(1)

Muitas savienība ir Savienības un iekšējā tirgus darbības pamatā. Gan uzņēmēju, gan Savienības muitas dienestu interesēs ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 (3) vienā tiesību aktā, proti, Savienības Muitas kodeksā, tika apvienoti tiesību akti muitas jomā, kas iepriekš bija ietverti vairākos dažādos tiesību aktos. Minētajā regulā ir ietverti vispārīgi noteikumi un procedūras, lai nodrošinātu Savienības līmenī ieviesto tarifu pasākumu un citu pasākumu īstenošanu saistībā ar preču tirdzniecību starp Savienību un valstīm vai teritorijām ārpus Savienības muitas teritorijas, kā arī noteikumi par ievedmuitas nodokļu iekasēšanu. Dalībvalstu muitas dienesti ir atbildīgi par minēto noteikumu īstenošanu, veicot tādus darbības uzdevumus kā muitas procedūru piemērošana, riska analīzes un kontroles veikšana un sodu piemērošana tiesību aktu muitas jomā pārkāpumu gadījumā.

(2)

Regulas (ES) Nr. 952/2013 īstenošanas gaitā ir atklājušies trūkumi vairākās jomās. Minētie trūkumi ir tostarp: nepietiekama vai neefektīva rīcība, lai nodrošinātu Savienības un tās iedzīvotāju aizsardzību pret nefinanšu riskiem, kas skar preces un ir apzināti citās Savienības politikas jomās, nevis tiesību aktos muitas jomā; muitas dienestu ierobežotā spēja efektīvi apstrādāt pieaugošo no trešām valstīm importēto preču apjomu, ko rada tālpārdošana (e-komercijas darījumi); Regulas (ES) Nr. 952/2013 izveidotās IT sistēmu arhitektūras ierobežotā spēja digitalizēt muitas procesus, lai neatpaliktu no tehnikas progresa tempa un jo īpaši tehnoloģijām, kuru pamatā ir datu izmantošana; un efektīvu muitas savienības pārvaldības struktūru trūkums, kas novedis pie atšķirīgas prakses un nevienveidīgas muitas noteikumu īstenošanas dalībvalstīs. Minētie trūkumi iekšējo un ārējo risku un apdraudējumu dēļ rada šķēršļus muitas savienības un līdz ar to iekšējā tirgus pienācīgai darbībai.

(3)

Ir lietderīgi tiesību aktos muitas jomā ņemt vērā pasaules tirdzniecības modeļu, tehnoloģiju, uzņēmējdarbības modeļu straujo attīstību un ieinteresēto personu, tostarp uzņēmumu, patērētāju un iedzīvotāju, vajadzības. Tāpēc Regulā (ES) Nr. 952/2013 ir jāveic daudzi grozījumi. Skaidrības labad minētā regula būtu jāatceļ un jāaizstāj.

(4)

Lai nodrošinātu efektīvus līdzekļus muitas savienības mērķu sasniegšanai, būtu jāpārskata, jāvienkāršo un jāsaskaņo vairāki noteikumi un procedūras, kas reglamentē to, kā preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā vai izvestas no tās. Būtu jānodrošina moderns, integrēts sadarbspējīgu elektronisko pakalpojumu kopums tādas informācijas vākšanai, apstrādei un apmaiņai, kas ir būtiska tiesību aktu muitas jomā īstenošanai, proti, Eiropas Savienības muitas datu centrs (“ES muitas datu centrs”). Būtu jāizveido Eiropas Savienības Muitas dienests (“ES Muitas dienests”) kā centrāla darbības struktūra, kas nodrošinātu spēju koordinēt muitas savienības pārvaldību konkrētās jomās.

(5)

Kopš Regulas (ES) Nr. 952/2013 pieņemšanas muitas dienestu funkcija ir pilnveidojusies, arvien vairāk aptverot tādu Savienības un valsts tiesību aktu piemērošanu, kuros paredz prasības attiecībā uz precēm, uz ko attiecas muitas uzraudzība, jo īpaši nefinanšu prasības, kas attiecas uz precēm un ir nepieciešamas, lai šādas preces varētu ievest un laist apgrozībā iekšējā tirgū. Šādas nefinanšu prasības gadu gaitā ir strauji palielinājušies atbilstoši Savienības uzņēmumu un iedzīvotāju pieaugošajām prasībām attiecībā uz drošumu, drošību, piekļūstamību personām ar invaliditāti, ilgtspēju, cilvēku, dzīvnieku un augu veselību un dzīvību, vidi, cilvēktiesību intelektuālā īpašuma tiesību un Savienības vērtību aizsardzību. Ir jāievieš jauni instrumenti, piemēram, produkta digitālā pase, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1781 (4), lai nodrošinātu, ka ar produktiem saistīti citi tiesību akti, ko piemēro muitas dienesti, kā definēts šajā regulā, joprojām atbilst minētajām prasībām. Tādēļ ir jāņem vērā šo nefinanšu risku pieaugošais skaits un sarežģītība, un muitas dienestu uzdevumā ir jāiekļauj arī konkrēta atsauce uz sabiedrības interešu aizsardzību to kompetences jomā un attiecīgā gadījumā ciešā sadarbībā ar citām kompetentajām iestādēm.

(6)

Ievērojot to, ka ir pilnveidojusies gan muitas dienestu funkcija, gan darbības modeļi, kuros tie darbojas, un lai nodrošinātu to, ka muitas dienesti darbojas vienoti un sniedz ieguldījumu iekšējā tirgus netraucētā darbībā, ir nepieciešams detalizētāk aprakstīt uzdevumu, kas muitas dienestiem jāveic, precīzāk norādot to mērķus un uzdevumus. Turklāt straujā tehnoloģiju, jo īpaši mākslīgā intelekta, attīstība būtiski ietekmēs muitas dienestu darbības, tostarp reāllaika riska analīzes jomā.

(7)

Cenšoties izpildīt savu uzdevumu, muitas dienestiem būtu arī jācenšas panākt izmaksu efektivitāti, izvairoties no dublēšanās un veicinot muitas procesu efektivitāti un saistīto resursu efektīvu izmantošanu Savienības un valstu līmenī. Tiem būtu jāvāc un jāanalizē attiecīga informācija, kā arī jāapmainās ar to, lai palīdzētu pieņemt uz faktiem balstītus lēmumus. Ja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/2747 (5) ir aktivizēts iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīms, muitas dienesti var veicināt krīzē būtisku preču plūsmu.

(8)

Ir lietderīgi šajā regulā saglabāt tiesisko regulējumu konkrētu noteikumu, ko ietver tiesību akti muitas jomā, piemērošanai Savienības preču tirdzniecībai starp muitas teritorijas daļām, uz kurām attiecas Padomes Direktīva 2006/112/EK (6) vai (ES) 2020/262 (7), un tām minētās teritorijas daļām, uz kurām minētās direktīvas neattiecas, vai Savienības preču tirdzniecībai starp minētās teritorijas daļām, uz kurām minētās direktīvas neattiecas. Ņemot vērā, ka attiecīgās tirgotās preces ir Savienības preces un ka ar minēto Savienības iekšējo tirdzniecību saistītajiem pasākumiem ir fiskāli aspekti, ir pamatoti ieviest atbilstīgus vienkāršojumus muitas formalitātēs, ko piemēros šādām precēm.

(9)

Konkrētas definīcijas, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 952/2013, būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā šīs regulas plašāko darbības jomu, lai tās saskaņotu ar citos Savienības tiesību aktos lietotajām definīcijām un precizētu terminus, kam dažādās nozarēs ir atšķirīga nozīme. Tiesību aktos muitas jomā būtu jāiekļauj jaunas definīcijas, lai precizētu konkrētu muitas procesu dalībnieku uzdevumus un pienākumus. Importētāja un eksportētāja gadījumā ar jaunām definīcijām būtu jānosaka, ka minētās personas muitas dienestu priekšā ir atbildīgas par to preču atbilstību, ar kurām tās tirgojas, tostarp par finanšu un nefinanšu riskiem, saskaņā ar tiesību aktiem par konkrētiem produktiem ar nolūku stiprināt muitas uzraudzību. Attiecībā uz jauno jēdzienu “importētājs tālpārdošanai” jaunajām definīcijām būtu jānodrošina, ka dažos gadījumos saistībā ar pārdošanu tiešsaistē no valstīm ārpus Savienības uzņēmējs, nevis patērētājs tiek uzskatīts par importētāju un tam jāuzņemas attiecīgie pienākumi, un minētajām definīcijām būtu jānodrošina, ka attiecīgajam uzņēmējam, preces ievedot Savienības muitas teritorijā vai izvedot no tās, jāievēro attiecīgie tiesību akti muitas jomā un citi muitas dienestu piemērotie tiesību akti un jānodrošina vai jādara pieejami un jāglabā attiecīgi reģistri par šādu tiesību aktu ievērošanu. Būtu jāievieš arī jaunas definīcijas attiecībā uz muitas uzraudzības, riska pārvaldības un muitas kontroles noteikumu plašāku darbības jomu. Būtu arī jāprecizē, ka tad, ja Savienības tiesību aktos muitas jomā ietvertajās definīcijās ir atsauces uz muitas noteikumiem, kas ietverti starptautiskos nolīgumos, tas ietver attiecīgos daudzpusējos vides nolīgumus, kuru puse ir Savienība un dalībvalstis, ciktāl pēdējie minētie nolīgumi reglamentē preču atbilstību.

(10)

Papildus tradicionālajai muitas nodokļu, PVN un akcīzes nodokļa iekasēšanas un tiesību aktu muitas jomā piemērošanas funkcijai muitas dienestiem ir arī izšķiroša nozīme citu Savienības tiesību aktu un attiecīgā gadījumā citu attiecīgu valsts tiesību aktu izpildē. Būtu jāievieš jēdziena “citi tiesību akti, ko piemēro muitas dienesti” definīcija, lai izveidotu efektīvu sistēmu minētajos tiesību aktos paredzēto konkrēto prasību piemērošanas un uzraudzības regulēšanai attiecībā uz precēm. Citu tiesību aktu, ko piemēro muitas dienesti, jēdzienam būtu jāietver pasākumi, kuri pamatoti ar sabiedrības morāli, sabiedrisko kārtību vai sabiedrības drošību, cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības un veselības aizsardzību, vides aizsardzību, tādu nacionālo bagātību aizsardzību, kurām ir mākslas, vēstures vai arheoloģiska vērtība, un rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma aizsardzību, kā arī citām sabiedrības interesēm, tostarp kontroli attiecībā uz narkotisko vielu prekursoriem, precēm, ar kurām tiek pārkāptas konkrētas intelektuālā īpašuma tiesības, un skaidru naudu, kā arī tirdzniecības politikas pasākumi, zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi un ierobežojoši pasākumi, kas pieņemti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 215. pantu. Atšķirības valstu aizliegumu un ierobežojumu sarakstos rada ievērojamas grūtības importēšanai vairākās dalībvalstīs. Lai atvieglotu tirdzniecību un muitas darbību, ir svarīgi, lai Savienība strādātu pie valstu aizliegumu un ierobežojumu sarakstu pakāpeniskas saskaņošanas. Turklāt, lai izvairītos no atšķirīgām interpretācijām dalībvalstīs, ir svarīgi pieņemt saskaņotas to juridisko terminu definīcijas, kurus izmanto gadījumos, kad ir paredzēti aizliegumi un ierobežojumi.

(11)

Lai palielinātu juridisko noteiktību, būtu jāgroza konkrēti noteikumi par muitas lēmumiem. Pirmkārt, ir lietderīgi precizēt, ka kompetentais muitas dienests muitas lēmuma pieņemšanai ir kompetentais muitas dienests tajā vietā, kur pieteikuma iesniedzējs ir iedibināts, jo iedibināšana ir galvenais princips, saskaņā ar kuru konkrēti uzņēmēji noteiktos apstākļos un iepriekš noteiktā termiņā, uz kuru attiecas pārskatīšana, var izmantot vienkāršojumus, kurus šī regula ievieš, un maksāt muitas nodokļus tajā vietā, kur tie ir iedibināti. Otrkārt, pilnīguma un juridiskās skaidrības labad būtu jāparedz arī 30 dienu termiņš, līdz kuram pieteikuma iesniedzējam jāsniedz papildu informācija muitas dienestiem, ja tie uzskata, ka pieteikumā muitas lēmumam nav ietverta visa prasītā informācija.

(12)

Būtu jāprecizē sekas tam, ka muitas dienests nav pieņēmis lēmumu par pieteikumu noteiktajā termiņā. Būtu jānosaka arī princips, ka šādos gadījumos jāuzskata, ka lēmums ir nelabvēlīgs, un ka pieteikuma iesniedzējs var iesniegt pārsūdzību saskaņā ar vispārīgajiem noteikumiem par muitas lēmumiem.

