasības attiecībā uz nekustamo īpašumu kā nodrošinājumu
Ir jābūt izpildītām šādām tiesiskās noteiktības prasībām:
hipotēka vai prasība ir izpildāma visās attiecīgajās jurisdikcijās kredītlīguma noslēgšanas brīdī, un to atbilstoši un laikus reģistrē;
ir izpildītas visas juridiskās prasības ķīlas nostiprināšanai;
līgums par aizsardzību un tiesiskais process, uz ko tas balstīts, ļauj iestādei pieņemamā termiņā realizēt nodrošinājuma vērtību.
Ir jābūt izpildītām šādām prasībām attiecībā uz nekustamo īpašumu vērtību uzraudzību un īpašumu vērtēšanu:
iestādes bieži pārbauda īpašuma vērtību – vismaz reizi gadā komerciāliem nekustamajiem īpašumiem un ►C2 vismaz reizi gadā komerciāliem nekustamajiem īpašumiem un vismaz reizi trijos gados mājokļa īpašumiem; ◄
īpašuma vērtējumu pārskata, ja iestāžu rīcībā esošā informācija liecina par to, ka īpašuma vērtība var būt ievērojami samazinājusies attiecībā pret vispārējām tirgus cenām, un šo pārskatīšanu veic vērtētājs ar nepieciešamo kvalifikāciju, zināšanām un pieredzi novērtēšanas veikšanā, kurš nav saistīts ar kredītlēmumu pieņemšanu; ar VSP saistītus apsvērumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar ierobežojumiem, kurus nosaka attiecīgie Savienības un dalībvalstu regulatīvie mērķi un tiesību akti, kā arī – ja tas attiecas uz starptautiski aktīvām iestādēm – trešo valstu juridiskie un regulatīvie mērķi, uzskata par norādi, kas liecina par to, ka īpašuma vērtība varētu būt būtiski samazinājusies attiecībā pret vispārējām tirgus cenām; aizdevumiem, kas pārsniedz 3 miljonus EUR vai 5 % no iestādes pašu kapitāla, īpašuma vērtējumu šāds vērtētājs pārskata vismaz vienu reizi trijos gados.
▼M17 —————
Saskaņā ar 3. punktu iestādes var uzraudzīt nekustamā īpašuma vērtību un noteikt, kuru nekustamo īpašumu ir nepieciešams pārvērtēt, izmantojot progresīvas statistiskas vai citas matemātiskas metodes (“modeļus”), ar noteikumu, ka minētās metodes ir izstrādātas atsevišķi no kredītlēmumu pieņemšanas procesa un ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
iestādes savā politikā un procedūrās nosaka kritērijus attiecībā uz modeļu izmantošanu nolūkā uzraudzīt nodrošinājuma vērtības un noteikt, kuri nekustamie īpašumi būtu jāpārvērtē; minētajā politikā un procedūrās attiecībā uz šādiem modeļiem ņem vērā pārbaudītus to rezultātus, attiecīgos īpašumam raksturīgos mainīgos lielumus, minimālās pieejamās un precīzās informācijas izmantošanu un modeļu nenoteiktību;
iestādes nodrošina, ka izmantotie modeļi ir:
atbilstoši īpašumam un atrašanās vietai pietiekamā detalizācijas pakāpē;
derīgi un precīzi un ka tiem tiek veiktas skaidras un regulāras atpakaļejošas pārbaudes attiecībā pret faktiskajām novērotajām darījumu cenām;
balstīti uz pietiekami lielu un reprezentatīvu izlasi, kuras pamatā ir novērotās darījumu cenas;
balstīti uz atjauninātiem augstas kvalitātes datiem;
iestādēm ir galīgā atbildība par modeļu piemērotību un darbību;
iestādes nodrošina, ka modeļu dokumentācija ir atjaunināta;
iestādēm ir atbilstīgi IT procesi, sistēmas un spējas, un tām ir pietiekami un precīzi dati jebkādai uz modeli balstītai nekustamā īpašuma nodrošinājuma vērtības uzraudzīšanai un tāda nekustamā īpašuma noteikšanai, kuru nepieciešams pārvērtēt;
modeļu aplēses ir neatkarīgi validētas, un validācijas process attiecīgā gadījumā kopumā atbilst 185. pantā noteiktajiem principiem.
Atkāpjoties no 92. panta 5. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un neskarot 92. panta 3. punkta otrajā daļā noteikto atkāpi, riska darījumiem, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu un kas piešķirti pirms 2025. gada 1. janvāra, iestādes, kuras piemēro šīs sadaļas 3. nodaļā minēto IRB pieeju, izmantojot pašu aplēses attiecībā uz LGD, nepiemēro šā punkta pirmajā daļā izklāstītos noteikumus.
209. pants
Prasības debitoru parādiem
Ir jābūt izpildītām šādām tiesiskās noteiktības prasībām:
tiesiskais mehānisms, ar kuru dod nodrošinājumu aizdevējiestādei, ir stabils un efektīvs, un tas nodrošina aizdevējiestādei nepārprotamas tiesības uz nodrošinājumu, tostarp tiesības uz ieņēmumiem no nodrošinājuma pārdošanas;
iestādes veic visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu vietējās prasības attiecībā uz tiesību uz nodrošinājumu īstenojamību; aizdevējiestādēm ir pirmās prioritātes prasījums attiecībā uz nodrošinājumu, pat ja šādi prasījumi saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem joprojām ir pakārtoti attiecībā pret privileģēto kreditoru prasījumiem;
iestādes ir veikušas pietiekamas juridiskas pārbaudes, kas apstiprina nodrošinājuma līgumu izpildāmību visās attiecīgajās jurisdikcijās;
iestādes pienācīgi dokumentē savus nodrošinājuma līgumus, un tām ir paredzētas skaidras un stingras procedūras laicīgai nodrošinājuma saņemšanai;
iestādēm ir paredzētas procedūras, kas nodrošina, lai tiktu ievēroti visi juridiskie nosacījumi, kuri tiek prasīti, lai paziņotu aizņēmēja saistību neizpildi un laikus saņemtu nodrošinājumu;
aizņēmēja finansiālu grūtību vai saistību neizpildes gadījumā iestādei ir juridiskas tiesības pārdot vai cedēt debitoru parādus citām personām bez debitoru piekrišanas.
Attiecībā uz riska pārvaldību ir jābūt izpildītām šādām tiesiskās noteiktības prasībām:
iestādei ir saprātīga procedūra kredītriska, kas saistīts ar debitoru parādiem, novērtēšanai; šāda procedūra ietver aizņēmēja darbības un nozares analīzi, kā arī aizņēmēja klientu, ar kuriem aizņēmējam ir darījumi, analīzi; ja šī iestāde paļaujas uz tās aizņēmēju veikto klientu kredītriska novērtējumu, iestāde pārbauda aizņēmēja kredītriska novērtēšanas praksi, lai pārliecinātos par tās piemērotību un ticamību;
starpība starp riska darījumu vērtību un debitoru parādu vērtību atspoguļo visus attiecīgos faktorus, tostarp iekasēšanas izmaksas, koncentrāciju debitoru parādu portfelī, ko ieķīlājis atsevišķs aizņēmējs, un iespējamo koncentrācijas risku iestādes kopējā riska darījumu portfelī, kas pārsniedz to, ko kontrolē kredītiestādes vispārējā metodoloģija; iestāde nodrošina debitoru parādiem piemērotu nepārtrauktas pārraudzības procesu; regulāri tiek pārskatīta kredītlīgumu nosacījumu ievērošana, vides ierobežojumu un citu juridisko prasību ievērošana;
debitoru parādi, kurus ieķīlā aizņēmējs, ir diversificēti, un tiem nav nevēlamas korelācijas ar aizņēmēju; ja pastāv būtiska pozitīva korelācija, tad iestāde saistītos riskus ņem vērā, nosakot nodrošinājuma portfeļa robežas kopumā;
iestādes kā atbilstošu kredītaizsardzību neizmanto debitoru parādus no aizņēmējam radniecīgām sabiedrībām, tostarp meitasuzņēmumiem un darbiniekiem;
iestādei ir dokumentēta procedūra debitoru parādu iekasēšanai krīzes situācijās. Iestādēm ir nepieciešamās spējas veikt iekasēšanu, pat ja parasti tās iekasēšanā paļaujas uz saviem aizņēmējiem.
210. pants
Prasības citam lietiskajam nodrošinājumam
Citu lietisko nodrošinājumu, kas nav nekustamā īpašuma nodrošinājums, var atzīt par atbilstošu nodrošinājumu saskaņā ar IRB pieeju, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
nodrošinājuma līgums, saskaņā ar kuru lietiskais nodrošinājums tiek sniegts iestādei, ir tiesisks un izpildāms visās attiecīgajās jurisdikcijās, un tas ļauj iestādei saprātīgā termiņā realizēt nodrošinājumu pēc tā vērtības;
kā vienīgo izņēmumu pieļaujot 209. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētos pirmās prioritātes prasījumus, tikai pirmās prioritātes ķīlu tiesības vai prasības attiecībā uz nodrošinājumu ir atzīstami par atbilstošu nodrošinājumu, un iestāde ir prioritārā stāvoklī pret visiem pārējiem aizdevējiem attiecībā uz ieņēmumiem no nodrošinājuma realizācijas;
iestādes pārbauda nodrošinājuma vērtību bieži un vismaz reizi gadā; ja tirgū notikušas ievērojamas apstākļu izmaiņas, iestādes šādu pārbaudi veic biežāk;
aizdevuma līgumā ir iekļauts sīks nodrošinājuma apraksts, kā arī sīks nodrošinājuma pārvērtēšanas kārtības un tās biežuma apraksts;
iestādes iekšējās kredītpolitikās un procedūrās, kas pieejamas pārbaudei, skaidri dokumentē tā lietiskā nodrošinājuma veidus, kādus tās pieņem, kā arī to politiku un praksi attiecībā uz katra nodrošinājuma veida un riska darījuma apmēra attiecību;
iestādes kredītpolitikās attiecībā uz darījumu struktūru reglamentē šādus jautājumus:
riska darījuma vērtībai atbilstošas nodrošinājuma prasības;
nodrošinājuma ātras realizēšanas spēju;
spēju objektīvi noteikt cenu vai tirgus vērtību;
to, cik bieži iespējams noteikt vērtību, tostarp iegūt profesionālu aplēsi vai vērtējumu;
nodrošinājuma vērtības svārstīgumu vai svārstīguma aizstājējvērtību.
veicot vērtēšanu un pārvērtēšanu, iestādes pilnībā ņem vērā jebkādu nodrošinājuma nolietošanos vai novecošanos, īpašu uzmanību pievēršot laika ritējuma ietekmei uz nodrošinājumu, kam ir būtisks modes vai laika faktors; attiecībā uz lietisko nodrošinājumu nodrošinājuma novecošanās ietver arī ar VSP saistītus vērtēšanas apsvērumus, kas ir saistīti ar aizliegumiem vai ierobežojumiem, kurus nosaka attiecīgie Savienības un dalībvalstu regulatīvie mērķi un tiesību akti, kā arī – ja tas attiecas uz starptautiski aktīvām iestādēm – trešo valstu juridiskie un regulatīvie mērķi;
iestādēm ir tiesības pārbaudīt nodrošinājumu klātienē; tām ir ieviesta politikas un procedūras, kurās noteikts, kā tās īsteno savas tiesības veikt nodrošinājuma pārbaudi klātienē;
nodrošinājums, kas pieņemts kā aizsardzība, ir pienācīgi apdrošināts pret bojājumu risku un iestādēm ir ieviestas procedūras, lai to uzraudzītu.
Ja vispārīgā nodrošinājuma līgumi vai cita veida tiesības uz likvīdajiem aktīviem nodrošina aizdevējiestādei reģistrētu prasījumu pret sabiedrības aktīviem un ja šis prasījums ietver gan aktīvus, kas nav atbilstoši kā nodrošinājums saskaņā ar IRB pieeju, gan aktīvus, kas ir atbilstoši kā nodrošinājums saskaņā ar IRB pieeju, iestāde var atzīt minētos pēdējos aktīvus par atbilstošu fondēto kredītaizsardzību. Tādā gadījumā minētā atzīšana ir atkarīga no tā, vai minētie aktīvi atbilst nodrošinājuma atbilstības prasībām saskaņā ar IRB pieeju, kā noteikts šajā nodaļā.
211. pants
Prasības, lai nomas riska darījumus uzskatītu par nodrošinātiem
Riska darījumus, kas izriet no nomas darījumiem, iestādes var pielīdzināt riska darījumiem, kas nodrošināti ar nomā nodotu īpašumu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
ir ievēroti nosacījumi, kas noteikti attiecīgi 208. vai 210. pantā par nomā nodotu īpašumu kā atbilstošu nodrošinājumu;
iznomātāja riska pārvaldība attiecībā uz iznomāto īpašumu ir saprātīga, un tajā ir ņemti vērā iznomātā īpašuma izmantošanas mērķi, vecums un plānotais lietošanas ilgums, kā arī ir ietverta nodrošinājuma vērtības pienācīga uzraudzība;
iznomātājam ir likumīgas īpašumtiesības uz aktīvu, un tas var laikus īstenot savas īpašumtiesības;
ja nav jau noteikts, aprēķinot LGD līmeni, starpība starp neatmaksāto parāda summu un nodrošinājuma tirgus vērtību nedrīkst pārsniegt kredītriska mazināšanu attiecībā uz nomā nodoto objektu.
212. pants
Prasības attiecībā uz citu fondēto kredītaizsardzību
Naudas noguldījums trešās personas iestādē vai naudai pielīdzināmi instrumenti, ko tur trešās personas iestāde, ir atbilstoši 232. panta 1. punktā minētās procedūras piemērošanai, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
aizņēmēja prasījums pret trešās personas iestādi ir atklāti ieķīlāts vai cedēts aizdevējiestādei, un šāda ieķīlāšana vai cesija ir tiesiska un izpildāma visās attiecīgajās jurisdikcijās un ir beznosacījumu un neatsaucama;
trešās personas iestādei ir paziņots par ieķīlāšanu vai cesiju;
paziņojuma rezultātā trešās personas iestāde var veikt maksājumus vienīgi aizdevējiestādei vai citām personām tikai ar aizdevējiestādes atļauju.
Lai dzīvības apdrošināšanas polises, kas ieķīlātas par labu aizdevējiestādei, tiktu atzīta par atbilstošu nodrošinājumu, jābūt izpildītiem visiem šiem nosacījumiem:
dzīvības apdrošināšanas polise ir atklāti ieķīlāta par labu aizdevējiestādei vai tai cedēta;
sabiedrībai, kas sniedz dzīvības apdrošināšanu, ir paziņots par ieķīlāšanu vai cesiju, un šīs paziņošanas rezultātā šī sabiedrība tās summas, kas maksājamas atbilstīgi līgumam, drīkst izmaksāt tikai ar aizdevējiestādes iepriekšēju piekrišanu;
aizdevējiestādei ir tiesības aizņēmēja saistību neizpildes gadījumā anulēt polisi un saņemt atpirkuma summu;
aizdevējiestāde ir informēta par jebkādiem maksājumiem, ko polises turētājs nav samaksājis par polisi;
kredītaizsardzībai jābūt nodrošinātai visu aizdevuma termiņa laiku; ja tas nav iespējams tāpēc, ka apdrošināšanas attiecības beidzas ātrāk nekā kredītattiecības, tad iestādei jānodrošina, ka naudas summa saistībā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu kalpo iestādei par nodrošinājumu līdz kredītlīguma termiņa beigām;
ķīla vai cesija ir tiesiska un izpildāma visās jurisdikcijās, kas ir nozīmīgas kredītlīguma noslēgšanas brīdī;
apdrošināšanas sabiedrība, kas veic dzīvības apdrošināšanu, ir paziņojusi atpirkuma summu, un tā nav samazināma;
apdrošināšanas sabiedrībai, kas veic dzīvības apdrošināšanu, atpirkuma summa ir jāmaksā laikus un pēc pieprasījuma;
atpirkuma summu nevar pieprasīt bez iestādes iepriekšējas piekrišanas;
uz apdrošināšanas sabiedrību, kas veic dzīvības apdrošināšanu, attiecas Direktīva 2009/138/EK, vai arī tā ir pakļauta tādas trešās valsts kompetentās iestādes uzraudzībai, kura piemēro uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kas ir vismaz līdzvērtīgi tiem, kurus piemēro Savienībā.
2.
213. pants
Prasības, kas ir kopīgas garantijām un kredītu atvasinātajiem instrumentiem
Saskaņā ar 214. panta 1. punktu kredītaizsardzība, kas izriet no garantijas vai kredītu atvasinātā instrumenta, ir atzīstama par atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
kredītaizsardzība ir tieša;
kredītaizsardzības apmērs ir skaidri noteikts un nav apstrīdams;
kredītaizsardzības līgums nesatur tādus nosacījumus, kuru izpildi aizdevējiestāde nevar tieši kontrolēt un kuri:
ļautu aizsardzības devējam vienpusēji atcelt vai mainīt kredītaizsardzību;
aizsargātā riska darījuma kredītkvalitātes pasliktināšanās dēļ palielinātu kredītaizsardzības faktiskās izmaksas;
varētu pasargāt aizsardzības devēju no pienākuma laikus veikt nomaksu gadījumā, ja sākotnējais parādnieks neveic kādus no paredzētajiem maksājumiem vai arī ja izpirkumnomas līguma termiņš būs beidzies, lai atzītu garantēto atlikušo vērtību saskaņā ar 134. panta 7. punktu un 166. panta 4. punktu;
varētu ļaut aizsardzības devējam samazināt kredītaizsardzības termiņu;
kredītaizsardzības līgums ir spēkā esošs un izpildāms visās jurisdikcijās, kas ir nozīmīgas kredītlīguma noslēgšanas brīdī.
Šā punkta pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos kredītaizsardzības līguma noteikums, kas paredz, ka aizdevējiestādes veikta kļūdaina uzticamības pārbaude vai krāpšana atceļ vai samazina garantijas devēja sniegtās kredītaizsardzības apmēru, neliedz minēto kredītaizsardzību uzskatīt par atbilstošu.
Šā punkta pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos aizsardzības devējs var veikt vienreizēju maksājumu par visiem naudas līdzekļiem, kas pienākas saskaņā ar prasījumu, vai uzņemties parādnieka turpmākās maksājumu saistības, uz kurām attiecas kredītaizsardzības līgums.
Iestāde ir veikusi pietiekamas juridiskas pārbaudes, kas apstiprina, ka nefondētā kredītaizsardzība ir izpildāma visās attiecīgajās jurisdikcijās. Nepieciešamības gadījumā tā atkārto šādas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka izpildāmība saglabājas.
214. pants
Valsts un citas publiskā sektora atbalsta garantijas
Iestādes 2. punktā minētos riska darījumus var pielīdzināt riska darījumiem, kuri aizsargāti ar garantijām, ko sniegušas minētajā punktā uzskaitītās struktūras, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:
atbalsta garantija aptver visus prasījuma kredītriska elementus;
gan sākotnējā garantija, gan atbalsta garantija atbilst 213. pantā un 215. panta 1. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz garantijām, izņemot to, ka atbalsta garantijai nav jābūt tiešai;
segums ir stabils, un vēsturiski nekas neliecina par to, ka atbalsta garantijas segums pēc būtības būtu mazāks par attiecīgās struktūras tiešās garantijas segumu.
Procedūra, kas minēta 1. punktā, ir piemērojama riska darījumiem, ko aizsargā garantija, kurai atbalsta garantiju sniedz kāda no šīm struktūrām:
centrālā valdība vai centrālā banka;
reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde;
publiskā sektora struktūra, prasījumus pret kuru pielīdzina prasījumiem pret centrālo valdību saskaņā ar 116. panta 4. punktu;
daudzpusēja attīstības banka vai starptautiska organizācija, kam piešķir 0 % riska pakāpi saskaņā ar vai pamatojoties attiecīgi uz 117. panta 2. punktu un 118. pantu;
publiskā sektora struktūra, prasījumiem pret kuru piemēro 116. panta 1. un 2. punktā minēto procedūru.
215. pants
Papildu prasības attiecībā uz garantijām
Garantijas atzīst par atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību, ja ir izpildīti visi 213. panta nosacījumi un arī visi šie nosacījumi:
tiklīdz iestājusies parādnieka saistību neizpilde vai maksājumu neizpilde, aizdevējiestādei ir tiesības attiecīgā laikā vērsties pret garantijas devēju par jebkurām summām, kas maksājamas saskaņā ar tā prasījumu, attiecībā uz kuru ir sniegta aizsardzība;
garantija ir skaidri dokumentētas saistības, ko uzņēmies garantijas devējs;
ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:
garantija attiecas uz visu veidu maksājumiem, kuri parādniekam ir jāveic saistībā ar prasījumu;
ja uz kādu maksājumu veidu garantija neattiecas, aizdevējiestāde garantijas vērtību koriģē, ņemot vērā ierobežoto segumu.
Garantijas devēja maksājums nav atkarīgs no tā, vai aizdevējiestādei vispirms ir jāvēršas pie parādnieka.
Tādas nefondētās kredītaizsardzības gadījumā, kura attiecas uz mājokļa hipotēku kredītiem, 213. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkta un šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta prasības ir jāizpilda tikai 24 mēnešus ilgā laikposmā.
Tādu garantiju gadījumā, kas dotas savstarpējo garantiju shēmu kontekstā vai ko kā garantiju vai atbalsta garantiju sniedz struktūras, kuras uzskaitītas 214. panta 2. punktā, prasības, kas noteiktas šā panta 1. punkta a) apakšpunktā un 213. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktā, uzskata par izpildītām, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:
sākotnējā parādnieka saistību neizpildes gadījumā vai gadījumā, ja sākotnējais parādnieks neveic maksājumus, aizdevējiestādei ir tiesības laikus saņemt no garantijas devēja provizorisku maksājumu, kas atbilst abiem šiem nosacījumiem:
provizoriskais maksājums atspoguļo aptuvenas aplēses par to zaudējumu summu, kas varētu rasties aizdevējiestādei, tostarp zaudējumiem no procentu un cita veida maksājumu, kuri jāveic parādniekam, nemaksāšanas;
provizoriskais maksājums ir samērīgs ar garantijas segumu;
aizdevējiestāde var pierādīt kompetentajai iestādei, ka ieguvumi no garantijas, kura sedz arī tādus zaudējumus, kas izriet no to procentu maksājumu un citu maksājumu, kuri aizņēmējam ir jāveic, nemaksāšanas, attaisno šādas procedūras piemērošanu; minēto pamatojumu pienācīgi dokumentē un attiecībā uz tiem saņemams speciāls iekšējais apstiprinājums un veicamas revīzijas procedūras.
216. pants
Papildu prasības kredītu atvasinātajiem instrumentiem
Lai kredītu atvasinātos instrumentus atzītu par atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību, ir jābūt izpildītiem visiem 213. panta nosacījumiem un arī visiem šiem nosacījumiem:
kredītnotikumi, kas definēti kredītu atvasinātā instrumenta līgumā, ietver:
tādu summu nemaksāšanu, kas jāmaksā saskaņā ar pamatā esošās saistības nosacījumiem, kuri ir spēkā šādas nemaksāšanas brīdī (ar labvēlības periodu, kas ir vienāds ar labvēlības periodu pamatā esošajai saistībai vai ir mazāks par to);
parādnieka bankrotu, maksātnespēju vai nespēju nomaksāt parādus, vai parādu nemaksāšanu, vai rakstisku atzīšanos par nespēju kopumā samaksāt parādus, kuriem pienāk kārtējais maksājuma termiņš, un analoģiskus notikumus;
pamatā esošās saistības pārstrukturēšanu, tostarp parāda norakstīšanu vai pamatsummas, procentu maksājumu vai komisijas maksu atlikšanu, kā dēļ iestājas kredītzaudējumu notikums;
ja kredītu atvasināto instrumentu līgums paredz norēķināšanos naudā:
iestādēm ir ieviests skaidrs novērtēšanas process, lai ticami aplēstu zaudējumus;
ir skaidri noteikts laika periods, kurā jāiegūst pamatā esošās saistības novērtējums pēc kredītnotikuma;
ja norēķiniem ir nepieciešams, lai aizsardzības pircējam būtu tiesības un iespējas pārvest pamatā esošo saistību aizsardzības devējam, tad pamatā esošās saistības noteikumi paredz, ka nedrīkst nepamatoti atteikt jebkādu nepieciešamo atļauju šādai pārvešanai;
ir skaidri definēta to personu identitāte, kas nosaka, vai ir iestājies kredītnotikums;
kredītnotikuma iestāšanās noteikšana nevar būt tikai aizsardzības devēja pienākums;
aizsardzības pircējam ir tiesības vai iespēja informēt aizsardzības devēju par kredītnotikuma iestāšanos.
Ja kredītnotikumi neietver sevī pamatā esošās saistības pārstrukturēšanu, kā aprakstīts a) apakšpunkta iii) punktā, kredītaizsardzību tomēr var atzīt par atbilstošu ar noteikumu, ja tiek samazināta vērtība, kā noteikts 233. panta 2. punktā.
Nesakritība starp pamatā esošo saistību un kredītu atvasinātā instrumenta atsauces saistību vai starp pamatā esošo saistību un saistību, ko izmanto, lai noteiktu, vai ir iestājies kredītnotikums, ir pieļaujama vienīgi tad, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:
atsauces saistība vai, attiecīgā gadījumā, saistība, ko izmanto, lai noteiktu, vai ir iestājies kredītnotikums, ir tādas pašas vai zemākas prioritātes nekā pamatā esošā saistība;
pamatā esošajai saistībai un atsauces saistībai vai attiecīgā gadījumā, saistībai, ko izmanto, lai noteiktu, vai ir iestājies kredītnotikums, ir viens un tas pats parādnieks, un pastāv tiesiski īstenojama klauzula par saistību neizpildes atzīšanu gadījumos, kad nav pildītas kādas citas saistības, vai tiesiski īstenojama klauzula par saistību atmaksas paātrināšanu gadījumos, kad nav pildītas kādas citas saistības.
Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz kredīta atvasinātā instrumenta segtu riska darījumu ar komercsabiedrību minētā punkta a) apakšpunkta iii) punktā minētais kredītnotikums nav jānorāda atvasinātā instrumenta līgumā ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
ir vajadzīgi 100 % balsu, lai attiecībā uz pamatā esošo riska darījumu ar komercsabiedrību grozītu termiņu, pamatsummu, kuponu, valūtu vai prioritātes statusu;
juridiskās adreses, kurā tiek pārvaldīts riska darījums ar komercsabiedrību, jurisdikcijā ir vispāratzīts bankrota kodekss, kurš ļauj reorganizēt un pārstrukturēt uzņēmumu un paredz kreditoru prasījumu pienācīgu nokārtošanu.
Ja nav izpildīti šā punkta a) un b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi, kredītaizsardzība tomēr var būt atbilstoša, ievērojot 233. panta 2. punktā paredzēto vērtības samazinājumu.
▼M17 —————
4.
1.
218. pants
Ar kredītrisku saistītās parādzīmes
Lai varētu aprēķināt fondētās kredītaizsardzības efektu saskaņā ar šo iedaļu, ieguldījumus ar kredītrisku saistītajās parādzīmēs var pielīdzināt naudas nodrošinājumam ar noteikumu, ka kredītriska mijmaiņas līgums, kas ietverts ar kredītrisku saistītā parādzīmē, ir uzskatāms par atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību. Lai noteiktu, vai kredītriska mijmaiņas līgums, kas ietverts ar kredītrisku saistītā parādzīmē, ir uzskatāms par atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību, iestāde var izvērtēt, vai ir jāizpilda 194. panta 6. punkta c) apakšpunktā minētais nosacījums..
219. pants
Bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaits
Aizdevumus aizdevējiestādei un noguldījumus aizdevējiestādē, kuriem piemēro bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, šī iestāde pielīdzina naudas nodrošinājumam, aprēķinot fondētās kredītaizsardzības efektu tiem aizdevumiem un noguldījumiem aizdevējiestādē, kuriem piemēro bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu.
220. pants
Uzraudzības iestāžu noteikto svārstīguma korekciju pieejas izmantošana savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem
Lai aprēķinātu E*, iestādes:
aprēķina neto pozīciju katrai vērtspapīru grupai vai katram preču veidam, ii) punktā norādīto summu atņemot no i) punktā norādītās summas:
saskaņā ar savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu aizdoto, pārdoto vai piegādāto viena veida vērtspapīru vai preču kopējā vērtība;
saskaņā ar savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu aizņemto, nopirkto vai saņemto viena veida vērtspapīru vai preču kopējā vērtība;
aprēķina neto pozīciju katrā valūtā, kas nav savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līguma norēķinu valūta, atņemot ii) punktā norādīto summu no i) punktā norādītās summas:
šajā valūtā denominēto vērtspapīru, kas aizdoti, pārdoti vai piegādāti saskaņā ar savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu, kopējā vērtība, kurai ir pieskaitīta saskaņā ar minēto līgumu aizdotā vai pārskaitītā naudas summa attiecīgajā valūtā;
šajā valūtā denominēto vērtspapīru, kas aizņemti, nopirkti vai saņemti saskaņā ar savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu, kopējā vērtība, kurai ir pieskaitīta saskaņā ar minēto līgumu aizņemtā vai saņemtā naudas summa attiecīgajā valūtā;
svārstīguma korekcijas vērtību vai, attiecīgā gadījumā svārstīguma korekcijas absolūto vērtību, kas ir atbilstīga attiecīgai vērtspapīru grupai vai attiecīga veida precēm, piemēro minētās vērtspapīru grupas vērtspapīru pozitīvās vai negatīvās neto pozīcijas absolūtajai vērtībai vai minētā veida precēm;
ārvalstu valūtu riska (fx) svārstīguma korekciju piemēro neto pozitīvajai vai negatīvajai pozīcijai katrā valūtā, kas nav savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līguma norēķinu valūta.
Iestādes aprēķina E * ar šādu formulu:
kur:
|
i |
= indekss, kas apzīmē visas līgumā paredzētās atsevišķās vērtspapīru, preču vai naudas pozīcijas, kuras iestāde ir vai nu aizdevusi, vai pārdevusi ar atpirkšanas līgumu, vai iesniegusi darījuma partnerim; |
|
j |
= indekss, kas apzīmē visas līgumā paredzētās atsevišķās vērtspapīru, preču vai naudas pozīcijas, kuras iestāde ir vai nu aizņēmusies, vai nopirkusi ar tālākpārdošanas līgumu, vai tur; |
|
k |
= indekss, kas apzīmē visas atsevišķās valūtas, kurās ir denominēti līgumā paredzētie vērtspapīri, preces vai naudas pozīcijas; |
|
Ei |
= riska darījuma vērtība attiecīgajam vērtspapīram, precei vai naudas pozīcijai i, kas ir aizdota, pārdota ar atpirkšanas līgumu vai iesniegta darījuma partnerim saskaņā ar līgumu un kas būtu piemērojama kredītaizsardzības neesamības gadījumā, ja iestādes aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar attiecīgi 2. vai 3. nodaļu; |
|
Cj |
= attiecīgā vērtspapīra, preces vai naudas pozīcijas vērtība j, ko iestāde saskaņā ar līgumu ir aizņēmusies, nopirkusi ar tālākpārdošanas līgumu vai tur; |
|
|
= neto pozīcija (pozitīva vai negatīva) attiecīgajā valūtā k, kas nav līguma norēķinu valūta, kā ir aprēķināts saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu; |
|
|
= ārvalstu valūtas svārstīguma korekcija valūtai k; |
|
Enet |
= līguma neto riska darījumu vērtība, ko aprēķina šādi: |
kur:
|
l |
= indekss, kas apzīmē visas atsevišķās līgumā paredzētās vienu un to pašu vērtspapīru grupas un visus atsevišķos preču veidus; |
|
|
= neto pozīcija (pozitīva vai negatīva) attiecīgajai līgumā paredzētajai vērtspapīru grupai l vai attiecīgajam preču veidam l, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu; |
|
|
= svārstīguma korekcija, kas ir atbilstoša attiecīgajai vērtspapīru grupai l vai attiecīgajam preču veidam l un kas noteikta saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu; vērtības zīmi nosaka šādā veidā:
a)
tai ir pozitīva zīme, ja vērtspapīru grupa l ir aizdota, pārdota ar atpirkšanas līgumu vai ar to ir veikts darījums veidā, kas ir līdzīgs vai nu vērtspapīru aizdevumam, vai līgumam par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu;
b)
tai ir negatīva zīme, ja vērtspapīru grupa l ir aizņemta, nopirkta ar tālākpārdošanas līgumu vai ar to ir veikts darījums veidā, kas ir līdzīgs vai nu vērtspapīru aizņēmumam, vai līgumam par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu; |
|
N |
= līgumā paredzēto atšķirīgo vienu un to pašu vērtspapīru grupu un atšķirīgo preču veidu kopskaits; šajā aprēķinā neņem vērā tās grupas un veidus , kuru ir mazāks par ; |
|
Egross |
= līguma bruto riska darījumu vērtība, ko aprēķina šādi: |
.
221. pants
Iekšējo modeļu pieejas izmantošana savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem
Iestāde var izmantot iekšējā modeļa pieeju, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
iestāde šo pieeju izmanto tikai tiem riska darījumiem, kuriem riska darījumu riska svērtās vērtības ir aprēķinātas saskaņā ar 3. nodaļā noteikto IRB pieeju;
iestāde no savas kompetentās iestādes ir saņēmusi atļauju izmantot minēto pieeju.
Kompetentās iestādes piešķir iestādēm atļauju iekšējā modeļa izmantošanai tikai tad, ja ir pārliecinātas, ka iestādes riska vadības sistēma attiecībā uz tiem riskiem, kas izriet no darījumiem, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, ir konceptuāli droša un ka to īsteno godprātīgi, un ja ir izpildīti šādi kvalitatīvie standarti:
iekšējais riska mērīšanas modelis, ko izmanto iespējamā cenu svārstīguma aprēķināšanai darījumiem, ir tieši iekļauts iestādes ikdienas riska vadības procesā un ir pamats ziņošanai par riska darījumiem iestādes augstākajai vadībai;
iestādei ir riska kontroles struktūrvienība, kas atbilst šādām prasībām:
ir neatkarīga no tirdzniecības struktūrvienībām un ir tieši pakļauta iestādes augstākajai vadībai;
tā ir atbildīga par iestādes riska pārvaldības sistēmas plānošanu un īstenošanu;
tā sagatavo un analizē ikdienas pārskatus par riska mērīšanas modeļa rezultātiem un attiecīgiem pasākumiem, kas īstenojami attiecībā uz pozīciju limitiem;
riska kontroles struktūrvienības sagatavotos ikdienas pārskatus izskata tāda līmeņa vadība, kuras pilnvaras ir pietiekamas, lai mazinātu gan esošās pozīcijas, gan arī iestādes kopējo riska darījumu apjomu;
iestādei ir pietiekams darbinieku skaits ar atbilstošu kvalifikāciju, lai izmantotu sarežģītus modeļus riska kontroles struktūrvienībā;
iestādei ir izstrādātas procedūras riska mērīšanas sistēmas vispārējās darbības pārraudzībai un kontrolei, lai nodrošinātu tās atbilstību dokumentētam iestādes iekšējo politiku kopumam;
iestādes modeļi ir pietiekami precīzi, ko apliecina to ģenerēto riska mērījumu atpakaļejoša pārbaude, izmantojot vismaz viena gada datus;
iestāde bieži īsteno spriedzes testēšanas stingru programmu, un šos testēšanas rezultātus izskata iestādes augstākā vadība, un tie tiek atspoguļoti tās noteiktajās politikās un limitos;
iestāde kā daļu no tās iekšējās kontroles procesa veic neatkarīgu iestādes riska mērīšanas sistēmas revīziju; šajā pārbaudē aptver gan tirdzniecības struktūrvienību darbību, gan neatkarīgās riska kontroles struktūrvienības darbību;
iestāde vismaz reizi gadā veic tās riska pārvaldības sistēmas pārbaudi;
iekšējais modelis atbilst 292. panta 8. un 9. punkta un 294. panta prasībām.
Iestāde var izmantot empīriskas korelācijas riska kategorijās un starp riska kategorijām, ja to korelāciju aprēķināšanas sistēma ir droša un ir īstenota godprātīgi.
Iestādes, kas izmanto iekšējo modeļu pieeju, aprēķina E* ar šādu formulu:
kur:
|
Ei |
= |
riska darījuma vērtība katram atsevišķam riska darījumam i saskaņā ar līgumu, kas piemērojama kredītaizsardzības neesamības gadījumā, ja iestādes aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar standartizēto pieeju vai aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmērus saskaņā ar IRB pieeju; |
|
Ci |
= |
aizņemto, nopirkto vai saņemto vērtspapīru vērtība vai aizņemtā vai saņemtā nauda attiecībā uz katru šādu riska darījumu i; |
Aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības, izmantojot iekšējos modeļus, iestādes izmanto iepriekšējās darba dienas modeļa rezultātu.
Šā panta 6. punktā minētās vērtības iespējamo izmaiņu aprēķināšanai ir jāatbilst visiem šiem standartiem:
tā jāveic vismaz vienu reizi dienā;
tā balstās uz 99. procentili, vienpusēju ticamības intervālu;
tā balstās uz piecām dienām ekvivalentu likvidācijas periodu, izņemot darījumiem, kas nav vērtspapīru repo darījumi vai vērtspapīru aizdevumu vai aizņēmumu darījumi, kad izmanto 10 dienām ekvivalentu likvidācijas periodu;
tā balstās vismaz uz viena gada efektīvo vēsturiskās novērošanas periodu, izņemot gadījumu, kad īsāku novērošanas periodu attaisno nozīmīgs cenu svārstīguma pieaugums;
aprēķinā izmantoto datu kopumu atjaunina ik pēc trīs mēnešiem.
Ja iestādei ir repo darījums, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījums un maržinālo aizdevumu vai līdzīgs darījums, vai savstarpējo prasījumu ieskaita kopa, kas atbilst 285. panta 2., 3. un 4. punktā noteiktajiem kritērijiem, minimālais turēšanas periods tiek pielīdzināts maržinālajam riska periodam, kas tiktu piemērots saskaņā ar šiem punktiem, kopā ar 285. panta 5. punktu.
▼M17 —————
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu
kas ir nebūtisks portfelis 3. punkta vajadzībām;
kritērijus, kas nosaka, vai iekšējais modelis ir drošs un ir īstenots godprātīgi 4. un 5. punkta un savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu vajadzībām.
EBI līdz 2015. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14.pantu.
222. pants
Finanšu nodrošinājuma vienkāršā metode
Iestādes piemēro 10 % riska pakāpi, attiecībā uz nodrošināto daļu, tādu darījumu riska darījumu vērtībām, kas nodrošināti ar centrālo valdību vai centrālo banku emitētiem parāda vērtspapīriem, kuriem saskaņā ar 2. nodaļu ir piešķirta 0 % riska pakāpe.
Citiem darījumiem, kas nav minēti 4. un 5. punktā, iestādes var piešķirt 0 % riska pakāpi, ja riska darījums un nodrošinājums ir denominēti vienā valūtā un ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:
nodrošinājums ir nauda noguldījums vai naudai pielīdzināms instruments;
nodrošinājums ir parāda vērtspapīri, ko emitējušas centrālās valdības vai centrālās bankas, kurām saskaņā ar 114. pantu var piešķirt 0 % riska pakāpi, un tā tirgus vērtība ir diskontēta par 20 %.
Šī panta 5. un 6. punkta vajadzībām parāda vērtspapīri, ko emitējušas centrālās valdības vai centrālās bankas ietver:
parāda vērtspapīrus, ko emitējušas reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes, ar kurām veiktos riska darījumus pielīdzina riska darījumiem ar centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tās veic uzņēmējdarbību saskaņā ar 115. pantu;
parāda vērtspapīrus, ko emitējušas daudzpusējās attīstības bankas, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķirta 0 % riska pakāpe, kā noteikts 117. panta 2. punktā;
parāda vērtspapīrus, ko emitējušas starptautiskās organizācijas, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķirta 0 % riska pakāpe, kā noteikts 118. pantā;
parāda vērtspapīrus, ko emitējušas publiskā sektora struktūras, ar kurām veiktos riska darījumus pielīdzina riska darījumiem ar centrālo valdību, kā noteikts 116. panta 4. punktā.
223. pants
Finanšu nodrošinājuma paplašinātā metode
Ja nodrošinājums ir denominēts valūtā, kas atšķiras no valūtas, kurā ir denominēts pamatā esošais riska darījums, iestādes pievieno korekciju, kas atspoguļo valūtas svārstīgumu, svārstīguma korekcijām atbilstoši nodrošinājumam, kā izklāstīts 224. līdz 227. pantā.
OTC atvasināto instrumentu darījumiem, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi, kurus kompetentās iestādes atzinušas saskaņā ar 6. nodaļu, iestādes piemēro svārstīguma korekcijas, kas atspoguļo valūtas svārstīgumu, ja pastāv nesakritības starp nodrošinājuma valūtu un norēķinu valūtu. Arī tad, ja darījumos, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, ir iesaistītas vairākas valūtas, iestādes piemēro tikai vienu svārstīguma korekciju.
Iestādēm, aprēķinot nodrošinājuma vērtību (CVA), kurai piemērota svārstīguma korekcija, ir jāņem vērā:
kur:
|
C |
= |
nodrošinājuma vērtība; |
|
HC |
= |
uz nodrošinājumu attiecināmā svārstīguma korekcija, kas aprēķināta saskaņā ar 224. un 227. pantu; |
|
Hfx |
= |
uz valūtu nesakritību attiecināmā svārstīguma korekcija, kas aprēķināta saskaņā ar 224. un 227. pantu; |
Iestādes izmanto šajā punktā norādīto formulu, aprēķinot nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija, visiem darījumiem, izņemot tos darījumus, uz kuriem attiecas atzīti savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi, kuriem ir piemērojami 220. un 221. pantā izklāstītie noteikumi.
Iestādēm, aprēķinot riska darījuma vērtību (EVA), kurai piemērota svārstīguma korekcija, ir jāņem vērā:
kur:
|
E |
= |
riska darījuma vērtība, kāda tā būtu noteikta saskaņā ar 2. vai 3. nodaļu attiecīgā gadījumā, ja riska darījums nebūtu nodrošināts; |
|
HE |
= |
uz riska darījumu attiecināmā svārstīguma korekcija, kas aprēķināta saskaņā ar 224. un 227. pantu; |
OTC atvasināto instrumentu darījumiem iestādes, kas izmanto 6. nodaļas 6. iedaļā noteikto metodi, EVA aprēķina šādi:
Lai saskaņā ar 3. punktu aprēķinātu E, piemēro šādus nosacījumus:
iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, I pielikumā minētajam ārpusbilances postenim riska darījuma vērtība ir 100 % no šī posteņa vērtības, nevis 111. panta 2. punktā minētā riska darījuma vērtība;
attiecībā uz ārpusbilances posteņiem, kas nav atvasinātie instrumenti, kuriem piemēro IRB pieeju, iestādes savas riska darījumu vērtības aprēķina, izmantojot kredīta korekcijas pakāpi 100 % apmērā, nevis 166. panta 8., 8.a un 8.b punktā paredzētās SA-CCF vai IRB-CCF.
Riska darījuma pilnībā koriģēto vērtību (E*), kurā ņemts vērā gan svārstīgums, gan nodrošinājuma radītā risku mazinošā ietekme, iestādes aprēķina šādi:
kur:
|
EVA |
= |
saskaņā ar 3. punktu aprēķināta riska darījuma vērtība, kurai piemērota svārstīguma korekcija; |
|
CVAM |
= |
CVA, kas ir turpmāk koriģēta saistībā ar jebkādu termiņu nesakritību saskaņā ar 5. iedaļas noteikumiem; |
OTC atvasināto instrumentu darījumiem iestādes, kas izmanto 6. nodaļas 3., 4. un 5. iedaļā minētās metodes, ņem vērā nodrošinājuma radīto riska mazināšanas ietekmi saskaņā ar noteikumiem, kas attiecīgi izklāstīti 6. nodaļas 3., 4. un 5. iedaļā.
Ja nodrošinājumu veido vairāki atbilstoši posteņi, iestādes svārstīguma korekciju (H) aprēķina šādi:
kur:
|
ai |
= |
atbilstošā posteņa i vērtības īpatsvars nodrošinājumā kopējā vērtībā; |
|
Hi |
= |
svārstīguma korekcija, kas piemērojama atbilstošajam postenim i. |
224. pants
Uzraudzības iestāžu noteiktās svārstīguma korekcijas saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi
Svārstīguma korekcijas, kas iestādēm ir jāpiemēro, lietojot uzraudzības iestāžu noteikto svārstīguma korekciju pieeju (ar nosacījumu, ka pārvērtēšana notiek ik dienu), ir noteiktas šā punkta 1.–4. tabulā.
SVĀRSTĪGUMA KOREKCIJAS
1. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe, ar ko ir saistīts parāda vērtspapīra kredītnovērtējums |
Atlikušais termiņš (m), izteikts gados |
Svārstīguma korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 197. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās struktūras |
Svārstīguma korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 197. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētās struktūras |
Svārstīguma korekcijas vērtspapīrošanas pozīcijām, kasatbilst 197. panta 1. punkta h) apakšpunktā paredzētajiem kritērijiem |
||||||
|
|
|
20 dienu likvidācijas periods (%) |
10 dienu likvidācijas periods (%) |
5 dienu likvidācijas periods (%) |
20 dienu likvidācijas periods (%) |
10 dienu likvidācijas periods (%) |
5 dienu likvidācijas periods (%) |
20 dienu likvidācijas periods (%) |
10 dienu likvidācijas periods (%) |
5 dienu likvidācijas periods (%) |
|
1 |
m ≤ 1 |
0,707 |
0,5 |
0,354 |
1,414 |
1 |
0,707 |
2,828 |
2 |
1,414 |
|
|
1 < m ≤ 3 |
2,828 |
2 |
1,414 |
4,243 |
3 |
2,121 |
11,314 |
8 |
5,657 |
|
|
3 < m ≤ 5 |
2,828 |
2 |
1,414 |
5,657 |
4 |
2,828 |
11,314 |
8 |
5,657 |
|
|
5 < m ≤ 10 |
5,657 |
4 |
2,828 |
8,485 |
6 |
4,243 |
22,627 |
16 |
11,314 |
|
|
m > 10 |
5,657 |
4 |
2,828 |
16,971 |
12 |
8,485 |
22,627 |
16 |
11,314 |
|
2 līdz 3 |
m ≤ 1 |
1,414 |
1 |
0,707 |
2,828 |
2 |
1,414 |
5,657 |
4 |
2,828 |
|
|
1 < m ≤ 3 |
4,243 |
3 |
2,121 |
5,657 |
4 |
2,828 |
16,971 |
12 |
8,485 |
|
|
3 < m ≤ 5 |
4,243 |
3 |
2,121 |
8,485 |
6 |
4,243 |
16,971 |
12 |
8,485 |
|
|
5 < m ≤ 10 |
8,485 |
6 |
4,243 |
16,971 |
12 |
8,485 |
33,941 |
24 |
16,971 |
|
|
m > 10 |
8,485 |
6 |
4,243 |
28,284 |
20 |
14,142 |
33,941 |
24 |
16,971 |
|
4 |
viss |
21,213 |
15 |
10,607 |
Neattiecas |
Neattiecas |
Neattiecas |
Neattiecas |
Neattiecas |
Neattiecas |
2. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe, ar ko ir saistīts īstermiņa parāda vērtspapīra kredītnovērtējums |
Atlikušais termiņš (m), izteikts gados |
Svārstīguma korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 197. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās struktūras, ar īstermiņa kredītnovērtējumu |
Svārstīguma korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 197. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētās struktūras, ar īstermiņa kredītnovērtējumu |
Svārstīguma korekcijas vērtspapīrošanas pozīcijām, kas atbilst 197. panta 1. punkta h) apakšpunktā paredzētajiem kritērijiem, ar īstermiņa kredītnovērtējumu |
||||||
|
|
|
20 dienu likvidācijas periods (%) |
10 dienu likvidācijas periods (%) |
5 dienu likvidācijas periods (%) |
20 dienu likvidācijas periods (%) |
10 dienu likvidācijas periods (%) |
5 dienu likvidācijas periods (%) |
20 dienu likvidācijas periods (%) |
10 dienu likvidācijas periods (%) |
5 dienu likvidācijas periods (%) |
|
1 |
|
0,707 |
0,5 |
0,354 |
1,414 |
1 |
0,707 |
2,828 |
2 |
1,414 |
|
2 līdz 3 |
|
1,414 |
1 |
0,707 |
2,828 |
2 |
1,414 |
5,657 |
4 |
2,828 |
3. tabula
Citi nodrošinājuma vai riska darījumu veidi
|
|
20 dienu likvidācijas periods (%) |
10 dienu likvidācijas periods (%) |
5 dienu likvidācijas periods (%) |
|
Kapitāla vērtspapīri un konvertējamās obligācijas, kas ir iekļautas galvenajos indeksos |
28,284 |
20 |
14,142 |
|
Citi kapitāla vērtspapīri vai konvertējamās obligācijas, kas ir iekļautas atzītas biržas sarakstos |
42,426 |
30 |
21,213 |
|
Nauda |
0 |
0 |
0 |
|
Zelta lietnis |
28,284 |
20 |
14,142 |
4. tabula
Svārstīguma korekcijas valūtu nesakritībai (Hfx)
|
20 dienu likvidācijas periods (%) |
10 dienu likvidācijas periods (%) |
5 dienu likvidācijas periods (%) |
|
11,314 |
8 |
5,657 |
Svārstīguma korekciju aprēķināšanai saskaņā ar 1. punktu ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:
nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem likvidācijas periods ir 20 darba dienas;
repo darījumiem (izņemot to, ciktāl šādi darījumi ietver preču vai garantēto tiesību uz precēm pārvešanu) un vērtspapīru aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem likvidācijas periods ir piecas darba dienas;
citiem kapitāla tirgus darījumiem likvidācijas periods ir 10 darba dienas.
Ja iestādei ir darījumu vai savstarpējo prasījumu ieskaita kopa, kas atbilst 285. panta 2., 3. un 4. punktā noteiktajiem kritērijiem, minimālais turēšanas periods tiek pielīdzināts maržinālajam riska periodam, kas tiktu piemērots saskaņā ar šiem punktiem.
Lai noteiktu kredītkvalitātes pakāpi, ar kuru ir saistīts pirmajā daļā minētais parāda vērtspapīra kredītnovērtējums, piemēro arī 197. panta 7. punktu.
Ja iestādei nav zināms, kādos aktīvos fonds ir ieguldījis, svārstīguma korekcija ir visaugstākā, kādu piemērotu jebkāda veida aktīviem, kuros fondam ir tiesības ieguldīt.
▼M17 —————
226. pants
Svārstīguma korekcijas augšupēja koriģēšana saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi
Svārstīguma korekcijas, kas minētas 224. pantā, ir svārstīguma korekcijas, kuras iestāde piemēro ikdienas pārvērtēšanai. Ja pārvērtēšana notiek retāk nekā reizi dienā, iestādes piemēro lielākas svārstīguma korekcijas. Iestādes tās aprēķina, augšupēji koriģējot svārstīguma korekciju ikdienas pārvērtējumu, ar šādu laika kvadrātsaknes formulu:
kur:
|
H |
= piemērojamā svārstīguma korekcija; |
|
HM |
= svārstīguma korekcija, ja notiek ikdienas pārvērtēšana; |
|
NR |
= faktiskais darba dienu skaits starp pārvērtēšanām; |
|
TM |
= likvidācijas periods attiecīgajam darījuma veidam. |
227. pants
Nosacījumi 0 % svārstīguma korekcijas piemērošanai saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi
Iestādes var piemērot 0 % svārstīguma korekciju, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
gan riska darījums, gan nodrošinājums ir naudas līdzekļi vai parāda vērtspapīri, kurus ir emitējušas centrālās valdības vai centrālās bankas 197. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, un ir atbilstoši 0 % riska pakāpei saskaņā ar 2. nodaļu;
gan riska darījums, gan nodrošinājums ir izteikts vienā un tajā pašā valūtā;
vai nu darījuma termiņš nav ilgāks par vienu dienu, vai arī gan riska darījumu, gan nodrošinājumu katru dienu novērtē pēc tirgus vērtības vai tiem pārskata drošības rezervi;
laiks starp pēdējo novērtēšanu pēc tirgus vērtības pirms tam, kad darījuma partneris nebija spējīgs nodrošināt drošības rezervi, un nodrošinājuma likvidāciju ir ne vairāk kā četras darba dienas;
darījums tiek veikts norēķinu sistēmā, kas ir piemērota šāda veida darījumiem;
līguma vai darījuma dokumentācija ir standarta tirgus dokumentācija repo darījumiem vai šāda veida vērtspapīru aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem;
līguma dokumentācija ietver nosacījumu, ar kuru, ja darījuma partneris neizpilda saistības piegādāt naudu vai vērtspapīrus vai nodrošināt drošības rezervi vai citādi nepilda saistības, darījums nekavējoties ir pārtraucams;
kompetentās iestādes uzskata darījuma partneri par galveno tirgus dalībnieku.
Šā panta 2. punkta h) apakšpunktā minētie galvenie tirgus dalībnieki ir šādas sabiedrības:
struktūras, kas minētas 197. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķir 0 % riska pakāpi saskaņā ar 2. nodaļu;
iestādes;
ieguldījumu brokeru sabiedrības;
citas finanšu sabiedrības Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 25) apakšpunkta b) un d) punkta nozīmē, ar kurām veiktajiem riska darījumiem saskaņā ar standartizēto pieeju piešķir 20 % riska pakāpi vai kurām, ja tās ir iestādes, kas aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmērus saskaņā ar IRB pieeju, nav atzītas ĀKNI piešķirta kredītnovērtējuma un ja tās ir iestādes iekšēji novērtētas;
regulēti KIU, kuriem ir saistošas kapitāla vai sviras prasības;
regulēti pensiju fondi;
atzītas tīrvērtes organizācijas.
228. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi attiecībā uz riska darījumiem, kuriem piemēro standartizēto pieeju
Saskaņā ar standartizēto pieeju iestādes izmanto E * , ko aprēķina saskaņā ar 223. panta 5. punktu, kā riska darījuma vērtību 113. panta vajadzībām. I pielikumā minēto ārpusbilances posteņu gadījumā iestādes izmanto E * kā vērtību, kurai piemēro 111. panta 2. punktā norādītās procentuālās attiecības, lai noteiktu riska darījuma vērtību.
229. pants
Vērtēšanas principi atbilstošam nodrošinājumam, kas nav finanšu nodrošinājums
Nekustamā īpašuma vērtēšana atbilst visām šādām prasībām:
vērtību novērtē neatkarīgs vērtētājs, kam ir vajadzīgā kvalifikācija, spējas un pieredze, lai veiktu vērtēšanu, neatkarīgi no iestādes hipotēkas iegūšanas, aizdevumu apstrādes un aizdevumu lēmumu pieņemšanas procesa;
vērtību novērtē, izmantojot piesardzīgi konservatīvus vērtēšanas kritērijus, kas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:
vērtība izslēdz pieņēmumus par cenu paaugstināšanos;
vērtību koriģē nolūkā ņemt vērā iespēju, ka pašreizējā tirgus vērtība ievērojami pārsniedz vērtību, kas būtu ilgtspējīga visā aizdevuma darbības laikā;
vērtība ir pārredzami un skaidri dokumentēta;
vērtība nav augstāka par nekustamā īpašuma tirgus vērtību, ja šādu tirgus vērtību var noteikt;
ja īpašumam tiek veikta pārvērtēšana, īpašuma vērtība nepārsniedz vidējo vērtību, kas minētajam īpašumam vai salīdzināmam īpašumam noteikta pēdējo sešu gadu laikā attiecībā uz mājokļa īpašumu vai astoņu gadu laikā attiecībā uz komerciālu nekustamo īpašumu, vai vērtību iniciēšanas brīdī – atkarībā no tā, kura ir augstāka.
Lai aprēķinātu vidējo vērtību, iestādes izmanto īpašuma vērtību vidējo rādītāju, ko novēro vienādos intervālos, un pārskata periodā iekļauj vismaz trīs datu punktus.
Lai aprēķinātu vidējo vērtību, iestādes var izmantot saskaņā ar 208. panta 3. punktu veiktas īpašuma vērtības uzraudzības rezultātus. Īpašuma vērtība var pārsniegt attiecīgi minēto vidējo vērtību vai vērtību iniciēšanas brīdī, ja īpašumā ir veiktas izmaiņas, kas nepārprotami palielina tā vērtību, piemēram, uzlabojot ēkas vai dzīvojamās vienības energosniegumu vai noturību, aizsardzību un pielāgošanos fiziskiem riskiem. Īpašuma vērtību pēc pārvērtēšanas nepalielina, ja iestādēm nav pietiekamu datu vidējās vērtības aprēķināšanai, izņemot tad, ja vērtības palielinājums balstās izmaiņās, kas nepārprotami palielina tā vērtību.
Nekustamā īpašuma vērtēšanā ņem vērā visus iepriekšējos prasījumus attiecībā uz īpašumu, ja vien, aprēķinot bruto riska darījuma vērtību, ievērojot 124. panta 6. punkta c) apakšpunktu, netiek ņemts vērā iepriekšējs prasījums, vai veicot samazinājumu 55 % apmērā no īpašuma vērtības, ievērojot 125. panta 1. punktu vai 126. panta 1. punktu, un attiecīgā gadījumā atspoguļo 208. panta 3. punktā paredzētās uzraudzības rezultātus.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2027. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
230. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķināšana riska darījumam ar atbilstošu fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar IRB pieeju
Saskaņā ar IRB pieeju, izņemot riska darījumus, uz kuriem attiecas 220. panta darbības joma, iestādes izmanto efektīvos LGD (LGD*) kā LGD 3. nodaļas vajadzībām, lai atzītu fondēto kredītaizsardzību, kas ir atbilstoša saskaņā ar šo nodaļu. Iestādes LGD * aprēķina šādi:
kur:
|
E |
= riska darījuma vērtība pirms fondētās kredītaizsardzības ietekmes ņemšanas vērā; riska darījumam, kurš nodrošināts ar finanšu nodrošinājumu, kas ir atbilstošs saskaņā ar šo nodaļu, minēto summu aprēķina saskaņā ar 223. panta 3. punktu; aizdotu vai iesniegtu vērtspapīru gadījumā minētā summa ir vienāda ar aizdoto naudu vai aizdoto vai iesniegto vērtspapīru summu; vērtspapīriem, kas tiek aizdoti vai iesniegti, riska darījuma vērtību palielina, piemērojot svārstīguma korekciju (HE) saskaņā ar 223.–227. pantu; |
|
ES |
= tādas fondētās kredītaizsardzības pašreizējā vērtība, kas saņemta pēc tam, kad piemērota svārstīguma korekcija, kura piemērojama minētā veida fondētajai kredītaizsardzībai (HC), un piemērota svārstīguma korekcija valūtu nesakritībai (Hfx) starp riska darījumu un fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar 2. un 3. punktu; ES nepārsniedz šādu vērtību: E·(1+HE); |
|
EU |
= E·(1+HE) – ES; |
|
LGDU |
= piemērojamie LGD nenodrošinātam riska darījumam, kā noteikts 161. panta 1. punktā; |
|
LGDS |
= piemērojamie LGD riska darījumiem, kas nodrošināti ar darījumā izmantoto atbilstošās fondētās kredītaizsardzības veidu, kā norādīts 2. punkta 1. tabulā. |
Šā punkta 1. tabulā norādītas LGDS un Hc vērtības, kas piemērojamas 1. punktā paredzētajā formulā.
1. tabula
|
Fondētās kredītaizsardzības veids |
LGDS |
Svārstīguma korekcija (Hc ) |
|
Finanšu nodrošinājums |
0 % |
Svārstīguma korekcija Hc , kā noteikts 224.–227. pantā |
|
Debitoru parādi |
20 % |
40 % |
|
Mājokļa īpašums un komerciālais nekustamais īpašums |
20 % |
40 % |
|
Cits lietiskais nodrošinājums |
25 % |
40 % |
|
Neatbilstoša fondētā kredītaizsardzība |
Neattiecas |
100 % |
231. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķināšana atbilstošu fondētās kredītaizsardzības portfeļu gadījumā riska darījumam, kam piemēro IRB pieeju
Iestādes, kas ir ieguvušas vairāku veidu fondēto kredītaizsardzību, riska darījumiem, kam piemēro IRB pieeju, var secīgi piemērot 230. pantā noteikto formulu katram atsevišķam nodrošinājuma veidam. Šajā nolūkā minētās iestādes pēc katra atsevišķa fondētās kredītaizsardzības veida atzīšanas posma samazina nenodrošinātā riska darījuma (EU ) atlikušo vērtību par šajā posmā atzītā nodrošinājuma (ES ) koriģēto vērtību. Saskaņā ar 230. panta 1. punktu ES kopsumma visiem fondētās kredītaizsardzības veidiem nepārsniedz vērtību E·(1+HE ), iegūstot šādu formulu:
kur:
|
LGDS,i |
= LGD, kas piemērojami fondētajai kredītaizsardzībai i, kā norādīts 230. panta 2. punktā; |
|
ES,i |
= tādas fondētās kredītaizsardzības i pašreizējā vērtība, kas saņemta pēc tam, kad piemērota svārstīguma korekcija, kura piemērojama attiecīgā veida fondētajai kredītaizsardzībai (Hc ) saskaņā ar 230. panta 2. punktu. |
232. pants
Cita fondētā kredītaizsardzība
Ja ir izpildīti 212. panta 2. punkta nosacījumi, iestādes tai riska darījuma daļai, kas nodrošināta ar dzīvības apdrošināšanas polises, kura ieķīlāta par labu aizdevējiestādei, pašreizējo atpirkuma summu, piemēro šādu procedūru:
ja riska darījumam piemēro standartizēto pieeju, tā riska pakāpi nosaka, izmantojot 3. punktā noteiktās riska pakāpes;
ja riska darījumam piemēro IRB pieeju, bet tam nepiemēro iestādes pašas veiktās LGD aplēses, tā piemēro LGD 40 % apmērā.
Valūtu nesakritību gadījumā pašreizējo atpirkuma summu iestādes samazina saskaņā ar 233. panta 3. punktu, un kredītaizsardzības vērtība ir dzīvības apdrošināšanas polises pašreizējā atpirkuma summa.
Šā panta 2. punkta a) apakšpunkta vajadzībām iestādes piešķir turpmāk uzskaitītās riska pakāpes, pamatojoties uz riska pakāpi, kas piešķirta augstāka prioritātes nenodrošinātam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu:
20 % riska pakāpi, ja augstākas prioritātes nenodrošinātajam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir piešķirta 20 % riska pakāpe;
35 % riska pakāpi, ja augstākas prioritātes nenodrošinātajam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir piešķirta 50 % riska pakāpe;
52,5 % riska pakāpi, ja augstākas prioritātes nenodrošinātajam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir piešķirta 75 % riska pakāpe;
70 % riska pakāpi, ja augstākas prioritātes nenodrošinātajam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir piešķirta 100 % riska pakāpe;
150 % riska pakāpi, ja augstākas prioritātes nenodrošinātajam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir piešķirta 150 % riska pakāpe.
Instrumentus, kas atpirkti pēc pieprasījuma un kas ir atbilstoši saskaņā ar 200. panta c) apakšpunktu, iestādes var pielīdzināt emitentiestādes garantijai. Atbilstošās kredītaizsardzības vērtība ir šāda:
ja instrumentu atpirks par tā nominālvērtību, aizsardzības vērtība ir attiecīgi nominālvērtība;
ja instrumentu atpirks par tirgus cenu, aizsardzības vērtība ir tāda instrumenta vērtība, kurš novērtēts tādā pašā veidā kā parāda vērtspapīri, kas atbilst 197. panta 4. punkta nosacījumiem.
2.
233. pants
Vērtēšana
Kredītu atvasināto instrumentu gadījumā, ja kredītnotikuma definīcijā nav iekļauta pamatā esošās saistības pārstrukturēšana, kas paredz pamatsummas, procentu maksājumu vai apkalpošanas maksu norakstīšanu vai atlikšanu, kas rada kredītzaudējumu notikumu, ir jāpiemēro turpmāk norādītais:
ja summa, ko apņēmies samaksāt aizsardzības devējs, nepārsniedz riska darījuma vērtību, kredītaizsardzības vērtību, ko aprēķina saskaņā ar 1. punktu, samazina par 40 %;
ja summa, ko apņēmies samaksāt aizsardzības devējs, pārsniedz riska darījuma vērtību, kredītaizsardzības vērtība nav lielāka par 60 % no riska darījuma vērtības.
Ja nefondēto kredītaizsardzību denominē valūtā, kas atšķiras no valūtas, kurā ir denominēts riska darījums, iestādes samazina kredītaizsardzības vērtību, piemērojot svārstīguma korekciju šādi:
kur:
|
G* |
= |
kredītaizsardzības vērtība, kurai piemērota korekcija saistībā ar ārvalstu valūtas risku; |
|
G |
= |
kredītaizsardzības nominālvērtība; |
|
Hfx |
= |
saskaņā ar 4. punktu noteikta svārstīguma korekcija saistībā ar jebkuru kredītaizsardzības un pamatā esošās saistības valūtu nesakritību. |
Ja valūtu nesakritība nepastāv, Hfx ir vienāda ar nulli.
234. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķināšana daļējas aizsardzības un sadalīšanas laidienos gadījumā
Ja iestāde pārved daļu no aizdevuma riska vienā vai vairākos laidienos, ir piemērojami 5. nodaļā paredzētie noteikumi. Iestādes var uzskatīt būtiskos sliekšņus, zem kuriem zaudējumu gadījumā maksājumi netiks veikti, par ekvivalentiem paturētu pirmās kārtas zaudējumu pozīcijām, kā arī veikt laidienos sadalītu riska pārvešanu.
235. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana saskaņā ar aizstāšanas pieeju gadījumos, kad garantētajam riska darījumam piemēro standartizēto pieeju
Šīs regulas 113. panta 3. punkta nolūkos iestādes tādiem riska darījumiem ar nefondēto kredītaizsardzību, kuriem šīs iestādes piemēro standartizēto pieeju, riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina neatkarīgi no tā, kāda procedūra piemērojama salīdzināmiem tiešiem riska darījumiem ar aizsardzības devēju, izmantojot šādu formulu:
max {0, E – GA} · r + GA · g
kur:
|
E |
= riska darījuma vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 111. pantu; šim nolūkam riska darījuma vērtība I pielikumā minētajam ārpusbilances postenim ir 100 % no posteņa vērtības, nevis 111. panta 2. punktā minētā riska darījuma vērtība; |
|
GA |
= kredītaizsardzības vērtība, kas koriģēta saistībā ar ārvalstu valūtas risku (G*), kurš aprēķināts saskaņā ar 233. panta 3. punktu, papildus koriģēta saistībā ar jebkādu termiņu nesakritību, kā ir noteikts šīs nodaļas 5. iedaļā; |
|
r |
= riska pakāpe riska darījumiem ar parādnieku, kā noteikts 2. nodaļā; |
|
g |
= riska pakāpe, kas piemērojama tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju, kā noteikts 2. nodaļā. |
235.a pants
Riska darījumu riska svērto vērtību summas un paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšana saskaņā ar aizstāšanas pieeju, ja garantētajam riska darījumam piemēro IRB pieeju un salīdzināmam tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju piemēro standartizēto pieeju
Riska darījumiem ar nefondēto kredītaizsardzību, kuriem iestāde piemēro IRB pieeju, kas noteikta 3. nodaļā, ja salīdzināmiem tiešiem riska darījumiem ar aizsardzības devēju piemēro standartizēto pieeju, iestādes riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
max {0, E – GA} · r + GA · g
kur:
|
E |
= riska darījuma vērtība, kas noteikta saskaņā ar 3. nodaļas 5. iedaļu; šajā nolūkā ārpusbilances posteņiem, kas nav atvasinātie instrumenti, kuriem piemēro IRB pieeju, iestādes aprēķina riska darījuma vērtību, izmantojot kredīta korekcijas pakāpes 100 % apmērā, nevis 166. panta 8., 8.a un 8.b punktā paredzētās SA-CCF vai IRB-CCF; |
|
GA |
= kredītaizsardzības vērtība, kas koriģēta saistībā ar ārvalstu valūtas risku (G*), kurš aprēķināts saskaņā ar 233. panta 3. punktu, papildus koriģēta saistībā ar jebkādu termiņu nesakritību, kā noteikts šīs nodaļas 5. iedaļā; |
|
r |
= riska pakāpe riska darījumiem ar parādnieku, kā noteikts 3. nodaļā; |
|
g |
= riska pakāpe, kas piemērojama tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju, kā noteikts 2. nodaļā. |
236. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšana saskaņā ar aizstāšanas pieeju, ja garantētajam riska darījumam piemēro IRB pieeju, neizmantojot LGD pašu aplēses, un salīdzināmam tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju piemēro IRB pieeju
236.a pants
Riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšana saskaņā ar aizstāšanas pieeju, ja garantētajam riska darījumam piemēro IRB pieeju, izmantojot LGD pašu aplēses, un salīdzināmam tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju piemēro IRB pieeju
5.
237. pants
Termiņu nesakritība
Ja pastāv termiņa nesakritība, kredītaizsardzība nav uzskatāma par atbilstošu, ja pastāv kāds no šiem nosacījumiem:
aizsardzības sākotnējais termiņš ir mazāks par vienu gadu;
riska darījums ir īstermiņa riska darījums, kuru kompetentās iestādes ir norādījušas kā tādu, uz kuru attiecas vienas dienas zemākais slieksnis, nevis viena gada zemākais slieksnis attiecībā uz termiņa (M) vērtību saskaņā ar 162. panta 3. punktu.
238. pants
Kredītaizsardzības termiņš
239. pants
Aizsardzības vērtēšana
Finanšu darījumiem, kuriem piemēro fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, iestādes atspoguļo kredītaizsardzības un riska darījuma termiņu koriģētajā nodrošinājuma vērtībā saskaņā ar šādu formulu:
kur:
|
CVA |
= |
nodrošinājuma vērtība, kurai piemērota svārstīguma korekcija, kā norādīts 223. panta 2. punktā, vai riska darījuma vērtība, ja tā ir mazāka; |
|
t |
= |
gadu skaits, kas atlicis līdz kredītaizsardzības termiņam, ko aprēķina saskaņā ar 238. pantu, vai T vērtība, ja tā ir mazāka; |
|
T |
= |
gadu skaits, kas atlicis līdz riska darījuma termiņam, ko aprēķina saskaņā ar 238. pantu, vai pieci gadi, ja tas ir mazāk; |
|
t* |
= |
0,25. |
Iestādes izmanto CVAM kā CVA, kas ir papildus koriģēta saistībā ar termiņu nesakritību 223. panta 5. punktā minētajā formulā, saskaņā ar kuru aprēķina riska darījuma pilnībā koriģēto vērtību (E*).
Darījumiem, kuriem piemēro nefondēto kredītaizsardzību, iestādes kredītaizsardzības un riska darījuma termiņu atspoguļo kredītaizsardzības koriģētajā vērtībā saskaņā ar šādu formulu:
kur:
|
GA |
= |
G*, kas koriģēts saistībā ar jebkādu termiņu nesakritību; |
|
G* |
= |
aizsardzības apmērs, kas koriģēts saistībā ar jebkādu valūtu nesakritību; |
|
t |
= |
gadu skaits, kas atlicis līdz kredītaizsardzības termiņam, ko aprēķina saskaņā ar 238. pantu, vai T vērtība, ja tā ir mazāka; |
|
T |
= |
gadu skaits, kas atlicis līdz riska darījuma termiņam, ko aprēķina saskaņā ar 238. pantu, vai pieci gadi, ja tas ir mazāk; |
|
t* |
= |
0,25. |
Iestādes uzskata GA par aizsardzības vērtību 233. līdz 236. panta vajadzībām.
▼M17 —————
5.
NODAĻA
Vērstpapīrošana
1.
242. pants
Definīcijas
Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:
“dzēšanas iespēja” ir līgumā paredzēta iespēja, kas ļauj iniciatoram pirkt vērtspapīrošanas pozīcijas, pirms visi vērtspapīrotie riska darījumi ir atmaksāti, vai nu atpērkot pamatā esošos riska darījumus, kas palikuši portfelī tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā, vai izbeidzot kredītaizsardzību sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā, abos gadījumos, ja neatmaksāto pamatā esošo riska darījumu apmērs sasniedz konkrētu iepriekš noteiktu līmeni vai kļūst mazāks par to;
“kredītkvalitāti uzlabojošs procentu komponents” ir bilances aktīvs, kas atspoguļo vērtējumu naudas plūsmām saistībā ar nākotnes maržinālajiem ienākumiem un ir subordinēts laidiens vērtspapīrošanā;
“likviditātes līgums” ir likviditātes līgums, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 14. punktā;
“pozīcija bez reitinga” ir vērtspapīrošanas pozīcija, kurai nav atbilstīga kredītnovērtējuma saskaņā ar 4. iedaļu;
“pozīcija ar reitingu” ir vērtspapīrošanas pozīcija, kurai ir atbilstīgs kredītnovērtējums saskaņā ar 4. iedaļu;
“augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcija” ir pozīcija, kas nodrošināta ar pirmo prasījumu uz visiem pamatā esošajiem riska darījumiem, šajā nolūkā neņemot vērā summas, kas pienākas saskaņā ar procentu likmju vai valūtas atvasināto instrumentu līgumiem, apkalpošanas maksas vai citus līdzīgus maksājumus un neatkarīgi no jebkādām termiņa atšķirībām, kas pastāv starp to un vienu vai vairākiem citiem augstākas prioritātes laidieniem, ar kuru vai kuriem minētajai pozīcijai ir kopīgs zaudējumu sadalījums, ko aprēķina proporcionāli;
“IRB portfelis” ir tādu pamatā esošo riska darījumu portfelis, attiecībā uz kuriem iestādei ir atļauja izmantot IRB pieeju un tā spēj saskaņā ar 3. nodaļu aprēķināt riska darījumu riska svērtās vērtības visiem šiem riska darījumiem;
“jaukts portfelis” ir tādu pamatā esošo riska darījumu portfelis, attiecībā uz kuriem iestādei ir atļauja izmantot IRB pieeju un tā spēj saskaņā ar 3. nodaļu aprēķināt riska darījumu riska svērtās vērtības dažiem, bet ne visiem riska darījumiem;
“virsnodrošināšana” ir jebkāda veida kredītkvalitātes uzlabojumi, atbilstīgi kuriem pamatā esošie riska darījumi ir uzrādīti vērtībā, kas ir augstāka par vērtspapīrošanas pozīciju vērtību;
“vienkārša, pārredzama un standartizēta vērtspapīrošana” vai “VPS vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, kas atbilst Regulas (ES) 2017/2402 18. pantā izklāstītajām prasībām;
“uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru programma” jeb “ABKV programma” ir uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru jeb ABKV programma, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 7. punktā;
“uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru darījums” jeb “ABKV darījums” ir uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru (ABKV) darījums jeb ABKV darījums, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 8. punktā;
“tradicionālā vērtspapīrošana” ir tradicionālā vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 9. punktā;
“sintētiskā vērtspapīrošana” ir sintētiskā vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 10. punktā;
“atjaunojams riska darījums” ir atjaunojams riska darījums, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 15. punktā;
“priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums” ir priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 17. punktā;
“pirmās kārtas zaudējumu laidiens” ir pirmās kārtas zaudējumu laidiens, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 18. punktā;
“mezanīna vērtspapīrošanas pozīcija” ir vērtspapīrošanas pozīcija, kura ir pakārtota augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijai un kurai ir augstāka prioritāte nekā pirmās kārtas zaudējumu laidienam, un kurai piemēro riska pakāpi, kas ir zemāka par 1 250 % un augstāka par 25 % saskaņā ar 3. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļu;
“veicinātājsabiedrība” ir jebkāds uzņēmums vai sabiedrība, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība, reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde un kura piešķir veicināšanas aizdevumus vai veicināšanas garantijas, un kuras primārais mērķis ir nevis gūt peļņu vai maksimāli palielināt tirgus daļu, bet sekmēt minētās valdības, pašvaldības vai pašpārvaldes publiskās politikas mērķus, ar noteikumu, ka, ievērojot valsts atbalsta noteikumus, minētajai valdībai, pašvaldībai vai pašpārvaldei ir pienākums aizsargāt uzņēmuma vai sabiedrības ekonomisko bāzi un visā tās darbības laikā uzturēt tās dzīvotspēju vai ka vismaz 90 % no tās sākotnējā kapitāla vai finansējuma vai veicināšanas aizdevuma, ko tā piešķir, tieši vai netieši garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde;
“sintētiskā atlikusī starpība” ir sintētiskā atlikusī starpība, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 29. punktā.
243. pants
Tādas VPS vērtspapīrošanas kritēriji, kurai var piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu
Pozīcijām ABKV programmā vai ABKV darījumā, kuras uzskatāmas par VPS vērtspapīrošanas pozīcijām, ir atļauts piemērot procedūras, kas izklāstītas 260., 262. un 264. pantā, ja ir izpildītas šādas prasības:
pamatā esošie riska darījumi brīdī, kad tos iekļauj ABKV programmā, pēc iniciatora vai sākotnējā aizdevēja rīcībā esošās informācijas, atbilst nosacījumiem, lai, ievērojot standartizēto pieeju un ņemot vērā atbilstīgu kredītriska mazināšanu, tiem piešķirtu riska pakāpi, kas ir vienāda ar vai mazāka par 75 % atsevišķam riska darījumam, ja tas ir riska darījums ar privātpersonām vai MVU, vai 100 % – visiem pārējiem riska darījumiem; un
laikā, kad visus riska darījumus pievieno ABKV programmai, kopējā riska darījumu vērtība visiem riska darījumiem ar vienu parādnieku ABKV programmas līmenī nepārsniedz 2 % no kopējās riska darījumu vērtības visiem riska darījumiem ABKV programmā. Šajā aprēķinā aizdevumus vai nomu savstarpēji saistītu klientu grupai, pēc sponsora rīcībā esošās informācijas, uzskata par riska darījumiem ar vienu parādnieku.
Pircēju un pasūtītāju parādu gadījumā pirmās daļas b) apakšpunktu nepiemēro, ja šo pircēju un pasūtītāju parādu kredītrisks ir pilnībā segts ar atbilstīgu kredītaizsardzību saskaņā ar 4. nodaļu, ar noteikumu, ka šādā gadījumā aizsardzības devējs ir iestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība, apdrošināšanas uzņēmums vai pārapdrošināšanas uzņēmums.
Vērtspapīros pārvērstām atlikušajām nomas vērtībām nepiemēro pirmās daļas b) apakšpunktu, ja minētās vērtības nav pakļautas refinansēšanas vai tālākpārdošanas riskam, jo trešā puse, kas ir atbilstīga saskaņā ar 201. panta 1. punktu, ir uzņēmusies juridiski saistošas saistības iepriekš noteiktā apmērā atpirkt vai refinansēt riska darījumu.
Atkāpjoties no pirmās daļas a) apakšpunkta, ja kāda iestāde piemēro 248. panta 3. punktā minēto noteikumu vai ja tai ir piešķirta atļauja piemērot iekšējā novērtējuma pieeju saskaņā ar 265. pantu, riska pakāpe, ko iestāde attiecinātu uz likviditātes līgumu, kurš pilnībā sedz programmā emitētos ABKV, ir vienāda ar vai mazāka par 100 %.
Vērtspapīrošanas pozīcijām, kuras nav ABKV programma vai ABKV darījums un kuras uzskatāmas par VPS vērtspapīrošanas pozīcijām, ir atļauts piemērot procedūras, kas izklāstītas 260., 262. un 264. pantā, ja ir izpildītas šādas prasības:
laikā, kad notiek iekļaušana vērtspapīrošanā, kopējā riska darījumu vērtība visiem riska darījumiem ar vienu parādnieku attiecīgajā portfelī nepārsniedz 2 % no pamatā esošo riska darījumu portfeļa neatmaksāto riska darījumu vērtību kopsummas. Šajā aprēķinā aizdevumus vai nomu savstarpēji saistītu klientu grupai uzskata par riska darījumiem ar vienu parādnieku.
Vērtspapīros pārvērstām atlikušajām nomas vērtībām nepiemēro šā apakšpunkta pirmo daļu, ja minētās vērtības nav pakļautas refinansēšanas vai tālākpārdošanas riskam, jo trešā puse, kas ir atbilstīga saskaņā ar 201. panta 1. punktu, ir uzņēmusies juridiski saistošas saistības iepriekš noteiktā apmērā atpirkt vai refinansēt riska darījumu;
laikā, kad notiek iekļaušana vērtspapīrošanā, pamatā esošie riska darījumi atbilst nosacījumiem, lai, ievērojot standartizēto pieeju un ņemot vērā jebkādu atbilstīgu kredītriska mazināšanu, tiem piešķirtu riska pakāpi, kas ir vienāda ar vai mazāka par:
40 % riska darījumu vidējai svērtajai vērtībai attiecībā uz portfeli, ja riska darījumi ir aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēkām, vai pilnībā garantēti kredīti mājokļu iegādei, kā minēts 129. panta 1. punkta e) apakšpunktā;
50 % atsevišķam riska darījumam, ja riska darījums ir aizdevums, kas nodrošināts ar komerciālu hipotēku;
75 % atsevišķam riska darījumam, ja riska darījums ir riska darījums ar privātpersonām vai MVU;
jebkuriem citiem riska darījumiem – 100 % atsevišķam riska darījumam;
ja ir piemērojams b) apakšpunkta i) un ii) punkts, aizdevumus, kas nodrošināti ar zemāka ranga nodrošinājuma tiesībām uz kādu konkrētu aktīvu, vērtspapīrošanā iekļauj vienīgi tad, ja vērtspapīrošanā ir iekļauti arī visi aizdevumi, kas nodrošināti ar augstāka ranga nodrošinājuma tiesībām uz šo aktīvu;
ja ir piemērojams šā punkta b) apakšpunkta i) punkts, nevienam aizdevumam pamatā esošo riska darījumu portfelī aizdevuma un nodrošinājuma vērtības attiecība nepārsniedz 100 % laikā, kad notiek iekļaušana vērtspapīrošanā, mērot saskaņā ar 129. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) punktu un 229. panta 1. punktu.
2.
244. pants
Tradicionālā vērtspapīrošana
Iniciatoriestāde, veicot tradicionālo vērtspapīrošanu, var izslēgt pamatā esošos riska darījumus no riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina vai attiecīgā gadījumā – no paredzamo zaudējumu apmēra aprēķina, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:
pamatā esošo riska darījumu būtisks kredītrisks ir pārvests trešām personām;
iniciatoriestāde saskaņā ar 36. panta 1. punkta k) apakšpunktu piemēro 1 250 % riska pakāpi visām tās turētajām vērtspapīrošanas pozīcijām vērtspapīrošanā vai par šādu vērtspapīrošanas pozīciju vērtību samazina pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņus.
Būtisks kredītrisks uzskatāms par pārvestu katrā no šādiem gadījumiem:
to mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju, kuras vērtspapīrošanā tur iniciatoriestāde, riska darījumu riska svērtās vērtības nepārsniedz 50 % no visu šādu mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu riska svērtajām vērtībām šajā vērtspapīrošanā;
iniciatoriestāde netur vairāk kā 20 % no pirmās kārtas zaudējumu laidiena riska darījumu vērtības vērtspapīrošanā, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:
iniciators var pierādīt, ka pirmās kārtas zaudējumu laidiena riska darījumu vērtība būtiski pārsniedz pamatotu novērtējumu par paredzamajiem zaudējumiem no pamatā esošajiem riska darījumiem;
nav mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju.
Ja riska darījumu riska svērto vērtību iespējamā samazināšana, kuru iniciatoriestāde sasniegtu, veicot vērtspapīrošanu saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu, nav pamatota ar samērīgu kredītriska pārvešanu trešām personām, kompetentās iestādes katrā atsevišķā gadījumā var nolemt, ka trešām personām nav pārvests būtisks kredītrisks.
Atkāpjoties no 2. punkta, kompetentās iestādes var atļaut iniciatoriestādēm atzīt būtisku kredītriska pārvešanu saistībā ar vērtspapīrošanu, ja iniciatoriestāde katrā atsevišķā gadījumā pierāda, ka pašu kapitāla prasību samazināšana, ko iniciators panāk, veicot vērtspapīrošanu, ir pamatota ar samērīgu kredītriska pārvešanu trešām personām. Atļauju var piešķirt tikai tad, ja iestāde izpilda abus šādus nosacījumus:
iestādei ir atbilstīga iekšējās riska pārvaldības politika un metodoloģija, lai novērtētu kredītriska pārvešanu;
iestāde ir arī katrā atsevišķā gadījumā atzinusi kredītriska pārvešanu trešām personām iestādes iekšējās riska pārvaldības un tās iekšējās kapitāla sadales nolūkos.
Papildus 1., 2. un 3. punktā noteiktajām prasībām ir jābūt izpildītiem visiem šādiem nosacījumiem:
darījuma dokumentācija atspoguļo vērtspapīrošanas ekonomisko būtību;
vērtspapīrošanas pozīcijas nerada iniciatoriestādes maksājuma pienākumu;
pamatā esošie riska darījumi ir padarīti nepieejami iniciatoriestādei un tās kreditoriem tādā veidā, kas atbilst Regulas (ES) 2017/2402 20. panta 1. punktā noteiktajai prasībai;
iniciatoriestāde nepatur kontroli pār pamatā esošajiem riska darījumiem. Uzskata, ka kontrole pār pamatā esošajiem riska darījumiem ir paturēta, ja iniciatoram ir tiesības no pārveduma saņēmēja atpirkt iepriekš pārvestos riska darījumus, lai gūtu labumu no tiem, vai ja tā pienākums ir citādi no jauna uzņemties pārvesto risku. Ja iniciatoriestāde patur apkalpošanas tiesības vai pienākumus attiecībā uz pamatā esošajiem riska darījumiem, tas pats par sevi nenozīmē riska darījumu kontroli;
vērtspapīrošanas dokumentācijā nav iekļauti noteikumi, kas:
pieprasa iniciatoriestādei grozīt pamatā esošos riska darījumus, lai uzlabotu portfeļa vidējo kvalitāti; vai
palielina ienesīgumu, kas izmaksājams pozīciju turētājiem, vai citādi uzlabo vērtspapīrošanas pozīcijas, reaģējot uz pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitātes pasliktināšanos;
darījuma dokumentācija attiecīgos gadījumos skaidri nosaka, ka iniciators vai sponsors var pirkt vai atpirkt vērtspapīrošanas pozīcijas vai atpirkt, pārstrukturēt vai aizstāt pamatā esošos riska darījumus, pārsniedzot savas līgumā noteiktās saistības, tikai tad, ja šādi pasākumi tiek veikti saskaņā ar valdošajiem tirgus apstākļiem un to puses rīkojas savās interesēs kā brīvas un neatkarīgas puses (saskaņā ar savstarpēji nesaistītu pušu darījuma nosacījumiem);
ja pastāv dzēšanas iespēja, šai iespējai ir jāatbilst arī visiem šādiem nosacījumiem:
tā ir izmantojama pēc iniciatoriestādes izvēles;
to var izmantot vienīgi tad, ja 10 % vai mazāk no pamatā esošo riska darījumu sākotnējās vērtības paliek neamortizēti;
tā nav strukturēta tā, lai izvairītos no zaudējumu attiecināšanas uz kredītkvalitātes uzlabojumu pozīcijām vai citām ieguldītāju vērtspapīrošanā turētām pozīcijām, un nav arī citādi strukturēta tā, lai nodrošinātu kredītkvalitātes uzlabojumus;
iniciatoriestāde ir saņēmusi kvalificēta juridiskā padomdevēja atzinumu, kas apstiprina, ka vērtspapīrošana atbilst šā punkta c) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem.
EBI uzrauga dažādās uzraudzības prakses saistībā ar būtiska riska pārvešanas atzīšanu tradicionālajā vērtspapīrošanā saskaņā ar šo pantu. Jo īpaši EBI pārskata:
nosacījumus būtiska kredītriska pārvešanai trešām personām saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu;
“samērīgas kredītriska pārvešanas trešām personām” interpretāciju kompetento iestāžu veiktā novērtējuma nolūkā, kas paredzēts 2. punkta otrajā daļā un 3. punktā;
prasības kompetento iestāžu veiktajam novērtējumam par vērtspapīrošanas darījumiem, attiecībā uz kuriem iniciators lūdz atzīt būtiska kredītriska pārvešanu trešām personām saskaņā ar 2. vai 3. punktu.
Līdz 2021. gada 2. janvārim EBI ziņo Komisijai par saviem konstatējumiem. Pēc tam, kad Komisija ir ņēmusi vērā EBI ziņojumu, tā var saskaņā ar 462. pantu pieņemt deleģēto aktu, lai papildinātu šo regulu, sīkāk precizējot šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos jautājumus.
245. pants
Sintētiskā vērtspapīrošana
Iniciatoriestāde sintētiskajā vērtspapīrošanā var riska darījumu riska svērtās vērtības un attiecīgos gadījumos arī paredzamo zaudējumu apmēru attiecībā uz pamatā esošajiem riska darījumiem aprēķināt saskaņā ar 251. un 252. pantu, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:
trešām personām vai nu ar fondēto, vai nefondēto kredītaizsardzību ir pārvests būtisks kredītrisks;
iniciatoriestāde saskaņā ar 36. panta 1. punkta k) apakšpunktu piemēro 1 250 % riska pakāpi visām tās turētajām vērtspapīrošanas pozīcijām vērtspapīrošanā vai par šādu vērtspapīrošanas pozīciju vērtību samazina pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņus.
Būtisks kredītrisks ir uzskatāms par pārvestu katrā no šādiem gadījumiem:
to mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju, kuras vērtspapīrošanā tur iniciatoriestāde, riska darījumu riska svērtās vērtības nepārsniedz 50 % no visu šādu mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu riska svērtajām vērtībām šajā vērtspapīrošanā;
iniciatoriestāde netur vairāk kā 20 % no pirmās kārtas zaudējumu laidiena riska darījumu vērtības vērtspapīrošanā, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:
iniciators var pierādīt, ka pirmās kārtas zaudējumu laidiena riska darījumu vērtība būtiski pārsniedz pamatotu novērtējumu par paredzamajiem zaudējumiem no pamatā esošajiem riska darījumiem;
nav mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju.
Ja riska darījumu riska svērto vērtību iespējamā samazināšana, kuru iniciatoriestāde sasniegtu, veicot vērtspapīrošanu, nav pamatota ar samērīgu kredītriska pārvešanu trešām personām, kompetentās iestādes katrā atsevišķā gadījumā var nolemt, ka trešām personām nav pārvests būtisks kredītrisks.
Atkāpjoties no 2. punkta, kompetentās iestādes var atļaut iniciatoriestādēm atzīt būtisku kredītriska pārvešanu saistībā ar vērtspapīrošanu, ja iniciatoriestāde katrā atsevišķā gadījumā pierāda, ka pašu kapitāla prasību samazināšana, ko iniciators panāk, veicot vērtspapīrošanu, ir pamatota ar samērīgu kredītriska pārvešanu trešām personām. Atļauju var piešķirt tikai tad, ja iestāde izpilda abus šādus nosacījumus:
iestādei ir atbilstīga iekšējās riska pārvaldības politika un metodoloģija, lai novērtētu riska pārvešanu;
iestāde ir arī katrā atsevišķā gadījumā atzinusi kredītriska pārvešanu trešām personām iestādes iekšējās riska pārvaldības un tās iekšējās kapitāla sadales nolūkos.
Papildus 1., 2. un 3. punktā izklāstītajām prasībām ir jābūt izpildītiem visiem šādiem nosacījumiem:
darījuma dokumentācija atspoguļo vērtspapīrošanas ekonomisko būtību;
kredītaizsardzība, saskaņā ar kuru kredītrisks ir pārvests, atbilst 249. pantam;
vērtspapīrošanas dokumentācijā nav iekļauti noteikumi, kas:
nosaka augstus būtiskuma sliekšņus, kuru nesasniegšanas gadījumā, iestājoties kredītnotikumam, kredītaizsardzība netiek iedarbināta;
dod iespēju pārtraukt aizsardzību saistībā ar pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitātes pasliktināšanos;
pieprasa iniciatoriestādei grozīt pamatā esošo riska darījumu sastāvu, lai uzlabotu portfeļa vidējo kvalitāti; vai
iestādei palielina kredītaizsardzības izmaksas vai ienesīgumu, kas izmaksājams vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem, reaģējot uz pamatā esošā portfeļa kredītkvalitātes pasliktināšanos;
kredītaizsardzība ir izpildāma visās attiecīgajās jurisdikcijās;
darījuma dokumentācija attiecīgos gadījumos skaidri nosaka, ka iniciators vai sponsors var pirkt vai atpirkt vērtspapīrošanas pozīcijas vai atpirkt, pārstrukturēt vai aizstāt pamatā esošos riska darījumus, pārsniedzot savas līgumā noteiktās saistības, tikai tad, ja šādi pasākumi tiek veikti saskaņā ar valdošajiem tirgus apstākļiem un to puses rīkojas savās interesēs kā brīvas un neatkarīgas puses (saskaņā ar savstarpēji nesaistītu pušu darījuma nosacījumiem);
ja pastāv dzēšanas iespēja, šai iespējai ir jāatbilst visiem šādiem nosacījumiem:
to var izmantot pēc iniciatoriestādes izvēles;
to var izmantot vienīgi tad, ja 10 % vai mazāk no pamatā esošo riska darījumu sākotnējās vērtības paliek neamortizēti;
tā nav strukturēta tā, lai izvairītos no zaudējumu attiecināšanas uz kredītkvalitātes uzlabojumu pozīcijām vai citām ieguldītāju turētām vērtspapīrošanas pozīcijām, un nav arī citādi strukturēta tā, lai nodrošinātu kredītkvalitātes uzlabojumus;
iniciatoriestāde ir saņēmusi kvalificēta juridiskā padomdevēja atzinumu, kas apstiprina, ka vērtspapīrošana atbilst šā punkta d) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem.
EBI uzrauga dažādās uzraudzības prakses saistībā ar būtiska riska pārvešanas atzīšanu sintētiskajā vērtspapīrošanā saskaņā ar šo pantu. Jo īpaši EBI pārskata:
nosacījumus būtiska kredītriska pārvešanai trešām personām saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu;
“samērīgas kredītriska pārvešanas trešām personām” interpretāciju kompetento iestāžu veiktā novērtējuma nolūkā, kas paredzēts 2. punkta otrajā daļā un 3. punktā; un
prasības kompetento iestāžu veiktajam novērtējumam par vērtspapīrošanas darījumiem, attiecībā uz kuriem iniciators lūdz atzīt būtiska kredītriska pārvešanu trešām personām saskaņā ar 2. vai 3. punktu.
Līdz 2021. gada 2. janvārim EBI ziņo Komisijai par saviem konstatējumiem. Pēc tam, kad Komisija ir ņēmusi vērā EBI ziņojumu, tā var saskaņā ar 462. pantu pieņemt deleģēto aktu, lai papildinātu šo regulu, sīkāk precizējot šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos jautājumus.
246. pants
Operacionālās prasības priekšlaicīgas amortizācijas noteikumiem
Ja vērtspapīrošana ietver atjaunojamus riska darījumus un priekšlaicīgas amortizācijas noteikumus vai līdzīgus noteikumus, uzskata, ka iniciatoriestāde ir pārvedusi būtisku kredītrisku tikai tad, ja ir izpildītas 244. un 245. pantā noteiktās prasības un priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums pēc tā iedarbināšanas:
iestādes augstākas prioritātes vai līdzvērtīgu prasījumu uz pamatā esošajiem riska darījumiem nepakārto citu ieguldītāju prasījumiem;
iestādes prasījumu uz pamatā esošajiem riska darījumiem vēl vairāk nepakārto citu pušu prasījumiem; vai
citādi nepalielina iestādes pakļautību zaudējumiem saistībā ar pamatā esošajiem atjaunojamiem riska darījumiem.
3.
1.
247. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana
Ja iniciatoriestāde saskaņā ar 2. iedaļu ir pārvedusi būtisku kredītrisku, kas saistīts ar vērtspapīrošanas pamatā esošajiem riska darījumiem, šī iestāde var:
tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā izslēgt pamatā esošos riska darījumus no riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina un attiecīgos gadījumos arī no paredzamo zaudējumu apmēra aprēķina;
sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā atbilstīgi 251. un 252. pantam aprēķināt riska darījumu riska svērtās vērtības un attiecīgos gadījumos arī paredzamo zaudējumu apmēru pamatā esošajiem riska darījumiem.
Ja iniciatoriestāde nav pārvedusi būtisku kredītrisku vai ir nolēmusi nepiemērot 1. punktu, tai nav jāaprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības nevienai pozīcijai, kas tai varētu būt vērtspapīrošanā, bet ir jāturpina iekļaut pamatā esošos riska darījumus savos riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinos un attiecīgā gadījumā – paredzamo zaudējumu apmēru, tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti.
248. pants
Riska darījuma vērtība
Vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtību aprēķina šādi:
bilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās uzskaites vērtība, kas paliek pēc tam, kad šai vērtspapīrošanas pozīcijai saskaņā ar 110. pantu ir piemērotas jebkuras specifiskās kredītriska korekcijas;
ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība mīnus jebkādas vērtspapīrošanas pozīcijai piemērojamās attiecīgās specifiskās kredītriska korekcijas saskaņā ar 110. pantu, ko reizina ar attiecīgo korekcijas pakāpi, kā noteikts šajā punktā. Korekcijas pakāpe ir 100 %, izņemot naudas avansējuma līgumu gadījumos. Lai noteiktu riska darījuma vērtību naudas avansējuma līgumu neizmantotajai daļai, bez nosacījumiem atsaucama likviditātes līguma nominālvērtībai var piemērot 0 % korekcijas pakāpi, ar noteikumu, ka saskaņā ar līgumu izmantoto summu atmaksāšana ir augstākas prioritātes nekā visi pārējie prasījumi attiecībā uz naudas plūsmām, kas rodas no pamatā esošajiem riska darījumiem, un iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka neizmantotās daļas mērīšanai tā piemēro pietiekami konservatīvu metodi;
riska darījuma vērtību vērtspapīrošanas pozīcijas darījuma partnera kredītriskam, kas izriet no II pielikumā paredzēta atvasinātā instrumenta, nosaka saskaņā ar 6. nodaļu;
iniciatoriestāde no tādas vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtības, kurai ir piemērota 1 250 % riska pakāpe saskaņā ar 3. apakšiedaļu vai kura ir atskaitīta no pirmā līmeņa pamata kapitāla saskaņā ar 36. panta 1. punkta k) apakšpunktu, var atskaitīt specifiskās kredītriska korekcijas attiecībā uz pamatā esošiem riska darījumiem saskaņā ar 110. pantu un jebkādas neatmaksājamas pirkšanas atlaides saistībā ar šādiem pamatā esošiem riska darījumiem tiktāl, ciktāl šādas pirkšanas atlaides ir radījušas pašu kapitāla samazināšanos;
sintētiskās atlikušās starpības riska darījuma vērtību attiecīgā gadījumā veido šādi elementi:
jebkādi ieņēmumi no vērtspapīrotiem riska darījumiem, kurus iniciatoriestāde jau ir atzinusi savā ieņēmumu pārskatā saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu un kurus iniciatoriestāde darījumam ir līgumiski noteikusi kā sintētisko atlikušo starpību, un kas joprojām ir pieejama zaudējumu absorbēšanai;
jebkāda sintētiskā atlikusī starpība, kuru iniciatoriestāde ir līgumiski noteikusi iepriekšējos periodos un kura joprojām ir pieejama zaudējumu absorbēšanai;
jebkāda sintētiskā atlikusī starpība, kuru iniciatoriestāde ir līgumiski noteikusi pašreizējam periodam un kura joprojām ir pieejama zaudējumu absorbēšanai;
jebkāda sintētiskā atlikusī starpība, kuru iniciatoriestāde ir līgumiski noteikusi turpmākiem periodiem.
Atbilstoši šim punktam riska darījuma vērtībā neiekļauj nevienu summu, kura saistībā ar sintētisko vērtspapīrošanu ir sniegta kā nodrošinājums vai kredītkvalitātes uzlabojums un uz kuru jau attiecas pašu kapitāla prasība saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu, kas ir pietiekami konservatīva metode pirmās daļas b) apakšpunktā minētās neizmantotās daļas mērīšanai.
EBI līdz 2019. gada 18. janvārim iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu papildināt šo regulu, pieņemot šā apakšpunkta trešajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus;
Ja pozīcijas daļēji pārklājas, iestāde var sadalīt pozīciju divās daļās un atzīt pārklāšanos tikai attiecībā uz vienu daļu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu. Alternatīvi iestāde var uzskatīt, ka pozīcijas pilnībā pārklājas, un kapitāla aprēķināšanas vajadzībām ekstrapolēt to pozīciju, kas rada augstākas riska darījumu riska svērtās vērtības.
Iestāde var arī atzīt pārklāšanos starp specifiskā riska pašu kapitāla prasībām tirdzniecības portfeļa pozīcijām un pašu kapitāla prasībām netirdzniecības portfeļa vērtspapīrošanas pozīcijām, ar noteikumu, ka iestāde spēj aprēķināt un salīdzināt pašu kapitāla prasības attiecīgajām pozīcijām.
Piemērojot šo punktu, uzskata, ka divas pozīcijas pārklājas, ja tās savstarpēji izlīdzinās tādā veidā, ka iestāde spēj novērst zaudējumus, kas izriet no vienas pozīcijas, izpildot pienākumus, kuri uzlikti saskaņā ar otru pozīciju.
Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI līdz 2021. gada 10. oktobrim iesniedz Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
249. pants
Vērtspapīrošanas pozīciju kredītriska mazināšanas atzīšana
Atbilstīga nefondētā kredītaizsardzība un nefondētās kredītaizsardzības devēji ir tikai tādi, kas ir atbilstīgi saskaņā ar 4. nodaļu, un kredītriska mazināšanas atzīšana ir atkarīga no attiecīgo 4. nodaļā noteikto prasību izpildes.
Iestādes, kurām ir atļauja piemērot IRB pieeju tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju, atbilstību var novērtēt saskaņā ar pirmo daļu, pamatojoties uz aizsardzības devēja PD līdzvērtīgumu tai PD, kas saistīta ar kredītkvalitātes pakāpēm, kuras minētas 136. pantā.
Atkāpjoties no 2. punkta, SSPE ir atbilstīgi aizsardzības devēji, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
SSPE pieder aktīvi, kuri atzīstami par atbilstīgu finanšu nodrošinājumu saskaņā ar 4. nodaļu;
uz aktīviem, kas minēti a) apakšpunktā, neattiecas prasījumi vai iespējami prasījumi, kuri ir prioritārāki vai līdzvērtīgi tās iestādes prasījumiem vai iespējamiem prasījumiem, kas saņem nefondēto kredītaizsardzību; un
ir izpildītas visas 4. nodaļā iekļautās prasības attiecībā uz finanšu nodrošinājuma atzīšanu.
Ja vērtspapīrošanas pozīcija saņem pilnu kredītaizsardzību vai daļēju kredītaizsardzību, ko aprēķina proporcionāli, piemēro šādas prasības:
iestāde, kas nodrošina kredītaizsardzību, riska darījumu riska svērtās vērtības vērtspapīrošanas pozīcijas daļai, kas saņem kredītaizsardzību, aprēķina saskaņā ar 3. apakšiedaļu tā, it kā tā turētu minēto pozīcijas daļu tieši;
iestāde, kas pērk kredītaizsardzību, riska darījumu riska svērtās vērtības aizsargātajai daļai aprēķina saskaņā ar 4. nodaļu.
Visos gadījumos, uz kuriem neattiecas 6. punkts, piemēro šādas prasības:
iestāde, kas nodrošina kredītaizsardzību, to pozīcijas daļu, kas saņem kredītaizsardzību, uzskata par vērtspapīrošanas pozīciju un riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar 3. apakšiedaļu tā, it kā tā turētu minēto pozīciju tieši, ievērojot 8., 9. un 10. punktu;
iestāde, kas pērk kredītaizsardzību, riska darījumu riska svērtās vērtības a) apakšpunktā minētajai pozīcijas aizsargātajai daļai aprēķina saskaņā ar 4. nodaļu. Iestāde to vērtspapīrošanas pozīcijas daļu, kas nesaņem kredītaizsardzību, uzskata par atsevišķu vērtspapīrošanas pozīciju un riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar 3. apakšiedaļu, ievērojot 8., 9. un 10. punktu.
Iestādes, kas saskaņā ar 3. apakšiedaļu sākotnējai vērtspapīrošanas pozīcijai izmanto uz ārējiem reitingiem balstīto vērtspapīrošanas pieeju (SEC-ERBA), riska darījumu riska svērtās vērtības pozīcijām, kas iegūtas saskaņā ar 7. punktu, aprēķina šādi:
ja iegūtā pozīcija ir augstākas prioritātes, tai piešķir sākotnējās vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpi;
ja iegūtā pozīcija ir zemākas prioritātes, tai var piešķirt izsecināto reitingu saskaņā ar 263. panta 7. punktu. Šajā gadījumā laidiena apmēru T aprēķina, pamatojoties vienīgi uz iegūto pozīciju. Ja reitingu nevar izsecināt, iestāde piemēro augstāko riska pakāpi, kas izriet no:
SEC-SA piemērošanas saskaņā ar 8. punktu un 3. apakšiedaļu; vai
sākotnējās vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpes saskaņā ar SEC-ERBA.
250. pants
Netiešs atbalsts
Piemērojot 1. punktu, darījums nav uzskatāms par atbalstu, ja tas ir pienācīgi ņemts vērā, novērtējot būtisku kredītriska pārvešanu, un abas puses ir veikušas darījumu, rīkojoties savās interesēs, kā brīvas un neatkarīgas puses (savstarpēji nesaistītu pušu darījums). Minētajos nolūkos iestāde veic darījuma pilnīgu kredītuzraudzību un ņem vērā vismaz visus šādus turpmāk minētos elementus:
atpirkšanas cena;
iestādes kapitāla un likviditātes pozīcija pirms un pēc atpirkšanas;
pamatā esošo riska darījumu gūtie rezultāti;
vērtspapīrošanas pozīciju gūtie rezultāti;
ietekme, kādu atbalsts atstās uz iniciatoriestādes paredzamajiem zaudējumiem attiecībā pret ieguldītājiem.
Ja iniciatoriestāde vai sponsoriestāde attiecībā uz vērtspapīrošanu neizpilda 1. punkta noteikumus, iestāde ietver visus minētās vērtspapīrošanas riska darījumus savā riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinā tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti, un atklāj šādu informāciju:
ka tā ir sniegusi atbalstu vērtspapīrošanai, pārkāpjot 1. punktu; un
sniegtā atbalsta ietekmi pašu kapitāla prasību izteiksmē.
251. pants
Iniciatoriestādes sintētiskajā vērtspapīrošanā vērtspapīrotu riska darījumu riska svērto vērtību aprēķins
252. pants
Procedūra, kuru piemēro termiņu nesakritībai sintētiskajā vērtspapīrošanā
Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar 251. pantu, jebkādu termiņu nesakritību starp kredītaizsardzību, ar kuru tiek pārvests risks, un pamatā esošajiem riska darījumiem aprēķina šādi:
par pamatā esošo riska darījumu termiņu uzskata ilgāko termiņu jebkuram no šiem riska darījumiem, bet nepārsniedzot piecus gadus. Kredītaizsardzības termiņu nosaka saskaņā ar 4. nodaļu;
aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām saskaņā ar šo iedaļu piemēro 1 250 % riska pakāpi, iniciatoriestāde ignorē jebkādu termiņu nesakritību. Visām citām pozīcijām piemēro 4. nodaļā izklāstīto termiņu nesakritībai piemērojamo procedūru, izmantojot šādu formulu:
kur:
|
RW * |
= |
riska darījumu riska svērtās vērtības 92. panta 4. punkta a) apakšpunkta vajadzībām; |
|
RWAss |
= |
pamatā esošo riska darījumu riska svērtās vērtības riska darījumiem tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti, aprēķinātas proporcionāli; |
|
RWSP |
= |
riska darījumu riska svērtās vērtības, kas aprēķinātas saskaņā ar 251. pantu tā, it kā termiņu nesakritības nebūtu; |
|
T |
= |
pamatā esošo riska darījumu termiņš, kas izteikts gados; |
|
t |
= |
kredītaizsardzības termiņš, kas izteikts gados; |
|
t* |
= |
0,25. |
253. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību mazināšana
2.
254. pants
Metožu hierarhija
Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības, iestādes izmanto vienu no 3. apakšiedaļā izklāstītajām metodēm atbilstīgi šādai hierarhijai:
ja ir izpildīti 258. pantā izklāstītie nosacījumi, iestāde izmanto SEC-IRBA saskaņā ar 259. un 260. pantu;
ja SEC-IRBA nevar izmantot, iestāde izmanto SEC-SA saskaņā ar 261. un 262. pantu;
ja SEC-SA nevar izmantot, iestāde izmanto SEC-ERBA saskaņā ar 263. un 264. pantu pozīcijām ar reitingu vai pozīcijām, attiecībā uz kurām var izmantot izsecināto reitingu.
Pozīcijām ar reitingu vai pozīcijām, attiecībā uz kurām var izmantot izsecināto reitingu, iestādes SEC-SA vietā izmanto SEC-ERBA katrā šādā gadījumā:
ja SEC-SA piemērošanas rezultātā iegūtā riska pakāpe būtu augstāka par 25 % pozīcijām, kas uzskatāmas par VPS vērtspapīrošanas pozīcijām;
ja SEC-SA piemērošanas rezultātā iegūtā riska pakāpe būtu augstāka par 25 % vai SEC-ERBA piemērošanas rezultātā iegūtā riska pakāpe būtu augstāka par 75 % pozīcijām, kas nav uzskatāmas par VPS vērtspapīrošanas pozīcijām;
vērtspapīrošanas darījumiem, kas nodrošināti ar automašīnu iegādei paredzēto aizdevumu, automašīnu izpirkumnomas un aprīkojuma izpirkumnomas darījumu portfeļiem.
Piemērojot pirmo daļu, iestāde informē kompetento iestādi par savu lēmumu ne vēlāk kā 2018. gada 17. novembrī.
Iestāde informē savu kompetento iestādi par ikvienu turpmāku lēmumu izdarīt vēl citas izmaiņas pieejā, ko piemēro visām tās vērtspapīrošanas pozīcijām ar reitingu, pirms 15. novembra tūlīt pēc minētā lēmuma.
Ja kompetentā iestāde līdz 15. decembrim tūlīt pēc attiecīgi otrajā vai trešajā daļā minētā termiņa neizsaka nekādus iebildumus, iestādes paziņotais lēmums stājas spēkā no nākamā gada 1. janvāra un ir spēkā līdz brīdim, kad stājas spēkā nākamais paziņotais lēmums. Iestāde tā paša gada laikā neizmanto dažādas pieejas.
255. pants
KIRB un KSA noteikšana
KIRB aprēķināšanas vajadzībām riska darījumu riska svērtās vērtības, kas pamatā esošajiem riska darījumiem būtu aprēķinātas saskaņā ar 3. nodaļu, ietver:
paredzamo zaudējumu summu saistībā ar visiem pamatā esošajiem vērtspapīrošanas riska darījumiem, tostarp pamatā esošajiem riska darījumiem, kuru saistības netiek pildītas un kuri joprojām ietilpst portfelī, saskaņā ar 3. nodaļu; un
neparedzēto zaudējumu summu saistībā ar visiem pamatā esošajiem riska darījumiem, tostarp pamatā esošajiem portfeļa riska darījumiem, kuru saistības netiek pildītas, saskaņā ar 3. nodaļu.
Ja zaudējumus no atgūstamās vērtības samazinājuma riska un kredītriska vērtspapīrošanā apvieno, piemērojot 3. apakšiedaļu, iestādes apvieno attiecīgo KIRB atgūstamās vērtības samazinājuma riskam un kredītriskam vienā KIRB. Ja no kredītriska vai atgūstamās vērtības samazinājuma riska radušos zaudējumu segšanai ir viens vienots rezerves fonds vai virsnodrošināšana, to var uzskatīt par norādi, ka šie riski ir apvienoti.
Ja atgūstamās vērtības samazinājuma risks un kredītrisks vērtspapīrošanā nav apvienoti, iestādes maina otrajā daļā paredzēto režīmu, lai piesardzīgi apvienotu attiecīgo KIRB atgūstamās vērtības samazinājuma riskam un kredītriskam.
Piemērojot šo punktu, iestādes riska darījuma vērtību pamatā esošajiem riska darījumiem aprēķina, neveicot konkrētu kredītriska korekciju un papildu vērtības korekciju savstarpējo ieskaitu saskaņā ar 34. un 110. pantu un citus pašu kapitāla samazinājumus.
Fondētās sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā jebkurus būtiskus ieņēmumus, kuri gūti, emitējot SSPE ar kredītrisku saistītas parādzīmes vai citus fondētos vērtspapīrus, kas kalpo kā nodrošinājums vērtspapīrošanas pozīciju atmaksāšanai, iekļauj KIRB vai KSA aprēķinā, ja nodrošinājuma kredītriskam piemēro zaudējumu sadali pa laidieniem.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai turpmāk precizētu nosacījumus, ar kādiem iestādēm ļauj aprēķināt KIRB pamatā esošo riska darījumu portfeļiem saskaņā ar 4. punktu, jo īpaši attiecībā uz:
iekšējo kredītpolitiku un modeļiem, kas paredzēti, lai aprēķinātu KIRB vērtspapīrošanas darījumiem;
dažādu riska faktoru izmantošanu saistībā ar pamatā esošo riska darījumu portfeli un, ja nav pieejami pietiekami precīzi vai uzticami dati par pamatā esošo portfeli, aizstājējdatu izmantošanu, lai aplēstu saistību nepildīšanas varbūtību (PD) un saistību nepildīšanas zaudējumus (LGD); un
uzticamības pārbaudes prasībām, lai uzraudzītu debitoru parādu pārdevēju vai citu iniciatoru darbības un politiku.
EBI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2019. gada 18. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.
256. pants
Piesaistes punkta (A) un atsaistes punkta (D) noteikšana
Piesaistes punktu (A) izsaka kā decimāldaļskaitli no nulles līdz vienam, un tas ir vienāds ar lielāko no šādiem rādītājiem – nulle vai attiecība starp vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu portfeļa neatmaksāto atlikumu, no kura atskaitīts neatmaksātais atlikums par visiem laidieniem, kas ir augstākas prioritātes vai līdzvērtīgi ar laidienu, kurš ietver attiecīgo vērtspapīrošanas pozīciju, tostarp pašu riska darījumu, un visu vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu neatmaksāto atlikumu.
Atsaistes punktu (D) izsaka kā decimāldaļskaitli no nulles līdz vienam, un tas ir vienāds ar lielāko no šādiem rādītājiem – nulle vai attiecība starp vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu portfeļa neatmaksāto atlikumu, no kura atskaitīts neatmaksātais atlikums par visiem laidieniem, kas ir augstākas prioritātes nekā laidiens, kurš ietver attiecīgo vērtspapīrošanas pozīciju, un visu vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu neatmaksāto atlikumu.
257. pants
Laidiena termiņa (MT) noteikšana
Piemērojot šīs iedaļas 3. apakšiedaļu, un ievērojot 2. punktu, iestādes var noteikt laidiena termiņu (MT) vai nu kā:
laidienā veicamo līguma maksājumu vidējo svērto termiņu saskaņā ar šādu formulu:
kur CFt ir visi līguma maksājumi (pamatsumma, procenti un maksas), kas aizdevuma ņēmējam jāmaksā t laikposmā; vai
laidiena galīgo juridiski noteikto termiņu saskaņā ar šādu formulu:
kur ML ir laidiena galīgais juridiski noteiktais termiņš.
3.
258. pants
Nosacījumi uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas (SEC-IRBA) izmantošanai
Iestādes izmanto SEC-IRBA, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
pozīcija ir nodrošināta ar IRB portfeli vai jauktu portfeli, ja pēdējā minētajā gadījumā iestāde spēj aprēķināt KIRB saskaņā ar 3. iedaļu vismaz 95 % no pamatā esošo riska darījumu vērtības;
ir pieejama pietiekama informācija saistībā ar vērtspapīrošanas pamatā esošajiem riska darījumiem, lai iestāde varētu aprēķināt KIRB; un
iestādei nav saskaņā ar 2. punktu liegts izmantot SEC-IRBA saistībā ar noteiktu vērtspapīrošanas pozīciju.
Kompetentās iestādes katrā atsevišķā gadījumā var liegt izmantot SEC-IRBA, ja vērtspapīrošanai ir ļoti sarežģītas vai riskantas iezīmes. Šajā nolūkā turpmāk minēto var uzskatīt par ļoti sarežģītām vai riskantām iezīmēm:
kredītkvalitātes uzlabojumi, ko var mazināt citi iemesli, nevis portfeļa zaudējumi;
pamatā esošo riska darījumu portfeļi ar augstu iekšējās korelācijas pakāpi, jo riska darījumi ir koncentrēti vienā nozarē vai ģeogrāfiskajā apgabalā;
darījumi, kuros vērtspapīrošanas pozīciju atmaksāšana ir ļoti atkarīga no riska faktoriem, kas nav atspoguļoti KIRB; vai
ļoti sarežģīts zaudējumu sadalījums starp laidieniem.
259. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana saskaņā ar SEC-IRBA
Saskaņā ar SEC-IRBA riska darījumu riska svērto vērtību vērtspapīrošanas pozīcijai aprēķina, pozīcijas riska darījuma vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 248. pantu, reizinot ar piemērojamo riska pakāpi, kura noteikta šādi, visos gadījumos ievērojot 15 % minimālo robežvērtību:
|
RW = 1 250 % |
ja D ≤ KIRB |
|
|
ja A ≥ KIRB |
|
|
ja A < KIRB < D |
kur:
|
KIRB |
ir pamatā esošo riska darījumu portfeļa kapitāla prasība, kā noteikts 255. pantā; |
|
D |
ir atsaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu; |
|
A |
ir piesaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu. |
kur:
|
a |
= |
– (1/(p * KIRB)); |
|
u |
= |
D – KIRB; |
|
l |
= |
max (A – KIRB; 0), |
kur:
kur:
|
N |
ir pamatā esošo riska darījumu portfelī iekļauto riska darījumu efektīvais skaits, kas aprēķināts saskaņā ar 4. punktu; |
|
LGD |
ir pamatā esošo riska darījumu portfelī iekļauto riska darījumu svērtie vidējie saistību neizpildes zaudējumi, kas aprēķināti saskaņā ar 5. punktu; |
|
MT |
ir laidiena termiņš, kas noteikts saskaņā ar 257. pantu. |
A, B, C, D un E parametrus nosaka saskaņā ar šādu atsauču tabulu:
|
|
A |
B |
C |
D |
E |
|
|
Ar privātpersonām vai MVU nesaistīti |
Augstākas prioritātes, granulāri (N ≥ 25) |
0 |
3,56 |
-1,85 |
0,55 |
0,07 |
|
Augstākas prioritātes, negranulāri (N < 25) |
0,11 |
2,61 |
-2,91 |
0,68 |
0,07 |
|
|
Nav augstākas prioritātes, granulāri (N ≥ 25) |
0,16 |
2,87 |
-1,03 |
0,21 |
0,07 |
|
|
Nav augstākas prioritātes, negranulāri (N < 25) |
0,22 |
2,35 |
-2,46 |
0,48 |
0,07 |
|
|
Privātpersonas vai MVU |
Augstākas prioritātes |
0 |
0 |
-7,48 |
0,71 |
0,24 |
|
Nav augstākas prioritātes |
0 |
0 |
-5,78 |
0,55 |
0,27 |
|
Riska darījumu efektīvo skaitu (N) aprēķina šādi:
kur EADi ir riska darījuma vērtība saistībā ar portfeļa i riska darījumu.
Vairākus riska darījumus ar vienu parādnieku konsolidē un uzskata par vienu riska darījumu.
Riska darījumu svērtos vidējos LGD aprēķina šādi:
kur LGD i ir vidējie LGD saistībā ar visiem riska darījumiem ar i parādnieku.
Ja nopirkto debitoru parādu kredītrisku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku vērtspapīrošanā pārvalda apvienoti, LGD ievaddati kredītriskam atbilst LGD svērtajam vidējam rādītājam, bet atgūstamās vērtības samazinājuma riskam – 100 % LGD. Riska pakāpes ir atsevišķās IRB pieejas kapitāla prasības attiecīgi kredītriskam un atgūstamās vērtības samazinājuma riskam. Šajā nolūkā vienu vienotu rezerves fondu vai virsnodrošināšanu, kas ir pieejami, lai segtu zaudējumus no kredītriska vai atgūstamās vērtības samazinājuma riska, var uzskatīt par norādi, ka šos riskus pārvalda apvienoti.
Ja portfeļa lielākā pamatā esošo riska darījumu daļa (C1) nepārsniedz 3 %, iestādes var izmantot šādu vienkāršotu metodi, lai aprēķinātu N un riska darījumu svērto vidējo LGD:
LGD = 0,50
kur:
|
Cm |
ir portfeļa daļa, kas atbilst lielāko m riska darījumu summai; un |
|
m |
nosaka iestāde. |
Ja ir pieejama tikai C1 un šī summa nepārsniedz 0,03, tad iestāde var noteikt LGD kā 0,50 un N kā 1/C1.
Ja pozīcija ir balstīta uz jauktu portfeli un iestāde spēj saskaņā ar 258. panta 1. punkta a) apakšpunktu aprēķināt KIRB vismaz 95 % no pamatā esošo riska darījumu vērtībām, kapitāla prasību pamatā esošo riska darījumu portfelim tā aprēķina šādi:
kur:
d ir riska darījumu vērtības daļa tiem pamatā esošajiem riska darījumiem, kuriem iestāde var aprēķināt KIRB, attiecībā pret riska darījumu vērtību visiem pamatā esošajiem riska darījumiem.
Piemērojot pirmo daļu, atsauces pozīcija ir pozīcija, kas visos aspektos ir līdzvērtīga atvasinātajam instrumentam, vai, ja šādas līdzvērtīgas pozīcijas nav, pozīcija, kas ir tieši pakārtota atvasinātajam instrumentam.
260. pants
Pieeja VPS vērtspapīrošanai saskaņā ar SEC-IRBA
Saskaņā ar SEC-IRBA riska pakāpi VPS vērtspapīrošanas pozīcijai aprēķina saskaņā ar 259. pantu, ņemot vērā šādas izmaiņas:
riska pakāpes minimālā robežvērtība augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijām = 10 %
261. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana saskaņā ar standartizēto pieeju (SEC-SA)
Saskaņā ar SEC-SA riska darījumu riska svērto vērtību vērtspapīrošanas pozīcijai aprēķina, pozīcijas riska darījuma vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 248. pantu, reizinot ar piemērojamo riska pakāpi, kura noteikta šādi, visos gadījumos ievērojot 15 % minimālo robežvērtību:
|
RW = 1 250 % |
ja D ≤ KA |
|
|
ja A ≥ KA |
|
|
ja A < KA < D |
kur:
|
D |
ir atsaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu; |
|
A |
ir piesaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu. |
|
KA |
ir parametrs, kuru aprēķina saskaņā ar 2. punktu, |
kur:
|
a |
= |
– (1/(p · KA)); |
|
u |
= |
D – KA; |
|
l |
= |
max (A – KA; 0); |
|
p |
= |
1 vērtspapīrošanas riska darījums, kas nav atkārtotas vērtspapīrošanas riska darījums. |
Piemērojot 1. punktu, KA aprēķina šādi:
kur:
KSA ir pamatā esošā portfeļa kapitāla prasība, kā noteikts 255. pantā;
W ir attiecība starp:
nominālvērtības summu pamatā esošajiem riska darījumiem, kuru saistības netiek pildītas; un
visu pamatā esošo riska darījumu nominālvērtības summu.
Šajā nolūkā riska darījums, kura saistības netiek pildītas, ir pamatā esošs riska darījums, kas atbilst kādam no šādiem nosacījumiem: i) kura termiņš nokavēts par 90 vai vairāk dienām; ii) kurš atrodas bankrota vai maksātnespējas procesā; iii) kurš atrodas piespiedu atsavināšanas vai līdzīgā procesā vai iv) kura saistības netiek pildītas saskaņā ar vērtspapīrošanas dokumentāciju.
Ja iestādei nav zināms kavējumu statuss 5 % vai mazāk pamatā esošo riska darījumu portfelī, iestāde var izmantot SEC-SA ar šādu pielāgojumu, aprēķinot KA:
Ja iestādei nav zināms kavējumu statuss vairāk nekā 5 % no portfeļa pamatā esošajiem riska darījumiem, vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpe ir 1 250 %.
Piemērojot šo punktu, atsauces pozīcija ir pozīcija, kas visos aspektos ir līdzvērtīga atvasinātajam instrumentam, vai, ja šādas līdzvērtīgas pozīcijas nav, pozīcija, kas ir tieši pakārtota atvasinātajam instrumentam.
262. pants
Pieeja VPS vērtspapīrošanai saskaņā ar SEC-SA
Saskaņā ar SEC-SA riska pakāpi VPS vērtspapīrošanas pozīcijai aprēķina saskaņā ar 261. pantu, ņemot vērā šādas izmaiņas:
263. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana saskaņā ar pieeju, kas balstīta uz ārējiem reitingiem (SEC-ERBA)
Riska darījumiem ar īstermiņa kredītnovērtējumiem vai ja uz īstermiņa kredītnovērtējumu balstīto reitingu var izsecināt saskaņā ar 7. punktu, piemēro šādas riska pakāpes:
1. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
Visi pārējie reitingi |
|
Riska pakāpe |
15 % |
50 % |
100 % |
1 250 % |
Riska darījumiem ar ilgtermiņa kredītnovērtējumiem vai ja uz ilgtermiņa kredītnovērtējumu balstīto reitingu var izsecināt saskaņā ar šā panta 7. punktu, piemēro 2. tabulā noteiktās riska pakāpes, kas attiecīgi koriģētas, ievērojot laidiena termiņu (MT) saskaņā ar 257. pantu un šā panta 4. punktu un laidiena apmēru laidieniem, kas nav augstākas prioritātes, saskaņā ar šā panta 5. punktu:
2. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
Augstākas prioritātes laidiens |
(Plāns) laidiens, kas nav augstākas prioritātes |
||
|
Laidiena termiņš (MT) |
Laidiena termiņš (MT) |
|||
|
1 gads |
5 gadi |
1 gads |
5 gadi |
|
|
1 |
15 % |
20 % |
15 % |
70 % |
|
2 |
15 % |
30 % |
15 % |
90 % |
|
3 |
25 % |
40 % |
30 % |
120 % |
|
4 |
30 % |
45 % |
40 % |
140 % |
|
5 |
40 % |
50 % |
60 % |
160 % |
|
6 |
50 % |
65 % |
80 % |
180 % |
|
7 |
60 % |
70 % |
120 % |
210 % |
|
8 |
75 % |
90 % |
170 % |
260 % |
|
9 |
90 % |
105 % |
220 % |
310 % |
|
10 |
120 % |
140 % |
330 % |
420 % |
|
11 |
140 % |
160 % |
470 % |
580 % |
|
12 |
160 % |
180 % |
620 % |
760 % |
|
13 |
200 % |
225 % |
750 % |
860 % |
|
14 |
250 % |
280 % |
900 % |
950 % |
|
15 |
310 % |
340 % |
1 050 % |
1 050 % |
|
16 |
380 % |
420 % |
1 130 % |
1 130 % |
|
17 |
460 % |
505 % |
1 250 % |
1 250 % |
|
Visas pārējās |
1 250 % |
1 250 % |
1 250 % |
1 250 % |
Lai ņemtu vērā laidiena apmēru, riska pakāpi laidieniem, kas nav augstākas prioritātes, iestādes aprēķina šādi:
kur:
T = laidiena apmērs, ko izsaka kā D – A,
kur:
|
D |
ir atsaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu; |
|
A |
ir piesaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu. |
Lai izmantotu izsecinātos reitingus, iestādes pozīcijai bez reitinga piešķir tādu izsecināto reitingu, kas ir vienāds ar kredītnovērtējumu atsauces pozīcijai ar reitingu, kura atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
atsauces pozīcija visos aspektos ir līdzvērtīga vērtspapīrošanas pozīcijai bez reitinga, vai, ja nav līdzvērtīgas reitinga pozīcijas, atsauces pozīcija ir tieši pakārtota pozīcijai bez reitinga;
atsauces pozīcijai nav tāda veida trešo personu garantiju vai citu kredītkvalitātes uzlabojumu, kas nav pieejami pozīcijai bez reitinga;
atsauces pozīcijas termiņš ir vienāds ar vai ilgāks par attiecīgās pozīcijas bez reitinga termiņu;
visus izsecinātos reitingus pastāvīgi atjaunina, lai atspoguļotu jebkādas izmaiņas atsauces pozīcijas kredītnovērtējumā.
Piemērojot pirmo daļu, atsauces pozīcija ir pozīcija, kas visos aspektos ir līdzvērtīga atvasinātajam instrumentam, vai, ja šādas līdzvērtīgas pozīcijas nav, pozīcija, kas ir tieši pakārtota atvasinātajam instrumentam.
264. pants
Pieeja VPS vērtspapīrošanai saskaņā ar SEC-ERBA
Riska darījumiem ar īstermiņa kredītnovērtējumiem vai ja uz īstermiņa kredītnovērtējumu balstīto reitingu var izsecināt saskaņā ar 263. panta 7. punktu, piemēro šādas riska pakāpes:
3. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
Visi pārējie reitingi |
|
Riska pakāpe |
10 % |
30 % |
60 % |
1 250 % |
Riska darījumiem ar ilgtermiņa kredītnovērtējumiem vai ja uz ilgtermiņa kredītnovērtējumu balstīto reitingu var izsecināt saskaņā ar 263. panta 7. punktu, riska pakāpes nosaka saskaņā ar 4. tabulu, tās koriģējot atbilstīgi laidiena termiņam (MT) saskaņā ar 257. pantu un 263. panta 4. punktu un laidiena apmēram laidieniem, kas nav augstākas prioritātes, saskaņā ar 263. panta 5. punktu:
4. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
Augstākas prioritātes laidiens |
(Plāns) laidiens, kas nav augstākas prioritātes |
||
|
Laidiena termiņš (MT) |
Laidiena termiņš (MT) |
|||
|
1 gads |
5 gadi |
1 gads |
5 gadi |
|
|
1 |
10 % |
10 % |
15 % |
40 % |
|
2 |
10 % |
15 % |
15 % |
55 % |
|
3 |
15 % |
20 % |
15 % |
70 % |
|
4 |
15 % |
25 % |
25 % |
80 % |
|
5 |
20 % |
30 % |
35 % |
95 % |
|
6 |
30 % |
40 % |
60 % |
135 % |
|
7 |
35 % |
40 % |
95 % |
170 % |
|
8 |
45 % |
55 % |
150 % |
225 % |
|
9 |
55 % |
65 % |
180 % |
255 % |
|
10 |
70 % |
85 % |
270 % |
345 % |
|
11 |
120 % |
135 % |
405 % |
500 % |
|
12 |
135 % |
155 % |
535 % |
655 % |
|
13 |
170 % |
195 % |
645 % |
740 % |
|
14 |
225 % |
250 % |
810 % |
855 % |
|
15 |
280 % |
305 % |
945 % |
945 % |
|
16 |
340 % |
380 % |
1 015 % |
1 015 % |
|
17 |
415 % |
455 % |
1 250 % |
1 250 % |
|
Visas pārējās |
1 250 % |
1 250 % |
1 250 % |
1 250 % |
265. pants
Iekšējā novērtējuma pieejas darbības joma un operacionālās prasības
Ja iestāde ir saņēmusi atļauju piemērot iekšējā novērtējuma pieeju saskaņā ar šā panta 2. punktu un konkrēta pozīcija ABKV programmā vai ABKV darījumā ietilpst šādas atļaujas piemērošanas jomā, iestāde piemēro minēto pieeju, lai aprēķinātu minētās pozīcijas riska darījumu riska svērto vērtību.
