Article 29 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1115 (2023. gada 31. maijs), ar…: Valstu novērtējums

02023R1115 — LV — 26.12.2024 — 001.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/1115

(2023. gada 31. maijs),

ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 150, 9.6.2023., 206. lpp)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/3234 (2024. gada 19. decembris),	L 3234	1	23.12.2024

▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/1115

(2023. gada 31. maijs),

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū laist un darīt pieejamus, kā arī eksportēt no Savienības attiecīgos izstrādājumus, kas uzskaitīti I pielikumā un kas satur attiecīgās pirmpreces, proti, liellopus, kakao, kafiju, eļļas palmas, kaučuku, soju un koksni, ir baroti ar minētajām attiecīgajām pirmprecēm vai ir izgatavoti, izmantojot tās, nolūkā:

līdz minimumam samazināt Savienības negatīvo pienesumu atmežošanā un meža degradācijā visā pasaulē, un tādējādi palīdzēt samazināt globālo atmežošanu;

samazināt Savienības negatīvo pienesumu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un globālās biodaudzveidības izzušanu.

Izņemot 37. panta 3. punktā paredzēto noteikumu, šo regulu nepiemēro I pielikumā uzskaitītajiem attiecīgajiem izstrādājumiem, kas ražoti pirms 38. panta 1. punktā noteiktās dienas.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“attiecīgās pirmpreces” ir liellopi, kakao, kafija, eļļas palmas, kaučuks, soja un koksne;

“attiecīgie izstrādājumi” ir izstrādājumi, kas uzskaitīti I pielikumā un kas satur attiecīgās pirmpreces, ir baroti ar tām vai ir izgatavoti, izmantojot tās;

“atmežošana” ir meža pārveidošana nolūkā to izmantot lauksaimniecībā neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav cilvēka izraisīta;

“mežs” ir zeme, kura aptver vairāk nekā 0,5 hektārus un kurā koki ir garāki par 5 metriem un vainagu projekcija ir lielāka par 10 %, vai kurā ir koki, kas spēj sasniegt šīs robežvērtības in situ, izņemot zemi, kas galvenokārt paredzēta lauksaimniecības vai pilsētu zemes izmantošanai;

“izmantošana lauksaimniecībā” ir zemes izmantošana lauksaimniecības nolūkā, tostarp lauksaimniecības plantācijām izmantota zeme un atmatā atstāta lauksaimniecības zeme, un izmantošana lopkopībai;

“lauksaimniecības plantācija” ir zeme ar koku audzēm lauksaimnieciskās ražošanas sistēmās, piemēram, augļu koku plantācijas, eļļas palmu plantācijas, olīvu dārzi un agromežsaimniecības sistēmas, kur kultūraugus audzē zem koku vainagu klāja; tas ietver visas attiecīgo pirmpreču, izņemot koksnes, plantācijas; lauksaimniecības plantācijas ir izslēgtas no jēdziena “mežs” definīcijas;

“meža degradācija” ir strukturālas izmaiņas mežu segumā, kas izpaužas kā:

pirmatnējo mežu vai mežu, kas veidojušies dabiski atjaunojoties, pārveidošana par plantāciju mežiem vai par citu kokaugiem klātu zemi; vai

pirmatnējo mežu pārveidošana par stādītiem mežiem;

“pirmatnējais mežs” ir autohtonu koku sugu mežs, kas veidojas dabiski atjaunojies, kurā nav skaidri konstatējama cilvēka darbība un kurā ekoloģiskie procesi nav nopietni traucēti;

“mežs, kas veidojas dabiski atjaunojoties” ir mežs, ko galvenokārt veido koki, kuri veidojas, dabiski atjaunojoties; tas ietver jebkuru no turpmāk uzskaitītajiem:

mežus, kuros nav iespējams noteikt, vai tie ir stādīti vai dabiski atjaunojušies;

mežus, kuros ir gan autohtonas koku sugas, kas atjaunojušās dabiski, gan koki, kas ir iestādīti vai iesēti, un kuros ir gaidāms, ka koki, kas atjaunojušies dabiski, brieduma stadijā veidos lielāko daļu no augošās krājas;

to koku, kas sākotnēji veidojušies dabiskās atjaunošanās ceļā, atvasājus;

dabiski atjaunotus introducētu sugu kokus;

10)

“stādīts mežs” ir mežs, ko galvenokārt veido iestādīti un/vai ar nolūku iesēti koki, ar noteikumu, ka ir gaidāms, ka iestādītie vai iesētie koki brieduma stadijā veidos vairāk nekā 50 % no augošās krājas; tas ietver sākotnēji iestādītu vai iesētu koku atvasāju;

11)

“plantācijas mežs” ir stādīts mežs, kas tiek intensīvi apsaimniekots un kurā stādīšanas laikā un audzes brieduma stadijā atbilst visiem šādiem kritērijiem: viena vai divas sugas, viena vecumklase un regulārs attālums starp kokiem; tas ietver īscirtmeta plantācijas koksnes, šķiedras un enerģijas ieguvei, bet neietver mežus, kas iestādīti aizsardzībai vai ekosistēmu atjaunošanai, kā arī stādot vai sējot izveidotus mežus, kuri audzes brieduma stadijā atgādina vai nākotnē atgādinās mežus, kas veidojas dabiski atjaunojoties;

12)

“cita kokaugiem klāta zeme” ir zeme, kas nav klasificēta kā “mežs” un kas aptver vairāk nekā 0,5 hektārus, un kurā koki ir garāki par 5 metriem un vainagu projekcija ir 5 līdz 10 %, vai kurā ir koki, kas spēj sasniegt šīs robežvērtības in situ, vai zeme, kurā vismaz 10 % sedz krūmi, krūmveidīgie un koki, izņemot zemi, kas galvenokārt paredzēta lauksaimniecības vai pilsētu zemes izmantošanai;

13)

“neatmežojošs” nozīmē:

ka attiecīgie izstrādājumi satur, ir baroti vai izgatavoti, izmantojot attiecīgās pirmpreces, kas ir ražotas, izmantojot zemi, kurā pēc 2020. gada 31. decembra nav veikta atmežošana; un

gadījumos, kad attiecīgie izstrādājumi satur koksni vai ir izgatavoti izmantojot koksni, – ka koksne ir ievākta no meža, neizraisot meža degradāciju pēc 2020. gada 31. decembra;

14)

“ražots” nozīmē audzēts, ievākts, vai iegūts attiecīgajos zemes gabalos vai attiecībā uz liellopiem – novietnēs;

15)

“tirgus dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas, veicot komercdarbību, tirgū dara pieejamus vai eksportē attiecīgos izstrādājumus;

16)

“laist tirgū” nozīmē attiecīgo pirmpreci vai attiecīgo izstrādājumu pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

17)

“tirgotājs” ir jebkura persona piegādes ķēdē, kas nav tirgus dalībnieks un kas, veicot komercdarbību, tirgū dara pieejamus attiecīgos izstrādājumus;

18)

“darīt pieejamu tirgū” nozīmē par maksu vai bez maksas piegādāt attiecīgo izstrādājumu izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū, veicot komercdarbību;

19)

“veicot komercdarbību” nozīmē nolūkā veikt apstrādi, izplatīšanai komerciāliem vai nekomerciāliem patērētājiem vai izmantošanai paša operatora vai tirgotāja darījumdarbībā;

20)

“persona” ir fiziska persona, juridiska persona vai jebkura personu apvienība, kam nav juridiskas personas statusa, bet kas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir tiesīga veikt juridiskas darbības;

21)

“persona, kas ir iedibināta Savienībā,” ir:

fiziskas personas gadījumā – ikviena persona, kuras dzīvesvieta ir Savienībā;

juridiskas personas vai personu apvienības gadījumā – ikviena persona, kurai Savienībā ir tās juridiskā adrese, galvenā mītne vai pastāvīgs iedibinājums;

22)

“pilnvarots pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir iedibināta Savienībā un saskaņā ar 6. pantu ir saņēmusi rakstisku tirgus dalībnieka vai tirgotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz noteiktiem uzdevumiem saistībā ar tirgus dalībnieka vai tirgotāja pienākumiem, kas noteikti šajā regulā;

23)

“izcelsmes valsts” ir valsts vai teritorija, kā minēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 60. pantā;

24)

“ražotājvalsts” ir valsts vai teritorija, kurā ražota attiecīgā pirmprece vai attiecīgā pirmprece, kas tika izmantota attiecīgā izstrādājuma ražošanā vai ietverta tajā;

25)

“neatbilstīgi izstrādājumi” ir attiecīgie izstrādājumi, kas neatbilst 3. pantam;

26)

“nenozīmīgs risks” ir riska līmenis, kas attiecas uz attiecīgajām pirmprecēm un attiecīgajiem izstrādājumiem, ja, pamatojoties uz pilnīgu gan konkrētajam izstrādājumam raksturīgās, gan vispārīgās informācijas novērtējumu, un, ja nepieciešams, pamatojoties uz piemērotu riska mazināšanas pasākumu piemērošanu, minētās pirmpreces vai izstrādājumi nerada pamatu bažām par neatbilstību 3. panta a) vai b) punktam;

27)

“zemes gabals” ir zeme, kura atrodas vienā nekustamajā īpašumā, kā tas atzīts ražotājvalsts tiesību aktos, kurā ir pietiekami vienveidīgi apstākļi, lai kopējā līmenī ļautu novērtēt atmežošanas un meža degradācijas risku, kas saistīts ar uz šīs zemes ražotām attiecīgajām pirmprecēm;

28)

“ģeolokācija” ir zemes gabala ģeogrāfiskā atrašanās vieta, ko raksturo ar ģeogrāfiskā platuma un garuma koordinātām, kuras atbilst vismaz vienam platuma un vienam garuma punktam, izmantojot vismaz sešus ciparus aiz komata; attiecībā uz zemes gabaliem, kuru platība pārsniedz četrus hektārus un kurus izmanto attiecīgo pirmpreču, kas nav liellopi, ražošanai, to norāda, izmantojot daudzstūrus ar pietiekami daudziem platuma un garuma punktiem, lai aprakstītu ikviena zemes gabala perimetru;

29)

“novietne” ir jebkura telpa, struktūra vai – audzēšanā brīvās turēšanas apstākļos – jebkura vide vai vieta, kurā lauksaimniecības dzīvnieki tiek turēti uz laiku vai pastāvīgi;

30)

“mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES ( 1 ) 3. pantā;

31)

“pamatotas bažas” ir pienācīgi pamatots apgalvojums, kas balstīts objektīvā un pārbaudāmā informācijā par neatbilstību šai regulai un kam var būt nepieciešama kompetento iestāžu iejaukšanās;

32)

“kompetentās iestādes” ir iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar 14. panta 1. punktu;

33)

“muitas dienesti” ir muitas dienesti, kā definēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 1. punktā;

34)

“muitas teritorija” ir teritorija, kā definēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 4. pantā;

35)

“trešā valsts” ir valsts vai teritorija ārpus Savienības muitas teritorijas;

36)

“laišana brīvā apgrozībā” ir procedūra, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 952/2013 201. pantā;

37)

“eksports” ir procedūra, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 952/2013 269. pantā;

38)

“attiecīgie izstrādājumi, ko ieved tirgū” ir attiecīgie izstrādājumi no trešām valstīm, kuriem piemērota muitas procedūra “laišana brīvā apgrozījumā”, kurus paredzēts laist Savienības tirgū un kuri nav paredzēti privātai lietošanai vai patēriņam Savienības muitas teritorijā;

39)

“attiecīgie izstrādājumi, ko izved no tirgus” ir attiecīgie izstrādājumi, kam piemērota muitas procedūra “eksports”;

40)

“attiecīgie ražotājvalsts tiesību akti” ir ražotājvalstī piemērojami tiesību akti par ražošanas apgabala juridisko statusu attiecībā uz:

zemes izmantošanas tiesībām;

vides aizsardzību;

noteikumiem, kas attiecas uz mežiem, tostarp mežu apsaimniekošanu un biodaudzveidības saglabāšanu, ja tie tieši attiecas uz koksnes ieguvi;

trešo personu tiesībām;

darba tiesībām;

cilvēktiesībām, kas aizsargātas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

brīvas, iepriekšējas un apzinātas piekrišanas (FPIC) principu, tostarp, kā noteikts ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām;

nodokļu, korupcijas apkarošanas, tirdzniecības un muitas noteikumiem.

3. pants

Aizliegums

Attiecīgās pirmpreces un attiecīgos izstrādājumus nelaiž tirgū, nedara pieejamus tirgū un neeksportē, ja vien nav spēkā visi šie nosacījumi:

tie ir neatmežojoši;

tie ražoti saskaņā ar attiecīgajiem ražotājvalsts tiesību aktiem; un

uz tiem attiecas pienācīgas pārbaudes paziņojums.

2. NODAĻA

TIRGUS DALĪBNIEKU UN TIRGOTĀJU PIENĀKUMI

4. pants

Tirgus dalībnieku pienākumi

Tirgus dalībnieki veic pienācīgu pārbaudi saskaņā ar 8. pantu pirms attiecīgo izstrādājumu laišanas tirgū vai pirms to eksportēšanas, lai pierādītu to, ka attiecīgie izstrādājumi atbilst 3. pantam.

Tirgus dalībnieki attiecīgos izstrādājumus nelaiž tirgū un tos neeksportē, ja iepriekš nav iesniegts pienācīgas pārbaudes paziņojums. Tirgus dalībnieki, kuri, pamatojoties uz pienācīgu pārbaudi, kas veikta saskaņā ar 8. pantu, secina, ka attiecīgie izstrādājumi atbilst 3. pantam, pirms attiecīgo izstrādājumu laišanas tirgū vai to eksportēšanas, izmantojot 33. pantā minēto informācijas sistēmu, dara pieejamu kompetentajām iestādēm pienācīgas pārbaudes paziņojumu. Šādā elektroniski pieejamā un pārsūtāmā pienācīgas pārbaudes paziņojumā iekļauj II pielikumā noteikto informāciju par attiecīgajiem izstrādājumiem un tirgus dalībnieka apliecinājumu, ka tirgus dalībnieks ir veicis pienācīgu pārbaudi un ir konstatējis, ka nav riska vai ir tikai nenozīmīgs risks.