(13)

Kā uzsvērts Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 4/2021 “Muitas kontrole: nepietiekama saskaņotība kaitē ES finanšu interesēm” un Regulas (ES) Nr. 952/2013 īstenošanas izvērtēšanā, ir vēlams arī novērst vienotas pārraudzības trūkumu attiecībā uz kritēriju un muitas lēmumos noteikto pienākumu izpildi, pastiprinot attiecīgos noteikumus. No vienas puses, muitas lēmumu turētājiem būtu ne tikai jāievēro attiecīgajā lēmumā noteiktie pienākumi, bet arī pastāvīgi jāpārrauga to atbilstība un jānodrošina iekšēja kārtība, ar kuras palīdzību šādas pašpārraudzības darbības var novērst, mazināt vai labot jebkādas iespējamas kļūdas muitas procesos. No otras puses, muitas dienestiem būtu regulāri jāpārrauga, kā šādu lēmumu turētāji īsteno muitas lēmumus, lai nodrošinātu, ka turētāji ievēro minētajā lēmumā noteiktos pienākumus, jo īpaši, ja minētie turētāji ir iedibināti Savienības muitas teritorijā mazāk nekā trīs gadus un tāpēc tiem ir lielāka iespējamība radīt riskus. Ja muitas dienestiem kļūst zināms, ka muitas lēmuma turētājs vairs neatbilst minētajā lēmumā noteiktajiem kritērijiem vai nepilda tajā noteiktos pienākumus, tiem bez liekas kavēšanās būtu jāveic attiecīgas darbības saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem. Tas ir īpaši svarīgi, ja šīs personas gūst labumu no īpaša statusa, piemēram, atzītā uzņēmēja vai uzticamā un pārbaudītā uzņēmēja (Trust and Check EO, TCEO) statusa, un tāpēc tām ir paredzēti konkrēti atvieglojumi muitas procesos. Turklāt, lai stiprinātu riska pārvaldību Savienības līmenī, muitas dienestiem būtu jāpaziņo ES Muitas dienestam visi muitas lēmumi, kas pieņemti pēc pieteikuma saņemšanas, un jāinformē tas par pārraudzības darbībām, lai minēto informāciju varētu ņemt vērā riska pārvaldības nolūkos.

(14)

Papildus lēmumiem par saistošu izziņu par tarifu (“SIT lēmumi”) un lēmumiem par saistošu izziņu par izcelsmi (“SII lēmumi”), ko muitas dienesti pieņem, pamatojoties uz pieteikumu un ievērojot konkrētus nosacījumus, tiesību aktos muitas jomā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2024/1072 (8) tika ieviesti lēmumi par saistošu izziņu par vērtību (“SIV lēmumi”). Tiesību aktu muitas jomā lietotāju interesēs ir lietderīgi noteikumus attiecībā uz šiem trim lēmumu veidiem, kas attiecas uz saistošu izziņu, paredzēt vienā tiesību aktā.

(15)

Būtu skaidrāk jānosaka to personu tiesības un pienākumi, kuras ir atbildīgas par precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā un izved no tās. Personām, kuras veic regulāras muitas operācijas, arī turpmāk vajadzētu būt reģistrētām muitas dienestos, kuru kompetencē ir vieta, kur tās ir iedibinātas. Vienotajai reģistrācijai vajadzētu būt derīgai visā muitas savienībā, bet tai vajadzētu būt regulāri atjaunināmai. Tādēļ vajadzētu noteikt uzņēmējiem pienākumu informēt muitas dienestus par visām izmaiņām to reģistrācijas datos. Personām, kas ir atbildīgas par precēm, kuras ieved Savienības muitas teritorijā un izved no tās, būtu jānodrošina, ka preces atbilst piemērojamajiem tiesību aktiem, tostarp noteikumiem, kas aizsargā iedzīvotāju drošumu un drošību, kā arī tiesību aktiem, kuru mērķis ir novērst riskus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai un dzīvībai, videi vai patērētājiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2023/988 (9) par ražojumu vispārēju drošumu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2024/2853 (10) par atbildību par produktiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2019/1020 (11) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību. Būtu jāparedz arī importētāja pienākumi, jo īpaši pienākums būt iedibinātam Savienības muitas teritorijā un izņēmumi no minētā pienākuma. Minētajiem pienākumiem būtu jāatbilst spēkā esošajiem noteikumiem par to, ka deklarētājam jābūt iedibinātam Savienībā. Tāpat būtu jānosaka eksportētāja pienākumi.

(16)

Ja persona, kas piegādā preces tālpārdošanā vai veicina preču tālpārdošanu, norāda, ka tā rīkojas kā importētājs, minētajai personai būtu jānodrošina, ka preces atbilst tiesību aktiem muitas jomā un citiem tiesību aktiem, ko muitas dienesti piemēro produktu laišanai Savienības iekšējā tirgū.

(17)

Uzņēmējiem, kas atbilst konkrētiem kritērijiem un nosacījumiem, lai muitas dienesti tos uzskatītu par atbilstīgiem un uzticamiem uzņēmējiem, var piešķirt atzītā uzņēmēja statusu un tādējādi izmantot muitas procesu atvieglojumus. Lai gan atzītā uzņēmēja režīms nodrošina to, ka uzņēmēji, kas nodrošina lielāko daļu Savienības tirdzniecības, ir uzticami, tajā ir daži trūkumi, kas ir uzsvērti Regulas (ES) Nr. 952/2013 izvērtējumā un Revīzijas palātas konstatējumos. Lai risinātu minētās problēmas, jo īpaši saistībā ar atšķirīgo praksi dalībvalstīs un ar problēmām attiecībā uz atzīto uzņēmēju atbilstības pārraudzību, būtu jāgroza attiecīgie noteikumi, lai ieviestu muitas dienestu pienākumu minēto atbilstību pārraudzīt vismaz reizi trīs gados.

(18)

Pārmaiņas muitas procesos un muitas dienestu darbības veidā rada vajadzību pēc jaunas partnerības starp muitas dienestiem un uzņēmējiem, proti, uzticamo un pārbaudīto uzņēmēju režīma. Kritērijiem un nosacījumiem, lai kļūtu par uzticamu un pārbaudītu uzņēmēju, būtu jābalstās uz atzītā uzņēmēja statusa kritērijiem, bet tiem būtu arī jānodrošina, ka uzņēmējs tiek uzskatīts par pārskatāmu muitas dienestiem. Tāpēc ir lietderīgi prasīt, lai uzticamie un pārbaudītie uzņēmēji piešķirtu muitas dienestiem piekļuvi savām elektroniskajām sistēmām, kurās glabājas reģistri, kas apliecina atbilstību un preču pārvietošanu, ar noteikumu, ka šāda piekļuve ir samērīga un absolūti nepieciešama. Šāda pārskatāmība būtu jāpapildina ar konkrētām priekšrocībām, kas var ietvert iespēju izlaist preces muitas dienestu uzdevumā bez muitas aktīvas iejaukšanās, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar citiem tiesību aktiem, ko piemēro muitas dienesti, ir vajadzīgs pirmsizlaišanas apstiprinājums, kā arī atlikt muitas parāda samaksu. Uzticamā un pārbaudītā uzņēmēja statusu nebūtu jāpiešķir personām, kuras atkārtoti vai nopietni pārkāpušas citus tiesību aktus, ko piemēro muitas dienesti.

(19)

Lai nodrošinātu muitas savienības integritāti un to, ka dalībvalstu muitas dienesti konsekventi piemēro uzticamā un pārbaudītā uzņēmēja statusu, ir jāizveido mehānisms, kas ļautu ES Muitas dienestam un Komisijai iejaukties gadījumos, kad ir norādes par tāda uzņēmēja neatbilstību, kuram ir uzticamā un pārbaudītā uzņēmēja statuss. Šādam mehānismam būtu jāļauj ES Muitas dienestam sadarbībā ar kompetentajiem muitas dienestiem pārbaudīt atbilstību uzticamā un pārbaudītā uzņēmēja statusa prasībām, jo īpaši, ja dalībvalstij, kas nav dalībvalsts, kurā uzņēmējs ir iedibināts, ir pamatotas šaubas par uzņēmēja atbilstību. Minētais mehānisms ir būtisks, lai novērstu uzticamā un pārbaudītā uzņēmēja statusa nelikumīgu piemērošanu un novērstu aplinkus ievešanu Savienības muitas teritorijā. Lai novērstu atšķirības izpildē – ja iedibināšanas dalībvalsts nerīkojas savlaicīgi vai piemērotā veidā, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai iejaukties, izmantojot īstenošanas aktu, kurā minētajai dalībvalstij būtu prasīts apturēt vai atcelt uzticamā un pārbaudītā uzņēmēja statusu.

(20)

Iespējai izmantot muitas noliktavu tālpārdošanai – kopā ar citiem noteikumiem par tālpārdošanu un vienkāršojumiem – būtu jāstimulē liela apjoma daudzumu, nevis paku izmantošana, padarot atsevišķu paku plūsmu vieglāk pārvaldāmu muitas dienestiem. Tālpārdošanai paredzētai muitas noliktavai būtu jāparedz preču izlaišana brīvā apgrozībā pārdošanas brīdī un izvedot no noliktavas, kas nozīmē, ka brīdī, kad preces tiek novietotas noliktavā, tām ir jāatbilst nosacījumiem, kas tām būtu piemērojami, ja tās konkrētajā brīdī tiktu laistas Savienības tirgū. Muitas dienestiem vajadzētu būt iespējai pārbaudīt, vai preces, kas ievestas lielā apjomā, brīdī, kad tās ieved muitas noliktavā, atbilst Savienības tirgus noteikumiem. Šādai muitas noliktavai tālpārdošanai vajadzētu būt pieejamai tikai uzņēmējiem, kas atbilst uzticamā un pārbaudītā uzņēmēja statusa kritērijiem, lai izvairītos no tā, ka neuzticami uzņēmēji to izmanto ļaunprātīgi.

(21)

Pārmaiņu muitas procesos dēļ ir arī jāprecizē pārstāvju muitā funkcija. Joprojām vajadzētu būt iespējamai gan tiešai, gan netiešai pārstāvībai, tomēr būtu jāprecizē, ka importētāja vai eksportētāja netiešais pārstāvis uzņemas visus minētā importētāja vai eksportētāja pienākumus, un tas nozīmē ne tikai pienākumu samaksāt vai galvot muitas parādu, bet arī atbilstību citiem tiesību aktiem, ko piemēro muitas dienesti. Šā iemesla dēļ pārstāvjiem muitā jābūt rezidentiem Savienības muitas teritorijā, kurā tie pārstāv importētājus vai eksportētājus, lai nodrošinātu pienācīgu pārskatatbildību par importētāju un eksportētāju pienākumu finanšu un nefinanšu aspektiem. Tāpēc pieejama un samērīga alternatīva tādiem importētājiem un eksportētājiem, kuriem Savienībā nav komerciālas klātbūtnes, ir Savienībā iedibināta netieša pārstāvja muitā izmantošana. Turklāt pārstāvjiem muitā, kuri ir iedibināti trešās valstīs, vajadzētu būt iespējai turpināt sniegt savus pakalpojumus Savienībā, ja tie pārstāv tādas personas, uz kurām neattiecas prasība būt iedibinātām Savienības muitas teritorijā.

(22)

Mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (12), ir būtiska nozīme Savienības ārējā tirdzniecībā, taču tie bieži saskaras ar proporcionāli lielāku administratīvo un regulatīvo slogu muitas prasību izpildē. Tāpēc ir svarīgi ņemt vērā to konkrēto situāciju un atbalsta pasākumus, kas veicina to atbilstību, tostarp, izmantojot vienkāršotas procedūras, skaidrus norādījumus un pieejamu pārstāvību muitā. Būtu jāpieņem pamatnostādnes, lai atbalstītu mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus, atzīstot unikālās problēmas, ar kurām šādi uzņēmumi saskaras, un vienlaikus saglabājot ārējās tirdzniecības procesu integritāti un drošību, kad tiek piemērots atzītā uzņēmēja un uzticamā un pārbaudītā uzņēmēja statuss. Būtu pastāvīgi jācenšas vienkāršot un padarīt pieejamākas procedūras mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, nodrošinot, ka tiek atvieglota un veicināta to būtiskā nozīme Savienības ārējā tirdzniecībā.