Kompetentās iestādes piešķir iestādēm atļauju piemērot iekšējā novērtējuma pieeju skaidri noteiktā piemērošanas jomā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
visas ABKV programmā emitēto komerciālo vērtspapīru pozīcijas ir pozīcijas ar reitingu;
pozīcijas kredītkvalitātes iekšējais novērtējums atspoguļo vienas vai vairāku ĀKNI publiski pieejamu novērtēšanas metodoloģiju tāda paša veida vērtspapīrošanas pozīciju, ko atbalsta vērtspapīrotā veida pamatā esošo riska darījumi, reitingu noteikšanai;
ABKV programmā emitētais komerciālais vērtspapīrs ir emitēts galvenokārt trešo personu ieguldītājiem;
iestādes iekšējās novērtēšanas process ir vismaz tikpat konservatīvs kā to ĀKNI publiski pieejamie novērtējumi, kuras ir sniegušas ārējo reitingu ABKV programmā emitētajiem komerciālajiem vērtspapīriem, jo īpaši attiecībā uz stresa faktoriem un citiem attiecīgiem kvantitatīviem elementiem;
iestādes iekšējā novērtējuma metodoloģijā ņem vērā to ĀKNI visas attiecīgās publiski pieejamās novērtēšanas metodoloģijas, kuras sniedz reitingu ABKV programmas komerciālajiem vērtspapīriem, un paredz reitinga pakāpes atbilstīgi ĀKNI kredītnovērtējumiem. Iestāde savā iekšējā uzskaitē dokumentē paskaidrojumu, kurā aprakstīts, kā ir izpildītas šā punkta prasības, un regulāri atjaunina šo paskaidrojumu;
iestāde iekšējās riska pārvaldības nolūkā izmanto iekšējā novērtējuma metodoloģiju, tostarp lēmumu pieņemšanā, informācijas vadībai un iekšējā kapitāla sadales procesos;
iekšējie vai ārējie revidenti, ĀKNI vai iestādes iekšējā kredītuzraudzības vai riska pārvaldības struktūrvienība regulāri pārskata iekšējā novērtējuma procesu un iestādes ABKV programmas vai ABKV darījuma riska darījumu kredītkvalitātes iekšējo novērtējumu kvalitāti;
iestāde seko savu iekšējo reitingu sniegtajiem rezultātiem laika gaitā, lai novērtētu savas iekšējā novērtējuma metodoloģijas darbības rezultātus, un nepieciešamības gadījumā veic šīs metodoloģijas korekcijas, ja riska darījumu rezultāti regulāri atšķiras no iekšējo reitingu paredzētajiem;
ABKV programmā ir iekļauti sākotnējās izvietošanas un pasīvu pārvaldības standarti programmas administratoram paredzētu pamatnostādņu veidā vismaz par:
aktīvu atbilstības kritērijiem saskaņā ar j) apakšpunktu;
to riska darījumu veidiem un naudas vērtību, kas izriet no likviditātes līgumiem un kredītkvalitātes uzlabojumiem;
zaudējumu sadali starp ABKV programmas vai ABKV darījuma vērtspapīrošanas pozīcijām;
aktīvu juridisko un ekonomisko nodalīšanu no struktūras, kas šos aktīvus pārdod;
aktīvu atbilstības kritēriji ABKV programmā vismaz:
nepieļauj iespēju iegādāties aktīvus, kuriem ir būtisks kavējums vai kuriem netiek pildītas saistības;
ierobežo pārmērīgu koncentrēšanos uz vienu parādnieku vai ģeogrāfisko apgabalu; un
ierobežo iegādājamo aktīvu termiņu;
pārdevēja kredītriska un komercdarbības profila analīzi veic, ietverot vismaz novērtējumu par pārdevēja:
iepriekšējiem un paredzamajiem turpmākajiem finanšu rezultātiem;
esošo stāvokli tirgū un paredzamo turpmāko konkurētspēju;
sviru, naudas plūsmu, procentu segumu un parāda reitingu; un
sākotnējās izvietošanas standartiem, apkalpošanas spēju un iekasēšanas procesiem;
ABKV programmai ir iekasēšanas politikas un procesi, kuros ņemta vērā parādus apkalpojošās sabiedrības darbības spēja un kredītkvalitāte, un tā ietver iezīmes, kas mazina pārdevēja un parādus apkalpojošās sabiedrības ar darbību saistītos riskus. Piemērojot šo apakšpunktu, ar darbību saistītos riskus var mazināt, izmantojot iedarbinātājmehānismus, kuru pamatā ir pārdevēja vai parādus apkalpojošās sabiedrības pašreizējā kredītkvalitāte, lai novērstu līdzekļu sajaukšanos pārdevēja vai parādus apkalpojošās sabiedrības saistību neizpildes gadījumā;
apkopoto zaudējumu aplēsē par aktīvu portfeli, kuru var iegādāties ABKV programmā, ņem vērā visus iespējamos riska avotus, piemēram, kredītrisku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku;
ja pārdevēja nodrošināto kredītkvalitātes uzlabojumu apjoms ir noteikts, pamatojoties tikai uz kredītzaudējumiem, un atgūstamās vērtības samazinājuma risks attiecīgajam aktīvu portfelim ir būtisks, ABKV programma ietver atsevišķu rezervi atgūstamās vērtības samazinājuma riskam;
nepieciešamo uzlabojumu līmeni ABKV programmā aprēķina, ņemot vērā vēsturisko informāciju par vairākiem gadiem, tostarp zaudējumus, kavējumus, atgūstamās vērtības samazinājumus un debitoru parādu apgrozības ātrumu;
ABKV programmā iekļauj strukturālus mehānismus riska darījumu iegādei, lai mazinātu pamatā esošā portfeļa iespējamo kredītkvalitātes pasliktināšanos. Šādi mehānismi var ietvert izbeigšanas iedarbinātājmehānismus, kas noteikti konkrētam riska darījumu portfelim;
iestāde izvērtē pamatā esošā aktīvu portfeļa īpašības, piemēram, vidējo svērto kredītvērtējumu, un nosaka koncentrēšanos uz atsevišķu parādnieku vai ģeogrāfisko apgabalu un aktīvu portfeļa granularitāti.
Iestādes, kuras ir saņēmušas atļauju piemērot iekšējā novērtējuma pieeju, neatgriežas pie citu metožu izmantošanas attiecībā uz pozīcijām, kas ietilpst iekšējā novērtējuma pieejas piemērošanas jomā, izņemot gadījumus, kad ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
iestāde ir pietiekami pierādījusi kompetentajai iestādei, ka iestādei ir pamatots iemesls to darīt;
iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.
266. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana saskaņā ar iekšējā novērtējuma pieeju
4.
267. pants
Maksimālā riska pakāpe augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijām – “caurskatīšanas” pieeja
Jauktu portfeļu gadījumā maksimālo riska pakāpi aprēķina šādi:
ja iestāde piemēro SEC-IRBA, pamatā esošā portfeļa standartizētās pieejas daļai un IRB pieejas daļai katrai piešķir attiecīgi atbilstīgās standartizētās pieejas riska pakāpi un IRB pieejas riska pakāpi;
ja iestāde piemēro SEC-SA vai SEC-ERBA, maksimālā riska pakāpe augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijām ir vienāda ar pamatā esošo riska darījumu svērto vidējo riska pakāpi saskaņā ar standartizēto pieeju.
Piemērojot šo pantu, riska pakāpē, kas būtu piemērojama atbilstīgi IRB pieejai saskaņā ar 3. nodaļu, ietver attiecību starp:
paredzamajiem zaudējumiem, kas reizināti ar 12,5; un
riska darījuma vērtību pamatā esošajiem riska darījumiem.
268. pants
Maksimālās kapitāla prasības
Maksimālā kapitāla prasība tiek iegūta, summu, kas aprēķināta saskaņā ar 1. vai 2. punktu, reizinot ar attiecīgajos laidienos iestādes turētās līdzdalības lielāko proporciju (V), ko izsaka kā procentuālu attiecību un aprēķina šādi:
iestādei, kurai ir viena vai vairākas vērtspapīrošanas pozīcijas vienā laidienā, V ir vienāds ar minētajā laidienā iestādes turēto vērtspapīrošanas pozīciju nominālvērtības attiecību pret laidiena nominālvērtību;
iestādei, kurai ir vērtspapīrošanas pozīcijas dažādos laidienos, V ir vienāds ar līdzdalības maksimālo proporciju visos laidienos. Šajā nolūkā līdzdalības proporciju katram no dažādajiem laidieniem aprēķina, kā noteikts a) apakšpunktā.
5.
269. pants
Atkārtota vērtspapīrošana
Atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijai iestādes piemēro SEC-SA saskaņā ar 261. pantu ar šādām izmaiņām:
W = 0 jebkuram riska darījumam ar vērtspapīrošanas laidienu pamatā esošo riska darījumu portfelī;
p = 1,5;
izrietošajai riska pakāpei piemēro minimālo robežvērtību 100 % apmērā.
269.a pants
Procedūra attiecībā uz ienākumus nenesošu riska darījumu (INRD) vērtspapīrošanu
Šajā pantā:
“INRD vērtspapīrošana” ir INRD vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 25. punktā;
“kritērijiem atbilstoša tradicionālā INRD vērtspapīrošana” ir tradicionālā INRD vērtspapīrošana, kur neatmaksājamā pirkuma cenas atlaide ir vismaz 50 % no pamatā esošo riska darījumu neatmaksātās summas brīdī, kad tie pārvesti uz SSPE.
Iestādes veic aprēķinus saskaņā ar turpmāk norādīto formulu:
kur:
|
CRmax |
= |
maksimālā kapitāla prasība kritērijiem atbilstošas tradicionālās INRD vērtspapīrošanas gadījumā; |
|
RWEAIRB |
= |
pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto IRB pieeju, riska darījuma riska svērto vērtību summa; |
|
ELIRB |
= |
pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto IRB pieeju, paredzamo zaudējumu apmēra summa; |
|
NRPPD |
= |
neatmaksājamā pirkuma cenas atlaide; |
|
EVIRB |
= |
pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto IRB pieeju, riska darījuma vērtību summa; |
|
EVPool |
= |
visu pamatā esošo riska darījumu, kas iekļauti portfelī, riska darījuma vērtību summa; |
|
SCRAIRB |
= |
iniciatoriestādēm – specifiskā kredītriska korekcijas, ko iestāde veikusi pamatā esošajiem riska darījumiem, kuriem izmanto IRB pieeju, un tikai tādā gadījumā, ja šīs korekcijas pārsniedz neatmaksājamo pirkuma cenas atlaidi, un tikai attiecīgā pārsnieguma apmērā; ieguldītājiestādēm šī summa ir vienāda ar nulli; |
|
RWEASA |
= |
pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto standartizēto pieeju, riska darījuma riska svērto vērtību summa. |
Atbilstoši pirmajai daļai iniciatoriestādes, kuras piemēro pozīcijai SEC-IRB pieeju un kurām atļauts izmantot pašu lēstus saistību nepildīšanas zaudējumus un korekcijas pakāpes visiem pamatā esošajiem riska darījumiem, kam izmanto IRB pieeju saskaņā ar 3. nodaļu, neatmaksājamo pirkuma cenas atlaidi un attiecīgā gadījumā jebkādas papildu specifiskā kredītriska korekcijas atskaita no paredzamajiem zaudējumiem un pamatā esošo riska darījumu, kuri saistīti ar augstākas prioritātes pozīciju kritērijiem atbilstošā tradicionālajā INRD vērtspapīrošanā, riska darījuma vērtībām saskaņā ar turpmāk norādīto formulu:
kur:
|
RWmax |
= |
riska pakāpe, pirms tiek piemērota minimālā robežvērtība, ko piemēro augstākas prioritātes pozīcijai kritērijiem atbilstošā tradicionālajā INRD vērtspapīrošanā, ja tiek izmantota “caurskatīšanas” pieeja; |
|
RWEAIRB |
= |
pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto IRB pieeju, riska darījuma riska svērto vērtību summa; |
|
RWEASA |
= |
pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto standartizēto pieeju, riska darījuma riska svērto vērtību summa; |
|
ELIRB |
= |
pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto IRB pieeju, paredzamo zaudējumu apmēra summa; |
|
NRPPD |
= |
neatmaksājamā pirkuma cenas atlaide; |
|
EVIRB |
= |
pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto IRB pieeju, riska darījuma vērtību summa; |
|
EVpool |
= |
visu pamatā esošo riska darījumu, kas iekļauti portfelī, riska darījuma vērtību summa; |
|
EVSA |
= |
pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto standartizēto pieeju, riska darījuma vērtību summa; |
|
SCRAIRB |
= |
specifiskā kredītriska korekcijas, ko iniciatoriestāde veikusi pamatā esošajiem riska darījumiem, kuriem piemēro IRB pieeju, un tikai tādā gadījumā, ja šīs korekcijas pārsniedz neatmaksājamo pirkuma cenas atlaidi, un tikai attiecīgā pārsnieguma apmērā. |
Atbilstoši šim pantam neatmaksājamo pirkuma cenas atlaidi aprēķina, b) apakšpunktā minēto summu atskaitot no a) apakšpunktā minētās summas:
INRD vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu neatmaksātā summa brīdī, kad minētie riska darījumi pārvesti uz SSPE;
summa, ko veido šādi elementi:
ieguldītājiem, kas ir trešās personas, pārdoto INRD vērtspapīrošanas laidienu vai, attiecīgā gadījumā, laidienu daļu sākotnējā pārdošanas cena; un
iniciatora turēto minētās vērtspapīrošanas laidienu vai, attiecīgā gadījumā, laidienu daļu neatmaksātā summa brīdī, kad pamatā esošie riska darījumi pārvesti uz SSPE.
Atbilstoši 5. un 6. punktam darījuma pastāvēšanas laikā neatmaksājamās pirkuma cenas atlaides aprēķinu koriģē uz leju, ņemot vērā realizētos zaudējumus. Jebkāds pamatā esošo riska darījumu neatmaksātās summas samazinājums, kas izriet no realizētajiem zaudējumiem, samazina neatmaksājamo pirkuma cenas atlaidi, ievērojot minimālo robežvērtību, kura vienāda ar nulli.
Ja atlaide ir strukturēta tā, ka to pilnībā vai daļēji var atmaksāt iniciatoram, šāda atlaide atbilstoši šim pantam netiek ņemta vērā kā neatmaksājama pirkuma cenas atlaide.
270. pants
Augstākas prioritātes pozīcijas VPS bilances vērtspapīrošanā
Regulas (ES) 2017/2402 26.a panta 1. punktā minētās VPS bilances vērtspapīrošanas riska darījumu riska svērtās vērtības šādas vērtspapīrošanas pozīcijai iniciatoriestāde var aprēķināt attiecīgi saskaņā ar šīs regulas 260., 262. vai 264. pantu, ja minētās pozīcijas gadījumā ir izpildīti abi šādi nosacījumi:
vērtspapīrošana atbilst 243. panta 2. punktā izklāstītajām prasībām;
pozīcija ir uzskatāma par augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīciju.
EBI uzrauga 1. punkta piemērošanu jo īpaši attiecībā uz:
tirgus apjomu un tirgus daļu dažādās aktīvu klasēs tiem VPS bilances vērtspapīrošanas darījumiem, kuriem iniciatoriestāde piemēro 1. punktu;
konstatēto zaudējumu sadali augstākas prioritātes laidienam un citiem VPS bilances vērtspapīrošanas laidieniem, ja iniciatoriestāde piemēro 1. punktu saistībā ar šādos vērtspapīrošanas darījumos turētu augstākas prioritātes pozīciju;
to, kā 1. punkta piemērošana ietekmē iestāžu aizņemto līdzekļu īpatsvaru;
to, kā iniciatoriestāžu kapitāla instrumentu emitēšanu ietekmē tādu VPS bilances vērtspapīrošanas darījumu izmantošana, kuriem iniciatoriestāde piemēro 1. punktu.
270.a pants
Papildu riska pakāpe
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
4.
270.b pants
ĀKNI veiktu kredītnovērtējumu izmantošana
Iestādes var izmantot kredītnovērtējumus, lai noteiktu vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpi saskaņā ar šo nodaļu, vienīgi tad, ja kredītnovērtējumu ir izdevusi vai to ir apstiprinājusi ĀKNI saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009.
270.c pants
Prasības ĀKNI kredītnovērtējumiem
Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar 3. iedaļu, iestādes var izmantot ĀKNI kredītnovērtējumu vienīgi tad, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
nav nesakritības starp kredītnovērtējumā atspoguļotajiem maksājumu veidiem un tiem maksājumu veidiem, uz kuriem kredītiestādei ir tiesības saskaņā ar līgumu, kas ir pamatā attiecīgajai vērtspapīrošanas pozīcijai;
ĀKNI publicē kredītnovērtējumus un informāciju par zaudējumu un naudas plūsmas analīzi, reitingu jutīgumu pret izmaiņām pamatā esošo reitingu pieņēmumos, tostarp par pamatā esošo riska darījumu rezultātiem, un procedūras, metodoloģijas, pieņēmumus un galvenos elementus, kas ir kredītnovērtējumu pamatā, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009. Piemērojot šo punktu, informāciju uzskata par publiski pieejamu, ja tā ir publicēta piekļūstamā formātā. Informācija, kas pieejama tikai ierobežotam skaitam sabiedrību, nav uzskatāma par publiski pieejamu;
kredītnovērtējumi tiek iekļauti ĀKNI pārejas matricā;
kredītnovērtējumi nav balstīti vai daļēji balstīti uz nefondēto atbalstu, kuru sniedz pati iestāde. Ja pozīcija ir balstīta vai daļēji balstīta uz nefondēto atbalstu, iestādei, aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības šai pozīcijai saskaņā ar 3. iedaļu, šī pozīcija ir jāņem vērā tā, it kā tā būtu bez reitinga;
ĀKNI ir apņēmusies publicēt paskaidrojumus, kā pamatā esošo riska darījumu gūtie rezultāti ietekmē kredītnovērtējumu.
270.d pants
Kredītnovērtējumu izmantošana
Iestāde kredītnovērtējumus attiecībā uz savām vērtspapīrošanas pozīcijām izmanto konsekventi un neselektīvi un šajā nolūkā pilda šādas prasības:
iestāde neizmanto vienas ĀKNI kredītnovērtējumus pozīcijām dažos laidienos un citas ĀKNI kredītnovērtējumus savām pozīcijām citos laidienos tajā pašā vērtspapīrošanā, neatkarīgi no tā, vai reitingu tai piešķīrusi pirmā ĀKNI;
ja pozīcijai ir divu norīkotu ĀKNI kredītnovērtējumi, iestāde izmanto mazāk labvēlīgo kredītnovērtējumu;
ja pozīcijai ir trīs vai vairāku norīkotu ĀKNI kredītnovērtējumi, izmanto divus labvēlīgākos kredītnovērtējumus. Ja abi labvēlīgākie novērtējumi ir atšķirīgi, izmanto mazāk labvēlīgo no tiem;
iestāde mērķtiecīgi nepieprasa nelabvēlīgāku reitingu atsaukšanu.
270.e pants
Vērtspapīrošanas attiecināšana
EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai šajā nodaļā noteiktās kredītkvalitātes pakāpes objektīvi un konsekventi attiecinātu uz visu ĀKNI attiecīgajiem kredītnovērtējumiem. Piemērojot šo pantu, EBI jo īpaši:
diferencē katrā novērtējumā izteiktos riska relatīvos līmeņus;
ņem vērā kvantitatīvos faktorus, piemēram, saistību neizpildes vai zaudējumu līmeni, un katras ĀKNI kredītnovērtējumu vēsturiskos rezultātus dažādās aktīvu kategorijās;
ņem vērā kvalitatīvos faktorus, piemēram, ĀKNI novērtēto darījumu diapazonu, tās metodiku un tās kredītnovērtējumu nozīmi, it īpaši to, vai šādos novērtējumos tiek ņemti vērā paredzamie zaudējumi vai “pirmie euro zaudējumi”, kā arī procentu savlaicīga samaksa vai procentu galīga samaksa;
cenšas nodrošināt, lai vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām, pamatojoties uz ĀKNI kredītnovērtējumiem, ir piemērojama viena un tā pati riska pakāpe, tiktu piemēroti ekvivalenti kredītriska līmeņi.
EBI līdz 2014. gada 1. jūlijam iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
6.
NODAĻA
Darījuma partnera kredītrisks
1.
271. pants
Riska darījuma vērtības noteikšana
272. pants
Definīcijas
Šajā nodaļā un šīs daļas VI sadaļā izmanto šādas definīcijas:
"darījuma partnera kredītrisks" ("CCR") ir risks, ka darījuma partneris varētu neizpildīt saistības pirms darījuma naudas plūsmu gala norēķina;
"ilgstošo norēķinu darījums" ir darījums, kurā darījuma partneris uzņemas piegādāt vērtspapīru, preci vai ārvalstu valūtu, pretim saņemot par to naudu, citus finanšu instrumentus vai preces, vai otrādi, tādā līgumā noteiktā norēķinu vai piegādes dienā, kas ir vēlāka par agrāko no tirgus standarta norēķinu dienas konkrētā veida darījumam vai piecām darba dienām pēc dienas, kad iestāde iesaistās darījumā;
"maržinālo aizdevumu darījumi" ir darījumi, kuros iestāde izsniedz kredītu saistībā ar vērtspapīru pirkšanu, pārdošanu, glabāšanu vai tirgošanu. Maržinālo aizdevumu darījumi neietver citus aizdevumus, kas nodrošināti ar vērtspapīriem;
"savstarpējo prasījumu ieskaita kopa" ir starp iestādi un vienu darījuma partneri noslēgtu darījumu grupa, uz ko attiecas tiesiski īstenojams divpusējs savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas atzīts saskaņā ar 7. iedaļu un 4. nodaļu;
katrs darījumu, kas nav ietverts tiesiski īstenojamā divpusējā savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā, kurš atzīts saskaņā ar 7. iedaļu, šās nodaļas vajadzībām uzskata par atsevišķu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu;
saskaņā ar 6. iedaļā noteikto iekšējā modeļa metodi visas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas ar vienu darījuma partneri var uzskatīt par vienu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu, ja atsevišķu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu negatīvas simulētās tirgus vērtības paredzamā riska darījuma (turpmāk tekstā – "EE") aplēsēs ir noteiktas kā 0;
"riska pozīcija" ir riska skaitliskais novērtējums, kas tiek piešķirts darījumam saskaņā ar standartizēto metodi, kas izklāstīta 5. iedaļā, ievērojot iepriekš noteiktu algoritmu;
"riska ierobežošanas kopa" ir darījumu grupa vienā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kur ir atļauta pilnīga vai daļēja izlīdzināšana, nosakot potenciālu nākotnes riska darījumu saskaņā ar metodēm, kas izklāstītas šīs nodaļas 3. vai 4. iedaļā;
"līgums par drošības rezervi" ir līgums vai līguma noteikumi, saskaņā ar kuriem viens darījuma partnerim ir jāsniedz nodrošinājums otram darījuma partnerim, ja otra darījuma partnera riska darījuma apmērs pret pirmo darījuma partneri pārsniedz noteiktu līmeni;
"vienvirziena līgums par drošības rezervi" ir līgums par drošības rezervi, saskaņā ar kuru iestādei jāiesniedz darījumu partnerim mainīgās drošības rezerves, bet nav tiesību saņemt šādas mainīgās drošības rezerves no darījumu partnera, vai otrādi;
"maržinālais slieksnis" ir lielākais riska darījuma apmērs, kas var būt nenomaksāts, pirms vienam darījuma partnerim ir tiesības pieprasīt nodrošinājumu;
"maržinālais riska periods" ir laika periods kopš pēdējās nodrošinājuma, kas sedz savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījumus ar saistības nepildošo darījuma partneri, apmaiņas līdz brīdim, kad darījumi tiek izslēgti no kopas un atlikušais tirgus risks tiek ierobežots atkārtoti;
"efektīvais termiņš", piemērojot iekšējā modeļa metodi savstarpējo prasījumu ieskaita kopai ar termiņu, kas ilgāks par vienu gadu ir rādītājs, kuru aprēķina, ◄ dalot savstarpējo prasījumu ieskaita kopas visu sagaidāmo riska darījumu vērtību, kas diskontētas ar bezriska procentu likmi, kopsummu ar savstarpējo prasījumu ieskaita kopas viena gada laikā sagaidāmo riska darījumu vērtību, kas diskontētas ar bezriska procentu likmi, kopsummu;
šādu efektīvo termiņu iespējams koriģēt, lai atspoguļotu pārguldīšanas risku, aizvietojot sagaidāmās riska darījumu vērtības ar efektīvajām sagaidāmajām riska darījumu vērtībām prognozes periodam, kas nav ilgāks par vienu gadu;
"dažādu produktu savstarpējs ieskaits" ir darījumu ar dažādām produktu kategorijām iekļaušana vienā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā atbilstoši šajā nodaļā aprakstītajiem noteikumiem par dažādu produktu savstarpēju ieskaitu;
"pašreizējā tirgus vērtība"jeb “CMV” ir visu darījumu neto tirgus vērtība savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, neņemot vērā jebkādu nodrošinājumu, kas turēts vai iesniegts, kurā, aprēķinot CMV, ieskaita gan pozitīvās, gan negatīvās tirgus vērtības;
"neto neatkarīgs nodrošinājums" jeb “NICA” ir summa, ko veido attiecīgi saņemta vai iesniegta neto nodrošinājuma vērtība, kurai piemērota svārstīguma korekcija, savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, izņemot mainīgo drošības rezervi;
"tirgus vērtību sadalījums" ir savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījumu neto tirgus vērtību varbūtību sadalījuma prognoze kādam nākotnes periodam (prognozes periods), pamatojoties uz šo darījumu realizēto tirgus vērtību prognozes dienā;
"riska darījumu sadalījums" ir tirgus vērtību varbūtību sadalījuma prognoze, kas tiek veidota, aizvietojot prognozē darījumu negatīvās neto tirgus vērtības ar nulli;
"riska neitrāls sadalījums" ir tirgus vērtību vai riska darījumu sadalījums noteiktā laika periodā nākotnē, kurā sadalījumu aprēķina, izmantojot no tirgus izsecināmās vērtības, piemēram, izsecināmo svārstīgumu;
"faktiskais sadalījums" ir tirgus vērtību vai riska darījumu vērtību sadalījums noteiktā laika periodā nākotnē, kurā sadalījumu aprēķina, izmantojot vēsturiskās vērtības vai realizētās vērtības, piemēram, svārstīgumu, ko aprēķina, pamatojoties uz cenu vai likmju izmaiņām pagātnē;
"pašreizējā riska darījumu vērtība" ir vērtība, kas lielāka par nulli vai savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījuma vai darījumu portfeļa tirgus vērtību, kura darījuma partnera saistību nepildīšanas gadījumā tiktu zaudēta, pieņemot, ka maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā šo darījumu vērtība nav atgūstama;
"maksimālā riska darījumu vērtība" ir riska darījumu sadalījuma augsta procentile konkrētā dienā nākotnē pirms savstarpējo prasījumu ieskaita kopas ilgākā darījuma termiņa beigām;
"sagaidāmā riska darījumu vērtība" (turpmāk tekstā – "EE") ir riska darījumu sadalījumu vidējā vērtība konkrētā dienā nākotnē pirms savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījuma ar ilgāko termiņu beigām;
"efektīvā sagaidāmā riska darījumu vērtība noteiktā dienā" (turpmāk – "efektīvā EE") ir maksimālā sagaidāmā riska darījuma vērtība šajā noteiktajā dienā vai jebkurā iepriekšējā dienā. Vai arī to var definēt noteiktai dienai kā lielāko no šādām vērtībām – sagaidāmā riska darījuma vērtība minētajā dienā vai efektīvā sagaidāmā riska darījumu vērtība jebkurā iepriekšējā dienā;
"sagaidāmā pozitīvā riska darījumu vērtība" (turpmāk tekstā – "EPE") ir vidējā svērtā sagaidāmā riska darījumu vērtība noteiktā laika periodā, kurā svērumi ir proporcija no visa laika perioda, kādā atsevišķa riska darījumu sagaidāmā vērtība pastāv.
Rēķinot pašu kapitāla prasību, iestādes izmanto vidējo vērtību par pirmo gadu vai, ja visiem darījumiem savstarpējo prasījumu ieskaita kopā termiņš ir īsāks par vienu gadu, par laika periodu līdz brīdim, kad beidzies termiņš līgumam ar ilgāko termiņu savstarpējo prasījumu ieskaita kopā;
"efektīvā sagaidāmā pozitīvā riska darījumu vērtība" (turpmāk tekstā minētā kā "efektīvā EPE") ir vidējā svērtā efektīvā sagaidāmā riska darījumu vērtība vai nu savstarpējās ieskaita kopas pirmajā gadā, vai – ja tajā visu līgumu termiņš nav garāks par vienu gadu – laika periodā, kas atbilst darījumam ar ilgāko termiņu savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kurā riska svēršanas pakāpe nozīmē proporciju no visa laika perioda, kādā atsevišķa riska darījuma sagaidāmā vērtība pastāv;
"pārguldīšanas risks" ir summa, par kuru EPE ir novērtēta par zemu, kad paredz, ka turpmāk darījumi ar šo darījuma partneri notiks pastāvīgi.
Riska darījumu papildu vērtība, kas rodas no nākotnes darījumiem, nav iekļauta EPE aprēķinā;
"darījuma partneris" 7. iedaļas vajadzībām ir juridiska vai fiziska persona, kas noslēgusi savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu un kam ir līgumspēja to darīt;
"dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiska ieskaita līgums" ir divpusēja līgumiska vienošanās starp iestādi un darījuma partneri, kura rada vienu juridisku saistību (kas balstās uz ietverto darījumu savstarpējo ieskaitu), kurā ietverti visi divpusējie jumta līgumi un darījumi, kas pieder dažādām produktu kategorijām, kuras ir iekļautas līgumā.
Šās definīcijas vajadzībām "dažādas produktu kategorijas" nozīmē:
repo darījumi, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumi;
maržinālo aizdevumu darījumi;
līgumi, kas minēti II pielikumā;
"maksājuma pozīcija" ir maksājums, par kuru panākta vienošanās OTC atvasināto instrumentu darījumā ar lineāru riska profilu, kas nosaka finanšu instrumenta apmaiņu pret maksājumu.
Tādu darījumu gadījumā, kas nosaka maksājuma apmaiņu pret maksājumu, šīm divām maksājuma pozīcijām ir jāsastāv no līgumā atrunātiem bruto maksājumiem, ieskaitot darījuma nosacīto summu.
2.
273. pants
Metodes riska darījuma vērtības aprēķināšanai
Iestāde, kas neatbilst 273.a panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, neizmanto 4. iedaļā izklāstīto metodi. Iestāde, kas neatbilst 273.a panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, neizmanto 5. iedaļā izklāstīto metodi.
Iestādes grupā drīkst pastāvīgi apvienojumā lietot 3.–6. iedaļā aprakstītās metodes. Atsevišķa iestāde pastāvīgi neizmanto 3.–6. iedaļā izklāstīto metožu kombināciju.
Ja kompetentās iestādes to ir atļāvušas saskaņā ar 283. panta 1. un 2. punktu, iestāde var noteikt riska darījuma vērtību, izmantojot iekšējā modeļa metodi, kas izklāstīta 6. iedaļā, šādiem posteņiem:
līgumi, kas minēti II pielikumā;
repo darījumi;
vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumi;
maržinālo aizdevumu darījumi;
ilgstošo norēķinu darījumi.
Ja iestāde pērk kredītu atvasinātā instrumenta aizsardzību pret netirdzniecības portfelī iekļauto riska darījumu vai darījuma partnera riska darījumu, tā var aprēķināt nepieciešamo pašu kapitāla prasību riska darījumam, kura risks ir ierobežots, saskaņā ar:
233. līdz 236. pantu,
saskaņā ar 183. pantu, ja ir piešķirta atļauja saskaņā ar 143. pantu.
CCR riska darījuma vērtība šiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem ir nulle, izņemot gadījumus, kad iestāde piemēro 299. panta 2. punkta h) apakšpunktā minēto ii) pieeju.
Atkāpjoties no pirmās daļas, ja vienu līgumu par drošības rezervi piemēro vairākām minētā darījuma partnera savstarpējo prasījumu ieskaita kopām un iestāde izmanto kādu no metodēm, kas izklāstītas 3.– 6. iedaļā, lai aprēķinātu minēto savstarpējo prasījumu ieskaita kopu riska darījuma vērtību, minēto riska darījuma vērtību aprēķina saskaņā ar attiecīgo iedaļu.
Konkrētam darījuma partnerim riska darījuma vērtība noteiktai II pielikumā uzskaitīto OTC atvasināto instrumentu savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, kas aprēķināta saskaņā ar šo nodaļu, ir lielāka par nulli un starpību starp riska darījumu summu visās savstarpējo prasījumu ieskaita kopās ar darījuma partneri un minētā darījuma partnera kredīta vērtības korekcijas summu, kuru iestāde ir atzinusi par norakstītu. Kredīta vērtības korekcijas aprēķina, neņemot vērā izlīdzinošo debeta vērtības korekciju, kas saistīta ar sabiedrības pašas kredītrisku un kas no pašu kapitāla jau ir izslēgta saskaņā ar 33. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
Pirmās daļas nolūkos divi OTC atvasināto instrumentu līgumi ir pilnīgi atbilstīgi, ja atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
to riska pozīcijas ir pretējas;
to iezīmes, izņemot tirdzniecības datumu, ir identiskas;
to naudas plūsmas pilnībā viena otru kompensē.
273.a pants
Riska darījuma vērtības vienkāršotu aprēķināšanas metožu izmantošanas nosacījumi
Iestāde var savu atvasināto instrumentu pozīciju riska darījuma vērtību aprēķināt saskaņā ar 4. iedaļā izklāstīto metodi, ar noteikumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apmērs ir vienāds vai mazāks par abām turpmāk minētajām robežvērtībām, pamatojoties uz novērtējumu, ko veic katru mēnesi, izmantojot mēneša pēdējās dienas datus:
10 % no iestādes kopējiem aktīviem;
EUR 300 miljoni.
Iestāde var savu atvasināto instrumentu pozīciju riska darījuma vērtību aprēķināt saskaņā ar 5. iedaļā izklāstīto metodi, ar noteikumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apmērs nepārsniedz nevienu no abām turpmāk minētajām robežvērtībām, pamatojoties uz novērtējumu, ko veic katru mēnesi, izmantojot mēneša pēdējās dienas datus:
5 % no iestādes kopējiem aktīviem;
EUR 100 miljoni;
Šā panta 1. un 2. punkta nolūkos iestādes savu bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apmēru aprēķina, pamatojoties uz katra mēneša pēdējās dienas datiem un ievērojot šādas prasības:
atvasināto instrumentu pozīcijas vērtē pēc to tirgus vērtības minētajā konkrētajā datumā; ja kādas pozīcijas tirgus vērtība konkrētā datumā nav pieejama, iestādes izmanto šīs pozīcijas patieso vērtību minētajā datumā; ja kādas pozīcijas tirgus vērtība un patiesā vērtība konkrētajā datumā nav pieejamas, iestādes izmanto minētās pozīcijas jaunāko tirgus vērtību vai patieso vērtību;
apkopotās garās pozīcijas absolūto vērtību summē ar apkopotās īsās pozīcijas absolūto vērtību;
iekļauj visas atvasināto instrumentu pozīcijas, izņemot kredītu atvasinātos instrumentus, kas atzīti kā iekšējās riska ierobežošanas pozīcijas netirdzniecības portfeļa kredītriska riska darījumos.
Pirmās daļas nolūkiem garo un īso pozīciju nozīme ir tāda pati kā tā, kas izklāstīta 94. panta 3. punktā.
Pirmās daļas nolūkiem apkopotās garās (īsās) pozīcijas vērtība ir vienāda ar to atsevišķo garo (īso) pozīciju vērtību summu, kuras iekļautas aprēķinā saskaņā ar c) apakšpunktu.
273.b pants
Neatbilstība nosacījumiem attiecībā uz vienkāršoto metožu izmantošanu atvasināto instrumentu riska darījumu vērtības aprēķināšanai un attiecībā uz vienkāršoto pieeju pašu kapitāla prasību aprēķināšanai CVA riskam
►M17 Iestādes pārtrauc aprēķināt savu atvasināto instrumentu pozīciju riska darījumu vērtības saskaņā ar attiecīgi 4. vai 5. iedaļu un attiecīgā gadījumā aprēķināt pašu kapitāla prasības CVA riskam saskaņā ar 385. pantu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad iestājas kāds no šādiem notikumiem: ◄
iestāde trīs mēnešus pēc kārtas neizpilda attiecīgi 273.a panta 1. vai 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus vai attiecīgi 273.a panta 1. vai 2. punkta b) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus;
iestāde vairāk nekā sešus mēnešus no iepriekšējiem 12 mēnešiem nav izpildījusi attiecīgi 273.a panta 1. vai 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus vai attiecīgi 273.a panta 1. vai 2. punkta b) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus.
274. pants
Riska darījuma vērtība
Iestāde var aprēķināt atsevišķa riska darījuma vērtību savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī visiem darījumiem, uz ko attiecas savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgums, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
savstarpējo prasījumu ieskaita līgums pieder kādam no savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu veidiem, kas minēti 295. pantā;
kompetentās iestādes ir atzinušas savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu saskaņā ar 296. pantu;
iestāde ir izpildījusi pienākumus, kas paredzēti 297. pantā attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem.
Ja nav izpildīts kāds no pirmajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, iestāde katru darījumu uzskata par tādu, it kā tas būtu atsevišķa savstarpējo prasījumu ieskaita kopa.
Saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz darījumu partnera kredītrisku iestādes savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtību aprēķina šādi:
|
RC |
= |
aizvietošanas vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 275. pantu; un |
|
PFE |
= |
potenciālā nākotnes riska darījuma vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 278. pantu; |
|
α |
= |
1,4. |
Ja vienai un tai pašai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai piemēro vairākus līgumus par drošības rezervi vai viena un tā pati savstarpējo prasījumu ieskaita kopa ietver gan darījumus, uz kuriem attiecas līgums par drošības rezervi, gan darījumus, uz kuriem neattiecas līgums par drošības rezervi, iestāde savu riska darījumu vērtību aprēķina šādi:
iestāde izveido attiecīgās hipotētiskās savstarpējo prasījumu ieskaita apakškopas, kas sastāv no savstarpējo prasījumu ieskaita kopā iekļautajiem darījumiem, šādi:
visus darījumus, uz kuriem attiecas līgums par drošības rezervi un tas pats maržinālais riska periods, kas noteikts saskaņā ar 285. panta 2. līdz 5. punktu, iedala vienā un tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita apakškopā;
visus darījumus, uz kuriem neattiecas līgums par drošības rezervi, iedala vienā un tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita apakškopā, nošķirot no savstarpējo prasījumu ieskaita apakškopām, kas izveidotas saskaņā ar šā apakšpunkta i) punktu;
iestāde aprēķina savstarpējo prasījumu ieskaita kopas aizvietošanas vērtību saskaņā ar 275. panta 2. punktu, ņemot vērā visus savstarpējo prasījumu ieskaita kopā esošos darījumus neatkarīgi no tā, vai uz tiem attiecas vai neattiecas līgums par drošības rezervi, un piemēro visu turpmāk minēto:
CMV aprēķina visiem darījumiem savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, neņemot vērā jebkādu turētu vai iesniegtu nodrošinājumu, kurā, aprēķinot CMV, ieskaita gan pozitīvās, gan negatīvās tirgus vērtības;
NICA, VM, TH un MPS attiecīgā gadījumā aprēķina atsevišķi kā to pašu parametru summu, kas piemērojami katram atsevišķam savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līgumam par drošības rezervi;
iestāde aprēķina 278. pantā minētās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālo nākotnes riska darījumu, piemērojot visu turpmāk minēto:
regulas 278. panta 1. punktā minētā reizinātāja pamatā ir attiecīgi CMV, NICA un VM parametri saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu;
aprēķina saskaņā ar 278. pantu atsevišķi katrai hipotētiskajai savstarpējo prasījumu ieskaita apakškopai, kas minēta šā punkta a) apakšpunktā.
Iestādes var noteikt riska darījumu vērtību kā nulli savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
savstarpējo prasījumu ieskaita kopa sastāv tikai no pārdotajiem iespēju līgumiem;
savstarpējo prasījumu ieskaita kopas pašreizējā tirgus vērtība visu laiku ir negatīva;
visu savstarpējo prasījumu ieskaita kopā iekļauto iespēju līgumu prēmijas iestāde ir saņēmusi jau iepriekš, lai nodrošinātu līgumu izpildi;
uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu neattiecas neviens līgums par drošības rezervi.
Atkāpjoties no pirmās daļas, standarta digitālu iespējas līgumu, kura norunas cena ir vienāda ar K, iestādes aizstāj ar attiecīgo divu pārdoto un nopirkto standarta pirkšanas vai pārdošanas iespējas līgumu zaudējumus ierobežojošas stratēģijas kombināciju, kas atbilst šādām prasībām:
divām zaudējumus ierobežojošās stratēģijas kombinācijām:
ir tas pats beigu termiņš un tāda pati pamatā esošā instrumenta tūlītējā vai nākotnes cena kā standarta digitālajam iespējas līgumam;
norunas cenas ir attiecīgi 0,95 K un 1,05 K;
zaudējumus ierobežojošās stratēģijas kombinācija precīzi replicē standarta digitālā iespējas līguma atlīdzību ārpus a) apakšpunktā minētā divu norunas cenu diapazona.
Abu zaudējumus ierobežojošās stratēģijas kombinācijas iespējas, kas minētas otrajā daļā, līgumu riska pozīciju aprēķina atsevišķi saskaņā ar 279. pantu.
275. pants
Aizvietošanas vērtība
Aizvietošanas vērtību savstarpējo prasījumu ieskaita kopām RC, uz kurām neattiecas līgums par drošības rezervi, iestādes aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
Aizvietošanas vērtību atsevišķām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, uz kurām attiecas līgums par drošības rezervi, iestādes aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
|
RC |
= |
aizvietošanas vērtība; |
|
VM |
= |
attiecīgi regulāri saņemtas vai iesniegtas neto mainīgās drošības rezerves vērtība, kurai piemērota svārstīguma korekcija, savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, lai mazinātu izmaiņas šīs savstarpējo prasījumu ieskaita kopas CMV; |
|
TH |
= |
maržinālais slieksnis, kuru piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi un kuru nesasniedzot iestāde nevar pieprasīt nodrošinājumu; un |
|
MPS |
= |
minimālā pārskaitījuma summa, ko piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi. |
Aizvietošanas vērtību vairākām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, uz kurām attiecas tas pats līgums par drošības rezervi, iestādes aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
kur:
|
RC |
= |
aizvietošanas vērtība; |
|
i |
= |
indekss, kas apzīmē savstarpējo prasījumu ieskaita kopas, uz kurām attiecas viens līgums par drošības rezervi; |
|
CMV i |
= |
savstarpējo prasījumu ieskaita kopas “i”CMV; |
|
VMMA |
= |
attiecīgi regulāri saņemtā vai iesniegtā nodrošinājuma vērtības, kurai piemērota svārstīguma korekcija, summa vairākām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, lai mazinātu izmaiņas to CMV; un |
|
NICAMA |
= |
attiecīgi saņemtā vai iesniegtā nodrošinājuma vērtības, kurai piemērota svārstīguma korekcija, summa vairākām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, kas nav VMMA . |
Pirmās daļas nolūkos NICAMA var aprēķināt tirdzniecības līmenī, savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī vai visu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu līmenī, kam piemēro līgumu par drošības rezervi, atkarībā no līmeņa, kurā piemēro līgumu par drošības rezervi.
276. pants
Nodrošinājuma atzīšana un nodrošinājumam piemērojamā procedūra
Šīs iedaļas nolūkos VM, VMMA , NICA un NICAMA nodrošinājuma summas iestādes aprēķina, piemērojot visas šādas prasības:
ja visi darījumi, kas iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, pieder tirdzniecības portfelim, atzīst vienīgi to nodrošinājumu, kas ir atbilstošs saskaņā ar 197. un 299. pantu;
ja savstarpējo prasījumu ieskaita kopa satur vismaz vienu darījumu, kas pieder netirdzniecības portfelim, atzīst vienīgi to nodrošinājumu, kas ir atbilstošs saskaņā ar 197. pantu;
no darījumu partnera saņemtu nodrošinājumu atzīst ar pozitīvu zīmi, un nodrošinājumu, kas iesniegts darījumu partnerim, atzīst ar negatīvu zīmi;
jebkura veida saņemta vai iesniegta nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija, aprēķina saskaņā ar 223. pantu;
to pašu nodrošinājuma pozīciju vienlaikus neiekļauj gan VM, gan NICA;
to pašu nodrošinājuma pozīciju vienlaikus neiekļauj gan VMMA , gan NICAMA ;
jebkuru nodrošinājumu, kas iesniegts darījumu partnerim un ir nodalīts no minētā darījumu partnera aktīviem un minētās nodalīšanas dēļ ir neaizskarams minētā darījumu partnera saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā, neatzīst, aprēķinot NICA un NICAMA .
Aprēķinot šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto iesniegto nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija, iestādes 223. panta 2. punktā izklāstīto formulu aizstāj ar šādu formulu:
Šā panta 1. punkta d) apakšpunkta nolūkos iestādes nosaka likvidācijas periodu, kas ir vajadzīgs, aprēķinot jebkura saņemta vai iesniegta nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija, saskaņā ar kādu no šādiem laikposmiem:
viens gads 275. panta 1. punktā minētajām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām;
maržinālais riska periods, kas noteikts saskaņā ar 279.c panta 1. punkta b) apakšpunktu, 275. panta 2. un 3. punktā minētajām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām.
277. pants
Darījumu attiecināšana uz riska kategorijām
Iestādes attiecina katru savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījumu uz kādu no šādām riska kategorijām, lai noteiktu savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālo nākotnes riska darījumu, kas minēts 278. pantā:
procentu likmju risks;
ārvalstu valūtas risks;
kredītrisks;
kapitāla vērtspapīru risks;
preču risks;
citi riski.
Neatkarīgi no 1., 2. un 3. punkta, kad iestādes attiecina darījumus uz 1. punktā uzskaitītajām riska kategorijām, tās piemēro šādas prasības:
ja darījuma primārais risku raksturojošais rādītājs vai 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir inflācijas mainīgais lielums, iestādes attiecina darījumu uz procentu likmju riska kategoriju;
ja darījuma primārais risku raksturojošais rādītājs vai 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir mainīgais lielums attiecībā uz klimatu, iestādes attiecina darījumu uz preču riska kategoriju.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
metodi, ar ko var apzināt darījumus, kuriem ir tikai viens būtisks risku raksturojošs rādītājs;
metodi, ar ko var apzināt darījumus, kuriem ir vairāk nekā viens būtisks risku raksturojošs rādītājs, un ar ko var apzināt visbūtiskāko no šiem risku raksturojošajiem rādītājiem 3. punkta nolūkos.
EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.
277.a pants
Riska ierobežošanas kopas
Iestādes izveido attiecīgas riska ierobežošanas kopas katrai savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska kategorijai un piesaista katru darījumu minētajām riska ierobežošanas kopām šādi:
darījumus, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja tās primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir izteikts tajā pašā valūtā;
darījumus, kas attiecināti uz ārvalstu valūtas riska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja tās primārā risku raksturojošā rādītāja vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākā risku raksturojošā rādītāja konkrētajā riska kategorijā pamatā ir tas pats valūtas pāris;
visus darījumus, kas attiecināti uz kredītriska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai;
visus darījumus, kas attiecināti uz kapitāla vērtspapīru riska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai;
darījumus, kas attiecināti uz preču riska kategoriju, piesaista vienai no šādām riska ierobežošanas kopām, pamatojoties uz to primārā risku raksturojošā rādītāja vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākā risku raksturojošā rādītāja konkrētajā riska kategorijā būtību:
enerģija;
metāli;
lauksaimniecības preces;
citas preces;
klimatiskie apstākļi;
darījumus, kas attiecināti uz citu risku kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja to primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir identisks.
Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos darījumus, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju, kam inflācijas mainīgais lielums ir primārais risku raksturojošais rādītājs, piesaista atsevišķām riska ierobežošanas kopām, kas nav tās riska ierobežošanas kopas, kuras izveidotas darījumiem, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju, kurai inflācijas mainīgais lielums nav primārais risku raksturojošais rādītājs. Minētos darījumus piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja to primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir izteikts tai pašā valūtā.
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta prasībām, iestādes izveido atsevišķas individuālas riska ierobežošanas kopas katrā riska kategorijā šādiem darījumiem:
darījumiem, kuru primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir vai nu tirgus izraisīts risku raksturojoša rādītāja svārstīgums, vai tā īstenots svārstīgums, vai korelācija starp diviem risku raksturojošiem rādītājiem;
darījumiem, kuru primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir starpība starp diviem risku raksturojošiem rādītājiem, kas attiecināti uz to pašu riska kategoriju, vai darījumiem, kuri sastāv no divām maksājuma pozīcijām, kas izteiktas tai pašā valūtā, un kuru risku raksturojošais rādītājs no tās pašas primārā risku raksturojošā rādītāja riska kategorijas ir iekļauts otrā maksājuma pozīcijā, nevis tajā, kas satur primāro risku raksturojošo rādītāju.
Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos iestādes piesaista darījumus tai pašai attiecīgās riska kategorijas riska ierobežošanas kopai tikai tad, ja to primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir identisks.
Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos iestādes piesaista darījumus tai pašai attiecīgās riska kategorijas riska ierobežošanas kopai tikai tad, ja risku raksturojošo rādītāju pāris minētajos darījumos, kā tajā minēts, ir identisks un abi risku raksturojošie rādītāji šajā pārī ir pozitīvi korelēti. Pretējā gadījumā iestādes piesaista pirmās daļas b) apakšpunktā minētos darījumus vienai no riska ierobežošanas kopām, kas izveidotas saskaņā ar 1. punktu, pamatojoties tikai uz vienu no diviem risku raksturojošajiem rādītājiem, kas minēti pirmās daļas b) apakšpunktā.
Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos iestādes piesaista darījumus atsevišķai attiecīgās riska kategorijas riska ierobežošanas kopai, ņemot vērā to pašu riska ierobežošanas kopu, kas izklāstīta 1. punktā.
278. pants
Potenciālais nākotnes riska darījums
Savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālo nākotnes riska darījumu iestādes aprēķina šādi:
kur:
|
PFE |
= |
potenciālais nākotnes riska darījums; |
|
a |
= |
indekss, kas apzīmē riska kategorijas, kuras iekļautas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālā nākotnes riska darījuma aprēķinos; |
|
papildinājums(a) |
= |
papildinājums riska kategorijai “a”, kas aprēķināts saskaņā ar attiecīgi 280.a–280.f pantu; un |
|
reizinātājs |
= |
reizināšanas indekss, kas aprēķināts saskaņā ar 3. punktā minēto formulu. |
Šā aprēķina nolūkos iestādes iekļauj attiecīgās riska kategorijas papildinājumu savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālā nākotnes riska darījuma aprēķinos, ja vismaz viens šīs savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījums ir attiecināts uz minēto riska kategoriju.
Šā panta 1. punkta nolūkā reizinātāju aprēķina šādi:
|
Reizinātājs = |
|
1 ja z ≥ 0 |
|
|
ja
|
kur:
|
z = |
|
CMV – NICA riska ierobežošanas kopām,kas minētas 275. panta 1. punktā |
|
|
CMV – VM – NICA riska ierobežošanas kopām,kas minētas 275. panta 2. punktā |
|||
|
CMV i – NICA i riska ierobežošanas kopām,kas minētas 275. panta 3. punktā |
|
NICA i |
= |
neto neatkarīga nodrošinājuma summa, kas aprēķināta tikai darījumiem, kuri iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopā “i”. NICA i aprēķina tirdzniecības līmenī vai savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī – atkarībā no līguma par drošības rezervi. |
279. pants
Riska pozīcijas aprēķins
Lai aprēķinātu riska kategorijas papildinājumus, kas minēti 280.a–280.f pantā, iestādes katra darījuma riska pozīciju savstarpējo prasījumu ieskaita kopā aprēķina šādi:
|
δ |
= |
darījuma uzraudzības delta rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar 279.a pantā iekļauto formulu; |
|
KoriģNos |
= |
darījuma koriģētā nosacītā summa, kas aprēķināta saskaņā ar 279.b pantu; un |
|
TF |
= |
darījuma termiņa faktors, kas aprēķināts saskaņā ar 279.c pantā iekļauto formulu. |
279.a pants
Uzraudzības delta rādītājs
Uzraudzības delta rādītāju iestādes aprēķina šādi:
attiecībā uz pirkšanas un pārdošanas iespējas līgumiem, kas šīs iespējas pircējam dod tiesības pirkt vai pārdot pamatā esošu instrumentu par pozitīvu cenu vienā datumā vai vairākos datumos nākotnē, izņemot gadījumus, kad minētās iespējas ir attiecinātas uz procentu likmju riska vai preču riska kategoriju, iestādes izmanto šādu formulu:
kur:
|
δ |
= |
uzraudzības delta rādītājs; |
|
zīme |
= |
– 1, ja darījums ir pārdota pirkšanas iespēja vai nopirkta pārdošanas iespēja; |
|
zīme |
= |
+ 1, ja darījums ir nopirkta pirkšanas iespēja vai pārdota pārdošanas iespēja; |
|
veids |
= |
– 1, ja darījums ir pārdošanas iespēja; |
|
veids |
= |
+ 1, ja darījums ir pirkšanas iespēja; |
|
N(x) |
= |
standartizēta normāli sadalīta gadījuma lieluma kumulatīva sadalījuma funkcija, t. i., varbūtība, ka normāli sadalīts gadījuma lielums ar vidējo vērtību 0 un dispersiju 1 ir mazāks vai vienāds ar “x”; |
|
P |
= |
iespējas līguma pamatā esošā instrumenta tūlītēja vai nākotnes cena; iespējas līgumiem, kuru naudas plūsma ir atkarīga no pamatā esošā instrumenta cenas vidējās vērtības, P ir vienāds ar vidējo vērtību aprēķina datumā; |
|
K |
= |
iespējas līguma norunas cena; |
|
T |
= |
laikposms no iespējas līguma beigu datuma (Texp) līdz pārskata sniegšanas datumam; iespējas līgumiem, kurus var īstenot tikai vienā datumā nākotnē, Texp ir vienāds ar minēto datumu; iespējas līgumiem, kurus var īstenot vairākos datumos nākotnē, Texp ir vienāds ar pēdējo no minētajiem datumiem; T izsaka gados, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem; un |
|
σ |
= |
iespējas līguma uzraudzības svārstīgums, kas noteikts saskaņā ar 1. tabulu, pamatojoties uz darījuma riska kategoriju un iespējas līguma pamatā esošā instrumenta būtību. |
1. tabula
|
Riska kategorija |
Pamatā esošais instruments |
Uzraudzības svārstīgums |
|
Ārvalstu valūta |
Visi |
15 % |
|
Kredīts |
Ar vienu parādnieku saistīts instruments |
100 % |
|
Ar vairākiem parādniekiem saistīts instruments |
80 % |
|
|
Pašu kapitāls |
Ar vienu parādnieku saistīts instruments |
120 % |
|
Ar vairākiem parādniekiem saistīts instruments |
75 % |
|
|
Preces |
Elektrība |
150 % |
|
Citas preces (izņemot elektrību) |
70 % |
|
|
Citi |
Visi |
150 % |
Iestādes, kas izmanto iespējas līguma pamatā esošā instrumenta darījuma nākotnes cenu, nodrošina, ka:
darījuma nākotnes cena atbilst iespējas līguma pazīmēm;
darījuma nākotnes cenu aprēķina, izmantojot attiecīgu procentu likmi, kas ir dominējoša pārskata sniegšanas datumā;
darījuma nākotnes cenā ir integrētas pamatā esošā instrumenta paredzamās naudas plūsmas pirms iespējas līguma beigu termiņa;
attiecībā uz sintētiskās vērtspapīrošanas laidieniem un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasināto instrumentu iestādes izmanto šādu formulu:
kur:
|
zīme = |
|
+ 1 ja kredītaizsardzība ir iegūta ar darījumu |
|
|
– 1 ja kredītaizsardzība ir nodrošināta ar darījumu) |
|
A |
= |
laidiena pievienošanas punkts; n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasināto instrumentu darījumam, balstoties uz atsauces vienībām, k, A = (n – 1)/k; un |
|
D |
= |
laidiena atvienojuma punkts; n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasināto instrumentu darījumam, balstoties uz atsauces vienībām k, D = n/k; |
attiecībā uz darījumiem, kas nav minēti a) vai b) apakšpunktā, iestādes izmanto šādu uzraudzības delta rādītāju:
|
δ = |
|
+ 1 ja darījums ir garā pozīcija primārajā risku raksturojošajā rādītājā vai visbūtiskākā risku raksturojošajā rādītājā konkrētajā riska kategorijā |
|
|
– 1 ja darījums ir īsā pozīcija primārajā risku raksturojošajā rādītājā vai visbūtiskākā risku raksturojošajā rādītājā konkrētajā riska kategorijā |
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
saskaņā ar starptautiskajām regulatīvajām norisēm formulas, ko iestādes izmanto, lai aprēķinātu pirkšanas un pārdošanas iespējas līgumu uzraudzības delta rādītāju, kurš attiecināts uz procentu likmju riska vai preču riska kategoriju, kas salīdzināma ar tirgus apstākļiem, kuros procentu likmes vai preču cenas var būt negatīvas, un uzraudzības svārstīgumu, kas ir piemērots minētajām formulām;
metodi, ar ko var noteikt, vai darījums ir garā vai īsā pozīcija primārā risku raksturojošā rādītājā vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākā risku raksturojošajā rādītājā konkrētajā riska kategorijā.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2025. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.
279.b pants
Koriģētā nosacītā summa
Koriģēto nosacīto summu iestādes aprēķina šādi:
darījumiem, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju vai kredītriska kategoriju, iestādes koriģēto nosacīto summu aprēķina kā rezultātu, ko veido atvasinātā instrumenta līguma nosacītā summa un uzraudzības ilguma koeficients, ko aprēķina šādi:
kur:
|
R |
= |
uzraudzības diskonta likme; R = 5 %; |
|
S |
= |
laikposms no darījuma sākuma datuma līdz pārskata sniegšanas datumam, ko izsaka gados, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem; |
|
E |
= |
laikposms no darījuma beigu datuma līdz pārskata sniegšanas datumam, ko izsaka gados, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem; un |
|
1 uzņēmējd.gads |
= |
viens gads, kas izteikts darba dienās, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem. |
Darījuma sākuma datums ir visagrākais datums, kurā vismaz saskaņā ar darījumu līguma maksājums iestādei vai no iestādes tiek vai nu noteikts, vai veikta tā apmaiņa, izņemot maksājumus, kas saistīti ar nodrošinājuma apmaiņu līgumā par drošības rezervi. Ja pārskata sniegšanas datumā darījumā jau ir noteikti vai veikti maksājumi, darījuma sākuma datums ir vienāds ar nulli.
Ja darījums ietver vienu vai vairākus ar līgumu noteiktus nākotnes datumus, kuros iestāde vai darījumu partneris var nolemt izbeigt darījumu pirms līgumā noteiktā termiņa, tad darījuma sākuma datums ir vienāds ar agrāko no turpmāk minētā:
datums vai agrākais no vairākiem nākotnes datumiem, kuros iestāde vai darījumu partneris var nolemt izbeigt darījumu pirms līgumā noteiktā termiņa;
datums, kurā darījumā sāk noteikt vai veikt maksājumus, izņemot maksājumus, kas saistīti ar nodrošinājuma maiņu līgumā par drošības rezervi.
Ja darījumam kā pamatā esošs instruments, kas var izraisīt līgumiskus pienākumus papildus darījuma pienākumiem, ir finanšu instruments, tad darījuma sākuma datumu nosaka, pamatojoties uz visagrāko datumu, kad darījuma pamatā esošais instruments sāk noteikt vai veikt maksājumus.
Darījuma beigu datums ir vēlākais datums, kurā saskaņā ar darījumu notiek vai var notikt apmaiņa ar līguma maksājumu iestādei vai no iestādes.
Ja darījumam kā pamatā esošs instruments, kas var izraisīt līgumiskus pienākumus papildus darījuma pienākumiem, ir finanšu instruments, tad darījuma beigu datumu nosaka, pamatojoties uz darījuma pamatā esošā instrumenta pēdējo līguma maksājumu.
Ja darījums ir strukturēts tā, lai atlikušo riska darījumu nokārtotu norādītos maksājumu datumos, un ja noteikumi tiek pielāgoti tā, ka darījuma tirgus vērtība minētajos norādītajos datumos ir nulle, tad atlikušo riska darījumu nokārtošanu minētajos norādītajos datumos uzskata par šā paša darījuma līguma maksājumu;
darījumiem, kas attiecināti uz ārvalstu valūtas riska kategoriju, iestādes koriģēto nosacīto summu aprēķina šādi:
ja darījums sastāv no vienas maksājuma pozīcijas, koriģētā nosacītā summa ir atvasinātā instrumenta līguma nosacītā summa;
ja darījums sastāv no divām maksājuma pozīcijām un vienas maksājuma pozīcijas nosacītā summa ir izteikta iestādes pārskata sniegšanas valūtā, koriģētā nosacītā summa ir otras maksājuma pozīcijas nosacītā summa;
ja darījums sastāv no divām maksājuma pozīcijām un katras maksājuma pozīcijas nosacītā summa ir izteikta valūtā, kas nav iestādes pārskata sniegšanas valūta, koriģētā nosacītā summa ir lielākā no abu maksājuma pozīciju nosacītajām summām pēc tam, kad minētās summas ir konvertētas iestādes pārskata sniegšanas valūtā pēc dominējošā tūlītējā maiņas kursa;
darījumiem, kas attiecināti uz kapitāla vērtspapīru riska kategoriju vai preču riska kategoriju, iestādes koriģēto nosacīto summu aprēķina kā rezultātu, ko veido darījuma pamatā esošā instrumenta vienas vienības tirgus cena un vienību skaits šajā pamatā esošajā instrumentā, kas norādīts darījumā;
ja darījums, kas attiecināts uz kapitāla vērtspapīru riska kategoriju vai preču riska kategoriju, līgumā ir izteikts kā nosacīta summa, iestādes kā koriģētu nosacīto summu izmanto darījuma nosacīto summu, nevis vienību skaitu pamatā esošajā instrumentā;
darījumiem, kas attiecināti uz citu risku kategoriju, iestādes koriģēto nosacīto summu aprēķina, pamatojoties uz vispiemērotāko metodi no a, b) un c) apakšpunktā izklāstītajām metodēm – atkarībā no darījuma pamatā esošā instrumenta būtības un pazīmēm.
Iestādes nosaka nosacīto summu vai vienību skaitu pamatā esošajā instrumentā nolūkā aprēķināt darījuma koriģēto nosacīto summu, kas minēta 1. punktā, šādi:
ja darījuma nosacītā summa vai pamatā esošā instrumenta vienību skaits nav noteikts līdz tā līgumā noteiktajam termiņam:
deterministiskām nosacītām summām un pamatā esošā instrumenta vienību skaitam nosacītā summa ir svērtais vidējais lielums no visām attiecīgi nosacīto summu vai pamatā esošā instrumenta vienību skaita deterministiskajām vērtībām līdz darījuma līgumā noteiktajam termiņam, ja pakāpes ir tā laikposma proporcionālais īpatsvars, kurā piemēro katru nosacītās summas vērtību;
stohastiskām nosacītām summām un pamatā esošā instrumenta vienību skaitam nosacītā summa ir summa, kas noteikta, iekļaujot pašreizējās tirgus vērtības formulā nākotnes tirgus vērtību aprēķināšanai;
līgumiem ar vairākām nosacītās summas apmaiņām nosacīto summu reizina ar to atlikušo maksājumu skaitu, kuri vēl jāveic saskaņā ar līgumiem;
līgumiem, kas paredz naudas plūsmas maksājumu reizināšanu vai atvasinātā instrumenta līguma pamatā esošo instrumentu reizināšanu, iestāde nosacīto summu koriģē, lai ņemtu vērā šīs reizināšanas ietekmi uz minēto līgumu riska struktūru.
279.c pants
Termiņa faktors
Iestādes termiņa faktoru aprēķina šādi:
darījumiem, kas iekļauti 275. panta 1. punktā minēto savstarpējo prasījumu ieskaita kopās, iestādes izmanto šādu formulu:
kur:
|
TM |
= |
termiņa faktors; |
|
M |
= |
darījuma atlikušais termiņš, kas vienāds ar laikposmu, kāds nepieciešams visu darījuma līgumisko pienākumu izbeigšanai; minētajā nolūkā jebkuru atvasināta instrumenta līguma izvēles iespēju uzskata par līgumisku pienākumu; atlikušo termiņu izsaka gados, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem; ja darījumam ir vēl viens atvasināta instrumenta līgums kā pamatā esošs instruments, kas var radīt līgumiskus papildu pienākumus, papildus šā darījuma līgumiskajiem pienākumiem, darījuma atlikušais termiņš ir vienāds ar laikposmu, kāds nepieciešams visu šā pamatā esošā instrumenta līgumisko pienākumu izbeigšanai; ja darījums ir strukturēts tā, lai atlikušos riska darījumus nokārtotu norādītos maksājumu datumos, un ja noteikumi tiek pielāgoti tā, ka darījuma tirgus vērtība šajos norādītajos datumos ir nulle, tad darījuma atlikušais termiņš ir vienāds ar laikposmu līdz datumam, kad tiks izdarīta nākošā pielāgošana; un |
|
viens uzņēmējdarbības gads |
= |
viens gads, kas izteikts darba dienās, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem; |
darījumiem, kas iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopās, kā norādīts 275. panta 2. un 3. punktā, termiņa faktoru definē kā:
kur:
|
TM |
= |
termiņa faktors; |
|
MRP |
= |
savstarpējo prasījumu ieskaita kopas maržinālais riska periods, kas noteikts saskaņā ar 285. panta 2.–5. punktu; un |
|
1 uzņēmējd.gads |
= |
viens gads, kas izteikts darba dienās, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem. |
Nosakot maržinālo riska periodu darījumiem starp klientu un tīrvērtes dalībnieku, iestāde, kas darbojas vai nu kā klients, vai kā tīrvērtes dalībnieks, aizstāj minimālo periodu, kas noteikts 285. panta 2. punkta b) apakšpunktā, ar piecām darba dienām.
280. pants
Riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients
Lai aprēķinātu riska ierobežošanas kopas papildinājumu, kā minēts 280.a–280.f pantā, riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients “є” ir šāds:
|
є = |
|
1 riska ierobežošanas kopām,kas noteiktas saskaņā ar 277.a panta 1. punktu |
|
|
5 riska ierobežošanas kopām,kas noteiktas saskaņā ar 277.a panta 2. punkta a) apakšpunktu |
|||
|
0,5 riska ierobežošanas kopām,kas noteiktas saskaņā ar 277.a panta 2. punkta b) apakšpunktu |
280.a pants
Procentu likmju riska kategorijas papildinājums
Šīs regulas 278. panta nolūkos iestādes procentu likmju riska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai aprēķina šādi:
kur:
|
PapildinājumsPL |
= |
procentu likmju riska kategorijas papildinājums; |
|
j |
= |
indekss, kas apzīmē visas procentu likmju riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta a) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu; un |
|
|
= |
procentu likmju riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 2. punktu. |
Iestādes procentu likmju riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājumu aprēķina šādi:
kur:
|
єj |
= |
riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai “j”, kas noteikts saskaņā ar piemērojamo vērtību, kura norādīta 280. pantā; |
|
UFPL |
= |
uzraudzības faktors procentu likmju riska kategorijai, kura vērtība vienāda ar 0,5 %; un |
|
|
= |
riska ierobežošanas kopas “j” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta saskaņā ar 3. punktu. |
Lai aprēķinātu riska ierobežošanas kopas “j” faktisko nosacīto summu, iestādes katru šīs riska ierobežošanas kopas darījumu vispirms attiecina uz attiecīgo kopu 2. tabulā. Iestādes to dara, pamatojoties uz katra darījuma beigu datumu, kas noteikts saskaņā ar 279.b panta 1. punkta a) apakšpunktu:
2. tabula
|
Kopa |
Beigu datums (gados) |
|
1 |
>0 un <=1 |
|
2 |
>1 un <=5 |
|
3 |
> 5 |
Pēc tam iestādes aprēķina riska ierobežošanas kopas “j” faktisko nosacīto summu saskaņā ar šādu formulu:
kur:
|
|
= |
riska ierobežošanas kopas “j” faktiskā nosacītā summa; un |
|
Dj,k |
= |
riska ierobežošanas kopas “j” kopas “k” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi:
|
kur:
|
l |
= |
indekss, kas apzīmē riska pozīciju. |
280.b pants
Ārvalstu valūtu riska kategorijas papildinājums
Šīs regulas 278. panta nolūkos iestādes ārvalstu valūtu riska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai aprēķina šādi:
kur:
|
PapildinājumsĀV |
= |
ārvalstu valūtu riska kategorijas papildinājums; |
|
j |
= |
indekss, kas apzīmē ārvalstu valūtas riska ierobežošanas kopas, kuras izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta b) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu; un |
|
|
= |
ārvalstu valūtu riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 2. punktu. |
Ārvalstu valūtas riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājumu iestādes aprēķina šādi:
kur:
|
єj |
= |
riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai “j”, kas noteikts saskaņā ar 280. pantu; |
|
UFĀV |
= |
uzraudzības faktors ārvalstu valūtas riska kategorijai, kura vērtība vienāda ar 4 %; |
|
|
= |
riska ierobežošanas kopas “j” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi: |
kur:
|
l |
= |
indekss, kas apzīmē riska pozīciju. |
280.c pants
Kredītriska kategorijas papildinājums
Šā panta 2. punkta nolūkos iestādes izveido attiecīgas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas kredīta atsauces vienības saskaņā ar turpmāk minēto:
vienu kredīta atsauces vienību izveido katram atsauces parāda instrumenta emitentam, un tā ir pamatā ar vienu parādnieku saistītam darījumam, kas piesaistīts kredītriska kategorijai; ar vienu parādnieku saistītus darījumus piesaista tai pašai kredīta atsauces vienībai tikai tad, ja minēto darījumu pamatā esošo atsauces parāda instrumentu ir emitējis tas pats emitents;
vienu kredīta atsauces vienību izveido katrai atsauces parāda instrumentu vai ar vienu parādnieku saistītu kredītu atvasināto instrumentu grupai, un tā ir pamatā ar vairākiem parādniekiem saistītam darījumam, kas piesaistīts kredītriska kategorijai; ar vairākiem parādniekiem saistītus darījumus piesaista tai pašai kredīta atsauces vienībai tikai tad, ja minēto darījumu pamatā esošo atsauces parāda instrumentu vai ar vienu parādnieku saistītu kredītu atvasināto instrumentu grupai ir tās pašas sastāvdaļas.
Šīs regulas 278. panta nolūkos iestāde kredītriska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai aprēķina šādi:
kur:
|
PapildinājumsKredīts |
= |
kredītriska kategorijas papildinājums; |
|
j |
= |
indekss, kas apzīmē visas kredītriska riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta c) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu; un |
|
|
= |
kredītriska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 3. punktu. |
Iestādes kredītriska kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j” aprēķina šādi:
kur:
|
|
= |
kredītriska kategorijas papildinājums riska ierobežošanas kopai “j”; |
|
єj |
= |
riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai “j”, kas noteikts saskaņā ar 280. pantu; |
|
k |
= |
indekss, kas apzīmē saskaņā ar 1. punktu izveidotās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas kredīta atsauces vienības; |
|
|
= |
kredīta atsauces vienības “k” korelācijas faktors; ja kredīta atsauces vienība “k” ir izveidota saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, . Ja kredīta atsauces vienība “k” ir izveidota saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, ; un |
|
Papildinājums(Vienībak) |
= |
kredīta atsauces vienības “k” papildinājums, kas noteikts saskaņā ar 4. punktu. |
Papildinājumu kredīta atsauces vienībai “k” iestādes aprēķina šādi:
kur:
|
|
= |
kredīta atsauces vienības “k” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi:
kur:
|
Uzraudzības faktoru, ko piemēro kredīta atsauces vienībai “k”, iestādes aprēķina šādi:
attiecina uz vienu no sešiem uzraudzības faktoriem, kas iekļauti šā punkta 3. tabulā, pamatojoties uz attiecīgā individuālā emitenta ārējo kredītnovērtējumu, ko veic norīkota ĀKNI; individuālam emitentam, kam nav pieejams norīkotās ĀKNI veikts kredītnovērtējums:
iestāde, izmantojot 3. nodaļā minēto pieeju, attiecina individuālā emitenta iekšējo reitingu uz vienu no ārējiem kredītnovērtējumiem;
; tomēr, ja iestāde piemēro 128. pantu, lai noteiktu riska pakāpi darījuma partnera kredītriska riska darījumiem ar minēto individuālo emitentu, minētajai kredīta atsauces vienībai piesaista
;
kredīta atsauces vienībai “k”, kas izveidota saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu:
attiecina uz vienu no diviem uzraudzības faktoriem, kas minēti šā punkta 4. tabulā, pamatojoties uz tā atsevišķo sastāvdaļu vairākuma kredītkvalitāti;
ir svērtais vidējais lielums uzraudzības faktoriem, kas attiecināti uz katru sastāvdaļu saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktā izklāstīto metodi, ja pakāpes ir noteiktas proporcionāli minētās pozīcijas sastāvdaļu nosacītajai summai.
3. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
Uzraudzības faktors ar vienu parādnieku saistītiem darījumiem |
|
1 |
0,38 % |
|
2 |
0,42 % |
|
3 |
0,54 % |
|
4 |
1,06 % |
|
5 |
1,6 % |
|
6 |
6,0 % |
4. tabula
|
Dominējošā kredītkvalitāte |
Uzraudzības faktors biržā kotētiem indeksiem |
|
Ieguldījumu kategorija |
0,38 % |
|
Neieguldījumu kategorija |
1,06 % |
280.d pants
Kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājums
Šā panta 2. punkta nolūkos iestādes izveido attiecīgas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas kapitāla vērtspapīru atsauces vienības saskaņā ar turpmāk minēto:
vienu kapitāla vērtspapīru atsauces vienību izveido katram atsauces kapitāla vērtspapīru instrumenta emitentam, un tā ir pamatā ar vienu parādnieku saistītam darījumam, kas piesaistīts kapitāla vērtspapīru riska kategorijai; ar vienu parādnieku saistītus darījumus piesaista tai pašai kapitāla vērtspapīru atsauces vienībai tikai tad, ja minēto darījumu pamatā esošo atsauces kapitāla vērtspapīru instrumentu ir emitējis tas pats emitents;
vienu kapitāla vērtspapīru atsauces vienību izveido katrai atsauces kapitāla vērtspapīru instrumentu vai ar vienu parādnieku saistītu kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu grupai, un tā ir pamatā ar vairākiem parādniekiem saistītam darījumam, kas piesaistīts kapitāla vērtspapīru riska kategorijai; ar vairākiem parādniekiem saistītus darījumus piesaista tai pašai kapitāla vērtspapīru atsauces vienībai tikai tad, ja minēto darījumu pamatā esošo atsauces kapitāla vērtspapīru instrumentu vai attiecīgi ar vienu parādnieku saistītu kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu grupai ir tās pašas sastāvdaļas.
Šī regulas 278. panta nolūkā kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai iestādes aprēķina šādi:
kur:
|
PapildinājumsKapitāla vērtsp. |
= |
kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājums; |
|
j |
= |
indekss, kas apzīmē visas kapitāla vērtspapīru riska riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta d) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu; un |
|
|
= |
kapitāla vērtspapīru riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 3. punktu. |
Kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j” iestādes aprēķina šādi:
kur:
|
|
= |
kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājums riska ierobežošanas kopai “j”; |
|
єj |
= |
riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai “j”, kas noteikts saskaņā ar 280. pantu; |
|
k |
= |
indekss, kas apzīmē saskaņā ar 1. punktu izveidotās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas kapitāla vērtspapīru atsauces vienības; |
|
|
= |
kapitāla vērtspapīru atsauces vienības “k” korelācijas faktors; ja kapitāla vērtspapīru atsauces vienība “k” ir izveidota saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, ; ja kapitāla vērtspapīru atsauces vienība “k” ir izveidota saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, ; un |
|
Papildinājums(Vienībak) |
= |
kapitāla vērtspapīru atsauces vienības “k” papildinājums, kas noteikts saskaņā ar 4. punktu. |
Papildinājumu kapitāla vērtspapīru atsauces vienībai “k” iestādes aprēķina šādi:
kur:
|
Papildinājums(Vienībak) |
= |
papildinājums kapitāla vērtspapīru atsauces vienībai “k”; |
|
UFk Kapitāla vērtsp. |
= |
uzraudzības faktors, ko piemēro kapitāla vērtspapīru atsauces vienībai “k”; ja kapitāla vērtspapīru atsauces vienība “k” ir izveidota saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, ; ja kapitāla vērtspapīru atsauces vienība “k” ir izveidota saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, ; un |
|
|
= |
kapitāla vērtspapīru atsauces vienības “k” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi:
kur:
|
280.e pants
Preču riska kategorijas papildinājums
Šīs regulas 278. panta nolūkos iestādes preču riska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai aprēķina šādi:
kur:
|
PapildinājumsPreces |
= |
preču riska kategorijas papildinājums; |
|
j |
= |
indekss, kas apzīmē preču riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta e) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu; un |
|
|
= |
preču riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 4. punktu. |
Preču riska kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j” iestādes aprēķina šādi:
kur:
|
|
= |
preču riska kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j”; |
|
єj |
= |
riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai “j”, kas noteikts saskaņā ar 280. pantu; |
|
ρPreces |
= |
korelācijas koeficients preču riska kategorijai, kura vērtība vienāda ar 40 %; |
|
k |
= |
indekss, kas apzīmē saskaņā ar 2. punktu izveidotos savstarpējo prasījumu ieskaita kopas preču atsauces veidus; un |
|
|
= |
preču atsauces veida “k” papildinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 5. punktu. |
Papildinājumu preču atsauces veidam “k” iestādes aprēķina šādi:
kur:
|
|
= |
papildinājums preču atsauces veidam “k”; |
|
|
= |
uzraudzības faktors, ko piemēro preču atsauces veidam“k”; ja preču atsauces veids “k” atbilst darījumiem, kas piesaistīti 277.a panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajai riska ierobežošanas kopai, izņemot darījumus, kas attiecas uz elektrību, darījumiem, kas attiecas uz elektrību, un |
|
|
= |
preču atsauces veida “k” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi:
kur:
|
280.f pants
Citu risku kategorijas papildinājums
Šīs regulas 278. panta nolūkos citu risku kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai iestādes aprēķina šādi:
kur:
|
PapildinājumsCiti |
= |
citu risku kategorijas papildinājums; |
|
j |
= |
indekss, kas apzīmē citu risku riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta f) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu; un |
|
|
= |
citu risku kategorijas papildinājums riska ierobežošanas kopai “j”, kas aprēķināts saskaņā ar 2. punktu. |
Citu risku kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j” iestādes aprēķina šādi:
kur:
|
|
= |
citu risku kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j”; |
|
єj |
= |
riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai “j”, kas noteikts saskaņā ar 280. pantu; un |
|
UFCiti |
= |
uzraudzības faktors citu risku kategorijai, kura vērtība vienāda ar 8 %; |
|
|
= |
riska ierobežošanas kopas “j” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi:
kur:
|
281. pants
Riska darījuma vērtības aprēķināšana
Savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtību aprēķina, ievērojot šādas prasības:
iestādes nepiemēro procedūru, kas minēta 274. panta 6. punktā;
atkāpjoties no 275. panta 1. punkta prasībām, savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, kas nav minētas 275. panta 2. punktā, iestādes aprēķina aizvietošanas vērtību saskaņā ar šādu formulu:
RC = max{CMV, 0}
kur:
|
RC |
= |
aizvietošanas vērtība; un |
|
CMV |
= |
pašreizējā tirgus vērtība. |
atkāpjoties no šīs regulas 275. panta 2. punkta prasībām, savstarpējo prasījumu ieskaita kopām darījumos, kurus tirgo atzītā biržā, kuri pakļauti centralizētai tīrvērtei, ko veic centrālais darījumu partneris, kurš pilnvarots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu vai atzīts saskaņā ar minētās regulas 25. pantu, vai kuros ar nodrošinājumu apmainās divpusējā kārtā ar darījumu partneri saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. pantu, iestādes aprēķina aizvietošanas vērtību saskaņā ar šādu formulu:
RC = TH + MTA
kur:
|
RC |
= |
aizvietošanas vērtība; |
|
TH |
= |
maržinālais slieksnis, kuru piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi un kuru nesasniedzot iestāde nevar pieprasīt nodrošinājumu; un |
|
MTA |
= |
minimālais pārveduma apjoms, ko piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi; |
atkāpjoties no 275. panta 3. punkta prasībām, vairākām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, uz ko attiecas līgums par drošības rezervi, iestādes aprēķina aizvietošanas vērtību kā summu, ko veido katras atsevišķās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas aizvietošanas vērtības, kas aprēķinātas saskaņā ar 1. punktu, it kā tās nepiemērotu maržinālajā tirdzniecībā;
visas riska ierobežošanas kopas izveido saskaņā ar 277.a panta 1. punktu;
iestādes paredz reizinātāju 1 formulā, ko izmanto, lai aprēķinātu potenciālo nākotnes riska darījumu 278. panta 1. punktā šādi:
kur:
|
PFE |
= |
potenciālais nākotnes riska darījums; un |
|
Papildinājums(a) |
= |
papildinājums riska kategorijai “a”; |
atkāpjoties no 279.a panta 1. punkta prasībām, uzraudzības delta rādītāju visiem darījumiem iestādes aprēķina šādi:
|
δ = |
|
+ 1 ja darījums ir garā pozīcija primārajā risku raksturojošā rādītājā |
|
|
– 1 ja darījums ir īsā pozīcija primārajā risku raksturojošā rādītājā |
kur:
|
δ |
= |
uzraudzības delta; |
formula, kas minēta 279.b panta 1. punkta a) apakšpunktā un ko izmanto, lai aprēķinātu uzraudzības ilguma faktoru (supervision duration factor), ir šāda:
uzraudzības ilguma faktors = E – S
kur:
|
E |
= |
laikposms no darījuma beigu datuma līdz pārskata sniegšanas datumam; un |
|
S |
= |
laikposms no darījuma sākuma datuma līdz pārskata sniegšanas datumam; |
formula, kas minēta 280.a panta 3. punktā un ko izmanto, lai aprēķinātu faktisko nosacīto summu (effective notional amount) riska ierobežošanas kopā “j”, ir šāda:
kur:
|
|
= |
faktiskā nosacītā summa (effective notional amount) riska ierobežošanas kopā “j”; un |
|
Dj,k |
= |
kopas “k” faktiskā nosacītā summa (effective notional amount of bucket k) riska ierobežošanas kopā “j”; |
formula, kas minēta 280.c panta 3. punktā, kuru izmanto, lai aprēķinātu kredītriska kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j”, ir šāda:
kur:
|
|
= |
kredītriska kategorijas papildinājums riska ierobežošanas kopai “j”; un |
|
Papildinājums(Vienībak) |
= |
papildinājums kredīta atsauces vienībai “k”; |
formula, kas minēta 280.d panta 3. punktā, kuru izmanto, lai aprēķinātu kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai j, ir šāda:
kur:
|
|
= |
kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājums riska ierobežošanas kopai “j”; un |
|
Papildinājums(Vienībak) |
= |
papildinājums kredīta atsauces vienībai “k”; |
formula, kas minēta 280.e panta 4. punktā, kuru izmanto, lai aprēķinātu preču riska kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j”, ir šāda:
kur:
|
|
= |
preču riska kategorijas papildinājums riska ierobežošanas kopai “j”; un |
|
|
= |
preču atsauces veida “k” papildinājums. |
282. pants
Riska darījuma vērtības aprēķināšana
Pašreizējās aizvietošanas vērtību, kas minētas 2. punktā, aprēķina šādi:
savstarpējo prasījumu ieskaita kopām darījumos, kurus tirgo atzītā biržā, kuri pakļauti centralizētai tīrvērtei, ko veic centrālais darījumu partneris, kurš pilnvarots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu vai atzīts saskaņā ar minētās regulas 25. pantu, vai kuros ar nodrošinājumu apmainās divpusējā kārtā ar darījumu partneri saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. pantu, iestādes izmanto šādu formulu:
RC = TH + MTA
kur:
|
RC |
= |
aizvietošanas vērtība; |
|
TH |
= |
maržinālais slieksnis, kuru piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi un kuru nesasniedzot iestāde nevar pieprasīt nodrošinājumu; un |
|
MTA |
= |
minimālais pārveduma apjoms, ko piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi; |
visām citām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām vai atsevišķiem darījumiem iestādes izmanto šādu formulu:
RC = max{CMV, 0}
kur:
|
RC |
= |
aizvietošanas vērtība; un |
|
CMV |
= |
pašreizējā tirgus vērtība. |
Lai varētu aprēķināt pašreizējo aizvietošanas vērtību, iestādes atjaunina pašreizējās tirgus vērtības vismaz reizi mēnesī.
Šā panta 2. punktā minēto potenciālo nākotnes riska darījumu iestādes aprēķina šādi:
savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālais nākotnes riska darījums ir summa, ko veido visu to darījumu potenciālie nākotnes riska darījumi, kuri iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kas aprēķināta saskaņā ar b) apakšpunktu;
viena darījuma potenciālais nākotnes riska darījums ir tā nosacītā summa, kas reizināta ar:
0,5 % un darījuma atlikušo termiņu, kas izteikts gados procentu likmju atvasināto instrumentu līgumiem;
6 % un darījuma atlikušo termiņu, kas izteikts gados kredītu atvasināto instrumentu līgumiem;
4 % ārvalstu valūtas atvasinātiem instrumentiem;
18 % zelta un preču atvasinātajiem instrumentiem, kas nav elektroenerģijas atvasinātie instrumenti;
40 % elektroenerģijas atvasinātajiem instrumentiem;
32 % kapitāla vērtspapīru atvasinātajiem instrumentiem;
nosacīto summu, kas minēta šā punkta b) apakšpunktā, nosaka saskaņā ar 279.b panta 2. un 3. punktu atvasinātajiem instrumentiem, kas minēti minētajā punktā; turklāt šā punkta b) apakšpunkta iii)–vi) punktā minēto atvasināto instrumentu nosacīto summu nosaka saskaņā ar ar 279.b panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu;
savstarpējo prasījumu ieskaita kopu potenciālo nākotnes riska darījumu, kas minēts 3. punkta a) apakšpunktā, reizina ar 0,42.
Lai aprēķinātu procentu likmju atvasināto instrumentu un kredītu atvasināto instrumentu iespējamo riska darījumu saskaņā ar b) apakšpunkta i) un ii) punktu, iestāde var izvēlēties izmantot līgumu sākotnējo termiņu, nevis atlikušo termiņu.
6.
283. pants
Atļauja izmantot iekšējā modeļa metodi
Ar noteikumu, ka kompetentās iestādes ir pārliecinājušās par to, ka iestāde ir izpildījusi 2. punktā noteiktās prasības, tās atļauj šai iestādei izmantot iekšējā modeļa metodi (IMM), lai aprēķinātu riska darījuma vērtību jebkuram no turpmāk minētajiem darījumiem:
273. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie darījumi;
273. panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētie darījumi;
273. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētie darījumi.
Ja iestādei ir atļauts izmantot IMM, lai aprēķinātu riska darījuma vērtību jebkuram no pirmās daļas a) līdz c) apakšpunktā minētajiem darījumiem, tā IMM var lietot arī 273. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajiem darījumiem.
Neatkarīgi no 273. panta 1. punkta trešās daļas, iestāde var izvēlēties nepiemērot šo metodi riska darījumiem, kuru apmērs un risks ir nebūtisks. Šādā gadījumā iestāde šiem riska darījumiem piemēro vienu no 3. līdz 5. iedaļā minētajām metodēm, ja ir izpildītas attiecīgās prasības attiecībā uz katru no šīm pieejām.
Ja iestāde vairs nenodrošina atbilstību šajā iedaļā noteiktajām prasībām, tā informē kompetento iestādi un veic vienu no turpmāk minētajiem pasākumiem:
iesniedz kompetentajai iestādei plānu par laicīgu atbilstības atjaunošanu;
kompetentajai iestādei pārliecinoši parāda, ka tās neatbilstības ietekme ir nebūtiska.
284. pants
Riska darījuma vērtība
Modelis, kuru iestāde izmanto šim nolūkam:
nosaka prognozējošo sadalījumu savstarpējās ieskaita kopas tirgus vērtības izmaiņām, kas attiecināmas uz kopīgām pārmaiņām tirgus mainīgajos lielumos, piemēram, procentu likmēs, ārvalstu valūtas kursos;
aprēķina riska darījuma vērtību savstarpējo prasījumu ieskaita kopai katrā dienā nākotnē, ņemot vērā kopīgas izmaiņas tirgus mainīgajos lielumos.
Pašu kapitāla prasība darījuma partnera kredītriskam attiecībā uz CCR riska darījumiem, kuriem iestāde piemēro IMM, ir augstākā no turpmāk minētajām:
pašu kapitāla prasība šiem riska darījumiem, kas aprēķināta, pamatojoties uz efektīvo EPE un izmantojot pašreizējos tirgus datus;
pašu kapitāla prasība šiem riska darījumiem, kas aprēķināta, pamatojoties uz efektīvo EPE un izmantojot vienotu konsekventu spriedzes kalibrēšanu visiem CCR riska darījumiem, kuriem piemēro IMM.
Izņemot darījuma partnerus, kuriem ir identificēts specifiskais korelācijas risks, uz kuru attiecas 291. panta 4. un 5. punkts, iestādes riska darījuma vērtību aprēķina kā alfa (α) reizinājumu ar efektīvo EPE, t. i., šādi:
kur:
|
α |
= |
1,4, izņemot gadījumus, kad kompetentās iestādes pieprasa augstāku α vai saskaņā ar 9. punktu ļauj iestādēm izmantot pašu aplēses; |
Efektīvo EPE aprēķina, aplēšot sagaidāmo riska darījuma vērtību (EEt) kā vidējo riska darījuma vērtību nākotnes datumā t, kur vidējo vērtību aprēķina, ņemot vērā attiecīgo tirgus riska faktoru iespējamās nākotnes vērtības.
Modelis aplēš EE virknei nākotnes datumu t1, t2, t3 utt.
Efektīvo EE aprēķina rekursīvi kā:
kur:
Efektīvā EPE ir vidējā efektīvā EE nākotnes riska darījumam pirmā gada laikā. Ja visiem līgumiem savstarpējo prasījumu ieskaita kopā termiņš ir īsāks par vienu gadu, EPE ir vidējā EE līdz savstarpējo prasījumu ieskaita kopas visu līgumu termiņa beigām. Efektīvo EPE aprēķina kā vidējo svērto efektīvo EE:
kur svērumi
ļauj aprēķināt nākotnes riska darījuma vērtību, ja datumi nav vienmērīgi sadalīti laika gaitā.
Neatkarīgi no 4. punkta, kompetentās iestādes var atļaut iestādēm izmantot viņu pašu alfa aplēses, ja:
alfa ir vienāds ar iekšējā kapitāla no CCR riska darījumu vērtības simulācijas darījuma partneriem (skaitītājs) attiecību pret iekšējo kapitālu, kas balstīts uz EPE (saucējs);
saucējā EPE lieto kā nesamaksātu fiksētu summu.
Ja alfa aprēķina saskaņā ar šo punktu, tas nav mazāks par 1,2.
285. pants
Riska darījuma vērtība savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, uz kurām attiecas līgums par drošības rezervi
►C2 Ja attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu ir noslēgts līgums par drošības rezervi un katru dienu notiek vērtēšana pēc tirgus vērtības, iestāde aprēķina efektīvo EPE kā noteikts šajā punktā. Ja modelis, aplēšot EE, ņem vērā drošības rezerves noteikšanas ietekmi, iestāde ar kompetento iestāžu atļauju var izmantot modeļa EE aprēķinu tieši 284. panta 5. punkta vienādojumā. Kompetentās iestādes piešķir šādu atļauju vienīgi tad, ja ir pārbaudījušas, vai modelis EE aplēsēs ietver drošības rezerves noteikšanas ietekmi. Iestāde, kas nav saņēmusi šādu atļauju izmanto vienu no šādiem efektīvā EPE mēriem: ◄
efektīvo EPE, kas aprēķināts neņemot vērā nekādu nodrošinājumu, kas ◄ turēts vai iesniegts kā drošības rezerve, plus jebkādu nodrošinājumu, kas nodots darījuma partnerim neatkarīgi no ikdienas novērtēšanas un drošības rezerves noteikšanas procesa vai pašreizējās riska darījuma vērtības;
efektīvo EPE, kas aprēķināts kā iespējamā riska darījuma apjoma palielināšanās maržinālā riska perioda laikā, ◄ pieskaitot lielāko no turpmāk minētajiem:
pašreizējā riska darījuma vērtība, ieskaitot visus nodrošinājumus, kas tiek turēti vai ir iesniegti, izņemot pieprasīto vai apstrīdēto nodrošinājumu;
lielāko neto riska darījuma vērtību, ieskaitot nodrošinājumu saskaņā ar līgumu par drošības rezervi, kas neizraisītu nodrošinājuma pieprasījumu. Šī summa atspoguļo visus piemērojamos sliekšņus, minimālās pārskaitījuma summas, neatkarīgās summas un sākotnējās drošības rezerves saskaņā ar līgumu par drošības rezervi .
Apakšpunkta b) vajadzībām iestādes aprēķina palielinājumu kā darījumu sagaidāmas pozitīvās izmaiņas tirgus vērtībā maržinālā riska perioda laikā. Nodrošinājuma vērtības izmaiņas atspoguļo, ►C2 izmantojot uzraudzības iestāžu noteikto svārstīguma korekciju pieeju saskaņā ar 4. nodaļas 4. iedaļu ◄ vai pašu aplēstās svārstīguma korekcijas saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, bet nevar pieņemt, ka maržinālā riska perioda laikā tiks veikti nodrošinājuma maksājumi. Maržinālais riska periods ir atkarīgs no 2. līdz 5. punktā noteiktajiem minimālajiem periodiem.
Darījumiem, kuriem ikdienas tiek pārskatīta drošības rezerve un veikta novērtēšana pēc tirgus cenas, maržinālais riska periods, ko izmato riska darījuma ar līgumiem par drošības rezervi modelēšanai, nav īsāks par:
piecām darba dienām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, kurās ietilps tikai repo darījumi, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumi un maržinālo aizdevumu darījumi;
desmit darba dienām visām pārējām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām.
Uz 2. punkta a) un b) apakšpunktu attiecas šādi izņēmumi:
savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, kurās jebkurā brīdī ceturkšņa laikā tirdzniecību skaits pārsniedz 5 000 , maržinālais riska periods nākamajam ceturksnim nedrīkst būt īsāks par 20 darba dienām. Šis izņēmums neattiecas uz iestādes tirdzniecības riska darījumiem;
savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, kurās ir ietverta viens vai vairāki darījumi, kas saistīti ar vai nu ar nelikvīdu nodrošinājumu, vai OTC atvasināto instrumentu, ko nevar vienkārši aizvietot, maržinālais riska periods nedrīkst būt īsāks par 20 darba dienām.
Iestāde noskaidro, vai nodrošinājums ir nelikvīds un vai OTC atvasinātie instrumenti nav vienkārši aizvietojami saspringtos tirgus apstākļos, ko raksturo nepārtraukti aktīvu tirgu trūkums, kuros darījuma partneris divu vai mazāk dienu laikā saņemtu vairākus cenu kotējumus, kas nemainītu tirgu vai arī raksturotu cenu, kura atspoguļo tirgus diskontu (nodrošinājuma gadījumā) vai prēmiju (OTC atvasināto instrumentu gadījumā).
Iestāde apsver, vai darījumi vai vērtspapīri, ko tā tur kā nodrošinājumu, ir koncentrēti saistībā ar konkrētu darījuma partneri un, ja šis darījuma partneris strauji aizietu no tirgus, vai iestāde spētu šos darījumus vai vērtspapīrus aizvietot.
Drošības rezerves pārskatīšanai, kuras periodiskums ir N dienas, maržinālais riska periods ir vismaz vienāds ar 2. un 3.punktā norādīto periodu F plus N dienas, mīnus viena diena. Tas ir:
,
286. pants
CCR pārvaldība – politikas, procesi un sistēmas
Iestāde izveido un uztur CCR pārvaldības sistēmu, kuru veido:
politikas, procesi un sistēmas, lai nodrošinātu CCR identifikāciju, mērīšanu, pārvaldīšanu, apstiprināšanu un iekļaušanu iekšējos pārskatos;
procedūras, lai nodrošinātu šo politiku, procesu un sistēmu ievērošanu.
Šīs politikas, procesi un sistēmas ir konceptuāli pārdomāti, tiek īstenoti godīgi un tiek dokumentēti. Dokumentācijā ir iekļauts skaidrojums empīriskām metodēm, kuras izmanto CCR noteikšanai.
CCR pārvaldības sistēmā, kas noteikta 1. punktā, ņem vērā tirgus, likviditātes, juridiskos un operacionālos riskus, kuri ir saistīti ar CCR. It īpaši sistēma nodrošina to, lai iestāde ievērotu šādus principus:
tā nesāk darījumus ar darījuma partneri, pirms nav novērtējusi tā kredītspēju;
tā pienācīgi ņem vērā norēķinu un pirmsnorēķinu kredītrisku;
tā šādus riskus pārvalda pēc iespējas vispusīgi darījuma partnera līmenī (agregējot CCR riska darījumus ar citiem kredītriska darījumiem) un iestādes līmenī.
Iestāde, kas izmanto IMM, nodrošina, lai tās CCR pārvaldības sistēma kompetento iestādi apmierinošā veidā ņemtu vērā visu turpmāk minēto pieprasījumu likviditātes risku:
iespējamie ienākošie drošības rezervju pieprasījumi saistībā ar mainīgās drošības rezerves vai citu drošības rezervju veidu, piemēram, sākotnējās vai neatkarīgās drošības rezerves, apmaiņu nelabvēlīgu tirgus satricinājumu kontekstā;
iespējamie ienākošie pieprasījumi nodot atpakaļ nodrošinājuma, kuru iesnieguši darījuma partneri, pārpalikumu;
pieprasījumi, kas izriet no pašas ārējā kredītkvalitātes novērtējuma pazeminājuma.
Iestāde nodrošina, ka nodrošinājuma atkārtotas izmantošanas būtība un periods atbilst tās likviditātes vajadzībām un neapdraud tās spēju laikus nodot vai atdot atpakaļ nodrošinājumu.
287. pants
Organizatoriskās struktūras CCR pārvaldībai
Iestāde, kas izmanto IMM, izveido un uztur:
riska kontroles struktūrvienību, kas atbilst 2. punktam;
nodrošinājuma pārvaldības struktūrvienību, kas atbilst 3. punktam.
Riska kontroles struktūrvienība ir atbildīga par CCR pārvaldības izstrādi un īstenošanu, tostarp modeļa sākotnējo validāciju un pastāvīgo validāciju, un īsteno šādas funkcijas un izpilda šādas prasības:
tā ir atbildīga par iestādes CCR pārvaldības sistēmas izstrādi un īstenošanu;
tā sagatavo katras dienas pārskatus un analizē iestādes riska mērīšanas modeļa rezultātu. Šajā analīzē ir iekļauts novērtējums attiecībai starp CCR riska darījumu vērtības mēriem un tirdzniecības limitiem;
tā kontrolē ievaddatu integritāti, sagatavo un analizē pārskatus par iestādes riska mērīšanas modeļa rezultātiem, tostarp attiecības starp riska darījumu vērtības mēriem un iestādes kredītlimitiem un tirdzniecības limitiem novērtējumu;
tā ir neatkarīga no struktūrvienībām, kas ir atbildīgas par riska darījumu noslēgšanu, atjaunošanu vai tirdzniecību, un tās darbība nav pakļauta nevēlamai ietekmei;
tai ir pietiekams skaits darbinieku;
tā atskaitās tieši iestādes augstākajai vadībai;
tās darbība ir cieši iesaistīta iestādes kredītriska ikdienas pārvaldīšanas procesā;
tās darbības rezultāts ir iestādes kredītriska un vispārējā riska profila plānošanas, pārraudzības un kontroles procesa sastāvdaļa.
Nodrošinājuma pārvaldības struktūrvienība īsteno šādus uzdevumus un funkcijas:
aprēķina un veic drošības rezervju pieprasījumus, risina drošības rezervju pieprasījuma strīdus un rūpīgi ik dienas ziņo par neatkarīgo summu līmeni, sākotnējām drošības rezervēm un mainīgajām drošības rezervēm;
kontrolē datu, kas izmantoti, lai veiktu drošības rezervju pieprasījumus, integritāti un nodrošina, lai tie būtu konsekventi un regulāri saskaņoti ar attiecīgajiem datu avotiem iestādē;
izseko nodrošinājuma atkārtotas lietošanas apmēru un jebkādus grozījumus saistībā ar iestādes tiesībām uz vai saistībā ar nodrošinājumu, ko tā iesniedz;
ziņo attiecīgajam vadības līmenim par atkārtoti lietoto nodrošinājuma aktīvu veidiem un šādas atkārtotas lietošanas noteikumiem, tostarp instrumentu, kredītkvalitāti un termiņu;
izseko koncentrāciju saistībā ar individuāliem nodrošinājuma aktīvu veidiem, kurus pieņem iestāde;
regulāri, bet vismaz reizi ceturksnī, ziņo augstākajai vadībai par nodrošinājuma pārvaldību, tostarp informāciju par saņemtā un iesniegtā nodrošinājuma veidu, apmēru, novecošanos un drošības rezervju pieprasījumu strīdu iemesliem. Šī iekšējā ziņošana atspoguļo arī izmaiņas šajos skaitļos.
288. pants
CCR pārvaldības sistēmas pārbaude
Iestāde regulāri veic neatkarīgu savas CCR pārvaldības sistēmas pārbaudi, izmantojot savu iekšējās revīzijas procesu. Šajā pārbaudē ir ietvertas gan kontroles, gan nodrošinājuma pārvaldības struktūrvienību darbības, kā ir noteikts 287. pantā, un tā it īpaši attiecas vismaz uz:
regulas 286. pantā noteiktās CCR pārvaldības sistēmas un procesa dokumentācijas atbilstību;
regulas 287. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās CCR kontroles struktūrvienības organizāciju;
regulas 287. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās nodrošinājuma pārvaldības struktūrvienības organizāciju;
CCR mēru integrāciju ikdienas riska pārvaldībā;
riska cenošanas modeļu un vērtēšanas sistēmu, ko izmanto tirdzniecības un atbalsta struktūrvienību personāls, apstiprināšanas procesu;
visu nozīmīgo izmaiņu CCR mērīšanas procesā validāciju;
CCR tvērumu riska mērīšanas modelī;
pārvaldības informācijas sistēmas integritāti;
CCR datu precizitāti un pabeigtību;
nodrošinājuma un savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu juridisko terminu precīzu atveidi riska darījumu vērtības mērījumos;
modeļu darbībai izmantoto datu avotu konsekvences, laicīguma un ticamības apstiprinājumu, tostarp arī šādu datu avotu neatkarību;
svārstīguma vai korelācijas pieņēmumu precizitāti un piemērotību;
vērtēšanas un riska transformācijas aprēķinu precizitāti;
modeļu precizitātes pārbaudi, izmantojot biežu 293. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā noteikto atpakaļejošo pārbaudi;
CCR kontroles struktūrvienības un nodrošinājuma pārvaldības struktūrvienības atbilstību attiecīgajām regulatīvajām prasībām.
289. pants
Izmantošanas tests
290. pants
Stresa testēšana
Tā vismaz reizi ceturksnī piemēro multifaktoru stresa testa scenārijus un novērtē būtiskus bezvirziena riskus, tostarp ienesīguma līknes riska darījumu vērtību un bāzes riskus. Multifaktoru stresa testi attiecas vismaz uz šādiem scenārijiem, kuros notiek turpmāk norādītais:
ir iestājušies sarežģīti ekonomiskie vai tirgus notikumi;
ir būtiski mazinājusies plaša tirgus likviditāte;
liels finanšu starpnieks likvidē pozīcijas.
291. pants
Korelācijas risks
Šajā pantā:
"vispārējais korelācijas risks" rodas, ja darījuma partneru saistību nepildīšanas varbūtība ir pozitīvi korelēta ar vispārējiem tirgus riska faktoriem;
"specifiskais korelācijas risks" rodas, ja nākotnes riska darījums ar konkrētu darījuma partneri ir pozitīvi korelēts ar darījuma partnera PD darījuma partnera darījumu būtības dēļ. Iestādi uzskata par pakļautu specifiskajam korelācijas riskam, ja nākotnē ieplānoto riska darījumu ar konkrētu darījuma partneri vērtība ir liela un arī darījuma partneru saistību nepildīšanas varbūtība ir liela.
Iestādes aprēķina pašu kapitāla prasības CCR saistībā ar darījumiem, ja ir konstatēts specifiskais korelācijas risks un ja pastāv juridiska saistība starp darījuma partneri un OTC atvasinātajam instrumentam pamatā esošā instrumenta vai 273. panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajiem darījumiem pamatā esošā instrumenta emitentu, saskaņā ar šādiem principiem:
instrumentus, kuros pastāv specifiskais korelācijas risks, neietver tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kurā pārējos darījumus ar darījuma partneri, un katru uztver kā atsevišķu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu;
katrā no šīm atsevišķajām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām ar vienu parādnieku saistītajiem kredītriska mijmaiņas līgumiem riska darījuma vērtība ir vienāda ar pilniem paredzamajiem zaudējumiem no pamatā esošo instrumentu atlikušās patiesās vērtības, pamatojoties uz pieņēmumu, ka pamatā esošais emitents tiek likvidēts;
iestādei, kas izmanto 3. nodaļā izklāstīto metodi, LGD šādiem mijmaiņas darījumiem ir 100 %;
iestādei, kas izmanto 2. nodaļā izklāstīto metodi, piemērojamā riska pakāpe ir tāda pati kā nenodrošinātajam darījumam;
visiem pārējiem darījumiem, kurus attiecina uz vienu parādnieku jebkurā no šīm atsevišķajām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, riska darījuma vērtības aprēķināšanai ir jāatbilst pieņēmumam par tādu pamatā esošo saistību pēkšņas neizpildes risku, kur emitents ir juridiski saistīts ar darījuma partneri. Darījumiem, kurus attiecina uz nosaukumu grozu vai indeksu, pēkšņas saistību neizpildes risku attiecībā uz tādām pamatā esošām saistībām, kur emitents ir juridiski saistīts ar darījuma partneri, piemēro, ja tas ir būtisks;
tādā apmērā, kādā aprēķinā izmanto esošos tirgus riska aprēķinus pašu kapitāla prasībām attiecībā uz saistību neizpildes risku, kā izklāstīts IV sadaļas 1.a nodaļas 4. vai 5. iedaļā, vai attiecībā uz saistību neizpildes risku, izmantojot iekšēju saistību neizpildes riska modeli, kā izklāstīts IV sadaļas 1.b nodaļas 3. iedaļā, kurā jau ir iekļauts LGD pieņēmums, formulā izmantotais LGD ir 100 %.
292. pants
Modelēšanas procesa integritāte
Iestāde nodrošina modelēšanas procesa integritāti, kā ir noteikts 284. pantā, veicot vismaz šādus pasākumus:
modelis atstpoguļo darījuma nosacījumus un specifikācijas laicīgi, pilnīgi un piesardzīgi;
šie nosacījumi ietver vismaz līguma nosacīto summu, termiņu, atsauces aktīvus, drošības rezerves noteikšanas kārtību un savstarpējo prasījumu ieskaita kārtību;
šos nosacījumus un specifikācijas uzglabā datu bāzē, kurai veic formālu un periodisku revīziju;
procedūra par savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu atzīšanu nosaka, ka juristiem ir jāpārbauda, vai savstarpējais ieskaits saskaņā ar šiem līgumiem ir likumīgi izpildāms;
d) punktā prasīto pārbaudi c) punktā minētajā datu bāzē ievada neatkarīga struktūrvienība;
darījuma nosacījumu un specifikāciju datu ievadīšana EPE modelī ir pakļauta iekšējai revīzijai;
pastāv procedūra formālai saskaņošanai starp modeli un avota datu sistēmām, lai pastāvīgi pārbaudītu, vai darījuma noteikumi un specifikācijas EPE noteikšanā ir atspoguļotas pareizi vai vismaz piesardzīgi.
Lai aprēķinātu efektīvo EPE, izmantojot spriedzes kalibrēšanu, iestāde kalibrē efektīvo EPE, izmantojot vai nu trīs gadu datus, kuros ir iekļauts tās darījuma partneru kredītriska mijmaiņas līgumu kredītriska starpību piedzīvotais spriedzes periods, vai no tirgus izsecināmos datus par šādu spriedzes periodu.
Šim nolūkam iestāde piemēro 3., 4. un 5. punktā paredzētos nosacījumus.
Kompetentās iestādes pieprasa iestādei koriģēt spriedzes kalibrēšanu, ja šo etalona portfeļu riska darījumu vērtības būtiski atšķiras cita no citas.
Iestāde modelim veic validācijas procesu, kas ir skaidri formulēts iestādes politikās un procedūrās. Validācijas procesā:
precizē testēšanas veidu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu modeļa integritāti un identificētu apstākļus, kuros modeļa pamatā esošie pieņēmumi ir nepiemēroti un tādēļ var radīt pārāk zemu EPE novērtējumu;
iekļauj modeļa vispusīguma pārbaudi.
Iestāde uzrauga būtiskos riskus, un tai ir paredzētas procedūras, lai tad, ►C2 kad šie riski kļūst ievērojami, koriģētu savas efektīvās EPE aplēses. ◄ Ievērojot šo punktu, iestādes:
identificē un pārvalda savus riska darījumus saistībā ar specifisko korelācijas risku, kas rodas, kā ir norādīts 291. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un riska darījumus saistībā ar vispārējo korelācijas risku, kas rodas, kā ir norādīts 291. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
riska darījumiem ar augošu riska profilu pēc viena gada regulāri salīdzina attiecīgā riska darījuma mēra aplēsi viena gada laikā ar to pašu riska darījuma mēru riska darījuma pastāvēšanas laikā;
riska darījumiem ar atlikušo termiņu līdz vienam gadam regulāri salīdzina aizvietošanas vērtību (pašreizējo riska darījuma vērtību) ar realizētā riska darījuma profilu un uzglabā datus, kas dos iespēju veikt šādu salīdzinājumu.
293. pants
Prasības riska pārvaldības sistēmai
Iestādei ir jāizpilda šādas prasības:
tā atbilst Trešās daļas, IV sadaļas, 5. nodaļā noteiktajām kvalitatīvajām prasībām;
tā īsteno regulāru atpakaļejošas pārbaudes programmu, salīdzinot riska mērus, kurus radījis modelis, ar realizētajiem riska mēriem, un hipotētiskas izmaiņas, pamatojoties uz statiskām pozīcijām ar realizētajiem mēriem;
tā veic CCR riska darījumu vērtības modeļa un tā radīto riska mēru sākotnēju validāciju un pastāvīgu periodisku pārskatīšanu darbības laikā. Validācijai un pārskatīšanai jābūt neatkarīgām no modeļa izstrādes;
vadības struktūra un augstākā vadība ir iesaistītas riska kontroles procesā un nodrošina, lai kredīta un darījuma partnera kredītriska kontrolei tiktu veltīti pietiekami resursi. Saistībā ar to neatkarīgas riska kontroles struktūrvienības, kas izveidotas saskaņā ar 287. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ik dienu sagatavotos pārskatus izskata tāda līmeņa vadītāji, kam ir pietiekams pilnvarojums pieprasīt samazināt gan individuālu tirgotāju pozīcijas, gan iestādes kopējo riska darījuma apmēru;
iekšējo riska mērījuma riska darījuma modeli iekļauj iestādes ikdienas riska pārvaldības procesā;
riska mērījuma sistēmu izmanto saistībā ar iekšējiem tirdzniecības un riska darījuma limitiem. Šajā sakarā riska darījuma limiti ir saistīti ar iestādes riska mērīšanas modeli tādā veidā, kurš ir konsekvents laika gaitā un kuru labi izprot tirgotāji, kredītu daļas darbinieki un augstākā vadība;
iestāde nodrošina, lai tās riska pārvaldības sistēma būtu kārtīgi dokumentēta. Konkrētāk, tā uztur dokumentētu iekšējo politiku, kontroles mehānismu un procedūru kopumu attiecībā uz riska mērīšanas sistēmas darbību un veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka šīs politikas tiek ievērotas;
neatkarīgu riska mērīšanas sistēmas pārbaudi veic regulāri iestādes pašas iekšējās revīzijas procesā. Šajā pārbaudē ietver gan darījumu tirdzniecības struktūrvienību darbību, gan neatkarīgās riska kontroles struktūrvienības darbību. Kopējā riska pārvaldības procesa pārbaude notiek regulāri (ne retāk kā vienu reizi gadā), un tajā jo īpaši tiek aplūkoti vismaz visi 288. pantā minētie jautājumi;
darījuma partnera kredītriska modeļu pastāvīgu validāciju, tostarp atpakaļejošu pārbaudi, periodiski pārbauda tāda līmeņa vadība, kurai ir pietiekamas pilnvaras pieņemt lēmumu par rīcību, kas īstenojama, lai novērstu modeļu trūkumus.
294. pants
Validācijas prasības
Kā daļu no tās CCR riska darījumu vērtības modeļa un tā riska mēru sākotnējās un pastāvīgās validācijas iestāde nodrošina, lai būtu izpildītas šādas prasības:
iestāde veic atpakaļejošu pārbaudi, izmantojot vēsturiskos datus par tirgus riska faktoru izmaiņām pirms kompetentās iestādes atļaujas saskaņā ar 283. panta 1. punktu. Šajā atpakaļejošajā pārbaudē ņem vērā noteiktu skaitu prognozēšanas laikposmu vismaz līdz vienam gadam, virkni dažādu inicializēšanas datumu un ietver plašu klāstu tirgus nosacījumu;
iestāde, kas izmanto 285. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstīto pieeju, regulāri validē savu modeli, lai pārbaudītu, vai realizētā pašreizējā riska darījuma vērtība atbilst prognozēm visos maržinālajos periodos viena gada laikā. Ja dažu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu tirdzniecības termiņš ir īsāks par vienu gadu un savstarpējo prasījumu ieskaita kopai bez šiem darījumiem ir augstāks riska faktora jutīgums, validācijā tas ir jāņem vērā;
tā veic atpakaļejošu pārbaudi CCR riska darījumu vērtības modelim un modeļa būtiskajiem riska mēriem, kā arī tirgus riska faktora prognozēm. Nodrošinātajiem darījumiem vērā ņemtie prognozes laikposmi ietver tādus, kas atspoguļo nodrošinātajos darījumos vai maržinālajā tirdzniecībā piemērotos maržinālos riska periodus;
ja modeļa validācija liecina, ka efektīvā EPE ir novērtēta par zemu, iestāde attiecīgi rīkojas, lai novērstu modeļa neprecizitāti;
tā testē cenošanas modeļus, ko izmanto, lai aprēķinātu CCR riska darījumu vērtību noteiktam scenārijam, kas paredz tirgus riska faktoru nākotnes satricinājumus, kā daļu no modeļu sākotnējās un pastāvīgās validācijas procesa. Cenošanas modeļi pārdotiem iespējas līgumiem ņem vērā pārdoto iespējas līgumu vērtības nelinearitāti, ņemot vērā tirgus riska faktorus;
CCR riska darījumu vērtības modelis attēlo darījumu informāciju, lai apkopotu riska darījumus savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī. Iestāde pārbauda, vai darījumi modelī ir attiecināti uz attiecīgo savstarpējo prasījumu ieskaita kopu;
CCR riska darījumu vērtības modelis arī ietver darījumu informāciju, lai ietvertu drošības rezervju noteikšanas ietekmi. Tajā ņemta vērā pašreizējo drošības rezervju vērtība un drošības rezervju vērtība, par ko nākotnē vienosies darījuma partneri. Šāds modelis ņem vērā vienpusēju vai divpusēju līgumu par drošības rezervi būtību, drošības rezervju pieprasījumu biežumu, maržinālo riska periodu, iestādei pieņemamo minimālo slieksni attiecībā uz riska darījumiem, kuriem nav drošības rezervju, un minimālo pārskaitījuma summu. Šāds modelis vai nu aplēš tirgus vērtības izmaiņas iesniegtā nodrošinājuma vērtībā, vai piemēro 4. nodaļā izklāstītos noteikums;
modeļa validācijas procesā ir iekļauta statiska, vēsturiska reprezentatīvā darījuma partnera portfeļu atpakaļejoša pārbaude. Iestāde regulāros laika intervālos veic šādu atpakaļejošu pārbaudi vairākiem reprezentatīviem (reāliem vai hipotētiskiem) darījuma portfeļiem. Reprezentatīvos portfeļus izvēlas, pamatojoties uz to jutīgumu pret būtiskiem riska faktoriem un riska faktoru apvienojumiem, kam iestāde ir pakļauta;
iestāde veic atpakaļejošu pārbaudi, kas izstrādāta, lai pārbaudītu CCR riska darījumu modeļa galvenos pieņēmumus un būtiskos riska mērus, tostarp modelētās attiecības starp tā paša riska faktora dažādiem termiņiem, un modelētās attiecības starp riska faktoriem;
CCR riska darījumu vērtības modeļu un to riska mēru gūtos rezultātus pakļauj atbilstīgai atpakaļejošas pārbaudes praksei. Atpakaļejošās pārbaudes programma spēj identificēt vājus rezultātus attiecībā uz EPE modeļa riska mēriem;
iestāde validē savus CCR riska darījumu vērtības modeļus un visus riska mērus laikposmā, kas ir atbilstošs to darījumu termiņam, par kuriem riska darījumu vērtību aprēķina, izmantojot IMM saskaņā ar 283. pantu;
iestāde modeļa pastāvīgās validācijas procesa ietvaros regulāri pārbauda cenošanas modeļus, kurus izmanto, lai aprēķinātu darījuma partnera riska darījuma vērtību, salīdzinot ar atbilstīgiem neatkarīgiem etaloniem;
iestādes CCR riska darījumu vērtības modeļa un būtisko riska mēru pastāvīgajā validācijā ir iekļauts nesenāko rezultātu atbilstīguma novērtējums;
to, cik bieži tiek atjaunināti CCR riska darījumu vērtības modeļa parametri, iestāde novērtē sākotnējās un pastāvīgās validācijas procesā;
CCR riska darījumu vērtības modeļu sākotnējās un pastāvīgās validācijas laikā novērtē to, vai darījuma partnera līmenis un savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtības aprēķini ir vai nav atbilstīgi.
7.
295. pants
Savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita atzīšana par risku mazinošu
Iestādes par risku mazinošiem saskaņā ar 298. pantu var uzskatīt vienīgi turpmāk minētos savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu veidus, ja savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus saskaņā ar 296. pantu ir atzinušas kompetentās iestādes un ja iestādes atbilst 297. pantā noteiktajām prasībām:
divpusēji pārjaunojuma līgumi starp iestādi un tās darījuma partneri, ar kuriem savstarpējie prasījumi un saistības automātiski tiek apvienoti tādā veidā, ka pārjaunojums katru reizi, kad tas ir piemērojams, nosaka vienu neto summu tā, lai veidotos viens jauns līgums, kas aizvieto visus iepriekšējos līgumus un visas saistības starp pusēm saskaņā ar šiem līgumiem un ir pusēm saistošs;
citi divpusēji līgumi starp iestādi un tās darījuma partneri;
dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumi iestādēm, kas ir saņēmušas atļauju izmantot 6. iedaļā izklāstīto metodi darījumiem, kuri ietilpst šās metodes pielietojuma jomā. Kompetentās iestādes nosūta EBI sarakstu, kurā iekļauti atļautie līgumiskie dažādu produktu savstarpējā ieskaita līgumi.
Savstarpējo prasījumu ieskaits starp darījumiem, kurus noslēgušas vienas grupas dažādas juridiskās personas, netiek atzīts pašu kapitāla prasību aprēķināšanai.
296. pants
Savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu atzīšana
Visiem savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumiem, kurus iestāde izmanto, lai saskaņā ar šo daļu noteiktu riska darījuma vērtību, ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:
iestāde ar savu darījuma partneri ir noslēgusi līgumu par savstarpējo prasījumu līgumisko ieskaitu, kas rada vienu juridisku saistību, kura aptver visus iekļautos darījumus tā, ka darījuma partnera saistību neizpildes gadījumā tai ir tiesības saņemt vai ir pienākums samaksāt vienīgi iekļauto individuālo darījumu tirgus vērtību pozitīvo vai negatīvo neto summu;
iestāde kompetentajām iestādēm ir darījusi pieejamus rakstiskus un pamatotus juridiskus atzinumus par to, ka tajā gadījumā, ja savstarpējo prasījumu ieskaita līgums tiktu apstrīdēts, iestādes prasījumi un saistības nepārsniegs to, kas minēts a) apakšpunktā. Juridiskais atzinums atsaucas uz piemērojamajiem tiesību aktiem:
jurisdikcijā, kurā darījuma partneris ir inkorporēts;
ja ir iesaistīta uzņēmuma filiāle, kas atrodas kādā valstī, kura nav tā valsts, kur uzņēmums ir inkorporēts, tad jurisdikcijā, kurā atrodas filiāle;
jurisdikcijā, kuras tiesību akti regulē individuālus darījumus, kas iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā;
jurisdikcijā, kuras tiesību akti regulē jebkuru vienošanos vai līgumu, kas nepieciešams, lai īstenotu savstarpējo prasījumu līgumisko ieskaitu;
kredītrisku ar katru darījuma partneri agregē, lai iegūtu vienu juridisku riska darījumu darījumos ar katru darījumu partneri. Šo agregāciju ņem vērā kredītlimitu noteikšanas vajadzībām un iekšējā kapitāla aprēķina vajadzībām;
līgumā nav iekļauts neviens punkts, kas darījuma partnera saistību neizpildes gadījumā ļauj darījuma partnerim, kurš izpilda saistības, veikt tikai ierobežotus maksājumus vai neveikt maksājumus nemaz pusei, kas neizpilda saistības, arī tad, ja puse, kas neizpilda saistības, ir neto kreditors (proti, izstāšanās klauzula).
Ja kāda no kompetentajām iestādēm nav pārliecināta par to, ka savstarpējo prasījumu līgumiskais ieskaits ir likumīgs un izpildāms saskaņā ar katras b) apakšpunktā minētās jurisdikcijas tiesību aktiem, savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu neatzīst par tādu, kas mazina risku kādam no darījuma partneriem. Kompetentās iestādes attiecīgi informē cita citu.
Juridiskos atzinumus, kas minēti b) apakšpunktā, var sagatavot ar atsauci uz savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita veidiem. Attiecībā uz dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumiem ir jābūt izpildītām šādām papildu prasībām:
neto summa, kas minēta 2. punkta a) apakšpunktā, ir pozitīvo un negatīvo slēgšanas vērtību neto summa visiem individuālajiem divpusējiem jumta līgumiem un atsevišķo darījumu pozitīvā vai negatīvā tirgus vērtība ("dažādu produktu neto summa");
juridiskie atzinumi, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā, attiecas uz visa dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līguma derīgumu un izpildāmību saskaņā ar tā noteikumiem un savstarpējo prasījumu ieskaita līguma ietekmi uz jebkura iekļautā individuālā divpusējā jumta līguma būtiskajiem noteikumiem.
297. pants
Iestāžu saistības
Ņemot vērā dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu, iestāde turpina attiecīgi izpildīt prasības divpusējā savstarpējo prasību ieskaita atzīšanai un 4. nodaļā iekļautās prasības kredītriska mazināšanas atzīšanai attiecībā uz katru iekļauto individuālo divpusējo jumta līgumu un darījumu.
298. pants
Savstarpējo prasījumu ieskaita atzīšanas par risku mazinošu ietekme
Savstarpējo prasījumu ieskaitu 3.–6. iedaļas nolūkos atzīst, kā noteikts minētajās iedaļās.
8.
299. pants
Tirdzniecības portfeļa posteņi
Aprēķinot darījuma partnera tirdzniecības portfeļa posteņu riska darījumu riska svērtās vērtības, iestādes ievēro šādus principus:
▼M8 —————
iestādes, lai atzītu finanšu nodrošinājuma ietekmi, neizmanto 222. pantā izklāstīto finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi;
repo darījumu un vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, kas iegrāmatoti tirdzniecības portfelī, gadījumā iestādes par atbilstošu nodrošinājumu var atzīt finanšu instrumentus un preces, kuras ir atbilstošas iekļaušanai tirdzniecības portfelī;
riska darījumiem, kas izriet no OTC atvasinātajiem instrumentiem, kuri iegrāmatoti tirdzniecības portfelī, iestādes var atzīt preces, kas ir atbilstošas, lai tiktu iekļautas tirdzniecības portfelī kā atbilstošs nodrošinājums;
lai aprēķinātu svārstīguma korekcijas, ja finanšu instrumenti vai preces, kas nav uzskatāmas par atbilstošām saskaņā ar 4. nodaļu, ir aizdotas, pārdotas vai iesniegtas, vai aizņemtas, nopirktas vai saņemtas nodrošinājuma veidā vai citādi ar šāda darījuma starpniecību un ja iestāde piemēro uzraudzības iestāžu noteikto svārstīguma korekciju pieeju, kura paredzēta saskaņā ar 4. nodaļas 3. iedaļu, iestādes ar šādiem instrumentiem un precēm rīkojas tāpat kā ar galvenajā indeksā neietilpstošiem kapitāla vērtspapīriem, kas iekļauti atzītas biržas sarakstā;
ja iestāde izmanto pašu aplēsto svārstīguma korekciju pieeju saskaņā ar 4. nodaļas 3. iedaļu attiecībā uz finanšu instrumentiem vai precēm, kas saskaņā ar 4. nodaļu nav uzskatāmas par atbilstošām, tā svārstīguma korekcijas aprēķina katram individuālam postenim. Ja iestāde ir ieguvusi atļauju izmantot iekšējo modeļu metodi, kura definēta 4. nodaļā, tā šo metodi var piemērot arī tirdzniecības portfelī;
saistībā ar tādu savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu atzīšanu, kuri attiecas uz repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumiem, vai citiem kapitāla tirgus darījumiem, iestādes atzīst vienīgi savstarpējo ieskaitu starp tirdzniecības portfeļa pozīcijām un netirdzniecības portfeļa pozīcijām, ja ieskaitītie darījumi atbilst šādiem nosacījumiem:
visi darījumi ik dienas tiek novērtēti pēc tirgus vērtības;
visus posteņus, kas aizņemti, nopirkti vai saņemti saskaņā ar darījumiem, var atzīt par atbilstošu finanšu nodrošinājumu saskaņā ar 4. nodaļu, nepiemērojot šā punkta c) līdz f) apakšpunktu;
ja kredītu atvasinātais instruments, kas ietverts tirdzniecības portfelī, veido daļu no iekšējās riska ierobežošanas pozīcijas un kredītaizsardzība ir atzīta saskaņā ar šīs regulas 204. pantu, iestādes piemēro vienu no šādām pieejām:
uztver to tā, it kā no pozīcijas šajā kredītu atvasinātajā instrumentā neizrietētu nekāds darījuma partnera risks;
pašu kapitāla prasību attiecībā uz darījuma partnera risku aprēķināšanas vajadzībām konsekventi ietver visus kredītu atvasinātos instrumentus, kas iekļauti tirdzniecības portfelī un veido daļu no iekšējām riska ierobežošanas pozīcijām vai nopirkti kā aizsardzība CCR riska darījumam, ja kredītaizsardzība ir atzīta par atbilstošu saskaņā ar 4. nodaļu.
9.
300. pants
Definīcijas
Šajā iedaļā un Septītajā daļā piemēro šādas definīcijas:
"neaizskaramība bankrota gadījumā" saistībā ar klienta aktīviem nozīmē to, ka pastāv efektīvi pasākumi, kas nodrošina, lai CCP vai tīrvērtes dalībnieka maksātnespējas gadījumā aktīvi attiecīgi nebūtu pieejami šā CCP vai tīrvērtes dalībnieka kreditoriem vai lai aktīvi nebūtu pieejami tīrvērtes dalībniekam, lai segtu zaudējumus, kas tam radušies pēc tāda klienta vai tādu klientu saistību neizpildes, kuri nav tie, kas sniedza minētos aktīvus;
"ar CCP saistīts darījums" ir 301. panta 1. punktā minēts līgums vai darījums starp klientu un tīrvērtes dalībnieku, kas ir tieši saistīts ar minētajā punktā norādīto līgumu vai darījumu starp tīrvērtes dalībnieku un CCP;
"tīrvērtes dalībnieks" ir tīrvērtes dalībnieks atbilstoši definīcijai Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 14. punktā;
"klients" ir klients atbilstoši definīcijai Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 15. punktā vai uzņēmums, kas ar tīrvērtes dalībnieku ir vienojies par netiešas tīrvērtes kārtību saskaņā ar minētās regulas 4. panta 3. punktu;
"naudas darījums" ir darījums, kurā izmanto skaidru naudu, parāda instrumentus, kapitāla vērtspapīrus, tūlītējs ārvalstu valūtas maiņas darījums vai tūlītējs preču tirdzniecības darījums; tomēr repo darījumi, vērtspapīru vai preču aizdevuma un vērtspapīru vai preču aizņēmuma darījumi nav naudas darījumi;
"netiešas tīrvērtes kārtība" ir mehānisms, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 4. panta 3. punkta otrajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem;
"augstāka līmeņa klients" ir struktūra, kas sniedz tīrvērtes pakalpojumus zemāka līmeņa klientam;
"zemāka līmeņa klients" ir struktūra, kurai ir pieejami CCP pakalpojumi ar augstāka līmeņa klienta starpniecību;
"vairāklīmeņu klientu struktūra" ir netiešas tīrvērtes kārtība, saskaņā ar kuru tīrvērtes pakalpojumus iestādei sniedz struktūra, kas nav tīrvērtes dalībnieks, bet pati ir tīrvērtes dalībnieka vai augstāka līmeņa klienta klients;
"nefondētas iemaksas saistību neizpildes fondā" ir iemaksas, kuras iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, ir līgumā apņēmusies iemaksāt CCP pēc tam, kad CCP ir pilnībā izmantojis saistību neizpildes fondu, lai segtu zaudējumus, kas tam radušies pēc viena vai vairāku tā tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes;
"pilnībā garantēts noguldījumu aizdevumu vai aizņēmumu darījums" ir pilnībā nodrošināts naudas tirgus darījums, kurā divi darījumu partneri apmainās ar noguldījumiem un CCP darbojas kā starpnieks, lai nodrošinātu minēto darījumu partneru maksājumu saistību izpildi.
301. pants
Piemērošanas joma
Šī iedaļa ir piemērojama turpmāk minētajiem līgumiem un darījumiem tik ilgi, kamēr tie nav nokārtoti ar CCP:
II pielikumā minētie atvasinājumu līgumi un kredītu atvasinātie instrumenti;
vērtspapīru finansēšanas darījumi un pilnībā garantēti noguldījumu aizdevumu vai aizņēmumu darījumi; un
ilgtermiņa norēķinu darījumi.
Šo iedaļu nepiemēro riska darījumiem, kas izriet no naudas darījumu norēķiniem. Iestādes piemēro procedūru, kas izklāstīta V sadaļā, lai tirgotos ar riska darījumiem, kas izriet no minētajiem darījumiem, un 0 % riska pakāpi iemaksām saistību neizpildes fondā, kas attiecināmas tikai uz minētajiem darījumiem. Iestādes piemēro 307. pantā izklāstīto procedūru tām iemaksām saistību neizpildes fondā, kuras attiecas uz kādu no līgumiem, kas uzskaitīti šā punkta pirmajā daļā, papildus naudas darījumiem.
Šīs iedaļas nolūkos piemēro turpmāk minētās prasības:
sākotnējā drošības rezervē neiekļauj iemaksas CCP attiecībā uz savstarpēji sadalītiem zaudējumu dalīšanas mehānismiem;
sākotnējā drošības rezervē iekļauj nodrošinājumu, ko nogulda iestāde kā tīrvērtes dalībnieks vai nogulda klients un kas pārsniedz minimālo summu, ko attiecīgi pieprasa CCP vai iestāde kā tīrvērtes dalībnieks, ar noteikumu, ka CCP vai iestāde kā tīrvērtes dalībnieks attiecīgos gadījumos var liegt iestādei kā tīrvērtes dalībniekam vai klientam izņemt šādu nodrošinājuma pārpalikumu;
ja CCP izmanto sākotnējo drošības rezervi, lai savstarpēji sadalītu zaudējumus starp tīrvērtes dalībniekiem, iestādes, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieki, atzīst šo sākotnējo drošības rezervi par iemaksu saistību neizpildes fondā.
302. pants
Riska darījumu ar CCP uzraudzība
303. pants
Tīrvērtes dalībnieku riska darījumiem ar CCP piemērojamā procedūra
Iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, vai nu saviem mērķiem, vai kā finansiāls starpnieks starp klientu un CCP, aprēķina pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar CCP šādi:
tā piemēro 306. pantā izklāstīto procedūru tirdzniecības riska darījumiem ar CCP;
tā piemēro 307. pantā izklāstīto procedūru saistību neizpildes fonda iemaksām CCP.
304. pants
Tīrvērtes dalībnieku riska darījumiem ar klientiem piemērojamā procedūra
Ja iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, izmanto šīs nodaļas 3. iedaļā vai 6. iedaļā minētās metodes, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību saviem riska darījumiem, piemēro šādus noteikumus:
atkāpjoties no 285. panta 2. punkta prasībām, iestāde saviem riska darījumiem ar klientu var izmantot maržinālu riska periodu vismaz piecu darba dienu garumā;
iestāde saviem riska darījumiem ar CCP piemēro maržinālu riska periodu vismaz desmit darba dienu garumā;
atkāpjoties no 285. panta 3. punkta prasībām, ja savstarpējo prasījumu ieskaita kopa, kas iekļauta aprēķinos, atbilst minētā punkta a) apakšpunkta nosacījumam, iestāde var neņemt vērā minētajā punktā noteikto ierobežojumu ar noteikumu, ka savstarpējo prasījumu ieskaita kopa neatbilst minētā punkta b) apakšpunktā minētajam nosacījumam un nesatur apstrīdētus tirdzniecības darījumus vai eksotiskus iespēju līgumus;
ja CCP saglabā darījuma mainīgo drošības rezervi un iestādes nodrošinājums nav aizsargāts pret CCP maksātnespēju, iestāde piemēro tādu maržinālu riska periodu, kas ir īsākais no periodiem – viens gads vai darījuma atlikušais termiņš, bet nav īsāks par desmit darba dienām.
Ja klientu struktūrai ir vairāki līmeņi, pirmajā daļā izklāstīto kārtību var piemērot katrā minētās struktūras līmenī.
305. pants
Klientu riska darījumiem piemērotā procedūra
Neskarot 1. punktā noteikto pieeju, ja iestāde ir klients, tirdzniecības riska darījumu pašu kapitāla prasības tiem saviem darījumiem ar tīrvērtes dalībnieku, kuri saistīti ar CCP, tā var aprēķināt saskaņā ar 306. pantu, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
šās iestādes pozīcijas un aktīvi, kas saistīti ar šiem darījumiem, gan tīrvērtes dalībnieka, gan CCP līmenī ir nošķirti un nodalīti no tīrvērtes dalībnieka un šā tīrvērtes dalībnieka citu klientu pozīcijām un aktīviem, un šās nošķiršanas un nodalīšanas rezultātā šīs pozīcijas un aktīvi ir neaizskarami šā tīrvērtes dalībnieka vai viena vai vairāku tā klientu saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā;
tiesību akti, regulas, noteikumi un līgumiskas vienošanās, kas ir piemērojami vai saistoši šai iestādei vai CCP, veicina klienta pozīciju, kuras saistītas ar šiem līgumiem un darījumiem, un atbilstošā nodrošinājuma pārvešanu citam tīrvērtes dalībniekam attiecīgajā maržinālajā riska periodā sākotnējā tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā. Šādā gadījumā klienta pozīcijas un nodrošinājums tiek pārnesti atbilstoši tirgus vērtībai, ja vien klients nepieprasa pozīciju slēgt atbilstoši tirgus vērtībai;
klients ir veicis pietiekami rūpīgu juridisku pārbaudi, kuru regulāri atjaunina un ar kuru tiek pamatots, ka mehānismi b) apakšpunktā izklāstītā nosacījuma izpildes nodrošināšanai ir likumīgi, derīgi, saistoši un izpildāmi saskaņā ar attiecīgās jurisdikcijas vai jurisdikciju tiesību aktiem šajā jomā;
CCP ir QCCP.