Darot pieejamu pienācīgas pārbaudes paziņojumu kompetentajām iestādēm, tirgus dalībnieks uzņemas atbildību par attiecīgā izstrādājuma atbilstību 3. pantam. Tirgus dalībnieki uzskaiti par pārbaudes paziņojumiem glabā piecus gadus no dienas, kad paziņojums iesniegts, izmantojot 33. pantā minēto informācijas sistēmu.

Tirgus dalībnieki attiecīgos izstrādājumus nelaiž tirgū un neeksportē, ja ir spēkā viens vai vairāki no šādiem gadījumiem:

attiecīgie izstrādājumi ir neatbilstīgi;

veicot pienācīgu pārbaudi, ir atklāts risks, kas nav nenozīmīgs, ka attiecīgie izstrādājumi ir neatbilstīgi;

tirgus dalībnieks nevarēja izpildīt 1. un 2. punktā minētos pienākumus.

Tirgus dalībnieki, kuri ir ieguvuši attiecīgu jaunu informāciju vai kuriem ir kļuvusi zināma šāda jauna informācija, tostarp pamatotas bažas, kas liecina par to, ka pastāv risks, ka attiecīgais izstrādājums, kuru tie jau ir laiduši tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties informē kompetentās iestādes tajās dalībvalstīs, kurās tie attiecīgo izstrādājumu laiduši tirgū, kā arī tirgus dalībniekus, kuriem tie attiecīgo izstrādājumu ir piegādājuši. Ja tiek veikts eksports, tirgus dalībnieki informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kura ir ražotājvalsts.

Tirgus dalībnieki piedāvā visu nepieciešamo palīdzību kompetentajām iestādēm, lai atvieglotu 18. pantā minēto pārbaužu veikšanu, tostarp piekļūt telpām un darīt pieejamu dokumentāciju un uzskaiti.

Tirgus dalībnieki paziņo tirgus dalībniekiem un tirgotājiem lejup pa piegādes ķēdi par attiecīgajiem izstrādājumiem, ko tie laiduši tirgū vai eksportējuši, visu informāciju, kas vajadzīga, lai apliecinātu, ka ir veikta pienācīga pārbaude un nav konstatēts nekāds risks vai ir konstatēts tikai nenozīmīgs risks, tostarp ar minētajiem izstrādājumiem saistīto pienācīgas pārbaudes paziņojumu atsauces numurus.

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, tirgus dalībniekiem, kas ir MVU (“MVU tirgus dalībnieki”), nav pienākuma veikt pienācīgu pārbaudi tādiem attiecīgajiem izstrādājumiem, ko satur attiecīgie izstrādājumi vai no kuriem izgatavoti attiecīgie izstrādājumi un kuriem jau ir veikta pienācīga pārbaude saskaņā ar šā panta 1. punktu, un par kuriem jau ir iesniegts pienācīgas pārbaudes paziņojums saskaņā ar 33. pantu. Šādos gadījumos MVU tirgus dalībnieki pēc pieprasījuma sniedz kompetentajām iestādēm pienācīgas pārbaudes paziņojuma atsauces numuru. Attiecībā uz tām attiecīgo izstrādājumu daļām, kurām vēl nav veikta pienācīga pārbaude, MVU tirgus dalībnieki veic pienācīgu pārbaudi saskaņā ar šā panta 1. punktu.

Tirgus dalībnieki, kas nav MVU, var atsaukties uz pienācīgas pārbaudes paziņojumiem, kas jau ir iesniegti saskaņā ar 33. pantu, tikai pēc tam, kad tie ir pārliecinājušies, ka attiecīgajiem izstrādājumiem, ko satur attiecīgais izstrādājums vai no kuriem izgatavots attiecīgais izstrādājums, ir veikta pienācīga pārbaude saskaņā ar šā panta 1. punktu. Šādu pienācīgas pārbaudes paziņojumu, kas jau ir iesniegti saskaņā ar 33. pantu, atsauces numurus tie iekļauj pienācīgas pārbaudes paziņojumos, ko tie iesniedz atbilstoši šā panta 2. punktam. Attiecībā uz tām attiecīgo izstrādājumu daļām, kurām vēl nav veikta pienācīga pārbaude, tirgus dalībnieki, kas nav MVU, veic pienācīgo pārbaudi saskaņā ar šā panta 1. punktu.

10.

Katrs tirgus dalībnieks, kas atsaucas uz pienācīgas pārbaudes paziņojumu, kas jau ir iesniegts saskaņā ar 33. pantu, saglabā atbildību par attiecīgo izstrādājumu atbilstību 3. pantam, tostarp par to, ka pirms šādu attiecīgo izstrādājumu laišanas tirgū vai eksportēšanas nav konstatēts nekāds risks vai ir konstatēts tikai nenozīmīgs risks.

5. pants

Tirgotāju pienākumi

Tirgotājus, kas nav MVU, uzskata par tirgus dalībniekiem, kas nav MVU, un uz tiem attiecas 3., 4. un 6.,pants un 8.–13. pants, 16. panta 8.–11. punkts un 18. pants minētie pienākumi un noteikumi attiecībā uz attiecīgajām pirmprecēm un attiecīgajiem izstrādājumiem, kurus tie dara pieejamus tirgū.

Tirgotāji, kas ir MVU (“MVU tirgotāji”), attiecīgos izstrādājumus dara pieejamus tirgū tikai tad, ja to rīcībā ir 3. punktā prasītā informācija.

MVU tirgotāji apkopo un glabā šādu informāciju par attiecīgajiem izstrādājumiem, kurus tie plāno darīt pieejamus tirgū:

to tirgus dalībnieku vai tirgotāju nosaukums vai vārds un uzvārds, reģistrētais komercnosaukums vai reģistrētā preču zīme, pasta adrese, e-pasta adrese un, tīmekļa adrese (ja tāda ir pieejama), kuri tiem piegādājuši attiecīgos izstrādājumus, kā arī ar minētajiem izstrādājumiem saistīto pienācīgas pārbaudes paziņojumu atsauces numuri;

to tirgus dalībnieku vai tirgotāju nosaukums vai vārds, reģistrētais komercnosaukums vai reģistrētā preču zīme, pasta adrese, e-pasta adrese un tīmekļa adrese (ja tāda ir pieejama), kuriem tie ir piegādājuši attiecīgos izstrādājumus.

MVU tirgotāji 3. punktā minēto informāciju glabā vismaz piecus gadus no dienas, kad minētie izstrādājumi darīti pieejami tirgū, un pēc pieprasījuma iesniedz šo informāciju kompetentajām iestādēm.

MVU tirgotāji, kas ir ieguvuši attiecīgu jaunu informāciju vai kuriem ir kļuvusi zināma šāda jauna informācija, tostarp pamatotas bažas, kas liecina par to, ka pastāv risks, ka attiecīgais izstrādājums, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties informē kompetentās iestādes tajās dalībvalstīs, kurās tie attiecīgo izstrādājumu darījuši pieejamu tirgū, kā arī tirgotājus, kuriem tie attiecīgo izstrādājumu ir piegādājuši.

Tirgotāji, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav MVU, piedāvā visu nepieciešamo palīdzību kompetentajām iestādēm, lai atvieglotu 18. un 19. pantā minēto pārbaužu veikšanu, tostarp piekļuvi telpām un to, kā tiek darīta pieejama dokumentācija un uzskaite.

6. pants

Pilnvarotie pārstāvji

Tirgus dalībnieki vai tirgotāji drīkst pilnvarot pilnvarotu pārstāvi viņu vārdā iesniegt pienācīgas pārbaudes paziņojumu saskaņā ar 4. panta 2. punktu. Šādos gadījumos tirgus dalībnieks vai tirgotājs saglabā atbildību par attiecīgā izstrādājuma atbilstību 3. pantam.

Pilnvarotais pārstāvis pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajām iestādēm pilnvaras kopiju kādā no Savienības oficiālajām valodām, kā arī pilnvaras kopiju tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā tiek izskatīts pienācīgas pārbaudes paziņojums, vai, ja tas nav iespējams, angļu valodā.

Tirgus dalībnieks, kas ir fiziska persona vai mikrouzņēmums, var pilnvarot kā pilnvarotu pārstāvi nākamo tirgus dalībnieku vai tirgotāju lejup pa piegādes ķēdi, kas nav fiziska persona vai mikrouzņēmums. Šāds nākamais tirgus dalībnieks vai tirgotājs lejup pa piegādes ķēdi nelaiž attiecīgos izstrādājumus tirgū, nedara tos pieejamus tirgū un neeksportē tos, pirms minētā tirgus dalībnieka vārdā, ievērojot 4. panta 2. punktu, nav iesniegts pienācīgas pārbaudes paziņojums. Šādos gadījumos, tirgus dalībnieks, kas ir fiziska persona vai mikrouzņēmums, saglabā atbildību par attiecīgā izstrādājuma atbilstību 3. pantam un paziņo minētajam nākamajam tirgus dalībniekam vai tirgotājam lejup pa piegādes ķēdi visu informāciju, kas nepieciešama, lai apstiprinātu, ka ir veikta pienācīga pārbaude un ka nav konstatēts nekāds risks vai ir konstatēts tikai nenozīmīgs risks.

7. pants

Trešās valstīs iedibinātu tirgus dalībnieku veikta laišana tirgū

Ja fiziska vai juridiska persona, kas iedibināta ārpus Savienības, laiž tirgū attiecīgos izstrādājumus, pirmo Savienībā iedibināto fizisko vai juridisko personu, kas šādus attiecīgos izstrādājumus dara pieejamus tirgū, uzskata par tirgus dalībnieku šīs regulas izpratnē.

8. pants

Pienācīga pārbaude

Pirms attiecīgo izstrādājumu laišanas tirgū vai pirms to eksportēšanas tirgus dalībnieki veic pienācīgu pārbaudi saistībā ar visiem attiecīgajiem izstrādājumiem, ko piegādā katrs konkrētais piegādātājs.

Pienācīga pārbaude ietver:

tādas informācijas, datu un dokumentu vākšanu, kas nepieciešami, lai izpildītu 9. pantā noteiktās prasības;

riska novērtēšanas pasākumus, kā minēts 10. pantā;

riska mazināšanas pasākumus, kā minēts 11. pantā.

9. pants

Informācijas prasības

Tirgus dalībnieki vāc informāciju, dokumentus un datus, kas apliecina, ka attiecīgie izstrādājumi atbilst 3. pantam. Šajā nolūkā tirgus dalībnieks par katru attiecīgo izstrādājumu vāc, kārto un piecus gadus no dienas, kad attiecīgie izstrādājumi laisti tirgū vai eksportēti, glabā šādu informāciju, kam pievienoti pierādījumi:

apraksts, tostarp attiecīgo izstrādājumu tirdzniecības nosaukums un veids, kā arī – ja attiecīgie izstrādājumi satur koksni vai ir izgatavoti izmantojot koksni – sugu vispārpieņemtais nosaukums un to pilns zinātniskais nosaukums; izstrādājuma aprakstā iekļauj to attiecīgo pirmpreču vai attiecīgo izstrādājumu sarakstu, ko minētie attiecīgie izstrādājumi satur vai kas izmantoti to ražošanā;

attiecīgo izstrādājumu daudzums; attiecībā uz attiecīgajiem izstrādājumiem, kas tiek ievesti tirgū vai izvesti no tā, daudzums jāizsaka neto masas kilogramos un – attiecīgā gadījumā – ar papildu mērvienību, kas noteikta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 ( 2 ) I pielikumā norādītajam harmonizētās sistēmas kodam; vai, visos citos gadījumos, daudzums jāizsaka neto masā vai – attiecīgā gadījumā – neto tilpumā vai vienību skaitā; papildu mērvienība ir izmantojama, ja to konsekventi nosaka visām iespējamām harmonizētās sistēmas koda apakšpozīcijām, kas minētas pienācīgas pārbaudes paziņojumā;

ražotājvalsts un – ja nepieciešams – tās daļas;

visu to zemes gabalu ģeolokācija, kuros ražotas attiecīgās pirmpreces, kuras satur attiecīgais izstrādājums vai no kurām tas ir izgatavots, kā arī ražošanas datums vai laikposms; ja attiecīgais izstrādājums satur attiecīgās pirmpreces vai ir izgatavots no tām, kas ražotas dažādos zemes gabalos, iekļauj visu dažādo zemes gabalu ģeolokāciju; jebkāda atmežošana vai meža degradācija attiecīgajos zemes gabalos automātiski liedz visas šajos zemes gabalos esošās attiecīgās pirmpreces un attiecīgos izstrādājumus laist tirgū, darīt pieejamus tirgū un eksportēt tirgus; saistībā ar attiecīgajiem izstrādājumiem, kas satur liellopus vai ir izgatavoti, izmantojot liellopus, un tādiem attiecīgajiem izstrādājumiem, kuri ir baroti ar attiecīgajiem izstrādājumiem, ģeolokācija attiecas uz visām novietnēm, kur liellopi tiek turēti; saistībā ar visiem pārējiem I pielikumā minētajiem attiecīgajiem izstrādājumiem ģeolokācija attiecas uz zemes gabaliem;

jebkura tāda uzņēmuma vai personas nosaukums vai vārds un uzvārds, pasta adrese un e-pasta adrese no kā tiem ir piegādāti attiecīgie izstrādājumi;

jebkura tāda uzņēmuma, tirgus dalībnieka vai tirgotāja nosaukums vai vārds un uzvārds, pasta adrese un e-pasta adrese, kam ir piegādāti attiecīgie izstrādājumi;

pietiekami pārliecinoša un pārbaudāma informācija par to, ka attiecīgie izstrādājumi ir neatmežojoši izstrādājumi;

pietiekami pārliecinoša un pārbaudāma informācija par to, ka attiecīgās pirmpreces ir ražotas saskaņā ar attiecīgajiem ražotājvalsts tiesību aktiem, tostarp jebkuru vienošanos, kas dod tiesības izmantot attiecīgo apgabalu attiecīgās pirmpreces ražošanas vajadzībām.