(23)

Lai nodrošinātu vienādu digitalizācijas līmeni un radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmējiem visās dalībvalstīs, kā arī lai veicinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību, būtu jāizveido ES muitas datu centrs kā centralizētu, drošu un kibernoturīgu elektronisko pakalpojumu un sistēmu kopums muitas vajadzībām. ES muitas datu centram būtu jāļauj tiesību aktu muitas jomā īstenošana attiecībā uz: muitas formalitātēm; muitas kontrolēm; muitas parāda, Savienības apstrādes maksas, akcīzes nodokļa un PVN aprēķināšanu un paziņošanu; garantiju pārvaldību; un muitas veiktu preču novērošanu. ES muitas datu centram būtu arī jāpalīdz īstenot citus tiesību aktus, ko piemēro muitas dienesti. Tam būtu jānodrošina tajā apstrādāto datu kvalitāte, integritāte, izsekojamība un nenoliedzamība, lai ne nosūtītājs, ne saņēmējs vēlāk nevarētu apstrīdēt, ka notikusi datu apmaiņa. Datu apstrādei ES muitas datu centrā būtu jāatbilst attiecīgajiem kiberdrošības un personas datu apstrādes noteikumiem. Komisijai un ES Muitas dienestam sadarbībā ar dalībvalstīm ES muitas datu centra izstrāde būtu jāveic kopīgi. Komisijai būtu arī jāuztic uzdevums izstrādāt, ekspluatēt un uzturēt ES muitas datu centru, un tai vajadzētu būt iespējai minēto uzdevumu uzticēt ES Muitas dienestam.

(24)

Ņemot vērā ES muitas datu centra lomu Savienībā muitas vajadzībām apstrādāto datu integritātes un drošības nodrošināšanā, kas ir sabiedrības interesēs un ko var uzskatīt par būtiskām sabiedriskām interesēm, ES muitas datu centrā pārvaldītie dati, tostarp personas dati un citi sensitīvi dati, kas attiecas uz preču plūsmu un Savienības un valstu tiesību aktu īstenošanu, ir jāaizsargā pret neatļautu piekļuvi un jebkādiem citiem draudiem šādu datu integritātei un drošībai. Tāpēc uz infrastruktūru un pakalpojumiem, ar kuru starpniecību darbojas ES muitas datu centrs, ir jāattiecina konkrēti nosacījumi, lai šajā ziņā nodrošinātu Savienības suverenitāti. Minēto nosacījumu ievērošana būtu jāpierāda ar pierādījumiem, un kritiski svarīgu pakalpojumu gadījumā ir svarīgi, lai minētie pierādījumi tiktu papildināti ar fizisku un juridisku personu drošības pārbaudēm, kā paredzēts Savienības vai valstu tiesību aktos. Turklāt ES muitas datu centrs būtu jāveido tā, lai, cik vien iespējams, izvairītos no situācijām, kad veidojas atkarība no viena pārdevēja.

(25)

Lai nodrošinātu ES muitas datu centra uzticamību, sadarbspēju un ilgtermiņa ilgtspēju, ir svarīgi, lai tā izveidē un uzturēšanā tiktu ievēroti starptautiski atzīti standarti un paraugprakse programmatūras inženierijas, sistēmu testēšanas, izmēģinājuma un pieņemšanas procedūru jomā. Tas ietver visaptverošu funkcionālu un nefunkcionālu testēšanu, strukturētus izmēģinājuma posmus, kuros iesaistītas pārstāvošas ieinteresētās personas, un skaidri definētus pieņemšanas kritērijus snieguma, atbilstības un drošības validēšanai. Minētie pasākumi ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka sistēma var atbalstīt saskaņotas muitas formalitātes visā Savienībā un atbilst gan dalībvalstu, gan uzņēmēju darbības prasībām.

(26)

Darbībās, ar kurām īsteno ES muitas datu centru, būtu jāiekļauj pasākumi, lai nodrošinātu tā nepārtrauktu pieejamību un darbību pat nopietnas krīzes gadījumos. Darbības nepārtrauktības pasākumiem jo īpaši būtu jāietver redundances, kļūmjpārlēces mehānismi un datu atgūšanas protokoli, kā arī procedūras, kas jāievēro ES muitas datu centra nepieejamības vai darbības nespējas gadījumā. Ja ES muitas datu centrs paļaujas uz fizisko infrastruktūru, būtu jāapsver papildu risinājumi ģeogrāfiski izkliedētos objektos, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību, ja darbība kādā no tā objektiem nav iespējama.

(27)

ES muitas datu centra mērķis ir aizstāt esošās elektroniskās sistēmas, kuras dalībvalstis un Komisija izstrādājušas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 952/2013 16. panta 1. punktu, un kuru (dažu no tām) darbība pārejas gaitā tiek pakāpeniski izbeigta. Minētās esošās valstu elektroniskās sistēmas netiks atjaunotas, ja ES muitas datu centra funkcijas nebūs pieejamas noteiktajos termiņos. Tāpēc šādā gadījumā būtu jāparedz pagaidu risinājums. Saskaņā ar jaunāko Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (13) ir lietderīgi precizēt, ka automatizētā informācijas apmaiņa starp uzņēmējiem, muitas dienestiem un citām ieinteresētajām personām ES muitas datu centrā un ar tā starpniecību neizslēdz minēto dienestu vai minēto uzņēmēju atbildību saistībā ar attiecīgajiem muitas procesiem. Pat ja muitas dienesta iesaistīšanās pasākuma pieņemšanā aprobežojas ar elektronisko saziņu ES muitas datu centrā, būtu jāuzskata, ka konkrēto pasākumu pieņem minētais dienests, ES muitas datu centram rīkojoties tā uzdevumā.

(28)

ES muitas datu centram būtu jānodrošina datu apmaiņa ar citām sistēmām, platformām vai vidēm, lai uzlabotu to datu kvalitāti, kurus muita izmanto savu uzdevumu izpildē, kā arī lai kopīgotu attiecīgos muitas datus ar citām iestādēm nolūkā palielināt kontroles efektivitāti iekšējā tirgū. Saskaņā ar pieeju, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2024/903 (14), un Komisijas 2017. gada 23. marta paziņojumu “Eiropas sadarbspējas satvars – Īstenošanas stratēģija” ES muitas datu centram būtu jāveicina pārrobežu un starpnozaru sadarbspēja Eiropā. Tam būtu jāizmanto potenciāls, ko sniedz esošie riska informācijas avoti, kas pieejami Savienības līmenī, piemēram, ātrās brīdināšanas sistēmas pārtikas un barības jomā (RASFF) un nepārtikas preču jomā (Safety Gate), tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēma (ICSMS) un IĪ izpildes portāls. Tam vajadzētu būt par pamatu stratēģiskas un operatīvas sadarbības attīstībai, tostarp informācijas apmaiņai un sadarbspējai starp muitas dienestiem un citām iestādēm, struktūrām un dienestiem to attiecīgajās kompetences jomās. Turklāt ES muitas datu centram būtu jānodrošina plašs progresīvas datu analītikas klāsts, tostarp, izmantojot mākslīgo intelektu. Minētajai datu analīzei būtu jāveicina riska analīze, ekonomiskā analīze un prognozējoša analīze, lai prognozētu iespējamos riskus saistībā ar sūtījumiem, ko ieved Savienībā vai izved no tās.

(29)

Lai nodrošinātu labāku tirdzniecības plūsmu uzraudzību un racionalizētu metodi sadarbībai ar kompetentajām iestādēm, kas nav muitas dienesti, ES muitas datu centram vajadzētu būt spējīgam izmantot sadarbības sistēmu saskaņā ar ES vienloga vidi muitas jomā un, ja minēto sistēmu nevar izmantot, piedāvāt minētajām citām kompetentajām iestādēm īpašu pakalpojumu, ar kura palīdzību var iegūt attiecīgos datus, sniegt informāciju muitas dienestiem un to kopīgot ar muitas dienestiem un pārliecināties, ka tiek ievērotas nozaru prasības. Minētais īpašais pakalpojums būtu nepieciešams, ja citām kompetentajām iestādēm nav elektronisku sistēmu, kuras varētu savienot ar ES muitas datu centru.

(30)

Lai pirms ES muitas datu centra darbības sākšanas pārbaudītu tā funkcijas attiecībā uz visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to statusa vai attiecīgā muitas procesa, ir lietderīgi ļaut Komisijai lemt par izmēģinājuma posma noteikšanu, dalībai kurā vajadzētu būt brīvprātīgai. Ar šādu izmēģinājuma projektu tiktu brīvprātīgi pārbaudīta konkrētu procesu un funkciju īstenošana bez juridiska pienākuma. Lai nodrošinātu pārredzamību un sniegtu informāciju ieinteresētajām personām, ir svarīgi, lai Komisija publiskotu minētā izmēģinājuma posma plānošanu, organizēšanu un ilgumu, kā arī funkcijas, kas jāpiemēro un jāpārbauda.

(31)

Iestādēm, uzņēmumiem, patērētājiem un iedzīvotājiem vajadzētu būt iespējai ziņot par precēm, kuras paredzēts importēt Savienībā vai eksportēt no tās un kuras neatbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, ko piemēro muitas dienesti. Informācijai, kas paziņota par minētajām precēm, vajadzētu būt pieejamai ES muitas datu centrā, un vajadzētu būt iespējai to izmantot riska pārvaldības nolūkos.

(32)

Vienlaikus ar ES muitas datu centru dalībvalstīm joprojām vajadzētu būt iespējamam izstrādāt savas lietojumprogrammas, kas paredzētas, lai izmantotu ES muitas datu centra datus. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka to lietojumprogrammas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2022/2555 (15), jo īpaši attiecībā uz kiberdrošības riska pārvaldības pasākumiem. Lai saīsinātu laiku līdz nonākšanai tirgū, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai uzticēt ES Muitas dienestam finanses un pilnvaras šādu lietojumprogrammu izstrādei. Šādos gadījumos ES Muitas dienestam būtu jāizstrādā lietojumprogrammas, ko varētu izmantot visas dalībvalstis. To varētu izdarīt, izveidojot atvērtā pirmkoda lietojumprogrammas, kas nav atkarīgas no viena pārdevēja un kas saslēgtas IT risinājumu kopīgošanas un atkalizmantošanas sistēmā.

(33)

ES muitas datu centram būtu jānodrošina datu plūsma. Lietotājiem vajadzētu būt iespējai nosūtīt un apstrādāt ES muitas datu centrā visus attiecīgos datus, kas vajadzīgi, lai izpildītu savus pienākumus, kas paredzēti tiesību aktos muitas jomā. Minētie dati būtu jāapstrādā Savienības līmenī un jāpapildina ar Savienības mēroga riska analīzi. Iegūtie dati būtu jādara pieejami dalībvalstu muitas dienestiem, kas šos datus apstrādā, lai izpildītu savus pienākumus. Visbeidzot, ES muitas datu centrs būtu jāinformē par kontroles rezultātiem, kas veikta pēc datu apstrādes no minētā centra. Ir svarīgi, lai ES muitas datu centrs pēc iespējas ātrāk nodrošinātu tajā pieejamo datu apstrādi.

(34)

ES muitas datu centram iesniegtie dati lielākoties ir nepersondati, un tos iesniedz uzņēmēji par precēm, ar kurām tie tirgojas. Tomēr minētie dati varētu ietvert arī personas datus, jo īpaši to personu vārdu un uzvārdu, kas darbojas kā uzņēmēja vai iestādes pārstāvji. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu aizsardzību personas datiem un komerciālajai informācijai, būtu jānosaka īpaši piekļuves noteikumi, noteikumi par konfidencialitāti un nosacījumi ES muitas datu centra izmantošanai. Konkrēti, būtu jānosaka, kādi subjekti papildus attiecīgajām personām, Komisijai, muitas dienestiem un ES Muitas dienestam spēj piekļūt datiem vai apstrādāt datus, kuri ir pieejami ES muitas datu centrā, tādējādi panākot līdzsvaru starp minēto subjektu vajadzībām un vajadzību nodrošināt to, ka personas dati un konfidenciālie dati, ko vāc muitas vajadzībām, tiek izmantoti citiem mērķiem tikai tādā minimālā apmērā, kāds ir nepieciešams.

(35)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai, apspriežoties ar Komisiju, norādīt konkrētus datus, kuru izpaušana kaitētu būtiskām to drošības interesēm, lai tos tehniski marķētu ES muitas datu centrā tā, lai jebkādu turpmāku šādu datu apstrādi varētu veikt tikai attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, ja vien minētās iestādes skaidri neatļauj veikt turpmāku apstrādi. Personai, kas nosūta datus ES muitas datu centram, būtu skaidri jānosaka apstrādes ierobežojumi šādiem datiem, kurus var saistīt ar konkrētām piegādes ķēdēm vai datu kategorijām. Lai izmantotu minēto iespēju, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāinformē Komisija par konkrētajām būtiskajām drošības interesēm, kas var tikt skartas, un jāpaskaidro, kāpēc tā uzskata, ka minētās intereses nevar pietiekami aizsargāt vispārējs noteikumu satvars attiecībā uz datu apstrādi ES muitas datu centrā.

(36)

Ievērojot datu aizsardzības noteikumus, jo īpaši noteikumus par sensitīviem muitas datiem un komerciāli sensitīviem datiem, pēc pienācīgi pamatota pieprasījuma apkopotus nekonfidenciālus datus, nepersondatus un komerciāli nesensitīvus muitas datus varētu darīt pieejamus trešām personām konkrētiem mērķiem.