Novērtējot savu atbilstību pirmās daļas b) apakšpunktā izklāstītajam nosacījumam, iestāde var ņemt vērā visus skaidros precedentus, kas saistīti ar klienta pozīciju un atbilstošā nodrošinājuma nodošanu CCP, un jebkuru nozares nodomu turpināt šādu praksi.
306. pants
Pašu kapitāla prasības tirdzniecības riska darījumiem
Iestāde saviem tirdzniecības riska darījumiem ar CCP piemēro šādu procedūru:
tā piemēro 2 % riska svērumu visu savu tirdzniecības riska darījumu ar QCCP riska darījumu vērtībām;
visiem saviem riska darījumiem ar neatbilstīgiem CCP tā piemēro riska pakāpi, kas izmantota 107. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajai standartizētajai pieejai attiecībā uz kredītrisku.
gadījumos, kad iestāde rīkojas kā finanšu starpnieks starp klientu un CCP un ar CCP saistītā darījuma noteikumi paredz, ka iestādei nav pienākuma atmaksāt klientam zaudējumus, kas radušies minētā darījuma vērtības izmaiņas dēļ, ja CCP nepilda saistības, minētā iestāde var noteikt riska darījuma vērtību tirdzniecības riska darījumam ar CCP, kas atbilst minētajam ar CCP saistītajam darījumam, kā nulli;
gadījumos, kad iestāde rīkojas kā finanšu starpnieks starp klientu un CCP un ar CCP saistītā darījuma noteikumi paredz, ka iestādei ir pienākums atmaksāt klientam zaudējumus, kas radušies minētā darījuma vērtības izmaiņas dēļ, ja CCP nepilda saistības, minētā iestāde piemēro procedūru, kas attiecīgi noteikta a) vai b) apakšpunktā, tirdzniecības riska darījumam ar CCP, kas atbilst minētajam ar CCP saistītajam darījumam.
307. pants
Pašu kapitāla prasības iemaksām CCP saistību neizpildes fondā
Iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, saviem riska darījumiem, kuri rodas no tās iemaksām CCP saistību neizpildes fondā, piemēro šādu procedūru:
tā aprēķina pašu kapitāla prasību savām priekšfinansētām iemaksām QCCP saistību neizpildes fondā saskaņā ar 308. pantā paredzēto pieeju;
tā aprēķina pašu kapitāla prasību savām priekšfinansētajām un nefondētajām iemaksām neatbilstīga CCP saistību neizpildes fondā saskaņā ar 309. pantā paredzēto pieeju;
tā aprēķina pašu kapitāla prasību savām nefondētajām iemaksām QCCP saistību neizpildes fondā saskaņā ar 310. pantā izklāstīto kārtību.
308. pants
Pašu kapitāla prasības priekšfinansētām iemaksām QCCP saistību neizpildes fondā
Iestāde pašu kapitāla prasību riska darījuma segšanai, kurš rodas no tās priekšfinansētās iemaksas, aprēķina šādi:
kur:
|
Ki |
= |
pašu kapitāla prasība; |
|
i |
= |
indekss, ar kuru apzīmē tīrvērtes dalībnieku; |
|
KCCP |
= |
QCCP hipotētiskais kapitāls, kuru iestādei paziņojis QCCP saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c pantu; |
|
DFi |
= |
priekšfinansētās iemaksas; |
|
DFCCP |
= |
CCP priekšfinansētie finanšu līdzekļi, kurus iestādei paziņojis CCP saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c pantu; un |
|
DFCM |
= |
visu QCCP tīrvērtes dalībnieku priekšfinansēto iemaksu summa, kuru iestādei paziņojis QCCP saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c pantu. |
▼M8 —————
309. pants
Pašu kapitāla prasības priekšfinansētajām iemaksām neatbilstīga CCP saistību neizpildes fondā un nefondētajām iemaksām neatbilstīgam CCP
Lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību riska darījumiem, kas rodas no tās priekšfinansētajām iemaksām neatbilstīga CCP saistību neizpildes fondā un no nefondētajām iemaksām šādam CCP, iestāde izmanto šādu formulu:
|
K |
= |
pašu kapitāla prasība; |
|
DF |
= |
priekšfinansētās iemaksas neatbilstīga CCP saistību neizpildes fondā; un |
|
UC |
= |
nefondētās iemaksas neatbilstīga CCP saistību neizpildes fondā. |
310. pants
Pašu kapitāla prasības nefondētajām iemaksām QCCP saistību neizpildes fondā
Iestāde piemēro 0 % riska pakāpi savām nefondētajām iemaksām QCCP saistību neizpildes fondā.
311. pants
Pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar CCP, kas vairs neatbilst konkrētiem nosacījumiem
Ja ir izpildīts 1. punktā izklāstītais nosacījums, iestādes triju mēnešu laikā pēc tam, kad tām ir kļuvis zināms tajā izklāstītais apstāklis, vai agrāk, ja to pieprasa minēto iestāžu kompetentās iestādes, veic turpmāk minētās darbības attiecībā uz saviem riska darījumiem ar minēto CCP:
saviem tirdzniecības riska darījumiem ar minēto CCP piemēro procedūru, kas izklāstīta 306. panta 1. punkta b) apakšpunktā;
savām priekšfinansētajām iemaksām minētā CCP saistību neizpildes fondā un savām nefondētajām iemaksām minētajam CCP piemēro procedūru, kas izklāstīta 309. pantā;
atzīst savus riska darījumus ar minēto CCP, izņemot riska darījumus, kas uzskaitīti šā punkta a) un b) apakšpunktā, par riska darījumiem ar komercsabiedrībām saskaņā ar 2. nodaļā izklāstīto standartizēto pieeju attiecībā uz kredītrisku.
III SADAĻA
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ OPERACIONĀLO RISKU
1. NODAĻA
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS APRĒĶINĀŠANA ATTIECĪBĀ UZ OPERACIONĀLO RISKU
311.a pants
Definīcijas
Šajā sadaļā lieto šādas definīcijas:
“operacionālā riska notikums” ir jebkurš notikums, kas saistīts ar operacionālo risku un rada zaudējumus vai vairākkārtējus zaudējumus viena vai vairāku finanšu gadu laikā;
“apkopotie bruto zaudējumi” ir visu to bruto zaudējumu summa, kas saistīti ar vienu un to pašu operacionālā riska notikumu vienā vai vairākos finanšu gados;
“apkopotie neto zaudējumi” ir visu to neto zaudējumu summa, kas saistīti ar vienu un to pašu operacionālā riska notikumu vienā vai vairākos finanšu gados;
“grupētie zaudējumi” ir visi operacionālie zaudējumi, kurus ir radījis kopīgs to pamatā esošs izraisītājs vai pamatcēlonis, ko varētu apvienot vienā operacionālā riska notikumā.
312. pants
Pašu kapitāla prasība operacionālajam riskam
Pašu kapitāla prasība operacionālajam riskam ir uzņēmējdarbības rādītāja sastāvdaļa, kas aprēķināta saskaņā ar 313. pantu.
313. pants
Uzņēmējdarbības rādītāja sastāvdaļa
Iestādes savu uzņēmējdarbības rādītāja sastāvdaļu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
kur:
|
BIC |
= uzņēmējdarbības rādītāja sastāvdaļa; |
|
BI |
= uzņēmējdarbības rādītājs, kas izteikts miljardos euro un aprēķināts saskaņā ar 314. pantu. |
314. pants
Uzņēmējdarbības rādītājs
Iestādes savu uzņēmējdarbības rādītāju aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
BI = ILDC + SC + FC
kur:
|
BI |
= uzņēmējdarbības rādītājs, kas izteikts miljardos euro; |
|
ILDC |
= procentu, nomas līgumu un dividenžu sastāvdaļa, kas izteikta miljardos euro un aprēķināta saskaņā ar 2. punktu; |
|
SC |
= pakalpojumu sastāvdaļa, kas izteikta miljardos euro un aprēķināta saskaņā ar 5. punktu; |
|
FC |
=finanšu sastāvdaļa, kas izteikta miljardos euro un aprēķināta saskaņā ar 6. punktu. |
Šā panta 1. punkta nolūkos procentu, nomas līgumu un dividenžu sastāvdaļu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
kur:
|
ILDC |
= procentu, nomas līgumu un dividenžu sastāvdaļa; |
|
IC |
= procentu sastāvdaļa, kas ir iestādes procentu ienākumi no visiem finanšu aktīviem un citi procentu ienākumi, tostarp finanšu ienākumi no finanšu nomas un ienākumi no operatīvās nomas un peļņa no iznomātiem aktīviem, no kā atskaitīti iestādes procentu izdevumi saistībā ar visām finanšu saistībām un citi procentu izdevumi, tostarp procentu izdevumi saistībā ar finanšu un operatīvo nomu, operatīvās nomas aktīvu nolietojums un vērtības samazinājums, kā arī zaudējumi no operatīvās nomas aktīviem, ko aprēķina kā absolūto starpību vērtību gada vidējo rādītāju par pēdējiem trim finanšu gadiem; |
|
AC |
= aktīvu sastāvdaļa, kas ir iestādes kopējo bruto neatmaksāto aizdevumu, avansu, procentus nesošo vērtspapīru, tostarp valsts obligāciju, un iznomāto aktīvu summa, kuru aprēķina kā gada vidējo rādītāju par pēdējiem trim finanšu gadiem, pamatojoties uz summām katra attiecīgā finanšu gada beigās; |
|
DC |
= dividenžu sastāvdaļa, kas ir iestādes dividenžu ienākumi no ieguldījumiem akcijās un fondos, kuri nav konsolidēti iestādes finanšu pārskatos, tostarp dividenžu ienākumi no nekonsolidētiem meitasuzņēmumiem, asociētajiem uzņēmumiem un kopuzņēmumiem, ko aprēķina kā gada vidējo rādītāju par pēdējiem trim finanšu gadiem. |
Atkāpjoties no 2. punkta, ES mātes iestāde līdz 2027. gada 31. decembrim var savai konsolidētās uzraudzības iestādei lūgt atļauju aprēķināt atsevišķu procentu, nomas un dividenžu komponentu attiecībā uz jebkuru no tās konkrētajām meitas iestādēm un minētā aprēķina rezultātu pievienot procentu, nomas un dividenžu komponentam, kas konsolidēti ir aprēķināts citām grupas sabiedrībām, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
meitasuzņēmumu īstenotā privātpersonu un MVU vai korporatīvo klientu apkalpošana veido lielāko to darbības daļu;
būtisku daļu no meitasuzņēmumu īstenotās privātpersonu un MVU vai korporatīvo klientu apkalpošanas veido aizdevumi ar augstu PD;
atkāpes izmantošana nodrošina piemērotu pamatu, lai aprēķinātu ES mātes iestādes pašu kapitāla prasības attiecībā uz operacionālo risku.
Pēc atļaujas piešķiršanas konsolidētās uzraudzības iestāde reizi divos gados atkārtoti novērtē atļauju un tās nosacījumus.
Konsolidētās uzraudzības iestāde informē EBI, tiklīdz šāda atļauja ir piešķirta, apstiprināta vai atsaukta.
Līdz 2031. gada 31. decembrim EBI ziņo Komisijai par pirmajā daļā minētās atkāpes izmantošanu un tās piemērotību, jo īpaši, ņemot vērā attiecīgos konkrētos uzņēmējdarbības modeļus un ar tiem saistīto pašu kapitāla prasību piemērotību operacionālajam riskam. Pamatojoties uz minēto ziņojumu un pienācīgi ņemot vērā ar to saistītos starptautiski saskaņotos standartus, ko izstrādājusi BCBS, Komisija attiecīgajā gadījumā līdz 2032. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.
Šā panta 1. punkta nolūkos pakalpojumu sastāvdaļu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
SC = max (OI, OE) + max (FI, FE)
kur:
|
SC |
= pakalpojumu sastāvdaļa; |
|
OI |
= pārējie saimnieciskās darbības ienākumi, kas ir gada vidējais rādītājs par pēdējiem trim finanšu gadiem attiecībā uz iestādes ienākumiem no parastajām bankas operācijām, kuras nav iekļautas citos uzņēmējdarbības rādītāja posteņos, bet ir līdzīgas; |
|
OE |
= pārējie saimnieciskās darbības izdevumi, kas ir gada vidējais rādītājs par pēdējiem trim finanšu gadiem attiecībā uz iestādes izdevumiem un zaudējumiem no parastajām bankas operācijām, kuras nav iekļautas citos uzņēmējdarbības rādītāja posteņos, bet ir līdzīgas, un no operacionālā riska notikumiem; |
|
FI |
= komisijas maksu un ienākumu no komisijām sastāvdaļa, kas ir gada vidējais rādītājs par pēdējiem trim finanšu gadiem attiecībā uz iestādes ienākumiem, kuri gūti no konsultāciju un pakalpojumu sniegšanas, ieskaitot ienākumus, kurus iestāde saņēmusi kā finanšu ārpakalpojumu sniedzēja; |
|
FE |
= komisijas maksu un izdevumu no komisijām sastāvdaļa, kas ir gada vidējais rādītājs par pēdējiem trim finanšu gadiem attiecībā uz iestādes izdevumiem par konsultāciju un pakalpojumu saņemšanu, ieskaitot ārpakalpojumu maksas, ko iestāde samaksājusi par finanšu pakalpojumu saņemšanu, bet izņemot ārpakalpojumu maksas, kas samaksātas par nefinanšu pakalpojumu saņemšanu. |
Ja ir saņemta iepriekšēja kompetentās iestādes atļauja un ciktāl institucionālās aizsardzības shēmas rīcībā ir piemērotas un vienoti noteiktas sistēmas operacionālā riska uzraudzībai un klasifikācijai, iestādes, kuras ir institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieces, kas izpilda 113. panta 7. punkta prasības, var aprēķināt neto pakalpojumu sastāvdaļu, atskaitot jebkādus ienākumus, kas ir saņemti no iestādēm, vai izdevumus, kas ir samaksāti iestādēm, kuras ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieces. Uz visiem zaudējumiem, kas radušies saistībā ar operacionālajiem riskiem, attiecas savstarpējā sadale starp institucionālās aizsardzības shēmas dalībniekiem.
Šā panta 1. punkta nolūkos finanšu sastāvdaļu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
FC = TC + BC
kur:
|
FC |
= finanšu sastāvdaļa; |
|
TC |
= tirdzniecības portfeļa sastāvdaļa, kas ir iestādes tirdzniecības portfeļa neto peļņas vai attiecīgā gadījumā zaudējumu absolūto vērtību gada vidējā vērtība pēdējo trīs finanšu gadu laikā un kas ir atzīta par piemērotu vai nu saskaņā ar grāmatvedības standartiem, vai ar Trešās daļas I sadaļas 3. nodaļu, tostarp no tirdzniecības aktīviem un tirdzniecības saistībām, no riska ierobežošanas uzskaites un no valūtas kursa starpības; |
|
BC |
= bankas portfeļa sastāvdaļa, kas ir iestādes netirdzniecības portfeļa neto peļņas vai attiecīgā gadījumā zaudējumu absolūto vērtību gada vidējā vērtība pēdējo trīs finanšu gadu laikā, tostarp no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas un zaudējumu aprēķinā, no riska ierobežošanas uzskaites, no valūtas kursa starpības un no realizētās peļņas un zaudējumiem no finanšu aktīviem un saistībām, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas un zaudējumu aprēķinā. |
Iestādes sava uzņēmējdarbības rādītāja aprēķināšanā neizmanto nevienu no šādiem elementiem:
ienākumi un izdevumi no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmējdarbības;
samaksātās prēmijas un par nopirktajām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas polisēm saņemtie maksājumi;
administratīvie izdevumi, tostarp personāla izdevumi, ārpakalpojumu maksas, kas samaksātas par nefinanšu pakalpojumu saņemšanu, un citi administratīvie izdevumi;
administratīvo izdevumu atgūšana, tostarp maksājumu atgūšana klientu vārdā;
izdevumi par telpām un pamatlīdzekļiem, izņemot, ja minētie izdevumi rodas no operacionālā riska notikumiem;
materiālo aktīvu nolietojums un nemateriālo aktīvu amortizācija, izņemot nolietojumu saistībā ar operatīvās nomas aktīviem, ko iekļauj finanšu un operatīvās nomas izdevumos;
uzkrājumi un uzkrājumu apvērse, izņemot, ja minētie uzkrājumi saistīti ar operacionālā riska notikumiem;
izdevumi par akciju kapitālu, kas atmaksājams pēc pieprasījuma;
vērtības samazinājums un vērtības samazinājuma apvērse;
izmaiņas nemateriālajā vērtībā, kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā;
uzņēmumu ienākuma nodoklis.
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
uzņēmējdarbības rādītāja sastāvdaļas un to izmantošanu, izstrādājot tipisko apakšposteņu sarakstus un ņemot vērā starptautiskos regulatīvos standartus un attiecīgā gadījumā Trešās daļas I sadaļas 3. nodaļā definēto prudenciālo robežu;
šā panta 7. punktā uzskaitītos elementus.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
EBI iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. janvārim.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
315. pants
Uzņēmējdarbības rādītāja korekcijas
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
kā iestādēm jānosaka 1. un 2. punktā minētā uzņēmējdarbības rādītāja korekcijas;
nosacījumus, ar kādiem kompetentās iestādes var piešķirt 2. punktā minēto atļauju;
šā panta 2. punktā minēto korekciju grafiku.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
2. NODAĻA
DATU VĀKŠANA UN PĀRVALDĪBA
316. pants
Gada operacionālā riska zaudējumu aprēķināšana
Atkāpjoties no pirmās daļas, kompetentās iestādes var piešķirt atbrīvojumu no prasības aprēķināt gada operacionālā riska zaudējumus iestādēm, kuru uzņēmējdarbības rādītājs nepārsniedz 1 miljardu EUR, ar noteikumu, ka iestāde ir pierādījusi kompetentajai iestādei, ka pirmās daļas piemērošana iestādei būtu pārmērīgi apgrūtinoša.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. janvārim
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
317. pants
Zaudējumu datu kopa
Šā panta 1. punkta nolūkos iestādes:
zaudējumu datu kopā iekļauj katru operacionālā riska notikumu, kas reģistrēts vienā vai vairākos finanšu gados;
izmanto uzskaites datumu, lai zaudējumu datu kopā iekļautu zaudējumus, kas saistīti ar operacionālā riska notikumiem;
zaudējumus un atgūtās summas, kas saistīti ar kādu kopīgu operacionālā riska notikumu vai laika gaitā saistīti ar operacionālā riska notikumiem un ir uzrādīti pārskatos attiecībā uz vairākiem gadiem, iedala pa attiecīgiem zaudējumu datu kopas finanšu gadiem saskaņā ar to uzskaitei piemēroto metodi.
Iestādes arī vāc šādus datus:
informāciju par operacionālā riska notikumu atsauces datumiem, tostarp:
datumu, kad notika vai pirmo reizi sākās operacionālā riska notikums (“notikuma datums”), ja pieejams;
datumu, kad operacionālā riska notikums kļuva zināms iestādei (“atklāšanas datums”);
datumu vai datumiem, kad operacionālā riska notikuma rezultātā rodas zaudējumi vai rezerve vai uzkrājumi pret zaudējumiem, kas atzīti iestādes peļņas un zaudējumu pārskatā (“uzskaites datums”);
informāciju par jebkurām no bruto zaudējumu summām atgūtajām summām, kā arī aprakstošu informāciju par zaudējumu notikumu izraisītājiem vai cēloņiem.
Aprakstošās informācijas detalizācijas pakāpe ir samērīga ar bruto zaudējumu apmēru.
Šā panta nolūkos iestādes nodrošina savu IT sistēmu un infrastruktūras stabilitāti, noturību un darbību, kas vajadzīga, lai uzturētu un atjauninātu zaudējumu datu kopu, jo īpaši, nodrošinot visu turpmāk minēto:
to IT sistēmas un infrastruktūra ir stabila un noturīga un šī stabilitāte un noturība var tikt uzturēta pastāvīgi;
to IT sistēmām un infrastruktūrai tiek piemēroti konfigurācijas pārvaldības, izmaiņu pārvaldības un laidienu pārvaldības procesi;
ja iestāde ārpakalpojumu sniedzējiem daļēji nodod savu IT sistēmu un infrastruktūras uzturēšanu – tiek nodrošināta IT sistēmu un infrastruktūras stabilitāte, noturība un darbība, apstiprinot vismaz šādus elementus:
to IT sistēmas un infrastruktūra ir stabila un noturīga un šī stabilitāte un noturība var tikt uzturēta pastāvīgi;
process IT sistēmu un infrastruktūras plānošanai, izveidei, testēšanai un izvēršanai ir pareizs un atbilst projektu vadībai, riska pārvaldībai, pārvaldībai, inženierijai, kvalitātes nodrošināšanai un testu plānošanai, sistēmu modelēšanai un izstrādei, kvalitātes nodrošināšanai visās darbībās, tostarp kodu pārbaudēm un attiecīgā gadījumā koda verifikācijai, un testēšanai, tostarp pieņemamībai lietotājiem;
to IT sistēmām un infrastruktūrai tiek piemēroti konfigurācijas pārvaldības, izmaiņu pārvaldības un laidienu pārvaldības procesi;
procesu IT sistēmu un infrastruktūras un ārkārtas rīcības plānu plānošanai, izveidei, testēšanai un izvēršanai apstiprina vadības struktūra vai augstākā vadība un vadības struktūra un augstākā vadība tiek regulāri informēta par IT sistēmu un infrastruktūras veiktspēju.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
318. pants
Neto zaudējumu un bruto zaudējumu aprēķināšana
Šīs regulas 316. panta 1. punkta nolūkos iestādes katram operacionālā riska notikumam neto zaudējumus aprēķina šādi:
neto zaudējumi = bruto zaudējumi – atgūtā summa
kur:
|
bruto zaudējumi |
= zaudējumi, kas saistīti ar operacionālā riska notikumu pirms jebkāda veida atgūtām summām; |
|
atgūtā summa |
= viens vai vairāki neatkarīgi notikumi, kuri saistīti ar sākotnējo operacionālā riska notikumu, kuri nošķirti laikā un kuros līdzekļi vai saimniecisko labumu ienākošās plūsmas tiek saņemtas no trešās personas. |
Iestādes uztur pastāvīgi atjauninātu neto zaudējumu aprēķinu katram konkrētajam operacionālā riska notikumam. Šajā nolūkā iestādes atjaunina neto zaudējumu aprēķinu, pamatojoties uz novērotajām vai aplēstajām bruto zaudējumu un atgūto summu izmaiņām katrā no pēdējiem 10 finanšu gadiem. Ja zaudējumi, kas saistīti ar vienu un to pašu operacionālā riska notikumu, tiek novēroti vairāku finanšu gadu laikā minētajā 10 gadu laikposmā, iestāde aprēķina un uztur atjauninātus šādus datus:
neto zaudējumi, bruto zaudējumi un atgūtā summa par katru finanšu gadu tajā 10 gadu laikposmā, kurā reģistrēti minētie neto zaudējumi, bruto zaudējumi un atgūtā summa;
apkopotie neto zaudējumi, apkopotie bruto zaudējumi un apkopotā atgūtā summa par visiem attiecīgajiem 10 gadu laikposma finanšu gadiem.
Šā panta 1. punkta nolūkos bruto zaudējumu aprēķinā iekļauj šādus posteņus:
tiešās izmaksas, piemēram, vērtības samazināšanos, norēķinus, par kaitējuma atlīdzināšanu samaksātās summas, soda naudas un nokavējuma procentus un maksas par juridiskiem pakalpojumiem, iestādes peļņas un zaudējumu pārskatā un aktīva vērtības samazinājumus saistībā ar operacionālā riska notikumu, tostarp:
ja operacionālā riska notikums ir saistīts ar tirgus risku – tirgus pozīciju slēgšanas izmaksas operacionālā riska posteņu reģistrēto zaudējumu summā;
ja maksājumi ir saistīti ar iestādes nepilnībām vai nepietiekamiem procesiem – soda naudas, procentu maksas, maksājumu kavējumu maksas, maksas par juridiskiem pakalpojumiem un nodokli bez sākotnēji maksājamās nodokļa summas, ja vien minētā summa jau nav iekļauta saskaņā ar e) apakšpunktu;
izmaksas, kas radušās operacionālā riska notikuma rezultātā, tostarp ārējos izdevumus ar tiešu saikni ar operacionālā riska notikumu, un remonta vai aizstāšanas izmaksas, kas radušās, lai atjaunotu situāciju, kāda bija pirms operacionālā riska notikuma;
uzkrājumus vai rezerves, kas ņemti vērā peļņas un zaudējumu pārskatā pret iespējamo operacionālo zaudējumu ietekmi, tostarp no pārkāpumu gadījumiem;
zaudējumus, kas izriet no operacionālā riska notikumiem ar galīgu finansiālu ietekmi un kas uz laiku iegrāmatoti pagaidu vai pārejas kontos un vēl nav atspoguļoti peļņas un zaudējumu pārskatā (“nenokārtotie zaudējumi”);
negatīvu ekonomisko ietekmi, kas iegrāmatota finanšu gadā un kas radusies tādu operacionālā riska notikumu dēļ, kuri ietekmē iepriekšējo finanšu gadu naudas plūsmas vai finanšu pārskatus (“zaudējumi laikā”).
Šā punkta pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos būtiskos nenokārtotos zaudējumus zaudējumu datu kopā iekļauj laikposmā, kas ir samērīgs ar nenokārtotā posteņa apmēru un ilgumu.
Šā punkta pirmās daļas e) apakšpunkta nolūkos iestāde zaudējumu datu kopā ietver būtiskus zaudējumus laikā, ja minētie zaudējumi radušies tādu operacionālā riska notikumu dēļ, kas pārsniedz vienu finanšu gadu. Iestādes finanšu gada operacionālā riska posteņa reģistrētajā zaudējumu summā iekļauj zaudējumus, kas rodas tādēļ, ka ir koriģētas iegrāmatošanas kļūdas, kas radušās kādā no iepriekšējiem finanšu gadiem, pat ja šie zaudējumi tieši neietekmē trešās personas. Ja pastāv būtiski zaudējumi laikā un operacionālā riska notikums tieši skar trešās personas, tostarp iestādes klientus, piegādātājus un darbiniekus, iestāde iekļauj arī oficiālo korekciju attiecībā uz iepriekš izdotiem finanšu pārskatiem.
Šā panta 1. punkta nolūkos no bruto zaudējumu aprēķina izslēdz šādus posteņus:
vispārējās uzturēšanas līgumu izmaksas par pamatlīdzekļiem;
iekšējos vai ārējos izdevumus nolūkā uzlabot uzņēmējdarbību pēc operacionālā riska notikuma zaudējumiem, tostarp atjauninājumus, uzlabojumus, riska novērtēšanas iniciatīvas un pilnveidojumus;
apdrošināšanas prēmijas.
Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma iestāde iesniedz visus dokumentus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu maksājumus, kuri saņemti un ņemti vērā operacionālā riska notikuma neto zaudējumu aprēķinā.
319. pants
Zaudējumu datu robežvērtības
320. pants
Zaudējumu izslēgšana
Iestāde var savai kompetentajai iestādei lūgt atļauju no sava gada operacionālā riska zaudējumu aprēķina izņēmuma kārtā izslēgt operacionālā riska notikumus, kas vairs nav būtiski iestādes riska profilam, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
iestāde var kompetentajai iestādei pierādīt, ka šo operacionālā riska zaudējumu pamatā esošā operacionālā riska notikuma cēloņa vairs nebūs;
kopējie neto zaudējumi, kas radušies no attiecīgā operacionālā riska notikuma, ir kādi no turpmāk minētajiem:
vienādi ar 10 % no iestādes vidējiem gada operacionālā riska zaudējumiem, ko aprēķina 10 finanšu gados un pamatojoties uz 319. panta 1. punktā minēto robežvērtību, vai šos 10 % pārsniedz, ja operacionālā riska zaudējumu notikums attiecas uz darbībām, kas joprojām ir daļa no uzņēmējdarbības rādītāja;
saistīti ar kādu operacionālā riska notikumu, kas attiecas uz darbībām, kuras ir izslēgtas no uzņēmējdarbības rādītāja saskaņā ar 315. panta 2. punktu;
operacionālā riska zaudējumi zaudējumu datubāzē ir bijuši vismaz vienu gadu, izņemot, ja operacionālā riska zaudējumi ir saistīti ar darbībām, kas izslēgtas no uzņēmējdarbības rādītāja saskaņā ar 315. panta 2. punktu.
Šā punkta pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos minimālais viena gada laikposms sākas dienā, kad zaudējumu datu kopā iekļautais operacionālā riska notikums pirmo reizi kļuvis lielāks par 319. panta 1. punktā noteikto būtiskuma robežvērtību.
Iestāde, kas pieprasa 1. punktā minēto atļauju, sniedz kompetentajai iestādei dokumentētu pamatojumu operacionālā riska notikuma izslēgšanai izņēmuma kārtā, tostarp:
operacionālā riska notikuma aprakstu;
pierādījumu, ka zaudējumi no operacionālā riska notikuma pārsniedz 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minēto būtiskuma robežvērtību attiecībā uz zaudējumu izslēgšanu, tostarp datumu, kurā minētais operacionālā riska notikums ir pārsniedzis būtiskuma robežvērtību;
datumu, kurā attiecīgais operacionālā riska notikums tiktu izslēgts, ņemot vērā 1. punkta c) apakšpunktā noteikto minimālo turēšanas periodu;
iemeslu, kāpēc operacionālā riska notikums vairs nav uzskatāms par būtisku iestādes riska profilam;
pierādījumu, ka nav līdzīgu vai vēl atlikušu juridisko riska darījumu un ka izslēdzamais operacionālā riska notikums nav saistīts ar citām darbībām vai produktiem;
pārskatus par neatkarīgu iestādes pārskatīšanu vai validēšanu, kas apstiprina, ka operacionālā riska notikums vairs nav būtisks un ka nav līdzīgu vai vēl atlikušu juridisko riska darījumu;
pierādījumu, ka iestādes kompetentās struktūras, izmantojot iestādes apstiprināšanas procesus, ir apstiprinājušas operacionālā riska notikuma izslēgšanas pieprasījumu, un šāda apstiprinājuma datumu;
operacionālā riska notikuma izslēgšanas ietekmi uz gada operacionālā riska zaudējumiem.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2027. gada 10. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
321. pants
Zaudējumu no apvienotām vai iegādātām sabiedrībām vai darbībām iekļaušana
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2027. gada 10. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā panta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
322. pants
Zaudējumu datu pilnīgums, precizitāte un kvalitāte
323. pants
Operacionālā riska pārvaldības satvars
Iestādes ir ieviesušas:
labi dokumentētu operacionālā riska novērtēšanas un pārvaldības sistēmu, kura ir cieši integrēta ikdienas riska pārvaldības procesos, kura ir neatņemama iestādes operacionālā riska profila uzraudzības un kontroles procesa daļa un kurā ir noteikti skaidri pienākumi; operacionālā riska novērtēšanas un pārvaldības sistēma identificē iestādes pakļautību operacionālajam riskam un izseko attiecīgajiem operacionālā riska datiem, tostarp datiem par būtiskiem zaudējumiem;
operacionālā riska pārvaldības funkciju, kas ir neatkarīga no iestādes uzņēmējdarbības un darbības struktūrvienībām;
ziņošanas augstākajai vadībai sistēmu, kas nodrošina operacionālā riska pārskatus attiecīgajām iestādes funkcijām;
sistēmu regulārai uzraudzībai un ziņošanai par pakļautību operacionālajam riskam un zaudējumu pieredzi, kā arī procedūras, ar ko veic piemērotus koriģējošus pasākumus;
atbilstības nodrošināšanas kārtību, un politiku attiecībā uz rīcību neatbilstības gadījumā;
regulāru iestādes operacionālā riska novērtēšanas un pārvaldības procesu un sistēmu pārskatīšanu, ko veic iekšējie vai ārējie revidenti, kuriem ir nepieciešamās zināšanas;
iekšējos validācijas procesus, kuru darbība ir pilnvērtīga un efektīva;
pārredzamas un pieejamas datu plūsmas un procesus, kas saistīti ar iestādes operacionālā riska novērtēšanas sistēmu.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2027. gada 10. janvārim
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
IV
SADAĻA
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TIRGUS RISKU
1.
NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
325. pants
Pieejas, kā aprēķināt pašu kapitāla prasības tirgus riskam
Iestāde aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku visās savās tirdzniecības portfeļa pozīcijās un visās savās netirdzniecības portfeļa pozīcijās, kuras ietekmē ārvalstu valūtas risks vai preču risks, saskaņā ar šādām pieejām:
alternatīvo standartizēto pieeju, kas izklāstīta 1.a nodaļā;
alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kas izklāstīta 1.b nodaļā, attiecībā uz tām pozīcijām, kas piesaistītas tirdzniecības nodaļām, attiecībā uz kurām iestādei tās kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju izmantot minēto alternatīvo pieeju, kā noteikts 325.az panta 1. punktā;
vienkāršoto standartizēto pieeju, kas minēta šā panta 2. punktā, ar noteikumu, ka iestāde atbilst 325.a panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem.
Atkāpjoties no pirmās daļas, iestāde neaprēķina pašu kapitāla prasības ārvalstu valūtas riskam attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām un netirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas pakļautas ārvalstu valūtas riskam, ja šīs pozīcijas ir atskaitītas no iestādes pašu kapitāla. Iestāde dokumentē, kā tā izmanto šajā apakšpunktā paredzēto atkāpi, tostarp tās ietekmi un būtiskumu, un pēc pieprasījuma attiecīgo informāciju dara pieejamu savai kompetentajai iestādei.
Pašu kapitāla prasības tirgus riskam, kas aprēķinātas saskaņā ar vienkāršoto standartizēto pieeju, ir summa, ko veido attiecīgi piemērojamas šādas pašu kapitāla prasības:
pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku, kuras minētas 2. nodaļā, reizinātas ar:
1,3 parāda instrumentu pozīciju vispārējiem un specifiskajiem riskiem, izņemot vērtspapīrošanas instrumentus, kuri minēti 337. pantā;
3,5 kapitāla vērtspapīru instrumentu pozīciju vispārējiem un specifiskajiem riskiem;
pašu kapitāla prasības attiecībā uz ārvalstu valūtas risku, kuras minētas 3. nodaļā, reizinātas ar 1,2 ;
pašu kapitāla prasības attiecībā uz preču risku, kuras minētas 4. nodaļā, reizinātas ar 1,9 ;
pašu kapitāla prasības attiecībā uz vērtspapīrošanas instrumentiem, kuras minētas 337. pantā.
Vērtspapīrošanas pozīcijas un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem, tiek iekļautas ACTP:
pozīcijas nav ne atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijas, ne iespēju līgums attiecībā uz vērtspapīrošanas laidienu, ne arī kādi citi vērtspapīrošanas riska darījumu atvasinātie instrumenti, kas nenodrošina proporcionālas tiesības uz vērtspapīrošanas laidiena ieņēmumiem;
visi pamatā esošie instrumenti ir:
ar vienu parādnieku saistītie instrumenti, tostarp ar vienu parādnieku saistītie kredītu atvasinātie instrumenti, kuriem pastāv likvīds divvirzienu tirgus;
parasti tirgotie indeksi, kas balstīti uz i) punktā minētajiem instrumentiem.
Uzskata, ka divvirzienu tirgus pastāv tur, kur ir neatkarīgi godprātīgi piedāvājumi pirkt un pārdot tā, ka cenu, kas ir loģiski saistīta ar pēdējās tirdzniecības cenu, vai pašreizējās godprātīgās konkurējošās pirkšanas un pārdošanas kotējumu var noteikt vienas dienas laikā un norēķināties par tādu cenu samērā īsā laikā, kas atbilst tirdzniecības praksei.
Pozīcijas ar jebkuru turpmāk minēto pamatā esošo instrumentu neiekļauj ACTP:
pamatā esoši instrumenti, kas ir iedalīti 112. panta h) vai i) punktā minētajā riska darījumu kategorijā;
prasījums pret īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, kas tieši vai netieši nodrošināta ar pozīciju, kas saskaņā ar 6. punktu pati par sevi neatbilstu iekļaušanai ACTP.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2025. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
325.a pants
Vienkāršotās standartizētās pieejas izmantošanas nosacījumi
►M17 Iestāde var aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku, izmantojot 325. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto vienkāršoto standartizēto pieeju, ar noteikumu, ka to iestādes bilances un ārpusbilances darījumu apmērs, kurus ietekmē tirgus risks, nepārsniedz nevienu no turpmāk minētajām robežvērtībām, pamatojoties uz novērtējumu, ko veic katru mēnesi, izmantojot mēneša pēdējās dienas datus: ◄
10 % no iestādes kopējiem aktīviem;
EUR 500 miljoni.
Iestādes aprēķina savu bilances un ārpusbilances darījumu apmēru, uz ko attiecas tirgus risks, izmantojot katra mēneša pēdējās dienas datus un ievērojot šādas prasības:
iekļauj visas pozīcijas, kas piesaistītas tirdzniecības portfelim, izņemot kredītu atvasinātos instrumentus, kas atzīti kā iekšējās riska ierobežošanas pozīcijas netirdzniecības portfeļa kredītriska riska darījumos, un kredītu atvasināto instrumentu darījumus, kas pilnībā izlīdzina tirgus risku, kas piemīt iekšējo risku ierobežošanas pozīcijām, kā minēts 106. panta 3. punktā;
iekļauj visas netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kuras ietekmē ārvalstu valūtas risks vai preču risks, izņemot pozīcijas, kuras ir izslēgtas no pašu kapitāla prasību aprēķina attiecībā uz ārvalstu valūtas risku saskaņā ar 104.c pantu vai kuras ir atskaitītas no iestādes pašu kapitāla;
visas pozīcijas vērtē pēc to tirgus vērtībām konkrētajā datumā, izņemot pozīcijas, kas minētas b) apakšpunktā; ja kādas tirdzniecības portfeļa pozīcijas tirgus vērtība konkrētā datumā nav pieejama, iestādes izmanto šīs tirdzniecības portfeļa pozīcijas patieso vērtību minētajā datumā; ja kādas tirdzniecības portfeļa pozīcijas patiesā vērtība un tirgus vērtība konkrētajā datumā nav pieejamas, iestādes izmanto minētās pozīcijas jaunāko tirgus vērtību vai patieso vērtību;
visas netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kuras ietekmē ārvalstu valūtu risks, atzīst par kopēju neto ārvalstu valūtas pozīciju un vērtē saskaņā ar 352. pantu;
visas netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kuras ietekmē preču risks, vērtē saskaņā ar 357. un 358. pantu;
apkopotās garās pozīcijas absolūto vērtību saskaita ar apkopotās īsās pozīcijas absolūto vērtību.
Šā punkta pirmajā daļā garo un īso pozīciju nozīme ir tāda pati kā 94. panta 3. punktā izklāstītā nozīme.
Pirmajā daļā apkopotās garās (īsās) pozīcijas vērtība ir vienāda ar to atsevišķo garo (īso) pozīciju vērtību summu, kas iekļautas aprēķinā saskaņā ar minētās daļas a) un b) apakšpunktu.
►M17 Iestādes pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku pārtrauc aprēķināt saskaņā ar 325. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto pieeju trīs mēnešu laikā pēc kāda no šādiem gadījumiem: ◄
iestāde trīs mēnešus pēc kārtas neatbilst 1. punkta a) vai b) apakšpunktā izklāstītajam nosacījumam; vai
iestāde vairāk nekā sešus mēnešus pēdējo 12 mēnešu laikā neatbilst 1. punkta a) vai b) apakšpunktā izklāstītajam nosacījumam.
▼M17 —————
325.b pants
Atļauja attiecībā uz konsolidētajām prasībām
Iestādes var piemērot 1. punktu tikai ar kompetento iestāžu atļauju, ko piešķir, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
grupā ir pienācīga pašu kapitāla sadale;
regulatīvā, juridiskā vai līgumiskā sistēma, kurā iestādes darbojas, garantē savstarpēju finansiālu atbalstu grupas iekšienē.
Ja uzņēmumi atrodas trešās valstīs, papildus 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem tiek nodrošināta arī visu šādu nosacījumu izpilde:
šie uzņēmumi ir saņēmuši atļauju trešā valstī un vai nu atbilst kredītiestāžu definīcijai, vai ir atzītas trešās valsts ieguldījumu brokeru sabiedrības;
šie uzņēmumi individuāli atbilst pašu kapitāla prasībām, kas ir līdzvērtīgas šajā regulā noteiktajām prasībām;
attiecīgajās trešās valstīs nav noteikumu, kas varētu būtiski ietekmēt līdzekļu pārvešanu grupas iekšienē.
Ja kompetentā iestāde nav piešķīrusi 2. punktā minēto atļauju vismaz vienai iestādes grupas iestādei vai uzņēmumam, tad, lai konsolidēti aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar šo sadaļu, piemēro šādas prasības:
izmantojot 1. punktā noteikto procedūru, iestāde neto pozīcijas un pašu kapitāla prasības saskaņā ar šo sadaļu aprēķina visām tām pozīcijām grupas iestādēs vai uzņēmumos, attiecībā uz kurām iestādei ir piešķirta 2. punktā minētā atļauja;
iestāde neto pozīcijas un pašu kapitāla prasības saskaņā ar šo sadaļu aprēķina atsevišķi visām tām pozīcijām katrā grupas iestādē vai uzņēmumā, attiecībā uz kurām iestādei nav piešķirta 2. punktā minētā atļauja;
iestāde kopējās pašu kapitāla prasības saskaņā ar šo sadaļu aprēķina konsolidēti, saskaitot saskaņā ar šā punkta a) un b) apakšpunktu aprēķinātās summas.
Pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minēto aprēķinu nolūkos tajos minētās iestādes un uzņēmumi izmanto to pašu pārskata sniegšanas valūtu, ko izmanto, lai grupai konsolidēti aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar šo sadaļu.
1.A
NODAĻA
Alternatīvā standartizētā pieeja
325.c pants
Alternatīvās standartizētās pieejas piemērošanas joma, struktūra un kvalitatīvās prasības
Iestādes aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar alternatīvo standartizēto pieeju portfelim, ko veido tirdzniecības portfeļa pozīcijas vai netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kuras ietekmē ārvalstu valūtu un preču risks, kā summu, kas sastāv no šādām trim sastāvdaļām:
pašu kapitāla prasība saskaņā ar metodi, kuras pamatā ir jutīgums un kura izklāstīta 2. iedaļā;
pašu kapitāla prasības attiecībā uz saistību neizpildes risku, kas izklāstītas 5. iedaļā un ko piemēro tikai tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas norādītas minētajā iedaļā;
pašu kapitāla prasības atlikušajiem riskiem, kas izklāstītas 4. iedaļā un ko piemēro tikai tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas norādītas minētajā iedaļā.
Pirmajā daļā “trešās personas uzņēmums” ir uzņēmums, kurš sniedz revīzijas vai konsultāciju pakalpojumus iestādēm un kuram ir darbinieki ar pietiekamām prasmēm jautājumos par tirgus risku.
Šā panta 5. punktā minētā alternatīvās standartizētās pieejas pārskatīšana attiecas gan uz uzņēmējdarbības tirdzniecības struktūrvienību, gan uz neatkarīgās riska kontroles struktūrvienības darbībām, un tajā novērtē vismaz turpmāk minēto:
iekšējo politiku, procedūras un kontroles pasākumus, kas paredzēti, lai uzraudzītu un nodrošinātu atbilstību šā panta 1. punktā minētajām prasībām;
riska pārvaldības sistēmas un procesu dokumentācijas un šā panta 4. punktā minētās riska kontroles struktūrvienības sistēmiskās organizācijas atbilstību;
to jutīguma aprēķinu un procesa precizitāti, ko izmanto, lai iegūtu minētos aprēķinus no iestādes cenu noteikšanas modeļiem, kas kalpo par pamatu ziņošanai par peļņu un zaudējumiem augstākajai vadībai, kā minēts 325.t pantā;
pārbaudes procesu, ko iestāde izmanto, lai izvērtētu to datu avotu konsekvenci, savlaicīgumu un ticamību, kurus izmanto, aprēķinot pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar alternatīvo standartizēto pieeju, tostarp šo datu avotu neatkarību.
Pirmajā daļā minēto pārskatīšanu iestāde veic vismaz reizi gadā vai retāk – līdz biežumam reizi divos gados –, ja iestāde kompetentajai iestādei var pierādīt, ka retāku pārskatīšanu attaisno tās tirdzniecības portfeļa darījumu apjoms, sistēmiskais nozīmīgums, būtība, apmērs un sarežģītība.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2028. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
325.d pants
Definīcijas
Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:
“riska klase” ir viena no šādām septiņām kategorijām:
vispārīgais procentu likmju risks;
nevērtspapīrošanas kredītriska starpības risks (CSR);
vērtspapīrošanas, kas nav ietverta alternatīvas korelācijas tirdzniecības portfelī, kredītriska starpības risks (CSR ārpus ACTP);
vērtspapīrošanas, kas ietverta alternatīvas korelācijas tirdzniecības portfelī, kredītriska starpības risks (ACTP CSR);
kapitāla vērtspapīru risks;
preču risks;
ārvalstu valūtas risks;
“jutīgums” ir pozīcijas vērtības relatīvā maiņa, kuras cēlonis ir vērtības maiņa vienam no šīs pozīcijas būtiskajiem riska faktoriem un kura aprēķināta, izmantojot iestādes cenu noteikšanas modeli saskaņā ar 3. iedaļas 2. apakšiedaļu;
“kopa” ir pozīciju apakškategorija vienā riska klasē ar līdzīgu riska profilu, kurai piesaista riska pakāpi saskaņā ar šīs nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļu.
325.e pants
Ar jutīgumu saistītās metodes sastāvdaļas
Iestādes aprēķina pašu kapitāla prasību attiecībā uz tirgus risku, izmantojot ar jutīgumu saistīto metodi, apkopojot šādas trīs pašu kapitāla prasības saskaņā ar 325.h pantu:
pašu kapitāla prasības attiecībā uz delta risku, kas saistīts ar instrumenta vērtības maiņas risku, ko rada pārmaiņas ar tā svārstīgumu nesaistītos riska faktoros;
pašu kapitāla prasības attiecībā uz vega risku, kas saistīts ar instrumenta vērtības maiņas risku, ko rada pārmaiņas ar tā svārstīgumu saistītos riska faktoros;
pašu kapitāla prasības attiecībā uz līknes risku, kas saistīts ar instrumenta vērtības maiņas risku, ko rada pārmaiņas galvenajos ar svārstīgumu nesaistītos riska faktoros, uz kuriem neattiecas pašu kapitāla prasības delta riskam.
Lai veiktu 1. punktā minētos aprēķinus:
uz visām instrumentu pozīcijām ar izvēles iespēju attiecas pašu kapitāla prasības, kas minētas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, attiecībā uz riskiem, kas nav 325.u panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto instrumentu eksotiski pamatā esoši aktīvi;
uz visām instrumentu pozīcijām bez izvēles iespējas attiecas tikai pašu kapitāla prasības, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, attiecībā uz riskiem, kas nav 325.u panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto instrumentu eksotiski pamatā esoši aktīvi.
Šīs nodaļas nolūkos instrumenti ar izvēles iespēju, cita starpā, ietver: dzēšanu, pārdošanu, augšējos un apakšējos ierobežojumus, mijmaiņas iespējas līgumus, barjeras iespēju līgumus un eksotiskus iespēju līgumus. Iegultos iespēju līgumus, piemēram priekšapmaksas vai rīcības iespēju līgumus, uzskata par atsevišķām pozīcijām iespēju līgumos, lai varētu aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku.
Šīs nodaļas nolūkos instrumentus, kuru naudas plūsmas var aprakstīt kā pamatā esošās nosacītās summas lineāru funkciju, uzskata par instrumentiem bez izvēles iespējas.
Iestāde, kas izvēlas izmantot pirmajā daļā izklāstīto pieeju, par to paziņo savai kompetentajai iestādei vismaz trīs mēnešus pirms pirmās izmantošanas. Pēc tam, kad šie trīs mēneši ir pagājuši un ja kompetentā iestāde nav paudusi iebildumus, iestāde var izmantot šo pieeju, līdz kompetentā iestāde informē iestādi, ka tai vairs nav atļauts to darīt.
Iestāde, kas vēlas pārtraukt izmantot pirmajā daļā izklāstīto pieeju, par to paziņo savai kompetentajai iestādei vismaz trīs mēnešus pirms šādas izmantošanas pārtraukšanas. Iestāde var pārtraukt piemērot minēto pieeju, ja vien kompetentā iestāde šajā trīs mēnešu laikposmā nav paudusi iebildumus.
325.f pants
Pašu kapitāla prasības delta un vega riskiem
Neto jutīgumu pret katru riska faktoru katrā kopāreizina ar atbilstīgo riska pakāpi, kas noteikta 6. iedaļā, radot svērto jutīgumu pret katru riska faktoru minētajā kopā, saskaņā ar šādu formulu:
|
WSk |
= |
svērtais jutīgums; |
|
RWk |
= |
riska pakāpe; un |
|
sk |
= |
riska faktors. |
Svērto jutīgumu pret dažādiem riska faktoriem katrā kopāapkopo saskaņā ar turpmāk doto formulu, ja daudzums kvadrātsaknes funkcijā tiek samazināts līdz nullei, radot ar kopu saistītu jutīgumu. Izmanto atbilstīgās korelācijas svērtam jutīgumam tajā pašā kopā (ρkl), kā noteikts 6. iedaļā.
|
Kb |
= |
ar kopu saistīts jutīgums; un |
|
WS |
= |
svērtais jutīgums. |
Ar kopu saistīto jutīgumu aprēķina katrai kopai riska klases ietvaros saskaņā ar 5., 6. un 7. punktu. Kad ar kopu saistītais jutīgums ir aprēķināts visām kopām, svērto jutīgumu pret visiem riska faktoriem šajās kopās apkopo saskaņā ar turpmāk minēto formulu, izmantojot atbilstīgas korelācijas γbc svērtajam jutīgumam dažādās kopās, kas noteiktas 6. iedaļā, radot ar riska klasi saistītu delta vai vega pašu kapitāla prasību (risk-class specific delta or vega own funds requirement):
kur:
|
Sb |
= |
Σk WSk visiem riska faktoriem kopā “b” un Sc=Σk WSk kopā “c”; ja minētās vērtības attiecībā uz Sb un Sc rada negatīvu skaitli kopējai summai , iestāde aprēķina ar riska klasi saistītās delta vai vega risku pašu kapitāla prasības, izmantojot alternatīvu specifikāciju, ar ko. |
|
Sb |
= |
max [min (Σk WSk, Kb), – Kb] visiem riska faktoriem kopā “b” un |
|
Sc |
= |
max [min (Σk WSk, Kc), – Kc] visiem riska faktoriem kopā “c”. |
Ar riska klasi saistītās pašu kapitāla prasības attiecībā uz delta vai vega risku aprēķina katrai riska klasei saskaņā ar 1.–8. punktu.
325.g pants
Pašu kapitāla prasības attiecībā uz izliekuma [līknes] risku
Attiecībā uz konkrēto riska faktoru iestādes šos aprēķinus veic, ievērojot neto principu, visās to instrumentu pozīcijās, kuriem piemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz izliekuma [līknes] risku un kuriem piemīt šis riska faktors.
kur:
|
i |
= |
indekss, kas apzīmē visas 1. punktā minētās instrumentu pozīcijas, tostarp riska koeficientu k; |
|
xk |
= |
riska faktora k pašreizējā vērtība; |
|
Vi (xk ) |
= |
instrumenta i vērtība, ko aplēš pēc iestādes cenu noteikšanas modeļa, pamatojoties uz riska faktora k pašreizējo vērtību; |
|
|
= |
instrumenta i vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar iestādes cenu noteikšanas modeli, pamatojoties uz riska faktora k vērtības augšupejošu pārbīdi; |
|
|
= |
instrumenta i vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar iestādes cenu noteikšanas modeli, pamatojoties uz riska faktora k vērtības lejupvērstu pārbīdi; |
|
|
= |
riska pakāpe, kas piemērojama riska faktoram k, ko nosaka saskaņā ar 6. iedaļu; |
|
sik |
= |
instrumenta i delta jutīgums attiecībā uz riska faktoru k, kas aprēķināts saskaņā ar 325.r pantu. |
Šā panta 2. punktā minētā aprēķina vajadzībām, ja xk ir līkne riska faktoriem, kas piešķirti GIRR, CSR un preču riska klasēm, sik ir summa, ko veido līknes riska faktoru delta jutīgumi visos līknes termiņos.
kur:
|
b |
= |
indekss, kas apzīmē konkrētas riska klases kopu; |
|
Kb |
= |
pašu kapitāla prasība attiecībā uz izliekuma [līknes] risku kopai b; |
|
pkl |
= |
kopas iekšējās korelācijas starp riska faktoriem k un l, kā noteikts 6. iedaļā; |
|
k, l |
= |
indeksi, kas apzīmē visus 1. punktā minēto instrumentu riska faktorus, kas iedalīti kopā b; |
|
() |
= |
augšupvērstā neto izliekuma [līknes] riska pozīcija; |
|
() |
= |
lejupvērstā neto izliekuma [līknes] riska pozīcija. |
kur:
|
b, c |
= |
indeksi, kas apzīmē visas attiecīgās riska klases kopas, kas atbilst 1. punktā minētajiem instrumentiem; |
|
Kb |
= |
pašu kapitāla prasība attiecībā uz izliekuma [līknes] risku kopai b; |
|
γbc |
= |
kopas iekšējās korelācijas starp 6. iedaļā noteiktajām kopām b un c. |
325.h pants
Ar riska klasi saistīto pašu kapitāla prasību apkopošana delta, vega un izliekuma riskiem
Procesu, kurā aprēķina ar riska klasi saistīto pašu kapitāla prasības delta, vega un izliekuma riskiem, kas raksturoti 325.f un 325.g pantā, katrai riska klasei veic trīs reizes, katrreiz izmantojot citu korelācijas parametru kopu ρkl (korelācijai starp riska faktoriem katrā kopā) un γbc (korelācijai starp kopām katrā riska klasē). Katra no šīm trim kopām atbilst citam scenārijam, proti:
“vidējas korelācijas” scenārijs, kur korelācijas parametri ρkl un γbc netiek mainīti, salīdzinot ar 6. iedaļā norādītajiem parametriem;
“augstas korelācijas” scenārijs, kur korelācijas parametrus ρkl un γbc, kas norādīti 6. iedaļā, vienādi reizina ar 1,25, un uz ρkl un γbc attiecas ierobežojums 100 %;
“zemās korelācijas” scenāriju, saskaņā ar kuru korelācijas parametrus ρkl un γbc, kas noteikti 6. iedaļā, attiecīgi aizstāj ar un .
325.i pants
Indeksa instrumentiem un citiem instrumentiem ar vairākiem pamatā esošiem aktīviem piemērojamā procedūra
Iestādes attiecībā uz indeksu un citiem instrumentiem ar vairākiem pamatā esošajiem aktīviem izmanto caurskatīšanas pieeju saskaņā ar šādiem noteikumiem:
lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības delta un izliekuma [līknes] riskam, iestādes uzskata, ka tās tur atsevišķas pozīcijas tieši indeksa vai citu instrumentu ar vairākiem pamatā esošiem aktīviem pamatā esošajās sastāvdaļās, izņemot pozīciju ACTP iekļautā indeksā, attiecībā uz kuru tās aprēķina atsevišķu jutīgumu pret indeksu;
iestādēm ir atļauts veikt savstarpēju ieskaitu jutīgumam pret riska faktoru konkrētai indeksa instrumenta vai citā instrumenta ar vairākiem pamatā esošajiem aktīviem sastāvdaļai ar jutīgumu pret vienu un to pašu riska faktoru tai pašai ar vienu parādnieku saistītu instrumentu sastāvdaļai, izņemot ACTP iekļautās pozīcijas;
lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības vega riskam, iestādes var vai nu uzskatīt, ka tās tur atsevišķas pozīcijas tieši indeksa vai citu instrumentu ar vairākiem pamatā esošiem aktīviem pamatā esošajās sastāvdaļās, vai aprēķināt atsevišķu jutīgumu pret minētā instrumenta pamatā esošo aktīvu. Pēdējā gadījumā iestādes šādi piešķir atsevišķo jutīgumu pret attiecīgo kopu, kā noteikts 1. iedaļas 6. apakšiedaļā:
ja, ņemot vērā minētā indeksa svērumus, vairāk nekā 75 % no šā indeksa sastāvdaļām tiktu attiecināti uz to pašu kopu, iestādes piešķir jutīgumu pret minēto kopu un uzskata, ka tas ir ar vienu parādnieku saistīts jūtīgums šajā kopā;
visos citos gadījumos iestādes piešķir jutīgumu pret attiecīgo indeksa kopu.
Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, iestādes var aprēķināt atsevišķu jutīgumu pret pozīciju biržas sarakstā iekļautā kapitāla vērtspapīru vai kredīta indeksā, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības delta un izliekuma [līknes] riskiem, ja izliekuma [līknes] riski, kas paredzēti biržas sarakstā iekļautajā kapitāla vērtspapīru vai kredīta indeksā, atbilst 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādā gadījumā iestādes šādi piešķir atsevišķo jutīgumu pret attiecīgo kopu, kā noteikts 1. iedaļas 6. apakšiedaļā:
ja, ņemot vērā minētā indeksa svērumus, vairāk nekā 75 % no biržas sarakstā iekļautā indeksa sastāvdaļām tiktu attiecināti uz to pašu kopu, šo jutīgumu piešķir pret minēto kopu un uzskata, ka tas ir ar vienu parādnieku saistīts jūtīgums šajā kopā;
visos citos gadījumos iestādes piešķir jutīgumu pret attiecīgo biržas sarakstā iekļautā indeksa kopu.
Iestādes var izmantot 2. punktā izklāstīto pieeju attiecībā uz instrumentiem, kas atsaucas uz biržas sarakstā iekļautu kapitāla vērtspapīru vai kredītu indeksu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
ir zināmas biržas sarakstā iekļautā indeksa sastāvdaļas un to attiecīgie svērumi šajā indeksā;
biržas sarakstā iekļautajā indeksā ietvertas vismaz 20 sastāvdaļas;
neviena no biržas sarakstā iekļautā indeksa sastāvdaļām neveido vairāk kā 25 % no šā indeksa kopējās tirgus kapitalizācijas;
neviens kopums, kurš ietver vienu desmito daļu no birža sarakstā iekļautā indeksa sastāvdaļu kopskaita un kuru noapaļo līdz veselam skaitlim, neveido vairāk kā 60 % no minētā indeksa kopējās tirgus kapitalizācijas;
visu biržas sarakstā iekļautā indeksa sastāvdaļu kopējā tirgus kapitalizācija nav mazāka par 40 miljardiem EUR.
325.j pants
Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem piemērojamā procedūra
Iestāde aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz KIU pozīcijas tirgus risku, izmantojot vienu no turpmāk minētajām pieejām:
iestāde, kas atbilst 104. panta 8. punkta a) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam, aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz minētās pozīcijas tirgus risku, katru mēnesi izskatot KIU pamatā esošās pozīcijas tā, it kā šīs pozīcijas būtu tieši iestādes turētas;
iestāde, kas atbilst 104. panta 8. punkta b) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam, aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz minētās pozīcijas tirgus risku, izmantojot kādu no turpmāk minētajām pieejām:
tā KIU pozīciju uzskata par vienu kapitāla pozīciju, kas 325.ap panta 1. punkta 8. tabulā iedalīta kopā “citi sektori”;
tā ņem vērā ierobežojumus, kas noteikti KIU pilnvarās un attiecīgajos tiesību aktos.
Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta ii) punktā minētā aprēķina nolūkos pašu kapitāla prasības attiecībā uz darījuma partnera kredītrisku un pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku, ko rada KIU atvasināto instrumentu pozīcijas, iestāde var aprēķināt, izmantojot vienkāršoto pieeju, kas paredzēta 132.a panta 3. punktā.
Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto pieeju nolūkā iestāde:
pozīcijai KIU piemēro 5. iedaļā noteiktās pašu kapitāla prasības attiecībā uz saistību neizpildes risku un 4. iedaļā noteikto atlikušā riska papildinājumu, ja minētā KIU pilnvaras ļauj tam ieguldīt riska darījumos, uz kuriem attiecas minētās pašu kapitāla prasības; kad iestāde izmanto šā panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minēto pieeju, tā pozīciju KIU uzskata par vienu kapitāla pozīciju bez reitinga, kas 325.y panta 1. punktā iekļautajā 2. tabulā iedalīta kopā “bez kategorijas”; un
attiecībā uz visām pozīcijām tajā pašā KIU izmanto vienu un to pašu pieeju no pieejām, kas noteiktas šā panta 1. punkta b) apakšpunktā, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības atsevišķi kā atsevišķu portfeli.
Tomēr, ja dati par pēdējiem 12 mēnešiem nav pilnībā pieejami, iestāde, kurai jāsaņem kompetentās iestādes atļauja, var izmantot gada ienākumu atšķirības laikposmā, kas ir īsāks par 12 mēnešiem.
Iestāde izmanto to pašu hipotētisko portfeli, kas minēts pirmajā daļā, lai attiecīgā gadījumā aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz saistību neizpildes risku, kas noteikts 5. iedaļā, un atlikušā riska papildinājumu, kas noteikts 4. iedaļā pozīcijai KIU.
Iestādes izstrādāto metodiku, kas paredzēta, lai noteiktu hipotētiskos visu pozīciju portfeļus KIU, kuriem izmanto pirmajā daļā minētos aprēķinus, apstiprina tās kompetentā iestāde.
Lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz KIU pozīcijas tirgus risku saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto pieeju, iestādes šāda aprēķina veikšanai var izmantot trešo personu ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
trešā persona ir kāda no turpmāk minētajām:
KIU depozītārā iestāde vai depozītārā finanšu iestāde ar noteikumu, ka KIU iegulda tikai vērtspapīros un nogulda visus vērtspapīrus minētajā depozitārajā iestādē vai depozitārajā finanšu iestādē;
tiem KIU, uz ko neattiecas šā apakšpunkta i) punkts, – KIU pārvaldes sabiedrība ar noteikumu, ka KIU pārvaldes sabiedrība atbilst 132. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem kritērijiem;
pārdevējs, kas ir trešā persona, ar nosacījumu, ka datus, informāciju vai riska rādītājus sniedz vai aprēķina trešās personas, kas minētas šā apakšpunkta i) vai ii) punktā, vai cits šāds pārdevējs, kas ir trešā persona;
trešā persona sniedz iestādei piemērotus datus, informāciju vai riska rādītājus, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību attiecībā uz KIU pozīcijas tirgus risku saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto pieeju;
iestādes ārējais revidents ir apstiprinājis šā punkta b) apakšpunktā minēto trešās personas datu, informācijas vai riska rādītāju piemērotību, un iestādes kompetentajai iestādei pēc pieprasījuma ir neierobežota piekļuve minētajiem datiem, informācijai vai riska rādītājiem.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2027. gada 10. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
325.k pants
Sākotnējās izvietošanas pozīcijas
Iestādes piemēro vienu no atbilstošajiem reizinātājiem, kas uzskaitīti 1. tabulā, lai veiktu jutīguma savstarpēju ieskaitu visām sākotnējās izvietošanas pozīcijām katrā atsevišķā emitentā, izņemot tās sākotnējās izvietošanas pozīcijas, uz kurām pieteikušās vai kurām pakārtotu sākotnējo izvietošanu veic trešās personas, pamatojoties uz oficiāliem nolīgumiem, un aprēķina pašu kapitāla prasības tirgus riskam saskaņā ar pieeju, kas izklāstīta šajā nodaļā, pamatojoties uz koriģētu neto jutīgumu.
1. tabula
|
0. darba diena |
0 % |
|
1. darba diena |
10 % |
|
2. un 3. darba diena |
25 % |
|
4. darba diena |
50 % |
|
5. darba diena |
75 % |
|
pēc 5. darba dienas |
100 % |
Šā panta nolūkā “0. darba diena” ir tā darba diena, kurā iestādei bez nosacījumiem jāpieņem zināms vērtspapīru apjoms par norunātu cenu.
325.l pants
Vispārīgie procentu likmju riska faktori
Delta vispārīgajiem procentu likmju riska faktoriem, ko piemēro pret procentu likmi jutīgiem instrumentiem, ir attiecīgas bezriska likmes katrai valūtai un katram no šādiem termiņiem: 0,25 gadi, 0,5 gadi, 1 gads, 2 gadi, 3 gadi, 5 gadi, 10 gadi, 15 gadi, 20 gadi un 30 gadi. Iestādes piesaista riska faktorus konkrētiem punktiem, lineāri interpolējot vai izmantojot metodi, kas vislabāk sader ar cenu noteikšanas funkcijām, ko izmanto neatkarīga iestādes riska kontroles funkcija, lai ziņotu augstākajai vadībai par tirgus risku vai peļņu un zaudējumiem.
Ja dati par tirgus ietekmētām mijmaiņas līknēm, kas aprakstītas 2. punktā un šā punkta pirmajā daļā, ir nepietiekami, bezriska likmes var atvasināt no piemērotākās valsts obligāciju līknes konkrētajai valūtai.
Ja iestādes izmanto vispārējo procentu likmju riska faktorus, kas atvasināti saskaņā ar šā punkta otrajā daļā izklāstīto procedūru attiecībā uz valsts parāda instrumentiem, šos valsts parāda instrumentus neatbrīvo no kredītriska starpības riska pašu kapitāla prasībām. Gadījumos, kad nav iespējams atšķirt bezriska likmi no kredītriska starpības sastāvdaļas, jutīgumu pret šo riska faktoru piesaista gan vispārīgā procentu likmju riska, gan kredītriska starpības riska klasēm.
Iestādes piemēro papildu riska faktorus attiecībā uz inflācijas risku tiem parāda instrumentiem, kuru naudas plūsmas ir funkcionāli atkarīgas no inflācijas rādītājiem. Minētie papildu riska faktori sastāv no viena vektora, ko katrai valūtai veido tirgus ietekmētas inflācijas likmes ar dažādiem termiņiem. Katram instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik inflācijas likmes tiek izmantotas kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz minēto instrumentu.
Katrs starpvalūtu bāzes riska faktors sastāv no viena vektora ar starpvalūtu bāzi, ko katrai valūtai veido atšķirīgi termiņi. Katram parāda instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik inflācijas likmes tiek izmantotas kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz minēto instrumentu. Katra valūta veido atsevišķu kopu.
Iestādes aprēķina instrumenta jutīgumu pret starpvalūtu bāzes riska faktoru kā instrumenta vērtības maiņu saskaņā ar tā cenu noteikšanas modeli, kuru izraisa pārbīde par vienu bāzes punktu katrā šā vektora sastāvdaļā. Katra valūta veido atsevišķu kopu. Katrā kopāir divi iespējamie atšķirīgie riska faktori – bāze attiecībā uz euro un bāze attiecībā uz ASV dolāru, neatkarīgi no sastāvdaļu skaita katrā starpvalūtu bāzes vektorā. Maksimālais neto jutīgumu skaits katrā kopā ir divi.
Savstarpēja ieskaita nolūkos iestādes ņem vērā izsecināto svārstīgumu, kas saistīts ar to pašu bezriska likmi un attiecināts uz to pašu termiņu, lai veidotu to pašu riska faktoru.
Ja iestādes attiecina izsecināto svārstīgumu uz termiņiem, kā minēts šajā punktā, piemēro šādas prasības:
iespēju līguma termiņš ir savietots ar pamatā esošā instrumenta termiņu, jāņem vērā viens vienīgs riska faktors, ko attiecina uz minēto termiņu;
ja iespēju līguma termiņš ir īsāks par pamatā esošā instrumenta termiņu, ņem vērā šādus riska faktorus:
pirmo riska faktoru attiecina uz iespēju līguma termiņu;
otro riska faktoru attiecina uz iespēju līgumam pamatā esošā instrumenta atlikušo termiņu šā iespēju līguma beigu datumā.
Nav piemērojamas pašu kapitāla prasības izliekuma riskam attiecībā uz inflācijas risku un ar dažādām valūtām saistīto bāzes risku.
325.m pants
Kredītriska starpības riska faktori attiecībā uz nevērtspapīrošanu
325.n pants
Kredītriska starpības riska faktori attiecībā uz vērtspapīrošanu
Iestādes piemēro kredītriska starpības riska faktorus, kas minēti 5. punktā, vērtspapīrošanas pozīcijām, kas nav iekļautas ACTP, kā minēts 325. panta 6., 7. un 8. punktā.
Kopas, kuras piemērojamas tādas vērtspapīrošanas kredītriska starpības riskam, kas nav iekļautas ACTP, ir specifiskas minētās riska klases kategorijai, kā minēts 6. iedaļā.
Kredītriska starpības riska faktori, ko iestādes piemēro vērtspapīrošanas pozīcijām, kas iekļautas ACTP, ir šādi:
delta riska faktori ir visi attiecīgie kredītriska starpības rādītāji emitentiem, kuri emitē pamatā esošus riska darījumus vērtspapīrošanas pozīcijā, kas izsecināta no attiecīgiem parāda instrumentiem un kredītriska mijmaiņas līgumiem, un attiecībā uz katru šādu termiņu: 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi.
vega riska faktori, ko piemēro iespēju līgumiem ar vērtspapīrošanas pozīcijām, kas iekļautas ACTP kā pamatā esoši instrumenti, ir kredītriska starpību izsecinātie svārstīgumi pamatā esošu riska darījumu emitentiem vērtspapīrošanas pozīcijā, kas izsecināta tā, kā aprakstīts šā punkta a) apakšpunktā, un tos attiecina uz šādiem termiņiem saskaņā ar atbilstīgā iespēju līguma termiņu, ievērojot pašu kapitāla prasības: 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi.
izliekuma riska faktori ir attiecīgās kredītriska starpības ienesīguma līknes pamatā esošu riska darījumu emitentiem vērtspapīrošanas pozīcijā, kuras izteiktas kā kredītriska starpības rādītāju vektors dažādiem termiņiem, kas izsecināta tā, kā norādīts šā punkta a) apakšpunktā; katram instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik daudz dažādu kredītriska starpības rādītāju termiņu tiek izmantoti kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz minēto instrumentu.
Kredītriska starpības riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro vērtspapīrošanas pozīcijām, kas nav iekļautas ACTP, attiecas uz laidiena starpību, nevis uz pamatā esošo instrumentu starpību, un tie ir šādi:
delta riska faktori ir attiecīgie laidiena kredītriska starpības rādītāji, kas attiecināti uz šādiem termiņiem saskaņā ar laidiena termiņu: 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi.
vega riska faktori, ko piemēro iespēju līgumiem ar vērtspapīrošanas pozīcijām, kas nav iekļautas ACTP kā pamatā esoši instrumenti, ir laidienu kredītriska starpību izsecinātie svārstīgumi, un katru no tiem attiecina uz šādiem termiņiem saskaņā ar iespēju līguma termiņu, ievērojot pašu kapitāla prasības: 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi.
izliekuma riska faktori ir tie paši, kas raksturoti šā punkta a) apakšpunktā; visiem minētajiem riska faktoriem piemēro kopīgu riska pakāpi, kā minēts 6. iedaļā.
325.o pants
Kapitāla vērtspapīru riska faktori
Kapitāla vērtspapīru riska nolūkos specifiskā kapitāla vērtspapīru repo līkne ir vienots riska faktors, kas izteikts kā repo likmju vektors dažādiem termiņiem. Katram instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik daudz dažādi repo likmju termiņi tiek izmantoti kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz minēto instrumentu.
Iestādes aprēķina instrumenta jutīgumu pret kapitāla vērtspapīru riska faktoru kā instrumenta vērtības maiņu saskaņā ar tā cenu noteikšanas modeli, kuru izraisa pārbīde par vienu bāzes punktu katrā šā vektora sastāvdaļā. Iestādes kompensē jutīgumu pret repo likmju riska faktoru tam pašam kapitāla vērtspapīram, neņemot vērā sastāvdaļu skaitu katrā vektorā.
325.p pants
Preču riska faktori
Instrumenta jutīgumu pret katru riska faktoru, ko izmanto izliekuma riska formulā, aprēķina saskaņā ar 325.g pantu. Izliekuma riska nolūkā iestādes ņem vērā vektorus ar dažādu sastāvdaļu skaitu, lai veidotu to pašu riska faktoru, ja minētie vektori atbilst tam pašam preču veidam.
325.q pants
Ārvalstu valūtas riska faktori
Atkāpjoties no 1. un 3. punkta, ja iestāde saņem atļauju no savas kompetentās iestādes, tā var aizstāt savu pārskata valūtu ar citu valūtu (“bāzes valūtu”) visos tūlītējos valūtas kursos, lai izteiktu delta un izliekuma [līknes] ārvalstu valūtas riska faktorus, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
iestāde izmanto tikai vienu bāzes valūtu;
iestāde bāzes valūtu piemēro konsekventi visām tās tirdzniecības portfeļa un netirdzniecības portfeļa pozīcijām;
iestāde ir pārliecinoši pierādījusi kompetentajai iestādei to, ka:
izmantojot izvēlēto bāzes valūtu, tiek nodrošināta atbilstīga riska pārstāvība iestādes pozīcijām, uz kurām attiecas ārvalstu valūtas riski;
bāzes valūtas izvēle ir saderīga ar veidu, kādā iestāde iekšēji pārvalda šos ārvalstu valūtas riskus;
bāzes valūtas izvēles noteicošais elements nav vēlme samazināt iestādes pašu kapitāla prasības;
iestāde ņem vērā pārrēķināšanas risku starp pārskata valūtu un bāzes valūtu.
Iestāde, kurai ir atļauts izmantot bāzes valūtu, kā izklāstīts pirmajā daļā, izrietošās pašu kapitāla prasības ārvalstu valūtas riskam konvertē pārskata sniegšanas valūtā, izmantojot dominējošo tūlītējo valūtas kursu starp bāzes valūtu un pārskata valūtu.
325.r pants
Delta riska jutīgums
Iestādes aprēķina delta vispārīgo procentu likmju riska jutīgumu (GIRR) šādi:
jutīgumu pret riska faktoriem, kas sastāv no bezriska likmēm, aprēķina šādi:
kur:
|
|
= |
jutīgums pret riska faktoriem, kas sastāv no bezriska likmēm; |
|
rkt |
= |
bezriska līknes “k” likme ar termiņu “t”; |
|
Vi (.) |
= |
instrumenta “i” cenu noteikšanas funkcija; un |
|
x,y |
= |
riska faktori, kas nav rkt, cenu noteikšanas funkcijā Vi; |
jutīgumu pret riska faktoriem, kas sastāv no inflācijas riska un starpvalūtu bāzes, aprēķina šādi:
kur:
|
|
= |
jutīgums pret riska faktoriem, kas sastāv no inflācijas riska un starpvalūtu bāzes; |
|
|
= |
sastāvdaļu vektors, kas raksturo izsecinātās inflācijas līkni vai starpvalūtu bāzes līkni konkrētai valūtai “j”, kur “m” vienāds ar to mainīgo lielumu skaitu, kas saistīti ar inflāciju vai starpvalūtu mainīgajiem lielumiem, ko izmanto instrumenta “i” cenu noteikšanas modelī; |
|
|
= |
dimensijas vienības matrica (1 × m); |
|
Vi (.) |
= |
instrumenta “i” cenu noteikšanas funkcija; un |
|
y, z |
= |
citi mainīgie lielumi cenu noteikšanas modelī. |
Iestādes aprēķina delta kredītriska starpības riska jutīgumu visām vērtspapīrošanas un nevērtspapīrošanas pozīcijām šādi:
kur:
|
|
= |
delta kredītriska starpības riska jutīgums visām vērtspapīrošanas un nevērtspapīrošanas pozīcijām; |
|
cskt |
= |
emitenta “j” kredītriska starpības rādītāja vērtība ar termiņu “t”; |
|
Vi (.) |
= |
instrumenta “i” cenu noteikšanas funkcija; un |
|
x,y |
= |
riska faktori, kas nav cskt, cenu noteikšanas funkcijā Vi; |
Iestādes aprēķina delta kapitāla vērtspapīru riska jutīgumu šādi:
jutīgumu pret riska faktoriem, kas sastāv no kapitāla vērtspapīru tūlītējām cenām, aprēķina šādi:
kur:
|
sk |
= |
jutīgums pret riska faktoriem, kas sastāv no kapitāla vērtspapīru tūlītējām cenām; |
|
“k” |
= |
specifisks kapitāla vērtspapīrs; |
|
EQk |
= |
minētā kapitāla vērtspapīra tūlītējās cenas vērtība; |
|
Vi (.) |
= |
instrumenta “i” cenu noteikšanas funkcija; un |
|
x,y |
= |
riska faktori, kas nav EQk cenu noteikšanas funkcijā Vi; |
jutīgumu pret riska faktoriem, kas sastāv no kapitāla vērtspapīru repo likmēm, aprēķina šādi:
kur:
|
|
= |
jutīgums pret riska faktoriem, kas sastāv no kapitāla vērtspapīru repo likmēm; |
|
k |
= |
indekss, kas apzīmē kapitāla vērtspapīru; |
|
|
= |
sastāvdaļu vektors, kas raksturo repo termiņu struktūru konkrētam kapitāla vērtspapīram “k”, kur “m” ir vienāds ar repo likmju skaitu atbilstoši dažādiem termiņiem, kas izmantoti instrumenta “i” cenu noteikšanas modelī; |
|
|
= |
dimensijas vienības matrica (1 · m); |
|
Vi (.) |
= |
instrumenta “i” cenu noteikšanas funkcija; un |
|
y, z |
= |
riska faktori, kas nav |
Iestādes aprēķina delta preču riska jutīgumu pret katru riska faktoru “k” šādi:
kur:
|
sk |
= |
delta preču riska jutīgums pret katru riska faktoru; |
|
k |
= |
konkrētās preces riska faktors; |
|
CTYk |
= |
riska faktora “k” vērtība; |
|
Vi (.) |
= |
instrumenta “i” cenu noteikšanas funkcija; un funkcija; un |
|
y, z |
= |
riska faktori, kas nav CTYk instrumenta “i” cenu noteikšanas modelī. |
Iestādes aprēķina delta ārvalstu valūtas riska jutīgumu pret katru ārvalstu valūtu riska faktoru “k” šādi:
kur:
|
sk |
= |
delta ārvalstu valūtas riska jutīgums; |
|
k |
= |
konkrētās ārvalstu valūtas riska faktors; |
|
FXk |
= |
riska faktora vērtība; |
|
Vi (.) |
= |
instrumenta “i” cenu noteikšanas funkcija; un |
|
y, z |
= |
riska faktori, kas nav FXk instrumenta “i” cenu noteikšanas modelī. |
325.s pants
Vega riska jutīgums
Iestādes aprēķina iespējas līguma vega riska jutīgumu pret konkrētu riska faktoru “k” šādi:
kur:
|
sk |
= |
iespējas līguma vega riska jutīgums; |
|
k |
= |
specifisks vega riska faktors, kas sastāv no izsecināta svārstīguma; |
|
volk |
= |
minētā riska faktora vērtība, kas izsakāma procentuāli; un |
|
x,y |
= |
riska faktori, kas nav volk, cenu noteikšanas funkcijā Vi; |
325.t pants
Prasības jutīguma aprēķiniem
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, kompetentās iestādes var prasīt iestādei, kam piešķirta atļauja izmantot 1.b nodaļā paredzēto alternatīvo iekšējo modeļu pieeju, lai tā izmantotu iekšējo modeļu pieejas riska mērīšanas modeļa cenu noteikšanas funkcijas, saskaņā ar šo nodaļu aprēķinot jutīgumu 325. panta 3. punktā noteikto aprēķinu un pārskatu sniegšanas prasību nolūkos.
Aprēķinot vega riska jutīgumu instrumentiem ar izvēles iespēju, kā minēts 325.e panta 2. punkta b) apakšpunktā, piemēro šādas prasības:
attiecībā uz vispārīgo procentu likmju risku un kredītriska starpības risku iestādes attiecībā uz katru valūtu pieņem, ka svārstīguma riska faktoriem pamatā esošais instruments, kam tiek aprēķināts vega risks, atbilst vai nu logaritmiski normālam vai normālam sadalījumam cenu noteikšanas modeļos, ko izmanto minētajiem instrumentiem;
attiecībā uz kapitāla vērtspapīru risku, preču risku un ārvalstu valūtu risku iestādes pieņem, ka svārstīguma riska faktoriem pamatā esošais instruments, kam tiek aprēķināts vega risks, atbilst logaritmiski normālam sadalījumam cenu noteikšanas modeļos, ko izmanto minētajiem instrumentiem.
Atkāpjoties no 1. punkta, iestāde pēc kompetento iestāžu atļaujas saņemšanas, aprēķinot tirdzniecības portfeļa pozīcijas pašu kapitāla prasības saskaņā ar šo nodaļu, var izmantot alternatīvas delta riska jutīguma definīcijas, ar noteikumu, ka iestāde atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
minētās alternatīvās definīcijas tiek izmantotas iekšējā riska pārvaldības nolūkos vai tam, lai neatkarīga riska kontroles struktūrvienība iestādē ziņotu augstākajai vadībai par peļņu un zaudējumiem;
iestāde pierāda, ka šīs alternatīvās definīcijas ir piemērotākas attiecīgā pozīcijas jutīguma aptveršanai nekā formulas, kas izklāstītas šajā apakšiedaļā, un ka no tām izrietošais jutīgums pēc būtības neatšķiras no minētajām formulām.
Atkāpjoties no 1. punkta, iestāde pēc kompetento iestāžu atļaujas saņemšanas, aprēķinot tirdzniecības portfeļa pozīcijas pašu kapitāla prasības saskaņā ar šo nodaļu, var aprēķināt vega jutīgumu, pamatojoties uz alternatīvo jutīguma definīciju lineāro transformāciju, ar noteikumu, ka iestāde atbilst šādiem abiem nosacījumiem:
minētās alternatīvās definīcijas tiek izmantotas iekšējā riska pārvaldības nolūkos vai tam, lai neatkarīga riska kontroles struktūrvienība iestādē ziņotu augstākajai vadībai par peļņu un zaudējumiem;
iestāde pierāda, ka minētās alternatīvās definīcijas ir piemērotākas pozīcijas jutīguma aptveršanai nekā formulas, kas izklāstītas šajā apakšiedaļā, ka pirmajā daļā minētā lineārā transformācija atspoguļo vega riska jutīgumu un ka izrietošais jutīgums būtiski neatšķiras no definīcijām, kas piemēro minētās formulas.
325.u pants
Pašu kapitāla prasības atlikušajiem riskiem
Uzskata, ka instrumentus ietekmē atlikušie riski, ja tie atbilst kādam no šiem nosacījumiem:
instruments atsaucas uz eksotisku pamatā esošu atsauces vienību, proti, šīs nodaļas nolūkos tas ir tirdzniecības portfeļa instruments, kas atsaucas uz pamatā esošu riska darījumu, kurš neietilpst delta, vega vai izliekuma riska pieeju jomā saskaņā ar metodi, kura saistīta ar jutīgumu un noteikta 2. iedaļā, vai pašu kapitāla prasību attiecībā uz saistību neizpildes risku, kas minēta 5. iedaļā;
instruments ir tāds instruments, ko ietekmē citi atlikušie riski, proti, šīs nodaļas nolūkos tie ir jebkuri no šādiem instrumentiem:
instrumenti, uz kuriem attiecas pašu kapitāla prasības attiecībā uz vega un izliekuma risku saskaņā ar metodi, kas saistīta ar jutīgumu un izklāstīta 2. iedaļā, un kuri rada izmaksājumus, ko nevar atkārtot kā galīgu lineāro kombināciju standarta iespēju līgumiem ar vienu pamatā esošu kapitāla cenu, preces cenu, valūtas maiņas likmi, obligāciju cenu, kredītsaistību neizpildes mijmaiņas cenu vai procentu likmju mijmaiņas līgumu;
instrumenti, kas ir 325. panta 6. punktā minētās ACTP iekļautās pozīcijas; 325. panta 8. punktā minēto ACTP iekļauto riska ierobežošanu neņem vērā.
Iestādes aprēķina papildu pašu kapitāla prasības, kas minētas 1. punktā, kā summu, ko veido 2. punktā minēto instrumentu bruto nosacītās summas, reizinot ar šādām riska pakāpēm:
1,0 % attiecībā uz instrumentiem, kas minēti 2. punkta a) apakšpunktā;
0,1 % attiecībā uz instrumentiem, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā.
Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, iestāde nepiemēro pašu kapitāla prasību attiecībā uz atlikušajiem riskiem tādam instrumentam, kas atbilst jebkuram no šādiem nosacījumiem:
instruments tiek kotēts atzītā biržā;
instruments ir piemērots centrālajai tīrvērtei saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012;
instruments pilnībā kompensē tirgus risku citai pozīcijai tirdzniecības portfelī, un tādā gadījumā abas pilnīgi atbilstīgās tirdzniecības portfeļa pozīcijas atbrīvo no pašu kapitāla prasības atlikušajiem riskiem.
Kompetentā iestāde piešķir atļauju piemērot pirmajā daļā minēto režīmu, ja iestāde var kompetentajai iestādei pārliecinoši un pastāvīgi pierādīt, ka instrumenti atbilst kritērijiem, kuri ļauj tos uzskatīt par riska ierobežošanas pozīcijām.
Iestāde kompetentajai iestādei paziņo pašu kapitāla prasību aprēķina rezultātu attiecībā uz atlikušajiem riskiem visiem instrumentiem, kuriem piemēro pirmajā daļā minēto atkāpi.
Izstrādājot minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, EBI analizē, vai ilgmūžības risks, laika apstākļi, dabas katastrofas un nākotnē īstenojams svārstīgums būtu uzskatāms par eksotiskiem pamatā esošiem instrumentiem.
EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz 2021. gada 28. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2024. gada 30. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz14. pantu.
325.v pants
Definīcijas un vispārīgi noteikumi
Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:
“īsais riska darījums” nozīmē, ka emitenta vai emitentu grupas saistību neizpilde rada iestādei peļņu neatkarīgi no instrumenta vai darījuma veida, kas rada riska darījumu;
“garais riska darījums” nozīmē, ka emitenta vai emitentu grupas saistību neizpilde rada iestādei zaudējumus neatkarīgi no instrumenta vai darījuma veida, kas rada riska darījumu;
“pēkšņas saistību neizpildes (JTD) bruto summa” ir aplēsto zaudējumu vai peļņas apjoms, ko parādnieka saistību neizpilde radītu konkrētā riska darījumā;
“pēkšņas saistību neizpildes (JTD) neto summa” ir aplēsto zaudējumu vai peļņas apjoms, kas iestādei rastos parādnieka saistību neizpildes dēļ pēc tam, kad ir veikts bruto JTD summu savstarpējs ieskaits;
“saistību neizpildīšanas zaudējumi” jeb LGD ir parādnieka saistību nepildīšanas zaudējumi šā parādnieka emitētā instrumentā, kas izteikti kā instrumenta nosacītās summas daļa;
“saistību neizpildes riska pakāpe” ir procentuāls rādītājs, kas raksturo varbūtību katra parādnieka saistību neizpildei saskaņā ar minētā parādnieka kredītspēju.
325.w pants
Pēkšņas saistību neizpildes bruto summas
Iestādes aprēķina JTD bruto summas katram garajam riska darījumam ar parāda instrumentiem šādi:
|
JTDlong |
= |
JTD bruto summa garajam riska darījumam; |
|
Vnotional |
= |
instrumenta nosacītā summa; |
|
P&Llong |
= |
termins, kas koriģē peļņu vai zaudējumus, ko iestāde jau uzskaitījusi saistībā ar izmaiņām tā instrumenta patiesajā vērtībā, kas rada garo riska darījumu. Peļņu formulā norāda ar pozitīvu zīmi, zaudējumus – ar negatīvu zīmi; un |
|
Adjustmentlong |
= |
summa, par kādu atvasinātā instrumenta struktūras dēļ iestādes zaudējumi saistību neizpildes gadījumā palielinātos vai samazinātos attiecībā pret pilnajiem zaudējumiem saistībā ar pamatā esošo instrumentu. Palielinājumu Adjustmentlong mainīgais atspoguļo ar pozitīvu zīmi, samazinājumu – ar negatīvu zīmi. |
Iestādes aprēķina JTD bruto summas katram īsajam riska darījumam ar parāda instrumentiem šādi:
|
JTD short |
= |
JTD bruto summa īsajam riska darījumam; |
|
Vnotional |
= |
instrumenta nosacītā summa, no kura izriet riska darījums, ko formulā norāda ar negatīvu zīmi; |
|
P&Lshort |
= |
termins, kas koriģē peļņu vai zaudējumus, ko iestāde jau uzskaitījusi saistībā ar izmaiņām tā instrumenta patiesajā vērtībā, kas rada īso riska darījumu. Peļņu formulā norāda ar pozitīvu zīmi, zaudējumus – ar negatīvu zīmi; un |
|
Adjustmentshort |
= |
ja instruments, no kura izriet riska darījums, ir atvasinātais instruments – summa, par kādu atvasinātā instrumenta struktūras dēļ iestādes peļņa saistību neizpildes gadījumā palielinātos vai samazinātos attiecībā pret pilnajiem zaudējumiem saistībā ar pamatā esošo instrumentu; samazinājumu formulā norāda ar pozitīvu zīmi, palielinājumu – ar negatīvu zīmi. |
Lai veiktu 1. un 2. punktā izklāstītos aprēķinus, LGD attiecībā uz parāda instrumentiem, kas iestādēm jāpiemēro, ir šādi:
riska darījumiem ar parāda instrumentiem, kam nav augstākās prioritātes, piesaista LGD 100 % apmērā;
riska darījumiem ar prioritāriem parāda instrumentiem piesaista LGD 75 % apmērā;
riska darījumiem ar segtajām obligācijām, kā minēts 129. pantā, piesaista LGD 25 % apmērā.
Lai veiktu 1. un 2. punktā izklāstītos aprēķinus, nosacītās summas nosaka šādi:
obligāciju gadījumā nosacītā summa ir obligācijas nominālvērtība;
tāda pārdota pārdošanas iespējas līguma gadījumā, kura pamatā ir obligācijas, nosacītā summa ir iespējas līguma nosacītā summa; tāda nopirkta pirkšanas iespējas līguma gadījumā, kura pamatā ir obligācijas, nosacītā summa ir 0.
Attiecībā uz riska darījumiem ar kapitāla vērtspapīru instrumentiem, iestādes JTD bruto summas aprēķina šādi:
kur:
|
JTDlong |
= |
JTD bruto summa garajam riska darījumam; |
|
Vnotional |
= |
instrumenta nosacītā summa, no kura izriet riska darījums; nosacītā summa ir kapitāla vērtspapīru instrumentu patiesā vērtība naudas kapitāla vērtspapīru instrumentiem; JTDshort formulā instrumenta nosacīto summu formulā norāda ar negatīvu zīmi; |
|
P&Llong |
= |
termins, kas koriģē peļņu vai zaudējumus, ko iestāde jau uzskaitījusi saistībā ar izmaiņām tā instrumenta patiesajā vērtībā, kas rada garo riska darījumu; peļņu formulā norāda ar pozitīvu zīmi, zaudējumus – ar negatīvu zīmi; |
|
Adjustmentlong |
= |
summa, par kādu atvasinātā instrumenta struktūras dēļ iestādes zaudējumi saistību neizpildes gadījumā palielinātos vai samazinātos attiecībā pret pilnajiem zaudējumiem saistībā ar pamatā esošo instrumentu; palielinājumu formulā norāda ar pozitīvu zīmi, samazinājumu – ar negatīvu zīmi; |
|
JTDshort |
= |
JTD bruto summa īsajam riska darījumam; |
|
P&Lshort |
= |
termins, kas koriģē peļņu vai zaudējumus, ko iestāde jau uzskaitījusi saistībā ar izmaiņām tā instrumenta patiesajā vērtībā, kas rada īso riska darījumu; peļņu formulā norāda ar pozitīvu zīmi, zaudējumus – ar negatīvu zīmi; un |
|
Adjustmentshort |
= |
summa, par kādu atvasinātā instrumenta struktūras dēļ iestādes peļņa saistību neizpildes gadījumā palielinātos vai samazinātos attiecībā pret pilnajiem zaudējumiem saistībā ar pamatā esošo instrumentu; samazinājumu formulā norāda ar pozitīvu zīmi, palielinājumu – ar negatīvu zīmi. |
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
kā iestādēm jānosaka komponenti P&Llong , P&Lshort , Adjustmentlong un Adjustmentshort , aprēķinot JTD summas dažāda veida instrumentiem saskaņā ar šo pantu;
kuras alternatīvās metodikas iestādēm jāizmanto, aplēšot JTD bruto summas, kas minētas 7. punktā;
to instrumentu nosacītās summas, kas nav 4. punkta a) un b) punktā minētie instrumenti.
EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz 2021. gada 28. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
325.x pants
Pēkšņas saistību neizpildes neto summas
Savstarpējs ieskaits ir vai nu pilnīgs, vai daļējs, atkarībā no kompensējamajiem riska darījumu termiņiem:
savstarpējs ieskaits ir pilnīgs, ja visiem kompensējamajiem riska darījumiem termiņš ir viens gads vai ilgāk;
savstarpējs ieskaits ir daļējs, ja vismaz vienam kompensējamajam riska darījumam termiņš ir īsāks par vienu gadu, un tādā gadījumā pēkšņas saistību neizpildes summas apjoms katram riska darījumam ar termiņu, kas īsāks par vienu gadu, tiek reizināts ar riska darījuma termiņa attiecību pret vienu gadu.
325.y pants
Pašu kapitāla prasību attiecībā uz saistību neizpildes risku aprēķināšana
JTD neto summas, neatkarīgi no darījumu partnera veida, reizina ar saistību neizpildes riska pakāpēm, kas atbilst to kredītkvalitātei, kā norādīts 2. tabulā.
2. tabula
|
Kredītkvalitātes kategorija |
Saistību neizpildes riska pakāpe |
|
Kredītkvalitātes 1. pakāpe |
0,5 % |
|
Kredītkvalitātes 2. pakāpe |
3 % |
|
Kredītkvalitātes 3. pakāpe |
6 % |
|
Kredītkvalitātes 4. pakāpe |
15 % |
|
Kredītkvalitātes 5. pakāpe |
30 % |
|
Kredītkvalitātes 6. pakāpe |
50 % |
|
Bez kategorijas |
15 % |
|
Ar saistību neizpildi |
100 % |
JTD svērtās neto summas apkopo katrā kopā, izmantojot šādu formulu:
|
DRCb |
= |
pašu kapitāla prasība attiecībā uz saistību neizpildes risku kopai “b”; |
|
i |
= |
indekss, kas apzīmē kopai“b” piederošu instrumentu; |
|
RWi |
= |
riska pakāpe; un |
|
WtS |
= |
rādītājs, kas atspoguļo riska ierobežošanas ieguvumu kopas ietvaros, un to aprēķina šādi:
|
Lai aprēķinātu DRCb un WtS, visas kopā esošās pozīcijas garās un īsās pozīcijas apvieno attiecībā uz visām pozīcijām grupā neatkarīgi no to kredītkvalitātes pakāpes, kurai šīs pozīcijas piesaistītas, lai tādējādi aprēķinātu ar kopu saistītas pašu kapitāla prasības attiecībā uz saistību neizpildes risku.
325.z pants
Pēkšņas saistību neizpildes summas
325.aa pants
Pašu kapitāla prasību attiecībā uz saistību neizpildes risku vērtspapīrošanas instrumentiem aprēķināšana
Attiecībā uz risku svērtās neto JTD summas piesaista šādām kopām:
vienai kopīgai kopaiattiecībā uz visām komercsabiedrībām, neatkarīgi no reģiona;
44 dažādām kopām, kas atbilst vienai kopaikatrā reģionā attiecībā uz katru no otrajā daļā definētajām 11 aktīvu klasēm.
Pirmās daļas nolūkos 11 aktīvu klases ir šādas: uz aktīviem balstīti komerciāli vērtspapīri (ABKV), autokredīti/līzings, ar mājokļu hipotēkām nodrošināti vērtspapīri (RMBS), kredītkartes, ar komerciālām hipotēkām nodrošināti vērtspapīri (CMBS), nodrošinātās kredītsaistības, nodrošinātas parādsaistības kvadrātā (CDO kvadrātā), mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), studiju kreditēšana, pārējā mazumtirdzniecība un pārējā vairumtirdzniecība. Četri reģioni ir Āzija, Eiropa, Ziemeļamerika un pārējā pasaule.
325.ab pants
Darbības joma
▼M17 —————
325.ac pants
Pēkšņas saistību neizpildes summas attiecībā uz ACTP
Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:
“sadalīšana ar vērtēšanas modeli” nozīmē, ka viena parādnieka sastāvdaļa vērtspapīrošanā tiek vērtēta kā starpība starp vērtspapīrošanas beznosacījumu vērtību un vērtspapīrošanas vērtību ar nosacījumiem, pieņemot, ka šis viens parādnieks neizpilda saistības ar LGD 100 % apmērā.
“atkārtošana” nozīmē, ka individuālu vērtspapīrošanas indeksa laidienu apvienošana tiek kombinēta, lai atkārtotu citu laidienu no tā paša indeksa sērijas vai lai atkārtotu laidienos nesadalītu pozīciju šā indeksa sērijā;
“sadalīšana” nozīmē indeksa atkārtošanu, kad pēc vērtspapīrošanas veikšanas pamatā esošie riska darījumi portfelī ir identiski viena parādnieka riska darījumiem, kas sastāda šo indeksu.
N-tā saistību nepildīšanas gadījuma produktus atzīst par sadalītiem produktiem ar šādiem savienošanas un atsaistes punktiem:
savienošanas punkts = (N – 1)/ kopējais parādnieku skaits;
atsaistes punkts = N/ kopējais parādnieku skaits,
kur “kopējais parādnieku skaits” ir kopējais parādnieku skaits pamatā esošā grozā vai portfelī.
JTD neto summas nosaka, veicot savstarpēju ieskaitu starp JTD garo riska darījumu bruto summām un JTD īso riska darījumu bruto summām. Savstarpējs ieskaits ir iespējams tikai starp riska darījumiem, kas citādi ir identiski, izņemot termiņu. Savstarpējs ieskaits ir iespējams tikai šādā veidā:
attiecībā uz indeksiem, indeksu laidieniem un individuālām vajadzībām pielāgotiem laidieniem, savstarpējs ieskaits ir iespējams starp termiņiem, kas pieder tai pašai indeksu saimei, sērijai un laidienam, ievērojot noteikumus riska darījumiem ar mazāk nekā viena gada termiņu, kas iekļautas 325.x pantā; JTD garo un JTD īso riska darījumu bruto summas, kas ir pilnīgi atkārtojamas, var savstarpēji ieskaitīt, veicot sadalīšanu vienam parādniekam ekvivalentos riska darījumos, izmantojot vērtēšanas modeli; šādos gadījumos viena parādnieka JTD ekvivalentu riska darījumu bruto summas, kas iegūtas sadalīšanas gaitā, ir vienādas ar nesadalīta riska darījuma JTD bruto summu;
savstarpējs ieskaits sadalīšanas ceļā, kā norādīts a) apakšpunktā, nav atļauts attiecībā uz atkārtotu vērtspapīrošanu vai vērtspapīrošanas atvasinātajiem instrumentiem;
attiecībā uz indeksiem un indeksa laidieniem savstarpējs ieskaits ir iespējams termiņiem, kas pieder tai pašai saimei, sērijai un laidienam, veicot atkārtošanu vai sadalīšanu; ja garie riska darījumi un īsie riska darījumi ir citādi līdzvērtīgi, izņemot vienu atlikušo sastāvdaļu, savstarpējs ieskaits ir atļauts un JTD neto summa atspoguļo atlikušo riska darījumu;
dažādus laidienus no tās pašas indeksa sērijas, dažādas tā paša indeksa sērijas un dažādas indeksu saimes nedrīkst izmantot, lai veiktu savstarpēju ieskaitu.
325.ad pants
Pašu kapitāla prasības attiecībā uz saistību neizpildes risku attiecībā uz ACTP aprēķināšana
JTD neto summas reizina:
attiecībā uz laidienos nesadalītiem produktiem – ar saistību neizpildes riska pakāpēm, kas atbilst to kredītkvalitātei, kā norādīts 325.y panta 1. un 2. punktā;
attiecībā uz laidienos sadalītiem produktiem – ar saistību neizpildes riska pakāpēm, kas minētas 325.aa panta 1. punktā.
JTD svērtās neto summas apkopo katrā kopā, izmantojot šādu formulu:
|
DRCb |
= |
pašu kapitāla prasība attiecībā uz saistību neizpildes risku kopai “b”; |
|
i |
= |
instruments, kas pieder kopai “b”; un |
|
WtS ACTP |
= |
rādītājs, kas atzīst ieguvumu attiecībā uz riska ierobežošanas attiecībām kopā, un to aprēķina saskaņā ar WtS formulu, kas izklāstīta 325.y panta 4. punktā, bet izmantojot garās pozīcijas un īsās pozīcijas visā ACTP, nevis tikai konkrētā pozīciju kopā. |
Iestādes aprēķina ACTP saistību neizpildes riska pašu kapitāla prasības, izmantojot šādu formulu:
kur:
|
DRC ACTP |
= |
pašu kapitāla prasība attiecībā uz saistību neizpildes risku attiecībā uz ACTP; un |
|
DRCb |
= |
pašu kapitāla prasība attiecībā uz saistību neizpildes risku kopai “b”. |
325.ae pants
Riska pakāpes vispārīgam procentu likmju riskam
Attiecībā uz valūtām, kas nav iekļautas likvīdāko valūtu apakškategorijā, kā minēts 325.bd panta 7. punkta b) apakšpunktā, riska pakāpes jutīgumam pret bezriska likmes riska faktoriem ir šādas:
3. tabula
|
Kopa |
Termiņš |
Riska pakāpe |
|
1 |
0,25 gadi |
1,7 % |
|
2 |
0,5 gadi |
1,7 % |
|
3 |
1 gads |
1,6 % |
|
4 |
2 gadi |
1,3 % |
|
5 |
3 gadi |
1,2 % |
|
6 |
5 gadi |
1,1 % |
|
7 |
10 gadi |
1,1 % |
|
8 |
15 gadi |
1,1 % |
|
9 |
20 gadi |
1,1 % |
|
10 |
30 gadi |
1,1 % |
Riska pakāpes attiecībā uz riska faktoriem, kuru pamatā ir valūtas, kas iekļautas likvīdāko valūtu apakškategorijā, kā minēts 325.bd panta 7. punkta b) apakšpunktā, un iestādes vietējā valūta, ir šādas:
attiecībā uz bezriska likmes riska faktoriem – riska pakāpes, kas minētas šā panta 1. punkta 3. tabulā, dalītas ar ;
attiecībā uz inflācijas riska faktoru un starpvalūtu bāzes riska faktoriem – riska pakāpes, kas minētas šā panta 2. punktā, dalītas ar .
325.af pants
Kopas iekšējās korelācijas attiecībā uz vispārīgo procentu likmju risku
Divu svērto jutīgumu korelāciju starp vispārīgā procentu likmes riska faktoriem WSk un WSl, kas ir tajā pašā kopā, ar atbilstību tai pašai līknei, bet ar dažādiem termiņiem, nosaka saskaņā ar šādu formulu:
kur:
|
Tk (attiecīgi Tl) |
= |
termiņš, kas attiecas uz bezriska likmi; |
|
θ |
= |
3 %. |
325. ag pants
Kopu korelācijas attiecībā uz vispārīgo procentu likmju risku
325.ah pants
Riska pakāpes nevērtspapīrošanas kredītriska starpības riskam instrumentiem
Riska pakāpes jutīgumam pret kredītriska starpības riska faktoriem attiecībā uz nevērtspapīrošanu visās 4. tabulā iekļautajās kopās ir tādas pašas attiecībā uz visiem termiņiem (0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi).
4. tabula
|
Kopas numurs |
Kredītkvalitāte |
Sektors |
Riska pakāpe |
|
1 |
Visi |
Dalībvalstu centrālā valdība, tostarp centrālās bankas |
0,5 % |
|
2 |
Kredītkvalitātes 1.–3. pakāpe |
Trešās valsts centrālā valdība, tostarp centrālās bankas, daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas, kas minētas 117. panta 2. punktā vai 118. pantā |
0,5 % |
|
3 |
Reģionālās vai vietējās pašvaldības un publiskā sektora struktūras |
1,0 % |
|
|
4 |
Finanšu sektora sabiedrības, tostarp kredītiestādes, kas iekļautas centrālajā valdībā, reģionālajā valdībā vai vietējā pašvaldībā vai ko tās izveidojušas, un aizdevēji veicināšanas nolūkā |
5,0 % |
|
|
5 |
Pamatmateriāli, enerģētika, rūpniecības preces, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
3,0 % |
|
|
6 |
Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība |
3,0 % |
|
|
7 |
Tehnoloģijas, telesakari |
2,0 % |
|
|
8 |
Veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi, profesionālā un tehniskā darbība |
1,5 % |
|
|
9 |
|
Segtās obligācijas, kuras emitējušas kredītiestādes, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs |
1,0 % |
|
10 |
Kredītkvalitātes 1. pakāpe |
Segtās obligācijas, kuras emitējušas kredītiestādes trešās valstīs |
1,5 % |
|
Kredītkvalitātes 2.–3. pakāpe |
2,5 % |
||
|
11 |
Kredītkvalitātes 4.–6. pakāpe un bez reitings |
Trešās valsts centrālā valdība, tostarp centrālās bankas, daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas, kas minētas 117. panta 2. punktā vai 118. pantā |
2 % |
|
12 |
Reģionālās vai vietējās pašvaldības un publiskā sektora struktūras |
4,0 % |
|
|
13 |
►M17 Finanšu sektora sabiedrības, tostarp kredītiestādes, kuras dibinājusi vai izveidojusi centrālā valdība, reģionālā valdība vai vietējā pašvaldība, attīstību veicinoši aizdevēji un segtās obligācijas ◄ |
12,0 % |
|
|
14 |
Pamatmateriāli, enerģētika, rūpniecības preces, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
7,0 % |
|
|
15 |
Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība |
8,5 % |
|
|
16 |
Tehnoloģijas, telesakari |
5,5 % |
|
|
17 |
Veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi, profesionālā un tehniskā darbība |
5,0 % |
|
|
18 |
Citi sektori |
12,0 % |
|
|
19 |
Biržas sarakstā iekļauti kredītindeksi, kuru atsevišķo sastāvdaļu vairākumam ir investīciju kategorija |
1,5 % |
|
|
20 |
Biržas sarakstā iekļauti kredītindeksi, kuru atsevišķo sastāvdaļu vairākumam nav spekulatīvā kategorija vai ir bez reitinga |
5 % |
|
Šā panta nolūkos riska darījumam piešķir kredītkvalitātes kategoriju, kas atbilst tādai kredītkvalitātes kategorijai, kuru tam piešķirtu saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam, kas paredzēta II sadaļas 2. nodaļā.
325.ai pants
Kopas iekšējās korelācijas kredītriska starpības riskam attiecībā uz nevērtspapīrošanas instrumentiem
Starp diviem jutīgumiem WSk un WSl tajā pašā kopā korelācijas parametru ρkl nosaka šādi:
Šā panta 1. punktā minētos korelācijas parametrus nepiemēro 325.ah panta 1. punkta 4. tabulas 18. kopai. Kapitāla prasība attiecībā uz delta riska aprēķināšanas formulu 18. kopā ir vienāda ar summu, ko veido minētajā kopā piesaistīto neto svērto jutīgumu absolūtās vērtības:
325. aj pants
Korelācijas starp kopām kredītriska starpības riskam attiecībā uz nevērtspapīrošanas instrumentiem
Korelācijas parametru γbc, ko piemēro dažādu kopujutīgumu apkopojumam, nosaka kā:
1, ja kopas b un c ir 1.–17. kopa un abām kopām ir viena un tā pati kredītkvalitātes kategorija (vai nu kredītkvalitātes 1.–3. pakāpe, vai kredītkvalitātes 4.–6. pakāpe); citos gadījumos tas ir 50 %; minētā aprēķina nolūkos uzskata, ka 1. kopa pieder pie tās pašas kredītkvalitātes kategorijas kā kopas, kurām ir kredītkvalitātes 1.–3. pakāpe;
1, ja kopa b vai c ir 18. kopa;
1, ja kopa b vai c ir 19. kopa un otrai kopai ir kredītkvalitātes 1.–3. pakāpe; citos gadījumos tas ir 50 %;
1, ja kopa b vai c ir 20. kopa un otrai kopai ir kredītkvalitātes 4.–6. pakāpe; citos gadījumos tas ir 50 %;
5. tabula
|
Kopa |
1, 2 un 11 |
3 un 12 |
4 un 13 |
5 un 14 |
6 un 15 |
7 un 16 |
8 un 17 |
9 un 10 |
18 |
19 |
20 |
|
1, 2 un 11 |
|
75 % |
10 % |
20 % |
25 % |
20 % |
15 % |
10 % |
0 % |
45 % |
45 % |
|
3 un 12 |
|
|
5 % |
15 % |
20 % |
15 % |
10 % |
10 % |
0 % |
45 % |
45 % |
|
4 un 13 |
|
|
|
5 % |
15 % |
20 % |
5 % |
20 % |
0 % |
45 % |
45 % |
|
5 un 14 |
|
|
|
|
20 % |
25 % |
5 % |
5 % |
0 % |
45 % |
45 % |
|
6 un 15 |
|
|
|
|
|
25 % |
5 % |
15 % |
0 % |
45 % |
45 % |
|
7 un 16 |
|
|
|
|
|
|
5 % |
20 % |
0 % |
45 % |
45 % |
|
8 un 17 |
|
|
|
|
|
|
|
5 % |
0 % |
45 % |
45 % |
|
9 un 10 |
|
|
|
|
|
|
|
|
0 % |
45 % |
45 % |
|
18 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0 % |
0 % |
|
19 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
75 % |
|
20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
325.ak pants
Riska pakāpes kredītriska starpības riska vērtspapīrošanas instrumentiem, kas iekļauti ACTP
Riska pakāpes jutīgumam pret kredītriska starpības vērtspapīrošanas, kas iekļauti ACTP, riska faktoriem visās kopās ir tās pašas attiecībā uz visiem termiņiem (0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi), un attiecībā uz katru 6. tabulā iekļauto koputās precizē saskaņā ar 461.a pantā minēto deleģēto aktu:
6. tabula
|
Kopas numurs |
Kredītkvalitāte |
Sektors |
Riska pakāpe |
|
1 |
Visi |
Dalībvalstu centrālā valdība, tostarp centrālās bankas |
4,0 % |
|
2 |
►M17 Kredītkvalitātes 1.–10. pakāpe ◄ |
Trešās valsts centrālā valdība, tostarp centrālās bankas, daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas, kas minētas 117. panta 2. punktā vai 118. pantā |
4,0 % |
|
3 |
Reģionālās vai vietējās pašvaldības un publiskā sektora struktūras |
4,0 % |
|
|
4 |
Finanšu sektora sabiedrības, tostarp kredītiestādes, kas iekļautas centrālajā valdībā, reģionālajā valdībā vai vietējā pašvaldībā vai ir to izveidotas, un attīstību veicinoši aizdevēji |
8,0 % |
|
|
5 |
Pamatmateriāli, enerģētika, rūpniecības preces, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
5,0 % |
|
|
6 |
Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība |
4,0 % |
|
|
7 |
Tehnoloģijas, telesakari |
3,0 % |
|
|
8 |
Veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi, profesionālā un tehniskā darbība |
2,0 % |
|
|
9 |
Segtās obligācijas, kuras emitējušas kredītiestādes, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs |
3,0 % |
|
|
10 |
Segtās obligācijas, kuras emitējušas kredītiestādes trešās valstīs |
6,0 % |
|
|
11 |
►M17 Kredītkvalitātes 11.–17. pakāpe ◄ |
Trešās valsts centrālā valdība, tostarp centrālās bankas, daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas, kas minētas 117. panta 2. punktā vai 118. pantā |
13,0 % |
|
12 |
Reģionālās vai vietējās pašvaldības un publiskā sektora struktūras |
13,0 % |
|
|
13 |
►M17 Finanšu sektora sabiedrības, tostarp kredītiestādes, kuras dibinājusi vai izveidojusi centrālā valdība, reģionālā valdība vai vietējā pašvaldība, attīstību veicinoši aizdevēji un segtās obligācijas ◄ |
16,0 % |
|
|
14 |
Pamatmateriāli, enerģētika, rūpniecības preces, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
10,0 % |
|
|
15 |
Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība |
12,0 % |
|
|
16 |
Tehnoloģijas, telesakari |
12,0 % |
|
|
17 |
Veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi, profesionālā un tehniskā darbība |
12,0 % |
|
|
18 |
Citi sektori |
13,0 % |
|
Šā panta nolūkos riska darījumam piešķir kredītkvalitātes kategoriju, kas atbilst tādai kredītkvalitātes kategorijai, kuru tam piešķirtu saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam, kas paredzēta II sadaļas 2. nodaļā.
Atkāpjoties no otrās daļas, iestādes var 4. kopā iekļaut riska darījumu ar segto obligāciju bez kredītreitinga, ja iestādei, kas emitē segto obligāciju, ir kredītkvalitātes 1.–3. pakāpe.
325.al pants
Korelācijas kredītriska starpības riskam vērtspapīrošanas instrumentiem, kas iekļauti ACTP
325.am pants
Riska pakāpes kredītriska starpības riskam vērtspapīrošanas instrumentiem, kas nav iekļauti ACTP
Riska pakāpes jutīgumam pret kredītriska starpības vērtspapīrošanas, kas nav iekļauti ACTP, riska faktoriem visās 7. tabulā iekļautajās kopāsir tās pašas attiecībā uz visiem termiņiem (0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi), un attiecībā uz katru 7. tabulā iekļauto koputās precizē saskaņā ar 461.a pantā minēto deleģēto aktu:
7. tabula
|
Kopas numurs |
Kredītkvalitāte |
Sektors |
Riska pakāpe |
|
1 |
►M17 Prioritārā un kredītkvalitātes 1.–10. pakāpe ◄ |
RMBS – neliela riska |
0,9 % |
|
2 |
RMBS – vidēja riska |
1,5 % |
|
|
3 |
RMBS – augsta riska |
2,0 % |
|
|
4 |
CMBS |
2,0 % |
|
|
5 |
Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (ABS) – studentu kredīti |
0,8 % |
|
|
6 |
ABS – kredītkartes |
1,2 % |
|
|
7 |
ABS – automobiļi |
1,2 % |
|
|
8 |
Nodrošināti aizdevumu vērtspapīri (CLO) – ārpus ACTP |
1,4 % |
|
|
9 |
►M17 Neprioritārā un kredītkvalitātes 1.–10. pakāpe ◄ |
RMBS – neliela riska |
1,125 % |
|
10 |
RMBS – vidēja riska |
1,875 % |
|
|
11 |
RMBS – augsta riska |
2,5 % |
|
|
12 |
CMBS |
2,5 % |
|
|
13 |
ABS – studiju kreditēšana |
1 % |
|
|
14 |
ABS – kredītkartes |
1,5 % |
|
|
15 |
ABS – automobiļi |
1,5 % |
|
|
16 |
CLO ārpus ACTP |
1,75 % |
|
|
17 |
►M17 Kredītkvalitātes 11.–17. pakāpe un bez reitinga ◄ |
RMBS – neliela riska |
1,575 % |
|
18 |
RMBS – vidēja riska |
2,625 % |
|
|
19 |
RMBS – augsta riska |
3,5 % |
|
|
20 |
CMBS |
3,5 % |
|
|
21 |
ABS – studiju kreditēšana |
1,4 % |
|
|
22 |
ABS – kredītkartes |
2,1 % |
|
|
23 |
ABS – automobiļi |
2,1 % |
|
|
24 |
CLO ārpus ACTP |
2,45 % |
|
|
25 |
Citi sektori |
3,5 % |
|
325.an pants
Kopas iekšējās korelācijas kredītriska starpības riska vērtspapīrošanas instrumentiem, kas nav iekļauti ACTP
Starp diviem jutīgumiem WSk un WSl tai pašā kopā korelācijas parametru ρkl nosaka šādi:
Panta 1. punktā minētos korelācijas parametrus nepiemēro 25. kopai 325.am panta 1. punkta 7. tabulā. Pašu kapitāla prasība attiecībā uz delta riska apkopošanas formulu 25. kopā ir vienāda ar summu, ko veido minētajai kopaipiesaistīto neto svērto jutīgumu absolūtās vērtības:
325.ao pants
Korelācijas starp kopāmkredītriska starpības riska vērtspapīrošanas instrumentiem, kas nav iekļauti ACTP
325.ap pants
Riska pakāpes kapitāla vērtspapīru riskam
Riska pakāpes jutīgumam pret kapitāla vērtspapīru un to repo likmes riska faktoriem attiecībā uz katru 8. tabulā iekļauto kopuprecizē saskaņā ar 461.a pantā minēto deleģēto aktu:
8. tabula
|
Kopas numurs |
Tirgus kapitalizācija |
Ekonomika |
Sektors |
Riska pakāpe tūlītējai kapitāla vērtspapīru cenai |
Riska pakāpe kapitāla vērtspapīru repo likmei |
|
1 |
Liela |
Jaunietekmes tirgus ekonomika |
Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība, veselības aprūpe un komunālie pakalpojumi |
55 % |
0,55 % |
|
2 |
Telesakari, rūpniecības nozares |
60 % |
0,60 % |
||
|
3 |
Pamatmateriāli, enerģētika, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
45 % |
0,45 % |
||
|
4 |
Finanses, tostarp valdības atbalstītas finanšu nozares, nekustamā īpašuma darbības, tehnoloģijas |
55 % |
0,55 % |
||
|
5 |
Attīstīta ekonomika |
Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība, veselības aprūpe un komunālie pakalpojumi |
30 % |
0,30 % |
|
|
6 |
Telesakari, rūpniecības nozares |
35 % |
0,35 % |
||
|
7 |
Pamatmateriāli, enerģētika, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
40 % |
0,40 % |
||
|
8 |
Finanses, tostarp valdības atbalstītas finanšu nozares, nekustamā īpašuma darbības, tehnoloģijas |
50 % |
0,50 % |
||
|
9 |
Maza |
Jaunietekmes tirgus ekonomika |
Visi sektori, kas minēti ar 1., 2., 3. un 4. kopas numuru |
70 % |
0,70 % |
|
10 |
Attīstīta ekonomika |
Visi sektori, kas minēti ar 5., 6., 7. un 8. kopas numuru |
50 % |
0,50 % |
|
|
11 |
Citi sektori |
70 % |
0,70 % |
||
|
12 |
Liela tirgus kapitalizācija, attīstītas ekonomikas indeksi |
15 % |
0,15 % |
||
|
13 |
Citi indeksi |
25 % |
0,25 % |
||
EBI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz 2021. gada 28. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.
325.aq pants
Kopas iekšējās korelācijas kapitāla vērtspapīru riskam
Citos gadījumos, kas nav minēti 1. punktā, korelācijas parametru ρkl starp diviem jutīgumiem WSk un WSl pret tūlītējo kapitāla vērtspapīru cenu tajā pašā kopānosaka šādi:
15 % starp diviem jutīgumiem tajā pašā kopā, kas atbilst kategorijai “liela tirgus kapitalizācija jaunietekmes tirgus ekonomikā” (1., 2., 3. vai 4. kopā);
25 % starp diviem jutīgumiem tajā pašā kopā, kas atbilst kategorijai “liela tirgus kapitalizācija attīstītā ekonomikā” (5., 6., 7. vai 8. kopā);
7,5 % starp diviem jutīgumiem tajā pašā kopā, kas atbilst kategorijai “maza tirgus kapitalizācija jaunietekmes tirgus ekonomikā” (9. kopā);
12,5 % starp diviem jutīgumiem tai pašā kopā, kas atbilst kategorijai “maza tirgus kapitalizācija attīstītā ekonomikā” (10. kopā);
80 % starp diviem jutīgumiem tajā pašā kopā, kas atbilst jebkurai indeksu kopai (12. vai 13. kopā).
Panta 1.–4. punktā minētos korelācijas parametrus nepiemēro 11. kopai. Kapitāla prasība attiecībā uz delta riska apkopošanas formulu 11. kopā ir vienāda ar summu, ko veido minētajai kopai piesaistīto neto svērto jutīgumu absolūtās vērtības:
325.ar pants
Kopu korelācijas attiecībā uz kapitāla vērtspapīru risku
Korelācijas parametru c piemēro dažādu kopu jutīgumu apkopojumam.
To attiecībā uz 325. panta 8. tabulas kopām nosaka šādi:
15 %, ja abas kopas ir diapazonā no 1.–10. kopai;
0 %, ja kāda no abām kopām ir 11. kopa;
75 %, ja abas kopas ir diapazonā no 12.–13. kopai;
45 % citā gadījumā.
325.as pants
Riska pakāpes preču riskam
Riska pakāpes jutīgumam pret preču riska faktoriem ir šādas:
9. tabula
|
Kopas numurs |
Kopas nosaukums |
Riska pakāpe |
|
1 |
Enerģija – cietais kurināmais |
30 % |
|
2 |
Enerģija – šķidrais kurināmais |
35 % |
|
3 |
►M17 Enerģija – elektroenerģija ◄ |
60 % |
|
3.a |
Enerģija – ES ETS oglekļa tirdzniecība |
40 % |
|
3.b |
Enerģētika – ES ETS neietilpstoša oglekļa tirdzniecība |
60 % |
|
4 |
Krava |
80 % |
|
5 |
Metāli – nedārgmetāli |
40 % |
|
6 |
Gāzveida kurināmais |
45 % |
|
7 |
Dārgmetāli (tostarp zelts) |
20 % |
|
8 |
Graudi un eļļaugu sēklas |
35 % |
|
9 |
Lopkopība un piensaimniecība |
25 % |
|
10 |
Īslaicīgie un citi lauksaimniecības produkti |
35 % |
|
11 |
Citas preces |
50 % |
325.at pants
Kopas iekšējās korelācijas preču riskam
Korelācijas parametru ρkl starp diviem jutīgumiem WSk un WSl tajā pašā kopā nosaka šādi:
Kopas iekšējās korelācijas ρkl (prece) ir šādas.
10. tabula
|
Grupas numurs |
Grupas nosaukums |
Korelācija ρkl (prece) |
|
1. |
Enerģija – cietais kurināmais |
55 % |
|
2 |
Enerģija – šķidrais kurināmais |
95 % |
|
3 |
Enerģija – elektroenerģija un oglekļa tirdzniecība |
40 % |
|
4 |
Krava |
80 % |
|
5 |
Metāli – nedārgmetāli |
60 % |
|
6 |
Gāzveida kurināmais |
65 % |
|
7 |
Dārgmetāli (tostarp zelts) |
55 % |
|
8 |
Graudi un eļļaugu sēklas |
45 % |
|
9 |
Lopkopība un piensaimniecība |
15 % |
|
10 |
Īslaicīgie un citi lauksaimniecības produkti |
40 % |
|
11 |
Citas preces |
15 % |
Neatkarīgi no 1. punkta, piemēro šādus noteikumus:
divus riska faktorus, kas ir piesaistīti 10. tabulas 3. kopai un kas attiecas uz elektrību, kura ir ražota dažādos reģionos vai piegādāta dažādos laikposmos saskaņā ar līgumisku vienošanos, uzskata par atšķirīgiem preču riska faktoriem;
divus riska faktorus, kas piesaistīti 10. tabulas 4. kopai un kas attiecas uz kravu pārvadājumiem, kuru maršruts vai piegādes nedēļa ir atšķirīgi, uzskata par atšķirīgiem preču riska faktoriem.
325.au pants
Kopu korelācijas attiecībā uz preču risku
Korelācijas parametru γbc, ko piemēro dažādu kopu jutīgumu apkopojumam, nosaka kā:
20 %, ja abas kopas ir diapazonā no 1.–10. kopai;
0 %, ja kāda no abām kopām ir 11. kopa.
325.av pants
Riska pakāpes ārvalstu valūtu riskam
Riska pakāpe ārvalstu valūtu riska faktoriem, kas attiecas uz valūtu pāriem, ko veido euro un tās dalībvalsts valūta, kura piedalās ekonomiskās un monetārās savienības otrajā posmā (valūtas kursa mehānisma 2. stadija VKM II), ir viena no šādām:
1. punktā minētā riska pakāpe, kas dalīta ar 3;
maksimālās svārstības tāda svārstību koridora ietvaros, par kuru oficiāli ir vienojušās dalībvalstis un Eiropas Centrālā banka, ja minētais svārstību koridors ir mazāks nekā svārstību koridors, kas ir definēts VKM II.
325.aw pants
Korelācijas ārvalstu valūtu riskam
Vienotu korelācijas parametru γbc, kas ir vienāds ar 60 %, piemēro jutīguma pret ārvalstu valūtām riska faktoriem.
325.ax pants
Vega un izliekuma riska pakāpes
Jutīgumam pret vega riska faktoriem riska pakāpes saskaņā ar riska faktoru riska klasi piešķir šādi:
1. tabula
|
Riska klase |
Riska pakāpes |
|
GIRR |
100 % |
|
CSR nevērtspapīrotie instrumenti |
100 % |
|
CSR vērtspapīrotie instrumenti (ACTP) |
100 % |
|
CSR vērtspapīrotie instrumenti (ārpus ACTP) |
100 % |
|
Kapitāla vērtspapīri (liela tirgus kapitalizācija un indeksi) |
77,78 % |
|
Kapitāla vērtspapīri (maza tirgus kapitalizācija un cits sektors) |
100 % |
|
Preces |
100 % |
|
Ārvalstu valūta |
100 % |
▼M17 —————
325.ay pants
Vega un izliekuma riska korelācijas
Vega riska jutīgumam vispārējam procentu likmju riskam (GIRR) riska klases attiecīgajā kopā korelācijas parametru ρkl nosaka šādi:
kur:
ir vienāds ar
, ja α noteikts kā 1 %, un Tk un Tl ir vienādi ar tādu iespēju līgumu termiņiem, kuriem tiek atvasināts vega jutīgums, izsakot tos kā gadu skaitu; un
ir vienāds ar
, ja α ir noteikts kā 1 %, un
un
ir vienāds ar to instrumentu termiņiem, kas ir pamatā iespēju līgumiem, kuriem ir atvasināts vega jutīgums, atskaitot no tā attiecīgo iespēju līgumu termiņus, abos gadījumos izsakot tos kā gadu skaitu.
Vega riska jutīgumam citu riska klašu kopā korelācijas parametru ρkl nosaka šādi:
kur:
ir vienāds ar delta iekšējo kopas korelāciju, kas atbilst kopai, kurai tiktu piesaistīti vega riska faktori “k” un “l”; un
tiek noteikts saskaņā ar 1. punktu.
1.B
NODAĻA
Alternatīvā iekšējā modeļa pieeja
325.az pants
Alternatīva iekšējā modeļa pieeja un atļauja izmantot alternatīvus iekšējos modeļus
Pēc tam, kad ir pārbaudīta iestāžu atbilstība 325.bh, 325.bi un 325.bj pantā izklāstītajām prasībām, kompetentās iestādes piešķir atļauju minētajām iestādēm, izmantojot savus alternatīvos iekšējos modeļus saskaņā ar 325.ba pantu, aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz visu to pozīciju portfeli, kuras ir piesaistītas tirdzniecības nodaļām, ar noteikumu, ka ir izpildītas visas turpmāk minētās prasības:
tirdzniecības nodaļas tika izveidotas saskaņā ar 104.b pantu;
iestāde kompetentajai iestādei ir devusi pamatojumu, kāpēc tirdzniecības nodaļas ir iekļautas alternatīvā iekšējā modeļa pieejas tvērumā;
tirdzniecības nodaļas ir izpildījušas 325.bf panta 3. punktā minētās atpakaļejošās pārbaudes prasības;
tirdzniecības nodaļas ir izpildījušas 325.bg pantā minētās peļņas un zaudējumu attiecinājuma (“peļņas un zaudējumu attiecinājums”) prasības;
attiecībā uz tirdzniecības nodaļām, kurām uzticēta vismaz viena no 325.bl pantā minētajām tirdzniecības portfeļa pozīcijām, – tirdzniecības nodaļas ievēro prasības, kuras izklāstītas 325.bm pantā attiecībā uz iekšējo saistību nepildīšanas riska modeli;
tirdzniecības nodaļām nav uzticētas vērtspapīrošanas vai atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijas;
tirdzniecības nodaļām nav uzticētas tādas pozīcijas KIU, kas atbilst 104. panta 8. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.
Šā punkta b) apakšpunkta vajadzībām tas, ka tirdzniecības nodaļa netiek iekļauta alternatīvā iekšējā modeļa pieejas tvērumā nav jāpamato ar to, ka pašu kapitāla prasība, kas ir aprēķināta saskaņā ar 325. panta 3. punkta a) apakšpunktā izklāstīto alternatīvo standartizēto pieeju būtu mazāka par pašu kapitāla prasību, kas ir aprēķināta saskaņā ar alternatīvā iekšējā modeļa pieeju.
Iestādes informē kompetentās iestādes par visiem citiem tādu alternatīvo iekšējo modeļu izmantošanas paplašinājumiem un izmaiņām, attiecībā uz kuriem iestāde ir saņēmusi atļauju.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
nosacījumus alternatīvo iekšējo modeļu izmantošanas paplašinājumu un izmaiņu, kā arī 325.bc pantā minēto modelējamo riska faktoru apakšgrupas izmaiņu būtiskuma novērtēšanai;
novērtēšanas metodes, ko kompetentās iestādes izmanto, lai pārbaudītu iestādes atbilstību šajā nodaļā izklāstītajām prasībām.
EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz 2024. gada 28. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.
Lai sniegtu minēto atzinumu, EBI uzrauga tirgus apstākļus nolūkā novērtēt, vai ir radušies ārkārtas apstākļi, un, ja tas tā ir, tad nekavējoties informē Komisiju.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2024. gada 30. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
325.ba pants
Pašu kapitāla prasības, izmantojot alternatīvus iekšējos modeļus
Iestāde, kas izmanto alternatīvu iekšējo modeli, aprēķina pašu kapitāla prasības visu to pozīciju portfelim, kas piesaistītas tirdzniecības nodaļām, kurām iestāde ir saņēmusi 325.az panta 2. punktā minēto atļauju, izvēloties lielāko no turpmāk minētajiem:
turpmāk minēto lielumu summa:
iestādes iepriekšējās dienas sagaidāmā iztrūkuma riska mērs (expected shortfall risk measure), kuru aprēķina saskaņā ar 325.bb pantu (ESt-1); un
iestādes iepriekšējās dienas spriedzes scenārija riska mērs (stress scenario risk measure), kuru aprēķina saskaņā ar šīs sadaļas 5. iedaļu (SSt-1); vai
turpmāk minēto lielumu summa:
ar reizināšanas koeficientu (mc) reizināts vidējais lielums iestādes ikdienas sagaidāmā iztrūkuma riska mēram, kas aprēķināts saskaņā ar 325.bb pantu katrā no iepriekšējām sešdesmit darba dienām (ESavg), un
vidējais lielums iestādes ikdienas spriedzes scenārija riska mēram, kas aprēķins saskaņā ar 5. iedaļu katrā no iepriekšējām sešdesmit darba dienām (SSavg).
Aprēķinot pašu kapitāla prasības tirgus riskam, izmantojot iekšēju modeli saskaņā ar pirmo daļu, iestāde neiekļauj pašas kredītriska starpības a) un b) apakšpunktā minēto pasākumu aprēķinā attiecībā uz iestādes pašas parāda instrumentu pozīcijām.
Iestādes, kas ir tādu tirgotu parāda un kapitāla vērtspapīru instrumentu pozīciju turētāji, kuras iekļautas iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī un piesaistītas 1. punktā minētajām tirdzniecības nodaļām, piemēro papildu pašu kapitāla prasību, kura izteikta kā lielākais no turpmāk minētajiem lielumiem:
pēdējā pašu kapitāla prasība saistību nepildīšanas riskam, kas aprēķināta saskaņā ar 3. iedaļu;
šā punkta a) apakšpunktā minētā lieluma vidējais lielums iepriekšējās 12 nedēļās.
Atkāpjoties no pirmās daļas, iestādei nepiemēro papildu pašu kapitāla prasību līdzdalībai tās pašas parāda instrumentos.
Iestāde, kas izmanto alternatīvo iekšējo modeli, aprēķina kopējās pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku visās tirdzniecības portfeļa pozīcijās un visās netirdzniecības portfeļa pozīcijās, kuras rada ārvalstu valūtas risku vai preču risku, saskaņā ar šādu formulu:
kur:
|
AIMA |
= pašu kapitāla prasību summa, kas minēta 1. un 2. punktā; |
|
PLAaddon |
= papildu pašu kapitāla prasība, kas minēta 325.bg panta 2. punktā; |
|
ASAnon-aima |
= pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku, kas aprēķinātas saskaņā ar 325. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto alternatīvo standartizēto pieeju, portfelim ar tirdzniecības portfeļa pozīcijām un netirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas rada ārvalstu valūtas risku vai preču risku, attiecībā uz kuriem iestāde izmanto alternatīvo standartizēto pieeju, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku; |
|
ASAallportfolio |
= pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku, kas aprēķinātas saskaņā ar 325. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto alternatīvo standartizēto pieeju, portfelim ar visām tirdzniecības portfeļa pozīcijām un visām netirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas rada ārvalstu valūtas risku vai preču risku; |
|
ASAaima |
= pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku, kas aprēķinātas saskaņā ar 325. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto alternatīvo standartizēto pieeju, portfelim ar tirdzniecības portfeļa pozīcijām un netirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas rada ārvalstu valūtas risku vai preču risku, attiecībā uz kuriem iestāde izmanto 325. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto pieeju, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku. |
325.bb pants
Sagaidāmā iztrūkuma riska mērs
Iestādes aprēķina 325.ba panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto sagaidāmā iztrūkuma riska mēru jebkuram konkrētam datumam “t” un jebkuram konkrētam tirdzniecības pozīciju portfelim un tādu netirdzniecības pozīciju portfelim, kuras ietekmē ārvalstu valūtas risks vai preču risks, izmantojot šādu formulu:
kur:
|
ESt |
= |
sagaidāmā iztrūkuma riska mērs; |
|
i |
= |
indekss, ar kuru apzīmē piecas vispārīgas riska faktoru kategorijas, kuras uzskaitītas 325.bd pantā 2. tabulas pirmajā slejā; |
|
UESt |
= |
neierobežotais sagaidāmā iztrūkuma mērs, kuru aprēķina šādi:
|
|
|
= |
neierobežotais sagaidāmā iztrūkuma mērs vispārīgai riska faktoru kategorijai i, kuru aprēķina šādi:
|
|
|
= |
daļējs sagaidāmā iztrūkuma mērs vispārīgai riska faktoru kategorijai i, ko aprēķina visām pozīcijām portfelī saskaņā ar 325.bc panta 2. punktu; |
|
|
= |
daļējs sagaidāmā iztrūkuma mērs vispārīgai riska faktoru kategorijai i, ko aprēķina visām pozīcijām portfelī saskaņā ar 325.bc panta 3. punktu; un |
|
|
= |
daļējs sagaidāmā iztrūkuma mērs vispārīgai riska faktoru kategorijai i, ko aprēķina visām pozīcijām portfelī saskaņā ar 325.bc panta 4. punktu. |
un daļējo sagaidāmā iztrūkuma mēru
,
and
aprēķināšanas biežumu visām vispārīgā riska faktoru kategorijām i, pārejot no aprēķināšanas ik dienu uz aprēķināšanu ik nedēļu, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
, netiek par zemu vērtēts tirgus risks, kas piemīt attiecīgajām tirdzniecības portfeļa pozīcijām;
,
,
and
aprēķināšanas biežumu no aprēķināšanas ik nedēļu uz aprēķināšanu ik dienu.