Tirgus dalībnieks pēc pieprasījuma kompetentajām iestādēm dara pieejamu informāciju, dokumentus un datus, kas savākti saskaņā ar šo pantu.

10. pants

Riska novērtējums

Tirgus dalībnieki pārbauda un analizē informāciju, kas savākta saskaņā ar 9. pantu un jebkuru citu attiecīgo dokumentāciju. Pamatojoties uz šo informāciju un dokumentāciju, tirgus dalībnieki veic riska novērtējumu, lai noteiktu, vai pastāv risks, ka attiecīgie izstrādājumi, kurus paredzēts laist tirgū vai eksportēt, ir neatbilstīgi. Tirgus dalībnieki nelaiž tirgū attiecīgos izstrādājumus un neeksportē tos, izņemot, ja minētais riska novērtējums neatklāj nekādu risku vai atklāj tikai nenozīmīgu risku, ka attiecīgie izstrādājumi ir neatbilstīgi izstrādājumi.

Riska novērtējumā jo īpaši ņem vērā šādus kritērijus:

riska attiecināšana uz attiecīgo ražotājvalsti vai tās daļām saskaņā ar 29. pantu;

mežu esamība ražotājvalstī vai tās daļās;

pirmiedzīvotāju esamība ražotājvalstī vai tās daļās;

godprātīga apspriešanās un sadarbība ar pirmiedzīvotājiem ražotājvalstī vai tās daļās;

pirmiedzīvotāju pienācīgi pamatoti apgalvojumi, kuru pamatā ir objektīva un pārbaudāma informācija par attiecīgās pirmpreces ražošanai izmantotās platības izmantošanu vai īpašumtiesībām;

atmežošanas vai meža degradācijas izplatība ražotājvalstī vai tās daļās;

informācijas, kas minēta 9. panta 1. punktā, avots, ticamība, derīgums un saites uz citu pieejamo dokumentāciju;

bažas saistībā ar ražotājvalsti un izcelsmes valsti vai to daļām, piemēram, korupcijas līmenis, dokumentu un datu viltošanas izplatība, tiesību aktu izpildes panākšanas trūkums, starptautisko cilvēktiesību pārkāpumi, bruņots konflikts vai ANO Drošības padomes vai Eiropas Savienības Padomes noteiktas sankcijas;

attiecīgās piegādes ķēdes sarežģītība un attiecīgo izstrādājumu apstrādes posms, jo īpaši grūtības sasaistīt attiecīgos izstrādājumus ar zemes gabalu, kurā attiecīgās pirmpreces ražotas;

šīs regulas apiešanas risks vai risks, ka varētu tikt piejaukti nezināmas izcelsmes attiecīgie izstrādājumi vai ka tie var būt ražoti apgabalos, kuros ir notikusi vai notiek atmežošana vai meža degradācija;

Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs izdarītie secinājumi, kas atbalsta šīs regulas īstenošanu, kā publicēts Komisijas ekspertu grupu reģistrā;

pamatotas bažas, kas iesniegtas saskaņā ar 31. pantu, un informācija par tirgus dalībnieku vai tirgotāju attiecīgajā piegādes ķēdē neatbilstības šai regulai vēsturi;

jebkāda informācija, kas norādītu uz risku, ka attiecīgie izstrādājumi ir neatbilstīgi;

papildinformācija par atbilstību šai regulai, kas var ietvert informāciju, ko sniedz sertifikāti vai citas trešās personas pārbaudītas shēmas, tostarp brīvprātīgas shēmas, kuras Komisija atzinusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 ( 3 ) 30. panta 5. punktu, ar noteikumu, ka šī informācija atbilst šīs regulas 9. pantā noteiktajām prasībām.

Koksnes izstrādājumus, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 2173/2005 un kuriem ir derīga FLEGT licence no darbības licencēšanas sistēmas, uzskata par atbilstošiem šīs regulas 3. panta b) punktam.

Tirgus dalībnieki riska novērtējumus dokumentē un pārskata vismaz reizi gadā un pēc pieprasījuma dara tos pieejamus kompetentajām iestādēm. Tirgus dalībniekiem jāspēj parādīt, kā iegūtā informācija tika izmantota, izskatot 2. punktā noteiktos riska novērtēšanas kritērijus, un kā tie noteikuši riska pakāpi.

11. pants

Riska mazināšana

Izņemot gadījumus, kad saskaņā ar 10. pantu veiktā riska novērtēšana ir atklājusi to, ka nav riska vai ir nenozīmīgs risks, ka attiecīgie izstrādājumi ir neatbilstīgi, tirgus dalībnieks pirms attiecīgo izstrādājumu laišanas tirgū vai to eksporta pieņem riska mazināšanas procedūras un pasākumus, kas ir adekvāti, lai panāktu to, ka nav riska vai risks ir nenozīmīgs. Šādas procedūras un pasākumi var ietvert jebkuru no šiem:

papildu informācijas, datu vai dokumentu pieprasīšanu;

neatkarīgu apsekojumu vai revīziju veikšanu;

citu pasākumu veikšanu saistībā ar 9. pantā noteiktajām informācijas prasībām.

Šādas procedūras un pasākumi var ietvert arī atbalstu minētā tirgus dalībnieka piegādātājiem, jo īpaši maziem lauksaimniekiem, panākt to atbilstību šai regulai, ko sniedz izmantojot spēju veidošanu un investīcijas.

Tirgus dalībnieki ievieš atbilstošu un samērīgu politiku, kontroli un procedūras, lai mazinātu un iedarbīgi pārvaldītu attiecīgo izstrādājumu identificētos neatbilstības riskus. Minētajā politikā, kontrolē un procedūrās ietilpst:

riska pārvaldības prakses paraugs, ziņošana, uzskaite, iekšējā kontrole un atbilstības pārvaldība, tostarp tirgus dalībniekiem, kas nav MVU, – atbilstības amatpersonas iecelšana vadības līmenī;

neatkarīga revīzijas funkcija, lai visiem tirgus dalībniekiem, kas nav MVU, pārbaudītu a) apakšpunktā minēto iekšējo politiku, kontroli un procedūras.

Tirgus dalībnieki lēmumus par riska mazināšanas procedūrām un pasākumiem dokumentē, pārskata vismaz reizi gadā un pēc pieprasījuma dara tos pieejamus kompetentajām iestādēm. Tirgus dalībniekiem ir jāspēj parādīt, kā tika pieņemti lēmumi par riska mazināšanas procedūrām un pasākumiem.

12. pants

Pienācīgu pārbaužu sistēmu, ziņošanas un uzskaites izveide un uzturēšana

Lai veiktu pienācīgu pārbaudi saskaņā ar 8. pantu, tirgus dalībnieki izveido un pastāvīgi atjaunina procedūru un pasākumu satvaru nolūkā nodrošināt, ka attiecīgie izstrādājumi, ko tie laiž tirgū vai eksportē, atbilst 3. pantam (“pienācīgas pārbaudes sistēma”).

Tirgus dalībnieki pārskata pienācīgu pārbaužu sistēmu vismaz reizi gadā. Ja tirgus dalībniekiem kļūst zināmi jauni notikumi, kas varētu ietekmēt pienācīgas pārbaudes sistēmu, tie atjaunina pienācīgas pārbaudes sistēmu, lai ņemtu vērā minētos notikumus. Tirgus dalībnieki uzskaiti par šādiem pienācīgu pārbaužu sistēmu atjauninājumiem glabā piecus gadus.

Tirgus dalībnieki, kas neietilpst MVU, tostarp mikrouzņēmumu, vai fizisku personu kategorijās, katru gadu publiski ziņo, cik vien iespējams plaši, tostarp internetā, par savu pienācīgu pārbaužu sistēmu, tostarp par to veiktajiem pasākumiem, lai izpildītu savus pienākumus, kā noteikts 8. pantā. Tirgus dalībnieki, uz kuriem attiecas arī citi Savienības tiesību akti, kas nosaka prasības attiecībā uz vērtību ķēdes pienācīgu pārbaudi, drīkst izpildīt savus ziņošanas pienākumus saskaņā ar šo punktu, iekļaujot nepieciešamo informāciju, kad tiek veikts ziņojums saistībā ar minētajiem citiem Savienības tiesību aktiem.

Neskarot Savienības datu aizsardzības tiesību aktus, 3. punktā minētā ziņošana iekļauj šādu informāciju par attiecīgajām pirmprecēm un attiecīgajiem izstrādājumiem:

informācijas, kas minēta 9. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, kopsavilkumu;

riska novērtējuma, kas veikts, ievērojot 10. pantu, secinājumus un pasākumus, kas veikti, ievērojot 11. pantu, kā arī informācijas un pierādījumu, kas iegūti un izmantoti riska novērtēšanai, aprakstu;

attiecīgā gadījumā, aprakstu par procesu, kā notiek apspriešanās ar pirmiedzīvotājiem, vietējām kopienām un citiem paražu lietojumtiesību turētājiem vai pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas ir klātesoši attiecīgo pirmpreču un attiecīgo izstrādājumu ražošanas reģionā.

Tirgus dalībnieki vismaz piecus gadus glabā visu ar pienācīgu pārbaudi saistīto dokumentāciju, piemēram, visu uzskaiti, pasākumus un procedūras, ievērojot 8. pantu. Minēto dokumentāciju tie dara pieejamu kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma.

13. pants

Vienkāršota pienācīga pārbaude

Laižot attiecīgos izstrādājumus tirgū vai tos eksportējot, tirgus dalībniekiem nav jāpilda 10. un 11. pantā paredzētie pienākumi, ja pēc tam, kad ir novērtēta attiecīgās piegādes ķēdes sarežģītība un šīs regulas apiešanas risks vai risks, ka varētu tikt piejaukti nezināmas izcelsmes izstrādājumi vai augsta riska vai standarta riska valstu vai to daļu izcelsmes izstrādājumi, tie ir pārliecinājušies, ka visas attiecīgās pirmpreces un attiecīgie izstrādājumi ir ražoti valstīs vai to daļās, kas saskaņā ar 29. pantu klasificētas kā zema riska valstis vai to daļas. Šādos gadījumos tirgus dalībnieks pēc pieprasījuma dara pieejamu kompetentajai iestādei attiecīgu dokumentāciju, parādot to, ka pastāv nenozīmīgs šīs regulas apiešanas risks vai nenozīmīgs risks, ka varētu tikt piejaukti nezināmas izcelsmes izstrādājumi vai augsta riska vai standarta riska valstu vai to daļu izcelsmes izstrādājumi.

Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, ja tirgus dalībnieks iegūst vai tam kļūst zināma jebkāda relevanta informācija – tostarp tāda novērtējuma rezultātā, kas veikts ievērojot šā panta 1. punktu, un tostarp pamatotas bažas, kas iesniegtas ievērojot 31. pantu, – kas varētu norādīt uz risku, ka attiecīgie izstrādājumi neatbilst šīs regulas prasībām vai ka šī regula ir apieta, tirgus dalībnieks izpilda visus 10. un 11. pantā noteiktos pienākumus un nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei visu relevanto informāciju.

Ja kompetentajai iestādei tiek darīta zināma informācija, kas varētu norādīt uz šīs regulas apiešanas risku, tostarp gadījumos, kad attiecīgās pirmpreces vai attiecīgie izstrādājumi, kas ražoti standarta riska valstī vai augsta riska valstī vai tās daļā, pēc tam tiek pārstrādāti zema riska valstī vai tās daļā, no kurienes tie tiek ievesti tirgū vai izvesti no tā, kompetentā iestāde nekavējoties rīkojas saskaņā ar 17. panta 1. punktu un vajadzības gadījumā pieņem pagaidu pasākumus saskaņā ar 23. pantu.

3. NODAĻA

DALĪBVALSTU UN TO KOMPETENTO IESTĀŽU PIENĀKUMI

14. pants

Kompetentās iestādes

Dalībvalstis izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas atbild par pienākumu, kas izriet no šīs regulas, izpildi.

Dalībvalstis vēlākais 2023. gada 30. decembrī informē Komisiju par 1. punktā minēto kompetento iestāžu nosaukumiem, adresēm un sniedz to kontaktinformāciju. Dalībvalstis bez liekas kavēšanās informē Komisiju par jebkādām izmaiņām minētajā informācijā.

Komisija bez liekas kavēšanās kompetento iestāžu sarakstu dara publiski pieejamu savā tīmekļa vietnē. Komisija regulāri atjaunina sarakstu, pamatojoties uz atjauninājumiem, kas saņemti no dalībvalstīm.

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir atbilstīgas pilnvaras, funkcionālā neatkarība un resursi, lai pildītu šajā nodaļā izklāstītos pienākumus.

15. pants

Tehniskā palīdzība, norādījumi un informācijas apmaiņa

Neskarot tirgus dalībnieku pienākumu veikt pienācīgo pārbaudi, kā noteikts 8. pantā, dalībvalstis var sniegt tehnisku un cita veida palīdzību un norādījumus tirgus dalībniekiem. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm vajadzības gadījumā arī var sniegt norādījumus tirgus dalībniekiem un kompetentajām iestādēm. Tehniskajā un cita veida palīdzībā un norādījumos ņem vērā MVU, tostarp mikrouzņēmumu, un fizisko personu situāciju, lai veicinātu atbilstību šai regulai, tostarp attiecībā uz datu pārveidošanu no attiecīgām sistēmām, lai noteiktu ģeolokāciju informācijas sistēmā, kā minēts 33. pantā. Tajā arī ņem vērā attiecīgos spēkā esošos un turpmākos Savienības tiesību aktos, kuros iekļauti pienācīgas pārbaudes pienākumi.

Dalībvalstis veicina relevantās informācijas apmaiņu un izplatīšanu, jo īpaši lai palīdzētu tirgus dalībniekiem novērtēt risku, kā izklāstīts 10. pantā, un lai palīdzētu izplatīt informāciju par paraugpraksi šīs regulas īstenošanā.