(37)

Lai nodrošinātu, ka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var īstenot savas izmeklēšanas pilnvaras attiecībā uz krāpnieciskām darbībām, kas skar Savienības intereses, ir lietderīgi, lai tam būtu tāda piekļuve ES muitas datu centra datiem, kas būtu ļoti līdzīga Komisijas piekļuvei. Tādēļ OLAF vajadzētu būt tiesībām apstrādāt minētos datus saskaņā ar nosacījumiem par datu aizsardzību, kas paredzēti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (16) un Padomes Regulā (EK) Nr. 515/97 (17).

(38)

Līdzīgi arī Eiropas Prokuratūrai (EPPO) pēc pieprasījuma vajadzētu būt iespējai iegūt ES muitas datu centrā pieejamus datus, lai nodrošinātu, ka tā var veikt izmeklēšanu ar muitu saistītos jautājumos.

(39)

Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) pēc pieprasījuma vajadzētu būt iespējai iegūt ES muitas datu centrā pieejamus datus, lai tā varētu veikt savus uzdevumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/794 (18). Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (Frontex) pēc pieprasījuma vajadzētu būt iespējai iegūt ES muitas datu centrā pieejamus nepersondatus.

(40)

Lai saglabātu funkcijas, kas tiek veiktas dalībvalstu IT sistēmās, dalībvalstu nodokļu iestādēm vajadzētu būt iespējai datus apstrādāt tieši ES muitas datu centrā. Tāpēc būtu jānodrošina, ka iestādēm, kas atbild par pārtikas nekaitīgumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (19), un iestādēm, kas atbild par tirgus uzraudzību saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1020, ir pareizie pakalpojumi un rīki ES muitas datu centrā, lai tās varētu izmantot attiecīgos muitas datus nolūkā veicināt attiecīgo Savienības tiesību aktu izpildi un sadarboties ar muitas dienestiem, lai līdz minimumam samazinātu risku, ka Savienībā nonāk neatbilstīgi produkti.

(41)

Ievērojot Padomes Regulas (ES) 2017/1939 (20) 24. pantu, ES Muitas dienestam un kompetentajiem muitas dienestiem bez liekas kavēšanās būtu jāziņo EPPO par jebkādu noziedzīgu rīcību, kas varētu būt EPPO kompetencē saskaņā ar minētās regulas 22. pantu un 25. panta 2. un 3. punktu. ES Muitas dienestam un kompetentajiem muitas dienestiem būtu jāatturas no tādu pasākumu veikšanas, kas varētu apdraudēt jebkuras kompetentās valsts tiesu vai tiesībaizsardzības iestādes vai EPPO par tiem pašiem faktiem veiktas kriminālizmeklēšanas konfidencialitāti.

(42)

Noteikumiem un normām par piekļuvi ES muitas datu centram un informācijas apmaiņu nebūtu jāskar muitas informācijas sistēma (MIS), ko izveidoja Regula (EK) Nr. 515/97, un ziņošanas pienākumi saistībā ar situācijas apzināšanos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1896 (21).

(43)

Komisijai būtu jānosaka īstenošanas noteikumi, kuros paredz attiecīgo iestāžu piekļuves kārtību ES muitas datu centram pēc tam, kad tā ir novērtējusi spēkā esošos aizsardzības pasākumus, ko katra iestāde vai iestāžu kategorija ir ieviesusi, lai nodrošinātu personas datu un komerciāli sensitīvu datu pareizu apstrādi.

(44)

Ir lietderīgi, ka ES muitas datu centrs glabā personas datus ne ilgāk kā 10 gadus. Minētais laikposms ir pamatots, ņemot vērā to, ka muitas dienestiem ir iespēja paziņot par muitas parādu vēlākais 10 gadus pēc tam, kad ir saņemta vajadzīgā informācija par sūtījumu, kā arī nodrošināt to, ka Komisija, ES Muitas dienests, OLAF, EPPO, muitas dienesti un citas kompetentās iestādes var salīdzināt ES muitas datu centrā esošo informāciju ar to informāciju, kura tiek glabāta un kuras apmaiņa notikusi citās sistēmās. Turklāt minētais laikposms būtu jāsaskaņo ar uzglabāšanas periodu, kas noteikts citos tiesību aktos, kurus piemēro muitas dienesti, ja šādi tiesību akti attiecas uz muitas kontroli. Turklāt ir lietderīgi, ka ikreiz, kad personas dati ir vajadzīgi tiesvedību un administratīvo procedūru, izmeklēšanas un pēcmuitošanas kontroles vajadzībām, glabāšanas laikposms tiek apturēts, lai novērstu to, ka personas dati tiek dzēsti un līdz ar to tos nevar izmantot minētajiem nolūkiem.

(45)

Personas datu un citu datu aizsardzībai ES muitas datu centrā būtu jāaptver arī noteikumi par datu subjektu tiesību ierobežošanu. Tāpēc ir lietderīgi, ka muitas dienesti, Komisija vai ES Muitas dienests vajadzības gadījumā var ierobežot datu subjektu tiesības, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudētas izpildes darbības, riska analīze un muitas kontrole. Turklāt šādus ierobežojumus varētu piemērot arī tad, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu tiesvedības vai administratīvās procedūras pēc izpildes darbībām. Šādi ierobežojumi būtu pienācīgi jāpamato attiecībā uz muitas dienestu, Komisijas vai ES Muitas dienesta darbībām un prerogatīvām un jāierobežo līdz laikam, kas nepieciešams minēto prerogatīvu saglabāšanai.

(46)

Personas datu apstrāde saskaņā ar šo regulu vienmēr būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (22) vai Regulu (ES) 2018/1725 (23) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680 (24), atbilstoši konkrētajai piemērošanas jomai. Jebkura iestāde vai struktūra, kas nav muitas dienesti, Komisija un ES Muitas dienests un kas apstrādā personas datus ES muitas datu centrā, ir uzskatāma par pārzini saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.

(47)

Lai nodrošinātu sadarbspēju un datu apmaiņu ar dažām citām Savienības nemuitas sistēmām un attiecībā uz muitas formalitātēm, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2022/2399 (25), ES muitas datu centrā būtu jāintegrē Eiropas Savienības muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēma (EU CWS-CERTEX), ko izveidoja minētā regula. Kamēr EU CWS-CERTEX nav pilnībā integrēts ES muitas datu centrā, ES muitas datu centram būtu jāveic datu komerciālā un tehniskā pārveide, lai nodrošinātu datu apmaiņu, izmantojot EU CWS-CERTEX.

(48)

Būtu jānosaka datu prasības, lai uzņēmējiem sniegtu kopīgus norādījumus par datiem, kas tiem vajadzīgi savu mērķu sasniegšanai, jo īpaši saistībā ar tiesību aktu muitas jomā īstenošanu. ES muitas datu centrs būs unikāls šādu datu ievades punkts, un tāpēc noteikumi par šādu datu formatēšanu un kodēšanu būtu jānosaka ES muitas datu centra tehniskajās specifikācijās, kas ir elastīgāks instruments, nekā tiesību normas. Tomēr ir vajadzīgs saskaņots muitas datu modelis ar semantiskām datu prasībām.

(49)

Muitas riska pārvaldība Savienības līmenī ir būtiska, lai nodrošinātu muitas kontroles saskaņotu piemērošanu dalībvalstīs. Pašlaik pastāv kopēja riska pārvaldības sistēma, kas paredz iespēju noteikt kopējas prioritārās kontroles jomas un kopējus riska kritērijus un standartus finanšu riska jomā muitas kontroles veikšanai, taču tai ir būtiski trūkumi. Lai novērstu muitas kontroles saskaņotas piemērošanas un saskaņotas riska pārvaldības trūkumu, kas kaitē Savienības un dalībvalstu finanšu un nefinanšu interesēm, ir lietderīgi pārskatīt riska pārvaldības noteikumus, lai izveidotu stabilāku riska pārvaldības pieeju, kura pievērstos gan finanšu, gan nefinanšu riskiem. Tas ietver Revīzijas palātas konstatēto strukturālo problēmu risināšanu saistībā ar finanšu risku pārvaldību. Jo īpaši ir lietderīgi, izmantojot ciklisku pieeju, aprakstīt, kādas darbības ietver muitas riska pārvaldība. Turklāt ir svarīgi noteikt Komisijas, ES Muitas dienesta un dalībvalstu muitas dienestu uzdevumus un pienākumus. Ir svarīgi arī Komisiju pilnvarot noteikt kopējas prioritārās kontroles jomas un kopējus riska kritērijus un standartus un apzināt konkrētas muitas dienestu piemēroto citu tiesību aktu aptvertas jomas, kurām kopīgas riska pārvaldības un kontroles vajadzībām ir jāpiešķir prioritāte, neapdraudot drošību.

(50)

Tāpēc ir lietderīgi ieviest Savienības līmeņa riska pārvaldības darbības un noteikumus, lai nodrošinātu, ka Savienības līmenī tiek vākti visaptveroši dati, kas ir būtiski riska pārvaldībai, tostarp visas veiktās kontroles rezultāti un izvērtējums. Būtu jāparedz kopēja riska analīze un attiecīgu Savienības kontroles ieteikumu izdošana muitas dienestiem. Saskaņā ar principu “ievēro vai paskaidro” minētie kontroles ieteikumi būtu jāievēro vai jānorāda pamatoti iemesli to neievērošanai. Būtu jāparedz arī iespēja izdot norādījumu, ka preces, kuru galamērķis ir Savienībā, nedrīkst iekraut vai pārvadāt. Savienības līmeņa risku un apdraudējumu analīzes pamatā vajadzētu būt pastāvīgi atjauninātiem Savienības līmeņa datiem, un tajā būtu jānosaka pasākumi un kontrole, kas jāveic robežšķērsošanas vietās, kur notiek ievešana Savienības teritorijā un izvešana no tās.

(51)

Jo īpaši saistībā ar sadarbību ar tiesībaizsardzības un drošības iestādēm Savienības līmeņa riska pārvaldībai būtu, kad vien iespējams, jāveicina stratēģiskā analīze un draudu novērtējumi, ko veic Savienības līmenī, tostarp tie, ko veic Eiropols un Frontex, lai palīdzētu efektīvi un iedarbīgi novērst un apkarot noziedzību. Tiesību aktu muitas jomā un citu tiesību aktu, ko piemēro muitas dienesti, pārkāpumiem būtu jāietekmē importētāju, tostarp importētāju tālpārdošanai, vai eksportētāju riska profils.

(52)

Muitas procedūras piemērošanas precēm process ir jāpārskata, lai atspoguļotu minētajā procedūrā iesaistīto personu jaunos uzdevumus un pienākumus. Tādējādi atbildība par informācijas sniegšanu muitas dienestiem ir jāuzņemas personai, kas ir atbildīga par precēm, proti, importētājam, eksportētājam vai tranzīta procedūras izmantotājam, nevis deklarētājam. Atbildīgajai personai būtu jāsniedz vai jādara pieejami dati muitai, tiklīdz minētie dati ir pieejami un jebkurā gadījumā pirms preču izlaišanas muitas procedūrai, lai muitas dienesti varētu veikt riska analīzi un veikt attiecīgus pasākumus.

(53)

Tomēr e-komercijas gadījumā un ņemot vērā e-komercijas darījumu lielāko apjomu, ir lietderīgi, ka personām, kas izmanto Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 4. iedaļā noteikto īpašo režīmu (“importa vienas pieturas aģentūras režīms” jeb “IOSS režīms”), dati par importējamo preču pārdošanu būtu jāsniedz vēlākais nākamajā dienā pēc maksājuma pieņemšanas.

(54)

Pienācīgi pamatotos apstākļos muitas dienestiem vajadzētu būt iespējai atļaut uzticamiem un pārbaudītiem uzņēmējiem datus par viņu izlaistajām precēm papildināt vēlāk, jo minētajiem uzņēmējiem ir pastāvīga datu apmaiņa ar muitu par saviem darījumiem, un viņus var uzskatīt par uzticamiem. Šādi apstākļi varētu būt saistīti ar pavaddokumentiem vai neiespējamību noteikt preču galīgo muitas vērtību izlaišanas brīdī.