325.bc pants
Daļēja sagaidāmā iztrūkuma aprēķināšana
Iestādes visus daļējos sagaidāmā iztrūkuma mērus, kas minēti 325.bb panta 1. punktā, aprēķina šādi:
daļējos sagaidāmā iztrūkuma mērus aprēķina vienu reizi dienā;
97,5. procentīle, vienpusējs ticamības intervāls;
iestādes daļējo sagaidāmā iztrūkuma mēru laikā “t”konkrētam tirdzniecības pozīciju portfelim un tādu netirdzniecības pozīciju portfelim, kuras ietekmē ārvalstu valūtas risks vai preču risks, aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
kur:
|
PESt |
= |
daļējs sagaidāmā iztrūkuma mērs laikā “t”; |
|
j |
= |
indekss, ar kuru apzīmē piecus likviditātes periodus, kuri uzskaitīti 1. tabulas pirmajā slejā; |
|
LHj |
= |
likviditātes periodu j ilgums izteikts dienās 1. tabulā; |
|
T |
= |
bāzes periods, kur T = 10 dienas; |
|
PESt(T) |
= |
daļējs sagaidāmā iztrūkuma mērs, ko nosaka, piemērojot nākotnes satricinājumu scenārijus ar 10 dienu laikposmu vienīgi konkrētai tādu modelējamu riska faktoru grupai, kuri piemīt portfeļa pozīcijām un kuri noteikti 2., 3. un 4. punktā, katram daļējam sagaidāmā iztrūkuma mēram, kas minēts 325.bb panta 1. punktā; un |
|
PESt(T, j) |
= |
daļējs sagaidāmā iztrūkuma mērs, ko nosaka, piemērojot nākotnes satricinājumu scenārijus ar 10 dienu laikposmu vienīgi konkrētai tādu modelējamu riska faktoru grupai, kuri piemīt portfeļa pozīcijām un kuri noteikti 2., 3. un 4. punktā, katram daļējam sagaidāmā iztrūkuma mēram, kas minēts 325.bb panta 1. punktā, un kura efektīvais likviditātes periods, kas noteikts saskaņā ar 325.bb panta 2. punktu, ir vienāds vai garāks par LHj.
1. tabula
|
un
, iestādes papildus šā panta 1. punktā noteiktajām prasībām izpilda šādas prasības:
, iestādes nākotnes satricinājumu scenārijus piemēro tikai tādu modelējamu riska faktoru apakšgrupai, kas piemīt portfeļa pozīcijām, kuras iestāde, ievērojot kompetento iestāžu prasības, ir izvēlējusies tā, lai, izmantojot iepriekšējās 60 darba dienās iegūto summu, izpildītu šādu nosacījumu:
Iestāde, kas vairs neatbilst šā punkta pirmajā daļā minētajai prasībai, nekavējoties par to informē kompetentās iestādes un divu nedēļu laikā atjaunina modelējamo riska faktoru apakšgrupu, lai izpildītu šo prasību. Ja minētā iestāde divu nedēļu laikā šo prasību nav izpildījusi, iestāde izmanto 1.a nodaļā izklāstīto pieeju, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības dažu tirdzniecības nodaļu tirgus riskam, līdz šī iestāde ir spējīga pierādīt kompetentajai iestādei, ka tā izpilda prasību, kas izklāstīta šā punkta pirmajā daļā;
nākotnes satricinājumu scenārijus iestādes izvēlēta portfeļa pozīcijām piemītošu modelējamu riska faktoru apakšgrupai piemēro vienīgi, lai īstenotu šā panta a) apakšpunkta noteikumus, turklāt attiecīgie riska faktori iekļauti vispārīgā riska faktoru kategorijā i saskaņā ar 325.bd pantu;
vērtību. Lai noteiktu šādu spriedzes periodu, iestādes izmanto novērošanas laikposmu, kas sākas vismaz 2007. gada 1. janvārī, ievērojot kompetento iestāžu prasības; un
ievaddatus kalibrē 12 mēnešu spriedzes periodam, ko noteikusi iestāde c) apakšpunkta nolūkos.
un
, iestādes papildus šā panta 1. punktā noteiktajām prasībām izpilda šādas prasības:
, nākotnes satricinājumu scenārijus piemēro vienīgi portfeļa pozīciju modelējamo riska faktoru apakšgrupai, kas minēta 2. punkta a) apakšpunktā;
, nākotnes satricinājumu scenārijus piemēro vienīgi portfeļa pozīciju modelējamo riska faktoru apakšgrupai, kas minēta 2. punkta b) apakšpunktā;
ievaddatus, ko izmanto, lai noteiktu nākotnes satricinājumu scenārijus, ko piemēro šā punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem modelējamiem riska faktoriem, kalibrē, izmantojot vēsturiskos datus, kas minēti 4. punkta c) apakšpunktā; šos datus atjaunina vismaz ik mēnesi.
un
, iestādes papildus šā panta 1. punktā noteiktajām prasībām izpilda šādas prasības:
, nākotnes satricinājumu scenārijus piemēro visiem modelējamajiem riska faktoriem, kuri piemīt portfeļa pozīcijām;
, nākotnes satricinājumu scenārijus piemēro visiem modelējamiem riska faktoriem, kuri piemīt portfeļa pozīcijām un kuri tiek iekļauti vispārīgā riska faktoru kategorijā i saskaņā ar 325.bd pantu;
ievaddatus, ko izmanto, lai noteiktu nākotnes satricinājumu scenārijus, ko piemēro a) un b) apakšpunktā minētajiem modelējamiem riska faktoriem, kalibrē, izmantojot vēsturiskos datus par iepriekšējo 12 mēnešu periodu; ja ir vērojams nozīmīgs cenu svārstīguma pieaugums attiecībā uz nozīmīgu skaitu modelējamo riska faktoru iestādes portfelī, kuri nav iekļauti 2. punkta a) apakšpunktā minētajā riska faktoru apakšgrupā, kompetentās iestādes var pieprasīt iestādei izmantot vēsturiskos datus par periodu, kas ir īsāks par iepriekšējiem 12 mēnešiem, taču šāds īsākais periods nedrīkst būt īsāks par iepriekšējiem sešiem mēnešiem; kompetentās iestādes informē EBI par visiem lēmumiem, kuri prasa iestādei izmantot vēsturiskos datus par periodu, kas ir īsāks par 12 mēnešiem, un pamato minēto lēmumu.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz14. pantu.
325.bd pants
Likviditātes periodi
Iestāde informē kompetentās iestādes par tirdzniecības nodaļām un vispārīgajām riska faktoru apakškategorijām, kurām tā ir nolēmusi piemērot šā punkta pirmajā daļā noteikto kārtību.
Lai aprēķinātu daļējos sagaidāmā iztrūkuma mērus saskaņā ar 325.bc panta 1. punkta c) apakšpunktu, konkrēta modelējamā riska faktora efektīvo likviditātes periodu konkrētai tirdzniecības portfeļa pozīcijai vai netirdzniecības portfeļa pozīcijai, kuru ietekmē ārvalstu valūtas risks vai preču risks, aprēķina šādi:
|
EffectiveLH = |
|
SubCatLH ja Mat > LH5 |
|
|
min (SubCatLH, minj {LHj/LHj ≥ Mat}) ja LH1 ≤ Mat ≤ LH5 |
|||
|
LH1 ja Mat < LH1 |
kur:
|
EffectiveLH |
= |
efektīvais likviditātes periods |
|
Mat |
= |
tirdzniecības portfeļa pozīcijas termiņš; |
|
SubCatLH |
= |
saskaņā ar 1. punktu noteiktā modelējamā riska faktora likviditātes perioda ilgums; un |
|
minj {LHj/LHj ≥ Mat} |
= |
ilgums vienam no 325.bc panta 1. tabulā uzskaitītajiem likviditātes periodiem, kurš ir tuvākais likviditātes termiņš aiz tirdzniecības pozīcijas termiņa. |
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
kā iestādēm 1. punktā minētie pozīciju riska faktori jāiedala vispārīgās riska faktoru kategorijās un vispārīgās riska faktoru apakškategorijās šā panta 1. punkta nolūkos;
kuras valūtas veido likvīdāko valūtu apakškategoriju, kas 2. tabulā ir procentu likmju vispārīgā riska faktoru kategorijā;
kuri valūtu pāri veido likvīdāko valūtu pāru apakškategoriju, kas 2. tabulā ir ārvalstu valūtu vispārīgā riska faktoru kategorijā;
kā definē maza un liela apjoma kapitalizāciju kapitāla vērtspapīru cenu un svārstīguma apakškategorijas nolūkā, kura 2. tabulā ir kapitāla vērtspapīru riska faktoru kategorijā.
EBI līdz 2020. gada 28. martam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.
2. tabula
|
Vispārīgās riska faktoru kategorijas |
Vispārīgās riska faktoru apakškategorijas |
Likviditātes periodi |
Likviditātes periodu ilgums (dienās) |
|
Procentu likme |
Likvīdākās valūtas un vietējā valūta |
1 |
10 |
|
Citas valūtas (izņemot likvīdākās valūtas) |
2 |
20 |
|
|
Svārstīgums |
4 |
60 |
|
|
Citi veidi |
4 |
60 |
|
|
Kredīriska starpība |
Dalībvalstu centrālā valdība, tostarp centrālās bankas |
2 |
20 |
|
Segtās obligācijas, kuras kredītiestādes emitējušas dalībvalstīs (ieguldījumu kategorija) |
2 |
20 |
|
|
Valsts (ieguldījumu kategorija) |
2 |
20 |
|
|
Valsts (augsts ienesīgums) |
3 |
40 |
|
|
Uzņēmumi (ieguldījumu kategorija) |
3 |
40 |
|
|
Uzņēmumi (augsts ienesīgums) |
4 |
60 |
|
|
Svārstīgums |
5 |
120 |
|
|
Citi veidi |
5 |
120 |
|
|
Kapitāla vērtspapīri |
Kapitāla vērtspapīru cena (lielapjoma tirgus kapitalizācija) |
1 |
10 |
|
Kapitāla vērtspapīru cena (mazapjoma tirgus kapitalizācija) |
2 |
20 |
|
|
Svārstīgums (lielapjoma tirgus kapitalizācija) |
2 |
20 |
|
|
Svārstīgums (mazapjoma tirgus kapitalizācija) |
4 |
60 |
|
|
Citi veidi |
4 |
60 |
|
|
Ārvalstu valūtas |
Likvīdākie valūtu pāri |
1 |
10 |
|
Citi valūtu pāri (izņemot likvīdākos valūtu pārus) |
2 |
20 |
|
|
Svārstīgums |
3 |
40 |
|
|
Citi veidi |
3 |
40 |
|
|
Preces |
Enerģijas cenas un oglekļa dioksīda emisiju cenas |
2 |
20 |
|
Dārgmetālu cenas un krāsaino metālu cenas |
2 |
20 |
|
|
Citu preču cenas (izņemot enerģijas cenas, oglekļa dioksīda emisiju cenas, dārgmetālu cenas un krāsaino metālu cenas) |
4 |
60 |
|
|
Enerģijas cenu svārstīgums un oglekļa dioksīda emisiju cenu svārstīgums |
4 |
60 |
|
|
Dārgmetālu cenu svārstīgums un krāsaino metālu cenu svārstīgums |
4 |
60 |
|
|
Citu preču cenu svārstīgums (izņemot enerģijas cenu svārstīgumu, oglekļa dioksīda emisiju cenu svārstīgumu, dārgmetālu cenu svārstīgumu un krāsaino metālu cenu svārstīgumu) |
5 |
120 |
|
|
Citi veidi |
5 |
120 |
325.be pants
Riska faktoru modelējamības novērtējums
Pirmajā daļā minētā novērtējuma nolūkos kompetentās iestādes var atļaut iestādēm izmantot tirgus datus, ko sniegušas trešās personas pārdevēji.
Ārkārtas apstākļos, kas rodas laikposmos, kad finanšu tirgos ir ievērojami samazinājušās konkrētas tirdzniecības darbības, kompetentās iestādes var atļaut iestādēm, kas izmanto šajā nodaļā paredzēto pieeju, uzskatīt par modelējamiem riska faktorus, ko minētās iestādes saskaņā ar 1. punktu ir novērtējušas kā nemodelējamus, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
riska faktori, kuriem piemēro minēto režīmu, atbilst tirdzniecības darbībām, kuras finanšu tirgos ir ievērojami samazinājušās;
režīmu piemēro uz laiku un ne ilgāk kā sešus mēnešus viena finanšu gada laikā;
režīms būtiski nesamazina to piemērojošo iestāžu kopējās pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku;
kompetentās iestādes nekavējoties paziņo EBI par jebkuru lēmumu atļaut iestādēm piemērot šajā nodaļā izklāstīto pieeju, lai riska faktorus, kas novērtēti kā nemodelējami, un attiecīgās tirdzniecības darbības uzskatītu par modelējamiem, un pamato minēto lēmumu.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2025. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
325.bf pants
Regulatīvās atpakaļejošās pārbaudes prasības un reizināšanas koeficienti
Šā panta nolūkiem “pārsniegums” ir dienas laikā notikušās izmaiņas tā portfeļa vērtībā, ko veido visas pozīcijas, kuras ir piesaistītas tirdzniecības nodaļai, un kas pārsniedz attiecīgo riskam pakļauto vērtību, kura aprēķināta, izmantojot šīs iestādes alternatīvo iekšējo modeli saskaņā ar šādām prasībām:
riskam pakļauto vērtību aprēķina, ņemot vērā vienas dienas ilgu turēšanas periodu;
nākotnes satricinājumu scenārijus piemēro 325.bg panta 3. punktā minētajiem tirdzniecības nodaļu pozīciju riska faktoriem, kurus uzskata par modelējamiem saskaņā ar 325.be pantu;
ievaddatus, ko izmanto, lai noteiktu nākotnes satricinājumu scenārijus, ko piemēro modelējamiem riska faktoriem, kalibrē, izmantojot vēsturiskos datus, kas minēti 325.bc panta 4. punkta c) apakšpunktā;
ja vien šajā pantā nav noteikts citādi, iestādes alternatīvo iekšējo modeļu pamatā ir tādi paši modelēšanas pieņēmumi kā tie, kurus izmanto, lai aprēķinātu 325.ba panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto sagaidāmā iztrūkuma riska mēru.
Tiek uzskatīts, ka iestādes tirdzniecības nodaļa atbilst atpakaļejošas pārbaudes prasībām, ja pārsniegumu skaits, kas minētajai tirdzniecības nodaļai ir bijis pēdējo 250 darba dienu laikā, nepārsniedz nevienu no šiem rādītājiem:
12 gadījumi, kad tikusi pārsniegta riskam pakļautā vērtība, ko aprēķina, piemērojot 99. procentīles vienpusēju ticamības intervālu, pamatojoties uz atpakaļejošu pārbaudi par hipotētiskām izmaiņām portfeļa vērtībā;
12 gadījumi, kad tikusi pārsniegta riskam pakļautā vērtība, ko aprēķina, piemērojot 99. procentīles vienpusēju ticamības intervālu, pamatojoties uz atpakaļejošu pārbaudi par faktiskām izmaiņām portfeļa vērtībā;
30 gadījumi, kad tikusi pārsniegta riskam pakļautā vērtība, ko aprēķina, piemērojot 97,5. procentīles vienpusēju ticamības intervālu, pamatojoties uz atpakaļejošu pārbaudi par hipotētiskām izmaiņām portfeļa vērtībā;
30 gadījumi, kad tikusi pārsniegta riskam pakļautā vērtība, ko aprēķina, piemērojot 97,5. procentīles vienpusēju ticamības intervālu, pamatojoties uz atpakaļejošu pārbaudi par faktiskām izmaiņām portfeļa vērtībā.
Iestādes skaita dienas pārsniegumus saskaņā ar šādiem kritērijiem:
portfeļa vērtības hipotētiskās izmaiņas atpakaļejošā pārbaudē nosaka, salīdzinot portfeļa vērtību dienas beigās un –, pieņemot, ka pozīcijas nemainās, portfeļa vērtību nākamās dienas beigās;
portfeļa vērtības faktiskās izmaiņas atpakaļejošā pārbaudē nosaka, salīdzinot portfeļa vērtību dienas beigās un portfeļa faktisko vērtību nākamās dienas beigās, neiekļaujot maksas un komisijas;
kā pārsniegumu skaita katru darbadienu, kurā iestāde nevar novērtēt portfeļa vērtību vai nevar aprēķināt šā panta 3. punktā minēto riskam pakļauto vērtību.
►M17 Reizinājuma koeficients (mc) ir vismaz vienāds ar summu, ko iegūst, summējot 1,5 un papildinājumu, kas noteikts saskaņā ar 3. tabulu. Šā panta 5. punktā minētajam portfelim šo papildinājumu aprēķina, par pamatu ņemot pēdējo 250 darba dienu laikā notikušo pārsniegumu skaitu, kas pierādīts, iestādei veicot atpakaļejošu pārbaudi attiecībā uz riskam pakļauto vērtību, kura aprēķināta saskaņā ar šīs daļas a) apakšpunktu. Minēto papildinājumu aprēķina, ievērojot šādas prasības: ◄
pārsniegums ir vienas dienas izmaiņas portfeļa vērtībā, kas pārsniedz attiecīgo riskam pakļautās vērtības lielumu, kurš aprēķināts, izmantojot iestādes iekšējo modeli un ievērojot turpmāk minēto:
vienas dienas turēšanas periods;
99. procentīle, vienpusējs ticamības intervāls;
nākotnes satricinājumu scenārijus piemēro 325.bg panta 3. punktā minētajiem tirdzniecības nodaļu pozīciju riska faktoriem, kurus uzskata par modelējamiem saskaņā ar 325.be pantu;
ievaddatus, ko izmanto, lai noteiktu nākotnes satricinājumu scenārijus, ko piemēro modelējamiem riska faktoriem, kalibrē, izmantojot vēsturiskos datus, kas minēti 325.bc panta 4. punkta c) apakšpunktā;
ja vien šajā pantā nav noteikts citādi, iestādes iekšējo modeļu pamatā ir tādi paši modelēšanas pieņēmumi kā tie, kurus izmanto, lai aprēķinātu 325.ba panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto sagaidāmā iztrūkuma riska mēru;
pārsniegumu skaits ir vienāds ar lielāko pārsniegumu skaitu portfeļa vērtības hipotētiskajās un faktiskajās izmaiņās.
3. tabula
|
Pārsniegumu skaits |
Palielinājums |
|
Mazāk par 5 |
0,00 |
|
5 |
0,20 |
|
6 |
0,26 |
|
7 |
0,33 |
|
8 |
0,38 |
|
9 |
0,42 |
|
Vairāk par 9 |
0,50 |
Ārkārtas apstākļos kompetentās iestādes var atļaut iestādei veikt vienu vai abas šādas darbības:
ierobežot papildinājuma aprēķinu līdz tādam, kas izriet no pārsniegumiem saskaņā ar hipotētisko izmaiņu atpakaļejošajām pārbaudēm, ja pārsniegumu skaits faktisko izmaiņu atpakaļejošajā pārbaudē nav radies no trūkumiem iestādes alternatīvajā iekšējā modelī;
no papildinājuma aprēķina izslēgt pārsniegumus, ko pierāda atpakaļejoša hipotētisku vai faktisku izmaiņu pārbaude, ja minētie pārsniegumi nav radušies no trūkumiem iestādes alternatīvajā iekšējā modelī.
Pirmās daļas nolūkos kompetentās iestādes var palielināt mc vērtību virs minētajā daļā norādītās summas, ja iestādes alternatīvais iekšējais modelis uzrāda trūkumus, kas liedz pienācīgi izmērīt pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku.
EBI līdz 2020. gada 28. martam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
325.bg pants
Peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasība
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
kritērijus, kuri norāda, vai teorētiskās izmaiņas kādas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā būtu tuvas vai pietiekami tuvas hipotētiskajām izmaiņām minētās tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā šā panta 1. punkta nolūkos, ņemot vērā starptautiskās tendences regulatīvajā jomā;
papildu pašu kapitāla prasību, kas minēta 2. punktā;
biežumu, kādā iestādei ir jāveic peļņas un zaudējuma attiecinājums;
tehniskos elementus, kuri jāiekļauj kādas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtības teorētiskajās un hipotētiskajās izmaiņās šā panta vajadzībām.
▼M17 —————
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2025. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.
325.bh pants
Prasības attiecībā uz riska mērīšanu
Iestādes, kuras izmanto iekšējo riska mērīšanas modeli, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskiem saskaņā ar 325.ba pantu, nodrošina, lai minētais modelis atbilstu visām turpmāk minētajām prasībām:
Iekšējais riska mērīšanas modelis aptver pietiekamu skaitu riska faktoru, kuros ir ietverti vismaz tie riska faktori, kas minēti 1.a nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļā, izņemot gadījumu, kad iestāde kompetentajām iestādēm pierāda, ka šo riska faktoru neietveršana nerada būtisku ietekmi uz peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasību, kas noteikta 325.bg pantā; iestāde spēj paskaidrot kompetentajām iestādēm, kādēļ tā iekļāvusi riska faktoru savā cenu noteikšanas modelī, taču nav iekļāvusi savā iekšējā riska mērīšanas modelī.
Iekšējais riska mērīšanas modelis aptver iespējas līgumu un citu produktu nelinearitāti, kā arī korelācijas risku un bāzes risku.
Iekšējā riska mērīšanas modelī iekļauj riska faktoru kopumu, kas atbilst katras tās valūtas procentu likmēm, kurās iestādei ir bilances vai ārpusbilances pozīcijas, ko ietekmē procentu likme; iestādes modelē ienākumu līknes, izmantojot kādu no vispārpieņemtajām metodēm; ienesīguma līkni sadala dažādos termiņa segmentos, lai aptvertu likmju svārstīguma atšķirības visā ienesīguma līknē; būtiskiem riska darījumiem ar procentu likmju risku galvenajās valūtās un tirgos ienesīguma līkni modelē, izmantojot vismaz sešus termiņa segmentus un riska faktoru skaits, ko izmanto, lai modelētu ienesīguma līkni, ir samērīgs ar iestādes tirdzniecības stratēģiju būtību un sarežģītību; modelis aptver arī likmju starpības risku, ko rada nepilnīgi korelētas svārstības starp dažādām ienesīguma līknēm vai dažādiem tā paša pamatā esošā emitenta finanšu instrumentiem.
iekšējā riska mērīšanas modelī ir iekļauti riska faktori, kas atbilst zeltam un atsevišķām ārvalstu valūtām, kurās ir denominētas iestādes pozīcijas; attiecībā uz KIU ņem vērā KIU faktiskās ārvalstu valūtas pozīcijas; iestādes var paļauties uz trešo personu sniegtajiem pārskatiem par KIU ārvalstu valūtas pozīcijām ar noteikumu, ka ir pienācīgi nodrošināta šo pārskatu pareizība.
Modelēšanas paņēmienu sarežģītība ir samērīga ar iestāžu darbību nozīmīgumu kapitāla tirgos; iekšējā riska mērīšanas modelī izmanto atsevišķu riska faktoru vismaz katram kapitāla tirgum, kurā iestādei ir nozīmīgas pozīcijas, un vismaz vienu riska faktoru, kas aptver sistēmiskas izmaiņas kapitāla vērtspapīru cenā, kā arī šā riska faktora atkarību no atsevišķiem riska faktoriem katrā kapitāla tirgū.
Iekšējā riska mērīšanas modelī izmanto atsevišķu riska faktoru vismaz katrai precei, kurā iestādei ir nozīmīgas pozīcijas, izņemot tad, ja iestādei ir neliela kopējā preču pozīcija salīdzinājumā ar visiem tās tirdzniecības gadījumiem, – šādā gadījumā ir pieņemams atsevišķs riska faktors katram vispārīgajam preču veidam; būtiskiem riska darījumiem preču tirgos modelis aptver risku, kas saistīts ar nepilnīgi korelētām svārstībām starp līdzīgām, bet ne identiskām precēm, un pakļautību nākotnes cenu izmaiņām, kas radušās termiņu nesakritības rezultātā, kā arī atvasināto instrumentu un naudas pozīciju ienesīgumu.
Izmantotās aplēstās vērtības labi atspoguļo faktisko pozīciju izmaiņas, tās ir pietiekami konservatīvas, un tās izmanto tikai tad, ja pieejamie dati ir nepietiekami, piemēram, spriedzes periodā, kas minēts 325.bc panta 2. punkta c) apakšpunktā.
Būtiskiem riska darījumiem ar instrumentiem ar izvēles iespējām, kuri pakļauti svārstīguma riskiem, iekšējais riska mērīšanas modelis aptver piemītošā svārstīguma atkarību no norunas cenu un iespēju līgumu termiņiem.
attiecībā uz pozīcijām KIU iestādes piemēro caurskatāmības pieeju KIU pamatā esošajām pozīcijām vismaz reizi nedēļā, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības saskaņā ar šo nodaļu; ja caurskatāmības pieeju īsteno katru nedēļu, iestādēm jāspēj uzraudzīt riskus, kas izriet no būtiskām izmaiņām KIU sastāvā; iestādes, kurām nav pienācīgu ievaddatu vai informācijas, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz KIU pozīcijas tirgus risku saskaņā ar caurskatāmības pieeju, var izmantot trešo personu, lai iegūtu minētos ievaddatus vai informāciju, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
trešā persona ir kāda no turpmāk minētajām:
KIU depozitārā iestāde vai depozītārā finanšu iestāde ar noteikumu, ka KIU iegulda tikai vērtspapīros un nogulda visus vērtspapīrus minētajā depozitārajā iestādē vai depozitārajā finanšu iestādē;
KIU pārvaldes sabiedrība ar noteikumu, ka tā atbilst kritērijiem, kas noteikti 132. panta 3. punkta a) apakšpunktā;
pārdevējs, kas ir trešā persona, ar nosacījumu, ka datus, informāciju vai riska rādītājus sniedz vai aprēķina trešās personas, kas minētas šā punkta 1) vai 2) apakšpunktā, vai cits šāds pārdevējs, kas ir trešā persona;
trešā persona sniedz iestādei datus, informāciju vai riska rādītājus, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz KIU pozīcijas tirgus risku saskaņā ar caurskatāmības pieeju, kas minēta pirmajā daļā;
iestādes ārējais revidents ir apstiprinājis ii) punktā minēto trešās personas datu, informācijas vai riska rādītāju piemērotību, un kompetentajai iestādei pēc pieprasījuma ir neierobežota piekļuve minētajiem datiem, informācijai vai riska rādītājiem.
▼M17 —————
325.bi pants
Kvalitatīvās prasības
Visi iekšējie riska mērīšanas modeļi, ko izmanto šīs nodaļas nolūkos, ir konceptuāli pamatoti, tie tiek aprēķināti un godprātīgi īstenoti, un tie atbilst visām šādām kvalitatīvajām prasībām:
Visi iekšējie riska mērīšanas modeļi, ko izmanto, lai aprēķinātu kapitāla prasības tirgus riskiem, ir cieši iekļauti iestādes ikdienas riska pārvaldības procesā un kalpo par pamatu pārskatam par riska darījumiem, kuru sniedz iestādes augstākajai vadībai.
iestādei ir riska kontroles struktūrvienība, kas ir neatkarīga no uzņēmējdarbības tirdzniecības struktūrvienībām un tieši ziņo augstākajai vadībai; minētā struktūrvienība:
ir atbildīga par jebkura tāda iekšējā riska mērīšanas modeļa izveidi un ieviešanu, ko šīs nodaļas nolūkos izmanto alternatīvajā iekšējā modeļa pieejā;
ir atbildīga par vispārējo riska pārvaldības sistēmu;
sagatavo un analizē ikdienas pārskatus par tā iekšējā modeļa rezultātiem, kuru izmanto, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskam, kā arī par to, cik piemēroti ir pasākumi, kas veicami attiecībā uz tirdzniecības limitiem.
vadības struktūra un augstākā vadība aktīvi iesaistās riska kontroles procesā, un ikdienas pārskatus, ko sagatavo riska kontroles struktūrvienība, pārskata vadības līmenī, kurā ir pietiekamas pilnvaras prasīt mazināt atsevišķu tirgotāju izveidotās pozīcijas un pilnvaras prasīt mazināt iestādes kopējo riska darījumu apmēru.
Iestādei ir pietiekams skaits darbinieku ar tāda līmeņa prasmēm, kurš atbilst iekšējo riska mērīšanas modeļu sarežģītībai, kā arī pietiekams skaits darbinieku ar prasmēm tirdzniecības, riska kontroles, revīzijas un darījumu uzskaites jomās.
Iestāde ir ieviesusi dokumentētu iekšējās politikas, procedūru un kontroles pasākumu kopumu, lai uzraudzītu visu savu iekšējo riska mērīšanas modeļu darbību kopumā un nodrošinātu tās ievērošanu.
Ikviens iekšējais riska mērīšanas modelis, tostarp ikviens cenu noteikšanas modelis, ir riska mērīšanā sevi apliecinājis kā pietiekami precīzs, un tas būtiski neatšķiras no modeļiem, ko iestāde izmanto sava iekšējā riska pārvaldībā.
Iestāde bieži īsteno bargas spriedzes testēšanas programmas, tostarp reversos spriedzes testus, kur ir ietverti visi iekšējie riska mērīšanas modeļi; minēto spriedzes testu rezultātus vismaz reizi mēnesī pārskata augstākā vadība, un tie atbilst politikai un ierobežojumiem, kurus vadības struktūra ir apstiprinājusi; iestāde īsteno piemērotus pasākumus, ja minēto spriedzes testu rezultāti liecina par pārmērīgiem zaudējumiem, kas zināmos apstākļos rodas iestādes tirdzniecības darījumos.
Iestāde, regulāri veic neatkarīgu savu iekšējo riska mērīšanas modeļu pārbaudi, ievērojot kompetento iestāžu prasības un minēto pārbaudi īstenojot kā sava iekšējā pārbaudes procesa sastāvdaļu, vai uzdod minēto pārbaudi veikt trešās personas uzņēmumam.
Validācijas struktūrvienība, kas ir atsevišķa no pirmās daļas b) apakšpunktā minētās riska kontroles struktūrvienības, veic sākotnējo un pastāvīgo validāciju jebkuram iekšējam riska mērīšanas modelim, ko izmanto alternatīvajā iekšējā modeļa pieejā šīs nodaļas nolūkos.
Pirmās daļas h) apakšpunkta nolūkā trešās personas uzņēmums ir uzņēmums, kurš sniedz revīzijas vai konsultāciju pakalpojumus iestādēm un kuram ir darbinieki ar pietiekamām prasmēm jautājumos par tirgus risku tirdzniecības darbībās.
Šā panta 1. punkta h) apakšpunktā minētā pārbaude aptver gan tirdzniecības struktūrvienību darbību, gan arī neatkarīgās riska kontroles struktūrvienības darbību. Iestāde savas vispārējās riska pārvaldības procedūras pārbaudi veic vismaz vienu reizi gadā. Šajā pārbaudē izvērtē:
riska pārvaldības sistēmas un procesu dokumentācijas un riska kontroles struktūrvienības organizācijas atbilstību;
riska pasākumu integrāciju ikdienas riska pārvaldībā un vadības informācijas sistēmas integritāti;
procesus, ko iestāde īsteno, lai apstiprinātu riska cenu noteikšanas modeļus un riska novērtēšanas sistēmas, ko izmanto klientu apkalpošanas un administratīvā atbalsta personāls;
modeļa aptverto risku tvērumu, riska mērīšanas sistēmas precizitāti un piemērotību un visu nozīmīgo izmaiņu validāciju iekšējā riska mērīšanas modelī;
to, cik precīzi un pilnīgi ir pozīciju dati, to, cik precīzi un piemēroti ir svārstīguma un korelācijas pieņēmumi un cik precīzi ir vērtējumi un riska jutīguma aprēķini, kā arī aplēsto datu ieguves precizitāti un piemērotību, ja pieejamie dati ir nepietiekami, lai izpildītu šajā nodaļā izklāstītās prasības;
pārbaudes procesu, ko iestāde izmanto, lai izvērtētu jebkādā savu iekšējo riska mērīšanas modeļu pielietošanā izmantoto datu avotu konsekvenci, savlaicīgumu un ticamību, kā arī šādu datu avotu neatkarību;
pārbaudes procesu, ko iestāde izmanto, lai izvērtētu atpakaļejošas pārbaudes prasības un peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasības, kuri tiek veikti, lai novērtētu savu iekšējo riska mērīšanas modeļu precizitāti;
ja pārskatīšanu veic trešā persona saskaņā ar šā panta 1. punkta h) apakšpunktu, – pārbaudi attiecībā uz to, vai ar 325.bj pantā izklāstīto iekšējās validācijas procesu tiek sasniegti tam izvirzītie mērķi.
325.bj pants
Iekšējā validācija
Iestādes veic šā panta 1. punktā minēto validāciju šādos gadījumos:
kad iekšējais riska mērīšanas modelis ir sākotnēji izstrādāts un kad šādam modelim ir veiktas jebkāda veida būtiskas izmaiņas;
periodiski un, ja ir bijušas kādas būtiskas strukturālas izmaiņas tirgū vai izmaiņas portfeļa sastāvā, kuru dēļ iekšējais riska mērīšanas modelis, iespējams, vairs nav atbilstošs.
Iestādes iekšējā riska mērīšanas modeļu validācija neaprobežojas tikai ar atpakaļejošu pārbaudi un peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasību piemērošanu, bet tajā ir ietvertas arī vismaz šādas darbības:
pārbaudes, ar ko pārliecinās, vai iekšējā modelī izmantotie pieņēmumi ir piemēroti un risks ar tiem netiek novērtēts ne par zemu, ne par augstu;
savas iekšējā modeļa validācijas pārbaudes, tostarp atpakaļejošas pārbaudes, kuras papildus regulatīvajām atpakaļejošas pārbaudes programmām tiek veiktas attiecībā uz savu portfeļu riskiem un struktūrām;
hipotētisko portfeļu izmantošana, ar ko nodrošina, lai iekšējā riska mērīšanas modelī varētu ņemt vērā konkrētas strukturālas iezīmes, kas varētu kļūt aktuālas, piemēram, nozīmīgus bāzes riskus un koncentrācijas risku vai riskus, kas saistīti ar aplēsto vērtību izmantošanu.
325.bk pants
Spriedzes scenārija riska mēra aprēķināšana
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
to, kā iestādēm ir jāizstrādā nākotnes satricinājumu ārkārtas scenāriji, ko piemēro nemodelējamiem riska faktoriem un kā tām ir jāpiemēro šādi nākotnes satricinājumu ārkārtas scenāriji attiecībā uz minētajiem riska faktoriem;
regulatīvu nākotnes satricinājumu ārkārtas scenāriju, kas ir paredzēts katrai vispārīgai riska faktoru apakškategorijai, kura ir norādīta 325.bd panta 2. tabulā, un ko iestādes var izmantot, ja nevar izstrādāt nākotnes satricinājumu ārkārtas scenāriju saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu, vai kā piemērošanu kompetentās iestādes var no iestādes prasīt, ja tās nav apmierinātas ar iestādes izstrādāto nākotnes satricinājumu ārkārtas scenāriju;
apstākļus, kādos iestādes var spriedzes scenārija riska mēru aprēķināt vairāk nekā vienam nemodelējamam riska faktoram;
to, kā iestādēm jāaprēķina spriedzes scenārija riska mēru kopsumma visiem nemodelējamajiem riska faktoriem, kas ir ietverti to tirdzniecības portfeļa pozīcijās un netirdzniecības portfeļa pozīcijās, kuras ietekmē ārvalstu valūtas risks vai preču risks.
EBI, izstrādājot minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, ņem vērā prasību, ka pašu kapitāla prasību līmenis nemodelējama riska faktora tirgus riskam saskaņā ar šo pantu ir tikpat augsts kā pašu kapitāla prasību līmenis tirgus riskam, kurš saskaņā ar šo nodaļu tiktu aprēķināts, ja minētais riska faktors būtu modelējams.
EBI līdz 2020. gada 28. septembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.
325.bl pants
Iekšējā saistību nepildīšanas riska modeļa izmantošanas joma
325.bm pants
Atļauja izmantot iekšējo saistību nepildīšanas riska modeli
325.bn pants
Pašu kapitāla prasības attiecībā uz saistību nepildīšanas risku, izmantojot iekšējo saistību nepildīšanas riska modeli
Iestādes aprēķina pašu kapitāla prasības saistību nepildīšanas riskam, izmantojot iekšējo saistību nepildīšanas riska modeli visu 325.bl pantā minēto tirdzniecības pozīciju portfelim šādi:
pašu kapitāla prasības ir vienādas ar riskam pakļauto vērtību, ar ko izsaka iespējamos zaudējumus portfeļa tirgus vērtībā, ko rada emitentu saistību nepildīšana saistībā ar attiecīgajām pozīcijām, ar 99,9 % ticamības intervālu viena gada laikposmā;
šā panta a) apakšpunktā minētie iespējamie zaudējumi ir tiešs vai netiešs pozīcijas tirgus vērtības samazinājums, ko rada emitentu saistību nepildīšana, un tie ir proporcionāli jebkādiem zaudējumiem, kuri jau ir ņemti vērā pozīcijas pašreizējā novērtējumā; par kapitāla vērtspapīru emitentu saistību nepildīšanu liecina kapitāla cenu noteikšana nulles līmenī;
iestādes nosaka saistību nepildīšanas korelācijas dažādu emitentu starpā, pamatojoties uz konceptuāli pamatotām metodēm un izmantojot objektīvus vēsturiskos datus par tirgus kredītriska starpībām vai kapitāla vērtspapīru cenām, kas aptver vismaz 10 gadu laikposmu, tostarp spriedzes periodu, ko iestāde noteikusi saskaņā ar 325.bc panta 2. punktu; aprēķinu saistību nepildīšanas korelācijai dažādu emitentu starpā kalibrē atbilstīgi viena gada laikposmam;
sākotnējā saistību nepildīšanas riska modeļa pamatā ir viena gada nemainīgu pozīciju pieņēmums.
325.bo pants
Riska ierobežošanas pozīciju atzīšana iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī
Iestādes nodrošina, ka termiņu nesakritības starp riska ierobežošanas instrumentu un pret risku nodrošināto instrumentu, kas varētu rasties viena gada laikposmā, ja minētās nesakritības nav ietvertas to iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī, neizraisa būtisku pārāk zemu riska novērtējumu.
Iestādes atzīst riska ierobežošanas instrumentu tikai tādā mērā, kādā atbilstošais instruments parādniekam ir pieejams pat tad, kad parādniekam ir nepieciešams saņemt kredītu, vai citos gadījumos.
325.bp pants
Īpašas prasības attiecībā uz iekšējo saistību nepildīšanas riska modeli
Lai simulētu emitentu saistību neizpildi iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī, iestādes saistību nepildīšanas varbūtības aplēses atbilst šādām prasībām:
saistību nepildīšanas varbūtības zemākais līmenis ir 0,01 % riska darījumiem, kuriem piemēro 0 % riska pakāpi saskaņā ar 114.–118. pantu, un 0,01 % segtajām obligācijām, kurām piemēro 10 % riska pakāpi saskaņā ar 129. pantu; pretējā gadījumā saistību nepildīšanas varbūtības zemākais līmenis ir 0,03 %;
ja vien šajā iedaļā nav noteikts citādi, saistību nepildīšanas varbūtības pamatā ir viena gada periods;
saistību nepildīšanas varbūtību nosaka atsevišķi vai kopā ar aktuālajām tirgus cenām, izmantojot datus, kas vismaz piecus gadu ilgā vēsturiskā laikposmā ir atspoguļoti par faktiskiem saistību neizpildīšanas gadījumiem un ārkārtējiem tirgus cenu samazinājumiem, kas pielīdzināmi saistību neizpildes notikumiem; saistību nepildīšanas varbūtību nenosaka, pamatojoties tikai uz aktuālajām tirgus cenām;
iestāde, kam ir piešķirta atļauja aplēst saistību nepildīšanas varbūtību saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 1. iedaļu attiecībā uz attiecīgajam emitentam atbilstošo riska darījumu kategoriju un reitingu sistēmu, minētā emitenta saistību nepildīšanas varbūtības aprēķināšanai izmanto minētajā iedaļā paredzēto metodiku ar noteikumu, ka ir pieejami dati šādas aplēses veikšanai;
iestāde, kam nav piešķirta d) apakšpunktā minētā atļauja aplēst saistību nepildīšanas varbūtību, izstrādā iekšēju metodiku vai izmanto ārējus avotus minētās saistību nepildīšanas varbūtības aplēsei atbilstīgi prasībām, kas piemērojamas saistību nepildīšanas varbūtības aplēsēm saskaņā ar šo pantu.
Pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos dati, kas vajadzīgi, lai aplēstu konkrēta tirdzniecības portfeļa pozīcijas emitenta saistību nepildīšanas varbūtību, ir pieejami, ja aprēķina datumā iestādei ir netirdzniecības portfeļa pozīcija tam pašam parādniekam, attiecībā uz kuru tā aplēš saistību nepildīšanas varbūtību saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 1. iedaļu, lai aprēķinātu savas pašu kapitāla prasības, kas noteiktas minētajā nodaļā.
Lai simulētu emitentu saistību neizpildi iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī, iestādes aplēses par saistību nepildīšanas zaudējumiem atbilst šādām prasībām:
saistību nepildīšanas zaudējumu zemākais līmenis ir 0 %;
saistību nepildīšanas zaudējumu aplēsēs ņem vērā katras pozīcijas prioritāti;
iestāde, kurai ir piešķirta atļauja aplēst LGD saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 1. iedaļu attiecībā uz konkrētam riska darījumam atbilstošo riska darījumu kategoriju un reitingu sistēmu, izmanto minētajā iedaļā paredzēto metodiku, lai aprēķinātu minētā emitenta LGD aplēses, ar noteikumu, ka ir pieejami dati šādas aplēses veikšanai;
iestāde, kurai nav piešķirta c) apakšpunktā minētā atļauja aplēst LGD, izstrādā iekšēju metodiku vai izmanto ārējus avotus LGD aplēsei atbilstīgi prasībām, kas piemērojamas LGD aplēsēm saskaņā ar šo pantu.
Pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos dati, kas vajadzīgi, lai aplēstu konkrēta tirdzniecības portfeļa pozīcijas emitenta LGD, ir pieejami, ja aprēķina datumā iestādei ir netirdzniecības portfeļa pozīcija tam pašam riska darījumam, attiecībā uz kuru tā aplēš LGD saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 1. iedaļu, lai aprēķinātu savas pašu kapitāla prasības, kas noteiktas minētajā nodaļā.
Veicot neatkarīgu pārbaudi un validāciju saviem iekšējiem modeļiem, ko izmanto šīs nodaļas nolūkos, tostarp riska mērīšanas sistēmas vajadzībām, iestādes:
pārbauda, vai modelēšanas pieeja, ko tās izmanto korelāciju un cenu izmaiņu gadījumos, atbilst to portfelim, kā arī modeļa sistēmisko riska faktoru izvēlei un svērumiem;
veic dažādus spriedzes testus, tostarp arī jutīguma analīzes un scenāriju analīzes, lai kvalitatīvi un kvantitatīvi novērtētu iekšējā saistību nepildīšanas riska modeļa lietderību, īpaši attiecībā uz koncentrāciju; un
piemēro attiecīgu kvantitatīvo validāciju, iekļaujot arī atbilstošus iekšējās modelēšanas etalonus.
Šā punkta b) apakšpunktā minētie testi neaprobežojas tikai ar iepriekš pieredzēto notikumu klāstu.
EBI līdz 2020. gada 28. septembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
2.
NODAĻA
Pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku
1.
326. pants
Pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku
Iestādes pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku ir summa, ko iegūst, saskaitot pašu kapitāla prasības attiecībā uz iestādes parāda un kapitāla vērtspapīru instrumentu pozīciju vispārējo un specifisko risku. Vērtspapīrošanas pozīcijas tirdzniecības portfelī pielīdzina parāda instrumentiem.
327. pants
Ieskaits
328. pants
Regulētā tirgū tirgotie un regulētā tirgū netirgotie procentu likmes nākotnes līgumi
329. pants
Iespēju līgumi un regulētā tirgū tirgotas garantijas
EBI līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
330. pants
Mijmaiņas līgumi
Mijmaiņas līgumiem procentu likmju riska vajadzībām piemēro tādu pašu pieeju, kādu piemēro bilances instrumentiem. Tādējādi procentu likmes mijmaiņas līgumu, saskaņā ar kuru iestāde saņem mainīgas procentu likmes un maksā fiksētas procentu likmes, pielīdzina garajai pozīcijai mainīgas procentu likmes instrumentā, kura termiņš atbilst laikam līdz nākošajai procentu likmes noteikšanai, kā arī īsajai pozīcijai noteiktas procentu likmes instrumentā, kura termiņš atbilst paša mijmaiņas līguma termiņam.
331. pants
Procentu likmju risks saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem
Iestādes, kas neizmanto 1. punktā minētos modeļus, var uzskatīt par pilnīgi izlīdzinošām visas atvasināto instrumentu pozīcijas, kuras minētas 328. līdz 330. pantā un atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:
pozīciju vērtība ir vienāda, un tās ir denominētas tajā pašā valūtā;
atsauces likme (mainīgas likmes pozīcijām) vai kupons (fiksētas likmes pozīcijām) ir cieši sakrītoši;
nākamā procentu likmes noteikšanas diena vai – fiksēta kupona pozīcijām – atlikušais termiņš atbilst šādiem termiņiem:
mazāk par mēnesi kopš šā brīža: tajā pašā dienā,
no viena mēneša līdz vienam gadam kopš šā brīža: septiņu dienu laikā,
vairāk par gadu kopš šā brīža: 30 dienu laikā.
332. pants
Kredītu atvasinātie instrumenti
Aprēķinot pašu kapitāla prasību tā partnera vispārējam un specifiskajam riskam, kurš uzņemas kredītrisku ("aizsardzības pārdevējs"), ja nav norādīts citādi, izmanto kredītu atvasinātā instrumenta līguma nosacīto vērtību. Neatkarīgi no pirmā teikuma iestāde kredītu atvasinātā instrumenta nosacīto vērtību var aizstāt ar nosacīto vērtību, kam pieskaitīta kredītu atvasinātā instrumenta tirgus vērtības neto izmaiņas kopš tā laišanas tirdzniecībā, neto negatīvās izmaiņas no aizsardzības pārdevēja perspektīvas ar negatīvu zīmi. Lai aprēķinātu specifiskā riska prasību, izņemot kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumus, saistību termiņa vietā ir piemērojams kredītu atvasinātā instrumenta līguma termiņš. Pozīcijas nosaka šādi:
kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgums rada atsauces saistības vispārējā riska garo pozīciju un valsts obligācijas ar termiņu, kas atbilst periodam līdz nākamajai procentu fiksēšanai, vispārējā riska īso pozīciju, kurai saskaņā ar II sadaļas 2. nodaļu piešķir 0 % riska pakāpi; tas rada arī atsauces saistības specifiskā riska garo pozīciju;
kredītriska mijmaiņas līgums nerada vispārējā riska pozīciju; specifiskā riska vajadzībām iestāde ieraksta sintētisku garo pozīciju atsauces sabiedrības saistībā, izņemot gadījumus, kad atvasinātajam instrumentam ir ārējais novērtējums un tas atbilst atbilstoša parāda posteņa nosacījumiem – tādā gadījumā tiek ierakstīta garā pozīcija atvasinātajā instrumentā; ja saistībā ar produktu veicami prēmiju vai procentu maksājumi, šīs naudas plūsmas uzrāda kā nosacītās pozīcijas valsts obligācijās;
ar viena parādnieka kredītrisku saistītā parādzīme rada pašas parādzīmes, kā procentu likmes produkta, vispārējā riska garo pozīciju; specifiskā riska vajadzībām izveido sintētisku garo pozīciju atsauces sabiedrības saistībā; papildu garo pozīciju izveido parādzīmes emitents; ja ar kredītrisku saistītai parādzīmei ir ārējais reitings un tas atbilst atbilstoša parāda posteņa nosacījumiem, tad jāieraksta tikai viena parādzīmes specifiskā riska garā pozīcija;
papildus parādzīmes emitenta specifiskā riska garajai pozīcijai, ar vairāku parādnieku kredītrisku saistītā parādzīme, kas piedāvā proporcionālu aizsardzību, katrā atsauces sabiedrībā rada pozīciju, kur kopējā nosacītā līguma summa ir iedalīta visām pozīcijām proporcionāli kopējai nosacītajai summai, kuru rada katrs riska darījums ar atsauces sabiedrību; ja var izvēlēties vairāk nekā vienu atsauces sabiedrības saistību, specifisko risku nosaka saistība ar austāko riska pakāpi;
pirmā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātais instruments rada parāda pozīciju nosacītās summas apmērā katras atsauces sabiedrības saistībai. Ja maksimālais maksājums kredītnotikuma gadījumā ir mazāks par pašu kapitāla prasību saskaņā ar šā punkta pirmajā teikumā norādīto metodi, tad maksimālo maksājuma apjomu var uzskatīt par specifiskā riska pašu kapitāla prasību.
N-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātais instruments rada pozīciju nosacītās summas apmērā katras atsauces sabiedrības saistībā, kas mazāka par n-1 atsauces sabiedrībām ar zemāko specifiskā riska pašu kapitāla prasību. Ja maksimālais maksājums kredītnotikuma gadījumā ir mazāks par pašu kapitāla prasību saskaņā ar šā punkta pirmajā teikumā norādīto metodi, tad šo apjomu var uzskatīt par specifiskā riska pašu kapitāla prasību.
Ja n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajam instrumentam ir ārējais reitings, aizsardzības pārdevējs aprēķina specifiskā riska pašu kapitāla prasību, izmantojot atvasinātā instrumenta reitingu, un pēc vajadzības piemēro attiecīgās vērtspapīrošanas riska pakāpes.
333. pants
Vērtspapīri, ko pārdod saskaņā ar līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vai aizdod
Vērtspapīru vai garantētu tiesību attiecībā uz vērtspapīru īpašumtiesībām pārvedējs līgumā par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un vērtspapīru aizdevējs vērtspapīru aizdevuma darījumā šos vērtspapīrus iekļauj pašu kapitāla prasības aprēķinā saskaņā ar šo nodaļu, ar nosacījumu, ka šādi vērtspapīri ir tirdzniecības portfeļa pozīcijas.
2.
334. pants
Parāda instrumentu neto pozīcijas
Neto pozīcijas klasificē pēc valūtas, kādā tās denominētas, un katrā valūtā atsevišķi aprēķina vispārējā un specifiskā riska pašu kapitāla prasību.
1.
335. pants
Maksimālā robeža pašu kapitāla prasībai attiecībā uz neto pozīciju
Iestāde var noteikt maksimālo robežu parāda instrumenta neto pozīcijas specifiskā riska pašu kapitāla prasībai maksimāli iespējamā ar saistību nepildīšanas risku saistītā zaudējuma līmenī. Īsajai pozīcijai šo limitu varētu aprēķināt kā vērtības izmaiņas saistībā ar to, ka instrumentam vai, attiecīgā gadījumā, pamatā esošajiem parādniekiem nekavējoties tiek novērsts saistību nepildīšanas risks.
336. pants
Pašu kapitāla prasība parāda instrumentiem, kas nav vērtspapīrošanas pozīcijas
Iestāde savas tirdzniecības portfeļa neto pozīcijas instrumentos, kas nav vērtspapīrošanas pozīcijas, kas ir aprēķinātas saskaņā ar 327. pantu, iedala atbilstīgajās 1. tabulas kategorijās, pamatojoties uz to emitentu vai parādnieku, iekšējo vai ārējo kredītnovērtējumu un atlikušo termiņu, un tad reizina tos ar minētajā tabulā norādītajiem svērumiem. Svērtās pozīcijas, kas rodas, piemērojot šo pantu, saskaita neatkarīgi no tā, vai tās ir garas vai īsas, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību attiecībā uz specifisko risku.
1. tabula
|
Kategorijas |
Specifiskā riska pašu kapitāla prasība |
|
Parāda vērtspapīri, kas saņemtu 0 % riska pakāpi saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz kredītrisku. |
0 % |
|
Parāda vērtspapīri, kas saņemtu 20 % vai 50 % riska pakāpi saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz kredītrisku, un citi atbilstīgi posteņi, kā noteikts 4. punktā. |
0,25 % (atlikušais laiks līdz beigu termiņam ir seši mēneši vai mazāk) 1,00 % (atlikušais laiks līdz beigu termiņam ir vairāk nekā seši mēneši un līdz 24 mēnešiem ieskaitot) 1,60 % (atlikušais laiks līdz termiņam pārsniedz 24 mēnešus) |
|
Parāda vērtspapīri, kas saņemtu 100 % riska pakāpi saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz kredītrisku. |
8,00 % |
|
Parāda vērtspapīri, kas saņemtu 150 % riska pakāpi saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz kredītrisku. |
12,00 % |
Citi atbilstīgie posteņi ir:
garās un īsās pozīcijas aktīvos, kam nav pieejams ĀKNI un kas atbilst visiem šiem nosacījumiem:
attiecīgā iestāde uzskata, ka tie ir pietiekami likvīdi,
to ieguldījumu kvalitāte, pēc pašas iestādes ieskata, ir vismaz tāda pati kā 1. tabulas otrajā rindā uzskaitītajiem aktīviem,
tie ir iekļauti vismaz vienā dalībvalsts regulētā tirgus sarakstā vai trešās valsts biržas sarakstā ar nosacījumu, ka šo biržu atzinušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes;
garās un īsās pozīcijas aktīvos, ko emitējušas iestādes atbilstīgi pašu kapitāla prasībām, kuras noteiktas šajā regulā, un ko attiecīgā iestāde uzskata par pietiekami likvīdiem, kā arī kam ir ieguldījumu kvalitāte, kura, pēc iestādes ieskatiem, ir vismaz tāda pati kā aktīviem, kas minēti 1. tabulas otrajā rindā;
vērtspapīri, kurus emitējušas iestādes un kurus uzskata par līdzvērtīgiem vai vērtīgākiem kredītkvalitātes ziņā nekā tos, kas saistīti ar kredītkvalitātes 2. pakāpi atbilstīgi standartizētajai pieejai attiecībā uz kredītriska darījumiem ar iestādēm un kas ir saistīti ar uzraudzības un regulatīviem pasākumiem, kuri ir salīdzināmi ar šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES minētajiem pasākumiem.
Iestādēm, kas piemēro a) vai b) apakšpunktu, ir dokumentēta metodika, lai novērtētu, vai aktīvi atbilst šajos apakšpunktos noteiktajām prasībām, un iestādes šo metodiku paziņo kompetentajām iestādēm.
337. pants
Pašu kapitāla prasība vērtspapīrošanas instrumentiem
Ja sintētiskās vērtspapīrošanas iniciatoriestāde neatbilst 245. pantā paredzētajiem būtiska riska pārvešanas nosacījumiem, iniciatoriestāde pašu kapitāla prasību aprēķinā iekļauj vērtspapīrošanas pamatā esošos riska darījumus tā, it kā šie riska darījumi nebūtu vērtspapīroti, un kredītaizsardzības nolūkā neņem vērā sintētiskās vērtspapīrošanas ietekmi.
338. pants
Pašu kapitāla prasības korelācijas tirdzniecības portfeļiem
Iestāde nosaka lielāko no šādām summām kā specifiskā riska pašu kapitāla prasību korelācijas tirdzniecības portfelim:
specifiskā riska pašu kapitāla prasību kopsummu, kas būtu piemērojama tikai korelācijas tirdzniecības portfeļa neto garajām pozīcijām;
specifiskā riska pašu kapitāla prasību kopsummu, kas būtu piemērojama tikai korelācijas tirdzniecības portfeļa neto īsajām pozīcijām.
2.
339. pants
Ar vispārējo risku saistītie aprēķini, izmantojot termiņa metodi
Iestāde aprēķina nesakrītošo svērto garo pozīciju kopsummas intervāliem, kas iekļauti visās 2. tabulas zonās, lai iegūtu katras zonas nesakrītošo svērto garo pozīciju. Līdzīgā veidā arī nesakrītošo svērto īso pozīciju summu visos intervālos attiecīgajā zonā summē, lai minētajai zonai aprēķinātu nesakrītošo svērto īso pozīciju. Minētās zonas tā nesakrītošās svērtās garās pozīcijas daļa, kas ir saskaņota ar tās pašas zonas nesakrītošo svērto īso pozīciju, ir minētās zonas sakrītošā svērtā pozīcija. Zonas nesakrītošās garās vai nesakrītošās īsās pozīcijas daļa, ko nevar šādi saskaņot, ir šīs zonas nesakrītošā svērtā pozīcija.
2. tabula
|
Zona |
Termiņa intervāls |
Svēršana (%) |
Paredzētās procentu likmju izmaiņas (%) |
|
|
Kupons ir 3 % vai vairāk |
Kupons ir mazāk par 3 % |
|||
|
Pirmā |
0 ≤ 1 mēnesi |
0 ≤ 1 mēnesi |
0,00 |
– |
|
> 1 ≤ 3 mēnešiem |
> 1 ≤ 3 mēnešiem |
0,20 |
1,00 |
|
|
> 3 ≤ 6 mēnešiem |
> 3 ≤ 6 mēnešiem |
0,40 |
1,00 |
|
|
> 6 ≤ 12 mēnešiem |
> 6 ≤ 12 mēnešiem |
0,70 |
1,00 |
|
|
Otrā |
> 1 ≤ 2 gadi |
> 1,0 ≤ 1,9 gadi |
1,25 |
0,90 |
|
> 2 ≤ 3 gadi |
> 1,9 ≤ 2,8 gadi |
1,75 |
0,80 |
|
|
> 3 ≤ 4 gadi |
> 2,8 ≤ 3,6 gadi |
2,25 |
0,75 |
|
|
Trešā |
> 4 ≤ 5 gadi |
> 3,6 ≤ 4,3 gadi |
2,75 |
0,75 |
|
> 5 ≤ 7 gadi |
> 4,3 ≤ 5,7 gadi |
3,25 |
0,70 |
|
|
> 7 ≤ 10 gadi |
> 5,7 ≤ 7,3 gadi |
3,75 |
0,65 |
|
|
> 10 ≤ 15 gadi |
> 7,3 ≤ 9,3 gadi |
4,50 |
0,60 |
|
|
> 15 ≤ 20 gadi |
> 9,3 ≤ 10,6 gadi |
5,25 |
0,60 |
|
|
> 20 gadi |
> 10,6 ≤ 12,0 gadi |
6,00 |
0,60 |
|
|
|
> 12,0 ≤ 20,0 gadi |
8,00 |
0,60 |
|
|
|
> 20 gadi |
12,50 |
0,60 |
|
Iestādes pašu kapitāla prasību aprēķina, saskaitot:
10 % no katra termiņa intervāla sakrītošās svērtās pozīcijas;
40 % no pirmās zonas sakrītošās svērtās pozīcijas;
30 % no otrās zonas sakrītošās svērtās pozīcijas;
30 % no trešās zonas sakrītošās svērtās pozīcijas;
40 % no sakrītošās svērtās pozīcijas starp pirmo un otro zonu un starp otro un trešo zonu;
150 % no sakrītošās svērtās pozīcijas starp pirmo un trešo zonu;
100 % no atlikušo nesakrītošo svērto pozīciju kopsummas.
340. pants
Ar vispārējo risku saistītie aprēķini, lietojot ilguma metodi
Iestāde pēc tam aprēķina katra parāda instrumenta modificēto ilgumu, pamatojoties uz šādu formulu:
kur:
|
D |
= |
ilgums, kas aprēķināts ar šādu formulu:
kur:
|
Parāda instrumentu, kas pakļauti priekšlaicīgas atmaksas riskam, modificētā ilguma aprēķinā ievieš korekcijas. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu EBI pieņem pamatnostādnes par šādu korekciju piemērošanu.
Iestāde katru parāda instrumentu iedala attiecīgajā 3. tabulas zonā. To veic, pamatojoties uz katra instrumentu modificēto ilgumu.
3. tabula
|
Zona |
Modificētais ilgums (gados) |
Paredzētās procentu likmju izmaiņas (%) |
|
Pirmā |
> 0 ≤ 1,0 |
1,0 |
|
Otrā |
> 1,0 ≤ 3,6 |
0,85 |
|
Trešā |
> 3,6 |
0,7 |
Iestāde tad aprēķina katras zonas nesakrītošās ilguma svērtās pozīcijas. Tā ievēro procedūras, kas noteiktas nekrītošajām ilguma svērtajām svērtām pozīcijām 339. panta 5. līdz 8. punktā.
Iestādes pašu kapitāla prasību tad aprēķina kā šādu lielumu summu:
2 % no katras zonas sakrītošās ilguma svērtās pozīcijas;
40 % no sakrītošajām ilguma svērtajām pozīcijām starp pirmo un otro zonu un starp otro un trešo zonu;
150 % no sakrītošās ilguma svērtās pozīcijas starp pirmo un trešo zonu;
100 % no atlikušās nesakrītošās ilguma svērtās pozīcijas.
3.
341. pants
Kapitāla vērtspapīru instrumentu neto pozīcijas
EBI līdz 2014. gada 31. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt iepriekšējā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
342. pants
Kapitāla vērtspapīru instrumentu specifiskais risks
Iestāde reizina tās kopējo bruto pozīciju ar 8 %, lai aprēķinātu tās pašu kapitāla prasību attiecībā uz specifisko risku.
343. pants
Kapitāla vērtspapīru instrumentu vispārējais risks
Iestādes pašu kapitāla prasība attiecībā uz vispārējo risku ir iestādes kopējā neto pozīcija reizināta ar 8 %.
344. pants
Akciju indeksi
EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
4.
345. pants
Neto pozīciju samazināšana
Parāda un kapitāla vērtspapīru instrumentu sākotnējās izvietošanas gadījumā, iestāde var izmantot turpmāk izklāstīto procedūru, lai aprēķinātu savas pašu kapitāla prasības. Vispirms iestāde aprēķina neto pozīcijas, atskaitot sākotnējās izvietošanas pozīcijas, uz kurām pieteikušies vai kurām pakārtotu sākotnējo izvietošu veic trešās puses uz oficiālu līgumu pamata. Pēc tam iestāde samazina neto pozīcijas pēc 4. tabulas samazināšanas faktoriem un aprēķina savas pašu kapitāla prasības, izmantojot samazinātās sākotnējās izvietošanas pozīcijas.
4. tabula
|
0 darba dienā: |
100 % |
|
1. darba dienā: |
90 % |
|
2.–3. darba dienā: |
75 % |
|
4. darba dienā: |
50 % |
|
5. darba dienā: |
25 % |
|
Pēc 5. darba dienas: |
0 % |
"Nulles darba diena" ir tā darba diena, kurā iestādei bez nosacījumiem jāpieņem zināms vērtspapīru apjoms par norunātu cenu.
5.
346. pants
Atbrīvojumi attiecībā uz pozīcijām, kuru risku ierobežo ar kredīta atvasinātajiem instrumentiem
Pilnu atbrīvojumu piešķir tad, ja abu pozīciju vērtības vienmēr mainās pretēji un kopumā vienādā mērā. Tas notiek šādos gadījumos:
abas pozīcijas sastāv no pilnīgi identiskiem instrumentiem;
ja naudas garās pozīcijas risku ierobežo ar kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumu (vai otrādi) un atsauces parāda pozīcija ir pilnīgi sakrītoša ar pamatā esošo pozīciju (t.i, naudas pozīciju). Paša mijmaiņas līguma termiņš var atšķirties no pamatā esošā riska darījuma termiņa.
Šādos gadījumos specifiskā riska pašu kapitāla prasība netiek piemērota nevienai no pozīcijas pusēm.
Daļēju atbrīvojumu, izņemot 3. un 4. punktā minētās situācijas, dod šādos gadījumus:
uz pozīciju attiecas 3. punkta b) apakšpunkts, bet pastāv aktīvu nesakritība starp atsauces saistību un pamatā esošo riska darījumu. Tomēr pozīcijas atbilst šādām prasībām:
atsauces saistībai ir vienāda vai zemāka prioritāte nekā pamatā esošajai saistībai;
pamatā esošajai saistībai un atsauces saistībai ir viens un tas pats parādnieks un pastāv tiesiski īstenojama klauzula par saistību neizpildes atzīšanu gadījumos, kad nav pildītas kādas citas saistības, vai tiesiski īstenojama klauzula par saistību atmaksas paātrināšanu gadījumos, kad nav pildītas kādas citas saistības;
uz pozīciju attiecas 3. punkta a) apakšpunkts vai 4. punkts, bet pastāv valūtas vai termiņu nesakritība starp kredītaizsardzību un pamatā esošo aktīvu; šādu valūtas nesakritību ietver pašu kapitāla prasībā attiecībā uz ārvalstu valūtas risku;
uz pozīciju attiecas 4. punkts, bet pastāv aktīvu nesakritība starp naudas pozīciju un kredītu atvasināto instrumentu; tomēr pamatā esošais aktīvs kredītu atvasinātā instrumenta dokumentācijā ir iekļauts (pildāmajās) saistībās.
Lai piešķirtu daļēju atbrīvojumu, nevis piemērotu specifiskā riska pašu kapitāla prasības katrai darījuma pusei, piemēro tikai augstāko no abām pašu kapitāla prasībām.
347. pants
Atbrīvojums attiecībā uz riska ierobežošanas pozīcijām, ko veido pirmā un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti
Lai uz tiem varētu attiecināt atbrīvojumu saskaņā ar 346. pantu, pirmā saistību nepildīšanas gadījuma un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem piemēro šādu procedūru:
ja iestāde iegūst kredītaizsardzību noteiktam skaitam atsauces sabiedrību, kas ir kredītu atvasinātā instrumenta pamatā, ar nosacījumu, ka pirmais saistību nepildīšanas gadījums starp aktīviem izraisa maksājumu un ka šis kredītnotikums pārtrauc līgumu, tad iestāde var piemērot atbrīvojumu no specifiskā riska atsauces sabiedrībai, kurai no visām pamatā esošajām atsauces sabiedrībām piemēro viszemāko specifiskā riska prasības procentuālo attiecību saskaņā ar 336. pantā ietverto 1. tabulu;
ja n-tais saistību nepildīšanas gadījums starp riska darījumiem izraisa maksājumu saskaņā ar kredītaizsardzību, tad aizsardzības pircējs atbrīvojumu no specifiskā riska var piemērot tikai tad, ja aizsardzība ir iegūta arī pirmajam līdz n-1 saistību nepildīšanas gadījumam vai ja n-1 saistību nepildīšanas gadījums jau ir noticis; šādos gadījumos izmanto a) punktā izklāstīto metodi, kas paredzēta pirmā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem, to atbilstoši grozot n-tā saistību nepildīšanas gadījuma produktiem.
6.
348. pants
Pašu kapitāla prasības KIU
349. pants
Vispārējie kritēriji attiecībā uz KIU
KIU ir atbilstoši 350. pantā noteiktās pieejas izmantošanai, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
KIU prospektā vai līdzvērtīgā dokumentā ir iekļauts turpmāk minētais:
aktīvu kategorijas, kurās KIU ir atļauts ieguldīt,
ja pastāv ieguldījumu limiti – relatīvie limiti un to aprēķināšanas metodika,
ja ir atļauta sviras izmantošana – sviras maksimālais līmenis,
ja ir atļauts slēgt OTC finanšu atvasināto instrumentu darījumos vai repo darījumos vai ja ir atļauta vērtspapīru aizņemšanās vai aizdošana – no šādiem darījumiem izrietoša darījuma partnera riska ierobežošanas politika;
par KIU darbību tiek sniegts pusgada un gada pārskats, lai novērtētu aktīvus un pasīvus, ienākumus un darījumus pārskata perioda laikā;
KIU ieguldījumu apliecības vai daļas ir atmaksājamas skaidrā naudā no uzņēmuma aktīviem dienas laikā pēc daļu turētāja pieprasījuma;
ieguldījumus KIU nošķir no KIU pārvaldnieka aktīviem;
ieguldītājiestāde veic atbilstošu KIU riska novērtējumu;
KIU pārvalda personas, ko uzrauga saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK vai līdzvērtīgu tiesību aktu.
350. pants
Īpašas metodes attiecībā uz KIU
Iestādes var aprēķināt pozīcijas riska, kas ietver vispārējo un specifisko risku, pašu kapitāla prasības pozīcijām KIU, pieņemot pozīcijas, kas reprezentē tās, kuras nepieciešamas, lai replicētu ārēji izveidota tirgus indeksa vai fiksēta kapitāla vērtspapīru vai parāda vērtspapīru groza, kurš minēts a) apakšpunktā, sastāvu un gūtos rezultātus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
KIU pilnvaru mērķis ir replicēt ārēji radīta indeksa vai fiksēta kapitāla vērtspapīru vai parāda vērtspapīru groza sastāvu un gūtos rezultātus;
var skaidri konstatēt minimālo korelācijas koeficientu starp KIU ikdienas ienesīgumu un indeksa vai kapitāla vai parāda vērtspapīru groza, kas to atveido, ikdienas ienesīgumu 0,9 apmērā vismaz sešu mēnešu laika periodā.
Ja iestādei ik dienu nav zināms par KIU pamatā esošajiem ieguldījumiem, iestāde var aprēķināt pozīcijas riska, kas ietver vispārējo un specifisko risku, pašu kapitāla prasības, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
pieņem, ka vispirms KIU tam maksimāli atļautajā apmērā iegulda aktīvu kategorijās, kam piemēro pozīcijas riska visaugstākās pašu kapitāla prasības attiecībā uz specifisko un vispārējo risku atsevišķi, un pēc tam turpina ieguldīt dilstošā secībā, līdz ir sasniegts maksimālais kopējais ieguldījumu limits; pozīciju KIU pielīdzina tiešai līdzdalībai attiecīgajās pozīcijās;
aprēķinot pašu kapitāla prasību attiecībā uz vispārējo un specifisko risku atsevišķi, iestādes ņem vērā maksimālo netiešo riska darījumu apmēru, ko tās var sasniegt, ja tās ar KIU starpniecību uzņemas pozīcijas, kurās izmantota svira, proporcionāli palielinot pozīciju KIU līdz pilnvarās paredzētajam maksimālajam riska darījumu ar pamatā esošo ieguldījumu posteņiem apmēram;
ja pašu kapitāla prasība attiecībā uz vispārējo un specifisko risku kopā saskaņā ar šo punktu pārsniedz 348. panta 1. punktā paredzēto, pašu kapitāla prasībai nosaka ierobežojumu minētajā līmenī.
Iestādes var paļauties uz turpmāk norādīto trešo personu aprēķiniem un pārskatiem par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz pozīcijas risku pozīcijām KIU, uz kurām attiecas 1.–4. punkts, atbilstoši šajā nodaļā noteiktajām metodēm:
KIU depozitārijs, ja KIU iegulda tikai vērtspapīros un visus vērtspapīrus nogulda šajā depozitorijā;
pārējo KIU gadījumā – KIU pārvaldes sabiedrība, ja KIU pārvaldes sabiedrība atbilst 132. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.
Aprēķinu pareizību apstiprina ārējs revidents.
3.
NODAĻA
Pašu kapitāla prasības attiecībā uz ārvalstu valūtas risku
351. pants
De minimis un svēršana attiecībā uz ārvalstu valūtas risku
Ja iestādes kopējā neto ārvalstu valūtas pozīcijas un neto zelta pozīcijas summa, ko aprēķina saskaņā ar 352. pantā izklāstīto procedūru, pārsniedz 2 % no tās kopējā pašu kapitāla, iestāde aprēķina ārvalstu valūtas riska pašu kapitāla prasību. Ārvalstu valūtas riska pašu kapitāla prasība ir summa, ko iegūst, saskaitot iestādes kopējo neto ārvalstu valūtas pozīciju un tās neto zelta pozīciju pārskata sniegšanas valūtā, un ko reizina ar 8 %.
352. pants
Kopējās neto ārvalstu valūtas pozīcijas aprēķināšana
Iestādes neto atklāto pozīciju katrā valūtā (tostarp pārskata sniegšanas valūtā) un zeltā aprēķina kā šādu elementu (pozitīvu vai negatīvu) summu:
tīrā bilances pozīcija (t. i., visi aktīvu posteņi mīnus visi pasīvu posteņi, ieskaitot uzkrātos procentus, konkrētajā valūtā vai zeltam – tīrā bilances pozīcija zeltā);
tīrā nākotnes pozīcija (t. i., starpība starp visām nākotnē saņemamām un maksājamām summām saskaņā ar nākotnes valūtas maiņas darījumiem un zelta darījumiem, ieskaitot regulētā tirgū tirgotos valūtas un zelta nākotnes līgumus un valūtas mijmaiņas līgumu, kas nav iekļauti tūlītējā pozīcijā, pamatsummas);
neatsaucamas garantijas un līdzīgi instrumenti, kuru izpilde, visdrīzāk, tiks pieprasīta un samaksātie līdzekļi, visticamāk, nebūs atgūstami;
neto delta, vai uz delta balstīts, ekvivalents ārvalstu valūtas un zelta iespējas līgumu kopējam portfelim;
pārējo iespējas līgumu tirgus vērtība.
Delta koeficients, ko izmanto d) apakšpunktā, ir attiecīgās biržas delta. OTC iespējas līgumiem vai gadījumos, kad attiecīgās biržas delta nav pieejama, iestāde, izmantojot atbilstīgu modeli, var pati aprēķināt delta koeficientu, ja to ir atļāvušas kompetentās iestādes. Atļauju piešķir, ja modelis pienācīgi aprēķina iespējas līguma vai regulētā tirgū tirgotas garantijas vērtības izmaiņu līmeni attiecībā pret nelielām izmaiņām pamatā esošā instrumenta tirgus cenā.
Iestāde var ietvert neto nākotnes ieņēmumus/izdevumus, kas vēl nav uzskaitīti, bet kam jau ir pilnībā ierobežots risks, ja tā to dara konsekventi.
Iestāde var sadalīt neto pozīcijas tās veidojošajās valūtās saskaņā ar spēkā esošajām kvotām.
▼M17 —————
EBI līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt iepriekšējā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
Pirms pirmajā daļā minēto tehnisko standartu stāšanās spēkā kompetentās iestādes var turpināt piemērot esošās valsts procedūras, ja kompetentās iestādes minētās procedūras ir piemērojušas pirms 2013. gada 31. decembra.
353. pants
Ar KIU saistītais ārvalstu valūtas risks
Iestādes var paļauties uz turpmāk nosaukto trešo personu pārskatiem par ārvalstu valūtas pozīcijām KIU:
KIU depozitārā iestāde, ja KIU iegulda tikai vērtspapīros un visus vērtspapīrus nogulda depozitārajā iestādē;
pārējo KIU gadījumā – KIU pārvaldes sabiedrība ar nosacījumu, ka KIU pārvaldes sabiedrība atbilst 132. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.
Aprēķinu pareizību apstiprina ārējais revidents.
354. pants
Cieši korelētas valūtas
EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt trešajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
4.
NODAĻA
Pašu kapitāla prasības attiecībā uz preču risku
355. pants
Preču riska aprēķināšanas metodes izvēle
Saskaņā ar 356. līdz 358. pantu iestādes aprēķina pašu kapitāla prasību attiecībā uz preču risku, izmantojot vienu no 359., 360. vai 361. pantā noteiktajām metodēm.
356. pants
Papildu darbības joma, kas saistīta ar precēm
Iestādes, kurām ir papildu darbības joma, kas saistīta ar lauksaimniecības precēm, var noteikt pašu kapitāla prasības attiecībā uz savu faktisko preču krājumu katra gada beigās nākamajam gadam, ja ir atbilstība visiem šiem nosacījumiem:
jebkurā laikā gada gaitā iestādei ir riskam paredzēts pašu kapitāls, kas nav mazāks par vidējo pašu kapitāla prasību attiecībā uz šādu risku un kas konservatīvi aprēķināts nākamajam gadam;
iestāde konservatīvi aprēķina paredzamo svārstīgumu attiecībā uz lielumu, ko aprēķina saskaņā ar a) apakšpunktu;
iestādes vidējā pašu kapitāla prasība šim riskam nepārsniedz 5 % no tās pašu kapitāla vai EUR 1 miljonu, kā arī, ņemot vērā svārstīgumu, kas aprēķināts saskaņā ar b) apakšpunktu, paredzamās maksimālās pašu kapitāla prasības nepārsniedz 6,5 % no tās pašu kapitāla;
iestāde regulāri uzrauga, vai aplēses, kas veiktas saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, joprojām atspoguļo reālo situāciju.
357. pants
Preču pozīcijas
Lai aprēķinātu preces pozīciju, turpmāk nosauktās pozīcijas pielīdzina tās pašas preces pozīcijām:
dažādu preču apakškategoriju pozīcijas gadījumos, ja apakšgrupas ir savstarpēji piegādājamas;
līdzīgu preču pozīcijas, ja preces ir cieši aizstājēji cita citai un ja var skaidri noteikt minimālo korelāciju 0,9 cenu svārstībām ne mazāk kā viena gada laikā.
358. pants
Īpaši instrumenti
Iestādes savās pašu kapitāla prasībās atbilstoši atspoguļo citus riskus, kas saistīti ar iespējas līgumiem, papildus delta riskam.
EBI līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
Pirms pirmajā daļā minēto tehnisko standartu stāšanās spēkā kompetentās iestādes var turpināt piemērot esošās valsts procedūras, ja kompetentās iestādes minētās procedūras ir piemērojušas pirms 2013. gada 31. decembra.
Ja iestāde ir kāda no turpmāk minētajām personām, tā iekļauj attiecīgās preces savas preču riska pašu kapitāla prasības aprēķinā:
persona, kas pārved preces vai garantētas tiesības uz preču īpašumtiesībām saskaņā ar līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu;
persona, kas aizdod preces saskaņā ar preču aizdevuma līgumu.
359. pants
Termiņu sadalījuma pieeja
Katrai precei iestāde izmanto atsevišķu termiņu sadalījumu saskaņā ar 1. tabulu. Visas šīs preces pozīcijas iedala attiecīgos termiņa intervālos. Fiziskos krājumus iedala pirmajā termiņa intervālā no 0 līdz 1 mēnesim ieskaitot.
1. tabula
|
Termiņa intervāls (1) |
Cenu svārstību faktors (%) (2) |
|
0 ≤ 1 mēnesi |
1,50 |
|
> 1 ≤ 3 mēnešiem |
1,50 |
|
> 3 ≤ 6 mēnešiem |
1,50 |
|
> 6 ≤ 12 mēnešiem |
1,50 |
|
>1 ≤ 2 gadi |
1,50 |
|
>2 ≤ 3 gadi |
1,50 |
|
> 3 gadi |
1,50 |
Viena veida preču pozīcijas var savstarpēji ieskaitīt un iedalīt attiecīgos termiņa intervālos, pamatojoties uz neto vērtību, šādos gadījumos:
pozīcijām līgumos, kuru termiņš beidzas tajā pašā dienā;
pozīcijām līgumos, kuru termiņš beidzas 10 dienu laikā pēc otras pozīcijas termiņa beigām, ja līgumus tirgo tirgos, kuros ir katras dienas piegāde.
Iestādes pašu kapitāla prasību katrai precei aprēķina, pamatojoties uz attiecīgo termiņu sadalījumu, saskaitot:
sakrītošo garo un īso pozīciju summu, reizinātu ar attiecīgo cenu svārstības faktoru, kā norādīts 1. tabulas otrā slejā, katram termiņa intervālam un ar preces tūlītējo cenu;
sakrītošo pozīciju starp diviem termiņa intervāliem katram termiņa intervālam, kurā nesakrītoša pozīcija tiek pārvirzīta, reizinot ar 0,6 %, kas ir pārneses likme, un ar preces tūlītējo cenu;
atlikušās nesakrītošās pozīcijas, reizinātas ar 15 %, kas ir tiešā likme, un ar preces tūlītējo cenu.
360. pants
Vienkāršotā pieeja
Iestādes pašu kapitāla prasību katrai precei aprēķina, saskaitot:
15 % no neto pozīcijas, garās vai īsās, reizinātas ar preces tūlītējo cenu;
3 % no bruto pozīcijas, garās plus īsās, reizinātas ar preces tūlītējo cenu.
361. pants
Paplašināta termiņu sadalījuma pieeja
Iestādes var 359. pantā norādīto likmju vietā izmantot minimālo cenu svārstību faktoru, pārneses likmi un tiešo likmi, kas ir norādītas 2. tabulā, ar nosacījumu, ka iestādes:
veic nozīmīgu uzņēmējdarbību ar precēm;
tām ir pienācīgi diversificēts preču portfelis.
▼M17 —————
2. tabula
|
|
Dārgmetāli, (izņemot zeltu) |
Parastie metāli |
Lauksaimniecības produkti |
Citas preces, tostarp energoprodukti |
|
Cenu svārstību faktors (%) |
1,0 |
1,2 |
1,5 |
1,5 |
|
Pārneses likme (%) |
0,3 |
0,5 |
0,6 |
0,6 |
|
Tiešā likme (%) |
8 |
10 |
12 |
15 |
Iestādes kompetentajām iestādēm paziņo par to, kā tās izmanto šo pantu.
▼M17 —————
V
SADAĻA
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ NORĒĶINU RISKU
378. pants
Norēķinu/piegādes risks
Tādiem darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini par parāda instrumentiem, kapitāla vērtspapīriem, ārvalstu valūtām un precēm, izņemot repo darījumus un vērtspapīru vai preču aizdevumus, kā arī vērtspapīru vai preču aizņēmumus, iestāde aprēķina cenas atšķirību, kurai tā pakļauta.
Cenas atšķirību aprēķina kā atšķirību starp konkrētā parāda instrumenta, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces līgto norēķinu cenu un tās pašreizējo tirgus vērtību, ja atšķirība varētu kredītiestādei radīt zaudējumu.
Iestāde šo cenas atšķirību reizina ar attiecīgu 1. tabulas labajā slejā norādīto pakāpi, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību norēķinu riskam.
1. tabula
|
Darba dienu skaits pēc noteiktās norēķinu dienas |
(%) |
|
5–15 |
8 |
|
16–30 |
50 |
|
31–45 |
75 |
|
46 un vairāk |
100 |
379. pants
Neapmaksātas piegādes
Iestādes pienākums ir turēt pašu kapitālu, atbilstoši tam, kā tas noteikts 2. tabulā, ja:
tā ir samaksājusi par vērtspapīriem, ārvalstu valūtām vai precēm, pirms saņēmusi tās, vai ir piegādājusi vērtspapīrus, ārvalstu valūtas vai preces, pirms saņēmusi samaksu par tām;
pārrobežu darījumu gadījumā ir pagājusi viena vai vairākas dienas, kopš tā ir veikusi šādu samaksu vai piegādi.
2. tabula
Kapitāla procedūra attiecībā uz neapmaksātām piegādēm
|
1. sleja |
2. sleja |
3. sleja |
4. sleja |
|
Darījuma veids |
Līdz pirmajam līguma maksājumam vai piegādei |
No pirmā līguma maksājuma vai piegādes līdz četrām dienām pēc otrā līguma maksājuma vai piegādes |
No 5 darba dienām pēc otrā līguma maksājuma vai piegādes izsūtīšanas līdz darījuma izbeigšanai |
|
Neapmaksāta piegāde |
Nav kapitāla prasības |
Uzskata par riska darījumu |
Uzskata par riska darījumu ar 1 250 % pakāpi |
Ja pozitīva riska darījuma apmērs, kas izriet no neapmaksātas piegādes darījuma, nav būtisks, iestādes šiem riska darījumiem var piešķirt 100 % riska pakāpi, izņemot gadījumus, kad ir jāpiemēro 1 250 % riska pakāpe saskaņā ar 1. punktā ietvertās 2. tabulas 4. sleju.
380. pants
Nepiemērošana
Ja norēķinu sistēmā vai tīrvērtes sistēmā vai CCP rodas sistēmas mēroga darbības traucējumi, kompetentās iestādes var nepiemērot pašu kapitāla prasības, ko aprēķina saskaņā ar 378. un 379. pantu, līdz brīdim, kamēr traucējumi tiek novērsti. Šajā gadījumā darījuma partnera nespēju veikt norēķinus par darījumu neuzskata par saistību nepildīšanu kredītriska nozīmē.
VI
SADAĻA
KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS
381. pants
Kredīta vērtības korekcijas nozīme
Šīs sadaļas un II sadaļas 6. nodaļas vajadzībām "kredīta vērtības korekcija" jeb "CVA" nozīmē portfeļa, ko veido darījumi ar darījumu partneri, vidējās tirgus vērtības korekcija. Šī korekcija atspoguļo darījuma partnera kredītriska pašreizējo tirgus vērtību iestādei, bet neatspoguļo iestādes kredītriska pašreizējo tirgus vērtību darījuma partnerim.
Šīs sadaļas nolūkos “CVA risks” ir CVA vērtības izmaiņu izraisīto zaudējumu risks, kas aprēķināts ar darījumu partneri veikto darījumu portfelim, kā izklāstīts pirmajā daļā, saistībā ar izmaiņām darījumu partnera kredītriska starpības riska faktoros un citos darījumu portfelī iegultos riska faktoros.
382. pants
Darbības joma
CVA riska pašu kapitāla prasībās neiekļauj šādus darījumus:
darījumi ar nefinanšu darījumu partneriem, kas definēti Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 9. punktā, vai ar nefinanšu darījumu partneriem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ja šie darījumi nepārsniedz minētās regulas 10. panta 3. un 4. punktā paredzētos tīrvērtes sliekšņus;
grupas iekšējie darījumi, kas noslēgti ar nefinanšu darījumu partneriem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 9. punktā un ietilpst tajā pašā grupā, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
iestāde un nefinanšu darījumu partneri ir pilnībā iekļauti vienā konsolidācijā un ir pakļauti konsolidētai uzraudzībai saskaņā ar pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
uz tiem attiecas atbilstīgas centralizētas riska novērtēšanas, mērījumu un kontroles procedūras; un
finanšu darījumu partneris ir iedibināts Savienībā vai, ja tas ir iedibināts trešā valstī, Komisija attiecībā uz šo trešo valsti ir pieņēmusi īstenošanas aktu saskaņā ar 4.c punktu;
grupas iekšējie darījumi, kas noslēgti ar finanšu darījumu partneriem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 8. punktā, finanšu iestādēm vai palīgpakalpojumu uzņēmumiem, kas ir iedibināti Savienībā vai kas ir iedibināti trešā valstī, kura šiem finanšu darījumu partneriem, finanšu iestādēm vai palīgpakalpojumu uzņēmumiem piemēro prudenciālās un uzraudzības prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām, ja vien dalībvalstis nav pieņēmušas valsts tiesību aktus, kas paredz strukturālu nodalīšanu banku grupas ietvaros; tādā gadījumā kompetentās iestādes var prasīt, lai šādi grupas iekšējie darījumi starp strukturāli nodalītām vienībām tiktu iekļauti pašu kapitāla prasībās;
tādi darījumi ar darījumu partneriem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 10. punktā, ar nosacījumu, ka vairs netiek piemēroti pagaidu pasākumi, kas paredzēti minētās regulas 89. panta 2. punktā;
darījumi ar darījumu partneriem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 648/2012 1. panta 4. punkta un 1. panta 5. punkta un darījumi ar darījumu partneriem, kuriem ar šīs regulas 114. panta 4. punktu un 115. panta 2. punktu ir noteikta 0 % ◄ riska pakāpe attiecībā uz riska darījumiem ar minētajiem darījumu partneriem.
Šā punkta c) apakšpunktā minētajiem darījumiem, kas ir noslēgti Regulas (ES) Nr. 648/2012 89. panta 1. punktā minētajā pārejas periodā, atbrīvojumu no CVA riska maksājumiem piemēro visā minētā darījuma līguma laikā.
Attiecībā uz a) apakšpunktu, ja iestādei atbrīvošanas sliekšņu pārsniegšanas vai atbrīvošanas sliekšņu izmaiņu gadījumā vairs nepiemēro atbrīvojumu, vēl spēkā esošie līgumi paliek atbrīvoti līdz to termiņa beigām.
EBI sadarbībā ar EVTI sešu mēnešu laikā no pārskata sagatavošanas izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu procedūras, ar kurām uz darījumiem ar nefinanšu darījumu partneriem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, neattiecina CVA riska maksājumu pašu kapitāla prasības.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus sešu mēnešu laikposmā no pirmajā daļā minētā pārskata datuma.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz14. pantu.
382.a pants
Pieejas, kā aprēķināt CVA riska pašu kapitāla prasības
Iestāde aprēķina CVA riska pašu kapitāla prasības visiem 382. pantā minētajiem darījumiem saskaņā ar šādām pieejām:
standartizētā pieeja, kas izklāstīta 383. pantā, ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi iestādei atļauju izmantot minēto pieeju;
pamatpieeja, kas izklāstīta 384. pantā;
vienkāršotā pieeja, kas izklāstīta 385. pantā, ar noteikumu, ka iestāde atbilst minētā panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
Iestāde var izmantot 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto pieeju apvienojumu, lai pastāvīgi aprēķinātu CVA riska pašu kapitāla prasības attiecībā uz:
dažādiem darījumu partneriem;
dažādām atbilstošām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām ar vienu un to pašu darījuma partneri;
dažādiem darījumiem vienā un tajā pašā atbilstošā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā ar noteikumu, ka ir izpildīts jebkurš no nosacījumiem, kas minēti 5. punktā.
Šā panta 3. punkta c) apakšpunkta nolūkos tajā minētie nosacījumi aptver šādus:
sadalījums atbilst savstarpējo prasījumu juridiski izpildāmā ieskaita kopas režīmam, kad uzskaites vajadzībām tiek aprēķināta CVA;
kompetento iestāžu piešķirtā atļauja izmantot 1. punkta a) apakšpunktā minēto pieeju attiecas tikai uz atbilstošo hipotētisko savstarpējo prasījumu ieskaita kopu un neaptver visus darījumus atbilstošajā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā.
Iestādes dokumentē, kā tās izmanto 1. punkta a) un b) apakšpunktā un šajā punktā minēto pieeju apvienojumu, lai pastāvīgi aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz CVA risku.
383. pants
Standartizētā pieeja
Kompetentā iestāde piešķir iestādei atļauju aprēķināt tās CVA riska pašu kapitāla prasības portfelim, kurā iekļauti darījumi ar vienu vai vairākiem darījumu partneriem, izmantojot standartizēto pieeju saskaņā ar šā panta 3. punktu, pēc tam, kad tā ir novērtējusi, vai iestāde atbilst šādām prasībām:
iestāde ir izveidojusi atsevišķu struktūrvienību, kas ir atbildīga par iestādes vispārējo riska pārvaldību un CVA riska ierobežošanu;
attiecībā uz katru attiecīgo darījuma partneri iestāde ir izstrādājusi regulatīvu CVA modeli, lai aprēķinātu šā darījumu partnera CVA saskaņā ar 383.a pantu;
attiecībā uz katru attiecīgo darījuma partneri iestāde spēj vismaz reizi mēnesī aprēķināt savas CVA jutīgumu pret attiecīgajiem riska faktoriem, kā noteikts saskaņā ar 383.b pantu;
attiecībā uz visām pozīcijām atbilstošajās riska ierobežošanas pozīcijās, kas atzītas saskaņā ar 386. pantu, lai aprēķinātu CVA riska pašu kapitāla prasības, izmantojot standartizēto pieeju, iestāde spēj vismaz reizi mēnesī aprēķināt minēto pozīciju jutīgumu pret attiecīgajiem riska faktoriem, kas noteikti saskaņā ar 383.b pantu;
iestāde ir izveidojusi riska kontroles struktūrvienību, kas ir neatkarīga no uzņēmējdarbības tirdzniecības struktūrvienībām un no a) apakšpunktā minētās struktūrvienības un kas tieši ziņo vadības struktūrai; minētā riska kontroles struktūrvienība ir atbildīga par standartizētās pieejas izstrādi un īstenošanu un sagatavo un analizē ikmēneša ziņojumus par minētās pieejas rezultātiem, turklāt riska kontroles struktūrvienība novērtē, cik piemēroti ir iestādes tirdzniecības limiti, un minētā novērtējuma rezultātus iekļauj savos ikmēneša ziņojumos; riska kontroles struktūrvienībai ir pietiekams skaits darbinieku ar tādu prasmju līmeni, kas atbilst tās mērķa sasniegšanai.
Šā punkta pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos darījuma partnera CVA jutīgums pret riska faktoru ir attiecīgās CVA vērtības relatīvās izmaiņas, kas izriet no izmaiņām viena no šīs CVA būtiskiem riska faktoriem vērtībā, ko aprēķina, izmantojot iestādes regulatīvo CVA modeli saskaņā ar 383.i un 383.j pantu.
Šā punkta pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos atbilstošas riska ierobežošanas pozīcijas jutīgums pret riska faktoru ir minētās pozīcijas vērtības relatīvās izmaiņas, kas izriet no izmaiņām viena no minētās pozīcijas būtiskiem riska faktoriem vērtībā, ko aprēķina, izmantojot iestādes cenu noteikšanas modeli saskaņā ar 383.i un 383.j pantu.
Lai aprēķinātu CVA riska pašu kapitāla prasības, piemēro šādas definīcijas:
“riska klase” ir jebkura no šādām kategorijām:
procentu likmju risks;
darījuma partnera kredītriska starpības risks;
atsauces kredītriska starpības risks;
kapitāla vērtspapīru risks;
preču risks;
ārvalstu valūtas risks;
“CVA portfelis” ir portfelis, ko veido kopējā CVA un atbilstošās riska ierobežošanas pozīcijas, kas minētas 1. punkta d) apakšpunktā;
“kopējā CVA” ir kredīta vērtības korekciju summa, kas aprēķināta, izmantojot regulatīvo CVA modeli, darījumu partneriem, kuri minēti 1. punkta pirmajā daļā.
Iestādes nosaka CVA riska pašu kapitāla prasības, izmantojot standartizēto pieeju, kā summu, ko veido šādas pašu kapitāla prasības, kuras aprēķinātas saskaņā ar 383.b pantu:
pašu kapitāla prasības attiecībā uz delta risku, kas saistīts ar iestādes CVA portfeļa izmaiņu risku, ko rada pārmaiņas ar tā svārstīgumu nesaistītos riska faktoros;
pašu kapitāla prasības attiecībā uz vega risku, kas saistīts ar iestādes CVA portfeļa izmaiņu risku, ko rada pārmaiņas ar tā svārstīgumu saistītos riska faktoros.
383.a pants
Regulatīvais CVA modelis
Regulatīvais CVA modelis, ko izmanto, lai aprēķinātu CVA riska pašu kapitāla prasības saskaņā ar 383. pantu, ir konceptuāli pamatots, tiek īstenots godprātīgi un atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:
regulatīvais CVA modelis spēj modelēt konkrēta darījumu partnera CVA, attiecīgā gadījumā atzīstot savstarpējo prasījumu ieskaitu un līgumus par drošības rezervi savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī saskaņā ar šo pantu;
iestāde aplēš darījuma partnera saistību nepildīšanas varbūtības no darījuma partnera kredītriska starpības un tirgus analītiķu prognozētajiem saistību nepildīšanas zaudējumiem minētajam darījuma partnerim;
paredzamie saistību nepildīšanas zaudējumi, kas minēti a) apakšpunktā, ir tādi paši kā tirgus analītiķu prognozētie saistību nepildīšanas zaudējumi, kas minēti b) apakšpunktā, izņemot gadījumus, kad iestāde var pierādīt, ka portfeļa prioritātes pakāpe darījumiem ar šo darījuma partneri atšķiras no prioritātes pakāpes augstākās prioritātes nenodrošinātajām obligācijām, ko emitējis konkrētais darījumu partneris;
katrā nākotnes punktā uz laika ass simulēto diskontēto nākotnes darījumu portfeļa riska darījumu ar darījuma partneri aprēķina ar riska darījumu modeli, pārcenojot visus darījumus minētajā portfelī tā, ka par pamatu tiek ņemtas simulētas kopīgas izmaiņas minētajiem darījumiem būtiskos tirgus riska faktoros, izmantojot pienācīgu skaitu scenāriju un diskontējot cenas līdz aprēķina datumam ar bezriska procentu likmēm;
regulatīvais CVA modelis spēj modelēt būtisku saistību starp simulēto darījumu portfeļa diskontēto nākotnes riska darījumu un darījuma partnera kredītriska starpību;
ja portfeļa darījumi ir iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, uz kuru attiecas līgums par drošības rezervi un ikdienas vērtēšana pēc tirgus vērtības, nodrošinājums, kas iesniegts un saņemts kā daļa no minētā līguma, tiek atzīts par risku mazinošu faktoru simulētā diskontētā nākotnes riska darījumā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
iestāde nosaka maržinālo riska periodu, kas attiecas uz minēto savstarpējo prasījumu ieskaita kopu, saskaņā ar 285. panta 2. un 5. punktā noteiktajām prasībām un atspoguļo minēto maržinālo periodu simulētajā diskontētā nākotnes riska darījuma aprēķinā;
simulētā diskontētā nākotnes riska darījuma aprēķinā ir pienācīgi atspoguļotas visas piemērojamās līguma par drošības rezervi iezīmes, tostarp drošības rezervju pieprasījumu biežums, līgumā paredzētā atbilstošā nodrošinājuma veids, robežvērtības, minimālās pārskaitījuma summas, neatkarīgās summas un sākotnējās drošības rezerves gan iestādei, gan darījuma partnerim;
iestāde ir izveidojusi nodrošinājuma pārvaldības struktūrvienību, kas atbilst 287. pantam, attiecībā uz visu nodrošinājumu, kas atzīts CVA riska pašu kapitāla prasību aprēķināšanai ar standartizēto pieeju.
Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos CVA ir ar pozitīvu zīmi, un to aprēķina kā funkciju no darījuma partnera paredzamajiem saistību nepildīšanas zaudējumiem, piemērotu darījuma partnera saistību nepildīšanas varbūtību kopumu nākotnes laika punktos un piemērotu simulēto darījumu portfeļa nākotnes riska darījumu kopumu ar minēto darījumu partneri nākotnes laika punktos, līdz iestājas ilgākā minētajā portfelī esošā darījuma termiņš.
Pirmās daļas c) apakšpunktā minētās pierādīšanas nolūkos no darījuma partnera saņemtais nodrošinājums nemaina riska darījuma prioritāti.
Šā punkta pirmās daļas f) apakšpunkta iii) punkta nolūkos, ja iestāde jau ir izveidojusi nodrošinājuma pārvaldības struktūrvienību, lai izmantotu 283. pantā minēto iekšējā modeļa metodi, iestādei nav jāizveido papildu nodrošinājuma pārvaldības struktūrvienība, ja minētā iestāde savai kompetentajai iestādei pierāda, ka šāda struktūrvienība atbilst 287. pantā noteiktajām prasībām attiecībā uz visu nodrošinājumu, kas atzīts, lai aprēķinātu CVA risku pašu kapitāla prasības, izmantojot standartizēto pieeju.
Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkos, ja darījuma partnera kredītriska mijmaiņas līgumu kredītriska starpības ir novērojamas tirgū, iestāde izmanto minētās starpības. Ja šādas kredītriska mijmaiņas līgumu kredītriska starpības nav pieejamas, iestāde izmanto vienu no šādām:
kredītriska starpības no citiem darījuma partnera emitētiem instrumentiem, kas atspoguļo pašreizējos tirgus apstākļus;
kredītriska starpības aizstājējvērtības, kas ir piemērotas, ņemot vērā darījuma partnera reitingu, nozari un reģionu.
Iestāde, kas izmanto regulatīvu CVA modeli, atbilst visām šādām kvalitatīvām prasībām:
šā panta 1. punktā minētais riska darījumu modelis ir daļa no iestādes iekšējās CVA riska pārvaldības sistēmas, kurā ir ietverta CVA un CVA riska identificēšana, mērīšana, pārvaldība, apstiprināšana un iekšējā ziņošana uzskaites vajadzībām;
iestāde ir ieviesusi procesu, lai nodrošinātu atbilstību dokumentētam iekšējās politikas un kontroles pasākumu kopumam, modeļa snieguma novērtējumam un procedūrām attiecībā uz 1. punktā minēto riska darījumu modeli;
iestādei ir neatkarīga validācijas struktūrvienība, kas ir atbildīga par šā panta 1. punktā minētā riska darījuma modeļa efektīvu sākotnējo un pastāvīgo validāciju; minētā struktūrvienība ir neatkarīga no darījumdarbības kredīta un tirdzniecības struktūrvienībām, tostarp no 383. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās struktūrvienības, un ziņo tieši augstākajai vadībai; tai ir pietiekams skaits darbinieku ar tādu prasmju līmeni, kas atbilst minētā mērķa sasniegšanai;
augstākā vadība aktīvi iesaistās riska kontroles procesā un uzskata CVA riska kontroli par būtisku uzņēmējdarbības aspektu, kam ir jāparedz atbilstoši resursi;
iestāde dokumentē 1. punktā minētā riska darījumu modeļa sākotnējās un pastāvīgās validācijas procesu tādā detalizācijas pakāpē, kas ļautu trešai personai saprast, kā modeļi darbojas, kādi ir to ierobežojumi un galvenie pieņēmumi, un no jauna radīt analīzi; minētajā dokumentācijā nosaka minimālo biežumu, kādā tiks veikta pastāvīga validācija, kā arī citus apstākļus, piemēram, pēkšņas izmaiņas tirgus darbībā, kuru gadījumā veic papildu validāciju; tajā apraksta, kā tiek veikta validācija attiecībā uz datu plūsmām un portfeļiem, kāda analīze tiek izmantota un kā tiek veidoti reprezentatīvi darījumu partneru portfeļi;
cenu noteikšanas modeļus, ko izmanto 1. punktā minētajā riska darījumu modelī attiecībā uz konkrētu simulētu tirgus riska faktoru scenāriju, pārbauda, izmantojot pienācīgus neatkarīgus etalonus plašam tirgus stāvokļu klāstam, kas ir daļa no sākotnējā un pastāvīgā modeļa validācijas procesa; cenu noteikšanas modeļos iespējas līgumiem ņem vērā iespējas līgumu vērtības nelinearitāti, ņemot vērā tirgus riska faktorus;
iestādes iekšējās revīzijas procesā regulāri veic neatkarīgu šā punkta a) apakšpunktā minētās iestādes iekšējās CVA riska pārvaldības sistēmas pārskatīšanu; minētajā pārskatīšanā iekļauj darbības, ko veic gan 383. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās struktūrvienības, gan šā punkta c) apakšpunktā minētās neatkarīgās validācijas struktūrvienības;
regulatīvais CVA modelis, ko iestāde izmanto, lai aprēķinātu simulēto diskontēto nākotnes riska darījumu, kas minēts 1. punktā, laicīgi, pilnīgi un piesardzīgi atspoguļo darījuma noteikumus un specifikācijas un līgumus par drošības rezervi; noteikumus un specifikācijas uzglabā drošā datu bāzē, kurai veic oficiālu un periodisku revīziju; iekšējā revīzija attiecas arī uz darījuma noteikumu un specifikāciju datu un līgumu par drošības rezervi ievadīšanu riska darījumu modelī, un ir ieviesta procedūra formālai saskaņošanai starp iekšējo modeli un avota datu sistēmām, lai pastāvīgi pārbaudītu, vai darījuma noteikumi, specifikācijas un līgumi par drošības rezervi riska darījumu sistēmā tiek atspoguļoti pareizi vai vismaz piesardzīgi;
pašreizējos un vēsturiskos tirgus ievaddatus, ko iestāde izmanto modelī, lai aprēķinātu simulēto diskontēto nākotnes riska darījumu, kas minēts 1. punktā, iegūst neatkarīgi no uzņēmējdarbības veidiem un savlaicīgi un pilnīgi ievada minētajā modelī un uztur drošā datubāzē, kam veic oficiālu un periodisku revīziju; iestādei ir labi izstrādāts datu integritātes process, lai apstrādātu nepiemērotus datu novērojumus; ja modelis balstās uz tirgus aizstājējdatiem, iestāde izstrādā iekšējo politiku, lai identificētu piemērotas aizstājējvērtības, un pastāvīgi empīriski pierāda, ka aizstājējdati nodrošina piesardzīgu pamatā esošā riska atspoguļojumu;
riska darījumu modelis, kas minēts 1. punktā, attēlo ar darījumu saistīto un līgumisko informāciju, kas nepieciešama, lai apkopotu riska darījumus savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī; iestāde pārbauda, vai darījumi modelī tiek attiecināti uz attiecīgo savstarpējo prasījumu ieskaita kopu.
Lai aprēķinātu CVA riska pašu kapitāla prasības, šā panta 1. punktā minētajam riska darījumu modelim var būt atšķirīgas specifikācijas un pieņēmumi, lai izpildītu visas 383.a pantā noteiktās prasības, izņemot to, ka tā tirgus ievaddati un savstarpējo prasījumu ieskaita atzīšana paliek tādi paši kā tie, kas tika izmantoti uzskaites vajadzībām.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
kā iestādei jānosaka 2. punkta b) apakšpunktā minētās kredītriska starpības aizstājējvērtības saistību nepildīšanas varbūtības aprēķināšanai;
papildu tehniskos elementus, kas iestādēm ir jāņem vērā, aprēķinot darījuma partnera paredzamos saistību nepildīšanas zaudējumus, darījuma partnera saistību nepildīšanas varbūtības un darījumu portfeļa simulēto diskontēto nākotnes riska darījumu ar šo darījuma partneri un CVA, kas minēta 1. punktā;
to, kuri citi 2. punkta a) apakšpunktā minētie instrumenti ir piemēroti, lai aplēstu darījuma partnera saistību nepildīšanas varbūtības, un kā iestādēm ir jāveic minētā aplēse.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai 2027. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
nosacījumus 383. panta 3. punktā minētās standartizētās pieejas izmantošanas paplašinājumu un izmaiņu būtiskuma novērtēšanai;
novērtējuma metodiku, saskaņā ar kuru kompetentajām iestādēm ir jāpārbauda iestādes atbilstība 383. un 383.a pantā izklāstītajām prasībām.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2028. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
383.b pants
Pašu kapitāla prasības delta un vega riskiem
Lai aprēķinātu kopējo CVA vega riska jutīgumu, iekļauj jutīgumu gan pret svārstīgumu, ko izmanto riska darījuma modelī, lai simulētu riska faktorus, gan pret svārstīgumu, ko izmanto, lai pārcenotu portfeļa iespējas līgumu darījumus ar darījuma partneri.
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, iestāde pēc kompetentās iestādes atļaujas saņemšanas, aprēķinot tirdzniecības portfeļa pozīcijas pašu kapitāla prasības saskaņā ar šo nodaļu, var izmantot alternatīvas delta un vega riska jutīguma definīcijas ar noteikumu, ka iestāde atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
minētās alternatīvās definīcijas tiek izmantotas iekšējā riska pārvaldības nolūkos vai tam, lai neatkarīga riska kontroles struktūrvienība iestādē ziņotu augstākajai vadībai par peļņu un zaudējumiem;
iestāde pierāda, ka minētās alternatīvās definīcijas ir piemērotākas attiecīgā pozīcijas jutīguma aptveršanai nekā formulas, kas izklāstītas 383.i un 383.j pantā, un ka no tām izrietošais delta un vega riska jutīgums būtiski neatšķiras no jutīguma, kas iegūts, piemērojot attiecīgi 383.i un 383.j pantā izklāstītās formulas.
Iestāde var ieviest papildu riska faktorus, kas atbilst kvalificētiem indeksa instrumentiem, šādām riska klasēm:
darījuma partnera kredītriska starpības risks;
atsauces kredītriska starpības risks; un
kapitāla vērtspapīru risks.
Delta risku vajadzībām indeksa instrumentu uzskata par kvalificētu, ja tas atbilst 325.i pantā izklāstītajiem nosacījumiem. Vega risku gadījumā visus indeksa instrumentus uzskata par kvalificētiem.
Papildus jutīgumam pret neindeksa riska faktoriem iestāde aprēķina CVA un atbilstošo riska ierobežošanas pozīciju jutīgumu pret kvalificētiem indeksa riska faktoriem.
Iestāde delta un vega riska jutīgumu pret kvalificētu indeksa riska faktoru aprēķina kā vienu jutīgumu pret pamatā esošo kvalificēto indeksu. Ja 75 % no kvalificēta indeksa sastāvdaļām ir attiecināti uz to pašu sektoru, kā noteikts 383.p, 383.s un 383.v pantā, iestāde attiecina kvalificēto indeksu uz to pašu sektoru. Pretējā gadījumā iestāde attiecina jutīgumu uz piemērojamo kvalificēto indeksu kopu.
Kopējās CVA un visu atbilstošo riska ierobežošanas pozīciju tirgus vērtības svērto jutīgumu pret katru riska faktoru aprēķina, reizinot attiecīgo neto jutīgumu ar atbilstošo riska pakāpi saskaņā ar šādām formulām:
kur:
|
k |
= indekss, kas apzīmē riska faktoru k; |
|
|
= kopējās CVA svērtais jutīgums pret riska faktoru k; |
|
RWk |
= riska pakāpe, kas piemērojama riska faktoram k; |
|
|
= kopējās CVA neto jutīgums pret riska faktoru k; |
|
|
= visu CVA portfelī esošo atbilstošo riska ierobežošanas pozīciju tirgus vērtības svērtais jutīgums pret riska faktoru k; |
|
|
= visu CVA portfelī esošo atbilstošo riska ierobežošanas pozīciju tirgus vērtības neto jutīgums pret riska faktoru k. |
Iestādes aprēķina CVA portfeļa neto svērto jutīgumu WSk pret riska faktoru k saskaņā ar šādu formulu:
Neto svērto jutīgumu tajā pašā kopā apkopo saskaņā ar šādu formulu, izmantojot korelācijas ρkl pret svērtojutīgumutajā pašā grupā, kas noteikta 383.l, 383.t un 383.q pantā un kas rada ar kopu saistītu jutīgumu Kb :
kur:
|
Kb |
= kopas b ar kopu saistītais jutīgums; |
|
WSk |
= neto svērtais jutīgums; |
|
ρkl |
= atbilstošie iekšējās kopas korelācijas parametri; |
|
R |
= riska ierobežošanas atteikuma parametrs, kas vienāds ar 0,01 . |
Ar kopu saistīto jutīgumu aprēķina saskaņā ar šā panta 5., 6. un 7. punktu katrai kopai riska klasē. Kad ar kopu saistītais jutīgums ir aprēķināts visām kopām, svērto jutīgumu pret visiem riska faktoriem šajās kopās apkopo saskaņā ar turpmāk minēto formulu, kurā tiek izmantotas korelācijas γbc , kas atbilst svērtajam jutīgumam dažādās 383.l, 383.o, 383.r, 383.u, 383.w un 383.z pantā noteiktajās kopās, un no kuras izriet ar riska klasi saistītas delta vai vega riska pašu kapitāla prasības:
kur:
|
mCVA |
= reizināšanas koeficients, kas ir vienāds ar 1; kompetentā iestāde var palielināt mCVA vērtību, ja iestādes regulatīvais CVA modelis uzrāda trūkumus, kas liedz pienācīgi izmērīt CVA riska pašu kapitāla prasības; |
|
Kb |
= kopas b ar kopu saistītais jutīgums; |
|
γbc |
= korelācijas parametrs starp kopu b un kopu c; |
|
|
visiem riska faktoriem kopā b; |
|
|
visiem riska faktoriem kopā c. |
383.c pants
Procentu likmju riska faktori
Procentu likmju delta riska faktori, kas piemērojami CVA portfeļa instrumentiem, kuri ir jutīgi pret procentu likmēm, ir bezriska likmes katrai attiecīgajai valūtai un katram no šādiem termiņiem: 1 gads, 2 gadi, 5 gadi, 10 gadi un 30 gadi.
Procentu likmju delta riska faktori, kas piemērojami CVA portfeļa instrumentiem, kuri ir jutīgi pret inflācijas līmeni, ir inflācijas līmeņi katrai attiecīgajai valūtai un katram no šādiem termiņiem: 1 gads, 2 gadi, 5 gadi, 10 gadi un 30 gadi.
Ja dati par tirgus ietekmētām mijmaiņas līknēm, kas aprakstītas pirmajā daļā, ir nepietiekami, bezriska likmes var atvasināt no piemērotākās valsts obligāciju līknes konkrētajai valūtai.
383.d pants
Ārvalstu valūtas riska faktori
383.e pants
Darījuma partnera kredītriska starpības riska faktori
383.f pants
Atsauces kredītriska starpības riska faktori
383.g pants
Kapitāla vērtspapīru riska faktori
383.h pants
Preču riska faktori
383.i pants
Delta riska jutīgums
Delta jutīgumu, kas satur procentu likmju riska faktorus, iestādes aprēķina šādi:
kopējās CVA delta jutīgumu pret riska faktoriem, kas satur bezriska likmes, kā arī atbilstošas riska ierobežošanas pozīcijas delta jutīgumu pret minētajiem riska faktoriem, aprēķina šādi:
kur:
|
|
= kopējās CVA jutīgums pret bezriska likmes riska faktoru; |
|
rkt |
= bezriska likmes riska faktora k vērtība ar termiņu t; |
|
VCVA |
= kopējā CVA, kas aprēķināta saskaņā ar regulatīvo CVA modeli; |
|
x,y |
= riska faktori, kuri nav rkt , kas ietverti VCVA ; |
|
|
= atbilstošās riska ierobežošanas pozīcijas i jutīgums pret bezriska likmes riska faktoru; |
|
Vi |
= atbilstošās riska ierobežošanas pozīcijas i cenu noteikšanas funkcija; |
|
w,z |
= riska faktori, kuri nav rkt cenu noteikšanas funkcijā Vi ; |
delta jutīgumu pret riska faktoriem, kas satur inflācijas līmeņus, kā arī atbilstošas riska ierobežošanas pozīcijas delta jutīgumu pret minētajiem riska faktoriem, aprēķina šādi:
kur:
|
|
= kopējās CVA jutīgums pret inflācijas līmeņa riska faktoru; |
|
inflkt |
= inflācijas līmeņa riska faktora k vērtība ar termiņu t; |
|
VCVA |
= kopējā CVA, kas aprēķināta saskaņā ar regulatīvo CVA modeli; |
|
x,y |
= riska faktori, kuri nav inflkt , kas ietverti VCVA ; |
|
|
= atbilstošās riska ierobežošanas pozīcijas i jutīgums pret inflācijas līmeņa riska faktoru; |
|
Vi |
= atbilstošās riska ierobežošanas pozīcijas i cenu noteikšanas funkcija; |
|
w,z |
= riska faktori, kuri nav inflkt cenu noteikšanas funkcijā Vi . |
Kopējās CVA delta jutīgumu pret riska faktoriem, kas satur ārvalstu valūtas tūlītējos kursus, kā arī atbilstoša riska ierobežošanas instrumenta delta jutīgumu pret minētajiem riska faktoriem, iestādes aprēķina šādi:
kur:
|
|
= kopējās CVA jutīgums pret ārvalstu valūtas tūlītējā kursa riska faktoru; |
|
FXk |
= ārvalstu valūtas tūlītējā kursa riska faktora k vērtība; |
|
VCVA |
= kopējā CVA, kas aprēķināta saskaņā ar regulatīvo CVA modeli; |
|
x,y |
= riska faktori, kuri nav FXk , kas ietverti VCVA ; |
|
|
= atbilstošās riska ierobežošanas pozīcijas i jutīgums pret ārvalstu valūtas tūlītējā kursa riska faktoru; |
|
Vi |
= atbilstošās riska ierobežošanas pozīcijas i cenu noteikšanas funkcija; |
|
w,z |
= riska faktori, kuri nav FXk cenu noteikšanas funkcijā Vi . |
Kopējās CVA delta jutīgumu pret riska faktoriem, kas satur darījumu partnera kredītriska starpības rādītājus, kā arī atbilstoša riska ierobežošanas instrumenta delta jutīgumu pret minētajiem riska faktoriem, iestādes aprēķina šādi:
kur:
|
|
= kopējās CVA jutīgums pret darījumu partnera kredītriska starpības rādītāja riska faktoru; |
|
ccskt |
= darījumu partnera kredītriska starpības rādītāja riska faktora k vērtība ar termiņu t; |
|
VCVA |
= kopējā CVA, kas aprēķināta saskaņā ar regulatīvo CVA modeli; |
|
x,y |
= riska faktori, kuri nav ccskt , kas ietverti VCVA ; |
|
|
= atbilstošās riska ierobežošanas pozīcijas i jutīgums pret darījumu partnera kredītriska starpības rādītāja riska faktoru; |
|
Vi |
= atbilstošās riska ierobežošanas pozīcijas i cenu noteikšanas funkcija; |
|
w,z |
= riska faktori, kuri nav ccskt cenu noteikšanas funkcijā Vi . |
Kopējās CVA delta jutīgumu pret riska faktoriem, kas satur atsauces kredītriska starpības rādītājus, kā arī atbilstoša riska ierobežošanas instrumenta delta jutīgumu pret minētajiem riska faktoriem, iestādes aprēķina šādi:
kur:
|
|
= kopējās CVA jutīgums pret atsauces kredītriska starpības rādītāja riska faktoru; |
|
rcskt |
= atsauces kredītriska starpības rādītāja riska faktora k vērtība ar termiņu t; |
|
VCVA |
= kopējā CVA, kas aprēķināta saskaņā ar regulatīvo CVA modeli; |
|
x,y |
= riska faktori, kuri nav ccskt , kas ietverti VCVA ; |
|
|
= atbilstošās riska ierobežošanas pozīcijas i jutīgums pret atsauces kredītriska starpības rādītāja riska faktoru; |
|
Vi |
= atbilstošās riska ierobežošanas pozīcijas i cenu noteikšanas funkcija; |
|
w,z |
= riska faktori, kuri nav ccskt cenu noteikšanas funkcijā Vi . |
Kopējās CVA delta jutīgumu pret riska faktoriem, kas satur kapitāla vērtspapīru tūlītējās cenas, kā arī atbilstoša riska ierobežošanas instrumenta delta jutīgumu pret minētajiem riska faktoriem, iestādes aprēķina šādi:
kur:
|
|
= kopējās CVA jutīgums pret kapitāla vērtspapīru tūlītējās cenas riska faktoru; |
|
EQ |
= kapitāla vērtspapīru tūlītējās cenas vērtība; |
|
VCVA |
= kopējā CVA, kas aprēķināta saskaņā ar regulatīvo CVA modeli; |
|
x,y |
= riska faktori, kuri nav "EQ, kas nav ietverti VCVA ; |
|
|
= atbilstošās riska ierobežošanas pozīcijas i jutīgums pret kapitāla vērtspapīru tūlītējās cenas riska faktoru; |
|
Vi |
= atbilstošās riska ierobežošanas pozīcijas i cenu noteikšanas funkcija; |
|
w,z |
= riska faktori, kas nav "EQ cenu noteikšanas funkcijā Vi . |
Kopējās CVA delta jutīgumu pret riska faktoriem, kas satur preču tūlītējās cenas, kā arī atbilstoša riska ierobežošanas instrumenta delta jutīgumu pret minētajiem riska faktoriem, iestādes aprēķina šādi:
kur:
|
|
= kopējās CVA jutīgums pret tūlītējās preču cenas riska faktoru; |
|
CTY |
= preču tūlītējās cenas vērtība; |
|
VCVA |
= kopējā CVA, kas aprēķināta saskaņā ar regulatīvo CVA modeli; |
|
x,y |
= riska faktori, kuri nav "CTY, kas ietverti VCVA ; |
|
|
= atbilstošās riska ierobežošanas pozīcijas i jutīgums pret preču tūlītējās cenas riska faktoru; |
|
Vi |
= atbilstošās riska ierobežošanas pozīcijas i cenu noteikšanas funkcija; |
|
w,z |
= riska faktori, kas nav "CTY cenu noteikšanas funkcijā Vi . |
383.j pants
Vega riska jutīgums
Kopējās CVA vega riska jutīgumu pret riska faktoriem, kas ietver izsecināto svārstīgumu, kā arī atbilstoša riska ierobežošanas instrumenta vega riska jutīgumu pret minētajiem riska faktoriem, iestādes aprēķina šādi:
kur:
|
|
= kopējās CVA jutīgums pret izsecinātā svārstīguma riska faktoru; |
|
volk |
= izsecinātā svārstīguma riska faktora vērtība; |
|
VCVA |
= kopējā CVA, kas aprēķināta saskaņā ar regulatīvo CVA modeli; |
|
x,y |
= riska faktori, kas nav volk cenu noteikšanas funkcijā VCVA ; |
|
|
= atbilstošā riska ierobežošanas instrumenta i jutīgums pret izsecinātā svārstīguma riska faktoru; |
|
Vi |
= atbilstošās riska ierobežošanas pozīcijas i cenu noteikšanas funkcija; |
|
w,z |
= riska faktori, kas nav volk cenu noteikšanas funkcijā Vi . |
383.k pants
Riska pakāpes procentu likmju riskam
Attiecībā uz valūtām, kas minētas 383.c panta 2. punktā, bezriska likmes delta jutīguma riska pakāpes katrai 1. tabulas kopai ir šādas:
1. tabula
|
Kopa |
Termiņš |
Riska pakāpe |
|
1 |
1 gads |
1,11 % |
|
2 |
2 gadi |
0,93 % |
|
3 |
5 gadi |
0,74 % |
|
4 |
10 gadi |
0,74 % |
|
5 |
30 gadi |
0,74 % |
383.l pants
Kopas iekšējās korelācijas attiecībā uz procentu likmju risku
Regulas 383.c panta 2. punktā minētajām valūtām korelācijas parametri, ko iestādes piemēro bezriska likmju delta jutīguma apkopojumam starp dažādām 383.k panta 1. tabulā norādītajām kopām, ir šādi:
1. tabula
|
Kopa |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
1 |
100 % |
91 % |
72 % |
55 % |
31 % |
|
2 |
|
100 % |
87 % |
72 % |
45 % |
|
3 |
|
|
100 % |
91 % |
68 % |
|
4 |
|
|
|
100 % |
83 % |
|
5 |
|
|
|
|
100 % |
383.m pants
Korelācijas starp kopām attiecībā uz procentu likmju risku
Starpkopu korelācijas parametru procentu likmju delta un vega riskam nosaka kā 0,5 visiem valūtu pāriem.
383.n pants
Riska pakāpes ārvalstu valūtas riskam
Riska pakāpe ārvalstu valūtas riska faktoriem, kas attiecas uz valūtu pāriem, kurus veido euro un tās dalībvalsts valūta, kas piedalās VKM II, ir viena no šādām:
1. punktā minētā riska pakāpe, kas dalīta ar 3;
maksimālās svārstības tāda svārstību koridora ietvaros, par kuru oficiāli ir vienojušās dalībvalstis un ECB, ja minētais svārstību koridors ir mazāks nekā svārstību koridors, kas ir definēts VKM II.
383.o pants
Korelācijas ārvalstu valūtas riskam
383.p pants
Riska pakāpes darījuma partnera kredītriska starpības riskam
Riska pakāpes delta jutīgumam pret darījuma partnera kredītriska starpības riska faktoriem ir vienādas attiecībā uz visiem termiņiem (0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi) katrā 1. tabulā iekļautajā kopā, un tās ir šādas:
1. tabula
|
Kopas numurs |
Kredītkvalitāte |
Sektors |
Riska pakāpe |
|
1 |
Visas |
Dalībvalsts centrālā valdība, tostarp centrālā banka |
0,5 % |
|
2 |
Kredītkvalitātes 1.–3. pakāpe |
Trešās valsts centrālā valdība, tostarp centrālā banka, daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas, kas minētas 117. panta 2. punktā un 118. pantā |
0,5 % |
|
3 |
Reģionālā valdība vai vietējā pašvaldība un publiskā sektora struktūras |
1,0 % |
|
|
4 |
Finanšu sektora sabiedrības, tostarp kredītiestādes, kuras inkorporējusi vai iedibinājusi centrālā valdība, reģionālā valdība vai vietējā pašvaldība, un attīstību veicinoši aizdevēji |
5,0 % |
|
|
5 |
Pamatmateriāli, enerģētika, rūpniecība, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
3,0 % |
|
|
6 |
Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība |
3,0 % |
|
|
7 |
Tehnoloģijas, telesakari |
2,0 % |
|
|
8 |
Veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi, profesionālā un tehniskā darbība |
1,5 % |
|
|
9 |
Segtās obligācijas, ko emitējušas kredītiestādes, kuras veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs |
1,0 % |
|
|
10 |
Kredītkvalitātes 1. pakāpe |
Segtās obligācijas, ko emitējušas kredītiestādes trešās valstīs |
1,5 % |
|
Kredītkvalitātes 2.–3. pakāpe |
2,5 % |
||
|
11 |
Kredītkvalitātes 1.–3. pakāpe |
Citi sektori |
5,0 % |
|
12 |
Kvalificēti indeksi |
1,5 % |
|
|
13 |
Kredītkvalitātes 4.–6. pakāpe un bez reitinga |
Trešās valsts centrālā valdība, tostarp centrālā banka, daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas, kas minētas 117. panta 2. punktā un 118. pantā |
2,0 % |
|
14 |
Reģionālā valdība vai vietējā pašvaldība un publiskā sektora struktūras |
4,0 % |
|
|
15 |
Finanšu sektora sabiedrības, tostarp kredītiestādes, kuras inkorporējusi vai iedibinājusi centrālā valdība, reģionālā valdība vai vietējā pašvaldība, un attīstību veicinoši aizdevēji |
12,0 % |
|
|
16 |
Pamatmateriāli, enerģētika, rūpniecība, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
7,0 % |
|
|
17 |
Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība |
8,5 % |
|
|
18 |
Tehnoloģijas, telesakari |
5,5 % |
|
|
19 |
Veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi, profesionālā un tehniskā darbība |
5,0 % |
|
|
20 |
Citi sektori |
12,0 % |
|
|
21 |
Kvalificēti indeksi |
5,0 % |
Ja konkrētam darījuma partnerim nav ārējo reitingu, iestādes, saņēmušas kompetento iestāžu apstiprinājumu, iekšējo reitingu var attiecināt uz atbilstošu ārējo reitingu un piešķirt riska pakāpi, kas atbilst vai nu kredītkvalitātes 1.–3. pakāpei, vai kredītkvalitātes 4.–6. pakāpei. Citos gadījumos piemēro riska pakāpes riska darījumiem bez reitinga.
383.q pants
Kopas iekšējās korelācijas darījuma partnera kredītriska starpības riskam
Starp diviem jutīgumiem WSk un WSl , kas izriet no riska darījumiem, kuri piesaistīti 1.–11. sektora kopai un 13.–20. sektora kopai, kā noteikts 383.p panta 1. punkta 1. tabulā, korelācijas parametru ρkl nosaka šādi:
kur:
|
|
ir vienāds ar 1, ja divas virsotnes jutīgumiem k un l ir identiskas, citos gadījumos tas ir vienāds ar 90 %; |
|
|
ir vienāds ar 1, ja abi nosaukumi ar jutīgumiem k un l ir identiski, 90 % – ja abi nosaukumi ir atšķirīgi, bet juridiski saistīti, citos gadījumos tas ir vienāds ar 50 %; |
|
|
ir vienāds ar 1, ja abi nosaukumi ir 1.–11. kopā vai abi ir 13.–20. kopā, citos gadījumos tas ir vienāds ar 80 %. |
Starp diviem jutīgumiem WSk un WSl , kas izriet no riska darījumiem, kuri piesaistīti 12. un 21. sektora kopai, korelācijas parametru ρkl nosaka šādi:
kur:
|
|
ir vienāds ar 1, ja divas virsotnes jutīgumiem k un l ir identiskas, citos gadījumos tas ir vienāds ar 90 %; |
|
|
ir vienāds ar 1, ja abi nosaukumi ar jutīgumiem k un l ir identiski un abi indeksi ir no tās pašas sērijas, 90 % – ja abi indeksi ir vienādi, bet no atšķirīgām sērijām, citos gadījumos tas ir vienāds ar 80 %; |
|
|
ir vienāds ar 1, ja abi nosaukumi ir 12. kopā vai abi nosaukumi ir 21. kopā, citos gadījumos tas ir vienāds ar 80 %. |
383.r pants
Korelācijas starp kopām attiecībā uz darījuma partnera kredītriska starpības risku
Starpkopu korelācijas darījuma partnera kredītriska starpības delta riskam ir šādas:
1. tabula
|
Kopa |
1, 2, 3, 13 un 14 |
4 un 15 |
5 un 16 |
6 un 17 |
7 un 18 |
8 un 19 |
9 un 10 |
11 un 20 |
12 un 21 |
|
1, 2, 3, 13 un 14 |
100 % |
10 % |
20 % |
25 % |
20 % |
15 % |
10 % |
0 % |
45 % |
|
4 un 15 |
|
100 % |
5 % |
15 % |
20 % |
5 % |
20 % |
0 % |
45 % |
|
5 un 16 |
|
|
100 % |
20 % |
25 % |
5 % |
5 % |
0 % |
45 % |
|
6 un 17 |
|
|
|
100 % |
25 % |
5 % |
15 % |
0 % |
45 % |
|
7 un 18 |
|
|
|
|
100 % |
5 % |
20 % |
0 % |
45 % |
|
8 un 19 |
|
|
|
|
|
100 % |
5 % |
0 % |
45 % |
|
9 un 10 |
|
|
|
|
|
|
100 % |
0 % |
45 % |
|
11 un 20 |
|
|
|
|
|
|
|
100 % |
0 % |
|
12 un 21 |
|
|
|
|
|
|
|
|
100 % |
383.s pants
Riska pakāpes attiecībā uz atsauces kredītriska starpības risku
Riska pakāpes delta jutīgumam pret atsauces kredītriska starpības riska faktoriem ir vienādas attiecībā uz visiem termiņiem (0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi) un attiecībā uz visiem atsauces kredītriska starpības riska darījumiem katrā 1. tabulā iekļautajā kopā, un tās ir šādas:
1. tabula
|
Kopas numurs |
Kredītkvalitāte |
Sektors |
Riska pakāpe |
|
1 |
Visas |
Dalībvalsts centrālā valdība, tostarp centrālā banka |
0,5 % |
|
2 |
Kredītkvalitātes 1.–3. pakāpe |
Trešās valsts centrālā valdība, tostarp centrālā banka, daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas, kas minētas 117. panta 2. punktā un 118. pantā |
0,5 % |
|
3 |
Reģionālā valdība vai vietējā pašvaldība un publiskā sektora struktūras |
1,0 % |
|
|
4 |
Finanšu sektora sabiedrības, tostarp kredītiestādes, kuras inkorporējusi vai iedibinājusi centrālā valdība, reģionālā valdība vai vietējā pašvaldība, un attīstību veicinoši aizdevēji |
5,0 % |
|
|
5 |
Pamatmateriāli, enerģētika, rūpniecība, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
3,0 % |
|
|
6 |
Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība |
3,0 % |
|
|
7 |
Tehnoloģijas, telesakari |
2,0 % |
|
|
8 |
Veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi, profesionālā un tehniskā darbība |
1,5 % |
|
|
9 |
Segtās obligācijas, ko emitējušas kredītiestādes, kuras veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs |
1,0 % |
|
|
10 |
Kredītkvalitātes 1. pakāpe |
Segtās obligācijas, ko emitējušas kredītiestādes trešās valstīs |
1,5 % |
|
Kredītkvalitātes 2.–3. pakāpe |
2,5 % |
||
|
11 |
Kredītkvalitātes 1.–3. pakāpe |
Kvalificēti indeksi |
1,5 % |
|
12 |
Kredītkvalitātes 4.–6. pakāpe un bez reitinga |
Trešās valsts centrālā valdība, tostarp centrālā banka, daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas, kas minētas 117. panta 2. punktā un 118. pantā |
2,0 % |
|
13 |
Reģionālā valdība vai vietējā pašvaldība un publiskā sektora struktūras |
4,0 % |
|
|
14 |
Finanšu sektora sabiedrības, tostarp kredītiestādes, kuras inkorporējusi vai iedibinājusi centrālā valdība, reģionālā valdība vai vietējā pašvaldība, un attīstību veicinoši aizdevēji |
12,0 % |
|
|
15 |
Pamatmateriāli, enerģētika, rūpniecība, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
7,0 % |
|
|
16 |
Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība |
8,5 % |
|
|
17 |
Tehnoloģijas, telesakari |
5,5 % |
|
|
18 |
Veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi, profesionālā un tehniskā darbība |
5,0 % |
|
|
19 |
Kvalificēti indeksi |
5,0 % |
|
|
20 |
Citi sektori |
12,0 % |
|
Ja konkrētam darījuma partnerim nav ārējo reitingu, iestādes, saņēmušas kompetento iestāžu apstiprinājumu, iekšējo reitingu var attiecināt uz atbilstošu ārējo reitingu un piešķirt riska pakāpi, kas atbilst vai nu kredītkvalitātes 1.–3. pakāpei, vai kredītkvalitātes 4.–6. pakāpei. Citos gadījumos piemēro riska pakāpes riska darījumiem bez reitinga.