Kompetentās iestādes un Komisija pastāvīgi uzrauga un apmainās ar informāciju par katru tādu būtisku izmaiņu attiecīgo izstrādājumu tirdzniecības modelī, kas var izraisīt šīs regulas apiešanu.

Palīdzību sniedz tā, lai netiktu apdraudēta kompetento iestāžu neatkarība, juridiskās saistības un atbildība šīs regulas izpildē.

Komisija var atvieglot šīs regulas saskaņotu īstenošanu, sniedzot attiecīgas vadlīnijas un veicinot atbilstīgu informācijas apmaiņu, koordināciju un sadarbību starp kompetentajām iestādēm, starp kompetentajām iestādēm un muitas dienestiem, kā arī starp kompetentajām iestādēm un Komisiju.

16. pants

Pienākums veikt pārbaudes

Kompetentās iestādes veic pārbaudes savā teritorijā, lai noteiktu, vai tirgus dalībnieki un tirgotāji, kas iedibināti Savienībā, atbilst šai regulai. Kompetentās iestādes veic pārbaudes savā teritorijā, lai noteiktu, vai attiecīgie izstrādājumi, ko tirgus dalībnieks vai tirgotājs ir laidis tirgū vai plāno laist tirgū, ir darījis pieejamu tirgū vai plāno darīt pieejamu tirgū, vai ir eksportējis vai plāno eksportēt, atbilst šai regulai.

Šā panta 1. punktā minētās pārbaudes veic saskaņā ar 18. un 19. pantu.

Kompetentās iestādes izmanto uz risku balstīta pieeju, lai noteiktu veicamās pārbaudes. Riska kritērijus nosaka, pamatojoties uz to risku analīzi, kuri saistīti ar neatbilstību šai regulai, jo īpaši ņemot vērā attiecīgās pirmpreces, piegādes ķēžu sarežģītību un garumu, tostarp to, vai tiek veikta attiecīgo izstrādājumu kombinēšana, un attiecīgā izstrādājuma apstrādes posmu, to, vai attiecīgie zemes gabali atrodas blakus mežiem, riska attiecināšanu uz valstīm vai to daļām saskaņā ar 29. pantu, īpašu uzmanību pievēršot tādu valstu vai to daļu situācijai, kas klasificētas kā augsta riska valstis vai to daļas, tirgus dalībnieku vai tirgotāju neatbilstības šai regulai vēsturi, apiešanas riskus un jebkādu citu relevantu informāciju. Šajā risku analīzi veido, izmantojot 9. un 10. pantā minēto informāciju, un tajā var izmantot 33. pantā minētajā informācijas sistēmā iekļauto informāciju, un to var papildināt ar citiem attiecīgiem avotiem, piemēram, monitoringa datiem, riska profiliem no starptautiskām organizācijām, pamatotām bažām, kas iesniegtas saskaņā ar 31. pantu, vai Komisijas ekspertu grupu sanāksmju secinājumiem.

Komisija attiecīgā gadījumā nosaka un regulāri pārskata un atjaunina indikatīvos riska kritērijus Savienības līmenī saskaņā ar 3. punktu un paziņo tos kompetentajām iestādēm.

Lai veiktu 1. punktā minētās pārbaudes, kompetentās iestādes izstrādā ikgadējos plānus, kuros ir ietverts vismaz turpmāk minētais:

valsts riska kritēriji, kas noteikti saskaņā ar 3. punktu, lai noteiktu nepieciešamās pārbaudes, kuru pamatā ir jebkādi Savienības līmeņa indikatīvie riska kritēriji, kurus Komisija noteikusi saskaņā ar 4. punktu un tajos sistemātiski iekļauj riska kritērijus attiecībā uz valstīm vai to daļām, kas klasificētas kā augsta riska valstis vai to daļas;

pārbaudāmo tirgus dalībnieku un tirgotāju atlase; minētās atlases pamatā ir a) apakšpunktā minētie valsts riska kritēriji, izmantojot cita starpā informāciju, kas iekļauta 33. pantā minētajā informācijas sistēmā, un elektroniskās datu apstrādes metodes; katram pārbaudāmajam tirgus dalībniekam vai tirgotājam kompetentās iestādes var noteikt konkrētus pienācīgas pārbaudes paziņojumus, kas jāpārbauda.

Kompetento iestāžu veiktās plānu ikgadējās pārskatīšanas pamatā sistemātiski izmanto tos pārbaužu rezultātus un pieredzi, kas gūti 5. punktā minēto plānu īstenošanā, nolūkā uzlabot to efektivitāti.

Kompetentās iestādes savus pārbaužu plānus, kā arī to atjauninājumus paziņo citām kompetentajām iestādēm un Komisijai. Kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par 5. punktā minēto riska kritēriju izstrādi un piemērošanu un šo izstrādi un piemērošanu koordinē ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisiju, lai uzlabotu šīs regulas faktiskās izpildes panākšanu.

Katra dalībvalsts nodrošina, ka ikgadējās pārbaudes, kuras tās kompetentās iestādes veic, ievērojot šā panta 1. punktu, aptver vismaz 3 % tirgus dalībnieku, kuri laiž tirgū, dara pieejamus tirgū vai eksportē attiecīgos izstrādājumus, kas satur vai kuri ir izgatavoti, izmantojot attiecīgās pirmpreces, kuras ražotas ražotājvalstī vai tās daļās, kas saskaņā ar 29. pantu ir klasificētas kā standarta riska valstis vai to daļas.

Katra dalībvalsts nodrošina, ka ikgadējās pārbaudes, kuras tās kompetentās iestādes veic, ievērojot šā panta 1. punktu, aptver vismaz 9 % tirgus dalībnieku, kuri laiž tirgū, dara pieejamus tirgū vai eksportē attiecīgos izstrādājumus, kas satur vai kuri ir izgatavoti, izmantojot attiecīgās pirmpreces, kā arī 9 % no katra tāda attiecīgā izstrādājuma daudzuma, kas satur vai kurš ir izgatavots, izmantojot attiecīgās pirmpreces, kuras ražotas valstī vai tās daļās, kas saskaņā ar 29. pantu klasificētas kā augsta riska valstis vai daļas.

10.

Katra dalībvalsts nodrošina, ka ikgadējās pārbaudes, kuras to kompetentās iestādes veic, ievērojot šā panta 1. punktu, aptver vismaz 1 % tirgus dalībnieku, kuri laiž tirgū, dara pieejamus tirgū vai eksportē attiecīgos izstrādājumus, kas satur vai kuri ir izgatavoti, izmantojot attiecīgās pirmpreces, kuras ražotas valstī vai tās daļās, kas saskaņā ar 29. pantu klasificētas kā zema riska valstis vai daļas.

11.

Kvantitatīvos mērķus pārbaudēm, kas jāveic kompetentajām iestādēm, sasniedz atsevišķi attiecībā uz katru no attiecīgajām pirmprecēm. Kvantitatīvos mērķus aprēķina, ņemot vērā to tirgus dalībnieku kopējo skaitu, kuri iepriekšējā gadā laiduši tirgū, darījuši pieejamus tirgū vai eksportējuši attiecīgos izstrādājumus, un – attiecīgā gadījumā – daudzumu. Tirgus dalībniekus uzskata par pārbaudītiem, ja kompetentā iestāde ir pārbaudījusi elementus, kas minēti 18. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

12.

Neskarot pārbaudes, kas plānotas iepriekš, ievērojot šā panta 5. punktu, kompetentās iestādes veic šā panta 1. punktā minētās pārbaudes, ja tās ir ieguvušas attiecīgu informāciju vai ja tām ir kļuvusi zināma attiecīga informācija, tostarp, balstoties uz pamatotām bažām par iespējamu neatbilstības šai regulai gadījumu, ko trešās personas iesniegušas saskaņā ar 31. pantu.

13.

Pārbaudes veic, tirgus dalībnieku vai tirgotāju par to iepriekš nebrīdinot, izņemot gadījumus, kad tirgus dalībnieks vai tirgotājs ir iepriekš jāinformē, lai nodrošinātu pārbaužu efektivitāti.

14.

Kompetentās iestādes veic uzskaiti par pārbaudēm, jo īpaši, fiksējot to būtību un rezultātus, kā arī pasākumus, kas veikti neatbilstības gadījumā. Uzskaiti par visām pārbaudēm glabā vismaz desmit gadus.

15.

Saskaņā ar šo regulu veikto pārbaužu uzskaite un ziņojumi par to rezultātiem ir vides informācija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK ( 4 ) vajadzībām, un to dara pieejamu pēc pieprasījuma.

17. pants

Attiecīgie izstrādājumi, kas prasa tūlītēju rīcību

Kompetentās iestādes identificē situācijas, kurās attiecīgie izstrādājumi rada tik augstu risku attiecībā uz neatbilstību 3. pantam, ka tie prasa kompetento iestāžu tūlītēju rīcību, pirms minētie attiecīgie izstrādājumi tiek laisti tirgū, darīti pieejami tirgū vai eksportēti. Kompetentās iestādes šādas identificētās situācijas reģistrē 33. pantā minētajā informācijas sistēmā.

Ja kompetentās iestādes identificē šā panta 1. punktā minētās situācijas, tostarp, kad tirgus dalībnieks par skartajiem attiecīgiem izstrādājumiem ir iesniedzis pienācīgas pārbaudes paziņojumu, 33. pantā minētā informācijas sistēma identificē augstu risku attiecībā uz neatbilstību 3. pantam un informē kompetentās iestādes, kuras:

veic tūlītējus pagaidu pasākumus saskaņā ar 23. pantu, lai apturētu to, ka minētos attiecīgos izstrādājumus laiž tirgū vai tos dara pieejamus tirgū; vai

tiklīdz ir ieviesta 28. panta 1. punktā minētā elektroniskā saskarne, ja attiecīgie izstrādājumi tiek ievesti tirgū vai izvesti no tā, pieprasa muitas dienestiem saskaņā ar 26. panta 7. punktu apturēt minēto attiecīgo izstrādājumu laišanu brīvā apgrozībā vai eksportu.

Šā panta 2. punktā minētā apturēšana beidzas trīs darbdienu laikā, vai 72 stundu laikā ātrbojīgu attiecīgu izstrādājumu gadījumā, no brīža, kad 33. pantā minētā informācijas sistēmā ir identificēts augstais neatbilstības risks. Ja kompetentās iestādes, pamatojoties uz minētajā laikposmā veikto pārbaužu rezultātiem, secina, ka tām ir vajadzīgs papildu laiks, lai noteiktu, vai attiecīgie izstrādājumi atbilst 3. pantam, tās apturēšanas laikposmu pagarina par papildu trīs darbdienu laikposmiem, veicot papildu pagaidu pasākumus saskaņā ar 23. pantu vai – ja attiecīgie izstrādājumi tiek ievesti tirgū vai izvesti no tā – paziņojot muitas dienestiem par nepieciešamību paturēt spēkā apturēšanu saskaņā ar 26. panta 7. punktu.

18. pants

Tirgus dalībnieku pārbaudes un tirgotāju, kas nav MVU, pārbaudes

Tirgus dalībnieku pārbaudes un tirgotāju, kas nav MVU, pārbaudes ietver:

to pienācīgu pārbaužu sistēmas, tostarp riska novērtēšanas un riska mazināšanas procedūru pārbaudi un tādas dokumentācijas un uzskaites pārbaudi, kas apliecina pienācīgu pārbaužu sistēmas pareizu darbību;

tādas dokumentācijas un uzskaites pārbaudi, kas apliecina, ka konkrētais attiecīgais izstrādājums, ko tirgus dalībnieks ir laidis tirgū, plāno laist tirgū vai eksportēt, vai ko tirgotājs, kas nav MVU, ir darījis pieejamu tirgū vai plāno darīt pieejamu tirgū, atbilst šai regulai, cita starpā – attiecīgā gadījumā – ar riska mazināšanas pasākumiem, kā arī attiecīgo pienācīgas pārbaudes paziņojumu pārbaudi.

Tirgus dalībnieku pārbaudes un tirgotāju, kas nav MVU, pārbaudes attiecīgā gadījumā var ietvert arī turpmāko, jo īpaši, ja 1. punktā minētās pārbaudes ir aktualizējušas jautājumus attiecībā uz:

attiecīgo pirmpreču vai attiecīgo izstrādājumu pārbaudi uz vietas, lai pārliecinātos par to atbilstību dokumentācijai, kas izmantota, lai veiktu pienācīgu pārbaudi;

saskaņā ar 24. pantu veikto korektīvo pasākumu pārbaudi;

jebkādus tehniskos un zinātniskos līdzekļus, kas ir piemēroti, lai noteiktu sugas vai precīzu vietu, kur attiecīgā pirmprece vai attiecīgais izstrādājums ražots, tostarp anatomisko, ķīmisko vai DNS analīzi;

jebkādus tehniskos un zinātniskos līdzekļus, kas ir piemēroti, lai noteiktu, vai attiecīgie izstrādājumi ir neatmežojoši, tostarp Zemes novērošanas datus, piemēram, no Copernicus programmas un rīkiem vai no citiem attiecīgiem publiski vai privāti pieejamiem avotiem; un

izlases veida pārbaudes, tostarp revīzijas uz vietas, cita starpā – attiecīgā gadījumā – trešās valstīs, ar noteikumu, ka šādas trešās valstis tam piekrīt, sadarbojoties ar minēto trešo valstu administratīvajām iestādēm.

19. pants

MVU tirgotāju pārbaudes

MVU tirgotāju pārbaudes ietver tādas dokumentācijas un uzskaites pārbaudi, kas apliecina atbilstību 5. panta 2., 3. un 4. punktam.

MVU tirgotāju pārbaudes attiecīgā gadījumā var ietvert arī, izlases veida pārbaudes, tostarp revīzijas uz vietas, jo īpaši gadījumā, ja 1. punktā minētās pārbaudes ir aktualizējušas jautājumus.

20. pants

Kompetento iestāžu veikta izmaksu atgūšana

Dalībvalstis var atļaut savām kompetentajām iestādēm atgūt no tirgus dalībniekiem vai tirgotājiem savu darbību kopējās izmaksas, kas radušās saistībā ar neatbilstības gadījumiem.