(55)

Lai vienkāršotu preču ievešanas Savienības muitas teritorijā muitas procesu, vienlaikus nodrošinot to, ka par šīm precēm ir atbildīga viena persona, dažādiem piegādes ķēdes dalībniekiem būtu jāsniedz sava attiecīgās informācijas daļa par attiecīgajām precēm un jāsasaista tā ar konkrētu sūtījumu. Preces būtu jāieved Savienības muitas teritorijā tikai tad, ja ir Savienībā iedibināts importētājs, kurš uzņemas atbildību par minētajām precēm, vai netiešs pārstāvis, kas rīkojas importētāja uzdevumā. Importētājam vai netiešajam pārstāvim, kurš rīkojas importētāja uzdevumā, informācija par precēm un muitas procedūru, kura tām būtu jāpiemēro, būtu jāsniedz muitai, un tas būtu jādara pēc iespējas agrāk – ja iespējams, pirms fiziskas preču ierašanās. Pakalpojumu sniedzējam vai muitas aģentam vajadzētu būt iespējai sniegt informāciju importētāja vārdā un tā uzdevumā, bet importētājam joprojām vajadzētu būt atbildīgam par preču atbilstību finanšu un nefinanšu riskiem. Pārvadātājiem, kas faktiski ieved preces, būtu arī jāsniedz daļa informācijas par precēm pirms iekraušanas vai ierašanās (“iepriekšēja kravas informācija”) un jāsasaista sava informācija ar importētāja informāciju, ja tā iepriekš ir iesniegta, ne vienmēr ar iespēju piekļūt visiem importētāja sniegtajiem datiem. Turklāt, lai aptvertu sarežģītākas piegādes ķēdes un transporta tīklus, vajadzētu būt iespējai arī citām konkrētām personām pieprasīt papildināt informāciju par precēm, ko paredzēts ievest Savienības muitas teritorijā. Importētājam, pārvadātājam vai jebkurai citai personai, kas iesniedz informāciju muitai, vajadzētu būt pienākumam to labot, ja tās zina, ka informācija vairs nav pareiza, bet pirms muitas dienesti ir konstatējuši pārkāpumus, kurus tie plāno kontrolēt.

(56)

Ārpussavienības preces, ko ieved Savienības muitas teritorijā, būtu jāuzskata par pagaidu uzglabāšanā esošām no brīža, kad pārvadātājs paziņo par to ierašanos, līdz brīdim, kad tām piemēro muitas procedūru, izņemot gadījumu, kad tām ir jau piemērots tranzīts. Lai nodrošinātu pienācīgu muitas uzraudzību, minētajai situācijai vajadzētu būt ierobežotai laikā un tā nedrīkstētu ilgt vairāk kā 90 dienas, izņemot izņēmuma gadījumus.

(57)

Ir jāsaglabā noteikumi, kas nosaka to, vai preces ir Savienības vai ārpussavienības preces un vai to Savienības preču statusu var prezumēt, vai arī tas ir jāpierāda, jo īpaši tad, ja preces uz laiku izved no Savienības muitas teritorijas.

(58)

Tiklīdz muitas dienestu rīcībā ir attiecīgajai procedūrai vajadzīgā informācija, pamatojoties uz riska analīzi, tiem būtu jāizlemj, vai veikt preču turpmāku kontroli, izlaist tās, atteikt vai apturēt to izlaišanu, vai arī nogaidīt konkrētu laiku, kā rezultātā preces tiktu uzskatītas par izlaistām. Vajadzības gadījumā muitas dienestiem šāds lēmums būtu jāpieņem sadarbībā ar citām kompetentajām iestādēm. Attiecīgi muitas dienestiem būtu jāatsaka preču izlaišana, ja to rīcībā ir pierādījumi, ka preces neatbilst piemērojamajām tiesību aktu prasībām. Tas, ka ir konstatēts uzņēmēja atkārtots sistemātisks pārkāpums saistībā ar tālpārdošanu, būtu uzskatāms par šādu pierādījumu vismaz sešus mēnešus attiecībā uz visām precēm, par kurām minētais uzņēmējs paziņojis par to ierašanos laišanai brīvā apgrozībā. Ja muitas dienestiem ir jāapspriežas ar citām kompetentajām iestādēm, lai noteiktu, vai preces atbilst vai neatbilst piemērojamām juridiskajām prasībām, tad tiem būtu jāaptur minēto preču izlaišana vismaz tik ilgi, līdz notiek minētā apspriešanās. Šādos gadījumos vēlāk pieņemtam muitas dienestu lēmumam par precēm vajadzētu būt atkarīgam no citu kompetento iestāžu atbildes. Lai izvairītos no uzņēmēju un iestāžu bloķēšanas gadījumos, kad secinājuma par atbilstību izdarīšana prasa kādu laiku, muitas dienestiem vajadzētu būt iespējai izlaist preces ar nosacījumu, ka uzņēmējs tos turpina informēt par preču atrašanās vietu.

(59)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību uzņēmējiem, kuri informāciju ir snieguši savlaicīgi, neuzliekot muitas dienestiem pienākumu reaģēt uz katru sūtījumu, preces, kas nav atlasītas kontrolei, pēc saprātīga termiņa būtu jāuzskata par izlaistām. Komisijai vajadzētu būt tiesīgai minēto laikposmu noteikt deleģētajos aktos, vajadzības gadījumā to pielāgojot pārvadājuma veidam vai attiecīgās robežšķērsošanas vietas veidam.

(60)

Tā kā uzticamie un pārbaudītie uzņēmēji tiek uzskatīti par uzticamiem un, cik vien tuvu reāllaikam tehniski iespējams, muitai sniedz datus par preču pārvietošanu un par atbilstību un pilnīgu piekļuvi savām sistēmām, reģistriem un darbībām, šādiem uzņēmējiem vajadzētu būt iespējai savas preces izlaist muitas dienestu uzraudzībā, negaidot to iejaukšanos. Attiecīgi uzticamajiem un pārbaudītajiem uzņēmējiem vajadzētu būt iespējai izlaist preces muitas dienestu uzdevumā, minētās preces saņemot importētāja, īpašnieka vai saņēmēja uzņēmējdarbības vietā vai nosūtot tās no eksportētāja, īpašnieka vai nosūtītāja uzņēmējdarbības vietas. Tā kā uzticamiem un pārbaudītiem uzņēmējiem ir jādarbojas pārredzamā veidā, katra ierašanās un preču piegāde būtu pienācīgi jāreģistrē ES muitas datu centrā. Uzticamajiem un pārbaudītajiem uzņēmējiem vajadzētu būt pienākumam informēt muitas dienestus, ja rodas problēma, lai minētie dienesti varētu pieņemt galīgo lēmumu par preču izlaišanu. Ja uzticamo un pārbaudīto uzņēmēju iekšējās kontroles sistēmas ir pietiekami stabilas, muitas dienestiem sadarbībā ar citām kompetentām iestādēm vajadzētu būt iespējai atļaut minētajiem uzņēmējiem veikt konkrētas pārbaudes pašiem. Tomēr muitas dienestiem būtu jāsaglabā iespēja jebkurā laikā kontrolēt preces.

(61)

Ir lietderīgi paredzēt pasākumus, kas reglamentē pāreju no sistēmas, kuras pamatā ir muitas deklarācijas, uz sistēmu, kuras pamatā ir informācijas sniegšana vai tās pieejamības nodrošināšana ES muitas datu centram. Lai pārejas periodā paustu nodomu precēm piemērot muitas procedūru, uzņēmējiem vajadzētu būt iespējai iesniegt muitas deklarācijas. Tomēr, tiklīdz ES muitas datu centrs sāks darboties, būtu jādod arī uzņēmējiem iespēja sniegt vai darīt pieejamu informāciju muitas dienestiem ES muitas datu centrā, un muitas dienestiem vairs nevajadzētu atļaut nevienam uzņēmējam pieteikties vienkāršojumiem saistībā ar muitas deklarāciju. Pārejas perioda beigās visām atļaujām būtu jāzaudē spēks, jo muitas deklarāciju vairs nebūs. Attiecībā uz preču tālpārdošanu muitas deklarāciju iesniegšanas pārejas periods būtu jāierobežo līdz brīdim, kad būs pieejamas ES muitas datu centra spējas apstrādāt attiecīgos datus tālpārdošanas vajadzībām.

(62)

Personas, kas darbojas kā “importētājs”, precīza identifikācija ir atkarīga no attiecīgā muitas procesa stadijas un veida. Vienā laikā vajadzētu būt tikai vienam importētājam.

(63)

Tālpārdošanas gadījumā uzskata, ka persona, kas piegādā preces tālpārdošanā vai veicina preču tālpārdošanu, ir persona, kas nosaka, ka Savienības muitas teritorijā ir ievedamas preces no trešās valsts, jo tie nosaka piegādes ķēdi un līdz preču piegādei patērētājam ir atbildīgi par zaudējumu, bojājumu vai aizkavēšanās risku. Tāpēc tālpārdošanā, lai preces varētu laist brīvā apgrozībā, importētājs būs vai nu persona, kas piegādā preces tālpārdošanā, vai persona, kas veicina preču tālpārdošanu, atkarībā no panāktās vienošanās, un šādā veidā noteiktais importētājs būtu jānorāda kā tāds.

(64)

Personai, kas piegādā preces tālpārdošanā vai veicina tādu preču tālpārdošanu, kuras ir paredzēts importēt no trešām valstīm Savienības muitas teritorijā, un kas ir importētāja, vajadzētu būt atbildīgai par prasītās informācijas par tālpārdošanu sniegšanu muitas dienestiem pirms preču izlaišanas. Šādi identificētai personai būtu jāpilda importētāja pienākumi.

(65)

Ja persona, kas piegādā preces tālpārdošanā vai veicina tādu preču tālpārdošanu, kuras ir paredzēts importēt no trešām valstīm Savienības muitas teritorijā, nav iedibināta Savienības muitas teritorijā, vajadzētu būt iespējai attiecīgajām precēm piemērot muitas procedūru, ja netiešais pārstāvis, kam ir atzīta uzņēmēja statuss, precēm muitas procedūru piemēro savā vārdā un importētāja tālpārdošanai uzdevumā un šajā sakarā uzņemas importētāja tālpārdošanai pienākumus.

(66)

Šīs regulas noteikumi, tostarp tie, kas attiecas uz importētāju tālpārdošanai ne juridiski, ne faktiski neattiecas uz starpniecības pakalpojumu sniedzēju vispārēju pārraudzības pienākumu.

(67)

LESD 29. pantā ir noteikts, ka ražojumus no trešām valstīm uzskata par brīvā apgrozībā esošiem, ja ir izpildītas importa formalitātes un ir iekasēti muitas nodokļi vai maksājumi ar līdzvērtīgu iedarbību. Tomēr nebūtu jāuzskata, ka laišana brīvā apgrozībā pierāda atbilstību tiesību aktiem muitas jomā un citiem tiesību aktiem, ko piemēro muitas dienesti.

(68)

Preču izvešana ārpus Savienības muitas teritorijas būtu jāracionalizē un jāvienkāršo atbilstoši ievešanas procesam. Tāpēc ir lietderīgi prasīt, lai par precēm būtu atbildīga persona, kas ir iedibināta Savienībā, proti, eksportētājs. Eksportētājam pirms preču izvešanas no Savienības būtu jāsniedz vai jādara pieejama muitai attiecīgā informācija, norādot, vai preces, kuras paredzēts eksportēt, ir Savienības vai ārpussavienības preces, un pielāgojot vajadzīgo informāciju.

(69)

Lai nodrošinātu no Savienības muitas teritorijas izvesto preču pienācīgu riska pārvaldību, būtu jānosaka prasība par eksportu atbildīgajam muitas dienestam veikt ar precēm saistītās informācijas riska analīzi un veikt vai pieprasīt attiecīgus pasākumus pirms preču izvešanas no Savienības muitas teritorijas. Minētajos pasākumos būtu jāietver kontroles pieprasīšana, kas papildus pasākumiem, kuri paredzēti muitas procedūras piemērošanā precēm, būtu jāveic muitas dienestam, kas atbild par preču nosūtīšanas vietu un izvešanas vietu un, vajadzības gadījumā, citām kompetentām iestādēm, un kas ir piemērojama arī tad, ja preces ir paredzēts eksportēt.

(70)

Lai nodrošinātu, ka arī atliktās nodokļu maksāšanas procedūras ir pārredzamas, ir lietderīgi racionalizēt prasības noteikumus par atļaujām īpašajām procedūrām. Konkrēti, skaidrības un juridiskās noteiktības labad nosacījumi, pēc kuriem nosaka, vai novērtējumam par to, vai atļaujas piešķiršana varētu nelabvēlīgi ietekmēt Savienības ražotāju intereses, būtu vajadzīgs Savienības līmeņa atzinums jeb tā dēvētā ekonomisko nosacījumu pārbaude, būtu jākodificē un jāregulē deleģētajos aktos. Turklāt, tā kā ietekme uz Savienības ražotāju interesēm var būt atkarīga no to preču daudzuma, kurām piemēro īpašo procedūru, būtu jānosaka konkrēta robežvērtība, kuru nepārsniedzot tiek uzskatīts, ka negatīvas ietekmes uz šādām interesēm nav.