383.t pants
Kopas iekšējās korelācijas attiecībā uz atsauces kredītriska starpības risku
Starp diviem jutīgumiem WSk un WSl , kas izriet no riska darījumiem, kuri piesaistīti 1.–10. sektora kopai, 12.–18. sektora kopai un 20. sektora kopai, kā noteikts 383.s panta 1. punkta 1. tabulā, korelācijas parametru ρkl nosaka šādi:
kur:
|
|
ir vienāds ar 1, ja divas virsotnes jutīgumiem k un l ir identiskas, citos gadījumos tas ir vienāds ar 90 %; |
|
|
ir vienāds ar 1, ja abi nosaukumi ar jutīgumiem k un l ir identiski, 90 % – ja abi nosaukumi ir atšķirīgi, bet juridiski saistīti, citos gadījumos tas ir vienāds ar 50 %; |
|
|
ir vienāds ar 1, ja abi nosaukumi ir 1.–10. kopā, abi ir 12.–18. kopā vai abi ir 20. kopā, citos gadījumos tas ir vienāds ar 80 %. |
Starp diviem jutīgumiem WSk un WSl , kas izriet no riska darījumiem, kuri piesaistīti 11. un 19. sektora kopai, korelācijas parametru ρkl nosaka šādi:
kur:
|
|
ir vienāds ar 1, ja divas virsotnes jutīgumiem k un l ir identiskas, citos gadījumos tas ir vienāds ar 90 %; |
|
|
ir vienāds ar 1, ja abi nosaukumi ar jutīgumiem k un l ir identiski un abi indeksi ir no tās pašas sērijas, 90 % – ja abi indeksi ir vienādi, bet no atšķirīgām sērijām, citos gadījumos tas ir vienāds ar 80 %; |
|
|
ir vienāds ar 1, ja abi nosaukumi ir 11. kopā vai abi nosaukumi ir 19. kopā, citos gadījumos tas ir vienāds ar 80 %. |
383.u pants
Korelācijas starp kopām attiecībā uz atsauces kredītriska starpības risku
Starpkopu korelācijas attiecībā uz atsauces kredītriska starpības delta risku un atsauces kredītriska starpības vega risku ir šādas:
1. tabula
|
Kopa |
1, 2 un 12 |
3 un 14 |
4 un 15 |
5 un 16 |
6 un 17 |
7 un 18 |
8 un 19 |
9 un 10 |
20 |
11 |
19 |
|
1, 2 un 12 |
100 % |
75 % |
10 % |
20 % |
25 % |
20 % |
15 % |
10 % |
0 % |
45 % |
45 % |
|
3 un 14 |
|
100 % |
5 % |
15 % |
20 % |
15 % |
10 % |
10 % |
0 % |
45 % |
45 % |
|
4 un 15 |
|
|
100 % |
5 % |
15 % |
20 % |
5 % |
20 % |
0 % |
45 % |
45 % |
|
5 un 16 |
|
|
|
100 % |
20 % |
25 % |
5 % |
5 % |
0 % |
45 % |
45 % |
|
6 un 17 |
|
|
|
|
100 % |
25 % |
5 % |
15 % |
0 % |
45 % |
45 % |
|
7 un 18 |
|
|
|
|
|
100 % |
5 % |
20 % |
0 % |
45 % |
45 % |
|
8 un 19 |
|
|
|
|
|
|
100 % |
5 % |
0 % |
45 % |
45 % |
|
9 un 10 |
|
|
|
|
|
|
|
100 % |
0 % |
45 % |
45 % |
|
20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
100 % |
0 % |
0 % |
|
11 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 % |
75 % |
|
19 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 % |
383.v pants
Riska pakāpes kopas kapitāla vērtspapīru riskam
Riska pakāpes delta jutīgumam pret kapitāla vērtspapīru tūlītējās cenas riska faktoriem ir vienādas attiecībā uz visiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem katrā 1. tabulā iekļautajā kopā, un tās ir šādas:
1. tabula
|
Kopas numurs |
Tirgus kapitalizācija |
Ekonomika |
Sektors |
Riska pakāpe tūlītējai kapitāla vērtspapīru cenai |
|
1 |
Liela |
Jaunietekmes tirgus ekonomika |
Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība, veselības aprūpe un komunālie pakalpojumi |
55 % |
|
2 |
Telesakari, rūpniecības nozares |
60 % |
||
|
3 |
Pamatmateriāli, enerģētika, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
45 % |
||
|
4 |
Finanses, tostarp valdības atbalstītas finanšu nozares, nekustamā īpašuma darbības, tehnoloģijas |
55 % |
||
|
5 |
Attīstīta ekonomika |
Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība, veselības aprūpe un komunālie pakalpojumi |
30 % |
|
|
6 |
Telesakari, rūpniecības nozares |
35 % |
||
|
7 |
Pamatmateriāli, enerģētika, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
40 % |
||
|
8 |
Finanses, tostarp valdības atbalstītas finanšu nozares, nekustamā īpašuma darbības, tehnoloģijas |
50 % |
||
|
9 |
Maza |
Jaunietekmes tirgus ekonomika |
Visi sektori, kas minēti ar 1., 2., 3. un 4. kopas numuru |
70 % |
|
10 |
Attīstīta ekonomika |
Visi sektori, kas minēti ar 5., 6., 7. un 8. kopas numuru |
50 % |
|
|
11 |
Citi sektori |
70 % |
||
|
12 |
Liela |
Attīstīta ekonomika |
Kvalificēti indeksi |
15 % |
|
13 |
Cita |
Kvalificēti indeksi |
25 % |
|
383.w pants
Korelācijas starp kopām attiecībā uz kapitāla vērtspapīru risku
Starpkopu korelācijas parametru kapitāla vērtspapīru delta un vega riskam nosaka:
15 % apmērā, ja abas kopas ir 383.v panta 1. punkta 1. tabulas 1.–10. kopā;
75 % apmērā, ja abas kopas ir 383.v panta 1. punkta 1. tabulas 12. un 13. kopa;
45 % apmērā, ja viena no kopām ir 383.v panta 1. punkta 6. tabulas 12. vai 13. kopa, bet otra kopa ir 383.v panta 1. punkta 1. tabulas 1.–10. kopā;
0 % apmērā, ja viena no abām kopām ir 383.v panta 1. punkta 1. tabulas 11. kopa.
383.x pants
Riska pakāpes kopas preču riskam
Riska pakāpes delta jutīgumam pret preču tūlītējās cenas riska faktoriem ir vienādas attiecībā uz visiem preču riska darījumiem katrā 1. tabulā iekļautajā kopā, un tās ir šādas:
1. tabula
|
Kopas numurs |
Kopas nosaukums |
Riska pakāpe preču tūlītējai cenai |
|
1 |
Enerģētika – cietais kurināmais |
30 % |
|
2 |
Enerģētika – šķidrais kurināmais |
35 % |
|
3 |
Enerģētika – elektroenerģija |
60 % |
|
4 |
Enerģētika – ES ETS oglekļa tirdzniecība |
40 % |
|
5 |
Enerģētika – ES ETS neietilpstoša oglekļa tirdzniecība |
60 % |
|
6 |
Kravu pārvadājumi |
80 % |
|
7 |
Metāli – nedārgmetāli |
40 % |
|
8 |
Gāzveida kurināmais |
45 % |
|
9 |
Dārgmetāli, tostarp zelts |
20 % |
|
10 |
Graudi un eļļaugu sēklas |
35 % |
|
11 |
Lopkopība un piensaimniecība |
25 % |
|
12 |
Īslaicīgie un citi lauksaimniecības produkti |
35 % |
|
13 |
Citas preces |
50 % |
383.z pants
Korelācijas starp kopām attiecībā uz preču risku
Starpkopu korelācijas parametru preču delta riskam nosaka:
20 % apmērā, ja abas kopas ir 383.x panta 1. punkta 1. tabulas 1.–12. kopā;
0 % apmērā, ja viena no abām kopām ir 383.x panta 1. punkta 1. tabulas 13. kopa.
Starpkopu korelācijas parametru preču vega riskam nosaka:
20 % apmērā, ja abas kopas ir 383.x panta 1. punkta 1. tabulas 1.–12. kopā;
0 % apmērā, ja viena no abām kopām ir 383.x panta 1. punkta 1. tabulas 13. kopa.
384. pants
Pamatpieeja
Iestāde aprēķina CVA riska pašu kapitāla prasības attiecīgi saskaņā ar šā panta 2. vai 3. punktu portfelim, kurā iekļauti darījumi ar vienu vai vairākiem darījumu partneriem, izmantojot attiecīgi vienu no šādām formulām:
šā panta 2. punktā noteiktā formula, ja iestāde aprēķinā iekļauj vienu vai vairākas atbilstošas riska ierobežošanas pozīcijas, kas atzītas saskaņā ar 386. pantu;
šā panta 3. punktā noteiktā formula, ja iestāde aprēķinā neiekļauj nevienu atbilstošu riska ierobežošanas pozīciju, kas atzīta saskaņā ar 386. pantu.
Pirmās daļas a) un b) punktā minētās pieejas nekombinē.
Iestāde, kas atbilst 1. punkta a) apakšpunktā minētajam nosacījumam, CVA riska pašu kapitāla prasības aprēķina šādi:
BACVAtotal = β · BACVAcsr-unhedged + DSCVA · (1 – β) · BACVAcsr-hedged
kur:
|
BACVAtotal |
= CVA riska pašu kapitāla prasības saskaņā ar pamatpieeju; |
|
BACVAcsr-unhedged |
= CVA riska pašu kapitāla prasības saskaņā ar pamatpieeju, kas aprēķinātas saskaņā ar 3. punktu iestādei, kura atbilst 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumam; |
|
DSCVA |
= 0,65 ; |
|
β |
= 0,25 ; |
kur:
|
a |
= 1,4 ; |
|
ρ |
= 0,5 ; |
|
c |
= indekss, kas apzīmē visus darījuma partnerus, attiecībā uz kuriem iestāde aprēķina CVA riska pašu kapitāla prasības, izmantojot šajā pantā noteikto pieeju; |
|
NS |
= indekss, kas apzīmē visas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas ar konkrētu darījuma partneri, attiecībā uz kuru iestāde aprēķina CVA riska pašu kapitāla prasības, izmantojot šajā pantā noteikto pieeju; |
|
h |
= indekss, kas apzīmē visus ar vienu parādnieku saistītos instrumentus, kuri saskaņā ar 386. pantu ir atzīti par atbilstošām riska ierobežošanas pozīcijām attiecībā uz konkrētu darījuma partneri, kuram iestāde aprēķina CVA riska pašu kapitāla prasības, izmantojot šajā pantā noteikto pieeju; |
|
i |
= indekss, kas apzīmē visus indeksa instrumentus, kuri atzīti par atbilstošām riska ierobežošanas pozīcijām saskaņā ar 386. pantu attiecībā uz visiem darījumu partneriem, kuriem iestāde aprēķina CVA riska pašu kapitāla prasības, izmantojot šajā pantā noteikto pieeju; |
|
RWc |
= darījuma partnerim c piemērojamā riska pakāpe; darījuma partneri c attiecina uz vienu no riska pakāpēm, pamatojoties uz sektora un kredītkvalitātes kombināciju, un to nosaka saskaņā ar 1. tabulu. |
Ja konkrētam darījuma partnerim nav ārējo reitingu, iestādes, saņēmušas kompetento iestāžu apstiprinājumu, iekšējo reitingu var attiecināt uz atbilstošu ārējo reitingu un piešķirt riska pakāpi, kas atbilst vai nu kredītkvalitātes 1.–3. pakāpei, vai kredītkvalitātes 4.–6. pakāpei; citos gadījumos piemēro riska pakāpes riska darījumiem bez reitinga.
= efektīvais termiņš savstarpējo prasījumu ieskaita kopai NS ar darījuma partneri c;
aprēķina saskaņā ar 162. pantu; tomēr minētajam aprēķinam, netiek ierobežots ar pieciem gadiem, bet ar garāko līgumā noteikto atlikušo termiņu savstarpējo prasījumu ieskaita kopā;
|
|
= darījuma partnera kredītriska darījuma vērtība savstarpējo prasījumu ieskaita kopā NS ar darījuma partneri c, tostarp nodrošinājuma ietekme saskaņā ar II sadaļas 6. nodaļas 3.–6. iedaļā noteiktajām metodēm, kas piemērojamas pašu kapitāla prasību attiecībā uz darījuma partnera kredītrisku aprēķinam, kas minēts 92. panta 4. punkta a) un g) apakšpunktā; |
|
|
= uzraudzības diskonta faktors savstarpējo prasījumu ieskaita kopai NS ar darījuma partneri c. |
Iestādei, kas izmanto II sadaļas 6. nodaļas 6. iedaļā noteiktās metodes, uzraudzības diskonta faktors ir 1; visos pārējos gadījumos uzraudzības diskonta faktoru aprēķina šādi:
|
rhc |
= uzraudzības korelācijas faktors starp darījuma partnera c kredītriska starpības risku un ar vienu parādnieku saistītu instrumentu, kas ir atzīts par atbilstošu riska ierobežošanas pozīciju h attiecībā uz darījuma partneri c un ko nosaka saskaņā ar 2. tabulu; |
|
|
= tāda ar vienu parādnieku saistīta instrumenta atlikušais termiņš, kas atzīts par atbilstošu riska ierobežošanas pozīciju; |
|
|
= tāda ar vienu parādnieku saistīta instrumenta nosacītā summa, kas atzīts par atbilstošu riska ierobežošanas pozīciju; |
|
|
= uzraudzības diskonta faktors ar vienu parādnieku saistītam instrumentam, kas atzīts par atbilstošu riska ierobežošanas pozīciju un ko aprēķina šādi:
|
|
|
= uzraudzības riska pakāpe ar vienu parādnieku saistītam instrumentam, kas atzīts par atbilstošu riska ierobežošanas pozīciju; minētās riska pakāpes pamatojas uz riska ierobežošanas instrumenta atsauces kredītriska starpības sektora un kredītkvalitātes kombināciju, un tās nosaka saskaņā ar 1. tabulu; |
|
|
= vienas vai vairāku pozīciju atlikušais termiņš vienā un tajā pašā indeksa instrumentā, kas atzīts par atbilstošu riska ierobežošanas pozīciju; ja vienā un tajā pašā indeksa instrumentā ir vairāk nekā viena pozīcija, ir visu šo pozīciju nosacītais svērtais termiņš; |
|
|
= pilna nosacītā summa vienai vai vairākām pozīcijām vienā un tajā pašā indeksa instrumentā, kas atzīts par atbilstošu riska ierobežošanas pozīciju; |
|
|
= uzraudzības diskonta faktors vienai vai vairākām pozīcijām tajā pašā indeksa instrumentā, kas atzīts par atbilstošu riska ierobežošanas pozīciju, un to aprēķina šādi:
|
|
|
= uzraudzības riska pakāpe indeksa instrumentam, kas atzīts par atbilstošu riska ierobežošanas pozīciju; pamatojas uz visu indeksa sastāvdaļu sektora un kredītkvalitātes kombināciju, un to aprēķina šādi:
a)
ja visas indeksa sastāvdaļas pieder pie viena un tā paša sektora un tām ir vienāda kredītkvalitāte, kā noteikts saskaņā ar 1. tabulu, aprēķina, riska pakāpi, kas 1. tabulā atbilst attiecīgajam sektoram un kredītkvalitātei, reizinot ar 0,7 ;
b)
ja visas indeksa sastāvdaļas nepieder pie viena un tā paša sektora vai tām nav vienāda kredītkvalitāte, aprēķina, visu indeksa sastāvdaļu saskaņā ar 1. tabulu noteikto riska pakāpju vidējo svērto vērtību reizinot ar 0,7 ; |
1. tabula
|
Darījuma partnera sektors |
Kredītkvalitāte |
|
|
1.–3. kredītkvalitātes pakāpe |
4.–6. kredītkvalitātes pakāpe un bez reitinga |
|
|
Centrālā valdība, tostarp centrālā banka, daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas, kas minētas 117. panta 2. punktā vai 118. pantā |
0,5 % |
2,0 % |
|
Reģionālā valdība vai vietējā pašvaldība un publiskā sektora struktūras |
1,0 % |
4,0 % |
|
Finanšu sektora sabiedrības, tostarp kredītiestādes, kuras inkorporējusi vai iedibinājusi centrālā valdība, reģionālā valdība vai vietējā pašvaldība, un attīstību veicinoši aizdevēji |
5,0 % |
12,0 % |
|
Pamatmateriāli, enerģētika, rūpniecība, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
3,0 % |
7,0 % |
|
Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība |
3,0 % |
8,5 % |
|
Tehnoloģijas, telesakari |
2,0 % |
5,5 % |
|
Veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi, profesionālā un tehniskā darbība |
1,5 % |
5,0 % |
|
Citi sektori |
5,0 % |
12,0 % |
2. tabula
|
Korelācijas starp darījuma partnera kredītriska starpību un ar vienu parādnieku saistīta riska ierobežošanu |
|
|
Darījuma partnera i ar vienu parādnieku saistīta riska ierobežošana h |
rhc vērtība |
|
Darījumu partneri, kas minēti 386. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) punktā |
100 % |
|
Darījumu partneri, kas minēti 386. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) punktā |
80 % |
|
Darījumu partneri, kas minēti 386. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) punktā |
50 % |
Iestāde, kas atbilst 1. punkta b) apakšpunktā minētajam nosacījumam, CVA riska pašu kapitāla prasības aprēķina šādi:
kur visi termini ir tie, kas minēti 2. punktā.
385. pants
Vienkāršotā pieeja
Lai veiktu 1. punktā minēto aprēķinu, piemēro šādas prasības:
minētais aprēķins attiecas tikai uz tiem darījumiem, uz kuriem attiecas 382. pantā noteiktās CVA riska pašu kapitāla prasības;
šajā aprēķinā neiekļauj kredītu atvasinātos instrumentus, kas atzīti par iekšējām riska ierobežošanas pozīcijām attiecībā uz darījuma partnera riska darījumiem.
386. pants
Atbilstošas riska ierobežošanas pozīcijas
Pozīcijas riska ierobežošanas instrumentos atzīst par atbilstošām riska ierobežošanas pozīcijām, lai aprēķinātu CVA riska pašu kapitāla prasības saskaņā ar 383. un 384. pantu, ja šīs pozīcijas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:
tās izmanto CVA riska mazināšanai, un tās kā šādas pozīcijas tiek pārvaldītas;
tās var noslēgt ar trešām personām vai ar iestādes tirdzniecības portfeli kā iekšējo riska ierobežošanas pozīciju, un tādā gadījumā tām jāatbilst 106. panta 7. punktam;
tikai šā panta 2. un 3. punktā minēto riska ierobežošanas instrumentu pozīcijas var atzīt par atbilstošām riska ierobežošanas pozīcijām, lai aprēķinātu CVA riska pašu kapitāla prasības saskaņā ar attiecīgi 383. un 384. pantu.
Lai aprēķinātu CVA riska pašu kapitāla prasības saskaņā ar 383. pantu, pozīcijas riska ierobežošanas instrumentos atzīst par atbilstošām riska ierobežošanas pozīcijām, ja papildus šā punkta a) līdz c) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem šādi riska ierobežošanas instrumenti veido vienu pozīciju atbilstošā riska ierobežošanas pozīcijā un tie nav sadalīti vairāk kā vienā atbilstošā riska ierobežošanas pozīcijā.
Lai aprēķinātu CVA riska pašu kapitāla prasības saskaņā ar 383. pantu, par atbilstošām riska ierobežošanas pozīcijām atzīst tikai pozīcijas šādos riska ierobežošanas instrumentos:
instrumenti, kas ierobežo darījuma partnera kredītriska starpības mainības risku, izņemot 325. panta 5. punktā minētos instrumentus;
instrumenti, kas ierobežo CVA riska darījuma sastāvdaļas mainības risku, izņemot 325. panta 5. punktā minētos instrumentus.
Lai aprēķinātu CVA riska pašu kapitāla prasības saskaņā ar 384. pantu, par atbilstošām riska ierobežošanas pozīcijām atzīst tikai šādu riska ierobežošanas instrumentu pozīcijas:
ar vienu parādnieku saistītie kredītriska mijmaiņas līgumi un ar vienu parādnieku saistīti iespējamie kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumi, kuros atsaucas uz:
darījuma partneri tieši;
ar darījuma partneri juridiski saistītu struktūru, ja juridiska saistība attiecas uz gadījumiem, kad atsauces nosaukums un darījuma partneris ir vai nu mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmums, vai arī divi kopīga mātesuzņēmuma meitasuzņēmumi;
struktūru, kas pieder pie tā paša sektora un reģiona kā darījumu partneris;
indeksa kredītriska mijmaiņas darījumi.
CETURTĀ DAĻA
LIELIE RISKA DARĪJUMI
387. pants
Priekšmets
Iestādes uzrauga un kontrolē savus lielos riska darījumus saskaņā ar šo daļu.
▼M9 —————
389. pants
Definīcija
Šīs daļas vajadzībām "riska darījumi" ir jebkurš aktīvs vai ārpusbilances postenis, kas minēts Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā, nepiemērojot riska pakāpi vai riska līmeņus.
390. pants
Riska darījuma vērtības aprēķins
Attiecībā uz riska darījumiem tirdzniecības portfelī iestādes var veikt šādus pasākumus:
segt savas garās pozīcijas un īsās pozīcijas tajos pašos finanšu instrumentos, ko emitējis attiecīgais klients, neto pozīciju katrā no dažādajiem instrumentiem aprēķinot saskaņā ar metodēm, kuras noteiktas Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļā;
segt savas garās pozīcijas un īsās pozīcijas dažādos finanšu instrumentos, ko emitējis attiecīgais klients, taču to var darīt vienīgi tad, ja īsās pozīcijas pamatā esošais finanšu instruments ir zemākas prioritātes nekā finanšu instruments, kas ir pamatā garajai pozīcijai, vai ja pamatā esošajiem instrumentiem ir vienāda prioritāte.
Šā panta 3. punkta a) un b) apakšpunkta nolūkos finanšu instrumentus var grupēt, pamatojoties uz dažādiem prioritārajiem līmeņiem, lai noteiktu relatīvo pozīciju prioritāti.
Aprēķinot riska darījuma vērtību pirmajā daļā minētajiem līgumiem, ja minētie līgumi ir iekļauti tirdzniecības portfelī, iestādes arī ievēro 299. pantā izklāstītos principus.
Atkāpjoties no pirmās daļas, iestādes, kurām ir atļauja izmantot Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas, 4. iedaļā un 6. nodaļas 6. iedaļā minētās metodes, var šīs metodes izmantot, lai aprēķinātu vērtspapīru finansēšanas darījumu riska darījumu vērtību.
Riska darījumos nav ietverts neviens no šādiem darījumiem:
ārvalstu valūtas darījumu gadījumā – riska darījumi, kas radušies parastajā norēķinu kārtībā divu darbdienu laikā pēc maksājuma;
vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas darījumos – riska darījumi, kas radušies parastajā norēķinu kārtībā piecu darbdienu laikā pēc maksājuma vai vērtspapīru piegādes, atkarībā no tā, kura no šīm darbībām notiek pirmā;
gadījumā, kad klientiem tiek nodrošināta naudas pārskaitīšana, tostarp maksājumu, tīrvērtes un norēķinu pakalpojumi jebkurā valūtā un korespondentbankas pakalpojumi vai finanšu instrumentu tīrvērtes, norēķinu un turētājbankas pakalpojumi, – kavējumi līdzekļu saņemšanā un citus riska darījumi, kas radušies klientu darbības rezultātā un neilgst ilgāk kā līdz nākamās darbdienas beigām;
gadījumā, kad klientiem tiek nodrošināta naudas pārskaitīšana, tostarp maksājumu, tīrvērtes un norēķinu pakalpojumi jebkurā valūtā un korespondentbankas pakalpojumi, – vienas dienas riska darījumi ar iestādēm, kas sniedz šos pakalpojumus;
riska darījumi, ko atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem vai pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem saskaņā ar 36. un 56. pantu, vai jebkurus citus atskaitījumus no šiem instrumentiem, kas pazemina maksātspējas koeficientu.
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
attiecībā uz 7. punktā minētajiem riska darījumu veidiem — nosacījumus un metodiku, ko izmanto, lai noteiktu klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas kopējo riska darījumu apmēru;
nosacījumus, saskaņā ar kuriem 7. punktā minētā darījumu struktūra nav papildu riska darījums.
EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
EBI līdz 2020. gada 28. martam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
391. pants
Iestādes definīcija lielu riska darījumu aprēķinam
Aprēķinot riska darījumu vērtību saskaņā ar šo daļu, "iestāde" ietver arī privātu vai publisku uzņēmumu, tostarp tā filiāles, kas, ja tās veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, atbilstu termina "iestāde" definīcijai, un kam ir piešķirta atļauja trešā valstī, kurā piemēro uzraudzības un regulējošās prasības, kuras ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām.
Šā panta 1. punkta nolūkos Komisija, izmantojot īstenošanas aktus un ņemot vērā 464. panta 2 pantā minēto pārbaudes procedūru, var pieņemt lēmumus par to, vai trešā valsts piemēro prudenciālas uzraudzības un regulējošās prasības, kuras ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām.
392. pants
Liela riska darījuma definīcija
Iestādes riska darījumu ar kādu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu uzskata par lielu riska darījumu, ja riska darījuma vērtība ir 10 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla vai tos pārsniedz.
393. pants
Spēja identificēt un pārvaldīt lielos riska darījumus
Iestādei ir pilnvērtīgas administratīvās un grāmatvedības procedūras, kā arī atbilstīgi iekšējās kontroles mehānismi, lai identificētu, pārvaldītu, uzraudzītu un uzskaitītu visus lielos riska darījumus un to turpmākās izmaiņas, kā arī ziņotu par šiem riska darījumiem un to izmaiņām saskaņā ar šo regulu.
394. pants
Pārskatu sniegšanas prasības
Iestādes sniedz pārskatus savām kompetentajām iestādēm, iekļaujot turpmāk minēto informāciju par katru lielo riska darījumu, kurā tās iesaistītas, tostarp lieliem riska darījumiem, kuriem nepiemēro 395. panta 1. punktu:
tāda klienta vai tādas savstarpēji saistītu klientu grupas identitāte, ar kuru iestādei ir liela riska darījums;
attiecīgā gadījumā riska darījuma vērtība, pirms ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme;
fondētās un nefondētās kredītaizsardzības veids, ja tādu izmanto;
attiecīgā gadījumā šīs regulas 395. panta 1. punkta nolūkos aprēķinātā riska darījuma vērtība pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme.
Iestādes, uz kurām attiecas Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļa, savām kompetentajām iestādēm konsolidēti paziņo savus 20 lielākos riska darījumus, izņemot tos, kuriem nepiemēro 395. panta 1. punktu.
Iestādes savām kompetentajām iestādēm konsolidēti paziņo arī par riska darījumiem, kuru vērtība ir lielāka par vai vienāda ar EUR 300 miljoniem, taču nepārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla.
►M17 Papildus šā panta 1. punktā minētajai informācijai iestādes attiecībā uz saviem 10 lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm konsolidēti, kā arī attiecībā uz saviem 10 lielākajiem riska darījumiem ar ēnu banku sistēmas struktūrām konsolidēti, tostarp par lieliem riska darījumiem, kuriem nepiemēro 395. panta 1. punktu, savām kompetentajām iestādēm sniedz šādu informāciju: ◄
tāda klienta vai tādas savstarpēji saistītu klientu grupas identitāte, ar kuru iestādei ir liela riska darījums;
attiecīgā gadījumā riska darījuma vērtība, pirms ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme;
fondētās un nefondētās kredītaizsardzības veids, ja tādu izmanto;
attiecīgā gadījumā šīs regulas 395. panta 1. punkta nolūkos aprēķināto riska darījuma vērtība pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme.
Papildus pirmajā daļā minētajai informācijai iestādes ziņo savām kompetentajām iestādēm par saviem kopējiem riska darījumiem ar ēnu banku sistēmas struktūrām.
Izstrādājot šo regulatīvo tehnisko standartu projektu, EBI ņem vērā starptautiskās tendences un starptautiski saskaņotus standartus attiecībā uz ēnu banku sistēmu, kā arī izvērtē, vai:
sadarbība ar atsevišķu struktūru vai struktūru grupu var radīt risku iestādes maksātspējas vai likviditātes situācijai;
struktūras, uz kurām attiecas maksātspējas vai likviditātes prasības, kas ir līdzīgas tām, ko uzliek šī regula un Direktīva 2013/36/ES, būtu pilnībā vai daļēji jāatbrīvo no pārskatu sniegšanas pienākuma, kas izklāstīts 2. punktā attiecībā uz ēnu banku sistēmas struktūrām.
EBI līdz 2020. gada 28. jūnijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
395. pants
Lielu riska darījumu limiti
Ja EUR 150 miljoni ir vairāk nekā 25 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla, riska darījuma vērtība – pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar šīs regulas 399. līdz 403. pantu, – nepārsniedz saprātīgu limitu, ņemot vērā šīs iestādes pirmā līmeņa kapitālu. Minēto limitu nosaka iestāde saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 81. pantā minēto politiku un procedūrām, lai risinātu un kontrolētu koncentrācijas risku. Šis limits nepārsniedz 100 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla.
Kompetentās iestādes var noteikt limitu, kas ir mazāks par EUR 150 miljoniem, šādā gadījumā kompetentās iestādes par to informē EBI un Komisiju.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, G-SNI neiesaistās riska darījumā ar citu G-SNI vai ārpus Savienības G-SNI, ja tā vērtība – pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 399. līdz 403. pantu, – pārsniedz 15 % no tās pirmā līmeņa kapitāla. G-SNI ievēro šo limitu ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc dienas, kad tā identificēta kā G-SNI. Ja G-SNI ir riska darījumi ar citu iestādi vai grupu, kas identificēta ka G-SNI vai ka ārpus Savienības G-SNI, tā ievēro šādu limitu ne vēlāk ka 12 mēnešus pēc dienas, kad minētā otra iestāde vai grupa tika identificēta kā G-SNI vai ārpus Savienības G-SNI.
Izstrādājot minētās pamatnostādnes, EBI izvērtē, vai papildu limitu ieviešana varētu radīt būtisku kaitējošu ietekmi uz iestāžu, kuras uzņēmējdarbību veic Savienībā, riska profilu, kredītresursu piešķiršanu reālajai ekonomikai vai uz finanšu tirgu stabilitāti un pareizu darbību.
Komisija līdz 2015. gada 31. decembrim izvērtē piemērotību un ietekmi attiecībā uz limitu noteikšanu riska darījumiem ar "ēnu banku sistēmas" struktūrām, kas veic banku darbības ārpus regulētās sistēmas, ņemot vērā notikumus "ēnu banku sistēmas" un lielu riska darījumu jomā Savienības un starptautiskā līmenī, kā arī kredītriska mazināšanas ietekmi saskaņā ar 399. līdz 403. pantu. Komisija ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā, pievienojot tiesību akta priekšlikumu par limitiem attiecībā uz riska darījumiem ar "ēnu banku sistēmas" struktūrām, kas veic banku darbības ārpus regulētās sistēmas.
Atjauninot minētās pamatnostādnes, EBI cita starpā pienācīgi ņem vērā ēnu banku sistēmas struktūru ieguldījumu kapitāla tirgu savienībā un jebkādu izmaiņu minētajās pamatnostādnēs, tostarp papildu ierobežojumos, iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz iestāžu uzņēmējdarbības modeli un riska profilu, kā arī uz finanšu tirgu stabilitāti un pienācīgu darbību.
Turklāt EBI pēc konsultēšanās ar EVTI līdz 2027. gada 31. decembrim iesniedz Komisijai ziņojumu par ēnu banku sistēmas struktūru ieguldījumu kapitāla tirgu savienībā un par iestāžu riska darījumiem ar šādām struktūrām, tostarp par minēto riska darījumu kopējo limitu vai stingrāku individuālo limitu piemērotību, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā šādu struktūru tiesisko regulējumu un uzņēmējdarbības modeļus.
Komisija, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz minēto ziņojumu, līdz 2028. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu par limitiem attiecībā uz riska darījumiem ar ēnu banku sistēmas struktūrām.
Šajā pantā noteiktos limitus var pārsniegt iestādes tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmākie nosacījumi:
netirdzniecības portfeļa riska darījumi ar klientu vai attiecīgu saistītu klientu grupu nepārsniedz 1. punktā noteikto limitu, kas aprēķināts ar atsauci uz pirmā līmeņa kapitālu, tā, lai pārsniegums rodas vienīgi tirdzniecības portfelī;
iestāde atbilst papildu pašu kapitāla prasībai attiecībā uz to riska darījuma daļu, kas pārsniedz šā panta 1. punktā noteikto limitu, ko aprēķina saskaņā ar 397. un 398. pantu;
ja kopš brīža, kad šā punkta b) apakšpunktā minētais pārsniegums parādījies, pagājušas ne vairāk kā 10 dienas, tirdzniecības portfeļa riska darījumi ar attiecīgo klientu vai saistītu klientu grupu nepārsniedz 500 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla;
visi pārsniegumi, kas pastāv ilgāk par 10 dienām, kopumā nepārsniedz 600 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla.
Katru reizi, kad limits tiek pārsniegts, iestāde kompetentajām iestādēm nekavējoties paziņo pārsnieguma apmēru un attiecīgā klienta nosaukumu un, attiecīgā gadījumā, – attiecīgās saistīto klientu grupas nosaukumu.
Neatkarīgi no šā panta 1. punkta un 400. panta 1. punkta f) apakšpunkta, ja dalībvalstis pieņem valsts tiesību aktus, kuros prasīta strukturālu pasākumu veikšana banku grupā, kompetentās iestādes var prasīt, lai banku grupas iestādes, kas tur noguldījumus, uz kuriem attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/19/EK (1994. gada 30. maijs) par noguldījumu garantiju sistēmām ( 33 ) vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, ►C1 piemēro lielo riska darījumu limitu, kas ir zemāks par 25 %, bet ne zemāks par 15 % laikā no 2013. gada 28. jūnija līdz 2015. gada 30. jūnijam ◄ un ne zemāks par 10 %, sākot no 2015. gada 1. jūlija subkonsolidēti saskaņā ar 11. panta 5. punktu grupas iekšējiem riska darījumiem, ja šādi darījumi sastāv no riska darījumiem ar struktūru, kura attiecībā uz strukturālajiem pasākumiem nepieder pie tās pašas apakšgrupas.
Šā punkta nozīmē ir jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:
visas struktūras, kas attiecībā uz strukturālajiem pasākumiem pieder pie tās pašas apakšgrupas, uzskata par vienu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu;
kompetentās iestādes pirmajā daļā minētajiem riska darījumiem piemēro vienotu limitu.
Šīs pieejas piemērošana neskar efektīvu konsolidēto uzraudzību un tā nerada nesamērīgu negatīvu ietekmi uz citu dalībvalstu vai Savienību visu finanšu sistēmu kopumā vai tās daļām, un tā arī neveido vai radīt šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.
Pirms tiek pieņemti 6. punktā minētie īpašie strukturālie pasākumi attiecībā uz lieliem riska darījumiem, kompetentās iestādes vismaz divus mēnešus pirms lēmuma par strukturālo pasākumu pieņemšanu publicēšanas par to informē Padomi, Komisiju, attiecīgās kompetentās iestādes un EBI, un iesniedz šādus attiecīgus kvantitatīvus vai kvalitatīvus pierādījumus par visiem šādiem aspektiem:
to darbību joma, uz kuriem attiecas strukturālie pasākumi;
paskaidrojums, kāpēc šādi pasākumu projekti tiek uzskatīti par piemērotiem, efektīviem un samērīgiem noguldītāju aizsardzībai;
novērtējums par to, kāda saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts rīcībā esošo informāciju ir šo pasākumu varbūtējā pozitīvā vai negatīvā ietekme uz iekšējo tirgu.
Mēneša laikā pēc tam, kad ir saņemts 7. punktā minētais paziņojums, EBI sniedz Padomei, Komisijai un attiecīgajai dalībvalstij savu atzinumu par minētajā punktā norādītajiem jautājumiem. Arī attiecīgās kompetentās iestādes var sniegt Padomei, Komisijai un attiecīgajai dalībvalstij savu atzinumu par minētajā punktā norādītajiem jautājumiem.
Maksimāli ņemot vērā otrajā daļā minētos atzinumus un gadījumā, ja ir stabili un pārliecinoši pierādījumi tam, ka pasākumi negatīvi ietekmēs iekšējo tirgu, kuri pārsniedz finanšu stabilitātes ieguvumus, Komisija divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas noraida ierosinātos valsts pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija pieņem ierosinātos valsts pasākumus – sākotnēji uz diviem gadiem, un vajadzības gadījumā pasākumus var grozīt.
Komisija ierosinātos valsts pasākumu noraida vienīgi tad, ja tā uzskata, ka ierosinātie valsts pasākumi ir saistīti ar nesamērīgu negatīvu ietekmi uz citas dalībvalsts vai Savienības kopumā visu finanšu sistēmu vai tās daļām, tādējādi veidojot vai radot šķēršļus iekšējā tirgus darbībai vai brīvai kapitāla apritei atbilstīgi LESD noteikumiem.
Komisijas novērtējumā ņem vērā EBI atzinumu, kā arī pierādījumus, kas iesniegti atbilstīgi 7. punktam.
Pirms beidzas pasākumu termiņš, kompetentās iestādes var ierosināt jaunus pasākumus, lai piemērošanas laikposmu pagarinātu vēl par diviem gadiem katru reizi. Šajā gadījumā tās par to paziņo Komisijai, Padomei, attiecīgajām kompetentajām iestādēm un EBI. Jaunu pasākumu apstiprināšanai piemēro šajā pantā noteikto procedūru. Šis pants neskar 458. pantu.
396. pants
Atbilstība lielo riska darījumu prasībām
Ja piemēro 395. panta 1. punktā minēto summu EUR 150 miljonu, kompetentās iestādes var, izskatot katru gadījumu atsevišķi, atļaut pārsniegt 100 % limitu attiecībā uz iestādes pirmā līmeņa kapitālu.
Ja kompetentā iestāde izņēmuma gadījumos, kas minēti šā punkta pirmajā un otrajā daļā, atļauj iestādei pārsniegt 395. panta 1. punktā noteikto limitu uz laiku, kas pārsniedz trīs mēnešus, iestāde iesniedz kompetentās iestādes prasībām atbilstošu plānu, kā laikus atjaunot atbilstību šim limitam, un īsteno šo plānu termiņā, kas saskaņots ar kompetento iestādi. Kompetentā iestāde uzrauga šā plāna īstenošanu un attiecīgā gadījumā prasa atbilstību atjaunot ātrāk.
Šā panta 1. punkta nolūkos EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes, lai precizētu, kā kompetentās iestādes var noteikt::
izņēmuma gadījumus, kas minēti šā panta 1. punktā;
laika periodu, ko uzskata par piemērotu atbilstības atjaunošanai;
pasākumus, ko veic, lai nodrošinātu, ka iestāde laikus atjauno atbilstību.
397. pants
Papildu pašu kapitāla prasību aprēķināšana tirdzniecības portfeļa lielajiem riska darījumiem
Desmit dienas pēc tam, kad radies pārsniegums, tā komponentus, kas izvēlēti saskaņā ar 1. punktu, iedala 1. tabulas 1. slejas attiecīgajā rindā specifiskā riska prasību augošā secībā atbilstīgi Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļai un/vai 299. pantam un Trešās daļas V sadaļai. Papildu pašu kapitāla prasība ir vienāda ar Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļā un/vai 299. pantā un Trešās daļas V sadaļā minēto specifiskā riska prasību summu šiem komponentiem, ko reizina ar attiecīgo faktoru no 1. tabulas 2. slejas.
1. tabula
|
1. sleja: pārsniegums (pamatojoties uz atbilstošā kapitāla procentuālo attiecību) ►M8 rpirmā līmeņa kapitāls. ◄ |
2. sleja: faktori |
|
Līdz 40 % |
200 % |
|
No 40 % līdz 60 % |
300 % |
|
No 60 % līdz 80 % |
400 % |
|
No 80 % līdz 100 % |
500 % |
|
No 100 % līdz 250 % |
600 % |
|
Virs 250 % |
900 % |
398. pants
Procedūras, lai novērstu iestāžu izvairīšanos no papildu pašu kapitāla prasībām
Iestādes nemēģina mērķtiecīgi izvairīties no 397. pantā noteiktajām papildu pašu kapitāla prasībām, kuras tām citādi rastos, attiecībā uz riska darījumiem, kas pārsniedz 395. panta 1. punktā paredzēto limitu, kad šīs pozīcijas būtu turētas ilgāk par 10 dienām, uz laiku pārvedot minētās pozīcijas citam uzņēmumam – neatkarīgi no tā, vai tā pieder tai pašai grupai vai ne, – un/vai veicot mākslīgus darījumus, lai riska darījumu 10 dienu laikā slēgtu un izveidotu jaunu riska darījumu.
Iestādes uztur sistēmas, kas nodrošina, ka par ikvienu pirmajā daļā minēto pārvešanu nekavējoties tiek ziņots kompetentajām iestādēm.
399. pants
Atbilstoši kredītriska mazināšanas paņēmieni
Šīs regulas 400. līdz 403. panta nolūkos terminā “garantija” ir ietverti kredītu atvasinātie instrumenti, kas atzīti saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļu un kas nav ar kredītrisku saistītas parādzīmes.
400. pants
Atbrīvojumi
Šādus riska darījumus atbrīvo no 395. panta 1. punkta piemērošanas:
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret centrālajām valdībām, centrālajām bankām vai publiskā sektora struktūrām un kam, bez nodrošinājuma, saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu būtu piešķirta 0 % riska pakāpe;
aktīvu posteņus, kas veido prasījumus pret starptautiskām organizācijām vai daudzpusējām attīstības bankām un kam saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu bez nodrošinājuma būtu piešķirta 0 % riska pakāpe;
aktīvu posteņus, kas veido prasījumus, kuriem ir centrālās valdības, centrālās bankas, starptautiskas organizācijas, daudzpusējas attīstības bankas vai publiskā sektora struktūras tiešas garantijas, ja nenodrošinātiem prasījumiem pret struktūru, kas sniedz garantiju, saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu būtu piešķirta 0 % riska pakāpe;
citus riska darījumus, kas ir attiecināmi uz centrālajām valdībām, centrālajām bankām, starptautiskām organizācijām, daudzpusējām attīstības bankām vai publiskā sektora struktūrām vai ko tās garantē, ja nenodrošinātiem prasījumiem pret struktūru, uz kuru ir attiecināms riska darījums vai ko tā garantē, saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu būtu piešķirta 0 % riska pakāpe;
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret dalībvalstu reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, ja šiem prasījumiem būtu piešķirta 0 % riska pakāpe saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, un citus riska darījumus ar šādām reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm vai citus riska darījumus, kurus tās ir garantējušas, ja prasījumiem pret tām būtu piešķirta 0 % riska pakāpe saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
riska darījumus ar 113. panta 6. vai 7. punktā minētajiem darījuma partneriem, ja tiem būtu piešķirta 0 % riska pakāpe saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu; riska darījumus, kas neatbilst šiem kritērijiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav atbrīvoti no 395. panta 1. punkta piemērošanas, pielīdzina riska darījumiem ar trešo personu;
aktīvu posteņus un citus riska darījumus, ko nodrošina ar skaidras naudas depozītiem, kurus nogulda aizdevējiestādē vai iestādē, kas ir aizdevējiestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums;
aktīvu posteņus un citus riska darījumus, kuru nodrošinājums ir depozītu sertifikāti, kurus izdevusi aizdevējiestāde vai iestāde, kas ir aizdevējiestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums, un kuri glabājas kādā no tām;
riska darījumus, kas izriet no neizmantotām kredītiespējām, kuras I pielikumā klasificētas kā 5. kopas ārpusbilances posteņi, vai no līgumiskas vienošanās, kura atbilst nosacījumiem, lai to neuzskatītu par saistībām, un ar noteikumu, ka ar klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru kredītiespēju ir iespējams izmantot tikai tad, ja ir gūta pārliecība, ka tas neizraisīs 395. panta 1. punktā minētā piemērojamā limita pārsniegšanu;
tīrvērtes dalībnieku tirdzniecības riska darījumus ar kvalificētiem centrālajiem darījumu partneriem un iemaksas kvalificētu centrālo darījumu partneru saistību neizpildes fondā;
riska darījumus ar noguldījumu garantiju shēmām saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK, kuri izriet no šādu shēmu finansēšanas, ja shēmas dalībniecēm iestādēm ir juridisks vai līgumisks pienākums finansēt minēto shēmu;
klientu tirdzniecības riska darījumus, kas minēti 305. panta 2. vai 3. punktā;
līdzdalības, kas noregulējuma vienībām vai to meitasuzņēmumiem, kuri paši nav noregulējuma vienības, ir pašu kapitāla instrumentos un atbilstīgās saistībās, kas minētas Direktīvas 2014/59/ES 2014 45.f panta 2. punktā un ko ir emitējusi kāda no šādām struktūrām:
attiecībā uz noregulējuma vienībām – citas tai pašai noregulējuma grupai piederīgas vienības;
attiecībā uz kādas noregulējuma vienības meitasuzņēmumiem, kas paši nav noregulējuma vienības, – attiecīgā meitasuzņēmuma meitasuzņēmumi, kas pieder pie tās pašas noregulējuma grupas;
riska darījumus, kas rodas no minimālās vērtības saistībām, kuras atbilst visiem nosacījumiem, kas ir izklāstīti 132.c panta 3. punktā.
Nauda, kas saņemta saskaņā ar iestādes emitētu ar kredītrisku saistītu parādzīmi, un darījuma partnera aizdevumi iestādei vai noguldījumi iestādē, attiecībā uz kuriem noslēgts Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā paredzētais bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, attiecināmi uz g) apakšpunkta darbības jomu.
Kompetentās iestādes var pilnībā vai daļēji atbrīvot šādus riska darījumus:
129. pantā minētās segtās obligācijas;
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret dalībvalstu reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, ja šādiem prasījumiem būtu piešķirta 20 % riska pakāpe saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, un citus riska darījumus ar šādām reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm vai citus riska darījumus, kurus tās ir garantējušas, ja prasījumiem pret tām būtu piešķirta 20 % riska pakāpe saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
iestādes riska darījumus, tostarp ar dalības vai cita veida līdzdalības starpniecību, ar tās mātesuzņēmumu, citiem šā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem vai saviem meitasuzņēmumiem un būtiskām līdzdalībām, ciktāl minētie uzņēmumi ir pakļauti konsolidētai uzraudzībai, kurai pakļauta arī pati iestāde, saskaņā ar šo regulu, Direktīvu 2002/87/EK vai trešā valstī spēkā esošiem līdzvērtīgiem standartiem; riska darījumus, kas neatbilst šiem kritērijiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav atbrīvoti no šīs regulas 395. panta 1. punkta piemērošanas, pielīdzina riska darījumiem ar trešo personu;
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret un citi riska darījumi, tostarp dalība vai cita veida līdzdalība, ar reģionālajām vai centrālajām kredītiestādēm, ar kurām kredītiestāde ir saistīta tīklā saskaņā ar juridiskajiem vai tiesību aktu noteikumiem un kuras saskaņā ar šiem noteikumiem ir atbildīgas par naudas tīrvērtes operācijām tīklā;
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret kredītiestādēm un citi riska darījumi ar kredītiestādēm, kas rodas kredītiestādēm, no kurām viena darbojas ārpus konkurences un sniedz vai garantē aizdevumus atbilstīgi likumdošanas programmām vai tās statūtiem ar mērķi veicināt konkrētas ekonomikas nozares valdības īstenotā pārraudzībā un ievērojot ierobežojumus šo aizdevumu izlietojumā, ar nosacījumu, ka attiecīgos riska darījumus, kas izriet no šiem aizdevumiem vai šo aizdevumu garantijām, kredītiestādes nodod saņēmējiem;
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret iestādēm un citi riska darījumi ar iestādēm, ar nosacījumu, ka šie riska darījumi nav šādu iestāžu pašu kapitāls, ka tie neilgst vairāk kā līdz nākamās darbdienas beigām un nav izteikti kādā no galvenajām tirdzniecības valūtām;
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret centrālajām bankām, kuri pēc formas ir šajās centrālajās bankās turētās obligātās rezerves, kas denominētas to valstu valūtās;
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret centrālajām valdībām, kuri pēc formas ir tiesību aktos noteiktās likviditātes rezerves, kas tiek turētas valdības vērtspapīros, kuri ir denominēti vai fondēti to valstu valūtās, ja, pēc kompetentās iestādes ieskatiem, šo centrālo valdību kredītnovērtējums, kuru veikusi norīkota ĀKNI, ir atbilstīgs ieguldījumu kategorijai;
50 % no 4. kopas ārpusbilances dokumentārajiem akreditīviem un no 3. kopas ārpusbilances neizmantotām kredītiespējām, kas minēti I pielikumā un kā sākotnējais termiņš ir līdz vienam gadam (ieskaitot), un, saņemot kompetento iestāžu piekrišanu, 80 % no garantijām, izņemot aizdevumu garantijas, kurām ir juridisks vai regulatīvs pamats un kuras par saviem dalībniekiem, kam ir kredītiestādes statuss, sniegušas savstarpējo garantiju shēmas;
tiesību aktos pieprasītās garantijas, ko izmanto gadījumos, kad hipotekāro aizdevumu, kuru finansē, emitējot hipotekārās ķīlas zīmes, piešķir hipotekārā kredīta ņēmējam pirms hipotēkas galīgās reģistrēšanas zemesgrāmatā ar nosacījumu, ka garantiju neizmanto, lai mazinātu risku, aprēķinot riska darījumu riska svērto vērtību;
riska darījumi tāda nodrošinājuma vai garantijas veidā, kuru mājokļu kredītiem sniedz 201. pantā minēts atbilstošas aizsardzības devējs un kura dēļ tiek piemērots kredītreitings, kas ir vismaz zemākais no turpmāk minētajiem:
kredītkvalitātes 2. pakāpe;
kredītkvalitātes pakāpe, kas atbilst tās dalībvalsts centrālās valdības noteiktajam ārvalstu valūtas reitingam, kurā atrodas aizsardzības devēja galvenais birojs;
riska darījumi tādas garantijas veidā, kuru eksporta kredīta aģentūra sniedz oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem un kuras dēļ tiek piemērots kredītreitings, kas ir vismaz zemākais no turpmāk minētajiem:
kredītkvalitātes 2. pakāpe;
kredītkvalitātes pakāpe, kas atbilst tās dalībvalsts centrālās valdības noteiktajam ārvalstu valūtas reitingam, kurā atrodas eksporta kredīta aģentūras galvenais birojs.
Kompetentās iestādes var izmantot 2. punktā paredzēto atbrīvojumu tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
riska darījuma, darījuma partnera vai iestādes un darījuma partnera attiecību specifika novērš vai samazina riska darījuma risku; un
jebkuru atlikušo koncentrācijas risku var novērst ar citiem līdzvērtīgi iedarbīgiem līdzekļiem, piemēram, ar pasākumiem, procesiem un mehānismiem, kas paredzēti Direktīvas 2013/36/ES 81. pantā.
Kompetentās iestādes informē EBI par to, vai tās plāno izmantot kādu no 2. punktā paredzētajiem atbrīvojumiem saskaņā ar šā punkta a) un b) apakšpunktu, un sniedz EBI iemeslus, kas pamato minēto atbrīvojumu izmantošanu.
401. pants
Kredītriska mazināšanas paņēmienu izmantošanas ietekmes aprēķināšana
Atkāpjoties no 1. punkta, iestādes, kurām ir atļauja izmantot Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas, 4. iedaļā un 6. nodaļas 6. iedaļā minētās metodes, var šīs metodes izmantot, lai aprēķinātu vērtspapīru finansēšanas darījumu riska darījumu vērtību.
Šā punkta pirmajā daļā minētajos periodiskajos spriedzes testos uzmanību pievērš riskiem, ko rada iespējamās tirgus apstākļu izmaiņas, kuras varētu nelabvēlīgi ietekmēt iestādes pašu kapitāla pietiekamību, un riskiem, ko rada nodrošinājuma realizācija spriedzes situācijās.
Veiktie spriedzes testi ir piemēroti un atbilstīgi šādu risku novērtēšanai.
Iestādes savā koncentrācijas riska novēršanas stratēģijā iekļauj:
politiku un procedūras attiecībā uz riskiem, ko rada riska darījumu un jebkādas šo riska darījumu kredītaizsardzības termiņu nesakritības;
politiku un procedūras attiecībā uz koncentrācijas risku, kas rodas, piemērojot kredītriska mazināšanas paņēmienus, jo īpaši lielu netiešu kredītriska darījumu gadījumā, piemēram, riska darījumi ar viena emitenta vērtspapīriem, kuri pieņemti kā nodrošinājums.
402. pants
Riska darījumi, kas izriet no hipotekārajiem kredītiem
►M17 Lai aprēķinātu riska darījumu vērtības 395. panta nolūkos, iestādes, ja vien tas nav aizliegts ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, var samazināt vērtību riska darījumam vai jebkurai tāda riska darījuma daļai, kas ir nodrošināts ar mājokļa īpašumu saskaņā ar 125. panta 1. punktu, par ieķīlāto īpašuma vērtību, bet ne vairāk kā par 55 % no īpašuma vērtības ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: ◄
kompetentās iestādes nav noteikušas riska pakāpi, kas ir augstāka par 20 %, tādiem riska darījumiem vai tādu riska darījumu daļām, kas ir nodrošināti ar mājokļa īpašumu saskaņā ar 124. panta 9. punktu;
tādiem riska darījumiem vai riska darījumu daļām, kas pilnībā nodrošināti ar kādu no turpmāk minētajiem:
ar vienu vai vairākām hipotēkām attiecībā uz mājokļa īpašumu; vai
ar mājokļa īpašumu, uz kuru attiecas nomas darījums, saskaņā ar kuru iznomātājs saglabā pilnas īpašumtiesības uz iznomāto mājokli un nomnieks vēl nav izmantojis savas izpirkuma tiesības;
ir izpildītas 208. pantā un 229. panta 1. punktā noteiktās prasības.
►M17 Lai aprēķinātu riska darījumu vērtības 395. panta nolūkos, iestādes var, ja vien tas nav aizliegts ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, samazināt vērtību riska darījumam vai jebkurai tāda riska darījuma daļai, kas ir nodrošināts ar komerciālu nekustamo īpašumu saskaņā ar 126. panta 1. punktu, par ieķīlāto īpašuma vērtību, bet ne vairāk kā par 55 % no īpašuma vērtības ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: ◄
kompetentās iestādes nav noteikušas riska pakāpi, kas ir augstāka par 60 %, tādiem riska darījumiem vai tādu riska darījumu daļām, kas ir nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu saskaņā ar 124. panta 9. punktu;
riska darījums ir pilnībā nodrošināts ar kādu no turpmāk minētajiem:
ar vienu vai vairākām biroju vai citu komerciālo telpu hipotēkām; vai
ar vienu vai vairākiem birojiem vai citām komerciālām telpām un riska darījumiem, kas saistīti ar īpašuma nomas darījumiem;
ir izpildītas 124. panta 3. punkta c) apakšpunktā un 208. pantā un 229. panta 1. punktā paredzētās prasības;
komerciālais nekustamais īpašums ir pilnībā uzbūvēts.
Iestāde tādu riska darījumu ar darījumu partneri, kas izriet no līguma par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, saskaņā ar kuru iestāde no darījuma partnera ir iegādājusies neakcesoriskas, neatkarīgas hipotekārās ķīlas tiesības attiecībā uz trešo pušu nekustamo īpašumu, var uzskatīt par vairākiem atsevišķiem riska darījumiem ar katru no šīm trešām pusēm, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
darījuma partneris ir iestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība;
riska darījums ir pilnībā nodrošināts ar ķīlas tiesībām attiecībā uz šādu trešo pušu nekustamo īpašumu, ko iestāde ir iegādājusies, un iestāde var īstenot šīs ķīlas tiesības;
iestāde ir nodrošinājusi, ka 208. pantā un 229. panta 1. punktā noteiktās prasības ir izpildītas;
darījuma partnera saistību neizpildes, maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā iestāde kļūst par labumguvēju attiecībā uz tādiem prasījumiem, kas darījuma partnerim ir pret trešām personām;
iestāde saskaņā ar 394. pantu paziņo kompetentajām iestādēm kopējo apjomu tiem riska darījumiem ar jebkuru citu iestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, kuriem piemēro šo punktu.
Šajā nolūkā iestāde pieņem, ka tai ir riska darījums ar ikvienu no šīm trešām pusēm tāda prasījuma apjomā, kāds darījuma partnerim ir pret trešo pusi, nevis apjomā, kas atbilst riska darījumam ar darījuma partneri. Riska darījuma ar darījuma partneri atlikušo daļu – ja tāda ir – turpina uzskatīt par riska darījumu ar darījuma partneri.
403. pants
Aizvietošanas pieeja
Ja riska darījumu ar klientu garantē trešā persona vai ja tas ir nodrošināts ar trešās personas emitētu nodrošinājumu, iestādei vajag:
uzskatīt, ka riska darījuma garantētā daļa ir drīzāk garantēta kā riska darījums garantijas sniedzējam, nevis klientam, ar noteikumu, ka nenodrošinātajam riska darījumam ar garantijas sniedzēju tiktu piešķirta riska pakāpe, kas ir vienāda ar vai zemāka par riska pakāpi nenodrošinātajam riska darījumam ar klientu saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
uzskatīt, ka riska darījuma daļa, kura ir nodrošināta ar atzītā nodrošinājuma tirgus vērtību, drīzāk ir riska darījums ar trešo personu, nevis ar klientu, ar noteikumu, ka riska darījums ir nodrošināts ar nodrošinājumu un ka nodrošinātajai riska darījuma daļai tiktu piešķirta riska pakāpe, kas ir vienāda ar vai zemāka par riska pakāpi nenodrošinātajam riska darījumam ar klientu saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu.
Iestāde neizmanto pirmās daļas b) apakšpunktā minēto pieeju, ja pastāv nesakritība starp riska darījuma termiņu un kredītaizsardzības termiņu.
Šīs daļas nolūkos iestāde var izmantot gan finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, gan šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā noteikto procedūru tikai gadījumos, kad 92. panta nolūkos ir atļauts izmantot gan finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, gan finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi.
Ja iestāde piemēro 1. punkta a) apakšpunktu, iestāde:
gadījumos, kad garantija ir denominēta valūtā, kas atšķiras no valūtas, kurā ir denominēts riska darījums, par nodrošinātu uzskatāmo riska darījuma summu aprēķina saskaņā ar Trešās daļā izklāstītajiem noteikumiem par valūtu nesakritību nefondētajai kredītaizsardzībai;
jebkādai nesakritībai starp riska darījuma termiņu un kredītaizsardzības termiņu piemēro Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā izklāstītos noteikumus par termiņu nesakritību;
daļēju nodrošinājumu var atzīt saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā paredzēto procedūru.
Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkiem iestāde var šā punkta a) apakšpunktā minēto summu aizstāt ar šā panta b) apakšpunktā minēto summu ar noteikumu, ka ir izpildīti šā punkta c), d) un e) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi:
iestādes kopējā riska darījumu vērtība attiecībā uz kādu nodrošinājuma emitentu, kura izriet no trīspusējiem līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, kurus ir sekmējis trīspusējs aģents;
limitu vērtību pilnībā, par kuru iestāde ir devusi norādes a) apakšpunktā minētajam trīspusējam aģentam un kuru piemēro vērtspapīriem, ko emitējis tajā pašā apakšpunktā minētais nodrošinājuma emitents;
iestāde ir pārliecinājusies, ka trīspusējam aģentam ir ieviesti piemēroti aizsardzības pasākumi, lai novērstu b) apakšpunktā minēto limitu pārkāpšanu;
kompetentā iestāde nav izteikusi iestādei nekādas būtiskas bažas;
šā punkta b) apakšpunktā minētās limita vērtības un jebkādu citu iestādes riska darījumu summa attiecībā uz nodrošinājuma emitentu nepārsniedz limitu, kas izklāstīts 395. panta 1. punktā.
EBI minētās pamatnostādnes publicē līdz 2019. gada 31. decembrim.
▼M5 —————
SESTĀ DAĻA
LIKVIDITĀTE
I
SADAĻA
DEFINĪCIJAS UN LIKVIDITĀTES PRASĪBAS
411. pants
Definīcijas
Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:
“finanšu klients” ir tāds klients, tostarp finanšu klients, kas pieder pie nefinanšu komercsabiedrību grupām un kas kā savu galveno uzņēmējdarbības aktivitāti veic vienu vai vairākas no Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā uzskaitītajām darbībām vai kas ir viena no šādām struktūrām:
kredītiestāde;
ieguldījumu brokeru sabiedrība;
īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu (“SSPE”);
kolektīvo ieguldījumu uzņēmums (“KIU”);
slēgta tipa ieguldījumu shēma;
apdrošināšanas sabiedrība;
pārapdrošināšanas sabiedrība;
finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;
finanšu iestāde;
pensiju shēmu mehānisms, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 10) punktā;
“privātpersonu vai MVU noguldījumi” ir saistības pret fizisku personu vai MVU, ja MVU atbilst riska darījumu ar privātpersonām vai ar MVU kategorijai saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieejām kredītriskam, vai saistības pret uzņēmumu, kuram ir tiesības uz 153. panta 4. punktā noteikto režīmu, un ja kopējie noguldījumi, ko veicis minētais MVU vai sabiedrība uz grupas pamata, nepārsniedz EUR 1 miljonu;
“privātā ieguldījumu brokersabiedrība” vai “PIC” ir sabiedrība vai trasts, kura īpašnieks vai faktiskais īpašnieks attiecīgi ir fiziska persona vai cieši saistītu fizisku personu grupa, kas neveic nekādu citu komerciālu, rūpniecisku vai profesionālu darbību un kas ir izveidota ar vienīgo mērķi pārvaldīt īpašnieka vai īpašnieku bagātību, tai skaitā, īstenot citas papildu darbības, piemēram, nošķirt īpašnieku aktīvus no korporatīvajiem aktīviem, atvieglot aktīvu nodošanu ģimenes ietvaros vai arī novērst aktīvu sadalīšanu pēc ģimenes locekļa nāves, ar noteikumu, ka minētās papildu darbības ir saistītas ar galveno mērķi, proti, pārvaldīt īpašnieku bagātību;
“noguldījumu brokeris” ir fiziska persona vai sabiedrība, kas kredītiestādēs par maksu izvieto trešo personu noguldījumus, tostarp privātpersonu vai MVU noguldījumus un uzņēmumu noguldījumus, izņemot finanšu klientu noguldījumus;
“neapgrūtināti aktīvi” ir aktīvi, uz kuriem neattiecas nekādi juridiski, līgumiski, regulatīvi vai citi ierobežojumi, kas liedz iestādei likvidēt, pārdot, nodot, izvietot vai kopumā atsavināt šos aktīvus tiešajā pārdošanā vai saskaņā ar līgumu par tiešo pārdošanu ar atpirkšanu;
“brīvprātīga virsnodrošināšana” ir jebkāds aktīvu daudzums, kas iestādei nav jāpiesaista segtu obligāciju emisijai saskaņā ar juridiskām vai regulatīvām prasībām un līgumiskām saistībām vai ar tirgus disciplīnu saistītu iemeslu dēļ, jo īpaši tad, kad nodrošinātie aktīvi pārsniedz minimālo juridisko, likumā noteikto vai regulatīvo virsnodrošināšanas prasību, ko piemēro segtajām obligācijām saskaņā ar dalībvalsts vai trešās valsts tiesību aktiem;
“aktīvu seguma prasība” ir aktīvu un saistību attiecība, ko nosaka saskaņā ar dalībvalsts vai trešās valsts tiesību aktiem kredītkvalitātes uzlabošanai saistībā ar segtajām obligācijām;
“maržinālie aizdevumi” ir nodrošināti aizdevumi klientiem, lai tie varētu iegādāties tirdzniecības pozīcijas ar sviras efektu;
“atvasināto instrumentu līgumi” ir II pielikumā uzskaitītie atvasināto instrumentu līgumi un kredītu atvasinātie instrumenti;
“spriedze” ir pēkšņa vai būtiska iestādes maksātspējas vai likviditātes pozīcijas pasliktināšanās tirgus apstākļu izmaiņu vai nesistemātisku faktoru dēļ, kuru rezultātā rodas būtisks risks, ka kredītiestāde vairs nespēs izpildīt savas saistības, kuru termiņš ir nākamo 30 dienu laikā;
“pirmā līmeņa aktīvi” ir aktīvi ar ārkārtīgi augstu likviditāti un kredītkvalitāti saskaņā ar šīs regulas 416. panta 1. punkta otro daļu;
“otrā līmeņa aktīvi” ir aktīvi ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti saskaņā ar šīs regulas 416. panta 1. punkta otro daļu; otrā līmeņa aktīvus iedala 2A un 2B līmeņa aktīvos saskaņā ar 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu;
“likviditātes rezerves” ir pirmā un otrā līmeņa aktīvu apjoms, ko iestāde tur saskaņā ar 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu;
“neto likviditātes izejošās naudas plūsmas” ir summa, ko iegūst no iestādes likviditātes izejošajām naudas plūsmām atņemot iestādes likviditātes ienākošās naudas plūsmas;
“pārskata sniegšanas valūta” ir tās dalībvalsts valūta, kurā atrodas iestādes galvenais birojs;
“faktorings” ir līgumiska vienošanās starp uzņēmumu (cedentu) un finanšu iestādi (starpnieku), kurā cedents cedē vai pārdod savus debitoru parādus starpniekam, no starpnieka pretī saņemot vienu vai vairākus šādus pakalpojumus saistībā ar cedētajiem debitoru parādiem:
avansa maksājumu konkrētai cedēto debitoru parādu procentuālajai daļai, un tas parasti ir īstermiņa, neapstiprināts un bez automātiskas pārjaunošanas;
debitoru parādu pārvaldību, iekasēšanu un kredītaizsardzību, un tas parasti nozīmē, ka starpnieks administrē cedenta tirdzniecības virsgrāmatu un iekasē debitoru parādus paša starpnieka vārdā;
VI sadaļas nolūkos faktoringu uzskata par tirdzniecības finansējumu;
“piešķirtās kredītiespējas un likviditātes iespējas” ir kredītiespējas vai likviditātes iespējas, kas nav atsaucamas vai ir atsaucamas tikai ar nosacījumiem.
412. pants
Likviditātes seguma prasība
Ja vien 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā nav noteikts citādi, gadījumā, kad kādu posteni var ieskaitīt vairāk nekā vienā izejošās plūsmas kategorijā, to ieskaita tajā izejošās plūsmas kategorijā, kurā attiecībā uz minēto posteni tiek radīta vislielākā līgumiskā izejošā plūsma.
413. pants
Stabila finansējuma prasība
414. pants
Atbilstība likviditātes prasībām
Ja iestāde neatbilst vai paredz, ka neatbildīs 412. pantā vai 413. panta 1. punktā noteiktajām prasībām, tostarp spriedzes apstākļos, tā par to informē kompetentās iestādes un bez liekas kavēšanās iesniedz kompetentajām iestādēm plānu, kā laikus atjaunot atbilstību attiecīgi 412. panta vai 413. panta 1. punkta prasībām. Kamēr atbilstība nav atjaunota, iestāde ik dienu līdz katras darba dienas beigām sniedz pārskatu par III sadaļā, IV sadaļā, 415. panta 3. vai 3.a punktā minētajā īstenošanas aktā vai 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā minētajiem posteņiem, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde atļauj pārskatus sniegt retāk un ar ilgāku kavēšanos. Kompetentās iestādes šādas atļaujas piešķir vienīgi, pamatojoties uz iestādes konkrēto stāvokli un ņemot vērā tās darbības apmēru un sarežģītību. Kompetentās iestādes uzrauga šāda atbilstības atjaunošanas plāna īstenošanu un attiecīgā gadījumā prasa atbilstību atjaunot ātrāk.
II
SADAĻA
PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR LIKVIDITĀTI
415. pants
Pārskatu sniegšanas pienākums un pārskatu formāts
Pārskatus attiecībā uz posteņiem, kas minēti 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā, sniedz vismaz vienu reizi mēnesī un attiecībā uz III un IV sadaļā minētajiem posteņiem – vismaz vienu reizi ceturksnī.
Iestāde kompetentajām iestādēm pārskatus par posteņiem, kas attiecīgi ir minēti šā panta 3. vai 3.a punktā minētajos īstenošanas tehniskajos standartos, III sadaļā – līdz šādam brīdim, kad būs precizēta un Savienības tiesību aktos ieviesta IV sadaļā noteiktā neto stabila finansējuma rādītāja pārskatu sniegšanas prasība un pārskata formāts –, IV sadaļā un 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā, sniedz atsevišķi saskaņā ar turpmāk minēto:
ja posteņi ir denominēti valūtā, kas nav pārskatu sniegšanas valūta, un iestādes kopējās saistības, kuras denominētas šādā valūtā, veido 5 % vai vairāk no iestādes vai atsevišķas likviditātes apakšgrupas kopējām saistībām, izņemot pašu kapitālu un ārpusbilances posteņus, pārskatus izstrādā denominācijas valūtā;
ja posteņi ir denominēti kādas uzņēmējas dalībvalsts valūtā, kurā iestādei ir nozīmīga filiāle, kā minēts minēta Direktīvas 2013/36/ES 51. pantā, un minētā uzņēmēja dalībvalsts izmanto valūtu, kas nav pārskatu sniegšanas valūta, pārskatus izstrādā tās dalībvalsts valūtā, kurā atrodas nozīmīgā filiāle;
ja posteņi ir denominēti pārskatu sniegšanas valūtā un ja iestādes kopējās saistības, kuras ir denominētas valūtā, kas nav pārskata sniegšanas valūta, veido 5 % vai vairāk no iestādes vai atsevišķas likviditātes apakšgrupas kopējām saistībām, izņemot pašu kapitālu un ārpusbilances posteņus, pārskatus izstrādā pārskata sniegšanas valūtā.
EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
vienotus formātus un IT risinājumus un ar tiem saistītās norādes par pārskatu regularitāti, atsauces un nosūtīšanas datumiem; pārskatu sniegšanas formāti un regularitāte ir samērīgi ar iestāžu dažādu darbību būtību, apjomu un sarežģītību, kā arī ietver tos pārskatus, ko jāsniedz saskaņā ar 1. un 2. punktu;
papildu likviditātes novērtēšanas rīkus, kas nepieciešami, lai kompetentās iestādes varētu iegūt vispusīgu pārskatu par iestādes likviditātes riska profilu, un kas ir samērīgi ar iestādes darbības būtību, apjomu un sarežģītību;
EBI iesniedz Komisijai īstenošanas tehnisko standartu projektus par a) apakšpunktā minētajiem posteņiem līdz 2013. gada 28. jūlijam un b) apakšpunktā minētajiem posteņiem – līdz 2014. gada 1. janvārim.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
EBI līdz 2020. gada 28. jūnijam iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos tehniskos īstenošanas standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
Kompetentās iestādes, kas īsteno konsolidēto uzraudzību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. pantu, ◄ pēc pieprasījuma savlaicīgi elektroniskā veidā nosūta turpmāk nosauktajām iestādēm visus pārskatus, kurus iestāde iesniegusi saskaņā ar 3. punktā minēto vienoto formātu:
tās uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un valsts centrālajai bankai, kurā atrodas mātes iestādes vai iestāžu, ko kontrolē tā pati mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, nozīmīgas filiāles saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 51. pantu;
kompetentajām iestādēm, kas ir izsniegušas atļauju mātes iestādes vai iestāžu, ko kontrolē tā pati mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, meitasuzņēmumiem, kā arī tās pašas dalībvalsts centrālajai bankai;
EBI;
ECB.
416. pants
Pārskatu sniegšana par likvīdiem aktīviem
Iestādes sniedz pārskatus par šādiem likvīdiem aktīviem, ja vien tie nav izslēgti saskaņā ar 2. punktu, un vienīgi tad, ja likvīdie aktīvi atbilst 3. punkta nosacījumiem:
nauda un riska darījumi ar centrālajām bankām, ciktāl šos riska darījumus var atsaukt jebkurā laikā spriedzes apstākļos. Attiecībā uz depozītiem, kas atrodas centrālās bankās, kompetentā iestāde un centrālā banka mēģina panākt kopīgu izpratni attiecībā uz to, kādā mērā minimālās rezerves var izņemt spriedzes apstākļos;
citi pārvedami aktīvi, kam ir ārkārtīgi augsta likviditāte un kredītkvalitāte;
pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē:
dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālāvaldība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus;
centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā
Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas;
Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms;
pārvedamus aktīvus, kam ir augsta likviditāte un kredītkvalitāte;
rezerves kredītiespējas, ko piešķīrušas centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību;
ja kredītiestāde ir tīklā atbilstīgi tiesību aktos vai statūtos noteiktām prasībām, tiesību aktu vai statūtu normās noteikumos paredzētos minimālos depozītus centrālās kredītiestādēs un citu likvīdo finansējumu, kas uz tiesību aktu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kuras ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla locekles, vai ir atbilstīgs 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem.
Līdz vienotas definīcijas noteikšanai saskaņā ar 460. pantu par augstu un ārkārtīgi augstu likviditāti un kredītkvalitāti, iestādes pašas attiecīgajā valūtā identificē pārvedamus aktīvus, kam attiecīgi ir augsta vai ārkārtīgi augsta likviditāte un kredītkvalitāte. Līdz vienotas definīcijas noteikšanai kompetentās iestādes var, ņemot vērā 509. panta 3., 4. un 5. punktā uzskaitītos kritērijus, sniegt vispārējas norādes, ko iestādes ievēro, nosakot aktīvus, kuriem ir augsta vai ārkārtīgi augsta likviditāte un kredītkvalitāte. Ja šādu norāžu nav, iestādes šajā nolūkā izmanto pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp dažus vai visus no 509. panta 3., 4. un 5. punktā uzskaitītajiem kritērijiem.
Par likvīdiem aktīviem neuzskata:
aktīvus, ko emitējusi kredītiestāde, ja tie neatbilst kādam no šiem nosacījumiem:
tie ir obligācijas, kas ir atbilstīgas, lai piemērotu 129. panta 4. vai 5. punktā noteikto procedūru, vai ar aktīviem nodrošināti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem;
tie ir segtās obligācijas, kā tās definētas Direktīvas (ES) 2019/2162 3. panta 1. punktā, taču nav šā apakšpunkta i) punktā minētās obligācijas;
kredītiestādi ir izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, un minētajai valdībai vai pašvaldībai ir pienākums aizsargāt iestādes ekonomisko bāzi un visā tās darbības laikā uzturēt tās dzīvotspēju; vai aktīvu skaidri garantē minētā valdība vai pašvaldība; vai vismaz 90 % no kredītiem, ko iestāde ir izsniegusi, tieši vai netieši garantē minētā valdība, un aktīvu izmanto galvenokārt tam, lai finansētu attīstības veicināšanas aizdevumus, ko piešķir bez konkurences un ko piešķir nevis peļņas nolūkā, bet lai veicinātu minētās valdības vai pašvaldības publiskās politikas mērķus;
aktīvi, kas iestādei sniegti kā nodrošinājums saistībā ar līgumiem par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu un vērtspapīru finansēšanas darījumiem, un kurus iestādes tur vienīgi kā kredītriska mazināšanas līdzekļus un kurus juridiski un līgumiski iestāde nevar izmantot;
aktīvus, ko emitējusi kāda no šīm struktūrām:
ieguldījumu brokeru sabiedrība;
apdrošināšanas sabiedrība;
finanšu pārvaldītājsabiedrība;
jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;
jebkura cita sabiedrība, kas kā savu galveno uzņēmējdarbības aktivitāti veic vienu vai vairākas no Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā uzskaitītajām darbībām.
Saskaņā ar 1. punktu iestādes sniedz pārskatus par aktīviem, kas atbilst šādiem likvīdu aktīvu nosacījumiem:
aktīvi ir neapgrūtināti vai ir pieejami kā nodrošinājums, ko izmanto papildfinansējuma iegūšanai saskaņā ar piešķirtām vai, ja ar portfeli rīkojas centrālā banka, – ar nepiešķirtām, bet vēl finansējumu nesaņēmušām kredītlīnijām, kas ir pieejamas iestādei;
aktīvus nav emitējusi iestāde pati vai tās mātes vai meitas iestādes, vai arī tās mātes iestādes vai cita no mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas iestādēm;
par aktīvu cenu parasti vienojas tirgus dalībnieki un tirgū to var viegli novērot, vai arī to cenu var noteikt, piemērojot formulu, ko var viegli aprēķināt, pamatojoties uz publiski pieejamiem datiem, un tā nav atkarīga no stingriem pieņēmumiem, kā tas ir raksturīgi strukturētu vai nestandarta produktu gadījumā;
aktīvi ir iekļauti atzītā biržā vai ir tirgojami tiešajā pārdošanā vai ar vienkāršiem līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu atzītos repo tirgos; šos kritērijus katram tirgum izvērtē atsevišķi.
Pirmās daļas c) un d) punktā minētos nosacījumus nepiemēro 1. punkta a), e) un f) apakšpunktā minētajiem aktīviem.
Neatkarīgi no 1., 2. un 3. punkta noteikumiem, līdz kamēr nav ieviestas saistošas likviditātes prasības saskaņā ar 460. pantu un saskaņā ar šā panta 1. punkta otro daļu, iestādes sniedz pārskatus par:
citiem centrālās bankas prasībām neatbilstošiem, bet tirgojamiem aktīviem, piemēram, kapitāla vērtspapīriem un zeltu, pamatojoties uz pārskatāmiem un objektīviem kritērijiem, tostarp dažiem vai visiem kritērijiem, kas uzskaitīti 509. panta 3., 4. un 5. punktā;
citiem centrālās bankas prasībām atbilstošiem un tirgojamiem aktīviem, piemēram, ar aktīviem nodrošinātiem instrumentiem ar visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar 509. panta 3., 4. un 5. punktu;
citiem centrālās bankas prasībām atbilstošiem, bet netirgojamiem aktīviem, piemēram, kredītprasībām, ko EBI noteikusi saskaņā ar 509. panta 3., 4. un 5. punktu.
Ja KIU izmanto vai potenciāli var izmantot atvasinātos instrumentus, lai ierobežotu risku atļautiem ieguldījumiem, tas neliedz KIU uzskatīt par atbilstīgu. Ja 418. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā minētās trešās personas nav pēc tirgus cenas regulāri novērtējušas KIU ieguldījumu apliecības vai daļas, un kompetentā iestāde neatzīst, ka iestāde ir izstrādājusi stabilas metodes un procesus šādai novērtēšanai, kā minēts 418. panta 4. punktā, ieguldījumu apliecības vai daļas šajā KIU neuzskata par likvīdiem aktīviem.
▼M8 —————
417. pants
Operacionālās prasības attiecībā uz līdzdalību likvīdos aktīvos
Iestāde pārskatos uzrāda līdzdalību likvīdos aktīvos pie likvīdiem aktīviem tikai tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:
tie ir pietiekami diversificēti. Diversifikācija nav nepieciešama attiecībā uz aktīviem, kas atbilst 416. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktam.
tie ir juridiski un praktiski nekavējoties pieejami jebkurā brīdī nākamo 30 dienu laikā, lai tos likvidētu, izmantojot tiešās pārdošanas darījumu vai vienkāršu līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu atzītos repo tirgos, lai izpildītu aktuālās finansiālās saistības; šīs regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos likvīdos aktīvus, kas tiek turēti trešās valstīs, kurās pastāv pārskaitījumu ierobežojumi, vai kas ir denominēti nekonvertējamās valūtās, uzskata par pieejamiem, ciktāl tie atbilst plūsmām attiecīgajā trešā valstī vai valūtā, izņemot gadījumus, kad iestāde var pierādīt kompetentajām iestādēm, ka tā ir pienācīgi ierobežojusi radušos valūtas risku;
likvīdos aktīvus kontrolē likviditātes pārvaldības struktūrvienība;
daļu likvīdo aktīvu, izņemot tos, kuri minēti 416. panta 1. punkta a), c), e) un f) apakšpunktā, periodiski un vismaz reizi gadā likvidē ◄ izmantojot tiešās pārdošanas darījumus vai vienkāršos līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu atzītos repo tirgos, šādiem nolūkiem:
lai pārbaudītu piekļuvi tirgum saistībā ar šiem aktīviem,
lai pārbaudītu iestādes procesu efektivitāti attiecībā uz šo aktīvu likvidēšanu,
lai pārbaudītu šo aktīvu izmantojamību,
lai iespējami samazinātu negatīvu vēstījumu risku spriedzes periodā;
ar aktīviem saistītos cenas riskus var ierobežot, taču likvīdajiem aktīviem piemēro atbilstīgus iekšējos pasākumus, kas nodrošina, ka tie ir nekavējoties pieejami finanšu resursu daļai, kad nepieciešams, un jo īpaši to, ka tie netiek izmantoti citām jau esošām darbībām, tostarp:
riska ierobežošanai vai citām tirdzniecības stratēģijām,
kredītkvalitātes uzlabojumu veikšanai strukturētos darījumos,
darbības izmaksu segšanai;
likvīdo aktīvu denominācija atbilst likviditātes izejošo naudas plūsmu sadalījumam pa valūtām pēc likviditātes ienākošo naudas plūsmu atskaitīšanas.
418. pants
Likvīdu aktīvu novērtēšana
Ieguldījumu apliecībām un daļām KIU, kā minēts 416. panta 6. punktā, piemēro diskontus, caurskatot pamatā esošos aktīvus:
0 % aktīviem, kas minēti 416. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
5 % aktīviem, kas minēti 416. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā;
20 % aktīviem, kas minēti 416. panta 1. punkta d) apakšpunktā.
"Caurskatīšanas" pieeju, kas minēta 2. punktā, piemēro šādi:
ja iestādei ir zināmi KIU pamatā esošie riska darījumi, tā var caurskatīt šos pamatā esošos riska darījumus, lai uz tiem attiecinātu 416. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktu;
ja iestādei nav zināmi KIU pamatā esošie riska darījumi, tā pieņem, ka KIU dilstošā secībā iegulda maksimālo tā pilnvarās atļauto apmēru aktīvu kategorijās, kas minētas 416. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā, līdz ir sasniegts maksimālais kopējais ieguldījumu limits.
Iestādes izstrādā stabilas metodoloģijas un procedūras, saskaņā ar kurām aprēķināt un ziņot akciju un daļu KIU tirgus vērtības un diskontus. Tikai tad, ja tās kompetento iestādi apmierinošā veidā var pierādīt, ka riska darījumu apmērs nav pietiekami būtisks, lai izstrādātu pašām savu metodiku, iestādes var uzticēt turpmāk minētajām trešām personām aprēķināt KIU ieguldījumu apliecību un daļu diskontus saskaņā ar 3. punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītajām metodēm un sniegt pārskatus par tām:
KIU depozitārajai iestādei ar nosacījumu, ka KIU iegulda tikai vērtspapīros un visus noguldījumus veic savā depozitārajā iestādē;
pārējo KIU gadījumā – KIU pārvaldes sabiedrībai ar nosacījumu, ka KIU pārvaldes sabiedrība atbilst 132. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.
Depozitārās iestādes vai KIU pārvaldes sabiedrības aprēķinu pareizību apstiprina ārējais revidents.
419. pants
Valūtas ar ierobežojumiem attiecībā uz likvīdo aktīvu pieejamību
Kad pamatota likvīdo aktīvu nepieciešamība, ja ņem vērā 412. panta prasības, pārsniedz šo likvīdo aktīvu pieejamību kādā valūtā, piemēro vienu vai vairākus no šādiem izņēmumiem:
atkāpjoties no 417. panta f) punkta, likvīdo aktīvu denominācija var neatbilst likviditātes izejošo naudas plūsmu sadalījumam pa valūtām pēc likviditātes ienākošo naudas plūsmu atskaitīšanas;
dalībvalsts vai trešo valstu valūtām nepieciešamos likvīdos aktīvus var aizvietot minētās dalībvalsts vai trešās valsts centrālās bankas kredītlīnijas, kas ir līgumiski neatgriezeniski piešķirtas uz turpmākām 30 dienām un kuru cenas ir samērīgas, neatkarīgi no summas, kas pašreiz izmantota, ar noteikumu, ka minētās dalībvalsts vai trešās valsts kompetentās iestādes dara to pašu un ka minētajai dalībvalstij vai trešajai valstij ir līdzīgas pārskatu sniegšanas prasības;
ja trūkst pirmā līmeņa aktīvu, iestāde, piemērojot augstākus diskontus, var turēt papildu 2.A līmeņa aktīvus un var grozīt jebkādas šiem aktīviem piemērojamās maksimālās robežvērtības saskaņā ar 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu.
EBI līdz 2014. gada 31. martam iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
420. pants
Likviditātes izejošās naudas plūsmas
Kamēr nav precizētas likviditātes prasības saskaņā ar 460. pantu, sniedz pārskatus par šādām likviditātes izejošām naudas plūsmām:
privātpersonu vai MVU noguldījumu neatmaksātās summas, kā noteikts 421. pantā;
neatmaksātās summas citām saistībām, kam pienāk termiņš, ko emitentiestāde vai finansējuma sniedzējs var pieprasīt atmaksāt vai kas satur netiešu finansējuma sniedzēja pieņēmumu, ka iestāde atmaksās šīs saistības nākamo 30 dienu laikā, kā noteikts 422. pantā;
papildu izejošās naudas plūsmas, kā minēts 423. pantā;
maksimālā summa, ko var izņemt nākamo 30 dienu laikā no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un likviditātes iespējām, kā noteikts 424. pantā;
papildu izejošās naudas plūsmas, kas noteiktas novērtējumā saskaņā ar 2. punktu.
Šajā novērtējumā iestādes īpaši ņem vērā būtisku reputācijas kaitējumu, ko varētu izraisīt likviditātes atbalsta nesniegšana šādiem produktiem vai pakalpojumiem. Iestādes ne retāk kā reizi gadā sniedz pārskatus kompetentajām iestādēm par tiem produktiem un pakalpojumiem, kuru pirmajā daļā minētā likviditātes izejošās naudas plūsmas iespējamība un potenciālais apmērs ir būtisks, un kompetentās iestādes nosaka iedalāmās izejošās naudas plūsmas. Kompetentās iestādes var piemērot izejošās plūsmas likmi līdz 5 % tirdzniecības finansējuma ar ārpusbilanci saistītiem produktiem, kā minēts 429. pantā un I pielikumā.
Kompetentās iestādes vismaz reizi gadā sniedz pārskatu EBI par tiem produktu vai pakalpojumu veidiem, kam tās ir noteikušas izejošās naudas plūsmas, pamatojoties uz iestāžu pārskatiem. Minētajā pārskatā kompetentās iestādes arī izskaidro izejošo naudas plūsmu noteikšanā izmantoto metodiku.
421. pants
Privātpersonu vai MVU noguldījumu izejošās naudas plūsmas
Iestādes atsevišķi sniedz pārskatu par privātpersonu vai MVU noguldījumu apmēru, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, un reizina vismaz ar 5 %, ja noguldījums ir kāds no šiem:
tas ietilpst iedibinātās attiecībās, kā rezultātā tā izņemšana ir maz ticama, vai
tas tiek turēts darījumu kontā, turklāt arī tajos kontos, kuros regulāri ieskaita algu.
Iestādes var izejošo naudas plūsmu aprēķinā neietvert atsevišķas skaidri nošķirtas privātpersonu vai MVU noguldījumu kategorijas, ja ikvienā gadījumā iestāde stingri piemēro turpmāk noteikto attiecībā uz visu šo noguldījumu kategoriju, izņemot atsevišķi attaisnotus noguldītāja grūtību apstākļus:
30 dienu laikā noguldītājam nav atļauts izņemt noguldījumu; vai
priekšlaicīgas izņemšanas 30 dienu laikā gadījumā noguldītājam ir jāmaksā līgumsods, kas ietver procentu ienākumu zaudējumus starp izņemšanas dienu un līgumā noteiktā termiņa dienu, pieskaitot soda naudu, kam nav jābūt lielākai par procentu ienākumiem, kas pienākas par laikposmu, kurš pagājis starp noguldīšanas dienu un izņemšanas dienu.
422. pants
Citu saistību izejošās naudas plūsmas
Iestādes reizina saistības, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kā noteikts 192. panta 3. punktā, ar:
0 % līdz likvīdo aktīvu vērtībai saskaņā ar 418. pantu, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kurus varētu uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu;
100 % virs likvīdo aktīvu vērtības saskaņā ar 418. pantu, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kurus varētu uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu;
100 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kurus nevar uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu, izņemot darījumus, uz kuriem attiecas šā punkta d) un e) apakšpunkts.
25 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kurus nevarētu uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu, un ja aizdevējs ir tādas dalībvalsts centrālā valdība vai publiskā sektora struktūra, kurā kredītiestāde saņēmusi atļauju vai izveidojusi filiāli, vai arī daudzpusējas attīstības banka. Publiskā sektora struktūras, kurām piemēro minēto procedūru, ir tikai tās, kuru riska pakāpe ir 20 % vai mazāk atbilstoši Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļai.
0 %, ja aizdevējs ir centrālā banka.
Iestādes reizina saistības, kas izriet no noguldījumiem, kuri ir jāuztur:
noguldītājam, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus vai citus līdzīgus pārskaitījuma pakalpojumus no iestādes;
saistībā ar kopēju uzdevumu veikšanu institucionālās aizsardzības shēmā, kas atbilst 113. panta 7. punkta prasībām, vai kā juridisks vai tiesību aktos noteikts minimālais noguldījums, kas jāveic citai struktūra, kura ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas locekle;
noguldītājam, saistībā ar iedibinātām operacionālām attiecībām, kas nav minētas a) punktā;
noguldītājam, lai saņemtu naudas līdzekļu tīrvērtes un centrālo kredītiestāžu pakalpojumus, kā arī gadījumos, kuros kredītiestādes pieder pie noteiktas sistēmas saskaņā ar tiesību aktos vai statūtos noteiktām prasībām;
ar 5 % a) apakšpunktā noteiktajā gadījumā, ciktāl uz tiem attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, vai ar 25 % pārējos gadījumos.
Kredītiestāžu noguldījumus centrālajā kredītiestādē, kurus uzskata par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. panta 1. punkta f) apakšpunktu, reizina ar 100 % izejošo plūsmu likmi.
Kamēr nav izstrādāta vienota definīcija 3. punkta c) apakšpunktā minētajam jēdzienam “iedibinātas operacionālas attiecības”, iestādes pašas nosaka kritērijus, kā identificēt iedibinātas operacionālas attiecības, par kurām tām ir pierādījumi, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību, un ziņo par šiem kritērijiem kompetentajām iestādēm. Kamēr nav vienotas definīcijas, kompetentās iestādes var sniegt vispārīgus norādījumus, kas iestādēm jāievēro, identificējot noguldījumus, kurus noguldītājs uztur saistībā ar iedibinātām operacionālām attiecībām.
Kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var 7. punktā minētajām saistībām piešķirt atļauju piemērot zemāku procentuālo attiecību izejošajām naudas plūsmām, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
darījumu partneris ir kāds no turpmāk minētajiem:
kāda no iestādes mātes vai meitas iestādēm vai mātes vai meitas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, vai arī cita tās pašas mātes iestādes vai mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas iestāde;
darījumu partneris ir saistīts ar iestādi ar tādām attiecībām, kādas ir minētas Direktīvas 2013/34/EEK 22. panta 7. punktā;
iestāde, uz kuru attiecas tā pati institucionālā aizsardzības shēma, kas atbilst 113. panta 7. punkta prasībām; vai
centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā, kas atbilst 400. panta 2. punkta d) apakšpunkta prasībām;
ir pamats gaidīt mazāku izejošo naudas plūsmu nākamo 30 dienu laikā pat kombinētā atsevišķu iestāžu un tirgus spriedzes scenārija gadījumā;
atkāpjoties no 425. panta, darījuma partneris nodrošina atbilstīgu simetrisku vai konservatīvāku ienākošo naudas plūsmu;
iestāde un darījumu partneris veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī.
EBI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 1. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
423. pants
Papildu izejošās naudas plūsmas
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu nosacījumus būtiskuma jēdziena piemērošanai un precizētu metodes šīs papildu izejošās naudas plūsmas aprēķināšanai.
EBI līdz 2014. gada 31. martam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.
Iestāde pievieno papildu izejošo naudas plūsmu, kas atbilst:
nodrošinājuma pārpalikumam, kas ir iestādes rīcībā, kuru darījuma partneris var atsaukt jebkurā laikā;
nodrošinājumam, kuram pienācis termiņš atgriešanai darījumu partnerim;
nodrošinājumam, kas atbilst aktīviem, kuri atbilst likvīdu aktīvu nosacījumiem 416. panta vajadzībām, ar kuriem var aizvietot aktīvus, kuri neatbilst likvīdu aktīvu nosacījumiem 416. panta vajadzībām, bez iestādes piekrišanas.
424. pants
Izejošās naudas plūsmas no kredītiespējām un likviditātes iespējām
Maksimālo summu, ko var izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām nākamo 30 dienu laikā, reizina ar 10 %, ja tās atbilst šādiem nosacījumiem:
tās neatbilst riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijai saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju kredītriskam;
tās ir sniegtas klientiem, kas nav finanšu klienti;
tās nav sniegtas, lai aizvietotu klienta finansējumu situācijās, kad klients nespēj nodrošināt savas finansējuma vajadzības finanšu tirgos.
Iestādes sniedz pārskatu par maksimālo summu, ko var izmantot no citām neizmantotām piešķirtām kredītdiespējām un citām neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām nākamo 30 dienu laikā. Tas jo īpaši attiecas uz:
likviditātes iespējām, ko iestāde ir piešķīrusi SSPE, izņemot 3. panta b) apakšpunktā noteiktos;
nosacījumiem, ar kādiem iestādei ir jāpērk aktīvi no SSPE vai jāīsteno aktīvu mijmaiņa;
kredītiestādēm piešķirtajām iespējām;
finanšu iestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām piešķirtajām iespējām.
425. pants
Ienākošās naudas plūsmas
Iestādes sniedz pārskatus par savām ienākošajām likviditātes plūsmām. Ienākošās likviditātes plūsmas nepārsniedz 75 % no izejošajām likviditātes plūsmām. Iestādes var izslēgt no minētā limita aprēķiniem tās ienākošās likviditātes plūsmas no noguldījumiem citā finanšu iestādē, kuras atbilst šīs regulas 113. panta 6. vai 7. punktā izklāstītā režīma piemērošanas kritērijiem.
Iestādes var izslēgt no minētā limita aprēķiniem ienākošās likviditātes plūsmas, ko veido naudas līdzekļi, kas pienākas no aizņēmējiem un obligāciju ieguldītājiem saistībā ar hipotekāro kreditēšanu, kuru finansē ar obligācijām, kas atbilst šīs regulas 129. panta 4., 5. vai 6. punktā izklāstītā režīma piemērošanas kritērijiem, vai ar segtajām obligācijām, kā tās definētas Direktīvas (ES) 2019/2162 2. pantā. Iestādes var izslēgt no minētā limita aprēķiniem ienākošās plūsmas no attīstību veicinošiem aizdevumiem, ko finanšu iestādes ir piešķīrušas kā starpnieki. Saņemot iepriekšēju atļauju no kompetentās iestādes, kas ir atbildīga par individuālo uzraudzību, finanšu iestāde var pilnībā vai daļēji izslēgt no minētā limita aprēķiniem ienākošās plūsmas, ja likviditātes sniedzējs ir finanšu iestādes mātesiestāde vai meitasiestāde, finanšu iestādes ieguldījumu brokeru mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tās pašas mātesiestādes vai ieguldījumu brokeru mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums vai ir saistīts ar attiecīgo finanšu iestādi, kā noteikts Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7. punktā.
Likviditātes ienākošās naudas plūsmas mēra par nākamo 30 dienu laikposmu. Tās ietver tikai līgumos noteiktās ienākošās naudas plūsmas no riska darījumiem, kuriem nav kavējumu un attiecībā uz kuriem iestādei nav pamata sagaidīt, ka nākamo 30 dienu laikā netiks pildītas saistības. Par likviditātes ienākošajām naudas plūsmām sniedz pārskatu pilnībā, un atsevišķi sniedz pārskatu par šādām ienākošajām naudas plūsmām:
naudas līdzekļus, kuri pienākas no klientiem, kas nav finanšu klienti, pamatsummas maksājuma vajadzībām, samazina par 50 % no to vērtības vai par līgumā noteiktajām saistībām šiem klientiem, lai pagarinātu finansējumu, atkarībā no tā, kura vērtība ir lielāka. Tas neattiecas uz naudas līdzekļiem, kuri pienākas no nodrošinātās kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, kā noteikts 192. panta 3. punktā, ja tie ir nodrošināti ar likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu, kā minēts šā punkta d) apakšpunktā.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, iestādes, kuras ir saņēmušas 424. panta 6. punktā minētos piešķīrumus, varētu izmaksāt attīstību veicinošu aizdevumu galīgajam saņēmējam, tās var ņemt vērā ienākošās naudas plūsmas līdz izejošās naudas plūsmas summai, ko tās piemēro atbilstīgajam piešķīrumam, lai izsniegtu šos attīstību veicinošos aizdevumus;
naudas līdzekļi, kuri pienākas no 162. panta 3. punkta otrās daļas b) apakšpunktā minētajiem tirdzniecības finansējuma darījumiem ar atlikušo termiņu līdz 30 dienām, tiek pilnībā uzskatīti par ienākošajām naudas plūsmām;
aktīvi ar līgumā nenoteiktu termiņu tiek ņemti vērā ar 20 % ienākošajām naudas plūsmām, ar noteikumu, ka līgums ļauj iestādei izmantot līdzekļus un pieprasīt maksājumu 30 dienu laikā;
naudas līdzekļus, kas pienākas no 192. panta 3. punktā definētajiem nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, ja tie ir nodrošināti ar 416. panta 1. punktā minētajiem likvīdiem aktīviem, neņem vērā līdz likvīdo aktīvu vērtībai, kurā nav iekļauti diskonti, un pilnībā ņem vērā pārējos pienācīgos naudas līdzekļus;
pienākošos naudas līdzekļus, kuriem iestāde, kas ir šos naudas līdzekļus parādā, piemēro procedūru saskaņā ar 422. panta 3. un 4. punktu, reizina ar atbilstošu simetrisku ienākošās naudas plūsmu;
naudas līdzekļus, kas pienākas no būtiska indeksa kapitāla vērtspapīru instrumentu pozīcijām, ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus;
jebkuras neizmantotās kredītiespējas vai likviditātes iespējas, kā arī jebkādus citus saņemtos piešķīrumus neņem vērā.
Atkāpjoties no 2. punkta g) apakšpunkta, kompetentās iestādes var piešķirt atļauju piemērot augstākas ienākošas naudas plūsmas, izskatot katru gadījumu atsevišķi kredītiespējām un likviditātes iespējām, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
ir pamats sagaidīt augstākas ienākošās naudas plūsmas pat kombinētā tirgus un sniedzējam individuāli raksturīgās spriedzes apstākļos;
darījuma partneris ir iestādes mātes iestāde vai meitas iestāde vai tās pašas mātes iestādes cits meitasuzņēmums, vai to ar iestādi saista attiecības Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7. punkta nozīmē, vai šīs regulas 113. panta 7. punktā minētās tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā, uz kuru attiecas šīs regulas 10. pantā minētais atbrīvojums;
atkāpjoties no 422., 423. un 424. panta, darījuma partneris piemēro atbilstīgu simetrisku vai konservatīvāku izejošās naudas plūsmu;
iestāde un darījuma partneris veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī.
EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 1. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
426 pants
Nākotnes likviditātes prasību atjaunināšana
Pēc tam, kad Komisija saskaņā ar 460. pantu ir pieņēmusi deleģētu aktu, lai precizētu likviditātes prasību, EBI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai precizētu 421. panta 1. punktā un 422. pantā, izņemot minētā panta 8.,9. un 10. punktu, un 424. pantā minētos nosacījumus, lai ņemtu vērā standartus, par kuriem panāktas starptautiskas vienošanās.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
III
SADAĻA
PĀRSKATI PAR STABILU FINANSĒJUMU
427. pants
Posteņi, kas nodrošina stabilu finansējumu
Iestādes saskaņā ar 415. panta 1. punktā minētajām pārskatu sniegšanas prasībām un 415. panta 3. punktā minētajiem vienotajiem pārskatu formātiem sniedz kompetentajām iestādēm pārskatus par šādiem posteņiem un to komponentiem, lai varētu novērtēt stabila finansējuma pieejamību:
šāds pašu kapitāls, pēc tam, kad vajadzības gadījumā tam piemēroti atskaitījumi:
pirmā līmeņa kapitāla instrumenti;
otrā līmeņa kapitāla instrumenti;
citas priekšrocību akcijas un kapitāla instrumenti, kas pārsniedz otrā līmeņa kapitāla pieļaujamo summu un līdz kuru beigu termiņam ir palicis gads vai ilgāks laikposms;
šādas saistības, kas nav ietvertas a) apakšpunktā:
privātpersonu vai MVU noguldījumi, kas atbilst 421. panta 1. punktā noteiktās procedūras piemērošanai;
privātpersonu vai MVU noguldījumi, kas atbilst 421. panta 2. punktā noteiktās procedūras piemērošanai;
noguldījumi, kas atbilst 422. panta 3. un 4. punktā noteiktās procedūras piemērošanai;
tie no iii) punktā minētajiem noguldījumiem, uz kuriem attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK ►C2 vai līdzvērtīgas trešās valsts noguldījumu garantiju shēmai atbilstīgi 421. panta 1. punktam; ◄
tie no iii) punktā minētajiem noguldījumiem, uz kuriem attiecas 422. panta 3. punkta b) apakšpunkts;
tie no iii) punktā minētajiem noguldījumiem, uz kuriem attiecas 422. panta 3. punkta d) apakšpunkts;
noguldītās summas, uz ko neattiecas i), ii) vai iii) punkta noteikumi, ja tās nav noguldījuši finanšu klienti;
viss finansējums, kas iegūts no finanšu klientiem;
atsevišķi attiecībā uz summām, uz ko atteicas attiecīgi vii) un viii) punkts – finansējums no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kā noteikts 192. panta 3. punktā:
saistības, kas izriet no emitētiem vērtspapīriem, kuri atbilst šīs regulas 129. panta 4. vai 5. punktā izklāstītā režīma piemērošanas kritērijiem, vai kas izriet no segtajām obligācijām, kā tās definētas Direktīvas (ES) 2019/2162 3. panta 1. punktā;
šādas citas saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, kuri nav ietverti a) apakšpunktā;
jebkādas citas saistības.
Attiecīgā gadījumā visus posteņus atspoguļo turpmāk nosauktajos piecos laikposmos saskaņā ar to, kas ir tuvāks to termiņam un agrākajam datumam, kad tos saskaņā ar līgumu var izpirkt:
trīs mēnešu laikā;
trīs līdz sešu mēnešu laikā;
sešu līdz deviņu mēnešu laikā;
deviņu līdz divpadsmit mēnešu laikā;
pēc divpadsmit mēnešiem.
428. pants
Posteņi, kam vajadzīgs stabils finansējums
Kompetentajām iestādēm sniedz atsevišķus pārskatus par turpmāk nosauktajiem posteņiem, lai varētu novērtēt stabila finansējuma nepieciešamību, ja vien šie posteņi nav atskaitīti no pašu kapitāla:
aktīvi, kas atbilstu likvīdu aktīvu nosacījumiem saskaņā ar 416. pantu, iedalīti pa aktīvu veidiem;
šādi vērtspapīru un naudas tirgus instrumenti, kas nav ietverti a) apakšpunktā;
aktīvi, kas atbilst 122. pantā minētajai pirmajai kredīta pakāpei;
aktīvi, kas atbilst 122. pantā minētajai otrajai kredīta pakāpei;
citi aktīvi;
nefinanšu struktūru, kuras iekļautas atzītu biržu kādā no galvenajiem indeksiem, kapitāla vērtspapīri;
citi kapitāla vērtspapīri;
zelts;
citi dārgmetāli;
neatjaunojami aizdevumi un debitoru parādi, un atsevišķi tādi neatjaunojami aizdevumi un debitoru parādi, kuru aizņēmēji ir:
fiziskas personas, kas nav vienīgie komerciālie īpašnieki, un līgumsabiedrības;
MVU, kas atbilst riska darījumu kategorijai ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju attiecībā uz kredītrisku vai uzņēmums, uz kuru attiecināma 153. panta 4. punktā noteiktā procedūra, un ja šī klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas kopējais noguldījums nepārsniedz EUR 1 miljonu;
valstis, centrālās bankas un publiskā sektora struktūras;
klienti, kas nav minēti i) un ii) punktā un kas nav finanšu klienti,
klienti, kas nav minēti i), ii) un iii) punktā un kas ir finanšu klienti, atsevišķi norādot tos, kas ir kredītiestādes un citi finanšu klienti;
neatjaunojami aizdevumi un debitoru parādi, kas minēti g) apakšpunktā, un no tiem atsevišķi tādi, kuru aizņēmēji ir:
nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu;
nodrošināti ar mājokļa īpašumu;
ar saskaņotu finansējumu (pastarpināts finansējums), izmantojot obligācijas, kas atbilst šīs regulas 129. panta 4. vai 5. punktā izklāstītā režīma piemērošanas kritērijiem, vai izmantojot segtās obligācijas, kā tās definētas Direktīvas (ES) 2019/2162 3. panta 1. punktā;
no atvasinātajiem instrumentiem izrietoši debitoru parādi;
jebkuri citi aktīvi;
neizmantotās kredītiespējas, kas atbilst 4. kopas, 3. kopas vai 2. kopas posteņiem saskaņā ar I pielikumu.
IV SADAĻA
NETO STABILA FINANSĒJUMA RĀDĪTĀJS
1. NODAĻA
Neto stabila finansējuma rādītājs
428.a pants
Konsolidēta piemērošana
Ja šajā sadaļā noteikto neto stabila finansējuma rādītāju piemēro konsolidēti saskaņā ar 11. panta 4. punktu, piemēro šādus noteikumus:
tāda meitasuzņēmuma aktīviem un ārpusbilances posteņiem, kura galvenais birojs atrodas trešā valstī, kur saskaņā ar minētās trešās valsts tiesību aktos izklāstīto neto stabila finansējuma prasību piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientus, kas ir augstāki par 4. nodaļā noteiktajiem, piemēro konsolidāciju saskaņā ar augstākajiem koeficientiem, kas noteikti minētās trešās valsts tiesību aktos;
tāda meitasuzņēmuma saistībām un pašu kapitālam, kura galvenais birojs atrodas trešā valstī, kur saskaņā ar minētās trešās valsts tiesību aktos izklāstīto neto stabila finansējuma prasību piemēro pieejamā stabilā finansējuma koeficientus, kas ir zemāki par 3. nodaļā noteiktajiem, piemēro konsolidāciju saskaņā ar zemākajiem koeficientiem, kas noteikti minētās trešās valsts tiesību aktos;
trešās valsts aktīvus, kas atbilst prasībām, kuras izklāstītas 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā, un kas tiek turēti meitasuzņēmumā, kura galvenais birojs atrodas trešā valstī, neatzīst par likvīdiem aktīviem konsolidācijas nolūkos, ja tie nav uzskatāmi par likvīdiem aktīviem saskaņā ar minētās trešās valsts tiesību aktiem, kuros izklāstīta likviditātes seguma prasība.
▼M9 —————
428.b pants
Neto stabila finansējuma rādītājs
Neto stabila finansējuma prasība, kas noteikta 413. panta 1. punktā, ir vienāda ar 3. nodaļā noteikto iestādes pieejamā stabilā finansējuma attiecību pret iestādes nepieciešamo stabilo finansējumu, kas noteikts 4. nodaļā, un to izsaka kā procentuālo attiecību. Iestādes savu neto stabila finansējuma rādītāju aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
Nosakot jebkādu tādu ierobežojumu līmeni valūtu nesakritībām, ko var piemērot saskaņā ar šo pantu, kompetentās iestādes ņem vērā vismaz šādus aspektus:
iestādes spēja pieejamo stabilo finansējumu konvertēt no vienas valūtas citā un pārvest šo finansējumu no vienas jurisdikcijas uz citu no vienas juridiskas personas uz citu tās grupas ietvaros, kā arī spēja veikt valūtas mijmaiņas darījumus un piesaistīt līdzekļus ārvalstu valūtu tirgos neto stabila finansējuma rādītāja viena gada periodā;
negatīvu valūtas kursa svārstību ietekme uz pastāvošajām pozīcijām, kas nesakrīt, un uz jebkuru esošo ārvalstu valūtas riska ierobežošanas darījumu efektivitāti.
Visus saskaņā ar šo pantu noteiktos ierobežojumus attiecībā uz valūtu nesakritībām uzskata par īpašu likviditātes prasību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 105. pantu.
2. NODAĻA
Vispārīgi noteikumi neto stabila finansējuma rādītāja aprēķināšanai
428.c pants
Neto stabila finansējuma rādītāja aprēķināšana
Ja vien šajā sadaļā nav noteikts citādi, tad, ja kādu posteni var piesaistīt vairāk nekā vienai nepieciešamā stabilā finansējuma kategorijai, to piesaista tai nepieciešamā stabilā finansējuma kategorijai, kurā attiecībā uz minēto posteni tiek radīts vislielākais līgumiskais nepieciešamais stabilais finansējums.
428.d pants
Atvasināto instrumentu līgumi
Kompetentās iestādes, saņemot attiecīgās centrālās bankas apstiprinājumu, var nolemt neņemt vērā atvasināto instrumentu līgumu ietekmi neto stabila finansējuma rādītāja aprēķināšanā, tostarp nosakot nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientus, kā arī uzkrājumus un zaudējumus, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk izklāstītie nosacījumi:
minēto līgumu atlikušais termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem;
darījumu partneris ir ECB vai dalībvalsts centrālā banka;
atvasināto instrumentu līgumi tiek izmantoti, lai īstenotu ECB vai dalībvalsts centrālās bankas monetāro politiku.
Ja pirmajā daļā minēto nepiemērošanu izmanto meitasuzņēmums, kura galvenais birojs atrodas trešā valstī, saskaņā ar minētās trešās valsts tiesību aktiem, kuros noteikta neto stabilā finansējuma prasība, minēto nepiemērošanu saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem ņem vērā konsolidācijas nolūkos.
428.e pants
Nodrošinātu aizdevumu darījumu un kapitāla tirgus darījumu ieskaits
Aktīvus un saistības, kas izriet no vērtspapīru finansēšanas darījumiem ar vienu darījumu partneri, aprēķina pēc neto principa ar noteikumu, ka minētie aktīvi un saistības atbilst savstarpējo prasījumu ieskaita nosacījumiem, kuri izklāstīti 429.b panta 4. punktā.
428.f pants
Savstarpēji atkarīgie aktīvi un saistības
Saņemot kompetento iestāžu iepriekšēju apstiprinājumu, iestāde var uzskatīt aktīvu un saistības par savstarpēji atkarīgiem, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk izklāstītie nosacījumi:
iestāde veic tikai starpniekstruktūras funkciju, lai novirzītu finansējumu no saistībām uz atbilstošo savstarpēji atkarīgo aktīvu;
atsevišķi savstarpēji atkarīgie aktīvi un saistības ir skaidri identificējami, un tiem ir vienāda pamatsumma;
aktīvam un savstarpēji atkarīgajam saistībām ir ļoti lielā mērā saskaņoti termiņi – aktīva termiņa un saistību termiņa starpība nepārsniedz 20 dienas;
savstarpēji atkarīgās saistības ir pieprasītas atbilstīgi juridiskām, regulatīvām vai līgumiskām saistībām, un tās neizmanto, lai finansētu citus aktīvus;
aktīva pamatsummas maksājumu plūsmas neizmanto citos nolūkos, kā vien savstarpēji atkarīgo saistību atmaksai;
katram savstarpēji atkarīgu aktīvu un saistību pārim ir atšķirīgi darījumu partneri.
Aktīvus un saistības uzskata par tādiem, kuri atbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, kā arī par savstarpēji atkarīgiem aktīviem un saistībām, ja tie ir tieši saistīti ar šādiem produktiem un pakalpojumiem:
centralizēti regulēti krājnoguldījumi ar noteikumu, ka iestādēm ir juridisks pienākums pārvest regulētus noguldījumus uz centralizētu fondu, kuru ir izveidojusi un kontrolē dalībvalsts centrālā valdība un kurš izsniedz aizdevumus, lai veicinātu sabiedriskas nozīmes mērķu sasniegšanu, un ar noteikumu, ka noguldījumu pārvešana uz centralizēto fondu notiek vismaz vienu reizi mēnesī;
attīstības veicināšanas aizdevumi, kā arī aizdevumu un likviditātes līgumi, kuri atbilst kritērijiem, kas izklāstīti 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā, iestādēm, kuras veic starpnieka funkciju un kuras neuzņemas nekādu finansēšanas risku;
segtās obligācijas, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
tās ir obligācijas, kas minētas Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā, vai arī tās ievēro atbilstības prasības, kas dod tiesības ar tām rīkoties, kā izklāstīts šīs regulas 129. panta 4. vai 5. punktā;
to pamatā esošie aizdevumi tiek pilnībā saskaņoti finansēti no emitētajām segtajām obligācijām, vai segtajām obligācijām ir nediskrecionāri izraisītāji, kas pagarina to termiņu par vienu gadu vai vairāk, līdz tiek sasniegts to pamatā esošo aizdevumu termiņš, ja segtās obligācijas termiņa beigās nav iespējams veikt refinansēšanu;
atvasinātie instrumenti, ko izmanto klienta tīrvērtes darbībām, ar noteikumu, ka iestāde saviem klientiem negarantē CCP darbības rezultātus un attiecīgi neuzņemas nekādu finansēšanas risku.
428.g pants
Noguldījumi institucionālās aizsardzības shēmās un sadarbības tīklos
Ja iestāde pieder pie tāda veida institucionālās aizsardzības shēmas, kas minēta 113. panta 7. punktā, pie tīkla, kurš ir tiesīgs izmantot 10. pantā paredzēto prasību nepiemērošanu, vai pie sadarbības tīkla dalībvalstī, beztermiņa noguldījumiem, kurus iestāde tur centrālajā iestādē un kurus noguldītāja iestāde uzskata par likvīdiem aktīviem, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, piemēro šādas prasības:
noguldītāja iestāde piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu saskaņā ar 4. nodaļas 2. iedaļu atkarībā no tā, vai minētos beztermiņa noguldījumus, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, uzskata par 1. līmeņa, 2.A līmeņa vai 2.B līmeņa aktīviem, kā arī atkarībā no attiecīgā diskonta, ko piemēro minētajiem beztermiņa noguldījumiem, aprēķinot likviditātes seguma koeficientu;
centrālā iestāde, kura pieņem noguldījumu, piemēro atbilstošo simetrisko pieejamā stabilā finansējuma koeficientu.
428.h pants
Preferenciāls režīms grupā vai institucionālā aizsardzības shēmā
Atkāpjoties no 3. un 4. nodaļas un ja netiek piemērots 428.g pants, kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var atļaut iestādēm piemērot augstāku pieejamā stabilā finansējuma koeficientu vai zemāku nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu aktīviem, saistībām un piešķirtajām kredītiespējām vai likviditātes iespējām ar noteikumu, ja ir izpildīti visi turpmāk izklāstītie nosacījumi:
darījumu partneris ir viens no turpmāk minētajiem:
iestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums;
cits tā paša mātesuzņēmuma meitasuzņēmums;
uzņēmums, kurš ir saistīts ar iestādi ar Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7. punkta nozīmē;
tās pašas šīs regulas 113. panta 7. punktā minētās institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks kā iestāde;
centrālā iestāde vai tīklam vai kooperatīvai grupai radniecīga kredītiestāde, kā minēts šīs regulas 10. pantā;
ir pamats sagaidīt, ka saistības vai iestādei piešķirtās kredītiespējas, vai likviditātes iespējas ir stabilāks finansējuma avots vai ka aktīvam vai iestādes piešķirtajām kredītiespējām, vai likviditātes iespējām ir vajadzīgs mazākā mērā stabils finansējums neto stabila finansējuma rādītāja viena gada periodā nekā citu darījumu partneru saņemtajām vai piešķirtajām tādām pašām saistībām, aktīviem vai piešķirtajām kredītiespējām, vai likviditātes iespējām;
darījumu partneris piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu, kas ir līdzvērtīgs vai augstāks nekā augstākais pieejamā stabilā finansējuma koeficients, vai piemēro pieejamā stabilā finansējuma koeficientu, kas ir līdzvērtīgs vai zemāks nekā zemākais nepieciešamā stabilā finansējuma koeficients;
iestāde un darījumu partneris veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī.
Ja iestāde un darījumu partneris veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, kompetentās iestādes var atļaut nepiemērot 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto nosacījumu ar noteikumu, ka papildus 1. punktā noteiktajiem kritērijiem ir izpildīti šādi kritēriji:
grupas struktūru starpā ir noslēgti juridiski saistoši līgumi un uzņemtas saistības attiecībā uz saistībām, aktīviem vai piešķirtajām kredītiespējām vai likviditātes iespējām;
finansējuma devējam ir zema finansēšanas riska profils;
finansējuma saņēmēja finansēšanas riska profils ir pienācīgi ņemts vērā finansējuma devēja likviditātes riska pārvaldībā.
Kompetentās iestādes apspriežas savā starpā saskaņā ar 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lai noteiktu, vai ir izpildīti šajā punktā noteiktie papildu kritēriji.
3. NODAĻA
Pieejamais stabilais finansējums
1. iedaļa
Vispārīgi noteikumi
428.i pants
Pieejamā stabilā finansējuma apmēra aprēķināšana
Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, pieejamā stabilā finansējuma apmēru aprēķina, dažādu kategoriju vai veidu saistību un pašu kapitāla uzskaites vērtību reizinot ar pieejamā stabilā finansējuma koeficientiem, kas jāpiemēro saskaņā ar 2. iedaļu. Pieejamā stabilā finansējuma kopējais apmērs ir saistību un pašu kapitāla svērto vērtību summa.
Obligācijas un citus parāda vērtspapīrus, ko emitējusi iestāde un ko pārdod vienīgi privātpersonu vai MVU tirgū un tur privātpersonu vai MVU kontā, var uzskatīt par tādiem, kuri pieder atbilstīgai privātpersonu un MVU noguldījumu kategorijai. Ierobežojumus veido tā, lai nodrošinātu, ka minētos instrumentus nevar pirkt un turēt personas, kas nav privātpersonas vai MVU.
428.j pants
Saistību vai pašu kapitāla atlikušais termiņš
2. iedaļa
Pieejamā stabilā finansējuma koeficienti
428.k pants
Pieejamā stabilā finansējuma 0 % koeficients
Ja vien 428.l līdz 428.o pantā nav noteikts citādi, visām saistībām, kurām nav noteikts termiņš, tostarp īsajām pozīcijām un beztermiņa pozīcijām, piemēro pieejamā stabilā finansējuma 0 % koeficientu, izņemot šādas saistības:
atliktā nodokļa saistības, uz kuru attiecina tuvāko iespējamo datumu, kurā šādas saistības var realizēt;
mazākuma līdzdalība, uz kuru attiecina instrumenta termiņu.
Atliktā nodokļa saistībām un mazākuma līdzdalībai, kā minēts 1. punktā, piemēro vienu no turpmāk minētajiem koeficientiem:
0 %, ja atliktā nodokļa saistību vai mazākuma līdzdalības faktiskais atlikušais termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem;
50 %, ja atliktā nodokļa saistību vai mazākuma līdzdalībai faktiskais atlikušais termiņš ir vismaz seši mēneši, bet mazāks par vienu gadu;
100 %, ja atliktā nodokļa saistību vai mazākuma līdzdalības faktiskais atlikušais termiņš ir viens gads vai par to ilgāks.
Pieejamā stabilā finansējuma 0 % koeficientu piemēro šādām saistībām un kapitāla posteņiem vai instrumentiem:
darījuma datuma saistībām, kas rodas, iegādājoties finanšu instrumentus, kā arī ārvalstu valūtas un preces, par kurām paredzēts norēķināties standarta norēķinu cikla laikā vai periodā, kādu parasti nosaka attiecīgajiem norēķiniem vai darījumu veidam, vai par kurām norēķini vēl nav notikuši, taču ir paredzams, ka tie notiks;
saistībām, kuras uzskata par savstarpēji atkarīgām ar aktīviem saskaņā ar 428.f pantu;
saistībām, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem un kuras izriet no darījumiem ar:
ECB vai dalībvalsts centrālo banku;
trešās valsts centrālo banku;
finanšu klientiem;
visām pārējām saistībām un kapitāla posteņiem vai instrumentiem, kuri nav minēti 428.l līdz 428.o pantā.
Pirmajā daļā minētajam aprēķinam piemēro šādus noteikumus:
mainīgo drošības rezervi, ko iestādes saņēmušas no saviem darījumu partneriem, atskaita no savstarpējo prasījumu ieskaita patiesās vērtības kopas ar pozitīvu patieso vērtību ar nosacījumu, ka nodrošinājums, kas saņemts kā mainīgā drošības rezerve, uzskatāms par 1. līmeņa aktīvu, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, kas norādītas minētajā deleģētajā aktā, un ja iestādes ir juridiski tiesīgas un praktiski spējīgas minēto nodrošinājumu izmantot tālāk;
visas mainīgās drošības rezerves, ko iestādes izvietojušas pie saviem darījumu partneriem, atskaita no tās patiesās vērtības, kas ir savstarpējo prasījumu ieskaita kopai ar negatīvu patieso vērtību.
428.l pants
Pieejamā stabilā finansējuma 50 % koeficients
Pieejamā stabilā finansējuma 50 % koeficientu piemēro šādām saistībām un kapitāla posteņiem vai instrumentiem:
saņemtajiem noguldījumiem, kuri atbilst operacionālo noguldījumu kritērijiem, kas izklāstīti 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā;
saistībām, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu un kuras izriet no darījumiem ar:
dalībvalsts vai trešās valsts centrālo valdību;
dalībvalsts vai trešās valsts reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm;
publiskā sektora struktūrām dalībvalstī vai trešā valstī;
117. panta 2. punktā minētajām daudzpusējām attīstības bankām un 118. pantā minētajām starptautiskajām organizācijām;
nefinanšu korporatīvajiem klientiem;
kompetentās iestādes apstiprinātām krājaizdevu sabiedrībām, privāto ieguldījumu brokeru sabiedrībām un klientiem, kas ir noguldījumu brokeri, ciktāl uz minētajām saistībām neattiecas šā punkta a) apakšpunkts;
saistībām, kuru atlikušais termiņš saskaņā ar līgumā noteikto ir no sešiem mēnešiem, bet mazāks par vienu gadu un kuras izriet no darījumiem ar:
ECB vai dalībvalsts centrālo banku;
trešās valsts centrālo banku;
finanšu klientiem;
citām saistībām un kapitāla posteņiem vai instrumentiem, kuru atlikušais termiņš ir no sešiem mēnešiem un mazāks par vienu gadu, bet kuras nav minētas 428.m, 428.n un 428.o pantā.
428.m pants
Pieejamā stabilā finansējuma 90 % koeficients
Privātpersonu vai MVU beztermiņa noguldījumiem, privātpersonu vai MVU noguldījumiem ar fiksētu paziņošanas termiņu, kas ir mazāks par vienu gadu, un privātpersonu vai MVU termiņnoguldījumiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu un kuri atbilst 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā izklāstītajiem attiecīgajiem kritērijiem citiem privātpersonu vai MVU noguldījumiem, piemēro pieejamā stabilā finansējuma 90 % koeficientu.
428.n pants
Pieejamā stabilā finansējuma 95 % koeficients
Privātpersonu vai MVU beztermiņa noguldījumiem, privātpersonu vai MVU noguldījumiem ar fiksētu paziņošanas termiņu, kas ir mazāks par vienu gadu, un privātpersonu vai MVU termiņnoguldījumiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu un kuri atbilst 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā izklāstītajiem attiecīgajiem kritērijiem stabiliem privātpersonu vai MVU noguldījumiem, piemēro pieejamā stabilā finansējuma 95 % koeficientu.
428.o pants
Pieejamā stabilā finansējuma 100 % koeficients
Pieejamā stabilā finansējuma 100 % koeficientu piemēro šādām saistībām un kapitāla posteņiem, un instrumentiem:
iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi pirms korekcijām saskaņā ar 32. līdz 35. pantu, pirms atskaitījumiem saskaņā ar 36. pantu un pirms 48., 49. un 79. pantā noteikto izņēmumu un alternatīvu piemērošanas;
iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi pirms 56. pantā minēto posteņu atskaitīšanas un pirms 79. panta piemērošanas šiem posteņiem, izņemot instrumentus ar skaidriem vai ietvertiem iespējas līgumiem, kuru izmantošanas gadījumā faktiskais atlikušais termiņš tiktu saīsināts uz termiņu, kas ir mazāks par vienu gadu;
iestādes otrā līmeņa posteņi pirms 66. pantā minētajiem atskaitījumiem un pirms 79. panta piemērošanas, kuru atlikušais termiņš ir viens gads vai vairāk, izņemot instrumentus ar skaidriem vai ietvertiem iespējas līgumiem, kuru izmantošanas gadījumā faktiskais atlikušais termiņš tiktu saīsināts uz termiņu, kas ir mazāks par vienu gadu;
citi iestādes kapitāla instrumenti, kuru atlikušais termiņš ir viens gads vai vairāk, izņemot instrumentus ar skaidriem vai ietvertiem iespējas līgumiem, kuru izmantošanas gadījumā faktiskais atlikušais termiņš tiktu saīsināts uz termiņu, kas ir mazāks par vienu gadu;
citi nodrošināti un nenodrošināti aizņēmumi un saistības, kuru atlikušais termiņš ir viens gads vai vairāk, tostarp termiņnoguldījumi, ja vien 428.k līdz 428.n pantā nav noteikts citādi.
4. NODAĻA
Nepieciešamais stabilais finansējums
1. iedaļa
Vispārīgi noteikumi
428.p pants
Nepieciešamā stabilā finansējuma apjoma aprēķināšana
Aktīviem, kurus iestādes ir aizņēmušās, tostarp vērtspapīru finansēšanas darījumos, piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientus saskaņā ar 2. iedaļu, ja minētie aktīvi nav uzskaitīti iestādes bilancē, bet iestādei attiecībā uz šiem aktīviem ir faktiskās īpašumtiesības.
Ja aktīvu atlikušais apgrūtinājuma termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem, uz tiem attiecina tos pašus nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientus, kas piemērojami saskaņā ar 2. iedaļu, kurus attiecinātu uz tiem pašiem aktīviem, ja tie tiktu turēti bez apgrūtinājuma.
Par neapgrūtinātiem uzskata šādus aktīvus:
aktīvus, kas iekļauti portfelī un kas ir pieejami tūlītējai izmantošanai kā nodrošinājums papildu finansējuma saņemšanai saskaņā ar apstiprinātajām vai, ja ar portfeli rīkojas centrālā banka, neapstiprinātajām, bet vēl nefinansētajām kredītlīnijām, kas pieejamas iestādei; tostarp tie ir aktīvi, kurus kredītiestāde noguldījusi centrālajā iestādē kooperatīvā tīklā vai institucionālā aizsardzības shēmā; iestādes pieņem, ka portfelī iekļautie aktīvi ir apgrūtināti, pamatojoties uz likviditātes klasifikāciju, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, pieaugošā secībā, sākot ar aktīviem, kuri nav iekļaujami likviditātes rezervēs;
aktīvus, kurus iestāde ir saņēmusi kā nodrošinājumu, lai mazinātu kredītrisku nodrošinātajos kreditēšanas darījumos, nodrošinātajā finansējumā vai nodrošinātajos valūtas maiņas darījumos, un ko kredītiestāde var realizēt;
aktīvus, kas pievienoti papildus kā neobligātais papildu nodrošinājums segtajai obligāciju emisijai.
Tādu nestandarta, pagaidu darbību gadījumā, ko ECB vai dalībvalsts centrālā banka, vai trešās valsts centrālā banka veic, lai izpildītu savu uzdevumu tirgus mēroga finanšu spriedzes vai ārkārtēju makroekonomisko apstākļu periodā, samazinātu nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu var piemērot šādiem aktīviem:
atkāpjoties no 428.ad panta f) punkta un no 428.ah panta 1. punkta a) apakšpunkta, aktīviem, kas ir apgrūtināti šajā daļā minēto darbību nolūkos;
atkāpjoties no 428.ad panta d) punkta i) un ii) apakšpunkta, no 428.af panta b) punkta un no 428.ag panta c) punkta, naudas līdzekļiem, kas izriet no šajā daļā minētajām darbībām.
Kompetentās iestādes, vienojušās ar to centrālo banku, kas ir attiecīgais darījuma partneris, nosaka nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu, kas ir piemērojams pirmās daļas a) un b) punktā minētajiem aktīviem. Pirmās daļas a) punktā minētajiem apgrūtinātajiem aktīviem piemērojamais nepieciešamā stabilā finansējuma koeficients nav zemāks par nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu, ko minētajiem aktīviem piemērotu saskaņā ar 2. iedaļu, ja tie tiktu turēti bez apgrūtinājuma.
Piemērojot samazinātu nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu saskaņā ar otro daļu, kompetentās iestādes cieši uzrauga minētā samazinātā koeficienta ietekmi uz iestādes stabila finansējuma pozīcijām un vajadzības gadījuma veic attiecīgus uzraudzības pasākumus.
Kompetentās iestādes vismaz reizi gadā informē EBI par to, kādiem ārpusbilances riska darījumu veidiem tās ir noteikušas nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientus. Minētajā ziņojumā tās iekļauj paskaidrojumu par minēto koeficientu noteikšanas metodiku.
428.q pants
Aktīva atlikušais termiņš
2. iedaļa
Nepieciešamā stabilā finansējuma koeficienti
428.r pants
Nepieciešamā stabilā finansējuma 0 % koeficients
Nepieciešamā stabilā finansējuma 0 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem:
neapgrūtinātiem aktīviem, kas, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, ir 1. līmeņa augstas kvalitātes likvīdie aktīvi, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, kas norādītas minētajā deleģētajā aktā, neatkarīgi no to atbilstības operacionālajām prasībām, kuras noteiktas minētajā deleģētajā aktā;
neapgrūtinātām KIU daļām vai ieguldījumu apliecībām, kurām var piemērot 0 % diskontu likviditātes seguma koeficienta aprēķināšanai, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, neatkarīgi no to atbilstības operacionālajām prasībām un prasībām par likviditātes rezervju sastāvu, kā noteikts minētajā deleģētajā aktā;
visām rezervēm, ko iestāde tur ECB vai dalībvalsts centrālajā bankā, vai trešās valsts centrālajā bankā, tostarp prasītām rezervēm un virsrezervēm;
visiem prasījumiem pret ECB, dalībvalsts centrālo banku, vai trešās valsts centrālo banku, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem;
tirdzniecības dienas debitoru parādiem, kas rodas, pārdodot finanšu instrumentus, ārvalstu valūtas vai preces, par kuriem ir sagaidāms norēķins standarta norēķinu ciklā vai laikposmā, kas parasti atbilst attiecīgajam norēķinam vai darījuma veidam, vai par kuriem norēķins vēl nav veikts, taču joprojām ir sagaidāms, ka tas tiks veikts;
aktīviem, kas iekļauti ar saistībām savstarpēji saistīto aktīvu kategorijā saskaņā ar 428.f pantu;
naudas līdzekļiem, kas maksājami no vērtspapīru finansēšanas darījumiem ar finanšu klientiem, ja minēto darījumu atlikušais termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem un ja šie maksājamie naudas līdzekļi ir nodrošināti ar aktīviem, kas uzskatāmi par 1. līmeņa aktīviem, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, kas norādītas minētajā deleģētajā aktā, un ja iestāde būtu juridiski tiesīga un praktiski spējīga minētos aktīvus darījuma laikā izmantot tālāk.
Iestādes šā punkta pirmās daļas g) punktā minētos maksājamos naudas līdzekļus ņem vērā, pamatojoties uz neto vērtību, ja piemērojams 428.e pants.
Attiecībā uz meitasuzņēmumiem, kuru galvenais birojs atrodas trešā valstī, kurā prasītām centrālās bankas rezervēm piemēro augstāku nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu saskaņā ar neto stabila finansējuma prasību, kas izklāstīta minētās trešās valsts tiesību aktos, šo augstāko nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu ņem vērā konsolidācijas nolūkos.
428.s pants
Nepieciešamā stabilā finansējuma 5 % koeficients
Nepieciešamā stabilā finansējuma 5 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem un ārpusbilances posteņiem:
neapgrūtinātām KIU daļām vai ieguldījumu apliecībām, kurām var piemērot 5 % diskontu likviditātes seguma koeficienta aprēķināšanai saskaņā ar 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, neatkarīgi no to atbilstības operacionālajām prasībām un prasībām par likviditātes rezervju sastāvu, kā izklāstīts minētajā deleģētajā aktā;
naudas līdzekļiem, kas maksājami no tādiem vērtspapīru finansēšanas darījumiem ar finanšu klientiem, ja minēto darījumu atlikušais termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem un kuri nav 428.r panta 1. punkta g) apakšpunktā minētie darījumi;
neizmantotajai daļai no piešķirtā kredīta un likviditātes iespējām, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu;
tiem produktiem, kas saistīti ar tirdzniecības finansējuma ārpusbilances posteņiem, kā norādīts I pielikumā, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem.
Iestādes šā punkta pirmās daļas b) punktā minētos maksājamos naudas līdzekļus ņem vērā, pamatojoties uz neto vērtību, ja piemērojams 428.e pants.
428.t pants
Nepieciešamā stabilā finansējuma 7 % koeficients
Neapgrūtinātiem aktīviem, kas ir 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma 7 % koeficientu neatkarīgi no to atbilstības operacionālajām prasībām un prasībām par likviditātes rezervju sastāvu, kā izklāstīts minētajā deleģētajā aktā.
428.u pants
Nepieciešamā stabilā finansējuma 7,5 % koeficients
Tiem produktiem, kas saistīti ar tirdzniecības finansējuma ārpusbilances posteņiem, kā norādīts I pielikumā, kuru atlikušais termiņš ir vismaz seši mēneši, bet mazāks par vienu gadu, piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma 7,5 % koeficientu.
428.v pants
Nepieciešamā stabilā finansējuma 10 % koeficients
Nepieciešamā stabilā finansējuma 10 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem un ārpusbilances posteņiem:
naudas līdzekļiem, kas maksājami no tādiem darījumiem ar finanšu klientiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem un kuri nav 428.r panta 1. punkta g) apakšpunktā un 428.s panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie darījumi;
tiem produktiem, kas saistīti ar tirdzniecības finansējuma bilances posteņiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem;
tiem produktiem, kas saistīti ar tirdzniecības finansējuma ārpusbilances posteņiem, kā norādīts I pielikumā, kuru atlikušais termiņš ir viens gads vai vairāk.
428.w pants
Nepieciešamā stabilā finansējuma 12 % koeficients
Neapgrūtinātām KIU daļām vai ieguldījumu apliecībām, kurām var piemērot 12 % diskontu likviditātes seguma koeficienta aprēķināšanai saskaņā ar 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma 12 % koeficientu neatkarīgi no to atbilstības operacionālajām prasībām un prasībām par likviditātes rezervju sastāvu, kā izklāstīts minētajā deleģētajā aktā.
428.x pants
Nepieciešamā stabilā finansējuma 15 % koeficients
Neapgrūtinātiem aktīviem, kas ir 2.A līmeņa aktīvi, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma 15 % koeficientu neatkarīgi no to atbilstības operacionālajām prasībām un prasībām par likviditātes rezervju sastāvu, kā izklāstīts minētajā deleģētajā aktā.