Izmaksas, kas minētas 1. punktā, var ietvert izmaksas par testēšanu, par uzglabāšanu un par darbībām saistībā ar attiecīgajiem izstrādājumiem, par kuriem ir konstatēts, ka tie ir neatbilstīgi izstrādājumi un ka saistībā ar minētajiem attiecīgajiem izstrādājumiem ir jāveic korektīvi pasākumi pirms to laišanas brīvā apgrozībā, to laišanas tirgū vai to eksportēšanas no Savienības tirgus.

21. pants

Sadarbība un informācijas apmaiņa

Kompetentās iestādes sadarbojas cita ar citu, ar savas dalībvalsts muitas dienestiem, citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un muitas dienestiem, Komisiju un vajadzības gadījumā ar trešo valstu administratīvajām iestādēm, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, tostarp saistībā ar revīziju veikšanu uz vietas.

Kompetentās iestādes noslēdz administratīvas vienošanās ar Komisiju attiecībā uz informācijas par izmeklēšanu nosūtīšanu un izmeklēšanas veikšanu.

Kompetentās iestādes apmainās ar informāciju, kas vajadzīga šīs regulas izpildes panākšanai, tostarp, izmantojot 33. pantā minēto informācijas sistēmu. Tas ietver piekļuves nodrošināšanu informācijai par tirgus dalībniekiem un tirgotājiem, tostarp pienācīgas pārbaudes paziņojumiem, un par veikto pārbaužu būtību un rezultātiem, un to apmaiņu ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai atvieglotu šīs regulas izpildes panākšanu.

Ja kompetentās iestādes konstatē jebkādus iespējamu neatbilstību šai regulai pārkāpumus un nopietnus trūkumus, kas varētu ietekmēt vairāk nekā vienu dalībvalsti, tās nekavējoties brīdina citu dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisiju. Kompetentās iestādes jo īpaši informē citu dalībvalstu kompetentās iestādes, ja tās atklāj tādu attiecīgo izstrādājumu tirgū, kuru tās uzskata par neatbilstīgu izstrādājumu, lai šādu izstrādājumu varētu izņemt vai atsaukt no pārdošanas visās dalībvalstīs.

Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma dalībvalstis sniedz tai informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

22. pants

Ziņošana

Katru gadu līdz 30. aprīlim dalībvalstis dara sabiedrībai un Komisijai pieejamu informāciju par šīs regulas piemērošanu iepriekšējā kalendārajā gadā. Minētā informācija ietver šādus elementus:

pārbaužu plāni un to pamatā esošie riska kritēriji;

tirgus dalībniekiem, tirgotājiem, kas nav MVU, un citiem tirgotājiem veikto pārbaužu skaits attiecībā pret tirgus dalībnieku, tirgotāju, kas nav MVU, un citu tirgotāju kopējo skaitu un minēto pārbaužu rezultāti, tostarp identificētās neatbilstības veidi;

pārbaudīto attiecīgo izstrādājumu daudzums attiecībā pret tādu attiecīgo izstrādājumu kopējo daudzumu, kas laisti tirgū vai eksportēti, un ražotājvalstis; attiecībā uz attiecīgajiem izstrādājumiem, kas tiek ievesti tirgū vai izvesti no tā, daudzums jāizsaka neto masas kilogramos un – attiecīgā gadījumā – ar papildu mērvienību, kas noteikta Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumā norādītajam harmonizētās sistēmas kodam; vai, visos citos gadījumos, daudzums jāizsaka neto masā vai – attiecīgā gadījumā – neto tilpumā vai vienību skaitā; papildu mērvienība ir izmantojama, ja to konsekventi nosaka visām iespējamām harmonizētās sistēmas koda apakšpozīcijām, kas minētas pienācīgas pārbaudes paziņojumā;

neatbilstības gadījumos – korektīvi pasākumi, kas veikti saskaņā ar 24. pantu, un sankcijas, kas piemērotas saskaņā ar 25. pantu;

to pārbaužu procentuālā daļa, kuras veiktas ar iepriekšējiem brīdinājumiem, ievērojot 16. panta 13. punktu, un kuru izmantošanu kompetentās iestādes pamato savos pārbaužu ziņojumos.

Katru gadu līdz 30. oktobrim Komisijas dienesti dara publiski pieejamu Savienības mēroga pārskatu par šīs regulas piemērošanu, kura pamatā ir dati, ko dalībvalstis iesniegušas, ievērojot 1. punktu.

23. pants

Pagaidu pasākumi

Dalībvalstis paredz iespēju savām kompetentajām iestādēm veikt tūlītējus pagaidu pasākumus, tostarp konfiscēt attiecīgās pirmpreces vai attiecīgos izstrādājumus, vai apturēt to, ka tie tiek laisti tirgū, tiek darīti pieejami tirgū vai eksportēti, ja ir konstatēti iespējama neatbilstība šai regulai, pamatojoties uz kādu no turpmākajiem:

pierādījumu vai citas attiecīgas informācijas pārbaudi, tostarp informācijas, ar kuru apmainās saskaņā ar 21. pantu, vai saskaņā ar 31. pantu iesniegto pamatoto bažu pārbaudi;

regulas 18. un 19. pantā minētajām pārbaudēm;

regulas 33. pantā minētās informācijas sistēmas identificētajiem riskiem.

Vajadzības gadījumā dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju un citu dalībvalstu kompetentās iestādes par šādiem pasākumiem.

24. pants

Korektīvie pasākumi neatbilstības gadījumā

Neskarot 25. pantu, ja kompetentās iestādes konstatē, ka tirgus dalībnieks vai tirgotājs neatbilst šai regulai vai ka attiecīgais izstrādājums, kas laists tirgū, darīts pieejams tirgū vai eksportēts, ir neatbilstīgs, tās nekavējoties pieprasa minētajam tirgus dalībniekam vai tirgotājam veikt atbilstošus un samērīgus korektīvos pasākumus, lai noteiktā un saprātīgā laikposmā izbeigtu neatbilstību.

Šā panta 1. punktā korektīvs pasākums, kas jāveic tirgus dalībniekam vai tirgotājam, attiecīgā gadījumā ietver vismaz vienu no šādām darbībām:

novērst jebkādu formālu neatbilstību, jo īpaši neatbilstību 2. nodaļas prasībām;

novērst to, ka attiecīgais izstrādājums tiek laists tirgū, darīts pieejams tirgū vai eksportēts;

nekavējoties izņemt vai atsaukt attiecīgo izstrādājumu;

attiecīgo izstrādājumu ziedot labdarības vai sabiedrības interešu nolūkos vai, ja tas nav iespējams, to iznīcināt saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par atkritumu apsaimniekošanu.

Neatkarīgi no korektīvajiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 2. punktu, tirgus dalībnieks vai tirgotājs novērš visus pienācīgu pārbaužu sistēmas trūkumus, un lai novērstu risku, ka tas neatbilst šai regulai.

Ja tirgus dalībnieks vai tirgotājs laikposmā, ko kompetentā iestāde norādījusi, ievērojot 1. punktu, neveic 2. punktā minētos korektīvos pasākumus vai ja 1. punktā norādītā neatbilstība saglabājas, kompetentās iestādes pēc minētā laikposma, izmantojot visus līdzekļus, kas tām ir pieejami saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, nodrošina, ka tiek piemērots 2. punktā minētais prasītais korektīvais pasākums.

25. pants

Sankcijas

Neskarot pienākumus, kas dalībvalstīm noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/99/EK ( 5 ),dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, kurus izdarījuši tirgus dalībnieki un tirgotāji, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

Šā panta 1. punktā paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas. Minētās sankcijas ietver:

naudas sodus, kas ir samērīgi ar kaitējumu videi un attiecīgo pirmpreču vai attiecīgo izstrādājumu vērtību, šādu naudas sodu apmēru aprēķinot tā, lai nodrošinātu, ka par pārkāpumu atbildīgie faktiski zaudē ekonomiskos ieguvumus, kas izriet no viņu pārkāpumiem, un pakāpeniski palielinot šādu naudas sodu apmēru par atkārtoti izdarītiem pārkāpumiem; juridiskas personas gadījumā šāda naudas soda maksimālo summu nosaka vismaz 4 % apmērā no tirgus dalībnieka vai tirgotāja kopējā gada apgrozījuma visā Savienībā finanšu gadā pirms lēmuma par naudas soda uzlikšanu, ko aprēķina saskaņā ar uzņēmumu kopējā apgrozījuma aprēķināšanu, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 ( 6 ) 5. panta 1. punktā, un, ja nepieciešams, minēto summu palielina, lai tā pārsniegtu iespējamo iegūto ekonomisko labumu;

konkrēto attiecīgo izstrādājumu konfiscēšanu tirgus dalībniekam un/vai tirgotājam;

to ieņēmumu konfiscēšanu, ko tirgus dalībnieks un/vai tirgotājs guvis darījumā ar konkrētajiem attiecīgajiem izstrādājumiem;

uz laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus, pagaidu izslēgšanu no publiskā iepirkuma procedūrām un no piekļuves publiskam finansējumam, tostarp konkursa procedūrām, dotācijām un koncesijām;

smaga pārkāpuma vai atkārtotu pārkāpumu gadījumā – pagaidu aizliegumu attiecīgās pirmpreces un attiecīgos izstrādājumus laist tirgū, darīt pieejamus tirgū vai eksportēt;

aizliegumu izmantot 13. pantā izklāstīto vienkāršoto pienācīgas pārbaudes procedūru smaga pārkāpuma vai atkārtotu pārkāpumu gadījumā.

Dalībvalstis, pienācīgi ņemot vērā attiecīgos datu aizsardzības noteikumus, paziņo Komisijai galīgos spriedumus, kas par šīs regulas pārkāpumiem pasludināti attiecībā uz juridiskām personām, un tām piemērotās sankcijas 30 dienu laikā no dienas, kad spriedumi kļūst galīgi. Komisija savā tīmekļa vietnē publicē šādu spriedumu sarakstu, kurā iekļauj šādus elementus:

juridiskās personas nosaukums;

galīgā sprieduma datums;

kopsavilkums par darbībām, attiecībā uz kurām konstatēts, ka juridiskā persona ir pārkāpusi šo regulu; un

piemērotās sankcijas veids un, ja tā ir finansiāla sankcija, tās apmērs.

4. NODAĻA

PROCEDŪRAS SAISTĪBĀ AR ATTIECĪGAJIEM IZSTRĀDĀJUMIEM, KO IEVED TIRGŪ VAI IZVED NO TĀ

26. pants

Kontroles

Uz attiecīgajiem izstrādājumiem, kam piemērota muitas procedūra “laišana brīvā apgrozībā” vai “eksports”, attiecas šajā nodaļā noteiktās kontroles un pasākumi. Šīs nodaļas piemērošana neskar citus šīs regulas noteikumus, kā arī citus Savienības tiesību aktus, kas reglamentē preču laišanu brīvā apgrozībā vai eksportu, jo īpaši Regulu (ES) Nr. 952/2013 un tās 46., 47., 134. un 267. pantu. Tomēr Regulas (ES) 2019/1020 VII nodaļu, ciktāl tas attiecas uz šīs regulas piemērošanu un izpildes panākšanu, nepiemēro tādu attiecīgo izstrādājumu kontrolēm, ko ieved tirgū.

Kompetentās iestādes ir atbildīgas par šīs regulas vispārēju izpildes panākšanu attiecībā uz attiecīgajiem izstrādājumiem, ko ieved tirgū vai izved no tā. Jo īpaši saskaņā ar 16. pantu kompetentās iestādes ir atbildīgas par to pārbaužu identificēšanu, kas jāveic, pamatojoties uz riskā balstītu pieeju, un par to, lai ar 16. pantā minēto pārbaužu palīdzību noteiktu, vai kāds šāds attiecīgais izstrādājums atbilst 3. pantam. Kompetentās iestādes veic minētos pienākumus saskaņā ar 3. nodaļas attiecīgajiem noteikumiem.

Neskarot šā panta 2. punktu, muitas dienesti veic to muitas deklarāciju kontroli, kas iesniegtas saistībā ar attiecīgajiem izstrādājumiem, ko ieved tirgū vai izved no tā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 46. un 48. pantu. Šādas kontroles pamatā galvenokārt ir riska analīze, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 952/2013 46. panta 2. punktā.

Pienācīgas pārbaudes paziņojuma atsauces numuru dara pieejamu muitas dienestiem pirms attiecīgā izstrādājuma, ko ieved tirgū vai izved no tās, laišanas brīvā apgrozībā vai eksporta. Šajā nolūkā, izņemot gadījumus, kad pienācīgas pārbaudes paziņojums ir darīts pieejams 28. panta 2. punktā minētajā elektroniskajā saskarnē, persona, kas iesniedz muitas deklarāciju par minētā attiecīgā izstrādājuma laišanu brīvā apgrozībā vai eksportēšanu, dara pieejamu muitas dienestiem pienācīgas pārbaudes paziņojuma atsauces numuru, ko tam piešķīrusi 33. pantā minētā informācijas sistēma.

Lai ņemtu vērā atbilstību šai regulai, atļaujot laist brīvā apgrozībā vai eksportēt attiecīgo izstrādājumu:

kamēr nav ieviesta 28. panta 1. punktā minētā elektroniskā saskarne, šā panta 6.–9. punktu nepiemēro, un muitas dienesti apmainās ar informāciju un sadarbojas ar kompetentajām iestādēm saskaņā ar 27. pantu, un vajadzības gadījumā ņem vērā šādu informācijas apmaiņu un sadarbību, ļaujot attiecīgos izstrādājumus laist brīvā apgrozībā vai eksportēt;

tiklīdz ir ieviesta 28. panta 1. punktā minētā elektroniskā saskarne, piemēro šā panta 6.–9. punktu, un paziņojumus un pieprasījumus saskaņā ar šā panta 6.–9. punktu veic, izmantojot minēto elektronisko saskarni.