(71)

Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā 9. pantā ir atsauce uz pielikumu (“Reinas manifests”), kas atviegloja preču pārvietošanu pa Reinu un tās pietekām, uzskatot šādu pārvietošanu par muitas tranzīta procedūru pāri četru dalībvalstu, proti, Beļģijas, Francijas, Nīderlandes un Vācijas, kā arī Šveices robežām. Saskaņā ar muitas administrāciju sniegto informāciju, Reinas manifests praksē vairs netiek izmantots kā muitas tranzīta procedūra Reinas caurteces dalībvalstīs. Tā vietā preces pa Reinu un tās pietekām tagad pārvadā saskaņā ar Savienības tranzīta procedūru, ko izveidoja Regula (ES) Nr. 952/2013, izmantojot jauno datorizēto tranzīta sistēmu. Tāpēc ir lietderīgi svītrot atsauci uz Reinas manifestu tādos gadījumos, kad preču pārvietošanu uzskata par ārējo vai iekšējo tranzītu.

(72)

Lai palielinātu pārredzamību attiecībā uz personu, kas ir atbildīga par Savienības tranzīta procedūras pienākumu izpildi, un attiecībā uz sūtījuma saturu un riskiem, ir lietderīgi pieprasīt, lai tranzīta procedūras izmantotājs atklāj vismaz informāciju par importētāju vai eksportētāju, kurš uzsāk preču pārvietošanu, par transportlīdzekli un par to preču identifikāciju, kurām piemērota minētā procedūra. Šāda informācija ļautu muitas dienestiem efektīvāk uzraudzīt attiecīgo Savienības tranzīta procedūru un veikt riska analīzi. Savienības tranzīta procedūrai vajadzētu būt obligātai, izņemot gadījumus, kad precēm tūlīt pēc ievešanas Savienības muitas teritorijā vai izvešanas no tās tiek piemērots cits muitas režīms. Ja importētājs vai eksportētājs vēl nav zināms, tad par preču importētāju vai eksportētāju būtu jāuzskata preču valdītājs, kuram vajadzētu būt atbildīgam par muitas nodokļu un citu nodokļu un maksājumu nomaksu. Ja preces importē vai eksportē uzticamais un pārbaudītais uzņēmējs, Savienības tranzīta procedūra būtu jāaizstāj ar muitas uzraudzību.

(73)

Ar Muitas konvencijas par starptautiskajiem preču pārvadājumiem, kuros izmanto TIR karneti (“TIR konvencija”) (26), 6. pielikuma grozījumu, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūnijā, tika grozīts paskaidrojums par 49. pantu, lai uzņēmējiem, kas atbilst konkrētām prasībām, dotu iespēju kļūt par “atzīto nosūtītāju”, paredzot tos pašus atvieglojumus, kas jau piešķirti uzņēmējiem, kuri atzīti par “atzītajiem saņēmējiem”. Tādēļ šajā regulā ir jāiekļauj minētā jaunā iespēja, lai Savienības tiesību aktus muitas jomā saskaņotu ar minēto starptautisko nolīgumu.

(74)

Atceļot atbrīvojumu no nodokļa tādu preču importam, kuru vērtība nepārsniedz 150 EUR, tiek paredzēts, ka tiek piemēroti noteikumi par muitas vērtības noteikšanu, lai piemērotu ad valorem muitas nodokli attiecībā uz importētām precēm, kas tiek pirktas e-komercijas darījumos starp uzņēmumiem un patērētājiem, kā definēts Direktīvā 2006/112/EK. Šādai tālpārdošanai vajadzētu būt par pamatu muitas vērtības deklarācijai saskaņā ar darījuma vērtības metodi. Šis princips tiek piemērots arī situācijās, kad preces tālpārdošanā tiek pirktas nevis pirms to ievešanas Savienības muitas teritorijā, bet gan kamēr tām tiek piemērota muitas noliktavas procedūra.

(75)

Tālpārdošanas darījumi ievērojami atšķiras no tradicionālajiem uzņēmumu darījumiem ar uzņēmumiem, tādējādi palielinot sarežģītību. Minētās atšķirības ietekmē to, kā muitas dienesti vērtēšanas noteikumus efektīvi piemēro praksē. Īpašas problēmas rada milzīgais apjoms un ātrums, ar kādu e-komercijas darījumi tiek noslēgti, lielais iesaistīto pircēju un pārdevēju skaits un pārdošanas darījumu izkliede. Ņemot vērā e-komercijas specifiku, kā arī muitas dienestu lomu iekšējā tirgus netraucētas darbības veicināšanā, ja muitas procedūrās, kuru mērķis ir pārbaudīt tālpārdošanā pirkto preču deklarētās darījuma vērtības pareizību, importētājs nekliedē pamatotas šaubas par to, vai deklarētā darījuma vērtība atspoguļo par minētajām precēm faktiski samaksāto vai maksājamo cenu, un līdz ar to sākotnēji deklarētā darījuma vērtība tiek noraidīta, muitas dienestiem vajadzētu būt iespējai elastīgi noteikt piemērotu sekundārās vērtības noteikšanas metodi, lai no jauna noteiktu minēto preču muitas vērtību.

(76)

Pašlaik muitas parādu iekasē tā dalībvalsts, kurā ir iesniegta muitas deklarācija. Uzņēmējs izvēlas, vai to darīt pirmās ievešanas valstī vai izmantot muitas procedūru un maksāt nodokļus citā dalībvalstī. Uzticamajiem un pārbaudītajiem uzņēmējiem ir lietderīgi izmantot atšķirīgus noteikumus, lai noteiktu muitas parāda rašanās vietu tā, lai ievedmuitas nodokļi tiktu samaksāti dalībvalstij, kurā minētais uzņēmējs ir iedibināts. Tas ir lietderīgi, jo tā ir vieta, kur muitas dienestam ir vispilnīgākās zināšanas par attiecīgo uzņēmēju reģistriem, darbībām un komerciālo uzvedību. Tomēr tādu uzņēmēju muitas parādam, kuri nav uzticamie un pārbaudītie uzņēmēji, būtu jārodas vietā, kur preces fiziski atrodas, vismaz līdz uzraudzības modeļa izvērtēšanai.

(77)

E-komercijas darījumu gadījumā importētājs tālpārdošanai ir par muitas parādu atbildīgā persona. Ja tiek izmantots IOSS režīms, muitas parādam būtu jārodas brīdī, kad tiek pieņemts maksājums par tiešsaistes pārdošanu. Ja minēto režīmu neizmanto, muitas parādam būtu jārodas tad, kad ir paziņots par preču pieejamību dalībvalstīs, kurās preces paredzēts piegādāt.

(78)

Lai segtu pieaugošās izmaksas, kas rodas, apstrādājot milzīgu skaitu pieprasījumu tālpārdošanā pārdotām precēm piemērot laišanas brīvā apgrozībā procedūru, būtu jānosaka Savienības apstrādes maksa, kas ir samērīga ar to pakalpojumu aptuvenajām izmaksām, kuri ir cieši saistīti ar šādu preču muitas uzraudzību, jo minētās preces tiek tieši nosūtītas patērētājam, tādējādi citām iestādēm to pārbaudīt pēc muitošanas ir neiespējami. Lai gan dalībvalstu ziņā būs izlemt, vai no tirgus dalībniekiem atgūt ārkārtas kontroles pasākumu izmaksas vai izmaksas, kas iestādēm, kas nav muitas dienesti, radušās saistībā ar preču verifikāciju vai iznīcināšanu, Savienības apstrādes maksai jo īpaši būtu jāsedz datu pārbaudes un riska analīzes veikšanas, kā arī attiecīgās infrastruktūras un kontroļu, tostarp attiecīgo ES Muitas dienesta sniegto pakalpojumu, izmaksas.

(79)

Ja preces tiek pārdotas tālpārdošanā no tālpārdošanai paredzētas muitas noliktavas, būtu jāparedz zemāka Savienības apstrādes maksa, jo muitas dienestiem ir vieglāk un efektīvāk uzraudzīt lielos apjomos noliktavā uzglabāto preču daudzumus nekā atsevišķās pakās iepakotas un patērētājam tieši nosūtītas preces.

(80)

Savienības apstrādes maksas parādniekam vajadzētu būt tai pašai personai, kura ir muitas parāda parādniece un kurai vajadzētu būt importētājai tālpārdošanai. Ja noteikumi par importētājiem tālpārdošanai vēl nav spēkā, parādniekam vajadzētu būt deklarētājam. Tālpārdošanas gadījumā deklarētājs parasti būtu persona, kas ir tiesīga izmantot IOSS režīmu, vai netiešais pārstāvis muitā. Līdz ar to patērētājam nevajadzētu būt Savienības apstrādes maksas parādniekam.

(81)

Ir lietderīgi paredzēt, ka pirmais deleģētais akts, ar ko nosaka apstrādes maksas apmēru, stājas spēkā ātri, lai varētu praktiski piemērot šīs regulas ieviesto Savienības apstrādes maksu, reaģējot uz pieaugošo spiedienu uz muitas dienestiem, ko rada Savienības muitas teritorijā ienākošo paku ievērojamais apjoms.

(82)

Tā kā katrai pozīcijai piemēro vairākus pasākumus, piemēram, nodevas un maksas, ir lietderīgi ieviest to definīciju. Pozīcija būtu jādefinē kā viena vai vairākas viena sūtījuma preces, kurām ir kopīgi konkrēti datu elementi, tostarp tarifa klasifikācija un izcelsme, saskaņā ar piemērojamajām datu prasībām. Minētā definīcija būtu jāpiemēro gan attiecībā uz muitas deklarācijām esošajos valsts un Savienības digitālajos rīkos, tostarp gadījumos, kad attiecīgo preču tarifa klasifikācija muitas deklarācijā ir tikai harmonizētās sistēmas apakšpozīciju līmenī, gan attiecībā uz piemērotajām datu prasībām, kas noteiktas šim nolūkam, tiklīdz kļūst pieejams ES muitas datu centrs.

(83)

Ir lietderīgi uzlabot mehānismu, kura mērķis ir uzraudzīt, kā attiecībā uz preču plūsmu konsekventi un efektīvi tiek īstenoti ierobežojošie pasākumi, kurus Padome pieņēma saskaņā ar LESD 215. pantu. Ja šādi pasākumi tiek pieņemti, ES Muitas dienestam būtu jāsniedz atbalsts Komisijai un dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka minētie pasākumi netiek apieti. Tai būtu jāsniedz norādījumi muitas dienestiem nesaistošu ieteikumu veidā, piemēram, veicinot konsekventu muitas praksi, kas ir dalībvalstu kompetencē šādu pasākumu īstenošanā. Muitas dienestiem būtu jānodrošina, ka tie veic visus to kompetencē esošos pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu atbilstību minētajiem pasākumiem, un attiecīgi jāinformē Komisija un ES Muitas dienests. ES Muitas dienestam būtu jāapzina iespējamās neatbilstības minēto pasākumu piemērošanā un jāpārrauga to īstenošana, un attiecīgi jāziņo Komisijai.

(84)

Būtu jāievieš krīzes pārvarēšanas mehānisms, lai risinātu iespējamas krīzes muitas savienībā. Tas, ka Savienības līmenī šāda mehānisma nav, tika uzsvērts Komisijas 2020. gada 28. septembra paziņojumā “Muitas reforma: muitas savienības pāreja uz nākamo līmeni”. Tādēļ būtu jāizveido mehānisms, kas iesaista ES Muitas dienestu kā galveno dalībnieku to praktisko pasākumu un noteikumu īstenošanas sagatavošanā, koordinēšanā un pārraudzībā, kurus Komisija nolemj ieviest krīzes gadījumā. ES Muitas dienestam visā krīzes laikā būtu jāsaglabā krīzes gatavība.

(85)

Pašreizējā muitas savienības pārvaldības sistēmā trūkst skaidras darbības pārvaldības struktūras, un tā neatspoguļo muitas attīstību kopš tās izveides 1968. gadā. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 952/2013, par darbībām, kas saistītas ar tirdzniecības plūsmu risku pārvaldību, piemēram, par īstenošanu un lēmumiem par kontroli uz vietas, atbild dalībvalstu muitas dienesti. Ārējo robežu preču aprites intensitāte visā Savienībā nav vienāda. Neraugoties uz sadarbību starp valstu muitas dienestiem, kura ir pastāvējusi kopš muitas savienības izveides un kuras rezultātā ir notikusi paraugprakses un pieredzes apmaiņa un kopīgu vadlīniju izstrāde, tās rezultātā nav izstrādāta saskaņota pieeja un darbības sistēma. Nav centrālas riska analīzes spējas, vienota skatījuma uz Savienības riska prioritāšu noteikšanu, koordinēta muitas rīcība un kontrole ir ierobežota, kā arī nav sadarbības satvaru starp dažādām iestādēm, kas darbojas vienotā tirgus labā.