428.y pants
Nepieciešamā stabilā finansējuma 20 % koeficients
Neapgrūtinātām KIU daļām vai ieguldījumu apliecībām, kurām var piemērot 20 % diskontu likviditātes seguma koeficienta aprēķināšanai saskaņā ar 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma 20 % koeficientu neatkarīgi no to atbilstības operacionālajām prasībām un prasībām par likviditātes rezervju sastāvu, kā izklāstīts minētajā deleģētajā aktā.
428.z pants
Nepieciešamā stabilā finansējuma 25 % koeficients
Neapgrūtinātiem 2.B līmeņa vērtspapīrošanas darījumiem, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma 25 % koeficientu neatkarīgi no to atbilstības operacionālajām prasībām un prasībām par likviditātes rezervju sastāvu, kā izklāstīts minētajā deleģētajā aktā.
428.aa pants
Nepieciešamā stabilā finansējuma 30 % koeficients
Nepieciešamā stabilā finansējuma 30 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem:
neapgrūtinātām augstas kvalitātes segtajām obligācijām, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, neatkarīgi no tā, vai tie atbilst operacionālajām prasībām un prasībām par likviditātes rezervju sastāvu, kā izklāstīts minētajā deleģētajā aktā;
neapgrūtinātām KIU daļām vai ieguldījumu apliecībām, kurām var piemērot 30 % diskontu likviditātes seguma koeficienta aprēķināšanai saskaņā ar 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, neatkarīgi no to atbilstības operacionālajām prasībām un prasībām par likviditātes rezervju sastāvu, kā izklāstīts minētajā deleģētajā aktā.
428.ab pants
Nepieciešamā stabilā finansējuma 35 % koeficients
Nepieciešamā stabilā finansējuma 35 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem:
neapgrūtinātiem 2.B līmeņa vērtspapīrošanas darījumiem, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, neatkarīgi no to atbilstības operacionālajām prasībām un prasībām par likviditātes rezervju sastāvu, kā izklāstīts minētajā deleģētajā aktā;
neapgrūtinātām KIU daļām vai ieguldījumu apliecībām, kurām var piemērot 35 % diskontu likviditātes seguma koeficienta aprēķināšanai, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, neatkarīgi no tā, vai tie atbilst operacionālajām prasībām un prasībām par likviditātes rezervju sastāvu, kā izklāstīts minētajā deleģētajā aktā.
428.ac pants
Nepieciešamā stabilā finansējuma 40 % koeficients
Neapgrūtinātām KIU daļām vai ieguldījumu apliecībām, kurām var piemērot 40 % diskontu likviditātes seguma koeficienta aprēķināšanai, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma 40 % koeficientu neatkarīgi no to atbilstības operacionālajām prasībām un prasībām par likviditātes rezervju sastāvu, kā izklāstīts minētajā deleģētajā aktā.
428.ad pants
Nepieciešamā stabilā finansējuma 50 % koeficients
Nepieciešamā stabilā finansējuma 50 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem:
neapgrūtinātiem aktīviem, kas ir 2.B līmeņa aktīvi, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, izņemot 2.B līmeņa vērtspapīrošanas darījumus un augstas kvalitātes segtās obligācijas, ievērojot minēto deleģēto aktu, neatkarīgi no to atbilstības operacionālajām prasībām un prasībām par likviditātes rezervju sastāvu, kā noteikts minētajā deleģētajā aktā;
noguldījumiem, ko iestāde tur citā finanšu iestādē un kas atbilst 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā izklāstītajiem operacionālo noguldījumu kritērijiem;
tiem naudas līdzekļiem, kas maksājami no darījumiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu un kuri veikti ar:
dalībvalsts vai trešās valsts centrālo valdību;
dalībvalsts vai trešās valsts reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm;
dalībvalsts vai trešās valsts publiskā sektora struktūrām;
117. panta 2. punktā minētajām daudzpusējām attīstības bankām un 118. pantā minētajām starptautiskām organizācijām;
nefinanšu komercsabiedrībām, mazumtirdzniecības klientiem un MVU;
kompetentās iestādes pilnvarotām krājaizdevu sabiedrībām, privāto ieguldījumu brokeru sabiedrībām un klientiem, kas ir noguldījumu brokeri, ciktāl minētie aktīvi neietilpst šā punkta b) apakšpunktā;
tiem naudas līdzekļiem, kas maksājami no darījumiem, kuru atlikušais termiņš ir vismaz seši mēneši, bet mazāks par vienu gadu, un kuri veikti ar:
Eiropas Centrālo banku vai dalībvalsts centrālo banku;
trešās valsts centrālo banku;
finanšu klientiem;
tiem produktiem, kuri saistīti ar tirdzniecības finansējuma bilances posteņiem un kuru atlikušais termiņš ir vismaz seši mēneši, bet mazāks par vienu gadu;
aktīviem, kuru atlikušais apgrūtinājuma termiņš ir vismaz seši mēneši, bet mazāks par vienu gadu, izņemot tad, kad minētajiem aktīviem tiktu piemērots augstāks nepieciešamā stabilā finansējuma koeficients saskaņā ar 428.ae līdz 428.ah pantu, ja tie tiktu turēti bez apgrūtinājuma, un minētajiem aktīviem šādā gadījumā piemēro augstāko nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu, kādu tiem piemērotu, ja tie tiktu turēti bez apgrūtinājuma;
visiem citiem aktīviem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu, ja vien 428.r līdz 428.ac pantā nav norādīts citādi.
428.ae pants
Nepieciešamā stabilā finansējuma 55 % koeficients
Neapgrūtinātām KIU daļām vai ieguldījumu apliecībām, kurām var piemērot 55 % diskontu likviditātes seguma koeficienta aprēķināšanai saskaņā ar 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma 55 % koeficientu neatkarīgi no to atbilstības operacionālajām prasībām un prasībām par likviditātes rezervju sastāvu, kā izklāstīts minētajā deleģētajā aktā.
428.af pants
Nepieciešamā stabilā finansējuma 65 % koeficients
Nepieciešamā stabilā finansējuma 65 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem:
neapgrūtinātiem aizdevumiem, kas nodrošināti ar hipotēkām attiecībā uz mājokļa īpašumu, vai neapgrūtinātiem kredītiem mājokļa iegādei, kuru atmaksu pilnībā garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 129. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kuru atlikušais termiņš ir viens gads vai vairāk, ar noteikumu, ka minētajiem aizdevumiem ir piešķirta riska pakāpe 35 % apmērā vai mazāka saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
neapgrūtinātiem aizdevumiem, kuru atlikušais termiņš ir viens gads vai vairāk, izņemot aizdevumus finanšu klientiem un 428.r līdz 428.ad pantā minētos aizdevumus, ar noteikumu, ka minētajiem aizdevumiem ir piešķirta riska pakāpe 35 % vai mazāka saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu.
428.ag pants
Nepieciešamā stabilā finansējuma 85 % koeficients
Nepieciešamā stabilā finansējuma 85 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem un ārpusbilances posteņiem:
visiem aktīviem un ārpusbilances posteņiem, tostarp naudai, kas iesniegti kā sākotnējā drošības rezerve atvasināto instrumentu līgumiem, izņemot tad, kad minētajiem aktīviem tiktu piemērots augstāks nepieciešamā stabilā finansējuma koeficients saskaņā ar 428.ah pantu, ja tie turēti bez apgrūtinājuma, un minētajiem aktīviem šādā gadījumā piemēro augstāko nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu, kādu piemērotu, ja tie tiktu turēti bez apgrūtinājuma;
visiem aktīviem un ārpusbilances posteņiem, tostarp naudai, kas iesniegti kā iemaksas CCP saistību neizpildes fondā, izņemot, ja minētajiem aktīviem varētu piemērot augstāku nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu saskaņā ar 428.ah pantu, ja tie tiek turēti bez apgrūtinājuma, un šādā gadījumā piemēro augstāku nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu, kas piemērojams neapgrūtinātiem aktīviem;
neapgrūtinātiem aizdevumiem, kuru atlikušais termiņš ir viens gads vai vairāk, izņemot aizdevumus finanšu klientiem un 428.r līdz 428.af pantā minētos aizdevumus, kuru termiņš nav nokavēts par vairāk kā 90 dienām un kuriem ir piešķirta riska pakāpe vairāk nekā 35 % apmērā saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
produktiem, kas saistīti ar tirdzniecības finansējuma bilances posteņiem, kuru atlikušais termiņš ir viens gads vai vairāk;
neapgrūtinātiem vērtspapīriem, kuru atlikušais termiņš ir viens gads vai vairāk, kuriem tiek pildītas saistības saskaņā ar 178. pantu un kuri nav uzskatāmi par likvīdiem aktīviem, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu;
neapgrūtinātiem biržā tirgotiem kapitāla vērtspapīriem, kas nav uzskatāmi par 2.B līmeņa aktīviem, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu;
fiziski tirgotām precēm, tostarp zeltam, bet neiekļaujot preču atvasinātos instrumentus;
aktīviem, kuru atlikušais apgrūtinājuma termiņš ir viens gads vai vairāk, nodrošinājuma portfelī, ko finansē ar segtām obligācijām, kā minēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā, vai segtām obligācijām, kas ievēro atbilstības prasības, lai varētu piemērot šīs regulas 129. panta 4. vai 5. punkta nosacījumus.
428.ah pants
Nepieciešamā stabilā finansējuma 100 % koeficients
Nepieciešamā stabilā finansējuma 100 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem:
ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi – visiem aktīviem, kuru atlikušais apgrūtinājuma termiņš ir viens gads vai vairāk;
visiem tiem aktīviem, izņemot tos, kas minēti 428.r līdz 428.ag pantā, ieskaitot tādus aizdevumus finanšu klientiem, kuru atlikušais termiņš saskaņā ar līgumā noteikto ir viens gads vai vairāk, nerezultatīvus riska darījumus, posteņus, kas atņemti no pašu kapitāla, pamatlīdzekļus, ārpus biržas tirgotos kapitāla vērtspapīrus, saglabāto līdzdalības daļu, apdrošināšanas aktīvus, vērtspapīrus, kuriem netiek pildītas saistības.
Pirmajā daļā minētajam aprēķinam piemēro šādus noteikumus:
mainīgo drošības rezervi, ko iestādes saņēmušas no saviem darījumu partneriem, atskaita no tās patiesās vērtības, kas ir savstarpējo prasījumu ieskaita kopai ar pozitīvu patieso vērtību, ar nosacījumu, ka nodrošinājums, kas saņemts kā mainīgā drošības rezerve, uzskatāms par 1. līmeņa aktīvu, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, kas norādītas minētajā deleģētajā aktā, un ja iestādes ir juridiski tiesīgas un praktiski spējīgas minēto nodrošinājumu izmantot tālāk;
visas mainīgās drošības rezerves, ko iestādes izvietojušas pie saviem darījumu partneriem, atskaita no tās patiesās vērtības, kas ir savstarpējo prasījumu ieskaita kopai ar negatīvu patieso vērtību.
5. NODAĻA
Izņēmums attiecībā uz mazām un nesarežģītām iestādēm
428.ai pants
Izņēmums attiecībā uz mazām un nesarežģītām iestādēm
Atkāpjoties no 3. un 4. nodaļas, mazas un nesarežģītas iestādes var izvēlēties, ar savas kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju, aprēķināt iestādes pieejamā stabilā finansējuma, kā minēts 6. nodaļā, attiecību pret iestādes nepieciešamo stabilo finansējumu, kā minēts 7. nodaļā, izsakot to kā procentuālo attiecību.
Kompetentā iestāde var prasīt, lai maza un nesarežģīta iestāde ievērotu neto stabila finansējuma prasību, kas pamatota uz iestādes pieejamo stabilo finansējumu, kā minēts 3. nodaļā, un uz nepieciešamo stabilo finansējumu, kā minēts 4. nodaļā, ja kompetentā iestāde uzskata, ka vienkāršotā metodika nav piemērota, lai aptvertu minētās iestādes finansējuma riskus.
6 NODAĻA
Pieejamais stabilais finansējums neto stabila finansējuma rādītāja vienkāršotai aprēķināšanai
1. iedaļa
Vispārīgi noteikumi
428.aj pants
Pieejamā stabilā finansējuma apmēra vienkāršota aprēķināšana
428.ak pants
Saistību vai pašu kapitāla atlikušais termiņš
2. iedaļa
Pieejamā stabilā finansējuma koeficienti
428.al pants
Pieejamā stabilā finansējuma 0 % koeficients
Ja vien šajā iedaļā nav noteikts citādi, visām saistībām, kurām nav noteikts termiņš, tostarp īsajām pozīcijām un beztermiņa pozīcijām, piemēro pieejamā stabilā finansējuma 0 % koeficientu, izņemot šādas saistības:
atliktā nodokļa saistības, uz ko attiecina tuvāko iespējamo datumu, kurā šādas saistības varētu realizēt;
mazākuma līdzdalība, attiecībā uz kuru rīkojas saskaņā ar attiecīgā instrumenta termiņu.
Atliktā nodokļa saistībām un mazākuma līdzdalībai, kā minēts 1. punktā, piemēro vienu no turpmāk minētajiem koeficientiem:
0 %, ja atliktā nodokļa saistību vai mazākuma līdzdalības faktiskais atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu;
100 %, ja atliktā nodokļa saistību vai mazākuma līdzdalības faktiskais atlikušais termiņš ir viens gads vai vairāk.
Šādām saistībām un kapitāla posteņiem vai instrumentiem piemēro pieejamā stabilā finansējuma 0 % koeficientu:
darījuma datuma saistībām, kas rodas, iegādājoties finanšu instrumentus, kā arī ārvalstu valūtas un preces, par kurām ir sagaidāms norēķins standarta norēķinu cikla laikā vai laikposmā, kas parasti atbilst attiecīgajam norēķinam vai darījuma veidam, vai par kuriem norēķins vēl nav veikts, taču joprojām ir sagaidāms, ka tas tiks veikts;
saistībām, kuras uzskata par savstarpēji atkarīgām ar aktīviem saskaņā ar 428.f pantu;
saistībām, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu un kuras izriet no darījumiem ar:
ECB vai dalībvalsts centrālo banku;
trešās valsts centrālo banku;
finanšu klientiem;
visām pārējām saistībām un kapitāla posteņiem vai instrumentiem, kuri nav minēti šajā pantā un 428.am līdz 428.ap pantā.
Pirmajā daļā minētajam aprēķinam piemēro šādus noteikumus:
mainīgo drošības rezervi, ko iestādes saņēmušas no saviem darījumu partneriem, atskaita no tās patiesās vērtības, kas ir savstarpējo prasījumu ieskaita kopai ar pozitīvu patieso vērtību, ar nosacījumu, ka nodrošinājums, kas saņemts kā mainīgā drošības rezerve, uzskatāms par 1. līmeņa aktīvu, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, kas norādītas minētajā deleģētajā aktā, un ja iestādes ir juridiski tiesīgas un praktiski spējīgas minēto nodrošinājumu izmantot tālāk;
visas mainīgās drošības rezerves, ko iestādes izvietojušas pie saviem darījumu partneriem, atskaita no tās patiesās vērtības, kas ir savstarpējo prasījumu ieskaita kopai ar negatīvu patieso vērtību.
428.am pants
Pieejamā stabilā finansējuma 50 % koeficients
Pieejamā stabilā finansējuma 50 % koeficientu piemēro šādām saistībām un kapitāla posteņiem vai instrumentiem:
saņemtajiem noguldījumiem, kuri atbilst operacionālo noguldījumu kritērijiem, kas izklāstīti 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā;
saistībām un kapitāla posteņiem vai instrumentiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu, kas izriet no darījumiem ar:
dalībvalsts vai trešās valsts centrālo valdību;
dalībvalsts vai trešās valsts reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm;
dalībvalsts vai trešās valsts publiskā sektora struktūrām;
117. panta 2. punktā minētajām daudzpusējām attīstības bankām un 118. pantā minētajām starptautiskām organizācijām;
nefinanšu korporatīvajiem klientiem;
kompetentās iestādes pilnvarotām krājaizdevu sabiedrībām, privāto ieguldījumu brokeru sabiedrībām un klientiem, kas ir noguldījumu brokeri, ja šie noguldījumi nav saņemtie noguldījumi, kuri atbilst operacionālo noguldījumu kritērijiem, kas izklāstīti 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā.
428.an pants
Pieejamā stabilā finansējuma 90 % koeficients
Privātpersonu vai MVU beztermiņa noguldījumiem, privātpersonu vai MVU noguldījumiem ar fiksētu paziņošanas termiņu, kas ir mazāks par vienu gadu, un privātpersonu vai MVU termiņnoguldījumiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu un kuri atbilst 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā izklāstītajiem attiecīgajiem kritērijiem citiem privātpersonu vai MVU noguldījumiem, piemēro pieejamā stabilā finansējuma 90 % koeficientu.
428.ao pants
Pieejamā stabilā finansējuma 95 % koeficients
Privātpersonu vai MVU beztermiņa noguldījumiem, privātpersonu vai MVU noguldījumiem ar fiksētu paziņošanas termiņu, kas ir mazāks par vienu gadu, un privātpersonu vai MVU termiņnoguldījumiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu un kuri atbilst 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā izklāstītajiem attiecīgajiem kritērijiem stabiliem privātpersonu vai MVU noguldījumiem, piemēro pieejamā stabilā finansējuma 95 % koeficientu.
428.ap pants
Pieejamā stabilā finansējuma 100 % koeficients
Pieejamā stabilā finansējuma 100 % koeficientu piemēro šādām saistībām un kapitāla posteņiem, un instrumentiem:
iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pirms korekcijām saskaņā ar 32. līdz 35. pantu, pirms atskaitījumiem, ievērojot 36. pantu, un pirms 48., 49. un 79. pantā noteikto izņēmumu un alternatīvu piemērošanas;
iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pirms 56. pantā minēto posteņu atskaitīšanas un pirms 79. panta piemērošanas šiem posteņiem, izņemot instrumentus ar skaidriem vai ietvertiem iespējas līgumiem, kuru izmantošanas gadījumā faktiskais atlikušais termiņš tiktu saīsināts uz termiņu, kas mazāks par vienu gadu;
iestādes otrā līmeņa posteņiem pirms atskaitījumiem saskaņā ar 66. pantu un pirms 79. panta piemērošanas, kuru atlikušais termiņš ir viens gads vai vairāk, izņemot instrumentus ar skaidriem vai ietvertiem iespējas līgumiem, kuru izmantošanas gadījumā faktiskais atlikušais termiņš tiktu saīsināts uz termiņu, kas mazāks par vienu gadu;
citiem iestādes kapitāla instrumentiem, kuru atlikušais termiņš ir viens gads vai vairāk, izņemot instrumentus ar skaidriem vai ietvertiem iespējas līgumiem, kuru izmantošanas gadījumā faktiskais atlikušais termiņš tiktu saīsināts uz termiņu, kas mazāks par vienu gadu;
citiem nodrošinātiem un nenodrošinātiem aizņēmumiem un saistībām, kuru atlikušais termiņš ir viens gads vai vairāk, tostarp termiņnoguldījumiem, ja vien 428.al līdz 428.ao pantā nav noteikts citādi.
7. NODAĻA
Nepieciešamais stabilais finansējums vienkāršotai neto stabila finansējuma rādītāja aprēķināšanai
1. iedaļa
Vispārīgi noteikumi
428.aq pants
Nepieciešamā stabilā finansējuma apjoma vienkāršota aprēķināšana
Uz aktīviem, kurus iestādes ir aizņēmušās, tostarp vērtspapīru finansēšanas darījumos, kas nav uzskaitīti šo iestāžu bilancē, bet attiecībā uz kuriem tām ir faktiskas īpašumtiesības, attiecina nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientus, kas piemērojami saskaņā ar 2. iedaļu.
Ja aktīvu atlikušais apgrūtinājuma termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem, uz tiem attiecina tos pašus nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientus, kas piemērojami saskaņā ar 2. iedaļu un ko attiecinātu uz tiem pašiem aktīviem, ja tie tiktu turēti bez apgrūtinājuma.
Par neapgrūtinātiem uzskata šādus aktīvus:
aktīvus, kas iekļauti portfelī un kas ir pieejami tūlītējai izmantošanai kā nodrošinājums papildu finansējuma saņemšanai saskaņā ar apstiprinātajām vai, ja ar portfeli rīkojas centrālā banka, neapstiprinātajām, bet vēl nefinansētajām kredītlīnijām, kas pieejamas iestādei, tostarp aktīvus, kurus kredītiestāde noguldījusi centrālajā iestādē kooperatīvā tīklā vai institucionālā aizsardzības shēmā;
aktīvus, kurus iestāde ir saņēmusi kā nodrošinājumu, lai mazinātu kredītrisku nodrošinātajos kreditēšanas darījumos, nodrošinātajā finansējumā vai nodrošinātajos valūtas maiņas darījumos un ko kredītiestāde var realizēt;
aktīvus, kas pievienoti papildus kā neobligātais papildu nodrošinājums segtajai obligāciju emisijai.
Šā punkta pirmās daļas a) punkta nolūkos iestādes pieņem, ka portfelī iekļautie aktīvi ir apgrūtināti, lai paaugstinātu likviditāti, pamatojoties uz likviditātes klasifikāciju, kā izklāstīts 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā, pieaugošā secībā, sākot ar aktīviem, kuri nav iekļaujami likviditātes rezervēs.
Tādu nestandarta, pagaidu darbību gadījumā, ko ECB vai dalībvalsts centrālā banka, vai trešās valsts centrālā banka veic, lai izpildītu savu uzdevumu tirgus mēroga finanšu spriedzes vai ārkārtēju makroekonomisko apstākļu periodā, samazinātu nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu var piemērot šādiem aktīviem:
atkāpjoties no 428.aw panta un no 428.z panta 1. punkta a) apakšpunkta, aktīviem, kas ir apgrūtināti attiecībā uz šajā daļā minētajām darbībām;
atkāpjoties no 428.aw panta un no 428.ay panta b) punkta, naudas līdzekļiem, kas izriet no šajā daļā minētajām darbībām.
Kompetentās iestādes, vienojušās ar to centrālo banku, kas ir attiecīgais darījuma partneris, nosaka nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu, kas ir piemērojams pirmās daļas a) un b) punktā minētajiem aktīviem. Pirmās daļas a) punktā minētajiem apgrūtinātajiem aktīviem piemērojamais nepieciešamā stabilā finansējuma koeficients nav zemāks par nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu, ko minētajiem aktīviem piemērotu saskaņā ar 2. iedaļu, ja tie tiktu turēti bez apgrūtinājuma.
Piemērojot samazinātu nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu saskaņā ar otro daļu, kompetentās iestādes cieši uzrauga minētā samazinātā koeficienta ietekmi uz iestādes stabila finansējuma pozīcijām un vajadzības gadījumā veic attiecīgus uzraudzības pasākumus.
Kompetentās iestādes vismaz reizi gadā informē EBI par to, kādu veidu ārpusbilances riska darījumiem tās ir noteikušas nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientus. Minētajā ziņojumā tās iekļauj paskaidrojumu par minēto koeficientu noteikšanas metodiku.
428.ar pants
Aktīva atlikušais termiņš
2. iedaļa
Nepieciešamā stabilā finansējuma koeficienti
428.as pants
Nepieciešamā stabilā finansējuma 0 % koeficients
Nepieciešamā stabilā finansējuma 0 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem:
neapgrūtinātiem aktīviem, kas, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, ir 1. līmeņa augstas kvalitātes likvīdie aktīvi, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, kas norādītas minētajā deleģētajā aktā, neatkarīgi no to atbilstības minētajā deleģētajā noteiktajām operacionālajām prasībām;
visām rezervēm, ko iestāde tur ECB vai dalībvalsts centrālajā bankā, vai trešās valsts centrālajā bankā, tostarp prasītām rezervēm un virsrezervēm;
visiem prasījumiem pret ECB, dalībvalsts centrālo banku, vai trešās valsts centrālo banku, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem;
aktīviem, kas iekļauti ar saistībām savstarpēji saistīto aktīvu kategorijā saskaņā ar 428.f pantu.
Attiecībā uz filiālēm, kuru galvenais birojs atrodas trešā valstī, kurā prasītām centrālās bankas rezervēm piemēro augstāku nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu saskaņā ar neto stabila finansējuma prasībām, kas noteiktas minētās trešās valsts tiesību aktos, konsolidācijas nolūkos ņem vērā minēto augstāko nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu.
428.at pants
Nepieciešamā stabilā finansējuma 5 % koeficients
428.au pants
Nepieciešamā stabilā finansējuma 10 % koeficients
Nepieciešamā stabilā finansējuma 10 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem un ārpusbilances posteņiem:
neapgrūtinātiem aktīviem, kas ir 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, neatkarīgi no to atbilstības operacionālajām prasībām un prasībām par likviditātes rezervju sastāvu, kā izklāstīts minētajā deleģētajā aktā;
produktiem, kas saistīti ar tirdzniecības finansējuma ārpusbilances posteņiem, kā norādīts I pielikumā.
428.av pants
Nepieciešamā stabilā finansējuma 20 % koeficients
Neapgrūtinātiem aktīviem, kas ir 2.A līmeņa aktīvi, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, un neapgrūtinātām KIU daļām vai ieguldījumu apliecībām, ievērojot minēto deleģēto aktu, piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma 20 % koeficientu neatkarīgi no to atbilstības operacionālajām prasībām un prasībām par likviditātes rezervju sastāvu, kā izklāstīts minētajā deleģētajā aktā.
428.aw pants
Nepieciešamā stabilā finansējuma 50 % koeficients
Nepieciešamā stabilā finansējuma 50 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem:
nodrošinātiem un nenodrošinātiem aizdevumiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu, un ar noteikumu, ka to apgrūtinājuma termiņš ir mazāks par vienu gadu;
visiem citiem aktīviem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu, ja vien 428.as līdz 428.av pantā nav norādīts citādi;
aktīviem, kuru atlikušais apgrūtinājuma termiņš ir vismaz seši mēneši, bet mazāk par vienu gadu, izņemot, ja minētajiem aktīviem saskaņā ar 428.ax, 428.ay un 426.az pantu būtu noteikts augstāks nepieciešamā stabilā finansējuma koeficients, kad tie tiek turēti neapgrūtināti – šādā gadījumā piemēro augstāko nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu, kāds būtu piemērojams, ja minētie aktīvi tiktu turēti neapgrūtināti.
428.ax pants
Nepieciešamā stabilā finansējuma 55 % koeficients
Aktīviem, kas ir atbilstīgi 2.B līmeņa aktīvi, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, un KIU daļām vai ieguldījumu apliecībām, ievērojot minēto deleģēto aktu, piemēro nepieciešamā stabilā finansējuma 55 % koeficientu neatkarīgi no to atbilstības operacionālajām prasībām un prasībām par likviditātes rezervju sastāvu, kā izklāstīts minētajā deleģētajā aktā, ar noteikumu, ka to apgrūtinājuma termiņš ir mazāks par vienu gadu.
428.ay pants
Nepieciešamā stabilā finansējuma 85 % koeficients
Nepieciešamā stabilā finansējuma 85 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem un ārpusbilances posteņiem:
visiem aktīviem un ārpusbilances posteņiem, tostarp naudai, kas iesniegti kā sākotnējā drošības rezerve atvasināto instrumentu līgumiem vai iesniegti kā iemaksa CCP saistību neizpildes fondā, izņemot tad, kad minētajiem aktīviem tiktu piemērots augstāks nepieciešamā stabilā finansējuma koeficients saskaņā ar 428.az pantu, ja tie turēti bez apgrūtinājuma, un minētajiem aktīviem šādā gadījumā piemēro augstāko nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu, kādu piemērotu, ja tie tiktu turēti bez apgrūtinājuma;
neapgrūtinātiem aizdevumiem, kuru atlikušais termiņš ir viens gads vai vairāk, izņemot aizdevumus finanšu klientiem, kuru termiņš nav nokavēts par vairāk nekā 90 dienām;
produktiem, kas saistīti ar tirdzniecības finansējuma bilances posteņiem, kuru atlikušais termiņš ir viens gads vai vairāk;
neapgrūtinātiem vērtspapīriem, kuru atlikušais termiņš ir viens gads vai vairāk, kuriem tiek pildītas saistības saskaņā ar 178. pantu un kuri nav uzskatāmi par likvīdiem aktīviem, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu;
neapgrūtinātiem biržā tirgotiem kapitāla vērtspapīriem, kas nav uzskatāmi par 2.B līmeņa aktīviem, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu;
fiziski tirgotām precēm, tostarp zeltam, bet neiekļaujot preču atvasinātos instrumentus.
428.az pants
Nepieciešamā stabilā finansējuma 100 % koeficients
Nepieciešamā stabilā finansējuma 100 % koeficientu piemēro šādiem aktīviem:
visiem aktīviem, kuru atlikušais apgrūtinājuma termiņš ir viens gads vai vairāk;
visiem tiem aktīviem, izņemot tos, kas minēti 428.as līdz 428.ay pantā, ieskaitot tādus aizdevumus finanšu klientiem, kuru atlikušais termiņš saskaņā ar līgumā noteikto ir viens gads vai vairāk, nerezultatīvus riska darījumus, posteņus, kas atņemti no pašu kapitāla, pamatlīdzekļus, ārpus biržas tirgotos kapitāla vērtspapīrus, saglabāto līdzdalības daļu, apdrošināšanas aktīvus, vērtspapīrus, kuriem netiek pildītas saistības.
Pirmajā daļā minētajam aprēķinam piemēro šādus noteikumus:
mainīgo drošības rezervi, ko iestādes saņēmušas no saviem darījumu partneriem, atskaita no tās patiesās vērtības, kas ir savstarpējo prasījumu ieskaita kopai ar pozitīvu patieso vērtību, ar nosacījumu, ka nodrošinājums, kas saņemts kā mainīgā drošības rezerve, uzskatāms par 1. līmeņa aktīvu, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, kas norādītas minētajā deleģētajā aktā, un ja iestādes ir juridiski tiesīgas un praktiski spējīgas minēto nodrošinājumu izmantot tālāk;
visas mainīgās drošības rezerves, ko iestādes izvietojušas pie saviem darījumu partneriem, atskaita no tās patiesās vērtības, kas ir savstarpējo prasījumu ieskaita kopai ar negatīvu patieso vērtību.
SEPTĪTĀ DAĻA
SVIRA
429. pants
Sviras rādītāja aprēķināšana
Iestādes aprēķina sviras rādītāju pārskata sniegšanas atsauces datumā.
Šā panta 2. punkta nolūkos kopējais riska darījumu vērtības mērs ir šādu riska darījumu vērtību summa:
aktīvi, izņemot II pielikumā uzskaitītos atvasināto instrumentu līgumus, 429.e pantā minētos kredītu atvasinātos instrumentus un pozīcijas, kas aprēķināti saskaņā ar 429.b panta 1. punktu;
II pielikumā uzskaitītie atvasināto instrumentu līgumi un kredītu atvasinātie instrumenti, tostarp ārpusbilances līgumi un kredītu atvasinātie instrumenti, kas aprēķināti saskaņā ar 429.c un 429.d pantu;
palielinājumi par vērtspapīru finansēšanas darījumu darījuma partnera kredītrisku, tostarp tie, kas ir ārpusbilances, ko aprēķina saskaņā ar 429.e pantu;
ārpusbilances posteņi, izņemot II pielikumā uzskaitītos atvasināto instrumentu līgumus, 429.d un 429.g pantā minētos kredītu atvasinātos instrumentus, vērtspapīru finansēšanas darījumus un pozīcijas, kas aprēķināti saskaņā ar 429.f pantu;
regulārie pirkšanas vai pārdošanas darījumi, par kuriem tiek gaidīts norēķins, kas aprēķināti saskaņā ar 429.g pantu.
Attiecībā uz ilgstošo norēķinu darījumiem attiecīgā gadījumā iestādes rīkojas saskaņā ar pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktu.
Iestādes var samazināt pirmās daļas a) un d) apakšpunktā minētās riska darījumu vērtības par attiecīgo summu vispārējā kredītriska korekcijai attiecīgi pret bilances un ārpusbilances posteņiem, piemērojot nulles minimumu, ja kredītriska korekcijas ir samazinājušas pirmā līmeņa kapitālu.
Atkāpjoties no 4. punkta d) apakšpunkta, piemēro šādus noteikumus:
ārpusbilances postenim saskaņā ar 4. punkta d) apakšpunktu, ar ko rīkojas kā ar atvasinājumu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, piemēro minētā punkta b) apakšpunktā noteikto pieeju;
ja iestādes klients, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, tieši veic atvasinātu darījumu ar CCP un ja iestāde garantē CCP sava klienta tirgus riska darījumu izpildi, kas izriet no minētā darījuma, iestāde aprēķina savu riska darījumu, kas izriet no garantijas, saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu, tā, it kā minētā iestāde būtu tieši veikusi darījumu ar klientu, tostarp attiecībā uz mainīgās drošības rezerves saņemšanu vai sniegšanu naudā.
Pirmās daļas b) apakšpunktā noteikto pieeju piemēro arī iestādei, ja tā darbojas kā augstāka līmeņa klients, kas garantē sava klienta tirdzniecības riska darījumu izpildi.
Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta un otrās daļas nolūkos iestādes var uzskatīt radniecīgu struktūru par klientu tikai tad, ja minētā struktūra neietilpst regulatīvajā konsolidācijas piemērošanas jomā tādā līmenī, kādā piemēro 92. panta 4. punkta e) apakšpunktā noteikto prasību.
Ja vien šajā daļā nepārprotami nav noteikts citādi, iestādes kopējo riska darījumu vērtību aprēķina saskaņā ar šādiem principiem:
fizisku vai finanšu nodrošinājumu, garantijas vai nopirktā kredītriska mazināšanu neizmanto, lai samazinātu kopējo riska darījumu vērtību;
neveic aktīvu savstarpēju ieskaitu ar saistībām.
Atkāpjoties no 7. punkta b) apakšpunkta, iestādes var priekšfinansējuma aizdevuma vai starpposma aizdevuma riska darījumu vērtību samazināt ar pozitīvu atlikumu uz tā parādnieka uzkrājumu konta, kuram tika piešķirts aizdevums, un kopējā riska darījuma vērtības mērā iekļaut tikai no tā izrietošo summu, ar noteikumu, ka ir ievēroti visi šādi nosacījumi:
aizdevums tiek piešķirts ar nosacījumu, ka uzkrājumu konts tiek atvērts iestādē, kura piešķir aizdevumu, un ka gan aizdevumu, gan uzkrājumu kontu reglamentē vieni un tie paši sektorālie tiesību akti;
parādnieks visa aizdevuma termiņa laikā nevar uzkrājumu konta atlikumu daļēji vai pilnīgi izņemt;
iestāde var bez nosacījumiem un neatsaucami izmantot uzkrājumu konta atlikumu, lai norēķinātos par jebkuru prasījumu, kas rodas saskaņā ar aizdevuma līgumu, gadījumos, ko reglamentē a) apakšpunktā minētie sektorālie tiesību akti, tostarp parādnieka maksājuma neizpildes vai maksātnespējas gadījumā.
“Priekšfinansējuma aizdevums” jeb “starpposma aizdevums” ir aizdevums, ko aizņēmējam piešķir uz ierobežotu laikposmu, lai novērstu aizņēmēja finansējuma nepietiekamību, līdz kamēr tiek piešķirts galīgais aizdevums saskaņā ar kritērijiem sektorālajos tiesību aktos, ar kuriem šādus darījumus reglamentē.
429.a pants
Riska darījumi, kas nav ietverti kopējās riska darījumu vērtības mērā
Atkāpjoties no 429. panta 4. punkta, iestāde var neiekļaut kopējās riska darījumu vērtības mērā šādus riska darījumus:
summas, kas atskaitītas no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem saskaņā ar 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu;
aktīvus, kas atskaitīti 429. panta 3. punktā minētā kapitāla mēra aprēķinā;
riska darījumus, kuriem piešķirta 0 % riska pakāpe saskaņā ar 113. panta 6. vai 7. punktu;
ja iestāde ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla dalībniece, riska darījumi, kuriem saskaņā ar 114. pantu ir piešķirta 0 % riska pakāpe un kuri izriet no aktīviem, kas ir līdzvērtīgi citu minētā tīkla dalībnieku noguldījumiem tajā pašā valūtā, kuri izriet no juridiska vai tiesību aktos noteikta minimālā noguldījuma saskaņā ar 422. panta 3. punkta b) apakšpunktu; šādā gadījumā uz citu minētā tīkla dalībnieku riska darījumiem, kas ir juridiski vai tiesību aktos noteikti minimālie noguldījumi, šā punkta c) apakšpunkts neattiecas;
ja iestāde ir valsts attīstības kredītiestāde, – riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri ir prasījumi centrālajām valdībām, reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm vai publiskā sektora struktūrām saistībā ar publiskā sektora ieguldījumiem, un no attīstību veicinošiem aizdevumiem;
iestādes riska darījumus ar tās akcionāriem ar noteikumu, ka šādi riska darījumi ir nodrošināti vismaz 125 % līmenī ar 129. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētajiem aktīviem un minētie aktīvi ir uzskaitīti akcionāru sviras rādītāja prasībā, ja iestāde nav valsts attīstības kredītiestāde, bet atbilst šādiem nosacījumiem:
tās akcionāri ir kredītiestādes un nekontrolē iestādi;
tā atbilst šā panta 2. punkta a), b), c) un e) apakšpunkta prasībām;
tās riska darījumi ir tajā pašā dalībvalstī;
tā pastāvīgi atrodas zināmā dalībvalsts centrālās valdības pārraudzībā;
tās uzņēmējdarbības modelis ir tikai starpniekstruktūras funkcijas veikšana, lai summas, kas atbilst ieņēmumiem, kuri gūti, emitējot segtās obligācijas, novirzītu akcionāriem parāda instrumentu veidā;
ja iestāde nav valsts attīstības kredītiestāde, riska darījumu daļas, kas izriet no attīstību veicinošu aizdevumu pastarpināšanas citām kredītiestādēm;
riska darījumu garantētās daļas, kas izriet no eksporta kredītiem, kuri izpilda abus turpmāk minētos nosacījumus:
garantiju ir sniedzis nefinansētas kredītaizsardzības atbilstīgs sniedzējs saskaņā ar 201. un 202. pantu, tostarp eksporta kredītu aģentūras vai centrālās valdības;
riska darījuma garantētajai daļai piemēro 0 % riska pakāpi saskaņā ar 114. panta 2. vai 4. punktu vai 116. panta 4. punktu;
ja iestāde ir QCCP tīrvērtes dalībnieks, minētās iestādes tirdzniecības riska darījumus, ar noteikumu, ka tiem ir veikta tīrvērte ar minēto QCCP un tie izpilda 306. panta 1. punkta c) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus;
ja iestāde ir augstāka līmeņa klients vairāku līmeņu klientu struktūrā, tirdzniecības riska darījumus ar tīrvērtes dalībnieku vai struktūru, kas kalpo kā augstākā līmeņa klients minētajai iestādei, ar noteikumu, ka ir izpildīti 305. panta 2. punktā izklāstītie nosacījumi, un ar noteikumu, ka iestādei nav pienākuma atmaksāt savam klientam visus zaudējumus, kas tam radušies tīrvērtes dalībnieka vai QCCP saistību neizpildes gadījumā;
fiduciāros aktīvus, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
tos saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem atzīst iestādes bilancē saskaņā ar Direktīvas 86/635/EEK 10. pantu;
tie atbilst kritērijiem par neatzīšanu, kas izklāstīti 9. starptautiskajā finanšu pārskatu standartā (SFPS), ko attiecīgā gadījumā piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002;
tie atbilst kritērijiem par nekonsolidēšanu, kas izklāstīti 10. SFPS, ko attiecīgā gadījumā piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002;
riska darījumus, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
tie ir riska darījumi ar publiskā sektora struktūru;
tiem piemēro pieeju, kas ir saskaņā ar 116. panta 4. punktu;
tie izriet no noguldījumiem, kurus iestādei ir juridisks pienākums nodot i) punktā minētajai publiskā sektora struktūrai vispārējās nozīmes ieguldījumu finansēšanas nolūkos;
nodrošinājuma pārpalikumu, kas noguldīts pie trīspusējiem aģentiem un nav izsniegts;
debitoru saistības, ja saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu iestāde atzīst naudā darījumu partnerim izmaksāto mainīgās drošības rezervi kā debitoru saistības, ar noteikumu, ka ir izpildīti 429.c panta 3. punkta a) līdz e) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi;
vērtspapīrotos riska darījumus no tradicionālās vērtspapīrošanas, kas atbilst 244. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem par būtiska riska pārvešanu;
ja iestādei ir piešķirta atļauja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 16. pantu un 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu, iestādes riska darījumi, kas izriet no banku tipa papildpakalpojumiem, kuri ir uzskaitīti minētās regulas pielikuma C iedaļas a) punktā un ir tieši saistīti ar minētā pielikuma A un B iedaļā uzskaitītajiem pamatpakalpojumiem vai papildpakalpojumiem;
ja iestāde ir norīkota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu, iestādes riska darījumi, kas izriet no banku tipa papildpakalpojumiem, kuri ir uzskaitīti minētās regulas pielikuma C iedaļas a) punktā un ir tieši saistīti ar centrālā vērtspapīru depozitārija, kam atļauja izsniegta saskaņā ar minētās regulas 16. pantu, pamatpakalpojumiem vai papildpakalpojumiem, kuri ir uzskaitīti minētā pielikuma A un B iedaļā;
riska darījumus, kam piemēro 72.e panta 5. punkta pirmajā daļā noteikto režīmu.
Šā punkta pirmās daļas m) apakšpunkta nolūkos iestādes kopējās riska darījuma vērtības mērā iekļauj jebkādu saglabātu riska darījumu.
Šā panta 1. punkta d) un e) apakšpunktu nolūkos valsts attīstības kredītiestāde ir kredītiestāde, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
to ir izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība, reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde;
tās darbība, kas nav saistīta ar iesaistīšanos konkurencē, aprobežojas ar to, ka tiek virzīti specifiski finanšu, sociālās vai ekonomiskās publiskās politikas mērķi saskaņā ar minēto iestādi reglamentējošiem likumiem un noteikumiem, tostarp statūtiem;
tās mērķis nav gūt maksimālu peļņu vai tirgus daļu;
atkarībā no Savienības valsts atbalsta noteikumiem centrālās valdības, reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes pienākums ir aizsargāt kredītiestādes dzīvotspēju vai tieši vai netieši garantēt vismaz 90 % no kredītiestādes pašu kapitāla prasībām, finansējuma prasībām vai piešķirtajiem attīstību veicinošajiem aizdevumiem;
tā nepieņem segtos noguldījumus, kā definēts Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 5) apakšpunktā vai valsts tiesību aktos, ar kuriem īsteno minēto direktīvu, kas var būt klasificēti kā fiksēta termiņa noguldījumi vai krājnoguldījumi, no patērētājiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48/EK 3. panta a) punktā ( 34 ).
Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos publiskās politikas mērķi var ietvert finansējuma nodrošināšanu attiecīgajai dalībvalstij noteiktu ekonomisko sektoru vai ģeogrāfisko teritoriju veicināšanas vai attīstības nolūkos.
Šā panta 1. punkta d) un e) apakšpunkta nolūkos un neskarot Savienības valsts atbalsta noteikumus un dalībvalstu pienākumus saskaņā ar to, kompetentās iestādes var, pēc kādas iestādes lūguma, uzskatīt minētās iestādes organizatoriski, strukturāli un finansiāli neatkarīgu un autonomu struktūrvienību par valsts attīstības kredītiestādi, ar noteikumu, ka šī struktūriestāde atbilst visiem nosacījumiem, kas uzskaitīti šā punkta pirmajā daļā un ka šāda attieksme neietekmē minētās iestādes uzraudzības efektivitāti. Kompetentās iestādes nekavējoties informē Komisiju un EBI par visiem lēmumiem – šīs daļas nolūkos – uzskatīt kādas iestādes struktūrvienību par valsts attīstības kredītiestādi. Kompetentā iestāde šādu lēmumu pārskata ik gadu.
Iestādes var izslēgt 1. punkta n) apakšpunktā uzskaitītos riska darījumus, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
iestādes kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar atbilstīgo centrālo banku ir noteikusi un publiski paziņojusi, ka pastāv ārkārtas apstākļi, kuros veikt izslēgšanu ir pamatoti, lai atvieglotu monetārās politikas īstenošanu;
atbrīvojumu piešķir uz ierobežotu termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu;
iestādes kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar attiecīgo centrālo banku ir noteikusi datumu, kas uzskatāms par ārkārtas apstākļu sākumu, un minēto datumu publiski paziņojusi; minēto datumu nosaka ceturkšņa beigās.
Riska darījumi, kas izslēdzami saskaņā ar 1. punkta n) apakšpunkta atbilst abiem šādiem nosacījumiem:
tie ir denominēti tādā pašā valūtā kā iestādes pieņemtie noguldījumi;
to vidējais termiņš ievērojami nepārsniedz iestādes pieņemto noguldījumu vidējo termiņu.
Atkāpjoties no 92. panta 1. punkta d) apakšpunkta, ja iestāde izslēdz riska darījumus, kas minēti šā panta 1. punkta n) apakšpunktā, izslēgšanas laikā tā vienmēr atbilst šādai koriģēta sviras rādītāja prasībai:
kur:
|
aLR |
= |
koriģēts sviras rādītājs; |
|
EMLR |
= |
iestādes kopējās riska darījumu vērtības mērs, kā aprēķināts saskaņā ar 429. panta 4. punktu, tostarp riska darījumi, kas izslēgti saskaņā ar šā panta 1. punkta n) apakšpunktu, šā panta 5. punkta c) apakšpunktā minētajā dienā; un |
|
CB |
= |
dienas vidējā kopējā vērtība iestādes riska darījumiem ar tās centrālo banku, ko aprēķina visā centrālās bankas rezervju prasību izpildes periodā tieši pirms 5. punkta c) apakšpunktā minētā datuma, kurus var izslēgt saskaņā ar 1. punkta n) apakšpunktu. |
429.b pants
Aktīvu riska darījuma vērtības aprēķināšana
Iestādes aprēķina riska darījuma vērtību aktīviem, izņemot II pielikumā uzskaitītos atvasināto instrumentu līgumus, 429.e pantā minētos kredītu atvasinātos instrumentus un pozīcijas, saskaņā ar šādiem principiem:
aktīvu riska darījumu vērtība ir riska darījumu vērtība, kā minēts 111. panta 1. punkta pirmajā teikumā;
neveic vērtspapīru finansēšanas darījumu savstarpēju ieskaitu.
Naudas kopfonda veidošanas shēma, ko piedāvā iestāde, nepārkāpj 429. panta 7. punkta b) apakšpunktā minēto nosacījumu tikai tad, ja šī shēma atbilst abiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
iestāde, kas piedāvā naudas kopfonda veidošanas shēmu, pārved shēmā iekļautās grupas sabiedrību vairāku atsevišķu kontu kredīta un debeta atlikumus (sākotnējos kontus) atsevišķā vienā kontā un tādējādi sākotnējo kontu atlikumus iestata uz nulli;
iestādes šīs daļas a) apakšpunktā minētās darbības veic katru dienu.
Šā punkta un 3. punkta nolūkos naudas kopfonda veidošanas shēma ir kārtība, saskaņā ar kuru vairāku atsevišķu kontu kredīta vai debeta atlikumus apvieno naudas vai likviditātes pārvaldības nolūkos.
Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, naudas kopfonda veidošanas shēma, kas neatbilst minētā punkta b) apakšpunktā izklāstītajam nosacījumam, taču atbilst minētā punkta a) apakšpunktā izklāstītajam nosacījumam, nepārkāpj 429. panta 7. punkta b) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu, ar noteikumu, ka shēma atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
iestādei saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem ir juridiski īstenojamas tiesības savstarpēji dzēst sākotnējo kontu atlikumus, veicot pārvedumu uz vienu atsevišķu kontu jebkurā laikā;
starp sākotnējo kontu atlikumiem nav termiņu nesakritību;
iestāde iekasē vai maksā procentus, pamatojoties uz sākotnējo kontu kombinēto atlikumu;
iestādes kompetentā iestāde uzskata, ka visu sākotnējo kontu atlikumu pārvedumu regularitāte atbilst tam, ar kādu nolūku naudas kopfonda veidošanas shēmas tikai kombinētais atlikums tiek iekļauts kopējās riska darījumu vērtības mērā.
Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, vērtspapīru finansēšanas darījumā ar kādu darījumu partneri iestādes drīkst aprēķināt saņemamās naudas un maksājamās naudas riska darījuma neto vērtību tikai tad, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:
darījumiem ir vienāds skaidrs galīgā norēķina datums;
tiesības veikt darījumu partnerim maksājamās summas savstarpēju ieskaitu ar summu, ko ir parādā darījumu partneris, ir juridiski īstenojamas parastās uzņēmējdarbības gaitā un saistību nepildīšanas, maksātnespējas vai bankrota gadījumā;
darījumu partneru nolūks ir norēķināties neto vai vienlaikus, vai arī uz darījumiem attiecas norēķinu mehānisms, kura piemērošanas rezultāts ir funkcionāli ekvivalents neto norēķinam.
Šā panta 4. punkta c) apakšpunkta nolūkos iestādes var uzskatīt, ka norēķinu mehānisma piemērošana ir funkcionāli ekvivalenta neto norēķinam tikai tad, ja norēķinu datumā saskaņā ar minēto mehānismu veikto darījumu naudas plūsmu neto rezultāts ir vienāds ar neto norēķina vienu konkrētu neto summu un tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
darījumi ir veikti, izmantojot vienu un to pašu norēķinu sistēmu vai norēķinu sistēmas, kas izmanto kopēju norēķinu infrastruktūru;
norēķinu kārtību nodrošina ar naudas vai diennakts kredītiespējām, kas paredzētas, lai nodrošinātu, ka norēķināšanās par darījumiem notiks līdz darbdienas beigām;
jebkādi jautājumi, kas rodas saistībā ar vērtspapīru finansēšanas darījumu vērtspapīru pozīcijām, netraucē pabeigt saņemamās un maksājamās naudas neto norēķinu.
Pirmās daļas c) apakšpunktā izklāstītais nosacījums ir izpildīts vienīgi tad, ja vērtspapīru finansēšanas darījuma neizpilde norēķinu mehānismā var kavēt tikai atbilstīgas naudas pozīcijas norēķinu vai var radīt pienākumu attiecībā uz norēķinu mehānismu, ko nodrošina ar saistīto kredītiespēju.
Ja norēķinu mehānismā paredzētā norēķinu perioda beigās ir vērtspapīru finansēšanas darījumu vērtspapīru pozīcijas neizpilde norēķinu mehānismā, iestādes izdala šo darījumu un tā atbilstīgo naudas pozīciju no savstarpējo prasījumu ieskaita kopas un skata to bruto izteiksmē.
429.c pants
Atvasināto instrumentu riska darījuma vērtības aprēķināšana
Aprēķinot riska darījumu vērtību, iestādes var ņemt vērā ietekmi, ko rada pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējā ieskaita līgumi saskaņā ar 295. pantu. Iestādes neņem vērā dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitu, bet var veikt ieskaitu produkta kategorijas ietvaros, kā norādīts 272. panta 25. punkta c) apakšpunktā, un kredīta atvasinātos instrumentus, ja tiem piemēro dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu, kā norādīts 295. panta c) apakšpunktā.
Iestādes iekļauj kopējās riska darījuma vērtības mērā pārdotos iespējas līgumus pat tad, ja to riska darījuma vērtība var būt noteikta nulles apmērā saskaņā ar 274. panta 5. punktā sniegto pieeju.
Šā panta 1. punkta nolūkos iestādes, aprēķinot atvasināto instrumentu līgumu aizstāšanas izmaksas saskaņā ar 275. pantu, drīkst atzīt tikai tādu nodrošinājumu, kas saņemts naudā no to darījumu partneriem kā mainīgā drošības rezerve, kā norādīts 275. pantā, ja piemērojamajā grāmatvedības regulējumā jau nav atzīta mainīgā drošības rezerve kā riska darījuma vērtības samazinājums un ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:
attiecībā uz darījumiem, kuru tīrvērte nav veikta ar atbilstīga centrālā darījumu partnera (QCCP) starpniecību, saņēmēja darījumu partnera saņemtā nauda netiek nošķirta no iestādes aktīviem;
mainīgo drošības rezervi aprēķina un ar to apmainās vismaz katru dienu, pamatojoties uz atvasināto instrumentu pozīciju vērtēšanu pēc tirgus vērtības;
saņemtā mainīgā drošības rezerve ir tādā valūtā, kā norādīts atvasinātā instrumenta līgumā, reglamentējošajā savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumā, atbilstošā savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līguma kredītatbalsta pielikumā vai kā definēts jebkurā savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā ar QCCP;
saņemtā mainīgā drošības rezerve ir pilna summa, kāda būtu vajadzīga, lai dzēstu atvasinātā instrumenta līguma pēc tirgus vērtības noteikto riska darījuma vērtību, piemērojot darījumu partnerim piemērojamos sliekšņus un minimālās pārskaitījuma summas;
atvasināto instrumentu līgums un mainīgā drošības rezerve starp iestādi un minētā līguma darījumu partneri ir iekļauti vienā savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā, ko iestāde var atzīt par risku mazinošu saskaņā ar 295. pantu.
Ja iestāde sniedz darījumu partnerim naudas nodrošinājumu un minētais nodrošinājums atbilst pirmās daļas a) līdz e) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, iestāde uzskata, ka minētais nodrošinājums ir darījumu partnerim iesniegtā mainīgā drošības rezerve, un iekļauj to aizstāšanas izmaksu aprēķinā.
Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos iestāde var uzskatīt, ka ir izpildījusi tur izklāstīto nosacījumu, ja mainīgā drošības rezerve ir apmainīta nākamās tirdzniecības dienas rītā pēc tirdzniecības dienas, kurā atvasinātā instrumenta līgums bija noteikts, ar noteikumu, ka apmaiņa veikta, pamatojoties uz līguma vērtību tās tirdzniecības dienas beigās, kurā līgums bija noteikts.
Pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos, ja rodas domstarpības par drošības rezervi, iestādes var atzīt apmainītā neapstrīdamā nodrošinājuma summu.
Atkāpjoties no 3. un 4. punkta, iestāde var atzīt jebkādu nodrošinājumu, kas saņemts saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 3. iedaļu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
nodrošinājums ir saņemts no klienta par atvasināta instrumenta līgumu, kuram iestāde šā klienta vārdā veic tīrvērti;
šā punkta a) apakšpunktā minētajam līgumam ir veikta tīrvērte ar QCCP starpniecību;
ja nodrošinājums ir saņemts sākotnējās drošības rezerves veidā, minēto nodrošinājumu nošķir no iestādes aktīviem.
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, iestādes var izmantot Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 4. vai 5. iedaļā minēto metodi, lai noteiktu riska darījuma vērtību turpmāk minētajiem:
II pielikumā uzskaitītajiem atvasināto instrumentu līgumiem un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, ja tās izmanto to pašu metodi, lai noteiktu riska darījuma vērtību minētajiem līgumiem nolūkā ievērot 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktās pašu kapitāla prasības;
kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kuriem tās piemēro 273. panta 3. vai 5. punktā noteikto procedūru, ja ir izpildīti nosacījumi, lai izmantotu minēto metodi.
Ja iestādes izmanto kādu no pirmajā daļā minētajām metodēm, tās nedrīkst samazināt kopējās riska darījuma vērtības mēru par drošības rezerves summu, ko tās saņēmušas.
429.d pants
Papildu noteikumi attiecībā uz pārdoto kredītu atvasināto instrumentu riska darījuma vērtības aprēķināšanu
Iestādes aprēķina pārdoto kredītu atvasināto instrumentu efektīvo nosacīto summu, koriģējot minēto atvasināto instrumentu nosacīto summu tā, lai atainotu patieso riska darījumu līgumos, kuros izmantota svira vai kas citādi uzlaboti ar darījuma struktūru.
Iestādes var pilnībā vai daļēji samazināt riska darījuma vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punktu, par nopirkto kredītu atvasināto instrumentu efektīvo nosacīto summu, ar noteikumu, ka tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:
nopirktā kredītu atvasinātā instrumenta atlikušais termiņš ir vienāds vai ilgāks par pārdotā kredītu atvasinātā instrumenta atlikušo termiņu;
nopirktajam kredītu atvasinātajam instrumentam pretējā gadījumā piemēro tādus pašus vai stingrākus būtiskos nosacījumus, nekā tie ir atbilstošajā pārdotajā kredītu atvasinātajā instrumentā;
nopirktais kredītu atvasinātais instruments nav nopirkts no darījumu partnera, kas varētu pakļaut iestādi īpašam negatīvam riskam, kā definēts 291. panta 1. punkta b) apakšpunktā;
ja pārdotā kredītu atvasinātā instrumenta efektīvā nosacītā summa ir samazināta par patiesās vērtības negatīvām izmaiņām, kas iekļautas iestādes pirmā līmeņa kapitālā, nopirktā kredītu atvasinātā instrumenta efektīvo nosacīto summu samazina par patiesās vērtības jebkādam pozitīvām izmaiņām, kas iekļautas iestādes pirmā līmeņa kapitālā;
nopirkto kredītu atvasināto instrumentu neiekļauj darījumā, kuram iestāde veikusi tīrvērti klienta vārdā vai kuram iestāde veikusi tīrvērti kā augstāka līmeņa klients vairāku līmeņu klientu struktūrā, un attiecībā uz kuru efektīvā nosacītā summa, uz kuru ir sniegta atsauce attiecīgajā pārdotajā kredītu atvasinātajā instrumentā, nav iekļauta kopējās riska darījuma vērtības mērā saskaņā ar attiecīgi 429.a panta 1. punkta pirmās daļas g) vai h) apakšpunktu.
Lai aprēķinātu iespējamos nākotnes riska darījumus saskaņā ar 429.c panta 1. punktu, iestādes var neiekļaut savstarpējo prasījumu ieskaita kopā to pārdotā kredītu atvasinātā instrumenta daļu, kas nav kompensēta saskaņā ar šā punkta pirmo daļu un kurai efektīvā nosacītā summa ir iekļauta kopējās riska darījuma vērtības mērā.
429.e pants
Darījumu partnera kredītriska palielinājums par vērtspapīru finansēšanas darījumiem
Iestādes aprēķina palielinājumu par darījumiem ar darījumu partneriem, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas atbilst 206. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, palielinājumu nosakot katram darījumam atsevišķi saskaņā ar šādu formulu:
kur:
|
|
= |
palielinājums |
|
i |
= |
indekss, kas apzīmē darījumu; |
|
Ei |
= |
darījumu partnerim aizdoto vērtspapīru vai naudas patiesā vērtība saskaņā ar darījumu i; un |
|
Ci |
= |
no darījumu partnera saņemto vērtspapīru vai naudas patiesā vērtība saskaņā ar darījumu i. |
Iestāde var noteikt, ka ir vienāds ar nulli, kur Ei ir darījumu partnerim aizdotā nauda, un ar saistīto saņemamo naudu neveic ieskaitu, kā noteikts 429.b panta 4. punktā.
Iestādes aprēķina palielinājumu par darījumiem ar darījumu partneriem, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas atbilst 206. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, palielinājumu nosakot katram darījumam atsevišķi saskaņā ar šādu formulu:
kur:
|
|
= |
palielinājums; |
|
i |
= |
indekss, kas apzīmē ieskaita līgumu; |
|
Ei |
= |
darījumu partnerim aizdoto vērtspapīru vai naudas patiesā vērtība par darījumiem, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums i; un |
|
Ci |
= |
no darījumu partnera saņemto vērtspapīru vai naudas patiesā vērtība, uz ko attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums i. |
Ja iestāde rīkojas kā aģents divu pušu vērtspapīru finansēšanas darījumā, tostarp ārpusbilances darījumā, iestādes kopējās riska darījuma vērtības mēra aprēķināšanai piemēro šādus noteikumus:
ja iestāde vienai vērtspapīru finansēšanas darījuma pusei sniedz kompensācijas garantiju vai saistību izpildes garantiju un šī kompensācijas garantija vai saistību izpildes garantija ir vienas puses aizdotā vērtspapīra vai naudas vērtības un aizņēmēja sniegtā nodrošinājuma vērtības starpības robežās, iestāde kopējās riska darījuma vērtības mērā iekļauj tikai palielinājumu, kas aprēķināts saskaņā ar attiecīgi 2. vai 3. punktu;
ja iestāde nesniedz nevienai iesaistītajai pusei kompensācijas garantiju vai saistību izpildes garantiju, darījumu neiekļauj kopējās riska darījuma vērtības mērā;
ja iestāde ir ekonomiski pakļauta pamatā esošā vērtspapīra vai naudas riskam darījumā, kura summa ir lielāka nekā riska darījums, ko sedz palielinājums, tā kopējās riska darījuma vērtības mērā iekļauj arī pilnu vērtspapīra vai naudas summu, kuras riskam tā pakļauta;
ja iestāde, rīkojoties aģenta statusā, sniedz kompensācijas garantiju vai saistību izpildes garantiju abām vērtspapīru finansēšanas darījumā iesaistītajām pusēm, iestāde aprēķina kopējās savu riska darījuma vērtības mēru saskaņā ar a), b) un c) punkta nosacījumiem katrai darījumā iesaistītajai pusei.
429.f pants
Ārpusbilances posteņu riska darījuma vērtības aprēķināšana
Ja saistības attiecas uz cita ārpusbilances posteņa pagarināšanu, piemēro 111. panta 3. punktu.
429.g pants
Riska darījuma vērtības aprēķināšana regulārā veidā veiktiem pirkumiem un pārdevumiem, par kuriem tiek gaidīts norēķins
Iestādes var veikt ar regulārā veida pirkumiem saistīto maksāšanas saistību pilnās nominālās vērtības savstarpējo ieskaitu ar saņemamās naudas, kas attiecas uz regulārā veida pārdevumiem, kuri gaida norēķinu, pilnu nominālo vērtību tikai tad, ja ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
gan regulārā veida pirkumi, gan pārdevumi ir nokārtoti, pamatojoties uz principu “piegāde pret samaksu”;
pirktie un pārdotie finanšu aktīvi, kas saistīti ar saņemamo naudu un maksājamo naudu, ir patiesi izvērtēti ar peļņu un zaudējumiem un iekļauti iestādes tirdzniecības portfelī.
SEPTĪTĀ DAĻA
PĀRSKATU SNIEGŠANAS PRASĪBAS
430. pants
Pārskati par prudenciālajām prasībām un finanšu informācija
Iestādes sniedz pārskatus savām kompetentajām iestādēm par:
pašu kapitāla prasībām, tostarp sviras rādītāju, kā izklāstīts 92. pantā un Septītajā daļā;
par 92.a un 92.b pantā noteiktajām prasībām – iestādēm, uz kurām attiecas minētās prasības;
lieliem riska darījumiem, kā izklāstīts 394. pantā;
likviditātes prasībām, kā izklāstīts 415. pantā;
apkopotajiem datiem attiecībā uz katru valsts nekustamo īpašumu tirgu, kā izklāstīts 430.a panta 1. punktā;
Direktīvā 2013/36/ES izklāstītām prasībām un norādījumiem, kas attiecas uz standartizētu ziņošanu jeb pārskatu sniegšanu, izņemot papildu ziņošanas jeb pārskatu sniegšanas prasības saskaņā ar minētās direktīvas 104. panta 1. punkta j) apakšpunktu;
aktīvu apgrūtinājumu līmeni, tostarp sadalījumu pa aktīvu apgrūtinājumu veidiem, tādiem kā atpirkšanas līgumi, vērtspapīru aizdevumi, vērtspapīroti riska darījumi vai aizdevumi;
to pakļautību VSP riskiem, tostarp:
to esošajiem un jauniem riska darījumiem ar fosilās degvielas nozares sabiedrībām;
to pakļautību fiziskiem riskiem un pārejas riskiem;
to kriptoaktīvu riska darījumiem.
Iestādēm, kurām piemēro izņēmumu saskaņā ar 6. panta 5. punktu, individuāli nepiemēro šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā izklāstīto pārskatu sniegšanas prasību attiecībā uz sviras rādītāju.
Papildus šā panta c1. punktā minētajiem pārskatiem par prudenciālajām prasībām iestādes savām kompetentajām iestādēm sniedz finanšu informāciju, ja tām ir kāds no šādiem statusiem:
iestāde, uz kuru attiecas Regulas (EK) 1606/2002 4. pants;
kredītiestāde, kas gatavo konsolidētos pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1606/2002 5. panta b) punktu.
Jebkādas jaunas pārskatu sniegšanas prasības, kas izklāstītas šādos īstenošanas tehniskajos standartos, ir piemērojamas ne agrāk kā sešus mēnešus pēc to spēkā stāšanās dienas.
Šā panta 2. punkta nolūkos īstenošanas tehnisko standartu projektos ir precizēts, par kuriem sviras rādītāja komponentiem ir jāsniedz pārskati, izmantojot dienas beigu vai mēneša beigu vērtības. Minētajā nolūkā EBI ņem vērā abus turpmāk minētos apsvērumus:
cik lielā mērā komponents ir pakļauts būtiskiem darījumu apjoma pagaidu samazinājumiem, kā rezultātā attiecīgais pārmērīgas sviras risks pietiekamā mērā varētu netiktu atspoguļots pārskata atsauces datumā;
norises un konstatējumi starptautiskā līmenī.
EBI iesniedz Komisijai šajā punktā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektus līdz 2021. gada 28. jūnijam, izņemot attiecībā uz:
sviras rādītāju, par kuru tos iesniedz līdz 2020. gada 28. jūnijam;
92.a un 92.b pantā paredzētajiem pienākumiem, par kuriem tos iesniedz līdz 2020. gada 28. jūnijam;
pakļautību VSP riskiem, ko iesniedz līdz 2025. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
EBI novērtē Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 ( 35 ) noteikto pārskatu sniegšanas prasību izmaksas un ieguvumus saskaņā ar šo punktu un ziņo Komisijai par saviem konstatējumiem līdz 2020. gada 28. jūnijam. Minēto novērtējumu jo īpaši veic attiecībā mazām un nesarežģītām iestādēm. Minētajos nolūkos novērtējumā:
klasificē iestādes kategorijās, pamatojoties uz to lielumu, sarežģītību un darbības radītā riska raksturu un pakāpi;
novērtē pārskatu sniegšanas izmaksas, kas radušās katrai iestāžu kategorijai attiecīgajā laikposmā, lai izpildītu Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 izklāstītās pārskatu sniegšanas prasības, ņemot vērā šādus principus:
pārskatu sniegšanas izmaksas novērtē kā pārskatu sniegšanas izmaksu attiecību pret iestādes kopējām izmaksām attiecīgajā laikposmā;
pārskatu sniegšanas izmaksas ietver visus izdevumus, kas saistīti ar pārskatu sniegšanas sistēmu ieviešanu un regulāru darbību, tostarp izdevumus, ko rada personāls, IT sistēmas, juridiskie, grāmatvedības, revīzijas un konsultāciju pakalpojumi;
attiecīgais laikposms ir katrs gada periods, kurā iestādēm radušās pārskatu sniegšanas izmaksas, gatavojoties to pārskatu sniegšanas prasību izpildei, kuras noteiktas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014, un turpinot regulāri izmantot pārskatu sniegšanas sistēmas;
novērtē, vai pārskatu sniegšanas izmaksas, kas radušās katrai iestāžu kategorijai, bija samērīgas ar ieguvumiem, ko sniedz pārskatu sniegšanas prasības prudenciālās uzraudzības nolūkos;
novērtē, kādu ietekmi uz izmaksām un uzraudzības efektivitāti atstātu pārskatu sniegšanai piemērojamo prasību samazināšana; un
izstrādā ieteikumus par to, kā samazināt pārskatu sniegšanai piemērojamās prasības vismaz attiecībā uz mazām un nesarežģītām iestādēm, un šajā nolūkā EBI mērķis ir sasniegt gaidāmo vidējo izmaksu samazinājumu par vismaz 10 %, bet ideālā kārtā – par 20 %. EBI jo īpaši novērtē, vai:
šā panta 1. punkta g) apakšpunktā minētās pārskatu sniegšanas prasības mazām un nesarežģītām iestādēm varētu atcelt gadījumos, kad aktīvu apgrūtinājums nesasniedz konkrētu robežvērtību;
pārskatu sniegšanas regularitāte, kas paredzēta saskaņā ar 1. punkta a), c) un g) apakšpunktu, varētu tikt samazināta mazām un nesarežģītām iestādēm.
EBI minētajam novērtējumam pievieno 7. punktā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus.
Kompetentās iestādes apspriežas ar EBI par to, vai iestādēm, kas nav minētas 3. un 4. punktā, būtu jāsniedz finanšu informācija konsolidētā veidā saskaņā ar 3. punktu, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
attiecīgās iestādes vēl nesniedz pārskatus konsolidētā veidā;
uz attiecīgajām iestādēm attiecas grāmatvedības regulējums saskaņā ar Direktīvu 86/635/EEK;
finanšu pārskatu uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu visaptverošu priekšstatu par minēto iestāžu darbības riska profilu un sistēmiskajiem riskiem, ko tās rada finanšu sektoram vai reālajai ekonomikai, kā izklāstīts Regulā (ES) Nr. 1093/2010.
EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu formātus un veidnes, kas pirmajā daļā minētajām iestādēm jāizmanto norādītajiem mērķiem.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt otrajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
Kompetentās iestādes, noregulējuma iestādes un norīkotās iestādes, kad vien iespējams, izmanto datu apmaiņu, lai samazinātu pārskatu sniegšanai piemērojamās prasības. Piemēro Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas I nodaļas II iedaļā izklāstītos informācijas apmaiņas un dienesta noslēpuma noteikumus.
430.a pants
Īpaši pārskatu sniegšanas pienākumi
Iestādes savām kompetentajām iestādēm reizi gadā attiecībā uz katru valsts nekustamo īpašumu tirgu, kurā tām ir riska darījumi, paziņo šādus apkopotus datus:
zaudējumi, kas radušies riska darījumos, kuros iestāde mājokļa īpašumu ir atzinusi par nodrošinājumu, katrā gadījumā līdz mazākajai no vērtībām – ieķīlātajai vērtībai un 55 % no mājokļa īpašuma vērtības, ja vien attiecīgā gadījumā saskaņā ar 124. panta 9. punktu nav nolemts citādi;
kopējie zaudējumi, kas radušies riska darījumos, kuros iestāde mājokļa īpašumu ir atzinusi par nodrošinājumu, katrā gadījumā līdz mazākajai no vērtībām – ieķīlātajai vērtībai un 100 % no mājokļa īpašuma vērtības;
riska darījumu vērtība visiem nenokārtotajiem riska darījumiem, kuros iestāde mājokļa īpašumu ir atzinusi par nodrošinājumu, katrā gadījumā līdz mazākajai no vērtībām – ieķīlātajai vērtībai un 100 % no mājokļa īpašuma vērtības;
zaudējumi, kas radušies riska darījumos, kuros iestāde komerciālo nekustamo īpašumu ir atzinusi par nodrošinājumu, katrā gadījumā līdz mazākajai no vērtībām – ieķīlātajai vērtībai un 55 % no komerciālā nekustamā īpašuma vērtības, ja vien attiecīgajā gadījumā saskaņā ar 124. panta 9. punktu nav nolemts citādi;
kopējie zaudējumi, kas radušies riska darījumos, kuros iestāde komerciālo nekustamo īpašumu ir atzinusi par nodrošinājumu, katrā gadījumā līdz mazākajai no vērtībām – ieķīlātajai vērtībai un 100 % no komerciālā nekustamā īpašuma vērtības;
riska darījumu vērtība visiem nenokārtotajiem riska darījumiem, kuros iestāde komerciālo nekustamo īpašumu ir atzinusi par nodrošinājumu, katrā gadījumā līdz mazākajai no vērtībām – ieķīlātajai vērtībai un 100 % no komerciālā nekustamā īpašuma vērtības.
▼M17 —————
430.c pants
Priekšizpētes ziņojums par integrēto pārskatu sniegšanas sistēmu
Minētā priekšizpētes ziņojuma izstrādē EBI iesaista kompetentās iestādes, kā arī iestādes, kas ir atbildīgas par noguldījumu garantiju sistēmām un noregulējumu, un jo īpaši – ECBS. Ziņojumā ņem vērā ECBS iepriekš paveikto attiecībā uz integrētu datu vākšanu, un ziņojuma pamatā ir vispārēja izmaksu un ieguvumu analīze, kas aptver vismaz:
pārskatu par aktuālo datu skaitu un apjomu, ko kompetentās iestādes ievākušas, īstenojot savas pilnvaras, kā arī par šo datu izcelsmi un granularitāti;
ievācamo datu standarta vārdnīcas izstrādi, ko veic, lai labāk saskaņotu pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz pārskatu regulāras sniegšanas pienākumiem un lai izvairītos no liekiem informācijas pieprasījumiem;
apvienotas komitejas izveidi, kurā iesaistīta vismaz EBI un ECBS un kura paredzēta, lai izveidotu un īstenotu integrētu ziņojumu sniegšanas sistēmu;
integrētās datu ziņošanas sistēmas vajadzībām paredzēta tāda centrāla datu vākšanas punkta īstenojamību un iespējamo struktūru (tostarp prasības, ar ko nodrošina ievākto datu stingru konfidencialitāti, stingru autentificēšanu un sistēmas piekļuves tiesību pārvaldīšanu un kiberdrošību):
kurā ir centrāls datu reģistrs ar visiem statistikas datiem, noregulējuma datiem un prudenciālajiem datiem ar konkrētajai iestādei nepieciešamo granularitāti un iesniegšanas biežumu un kas tiek atjaunots nepieciešamos intervālos;
kuru kompetentās iestādes izmanto kā kontaktpunktu, kur tiek ievadīti, apstrādāti un apkopoti visi kompetento iestāžu datu pieprasījumi, kur pieprasījumi tiek piekārtoti jau savāktajiem ziņotajiem datiem un kur kompetentajām iestādēm tiek nodrošināta ātra piekļuve pieprasītajai informācijai;
kurš kompetentajām iestādēm nodrošina papildu atbalstu datu pieprasījumu nosūtīšanā iestādēm un pieprasītos datus ievada centrālajā datu reģistrā;
kurš koordinē informācijas un datu apmaiņu starp kompetentajām iestādēm; un
kurš ņem vērā pārējo kompetento iestāžu procedūras un procesus un iekļauj tos standartizētā sistēmā.
ASTOTĀ DAĻA
IESTĀŽU ATKLĀTĀ INFORMĀCIJA
I SADAĻA
VISPĀRĪGI PRINCIPI
431. pants
Informācijas atklāšanas prasības un politika
Informācijai, ko paredzēts atklāt saskaņā ar šo daļu, piemēro vismaz tikpat rūpīgu iekšējo pārbaudi, kāda tiek veikta par iestādes finanšu pārskatā iekļauto vadības ziņojumu.
Iestādēm ir izstrādātas arī politiskās nostādnes, lai pārbaudītu, ka to atklātā informācija tirgus dalībniekiem dod pietiekami plašu pārskatu par iestādes riska profilu. Ja iestādes konstatē, ka šajā daļā prasītā atklātā informācija tirgus dalībniekiem nedod pietiekami plašu pārskatu par iestādes riska profilu, tās publisko informāciju papildus tai, ko prasīts atklāt saskaņā ar šo daļu. Tomēr iestādēm tiek prasīts atklāt tikai tādu informāciju, kas ir būtiska, nevis aizsargājamu vai konfidenciālu informāciju, kā norādīts 432. pantā.
432. pants
Nebūtiska, aizsargājama vai konfidenciāla informācija
Atklājamo informāciju uzskata par būtisku, ja tās neatklāšana vai nepareizs izklāsts varētu mainīt vai ietekmēt tāda lietotāja novērtējumu vai lēmumu, kurš uz minēto informāciju pamatojas, lai pieņemtu ekonomiskus lēmumus.
EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu pieņem pamatnostādnes par to, kā iestādēm ir jāpiemēro būtiskums attiecībā uz II un III sadaļas informācijas atklāšanas prasībām.
Iestādes informāciju uzskata par aizsargājamu, ja šīs informācijas publiska atklāšana vājinātu to konkurētspēju. Aizsargājama informācija var ietvert tādu informāciju par produktiem vai sistēmām, kas padarītu iestādes ieguldījumus tajos mazvērtīgākus, ja informācija taptu zināma konkurentiem.
Informāciju uzskata par konfidenciālu, ja iestādēm attiecībās ar klientiem vai citiem darījumu partneriem ir pienākums nodrošināt šādas informācijas konfidencialitāti.
EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu pieņem pamatnostādnes par to, kā iestādēm ir jāpiemēro aizsardzība un konfidencialitāte attiecībā uz II un III sadaļas informācijas atklāšanas prasībām.
433. pants
Informācijas atklāšanas regularitāte un apjoms
Iestādes atklāj II un III sadaļā prasīto informāciju tādā veidā, kā noteikts šajā pantā un 433.a, 433.b, 433.c un 434. pantā.
Reizi gadā atklājamo informāciju EBI publicē savā tīmekļa vietnē tajā pašā dienā, kad iestādes publicē savus finanšu pārskatus, vai iespējami drīz pēc tam.
Reizi pusgadā un ceturksnī atklājamo informāciju EBI publicē savā tīmekļa vietnē tajā pašā dienā, kad iestādes attiecīgajā gadījumā publicē savus finanšu pārskatus par attiecīgo periodu, vai iespējami drīz pēc tam.
Jebkāda laika nobīde starp dienu, kad tiek publicēta šajā daļā prasītā atklājamā informācija, un dienu, kad tiek publicēti attiecīgie finanšu pārskati, ir samērīga, un katrā ziņā ar to netiek pārsniegts termiņš, ko noteikušas kompetentās iestādes, ievērojot Direktīvas 2013/36/ES 106. pantu.
433.a pants
Informācija, ko atklāj lielās iestādes
Lielās iestādes atklāj turpmāk minēto informāciju ar šādu regularitāti:
visu šajā daļā prasīto informāciju atklāj reizi gadā;
reizi pusgadā – informāciju, kas minēta:
437. panta a) punktā;
438. panta e) punktā;
439. panta e)–l) punktā;
440. pantā;
442. panta c), e), f) un g) punktā
444. panta e) punktā;
445. pantā;
448. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā;
449. panta j)–l) punktā;
451. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā;
451.a panta 3. punktā;
452. panta g) punktā;
453. panta f)–j) punktā;
455. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā;
449.a pantā;
449.b pantā;
Atkāpjoties no 1. punkta, lielās iestādes, kas nav G-SNI un kas nav biržā kotētās iestādes, atklāj turpmāk minēto informāciju ar šādu regularitāti:
visu šajā daļā prasīto informāciju atklāj reizi gadā;
šīs regulas 447. pantā norādītos galvenos rādītājus – reizi pusgadā.
433.b pants
Informācija, ko atklāj mazās un nesarežģītās iestādes
Mazās un nesarežģītās iestādes reizi gadā atklāj informāciju, kas minēta:
435. panta 1. punkta a), e) un f) apakšpunktā;
438. panta c), d) un da) punktā;
442. panta c) un d) punktā;
šīs regulas 447. pantā minētos galvenos rādītājus;
449.a pantā;
449.b pantā;
450. panta 1. punkta a)–d), h), i) un j) apakšpunktā.
433.c pants
Informācija, ko atklāj citas iestādes
Iestādes, uz kurām neattiecas 433.a vai 433.b pants, atklāj turpmāk minēto informāciju ar šādu regularitāti:
visu šajā daļā prasīto informāciju atklāj reizi gadā;
šīs regulas 447. pantā minētos galvenos rādītājus atklāj reizi pusgadā.
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, citas iestādes, kas nav biržā kotētās iestādes, reizi gadā atklāj šādu informāciju:
435. panta 1. punkta a), e) un f) apakšpunkts;
435. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkts;
437. panta a) punkts;
438. panta c), d) un da) punkts:
442. panta c) un d) punkts;
šīs regulas 447. pantā minētos galvenos rādītājus;
449.a pantā minēto informāciju;
449.b pantā minēto informāciju;
450. panta 1. punkta a)–d), h)–k) apakšpunkts;
434. pants
Informācijas atklāšanas līdzekļi
EBI nodrošina, ka tās tīmekļa vietnē atklātajā informācijā ir ietverti dati, kas ir identiski tiem, ko iestādes ir iesniegušas EBI. Iestādēm ir tiesības atkārtoti iesniegt EBI informāciju saskaņā ar 434.a pantā minētajiem tehniskajiem standartiem. EBI savā tīmekļa vietnē norāda datumu, kurā notikusi atkārtota iesniegšana.
EBI sagatavo un pastāvīgi atjaunina instrumentu, kas precizē informācijas atklāšanas veidņu un tabulu attiecināšanu uz uzraudzības pārskatu iesniegšanas veidnēm un tabulām. Attiecināšanas rīks ir publiski pieejams EBI tīmekļa vietnē.
Iestādes var turpināt publicēt atsevišķu dokumentu, kurā nodrošina tūlītēji pieejamu prudenciālās informācijas avotu minētās informācijas lietotājiem, vai atsevišķi nodalītu sadaļu, kas iekļauta iestāžu finanšu pārskatos vai finanšu ziņojumos vai ir tiem pievienota un satur prasīto informāciju, un minētie lietotāji to var viegli identificēt. Iestādes savā tīmekļa vietnē var iekļaut saiti uz EBI tīmekļa vietni, kurā centralizēti tiek publicēta prudenciālā informācija.
434.a pants
Vienoti atklājamās informācijas formāti
EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu vienotus informācijas atklāšanas formātus un informāciju par atkārtotas iesniegšanas politiku, un izstrādā IT risinājumus, tostarp instrukcijas, tās informācijas atklāšanai, kas prasīta II un III sadaļā.
Ar minētajiem vienotajiem atklājamās informācijas formātiem lietotājiem tiek nodota pietiekami visaptveroša un salīdzināma informācija, kas ļauj novērtēt iestāžu riska profilu un to atbilstības līmeni Pirmajā līdz Septītajā daļā sniegtajām prasībām. Lai veicinātu informācijas salīdzināmību, īstenošanas tehniskajos standartos cenšas saglabāt atklājamās informācijas formātu saskanību ar starptautiskajiem standartiem par atklājamo informāciju.
Attiecīgā gadījumā vienotie atklājamās informācijas formāti ir tabulas veidā.
EBI iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2025. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
434.b pants
Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā
Minētā informācija atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:
informācija ir iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 3. punktā, vai, ja tas prasīts Savienības tiesību aktos, mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4. punktā;
informācijai ir pievienoti šādi metadati:
visi nosaukumi iestādei, uz kuru informācija attiecas;
iestādes juridiskās personas identifikators, kā noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2859 7. panta 4. punkta b) apakšpunktu;
iestādes lielums pēc kategorijas, kā tas noteikts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punkta d) apakšpunktu;
informācijas veids, kā tas klasificēts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punkta c) apakšpunktu;
norāde uz to, vai informācija satur personas datus.
Lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 1. punktu iesniegtā informācija tiek efektīvi vākta un pārvaldīta, EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā precizē šādus elementus:
jebkādi citi informācijai pievienojamie metadati;
datu strukturēšana informācijā;
kāda informācija ir jāsniedz mašīnlasāmā formātā un kāds mašīnlasāmais formāts šādos gadījumos ir jāizmanto.
Šā punkta c) apakšpunkta izpildei EBI novērtē dažādu mašīnlasāmo formātu priekšrocības un trūkumus un veic atbilstošus izmēģinājumus uz vietas.
Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai.
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
434.c pants
Priekšizpētes ziņojums par to, kā izmanto informāciju, kuru sniegušas iestādes, kas nav mazas un nesarežģītas iestādes, lai EBI tīmekļa vietnē publicētu paplašinātu atklātās informācijas kopumu
EBI sagatavo ziņojumu par to, vai ir iespējams izmantot informāciju, kuru kompetentajām iestādēm saskaņā ar 430. pantu sniegušas iestādes, kas nav mazas un nesarežģītas iestādes, lai publicētu minēto informāciju savā tīmekļa vietnē, tādējādi mazinot šādu iestāžu informācijas atklāšanas slogu.
Minētajā ziņojumā ņem vērā EBI iepriekšējo darbu attiecībā uz integrētu datu vākšanu, tā pamatā ir vispārēja izmaksu un ieguvumu analīze, tostarp to izmaksu analīze, kuras radušās kompetentajām iestādēm, iestādēm un EBI, un tajā ņem vērā visas iespējamās tehniskās, operatīvās un juridiskās problēmas.
EBI minēto ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai līdz 2027. gada 10. jūlijam.
Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija attiecīgā gadījumā līdz 2031. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.
II SADAĻA
PĀRREDZAMĪBAS UN INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANAS TEHNISKIE KRITĒRIJI
435. pants
Informācijas atklāšana par riska pārvaldības mērķiem un politiku
Iestādes atklāj informāciju par saviem riska pārvaldības mērķiem un politiku attiecībā uz katru atsevišķu riska kategoriju, tostarp šajā sadaļā minētajiem riskiem. Atklāj šādu informāciju:
minēto riska kategoriju pārvaldības stratēģijas un procesus;
attiecīgās riska pārvaldības funkcijas struktūru un organizāciju, tostarp informāciju par tās pilnvarojuma pamatu, pilnvarām un pārskatatbildību saskaņā ar iestādes dibināšanas un reglamentējošajiem dokumentiem;
riska ziņošanas un riska mērīšanas sistēmu darbības jomu un būtību;
riska ierobežošanas un mazināšanas politiku, kā arī stratēģijas un procesus, ar ko uzrauga, lai riska ierobežošanas pozīcijas un riska mazinātāji joprojām būtu efektīvi;
vadības struktūras apstiprinātu paziņojumu par attiecīgās iestādes riska pārvaldības pasākumu atbilstību, ar kuru tiek apliecināts, ka ieviestās riska pārvaldības sistēmas atbilst iestādes profilam un stratēģijai;
riska ziņojuma kopsavilkumu, ko apstiprinājusi vadības struktūra, īsumā aprakstot attiecīgās iestādes vispārējo riska profilu, kurš saistīts ar uzņēmējdarbības stratēģiju; minētajā ziņojumā iekļauj:
galvenos koeficientus un rādītājus, kas ārējām ieinteresētajām personām sniedz vispusīgu skatījumu uz iestādes īstenoto riska pārvaldību, tostarp uz to, kā iestādes riska profils mijiedarbojas ar vadības struktūras noteikto riska toleranci;
informāciju par grupas iekšējiem darījumiem un darījumiem ar saistītajām pusēm, kas var būtiski ietekmēt konsolidētās grupas riska profilu.
Iestādes atklāj šādu informāciju par pārvaldības pasākumiem:
direktora amatu skaitu, kurus ieņem vadības struktūras locekļi;
darbā pieņemšanas politiku vadības struktūras locekļu atlasei un viņu faktiskās zināšanas, prasmes un kompetenci;
iestādes daudzveidības politiku attiecībā uz vadības struktūras locekļu atlasi, tās mērķus un visus attiecīgos uzdevumus, kas noteikti minētajā politikā, kā arī to, kādā mērā minētie mērķi un uzdevumi ir sasniegti;
vai iestāde ir vai nav izveidojusi atsevišķu riska komiteju un cik reižu šī riska komiteja ir tikusies;
tās informācijas plūsmas aprakstu, kāda attiecībā uz risku tiek nodota vadības struktūrai.
436. pants
Informācijas atklāšana par darbības jomu
Attiecībā uz šīs regulas darbības jomu iestādes atklāj šādu informāciju:
tās iestādes nosaukumu, kurai piemēro šo regulu;
informāciju par saskaņošanu starp konsolidētajiem finanšu pārskatiem, kas sagatavoti saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, un konsolidētajiem finanšu pārskatiem, kas sagatavoti saskaņā ar prasībām par regulatīvo konsolidāciju, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. un 3. iedaļu; minētajā informācijā par saskaņošanu izklāsta, kāda atšķirība konsolidācijā ir starp grāmatvedības un regulatīvo piemērošanas jomu, un juridiskās personas, kas iekļautas regulatīvajā konsolidācijas piemērošanas jomā, ja tā atšķiras no grāmatvedības konsolidācijas piemērošanas jomas; izklāstā par juridiskajām personām, kas iekļautas regulatīvajā konsolidācijas piemērošanas jomā, norāda regulatīvās konsolidācijas metodi, ja tā atšķiras no grāmatvedības konsolidācijas metodes, to, vai minētās juridiskās personas ir pilnīgi vai proporcionāli konsolidētas un vai līdzdalība minētajās juridiskajās personās ir atskaitīta no pašu kapitāla;
aktīvu un saistību sadalījumu konsolidētajos finanšu pārskatos, kas sagatavoti saskaņā ar regulatīvās konsolidācijas prasībām, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. un 3. iedaļu, kurš iedalīts pa riska veidiem, kā minēts šajā daļā;
informāciju par saskaņošanu, kurā noteikti galvenie iemesli atšķirībām starp uzskaites vērtības summām finanšu pārskatos saskaņā ar regulatīvo konsolidācijas piemērošanas jomu, kā noteikts Pirmās daļas II sadaļas 2. un 3. iedaļā, un starp riska darījumu vērtību, kas izmantota regulatīvām vajadzībām; minēto informāciju par saskaņošanu papildina ar kvalitatīvo informāciju par minētajiem galvenajiem atšķirību iemesliem;
attiecībā uz tirdzniecības portfeļa un netirdzniecības portfeļa riska darījumiem, kas koriģēti saskaņā ar 34. pantu un 105. pantu, – to elementu summu sadalījumu pa riska veidiem, kuri veido iestādes piesardzīgas vērtēšanas korekciju, un šo elementu kopskaitu pa tirdzniecības un netirdzniecības portfeļu pozīcijām;
jebkādus pašreizējus vai paredzamus būtiskus praktiskos vai juridiskos šķēršļus, kas traucē veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu starp mātesuzņēmumu un tā meitasuzņēmumiem;
kopvērtību, par kādu faktiskais pašu kapitāls ir mazāks nekā prasītais kapitāls visos meitasuzņēmumos, kas nav iekļauti konsolidācijā, un minēto meitasuzņēmumu nosaukumu vai nosaukumus;
attiecīgā gadījumā, kādu apstākļu dēļ ir izmantots 7. pantā minētais izņēmums vai 9. pantā minētā individuālas konsolidēšanas metode.
437. pants
Informācijas atklāšana par pašu kapitālu
Iestādes par pašu kapitālu atklāj šādu informāciju:
pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu, pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņu, otrā līmeņa kapitāla posteņu, kā arī saskaņā ar 32.–36., 56., 66. un 79. pantu iestādes pašu kapitālam piemēroto filtru un atskaitījumu pilnīgu saskaņošanu ar iestādes revidēto finanšu pārskatu bilanci;
iestādes emitēto pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentu galveno iezīmju aprakstu;
visus noteikumus un nosacījumus par visiem pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem;
atsevišķu informāciju par būtību un apmēriem saistībā ar:
katru prudenciālo filtru, kas piemērots, ievērojot 32.–35. pantu;
posteņiem, kas atskaitīti, ievērojot 36., 56. un 66. pantu;
posteņiem, kas nav atskaitīti, ievērojot 47., 48., 56., 66. un 79. pantu;
aprakstu par visiem ierobežojumiem, kas piemēroti pašu kapitāla aprēķināšanai saskaņā ar šo regulu, un par instrumentiem, prudenciālajiem filtriem un atskaitījumiem, kuriem piemēro minētos ierobežojumus;
vispusīgu skaidrojumu par kapitāla rādītāju aprēķināšanas pamatu, ja minētie kapitāla rādītāji ir aprēķināti, izmantojot pašu kapitāla elementus, kas noteikti citādāk, nekā noteikts šajā regulā.
437.a pants
Informācijas atklāšana par pašu kapitālu un atbilstīgām saistībām
Iestādes, kurām piemērojams 92.a vai 92.b pants, atklāj šādu informāciju par savu pašu kapitālu un atbilstīgām saistībām:
pašu kapitāla un atbilstīgo saistību sastāvu, to termiņus un galvenās pazīmes;
atbilstīgo saistību klasifikāciju kreditoru hierarhijā;
katras 72.b pantā norādīto atbilstīgo saistību instrumentu emisijas kopējo summu un to emisiju summu, kas iekļautas atbilstīgo saistību posteņos ar 72.b panta 3. un 4. punktā noteiktajiem ierobežojumiem;
regulas 72.a panta 2. punktā minēto izslēgto saistību kopējo summu.
438. pants
Informācijas atklāšana par pašu kapitāla prasībām un riska darījumu riska svērtajām vērtībām
Iestādes atklāj šādu informāciju saistībā ar savu atbilstību šīs regulas 92. pantam un prasībām, kas iekļautas Direktīvas 2013/36/ES 73. pantā un 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā:
kopsavilkumu par pieeju, kā iestāde novērtē sava iekšējā kapitāla pietiekamību pašreizējās un plānotās darbības nodrošināšanai;
to papildu pašu kapitāla prasību apjomu, kas pamatotas uz uzraudzības pārbaudes procesu, kā norādīts Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā, lai novērstu riskus, kas nav pārmērīgas sviras risks, un tā sastāvu;
pēc attiecīgās kompetentās iestādes pieprasījuma, rezultātu par iestādes iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu;
kopējo riska darījumu vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 3. punktu, un attiecīgās pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar 92. panta 2. punktu un kas attiecīgi jāsadala dažādās riska kategorijās vai riska darījumu klasēs, kā noteikts Trešajā daļā, un attiecīgā gadījumā skaidrojumu par to, kā pašu kapitāla un riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanu ietekmē rezultāti, ko iegūst, piemērojot kapitāla minimālās robežvērtības un neatskaitot posteņus no pašu kapitāla;
aprēķināšanas vajadzībām – kopējo riska darījumu vērtību pirms minimālās robežvērtības piemērošanas, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 4. punktu, un standartizēto kopējo riska darījumu vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 5. punktu un kas attiecīgi jāsadala pa dažādām riska kategorijām vai riska darījumu klasēm, kā noteikts Trešajā daļā, un attiecīgā gadījumā skaidrojumu par to, kā pašu kapitāla un riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanu ietekmē rezultāti, ko iegūst, piemērojot kapitāla minimālās robežvērtības un neatskaitot posteņus no pašu kapitāla;
bilances un ārpusbilances riska darījumus, riska darījumu riska svērtās vērtības un saistītos paredzamos zaudējumus katrai 153. panta 5. punkta 1. tabulā norādītajai specializētās kreditēšanas kategorijai, un bilances un ārpusbilances riska darījumus un riska darījumu riska svērtās vērtības 133. panta 3.–6. punktā un 495.a panta 3. punktā norādītajām kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijām;
riska darījuma vērtību un riska darījumu riska svērto vērtību pašu kapitāla instrumentiem, ko tur apdrošināšanas uzņēmums, pārapdrošināšanas uzņēmums vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība un ko iestāde neatskaita no sava pašu kapitāla saskaņā ar 49. pantu, aprēķinot savas kapitāla prasības individuāli, subkonsolidēti vai konsolidēti;
finanšu konglomerāta papildu pašu kapitāla prasību un kapitāla pietiekamības rādītāju, ko aprēķina saskaņā ar Direktīvas 2002/87/EK 6. pantu un minētās direktīvas I pielikumu, ja piemēro minētajā pielikumā norādīto 1. vai 2. metodi;
riska darījumu riska svērto vērtību atšķirības kārtējā informācijas atklāšanas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo informācijas atklāšanas periodu, kas radušās iekšējo modeļu izmantošanas dēļ, tostarp aprakstu par galvenajiem faktoriem, kas ietekmējuši minēto atšķirību rašanos.
439. pants
Informācijas atklāšana par riska darījumiem ar darījumu partnera kredītrisku
Iestādes attiecībā uz saviem riska darījumiem ar darījumu partnera kredītrisku, kā minēts Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļā, atklāj šādu informāciju:
aprakstu par metodiku, kas izmantota, lai piešķirtu iekšējo kapitālu un kredītlimitus darījumu partnera kredītriska darījumiem, tostarp par metodēm, ko izmanto, lai minētos limitus piešķirtu centrālo darījumu partneru riska darījumiem;
aprakstu par politiku, kas attiecas uz garantijām un citiem kredītriska mazināšanas pasākumiem, piemēram, attiecībā uz nodrošinājuma piesaisti un kredītrezervju izveidi;
aprakstu par politiku, kas attiecas uz 291. pantā definēto vispārējo korelācijas risku un specifisko korelācijas risku;
nodrošinājuma summu, kas iestādei jānodrošina, ja tās kredītreitings tiek pazemināts;
nošķirtā un nenošķirtā saņemtā un izsniegtā nodrošinājuma summu katram nodrošinājuma veidam, kas sīkāk sadalīts kā nodrošinājums, ko izmanto atvasināto instrumentu un vērtspapīru finansēšanas darījumiem;
attiecībā uz atvasināto instrumentu darījumiem riska darījumu vērtības pirms un pēc kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas, kas noteiktas Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 3.–6. iedaļā, atkarībā no tā, kura metode ir piemērojama, un saistītās riska darījumu vērtības, kas sadalītas pēc piemērojamās metodes;
attiecībā uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem riska darījumu vērtības pirms un pēc kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas, kas noteiktas Trešās daļas II sadaļas 4. un 6. nodaļā, atkarībā no tā, kura metode ir izmantota, un saistītās riska darījumu vērtības, kas sadalītas pēc piemērojamās metodes;
riska darījumu vērtības pēc kredītriska mazināšanas piemērošanas un ar to saistītos riska darījumus attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas kapitāla prasībām atsevišķi katrai metodei, kā izklāstīts Trešās daļas VI sadaļā;
vērtību, kāda ir riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, un ar to saistītos riska darījumus Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 9. iedaļas piemērošanas jomas ietvaros, norādot atsevišķi atbilstīgus un neatbilstīgus centrālos darījumu partnerus, un sadalot pa riska darījumu veidiem;
kredītu atvasināto instrumentu darījumu nosacītās summas un patieso vērtību; kredītu atvasināto instrumentu darījumus sadala pēc produktu veida; katrā produktu veidā kredītu atvasināto instrumentu darījumus tālāk sadala pēc nopirktās un pārdotās kredītaizsardzības;
alfas aplēsi, ja iestāde ir saņēmusi kompetento iestāžu atļauju izmantot savu alfas aplēsi saskaņā ar 284. panta 9. punktu;
atsevišķi sniedz 444. panta e) punktā un 452. panta g) punktā norādīto atklājamo informāciju;
iestādēm, kas izmanto Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 4. un 5. iedaļā izklāstītās metodes, savu bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar 273.a panta attiecīgi 1. vai 2. punktu.
Ja dalībvalsts centrālā banka sniedz likviditātes palīdzību nodrošinājuma mijmaiņas darījumu veidā, kompetentā iestāde var atbrīvot iestādes no pirmās daļas d) un e) punkta prasībām, ja minētā kompetentā iestāde uzskata, ka tur minētās informācijas sniegšana varētu atklāt, ka ir tikusi sniegta ārkārtas likviditātes palīdzība. Šajā nolūkā kompetentā iestāde nosaka attiecīgas robežvērtības un objektīvus kritērijus.
440. pants
Informācijas atklāšana par pretcikliskajām kapitāla rezervēm
Iestādes saistībā ar savu atbilstību Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 4. nodaļā minētajai prasībai par pretcikliskajām kapitāla rezervēm atklāj šādu informāciju:
riska darījumu vērtību un riska darījumu riska svērto vērtību ģeogrāfisko iedalījumu iestādes kredītriska darījumiem, ko izmanto kā pamatu pretciklisko kapitāla rezervju aprēķināšanai;
iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju summu.
441. pants
Informācijas atklāšana par globālas sistēmiskas nozīmes rādītājiem
G-SNI reizi gadā atklāj informāciju par rādītāju vērtībām, ko izmanto, lai noteiktu šo iestāžu vērtējumu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. pantā minēto identifikācijas metodiku.
442. pants
Informācijas atklāšana par riska darījumiem ar kredītrisku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku
Iestādes attiecībā uz saviem riska darījumiem ar kredītrisku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku atklāj šādu informāciju:
darbības jomu un definīcijas, ko tās uzskaites vajadzībām piemēro jēdzieniem “kavēts” un “ar samazinātu vērtību”, un atšķirības, ja tādas pastāv, starp definīcijām “kavēts” un “saistību neizpildīšana” uzskaites un regulatīvām vajadzībām;
aprakstu par pieejām un metodēm, kas izmantotas specifisko un vispārējo kredītriska korekciju noteikšanai;
informāciju par ieņēmumus nesošo, ieņēmumus nenesošo un neveikto aizdevumu riska darījumu, parāda vērtspapīru un ārpusbilances riska darījumu summu un kvalitāti, tostarp to attiecīgo uzkrāto vērtības pasliktināšanos, uzkrājumus un negatīvās patiesās vērtības izmaiņas kredītriska dēļ, kā arī saņemtā nodrošinājuma un finanšu garantiju summas;
analīzi par kavētu riska darījumu uzskaites ilgumu;
bruto uzskaites vērtību riska darījumiem, kuros netiek un kuros tiek pildītas saistības, uzkrātās specifiskās un vispārējās kredītriska korekcijas un uzkrātos norakstījumus, kas veikti attiecībā pret minētajiem riska darījumiem, un neto uzskaites vērtību, un to sadalījumu pēc ģeogrāfiskās teritorijas un nozares veida, un attiecībā uz aizdevumu riska darījumiem, parāda vērtspapīriem un ārpusbilances riska darījumiem;
jebkādas bruto summas izmaiņas bilances un ārpusbilances riska darījumos, kuros netiek pildītas saistības, tostarp sniedzot informāciju vismaz par minēto riska darījumu sākuma un beigu bilanci, bruto summu riska darījumiem, kuriem saistību neizpildes statuss ir mainīts uz saistību izpildes statusu vai kam piemērota norakstīšana;
aizdevumu un parāda vērtspapīru sadalījumu pēc atlikušā termiņa.
443. pants
Informācijas atklāšana par apgrūtinātiem un neapgrūtinātiem aktīviem
Iestādes atklāj informāciju par saviem apgrūtinātajiem un neapgrūtinātajiem aktīviem. Minētajam nolūkam iestādes izmanto uzskaites vērtību katrai riska darījumu kategorijai, kas sīkāk sadalīta pēc aktīvu kvalitātes un apgrūtināto un neapgrūtināto aktīvu uzskaites vērtības kopējās summas. Atklājot informāciju par apgrūtinātiem un neapgrūtinātiem aktīviem, neatklāj ārkārtas likviditātes palīdzību, ko sniegušas centrālās bankas.
444. pants
Informācijas atklāšana par standartizētās pieejas izmantošanu
Iestādes, kuras riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, par katru 112. pantā norādīto riska darījumu kategoriju atklāj šādu informāciju:
norīkotu ĀKNI un eksporta kredīta aģentūru (turpmāk “EKA”) nosaukumus, kā arī ar minētajiem norīkojumiem saistīto izmaiņu iemeslus informācijas atklāšanas periodā;
riska darījumu kategorijas, kurās izmanto katru ĀKNI vai EKA;
aprakstu par procesu, ko izmanto, lai attiecinātu emitenta un emisijas kredītreitingus uz citiem posteņiem, kuri nav iekļauti tirdzniecības portfelī;
katras norīkotas ĀKNI vai EKA piešķirtā ārējā reitinga sasaisti ar riska pakāpēm, kas atbilst Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā paredzētajām kredītkvalitātes pakāpēm, ņemot vērā, ka šī informācija nav jāatklāj, ja iestāde atbilst EBI publicētajai standarta sasaistei;
pa riska darījumu kategorijām iedalītas riska darījuma vērtības un riska darījuma vērtības pēc kredītriska mazināšanas, kas saistītas ar katru kredītkvalitātes pakāpi, kura paredzēta Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā, kā arī riska darījuma vērtības, kas atskaitītas no pašu kapitāla.
445. pants
Informācijas atklāšana par riska darījumiem ar tirgus risku saskaņā ar standartizēto pieeju
Iestādes, kas savas pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar Trešās daļas IV sadaļas 1.a nodaļu, atklāj savas kopējās pašu kapitāla prasības, pašu kapitāla prasības attiecībā uz metodi, kas saistīta ar jutīgumu, saistību neizpildes riska kapitāla prasības un pašu kapitāla prasības attiecībā uz atlikušajiem riskiem. Informāciju, ko atklāj par pašu kapitāla prasībām pasākumiem attiecībā uz metodi, kas saistīta ar jutīgumu, un saistību neizpildes risku, iedala attiecībā uz šādiem instrumentiem:
finanšu instrumenti, kas nav tirdzniecības portfelī turēti vērtspapīrošanas instrumenti, sadalot pa riska klasēm un atsevišķi identificējot pašu kapitāla prasības attiecībā uz saistību neizpildes risku;
vērtspapīrošanas instrumenti, kas nav turēti alternatīvā korelācijas tirdzniecības portfelī, atsevišķi identificējot pašu kapitāla prasības kredītriska starpības riskam un pašu kapitāla prasības saistību neizpildes riskam;
vērtspapīrošanas instrumenti, kas ir turēti alternatīvā korelācijas tirdzniecības portfelī, atsevišķi identificējot pašu kapitāla prasības kredītriska starpības riskam un pašu kapitāla prasības saistību neizpildes riskam.
445.a pants
Informācijas atklāšana par CVA risku
Iestādes, uz kurām attiecas CVA riska pašu kapitāla prasības, atklāj šādu informāciju:
pārskatu par procesiem, ar kuriem tās identificē, mēra, ierobežo un uzrauga savu CVA risku;
to, vai iestādes atbilst visiem 273.a panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem; ja minētie nosacījumi ir izpildīti, – to, vai iestādes ir izvēlējušās aprēķināt CVA riska pašu kapitāla prasības, izmantojot 385. pantā izklāstīto vienkāršoto pieeju; ja iestādes ir izvēlējušās aprēķināt CVA riska pašu kapitāla prasības, izmantojot vienkāršoto pieeju, – CVA riska pašu kapitāla prasības saskaņā ar minēto pieeju;
to darījumu partneru kopskaitu, attiecībā uz kuriem izmanto standartizēto pieeju, sadalījumā pa darījumu partneru veidiem.
Iestādes, kas izmanto 383. pantā noteikto standartizēto pieeju, lai aprēķinātu CVA riska pašu kapitāla prasības, papildus šā panta 1. punktā minētajai informācijai atklāj šādu informāciju:
to iekšējās CVA riska pārvaldības funkcijas un pārvaldības struktūru un organizāciju;
to kopējās CVA riska pašu kapitāla prasības saskaņā ar standartizēto pieeju sadalījumā pa riska klasēm;
pārskatu par atbilstošajām riska ierobežošanas pozīcijām, kas izmantotas minētajā aprēķinā, sadalījumā pa instrumentu veidiem, kā noteikts 386. panta 2. punktā.
Iestādes, kas izmanto 384. pantā noteikto standartizēto pieeju, lai aprēķinātu CVA riska pašu kapitāla prasības, papildus šā panta 1. punktā minētajai informācijai atklāj šādu informāciju:
to kopējās CVA riska pašu kapitāla prasības saskaņā ar pamatpieeju un sastāvdaļas BACVAtotal un BACVAcsr-hedged ;
pārskatu par atbilstošajām riska ierobežošanas pozīcijām, kas izmantotas minētajā aprēķinā, sadalījumā pa instrumentu veidiem, kā noteikts 386. panta 3. punktā.
446. pants
Informācijas atklāšana par operacionālo risku
Iestādes atklāj šādu informāciju:
operacionālā riska pārvaldības satvara galvenās iezīmes un elementus;
to pašu kapitāla prasību operacionālajam riskam, kas ir vienāda ar uzņēmējdarbības rādītāja sastāvdaļu, kuras aprēķināta saskaņā ar 313. pantu;
uzņēmējdarbības rādītāju, kas aprēķināts saskaņā ar 314. panta 1. punktu, un katra uzņēmējdarbības rādītāja sastāvdaļu un to apakšsastāvdaļu summas par katru no trim gadiem, kas ir būtiski uzņēmējdarbības rādītāja aprēķināšanai;
uzņēmējdarbības rādītāju samazinājuma summu attiecībā uz katru izslēgšanu no uzņēmējdarbības rādītāja saskaņā ar 315. panta 2. punktu, kā arī attiecīgos šādas izslēgšanas pamatojumus.
Iestādes, kas savus gada operacionālā riska zaudējumus aprēķina saskaņā ar 316. panta 1. punktu, papildus šā panta 1. punktā minētajai informācijai atklāj šādu informāciju:
savus gada operacionālā riska zaudējumus par katru no pēdējiem 10 finanšu gadiem, aprēķinātus saskaņā ar 316. panta 1. punktu;
operacionālā riska ārkārtas notikumu skaitu un attiecīgās operacionālā riska zaudējumu neto kopsummas, kas tika izslēgtas no gada operacionālā riska zaudējumu aprēķina saskaņā ar 320. panta 1. punktu, par katru no pēdējiem 10 finanšu gadiem un attiecīgos minēto izslēgšanas gadījumu pamatojumus.
447. pants
Informācijas atklāšana par galvenajiem rādītājiem
Iestādes tabulas formā norāda šādus galvenos rādītājus:
sava pašu kapitāla sastāvu un uz risku balstītus kapitāla rādītājus, kas aprēķināti saskaņā ar 92. panta 2. punktu;
attiecīgā gadījumā uz risku balstītus kapitāla rādītājus, kas aprēķināti saskaņā ar 92. panta 2. punktu, kopējās riska darījumu vērtības vietā izmantojot kopējo riska darījumu vērtību pirms minimālās robežvērtības piemērošanas;
kopējo riska darījumu vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 3. punktu, vai attiecīgā gadījumā kopējo riska darījumu vērtību pirms minimālās robežvērtības piemērošanas, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 4. punktu;
attiecīgā gadījumā papildu pašu kapitāla summu un sastāvu, kas iestādēm ir jātur saskaņā ar Direktīvas 2013/36/EK 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu;
apvienoto rezervju prasību, kas iestādēm ir jātur saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 4. nodaļu;
savu sviras rādītāju un kopējās riska darījumu vērtības mēru, kas aprēķināts saskaņā ar 429. pantu;
šādu informāciju saistībā ar savu likviditātes seguma koeficientu, kas aprēķināts saskaņā ar 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu:
attiecīgā gadījumā sava likviditātes seguma koeficienta vidējo rādītāju vai vidējos rādītājus katram attiecīgajam informācijas atklāšanas perioda ceturksnim, pamatojoties uz mēneša beigās veiktajiem novērojumiem iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā;
attiecīgā gadījumā vidējo rādītāju vai vidējos rādītājus likvīdajiem aktīviem kopumā, kuri, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, ir iekļauti likviditātes rezervē un kuriem ir piemēroti attiecīgie diskonti, katram attiecīgajam informācijas atklāšanas perioda ceturksnim, pamatojoties uz mēneša beigās veiktajiem novērojumiem iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā;
savu likviditātes izejošo naudas plūsmu, ienākošo naudas plūsmu un neto likviditātes izejošo naudas plūsmu vidējos rādītājus, kas aprēķināti, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, katram attiecīgajam informācijas atklāšanas perioda ceturksnim, pamatojoties uz mēneša beigās veiktajiem novērojumiem iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā;
šādu informāciju saistībā ar savu neto stabila finansējuma prasību, kas aprēķināta saskaņā ar Sestās daļas IV sadaļu:
neto stabila finansējuma rādītāju katra attiecīgā informācijas atklāšanas perioda ceturkšņa beigās;
pieejamo stabilo finansējumu katra attiecīgā informācijas atklāšanas perioda ceturkšņa beigās;
nepieciešamo stabilo finansējumu katra attiecīgā informācijas atklāšanas perioda ceturkšņa beigās;
pašu kapitāla un atbilstīgo saistību rādītājus un to sastāvdaļas, skaitītāju un saucēju, kas aprēķināti saskaņā ar 92.a un 92.b pantu un attiecīgā gadījumā sadalīti sīkāk katras noregulējuma grupas līmenī.
448. pants
Informācijas atklāšana par tirdzniecības portfelī neiekļautu pozīciju procentu likmju riska darījumiem
Sākot no 2021. gada 28. jūnija, iestādes atklāj šādu kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par riskiem, kas rodas saistībā ar iespējamām procentu likmju izmaiņām un kas ietekmē gan pašu kapitāla ekonomisko vērtību, gan neto procentu ienākumu no to netirdzniecības portfeļa darbībām, kas norādītas Direktīvas 2013/36/ES 84. pantā un 98. panta 5. punktā:
pašu kapitāla ekonomiskās vērtības izmaiņas, kas aprēķinātas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 98. panta 5. punktā norādītajiem sešiem uzraudzības šoka scenārijiem attiecībā uz kārtējo un iepriekšējo informācijas atklāšanas periodu;
neto procentu ienākuma izmaiņas, kas aprēķinātas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 98. panta 5. punktā norādītajiem diviem uzraudzības šoka scenārijiem attiecībā uz kārtējo un iepriekšējo informācijas atklāšanas periodu;
aprakstu par galvenajiem modelēšanas un parametru pieņēmumiem, kas nav Direktīvas 2013/36/ES 98. panta 5.a punkta b) un c) apakšpunktā minētie un kas izmantoti, lai aprēķinātu pašu kapitāla ekonomiskās vērtības un neto procentu ienākuma izmaiņas, kā prasīts šā punkta a) un b) apakšpunktā;
skaidrojumu par šā punkta a) un b) apakšpunktā sniegto riska pasākumu nozīmību un par būtiskām izmaiņām minētajos riska pasākumos kopš iepriekšējā informācijas atklāšanas atsauces datuma;
aprakstu par to, kā iestādes definē, mēra, mazina un kontrolē procentu likmes risku, kas izriet no to netirdzniecības portfeļa darbībām, kompetento iestāžu pārskatīšanas vajadzībām saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 84. pantu, tostarp:
aprakstu par konkrētiem riska pasākumiem, ko iestādes izmanto, lai novērtētu izmaiņas sava pašu kapitāla ekonomiskajā vērtībā un savos neto procentu ienākumos;
aprakstu par galvenajiem modelēšanas un parametru pieņēmumiem, kas varētu atšķirties no vispārējiem Direktīvas 2013/36/ES 98. panta 5.a punktā minētajiem pieņēmumiem un kas izmantoti iestāžu iekšējās mērījumu sistēmās, lai aprēķinātu izmaiņas pašu kapitāla ekonomiskajā vērtībā un neto procentu ienākumos, kā arī pamatojumu minētajām atšķirībām;
aprakstu par procentu likmes šoka scenārijiem, ko iestādes izmanto procentu likmes risku aplēsēm;
atzinumu par ietekmi, kāda ir minēto procentu likmes risku ierobežošanai, tostarp iekšējai riska ierobežošanai, kas atbilst 106. panta 3. punkta prasībām;
izklāstu par to, cik bieži tiek veikta procentu likmes riska novērtēšana;
aprakstu par vispārējo riska pārvaldību un minēto risku mazināšanas stratēģijām;
vidējo un ilgāko pārcenošanas termiņu, kas noteikts beztermiņa noguldījumiem.
449. pants
Informācijas atklāšana par vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumiem
Iestādes, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina atbilstīgi Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļai vai pašu kapitāla prasībām saskaņā ar 337. vai 338. pantu, atsevišķi atklāj šādu informāciju par savām darbībām ar tirdzniecības portfeļiem un netirdzniecības portfeļiem:
iestādes vērtspapīrošanas un atkārtotas vērtspapīrošanas darbību aprakstu, tostarp tās riska pārvaldības un ieguldījumu mērķus saistībā ar minētajām darbībām, tās lomu vērtspapīrošanas un atkārtotas vērtspapīrošanas darbībās, to, vai iestāde izmanto vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu (VPS), kā definēts 242. panta 10. punktā, un to, kādā apjomā iestāde izmanto vērtspapīrošanas darījumus, lai pārvestu vērtspapīroto riska darījumu kredītrisku uz trešām personām, un – attiecīgā gadījumā – atsevišķu aprakstu par iestādes sintētiskās vērtspapīrošanas riska pārvešanas politiku;
kādiem riskiem iestāde ir pakļauta, veicot savas vērtspapīrošanas un atkārtotas vērtspapīrošanas darbības, pēc attiecīgo vērtspapīrošanas pozīciju prioritātes, nošķirot pozīcijas, kuras ir un kuras nav VPS vērtspapīrošanas pozīcijas, un:
risku, kas saglabājas pašu iniciētajos darījumos;
risku, kas radies saistībā ar darījumiem, kuru iniciators ir trešā persona;
riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanas pieejas, ko iestāde piemēro savām vērtspapīrošanas darbībām, tostarp arī visu vērtspapīrošanas pozīciju veidus, uz kurām attiecas katra pieeja, nošķirot pozīcijas, kuras ir un kuras nav VPS vērtspapīrošanas pozīcijas;
to SSPE uzskaitījumu, kuras atbilst jebkurai no turpmāk minētajām kategorijām, sniedzot minēto SSPE riska darījumu veidu aprakstu, tostarp attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumiem:
SSPE, kas iegādājas iestāžu iniciētos riska darījumus;
SSPE, ko sponsorē iestādes;
SSPE un citas juridiskās personas, kurām iestādes sniedz ar vērtspapīrošanu saistītus pakalpojumus, piemēram, konsultācijas, aktīvu apkalpošanas vai pārvaldības pakalpojumus;
SSPE, kas iekļautas iestādes konsolidācijas regulatīvajā piemērošanas jomā;
visu to juridisko personu uzskaitījumu, attiecībā uz kurām iestādes ir atklājušas informāciju, ka ir sniegušas atbalstu saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu;
to juridisko personu uzskaitījumu, kas ir saistītas ar iestādi un kas iegulda iestāžu iniciētajā vērtspapīrošanā vai vērtspapīrošanas pozīcijās, kuras izdevušas SSPE, ko sponsorē iestādes;
kopsavilkumu par iestādes grāmatvedības politiku attiecībā uz vērtspapīrošanas darbību, tostarp attiecīgā gadījumā vērtspapīrošanas un atkārtotas vērtspapīrošanas pozīciju nošķīrumu;
vērtspapīrošanai izmantoto ĀKNI nosaukumus un riska darījumu veidus, kuriem ir izmantota katra aģentūra;
attiecīgā gadījumā, iekšējā novērtējuma pieejas aprakstu, kā noteikts Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļā, tostarp arī iekšējā novērtēšanas procesa struktūru un saikni starp attiecīgās ĀKNI iekšējo novērtēšanu un ārējiem reitingiem, kas sniegti saskaņā ar h) punktu, iekšējās novērtēšanas procesa kontroles mehānismus, tostarp arī neatkarības, pārskatatbildības un iekšējās novērtēšanas procesa pārskatīšanas iztirzājumu, riska darījumu veidus, kam piemēro iekšējās novērtēšanas procesu, un spriedzes faktorus, kurus izmanto, lai noteiktu kredīta kvalitātes uzlabojumu līmeņus;
atsevišķi par tirdzniecības portfeli un netirdzniecības portfeli – uzskaites vērtību vērtspapīrošanas riska darījumiem, tostarp informāciju par to, vai iestādes ir nodevušas nozīmīgu saistīto kredītrisku saskaņā ar 244. un 245. pantu, un attiecībā uz ko iestādes darbojas kā iniciators, sponsors vai ieguldītājs; minēto informāciju norāda atsevišķi par tradicionālajiem un sintētiskajiem vērtspapīrošanas darījumiem, un atsevišķi par darījumiem, kas ir un kas nav VSP vērtspapīrošanas darījumi, iedalot pa vērtspapīrošanas riska darījumu veidiem;
par darbībām ar netirdzniecības portfeli sniedz šādu informāciju:
vērtspapīrošanas pozīciju kopsummu, ja iestādes darbojas kā iniciators vai sponsors, un ar tām saistītos riska svērtos aktīvus un kapitāla prasības uzskaitījumā pa regulatīvajām pieejām, tostarp riska darījumus, kas atskaitīti no pašu kapitāla vai kam aprēķināta riska pakāpe 1 250 % apmērā un ko iedala tradicionālajos un sintētiskajos vērtspapīrošanas darījumos, kā arī vērtspapīrošanas un atkārtotas vērtspapīrošanas riska darījumos – atsevišķi pa pozīcijām, kas ir un kas nav VSP vērtspapīrošanas pozīcijas, un sīkāk iedalot pamatota daudzuma riska pakāpju vai kapitāla prasību diapazonos un pēc pieejas, kas izmantota kapitāla prasību aprēķināšanai;
vērtspapīrošanas pozīciju kopsummu, ja iestādes darbojas kā ieguldītājs, un ar tām saistītos riska svērtos aktīvus un kapitāla prasības uzskaitījumā pa regulatīvajām pieejām, tostarp riska darījumus, kas atskaitīti no pašu kapitāla vai kam aprēķināta riska pakāpe 1 250 % apmērā un ko iedala tradicionālajos un sintētiskajos vērtspapīrošanas darījumos, vērtspapīrošanas un atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijās un pozīcijās, kuras ir un kuras nav VSP vērstpapīrošanas pozīcijas, un sīkāk iedalot pamatota daudzuma riska pakāpju vai kapitāla prasību diapazonos un pēc pieejas, kas izmantota kapitāla prasību aprēķināšanai;
riska darījumiem, ko iestāde vērtspapīro – apjomu riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības, un apjomu specifiskajām kredītriska korekcijām, ko iestāde veikusi kārtējā periodā, iedalot tos pa riska darījumu veidiem.
449.a pants
Informācijas atklāšana par vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem (VSP riskiem)
Šā panta 1. punkta nolūkos iestādes atklāj informāciju par VSP riskiem, tostarp:
riska darījumu ar fosilās degvielas nozares sabiedrībām kopējo vērtību;
to, kā iestādes integrē apzinātos VSP riskus savā uzņēmējdarbības stratēģijā un procesos, kā arī pārvaldībā un riska pārvaldībā.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
449.b
Informācijas atklāšana par kopējiem riska darījumiem ar ēnu banku sistēmas struktūrām
Iestādes atklāj informāciju par to kopējiem riska darījumiem ar ēnu banku sistēmas struktūrām, kā minēts 394. panta 2. punkta otrajā daļā.
450. pants
Informācijas atklāšana par atalgojuma politiku
Iestāde atklāj šādu informāciju par iestādes atalgojuma politiku un praksi attiecībā uz tām darbinieku kategorijām, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu, atklāj šādu informāciju:
informāciju par lēmumu pieņemšanas procedūru atalgojuma politikas noteikšanai, kā arī par finanšu gada laikā galvenās atalgojumu pārraugošās struktūras noturēto sanāksmju skaitu, tostarp, attiecīgā gadījumā, informāciju par atalgojuma komitejas sastāvu un pilnvarām, par ārējo konsultantu, kura pakalpojumi izmantoti atalgojuma politikas noteikšanai, un nozīmīgo ieinteresēto pušu lomu;
informāciju par to, kāda saikne ir starp darbinieku atalgojumu un viņu darbības rezultātiem;
vissvarīgākās atalgojuma sistēmas izstrādes iezīmes, tostarp informāciju par darbības rezultātu novērtēšanas kritērijiem un riska korekcijām, atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas politiku un neatsaucamo tiesību piešķiršanas kritērijiem;
attiecības starp atalgojuma fiksēto un mainīgo daļu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 1. punkta g) apakšpunktu;
informāciju par darbības rezultātu kritērijiem, pamatojoties uz kuriem iegūst tiesības uz akcijām, izvēles līgumiem vai atalgojuma mainīgās daļas lielumiem;
galvenos parametrus un loģisko pamatojumu jebkādai atalgojuma mainīgās daļas shēmai un jebkādiem ar naudu nesaistītiem atalgojuma elementiem;
apkopotus skaitliskos datus par atalgojumu, sadalījumā pa darbības veidiem;
apkopotus skaitliskos datus par atalgojumu, sadalījumā starp augstāko vadību un tiem darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu, norādot:
piešķirtā atalgojuma apmēru finanšu gadā, atsevišķi norādot atalgojuma nemainīgo daļu, tostarp nemainīgās daļas komponentu aprakstu, un atalgojuma mainīgo daļu, kā arī saņēmēju skaitu;
piešķirtā atalgojuma mainīgās daļas apmēru un veidu, atsevišķi norādot atalgojumu naudā, akcijās, ar akcijām saistītos instrumentos un citos veidos, kā arī atsevišķi iedalot avansā veiktu maksājuma daļu un atliktā maksājuma daļu;
atliktā atalgojuma apmēru, kas piešķirts par iepriekšējiem darbības periodiem, atsevišķi norādot apmēru, uz kuru tiks iegūtas neatsaucamas tiesības finanšu gadā, un apmēru, uz kuru tiks iegūtas neatsaucamas tiesības turpmākajos gados;
atliktā atalgojuma apmēru, uz kuru tiks iegūtas neatsaucamas tiesības finanšu gadā, kas ir izmaksāts attiecīgajā finanšu gadā un kas ir samazināts, veicot darbības rezultātu korekcijas;
piešķirtās garantētās atalgojuma mainīgās daļas apmēru finanšu gadā un minēto piešķīrumu saņēmēju skaitu;
iepriekšējos periodos piešķirtās atlīdzības par darba attiecību izbeigšanu, kas tika izmaksātas finanšu gadā;
atlīdzības par darba attiecību izbeigšanu apmērus, kas piešķirti finanšu gadā, atsevišķi iedalot avansā veiktu maksājumu daļu un atlikto maksājumu daļu, minēto atlīdzību saņēmēju skaitu un lielāko atlīdzību, kas piešķirta vienai personai;
to personu skaitu, kas finanšu gadā atalgojumā saņēmušas EUR 1 miljonu vai vairāk, par atalgojumu starp EUR 1 miljonu un EUR 5 miljoniem, sadalot samaksas daļās EUR 500 000 apmērā, un atalgojumam EUR 5 miljonu apmērā un vairāk, sadalot samaksas daļās EUR 1 miljona apmērā;
pēc attiecīgās dalībvalsts vai kompetentās iestādes pieprasījuma – katra vadības struktūras vai augstākās vadības locekļa kopējā atalgojuma summu;
informāciju par to, vai iestāde izmanto Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 3. punktā noteikto atkāpi.
Šā punkta pirmās daļas k) punkta nolūkos – ja iestāde izmanto minēto atkāpi, tā norāda, vai tas tiek veikts, pamatojoties uz Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 3. punkta a) vai b) apakšpunktu. Iestāde arī norāda, attiecībā uz kādiem atalgojuma principiem tā piemēro atkāpi(-es), darbinieku skaitu, kam atkāpe(-s) tiek piemērota(-s), un darbinieku kopējo atalgojumu, atsevišķi norādot mainīgo atalgojuma daļu un nemainīgo atalgojuma daļu.
Iestādes ievēro šā panta prasības atbilstīgi to izmēram, iekšējai organizācijai un to darbību būtībai, jomai un sarežģītībai, un neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 ( 37 ).
451. pants
Informācijas atklāšana par sviras rādītāju
Iestādes, uz kurām attiecas Septītā daļa, attiecībā uz savu sviras rādītāju, kas aprēķināts saskaņā ar 429. pantu, un pārmērīga sviras riska pārvaldību atklāj šādu informāciju:
sviras rādītāju un to, kā iestāde ir piemērojusi 499. panta 2. punktu;
šīs regulas 429. panta 4. punktā minēto kopējās riska darījumu vērtības mēra sadalījumu, kā arī informācijas par kopējā riska darījumu vērtības mēra saskaņošanu ar attiecīgo atklāto informāciju, kas publicēta finanšu pārskatos;
attiecīgā gadījumā to riska darījumu summu, kas aprēķināta saskaņā ar 429. panta 8. punktu un 429.a panta 1. punktu, un koriģēto sviras rādītāju, kas aprēķināts saskaņā ar 429.a panta 7. punktu;
to procedūru aprakstu, kurus izmanto, lai pārvaldītu pārmērīgas sviras risku;
to faktoru aprakstu, kas ir ietekmējuši sviras rādītāju periodā, uz ko attiecas sviras rādītājs, par kuru atklāta informācija;
to papildu pašu kapitāla prasību apjomu, kas pamatotas uz uzraudzības pārbaudes procesu, kā norādīts Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā, lai novērstu pārmērīgas sviras risku, un tā sastāvu.
451.a pants
Informācijas atklāšana par likviditātes prasībām
Iestādes atklāj šādu informāciju saistībā ar savu likviditātes seguma rādītāju, kas aprēķināts saskaņā ar 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu:
attiecīgā gadījumā likviditātes seguma rādītāja vidējo rādītāju vai vidējos rādītājus katram attiecīgajam informācijas atklāšanas perioda ceturksnim, pamatojoties uz mēneša beigās veiktajiem novērojumiem iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā;
attiecīgā gadījumā vidējo rādītāju vai vidējos rādītājus likvīdajiem aktīviem kopumā, kuri, ievērojot 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, ir iekļauti likviditātes rezervē un kuriem ir piemēroti attiecīgie diskonti, katram attiecīgajam informācijas atklāšanas perioda ceturksnim, pamatojoties uz mēneša beigās veiktajiem novērojumiem iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā, un minēto likviditātes rezervju sastāva aprakstu;
savu likviditātes izejošo naudas plūsmu, ienākošo naudas plūsmu un neto likviditātes izejošo naudas plūsmu vidējos rādītājus, kas aprēķināti saskaņā ar 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu, katram attiecīgajam informācijas atklāšanas perioda ceturksnim, pamatojoties uz mēneša beigās veiktajiem novērojumiem iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā, un to sastāva aprakstu;
Iestādes atklāj šādu informāciju saistībā ar savu neto stabila finansējuma rādītāju, kas aprēķināts saskaņā ar Sestās daļas IV sadaļu:
neto stabila finansējuma rādītāja datus katra ceturkšņa beigās, kas aprēķināti saskaņā ar Sestās daļas IV sadaļas 2. nodaļu katram attiecīgā informācijas atklāšanas perioda ceturksnim;
pārskatu par pieejamā stabilā finansējuma summu, kas aprēķināts saskaņā ar Sestās daļas IV sadaļas 3. nodaļu;
pārskatu par nepieciešamā stabilā finansējuma summu, kas aprēķināts saskaņā ar Sestās daļas IV sadaļas 4. nodaļu.
451.b pants
Informācijas atklāšana par kriptoaktīvu riska darījumiem un saistītām darbībām
Iestādes atklāj šādu informāciju par kriptoaktīviem un kriptoaktīvu pakalpojumiem, kā arī par jebkādām citām ar kriptoaktīviem saistītām darbībām:
tiešo un netiešo riska darījumu vērtības saistībā ar kriptoaktīviem, tostarp neto riska darījumu bruto garo un īso pozīciju komponenti;
kopējā riska darījumu vērtība operacionālajam riskam;
kriptoaktīvu riska darījumu uzskaites klasifikācija;
apraksts par uzņēmējdarbību, kas saistīta ar kriptoaktīviem, un tās ietekmi uz iestādes riska profilu;
detalizēts apraksts par riska pārvaldības politiku, kas saistīta ar kriptoaktīvu riska darījumiem un kriptoaktīvu pakalpojumiem.
Šā punkta pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos iestādes sniedz detalizētāku informāciju par būtiskiem uzņēmējdarbības elementiem, tostarp par nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emisiju, kā arī par nozīmīgiem e-naudas žetoniem un par kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1114 60. un 61. pantu.
III SADAĻA
ATBILSTĪBAS PRASĪBAS ĪPAŠU INSTRUMENTU VAI METODOLOĢIJU IZMANTOŠANAI
452. pants
Informācijas atklāšana par IRB pieejas izmantošanu attiecībā uz kredītrisku
Iestādes, kas aprēķina riska darījumu riska svērto vērtību saskaņā ar IRB pieeju kredītriskiem, atklāj šādu informāciju:
kompetentās iestādes atļauju pieejas izmantošanai vai apstiprinātos pakāpeniskas pārejas noteikumus;
katrai 147. pantā norādītajai riska darījumu kategorijai – katras riska darījumu kategorijas kopējās riska darījuma vērtības procentuālo daļu, kurai piemēro standartizēto pieeju, kas noteikta Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā, vai IRB pieeju, kas noteikta Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļā, kā arī to riska darījumu kategorijas daļu, kurai piemēro ieviešanas plānu; ja iestādes ir saņēmušas atļauju izmantot pašu aplēstos LGD un korekcijas pakāpes riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai, tās atklāj atsevišķi katras riska darījumu kategorijas kopējās riska darījuma vērtības procentuālo daļu, kam piemērojama minētā atļauja;
reitingu sistēmu kontroles mehānismus dažādos modeļa izstrādes, kontroļu un izmaiņu posmos, kuros ir iekļauta informācija par:
saikni starp riska pārvaldības funkciju un iekšējās revīzijas funkciju;
reitingu sistēmas pārskatīšanu;
procedūru, ar ko nodrošina, lai funkcija, kuras uzdevums ir pārskatīt modeļus, būtu neatkarīga no funkcijām, kuras atbild par modeļu izstrādi;
procedūru, ar ko nodrošina to funkciju pārskatatbildību, kuras atbild par modeļu izstrādi un pārskatīšanu;
kredītriska modeļu izstrādē, apstiprināšanā un turpmākajās izmaiņās iesaistīto funkciju lomu;
attiecībā uz kredītriska modeļiem sagatavoto ziņojumu tvērumu un galveno saturu;
iekšējo reitingu procesa aprakstu pa riska darījumu kategorijām, tostarp tādu galveno modeļu skaitu, kurus izmanto attiecībā uz katru portfeli, un nelielu iztirzājumu par galvenajām atšķirībām starp viena portfeļa modeļiem, aptverot:
PD aplēsēm un validēšanai izmantotās definīcijas, metodes un datus, kuros ir ietverta informācija par to, kā zemas iespējamības saistību neizpildes portfeļiem tiek aplēsta PD, vai pastāv regulējumā noteikti minimālie lielumi un kādi faktori nosaka novērotās atšķirības starp PD un faktiskajiem saistību neizpildes rādītājiem vismaz pēdējos trīs periodos;
attiecīgā gadījumā LGD aplēsēm un validēšanai izmantotās definīcijas, metodes un datus, piemēram, metodes, ar ko aprēķina LGD, ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi, to, kā zemas iespējamības saistību neizpildes portfeļiem aprēķina LGD, un laika sprīdi starp saistību neizpildes notikumu un riska darījuma slēgšanu;
attiecīgā gadījumā korekcijas pakāpju aplēsēm un validēšanai izmantotās definīcijas, metodes un datus, tostarp pieņēmumus, kas tiek izmantoti šo mainīgo lielumu atvasināšanai;
attiecīgā gadījumā šādu informāciju par katru 147. pantā minēto riska darījumu kategoriju:
savus bruto bilances riska darījumus;
sava ārpusbilances riska darījuma vērtības pirms attiecīgās korekcijas pakāpes;
savus riska darījumus pēc attiecīgās korekcijas pakāpes un kredītriska mazināšanas paņēmienu piemērošanas;
visus modeļa parametrus vai ievaddatus, kas ir būtiski, lai izprastu riska pakāpes un no tām izrietošās riska darījumu vērtības, ko atklāj par tik daudzām parādnieku kategorijām (arī tiem, kuri nepilda saistības), lai varētu pamatoti diferencēt kredītrisku;
atsevišķi tām riska darījumu kategorijām, saistībā ar kurām iestādes ir saņēmušas atļauju izmantot savus LGD un korekcijas pakāpes riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai, un tiem riska darījumiem, attiecībā uz kuriem iestādes neizmanto šādas aplēses – vērtības, kas minētas i)–iv) punktā, ņemot vērā minēto atļauju;
iestāžu aplēses par PD salīdzinājumā ar faktisko saistību neizpildes rādītāju katrai riska darījumu kategorijai ilgākā periodā, atsevišķi atklājot informāciju par PD diapazonu, ārējā reitinga ekvivalentu, svērto vidējo PD un vidējo aritmētisko PD, parādnieku skaitu iepriekšējā gada beigās un pārskata gada beigās, parādnieku skaitu, kuri nepilda savas saistības, tostarp jauno parādnieku skaitu, kuri nepilda savas saistības, un gada vidējo iepriekšējo saistību neizpildes statistiku.