Veicot kontroli attiecībā uz muitas deklarācijām attiecīgā izstrādājuma, ko ieved tirgū vai izved no tā, laišanai brīvā apgrozībā vai eksportam, muitas dienesti, izmantojot 28. panta 1. punktā minēto elektronisko saskarni, pārbauda statusu, ko kompetentās iestādes 33. pantā minētajā informācijas sistēmā piešķīrušas attiecīgajam pienācīgas pārbaudes paziņojumam.

Ja šā panta 6. punktā minētais statuss norāda, ka attiecīgais izstrādājums, ko ieved tirgū vai izved no tā, ir identificēts, ievērojot 17. panta 2. punktu, kā tāds, kas jāpārbauda pirms to laiž tirgū, dara pieejamu tirgū vai eksportē, muitas dienesti aptur minētā attiecīgā izstrādājuma laišanu brīvā apgrozībā vai eksportu.

Ja ir izpildītas visas citas prasības un formalitātes saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, kas attiecas uz laišanu brīvā apgrozībā vai eksportu, muitas dienesti attiecīgo izstrādājumu, ko ieved tirgū vai izved no tā, atļauj laist brīvā apgrozībā vai eksportēt jebkurā no šādiem gadījumiem:

šā panta 6. punktā minētais statuss nenorāda, ka attiecīgais izstrādājums, ievērojot 17. panta 2. punktu, ir identificēts kā tāds, kas jāpārbauda pirms to laiž tirgū, dara pieejamu tirgū vai eksportē;

laišana brīvā apgrozībā vai eksports ir apturēts saskaņā ar šā panta 7. punktu un kompetentās iestādes nav pieprasījušas apturēšanu paturēt spēkā saskaņā ar 17. panta 3. punktu;

laišana brīvā apgrozībā vai eksports ir apturēts saskaņā ar 7. punktu un kompetentās iestādes ir paziņojušas muitas dienestiem, ka attiecīgo izstrādājumu laišanu brīvā apgrozībā vai eksporta apturēšanu var atcelt.

Ja kompetentās iestādes secina, ka attiecīgais izstrādājums, ko ieved tirgū vai izved no tā, ir neatbilstīgs, tās par to attiecīgi informē muitas dienestus, un muitas dienesti minēto attiecīgo izstrādājumu laist brīvā apgrozībā vai eksportēt neļauj.

10.

Laišana brīvā apgrozībā vai eksports nav uzskatāms par pierādījumu tam, ka ir ievēroti Savienības tiesību akti un jo īpaši šī regula.

27. pants

Iestāžu sadarbība un informācijas apmaiņa

Lai nodrošinātu 16. panta 5. punktā minēto uz risku balstīto pieeju saistībā ar attiecīgajiem izstrādājumiem, ko ieved tirgū vai izved no tā, un lai nodrošinātu, ka pārbaudes ir efektīvas un tiek veiktas saskaņā ar šo regulu, Komisija, kompetentās iestādes un muitas dienesti cieši sadarbojas un apmainās ar informāciju.

Muitas dienesti un kompetentās iestādes sadarbojas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 47. panta 2. punktu un apmainās ar informāciju, kas vajadzīga to funkciju veikšanai saskaņā ar šo regulu, tostarp, izmantojot elektroniskos līdzekļus.

Muitas dienesti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 12. panta 1. punktu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ir iedibināts tirgus dalībnieks, tirgotājs vai pilnvarotais pārstāvis, var paziņot konfidenciālu informāciju, ko muitas dienesti ieguvuši, pildot savus pienākumus, vai kas muitas dienestiem ir sniegta konfidenciāli.

Ja kompetentās iestādes ir saņēmušas informāciju saskaņā ar šo pantu, minētās kompetentās iestādes var paziņot minēto informāciju citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, saskaņā ar 21. panta 3. punktu.

Ar risku saistītas informācijas apmaiņa notiek šādi:

starp muitas dienestiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 46. panta 5. punktu;

starp muitas dienestiem un Komisiju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 47. panta 2. punktu;

starp muitas dienestiem un kompetentajām iestādēm, tostarp citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 47. panta 2. punktu.

28. pants

Elektroniskā saskarne

Komisija izstrādā elektronisku saskarni, kuras pamatā ir Eiropas Savienības vienloga vide muitas jomā, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2399 ( 7 ), lai starp valstu muitas sistēmām un 33. pantā minēto informācijas sistēmu varētu nosūtīt datus, jo īpaši šīs regulas 26. panta 6.–9. punktā minētos paziņojumus un pieprasījumus. Šo elektronisko saskarni ievieš ne vēlāk kā 2028. gada 30. jūnijā.

Komisija izstrādā elektronisku saskarni saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2399, 12. pantu, lai:

tirgus dalībnieki un tirgotāji, ievērojot šīs regulas 4. pantu, varētu izpildīt pienākumu iesniegt pienācīgas pārbaudes paziņojumu par attiecīgo pirmpreci vai attiecīgo izstrādājumu, darot to pieejamu, izmantojot Regulas (ES) 2022/2399 8. pantā minēto valsts vienloga vidi muitas jomā, un saņemt komentārus par to no kompetentajām iestādēm; un

attiecīgo pienācīgas pārbaudes paziņojumu nosūtītu 33. pantā minētajai informācijas sistēmai.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros detalizēti izklāsta šā panta 1. un 2. punkta īstenošanas kārtību un jo īpaši nosaka saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu nosūtāmos datus, tostarp to formātu. Īstenošanas aktos arī precizē, kā par jebkādām izmaiņām statusā, ko 33. pantā minētajā informācijas sistēmā kompetentās iestādes piešķīrušas pienācīgas pārbaudes paziņojumiem, nekavējoties un automātiski paziņo attiecīgajiem muitas dienestiem, izmantojot šā panta 1. punktā minēto elektronisko saskarni. Īstenošanas aktos var arī noteikt, ka Savienības un valstu muitas sistēmās tiek nosūtīti un reģistrēti konkrēti specifiski dati, kas ir pieejami pienācīgas pārbaudes paziņojumā un ir vajadzīgi muitas dienestu darbībām, tostarp uzraudzībai un krāpšanas apkarošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 36. panta 2. punktā.

5. NODAĻA

VALSTU SALĪDZINOŠĀS NOVĒRTĒŠANAS SISTĒMA UN SADARBĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM

29. pants

Valstu novērtējums

Ar šo regulu izveido trīs līmeņu sistēmu valstu vai to daļu novērtēšanai. Šajā nolūkā dalībvalstis un trešās valstis vai to daļas klasificē kādā no šādām riska kategorijām:

“augsta riska”, attiecas uz valstīm vai to daļām, attiecībā uz kurām 3. punktā minētā novērtējuma rezultātā identificēts augsts risks, ka šādās valstīs vai to daļās ražo tādas attiecīgās pirmpreces, attiecībā uz kurām attiecīgie izstrādājumi neatbilst 3. panta a) punktam;

“zema riska” attiecas uz valstīm vai to daļām, attiecībā uz kurām 3. punktā minētajā novērtējumā secināts, ka ir pietiekama pārliecība par to, ka tādu attiecīgu pirmpreču, attiecībā uz kurām attiecīgie izstrādājumi neatbilst 3. panta a) punktam, ražošanas gadījumi šādās valstīs vai to daļās ir izņēmuma gadījumi;

“standarta riska” attiecas uz valstīm vai to daļām, kuras neietilpst nedz “augsta riska”, nedz “zema riska” kategorijā.

▼M1

Visām valstīm 2023. gada 29. jūnijā tiek noteikts standarta riska līmenis. Komisija klasificē valstis vai to daļas, kuras saskaņā ar šā panta 1. punktu uzrāda zemu vai augstu risku. Zema vai augsta riska valstu vai to daļu sarakstu publicē, izmantojot īstenošanas aktus, ko saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru pieņem ne vēlāk kā 2025. gada 30. jūnijā. Minēto sarakstu pārskata un attiecīgā gadījumā atjaunina tik bieži, cik nepieciešams, lai ņemtu vērā jaunus pierādījumus.

▼B

Zema un augsta riska valstis vai to daļas, ievērojot 1. punktu, klasificē, pamatojoties uz objektīvu un pārredzamu Komisijas novērtējumu un ņemot vērā jaunākos zinātniskos pierādījumus un starptautiski atzītus avotus. Klasificēšana vispirms balstās uz šādiem novērtēšanas kritērijiem:

atmežošanas un meža degradācijas temps;

lauksaimniecības zemes, kurā tiek ražotas attiecīgās pirmpreces, paplašināšanas temps;

attiecīgo pirmpreču un attiecīgo izstrādājumu ražošanas tendences.

Novērtējumā, kas minēts 3. punktā, var ņemt vērā arī sekojošo:

informāciju, ko iesniegusi attiecīgā valsts, attiecīgās reģionālās iestādes, tirgus dalībnieki, NVO un trešās personas, tostarp pirmiedzīvotāji, vietējās kopienas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, par to, kā tiek faktiski aptvertas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zemes izmantošanas radītās emisijas un piesaistījumi, pildot nacionāli noteikto devumu, ievērojot UNFCCC;

līgumus un citus instrumentus starp attiecīgo valsti un Savienību un/vai tās dalībvalstīm, ar kuriem pievēršas atmežošanai un meža degradācijai un veicina attiecīgo pirmpreču un attiecīgo izstrādājumu atbilstību 3. pantam un to efektīvu īstenošanu;

to, vai attiecīgajā valstī ir spēkā valsts vai pašvaldību tiesību akti, tostarp saskaņā ar Parīzes nolīguma 5. pantu, un vai tā veic efektīvus izpildes panākšanas pasākumus, lai novērstu atmežošanu un meža degradāciju, un lai nepieļautu un sodītu darbības, kas izraisa atmežošanu un meža degradāciju, un jo īpaši, vai tā piemēro pietiekami bargas sankcijas, lai atņemtu ieguvumus, ko rada atmežošana vai meža degradācija;

to, vai attiecīgā valsts attiecīgos datus dara pieejamus pārredzami; un – attiecīgā gadījumā – tādu tiesību aktu esamību, ievērošanu vai efektīvu izpildes panākšanu, ar kuriem aizsargā cilvēktiesības, pirmiedzīvotāju, vietējo kopienu un citu paražu lietojumtiesību turētāju tiesības;

ANO Drošības padomes vai Eiropas Savienības Padomes noteiktās sankcijas attiecībā uz attiecīgo pirmpreču un attiecīgo izstrādājumu importu vai eksportu.

Komisija iesaistās īpašā dialogā ar visām valstīm, kuras ir klasificētas kā augsta riska valstis vai kurām ir risks, ka tās varētu tikt klasificētas kā augsta riska valstis, nolūkā samazināt to riska līmeni.

Neskarot 5. punktu, Komisija oficiāli paziņo attiecīgajai valstij par savu nodomu klasificēt minēto valsti vai tās daļas citā riska kategorijā un aicina to sniegt jebkādu informāciju, ko tās uzskata par noderīgu šajā sakarā. Komisija arī informē kompetentās iestādes par šādu nodomu.

Paziņojumā Komisija ietver šādu informāciju:

iemesls vai iemesli saistībā ar nodomu mainīt valsts vai tās daļu riska klasifikāciju;

uzaicinājums rakstiski atbildēt Komisijai par nodomu mainīt valsts vai tās daļu riska klasifikāciju;

kā augsta vai zema riska valsts klasifikācijas sekas.

Komisija dod attiecīgajām valstīm pietiekami daudz laika, lai tās atbildētu uz paziņojumu. Ja paziņojums attiecas uz Komisijas nodomu klasificēt valsti vai tās daļu kā augstāka riska valsti vai tās daļu, savā atbildē, attiecīgā valsts var sniegt Komisijai informāciju par pasākumiem, ko tā veikusi, lai labotu situāciju.

Komisija nekavējoties paziņo attiecīgajai valstij un kompetentajām iestādēm par valsts vai tās daļu iekļaušanu 2. punktā minētajā sarakstā vai svītrošanu no tā.

30. pants

Sadarbība ar trešām valstīm

Savās attiecīgajās kompetences jomās Komisija – Savienības vārdā – un ieinteresētās dalībvalstis, izmantojot esošās un turpmākās partnerības un citus attiecīgus sadarbības mehānismus, iesaistās koordinētā pieejā ar tām ražotājvalstīm un to daļām, uz kurām attiecas šī regula, jo īpaši tām, kuras saskaņā ar 29. pantu ir klasificētas kā augsta riska valstis un to daļas, lai kopīgi pievērstos atmežošanas un meža degradācijas pamatcēloņiem. Komisija izstrādā visaptverošu Savienības stratēģisko satvaru šādai iesaistei un apsver attiecīgo Savienības instrumentu mobilizēšanu. Šādas partnerības un sadarbības mehānismi ir vērsti uz mežu saglabāšanu, atjaunošanu un ilgtspējīgu izmantošanu, atmežošanu, meža degradāciju un pāreju uz ilgtspējīgu pirmpreču ražošanu, patēriņu, pārstrādi un tirdzniecības metodēm. Partnerības un sadarbības mehānismi var ietvert strukturētus dialogus, administratīvas vienošanās un esošus nolīgumus vai to noteikumus, kā arī kopīgus ceļvežus, kas ļauj īstenot pāreju uz tādu lauksaimniecisko ražošanu, kura veicina atbilstību šai regulai, īpašu uzmanību pievēršot pirmiedzīvotāju, vietējo kopienu un mazo lauksaimnieku vajadzībām un nodrošinot visu ieinteresēto aktoru līdzdalību.

Partnerības un sadarbība sniedz iespēju tajās pilnībā piedalīties visām ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskajai sabiedrībai, pirmiedzīvotājiem, vietējām kopienām, sievietēm, privātajam sektoram, tostarp mikrouzņēmumiem un citiem MVU un mazajiem lauksaimniekiem. Partnerības un sadarbība arī atbalsta vai uzsāk iekļaujošu un līdzdalīgu dialogu par valsts tiesību un pārvaldības reformas procesiem, lai uzlabotu meža pārvaldību un pievērstos iekšzemes faktoriem, kas veicina atmežošanu.