(86)

Savienības centrālai darbības struktūrai, kas apvienotu speciālās zināšanas un resursus un palīdzētu dalībvalstīm un Komisijai kopīgi pieņemt lēmumus, būtu jānovērš šādas nepilnības. Tajā uzmanība jo īpaši būtu jāpievērš tādām jomām kā datu pārvaldība un riska pārvaldība, un tai būtu jāsagatavo mācību saturs muitas amatpersonām un muitas speciālistiem Savienībā, lai papildinātu un atbalstītu dalībvalstu nodrošināto apmācību. Tai būtu arī jāpalīdz izveidot Savienības sistēmu, lai atzītu to izglītības iestāžu izcilību, kuras piedāvā apmācību un izglītību muitas jomā, pamatojoties uz Komisijas iniciatīvu “ES muitas atzīšanas sertifikāts”, un lai koordinētu un atbalstītu specializētu izcilības centru brīvprātīgu izveidi dalībvalstīs. Tās mērķis ir padarīt muitas savienību “vienotu”, vienlaikus atzīstot, ka atšķirīga prakse dalībvalstīs varētu izrietēt no objektīvas specifikas, piemēram, ģeogrāfiskām atšķirībām, izmantotā transporta veida, preču veida vai robežas veida. Jauna dienesta – ES muitas dienesta – izveide ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu un pienācīgu muitas savienības darbību, centrālā līmenī koordinētu muitas rīcību un atbalstītu muitas dienestu darbības.

(87)

ES Muitas dienests būtu jāpārvalda un tam jādarbojas, ņemot vērā principus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2012. gada 19. jūlija kopīgajā paziņojumā un vienotajā pieejā par decentralizētām aģentūrām.

(88)

Izvēloties ES Muitas dienesta mītnes vietu, Eiropas Parlamentam un Padomei ir jānodrošina, ka, ņemot vērā minētā iestādes būtību, tās atrašanās vieta ļauj tai pilnībā pildīt savus uzdevumus un pilnvaras, pieņemt darbā augsti kvalificētus un specializētus darbiniekus un piedāvāt pienācīgas apmācības iespējas. Turklāt Eiropas Parlamentam un Padomei, izvēloties ES Muitas dienesta mītnes vietu, jāņem vērā šādi kritēriji: piemērotu biroja telpu pieejamība un spēja izvietot attiecīgos darbiniekus, pirms ES Muitas dienests sāk darboties; atrašanās vietas piekļūstamība un atbilstošas izglītības iestādes darbinieku bērniem; pienācīga piekļuve darba tirgum, sociālajam nodrošinājumam un veselības aprūpei gan darbinieku bērniem, gan dzīvesbiedriem; un ģeogrāfiskais līdzsvars. Ņemot vērā šos kritērijus, ES Muitas dienestam būtu jāatrodas Lillē, Francijā.

(89)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka muitas dienestiem ir pienācīgi resursi, apmācība un aprīkojums, lai tie spētu pildīt savus uzdevumus.

(90)

Ir svarīgi, lai muita ieguldītu pietiekami lielā pienācīgi apmācītu darbinieku skaitā, nolūkā garantēt tādu Savienības muitas sistēmu darbību, kuras saskaras ar strauju pieprasījuma pieaugumu. Bez nepieciešamajām investīcijām personālā digitālie risinājumi nevar pilnībā realizēt savu potenciālu. Tādēļ investīcijām digitālajās sistēmās būtu jāgarantē pietiekams finansējums darbiniekiem un viņu apmācībai, lai nodrošinātu prasmes, kas vajadzīgas, lai varētu izmantot modernu aprīkojumu un tehnoloģijas lielo datu analīzei, atklāšanai un kontrolei, un tādējādi garantētu, ka muitas kontrole visā Savienībā tiek veikta vienādi.

(91)

Lai nodrošinātu efektīvu ES Muitas dienesta darbību, tā valdē vajadzētu būt pārstāvētām dalībvalstīm un Komisijai. Valdes sastāvam, ieskaitot priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amatu, būtu jāatbilst dzimumu līdzsvara principam un jāņem vērā attiecīgā pieredze un kvalifikācija. Ņemot vērā Savienības ekskluzīvo kompetenci muitas savienībā un ciešo saikni starp muitu un citām politikas jomām, gan tās priekšsēdētājs, gan priekšsēdētāja vietnieks būtu jāievēlē no Komisijas iecelto valdes locekļu vidus. Lai nodrošinātu rezultatīvu un efektīvu ES Muitas dienesta darbību, valdei konkrēti būtu jāpieņem vienotais programmdokuments, tostarp gada un daudzgadu programma, jāveic savas funkcijas attiecībā uz ES Muitas dienesta budžetu, jāpieņem un jāpublicē konsolidētais gada darbības pārskats par ES Muitas dienesta darbībām, nodrošinot, ka netiek atklāta sensitīva informācija, jāpieņem ES Muitas dienestam piemērojamie finansiālie noteikumi, jāieceļ izpilddirektors un jānosaka procedūras, kas attiecas uz izpilddirektora lēmumu pieņemšanu par ES Muitas dienesta darbības uzdevumiem. Valdes darbā būtu jāpalīdz izpildvaldei.

(92)

ES Muitas dienestam būtu jāizveido Muitas konsultatīvā padome, kuras uzdevums būs ES Muitas dienestam sniegt konsultācijas par tehnisko darbību un lēmumu īstenošanu, par īstenošanas un standartizācijas jautājumiem, tostarp par saskaņošanas darbībām, par citu tiesību aktu darbības aspektiem, ko piemēro muitas dienesti, un par citām ES Muitas dienesta darbībām. Muitas konsultatīvajai padomei būtu jācenšas nodrošināt līdzsvarotu ieinteresēto personu pārstāvību attiecībā uz komerciālām un nekomerciālām interesēm un komerciālo interešu kategorijā – attiecībā uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un citiem uzņēmumiem. Ar Muitas konsultatīvo padomi būtu regulāri jāapspriežas, un tai vajadzētu spēt pēc savas iniciatīvas sniegt konsultācijas ES Muitas dienestam.

(93)

Lai nodrošinātu rezultatīvu ES Muitas dienesta darbību, būtu jāpiešķir tam autonoms budžets ar ieņēmumiem no Savienības vispārējā budžeta un jebkādām brīvprātīgām dalībvalstu finanšu iemaksām. Izņēmuma un pienācīgi pamatotos apstākļos ES Muitas dienestam vajadzētu būt iespējai saņemt papildu ieņēmumus no iemaksu nolīgumiem vai dotācijām, kā arī no maksas par publikācijām un citiem pakalpojumiem, ko tas sniedz.

(94)

ES Muitas dienestam būtu jāizmanto tā rīcībā esošā informācija par problēmām saistībā ar tiesību aktiem muitas jomā un citiem tiesību aktiem, ko muitas dienesti piemēro, lai periodiski veiktu draudu novērtējumu. Pamatojoties uz šādu draudu novērtējumu, ES Muitas dienestam būtu jāsagatavo ieteikumi un tie jānosūta Komisijai. Pamatojoties uz minētajiem ieteikumiem, Komisijai būtu jānosaka jomas, kuras atzīstamas par prioritārām. Ir svarīgi, lai Padomē notiktu politiskas un stratēģiskas diskusijas par jomām, kuras atzīstamas par prioritārām, un lai ES Muitas dienests nodrošinātu pienācīgus turpmākos pasākumus, tostarp sagatavojot savu gada un daudzgadu darba programmu un sagatavojot gada ziņojumu par savām darbībām.

(95)

Lai izpildītu savu uzdevumu, ES Muitas dienestam un muitas dienestiem cieši un regulāri būtu jāsadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm, sanitārajām un fitosanitārajām iestādēm, tiesībaizsardzības struktūrām un iestādēm, robežu pārvaldības iestādēm, vides aizsardzības struktūrām, statistikas iestādēm un nodokļu iestādēm, kultūras priekšmetu ekspertiem un daudzām citām iestādēm, kas atbild par nozaru politiku. Ņemot vērā vienotā tirgus attīstību un muitas pieaugošo nozīmi, aizliegumu un ierobežojumu, kā arī e-komercijas pieaugumu, ir nepieciešams strukturēt un stiprināt minēto sadarbību Savienības, starptautiskā un valstu līmenī. Tā vietā, lai sadarbība būtu vērsta uz atsevišķiem sūtījumiem vai konkrētiem notikumiem piegādes ķēdē, būtu jāizveido regulējums sadarbības atbalstam starp muitas dienestiem un citām iestādēm, kuras atbild par attiecīgajām politikas jomām, un ES Muitas dienestam tas būtu regulāri jāatjaunina. Šādai sadarbībai būtu jāietver: tiesību aktu un politikas vajadzību izstrāde konkrētā jomā; informācijas apmaiņa un analīze; vispārējas sadarbības stratēģijas izveide kopīgu uzraudzības stratēģiju veidā; sadarbība praktiskās īstenošanas, pārraudzības un kontroles jomā; attiecīgo prasmju un paraugprakses apmaiņa; un inovācijas un pētniecības darbības jomās, kas attiecas uz muitu.

(96)

Turklāt Komisijai būtu jāatvieglo citu tiesību aktu, kurus piemēro muitas dienesti, piemērošana, sagatavojot sarakstu ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem nosaka prasības attiecībā uz precēm, kurām piemērojama muitas kontrole, lai aizsargātu sabiedrības intereses, piemēram, cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību un dzīvību, patērētājus un vidi.

(97)

Lai stiprinātu sadarbību starp muitas dienestiem, būtu jāpastiprina kopīgi operatīvie centieni atbalstīt efektīvu muitas kontroli pie Savienības robežām. ES Muitas dienestam būtu jākoordinē un jāatbalsta operatīvā koordinācija muitas sadarbībā, tostarp riska pārvaldības jomā. ES Muitas dienestam sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāplāno, jāorganizē un jākoordinē muitas dienestu veiktās kopīgās kontroles Savienībā un ar trešām valstīm. Saistībā ar sadarbību starp muitas dienestiem Savienībā šī regula neskar Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par muitas pārvalžu savstarpēju palīdzību un sadarbību (27) (Neapoles II konvencija). ES Muitas dienestam būtu jāuztur nepieciešamā sadarbība ar attiecīgajām Savienības un valstu iestādēm, kas veic attiecīgās izmeklēšanas un krāpšanas apkarošanas darbības, tostarp ar OLAF un EPPO. Ir svarīgi, lai ES Muitas dienests sadarbotos arī ar ES Inovācijas centru iekšējās drošības jomā, ja tas ir būtiski ES Muitas dienesta darbībām.

(98)

Turklāt, nolūkā apmainīties ar paraugpraksi un uzlabot darbības efektivitāti, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pēc pieprasījuma uz laiku muitas amatpersonas darīt pieejamas darbam citas dalībvalsts muitas dienestos. Šādu pagaidu norīkojumu noteikumi būtu jānosaka attiecīgajām dalībvalstīm. ES Muitas dienestam pēc pieprasījuma būtu jāsniedz atbalsts vai jānodrošina koordinācija. Attiecīgā gadījumā tas var izstrādāt norādījumus vai paraugpasākumus, lai atvieglotu šo sadarbības veidu.

(99)

ES Muitas dienestam un Eiropolam vajadzētu būt iespējai apmainīties ar stratēģisku un citu neoperatīvu informāciju, piemēram, riska rādītājiem, ja tas nepieciešams, lai novērstu un apkarotu smagus noziegumus, kas skar divas vai vairākas dalībvalstis, terorismu un tāda veida noziegumus, kas skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika. Šādu informāciju ES Muitas dienests varētu izmantot riska analīzes vajadzībām.

(100)

Lai palielinātu skaidrību un padarītu efektīvāku muitas dienestu un citu partneriestāžu sadarbības sistēmu, ar muitas dienestu piedāvāto pakalpojumu sarakstu būtu skaidri jānosaka muitas dienestu iespējamā funkcija citu attiecīgo politikas jomu piemērošanā pie Savienības robežām. Turklāt minētās sadarbības sistēmas piemērošana būtu jāpārrauga ES Muitas dienestam. ES Muitas dienestam būtu jāstrādā cieši kopā un jāsadarbojas ar Komisiju, OLAF, citām attiecīgām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, piemēram, Eiropolu, EPPO un Frontex, kā arī ar specializētām aģentūrām un tīkliem attiecīgajās politikas jomās, kas ir būtiskas ES Muitas dienesta darbībām, piemēram, ES produktu atbilstības tīklu.

(101)

Arvien vairāk savienotā pasaulē muitas diplomātija un starptautiskā sadarbība ir svarīgi aspekti muitas dienestu darbā visā pasaulē. Starptautiskajai sadarbībai vajadzētu varēt ietvert iespēju apmainīties ar muitas datiem, pamatojoties uz starptautiskiem nolīgumiem vai autonomiem Savienības tiesību aktiem, un izmantojot piemērotus, drošus un stingri uzraudzītus saziņas līdzekļus, piemēram, ES muitas datu centru, ievērojot konfidenciālas informācijas un personas datu aizsardzības prasības.

(102)

Efektīva sadarbība starp kaimiņvalstīm ir būtiska, lai nodrošinātu muitas operāciju netraucētu darbību, likumīgas tirdzniecības veicināšanu un Savienības finanšu interešu un politikas aizsardzību. Šāda sadarbība ir īpaši svarīga kopīgās muitas robežšķērsošanas vietās, kur koordinēta muitas kontrole uzlabo efektivitāti un juridisko noteiktību. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāsaglabā spēja noslēgt vai saglabāt divpusējus nolīgumus ar kaimiņos esošām trešām valstīm par muitas sadarbību kopīgās robežšķērsošanas vietās, ja šādi nolīgumi ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem. Šī spēja ietver nolīgumus, kas saistīti ar “kopīgām robežšķērsošanas vietām”, kuras atrodas vai nu dalībvalsts teritorijā, vai kaimiņos esošas trešās valsts teritorijā un kurā minētās dalībvalsts un minētās kaimiņos esošās trešās valsts muitas dienesti piemēro savus attiecīgos tiesību aktus muitas jomā, ievērojot divpusēju nolīgumu.

(103)

Šajā regulā būtu jāparedz kopējs satvars, kurš nosaka minimālo sarakstu ar tādu tiesību aktu muitas jomā pārkāpumiem, par kuriem piemēro sodus, un konkrētus noteikumus par sodiem, kas nav kriminālsodi, kas jāīsteno dalībvalstīm. Dalībvalstu ziņā ir izvēlēties piemērotu pasākumu veidu minēto pārkāpumu novēršanai. Ir lietderīgi arī izveidot to apstākļu minimālo sarakstu, kuri dalībvalstīm būtu pienācīgi jāņem vērā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kad tās lemj par to, vai piemērot sodu, un par tā veidu vai smagumu. Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāpārrauga minēto noteikumu pareiza īstenošana. Sodiem par tiesību aktu muitas jomā pārkāpumiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

(104)

Šī regula nesaskaņo valstu procedūras noteikumus par administratīvajiem sodiem, kā arī nereglamentē to, kuras iestādes sodus piemēro, ja vien tiek saglabāts princips, ka sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Piemēram, noteikumus par sodiem var piemērot tā, ka sodus ar līdzvērtīgu iedarbību tieši uzliek kompetentās iestādes, vai kompetentā valsts tiesa, pamatojoties uz kompetentas administratīvās iestādes iesniegtu pieteikumu, vai kompetentie muitas dienesti, izmantojot izlīguma procedūru.

(105)

Ņemot vērā importētāju tālpārdošanai centrālo lomu liela apjoma zemas vērtības importa organizēšanā, tostarp ar tiešsaistes platformu un tīmekļa vietņu starpniecību, ir jāizveido saskaņots, samērīgs un atturošs sodu satvars, kas piemērojams gadījumos, kad importētāji tālpārdošanai nepilda savus pienākumus. Jo īpaši sodiem par pastāvīgu un sistemātisku tiesību aktu muitas jomā neievērošanu tālpārdošanas gadījumā vajadzētu būt atturošiem un efektīviem. Sistemātiskas neatbilstības apmērs, pārrobežu tvērums un plašā ietekme pamato to, ka šajā regulā tiek noteikti stingri minimālie un maksimālie naudas sodu līmeņi, kuru pamatā ir to preču kopējā vērtība, ko Savienībā importējis neatbilstīgs uzņēmējs, vienlaikus saglabājot iespēju dalībvalstīm savos valsts tiesību aktos paredzēt papildu sodus. Sodu par sistemātisku neatbilstību saskaņošanas visā Savienībā mērķis ir novērst “iepirkšanos pāri robežām”, ko veic tālpārdošanā iesaistīti uzņēmēji. Uzņēmēji, kas sistemātiski neievēro noteikumus, būtu jāklasificē kā augsta riska uzņēmēji, un tiem būtu jāzaudē uzticamā uzņēmēja statuss un atvieglojumu pasākumi.

(106)

Ja, neraugoties uz to, ka tiek uzlikti arvien lielāki naudas sodi, sistemātiska neatbilstība turpinās, būtu jāpiemēro papildu sodi. Tas ir nepieciešams, ja pastāvīgi netiek pildīti šajā regulā noteiktie pienākumi, kas apdraud muitas savienības un iekšējā tirgus integritāti, rada negodīgas konkurences priekšrocības neatbilstīgiem uzņēmējiem un, iespējams, kaitē patērētājiem. Līdz ar to un lai izpildītu muitas dienestu uzdevumu, ir jāievieš vēl viens stingru sodu slānis, lai atturētu no jebkādas šādas multisistemātiskas neatbilstības. Reaģējot uz šādu rīcību, muitas dienestiem vajadzētu būt iespējai apturēt visu to preču laišanu brīvā apgrozībā, kuras uzņēmējs ir importējis tālpārdošanā. Turklāt attiecīgā gadījumā un ja to pamato šāda turpmāka sistemātiska pārkāpuma būtība, attiecīgajām kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai uz laiku apturēt piekļuvi pārkāpumu izdarījušā uzņēmēja tiešsaistes saskarnei. Šajā nolūkā savlaicīgai informācijas par pārkāpumu nosūtīšanai attiecīgajām iestādēm būtu jāļauj tām gūt pilnīgu priekšstatu par situāciju un nodrošināt koordinētu reakciju.

(107)

Lai nodrošinātu efektīvu pārraudzību un pienācīgu pārredzamības līmeni, ES muitas datu centrā būtu jādara pieejami visu tādu sodu, kas nav kriminālsodi, reģistri, ko uzlikuši dalībvalstu muitas dienesti. Minētajos reģistros būtu jānorāda pārkāpuma veids un uzliktā naudas soda summa vai jebkurš cits piemērotais sods, kas nav kriminālsods. Šādai centralizētai sistēmai būtu jāsniedz dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu izpildes praksi un identificētu iespējamos tirgus izkropļojumus vai uzņēmēju “iepirkšanās pāri robežām” praksi.

(108)

Komisijai būtu jāpārskata šīs regulas noteikumi par pārkāpumiem un sodiem, lai nodrošinātu to pienācīgu darbību un piemērošanu un novērstu iespējamu iekšējā tirgus sadrumstalotību vai uzņēmēju izvairīšanos no jurisdikcijas. Šāda pārskatīšana būtu jāveic pēc tam, kad ir novērtēti ES muitas datu centrā reģistrētie dati par sodiem, jo īpaši, ja ir konstatēti iekšējā tirgus atšķirību vai izkropļojumu riski. Ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un novērst jebkādas regulējuma nepilnības vai neatbilstības sodu piemērošanā.

(109)

Ja ir izdarīts tiesību aktu muitas jomā pārkāpums, kas ir vairāk nekā vienas dalībvalsts jurisdikcijā, ir nepieciešama sadarbība starp šīm dalībvalstīm. Šādos gadījumos to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, uz kurām attiecas viens un tas pats tiesību aktu muitas jomā pārkāpums, būtu jāsadarbojas saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. ES Muitas dienestam vajadzētu būt iespējai atbalstīt un veicināt minēto sadarbību.

(110)

Muitas savienības darbība būtu jāizvērtē vismaz reizi gadā, lai Komisija ar dalībvalstu palīdzību varētu veidot attiecīgas politikas ievirzes. Komisija var publicēt izvērtējuma ziņojuma nekonfidenciālu versiju. Informācijas vākšana no muitas dienestiem būtu jāformalizē un jāpadziļina, jo visaptverošāka ziņošana uzlabotu salīdzinošo vērtēšanu un varētu palīdzēt vienādot praksi un novērtēt muitas politikas lēmumu ietekmi. Tādēļ ir lietderīgi ieviest tiesisko regulējumu muitas savienības darbības izvērtēšanai. Lai analīze būtu pietiekami detalizēta, muitas darbību rezultātu mērīšana būtu jāveic ne tikai valsts līmenī, bet arī vietējā līmenī.

(111)

ES Muitas dienestam būtu jāpalīdz Komisijai izvērtēšanas procesā, vācot un analizējot datus ES muitas datu centrā un apzinot to, kā muitas darbības un operācijas palīdz sasniegt muitas savienības stratēģiskos mērķus un prioritātes un veikt muitas dienestu uzdevumu. Jo īpaši ES Muitas dienestam būtu jāapzina galvenās tendences, stiprās un vājās puses, nepilnības un iespējamie riski un jāsniedz Komisijai ieteikumi uzlabojumiem. Jo īpaši saistībā ar sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm ES Muitas dienestam no operatīvā viedokļa būtu jāpiedalās arī Savienības līmenī, tostarp Eiropola un Frontex, veiktajā stratēģiskajā analīzē un draudu novērtējumos.

(112)

Uzticamo un pārbaudīto uzņēmēju uzraudzību vajadzētu veikt to iedibināšanas dalībvalstij. Pieļaujot atkāpi un pārskatīšanu, uzņēmējiem, kas nav uzticamie un pārbaudītie uzņēmēji, būtu jāpaliek tās dalībvalsts muitas dienesta uzraudzībā, kurā preces fiziski atrodas. Līdz 2031. gada 31. decembrim Komisijai būtu jāizvērtē abi minētie uzraudzības modeļi, tostarp attiecībā uz to efektivitāti krāpšanas atklāšanā un novēršanā. Minētajā izvērtējumā būtu jāņem vērā arī netiešo nodokļu aspekti. Pamatojoties uz minēto izvērtējumu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai ar deleģēto aktu pieņemt lēmumu par to, vai būtu jāturpina abi uzraudzības modeļi, vai arī visos gadījumos preces būtu jāizlaiž par uzticamā un pārbaudītā uzņēmēja iedibināšanas vietu atbildīgajam muitas dienestam. Muitas parāda rašanās vieta arī būtu jāreglamentē saskaņā ar normām par atbildīgā muitas dienesta noteikšanu.

(113)

Lai nodrošinātu, ka Savienības muitas noteikumi joprojām ir pielāgoti ekonomikas, sociālajai, politiskajai un tehnoloģiskajai attīstībai un uzņēmēju un muitas pārvaldes vajadzībām, saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz šādiem jautājumiem:

(114)

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus attiecībā uz deleģēto aktu pieņemšanu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, ietverot Tirdzniecības kontaktgrupu, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (28).

(115)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu Komisijai jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, lai varētu:

Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (29).

(116)

Konsultēšanās procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu:

(117)

Pienācīgi pamatotos gadījumos, kad tas nepieciešams nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties un kas attiecas uz:

(118)

Saskaņā ar proporcionalitātes principu pamatmērķu – ļaut muitas savienībai darboties efektīvi un īstenot kopējo tirdzniecības politiku – sasniegšanai ir vajadzīgs un ir lietderīgi paredzēt noteikumus un procedūras, ko piemēro precēm, kuras tiek ievestas Savienības muitas teritorijā vai izvestas no tās. Šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu.

(119)

No 2031. gada 1. marta uzņēmējiem vajadzētu varēt brīvprātīgi sākt izmantot ES muitas datu centru. Līdz 2034. gada 1. marta ES muitas datu centram jābūt izveidotam pilnībā un visiem uzņēmējiem tas būtu jāizmanto.

(120)

Šī regula būtu jāpiemēro vērienīgā laikposmā, bet pakāpeniski. Attiecīgi šīs regulas noteikumi, ar kuriem Komisijai piešķir īstenošanas un deleģētās pilnvaras, būtu jāpiemēro, tiklīdz šī regula stājas spēkā, lai Komisijai būtu iespēja pārskatīt spēkā esošos deleģētos un īstenošanas aktus un attiecīgā gadījumā pieņemt jaunus deleģētos un īstenošanas aktus, pamatojoties uz jaunu pilnvaru un pilnvarojumu deleģējumu, tiklīdz šī regula stājas spēkā. Turpretī, lai dalībvalstis un uzņēmēji varētu pielāgoties jaunajiem noteikumiem, lielākā daļa šīs regulas noteikumu būtu jāsāk piemērot 12 mēnešus pēc tās stāšanās spēkā. Tas ietver pašreizējā Savienības Muitas kodeksa atcelšanu, kam būtu jāstājas spēkā tikai pēc minētā 12 mēnešu pielāgošanās perioda. Visbeidzot, noteikumi, kas attiecas uz tālpārdošanu un ES Muitas dienestu – izņemot tos, kas attiecas uz ES Muitas dienesta juridisko statusu un tā darbības sākšanu –, būtu jāpiemēro no 2028. gada 1. jūlija.

(121)

Komisijai būtu jāpieliek visas iespējamās pūles, lai šajā regulā paredzētie deleģētie un īstenošanas akti stātos spēkā pietiekami ilgu laiku pirms šajā regulā paredzēto attiecīgo noteikumu piemērošanas sākuma dienas, lai dalībvalstis tos varētu laicīgi īstenot.

(122)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2023. gada 11. jūlijā sniedza atzinumu.