Šā panta b) punkta nolūkos iestādes izmanto 166. pantā definēto riska darījuma vērtību.
453. pants
Informācijas atklāšana par kredītriska mazināšanas metožu izmantošanu
Iestādes, kas izmanto kredītriska mazināšanas metodes, atklāj šādu informāciju:
svarīgākos politikas un procesu elementus, kurus piemēro bilances un ārpusbilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitam, un informāciju par to, kādā mērā iestādes izmanto savstarpējo prasījumu ieskaitu;
svarīgākos atbilstīga nodrošinājuma novērtēšanas un pārvaldīšanas politikas un procesu elementus;
to galveno nodrošinājuma veidu aprakstu, kurus iestāde pieņem, lai mazinātu kredītrisku;
attiecībā uz garantijām un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, ko izmanto kā kredītaizsardzību, – galvenos garantijas devēju un kredītu atvasināto instrumentu darījumu partneru veidus un to kredītspēju, ko izmanto kapitāla prasību samazināšanas nolūkos, izņemot instrumentus, ko izmanto kā daļu no sintētiskās vērtspapīrošanas struktūrām;
informāciju par tirgus riska vai kredītriska koncentrācijām pielietotajā kredītriska mazināšanā;
iestādēm, kas aprēķina riska darījumu riska svērto vērtību saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju, – kopējo riska darījuma vērtību, ko nesedz nekāda atbilstīga kredītaizsardzība, un kopējo riska darījuma vērtību, ko sedz atbilstīga kredītaizsardzība pēc svārstīguma korekciju piemērošanas; šajā punktā minēto informācijas atklāšanu veic, atsevišķi norādot aizdevumus un parāda vērtspapīrus un iekļaujot sadalījumu pa riska darījumiem, kam iestājusies saistību neizpilde;
attiecīgo korekcijas pakāpi un kredītriska mazināšanu, kas saistītas ar riska darījumu, un to, cik bieži piemēro kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi un bez tās;
iestādēm, kas aprēķina riska darījumu riska svērto vērtību saskaņā ar standartizēto pieeju, – bilances un ārpusbilances riska darījumu vērtību, norādot riska darījuma kategorijas pirms un pēc korekcijas pakāpes un jebkādu saistītu kredītriska mazināšanas paņēmienu piemērošanas;
iestādēm, kas aprēķina riska darījumu riska svērto vērtību saskaņā ar standartizēto pieeju, – riska darījumu riska svērto vērtību un attiecību starp minēto riska darījumu riska svērto vērtību un riska darījuma vērtību pēc tam, kad ir piemērota attiecīgā korekcijas pakāpe un ar riska darījumu saistītā kredītriska mazināšana; šajā punktā noteikto informācijas atklāšanu veic atsevišķi katrai riska darījumu kategorijai;
iestādēm, kas aprēķina riska darījumu riska svērto vērtību saskaņā ar IRB pieeju, – riska darījumu riska svērto vērtību pirms un pēc tam, kad ir atzīta kredītu atvasināto instrumentu kredītriska mazināšanas ietekme; ja iestādes ir saņēmušas atļauju izmantot savus LGD un korekcijas pakāpes riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai, tās šajā punktā noteikto informācijas atklāšanu veic atsevišķi katrai riska darījumu kategorijai, kurai piemērojama šī atļauja.
454. pants
Informācijas atklāšana par attīstītās mērīšanas pieeju izmantošanu attiecībā uz operacionālo risku
Iestādes, kuras, aprēķinot pašu kapitāla prasības attiecībā uz operacionālo risku, izmanto 321.–324. pantā noteiktās attīstītās mērīšanas pieejas, atklāj apdrošināšanu un citu riska pārvešanas mehānismu aprakstu, ko tās izmanto minētā riska mazināšanai.
455. pants
Iekšējo modeļu izmantojums tirgus riskam
Iestāde, kas izmanto 325.az pantā minētos iekšējos modeļus, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskam, atklāj šādu informāciju:
savus mērķus attiecībā uz tirdzniecības darbību veikšanu un procesus, kas ieviesti, lai identificētu, mērītu, uzraudzītu un kontrolētu tirgus risku;
politiku, kas minēta 104. panta 1. punktā, lai noteiktu, kura pozīcija jāiekļauj tirdzniecības portfelī;
vispārīgu aprakstu par to tirdzniecības nodaļu struktūru, uz kurām attiecas iekšējie modeļi, tostarp plašu nodaļas uzņēmējdarbības stratēģijas aprakstu par katru nodaļu, tajā atļautajiem instrumentiem un galvenajiem riska veidiem saistībā ar minēto nodaļu;
pārskatu par tirdzniecības portfeļa pozīcijām, uz kurām neattiecas iekšējie modeļi, tostarp vispārēju aprakstu par nodaļas struktūru un instrumentu veidiem, kas iekļauti nodaļās vai nodaļu kategorijās saskaņā ar 104.b pantu;
tirgus riska pārvaldības funkcijas un pārvaldības struktūru un organizāciju;
dažādu iekšējo modeļu darbības jomu, galvenās iezīmes un galvenās modelēšanas izvēles, ko izmanto, lai aprēķinātu riska darījumu vērtības galvenajiem konsolidētajā līmenī izmantotajiem modeļiem, un aprakstu par to, cik lielā mērā šie iekšējie modeļi atspoguļo konsolidētajā līmenī izmantotos modeļus, tostarp attiecīgā gadījumā plašu aprakstu par:
modelēšanas pieeju, ko izmanto, lai aprēķinātu 325.ba panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto sagaidāmo iztrūkumu, tostarp datu atjaunināšanas biežumu;
metodiku, ko izmanto, lai aprēķinātu 325.ba panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto spriedzes scenārija riska mēru, izņemot 325.bk panta 3. punktā paredzētās specifikācijas;
modelēšanas pieeju, ko izmanto, lai aprēķinātu 325.ba panta 2. punktā minēto saistību nepildīšanas riska kapitāla prasību, tostarp datu atjaunināšanas biežumu.
Iestādes apkopotā veidā par visām tirdzniecības nodaļām, uz kurām attiecas 325.az pantā minētie iekšējie modeļi, attiecīgā gadījumā atklāj šādas sastāvdaļas:
šādu elementu visjaunāko vērtību, kā arī augstāko, zemāko un vidējo vērtību par iepriekšējām 60 darba dienām:
neierobežotais sagaidāmā iztrūkuma mērs, kā minēts 325.bb panta 1. punktā;
neierobežotais sagaidāmā iztrūkuma mērs, kā minēts 325.bb panta 1. punktā, par katru regulatīvo vispārīgo riska faktoru kategoriju;
šādu elementu visjaunāko vērtību, kā arī vidējo vērtību par iepriekšējām 60 darba dienām:
sagaidāmā iztrūkuma riska mērs, kā minēts 325.bb panta 1. punktā;
spriedzes scenārija riska mērs, kā minēts 325.ba panta 1. punkta b) apakšpunktā;
pašu kapitāla prasība saistību neizpildes riskam, kā minēts 325.ba panta 2. punktā;
pašu kapitāla prasību summa, kā minēts 325.ba panta 3. punktā, tostarp visas formulas sastāvdaļas un piemērojamais reizinātāja koeficients;
atpakaļejošās pārbaudes pārsniegumu skaitu pēdējo 250 darba dienu laikā 99. procentilē, kā minēts 325.bf panta 6. punktā.
DEVĪTĀ DAĻA
DELEĢĒTIE UN ĪSTENOŠANAS AKTI
456. pants
Deleģētie akti
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 462. pantu attiecībā uz šādiem aspektiem:
precizējumi attiecībā uz 4., 5.., 142., 153., 192., 242., 272., 300., 381. un 411. pantā noteiktajām definīcijām, lai nodrošinātu šīs regulas vienotu piemērošanu;
precizējumi attiecībā uz 4., 5., 142., 153., 192., 242., 272., 300., 381. un 411. pantā noteiktajām definīcijām, lai, piemērojot šo regulu, ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos;
grozījumi 112. un 147. pantā minētajā riska darījumu kategoriju sarakstā, lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos;
šīs regulas 123. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 147. panta 5. punkta a) apakšpunktā, 153. panta 4. punktā un 162. panta 4. punktā minētā summa, lai ņemtu vērā inflācijas ietekmi;
regulas I un II pielikumā minētais ārpusbilances posteņu uzskaitījums un klasifikācija, lai ņemtu vērā notikumu attīstību finanšu tirgos;
▼M9 —————
grozījums pašu kapitāla prasībās, kā noteikts šīs regulas 301. līdz 311. pantā un Regulas (ES) 648/2012 50.a līdz 50.d pantā, lai ņemtu vērā tendences un grozījumus starptautiskajos standartos attiecībā uz riska darījumiem ar centrālo darījumu partneri;
precizējums attiecībā uz nosacījumiem, kas minēti 400. pantā paredzētajos atbrīvojumos;
šīs regulas 429. panta 2. punktā minētā sviras rādītāja kapitāla mēra un kopējās riska darījumu vērtības mēra grozījumi, lai izlabotu visas nepilnības, kas atklātas, pamatojoties uz 430. panta 1. punktā minētajiem pārskatiem, pirms sviras rādītājs iestādēm ir jāpublicē, kā noteikts 451. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
Astotās daļas II un III sadaļā noteikto informācijas atklāšanas prasību grozījumi, kuros ņemti vērā grozījumi un pilnveidojumi starptautiskajos standartos par informācijas atklāšanu.
EBI uzrauga kredīta vērtības korekcijas riskam izvirzāmās pašu kapitāla prasības un līdz 2015. gada 1. janvārim Komisijai iesniedz ziņojumu. Jo īpaši šajā ziņojumā izvērtē:
kredīta vērtības korekcijas (CVA) riska uztveršanu kā atsevišķu prasību vai kā tirgus riska ietvarā integrētu komponentu;
CVA riska kapitāla prasības darbības jomu, tostarp 482. pantā minēto izņēmumu.
atbilstošas riska ierobežošanas pozīcijas;
CVA riska pašu kapitāla prasību aprēķinu.
Pamatojoties uz minēto ziņojumu un ja rezultāti rāda, ka šāda rīcība ir nepieciešama, Komisija saskaņā ar 462. pantu arī tiek pilnvarota pieņemt deleģētu aktu, lai attiecībā uz minētajiem posteņiem grozītu 381. pantu, 382. panta 1. līdz 3. punktu, 383. līdz 386. pantu.
457. pants
Tehniski pielāgojumi un korekcijas
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 462. pantu, lai veiktu tehniskus pielāgojumus un korekcijas attiecībā uz nebūtiskiem elementiem turpmāk minētajos noteikumos ar mērķi ņemt vērā izmaiņas jaunos finanšu produktos vai darbībās, lai veiktu pielāgojumus, ņemot vērā izmaiņas pēc šīs regulas pieņemšanas citos Savienības tiesību aktos par finanšu pakalpojumiem un grāmatvedību, tostarp grāmatvedības standartos, pamatojoties uz Regulu Nr. (EK) 1606/2002:
kredītriska pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 111.–134. pantā un 143. līdz 191. pantā;
kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 193. līdz 241. pantu;
vērtspapīrošanas pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 242. līdz 270.a pantā;
darījuma partneru kredītrisku pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 272. līdz 311. pantā;
operacionālā riska pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 315. līdz 324. pantā;
tirgus riska pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 325. līdz 377. pantā;
norēķinu riska pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 378. un 379. pantā;
kredīta vērtības korekcijas riska pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 383., 384. un 386. pantā;
Otrā daļa un 430. pants vienīgi saistībā ar izmaiņām grāmatvedības standartos vai prasībās, ņemot vērā Savienības tiesību aktus.
458. pants
Dalībvalsts līmenī konstatētais makroprudenciālais vai sistēmiskais risks
Paziņojumam pievieno šādus dokumentus un attiecīgā gadījumā iekļauj attiecīgus kvantitatīvus vai kvalitatīvus pierādījumus par turpmāk minētajiem aspektiem:
izmaiņas makroprudenciālā vai sistēmiskā riska intensitātē;
iemesli, kāpēc šādas izmaiņas varētu apdraudēt finansiālo stabilitāti valsts līmenī vai reālo ekonomiku;
paskaidrojums, kāpēc iestāde uzskata, ka šīs regulas 124. un 164. pantā un Direktīvas 2013/36/ES 133. un 136. pantā noteiktie makroprudenciālie instrumenti būtu mazāk piemēroti un efektīvi minēto risku novēršanai nekā šā punkta d) apakšpunktā minētie valsts pasākumu projekti;
tādi valsts pasākumu projekti attiecībā uz iekšzemē atļauju saņēmušām iestādēm vai minēto iestāžu apakšgrupām, kuri paredzēti, lai mazinātu izmaiņas riska intensitātē, un kuri attiecas uz šādiem elementiem:
šīs regulas 92. pantā noteiktais pašu kapitāla līmenis;
šīs regulas 392. pantā un 395.–403. pantā noteiktās prasības lielajiem riska darījumiem;
Sestajā daļā noteiktās likviditātes prasības;
riska pakāpes, lai ņemtu vērā aktīvu “burbuļus” mājokļu un komerciālo nekustamo īpašumu nozarē;
Astotajā daļā noteiktās informācijas publiskošanas prasības;
kapitāla saglabāšanas rezervju līmenis, kā noteikts Direktīvas 2013/36/ES 129. pantā; vai
finanšu sektora iekšējie riska darījumi;
paskaidrojums, kāpēc saskaņā ar 1. punktu ieceltā iestāde uzskata, ka pasākumu projekts ir piemērots, efektīvs un samērīgs, lai šajā situācijā rastu risinājumu; un
novērtējums par pasākumu projektu iespējamo pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz iekšējo tirgu, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts rīcībā esošo informāciju.
Mēneša laikā pēc tam, kad ir saņemts 2. punktā minētais paziņojums, ESRK un EBI sniedz Padomei, Komisijai un attiecīgajai dalībvalstij savus atzinumus par minētā punkta a)–f) apakšpunktā minētajiem jautājumiem.
Maksimāli ņemot vērā otrajā daļā minētos atzinumus un ja ir stabili, pārliecinoši un detalizēti pierādījumi, ka pasākumam būs tik negatīva ietekme uz vienoto tirgu, ka tā pārsniegs finanšu stabilitātes ieguvumus, kas radīsies konstatētā makroprudenciālā vai sistēmiskā riska mazināšanas rezultātā, Komisija var viena mēneša laikā iesniegt Padomei īstenošanas akta priekšlikumu, lai noraidītu valsts pasākumu projektu.
Ja Komisija viena mēneša laikā neiesniedz priekšlikumu, attiecīgā dalībvalsts var nekavējoties pieņemt valsts pasākumu projektu uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus vai kas ilgst līdz makroprudenciālā vai sistēmiskā riska pastāvēšanas beigām, ja tas notiek agrāk.
Padome viena mēneša laikā pēc priekšlikuma saņemšanas pieņem lēmumu par Komisijas priekšlikumu un izklāsta savus apsvērumus par to, vai valsts pasākumu projektu noraidīt vai nenoraidīt.
Padome noraida valsts pasākumu projektu vienīgi tad, ja tā uzskata, ka nav izpildīts viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:
izmaiņas makroprudenciālā vai sistēmiskā riska intensitātē ir tādas, kas valsts līmenī rada risku finanšu stabilitātei;
šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES noteiktie makroprudenciālie instrumenti konstatētā makroprudenciālā vai sistēmiskā riska novēršanai ir mazāk piemēroti vai efektīvi nekā valsts pasākumu projekti;
valsts pasākumu projekti nerada nesamērīgu negatīvu ietekmi uz visu finanšu sistēmu vai tās daļām citās dalībvalstīs vai Savienībā kopumā un tādējādi nav šķērslis iekšējā tirgus darbībai vai šādu šķērsli nerada; un
minētais jautājums attiecas tikai uz vienu dalībvalsti.
Padomes novērtējumā ņem vērā ESRK un EBI atzinumu, un tas pamatojas uz pierādījumiem, ko saskaņā ar 1. punktu ieceltā iestāde ir iesniegusi saskaņā ar 2. punktu.
Ja viena mēneša laikā pēc tam, kad saņemts Komisijas priekšlikums, Padome nepieņem īstenošanas aktu, lai noraidītu valsts pasākumu projektu, attiecīgā dalībvalsts var pieņemt pasākumus un tos piemērot uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus vai kas ilgst līdz makroprudenciālā vai sistēmiskā riska pastāvēšanas beigām, ja tas notiek agrāk.
459. pants
Prudenciālās prasības
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 462. pantu, lai uz vienu gadu piemērotu stingrākas prudenciālās prasības riska darījumiem, ja ir jārisina mikroprudenciālā un makroprudenciālā riska intensitātes izmaiņas, kas izriet no tirgus attīstības, kura notikusi Savienībā vai ārpus Savienības, ietekmējot visas dalībvalstis, un ja šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES instrumenti nav pietiekami, lai novērstu šos riskus it sevišķi pēc Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) vai EBI ieteikuma vai atzinuma, attiecībā uz turpmāk minēto:
šīs regulas 92. pantā noteiktā pašu kapitāla līmenis;
šīs regulas 392. pantā un no 395. līdz 403. pantam noteiktās prasības lielajiem riska darījumiem;
no šīs regulas 431. līdz 455. pantam noteiktās informācijas publiskas atklāšanas prasības.
Komisija sadarbībā ar ESRK vismaz reizi gadā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par tirgus izmaiņām, saistībā ar kurām, iespējams, būs jāpiemēro šis pants.
460. pants
Likviditāte
Jo īpaši Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot deleģētos aktus, ar ko precizē sīki izstrādātas likviditātes prasības šīs regulas 8. panta 3. punkta, 411. līdz 416. panta, 419., 422., 425., 428.a, 428.f, 428.g, 428.j līdz 428.n, 428.p, 428.r, 428.s, 428.w, 428.ae, 428.ag, 428.ah, 428.ak un 451.a panta piemērošanas nolūkos.
412. pantā minēto likviditātes seguma prasību ievieš saskaņā ar šādu pakāpenisku grafiku:
60 % no likviditātes seguma prasībām 2015. gadā;
70 %, sākot no 2016. gada;
80 %, sākot no 2017. gada;
100 %, sākot no 2018. gada;
Šajā nolūkā Komisija ņem vērā 509. panta 1., 2. un 3. punktā minētos pārskatus un starptautiskos standartus, kas sagatavoti starptautiskos forumos, kā arī Savienības specifiku.
Komisija 1. punktā minēto deleģēto aktu pieņem līdz 2014. gada 30. jūnijam. Tas stājas spēkā līdz 2014. gada 31. decembrim, bet to nepiemēro līdz 2015. gada 1. janvārim.
Komisija pirmajā daļā minēto deleģēto aktu pieņem līdz 2024. gada 28. jūnijam.
461. pants
Pakāpeniskās likviditātes seguma prasības ieviešanas pārskatīšana
EBI savā ziņojumā jo īpaši izvērtē 100 % minimālā saistošā standarta atlikto ieviešanu līdz 2019. gada 1. janvārim. Ziņojumā ņem vērā 509. panta 1. punktā minētos gada pārskatus, attiecīgos tirgus datus un visu kompetento iestāžu ieteikumus.
Lai izvērtētu atlikšanas nepieciešamību, Komisija ņem vērā 1. punktā minēto ziņojumu un novērtējumu.
Saskaņā ar šo pantu pieņemto deleģēto aktu nepiemēro pirms 2018. gada 1. janvāra, un tas stājas spēkā līdz 2017. gada 30. jūnijam.
461.a pants
Pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku
Ja šādā īstenošanā tiek novērotas būtiskas atšķirības, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 462. pantu, lai grozītu šo regulu:
paredzot, ka līdz šā panta 3. punktā minētā tiesību akta piemērošanas dienai vai, ja šāda tiesību akta nav, laikposmā līdz trijiem gadiem un ja nepieciešams vienlīdzīgu konkurences apstākļu saglabāšanai un minēto novēroto atšķirību kompensēšanai, iestādes pašu kapitāla prasību attiecībā uz tirgus riska specifiskām riska klasēm un specifiskiem riska faktoriem aprēķināšanā piemēro mērķorientētus operacionālos atvieglojumu pasākumus vai mērķorientētus reizinātājus, kas vienādi ar 0 vai lielāki par 0, bet mazāki par 1, izmantojot vienu no 325. panta 1. punktā minētajām pieejām, kuras izklāstītas:
325.c līdz 325.ay pantā, kur precizēta alternatīvā standartizētā pieeja;
325.az līdz 325.bp pantā, kur precizēta alternatīvā iekšējā modeļa pieeja;
326. līdz 361. pantā, kur precizēta vienkāršotā standartizētā pieeja;
par ne vairāk kā diviem gadiem atliekot dienu, no kuras iestādes piemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku, kas izklāstītas Trešās daļas IV sadaļā, vai jebkuru no pieejām, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku, kā minēts 325. panta 1. punktā.
Ja Komisija pieņem pirmajā daļā minēto deleģēto aktu, tā attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, kas Savienībā pielāgotu starptautisko standartu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus risku īstenošanu, lai nodrošinātu, ka pastāvīgāk tiek saglabāti vienlīdzīgi konkurences apstākļi ar trešām valstīm attiecībā uz pašu kapitāla prasībām un minēto prasību ietekmi.
Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu nolūkā nodrošināt vispārējus vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
462. pants
Deleģēšanas īstenošana
463. pants
Iebildumi pret regulatīviem tehniskajiem standartiem
Ja Komisija saskaņā ar šo regulu pieņem regulatīvo tehnisko standartu, kas ir tāds pats kā regulatīvā tehniskā standarta projekts, ko iesniegusi EBI, laikposms, kurā Eiropas Parlaments un Padome var iebilst pret minētajiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ir viens mēnesis, sākot no paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par vienu mēnesi. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1093/2010 13. panta 1. punkta, laikposmu, kurā Eiropas Parlaments vai Padome var iebilst pret minētajiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, vajadzības gadījumā var vēl pagarināt par vienu mēnesi.
464. pants
Eiropas Banku komiteja
DESMITĀ DAĻA
PĀREJAS NOTEIKUMI, PĀRSKATI, PĀRSKATĪŠANA UN GROZĪJUMI
I
SADAĻA
PĀREJAS NOTEIKUMI
1.
NODAĻA
Pašu kapitāla prasības, nerealizētā peļņa un zaudējumi, kas novērtēti pēc to patiesās vērtības, un atskaitījumi
1.
465. pants
Pārejas kārtība attiecībā uz riska darījumu vērtības minimālo robežvērtību
Atkāpjoties no 92. panta 3. punkta pirmās daļas un neskarot 92. panta 3. punkta otrajā daļā izklāstīto atkāpi, iestādes, aprēķinot TREA, var piemērot šādu faktoru “x”:
50 % laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim;
55 % laikposmā no 2026. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim;
60 % laikposmā no 2027. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim;
65 % laikposmā no 2028. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim;
70 % laikposmā no 2029. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim.
Atkāpjoties no 92. panta 3. punkta pirmās daļas un neskarot 92. panta 3. punkta otrajā daļā izklāstīto atkāpi, iestādes, aprēķinot TREA, līdz 2029. gada 31. decembrim var piemērot šādu formulu:
Minētā aprēķina vajadzībām iestādes ņem vērā piemērojamo faktoru “x”, kas minēts 1. punktā.
EBI un EVTI sadarbībā ar EAAPI uzrauga pirmajā daļā noteiktā pārejas režīma izmantošanu un jo īpaši novērtē:
norīkotu ĀKNI kredītnovērtējumu pieejamību komercsabiedrībām un to, cik lielā mērā tas ietekmē iestāžu aizdevumus komercsabiedrībām;
kredītreitingu aģentūru attīstību, šķēršļus jaunu kredītreitingu aģentūru ienākšanai tirgū, to komercsabiedrību iesaistīšanās līmeni, kuras izvēlas, ka viena vai vairākas no minētajām aģentūrām tām piešķir reitingus, un apgrūtinājumus tādu kredītnovērtējumu pieejamībai komercsabiedrībām, kurus veic ĀKNI;
iespējamos pasākumus apgrūtinājumu novēršanai, ņemot vērā atšķirības starp ekonomikas nozarēm un ģeogrāfiskajiem apgabaliem un tādu privātu vai valsts virzītu risinājumu attīstību kā kredītspējas novērtējums, iestāžu pilnvaroti privāti reitingi, kā arī centrālo banku reitingi;
riska darījumu ar komercsabiedrībām, kurām nav piešķirts kredītreitings, riska svērto vērtību piemērotību un to ietekmi uz finanšu stabilitāti;
trešo valstu pieejas attiecībā uz riska darījumu vērtības minimālās robežvērtības piemērošanu riska darījumiem ar komercsabiedrībām un apsvērumus par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem ilgtermiņā, kas varētu rasties tā rezultātā;
atbilstību saistītajiem starptautiski saskaņotajiem standartiem, ko izstrādājusi BCBS.
EBI un EVTI sadarbībā ar EAAPI līdz 2029. gada 10. jūlijam iesniedz Komisijai ziņojumu ar saviem konstatējumiem.
Pamatojoties uz minēto ziņojumu un pienācīgi ņemot vērā saistītos starptautiski saskaņotos standartus, ko izstrādājusi BCBS, Komisija vajadzības gadījumā līdz 2031. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.
Atkāpjoties no 92. panta 5. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un neskarot 92. panta 3. punkta otrajā daļā izklāstīto atkāpi, un ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šā panta 8. punktā noteiktie nosacījumi, dalībvalstis iestādēm var atļaut piešķirt:
līdz 2032. gada 31. decembrim – 10 % riska pakāpi tai riska darījumu daļai, kas nodrošināta ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu līdz 55 % no īpašuma vērtības un kas noteikta saskaņā ar 125. panta 1. punkta pirmo daļu; un
līdz 2029. gada 31. decembrim – 45 % riska pakāpi jebkurai tai atlikušajai riska darījumu daļai, kas nodrošināta ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu līdz 80 % no īpašuma vērtības un kas noteikta saskaņā ar 125. panta 1. punkta pirmo daļu, ar noteikumu, ka netiek piemērota 501. pantā minētā korekcija pašu kapitāla prasībām attiecībā uz kredītrisku.
Ja ķīlas tiesības, kuru iestādei nav, ir līdzvērtīgas iestādes ķīlas tiesībām, tad, lai noteiktu to iestādes riska darījuma daļu, kas atbilst 10 % riska pakāpei, no summas, kas ir 55 % no īpašuma vērtības un no kā ir atskaitīta jebkāda tādu vecāku ķīlas tiesību summa, kuru iestādei nav, atskaita rezultātu, ko iegūst no:
55 % īpašuma vērtības, no kā ir atskaitīta vecāku ķīlas tiesību summa, ja tādas pastāv, un tās ir gan iestādei, gan citām iestādēm; un
to ķīlas tiesību summas, kuru iestādei nav un kuras ir līdzvērtīgas iestādes ķīlas tiesībām, pēc tam, kad summa ir dalīta ar visu līdzvērtīgo ķīlas tiesību summu.
Ja ķīlas tiesības, kuru iestādei nav, ir līdzvērtīgas iestādes ķīlas tiesībām, tad, lai noteiktu to iestādes riska darījuma daļu, kas atbilst 45 % riska pakāpei, no summas, kas ir 80 % no īpašuma vērtības un no kā ir atskaitīta jebkādu tādu vecāku ķīlas tiesību summa, kuru iestādei nav, atskaita rezultātu, ko iegūst no:
80 % īpašuma vērtības, no kā ir atskaitīta vecāku ķīlas tiesību summa, ja tādas pastāv, un tās ir gan iestādei, gan citām iestādēm; un
to ķīlas tiesību summas, kuru iestādei nav un kuras ir līdzvērtīgas iestādes ķīlas tiesībām, pēc tam, kad summa ir dalīta ar visu līdzvērtīgo ķīlas tiesību summu.
Šā panta 5. punkta nolūkā, ir jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:
riska darījumiem var piemērot režīmu, ievērojot 125. panta 1. punktu;
atbilstīgajiem riska darījumiem ir piemērotas riska pakāpes saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu;
mājokļa īpašums, ar kuru nodrošināti atbilstīgie riska darījumi, atrodas dalībvalstī, kas izmantojusi minēto rīcības brīvību;
pēdējos astoņos gados iestādes zaudējumi jebkurā konkrētā gadā, par ko iestāde ziņojusi, ievērojot 430.a panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu vai ievērojot 101. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu, tādā minēto punktu redakcijā, kas bija piemērojama 2021. gada 27. jūnijā, attiecībā uz to riska darījumu daļu, kas nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu līdz mazākajai no vērtībām – ieķīlātajai vērtībai un 55 % no īpašuma vērtības –, ja vien saskaņā ar 124. panta 9. punktu nav noteikts citādi, vidēji nepārsniedz 0,25 % no visu nenokārtoto riska darījumu, kas nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu, riska darījumu vērtību summas;
attiecībā uz atbilstīgajiem riska darījumiem iestādei ir turpmāk minētās īstenojamās tiesības parādnieka saistību neizpildes vai nemaksāšanas gadījumā:
tiesības uz mājokļa īpašumu, ar kuru nodrošināts riska darījums, vai tiesības ņemt hipotēku attiecībā uz mājokļa īpašumu saskaņā ar 108. panta 5. punkta g) apakšpunktu;
vai nu līgumiskas, vai saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem noteiktas tiesības uz citiem parādnieka aktīviem un ienākumiem;
kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka ir izpildīti a) – e) apakšpunktā minētie nosacījumi.
Ja ir izmantota 5. punktā minētā rīcības brīvība un ar noteikumu, ka ir izpildīti visi 8. punktā izklāstītie nosacījumi, iestādes līdz 2032. gada 31. decembrim var piešķirt šādas riska pakāpes jebkurai atlikušajai riska darījumu daļai, kas nodrošināta ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu, kā minēts 5. punkta b) apakšpunktā:
52,5 % laikposmā no 2030. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim;
60 % laikposmā no 2031. gada 1. janvāra līdz 2031. gada 31. decembrim;
67,5 % laikposmā no 2032. gada 1. janvāra līdz 2032. gada 31. decembrim.
Pamatojoties uz minēto ziņojumu un pienācīgi ņemot vērā saistītos starptautiski saskaņotos standartus, ko izstrādājusi BCBS, Komisija vajadzības gadījumā līdz 2031. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.
Atkāpjoties no 92. panta 5. punkta a) apakšpunkta iii) punkta vai b) apakšpunkta ii) punkta un neskarot 92. panta 3. punkta otrajā daļā noteikto atkāpi, riska darījumiem, kuriem piemēro riska svērumu, izmantojot SEC-IRBA vai iekšējā novērtējuma pieeju saskaņā ar 92. panta 4. punktu, ja standartizētās kopējās riska darījumu riska svērtās vērtības daļu kredītriskam, atgūstamās vērtības samazinājuma riskam, darījuma partnera kredītriskam vai tirgus riskam, kas izriet no tirdzniecības portfeļa darījumiem, aprēķina, izmantojot SEC-SA saskaņā ar 261. vai 262. pantu, iestādes līdz 2032. gada 31. decembrim piemēro šādu koeficientu p:
p = 0,25 vērtspapīrošanas pozīcijai, kurai piemēro 262. pantu;
p = 0,5 vērtspapīrošanas pozīcijai, kurai piemēro 261. pantu.
466. pants
Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmā piemērošana
Atkāpjoties no 24. panta 2. punkta, kompetentās iestādes tām iestādēm, kurām saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, ko piemēro atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1606/2002, pirmo reizi tiek prasīts vērtēt aktīvus un ārpusbilances posteņus un noteikt pašu kapitālu, piešķir 24 mēnešu laiku nepieciešamo iekšējo procesu ieviešanai un tehnisko prasību izpildei.
2.
▼M11 —————
468. Pants
Pagaidu režīms nerealizētajai peļņai un zaudējumiem, kas novērtēti pēc to patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos
Atkāpjoties no 35. panta, līdz 2025. gada 31. decembrim (“pagaidu režīma periods”) iestādes var no savu pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu aprēķiniem izslēgt summu A, ko nosaka saskaņā ar šādu formulu:
A = a · f
kur:
|
a |
= kopš 2019. gada 31. decembra uzkrātās nerealizētās peļņas un zaudējumu summa, kura ir uzskaitīta bilances postenī “patiesās vērtības izmaiņas parāda instrumentos, kas novērtēti pēc to patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” un kura atbilst riska darījumiem ar centrālajām valdībām, šīs regulas 115. panta 2. punktā minētajām reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm un šīs regulas 116. panta 4. punktā minētajām publiskā sektora struktūrām, izņemot tos finanšu aktīvus, kuru kredītvērtība ir samazināta, kā definēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikuma (“pielikums attiecībā uz 9. SFPS”) A papildinājumā; un |
|
f |
= piemērojamais koeficients katrā pagaidu režīma pārskata gadā saskaņā ar 2. punktu. |
Ja iestāde izslēdz nerealizēto zaudējumu summu no sava pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem saskaņā ar šā panta 1. punktu, tā pārrēķina visas šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES noteiktās prasības, kas tiek aprēķinātas, izmantojot jebkuru no turpmāk minētajiem posteņiem:
atliktā nodokļa aktīvu summa, kas atskaitīta no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem saskaņā ar 36. panta 1. punkta c) apakšpunktu vai kam piemērota riska pakāpe saskaņā ar 48. panta 4. punktu;
specifisko kredītriska korekciju summa.
Pārrēķinot attiecīgo prasību, iestāde neņem vērā ietekmi, ko uz minētajiem posteņiem atstāj paredzamo kredītzaudējumu uzkrājumi, kas saistīti ar riska darījumiem ar centrālajām valdībām, šīs regulas 115. panta 2. punktā minētajām reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm un šīs regulas 116. panta 4. punktā minētajām publiskā sektora struktūrām, izņemot tos finanšu aktīvus, kuru kredītvērtība ir samazināta, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā.
3.
1.
469. pants
Atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem
Atkāpjoties no 36. panta 1. punkta, laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim piemēro turpmāk minēto:
iestādes no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem atskaita 478. pantā norādīto piemērojamo procentuālo attiecību no summām, kas atskaitāmas saskaņā ar 36. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktu, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;
iestādes piemēro 472. pantā paredzētos saistītos noteikumus to posteņu atlikušajām summām, kas atskaitāmas saskaņā ar 36. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktu, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;
iestādes no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem atskaita 478. pantā norādīto piemērojamo procentuālo attiecību no kopējās summas, kas atskaitāma saskaņā ar 36. panta 1. punkta c) un i) apakšpunktu pēc 470. panta piemērošanas;
iestādes piemēro prasības, kas noteiktas 472. panta 5. vai 11. punktā, attiecīgi tādu posteņu kopējai atlikušajai summai, kas atskaitāmi saskaņā ar 36. panta 1. punkta c) un i) apakšpunktu pēc 470. panta piemērošanas.
Iestādes nosaka to 1. punkta d) apakšpunktā minētās atlikušās summas daļu, uz kuru attiecas 472. panta 5. punkts, izdalot summu, kas norādīta šā punkta a) apakšpunktā, ar summu, kas norādīta šā punkta b) apakšpunktā:
470. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, summa;
470. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto summu kopsumma.
Iestādes nosaka to 1. punkta d) apakšpunktā minētās atlikušās summas daļu, uz kuru attiecas 472. panta 11. punkts, izdalot summu, kas norādīta šā punkta a) apakšpunktā, ar summu, kas norādīta šā punkta b) apakšpunktā:
470. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu tiešo un netiešo līdzdalību summa;
470. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto summu kopsumma.
469.a pants
Izņēmums no atskaitīšanas no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem attiecībā uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem
Atkāpjoties no 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta, iestādes no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem neatskaita piemērojamo nepietiekama seguma apmēru attiecībā uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem, ja riska darījums ir piešķirts pirms 2019. gada 26. aprīļa.
Ja iestāde pirms 2019. gada 26. aprīļa piešķirta riska darījuma noteikumus un nosacījumus groza tā, ka palielinās iestādes risks, kas izriet no konkrētā parādnieka, ir uzskatāms, ka riska darījums ir piešķirts dienā, kurā piemēro attiecīgo grozījumu, un uz to vairs neattiecas pirmajā daļā paredzētais izņēmums.
470. pants
Atbrīvojums no atskaitījuma no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem
Atkāpjoties no 48. panta 1. punkta, laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim iestādes neatskaita posteņus, kas uzskaitīti šā punkta a) un b) apakšpunktā un kas kopā sastāda 15 % vai mazāk no iestādes attiecīgajiem pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem:
atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, kā arī kas kopā atbilst 10 % vai mazāk no saistītajiem pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;
ja iestādei ir būtisks ieguldījums attiecīgajā finanšu sektora sabiedrībā, šīs iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība šīs sabiedrības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kas kopā sastāda 10 % vai mazāk par 10 % no attiecīgajiem pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.
471. pants
Atbrīvojums no līdzdalību apdrošināšanas sabiedrību pamatkapitālā atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem
Atkāpjoties no 49. panta 1. punkta, laikposmā no 2018. gada 31. decembra līdz 2024. gada 31. decembrim iestādes var izvēlēties neatskaitīt līdzdalību apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību kapitālā, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
nosacījumi, kas izklāstīti 49. panta 1. punkta a) un e) apakšpunktā;
kompetentās iestādes ir apmierinātas ar iestādes riska kontroles līmeni un finanšu analīzes kārtību, ko iestāde īpaši noteikusi, lai uzraudzītu ieguldījumu uzņēmumā vai pārvaldītājsabiedrībā;
iestādes līdzdalība apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību kapitālā nepārsniedz 15 % no pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, ko minētais apdrošinātājs emitējis uz 2012. gada 31. decembri un laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim;
neatskaitītā līdzdalības summa kapitālā nepārsniedz līdzdalības summu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību kapitālā uz 2012. gada 31. decembri.
472. pants
Posteņi, kurus neatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla
Iestādes piemēro 36. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto kārtējā finanšu gada zaudējumu atlikušajai summai turpmāk norādīto
zaudējumus, kas ir būtiski, atskaita no pirmā līmeņa kapitāla posteņiem;
zaudējumus, kas nav būtiski, neatskaita.
Iestādes 36. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto līdzdalību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atlikušajai summai piemēro turpmāk norādīto:
tiešās līdzdalības summas atskaita no pirmā līmeņa kapitāla posteņiem;
netiešās un sintētiskās līdzdalības summas, tostarp pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kurus iestādei varētu būt jānopērk saskaņā ar esošām vai iespējamām līgumsaistībām, neatskaita, un tām piemēro riska pakāpi attiecīgi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu un saskaņā ar Trešās daļas IV sadaļu.
Iestādes līdzdalību attiecīgo finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atlikušajai summai, ja šai sabiedrībai kopā ar iestādi ir savstarpēja līdzdalība, kas minēta 36. panta 1. punkta g) apakšpunktā, piemēro turpmāk norādīto:
ja iestādei nav būtiska ieguldījuma attiecīgajā finanšu sektora sabiedrībā, tās līdzdalībai finanšu sektora sabiedrības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos piemēro tādu procedūru, it kā tā atbilstu 36. panta 1. punkta h) apakšpunktam;
ja iestādei ir būtisks ieguldījums attiecīgajā finanšu sektora sabiedrībā, tās līdzdalībai finanšu sektora sabiedrības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos piemēro tādu procedūru, it kā tā atbilstu 36. panta 1. punkta i) apakšpunktam.
Iestādes 36. panta 1. punkta h) apakšpunktā minēto posteņu atlikušajām summām piemēro turpmāk norādīto:
summas, kuras ir prasīts atskaitīt saistībā ar tiešo līdzdalību, atskaita – pusi no pirmā līmeņa kapitāla posteņiem un pusi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem;
summas, kas saistītas ar netiešo un sintētisko līdzdalību, netiek atskaitītas, un tām piemēro riska pakāpes attiecīgi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu un Trešās daļas IV sadaļā paredzētajiem noteikumiem.
Iestādes 36. panta 1. punkta i) apakšpunktā minēto posteņu atlikušajām summām piemēro turpmāk norādīto:
summas, kuras ir prasīts atskaitīt saistībā ar tiešo līdzdalību, atskaita – pusi no pirmā līmeņa kapitāla posteņiem un pusi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem;
summas, kas saistītas ar netiešo un sintētisko līdzdalību, netiek atskaitītas, un tām piemēro riska pakāpes attiecīgi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu un Trešās daļas IV sadaļā paredzētajiem noteikumiem.
473. pants
Grozījumu ieviešana SGS Nr. 19
Attiecīgo summu aprēķina, no summas, kura iegūta saskaņā ar a) apakšpunktu, atņemot summu, kura iegūta saskaņā ar b) apakšpunktu:
iestādes attiecīgos gadījumos nosaka to definētu pabalstu pensiju fondu vai plānu aktīvu vērtību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1126/2008 ( 39 ), ar grozījumiem, kas veikti ar Regulu (EK) Nr. 1205/2011 ( 40 ). Iestādes tad no šo aktīvu vērtības atskaita to pašu fondu vai plānu obligāciju vērtību, kas noteikta saskaņā ar tiem pašiem grāmatvedības noteikumiem;
Iestādes attiecīgos gadījumos nosaka to definētu pabalstu pensiju fondu vai plānu aktīvu vērtību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1126/2008. Iestādes tad atskaita minēto aktīvu vērtības, to pašu fondu vai plānu saistību vērtības, kas noteiktas saskaņā ar tiem pašiem grāmatvedības noteikumiem.
Piemēro šādus koeficientus:
1 laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim;
0,8 laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim;
0,6 laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim;
0,4 laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim;
0,2 laikposmā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim;
473.a pants
9. SFPS ieviešana
Atkāpjoties no 50. panta un līdz šā panta 6. un 6.a punktā noteikto pārejas periodu beigām, turpmāk minētie savā pirmā līmeņa pamata kapitālā var iekļaut summu, kas aprēķināta saskaņā ar šo punktu:
iestādes, kas savus pārskatus gatavo atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1606/2002 6. panta 2. punktā noteikto procedūru;
iestādes, kas, ievērojot šīs regulas 24. panta 2. punktu, veic aktīvu un ārpusbilances posteņu vērtēšanu un pašu kapitāla noteikšanu atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1606/2002 6. panta 2. punktā noteikto procedūru;
iestādes, kas veic aktīvu un ārpusbilances posteņu vērtēšanu atbilstīgi grāmatvedības standartiem, kuri noteikti Direktīvā 86/635/EEK, un kas izmanto tādu pašu paredzamo kredītzaudējumu modeli kā to, kas izmantots starptautiskajos grāmatvedības standartos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1606/2002 6. panta 2. punktā noteikto procedūru.
Pirmajā daļā minēto summu aprēķina kā šādu elementu summu:
riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, summu (ABSA) aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
kur:
|
A2,SA |
= |
summa, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punktu; |
|
A4,SA |
= |
summa, kas aprēķināta saskaņā ar 4. punktu, pamatojoties uz summām, kas aprēķinātas saskaņā ar 3. punktu; |
|
|
= |
12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summa visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, 2020. gada 1. janvārī; |
|
|
= |
12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summa visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, 2018. gada 1. janvārī vai 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datumā – atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk; |
|
f1 |
= |
6. punktā paredzētais piemērojamais koeficients; |
|
f2 |
= |
6.a punktā paredzētais piemērojamais koeficients; |
|
t1 |
= |
pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summas A2,SA nodokļu atskaitījums; |
|
t2 |
= |
pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summas A4,SA nodokļu atskaitījums; |
|
t 3 |
= |
pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summas nodokļu atskaitījums; |
riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, summu (ABIRB) aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
kur:
|
A2,IRB |
= |
summa, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punktu un koriģēta saskaņā ar 5. punkta a) apakšpunktu; |
|
A4,IRB |
= |
summa, kas aprēķināta saskaņā ar 4. punktu, pamatojoties uz summām, kuras aprēķinātas saskaņā ar 3. punktu un kuras koriģētas saskaņā ar 5. punkta b) un c) apakšpunktu; |
|
|
= |
12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summa visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, no kā atskaita summu, ko veido saistīto paredzamo zaudējumu summas tiem pašiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar šīs regulas 158. panta 5., 6. un 10. punktu, 2020. gada 1. janvārī. Ja aprēķina rezultātā tiek iegūts negatīvs skaitlis, iestāde vērtību nosaka kā vienādu ar nulli; |
|
|
= |
12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summa visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, 2018. gada 1. janvārī vai 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datumā – atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk –, no kā atskaita summu, ko veido saistīto paredzamo zaudējumu summas tiem pašiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar šīs regulas 158. panta 5., 6. un 10. punktu. Ja aprēķina rezultātā tiek iegūts negatīvs skaitlis, iestāde vērtību nosaka kā vienādu ar nulli; |
|
f1 |
= |
6. punktā paredzētais piemērojamais koeficients; |
|
f2 |
= |
6.a punktā paredzētais piemērojamais koeficients; |
|
t1 |
= |
pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summas A2,IRB nodokļu atskaitījums; |
|
t2 |
= |
pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summas A4,IRB nodokļu atskaitījums; |
|
t3 |
= |
pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summas nodokļu atskaitījums. |
Saviem riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, un saviem riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, iestādes atsevišķi aprēķina summas A2,SA un A2,IRB, kas minētas attiecīgi 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā, kā lielākās no summām, kas minētas šā punkta a) un b) apakšpunktā:
nulle;
summa, kura aprēķināta saskaņā ar i) punktu un no kuras atskaitīta saskaņā ar ii) punktu aprēķinātā summa:
12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kas noteikta saskaņā ar 9. SFPS 5.5.5. punktu, kā izklāstīts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumā (“pielikums attiecībā uz 9. SFPS”), un zaudējumu atskaitījumu summa visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, 2018. gada 1. janvārī vai 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datumā;
to finanšu aktīvu vērtības samazinājuma kopējā summa, kurus klasificē kā aizdevumus un debitoru parādus, līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus un pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus, kā definēts 39. SGS 9. punktā, kuri nav pašu kapitāla instrumenti un kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu daļas vai ieguldījumu apliecības, kas noteikta saskaņā ar 39. SGS 63., 64., 65., 67., 68. un 70. punktu, kā izklāstīts Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumā, 2017. gada 31. decembrī vai dienā pirms 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datuma.
Saviem riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, un saviem riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, iestādes atsevišķi aprēķina summu, par kādu a) apakšpunktā minētā summa pārsniedz b) apakšpunktā minēto summu:
12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summa visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, pārskata sniegšanas datumā, un, ja piemēro šīs regulas 468. pantu, izņemot paredzamos kredītzaudējumus, kas noteikti riska darījumiem, kurus novērtē pēc patiesās vērtības un atspoguļo pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 4.1.2. A punktu;
12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summa visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, un, ja piemēro šīs regulas 468. pantu, izņemot paredzamos kredītzaudējumus, kas noteikti riska darījumiem, kurus novērtē pēc patiesās vērtības un atspoguļo pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 4.1.2. A punktu, 2020. gada 1. janvārī vai 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datumā – atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk.
Riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, ja saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu noteiktā summa pēc 5. punkta b) apakšpunkta piemērošanas pārsniedz šo riska darījumu summu, kas noteikta 3. punkta b) apakšpunktā pēc 5. punkta c) apakšpunkta piemērošanas, iestādes A4,IRB nosaka kā vienādu ar starpību starp minētajām summām, pretējā gadījumā tās A4,IRB nosaka kā vienādu ar nulli.
Riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, iestādes piemēro 2.–4. punktu šādā veidā:
lai aprēķinātu A2,IRB, iestādes no katras summas, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktu, atskaita paredzamo zaudējumu summu, kas aprēķināta saskaņā ar 158. panta 5., 6. un 10. punktu 2017. gada 31. decembrī vai dienā pirms 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datuma. Ja šā panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētās summas aprēķina rezultātā tiek iegūts negatīvs skaitlis, iestāde minētās summas vērtību nosaka kā vienādu ar nulli. Ja šā panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētās summas aprēķina rezultātā tiek iegūts negatīvs skaitlis, iestāde minētās summas vērtību nosaka kā vienādu ar nulli;
iestādes summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta 3. punkta a) apakšpunktu, aizstāj ar 12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summu, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summu visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, un, ja piemērojams šīs regulas 468. pants, izņemot paredzamos kredītzaudējumus, kas noteikti riska darījumiem, novērtējot pēc patiesās vērtības un atspoguļojot pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 4.1.2. punktu, no kā atskaita summu, ko veido saistīto paredzamo zaudējumu summas tiem pašiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar šīs regulas 158. panta 5., 6. un 10. punktu. Ja aprēķina rezultātā tiek iegūts negatīvs skaitlis, iestāde šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās summas vērtību nosaka kā vienādu ar nulli;
iestādes summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta 3. punkta b) apakšpunktu, aizstāj ar 12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summu, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summu visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, un, ja piemēro šīs regulas 468. pantu, izņemot paredzamos kredītzaudējumus, kas noteikti riska darījumiem, kurus novērtē pēc patiesās vērtības un atspoguļo pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 4.1.2. A punktu, 2020. gada 1. janvārī vai 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datumā – atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk –, no kā atskaita summu, ko veido saistīto paredzamo zaudējumu summas tiem pašiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar šīs regulas 158. panta 5., 6. un 10. punktu 2020. gada 1. janvārī vai 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datumā – atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk. Ja aprēķina rezultātā tiek iegūts negatīvs skaitlis, iestāde šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minētās summas vērtību nosaka kā vienādu ar nulli.
Lai aprēķinātu summas ABSA un ABIRB, kas minētas attiecīgi 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā, iestādes piemēro šādus f1 koeficientus:
0,7 periodā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim;
0,5 periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim;
0,25 periodā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim;
0 periodā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim.
Iestādes, kuru finanšu gads sākas pēc 2020. gada 1. janvāra un pirms 2021. gada 1. janvāra, pirmās daļas a)–d) apakšpunktā minētos datumus koriģē tā, lai tie atbilstu minēto iestāžu finanšu gadam, informē savas kompetentās iestādes par koriģētajiem datumiem un publisko tos.
Iestādes, kas grāmatvedības standartus sāk piemērot, kā minēts 1. punktā, proti, 2021. gada 1. janvārī vai pēc tā, piemēro attiecīgos koeficientus saskaņā ar pirmās daļas b)–d) apakšpunktu, sākot ar to koeficientu, kas atbilst gadam, kad minētos grāmatvedības standartus piemēro pirmo reizi.
Lai aprēķinātu summas ABSA un ABIRB, kas minētas attiecīgi 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā, iestādes piemēro šādus f2 koeficientus:
1 periodā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim;
1 periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim;
0,75 periodā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim;
0,5 periodā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim;
0,25 periodā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim.
Iestādes, kuru finanšu gads sākas pēc 2020. gada 1. janvāra un pirms 2021. gada 1. janvāra, pirmās daļas a)–e) apakšpunktā minētos datumus koriģē tā, lai tie atbilstu minēto iestāžu finanšu gadam, informē savas kompetentās iestādes par koriģētajiem datumiem un publisko tos.
Iestādes, kas grāmatvedības standartus sāk piemērot, kā minēts 1. punktā, proti, 2021. gada 1. janvārī vai pēc tā, piemēro attiecīgos koeficientus saskaņā ar pirmās daļas b)–e) apakšpunktu, sākot ar to koeficientu, kas atbilst gadam, kad minētos grāmatvedības standartus piemēro pirmo reizi.
Ja iestāde savā pirmā līmeņa pamata kapitālā saskaņā ar šā panta 1. punktu iekļauj kādu summu, tā pārrēķina visas šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES noteiktās prasības, kas izmanto jebkuru no turpmāk minētajiem posteņiem, neņemot vērā ietekmi, ko tādi paredzamie kredītzaudējumu uzkrājumi, kurus tā iekļāvusi savā pirmā līmeņa pamata kapitālā, rada uz minētajiem posteņiem:
atliktā nodokļa aktīvu summa, kas atskaitīta no pirmā līmeņa pamata kapitāla saskaņā ar 36. panta 1. punkta c) apakšpunktu, vai kam piemērota riska pakāpe saskaņā ar 48. panta 4. punktu;
riska darījuma vērtība, kā noteikts saskaņā ar 111. panta 1. punktu, ar ko specifisko kredītriska korekciju summu, par kādu samazina riska darījuma vērtību, reizina ar šādu samazinājuma koeficientu (sf):
kur:
ABSA = summa, ko aprēķina saskaņā ar 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktu;
RASA = specifisko kredītriska korekciju kopējā summa;
otrā līmeņa kapitāla posteņu summa, ko aprēķina saskaņā ar 62. panta d) punktu.
Iestādes var tikai vienu reizi izvēlēties, vai aprēķinu veikt saskaņā ar 7. punkta b) apakšpunktu vai saskaņā ar šā punkta pirmo daļu. Iestādes savu lēmumu atklāj.
Iestāde, kas nolēmusi piemērot šajā pantā izklāstīto pārejas kārtību, var nolemt nepiemērot 4. punktu, un tādā gadījumā tā informē kompetento iestādi par savu lēmumu līdz 2018. gada 1. februārim. “Šādā gadījumā iestāde 1. punktā minētos A4,SA, A4,IRB, , , t2 un t3 nosaka kā vienādus ar nulli. Ja iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju, tā var pārejas periodā atcelt savu lēmumu. Iestādes publisko jebkādu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo daļu.
Iestāde, kas nolēmusi piemērot šajā pantā izklāstīto pārejas kārtību, var nolemt nepiemērot 2. punktu, un tādā gadījumā tā nekavējoties informē kompetento iestādi par savu lēmumu. Šādā gadījumā iestāde 1. punktā minētos A2,SA, A2,IRB un t1 nosaka kā vienādus ar nulli. Pārejas periodā iestāde var atcelt savu lēmumu, ja tā ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.
Kompetentās iestādes vismaz reizi gadā informē EBI par to, kā to uzraudzībā esošās iestādes piemēro šo pantu.
2.
474. pants
Atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem
Atkāpjoties no 56. panta, laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim piemēro turpmāk minēto:
iestādes no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem atskaita 478. pantā minēto piemērojamo procentuālo attiecību no summām, kuras ir jāatskaita saskaņā ar 56. pantu;
to posteņu, kurus ir prasīts atskaitīt saskaņā ar 56. pantu, atlikušajām summām iestādes piemēro 475. pantā paredzētās prasības.
475. pants
Posteņi, kurus neatskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem
Iestādes 56. panta a) apakšpunktā minēto posteņu atlikušajai summām piemēro turpmāk norādīto:
tiešo līdzdalību pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos saskaņā ar to uzskaites vērtību atskaita no pirmā līmeņa kapitāla posteņiem;
netiešo un sintētisko līdzdalību pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, ieskaitot pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, kurus iestādei varētu būt jānopērk saskaņā ar esošām vai iespējamām līgumsaistībām, neatskaita, un tai piemēro riska pakāpi attiecīgi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu, kā arī Trešās daļas IV sadaļas prasības.
Iestādes 56. panta b) apakšpunktā minēto posteņu atlikušajai summai piemēro turpmāk norādīto:
ja iestādei nav būtiska ieguldījuma finanšu sektora sabiedrībā, ar kuru tai ir savstarpēja līdzdalība, tās tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības šās sabiedrības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos summai piemēro tādu procedūru, it kā tā atbilstu 56. panta c) apakšpunktam;
ja iestādei ir būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā, ar kuru tai ir savstarpēja līdzdalība, tās tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības šās sabiedrības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos summai piemēro tādu procedūru, it kā tā atbilstu 56. panta d) apakšpunktam;
Iestādes 56. panta c) un d) apakšpunktā minēto posteņu atlikušajai summai piemēro turpmāk norādīto:
summu, kas saistīta ar tiešu līdzdalību, kuru ir prasīts atskaitīt saskaņā ar 56. panta c) un d) apakšpunktu, atskaita – pusi no pirmā līmeņa kapitāla posteņiem un pusi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem;
summu, kas saistīta ar netiešu un sintētisku līdzdalību, kuru ir prasīts atskaitīt saskaņā ar 56. panta c) un d) apakšpunktu, neatskaita, un tai piemēro riska pakāpi attiecīgi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. iedaļu, kā arī Trešās daļas IV sadaļas prasības.
3.
476. pants
Atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem
1. Atkāpjoties no 66. panta, laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim piemēro turpmāk minēto:
iestādes no otrā līmeņa kapitāla posteņiem atskaita 478. pantā minēto piemērojamo procentuālo attiecību no summām, kuras ir jāatskaita saskaņā ar 66. pantu;
atlikušajām summām, kuras ir prasīts atskaitīt saskaņā ar 66. pantu, iestādes piemēro 477. pantā paredzētās prasības.
477. pants
Atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem
Iestādes 66. panta a) apakšpunktā minēto posteņu atlikušajai summai piemēro turpmāk norādīto:
tiešo līdzdalību pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos atbilstoši to uzskaites vērtībai atskaita no otrā līmeņa kapitāla posteņiem;
netiešo un sintētisko līdzdalību pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ieskaitot pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kurus iestādei varētu būt jānopērk saskaņā ar esošām vai iespējamām līgumsaistībām, neatskaita, un tai piemēro riska pakāpi attiecīgi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu, kā arī Trešās daļas IV sadaļas prasības.
Iestādes 66. panta b) apakšpunktā minēto posteņu atlikušajai summai piemēro turpmāk norādīto:
ja iestādei nav būtiska ieguldījuma finanšu sektora sabiedrībā, ar kuru tai ir savstarpēja līdzdalība, tās tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības šās iestādes otrā līmeņa kapitāla instrumentos summai piemēro tādu procedūru, it kā tā atbilstu 66. panta c) apakšpunktam;
ja iestādei ir būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā, ar kuru tai ir savstarpēja līdzdalība, tās tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības finanšu sektora sabiedrības otrā līmeņa kapitāla instrumentos summai piemēro tādu procedūru, it kā tā atbilstu 66. panta d) apakšpunktam.
Iestādes 66. panta c) un d) apakšpunktā minēto posteņu atlikušajai summai piemēro turpmāk norādīto:
summu, kas saistīta ar tiešu līdzdalību, kuru ir prasīts atskaitīt saskaņā ar 66. panta c) un d) apakšpunktu, atskaita – pusi no pirmā līmeņa kapitāla posteņiem un pusi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem;
summu, kas saistīta ar netiešu un sintētisku līdzdalību, kuru ir prasīts atskaitīt saskaņā ar 66. panta c) un d) apakšpunktu, neatskaita, un tai piemēro riska pakāpi attiecīgi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. iedaļu, kā arī Trešās daļas IV sadaļā izklāstītās prasības.
3.a apakšiedaļa
Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumi
477.a pants
Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumi
Atkāpjoties no 72.e panta 4. punkta, līdz 2024. gada 31. decembrim mātes iestādes noregulējuma iestāde pēc tam, kad ir rūpīgi iepazinusies ar jebkura attiecīgā meitasuzņēmuma noregulējuma iestāžu vai attiecīgo trešo valstu iestāžu atzinumu, var atļaut koriģēto summu mi aprēķināt, izmantojot šādu ri un wi definīciju:
|
ri |
= |
kopējā uz risku balstītā kapitāla prasība, ko piemēro meitasuzņēmumam i trešā valstī, kurā atrodas tā galvenais birojs, ciktāl minētā prasība ir izpildīta ar instrumentiem, kurus uzskatītu par pašu kapitālu saskaņā ar šo regulu; |
|
wi |
= |
kopējā uz risku nebalstītā pirmā līmeņa kapitāla prasība, ko piemēro meitasuzņēmumam i trešā valstī, kurā atrodas tā galvenais birojs, ciktāl minētā prasība ir izpildīta ar instrumentiem, kurus uzskatītu par pirmā līmeņa kapitālu saskaņā ar šo regulu. |
Noregulējuma iestāde var piešķirt 1. punktā minēto atļauju, ja meitasuzņēmums veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kas vēl nav ieviesusi piemērojamu vietējo noregulējuma režīmu, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
tobrīd nepastāv un nav paredzams būtisks praktisks vai juridisks šķērslis tūlītējai aktīvu pārskaitīšanai no meitasuzņēmuma uz mātes iestādi;
meitasuzņēmuma attiecīgā trešās valsts iestāde mātes iestādes noregulējuma iestādei ir sniegusi atzinumu, ka aktīvus par summu, kas vienāda ar summu, kura meitasuzņēmumam jāatskaita saskaņā ar 72.e panta 4. punkta otro apakšdaļu, var pārskaitīt no meitasuzņēmuma uz mātes iestādi.
4.
478. pants
Atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņiem piemērojamās procentuālās attiecības
Piemērojamās procentuālās attiecības 468. panta 4. punkta, 469. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta, 474. panta a) apakšpunkta un 476. panta a) punkta vajadzībām iekļaujas šādos diapazonos:
20 % līdz 100 % laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim;
40 % līdz 100 % laikposmam no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim;
60 % līdz 100 % laikposmam no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim;
80 % līdz 100 % laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim.
Atkāpjoties no 1. punkta, 36. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām pozīcijām, kas pastāvēja pirms 2014. gada 1. janvāra, piemērojamā procentuālā attiecība 469. panta 1. punkta c) apakšpunkta vajadzībām ir šādā diapazonā:
0 % līdz 100 % no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim;
10 % līdz 100 % no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim;
20 % līdz 100 % no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim;
30 % līdz 100 % no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim;
40 % līdz 100 % no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim;
50 % līdz 100 % no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim;
60 % līdz 100 % no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim;
70 % līdz 100 % no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim;
80 % līdz 100 % no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim;
90 % līdz 100 % no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.
Kompetentās iestādes nosaka un publicē piemērojamās procentuālās attiecības 1. un 2. punktā minētajos diapazonos katram no turpmāk minētajiem atskaitījumiem:
36. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā prasītie individuālie atskaitījumi, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;
to atliktā nodokļa aktīvu kopējā summa, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības un 36. panta 1. punkta i) apakšpunktā minētajiem posteņiem, ko prasīts atskaitīt saskaņā ar 48. pantu;
katrs no 56. panta b) līdz d) apakšpunktā prasītajiem atskaitījumiem;
katrs no 66. panta b) līdz d) apakšpunktā prasītajiem atskaitījumiem.
4.
479. pants
Tādu instrumentu un posteņu atzīšana konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā, kuri nav atzīstami par mazākuma līdzdalības daļa
Atkāpjoties no Otrās daļas III sadaļas, laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim par tādu posteņu atzīšanu konsolidētajā pašu kapitālā, kuri būtu atzīstami par konsolidētajām rezervēm saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 65. panta valstu transponēšanas pasākumiem, bet kas jebkura turpmāk norādītā iemesla dēļ neatbilst pirmā līmeņa pamata kapitālam, kompetentās iestādes izlemj saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu:
instruments nav atzīstams par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, un attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti nav atzīstami par konsolidētā pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;
posteņi nav atzīstami sakarā ar 81. panta 2. punktu;
posteņi nav atzīstami, jo meitasuzņēmums nav iestāde vai sabiedrība, kam atbilstīgi spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES prasības;
posteņi nav atzīstami, jo meitasuzņēmums nav pilnībā ietverts konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.
Šā panta 2. punkta vajadzībām šī piemērojamā procentuālā attiecība iekļaujas šādos diapazonos:
0 % līdz 80 % laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim;
0 % līdz 60 % laikposmam no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim;
0 % līdz 40 % laikposmam no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim;
0 % līdz 20 % laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim.
480. pants
Mazākuma līdzdalības daļas atzīšana konsolidētā pašu kapitālā un atbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls un otrā līmeņa kapitāls
Šā panta 1. punkta vajadzībām šis piemērojamais koeficients iekļaujas šādos diapazonos:
0,2 līdz 1 laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim;
0,4 līdz 1 laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim;
0,6 līdz 1 laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim; un
0,8 līdz 1 laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim.
5.
481. pants
Papildu filtri un atskaitījumi
Šā panta 1. punkta vajadzībām šīs piemērojamās procentuālās attiecības iekļaujas šādos diapazonos:
0 % līdz 80 % laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim;
0 % līdz 60 % laikposmam no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim;
0 % līdz 40 % laikposmam no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim;
0 % līdz 20 % laikposmam no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim.
EBI iesniedz minētos tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2013. gada 28. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
482. pants
Piemērošanas joma atvasināto instrumentu darījumiem ar pensiju fondiem
Attiecībā uz tādiem darījumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 648/2012 89. pantā un kas iekļauti pensiju plāna mehānismā, kā noteikts minētās regulas 2. pantā, iestādes neaprēķina pašu kapitāla prasības CVA riskam, kā noteikts šīs regulas 382. panta 4. punkta c) apakšpunktā.
2.
NODAĻA
Tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus attiecībā uz kapitāla instrumentiem
1.
483. pants
Tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus attiecībā uz valsts atbalsta instrumentiem
Atkāpjoties no 26. līdz 29. panta, 51., 52., 62. un 63. panta, laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim šo pantu piemēro kapitāla instrumentiem un pozīcijām, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
instrumenti bija emitēti pirms 2014. gada 1. janvāra;
instrumenti emitēti atbilstoši rekapitalizācijas pasākumiem saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. Ciktāl daļa instrumentu ir parakstīti privāti, tie ir jāemitē pirms 2012. gada 30. jūnija kopā ar tām daļām, uz kurām ir parakstījusies dalībvalsts;
Komisija ir uzskatījusi, ka instrumenti ir saderīgi ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. pantu.
Ja uz instrumentiem ir parakstījušies gan dalībvalsts, gan privātie ieguldītāji un daļa dalībvalsts parakstīto instrumentu tiek dzēsti, tad atbilstīgai daļai no šiem privāti parakstītajiem instrumentiem saskaņā ar 484. pantu piemēro tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus. Ja ir dzēsti visi dalībvalsts parakstītie instrumenti, pārējiem privāto ieguldītāju parakstītajiem instrumentiem saskaņā ar 484. pantu piemēro tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus.
Instrumenti, kas bija atbilstīgi saskaņā ar valstu transponēšanas pasākumiem Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) apakšpunktam, ir atzīstami par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, neatkarīgi no turpmāk norādītā:
nav izpildīti šīs regulas 28. panta nosacījumi;
instrumentus ir emitējis šīs regulas 27. pantā minētais uzņēmums, un nav izpildīti šīs regulas 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā noteiktie nosacījumi.
Instrumentus, kas atbilst pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, nevar atzīt par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem saskaņā ar šā panta 5. vai 7. punktu.
Instrumentus, kas atbilst pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, nevar atzīt par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem saskaņā ar 3. vai 7. punktu.
Instrumentus, kas atbilst otrā līmeņa kapitāla instrumentiem saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, nevar atzīt par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem vai pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem saskaņā ar 3 vai 5. punktu.
2.
1.
484. pants
To posteņu atbilstība tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, kas atbilda pašu kapitālam saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK valstu transponēšanas pasākumiem
485. pants
Ar posteņiem, kas atbilda pašu kapitālam saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK valstu transponēšanas pasākumiem, saistīto akciju emisijas uzcenojuma kontu atbilstība iekļaušanai pirmā līmeņa pamata kapitālā
486. pants
Tiesību saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus ierobežojumi pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņiem
To Regulas 484. panta 3. punktā minēto posteņu vērtību, kuri atbilst pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, ierobežo līdz piemērojamajai procentuālajai attiecībai no šā punkta a) un b) apakšpunktos minēto vērtību summas:
484. panta 3. punktā minētā kapitāla, kas bija emisijā 2012. gada 31. decembrī, nominālvērtība;
akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajām pozīcijām.
To Regulas 484. panta 4. punktā minēto posteņu vērtību, kuri atbilst pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem, ierobežo ar piemērojamo procentuālo attiecību, reizinātu ar starpību, ko iegūst no šā punkta a) un b) apakšpunktos minēto vērtību summas atņemot šā punkta c) līdz f) punktā minēto vērtību summu:
484. panta 4. punktā minēto instrumentu, kas palikuši emisijā 2012. gada 31. decembrī, nominālvērtība;
akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem;
to 484. panta 4. punktā minēto instrumentu summa, kas 2012. gada 31. decembrī pārsniedza ierobežojumus, kas noteikti Direktīvas 2006/48/EK 66. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 66. panta 1.a punkta valstu transponēšanas pasākumos;
akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar c) apakšpunktā minētajiem instrumentiem;
to 484. panta 4. punktā minēto instrumentu nominālvērtība, kuri 2012. gada 31. decembrī bija emisijā, bet nav atzīstami par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem saskaņā ar 489. panta 4. punktu;
akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar e) apakšpunktā minētajiem instrumentiem.
To Regulas 484. panta 5. punktā minēto posteņu vērtību, kuri atbilst otrā līmeņa kapitāla posteņiem, ierobežo ar piemērojamo procentuālo attiecību no rezultāta, kurš iegūts, no šā punkta a) līdz d) apakšpunktos minēto vērtību summas atņemot šā punkta e) līdz h) punktā minēto vērtību summu:
484. panta 5. punktā minēto instrumentu, kas palikuši emisijā 2012. gada 31. decembrī, nominālvērtība;
akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem;
subordinētā aizdevuma kapitāla, kas palika emisijā 2012. gada 31. decembrī, ◄ nominālvērtība, kura samazināta par noteikto summu saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 64. panta 3. punkta c) apakšpunkta valstu transponēšanas pasākumiem;
484. panta 5. punktā minēto posteņu, izņemot šā punkta a) un c) apakšpunktā minētos instrumentus un subordinēto aizdevuma kapitālu, kuri bija emisijā 2012. gada 31. decembrī, nominālvērtība;
to 484. panta 5. punktā minēto instrumentu, kas bija emisijā 2012. gada 31. decembrī, nominālvērtība, kura pārsniedza ierobežojumus, kas noteikti Direktīvas 2006/48/ EK 66. panta 1. punkta a) apakšpunkta valstu transponēšanas pasākumos;
akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar e) apakšpunktā minētajiem instrumentiem;
to 484. panta 5. punktā minēto instrumentu nominālvērtība, kuri 2012. gada 31. decembrī bija emisijā, bet neatbilst otrā līmeņa kapitāla instrumentiem saskaņā ar 490. panta 4. punktu;
akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar g) apakšpunktā minētajiem instrumentiem.
Šā panta vajadzībām 2. līdz 4. punktā minētās piemērojamās procentuālās attiecības iekļaujas šādos diapazonos:
60 % līdz 80 % laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim;
40 % līdz 70 % laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim;
20 % līdz 60 % laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim;
0 % līdz 50 % laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim;
0 % līdz 40 % laikposmā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim;
0 % līdz 30 % laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim;
0 % līdz 20 % laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim;
0 % līdz 10 % laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim.
487. pants
Posteņi, uz ko neattiecina tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus pirmā līmeņa pamata kapitāla vai pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem citos pašu kapitāla elementos
Atkāpjoties no 51., 52., 62. un 63. panta, laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim iestādes turpmāk minētajam var piemērot tādu pašu procedūru kā posteņiem, kas minēti 484. panta 5. punktā, ar noteikumu, ka to iekļaušana nepārsniedz piemērojamo procentuālo attiecību, kura minēta 486. panta 4. punktā:
kapitāls un attiecīgie akciju emisijas uzcenojuma konti, kas minēti 484. panta 3. punktā, kuri ir izslēgti no pirmā līmeņa pamata kapitāla tādēļ, ka tie ir pārsniedz piemērojamo procentuālo attiecību, kas norādīta 486. panta 2. punktā;
instrumenti un attiecīgie akciju emisijas uzcenojuma konti, kas minēti 484. panta 4. punktā, kuri pārsniedz piemērojamo procentuālo attiecību, kas minēta 486. panta 3. punktā.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
488. pants
Tādu posteņu amortizācija, kam piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošo otrā līmeņa kapitāla posteņu statusu
Uz 484. panta 5. punktā minētajiem posteņiem, kas atbilst otrā līmeņa kapitāla posteņiem, kā minēts 484. panta 5. punktā vai 486. panta 4. punktā, attiecas 64. pantā paredzētās prasības.
2.
489. pants
Hibrīdkapitāla instrumenti ar atsaukšanas iespēju un dzēšanu veicinošiem nosacījumiem
Šos instrumentus atzīst par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
iestāde atsaukšanas iespēju ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem spēja īstenot tikai pirms 2013. gada 1. janvāra;
iestāde neīstenoja atsaukšanas iespēju;
ar 2013. gada 1. janvāri ir izpildīti 52. pantā paredzētie nosacījumi.
Līdz to efektīvā termiņa datumam instrumenti atbilst pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem ar atzīšanu samazinātu saskaņā ar 484. panta 4. punktu, un pēc tam tos atzīst par pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem bez ierobežojuma ar noteikumu, ka:
iestāde atsaukšanas iespēju ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem spēja īstenot tikai 2013. gada 1. janvārī vai pēc tā;
iestāde neīstenoja atsaukšanas iespēju instrumentu efektīvā termiņa datumā;
sākot ar instrumentu efektīvā termiņa datumu, ir izpildīti 52. pantā paredzētie nosacījumi.
Instrumenti nav atzīstami par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, un uz tiem neattiecas 484. panta 4. punkts, no 2014. gada 1. janvāra, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
iestāde spēja īstenot atsaukšanas iespēju ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem laikā no 2011. gada 31. decembra līdz 2013. gada 1. janvārim;
iestāde neīstenoja atsaukšanas iespēju instrumentu efektīvā termiņa datumā;
sākot ar instrumentu efektīvā termiņa datumu, nav izpildīti 52. pantā paredzētie nosacījumi.
Līdz to efektīvā termiņa datumam instrumenti atbilst pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem ar atzīšanu samazinātu saskaņā ar 484. panta 4. punktu, un pēc tam tos neatzīst par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
iestāde spēja īstenot atsaukšanas iespēju ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem 2013. gada 1. janvārī vai pēc tā;
iestāde neīstenoja atsaukšanas iespēju instrumentu efektīvā termiņa datumā;
sākot ar instrumentu efektīvā termiņa datumu, nav izpildīti 52. pantā paredzētie nosacījumi.
Instrumenti atbilst pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem saskaņā ar 484. panta 4. punktu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
iestāde spēja īstenot atsaukšanas iespēju ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem tikai līdz 2011. gada 31. decembrim vai šajā datumā;
iestāde neīstenoja atsaukšanas iespēju instrumentu efektīvā termiņa datumā;
sākot ar instrumentu efektīvā termiņa datumu, nebija izpildīti 52. pantā paredzētie nosacījumi.
490. pants
Otrā līmeņa kapitāla posteņi ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem
Posteņi ir atzīstami par otrā līmeņa kapitāla instrumentiem ar noteikumu, ka:
iestāde atsaukšanas iespēju ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem spēja īstenot tikai pirms 2013. gada 1. janvāra;
iestāde neīstenoja atsaukšanas iespēju;
no 2013. gada 1. janvāra ir izpildīti 63. pantā paredzētie nosacījumi.
Posteņi atbilst otrā līmeņa kapitāla instrumentiem saskaņā ar 484. panta 5. punktu līdz to efektīvā termiņa datumam, un pēc tam tie atzīstami par otrā līmeņa kapitāla instrumentiem bez ierobežojuma, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
iestāde atsaukšanas iespēju ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem spēja īstenot tikai 2013. gada 1. janvārī vai pēc tā;
iestāde neīstenoja atsaukšanas iespēju posteņu efektīvā termiņa datumā;
sākot ar posteņu efektīvā termiņa datumu ir izpildīti 63. pantā paredzētie nosacījumi.
Sākot ar 2014. gada 1. janvāri, posteņi nav atzīstami par otrā līmeņa kapitāla posteņiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
iestāde atsaukšanas iespēju ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem spēja īstenot vienīgi laikā no 2011. gada 31. decembra līdz 2013. gada 1. janvārim;
iestāde neīstenoja atsaukšanas iespēju posteņu efektīvā termiņa datumā;
sākot ar posteņu efektīvā termiņa datumu, nav izpildīti 63. pantā paredzētie nosacījumi.
Līdz to efektīvā termiņa datumam posteņi atbilst otrā līmeņa kapitāla instrumentiem ar atzīšanu samazinātu saskaņā ar 484. panta 5. punktu, un pēc tam tos neatzīst par otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, ja:
iestāde spēja īstenot atsaukšanas iespēju ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem 2013. gada 1. janvārī vai pēc tā;
iestāde neīstenoja atsaukšanas iespēju to efektīvā termiņa datumā;
sākot ar posteņu efektīvā termiņa datumu nav izpildīti 63. pantā paredzētie nosacījumi.
Posteņi atbilst otrā līmeņa kapitāla posteņiem saskaņā ar 484. panta 5. punktu, ja:
iestāde spēja īstenot atsaukšanas iespēju ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem tikai līdz 2011. gada 31. decembrim vai šajā datumā;
iestāde neīstenoja atsaukšanas iespēju posteņu efektīvā termiņa datumā;
sākot ar posteņu efektīvā termiņa datumu nav izpildīti 63. pantā paredzētie nosacījumi.
491. pants
Efektīvais termiņš
Regulas 489. un 490. panta vajadzībām efektīvo termiņu nosaka šādi:
šo pantu 3. un 5. punktā minētajiem posteņiem tas ir pirmā atsaukuma ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem datums, kurš ir 2013. gada 1. janvārī vai pēc tā;
šo pantu 4. punktā minētajiem posteņiem tas ir pirmā atsaukuma ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem datums, kurš ir laikā no 2011. gada 31. decembra līdz 2013. gada 1. janvārim;
šo pantu 6. punktā minētajiem posteņiem tas ir pirmā atsaukuma ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem datums, kurš ir pirms 2011. gada 31. decembra.
3.
NODAĻA
Pārejas noteikumi attiecībā uz informācijas atklāšanu par pašu kapitālu
492. pants
Informācijas atklāšana par pašu kapitālu
Laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim iestādes par savu pašu kapitālu atklāj šādu papildu informāciju:
individuālo filtru un atskaitījumu, kas piemēroti saskaņā ar 467.–470. pantu, 474., 476. un 479. pantu, būtība un ietekme uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, pirmā līmeņa papildu kapitālu, otrā līmeņa kapitālu un pašu kapitālu;
apmērs mazākuma līdzdalības daļām un pirmā līmeņa papildu un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, attiecīgajai nesadalītajai peļņai un akciju emisijas uzcenojuma kontiem, ko emitējuši meitasuzņēmumi, kuri ir iekļauti konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā, pirmā līmeņa papildu kapitālā, otrā līmeņa kapitālā un pašu kapitālā saskaņā ar 1. nodaļas 4. iedaļu;
individuālo filtru un atskaitījumu, kas piemēroti saskaņā ar 481. pantu, ietekme uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, pirmā līmeņa papildu kapitālu, otrā līmeņa kapitālu un pašu kapitālu;
posteņu, kas atbilst pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, pirmā līmeņa kapitāla posteņiem un otrā līmeņa kapitāla posteņiem, būtība un vērtība, piemērojot 2. nodaļas 2. iedaļā paredzētās atkāpes.
EBI iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2013. gada 28. jūlijam.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
4.
NODAĻA
Lielie riska darījumi, pašu kapitāla prasības, svira un "Bāzeles I" minimums
493. pants
Pārejas noteikumi lielajiem riska darījumiem
▼M9 —————
Atkāpjoties no 400. panta 2. un 3. punkta, ►C1 dalībvalstis pārejas periodā, kas ilgst līdz brīdim, kad pēc pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar 507. pantu, stājas spēkā jebkāds tiesību akts, tomēr ne pēc 2028. gada 31. decembra, var pilnībā vai daļēji atbrīvot no 395. panta 1. punkta piemērošanas turpmāk minētos riska darījumus: ◄
129. pantā minētās segtās obligācijas;
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret dalībvalstu reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, ja šiem prasījumiem būtu piešķirta 20 % riska pakāpe saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, un citus riska darījumus ar šādām reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm vai citus riska darījumus, kurus tās ir garantējušas, ja prasījumiem pret tām būtu piešķirta 20 % riska pakāpe saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
iestādes riska darījumus, tostarp dalības vai cita veida līdzdalības, ar tās mātesuzņēmumu, citiem minētā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem vai saviem meitasuzņēmumiem un būtiskām līdzdalībām, ciktāl minētie uzņēmumi ir pakļauti konsolidētai uzraudzībai, kurai pakļauta arī pati iestāde, saskaņā ar šo regulu, Direktīvu 2002/87/EK vai trešā valstī spēkā esošiem līdzvērtīgiem standartiem; riska darījumus, kas neatbilst minētajiem kritērijiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav atbrīvoti no šīs regulas 395. panta 1. punkta piemērošanas, pielīdzina riska darījumiem ar trešo personu;
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret un citi riska darījumi, tostarp dalība vai cita veida līdzdalība, ar reģionālajām vai centrālajām kredītiestādēm, kurām kredītiestāde pieder tīklā saskaņā ar juridiskajiem vai tiesību aktu noteikumiem un kuras saskaņā ar šiem noteikumiem ir atbildīgas par naudas tīrvērtes operācijām tīklā;
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret kredītiestādēm un citi riska darījumi ar kredītiestādēm, kas rodas kredītiestādēm, no kurām viena darbojas ārpus konkurences un sniedz vai garantē aizdevumus atbilstīgi likumdošanas programmām vai tās statūtiem ar mērķi veicināt konkrētas ekonomikas nozares valdības īstenotā pārraudzībā un ievērojot ierobežojumus šo aizdevumu izlietojumā, ar nosacījumu, ka attiecīgos riska darījumus, kas izriet no šiem aizdevumiem vai šo aizdevumu garantijām, kredītiestādes nodod saņēmējiem;
aktīvu posteņus, kas ir prasības pret iestādēm un citi riska darījumi ar iestādēm, ar noteikumu, ka šie riska darījumi nav šādu iestāžu pašu kapitāls, neilgst vairāk kā līdz nākamajai darbdienai un nav denominēti galvenajā tirdzniecības valūtā;
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret centrālajām bankām obligāto rezervju formā, kuras ir šo centrālo banku turējumā, un kas ir denominēti to valsts valūtās;
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret centrālajām valdībām tādu tiesību aktos noteikto likviditātes rezervju formā, kuras tiek turētas valdības vērtspapīros, kas ir denominēti vai finansēti to valsts valūtās, ja, pēc kompetentās iestādes ieskatiem, šo centrālo valdību kredītnovērtējums, kuru veikusi norīkota ĀKNI, atbilst ieguldījumu kategorijai;
50 % no “4. kopas” ārpusbilances dokumentārajiem akreditīviem un no “3. kopas” ārpusbilances neizmantotām kredītiespējām, kas minēti I pielikumā un kā sākotnējais termiņš ir līdz vienam gadam (ieskaitot), un, saņemot kompetento iestāžu piekrišanu, 80 % no garantijām, izņemot aizdevumu garantijas, kurām ir juridisks vai regulatīvs pamats un kuras par saviem dalībniekiem, kam ir kredītiestādes statuss, sniegušas savstarpējo garantiju shēmas;
tiesību aktos noteiktās garantijas, ko izmanto gadījumos, kad hipotekāro aizdevumu, kuru finansē, emitējot hipotekārās ķīlu zīmes, piešķir hipotekārā kredīta ņēmējam pirms hipotēkas galīgās ierakstīšanas zemesgrāmatā ar noteikumu, ka garantiju neizmanto, lai mazinātu risku, aprēķinot riska darījumu riska svērto vērtību;
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret atzītām biržām un citi riska darījumi ar atzītām biržām.
Atkāpjoties no 395. panta 1. punkta, kompetentās iestādes var atļaut iestādēm uzņemties jebkādus šā panta 5. punktā paredzētos riska darījumus, kas atbilst šā panta 6. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, nepārsniedzot šādus limitus:
100 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla līdz 2018. gada 31. decembrim;
75 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla līdz 2019. gada 31. decembrim;
50 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla līdz 2020. gada 31. decembrim.
Pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētos limitus piemēro riska darījumu vērtībām pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 399.–403. pantu.
Šā panta 4. punktā izklāstīto pārejas kārtību piemēro šādiem riska darījumiem:
aktīvu posteņi, kas ir prasījumi pret dalībvalstu centrālajām valdībām, centrālajām bankām vai publiskā sektora struktūrām;
aktīvu posteņi, kas ir prasījumi, kurus skaidri garantē dalībvalstu centrālās valdības, centrālās bankas vai publiskā sektora struktūras;
citi riska darījumi ar dalībvalstu centrālajām valdībām, centrālajām bankām vai publiskā sektora struktūrām, vai kuriem ir to garantijas;
aktīvu posteņi, kas ir prasījumi pret dalībvalstu reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, kurus uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību saskaņā ar 115. panta 2. punktu;
citi riska darījumi ar dalībvalstu reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, vai kuriem ir to garantijas, un kurus uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību saskaņā ar 115. panta 2. punktu.
Pirmās daļas a), b) un c) apakšpunkta nolūkos šā panta 4. punktā izklāstīto pārejas kārtību piemēro tikai aktīvu posteņiem un citiem riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām, vai kuriem ir to garantijas, un kurus uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību, reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi saskaņā ar 116. panta 4. punktu. Ja aktīvu posteņus un citus riska darījumus ar publiskā sektora struktūrām, vai kuriem ir to garantijas, uzskata par riska darījumiem ar reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi saskaņā ar 116. panta 4. punktu, šā panta 4. punktā izklāstīto pārejas kārtību piemēro tikai tad, ja riska darījumus ar minēto reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību saskaņā ar 115. panta 2. punktu.
Šā panta 4. punktā izklāstīto pārejas kārtību piemēro tikai tad, ja šā panta 5. punktā minētais riska darījums atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
riska darījumam saskaņā ar 495. panta 2. punkta versiju, kas bija spēkā 2017. gada 31. decembrī, tiktu piešķirts 0 % riska svērums;
riska darījums radies 2017. gada 12. decembrī vai pēc tam.
494. pants
Pārejas noteikumi attiecībā uz pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību
Atkāpjoties no 92.a panta, no 2019. gada 27. jūnija līdz 2021. gada 31. decembrim iestādēm, kas noteiktas par noregulējuma struktūrām, kuras ir G-SNI vienības, vienmēr ir jāizpilda šādas prasības attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām:
uz risku balstīts rādītājs 16 %, kas raksturo iestādes pašu kapitālu un atbilstīgās saistības un ir izteikts kā kopējās riska darījumu vērtības procents, kurš aprēķināts saskaņā ar 92. panta 3. un 4. punktu;
uz risku nebalstīts rādītājs 6 %, kas raksturo iestādes pašu kapitālu un atbilstīgās saistības un ir izteikts kā procents no kopējās riska darījumu vērtības mēra, kurš minēts 429. panta 4. punktā.
494.a pants
Tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus attiecībā uz emisijām ar īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību starpniecību
Atkāpjoties no 52. panta, kapitāla instrumenti, ko iestāde nav tieši emitējusi, uzskatāmi par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem līdz 2021. gada 31. decembrim tikai tad, ja tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
regulas 63. pantā izklāstītie nosacījumi, izņemot nosacījumu, kas paredz, ka iestāde ir instrumentus emitējusi tieši;
instrumentus emitē, izmantojot sabiedrību, kas ietverta konsolidācijā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
ienākumi iestādei ir nekavējoties pieejami bez ierobežojumiem un veidā, kas atbilst šajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
Atkāpjoties no 63. panta, kapitāla instrumenti, ko iestāde nav tieši emitējusi, uzskatāmi par otrā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem līdz 2021. gada 31. decembrim tikai tad, ja tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
regulas 63. panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi, izņemot nosacījumu, kas paredz, ka iestāde ir instrumentus emitējusi tieši;
instrumentus emitē, izmantojot sabiedrību, kas ietverta konsolidācijā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
ienākumi iestādei ir nekavējoties pieejami bez ierobežojumiem un veidā, kas atbilst šajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
494.b pants
Tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus attiecībā uz pašu kapitāla instrumentiem un atbilstīgu saistību instrumentiem
494.c pants
Tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus attiecībā uz augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijām
Atkāpjoties no 270. panta, iniciatoriestāde riska darījuma riska svērtās vērtības augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijai var aprēķināt saskaņā ar 260., 262. vai 264. pantu, ja ir izpildīti abi šādi nosacījumi:
vērtspapīrošanas darījums ir emitēts pirms 2021. gada 9. aprīļa;
vērtspapīrošana 2021. gada 8. aprīlī atbilst 270. panta noteikumiem, kas ir spēkā attiecīgajā dienā.
494.d pants
Mazāk sarežģītu pieeju izmantošanas atsākšana
Atkāpjoties no 149. panta, iestāde var no 2024. gada 9. jūlija līdz 2027. gada 10. jūlijam atsākt mazāk sarežģītu pieeju izmantošanu attiecībā uz vienu vai vairākām 147. panta 2. punktā minētajām riska darījumu kategorijām, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
iestāde 2024. gada 8. jūlijā jau pastāvēja un bija saņēmusi atļauju no kompetentās iestādes minētajām riska darījumu kategorijām piemērot IRB pieeju;
iestāde pieprasa atsākt mazāk sarežģītas pieejas izmantošanu tikai vienu reizi minētajā trīs gadu periodā;
pieprasījums atsākt mazāk sarežģītas pieejas izmantošanu nav iesniegts, lai iesaistītos regulējuma arbitrāžā;
iestāde ir oficiāli paziņojusi kompetentajai iestādei, ka tā vēlas atsākt mazāk sarežģītas pieejas izmantošanu attiecībā uz minētajām riska darījumu kategorijām vismaz sešus mēnešus, pirms tā faktiski atsāk izmantot šo pieeju;
kompetentā iestāde trīs mēnešu laikā pēc d) apakšpunktā minētā paziņojuma saņemšanas nav iebildusi pret iestādes pieprasījumu par šādu atsākšanu.
495. pants
Kapitāla vērtspapīru riska darījumiem saskaņā ar IRB pieeju piemērojamā procedūra
Atkāpjoties no 107. panta 1. punkta, iestādes, kurām ir piešķirta atļauja piemērot IRB pieeju, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, līdz 2029. gada 31. decembrim un neskarot 495.a panta 3. punktu, aprēķina riska darījumu riska svērto vērtību katram kapitāla vērtspapīru riska darījumam, attiecībā uz kuru tām ir piešķirta atļauja piemērot IRB pieeju, kā lielāko no turpmāk minētajiem lielumiem:
riska darījuma riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 495.a panta 1. un 2. punktu;
riska darījuma riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar šo regulu redakcijā, kas bija piemērojama 2024. gada 8. jūlijā.
Ja iestādes piemēro šā punkta pirmo daļu, 495.a panta 1. un 2. punktu nepiemēro.
Šā punkta vajadzībām nepiemēro nosacījumus, lai atsāktu izmantot mazāk sarežģītas pieejas, kas noteiktas 149. pantā.
495.a pants
Pārejas kārtība kapitāla vērtspapīru riska darījumiem
Atkāpjoties no 133. panta 3. punktā noteiktā režīma, kapitāla vērtspapīru riska darījumiem piešķir augstāko riska pakāpi, kas piemērojama 2024. gada 8. jūlijā, nepārsniedzot 250 %, un šādas riska pakāpes:
100 % laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim;
130 % laikposmā no 2026. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim;
160 % laikposmā no 2027. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim;
190 % laikposmā no 2028. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim;
220 % laikposmā no 2029. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim.
Atkāpjoties no 133. panta 4. punktā noteiktā režīma, kapitāla vērtspapīru riska darījumiem piešķir augstāko riska pakāpi, kas piemērojama 2024. gada 8. jūlijā, un šādas riska pakāpes:
100 % laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim;
160 % laikposmā no 2026. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim;
220 % laikposmā no 2027. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim;
280 % laikposmā no 2028. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim;
340 % laikposmā no 2029. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim.
495.b pants
Pārejas kārtība specializētās kreditēšanas riska darījumiem
Atkāpjoties no 161. panta 4. punkta, LGD ievadparametru minimālā robežvērtība, kas piemērojama specializētās kreditēšanas riska darījumiem, uz kuriem attiecas IRB pieeja, ja tiek izmantotas pašu aplēses attiecībā uz LGD, ir 161. panta 4. punktā noteiktā piemērojamā LGD ievadparametru minimālā robežvērtība, ko reizina ar šādiem koeficientiem:
50 % laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim;
80 % laikposmā no 2028. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim;
100 % laikposmā no 2029. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim.
EBI minēto ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai līdz 2026. gada 10. jūlijam.
Pamatojoties uz minēto ziņojumu un pienācīgi ņemot vērā saistītos starptautiski saskaņotos standartus, ko izstrādājusi BCBS, Komisija vajadzības gadījumā līdz 2027. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.
Atkāpjoties no 122.a panta 3. punkta a) apakšpunkta, specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kuri paredzēti minētajā apakšpunktā un par kuriem nav pieejams norīkotas ĀKNI tieši piemērojams kredītnovērtējums, līdz 2032. gada 31. decembrim var piešķirt 80 % riska pakāpi, ja netiek piemērota 501.a pantā minētā pašu kapitāla prasību korekcija attiecībā uz kredītrisku un riska darījums tiek uzskatīts par augstas kvalitātes riska darījumu, ņemot vērā visus turpmāk minētos kritērijus:
parādnieks var izpildīt savas finanšu saistības pat ļoti saspringtos apstākļos, jo ir šādas visas turpmāk minētās iezīmes:
atbilstoša riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecība;
riska darījuma konservatīvs atmaksas profils;
riska darījuma pilnīgas izmaksas brīdī samērīgs aktīvu atlikušais darbības laiks vai alternatīva – vēršanās pie aizsardzības sniedzēja ar augstu kredītspēju;
zems parādnieka riska darījuma refinansēšanas risks vai minēto risku adekvāti mazina samērīga aktīva atlikusī vērtība vai vēršanās pie aizsardzības sniedzēja ar augstu kredītspēju;
parādniekam ir līgumā noteikti ierobežojumi attiecībā uz tā darbību un finansēšanas struktūru;
parādnieks izmanto atvasinātos instrumentus tikai riska mazināšanas nolūkos;
būtiski darbības riski tiek pienācīgi pārvaldīti;
līgumiskas vienošanās par aktīviem nodrošina aizdevējiem augstas pakāpes aizsardzību, tostarp ir šādas iezīmes:
aizdevējiem ir juridiski īstenojamas pirmās kārtas tiesības uz finansētajiem aktīviem un attiecīgā gadījumā uz to radītajiem ienākumiem;
pastāv līgumā noteikti ierobežojumi attiecībā uz parādnieka spēju veikt izmaiņas aktīvā, kas negatīvi ietekmētu tā vērtību;
ja aktīvs tiek būvēts, aizdevējiem ir juridiski īstenojamas pirmās kārtas tiesības uz aktīviem un pamatā esošajiem būvniecības līgumiem;
finansētie aktīvi atbilst visiem turpmāk minētajiem standartiem, lai tie darbotos stabili un efektīvi:
aktīva tehnoloģiju un projektu testē;
ir iegūtas visas nepieciešamās atļaujas un apstiprinājumi aktīvu darbībai;
ja aktīvs tiek būvēts, parādniekam ir pienācīgas garantijas par aktīva apstiprinātajām specifikācijām, budžetu vai pabeigšanas datumu, tostarp stingras garantijas attiecībā uz pabeigšanu vai pieredzējuša būvnieka iesaisti un pienācīgi līguma noteikumi attiecībā uz līgumsodiem.
EBI sagatavo ziņojumu, kurā analizē:
objektu finansēšanas tirgu tendenču un apstākļu attīstību Savienībā;
objekta finansēšanas riska darījuma faktisko riskantumu visā ekonomikas ciklā;
122.a panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktās procedūras ietekmi uz pašu kapitāla prasībām attiecībā uz objektu finansēšanas riska darījumiem, neņemot vērā 465. panta 1. punktu;
“augstas kvalitātes objektu finansējuma” apakšklases definīcijas piemērotību un iespēju piešķirt šai riska darījumu apakšklasei atšķirīgu prudenciālo režīmu.
EBI minēto ziņojumu līdz 2030. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.
Pamatojoties uz minēto ziņojumu un pienācīgi ņemot vērā saistītos starptautiski saskaņotos standartus, ko izstrādājusi BCBS, Komisija vajadzības gadījumā līdz 2031. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.
495.c pants
Pārejas kārtība nomas riska darījumiem kā kredītriska mazināšanas metode
Atkāpjoties no 230. panta, piemērojamā Hc vērtība, kas atbilst “citam lietiskam nodrošinājumam” 199. panta 7. punktā minētajiem riska darījumiem, ja iznomātais aktīvs atbilst fondētās kredītaizsardzības “cita lietiska nodrošinājuma” veidam, ir 230. panta 2. punkta 1. tabulā norādītā “cita lietiska nodrošinājuma” Hc vērtība, ko reizina ar šādiem faktoriem:
50 % laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim;
80 % laikposmā no 2028. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim;
100 % laikposmā no 2029. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim.
EBI minēto ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai līdz 2027. gada 10. jūlijam.
Pamatojoties uz minēto ziņojumu un ņemot vērā starptautiski saskaņotos standartus, ko izstrādājusi BCBS, Komisija vajadzības gadījumā līdz 2028. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.
495.d pants
Pārejas kārtība beznosacījumu kārtā atceļamiem piešķīrumiem
Atkāpjoties no 111. panta 2. punkta, iestādes aprēķina ārpusbilances posteņa riska darījuma vērtību beznosacījumu kārtā atceļamo piešķīrumu veidā, reizinot minētajā pantā paredzēto procentuālo attiecību ar šādiem koeficientiem:
0 % laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim;
25 % laikposmā no 2030. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim;
50 % laikposmā no 2031. gada 1. janvāra līdz 2031. gada 31. decembrim;
75 % laikposmā no 2032. gada 1. janvāra līdz 2032. gada 31. decembrim.
EBI minēto ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai līdz 2028. gada 31. decembrim.
Pamatojoties uz minēto ziņojumu un pienācīgi ņemot vērā saistītos starptautiski saskaņotos standartus, ko izstrādājusi BCBS, un minēto standartu ietekmi uz finanšu stabilitāti, Komisija vajadzības gadījumā līdz 2031. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.
495.e pants
Pārejas kārtība attiecībā uz ĀKNI veiktu iestāžu kredītnovērtējumu
Atkāpjoties no 138. panta g) punkta, kompetentās iestādes var atļaut iestādēm līdz 2029. gada 31. decembrim turpināt attiecībā uz iestādi izmantot tādu ĀKNI veiktu kredītnovērtējumu, kurā ir iekļauti pieņēmumi par netiešu valdības atbalstu.
495.f pants
Pārejas kārtība īpašuma pārvērtēšanas prasībām
Atkāpjoties no 229. panta 1. punkta a) – d) apakšpunkta, attiecībā uz pirms 2025. gada 1. janvāra piešķirtiem riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu, iestādes var turpināt mājokļa īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu vērtēt to tirgus vērtībā vai par to mazākā vērtībā, vai tajās dalībvalstīs, kuras normatīvajos aktos ir paredzējušas stingrus hipotekārās vērtības novērtēšanas kritērijus, minētā īpašuma hipotekārajā vērtībā līdz brīdim, kad saskaņā ar 208. panta 3. punktu ir jāpārskata īpašuma vērtības, vai līdz 2027. gada 31. decembrim, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk.
495.g pants
Pārejas kārtība konkrētām publiskā sektora garantiju shēmām
Atkāpjoties no 183. panta 1. punkta un 213. panta 1. punkta, garantiju, kuru parādnieka veiktas krāpšanas gadījumā var anulēt vai kuras kredītaizsardzības apjomu šādā gadījumā var samazināt, uzskata par tādu, kas atbilst 183. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 213. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām prasībām, ja garantiju ne vēlāk kā 2024. gada 31. decembrī ir sniegusi 214. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēta struktūra.
495.h pants
Pārejas kārtība alternatīva iekšējā modeļa pieejas attiecībā uz tirgus risku izmantošanai
Atkāpjoties no 325.az panta 2. punkta d) apakšpunkta, iestādes līdz 2026. gada 1. janvārim var izmantot alternatīvu iekšējā modeļa pieeju, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku tirdzniecības nodaļām, kas neatbilst 325.bg pantā noteiktajām prasībām.
▼M10 —————
497. pants
Pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar CCP
Ja trešās valsts CCP iesniedz atzīšanas pieteikumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu, iestādes var uzskatīt, ka CCP ir QCCP no dienas, kurā tas ir iesniedzis atzīšanas pieteikumu EVTI, līdz vienam no turpmāk minētajiem datumiem:
ja Komisija jau ir pieņēmusi Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktā minēto īstenošanas aktu attiecībā uz trešo valsti, kurā CCP ir dibināts, un šis īstenošanas akts ir stājies spēkā, – divi gadi no pieteikuma iesniegšanas dienas;
ja Komisija vēl nav pieņēmusi Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktā minēto īstenošanas aktu attiecībā uz trešo valsti, kurā CCP ir dibināts, vai ja minētais īstenošanas akts vēl nav stājies spēkā, – diena, kas ir pirmā no turpmāk minētajiem datumiem:
divi gadi no minētā īstenošanas akta spēkā stāšanās dienas;
tām CCP, kas pieteikumu iesniegušas pēc 2019. gada 27. jūnija, – divi gadi no pieteikuma iesniegšanas dienas;
tām CCP, kas pieteikumu iesniegušas pirms 2019. gada 27. jūnija, – 2021. gada 28. jūnijs.
Līdz šā panta 1. punktā minētā termiņa beigām, ja 1. punktā minētajam CCP nav saistību neizpildes fonda un tas nav izveidojis saistošu līgumisku vienošanos ar tā tīrvērtes dalībniekiem, kas tam ļauj izmantot visu vai daļu no sākotnējās drošības rezerves, kas saņemta no tā tīrvērtes dalībniekiem tā, it kā tās būtu iepriekš finansētas iemaksas, iestāde aizstāj 308. panta 2. punktā minēto formulu, ar ko aprēķina pašu kapitāla prasību, ar šādu formulu:
kur:
|
|
= |
pašu kapitāla prasība; |
|
KCCP |
= |
hipotētiskais QCCP kapitāls, ko QCCP paziņojis iestādei saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c pantu; |
|
DFCCP |
= |
CCP priekšfinansētie līdzekļi, ko CCP paziņojis iestādei saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c pantu; |
|
i |
= |
indekss, ar kuru apzīmē tīrvērtes dalībnieku; |
|
IMi |
= |
sākotnējā drošības rezerve, kuru CCP ir iesniedzis tīrvērtes dalībnieks i; un |
|
IM |
= |
sākotnējās drošības rezerves kopsumma, ko iestādei ir paziņojis CCP saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 89. panta 5.a punktu. |
498. pants
Atbrīvojums attiecībā uz preču atvasināto instrumentu dīleriem
Līdz 2021. gada 26. jūnijam šajā regulā paredzētos noteikumus par pašu kapitāla prasībām nepiemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru pamatdarbība ir tikai un vienīgi sniegt tādus ieguldījumu pakalpojumus vai darbības, kas saistīti ar Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 5., 6., 7., 9., 10. un 11. punktā izklāstītajiem finanšu instrumentiem, un kurām 2006. gada 31. decembrī nepiemēroja Direktīvu 2004/39/EK.
499. pants
Svira
Atkāpjoties no 429. un 430. panta, laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim iestādes aprēķina sviras rādītāju un ziņo par to, izmantojot par kapitāla mēru abus turpmāk minētos:
pirmā līmeņa kapitālu;
pirmā līmeņa kapitālu, piemērojot šīs sadaļas 1. un 2. nodaļā paredzētās atkāpes.
▼M8 —————
500. pants
Korekcija attiecībā uz realizāciju lielos apjomos
Atkāpjoties no 181. panta 1. punkta a) apakšpunkta, iestāde var koriģēt savas LGD aplēses, daļēji vai pilnībā kompensējot tādu riska darījumu, kuros netiek pildītas saistības, realizācijas lielos apjomos ietekmi uz realizētajiem LGD, līdz starpībai starp vidējo aplēsto LGD attiecībā uz salīdzināmiem riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības un kuri nav tikuši pilnībā likvidēti, un vidējo realizēto LGD, tostarp, pamatojoties uz zaudējumiem, kas radušies realizācijas lielos apjomos dēļ, tiklīdz tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
iestāde ir paziņojusi kompetentajai iestādei plānu, kurā sniegta informācija par realizācijas lielos apjomos apmēru, sastāvu un datumiem;
to riska darījumu realizācija, kuros netiek pildītas saistības, ir veikta pēc 2016. gada 23. novembra, bet ne vēlāk kā 2024. gada 31. decembrī;
kopējais apjoms riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības un kuri realizēti kopš pirmās realizācijas dienas saskaņā ar a) apakšpunktā minēto plānu, uz a) un b) apakšpunktā minēto pirmo realizācijas dienu ir pārsniedzis 20 % no visu riska darījumu, kuros netiek pildītas saistības, atlikušā apjoma.
Pirmajā daļā minēto korekciju var veikt tikai līdz 2024. gada 31. decembrim, un tās ietekme var turpināties tik ilgi, kamēr atbilstošie riska darījumi tiek iekļauti pašas iestādes LGD aplēsēs.
Komisija pārskata 1. punktā noteiktās atkāpes piemērotību un attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, lai vajadzības gadījumā pagarinātu, ieviestu no jauna vai grozītu šajā pantā paredzēto korekciju.
500.a pants
Pagaidu režīms publiskam parādam, kas emitēts citas dalībvalsts valūtā
Atkāpjoties no 114. panta 2. punkta, līdz 2026. gada 31. decembrim riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām, ja minētie riska darījumi ir denominēti un finansēti citas dalībvalsts vietējā valūtā, piemēro šādus noteikumus:
līdz 2024. gada 31. decembrim: riska darījumu vērtībām piemērotā riska pakāpe ir 0 % no riska pakāpes, kas minētajiem riska darījumiem piešķirta saskaņā ar 114. panta 2. punktu;
2025. gadā: riska darījumu vērtībām piemērotā riska pakāpe ir 20 % no riska pakāpes, kas minētajiem riska darījumiem piešķirta saskaņā ar 114. panta 2. punktu;
2026. gadā: riska darījuma vērtībām piemērotā riska pakāpe ir 50 % no riska pakāpes, kas minētajiem riska darījumiem piešķirta saskaņā ar 114. panta 2. punktu.
Atkāpjoties no 395. panta 1. punkta un 493. panta 4. punkta, kompetentās iestādes var iestādēm atļaut uzņemties šā panta 1. punktā minētos riska darījumus, nepārsniedzot šādus limitus:
100 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla līdz 2025. gada 31. decembrim;
75 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla no 2026. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim;
50 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla no 2027. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.
Šā punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētos limitus piemēro riska darījumu vērtībām pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 399.–403. pantu.
500.b pants
Konkrētu riska darījumu ar centrālajām bankām pagaidu izslēgšana no kopējās riska darījumu vērtības mēra saistībā ar Covid-19 pandēmiju
Atkāpjoties no 429. panta 4. punkta, līdz 2021. gada 27. jūnijam jebkura iestāde var no sava kopējās riska darījumu vērtības mēra izslēgt turpmāk uzskaitītos riska darījumus ar iestādes centrālo banku, ja tiek ievēroti nosacījumi, kas izklāstīti šā panta 2. un 3. punktā:
monētas un banknotes, kas ir likumīga valūta centrālās bankas jurisdikcijā;
aktīvus, kas ir prasījumi pret centrālo banku, tostarp centrālajā bankā turētās rezerves.
Iestādes izslēgtā summa nepārsniedz pirmās daļas a) un b) apakšpunktā uzskaitīto to katras dienas riska darījumu vidējo apmēru, kāds iestādes centrālajai bankai bijis nesenākajā pilnā rezervju prasību izpildes periodā.
Iestāde 1. punktā uzskaitītos riska darījumus var izslēgt, ja iestādes kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar attiecīgo centrālo banku ir noteikusi un publiski paziņojusi, ka pastāv ārkārtas apstākļi, kas ir pamats izslēgšanai, lai atvieglotu monetārās politikas īstenošanu.
Riska darījumi, kas saskaņā ar 1. punktu ir izslēdzami, atbilst abiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
tie ir denominēti tādā pašā valūtā kā iestādes pieņemtie noguldījumi;
to vidējais termiņš ievērojami nepārsniedz iestādes pieņemto noguldījumu vidējo termiņu.
Iestāde, kas saskaņā ar 1. punktu no sava kopējās riska darījumu vērtības mēra izslēdz riska darījumus ar savu centrālo banku, atklāj arī sviras rādītāju, kāds tai būtu bijis, ja tā minētos riska darījumus nebūtu izslēgusi.
500.c pants
Pārsniegumu izslēgšana no atpakaļejošās pārbaudes otra saskaitāmā aprēķina saistībā ar Covid-19 pandēmiju
Atkāpjoties no 325.f panta, kompetentās iestādes ārkārtas apstākļos un atsevišķos gadījumos var atļaut iestādēm no otrā saskaitāmā aprēķina, kas izklāstīts 325.bf pantā, izslēgt pārsniegumus, kas konstatēti iestādes atpakaļejošajā pārbaudē par hipotētiskajām vai faktiskajām izmaiņām, ar noteikumu, ka minētie pārsniegumi nav iekšējā modeļa nepilnību rezultāts un tie notikuši no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim.
500.d pants
Riska darījuma vērtības pagaidu aprēķināšana regulārajiem pirkšanas un pārdošanas darījumiem, par kuriem tiek gaidīts norēķins, saistībā ar Covid-19 pandēmiju
Iestādes, kas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu regulārajiem pirkšanas un pārdošanas darījumiem, par kuriem tiek gaidīts norēķins, piemēro norēķina datuma uzskaiti, kopējās riska darījumu vērtības mērā iekļauj ar regulārajiem pirkšanas darījumiem saistīto maksāšanas saistību pilnu nominālo vērtību.
Iestādes var veikt ar regulārajiem pirkšanas darījumiem saistīto maksāšanas saistību pilnās nominālās vērtības savstarpējo ieskaitu ar saņemamās naudas, kas attiecas uz regulārajiem pārdošanas darījumiem, par kuriem tiek gaidīts norēķins, pilnu nominālo vērtību tikai tad, ja ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
gan regulārie pirkšanas darījumi, gan pārdošanas darījumi ir nokārtoti, pamatojoties uz principu “piegāde pret samaksu”;
pirktie un pārdotie finanšu aktīvi, kas saistīti ar saņemamo naudu un maksājamo naudu, ir novērtēti pēc patiesās vērtības, ņemot vērā peļņu vai zaudējumus, un iekļauti iestādes tirdzniecības portfelī.
501. pants
Korekcija riska svērtajiem riska darījumiem ar MVU, kam nav iestājusies saistību neizpilde
Riska darījumiem ar MVU, kam nav iestājusies saistību neizpilde, iestādes koriģē riska darījumu riska svērtās vērtības (RWEA), kas attiecīgā gadījumā ir aprēķinātas saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu, atbilstoši šādai formulai:
kur:
|
RWEA* |
= |
RWEA, kas ir koriģēta ar MVU atbalsta faktoru; un |
|
E* |
= |
ir vai nu:
a)
kopējā summa, ko MVU vai MVU savstarpēji saistītu klientu grupa ir parādā iestādei, tās meitasuzņēmumiem, tās mātesuzņēmumiem un minēto mātesuzņēmumu citiem meitasuzņēmumiem, ieskaitot jebkurus riska darījumus, kur netiek pildītas saistības, bet neskaitot prasījumus vai iespējamos prasījumus, kuri nodrošināti ar mājokļa hipotēku; vai
b)
ja a) apakšpunktā minētā kopējā summa ir 0, tādu prasījumu vai iespējamo prasījumu MVU vai MVU savstarpēji saistītu klientu grupai summa, kuri nodrošināti ar mājokļa hipotēku un kuri ir izslēgti no minētajā apakšpunktā minētās kopējās summas aprēķina. |
Šā panta nolūkos:
riska darījumu ar MVU iekļauj vai nu riska darījumu ar privātpersonām un MVU kategorijā, vai riska darījumu ar komercsabiedrībām kategorijā, vai arī riska darījumu, kas ir nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku, kategorijā, izņemot ADC riska darījumus;
MVU ir 5. panta 9. punktā noteiktā nozīme;
iestādes dara visu iespējamo, lai pareizi noteiktu E* un saņemtu b) apakšpunktā prasīto informāciju.
501.a pants
Korekcija, ko veic pašu kapitāla prasībām kredītriskam attiecībā uz riska darījumiem ar sabiedrībām, kas ekspluatē vai finansē fiziskas konstrukcijas vai ražotnes, sistēmas un tīklus, kuri sniedz nozīmīgus sabiedriskos pakalpojumus vai nodrošina to atbalstu
Pašu kapitāla prasības kredītriskam, kas aprēķinātas saskaņā ar II sadaļas III daļu, reizina ar koeficientu 0,75, ar noteikumu, ka riska darījums atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:
riska darījums ir iedalīts 112. panta g) punktā minētajā riska darījumu kategorijā vai kādā no 147. panta 2. punkta c) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā minētajām riska darījumu kategorijām, izņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības;
riska darījums ir ar sabiedrību, kas tika dibināta konkrēti ar mērķi finansēt vai ekspluatēt fiziskas konstrukcijas vai ražotnes, sistēmas un tīklus, kuri sniedz nozīmīgus sabiedriskos pakalpojumus vai nodrošina to atbalstu;
saistību atmaksas avotā ne mazāk kā divas trešdaļas no tā summas veido ienākumi, ko rada finansētie aktīvi, nevis plašāka komercuzņēmuma patstāvīgā maksātspēja vai meitasuzņēmumi, dotācijas vai līdzekļi, ko sniedz viens vai vairāki 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā uzskaitītās vienības;
parādnieks var izpildīt savas finanšu saistības pat ļoti saspringtos apstākļos, kuri ir būtiski attiecībā uz projekta risku;
parādnieka radītās naudas plūsmas ir paredzamas un sedz visas turpmākās aizdevuma atmaksas aizdevuma termiņa laikā;
parādnieka refinansēšanas risks ir zems vai pienācīgi mazināts, ņemot vērā meitasuzņēmumus, dotācijas vai līdzekļus, ko sniedz viena vai vairākas 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā uzskaitītās struktūras;
līgumiskas vienošanās nodrošina aizdevējiem augstas pakāpes aizsardzību, tostarp:
ja parādnieka ieņēmumi netiek finansēti no daudzu lietotāju maksājumiem, līgumā ietver noteikumus, kas efektīvi aizsargā aizdevējus no zaudējumiem, kas rodas, ja projektu izbeidz puse, kas piekrīt iegādāties parādnieka sniegtās preces vai pakalpojumus;
parādniekam ir pietiekams rezervju fonds, kas pilnībā finansēts naudā vai ar citiem finanšu mehānismiem ar augstas pakāpes galvotājiem, neparedzēto izdevumu finansējuma un apgrozāmā kapitāla prasību segšanai šā punkta b) apakšpunktā minēto aktīvu izmantošanas laikā;
aizdevēji būtiskā mērā kontrolē aktīvus un ienākumus, ko rada parādnieks;
aizdevējiem to iespēju robežās, ko paredz piemērojamie tiesību akti, ir drošības priekšrocība attiecībā uz infrastruktūras darbībai svarīgiem aktīviem un līgumiem vai arī ir izveidoti citi alternatīvi mehānismi, lai nodrošinātu savu pozīciju;
kapitāla vērtspapīrs ir ieķīlāts aizdevējiem tādā veidā, ka tie var pārņemt kontroli pār sabiedrību saistību nepildīšanas gadījumā;
neto pamatdarbības naudas plūsmas pēc projekta obligātajiem maksājumiem, kuru mērķis nav parādsaistību apkalpošana, ir ierobežotas;
pastāv līgumiski ierobežojumi attiecībā uz parādnieka spēju veikt darbības, kas var kaitēt aizdevējiem, tostarp ierobežojums, ka jaunu aizdevumu nevar izdot bez pašreizējo aizdevumu sniedzēju piekrišanas;
saistībām ir augstāka prioritāte par visiem citiem prasījumiem, kas nav tiesību aktos noteiktie prasījumi un prasījumi no atvasināto instrumentu darījumu partneriem;
ja parādnieks ir būvniecības fāzē, kapitāla vērtspapīru ieguldītājs, vai, ja ir vairāk par vienu kapitāla vērtspapīru ieguldītāju, kapitāla vērtspapīru ieguldītāju grupa kopumā ievēro šādus kritērijus:
kapitāla vērtspapīru ieguldītāji iepriekš ir sekmīgi pārraudzījuši infrastruktūras projektus, tiem ir spēcīgs finansiālais stāvoklis un attiecīgā pieredze;
kapitāla vērtspapīru ieguldītāju saistību neizpildes risks ir zems vai parādniekam ir zems materiālo zaudējumu risks saistību neizpildes gadījumā;
ir izstrādāti pienācīgi mehānismi, kas ļauj kapitāla vērtspapīru ieguldītāju intereses saskaņot ar aizdevēju interesēm;
parādniekam ir pienācīgas garantijas, lai nodrošinātu projekta pabeigšanu saskaņā ar apstiprināto specifikāciju, budžetu vai pabeigšanas datumu, tostarp stingras garantijas attiecībā uz pabeigšanu vai pieredzējuša būvnieka iesaisti un pienācīgi līguma noteikumi attiecībā uz līgumsodiem;
ja ir būtiski darbības riski, tie tiek atbilstoši pārvaldīti;
parādnieks izmanto pārbaudītas tehnoloģijas un projektu;
ir iegūtas visas nepieciešamās atļaujas un apstiprinājumi;
parādnieks izmanto atvasinātos instrumentus tikai riska mazināšanas nolūkos;
attiecībā uz riska darījumiem, kas iniciēti pēc 2025. gada 1. janvāra, parādnieks ir veicis novērtējumu, ka finansētie aktīvi pozitīvi ietekmē vienu vai vairākus Regulas (ES) 2020/852 9. pantā noteiktos vides mērķus un nerada būtisku kaitējumu pārējiem minētajā pantā noteiktajiem mērķiem vai ka finansētie aktīvi būtiski nekaitē nevienam no minētajā pantā noteiktajiem vides mērķiem.
Šā panta 1. punkta e) apakšpunkta nolūkos uzskata, ka radītās naudas plūsmas ir paredzamas tikai tad, ja ieņēmumu nozīmīga daļa atbilst šādiem nosacījumiem:
ir izpildīts viens no šādiem kritērijiem:
ieņēmumi ir balstīti uz pieejamību;
uz ieņēmumiem attiecas peļņas normas regulējums;
uz ieņēmumiem attiecas fiksēta maksājuma apjoma līgums;
rezultātu līmenis vai izmantojums un cena neatkarīgi cits no cita atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
ja parādnieka ieņēmumi nav finansēti no daudzu lietotāju maksājumiem, puse, kas piekrīt pirkt parādnieka sniegtās preces vai pakalpojumus, ir viena no turpmāk minētajām:
centrālā banka, centrālā valdība, reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde, ar noteikumu, ka tām ir piešķirta 0 % riska pakāpe saskaņā ar 114. vai 115. pantu vai saskaņā ar ĀKNI reitingu ir vismaz 3. kredītkvalitātes pakāpe;
publiskā sektora struktūra, ar noteikumu, ka tai piešķirta 20 % vai zemāka riska pakāpe saskaņā ar 116. pantu vai saskaņā ar ĀKNI reitingu ir vismaz 3. kredītkvalitātes pakāpe;
šīs regulas 117. panta 2. punktā minēta daudzpusēja attīstības banka;
šīs regulas 118. pantā minētas starptautiskās organizācijas;
komercsabiedrība, kurai saskaņā ar ĀKNI reitingu ir piešķirta vismaz 3. kredītkvalitātes pakāpe;
sabiedrība, kuru var nomainīt tā, ka nerodas būtiskas izmaiņas ieņēmumu līmenī un grafikā.
Šā panta 4. punkta nolūkos EBI dara zināmu Komisijai šādu informāciju:
tirgus tendenču un nosacījumu attīstības analīzi attiecībā uz infrastruktūras kreditēšanu un projekta finansējumu 4. punktā minētajā laikposmā;
šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto sabiedrību faktiskā riskantuma analīzi par pilnu ekonomikas ciklu;
informāciju par šajā regulā noteikto pašu kapitāla prasību saskaņotību ar šā punkta a) un b) apakšpunktā veikto analīžu rezultātiem.
501.b pants
Izņēmums no pārskatu sniegšanas prasībām
Atkāpjoties no 430. panta, laikposmā no šīs regulas attiecīgo noteikumu piemērošanas dienas līdz ziņojumu pirmās iesniegšanas dienai, kas norādīta attiecībā uz minētajā pantā norādītajiem īstenošanas tehniskajiem standartiem, kompetentā iestāde var nepiemērot prasību sniegt informāciju tādā formātā, kāds norādīts 430. panta 7. punktā minētajā īstenošanas aktā iekļautajās veidnēs, ja minētās veidnes nav atjauninātas un neatspoguļo šīs regulas noteikumus.
II
SADAĻA
ZIŅOJUMI UN PĀRSKATĪŠANA
501.c pants
Prudenciālais režīms riska darījumiem attiecībā uz vides vai sociālajiem faktoriem
EBI pēc apspriešanās ar ESRK, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, novērtē, vai ir jāpielāgo speciālais prudenciālais režīms riska darījumiem, kas saistīti ar aktīviem vai saistībām, kuras ietekmē vides vai sociālie faktori. Jo īpaši EBI novērtē:
uzticamu un konsekventu VSP datu pieejamību un piekļūstamību attiecībā uz katru riska darījumu kategoriju, kas noteikta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļu;
apspriežoties ar EAAPI, to, vai ir lietderīgi ieviest standartizētu metodiku, lai identificētu un kvalificētu riska darījumus katrai saskaņā ar Trešās daļas II sadaļu noteiktajai riska darījumu kategorijai, pamatojoties uz vienotu VSP riska klasifikācijas principu kopumu, izmantojot informāciju par pārejas riska un fiziska riska rādītājiem, kas pieejama Savienībā un attiecīgā gadījumā starptautiskā mērogā pieņemtajās ilgtspējības informācijas atklāšanas ziņojumu sistēmās, kā arī norādījumus un secinājumus, kas izriet no EBI vai kompetento iestāžu veiktiem uzraudzības spriedzes testiem vai ar klimatu saistīto finanšu risku scenāriju analīzes, un, ja tie pienācīgi atspoguļo VSP riskus, norīkotās ĀKNI piešķirtā kredītriska reitinga attiecīgo VSP vērtējumu;
to riska darījumu faktisko riskantumu, kas saistīti ar aktīviem un darbībām, kuras ietekmē vides vai sociālie faktori, salīdzinājumā ar citu riska darījumu riskantumu un iespējamu papildu un visaptverošāku regulējuma pārskatīšanu, kas būtu jāapsver, ņemot vērā norises, par kurām starptautiskā līmenī vienojusies BCBS;
potenciālo īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmi, ko finanšu stabilitātei un banku aizdevumiem Savienībā rada pielāgots speciāls prudenciālais režīms riska darījumiem, kas saistīti ar aktīviem un darbībām, kuras ietekmē vides vai sociālie faktori;
mērķtiecīgus uzlabojumus, ko varētu apsvērt pašreizējā prudenciālajā regulējumā.
EBI par saviem konstatējumiem iesniedz secīgus ziņojumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai līdz:
2024. gada 9. jūlijam attiecībā uz novērtējumiem, kas prasīti saskaņā ar 1. punkta e) apakšpunktu;
2024. gada 31. decembrim attiecībā uz novērtējumiem, kas prasīti saskaņā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktu;
2025. gada 31. decembrim attiecībā uz novērtējumiem, kas prasīti saskaņā ar 1. punkta c) un d) apakšpunktu.
Komisija, pamatojoties uz minētajiem EBI ziņojumiem, attiecīgā gadījumā līdz 2026. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.
501.d pants
Pārejas noteikumi par kriptoaktīvu prudenciālo režīmu
Komisija attiecīgā gadījumā līdz 2025. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, lai ieviestu speciālu prudenciālo režīmu riska darījumiem ar kriptoaktīviem, ņemot vērā starptautiskos standartus un Regulu (ES) 2023/1114. Minētajā tiesību akta priekšlikumā iekļauj:
kritērijus kriptoaktīvu iedalīšanai dažādās kriptoaktīvu kategorijās, pamatojoties uz to riska īpašībām un atbilstību konkrētiem nosacījumiem;
īpašas pašu kapitāla prasības visiem riskiem, ko rada dažādi kriptoaktīvi;
kopējo limitu riska darījumiem ar konkrētu veidu kriptoaktīviem;
īpašas sviras rādītāja prasības riska darījumiem ar kriptoaktīviem;
īpašas uzraudzības pilnvaras attiecībā uz kriptoaktīvu riska darījumu iedalīšanu, uzraudzību un pašu kapitāla prasību aprēķināšanu;
īpašas likviditātes prasības kriptoaktīvu riska darījumiem;
informācijas atklāšanas un ziņošanas prasības.
Līdz 1. punktā minētā tiesību akta piemērošanas dienai iestādes pašu kapitāla prasības kriptoaktīvu riska darījumiem aprēķina šādi:
kriptoaktīvu riska darījumus ar žetonizētiem tradicionālajiem aktīviem uzskata par riska darījumiem ar tradicionālajiem aktīviem, ko tie pārstāv;
riska darījumiem ar aktīviem piesaistītiem žetoniem, kuru emitenti atbilst Regulai (ES) 2023/1114 un kuri pārstāv vienu vai vairākus tradicionālos aktīvus, piešķir 250 % riska pakāpi;
kriptoaktīvu riska darījumiem, kas nav a) un b) apakšpunktā minētie riska darījumi, piešķir 1250 % riska pakāpi.
Atkāpjoties no pirmās daļas a) apakšpunkta, kriptoaktīvu riska darījumiem ar žetonizētiem tradicionālajiem aktīviem, kuru vērtība ir atkarīga no jebkādiem citiem kriptoaktīviem, piemēro c) apakšpunktu.
Izstrādājot minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus, EBI ņem vērā saistītos starptautiski saskaņotos prudenciālos standartus, ko izstrādājusi BCBS, kā arī Savienībā spēkā esošās atļaujas, kas paredzētas Regulā (ES) 2023/1114.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2025. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
502. pants
Kapitāla prasību cikliskums
Komisija, sadarbojoties ar EBI, ESRK un dalībvalstīm un ņemot vērā ECB atzinumu, periodiski uzrauga, vai šai regulai kopumā, līdz ar Direktīvu 2013/36/ES, ir būtiska ietekme uz ekonomisko ciklu, un, ņemot vērā šo pārbaudi, apsver, vai ir pamatoti veikt koriģējošus pasākumus. Līdz 2013. gada 31. decembrim EBI ziņo Komisijai, vai un kā iestāžu metodoloģijas saskaņā ar IRB pieeju būtu jākonverģē, lai, mazinot procikliskumu, panāktu salīdzināmākas kapitāla prasības.
Pamatojoties uz minēto analīzi un ņemot vērā ECB atzinumu, Komisija reizi divos gados sagatavo un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem. Izstrādājot ziņojumu, pienācīgi ņem vērā kredītņēmēju un kredīta devēju ieguldījumu.
Līdz 2014. gada 31. decembrim Komisija pārskata 33. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanu, sagatavo par to ziņojumu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei minēto ziņojumu, vajadzības gadījumā kopā ar leģislatīva akta priekšlikumu.
Attiecībā uz iespējamo 33. panta 1. punkta c) apakšpunkta svītrošanu un tā iespējamu piemērošanu Savienības līmenī pārskatīšana jo īpaši nodrošina to, ka pastāv pietiekami aizsardzības pasākumi, ar kuriem visās dalībvalstīs nodrošināt finanšu stabilitāti.
503. pants
Pašu kapitāla prasības riska darījumiem segto obligāciju veidā
Ziņojumā un priekšlikumos, kas minēti 1. punktā, raksturo:
to, ciktāl pašreizējās regulatīvās kapitāla prasības, kas jāpiemēro segtajām obligācijām, pienācīgi diferencē starp atšķirībām segto obligāciju kredītkvalitātē un nodrošinājumā, ar ko segtās obligācijas ir nodrošinātas, tostarp atšķirībām dažādās dalībvalstīs;
segto obligāciju tirgus pārredzamību un to, ciktāl tā ieguldītājiem palīdz veikt plašu iekšēju analīzi attiecībā uz segto obligāciju kredītrisku un nodrošinājumu, ar ko tās ir nodrošinātas, un aktīvu nodalīšanu emitenta maksātnespējas gadījumā, tostarp negatīvas sekas mazinošā ietekmi, ko uz segto obligāciju vispārējo kredītkvalitāti atstāj pamatā esošais stingrais valsts tiesiskais regulējums, kuru piemēro saskaņā ar šīs regulas 129. pantu un Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktu, un no tās izrietošās sekas ieguldītājiem vajadzīgās pārredzamības līmenī; un
ciktāl kredītiestāžu veikta segto obligāciju emisija ietekmē kredītrisku, kam tiek pakļauti citi emitentiestādes kreditori;
504. pants
Kapitāla instrumenti, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās
Komisija, līdz 2016. gada 31. decembrim, pēc apspriešanās ar EBI, iesniedzot attiecīgus priekšlikumus, ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai 31. pantā noteikto procedūru nepieciešams grozīt vai atcelt.
504.a pants
Līdzdalības atbilstīgo saistību instrumentos
Līdz 2022. gada 28. jūnijam EBI ziņo Komisijai par līdzdalības atbilstīgo saistību instrumentos summām un sadalījumu starp iestādēm, kas noteiktas par G-SNI vai C-SNI, un par iespējamiem šķēršļiem noregulējumam un negatīvās ietekmes risku attiecībā uz minētajām līdzdalībām.
Pamatojoties uz EBI ziņojumu, Komisija līdz 2023. gada 28. jūnijam ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par piemērotu šādām līdzdalībām piemērojamo procedūru, attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.
505. pants
Lauksaimniecības finansējuma pārskatīšana
Līdz 2030. gada 31. decembrim EBI sagatavo ziņojumu par šīs regulas prasību ietekmi uz lauksaimniecības finansējumu, tostarp par:
īpašas riska pakāpes piemērotību to pašu kapitāla prasību kredītriskam, ko aprēķina saskaņā ar Trešās daļas II sadaļu, attiecībā uz riska darījumiem ar lauksaimniecības uzņēmumu;
attiecīgā gadījumā prudenciāli pamatotiem kritērijiem šādas īpašas riska pakāpes piemērošanai, tostarp lauksaimniecības praksi,, kā arī riska darījumu iekļaušanai riska darījumu ar komercsabiedrībām kategorijā, riska darījumu ar privātpersonām un MVU kategorijā vai riska darījumu, kas ir nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku, kategorijās;
saskaņošanu ar stratēģiju “No lauka līdz galdam”, kas izklāstīta Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumā “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”, un attiecīgo ietekmi uz vidi Regulas (ES) 2020/852 nozīmē, jo īpaši ar Savienības lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklā apkopotajiem rādītājiem, kas parāda ieguldījuma rezultātus attiecībā uz:
siltumnīcefekta gāzu neto emisijām uz hektāru;
pesticīdu un mēslošanas līdzekļu izmantojumu uz hektāru;
augsnes minerālvielu efektivitātes koeficientiem, tostarp oglekļa, amonjaka, fosfāta un slāpekļa saturu uz hektāru;
ūdens patēriņa efektivitāti;
apstiprinājumu par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/848 ( 42 ) minētā Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipa pozitīvu ietekmi uz šā apakšpunkta i)–iv) punktā minētajiem rādītājiem.
506. pants
Kredītrisks – kredītu apdrošināšana
Līdz 2024. gada 30. jūnijam EBI ciešā sadarbībā ar EAAPI ziņo Komisijai par kredītu apdrošināšanas politikas kā kredītriska mazināšanas metodes atbilstību un izmantošanu, tostarp par:
Trešās daļas II sadaļas 3. un 4. nodaļā minēto saistīto riska parametru piemērotību;
to kredītriska riska darījumu faktiskā un novērotā riskantuma analīzi, kuros kredītu apdrošināšana tikusi atzīta par kredītriska mazināšanas metodi;
informāciju par šajā regulā noteikto pašu kapitāla prasību saskaņotību ar a) un b) apakšpunktā minētās analīzes rezultātiem.
Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija attiecīgā gadījumā līdz 2024. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu Trešās daļas II sadaļā minēto režīmu, kas piemērojams kredītu apdrošināšanai.
506.a pants
KIU, kuru pamatā esošajā portfelī ir eurozonas valstu obligācijas
Cieši sadarbojoties ar ESRK un EBI, Komisija līdz 2021. gada 31. decembrim publicē ziņojumu, kurā izvērtē, vai tiesiskajā regulējumā ir jāizdara izmaiņas, lai veicinātu tirgu riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā un lai bankas vairāk iegādātos šādus riska darījumus, kur KIU pamatā esošo portfeli veido tikai dalībvalstu, kuru valūta ir euro, valsts obligācijas un kur katras dalībvalsts valsts obligāciju relatīvais īpatsvars KIU kopējā portfelī ir vienāds ar relatīvo īpatsvaru, kas raksturo katras dalībvalsts kapitāla ieguldījumu ECB.
506.b pants
INRD vērtspapīrošana
506.c pants
Kredītrisks – mijiedarbība starp pirmā līmeņa pamata kapitāla samazinājumiem un kredītriska parametriem
EBI līdz 2026. gada 31. decembrim ziņo Komisijai par saskaņotību starp pašreizējo kredītriska mērīšanu un individuālajiem kredītriska parametriem un par jebkādu korekciju režīmu IRB iztrūkuma vai IRB pārsnieguma aprēķināšanai, kā minēts 159. pantā, un par tā saskaņotību ar riska darījuma vērtības noteikšanu saskaņā ar 166. pantu un LGD aplēsēm.