Partnerības un sadarbība veicina integrētu zemes izmantošanas plānošanas procesu, ražotājvalstu attiecīgo tiesību aktu, daudzpusēju ieinteresēto personu līdzdalības procesu, fiskālo vai komerciālo stimulu un citu piemērotu instrumentu izstrādi, lai uzlabotu mežu un biodaudzveidības saglabāšanu, meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu un atjaunošanu, risinātu jautājumus par mežu un jutīgu ekosistēmu pārveidošanu par citiem zemes izmantošanas veidiem, panāktu lielākus ieguvumus ainavai, uzlabotu īpašumtiesību aizsardzību, lauksaimniecības ražīgumu un konkurētspēju, un veicinātu pārredzamas piegādes ķēdes, stiprinātu no meža resursiem atkarīgo kopienu tiesības, ieskaitot mazos lauksaimniekus, vietējās kopienas un pirmiedzīvotājus, kuru tiesības ir izklāstītas ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, un nodrošinātu publisku piekļuvi meža apsaimniekošanas dokumentiem un citai būtiskai informācijai.

Savās attiecīgajās kompetences jomās Komisija – Savienības vārdā – vai dalībvalstis vai gan Komisija, gan dalībvalstis iesaistās starptautiskās divpusējās un daudzpusējās diskusijās par politiku un darbībām, lai apturētu atmežošanu un meža degradāciju, tostarp tādos daudzpusējos forumos kā KBD, FAO, ANO Konvencija par cīņu pret pārtuksnešošanos, ANO Vides asambleja, ANO Mežu forums, UNFCCC, PTO, G7 un G20. Šāda iesaiste ietver to, ka tiek veicināta pāreja uz ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu un meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī pārredzamu un ilgtspējīgu piegādes ķēžu izveide, un ka tiek turpināts darbs pie tādu stingru standartu un definīciju noteikšanas un saskaņošanas, kas nodrošina mežu un citu dabas ekosistēmu un saistīto cilvēktiesību augsta līmeņa aizsardzību.

Komisija Savienības vārdā un ieinteresētās dalībvalstis savās attiecīgajās kompetences jomās iesaistās dialogā un sadarbībā ar citām lielākajām patērētājvalstīm, lai veicinātu vērienīgu prasību pieņemšanu nolūkā līdz minimumam samazināt šādu valstu negatīvo pienesumu atmežošanā un mežu degradācijā, kā arī veicinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā pasaulē.

6. NODAĻA

PAMATOTAS BAŽAS

31. pants

Fizisku vai juridisku personu pamatotas bažas

Fiziskas vai juridiskas personas drīkst iesniegt kompetentajām iestādēm pamatotas bažas, ja tās uzskata, ka viens vai vairāki tirgus dalībnieki vai tirgotāji neatbilst šai regulai.

Kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās rūpīgi un objektīvi novērtē pamatotās bažas, arī to, vai apgalvojumi ir pienācīgi pamatoti, un veic nepieciešamos pasākumus, tostarp veic pārbaudes un uzklausa tirgus dalībniekus un tirgotājus, lai atklātu iespējamu neatbilstību šai regulai, un vajadzības gadījumā īsteno pagaidu pasākumus saskaņā ar 23. pantu, lai novērstu to, ka attiecīgie izstrādājumi, uz kuriem attiecas izmeklēšana, tiek laisti tirgū, darīti pieejami tirgū un eksportēti.

Kompetentā iestāde 30 dienu laikā pēc pamatotu bažu saņemšanas, ja valsts tiesību aktos nav noteikts citādi, informē 1. punktā minētās personas, kas iesniegušas pamatotās bažas, par pēcpasākumiem, kas veikti saistībā ar saņemtajiem iesniegumiem, un sniedz šādu pēcpasākumu pamatojumu.

Neskarot pienākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 ( 8 ), dalībvalstis paredz pasākumus, lai aizsargātu to fizisko vai juridisko personu identitāti, kuras iesniedz pamatotas bažas vai kuras veic izmeklēšanu ar mērķi verificēt tirgus dalībnieku vai tirgotāju atbilstību šai regulai.

32. pants

Tiesu iestāžu pieejamība

Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kas ir pietiekami ieinteresēta, kā noteikts saskaņā ar esošajām valstu tiesiskās aizsardzības līdzekļu sistēmām, tostarp, ja šādas personas atbilst kritērijiem – ja tādi ir –, kas noteikti to valsts tiesību aktos, tostarp personām, kas iesniegušas pamatotas bažas saskaņā ar 31. pantu, ir pieejamas administratīvas vai tiesu procedūras, lai pārskatītu kompetento iestāžu lēmumu, darbību vai bezdarbības likumību saskaņā ar šo regulu.

Šī regula neskar valsts tiesību aktu noteikumus, kas reglamentē tiesu iestāžu pieejamību, un tos noteikumus, kas paredz, ka pirms vēršanās tiesā jābūt izmantotām visām administratīvā procesa iespējām.

7. NODAĻA

INFORMĀCIJAS SISTĒMA

33. pants

Informācijas sistēma

Komisija līdz 2024. gada 30. decembrim izveido un pēc tam uztur informācijas sistēmu, kurā iekļauj pienācīgas pārbaudes paziņojumus, kas darīti pieejami, ievērojot 4. panta 2. punktu.

Neskarot 2. un 3. nodaļā noteikto pienākumu izpildi, informācijas sistēma nodrošina vismaz šādas funkcijas:

reģistrē tirgus dalībniekus un tirgotājus un to pilnvarotos pārstāvjus Savienībā; tirgus dalībniekiem, kas attiecīgajiem izstrādājumiem piemēro muitas procedūru “laišana brīvā apgrozībā” vai “eksports”, to reģistrācijas profilā iekļauj uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas numuru (EORI), kas izveidots, ievērojot Regulas (ES) Nr. 952/2013 9. pantu;

reģistrē pienācīgas pārbaudes paziņojumus, tostarp paziņo attiecīgajam tirgus dalībniekam vai tirgotājam katra veiktās pienācīgās pārbaudes paziņojuma, kas iesniegti, izmantojot informācijas sistēmu, atsauces numuru;

dara pieejamu esošo pienācīgas pārbaudes paziņojumu atsauces numurus, ievērojot 4. panta 8. un 9. punktu;

ja iespējams, pārveido datus no attiecīgām sistēmām, lai noteiktu ģeolokāciju;

reģistrē pienācīgas pārbaudes paziņojumu pārbaudes rezultātus;

izveido starpsavienojumu ar muitu, izmantojot Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā saskaņā ar 28. pantu, tostarp lai būtu iespējams iesniegt paziņojumus un pieprasījumus, kas minēti 26. panta 6.–9. punktā;

sniedz attiecīgo informāciju, lai atbalstītu riska profilēšanu attiecībā uz minēts 16. panta 5. punktā minēto pārbaužu plānu, tostarp pārbaužu rezultātiem, tirgus dalībnieku, tirgotāju un attiecīgo pirmpreču un attiecīgo izstrādājumu riska profilēšanu nolūkā, pamatojoties uz elektroniskām datu apstrādes metodēm, identificēt tirgus dalībniekus un tirgotājus, kuri jāpārbauda, kā minēts 16. panta 5. punktā, un attiecīgos izstrādājumus, kas kompetentajām iestādēm ir jāpārbauda;

atvieglo administratīvo palīdzību un sadarbību starp kompetentajām iestādēm un starp kompetentajām iestādēm un Komisiju, lai apmainītos ar informāciju un datiem;

šīs regulas īstenošanas nolūkā – atbalstīt saziņu starp kompetentajām iestādēm un tirgus dalībniekiem un tirgotājiem, tostarp, attiecīgā gadījumā izmantojot digitālos piegādes pārvaldības rīkus.

Komisija ar īstenošanas aktiem paredz noteikumus par informācijas sistēmas darbību saskaņā ar šo pantu, tostarp noteikumus par persondatu aizsardzību un datu apmaiņu ar citām IT sistēmām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 36. panta 2. punktā.

Komisija muitas dienestiem, kompetentajām iestādēm, tirgus dalībniekiem un tirgotājiem un – attiecīgā gadījumā – viņu pilnvarotajiem pārstāvjiem saskaņā ar to attiecīgajiem pienākumiem, kas noteikti šajā regulā, nodrošina piekļuvi minētajai informācijas sistēmai.

Saskaņā ar Savienības atvērto datu politiku Komisija plašākai sabiedrībai nodrošina piekļuvi visām informācijas sistēmas anonimizētām datu kopām atvērtā formātā, kas var būt mašīnlasāmas un kas nodrošina sadarbspēju, atkalizmantošanu un piekļūstamību.

8. NODAĻA

PĀRSKATĪŠANA

34. pants

Pārskatīšana

Ne vēlāk kā 2024. gada 30. jūnijā Komisija iesniedz ietekmes novērtējumu, kam attiecīgā gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu par šīs regulas darbības jomas paplašināšanu, tajā iekļaujot arī citas kokaugiem klātas zemes. Novērtējumā cita starpā iekļauj 2. pantā minēto termiņu, ar mērķi līdz minimumam samazināt Savienības negatīvo pienesumu dabas ekosistēmu pārveidošanā un degradācijā. Pārskatīšanā iekļauj novērtējumu par attiecīgo pirmpreču ietekmi uz atmežošanu un meža degradāciju.

Ne vēlāk kā 2025. gada 30. jūnijā Komisija iesniedz ietekmes novērtējumu, kam attiecīgā gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu par šīs regulas darbības jomas paplašināšanu, attiecinot to arī uz citām dabas ekosistēmām, tostarp citām zemēm ar augstu oglekļa uzkrājumu un augstu biodaudzveidības vērtību, piemēram, zālājiem, kūdrājiem un mitrājiem. Novērtējums aptver ekosistēmas iespējamu paplašināšanos, tostarp, pamatojoties uz 2. pantā minēto termiņu, ar mērķi līdz minimumam samazināt Savienības negatīvo pienesumu dabas ekosistēmu pārveidošanā un degradācijā. Pārskatīšanā ņem vērā arī nepieciešamību un iespēju paplašināt šīs regulas darbības jomu, to attiecinot arī uz citām pirmprecēm, tostarp kukurūzu. Pārskatīšanā iekļauj novērtējumu par attiecīgo pirmpreču ietekmi uz atmežošanu un meža degradāciju, kā liecina zinātniskie pierādījumi, un ņem vērā izmaiņas patēriņā.

Šā panta 2. punktā minētajā ietekmes novērtējumā iekļauj arī novērtējumu par to, vai ir lietderīgi grozīt vai paplašināt I pielikumā uzskaitīto attiecīgo izstrādājumu sarakstu, lai nodrošinātu, ka minētajā sarakstā ir iekļauti visbūtiskākie izstrādājumi, kas satur, ir baroti vai ir izgatavoti, izmantojot attiecīgās pirmpreces. Minētajā novērtējumā īpašu uzmanību pievērš biodegvielas (HS kods 3826 00) iespējamai iekļaušanai I pielikumā.

Šā panta 2. punktā minētajā ietekmes novērtējumā izvērtē arī finanšu iestāžu lomu tādu finanšu plūsmu novēršanā, kas tieši vai netieši veicina atmežošanu un meža degradāciju, un novērtē nepieciešamību šajā sakarā Savienības tiesību aktos paredzēt finanšu iestādēm kādus konkrētus pienākumus, ņemot vērā visus attiecīgos spēkā esošos horizontālos un nozaru tiesību aktus.

Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 35. pantu, lai I pielikumu grozītu attiecībā uz tādu attiecīgo izstrādājumu attiecīgajiem KN kodiem, kas satur attiecīgās pirmpreces, ir baroti ar tām vai ir izgatavoti, izmantojot tās.

Ne vēlāk kā 2028. gada 30. jūnijā un pēc tam vismaz reizi piecos gados Komisija veic vispārēju šīs regulas pārskatīšanu un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu. Pirmajā ziņojumā, pamatojoties uz konkrētiem pētījumiem, jo īpaši iekļauj šādu elementu izvērtējumu:

vajadzība pēc papildu tirdzniecības veicināšanas instrumentiem un to iespējamība – un jo īpaši attiecībā uz VAV, kuras ļoti lielā mērā ietekmē šī regula, un valstīm vai to daļām, kuras klasificētas kā standarta vai augsta riska valstis vai to daļas –, lai palīdzētu sasniegt šīs regulas mērķus;

šīs regulas ietekme uz lauksaimniekiem, jo īpaši mazajiem lauksaimniekiem, pirmiedzīvotājiem un vietējām kopienām, un iespējamā vajadzība pēc papildu atbalsta pārejai uz ilgtspējīgām piegādes ķēdēm un mazajiem lauksaimniekiem, lai tie varētu izpildīt šīs regulas prasības;

meža degradācijas definīcijas turpmāka paplašināšana, pamatojoties uz padziļinātu analīzi un ņemot vērā progresu, kas par šo jautājumu panākts starptautiskās diskusijās;

regulas 2. panta 28. punktā minētās daudzstūru obligātas izmantošanas robežvērtība, ņemot vērā tās ietekmi uz atmežošanas un meža degradācijas novēršanu;

izmaiņas šīs regulas darbības jomā iekļauto attiecīgo pirmpreču un attiecīgo izstrādājumu tirdzniecības modeļos, ja minētās izmaiņas varētu liecināt par noteikumu apiešanas praksi;

novērtējums par to, vai veiktās pārbaudes ir bijušas efektīvas, lai nodrošinātu, ka attiecīgās pirmpreces un attiecīgie izstrādājumi, kas darīti pieejami tirgū vai eksportēti, atbilst 3. pantam.

9. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

35. pants

Deleģēšanas īstenošana

Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

Pilnvaras pieņemt 34. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2023. gada 29. jūnija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais sešus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 34. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

Saskaņā ar 34. panta 5. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

36. pants

Komiteju procedūra

Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 ( 9 ) nozīmē.

Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu, ievērojot minētās regulas 11. panta noteikumus.

▼M1

37. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 995/2010 atceļ no 2025. gada 30. decembra.

Neraugoties uz to, Regulu (ES) Nr. 995/2010 turpina piemērot līdz 2028. gada 31. decembrim attiecībā uz kokmateriāliem un koka izstrādājumiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 995/2010 2. panta a) punktā, kas ražoti pirms 2023. gada 29. jūnija un laisti tirgū no 2025. gada 30. decembra.

Atkāpjoties no šīs regulas 1. panta 2. punkta, kokmateriāliem un koka izstrādājumiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 995/2010 2. panta a) punktā, kas ražoti pirms 2023. gada 29. jūnija un laisti tirgū no 2028. gada 31. decembra, ir jāatbilst šīs regulas 3. pantam.

▼B

38. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

▼M1

Ievērojot šā panta 3. punktu, 3.–13., 16.–24., 26., 31. un 32. pantu piemēro no 2025. gada 30. decembra.

Izņemot tādu izstrādājumu gadījumā, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 995/2010 pielikums, tirgus dalībniekiem, kuri līdz 2020. gada 31. decembrim tika iedibināti kā mikrouzņēmumi vai mazie uzņēmumi atbilstīgi Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 1. vai 2. punktam, šā panta 2. punktā minētos pantus piemēro no 2026. gada 30. jūnija.

▼B

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

I PIELIKUMS

Attiecīgās pirmpreces un attiecīgie izstrādājumi, kā minēts 1. pantā

Šajā tabulā uzskaitītas šīs regulas 1. pantā minētās preces saskaņā ar to klasifikāciju Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumā izklāstītajā kombinētajā nomenklatūrā.

Izņemot ražošanas procesa blakusproduktus, ja minētajā procesā iesaistītie materiāli nav bijuši atkritumi, kā definēts Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punktā, šo regulu nepiemēro precēm, ja tās ražotas tikai no materiāliem, kuru kalpošanas laiks ir beidzies un kuri citos apstākļos tiktu izmesti kā atkritumi, kā definēts minētās direktīvas 3. panta 1. punktā. procesa blakusproduktiem.

Attiecīgā pirmprece	Attiecīgais izstrādājums
Liellopi	0102 21 , 0102 29 Dzīvi liellopi ex 02 01 Svaiga vai atdzesēta liellopu gaļa ex 02 02 Saldēta liellopu gaļa ex 0206 10 Svaigi vai atdzesēti liellopu subprodukti ex 0206 22 Saldētas liellopu aknas ex 0206 29 Saldēti liellopu subprodukti (izņemot mēles un aknas) ex 1602 50 Citādi gatavi izstrādājumi vai konservi no gaļas, gaļas subproduktiem, asinīm, liellopu ex 41 01 Liellopu jēlādas (svaigas vai sālītas, kaltētas, sārmotas, piķelētas vai citādi konservētas, bet ne miecētas, pergamentētas vai tālāk apstrādātas), atmatotas vai neatmatotas un šķeltas vai nešķeltas ex 41 04 Miecētas vai miecētas un žāvētas liellopu ādas bez apmatojuma, šķeltas vai nešķeltas, bet tālāk neapstrādātas ex 41 07 Pēc miecēšanas vai miecēšanas un izžāvēšanas tālāk apstrādāta liellopu āda, ieskaitot pergamentētu ādu bez apmatojuma, šķelta vai nešķelta, izņemot ādu pozīcijā 4114
Kakao	1801 Kakao pupiņas, veselas vai šķeltas, negrauzdētas vai grauzdētas 1802 Kakao pupiņu čaumalas, apvalki, miziņas un citi kakao atlikumi 1803 Kakao pasta, attaukota vai neattaukota 1804 Kakao sviests, tauki un eļļa 1805 Kakao pulveris bez cukura vai cita saldinātāja piedevas 1806 Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu
Kafija	0901 Kafija, grauzdēta vai negrauzdēta, ar kofeīnu vai bez kofeīna; kafijas pupiņu čaumalas un apvalki; kafijas aizstājēji, kas satur kafiju jebkurā samērā
Eļļas palmas	1207 10 Palmu rieksti un kodoli 1511 Palmu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas 1513 21 Neapstrādāta palmu kodolu eļļa un babasū eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas 1513 29 Palmu kodolu eļļa un babasū eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas (izņemot neapstrādātu eļļu) 2306 60 Eļļas rauši un citi palmu riekstu vai kodolu cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot palmu riekstu vai kodolu tauki vai eļļas ex 2905 45 Glicerīns, ar tīrību 95 % vai vairāk (ko aprēķina no sausa izstrādājuma svara) 2915 70 Palmitīnskābe, stearīnskābe, to sāļi un esteri 2915 90 Piesātinātas acikliskās monokarbonskābes, to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi un peroksiskābes; to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi (izņemot skudrskābi, etiķskābi, monohloretiķskābi, dihloretiķskābi vai trihloretiķskābi, propionskābi, butānskābes, pentānskābes, palmitīnskābi, stearīnskābi, to sāļus un esterus, un etiķskābes anhidrīdu) 3823 11 Rūpnieciskā stearīnskābe 3823 12 Rūpnieciskā oleīnskābe 3823 19 Rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; rafinējot iegūtās skābās eļļas (izņemot stearīnskābi, oleīnskābi un taleļļas taukskābes) 3823 70 Rūpnieciskie alifātiskie spirti
Kaučuks	4001 Dabiskais kaučuks, balata, gutaperča, gvajule, čikle un tamlīdzīgi dabiski sveķi; pirmformā vai plātnēs, loksnēs vai lentēs ex 40 05 Kombinētais nevulkanizētais kaučuks pirmformās vai plātnēs, loksnēs vai sloksnēs ex 40 06 Citādas formas (piemēram, stieņi, caurules un fasonprofili) un izstrādājumi (piemēram, diski un gredzeni) no nevulkanizēta kaučuka ex 40 07 Vulkanizēta kaučuka pavedieni un kordi ex 40 08 Plātnes, loksnes, sloksnes, stieņi un fasonprofili no vulkanizēta kaučuka, izņemot cieto kaučuku ex 40 10 Transportieru lentes vai dzensiksnas vai transmisijas siksnas vai dzensiksnas no vulkanizēta kaučuka ex 40 11 Jaunas gumijas pneimatiskās riepas ex 40 12 Atjaunotas vai lietotas gumijas pneimatiskās riepas; gumijas cietās vai pildītās riepas, protektori un loka lentes ex 40 13 Gumijas kameras ex 40 15 Apģērba gabali un apģērba piederumi (ieskaitot cimdus, pirkstaiņus un dūraiņus) no vulkanizēta kaučuka, izņemot cietā kaučuka izstrādājumus, dažādām vajadzībām ex 40 16 Citi vulkanizēta kaučuka izstrādājumi, kas nav cietā kaučuka izstrādājumi, kas citur 40. nodaļā nav minēti ex 40 17 Jebkura veida cietais kaučuks (piemēram, ebonīts), arī atgriezumi un atlūzas; cietā kaučuka izstrādājumi
Soja	1201 Sojas pupas, šķeltas vai nešķeltas 1208 10 Sojas pupu milti un rupja maluma milti 1507 Sojas pupu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas 2304 Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot sojas pupu eļļu
Koksne	4401 Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā; koka šķeldas vai skaidas; zāģskaidas un koksnes atlikumi, aglomerēti vai neaglomerēti brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā 4402 Aglomerētas vai neaglomerētas kokogles (ieskaitot riekstu vai riekstu čaumalu kokogles) 4403 Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas 4404 Stīpu klūgas; šķeltas kārtis; koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti; koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai; koka skaidas un tamlīdzīgi materiāli 4405 Koka vilna; koksnes milti 4406 Dzelzceļa vai tramvaja sliežu gulšņi no koka 4407 Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā ar ķīļtapām, biezāki par 6 mm 4408 Loksnes finierim (ieskaitot loksnes, kas iegūtas, sadalot koka saklātņus) un tamlīdzīgiem laminētas koksnes materiāliem un citi garumā sazāģēti kokmateriāli, lobīti vai mizoti, arī ēvelēti, slīpēti, savienoti vai saaudzēti garumā, ne biezāki par 6 mm 4409 Kokmateriāli (ieskaitot nesamontētus parketa dēlīšus un joslas) ar nepārtrauktu profilu (ar ierievjiem, gropēm, izciļņiem, ierobēm, fāzēm, noapaļojumu vai tamlīdzīgi) kādā no malām vai virsmām, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā 4410 Kokskaidu plātnes, orientēto kokskaidu plātnes (OSB) un tamlīdzīgas plātnes (piemēram, vafeļplātnes) no koksnes vai citiem koksnveida materiāliem, aglomerētiem vai neaglomerētiem ar sveķiem vai citām organiskām saistvielām 4411 Kokšķiedru vai citu koksnveida materiālu plātnes, kam ir vai nav pievienoti sveķi vai citas organiskas vielas 4412 Saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli 4413 Blīvināti kokmateriāli kluču, plātņu, līstu vai profilētu izstrādājumu veidā 4414 Koka ietvari gleznām, fotogrāfijām, spoguļiem un tamlīdzīgiem priekšmetiem 4415 Koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara; koka kabeļu spoles; paliktņi, kastu paliktņi un citas kravu plātnes no koka; paliktņu apmales no koka (izņemot iepakojumu, ko lieto tikai par iepakojumu, ar ko saturēt, aizsargāt vai pārnēsāt citus tirgū laistus produktus.) 4416 Mucas, muciņas, kubli, toveri un citādi mucinieku darinājumi un to daļas no koka, ieskaitot mucu dēlīšus 4417 Koka darbarīki, to korpusi un rokturi, slotu un suku koka daļas un rokturi; koka kurpju liestes un izstiepēji 4418 Namdaru un būvgaldnieku darinājumi, ieskaitot šūnveida koka paneļus, salikti grīdas dēļi, jumstiņi un lubas 4419 Galda un virtuves piederumi no koka 4420 Koka intarsijas un inkrustācijas; koka lādītes un kārbiņas juvelierizstrādājumiem vai galda piederumiem un tamlīdzīgiem priekšmetiem; koka statuetes un citi dekoratīvi izstrādājumi; koka mēbeles, kas nav minētas 94. nodaļā 4421 Citi koka izstrādājumi Kombinētās nomenklatūras 47. un 48. nodaļā minētā papīra masa un papīrs, izņemot no bambusa ražotus un atgūtus (no atkritumiem un makulatūras) izstrādājumus ex 49 Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi, rokraksti, mašīnraksti un plāni, no papīra ex 94 01 Sēdekļi (izņemot pozīcijā 9402 minētos), arī par gultām pārveidojamie, un to daļas, no koka 9403 30 , 9403 40 , 9403 50 , 9403 60 un 9403 91 Koka mēbeles, un to daļas 9406 10 Saliekamās būvkonstrukcijas no koka

II PIELIKUMS

Pienācīgas pārbaudes paziņojums

Informācija, kas jāiekļauj pienācīgas pārbaudes paziņojumā saskaņā ar 4. panta 2. punktu:

Tirgus dalībnieka nosaukums vai vārds un uzvārds, adrese un – gadījumā ja attiecīgās pirmpreces un attiecīgie izstrādājumi tiek ievesti tirgū vai izvesti no tā – uzņēmēja reģistrācijas un identifikācijas (EORI) numurs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 9. pantu;

Attiecīgā izstrādājuma, ko tirgus dalībnieks plāno laist tirgū vai eksportēt, harmonizētās sistēmas kods, apraksts brīvā formā, tostarp komercnosaukums, kā arī – attiecīgā gadījumā – pilns zinātniskais nosaukums, un daudzums. Attiecībā uz attiecīgajiem izstrādājumiem, kas tiek ievesti tirgū vai izvesti no tā, daudzums jāizsaka neto masas kilogramos un – attiecīgā gadījumā – ar papildu mērvienību, kas noteikta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumā norādītajam harmonizētās sistēmas kodam. vai, visos citos gadījumos, daudzums jāizsaka neto masā, precizējot lēsto procentuālo rādītāju vai novirzi, vai – attiecīgā gadījumā – neto tilpumā vai vienību skaitā. Papildu mērvienība ir izmantojama, ja to konsekventi nosaka visām iespējamām harmonizētās sistēmas koda apakšpozīcijām, kas minētas pienācīgas pārbaudes paziņojumā.

Ražošanas valsts un visu to zemes gabalu ģeolokācija, kuros ražotas attiecīgās pirmpreces. Saistībā ar attiecīgajiem izstrādājumiem, kas satur liellopus vai ir izgatavoti, izmantojot liellopus, un tādiem attiecīgajiem izstrādājumiem, kuri ir baroti ar attiecīgajiem izstrādājumiem, ģeolokācija attiecas uz visām novietnēm, kur liellopi tiek turēti. Ja attiecīgais izstrādājums satur pirmpreces vai ir izgatavots no pirmprecēm, kas ražotas dažādos zemes gabalos, iekļauj visu zemes gabalu ģeolokāciju saskaņā ar 9. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

Attiecībā uz tirgus dalībniekiem, kas, ievērojot 4. panta 8. un 9. punktu, atsaucas uz esošu pienācīgas pārbaudes paziņojumu, šāda pienācīgas pārbaudes paziņojuma atsauces numurs.

Teksts: “Iesniedzot šo pienācīgas pārbaudes paziņojumu, tirgus dalībnieks apstiprina, ka ir veikta pienācīga pārbaude saskaņā ar Regulu (ES) 2023/1115 un ka nav konstatēts risks vai ir konstatēts tikai nenozīmīgs risks, ka attiecīgie izstrādājumi neatbilst minētās regulas 3. panta a) vai b) punktam.”

Paraksts šādā formātā:

“Parakstīts šādas personas vārdā:

Datums:

Vārds, uzvārds un amats: Paraksts:”.

( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

( 2 ) Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/99/EK (2008. gada 19. novembris) par vides krimināltiesisko aizsardzību (OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp.).

( 6 ) Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās Regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2399 (2022. gada 23. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā un groza Regulu (ES) Nr. 952/2013 (OV L 317, 9.12.2022., 1. lpp.).

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

Eureka is adding links and definitions…