Minētajā ziņojumā ņem vērā maksimālos iespējamos ekonomiskos zaudējumus, kas rastos saistību neizpildes gadījumā, kā arī sasniegto segumu attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla samazinājumiem, ņemot vērā visus uz uzskaiti balstītos pirmā līmeņa pamata kapitāla samazinājumus, tostarp paredzamos kredītzaudējumus vai patiesās vērtības korekcijas, un visas atlaides saņemtajiem riska darījumiem, kā arī to ietekmi uz regulatīvajiem atskaitījumiem.
506.d pants
Vērtspapīrošanas prudenciālais režīms
506.e pants
Maksimālās vai minimālās nefondētās kredītaizsardzības atzīšana
Līdz 2026. gada 10. jūlijam EBI iesniedz Komisijai ziņojumu par:
nosacījumiem, kas jāizpilda garantijām ar maksimālajām vai minimālajām robežvērtībām, kuras noteiktas riska darījumu portfeļa līmenī (“portfeļa garantijas”), lai tās varētu uzskatīt par vērtspapīrošanu;
regulatīvo režīmu, ko saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļu piemēro portfeļa garantijām, ja tās nav uzskatāmas par vērtspapīrošanu;
šīs regulas Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļā un Regulas (ES) 2017/2402 2. nodaļā izklāstīto prasību piemērošanu portfeļa garantijām, ja minētās garantijas ir uzskatāmas par vērtspapīrošanu;
234. panta piemērošanu individuālām garantijām, kuru rezultātā notiek sadalīšana laidienos.
Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā EBI jo īpaši novērtē:
attiecībā uz 1. punkta a) apakšpunktu – nosacījumus, saskaņā ar kuriem portfeļa garantijas ir iemesls riska pārvešanu sadalīt laidienos;
attiecībā uz 1. punkta b) apakšpunktu:
portfeļa garantiju attiecīgos atbilstības kritērijus, kā paredzēts Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā;
Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā izklāstīto prasību piemērošanu;
attiecībā uz 1. punkta d) apakšpunktu – Regulas (ES) 2017/2402 2. nodaļā un šīs regulas Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļā izklāstīto prasību piemērošanu.
Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija attiecīgā gadījumā līdz 2027. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.
506.f pants
Vērtspapīru finansēšanas darījumu prudenciālais režīms
EBI līdz 2026. gada 10. jūlijam ziņo Komisijai par vērtspapīru finansēšanas darījumu jaunā regulējuma ietekmi uz pašu kapitāla prasībām, kas attiecināmas uz attiecīgajiem vērtspapīru finansēšanas darījumiem, kuri pēc būtības ir ļoti īsa termiņa darbības, īpašu uzmanību pievēršot tā iespējamajai ietekmei uz valsts parāda vērtspapīru tirgiem attiecībā uz tirgus veidošanas spēju un izmaksām.
EBI novērtē, vai saistīto riska pakāpju pārkalibrēšana standartizētajā pieejā ir piemērota, ņemot vērā saistītos riskus attiecībā uz īstermiņa termiņiem, jo īpaši – atlikušajiem termiņiem, kas ir īsāki par vienu gadu.
Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija attiecīgā gadījumā līdz 2027. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.
507. pants
Lieli riska darījumi
EBI pārrauga, kā tiek izmantoti 390. panta 6. punkta b) apakšpunktā, 400. panta 1. punkta f)–m) apakšpunktos, 400. panta 2. punkta a), c)–g), i), j) un k) apakšpunktā noteiktie atbrīvojumi, un līdz 2021. gada 28. jūnijam iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā izvērtē kvantitatīvo ietekmi, kādu varētu radīt minēto atbrīvojumu atcelšana vai ierobežojumu noteikšana to izmantošanai. Minētajā ziņojumā katram minētajos pantos noteiktajam atbrīvojumam konkrēti novērtē šādus faktorus:
katrā dalībvalstī – to lielo riska darījumu skaitu, kuriem piešķirts atbrīvojums;
katrā dalībvalstī – to iestāžu skaitu, kas izmanto atbrīvojumu;
katrā dalībvalstī – to lielo riska darījumu kopsummu, kuriem piešķirts atbrīvojums.
508. pants
Piemērošanas līmenis
▼M9 —————
509. pants
Likviditātes prasības
Pirmajā daļā minētajā ziņojumā pienācīgi ņem vērā tirgus un starptautiskās regulatīvās norises, kā arī likviditātes seguma prasības mijiedarbību ar citām prudenciālajām prasībām saskaņā ar šo regulu, piemēram, riska kapitāla rādītājiem, kā noteikts 92. pantā, un sviras rādītājiem.
Eiropas Parlamentam un Padomei dod iespēju paust savu viedokli par pirmajā daļā minēto ziņojumu.
EBI 1. punktā minētajā ziņojuma jo īpaši novērtē:
tādu mehānismu izveidi, kas ierobežo ienākošo naudas plūsmu vērtību, jo īpaši, lai noteiktu pienācīgu ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību un piemērošanas nosacījumus, ņemot vērā dažādos uzņēmējdarbības modeļus, tostarp pastarpināto finansējumu, faktūrkreditēšanu, nomu, segtās obligācijas, hipotēkas, segto obligāciju emisiju, kā arī to, ciktāl minēto maksimālo robežvērtību būtu jāgroza vai jāatceļ, lai pielāgotos specializētā finansējuma specifiskajām īpatnībām;
to ienākošo plūsmu un izejošo plūsmu kalibrēšanu, kas minētas Sestās daļas II sadaļā, jo īpaši 422. panta 7. punktā un 425. panta 2. punktā;
tādu mehānismu noteikšanu, ar ko ierobežo likviditātes seguma prasības ar konkrētu kategoriju likvīdiem aktīviem; jo īpaši novērtē, kāda ir pienācīga minimālā procentuālā attiecība likvīdiem aktīviem, kas minēti 416. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, pret kopējiem likvīdiem aktīviem, testējot 60 % slieksni un ņemot vērā starptautiskās regulatīvās norises. Aktīvus, kurus ir parādā un kurus ir jāatmaksā vai kuru atmaksu var pieprasīt 30 kalendāro dienu laikā, nebūtu jāņem vērā saistībā ar limitu, izņemot gadījumus, kad aktīvi ir iegūti pret nodrošinājumu, kas atbilst 416. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktiem;
specifisku zemāko izejošo naudas plūsmas līmeņu un/vai augstāku ienākošo naudas plūsmu līmeņu noteikšanu grupas iekšējām naudas plūsmām, norādot, kādos gadījumos šādi specifiski ienākošās vai izejošās naudas plūsmas līmeņi būtu pamatoti no prudenciālā viedokļa un nosakot augsta līmeņa principus metodoloģijai, kurā izmanto objektīvus kritērijus un parametrus, lai noteiktu specifiskus ienākošās un izejošās naudas plūsmas līmeņus starp iestādi un tās darījuma partneri, ja tie neveic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā dalībvalstī;
kalibrēšanu attiecībā uz izmantošanas likmēm, kas piemērojamas neizmantotajām piešķirtajām kredītiespējām un likviditātes iespējām, uz kurām attiecas 424. panta 3. un 5. punkts. Jo īpaši EBI testē 100 % izmantošanas likmi;
privātpersonu un MVU noguldījumu 411. panta 2. punkta definīciju, jo īpaši to, cik piemēroti ir noteikt robežvērtību fizisko personu noguldījumiem;
vajadzību ieviest jaunu privātpersonu un MVU noguldījumu kategoriju ar zemāku izejošo plūsmu, ņemot vērā šādu noguldījumu specifiskās īpatnības, kas varētu attaisnot zemāku izejošās plūsmas likmi un ņemot vērā starptautiskās norises;
atkāpes no prasībām par likvīdo aktīvu sastāvu atsevišķās iestādēs, ja dotajā valūtā iestāžu kopējais pamatotais likvīdo aktīvu pieprasījums pārsniedz šo likvīdo aktīvu pieejamību, un nosacījumus, kam būtu jāattiecas uz šādām atkāpēm;
Šariatam atbilstīgus finanšu produktus kā alternatīvu aktīviem, kas atbilstu likvīdiem aktīviem 416. panta vajadzībām, izmantošanai Šariatam atbilstošās bankās;
spriedzes apstākļu definīciju, tostarp principus likvīdo aktīvu krājumu izmantošanai, kā arī nepieciešamām uzraudzības iestāžu reakcijām, saskaņā ar kurām iestādes varētu izmantot savus likvīdos aktīvus, lai līdzsvarotu likviditātes izejošās naudas plūsmas, un kā rīkoties neatbilstību gadījumos;
definīciju iedibinātām operacionālām attiecībām attiecībā uz nefinanšu klientiem, kā minēts 422. panta 3. punkta c) apakšpunktā;
kalibrēšanu attiecībā uz izejošo plūsmu likmi, kas piemērojama korespondentbanku pakalpojumiem un specializētajiem brokeru pakalpojumiem, kas minēti 422. panta 4. punkta pirmajā daļā;
mehānismus, lai saglabātu iepriekš spēkā esošus nosacījumus attiecībā uz valdības garantētām obligācijām, kas emitētas kredītiestādēm kā daļa no valdības atbalsta pasākumiem ar ES valsts atbalsta apstiprinājumu, piemēram, obligācijas, ko emitējusi Valsts aktīvu pārvaldības aģentūra (National Asset Management Agency, NAMA) Īrijā un Spānijas aktīvu pārvaldības sabiedrība Spānijā, kuras strukturētas tā, lai izslēgtu problemātiskos aktīvus no kredītiestāžu bilancēm kā aktīvus ar ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti līdz vismaz 2023. gada decembrim.
Eiropas Parlamentam un Padomei dod iespēju paust savu viedokli par minēto ziņojumu.
Pirmajā daļā minētajā ziņojumā apskata arī:
citas aktīvu kategorijas, jo īpaši ar mājokļu hipotēku nodrošinātus vērtspapīrus ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti;
citu centrālai bankai atbilstošu vērtspapīru vai aizdevumu kategorijas, piemēram, pašvaldību obligācijas vai komerciālos vērtspapīrus; un
citus centrālai bankai neatbilstošus, bet tirgojamus aktīvus, piemēram, atzītas biržas sarakstos iekļautus kapitāla vērtspapīrus, zeltu, ar nozīmīgu indeksu saistītus kapitāla vērtspapīru instrumentus, garantētās obligācijas, segtās obligācijas, korporatīvās obligācijas un fondus, kas balstīti uz minētajiem aktīviem.
EBI it īpaši pārbauda turpmāk minēto kritēriju atbilstīgumu un šādu definīciju attiecīgos līmeņus:
aktīvu minimālais tirdzniecības apmērs;
aktīvu minimālais apgrozībā esošais apmērs;
pārredzama cenošanas un pēctirdzniecības informācija;
kredītkvalitātes pakāpes, kas minētas Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā;
pierādīta cenu stabilitātes vēsture;
vidējais tirgotais apmērs un vidējais darījuma apmērs;
maksimālā piedāvātās/pieprasītās cenas starpība;
atlikušais laiks līdz termiņam;
minimālais apgrozījuma rādītājs.
Līdz 2014. gada 31. janvārim EBI ziņo arī par turpmāk minēto:
vienotas definīcijas augstai un ļoti augstai likviditātei un kredītkvalitātei;
likvīdo aktīvu definīcijas iespējamā neplānotā ietekme uz monetārās politikas īstenošanu un to, kādā mērā:
likvīdo aktīvu saraksts, kas nav saistīts ar centrālo banku prasībām atbilstīgo aktīvu sarakstu, var motivēt iestādes refinansēšanas operācijās sniegt atbilstīgus aktīvus, kuri nav ietverti likvīdo aktīvu definīcijā;
likviditātes regulēšana var demotivēt iestādes aizdot vai aizņemties nenodrošinātos naudas tirgos un vai tā rezultātā var tikt apšaubīta euro uz nakti izsniegto kredītu vidējā indeksa (EONIA) ietekmēšana monetārās politikas īstenošanā;
likviditātes seguma prasības ieviešana centrālajām bankām var radīt grūtības nodrošināt cenu stabilitāti, izmantojot spēkā esošo monetārās politikas regulējumu un instrumentus;
operatīvās prasības likvīdu aktīvu turēšanai, kā minēts 417. panta b) līdz f) punktā, atbilstoši starptautiskajām regulatīvajām norisēm.
510. pants
Neto stabila finansējuma prasības
Līdz 2015. gada 31. decembrim, pamatojoties uz posteņiem, par kuriem jāziņo saskaņā ar Sestās daļas III sadaļu un saskaņā ar vienotiem pārskatu formātiem, kas minēti 415. panta 3. punkta a) apakšpunktā, un pēc konsultēšanās ar ESRK, EBI ziņo Komisijai arī par metodoloģijām, saskaņā ar kurām nosaka stabilā finansējuma apmēru, kas pieejams un ko pieprasa iestādes, un par atbilstīgām vienotām definīcijām, saskaņā ar kurām aprēķina šādu neto stabila finansējuma prasību, īpaši apskatot:
stabila finansējuma avotiem piemērotās kategorijas un pakāpes saskaņā ar 427. panta 1. punktu;
stabila finansējuma prasību noteikšanai piemērotās kategorijas un pakāpes saskaņā ar 428. panta 1. punktu;
metodoloģijās attiecīgi nosaka stimulus un antistimulus, lai ilgtermiņā panāktu stabilāku finansējumu aktīviem un sekmētu uzņēmējdarbības pasākumus, ieguldījumus un iestāžu finansēšanu;
vajadzību izstrādāt dažādas metodoloģijas dažāda veida iestādēm.
EBI pārrauga nepieciešamā stabilā finansējuma summu, ar kuru tiek segts finansējuma risks, kas saistīts ar II pielikumā uzskaitītajiem atvasināto instrumentu līgumiem un kredītu atvasinātajiem instrumentiem neto stabila finansējuma rādītāja gada laikposmā, jo īpaši turpmāka finansējuma risku attiecībā uz minētajiem atvasināto instrumentu līgumiem, kas noteikts 428.s panta 2. punktā un 428.at panta 2. punktā, un ziņo Komisijai par iespēju pieņemt lielāku nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu vai pret risku jutīgāku pasākumu līdz 2024. gada 28. jūnijam. Minētajā ziņojumā sniedz novērtējumu vismaz par šādiem aspektiem:
iespēja nošķirt maržinālos un nemaržinālos atvasināto instrumentu līgumus;
iespēja atcelt, palielināt vai aizstāt prasību, kas noteikta 428.s panta 2. punktā un 428.at panta 2. punktā;
iespēja plašāk mainīt atvasināto instrumentu līgumiem piemērojamo procedūru, aprēķinot neto stabila finansējuma rādītāju, kā noteikts 428.d pantā, 428.k panta 4. punktā un 428.s panta 2. punktā, 428.ag panta a) un b) punktā, 428.ah panta 2. punktā, 428.al panta 4. punktā un 428.at panta 2. punktā un 428.ay panta a) un b) punktā un 428.az panta 2. punktā, lai labāk noteiktu ar minētajiem līgumiem saistīto finansējuma risku neto stabila finansējuma rādītāja gada laikposmā;
kā ierosinātās izmaiņas ietekmē stabila finansējuma summu, kas nepieciešama iestāžu atvasināto instrumentu līgumiem.
►M20 EBI pārrauga stabilā finansējuma summu, kas nepieciešama, lai segtu finansējuma risku, kas saistīts ar vērtspapīru finansēšanas darījumiem, tostarp ar minētajos darījumos saņemtajiem vai nodotajiem aktīviem, un ar tādiem nenodrošinātiem darījumiem ar finanšu klientiem, ja šādu darījumu atlikušais termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem. EBI līdz 2029. gada 31. janvārim un pēc tam reizi piecos gados ziņo Komisijai par minētās stabilā finansējuma prasības atbilstību. Ņemot vērā starptautiskās norises un līdzīgu darījumu regulatīvo pieeju citās jurisdikcijās, minētajos ziņojumos sniedz novērtējumu vismaz par šādiem aspektiem: ◄
iespēju piemērot augstākus vai zemākus stabila finansējuma koeficientus vērtspapīru finansēšanas darījumiem ar finanšu klientiem un tādiem nenodrošinātiem darījumiem ar finanšu klientiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem, lai labāk ņemtu vērā šo darījumu finansējuma risku neto stabila finansējuma rādītāja viena gada laikposmā un iespējamo domino efektu starp finanšu klientiem;
iespēju piemērot 428.r panta 1. punkta g) apakšpunktā noteikto procedūru vērtspapīru finansēšanas darījumiem, kas nodrošināti ar citu veidu aktīviem;
iespēju piemērot stabila finansējuma koeficientus ārpusbilances posteņiem, kas izmantoti vērtspapīru finansēšanas darījumos, kā alternatīvu 428.p panta 5. punktā noteiktajai procedūrai;
atbilstību piemērot asimetrisku procedūru attiecībā uz saistībām, kurām atlikušais termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem un kuras nodrošina tādi finanšu klienti, kam piemēro 0 % pieejamā stabila finansējuma koeficientu saskaņā ar 428.k panta 3. punkta c) apakšpunktu, un attiecībā uz aktīviem, kas rodas darījumos, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem un kurus veic ar finanšu klientiem, kam piemēro 0 %, 5 % vai 10 % nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu saskaņā ar 428.r panta 1. punkta g) apakšpunktu, 428.s panta 1. punkta b) apakšpunktu un 428.v panta a) punktu;
kā augstāku vai zemāku nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu piemērošana vērtspapīru finansēšanas darījumiem ar finanšu klientiem, jo īpaši tiem darījumiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem, ietekmē:
minēto darījumu cenu struktūru; un
tirgus likviditāti aktīviem, kas saņemti kā minēto darījumu nodrošinājums, jo īpaši valsts un korporatīvo obligāciju likviditāti;
kā ierosinātās izmaiņas ietekmē stabila finansējuma summu, kas nepieciešama minēto iestāžu darījumiem ar finanšu klientiem, jo īpaši tādiem vērtspapīru finansēšanas darījumiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem, ja minētajos darījumos kā nodrošinājums tiek saņemtas valsts obligācijas.
▼M20 —————
EBI uzrauga stabila finansējuma summu, kas nepieciešama, lai segtu finansējuma risku saistībā ar iestādes turējumā esošajiem vērtspapīriem atvasināto instrumentu līgumu riska ierobežošanai. EBI līdz 2023. gada 28. jūnijam ziņo par procedūras piemērotību. Minētajā ziņojumā sniedz novērtējumu vismaz par šādiem aspektiem:
procedūras iespējamā ietekme uz ieguldītāju spēju iesaistīties riska darījumos ar aktīviem un procedūras ietekme uz kredītu piedāvājumu kapitāla tirgu savienībā;
iespēja piemērot pielāgotas stabila finansējuma prasības vērtspapīriem, kas tiek turēti riska ierobežošanai saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem, kurus pilnībā vai daļēji finansē ar sākotnējo drošības rezervi;
iespēja piemērot pielāgotas stabila finansējuma prasības vērtspapīriem, kas tiek turēti riska ierobežošanai saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem, kurus nefinansē ar sākotnējo drošības rezervi.
511. pants
Svira
Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, vai:
attiecībā uz C-SNI ir lietderīgi ieviest sviras rādītāja palielināšanu; un
kopējās riska darījumu vērtības mēra definīcija un aprēķins, kā minēts 429. panta 4. punktā, tostarp attiecībā uz centrālās bankas rezervēm piemērojamo procedūru, ir atbilstīgi.
512. pants
Ar pārvestu kredītrisku saistīti riska darījumi
Līdz 2014. gada 31. decembrim Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par Piektās daļas noteikumu piemērošanu un efektivitāti, ņemot vērā starptautiskā tirgus attīstību.
513. pants
Makroprudenciālie noteikumi
Līdz 2022. gada 30. jūnijam un pēc tam reizi piecos gados Komisija pēc apspriešanās ar ESRK un EBI pārskata, vai makroprudenciālie noteikumi, kas ietverti šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES, ir pietiekami, lai mazinātu sistēmisko risku nozarēs, reģionos un dalībvalstīs, un tostarp izvērtē:
vai pašreizējie makroprudenciālie instrumenti šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES ir efektīvi, iedarbīgi un pārredzami;
vai šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES noteikto līdzīgiem riskiem paredzēto dažādo makroprudenciālo instrumentu darbības joma un iespējamās pārklāšanās pakāpes ir atbilstīgas, un attiecīgā gadījumā ierosina jaunus makroprudenciālos noteikumus;
kā starptautiski saskaņotie standarti attiecībā uz sistēmiskām iestādēm mijiedarbojas ar šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES noteikumiem un attiecīgā gadījumā ierosina jaunus noteikumus, ņemot vērā minētos starptautiski saskaņotos standartus.
vai citi instrumentu veidi, piemēram, uz aizņēmējiem vērsti instrumenti, būtu jāpievieno šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES paredzētajiem makroprudenciālajiem instrumentiem, lai papildinātu kapitāla instrumentus un varētu nodrošināt instrumentu saskaņotu izmantošanu iekšējā tirgū; ņemot vērā to, vai minēto instrumentu saskaņotas definīcijas un attiecīgo datu ziņošana Savienības līmenī ir šādu instrumentu ieviešanas priekšnoteikums;
vai sviras rādītāja rezerves prasība, kā minēts 92. panta 1.a punktā, būtu jāpaplašina uz citām sistēmiski svarīgām iestādēm, kas nav G-SNI, vai tā kalibrācijai būtu jāatšķiras no G-SNI kalibrācijas un vai tā kalibrācijai vajadzētu būt atkarīgai no iestādes sistēmiskā nozīmīguma līmeņa;
vai makroprudenciālo pasākumu pašreizējo brīvprātīgo savstarpīgumu būtu jāpadara par obligātu savstarpīgumu un vai pašreizējā ESRK sistēma attiecībā uz brīvprātīgo savstarpīgumu ir tam piemērots pamats;
kā attiecīgajām Savienības un valstu makroprudenciālajām iestādēm var piešķirt pilnvaras tādiem instrumentiem, ar kuriem pievērsties jauniem sistēmiskiem riskiem, kas izriet no kredītiestāžu riska darījumiem ar nebanku sektoru, jo īpaši no atvasināto instrumentu un vērtspapīru finansēšanas darījumu tirgiem, aktīvu pārvaldības sektora un apdrošināšanas sektora.
514. pants
Metode, kā atvasināto instrumentu darījumiem aprēķina riska darījuma vērtību
515. pants
Uzraudzība un novērtēšana
516. pants
Ilgtermiņa finansējums
Komisija līdz 2015. gada 31. decembrim ziņo par šīs regulas ietekmi uz ilgtermiņa ieguldījumu sekmēšanu izaugsmi veicinošā infrastruktūrā.
517. pants
Atbilstošā kapitāla definīcija
Līdz 2014. gada 31. decembrim Komisija pārskata un ziņo par atbilstošā kapitāla definīcijas, kuru piemēro Otrās daļas III sadaļas un Ceturtās daļas vajadzībām, atbilstību un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei minēto ziņojumu un, attiecīgā gadījumā, leģislatīvā akta priekšlikumu.
518. pants
Pārskats par kapitāla instrumentiem, ko var norakstīt vai konvertēt brīdī, kad iestāde zaudējusi dzīvotspēju
Līdz 2015. gada 31. decembrim Komisija pārskata vai šajā regulā būtu jāiekļauj prasība, ka pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti ir jānoraksta, ja tiek konstatēts, ka iestāde vairs nav dzīvotspējīga, un ziņo par to. Komisija minēto ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot leģislatīvā akta priekšlikumu.
518.a pants
Noteikumu pārskatīšana par saistību neizpildes atzīšanu gadījumos, kad nav pildītas kādas citas saistības
Līdz 2022. gada 28. jūnijam Komisija pārskata un novērtē to, vai ir lietderīgi paredzēt, ka atbilstīgās prasības var iekšēji rekapitalizēt, nesākot piemērot citu līgumu klauzulas par saistību neizpildes atzīšanu gadījumos, kad nav pildītas kādas citas saistības, nolūkā, cik vien iespējams, pastiprināt iekšējās rekapitalizācijas instrumenta efektivitāti un novērtēt, vai noteikumus par saistību neizpildes atzīšanu gadījumos, kad nav pildītas kādas citas saistības, attiecībā uz atbilstīgajām saistībām nevajadzētu iekļaut tajos noteikumos vai līgumos, kuri reglamentē citas saistības. Attiecīgā gadījumā minētajam pārskatam un novērtējumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.
518.b pants
Ziņojums par pārsniegumiem un uzraudzības pilnvarām ierobežot sadalījumus
Komisija līdz 2021. gada 31. decembrim sagatavo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai ārkārtas apstākļi, kas ekonomiskā ziņā izraisa nopietnus traucējumus finanšu tirgu sakārtotā darbībā un integritātē, pamato:
atļaujot kompetentajām iestādēm šādos periodos no iestāžu tirgus riska iekšējiem modeļiem izslēgt pārsniegumus, kas neizriet no trūkumiem minētajos modeļos;
saistošu papildus pilnvaru piešķiršanu kompetentajām iestādēm šādos periodos noteikt ierobežojumus iestāžu veiktajiem sadalījumiem.
Vajadzības gadījumā Komisija izskata turpmākus pasākumus.
518.c pants
Prudenciālo prasību regulējuma pārskatīšana
Komisija līdz 2028. gada 31. decembrim ciešā sadarbībā ar EBI un ECB novērtē banku sistēmas vispārējo situāciju vienotajā tirgū un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par Savienības banku regulējuma un uzraudzības sistēmu piemērotību.
Minētajā ziņojumā izvērtē banku nozares reformas, kas notikušas pēc lielās finanšu krīzes, un novērtē, vai tās nodrošina noguldītāju aizsardzību pienācīgā līmenī un aizsargā finanšu stabilitāti dalībvalstu, banku savienības un Savienības līmenī.
Minētajā ziņojumā arī ņem vērā visas banku savienības dimensijas, kā arī riska darījumu vērtības minimālās robežvērtības kā daļas no kapitāla un likviditātes prasībām plašākā kontekstā īstenošanu. Šajā sakarā Komisija pienācīgi ņem vērā attiecīgos Eiropas Parlamenta un Eiropadomes paziņojumus un secinājumus par banku savienību.
519. pants
Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitīšana no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem
EBI līdz 2014. gada 30. jūnijam sagatavo ziņojumu par to, vai pārskatītais SGS 19 kopā ar atskaitīšanu no neto pensiju aktīviem, kā paredzēts 36. panta 1. punkta e) apakšpunktā, un izmaiņas neto pensiju saistībās rada iestāžu pašu kapitāla nevēlamu svārstīgumu.
Ņemot vērā EBI ziņojumu, Komisija līdz 2016. gada 30. jūnijam sagatavo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par pirmajā daļā minēto jautājumu, vajadzības gadījumā kopā ar leģislatīva akta priekšlikumu, lai ieviestu procedūru, kas koriģē definētu neto pabalstu pensiju fondu aktīvus vai saistības pašu kapitāla aprēķināšanas vajadzībām.
519.a pants
Ziņošana un pārskats
Līdz 2022. gada 1. janvārim Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas noteikumu piemērošanu, ņemot vērā tendences vērtspapīrošanas tirgos, tostarp no makroprudenciālā un ekonomiskā viedokļa. Attiecīgā gadījumā minētajam ziņojumam pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu, un ziņojumā jo īpaši izvērtē šādus elementus:
ietekmi, ko uz iestāžu emisijas un ieguldījumu darbību vērtspapīrošanas tirgos Savienībā atstāj 254. pantā izklāstītā metožu hierarhija un 258.līdz 266. pantā izklāstītā riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana vērtspapīrošanas pozīcijām;
ietekmi uz Savienības un dalībvalstu finanšu stabilitāti, jo īpaši izvērtējot iespējamās spekulācijas nekustamā īpašuma tirgū un lielāku savstarpējo sasaisti starp finanšu iestādēm;
kādi pasākumi būtu pamatoti, lai mazinātu un novērstu vērtspapīrošanas negatīvo ietekmi uz finanšu stabilitāti, vienlaikus saglabājot tās pozitīvo ietekmi uz finansēšanu, tostarp apsverot iespēju ieviest maksimālo ierobežojumu riska darījumiem ar vērtspapīrošanu; un
ietekmi uz finanšu iestāžu spēju nodrošināt ilgtspējīgu un stabilu finansējuma plūsmu uz reālo ekonomiku, īpašu uzmanību pievēršot MVU; un
kā vērtspapīrošanas regulējumā, tostarp attiecībā uz INRD vērtspapīrošanas riska darījumiem, varētu iestrādāt vides ilgtspējas kritērijus.
Ziņojumā ņem vērā arī regulatīvās norises starptautiskos forumos, jo īpaši tās, kas attiecas uz starptautiskajiem vērtspapīrošanas standartiem.
519.b pants
Pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku
IIa
SADAĻA
NOTEIKUMU ĪSTENOŠANA
519.c pants
Atbilstības rīks
Šā panta 1. punktā minētajam rīkam ir jādod iespēja katrai iestādei vismaz:
ātri identificēt attiecīgos noteikumus, kas iestādei ir jāizpilda saistībā ar tās lielumu un uzņēmējdarbības modeli;
sekot tiesību aktos un saistītajos īstenošanas noteikumos, vadlīnijās un veidnēs veiktajām izmaiņām.
519.d pants
Minimālā diskonta sliekšņa ietvars vērtspapīru finansēšanas darījumiem
Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā ņem vērā visus šos elementus:
sviras līmeni ārpus banku sistēmas Savienībā un to, cik lielā mērā minimālā diskonta sliekšņa ietvars varētu samazināt minēto sviru, ja tā kļūtu pārmērīga;
to vērtspapīru finansēšanas darījumu būtiskumu, kurus tur iestādes Savienībā, kam piemēro minimālā diskonta sliekšņa ietvaru, tostarp to vērtspapīru finansēšanas darījumu sadalījumu, kuri neatbilst minimālā diskonta sliekšņiem;
minimālā diskonta sliekšņa ietvara aplēsto ietekmi uz iestādēm Savienībā saskaņā ar divām Finanšu stabilitātes padomes ieteiktajām īstenošanas pieejām, proti, tirgus regulējumu vai stingrāku pašu kapitāla prasību saskaņā ar šo regulu, atbilstoši scenārijam, kurā iestādes Savienībā diskontus nekoriģētu atbilstoši saviem vērtspapīru finansēšanas darījumiem, lai nodrošinātu atbilstību minimālā diskonta sliekšņiem, un minimālā diskonta sliekšņa ietvara aplēsto ietekmi kādā alternatīvā scenārijā, kurā iestādes Savienībā koriģētu minētos diskontus, lai nodrošinātu atbilstību minimālā diskonta sliekšņiem;
galvenos faktorus, kas nosaka šo aplēsto ietekmi, kā arī iespējamās neparedzētās sekas, ko vērtspapīru finansēšanas darījumu tirgu darbībai Savienībā radītu minimālā diskonta sliekšņa ietvara ieviešana;
īstenošanas pieeju, kas būtu visefektīvākā, lai sasniegtu minimālā diskonta sliekšņa ietvara regulatīvos mērķus, ņemot vērā a)–d) apakšpunktā minētos apsvērumus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā Savienības finanšu nozarē.
519.e pants
Operacionālais risks
EBI līdz 2028. gada 10. janvārim ziņo Komisijai par:
apdrošināšanas izmantošanu saistībā ar pašu kapitāla prasības aprēķināšanu attiecībā uz operacionālo risku;
to, vai apdrošināšanas atgūto summu atzīšana varētu novest pie regulējuma arbitrāžas, kas samazinātu gada operacionālā riska zaudējumus, proporcionāli nesamazinot faktisko pakļautību operacionāliem zaudējumiem;
to, vai apdrošināšanas atlīdzības atzīšanai ir atšķirīga ietekme uz pienācīgu regulāro zaudējumu un iespējamo būtisko zaudējumu segšanu;
to datu pieejamību un kvalitāti, kurus iestādes izmanto, aprēķinot savu pašu kapitāla prasību attiecībā uz operacionālo risku.
Komisija, pamatojoties uz minēto ziņojumu, attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu līdz 2029. gada 10. janvārim.
519.f pants
Samērīgums
EBI sagatavo ziņojumu, kurā novērtē vispārējo prudenciālo regulējumu mazām un nesarežģītām iestādēm, jo īpaši:
novērtējot minētās prasības arī attiecībā uz banku grupām un konkrētiem uzņēmējdarbības modeļiem;
ņemot vērā mazu un nesarežģītu iestāžu nozīmību iestāžu līmenī un pa reģioniem finanšu stabilitātes uzturēšanai un kredītu nodrošināšanai vietējās kopienās.
Apsverot iespējas veikt izmaiņas prudenciālajā regulējumā, EBI pamatojas uz vispārējo principu, ka jebkādām vienkāršotām prasībām jābūt konservatīvākām.
EBI minēto ziņojumu iesniedz Komisijai līdz 2027. gada 31. decembrim.
III
SADAĻA
GROZĪJUMI
520. pants
Regulas (ES) Nr. 648/2012 grozījums
Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza šādi:
regulas IV iedaļā pievieno šādu nodaļu:
"4.
NODAĻA
Aprēķini un ziņošana Regulas(ES) Nr. 575/2013 vajadzībām
50.a pants
KCCP aprēķināšana
CCP aprēķina hipotētisko kapitālu (KCCP) šādi:
kur:
|
EBRMi |
= |
riska darījuma vērtība pirms riska mazināšanas, kas ir vienāda ar CCP riska darījuma ar tīrvērtes dalībnieku i vērtību, kura izriet no visiem līgumiem un darījumiem ar minēto tīrvērtes dalībnieku un kura aprēķināta, neņemot vērā šā tīrvērtes dalībnieka iesniegto nodrošinājumu; |
|
IMi |
= |
sākotnējā drošības rezerve, kuru CCP ir iesniedzis tīrvērtes dalībnieks i; |
|
DFi |
= |
tīrvērtes dalībnieka i priekšfinansētā iemaksa; |
|
RW |
= |
riska pakāpe 20 %; |
|
kapitāla rādītājs (capital ratio) |
= |
8 %. |
Visas formulas vērtības pirmajā daļā attiecas uz vērtības noteikšanu dienas beigās pirms notiek minētās dienas pēdējā drošības rezervju pieprasījuma apmaiņa.
EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai 3. punkta vajadzībām noteiktu:
2. punktā noteikto aprēķinu biežumu un datumus;
situācijas, kurās iestādes, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, kompetentās iestādes var pieprasīt lielāku aprēķināšanas un ziņošanas biežumu, nekā tas minēts a) apakšpunktā.
EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu."
50.b pants
Vispārēji noteikumi KCCP aprēķināšanai
Lai veiktu aprēķinus, kas paredzēti 50.a panta 2. punktā, piemēro turpmāk norādīto:
CCP aprēķina vērtību riska darījumiem ar tīrvērtes dalībniekiem šādi:
riska darījumiem, kas rodas saistībā ar līgumiem un darījumiem, kuri uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 301. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā, tas aprēķina tos saskaņā ar tās 274. pantā noteikto tirgus vērtības metodi;
riska darījumiem, kas rodas saistībā ar līgumiem un darījumiem, kuri uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 301. panta 1. punkta b), c) un e) apakšpunktā, tas aprēķina tos saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, kas norādīta minētās regulas 223. pantā, ar uzraudzības iestāžu noteiktajām svārstīguma korekcijām, kas norādītas minētās regulas 223. un 224. pantā; minētās regulas 285. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteikto izņēmumu nepiemēro;
riska darījumiem, kas rodas saistībā ar darījumiem, kuri nav uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 301. panta 1. punktā un kuri satur tikai norēķina risku, tas aprēķina tos saskaņā ar minētās regulas Trešās daļas V sadaļu;
iestādēm, kuras ir Regulas (ES) Nr. 575/2013 darbības jomā, savstarpējo prasījumu ieskaita kopas ir tādas pašas kā tās, kas definētas minētās regulas Trešās daļas II sadaļā;
aprēķinot vērtības, kas minētas a) punktā, CCP no saviem riska darījumiem atņem nodrošinājumu, kuru ir iesnieguši tā tīrvērtes dalībnieki, atbilstīgi samazinātu par uzraudzības iestāžu noteiktajām svārstīguma korekcijām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 224. pantā noteikto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi;
ja CCP ir riska darījumi ar vienu vai vairākiem CCP, tas uzskata visus šos riska darījumus par tādiem, kas ir riska darījumi ar tīrvērtes dalībniekiem, un KCCP aprēķinā iekļauj jebkuru drošības rezervi vai priekšfinansētas iemaksas, kuras saņemtas no šiem CCP;
ja CCP ir izveidojis saistošu līgumisku kārtību ar saviem tīrvērtes dalībniekiem, kas tam ļauj izmantot visu vai daļu no sākotnējās drošības rezerves, kas saņemta no tā tīrvērtes dalībniekiem tā, it kā tās būtu priekšfinansētas iemaksas, CCP uzskata šo sākotnējo drošības rezervi 1. punkta aprēķinu vajadzībām par priekšfinansētām iemaksām, nevis par sākotnējo drošības rezervi;
piemērojot tirgus vērtības metodi, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 274. pantā, CCP aizstāj minētās regulas 298. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minēto formulu ar šādu:
kur NGR skaitītājs tiek aprēķināts saskaņā ar minētās regulas 274. panta 1. punktu un tieši pirms mainīgo drošības rezervju faktiskās apmaiņas norēķinu perioda beigās un saucējs ir bruto aizstāšanas izmaksas;
ja CCP nevar aprēķināt NGR vērtību, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 298. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā, tas:
paziņo tiem saviem tīrvērtes dalībniekiem, kuri ir iestādes, un to kompetentajām iestādēm par tā nespēju aprēķināt NGR un par iemesliem, kāpēc tas nespēj veikt aprēķinu,
trīs mēnešu laikposmam tas var izmantot NGR vērtību 0,3, lai veiktu šā panta h) apakšpunktā norādīto PCEred aprēķinu;
ja i) apakšpunkta ii) punktā norādītā perioda beigās CCP joprojām nespēj aprēķināt NGR vērtību, tas rīkojas šādi:
pārtrauc aprēķināt KCCP,
tiem tīrvērtes dalībniekiem, kuri ir iestādes, un to kompetentajām iestādēm paziņo, ka ir pārtraucis aprēķināt KCCP;
, kā ir noteikts minētās regulas 280. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
ja CCP ir vairāk nekā viens saistību neizpildes fonds, tas veic 50.a panta 2. punktā noteikto aprēķinu katram saistību neizpildes fondam atsevišķi.
50.c pants
Informācijas ziņošana
Regulas (ES) Nr. 575/2013 308. panta vajadzībām CCP ziņo tiem saviem tīrvērtes dalībniekiem, kuri ir iestādes, un to kompetentajām iestādēm šādu informāciju:
hipotētisko kapitālu (KCCP);
priekšfinansēto iemaksu summu (DFCM);
to priekšfinansēto finanšu resursu summu, kuru – saskaņā ar tiesību aktiem vai saskaņā ar līgumisku vienošanos ar tā tīrvērtes dalībniekiem – ir pieprasīts izmantot, lai segtu tā zaudējumus pēc viena vai vairāku tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes un pirms pārējo tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes fonda iemaksu izmantošanas (DFCCP);
tā tīrvērtes dalībnieku kopskaitu (N);
koncentrācijas faktoru (β), kā noteikts 50.d punktā.
Ja CCP ir vairāk nekā viens saistību neizpildes fonds, tas paziņo pirmajā daļā minēto informāciju par katru saistību neizpildes fondu atsevišķi.
EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
vienoto veidni 1. punktā minētās ziņošanas vajadzībām;
2. punktā noteiktās ziņošanas biežumu un datumus;
situācijas, kurās iestādes, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, kompetentās iestādes var pieprasīt biežāku ziņošanu, nekā ir minēts b) apakšpunktā.
EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
50.d pants
Specifisko posteņu, par ko ziņo CCP, aprēķināšana
Šīs regulas 50.c panta vajadzībām piemēro šādus nosacījumus:
ja CCP noteikumi paredz, ka tas izmanto daļu vai visus tā finanšu resursus paralēli tā tīrvērtes dalībnieku priekšfinansētām iemaksām tādā veidā, kas padara šos resursus līdzvērtīgus tīrvērtes dalībnieka priekšfinansētām iemaksām tādā ziņā, kā tie absorbē zaudējumus, kas CCP radušies tā viena vai vairāku tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā, CCP pievieno šo resursu attiecīgo summu DFCM;
pieskaita priekšfinansēto iemaksu kopsummai (DF) šādi:
.
CCP koncentrācijas faktoru (β) aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
kur:
|
PCEred,1 |
= |
potenciālās nākotnes kredītriska darījuma vērtības samazinātais lielums visiem CCP līgumiem un darījumiem ar tīrvērtes dalībnieku, kam ir vislielākā PCEred = vērtība; |
|
PCEred,2 |
= |
potenciālās nākotnes kredītriska darījuma vērtības samazinātais lielums visiem CCP līgumiem un darījumiem ar tīrvērtes dalībnieku, kam ir otrā lielākā PCEred vērtība. |
Regulas 11. panta 15. punkta b) apakšpunktu svītro.
Regulas 89. pantā iekļauj šādu punktu:
►C2 Ilgākais 15 mēnešus pēc tam, kad stājas spēkā pēdējais no 16., 26., 29., 34., 41., 42., 44., 45., 47. un 49. pantā minētajiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, vai līdz laikam, kad ◄ saskaņā ar 25. pantu pieņemts lēmums par CCP atzīšanu, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāks, minētais CCP piemēro šā punkta trešajā daļā precizēto procedūru.
Līdz šā punkta pirmajās divās daļās noteiktajiem termiņiem un ņemot vērā šā punkta ceturto daļu, ja CCP nav ne saistību neizpildes fonda, ne saistošas līgumiskas kārtības ar tā tīrvērtes dalībniekiem, kas tam ļauj izmantot visu vai daļu no sākotnējās drošības rezerves, kas saņemta no tā tīrvērtes dalībniekiem tā, it kā tās būtu iepriekš finansētas iemaksas, informācijā, ko tas ziņo saskaņā ar 50.c panta 1. punktu, iekļauj sākotnējās drošības rezerves kopējo summu, kuru tas ir saņēmis no tā tīrvērtes dalībniekiem.
Šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētos termiņus var pagarināt par sešiem mēnešiem saskaņā ar Komisijas īstenošanas aktu, kas pieņemts ievērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 497. panta 3. punktu."
520.a pants
Pašu kapitāla prasību piemērošana tirgus riskam
Līdz 2027. gada 1. janvārim iestādes turpina piemērot šīs regulas trešās daļas IV sadaļu un 430., 430.b, 445. un 455. pantā noteiktās prasības attiecībā uz tirgus risku redakcijā, kas bija spēkā 2024. gada 8. jūlijā.
VIENPADSMITĀ
DAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI
521. pants
Stāšanās spēkā un piemērošanas diena
Šo regulu piemēro no 2014. gada 1. janvāra, izņemot:
regulas 8. panta 3. punktu, 21. pantu un 451. panta 1. punktu, ko piemēro no 2015. gada 1. janvāra;
regulas 413. panta 1. punktu, ko piemēro no 2016. gada 1. janvāra;
šīs regulas noteikumus, ar ko tiek prasīts, lai EUI Komisijai iesniedz tehnisko standartu projektus, un šīs regulas noteikumus, ar ko Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus vai īstenošanas aktus; šos noteikumus piemēro no 2013. gada 28. jūnija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
Ārpusbilances posteņu klasifikācija
|
Kopa |
Posteņi |
|
1 |
a) kredīta atvasinātie instrumenti un vispārējās parādsaistību garantijas, tostarp rezerves akreditīvi, kas kalpo kā aizdevumu un vērtspapīru finanšu garantijas, un akcepti, tostarp indosamenti ar akceptu iezīmēm, kā arī jebkuri citi tiešie kredītu aizstājēji; b) līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un aktīvu pārdošana ar regresa tiesībām, ja kredītrisku turpina uzņemties iestāde; c) iestādes aizdotie vērtspapīri vai iestādes izvietotie vērtspapīri, kas kalpo par nodrošinājumu, tostarp gadījumos, kad tie izriet no repo veida darījumiem; d) aktīvu nākotnes pirkumi, nākotnes depozīti un daļēji apmaksātas akcijas un vērtspapīri, kas atspoguļo saistības ar konkrētu aizņemto līdzekļu izņemšanu; e) ārpusbilances posteņi, kas ir kredīta aizstājēji, ja tie nav skaidri iekļauti nevienā citā kategorijā; f) citi ārpusbilances posteņi ar līdzīgu risku, kā paziņots EBI. |
|
2 |
a) parādzīmju emisijas garantijas (NIF) un atjaunojamas kredītu piešķiršanas garantijas (RUF) neatkarīgi no pamatā esošās garantijas termiņa; b) ar konkrētiem darījumiem saistītās izpildes garantijas, solīšanas garantijas, galvojumi un rezerves akreditīvi un līdzīgi ar darījumiem saistīti iespējamie posteņi, izņemot tirdzniecības finansēšanas ārpusbilances posteņus, kas minēti 4. kopā; c) citi ārpusbilances posteņi ar līdzīgu risku, kā paziņots EBI. |
|
3 |
a) saistību neizmantotā summa neatkarīgi no pamatā esošā instrumenta termiņa, ja vien tās neietilpst citā kategorijā; b) citi ārpusbilances posteņi ar līdzīgu risku, kā paziņots EBI. |
|
4 |
a) tirdzniecības finansēšanas ārpusbilances posteņi: i) garantijas un galvojumi, tostarp konkursu garantijas, izpildes garantijas, saistītie avansa maksājumi un paturēšanas garantijas, kā arī garantijas, kam nav kredīta aizstājējiem raksturīgo pazīmju; ii) neatsaucami rezerves akreditīvi, kam nav kredīta aizstājējiem raksturīgo pazīmju; iii) īstermiņa, pašlikvidējoši tirdzniecības akreditīvi, kas izriet no preču pārvietošanas, jo īpaši dokumentāri akreditīvi, kam par nodrošinājumu ir pamatā esošās preces, izdevējiestādes vai apstiprinātājas iestādes gadījumā; b) citi ārpusbilances posteņi ar līdzīgu risku, kā paziņots EBI. |
|
5 |
a) beznosacījumu kārtā atceļamo piešķīrumu neizmantotā summa; b) privātpersonu vai MVU kredītlīniju neizmantotā summa, attiecībā uz kuru noteikumi ļauj iestādei tās anulēt pilnā apmērā, kas ir pieļaujams saskaņā ar patērētāju tiesību aizsardzības un saistītajiem tiesību aktiem; c) neizmantotās kredītiespējas konkursa un izpildes garantijām, kuras jebkurā laikā bez nosacījumiem un iepriekšējas paziņošanas var anulēt vai kuras faktiski paredz automātisku anulēšanu aizņēmēja kredītspējas pasliktināšanās dēļ; d) citi ārpusbilances posteņi ar līdzīgu risku, kā paziņots EBI. |
II PIELIKUMS
Atvasināto instrumentu veidi
1. Procentu likmju līgumi:
vienas valūtas procentu likmes mijmaiņas līgumi;
bāzes mijmaiņas līgumi;
regulētā tirgū netirgoti procentu likmes nākotnes līgumi;
regulētā tirgū tirgoti procentu likmes nākotnes līgumi;
procentu likmes iespējas līgumi;
citi līdzīgi līgumi.
2. Ārvalstu valūtas maiņas līgumi un līgumi par zeltu:
dažādu valūtu procentu likmju mijmaiņas līgumi;
ārvalstu valūtas maiņas nākotnes līgumi;
regulētā tirgū tirgoti valūtas nākotnes līgumi;
valūtas iespējas līgumi;
citi līdzīgi līgumi;
iepriekš a)–e) apakšpunktā minētajiem līgumiem līdzīgi līgumi par zeltu.
3. Pielikuma 1. punkta a)–e) apakšpunktā un 2. punkta a)–d) apakšpunktā minētajiem līgumiem līdzīgi līgumi par citiem atsauces posteņiem vai indeksiem. Tas ietver vismaz visus instrumentus, kas norādīti Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 4)–7), 9), 10) un 11) punktā, ja nav iekļauti šā pielikuma 1. vai 2. punktā.
III PIELIKUMS
Posteņi, kam piemērojama papildu ziņošana par likvīdiem aktīviem
1. nauda;
2. centrālo banku riska darījumi, tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos;
3. pārvedami vērtspapīri, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē valstis, centrālās bankas, necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes, Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības bankas, un tie atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
tiem saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu ir piešķirta 0 % riska pakāpe;
tie nav kādas iestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības;
4. tādi pārvedami vērtspapīri, izņemot tos, kas minēti 3. punktā, kuri ir vietējās valūtās emitēti prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē valstis vai centrālās bankas, un kurus valsts vai centrālā banka emitējusi tās valsts valūtā, kurā uzņemas likviditātes risku, vai emitējusi ārvalstu valūtās, tādā apmērā, kādā šāda parāda turēšana atbilst bankas darbību likviditātes vajadzībām šajā trešā valstī;
5. pārvedami vērtspapīri, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē valstis, centrālās bankas, necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes vai daudzpusējas attīstības bankas, un kas atbilst visiem turpmāk norādītajiem nosacījumiem:
tiem saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu ir piešķirta 20 % riska pakāpe;
tie nav kādas iestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības;
6. pārvedami vērtspapīri, izņemot tos, minēti 3. līdz 5. punktā, kuri saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 20 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un tie atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
tie nav prasījums pret SSPE, kādu iestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, vai kādu no tās radniecīgajām struktūrām;
tie ir obligācijas, kam piemērojama 129. panta 4. vai 5. punktā noteiktā procedūra;
tie ir segtās obligācijas, kā tās definētas Direktīvas (ES) 2019/2162 3. panta 1. punktā, taču nav šā punkta b) apakšpunktā minētās obligācijas.
7. pārvedami vērtspapīri, kuri nav minēti 3.–6. punktā un kuri saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 50 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte un kuri nav prasījums pret SSPE, kādu iestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, vai kādu no tās radniecīgajām struktūrām.
8. pārvedami vērtspapīri, izņemot tos, kas minēti 3.–7. punktā, kuri saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 35 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un tie ir pilnībā nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu saskaņā ar šīs regulas 125. pantu;
9. rezerves kredītiespējas, ko piešķir centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem, un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību;
10. ar tiesību aktos vai statūtos noteikti obligātie noguldījumi centrālajā kredītiestādē un cits likvīds finansējums, kas uz statūtu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kas ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla dalībnieces, vai ir atbilstīgs 9. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem, ja kredītiestāde pieder tīklam saskaņā ar tiesību akta vai statūtu noteikumiem;
11. biržā tirgotas, centrālai tīrvērtei pakļautas, būtiskā akciju indeksā ietilpstošas parastās akcijas, kas denominētas dalībvalsts vietējā valūtā un ko nav emitējusi kāda iestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, vai kāda tai radniecīga sabiedrība;
12. atzītā biržā iekļauts zelts, kas nodots glabāšanā.
Visi posteņi, izņemot 1., 2. un 9., atbilst šādiem nosacījumiem:
tos tirgo vienkāršo līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu tirgos vai naudas tirgos, kam raksturīgs zems koncentrācijas līmenis;
tie ir vēsturiski pierādījuši sevi kā uzticamu likviditātes avotu vai nu ar līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, vai pārdošanu pat saspringtos tirgus apstākļos;
tie nav apgrūtināti.
IV PIELIKUMS
Atbilstības tabula
|
Šī regula |
Direktīva 2006/48/EK |
Direktīva 2006/49/EK |
|
1. pants |
|
|
|
2. pants |
|
|
|
3. pants |
|
|
|
4. panta 1. punkta 1. apakšpunkts |
4. panta 1. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 2. apakšpunkts |
|
3. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
4. panta 1. punkta 3. apakšpunkts |
|
3. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
4. panta 1. punkta 4. apakšpunkts |
|
3. panta 1. punkta p) apakšpunkts |
|
4. panta 1. punkta 5. līdz 7. apakšpunkts |
|
|
|
4. panta 1. punkta 8. apakšpunkts |
4. panta 18. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 9. līdz 12. apakšpunkts |
|
|
|
4. panta 1. punkta 13. apakšpunkts |
4. panta 41. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 14. apakšpunkts |
4. panta 42. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 15. apakšpunkts |
4. panta 12. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 16. apakšpunkts |
4. panta 13. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 17. apakšpunkts |
4. panta 3. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 18. apakšpunkts |
4. panta 21. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 19. apakšpunkts |
|
|
|
4. panta 1. punkta 20. apakšpunkts |
4. panta 19. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 21. apakšpunkts |
|
|
|
4. panta 1. punkta 22. apakšpunkts |
4. panta 20. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 23. apakšpunkts |
|
|
|
4. panta 1. punkta 24. apakšpunkts |
|
|
|
4. panta 1. punkta 25. apakšpunkts |
|
3. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
4. panta 1. punkta 26. apakšpunkts |
4. panta 5. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts |
|
|
|
4. panta 1. punkta 28. apakšpunkts |
4. panta 14. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 29. apakšpunkts |
4. panta 16. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 30. apakšpunkts |
4. panta 15. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 31. apakšpunkts |
4. panta 17. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 32. līdz 34. apakšpunkts |
|
|
|
4. panta 1. punkta 35. apakšpunkts |
4. panta 10. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 36. apakšpunkts |
|
|
|
4. panta 1. punkta 37. apakšpunkts |
4. panta 9. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 38. apakšpunkts |
4. panta 46. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 39. apakšpunkts |
4. panta 45. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 40. apakšpunkts |
4. panta 4. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 41. apakšpunkts |
4. panta 48. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 42. apakšpunkts |
4. panta 2. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 43. apakšpunkts |
4. panta 7. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 44. apakšpunkts |
4. panta 8. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 45. apakšpunkts |
|
|
|
4. panta 1. punkta 46. apakšpunkts |
4. panta 23. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 47. līdz 49. apakšpunkts |
|
|
|
4. panta 1. punkta 50. apakšpunkts |
|
3. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
|
4. panta 1. punkta 51. apakšpunkts |
|
|
|
4. panta 1. punkta 52. apakšpunkts |
4. panta 22. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 53. apakšpunkts |
4. panta 24. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 54. apakšpunkts |
4. panta 25. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 55. apakšpunkts |
4. panta 27. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 56. apakšpunkts |
4. panta 28. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 57. apakšpunkts |
4. panta 30. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 58. apakšpunkts |
4. panta 31. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 59. apakšpunkts |
4. panta 32. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 60. apakšpunkts |
4. panta 35. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 61. apakšpunkts |
4. panta 36. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 62. apakšpunkts |
4. panta 40. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 63. apakšpunkts |
4. panta 40.a punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 64. apakšpunkts |
4. panta 40.b punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 65. apakšpunkts |
4. panta 43. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 66. apakšpunkts |
4. panta 44. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 67. apakšpunkts |
4. panta 39. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 68. līdz 71. apakšpunkts |
|
|
|
4. panta 1. punkta 72. apakšpunkts |
4. panta 47. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 73. apakšpunkts |
4. panta 49. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 74. līdz 81. apakšpunkts |
|
|
|
4. panta 1. punkta 82. apakšpunkts |
|
3. panta 1. punkta m) apakšpunkts |
|
4. panta 1. punkta 83. apakšpunkts |
4. panta 33. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta 84. līdz 91. apakšpunkts |
|
|
|
4. panta 1. punkta 92. apakšpunkts |
|
3. panta 1. punkta i) apakšpunkts |
|
4. panta 1. punkta 93. līdz 117. apakšpunkts |
|
|
|
4. panta 1. punkta 118. apakšpunkts |
|
3. panta 1. punkta r) apakšpunkts |
|
4. panta 1. punkta 119. līdz 128. apakšpunkts |
|
|
|
4. panta 2. punkts |
|
|
|
4. panta 3. punkts |
|
|
|
5. pants |
|
|
|
6. panta 1. punkts |
68. panta 1. punkts |
|
|
6. panta 2. punkts |
68. panta 2. punkts |
|
|
6. panta 3. punkts |
68. panta 3. punkts |
|
|
6. panta 4. punkts |
|
|
|
6. panta 5. punkts |
|
|
|
7. panta 1. punkts |
69. panta 1. punkts |
|
|
7. panta 2. punkts |
69. panta 2. punkts |
|
|
7. panta 3. punkts |
69. panta 3. punkts |
|
|
8. panta 1. punkts |
|
|
|
8. panta 2. punkts |
|
|
|
8. panta 3. punkts |
|
|
|
9. panta 1. punkts |
70. panta 1. punkts |
|
|
9. panta 2. punkts |
70. panta 2. punkts |
|
|
9. panta 3. punkts |
70. panta 3. punkts |
|
|
10. panta 1. punkts |
3. panta 1. punkts |
|
|
10. panta 2. punkts |
|
|
|
11. panta 1. punkts |
71. panta 1. punkts |
|
|
11. panta 2. punkts |
71. panta 2. punkts |
|
|
11. panta 3. punkts |
|
|
|
11. panta 4. punkts |
3. panta 2. punkts |
|
|
11. panta 5. punkts |
|
|
|
12. pants |
|
|
|
13. panta 1. punkts |
72. panta 1. punkts |
|
|
13. panta 2. punkts |
72. panta 2. punkts |
|
|
13. panta 3. punkts |
72. panta 3. punkts |
|
|
13. panta 4. punkts |
|
|
|
14. panta 1. punkts |
73. panta 3. punkts |
|
|
14. panta 2. punkts |
|
|
|
14. panta 3. punkts |
|
|
|
15. pants |
|
22. pants |
|
16. pants |
|
|
|
17. panta 1. punkts |
|
23. pants |
|
17. panta 2. punkts |
|
|
|
17. panta 3. punkts |
|
|
|
18. panta 1. punkts |
133. panta 1. punkts 1. apakšpunkts |
|
|
18. panta 2. punkts |
133. panta 1. punkts 2. apakšpunkts |
|
|
18. panta 3. punkts |
133. panta 1. punkts 3. apakšpunkts |
|
|
18. panta 4. punkts |
133. panta 2. punkts |
|
|
18. panta 5. punkts |
133. panta 3. punkts |
|
|
18. panta 6. punkts |
134. panta 1. punkts |
|
|
18. panta 7. punkts |
|
|
|
18. panta 8. punkts |
134. panta 2. punkts |
|
|
19. panta 1. punkts |
73. panta 1. punkts b. apakšpunkts |
|
|
19. panta 2. punkts |
73. panta 1. punkts |
|
|
19. panta 3. punkts |
73. panta 1. punkts 2. apakšpunkts |
|
|
20. panta 1. punkts |
105. panta 3. punkts, 129. panta 2. punkts un X pielikuma 3. daļas 30. un 31. punkts |
|
|
20. panta 2. punkts |
129. panta 2. punkts 3. apakšpunkts |
|
|
20. panta 3. punkts |
129. panta 2. punkts 4. apakšpunkts |
|
|
20. panta 4. punkts |
129. panta 2. punkts 5. apakšpunkts |
|
|
20. panta 5. punkts |
|
|
|
20. panta 6. punkts |
84. panta 2. punkts |
|
|
20. panta 7. punkts |
129. panta 2. punkta 6. apakšpunkts |
|
|
20. panta 8. punkts |
129. panta 2. punkta 7. un 8. apakšpunkts |
|
|
21. panta 1. punkts |
|
|
|
21. panta 2. punkts |
|
|
|
21. panta 3. punkts |
|
|
|
21. panta 4. punkts |
|
|
|
22. pants |
73. panta 2. punkts |
|
|
23. pants |
|
3. panta 1. punkta 2. apakšpunkts |
|
24. pants |
74. panta 1. punkts |
|
|
25. pants |
|
|
|
26. panta 1. punkts |
57. panta a) punkts |
|
|
26. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
57. panta a) punkts |
|
|
26. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
57. panta a) punkts |
|
|
26. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
57. panta b) punkts |
|
|
26. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
|
|
|
26. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
57. panta b) punkts |
|
|
26. panta 1. punkta f) apakšpunkts |
57. panta c) punkts |
|
|
26. panta 1. punkta pirmā daļa |
61. panta otrā daļa |
|
|
26. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
57. panta otrā, trešā un ceturtā daļa |
|
|
26. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
57. panta otrā, trešā un ceturtā daļa |
|
|
26. panta 3. punkts |
|
|
|
26. panta 4. punkts |
|
|
|
27. pants |
|
|
|
28. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
28. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
57. panta a) punkts |
|
|
28. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
57. panta a) punkts |
|
|
28. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
|
|
|
28. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
|
|
|
28. panta 1. punkta f) apakšpunkts |
|
|
|
28. panta 1. punkta g) apakšpunkts |
|
|
|
28. panta 1. punkta h) apakšpunkts |
|
|
|
28. panta 1. punkta i) apakšpunkts |
57. panta a) punkts |
|
|
28. panta 1. punkta j) apakšpunkts |
57. panta a) punkts |
|
|
28. panta 1. punkta k) apakšpunkts |
|
|
|
28. panta 1. punkta l) apakšpunkts |
|
|
|
28. panta 1. punkta m) apakšpunkts |
|
|
|
28. panta 2. punkts |
|
|
|
28. panta 3. punkts |
|
|
|
28. panta 4. punkts |
|
|
|
28. panta 5. punkts |
|
|
|
29. pants |
|
|
|
30. pants |
|
|
|
31. pants |
|
|
|
32. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
32. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
57. panta ceturtā daļa |
|
|
32. panta 2. punkts |
|
|
|
33. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
64. panta 4. punkts |
|
|
33. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
64. panta 4. punkts |
|
|
33. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
33. panta 2. punkts |
|
|
|
33. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
33. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
33. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
33. panta 3. punkta d) apakšpunkts |
|
|
|
33. panta 4. punkts |
|
|
|
34. pants |
64. panta 5. punkts |
|
|
35. pants |
|
|
|
36. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
57. panta k) punkts |
|
|
36. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
57. panta j) punkts |
|
|
36. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
36. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
57. panta q) punkts |
|
|
36. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
|
|
|
36. panta 1. punkta f) apakšpunkts |
57. panta i) punkts |
|
|
36. panta 1. punkta g) apakšpunkts |
|
|
|
36. panta 1. punkta h) apakšpunkts |
57. panta n) punkts |
|
|
36. panta 1. punkta i) apakšpunkts |
57. panta m) punkts |
|
|
36. panta 1. punkta j) apakšpunkts |
66. panta 2. punkts |
|
|
36. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punkts |
|
|
|
36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punkts |
57. panta r) punkts |
|
|
36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iii) punkts |
|
|
|
36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iv) punkts |
|
|
|
36. panta 1. punkta k) apakšpunkta v) punkts |
|
|
|
36. panta 1. punkta l) apakšpunkts |
61. panta otrā daļa |
|
|
36. panta 2. punkts |
|
|
|
36. panta 3. punkts |
|
|
|
37. pants |
|
|
|
38. pants |
|
|
|
39. pants |
|
|
|
40. pants |
|
|
|
41. pants |
|
|
|
42. pants |
|
|
|
43. pants |
|
|
|
44. pants |
|
|
|
45. pants |
|
|
|
46. pants |
|
|
|
47. pants |
|
|
|
48. pants |
|
|
|
49. panta 1. punkts |
59. pants |
|
|
49. panta 2. punkts |
60. pants |
|
|
49. panta 3. punkts |
|
|
|
49. panta 4. punkts |
|
|
|
49. panta 5. punkts |
|
|
|
49. panta 6. punkts |
|
|
|
50. pants |
66. pants, 57. panta ca) punkts, 63.a pants |
|
|
51. pants |
66. pants, 57. panta ca) punkts, 63.a pants |
|
|
52. pants |
63.a pants |
|
|
53. pants |
|
|
|
54. pants |
|
|
|
55. pants |
|
|
|
56. pants |
|
|
|
57. pants |
|
|
|
58. pants |
|
|
|
59. pants |
|
|
|
60. pants |
|
|
|
61. pants |
66. pants, 57. panta ca) punkts, 63.a pants |
|
|
62. panta a) punkts |
64. panta 3. punkts |
|
|
62. panta b) punkts |
|
|
|
62. panta c) punkts |
|
|
|
62. panta d) punkts |
63. panta 3. punkts |
|
|
63. pants |
63. panta 1. punkts, 63. panta 2. punkts, 64. panta 3. punkts |
|
|
64. pants |
64. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
|
65. pants |
|
|
|
66. pants |
57. pants, 66. panta 2. punkts |
|
|
67. pants |
57. pants, 66. panta 2. punkts |
|
|
68. pants |
|
|
|
69. pants |
57. pants, 66. panta 2. punkts |
|
|
70. pants |
57. pants, 66. panta 2. punkts |
|
|
71. pants |
66. pants, 57. panta ca) punkts, 63.a pants |
|
|
72. pants |
57. pants, 66. pants |
|
|
73. pants |
|
|
|
74. pants |
|
|
|
75. pants |
|
|
|
76. pants |
|
|
|
77. pants |
63.a panta 2. punkts |
|
|
78. panta 1. punkts |
63.a panta 2. punkts |
|
|
78. panta 2. punkts |
|
|
|
78. panta 3. punkts |
|
|
|
78. panta 4. punkts |
63.a panta 2. punkta ceturtā daļa |
|
|
78. panta 5. punkts |
|
|
|
79. pants |
58. pants |
|
|
80. pants |
|
|
|
81. pants |
65. pants |
|
|
82. pants |
65. pants |
|
|
83. pants |
|
|
|
84. pants |
65. pants |
|
|
85. pants |
65. pants |
|
|
86. pants |
65. pants |
|
|
87. pants |
65. pants |
|
|
88. pants |
65. pants |
|
|
89. pants |
120. pants |
|
|
90. pants |
122. pants |
|
|
91. pants |
121. pants |
|
|
92. pants |
66. pants, 75. pants |
|
|
93. panta 1. līdz 4. punkts |
10. panta 1. līdz 4. punkts |
|
|
93. panta 5. punkts |
|
|
|
94. pants |
|
18. panta 2. līdz 4. punkts |
|
95. pants |
|
|
|
96. pants |
|
|
|
97. pants |
|
|
|
98. pants |
|
24. pants |
|
99. panta 1. punkts |
74. panta 2. punkts |
|
|
99. panta 2. punkts |
|
|
|
100. pants |
|
|
|
101. panta 1. punkts |
|
|
|
101. panta 2. punkts |
|
|
|
101. panta 3. punkts |
|
|
|
102. panta 1. punkts |
|
11. panta 1. punkts |
|
102. panta 2. punkts |
|
11. panta 3. punkts |
|
102. panta 3. punkts |
|
11. panta 4. punkts |
|
102. panta 4. punkts |
|
VII pielikuma C daļas 1. punkts |
|
103. pants |
|
VII pielikuma A daļas 1. punkts |
|
104. panta 1. punkts |
|
VII pielikuma D daļas 1. punkts |
|
104. panta 2. punkts |
|
VII pielikuma D daļas 2. punkts |
|
105. panta 1. punkts |
|
33. panta 1. punkts |
|
105. panta 2. līdz 10. punkts |
|
VII pielikuma B daļas 1. līdz 9. punkts |
|
105. panta 11. līdz 13. punkts |
|
VII pielikuma B daļas 11. līdz 13. punkts |
|
106. pants |
|
VII pielikuma C daļas 1. līdz 3. punkts |
|
107. pants |
76. pants, 78. panta 4. punkts un III pielikuma 2. daļas 6. punkts |
|
|
108. panta 1. punkts |
91. pants |
|
|
108. panta 2. punkts |
|
|
|
109. pants |
94. pants |
|
|
110. pants |
|
|
|
111. pants |
78. panta 1. līdz 3. punkts |
|
|
112. pants |
79. panta 1. punkts |
|
|
113. panta 1. punkts |
80. panta 1. punkts |
|
|
113. panta 2. punkts |
80. panta 2. punkts |
|
|
113. panta 3. punkts |
80. panta 4. punkts |
|
|
113. panta 4. punkts |
80. panta 5. punkts |
|
|
113. panta 5. punkts |
80. panta 6. punkts |
|
|
113. panta 6. punkts |
80. panta 7. punkts |
|
|
113. panta 7. punkts |
80. panta 8. punkts |
|
|
114. pants |
VI pielikuma I daļas 1. līdz 5. punkts |
|
|
115. panta 1. līdz 4. punkts |
VI pielikuma I daļas 8. līdz 11. punkts |
|
|
115. panta 5. punkts |
|
|
|
116. panta 1. punkts |
VI pielikuma I daļas 14. punkts |
|
|
116. panta 2. punkts |
VI pielikuma I daļas 14. punkts |
|
|
116. panta 3. punkts |
|
|
|
116. panta 4. punkts |
VI pielikuma I daļas 15. punkts |
|
|
116. panta 5. punkts |
VI pielikuma I daļas 17. punkts |
|
|
116. panta 6. punkts |
VI pielikuma I daļas 17. punkts |
|
|
117. panta 1. punkts |
VI pielikuma I daļas 18. un 19. punkts |
|
|
117. panta 2. punkts |
VI pielikuma I daļas 20. punkts |
|
|
117. panta 3. punkts |
VI pielikuma I daļas 21. punkts |
|
|
118. pants |
VI pielikuma I daļas 22. punkts |
|
|
119. panta 1. punkts |
|
|
|
119. panta 2. punkts |
VI pielikuma I daļas 37 un 38. punkts |
|
|
119. panta 3. punkts |
VI pielikuma I daļas 40. punkts |
|
|
119. panta 4. punkts |
|
|
|
119. panta 5. punkts |
|
|
|
120. panta 1. punkts |
VI pielikuma I daļas 29. punkts |
|
|
120. panta 2. punkts |
VI pielikuma I daļas 31. punkts |
|
|
120. panta 3. punkts |
VI pielikuma I daļas 33. līdz 36. punkts |
|
|
121. panta 1. punkts |
VI pielikuma I daļas 26. punkts |
|
|
121. panta 2. punkts |
VI pielikuma I daļas 25. punkts |
|
|
121. panta 3. punkts |
VI pielikuma I daļas 27. punkts |
|
|
122. pants |
VI pielikuma I daļas 41. un 42. punkts |
|
|
123. pants |
79. panta 2. punkts, 79. panta 3. punkts un VI pielikuma I daļas 43. punkts |
|
|
124. panta 1. punkts |
VI pielikuma I daļas 44. punkts |
|
|
124. panta 2. punkts |
|
|
|
124. panta 3. punkts |
|
|
|
125. panta 1) līdz 3. punkts |
VI pielikuma I daļas 45. līdz 49. punkts |
|
|
125. panta 4. punkts |
|
|
|
126. panta 1. un 2. punkts |
VI pielikuma I daļas 51. līdz 55. punkts |
|
|
126. panta 3. un 4. punkts |
VI pielikuma I daļas 58 un 59. punkts |
|
|
127. panta 1. un 2. punkts |
VI pielikuma I daļas 61. un 62. punkts |
|
|
127. panta 3. un 4. punkts |
VI pielikuma I daļas 64. un 65. punkts |
|
|
128. panta 1. punkts |
VI pielikuma I daļas 66. un 76. punkts |
|
|
128. panta 2. punkts |
VI pielikuma I daļas 66. punkts |
|
|
128. panta 3. punkts |
|
|
|
129. panta 1. punkts |
VI pielikuma I daļas 68. punkta 1. un 2. apakšpunkts |
|
|
129. panta 2. punkts |
VI pielikuma I daļas 69. punkts |
|
|
129. panta 3. punkts |
VI pielikuma I daļas 71. punkts |
|
|
129. panta 4. punkts |
VI pielikuma I daļas 70. punkts |
|
|
129. panta 5. punkts |
|
|
|
130. pants |
VI pielikuma I daļas 72. punkts |
|
|
131. pants |
VI pielikuma I daļas 73. punkts |
|
|
132. panta 1. punkts |
VI pielikuma I daļas 74. punkts |
|
|
132. panta 2. punkts |
VI pielikuma I daļas 75. punkts |
|
|
132. panta 3. punkts |
VI pielikuma I daļas 77. un 78. punkts |
|
|
132. panta 4. punkts |
VI pielikuma I daļas 79. punkts |
|
|
132. panta 5. punkts |
VI pielikuma I daļas 80. un 81. punkts |
|
|
133. panta 1. punkts |
VI pielikuma I daļas 86. punkts |
|
|
133. panta 2. punkts |
|
|
|
133. panta 3. punkts |
|
|
|
134. panta 1. līdz 3. punkts |
VI pielikuma I daļas 82. līdz 84. punkts |
|
|
134. panta 4. līdz 7. punkts |
VI pielikuma I daļas 87. līdz 90. punkts |
|
|
135. pants |
81. panta 1., 2. un 4. punkts |
|
|
136. panta 1. punkts |
82. panta 1. punkts |
|
|
136. panta 2. punkts |
VI pielikuma 2. daļas 12. līdz 16. punkts |
|
|
136. panta 3. punkts |
150. panta 3. punkts |
|
|
137. panta 1. punkts |
VI pielikuma I daļas 6. punkts |
|
|
137. panta 2. punkts |
VI pielikuma I daļas 7. punkts |
|
|
137. panta 3. punkts |
|
|
|
138. pants |
VI pielikuma III daļas 1. līdz 7. punkts |
|
|
139. pants |
VI pielikuma III daļas 8. līdz 17. punkts |
|
|
140. panta 1. punkts |
|
|
|
140. panta 2. punkts |
|
|
|
141. pants |
|
|
|
142. panta 1. punkts |
|
|
|
142. panta 2. punkts |
|
|
|
143. panta 1. punkts |
84. panta 1. punkts un VII pielikuma 4. daļas 1. punkts |
|
|
143. panta 1. punkts |
84. panta 2. punkts |
|
|
143. panta 1. punkts |
84. panta 3. punkts |
|
|
143. panta 1. punkts |
84. panta 4. punkts |
|
|
143. panta 1. punkts |
|
|
|
144. pants |
|
|
|
145. pants |
|
|
|
146. pants |
|
|
|
147. panta 1. punkts |
86. panta 9. punkts |
|
|
147. panta 2. līdz 9. punkts |
86. panta 1). līdz (8. punkts |
|
|
148. panta 1. punkts |
85. panta 1. punkts |
|
|
148. panta 2. punkts |
85. panta 2. punkts |
|
|
148. panta 3. punkts |
|
|
|
148. panta 4. punkts |
85. panta 3. punkts |
|
|
148. panta 5. punkts |
|
|
|
148. panta 1. punkts |
|
|
|
149. pants |
85. panta 4. un 5. punkts |
|
|
150. panta 1. punkts |
89. panta 1. punkts |
|
|
150. panta 2. punkts |
89. panta 2. punkts |
|
|
150. panta 3. punkts |
|
|
|
150. panta 4. punkts |
|
|
|
151. pants |
87. panta 1. līdz 10. punkts |
|
|
152. panta 1. un 2. punkts |
87. panta 11. punkts |
|
|
152. panta 3. un 4. punkts |
87. panta 12. punkts |
|
|
152. panta 5. punkts |
|
|
|
153. panta 1. punkts |
VII pielikuma I daļas 3. punkts |
|
|
153. panta 2. punkts |
|
|
|
153. panta 3. līdz 8. punkts |
VII pielikuma I daļas 4. līdz 9. punkts |
|
|
153. panta 9. punkts |
|
|
|
154. pants |
VII pielikuma I daļas 10. līdz 16. punkts |
|
|
155. panta 1. punkts |
VII pielikuma I daļas 17 un 18. punkts |
|
|
155. panta 2. punkts |
VII pielikuma I daļas 19. līdz 21. punkts |
|
|
155. panta 3. punkts |
VII pielikuma I daļas 22. līdz 24. punkts |
|
|
155. panta 4. punkts |
VII pielikuma I daļas 25. līdz 26. punkts |
|
|
156. pants |
|
|
|
156. pants |
VII pielikuma I daļas 27. punkts |
|
|
157. panta 1. punkts |
VII pielikuma I daļas 28. punkts |
|
|
157. panta 2. līdz 5. punkts |
|
|
|
158. panta 1. punkts |
88. panta 2. punkts |
|
|
158. panta 2. punkts |
88. panta 3. punkts |
|
|
158. panta 3. punkts |
88. panta 4. punkts |
|
|
158. panta 4. punkts |
88. panta 6. punkts |
|
|
158. panta 5. punkts |
VII pielikuma I daļas 30. punkts |
|
|
158. panta 6. punkts |
VII pielikuma I daļas 31. punkts |
|
|
158. panta 7. punkts |
VII pielikuma I daļas 32. punkts |
|
|
158. panta 8. punkts |
VII pielikuma I daļas 33. punkts |
|
|
158. panta 9. punkts |
VII pielikuma I daļas 34. punkts |
|
|
158. panta 10. punkts |
VII pielikuma I daļas 35. punkts |
|
|
158. panta 11. punkts |
|
|
|
159 |
VII pielikuma I daļas 36. punkts |
|
|
160. panta 1. punkts |
VII pielikuma II daļas 2. punkts |
|
|
160. panta 2. punkts |
VII pielikuma II daļas 3. punkts |
|
|
160. panta 3. punkts |
VII pielikuma II daļas 4. punkts |
|
|
160. panta 4. punkts |
VII pielikuma II daļas 5. punkts |
|
|
160. panta 5. punkts |
VII pielikuma II daļas 6. punkts |
|
|
160. panta 6. punkts |
VII pielikuma II daļas 7. punkts |
|
|
160. panta 7. punkts |
VII pielikuma II daļas 7. punkts |
|
|
161. panta 1. punkts |
VII pielikuma II daļas 8. punkts |
|
|
161. panta 2. punkts |
VII pielikuma II daļas 9. punkts |
|
|
161. panta 3. punkts |
VII pielikuma II daļas 10. punkts |
|
|
161. panta 4. punkts |
VII pielikuma II daļas 11. punkts |
|
|
162. panta 1. punkts |
VII pielikuma II daļas 12. punkts |
|
|
162. panta 2. punkts |
VII pielikuma II daļas 13. punkts |
|
|
162. panta 3. punkts |
VII pielikuma II daļas 14. punkts |
|
|
162. panta 4. punkts |
VII pielikuma II daļas 15. punkts |
|
|
162. panta 5. punkts |
VII pielikuma II daļas 16. punkts |
|
|
163. panta 1. punkts |
VII pielikuma II daļas 17. punkts |
|
|
163. panta 2. punkts |
VII pielikuma II daļas 18. punkts |
|
|
163. panta 3. punkts |
VII pielikuma II daļas 19. punkts |
|
|
163. panta 4. punkts |
VII pielikuma II daļas 20. punkts |
|
|
164. panta 1. punkts |
VII pielikuma II daļas 21. punkts |
|
|
164. panta 2. punkts |
VII pielikuma II daļas 22. punkts |
|
|
164. panta 3. punkts |
VII pielikuma II daļas 23. punkts |
|
|
164. panta 4. punkts |
|
|
|
165. panta 1. punkts |
VII pielikuma II daļas 24. punkts |
|
|
165. panta 2. punkts |
VII pielikuma II daļas 25. un 26. punkts |
|
|
165. panta 3. punkts |
VII pielikuma II daļas 27. punkts |
|
|
166. panta 1. punkts |
VII pielikuma III daļas 1. punkts |
|
|
166. panta 2. punkts |
VII pielikuma III daļas 2. punkts |
|
|
166. panta 3. punkts |
VII pielikuma III daļas 3. punkts |
|
|
166. panta 4. punkts |
VII pielikuma III daļas 4. punkts |
|
|
166. panta 5. punkts |
VII pielikuma III daļas 5. punkts |
|
|
166. panta 6. punkts |
VII pielikuma III daļas 6. punkts |
|
|
166. panta 7. punkts |
VII pielikuma III daļas 7. punkts |
|
|
166. panta 8. punkts |
VII pielikuma III daļas 9. punkts |
|
|
166. panta 9. punkts |
VII pielikuma III daļas 10. punkts |
|
|
166. panta 10. punkts |
VII pielikuma III daļas 11. punkts |
|
|
167. panta 1. punkts |
VII pielikuma III daļas 12. punkts |
|
|
167. panta 2. punkts |
|
|
|
168. pants |
VII pielikuma III daļas 13. punkts |
|
|
169. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 2. punkts |
|
|
169. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 3. punkts |
|
|
169. panta 3. punkts |
VII pielikuma IV daļas 4. punkts |
|
|
170. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 5. līdz 11. punkts |
|
|
170. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 12. punkts |
|
|
170. panta 3. punkts |
VII pielikuma IV daļas 13. līdz 15. punkts |
|
|
170. panta 4. punkts |
VII pielikuma IV daļas 16. punkts |
|
|
171. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 17. punkts |
|
|
171. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 18. punkts |
|
|
172. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 19. līdz 23. punkts |
|
|
172. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 24. punkts |
|
|
172. panta 3. punkts |
VII pielikuma IV daļas 25. punkts |
|
|
173. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 26. līdz 28. punkts |
|
|
173. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 29. punkts |
|
|
173. panta 3. punkts |
|
|
|
174. pants |
VII pielikuma IV daļas 30. punkts |
|
|
175. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 31. punkts |
|
|
175. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 32. punkts |
|
|
175. panta 3. punkts |
VII pielikuma IV daļas 33. punkts |
|
|
175. panta 4. punkts |
VII pielikuma IV daļas 34. punkts |
|
|
175. panta 5. punkts |
VII pielikuma IV daļas 35 |
|
|
176. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 36. punkts |
|
|
176. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 37. punkta pirmā daļa |
|
|
176. panta 3. punkts |
VII pielikuma IV daļas 37. punkta otrā daļa |
|
|
176. panta 4. punkts |
VII pielikuma IV daļas 38. punkts |
|
|
176. panta 5. punkts |
VII pielikuma IV daļas 39. punkts |
|
|
177. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 40. punkts |
|
|
177. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 41. punkts |
|
|
177. panta 3. punkts |
VII pielikuma IV daļas 42. punkts |
|
|
178. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 44. punkts |
|
|
178. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 44. punkts |
|
|
178. panta 3. punkts |
VII pielikuma IV daļas 45. punkts |
|
|
178. panta 4. punkts |
VII pielikuma IV daļas 46. punkts |
|
|
178. panta 5. punkts |
VII pielikuma IV daļas 47. punkts |
|
|
178. panta 6. punkts |
|
|
|
178. panta 7. punkts |
|
|
|
179. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 43. punkts un 49. līdz 56. punkts |
|
|
179. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 57. punkts |
|
|
180. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 59. līdz 66. punkts |
|
|
180. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 67. līdz 72. punkts |
|
|
180. panta 3. punkts |
|
|
|
181. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 73. līdz 81. punkts |
|
|
181. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 82. punkts |
|
|
181. panta 3. punkts |
|
|
|
182. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 87. līdz 92. punkts |
|
|
182. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 93. punkts |
|
|
182. panta 3. punkts |
VII pielikuma IV daļas 94 un 95. punkts |
|
|
182. panta 4. punkts |
|
|
|
183. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 98. līdz 100. punkts |
|
|
183. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 101. un 102. punkts |
|
|
183. panta 3. punkts |
VII pielikuma IV daļas 103. un 104. punkts |
|
|
183. panta 4. punkts |
VII pielikuma IV daļas 96. punkts |
|
|
183. panta 5. punkts |
VII pielikuma IV daļas 97. punkts |
|
|
183. panta 6. punkts |
|
|
|
184. panta 1. punkts |
|
|
|
184. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 105. punkts |
|
|
184. panta 3. punkts |
VII pielikuma IV daļas 106. punkts |
|
|
184. panta 4. punkts |
VII pielikuma IV daļas 107. punkts |
|
|
184. panta 5. punkts |
VII pielikuma IV daļas 108. punkts |
|
|
184. panta 6. punkts |
VII pielikuma IV daļas 109. punkts |
|
|
185. pants |
VII pielikuma IV daļas 110. līdz 114. punkts |
|
|
186. pants |
VII pielikuma IV daļas 115. punkts |
|
|
187. pants |
VII pielikuma IV daļas 116. punkts |
|
|
188. pants |
VII pielikuma IV daļas 117. līdz 123. punkts |
|
|
189. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 124. punkts |
|
|
189. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 125. un 126. punkts |
|
|
189. panta 3. punkts |
VII pielikuma IV daļas 127. punkts |
|
|
190. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 128. punkts |
|
|
190. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 129. punkts |
|
|
190. panta 3. un 4. punkts |
VII pielikuma IV daļas 130. punkts |
|
|
191. pants |
VII pielikuma IV daļas 131. punkts |
|
|
192. pants |
90. pants un VIII pielikuma 1. daļas 2. punkts |
|
|
193. panta 1. punkts |
93. panta 2. punkts |
|
|
193. panta 2. punkts |
93. panta 3. punkts |
|
|
193. panta 3. punkts |
93. panta 1. punkts un VIII pielikuma 3. daļas 1. punkts |
|
|
193. panta 4. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 2. punkts |
|
|
193. panta 5. punkts |
VIII pielikuma 5. daļas 1. punkts |
|
|
193. panta 6. punkts |
VIII pielikuma 5. daļas 2. punkts |
|
|
194. panta 1. punkts |
92. panta 1. punkts |
|
|
194. panta 2. punkts |
92. panta 2. punkts |
|
|
194. panta 3. punkts |
92. panta 3. punkts |
|
|
194. panta 4. punkts |
92. panta 4. punkts |
|
|
194. panta 5. punkts |
92. panta 5. punkts |
|
|
194. panta 6. punkts |
92. panta 5. punkts |
|
|
194. panta 7. punkts |
92. panta 6. punkts |
|
|
194. panta 8. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 1. punkts |
|
|
194. panta 9. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 2. punkts |
|
|
194. panta 10. punkts |
|
|
|
195. pants |
VIII pielikuma 1. daļas 3. un 4. punkts |
|
|
196. pants |
VIII pielikuma 1. daļas 5. punkts |
|
|
197. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 7. punkts |
|
|
197. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 7. punkts |
|
|
197. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 7. punkts |
|
|
197. panta 4. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 8. punkts |
|
|
197. panta 5. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 9. punkts |
|
|
197. panta 6. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 9. punkts |
|
|
197. panta 7. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 10. punkts |
|
|
197. panta 8. punkts |
|
|
|
198. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 11. punkts |
|
|
198. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 11. punkts |
|
|
199. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 12. punkts |
|
|
199. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 13. punkts |
|
|
199. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 16. punkts |
|
|
199. panta 4. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 17. un 18. punkts |
|
|
199. panta 5. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 20. punkts |
|
|
199. panta 6. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 21. punkts |
|
|
199. panta 7. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 22. punkts |
|
|
199. panta 8. punkts |
|
|
|
200. pants |
VIII pielikuma 1. daļas 23. līdz 25. punkts |
|
|
201. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 26. un 28. punkts |
|
|
201. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 27. punkts |
|
|
202. pants |
VIII pielikuma 1. daļas 29. punkts |
|
|
203. pants |
|
|
|
204. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 30. un 31. punkts |
|
|
204. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 32. punkts |
|
|
205. pants |
VIII pielikuma 2. daļas 3. punkts |
|
|
206. pants |
VIII pielikuma 2. daļas 4. un 5. punkts |
|
|
207. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 6. punkts |
|
|
207. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 6. punkta a) apakšpunkts |
|
|
207. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 6. punkta a) apakšpunkts |
|
|
207. panta 4. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 6. punkta a) apakšpunkts |
|
|
207. panta 5. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 7. punkts |
|
|
208. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 8. punkts |
|
|
208. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 8. punkta a) apakšpunkts |
|
|
208. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 8. punkta b) apakšpunkts |
|
|
208. panta 4. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 8. punkta c) apakšpunkts |
|
|
208. panta 5. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 8. punkta d) apakšpunkts |
|
|
209. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 9. punkts |
|
|
209. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 9. punkta a) apakšpunkts |
|
|
209. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 9. punkta b) apakšpunkts |
|
|
210. pants |
VIII pielikuma 2. daļas 10. punkts |
|
|
211. pants |
VIII pielikuma 2. daļas 11. punkts |
|
|
212. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 12. punkts |
|
|
212. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 13. punkts |
|
|
213. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 14. punkts |
|
|
213. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 15. punkts |
|
|
213. panta 3. punkts |
|
|
|
214. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 16. punkta a) līdz c) apakšpunkts |
|
|
214. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 16. punkts |
|
|
214. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 17. punkts |
|
|
215. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 18. punkts |
|
|
215. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 19. punkts |
|
|
216. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 20. punkts |
|
|
216. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 21. punkts |
|
|
217. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 22. punkts |
|
|
217. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 22. punkta c) apakšpunkts |
|
|
217. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 22. punkta c) apakšpunkts |
|
|
218. pants |
VIII pielikuma 3. daļas 3. punkts |
|
|
219. pants |
VIII pielikuma 3. daļas 4. punkts |
|
|
220. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 5. punkts |
|
|
220. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 6. punkts un 8. līdz 10. punkts |
|
|
220. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 11. punkts |
|
|
220. panta 4. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 22. un 23. punkts |
|
|
220. panta 5. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 9. punkts |
|
|
221. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 12. punkts |
|
|
221. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 12. punkts |
|
|
221. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 13. līdz 15. punkts |
|
|
221. panta 4. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 16. punkts |
|
|
221. panta 5. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 18. un 19. punkts |
|
|
221. panta 6. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 20. un 21. punkts |
|
|
221. panta 7. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 17. punkts |
|
|
221. panta 8. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 22. un 23. punkts |
|
|
221. panta 9. punkts |
|
|
|
222. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 24. punkts |
|
|
222. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 25. punkts |
|
|
222. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 26. punkts |
|
|
222. panta 4. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 27. punkts |
|
|
222. panta 5. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 28. punkts |
|
|
222. panta 6. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 29. punkts |
|
|
222. panta 7. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 28. un 29. punkts |
|
|
223. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 30. līdz 32. punkts |
|
|
223. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 33. punkts |
|
|
223. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 33. punkts |
|
|
223. panta 4. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 33. punkts |
|
|
223. panta 5. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 33. punkts |
|
|
223. panta 6. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 34. un 35. punkts |
|
|
223. panta 7. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 35. punkts |
|
|
224. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 36. punkts |
|
|
224. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 37. punkts |
|
|
224. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 38. punkts |
|
|
224. panta 4. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 39. punkts |
|
|
224. panta 5. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 40. punkts |
|
|
224. panta 6. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 41. punkts |
|
|
225. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 42. līdz 46. punkts |
|
|
225. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 47. līdz 52. punkts |
|
|
225. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 53. līdz 56. punkts |
|
|
226. pants |
VIII pielikuma 3. daļas 57. punkts |
|
|
227. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 58. punkts |
|
|
227. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 58. punkta a) līdz h) apakšpunkts |
|
|
227. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 58. punkta h) apakšpunkts |
|
|
228. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 60. punkts |
|
|
228. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 61. punkts |
|
|
229. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 62. līdz 65. punkts |
|
|
229. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 66. punkts |
|
|
229. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 63. un 67. punkts |
|
|
230. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 68. līdz 71. punkts |
|
|
230. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 72. punkts |
|
|
230. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 73. un 74. punkts |
|
|
231. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 76. punkts |
|
|
231. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 77. punkts |
|
|
231. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 78. punkts |
|
|
231. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 79. punkts |
|
|
231. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 80. punkts |
|
|
231. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 80.a punkts |
|
|
231. panta 4. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 81. līdz 82. punkts |
|
|
232. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 83. punkts |
|
|
232. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 83. punkts |
|
|
232. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 84. punkts |
|
|
232. panta 4. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 85. punkts |
|
|
234. pants |
VIII pielikuma 3. daļas 86. punkts |
|
|
235. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 87. punkts |
|
|
235. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 88. punkts |
|
|
235. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 89. punkts |
|
|
236. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 90. punkts |
|
|
236. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 91. punkts |
|
|
236. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 92. punkts |
|
|
237. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 4. daļas 1. punkts |
|
|
237. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 4. daļas 2. punkts |
|
|
238. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 4. daļas 3. punkts |
|
|
238. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 4. daļas 4. punkts |
|
|
238. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 4. daļas 5. punkts |
|
|
239. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 4. daļas 6. punkts |
|
|
239. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 4. daļas 7. punkts |
|
|
239. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 4. daļas 8. punkts |
|
|
240. pants |
VIII pielikuma 5. daļas 1. punkts |
|
|
241. pants |
VIII pielikuma 5. daļas 2. punkts |
|
|
242. panta 1. līdz 9. punkts |
IX pielikuma I daļas 1. punkts |
|
|
242. panta 10. punkts |
4. panta 37. punkts |
|
|
242. panta 11. punkts |
4. panta 38. punkts |
|
|
242. panta 12. punkts |
|
|
|
242. panta 13. punkts |
|
|
|
242. panta 14. punkts |
|
|
|
242. panta 15. punkts |
|
|
|
243. panta 1. punkts |
IX pielikuma II daļas 1. punkts |
|
|
243. panta 2. punkts |
IX pielikuma II daļas 1.a punkts |
|
|
243. panta 3. punkts |
IX pielikuma II daļas 1.b punkts |
|
|
243. panta 4. punkts |
IX pielikuma II daļas 1.c punkts |
|
|
243. panta 5. punkts |
IX pielikuma II daļas 1.d punkts |
|
|
243. panta 6. punkts |
|
|
|
244. panta 1. punkts |
IX pielikuma II daļas 2. punkts |
|
|
244. panta 2. punkts |
IX pielikuma II daļas 2.a punkts |
|
|
244. panta 3. punkts |
IX pielikuma II daļas 2.b punkts |
|
|
244. panta 4. punkts |
IX pielikuma II daļas 2.c punkts |
|
|
244. panta 5. punkts |
IX pielikuma II daļas 2.d punkts |
|
|
244. panta 6. punkts |
|
|
|
245. panta 1. punkts |
95. panta 1. punkts |
|
|
245. panta 2. punkts |
95. panta 2. punkts |
|
|
245. panta 3. punkts |
96. panta 2. punkts |
|
|
245. panta 4. punkts |
96. panta 4. punkts |
|
|
245. panta 5. punkts |
|
|
|
245. panta 6. punkts |
|
|
|
246. panta 1. punkts |
IX pielikuma IV daļas 2. un 3. punkts |
|
|
246. panta 2. punkts |
IX pielikuma IV daļas 5. punkts |
|
|
246. panta 3. punkts |
IX pielikuma IV daļas 5. punkts |
|
|
247. panta 1. punkts |
96. panta 3. punkts, IX pielikuma IV daļas 60. punkts |
|
|
247. panta 2. punkts |
IX pielikuma IV daļas 61. punkts |
|
|
247. panta 3. punkts |
|
|
|
247. panta 4. punkts |
|
|
|
248. panta 1. punkts |
101. panta 1. punkts |
|
|
248. panta 2. punkts |
|
|
|
248. panta 3. punkts |
101. panta 2. punkts |
|
|
249. pants |
IX pielikuma II daļas 3. un 4. punkts |
|
|
250. pants |
IX pielikuma II daļas 5. līdz 7. punkts |
|
|
251. pants |
IX pielikuma IV daļas 6. līdz 7. punkts |
|
|
252. pants |
IX pielikuma IV daļas 8. punkts |
|
|
253. panta 1. punkts |
IX pielikuma IV daļas 9. punkts |
|
|
253. panta 2. punkts |
IX pielikuma IV daļas 10. punkts |
|
|
254. pants |
IX pielikuma IV daļas 11. līdz 12. punkts |
|
|
255. panta 1. punkts |
IX pielikuma IV daļas 13. punkts |
|
|
255. panta 2. punkts |
IX pielikuma IV daļas 15. punkts |
|
|
256. panta 1. punkts |
100. panta 1. punkts |
|
|
256. panta 2. punkts |
IX pielikuma IV daļas 17. līdz 20. punkts |
|
|
256. panta 3. punkts |
IX pielikuma IV daļas 21. punkts |
|
|
256. panta 4. punkts |
IX pielikuma IV daļas 22. līdz 23. punkts |
|
|
256. panta 5. punkts |
IX pielikuma IV daļas 24. līdz 25. punkts |
|
|
256. panta 6. punkts |
IX pielikuma IV daļas 26. līdz 29. punkts |
|
|
256. panta 7. punkts |
IX pielikuma IV daļas 30. punkts |
|
|
256. panta 8. punkts |
IX pielikuma IV daļas 32. punkts |
|
|
256. panta 9. punkts |
IX pielikuma IV daļas 33. punkts |
|
|
257. pants |
IX pielikuma IV daļas 34. punkts |
|
|
258. pants |
IX pielikuma IV daļas 35. līdz 36. punkts |
|
|
259. panta 1. punkts |
IX pielikuma IV daļas 38. līdz 41. punkts |
|
|
259. panta 2. punkts |
IX pielikuma IV daļas 42. punkts |
|
|
259. panta 3. punkts |
IX pielikuma IV daļas 43. punkts |
|
|
259. panta 4. punkts |
IX pielikuma IV daļas 44. punkts |
|
|
259. panta 5. punkts |
|
|
|
260. pants |
IX pielikuma IV daļas 45. punkts |
|
|
261. panta 1. punkts |
IX pielikuma IV daļas 46., 47. un 49. punkts |
|
|
261. panta 2. punkts |
IX pielikuma IV daļas 51. punkts |
|
|
262. panta 1. punkts |
IX pielikuma IV daļas 52. un 53. punkts |
|
|
262. panta 2. punkts |
IX pielikuma IV daļas 53. punkts |
|
|
262. panta 3. punkts |
|
|
|
262. panta 4. punkts |
IX pielikuma IV daļas 54. punkts |
|
|
263. panta 1. punkts |
IX pielikuma IV daļas 57. punkts |
|
|
263. panta 2. punkts |
IX pielikuma IV daļas 58. punkts |
|
|
263. panta 3. punkts |
IX pielikuma IV daļas 59. punkts |
|
|
264. panta 1. punkts |
IX pielikuma IV daļas 62. punkts |
|
|
264. panta 2. punkts |
IX pielikuma IV daļas 63. līdz 65. punkts |
|
|
264. panta 3. punkts |
IX pielikuma IV daļas 66. un 67. punkts |
|
|
264. panta 4. punkts |
|
|
|
265. panta 1. punkts |
IX pielikuma IV daļas 68. punkts |
|
|
265. panta 2. punkts |
IX pielikuma IV daļas 70. punkts |
|
|
265. panta 3. punkts |
IX pielikuma IV daļas 71. punkts |
|
|
266. panta 1. punkts |
IX pielikuma IV daļas 72. punkts |
|
|
266. panta 2. punkts |
IX pielikuma IV daļas 73. punkts |
|
|
266. panta 3. punkts |
IX pielikuma IV daļas 74. līdz 75. punkts |
|
|
266. panta 4. punkts |
IX pielikuma IV daļas 76. punkts |
|
|
267. panta 1. punkts |
97. panta 1. punkts |
|
|
267. panta 3. punkts |
97. panta 3. punkts |
|
|
268. pants |
IX pielikuma III daļas 1. punkts |
|
|
269. pants |
IX pielikuma III daļas 2. līdz 7. punkts |
|
|
270. pants |
98. panta 1. punkts un IX pielikuma III daļas 8. un 9. punkts |
|
|
271. panta 1. punkts |
III pielikuma II daļas 1. punkts VII pielikuma III daļas 5. punkts |
|
|
271. panta 2. punkts |
VII pielikuma III daļas 7. punkts |
|
|
272. panta 1. punkts |
III pielikuma I daļas 1. punkts |
|
|
272. panta 2. punkts |
III pielikuma I daļas 3. punkts |
|
|
272. panta 3. punkts |
III pielikuma I daļas 4. punkts |
|
|
272. panta 4. punkts |
III pielikuma I daļas 5. punkts |
|
|
272. panta 5. punkts |
III pielikuma I daļas 6. punkts |
|
|
272. panta 6. punkts |
III pielikuma I daļas 7. punkts |
|
|
272. panta 7. punkts |
III pielikuma I daļas 8. punkts |
|
|
272. panta 8. punkts |
III pielikuma I daļas 9. punkts |
|
|
272. panta 9. punkts |
III pielikuma I daļas 10. punkts |
|
|
272. panta 10. punkts |
III pielikuma I daļas 11. punkts |
|
|
272. panta 11. punkts |
III pielikuma I daļas 12. punkts |
|
|
272. panta 12. punkts |
III pielikuma I daļas 13. punkts |
|
|
272. panta 13. punkts |
III pielikuma I daļas 14. punkts |
|
|
272. panta 14. punkts |
III pielikuma I daļas 15. punkts |
|
|
272. panta 15. punkts |
III pielikuma I daļas 16. punkts |
|
|
272. panta 16. punkts |
III pielikuma I daļas 17. punkts |
|
|
272. panta 17. punkts |
III pielikuma I daļas 18. punkts |
|
|
272. panta 18. punkts |
III pielikuma I daļas 19. punkts |
|
|
272. panta 19. punkts |
III pielikuma I daļas 20. punkts |
|
|
272. panta 20. punkts |
III pielikuma I daļas 21. punkts |
|
|
272. panta 21. punkts |
III pielikuma I daļas 22. punkts |
|
|
272. panta 22. punkts |
III pielikuma I daļas 23. punkts |
|
|
272. panta 23. punkts |
III pielikuma I daļas 26. punkts |
|
|
272. panta 24. punkts |
III pielikuma VII daļas a) punkts |
|
|
272. panta 25. punkts |
III pielikuma VII daļas a) punkts |
|
|
272. panta 26. punkts |
III pielikuma V daļas 2. punkts |
|
|
273. panta 1. punkts |
III pielikuma II daļas 1. punkts |
|
|
273. panta 2. punkts |
III pielikuma II daļas 2. punkts |
|
|
273. panta 3. punkts |
III pielikuma II daļas 3. punkta pirmā un otrā daļa |
|
|
273. panta 4. punkts |
III pielikuma II daļas 3. punkta trešā daļa |
|
|
273. panta 5. punkts |
III pielikuma II daļas 4. punkts |
|
|
273. panta 6. punkts |
III pielikuma II daļas 5. punkts |
|
|
273. panta 7. punkts |
III pielikuma II daļas 7. punkts |
|
|
273. panta 8. punkts |
III pielikuma II daļas 8. punkts |
|
|
274. panta 1. punkts |
III pielikuma III daļa |
|
|
274. panta 2. punkts |
III pielikuma III daļa |
|
|
274. panta 3. punkts |
III pielikuma III daļa |
|
|
274. panta 4. punkts |
III pielikuma III daļa |
|
|
275. panta 1. punkts |
III pielikuma IV daļa |
|
|
275. panta 2. punkts |
III pielikuma IV daļa |
|
|
276. panta 1. punkts |
III pielikuma V daļas 1. punkts |
|
|
276. panta 2. punkts |
III pielikuma V daļas 1. punkts |
|
|
276. panta 3. punkts |
III pielikuma V daļas 1. līdz 2. punkts |
|
|
277. panta 1. punkts |
III pielikuma V daļas 3. līdz 4. punkts |
|
|
277. panta 2. punkts |
III pielikuma V daļas 5. punkts |
|
|
277. panta 3. punkts |
III pielikuma V daļas 6. punkts |
|
|
277. panta 4. punkts |
III pielikuma V daļas 7. punkts |
|
|
278. panta 1. punkts |
|
|
|
278. panta 2. punkts |
III pielikuma V daļas 8. punkts |
|
|
278. panta 3. punkts |
III pielikuma V daļas 9. punkts |
|
|
279. pants |
III pielikuma V daļas 10. punkts |
|
|
280. panta 1. punkts |
III pielikuma V daļas 11. punkts |
|
|
280. panta 2. punkts |
III pielikuma V daļas 12. punkts |
|
|
281. panta 1. punkts |
|
|
|
281. panta 2. punkts |
III pielikuma V daļas 13. punkts |
|
|
281. panta 3. punkts |
III pielikuma V daļas 14. punkts |
|
|
282. panta 1. punkts |
|
|
|
282. panta 2. punkts |
III pielikuma V daļas 15. punkts |
|
|
282. panta 3. punkts |
III pielikuma V daļas 16. punkts |
|
|
282. panta 4. punkts |
III pielikuma V daļas 17. punkts |
|
|
282. panta 5. punkts |
III pielikuma V daļas 18. punkts |
|
|
282. panta 6. punkts |
III pielikuma V daļas 19. punkts |
|
|
282. panta 7. punkts |
III pielikuma V daļas 20. punkts |
|
|
282. panta 8. punkts |
III pielikuma V daļas 21. punkts |
|
|
283. panta 1. punkts |
III pielikuma VI daļas 1. punkts |
|
|
283. panta 2. punkts |
III pielikuma VI daļas 2. punkts |
|
|
283. panta 3. punkts |
III pielikuma VI daļas 2. punkts |
|
|
283. panta 4. punkts |
III pielikuma VI daļas 3. punkts |
|
|
283. panta 5. punkts |
III pielikuma VI daļas 4. punkts |
|
|
283. panta 6. punkts |
III pielikuma VI daļas 4. punkts |
|
|
284. panta 1. punkts |
III pielikuma VI daļas 5. punkts |
|
|
284. panta 2. punkts |
III pielikuma VI daļas 6. punkts |
|
|
284. panta 3. punkts |
|
|
|
284. panta 4. punkts |
III pielikuma VI daļas 7. punkts |
|
|
284. panta 5. punkts |
III pielikuma VI daļas 8. punkts |
|
|
284. panta 6. punkts |
III pielikuma VI daļas 9. punkts |
|
|
284. panta 7. punkts |
III pielikuma VI daļas 10. punkts |
|
|
284. panta 8. punkts |
III pielikuma VI daļas 11. punkts |
|
|
284. panta 9. punkts |
III pielikuma VI daļas 12. punkts |
|
|
284. panta 10. punkts |
III pielikuma VI daļas 13. punkts |
|
|
284. panta 11. punkts |
III pielikuma VI daļas 9. punkts |
|
|
284. panta 12. punkts |
|
|
|
284. panta 13. punkts |
III pielikuma VI daļas 14. punkts |
|
|
285. panta 1. punkts |
III pielikuma VI daļas 15. punkts |
|
|
285. panta 2. līdz 8. punkts |
|
|
|
286. panta 1. punkts |
III pielikuma VI daļas 18. un 25. punkts |
|
|
286. panta 2. punkts |
III pielikuma VI daļas 19. punkts |
|
|
286. panta 3. punkts |
|
|
|
286. panta 4. punkts |
III pielikuma VI daļas 20. punkts |
|
|
286. panta 5. punkts |
III pielikuma VI daļas 21. punkts |
|
|
286. panta 6. punkts |
III pielikuma VI daļas 22. punkts |
|
|
286. panta 7. punkts |
III pielikuma VI daļas 23. punkts |
|
|
286. panta 8. punkts |
III pielikuma VI daļas 24. punkts |
|
|
287. panta 1. punkts |
III pielikuma VI daļas 17. punkts |
|
|
287. panta 2. punkts |
III pielikuma VI daļas 17. punkts |
|
|
287. panta 3. punkts |
|
|
|
287. panta 4. punkts |
|
|
|
288. pants |
III pielikuma VI daļas 26. punkts |
|
|
289. panta 1. punkts |
III pielikuma VI daļas 27. punkts |
|
|
289. panta 2. punkts |
III pielikuma VI daļas 28. punkts |
|
|
289. panta 3. punkts |
III pielikuma VI daļas 29. punkts |
|
|
289. panta 4. punkts |
III pielikuma VI daļas 29. punkts |
|
|
289. panta 5. punkts |
III pielikuma VI daļas 30. punkts |
|
|
289. panta 6. punkts |
III pielikuma VI daļas 31. punkts |
|
|
290. panta 1. punkts |
III pielikuma VI daļas 32. punkts |
|
|
290. panta 2. punkts |
III pielikuma VI daļas 32. punkts |
|
|
290. panta 3. līdz 10. punkts |
|
|
|
291. panta 1. punkts |
I pielikuma I daļas 27. līdz 28. punkts |
|
|
291. panta 2. punkts |
III pielikuma VI daļas 34. punkts |
|
|
291. panta 3. punkts |
|
|
|
291. panta 4. punkts |
III pielikuma VI daļas 35. punkts |
|
|
291. panta 5. punkts |
|
|
|
291. panta 6. punkts |
|
|
|
292. panta 1. punkts |
III pielikuma VI daļas 36. punkts |
|
|
292. panta 2. punkts |
III pielikuma VI daļas 37. punkts |
|
|
292. panta 3. punkts |
|
|
|
292. panta 4. punkts |
|
|
|
292. panta 5. punkts |
|
|
|
292. panta 6. punkts |
III pielikuma VI daļas 38. punkts |
|
|
292. panta 7. punkts |
III pielikuma VI daļas 39. punkts |
|
|
292. panta 8. punkts |
III pielikuma VI daļas 40. punkts |
|
|
292. panta 9. punkts |
III pielikuma VI daļas 41. punkts |
|
|
292. panta 10. punkts |
|
|
|
293. panta 1. punkts |
III pielikuma VI daļas 42. punkts |
|
|
293. panta 2. līdz 6. punkts |
|
|
|
294. panta 1. punkts |
III pielikuma VI daļas 42. punkts |
|
|
294. panta 2. punkts |
|
|
|
294. panta 3. punkts |
III pielikuma VI daļas 42. punkts |
|
|
295. pants |
III pielikuma VII daļas a) punkts |
|
|
296. panta 1. punkts |
III pielikuma VII daļas b) punkts |
|
|
296. panta 2. punkts |
III pielikuma VII daļas b) punkts |
|
|
296. panta 3. punkts |
III pielikuma VII daļas b) punkts |
|
|
297. panta 1. punkts |
III pielikuma VII daļas b) punkts |
|
|
297. panta 2. punkts |
III pielikuma VII daļas b) punkts |
|
|
297. panta 3. punkts |
III pielikuma VII daļas b) punkts |
|
|
297. panta 4. punkts |
III pielikuma VII daļas b) punkts |
|
|
298. panta 1. punkts |
III pielikuma VII daļas c) punkts |
|
|
298. panta 2. punkts |
III pielikuma VII daļas c) punkts |
|
|
298. panta 3. punkts |
III pielikuma VII daļas c) punkts |
|
|
298. panta 4. punkts |
III pielikuma VII daļas c) punkts |
|
|
299. panta 1. punkts |
|
II pielikuma 7 punkts |
|
299. panta 2. punkts |
|
II pielikuma 7. līdz 11. punkts |
|
300. pants |
|
|
|
301. pants |
III pielikuma 2. daļas 6. punkts |
|
|
302. pants |
|
|
|
303. pants |
|
|
|
304. pants |
|
|
|
305. pants |
|
|
|
306. pants |
|
|
|
307. pants |
|
|
|
308. pants |
|
|
|
309. pants |
|
|
|
310. pants |
|
|
|
311. pants |
|
|
|
312. panta 1. punkts |
104. panta 3. un 6. punkts un X pielikuma 2. daļas 2., 5. un 8. punkts |
|
|
312. panta 2. punkts |
105. panta 1. un 2. punkts un X pielikuma 3. daļas 1. punkts |
|
|
312. panta 3. punkts |
|
|
|
312. panta 4. punkts |
105. panta 1. punkts |
|
|
313. panta 1. punkts |
102. panta 2. punkts |
|
|
313. panta 2. punkts |
102. panta 3. punkts |
|
|
313. panta 3. punkts |
|
|
|
314. panta 1. punkts |
102. panta 4. punkts |
|
|
314. panta 2. punkts |
X pielikuma 4. daļas 1. punkts |
|
|
314. panta 3. punkts |
X pielikuma 4. daļas 2. punkts |
|
|
314. panta 4. punkts |
X pielikuma 4. daļas 3. un 4. punkts |
|
|
314. panta 5. punkts |
|
|
|
315. panta 1. punkts |
103. pants un X pielikuma 1. daļas 1. līdz 3. punkts |
|
|
315. panta 2. punkts |
|
|
|
315. panta 3. punkts |
|
|
|
315. panta 4. punkts |
X pielikuma 1. daļas 4. punkts |
|
|
316. panta 1. punkts |
X pielikuma 1. daļas 5. līdz 8. punkts |
|
|
316. panta 2. punkts |
X pielikuma 1. daļas 9. punkts |
|
|
316. panta 3. punkts |
|
|
|
317. panta 1. punkts |
104. panta 1. punkts |
|
|
317. panta 2. punkts |
104. panta 2. un 4. punkts un X pielikuma 2. daļas 1. punkts |
|
|
317. panta 3. punkts |
X pielikuma 2. daļas 1. punkts |
|
|
317. panta 4. punkts |
X pielikuma 2. daļas 2. punkts |
|
|
318. panta 1. punkts |
X pielikuma 2. daļas 4. punkts |
|
|
318. panta 2. punkts |
X pielikuma 2. daļas 4. punkts |
|
|
318. panta 3. punkts |
|
|
|
319. panta 1. punkts |
X pielikuma 2. daļas 6. un 7. punkts |
|
|
319. panta 2. punkts |
X pielikuma 2. daļas 10. un 11. punkts |
|
|
320. pants |
X pielikuma 2. daļas 9. un 12. punkts |
|
|
321. pants |
X pielikuma 3. daļas 2. līdz 7. punkts |
|
|
322. panta 1. punkts |
|
|
|
322. panta 2. punkts |
X pielikuma 3. daļas 8. līdz 12. punkts |
|
|
322. panta 3. punkts |
X pielikuma 3. daļas 13. līdz 18. punkts |
|
|
322. panta 4. punkts |
X pielikuma 3. daļas 19. punkts |
|
|
322. panta 5. punkts |
X pielikuma 3. daļas 20. punkts |
|
|
322. panta 6. punkts |
X pielikuma 3. daļas 21. līdz 24. punkts |
|
|
323. panta 1. punkts |
X pielikuma 3. daļas 25. punkts |
|
|
323. panta 2. punkts |
X pielikuma 3. daļas 26. punkts |
|
|
323. panta 3. punkts |
X pielikuma 3. daļas 27. punkts |
|
|
323. panta 4. punkts |
X pielikuma 3. daļas 28. punkts |
|
|
323. panta 5. punkts |
X pielikuma 3. daļas 29. punkts |
|
|
324. pants |
X pielikuma 5. daļa |
|
|
325. panta 1. punkts |
|
26. pants |
|
325. panta 2. punkts |
|
26. pants |
|
325. panta 3. punkts |
|
|
|
326. pants |
|
|
|
327. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 1. punkts |
|
327. panta 2. punkts |
|
I pielikuma 2. punkts |
|
327. panta 3. punkts |
|
I pielikuma 3. punkts |
|
328. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 4. punkts |
|
328. panta 2. punkts |
|
|
|
329. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 5. punkts |
|
329. panta 2. punkts |
|
|
|
330. pants |
|
I pielikuma 7. punkts |
|
331. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 9. punkts |
|
331. panta 2. punkts |
|
I pielikuma 10. punkts |
|
332. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 8. punkts |
|
332. panta 2. punkts |
|
I pielikuma 8. punkts |
|
333. pants |
|
I pielikuma 11. punkts |
|
334. pants |
|
I pielikuma 13. punkts |
|
335. pants |
|
I pielikuma 14. punkts |
|
336. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 14. punkts |
|
336. panta 2. punkts |
|
I pielikuma 14. punkts |
|
336. panta 3. punkts |
|
I pielikuma 14. punkts |
|
336. panta 4. punkts |
|
19. panta 1. punkts |
|
337. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 16.a punkts |
|
337. panta 2. punkts |
|
I pielikuma 16.a punkts |
|
337. panta 3. punkts |
|
I pielikuma 16.a punkts |
|
337. panta 4. punkts |
|
I pielikuma 16.a punkts |
|
337. panta 4. punkts |
|
I pielikuma 16.a punkts |
|
338. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 14.a punkts |
|
338. panta 2. punkts |
|
I pielikuma 14.b punkts |
|
338. panta 3. punkts |
|
I pielikuma 14.c punkts |
|
338. panta 4. punkts |
|
I pielikuma 14.a punkts |
|
339. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 17. punkts |
|
339. panta 2. punkts |
|
I pielikuma 18. punkts |
|
339. panta 3. punkts |
|
I pielikuma 19. punkts |
|
339. panta 4. punkts |
|
I pielikuma 20. punkts |
|
339. panta 5. punkts |
|
I pielikuma 21. punkts |
|
339. panta 6. punkts |
|
I pielikuma 22. punkts |
|
339. panta 7. punkts |
|
I pielikuma 23. punkts |
|
339. panta 8. punkts |
|
I pielikuma 24. punkts |
|
339. panta 9. punkts |
|
I pielikuma 25. punkts |
|
340. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 26. punkts |
|
340. panta 2. punkts |
|
I pielikuma 27. punkts |
|
340. panta 3. punkts |
|
I pielikuma 28. punkts |
|
340. panta 4. punkts |
|
I pielikuma 29. punkts |
|
340. panta 5. punkts |
|
I pielikuma 30. punkts |
|
340. panta 6. punkts |
|
I pielikuma 31. punkts |
|
340. panta 7. punkts |
|
I pielikuma 32. punkts |
|
341. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 33. punkts |
|
341. panta 2. punkts |
|
I pielikuma 33. punkts |
|
341. panta 3. punkts |
|
|
|
342. pants |
|
I pielikuma 34. punkts |
|
343. pants |
|
I pielikuma 36. punkts |
|
344. panta 1. punkts |
|
|
|
344. panta 2. punkts |
|
I pielikuma 37. punkts |
|
344. panta 3. punkts |
|
I pielikuma 38. punkts |
|
345. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 41. punkts |
|
345. panta 2. punkts |
|
I pielikuma 41. punkts |
|
346. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 42. punkts |
|
346. panta 2. punkts |
|
|
|
346. panta 3. punkts |
|
I pielikuma 43. punkts |
|
346. panta 4. punkts |
|
I pielikuma 44. punkts |
|
346. panta 5. punkts |
|
I pielikuma 45. punkts |
|
346. panta 6. punkts |
|
I pielikuma 46. punkts |
|
347. pants |
|
I pielikuma 8. punkts |
|
348. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 48. līdz 49. punkts |
|
348. panta 2. punkts |
|
I pielikuma 50. punkts |
|
349. pants |
|
I pielikuma 51. punkts |
|
350. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 53. punkts |
|
350. panta 2. punkts |
|
I pielikuma 54. punkts |
|
350. panta 3. punkts |
|
I pielikuma 55. punkts |
|
350. panta 4. punkts |
|
I pielikuma 56. punkts |
|
351. pants |
|
III pielikuma 1. punkts |
|
352. panta 1. punkts |
|
III pielikuma 2. punkta 1. apakšpunkts |
|
352. panta 2. punkts |
|
III pielikuma 2. punkta 1. apakšpunkts |
|
352. panta 3. punkts |
|
III pielikuma 2. punkta 1. apakšpunkts |
|
352. panta 4. punkts |
|
III pielikuma 2. punkta 2. apakšpunkts |
|
352. panta 5. punkts |
|
|
|
353. panta 1. punkts |
|
III pielikuma 2. punkta 1. apakšpunkts |
|
353. panta 2. punkts |
|
III pielikuma 2. punkta 1. apakšpunkts |
|
353. panta 3. punkts |
|
III pielikuma 2. punkta 1. apakšpunkts |
|
354. panta 1. punkts |
|
III pielikuma 3. punkta 1. apakšpunkts |
|
354. panta 2. punkts |
|
III pielikuma 3. punkta 2. apakšpunkts |
|
354. panta 3. punkts |
|
III pielikuma 3. punkta 2. apakšpunkts |
|
354. panta 4. punkts |
|
|
|
355. pants |
|
|
|
356. pants |
|
|
|
357. panta 1. punkts |
|
IV pielikuma 1. punkts |
|
357. panta 2. punkts |
|
IV pielikuma 2. punkts |
|
357. panta 3. punkts |
|
IV pielikuma 3. punkts |
|
357. panta 4. punkts |
|
IV pielikuma 4. punkts |
|
357. panta 5. punkts |
|
IV pielikuma 6. punkts |
|
358. panta 1. punkts |
|
IV pielikuma 8. punkts |
|
358. panta 2. punkts |
|
IV pielikuma 9. punkts |
|
358. panta 3. punkts |
|
IV pielikuma 10. punkts |
|
358. panta 4. punkts |
|
IV pielikuma 12. punkts |
|
359. panta 1. punkts |
|
IV pielikuma 13. punkts |
|
359. panta 2. punkts |
|
IV pielikuma 14. punkts |
|
359. panta 3. punkts |
|
IV pielikuma 15. punkts |
|
359. panta 4. punkts |
|
IV pielikuma 16. punkts |
|
359. panta 5. punkts |
|
IV pielikuma 17. punkts |
|
359. panta 6. punkts |
|
IV pielikuma 18. punkts |
|
360. panta 1. punkts |
|
IV pielikuma 19. punkts |
|
360. panta 2. punkts |
|
IV pielikuma 20. punkts |
|
361. pants |
|
IV pielikuma 21. punkts |
|
362. pants |
|
|
|
363. panta 1. punkts |
|
V pielikuma 1. punkts |
|
363. panta 2. punkts |
|
|
|
363. panta 3. punkts |
|
|
|
364. panta 1. punkts |
|
V pielikuma 10.b punkts |
|
364. panta 2. punkts |
|
|
|
364. panta 3. punkts |
|
|
|
365. panta 1. punkts |
|
V pielikuma 10. punkts |
|
365. panta 2. punkts |
|
V pielikuma 10.a punkts |
|
366. panta 1. punkts |
|
V pielikuma 7. punkts |
|
366. panta 2. punkts |
|
V pielikuma 8. punkts |
|
366. panta 3. punkts |
|
V pielikuma 9. punkts |
|
366. panta 4. punkts |
|
V pielikuma 10. punkts |
|
366. panta 5. punkts |
|
V pielikuma 8. punkts |
|
367. panta 1. punkts |
|
V pielikuma 11. punkts |
|
367. panta 2. punkts |
|
V pielikuma 12. punkts |
|
367. panta 3. punkts |
|
V pielikuma 12. punkts |
|
368. panta 1. punkts |
|
V pielikuma 2. punkts |
|
368. panta 2. punkts |
|
V pielikuma 2. punkts |
|
368. panta 3. punkts |
|
V pielikuma 5. punkts |
|
368. panta 4. punkts |
|
|
|
369. panta 1. punkts |
|
V pielikuma 3. punkts |
|
369. panta 2. punkts |
|
|
|
370. panta 1. punkts |
|
V pielikuma 5. punkts |
|
371. panta 1. punkts |
|
V pielikuma 5. punkts |
|
371. panta 2. punkts |
|
|
|
372. pants |
|
V pielikuma 5.a punkts |
|
373. pants |
|
V pielikuma 5.b punkts |
|
374. panta 1. punkts |
|
V pielikuma 5.c punkts |
|
374. panta 2. punkts |
|
V pielikuma 5.d punkts |
|
374. panta 3. punkts |
|
V pielikuma 5.d punkts |
|
374. panta 4. punkts |
|
V pielikuma 5.d punkts |
|
374. panta 5. punkts |
|
V pielikuma 5.d punkts |
|
374. panta 6. punkts |
|
V pielikuma 5.d punkts |
|
374. panta 7. punkts |
|
|
|
375. panta 1. punkts |
|
V pielikuma 5.a punkts |
|
375. panta 2. punkts |
|
V pielikuma 5.e punkts |
|
376. panta 1. punkts |
|
V pielikuma 5.f punkts |
|
376. panta 2. punkts |
|
V pielikuma 5.g punkts |
|
376. panta 3. punkts |
|
V pielikuma 5.h punkts |
|
376. panta 4. punkts |
|
V pielikuma 5.h punkts |
|
376. panta 5. punkts |
|
V pielikuma 5.i punkts |
|
376. panta 6. punkts |
|
V pielikuma 5. punkts |
|
377. pants |
|
V pielikuma 5.l punkts |
|
378. pants |
|
II pielikuma 1. punkts |
|
379. panta 1. punkts |
|
II pielikuma 2. punkts |
|
379. panta 2. punkts |
|
II pielikuma 3. punkts |
|
379. panta 3. punkts |
|
II pielikuma 2. punkts |
|
380. pants |
|
II pielikuma 4. punkts |
|
381. pants |
|
|
|
382. pants |
|
|
|
383. pants |
|
|
|
384. pants |
|
|
|
385. pants |
|
|
|
386. pants |
|
|
|
387. pants |
|
28. panta 1. punkts |
|
388. pants |
|
|
|
389. pants |
106. panta 1. punkta 1. daļa |
|
|
390. panta 1. punkts |
106. panta 1. punkta 2. daļa |
|
|
390. panta 2. punkts |
|
|
|
390. panta 3. punkts |
|
29. panta 1. punkts |
|
390. panta 4. punkts |
|
30. panta 1. punkts |
|
390. panta 5. punkts |
|
29. panta 2. punkts |
|
390. panta 6. punkts |
106. panta 2. punkta 1. daļa |
|
|
390. panta 7. punkts |
106. panta 3. punkts |
|
|
390. panta 8. punkts |
106. panta 2. punkta 1. daļa |
|
|
391. pants |
107. pants |
|
|
392. pants |
108. pants |
|
|
393. pants |
109. pants |
|
|
394. panta 1. punkts |
110. panta 1. punkts |
|
|
394. panta 2. punkts |
110. panta 1. punkts |
|
|
394. panta 3. un 4. punkts |
110. panta 2. punkts |
|
|
394. panta 4. punkts |
110. panta 2. punkts |
|
|
395. panta 1. punkts |
111. panta 1. punkts |
|
|
395. panta 2. punkts |
|
|
|
395. panta 3. punkts |
111. panta 4. punkta 1. daļa |
|
|
395. panta 4. punkts |
|
30. panta 4. punkts |
|
395. panta 5. punkts |
|
31. pants |
|
395. panta 6. punkts |
|
|
|
395. panta 7. punkts |
|
|
|
395. panta 8. punkts |
|
|
|
396. panta 1. punkts |
111. panta 4. punkta 1. un 2. daļa |
|
|
396. panta 2. punkts |
|
|
|
397. panta 1. punkts |
|
VI pielikuma 1. punkts |
|
397. panta 2. punkts |
|
VI pielikuma 2. punkts |
|
397. panta 3. punkts |
|
VI pielikuma 3. punkts |
|
398. pants |
|
32. panta 1. punkts |
|
399. panta 1. punkts |
112. panta 1. punkts |
|
|
399. panta 2. punkts |
112. panta 2. punkts |
|
|
399. panta 3. punkts |
112. panta 3. punkts |
|
|
399. panta 4. punkts |
110. panta 3. punkts |
|
|
400. panta 1. punkts |
113. panta 3. punkts |
|
|
400. panta 2. punkts |
113. panta 4. punkts |
|
|
400. panta 3. punkts |
|
|
|
401. panta 1. punkts |
114. panta 1. punkts |
|
|
401. panta 2. punkts |
114. panta 2. punkts |
|
|
401. panta 3. punkts |
114. panta 3. punkts |
|
|
402. panta 1. punkts |
115. panta 1. punkts |
|
|
402. panta 2. punkts |
115. panta 2. punkts |
|
|
402. panta 3. punkts |
|
|
|
403. panta 1. punkts |
117. panta 1. punkts |
|
|
403. panta 2. punkts |
117. panta 2. punkts |
|
|
404. pants |
122.a panta 8. punkts |
|
|
405. panta 1. punkts |
122.a panta 1. punkts |
|
|
405. panta 2. punkts |
122.a panta 2. punkts |
|
|
405. panta 3. punkts |
122.a panta 3. punkta 1. daļa |
|
|
405. panta 4. punkts |
122.a panta 3. punkta 2. daļa |
|
|
406. panta 1. punkts |
122.a panta 4. punkts un 122.a panta 5. punkta 2. daļa |
|
|
406. panta 2. punkts |
122.a panta 5. punkta 1. daļa un 122.a panta 6. punkta 1. daļa |
|
|
407. pants |
122.a panta 5. punkta 3. daļa |
|
|
408. pants |
122.a panta 6. punkta 1. un 2. daļa |
|
|
409. pants |
122.a panta 7. punkts |
|
|
410. pants |
122.a panta 10. punkts |
|
|
411. pants |
|
|
|
412. pants |
|
|
|
413. pants |
|
|
|
414. pants |
|
|
|
415. pants |
|
|
|
416. pants |
|
|
|
417. pants |
|
|
|
418. pants |
|
|
|
419. pants |
|
|
|
420. pants |
|
|
|
421. pants |
|
|
|
422. pants |
|
|
|
423. pants |
|
|
|
424. pants |
|
|
|
425. pants |
|
|
|
426. pants |
|
|
|
427. pants |
|
|
|
428. pants |
|
|
|
429. pants |
|
|
|
430. pants |
|
|
|
431. panta 1. punkts |
145. panta 1. punkts |
|
|
431. panta 2. punkts |
145. panta 2. punkts |
|
|
431. panta 3. punkts |
145. panta 3. punkts |
|
|
431. panta 4. punkts |
145. panta 4. punkts |
|
|
432. panta 1. punkts |
XII pielikuma I daļas 1. punkts un 146. panta 1. punkts |
|
|
432. panta 2. punkts |
146. panta 2. punkts un XII pielikuma I daļas 2. un 3. punkts |
|
|
432. panta 3. punkts |
146. panta 3. punkts |
|
|
433. pants |
147. pants un XII pielikuma I daļas 4. punkts |
|
|
434. panta 1. punkts |
148. pants |
|
|
434. panta 2. punkts |
|
|
|
435. panta 1. punkts |
XII pielikuma II daļas 1. punkts |
|
|
435. panta 2. punkts |
|
|
|
436. pants |
XII pielikuma II daļas 2. punkts |
|
|
437. pants |
|
|
|
438. pants |
XII pielikuma II daļas 4. un 8. punkts |
|
|
439. pants |
XII pielikuma II daļas 5. punkts |
|
|
440. pants |
|
|
|
441. pants |
|
|
|
442. pants |
XII pielikuma II daļas 6. punkts |
|
|
443. pants |
|
|
|
444. pants |
XII pielikuma II daļas 7. punkts |
|
|
445. pants |
XII pielikuma II daļas 9. punkts |
|
|
446. pants |
XII pielikuma II daļas 11. punkts |
|
|
447. pants |
XII pielikuma II daļas 12. punkts |
|
|
448. pants |
XII pielikuma II daļas 13. punkts |
|
|
449. pants |
XII pielikuma II daļas 14. punkts |
|
|
450. pants |
XII pielikuma II daļas 15. punkts |
|
|
451. pants |
|
|
|
452. pants |
XII pielikuma III daļas 1. punkts |
|
|
453. pants |
XII pielikuma III daļas 2. punkts |
|
|
454. pants |
XII pielikuma III daļas 3. punkts |
|
|
455. pants |
|
|
|
456. panta 1. daļa |
150. panta 1. punkts |
41. pants |
|
456. panta 2. daļa |
|
|
|
457. pants |
|
|
|
458. pants |
|
|
|
459. pants |
|
|
|
460. pants |
|
|
|
461. pants |
|
|
|
462. panta 1. punkts |
151.a pants |
|
|
462. panta 2. punkts |
151.a pants |
|
|
462. panta 3. punkts |
151.a pants |
|
|
462. panta 4. punkts |
|
|
|
462. panta 5. punkts |
|
|
|
463. pants |
|
|
|
464. pants |
|
|
|
465. pants |
|
|
|
466. pants |
|
|
|
467. pants |
|
|
|
468. pants |
|
|
|
469. pants |
|
|
|
470. pants |
|
|
|
471. pants |
|
|
|
472. pants |
|
|
|
473. pants |
|
|
|
474. pants |
|
|
|
475. pants |
|
|
|
476. pants |
|
|
|
477. pants |
|
|
|
478. pants |
|
|
|
479. pants |
|
|
|
480. pants |
|
|
|
481. pants |
|
|
|
482. pants |
|
|
|
483. pants |
|
|
|
484. pants |
|
|
|
485. pants |
|
|
|
486. pants |
|
|
|
487. pants |
|
|
|
488. pants |
|
|
|
489. pants |
|
|
|
490. pants |
|
|
|
491. pants |
|
|
|
492. pants |
|
|
|
493. panta 1. punkts |
|
|
|
493. panta 2. punkts |
|
|
|
494. pants |
|
|
|
495. pants |
|
|
|
496. pants |
|
|
|
497. pants |
|
|
|
498. pants |
|
|
|
499. pants |
|
|
|
500. pants |
|
|
|
501. pants |
|
|
|
502. pants |
|
|
|
503. pants |
|
|
|
504. pants |
|
|
|
505. pants |
|
|
|
506. pants |
|
|
|
507. pants |
|
|
|
508. pants |
|
|
|
509. pants |
|
|
|
510. pants |
|
|
|
511. pants |
|
|
|
512. pants |
|
|
|
513. pants |
|
|
|
514. pants |
|
|
|
515. pants |
|
|
|
516. pants |
|
|
|
517. pants |
|
|
|
518. pants |
|
|
|
519. pants |
|
|
|
520. pants |
|
|
|
521. pants |
|
|
|
I pielikums |
II pielikums |
|
|
II pielikums |
IV pielikums |
|
|
III pielikums |
|
|
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).
( 3 ) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.).
( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (OV L 314, 5.12.2019., 64. lpp.).
( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
( 7 ) OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.
( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).
( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).
( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu regulējumu attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK, un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp.).
( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).
( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).
( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).
( 15 ) OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp.
( 16 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
( 17 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).
( 18 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/637 (2021. gada 15. marts), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz to, kā iestādes publisko informāciju, kura minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 astotās daļas II un III sadaļā, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1423/2013, Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/1555, Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/200 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/2295 (OV L 136, 21.4.2021., 1. lpp.).
( 19 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).
( 20 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (OV L 150, 9.6.2023., 40. lpp.).
( 21 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173., 12.6.2014., 149. lpp.).
( 22 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2341 (2016. gada 14. decembris) par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību (OV L 354, 23.12.2016., 37. lpp.).
( 23 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1238 (2019. gada 20. jūnijs) par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) (OV L 198, 25.7.2019., 1. lpp.).
( 24 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.).
( 25 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).
( *1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).
( 26 ) OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.
( 27 ) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.
( 28 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173., 12.6.2014., 149. lpp.).
( 29 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēma (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.).
( 30 ) OV L 250, 2.10.2003., 10. lpp.
►M10 ( 31 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2162 (2019. gada 27. novembris) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK un 2014/59/ES (OV L 328, 18.12.2019., 29 lpp.). ◄
( 32 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/451 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 piemērošanai attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem un atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 (OV L 97, 19.3.2021., 1. lpp.).
( 33 ) OV L 135, 31.5.1994., 5. lpp.
( 34 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.).
( 35 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.)
( 36 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2859 (2023. gada 13. decembris), ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (OV L, 2023/2859, 20.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2859/oj).
( 37 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
( 38 ) OV L 3, 7.1.2004., 36. lpp.
( 39 ) Komisijas Regula (EK) Nr. 1126/2008 (2008. gada 3. novembris), ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.).
( 40 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 1205/2011 (2011. gada 22. novembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz 7. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) (OV L 305, 23.11.2011., 16. lpp.).
( 41 ) Eiropas Parlamenta un padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.). ◄
( 42 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.).
( 43 ) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp."