EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 17.6.2025
COM(2025) 828 final
2025/0180(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par pakāpenisku Krievijas dabasgāzes importa izbeigšanu, potenciālās energoatkarības uzraudzības uzlabošanu un Regulas (ES) 2017/1938 grozīšanu
{SWD(2025) 830 final}
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Krievijas Federācijas nelikumīgais pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī izgaismoja, cik dramatiski tirgus un drošību ietekmē atkarība no Krievijas dabasgāzes, radot būtisku negatīvu ietekmi Savienības ekonomikai. Konflikts ir nopietni traucējis globālās piegādes ķēdes, izraisījis būtisku enerģijas cenu pieaugumu un radījis ievērojamu nestabilitāti tirgos. Tā rezultātā Savienības tirdzniecības attiecības ar Krieviju ir būtiski pasliktinājušās.
Enerģētikas nozare ir būtiski ietekmēta. Patiešām, Krievija izmantoja Savienības atkarību no tās enerģijas eksporta uz Savienību kā piespiešanas un manipulāciju līdzekli. Paļaušanās uz Krievijas enerģijas importu padarīja Savienību un dalībvalstis neaizsargātas pret piegādes traucējumiem un cenu svārstībām, un tam bija tālejoša ietekme uz visu ekonomiku. Augstās enerģijas cenas samazināja ES rūpniecības konkurētspēju, galu galā apdraudot Savienības ekonomikas stabilitāti un izaugsmes perspektīvas.
Krievija jau iepriekš ir apdraudējusi Savienības piegādes drošību, vienpusēji samazinot gāzes plūsmas uz Eiropu, kā sīki izklāstīts šim tiesību akta priekšlikumam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā. Komisijas dienestu darba dokumentā ir izklāstīts, kā Krievija ir sistemātiski ļaunprātīgi izmantojusi piegādes atkarību, kaitējot Savienības ekonomikai un ekonomiskajai drošībai. To apliecina vairākas konkurences izmeklēšanas un jo īpaši Krievijas gāzes piegādes samazinājumi vai pārtraukumi 2006., 2009. un 2014. gadā, kā arī apzināta gāzes plūsmu un krātuvju piepildījuma līmeņa samazināšana 2021. gada rudenī pirms Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Pēc Krievijas Federācijas agresijas kara pret Ukrainu sākuma Krievija izmantoja Savienības atkarību, lai pakļautu Savienību smagai enerģētikas un ekonomiskās drošības krīzei, stratēģiski izbeidzot vai samazinot piegādes, lai uzturētu enerģijas cenas 1 .
Krievijas valsts kontrolētais eksportētājs monopoluzņēmums Gazprom ir bijis pakļauts daudzām konkurences izmeklēšanām, kas attiecās uz tādiem jautājumiem kā aizliegums līgumpartneriem pārdot gāzi (“galamērķa klauzulas”), cenu ļaunprātīga izmantošana vai mēģinājumi piespiest līgumpartnerus. Tāpēc Savienība nevar uzskatīt Krievijas Federāciju un tās enerģētikas uzņēmumus par uzticamiem enerģijas tirdzniecības partneriem.
Piegādes pārtraukumi radīja ļoti nopietnas problēmas energoapgādes drošībai Savienībā un piespieda vienpadsmit dalībvalstis 2022. gadā izsludināt enerģētiskās krīzes līmeni saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 11. pantu. Ietekme uz cenām bija vēl nepieredzēta – vidējā gāzes tūlītējā cena 2022. gadā bija 125 EUR/MWh, kas ir 6–8 reizes augstāka nekā pirms krīzes. Krīzes sekas bija jūtamas visā Savienībā, jo pat dalībvalstis, kuras neietekmēja tieši traucējumi gāzes plūsmās no Krievijas, ietekmēja enerģijas cenu kāpums. Gāzes krīzes sekas izplatās arī elektroenerģijas nozarē, jo elektroenerģijas ražošana no gāzes bieži vien ir cenu noteikšanas mehānisms elektroenerģijas vairumtirgos. Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Eiropā 2022. gada augustā strauji pieauga līdz vidēji vairāk nekā 400 EUR/MWh, un lielākajā daļā dalībvalstu īslaicīgi – dažas dienas – maksimālās cenas ievērojami pārsniedza 500 EUR/MWh. Tā rezultātā Savienības energosistēma izjuta nopietnas sekas, kas skāra mazumtirdzniecības tirgus un galapatērētājus, jo Savienības ekonomika ir atkarīga no stabilas un paredzamas energoapgādes.
Ietekme, ko rada tas, ka Krievija enerģiju izmanto kā ieroci, skar ne tikai energoapgādes drošību un nopietni kaitē Savienības ekonomikai kopumā. Enerģijas cenas bija būtiskākais inflācijas virzītājspēks, un 2022. gadā tā sasniedza augstāko līmeni – virs 10 %. Nesenā krīze apliecināja, ka uzticamām tirdzniecības attiecībām ar partneriem, kas piegādā energoproduktus, ir izšķiroša nozīme, lai saglabātu tirgus stabilitāti, aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, kā arī Savienības būtiskās drošības intereses.
Reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu 2022. gada februārī un saskaņā ar valstu un valdību vadītāju 2022. gada 11. marta Versaļas deklarāciju, Komisija 2022. gada 18. maijā paziņoja par plāna REPowerEU 2 īstenošanu, lai drošā, cenas ziņā pieejamā un ilgtspējīgā veidā nodrošinātu pilnīgu atteikšanos no Krievijas enerģijas importa. Plāna pamatā bija ilgtermiņa diversifikācijas politika, kas izklāstīta arī 2014. gada Eiropas enerģētiskās drošības stratēģijā 3 un 2015. gada Enerģētikas savienības stratēģijā 4 . Kopš 2022. gada ES un tās dalībvalstis ir īstenojušas plānu REPowerEU, lai taupītu enerģiju, paātrinātu pāreju uz tīru enerģiju, veicinātu iekšzemes enerģijas ražošanu, pabeigtu svarīgus infrastruktūras projektus, kas ļauj vēl vairāk dažādot gāzes piegādes, un uzlabotu ES enerģētikas diplomātiju. Līdz ar to Savienība 2021.–2023. gadā spēja samazināt Krievijas gāzes importu par vairāk nekā 70 % – no 150 miljardiem m³ līdz 43 miljardiem m³, un enerģijas cenas ir ievērojami samazinājušās salīdzinājumā ar maksimālajām cenām 2022. gadā.
Neraugoties uz ievērojamo progresu un Krievijas gāzes tranzīta caur Ukrainu apturēšanu 2024. gada beigās, Savienībā aizvien izmanto no Krievijas importēto gāzi. Tiek lēsts, ka 2025. gadā tā veidoja aptuveni 13 % no Savienības kopējā gāzes importa. Tā kā atlikušie Krievijas dabasgāzes apjomi, ko ieved Savienībā, joprojām ir ievērojami, Komisija savā 2025. gada 6. maija REPower ceļvedī Krievijas enerģijas importa izbeigšanai13 paziņoja par tiesību akta priekšlikumu, kura mērķis ir pilnībā izbeigt Krievijas gāzes importu un uzlabot pašreizējo enerģētiskās atkarības satvaru.
Turklāt ievērojamu SDG importa jaudas daļu dažās dalībvalstīs kontrolē Krievijas uzņēmumi, radot risku, ka šīs jaudas tiesības varētu izmantot, lai kavētu importu no alternatīviem avotiem, izmantojot jaudas iekrāšanas praksi. Iepriekš gāzes uzglabāšanas jaudu iekrāšanas gadījumi ir izraisījuši būtiskus tirgus izkropļojumus, cenu pieaugumu un draudus kritiski svarīgiem drošības pasākumiem 5 .
Vairāk nekā desmit gadus Krievijas Federācija ir sistemātiski izrādījusies neuzticama partnere, kas gāzi izmanto kā ieroci un manipulē ar enerģijas tirgiem, kaitējot Savienības būtiskajām starptautiskās drošības interesēm. Tādējādi atlikušais Krievijas gāzes imports rada būtiskus riskus Savienības ekonomiskajai drošībai, jo īpaši enerģijas piegādes drošībai, radot negatīvas ekonomiskas un sociālas sekas. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka turpmāki maksājumi par Krievijas gāzes importu vairāk nekā 15 miljardu EUR apmērā gadā apdraud Savienības drošību, ir jāveic papildu pasākumi, lai izskaustu šo importu, atzīstot, ka pilnīgai enerģijas piegādes izbeigšanai no Krievijas Federācijas ir jābūt pakāpeniskam procesam, ņemot vērā piegādes drošības un tirgus apsvērumus. Ņemot vērā to, ka SDG būs būtiska loma alternatīvās enerģijas piegādes nodrošināšanā Eiropā, ir svarīgi arī visus gāzes importa aizliegumus papildināt ar pasākumu, kas ierobežo SDG termināļu pakalpojumu sniegšanu konkrētām struktūrām.
Kā izklāstīts 2025. gada 6. maija ceļvedī, Komisija ierosina sistemātiskas darbības, lai izbeigtu atlikušo gāzes, naftas un kodolenerģijas importu no Krievijas Federācijas.
Komisija ir rūpīgi izvērtējusi ietekmi, ko radītu iespējamais aizliegums importēt Krievijas dabasgāzi un sniegt SDG termināļu pakalpojumus Krievijas struktūrām. Faktiski kopš 2022. gada ir veikts sagatavošanas darbs un publicētas vairākas detalizētas analīzes par sekām, ko radītu pilnīga Krievijas gāzes importa izbeigšana 6 , un Komisija varēja paļauties arī uz daudziem ārēju ekspertu un aģentūru veiktiem pētījumiem. Pamatojoties uz Komisijas veikto ietekmes novērtējumu 7 , kā izklāstīts Komisijas dienestu darba dokumentā, ierosinātās regulas mērķis ir efektīvi palīdzēt novērst Savienības atkarību un pakļautību būtiskajiem riskiem tirdzniecībai un enerģētiskajai drošībai, ko rada gāzes un naftas imports no Krievijas Federācijas. Ja pašreizējās atlikušās importa atkarības netiks novērstas, tās varētu padarīt Savienību īpaši neaizsargātu pret iespējamām neprognozējamām Krievijas Federācijas piespiedu darbībām.
Ierosinātās regulas mērķis ir izlēmīgi atteikties no cauruļvadu gāzes un sašķidrinātas dabasgāzes (SDG), kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kuras tieši vai netieši tiek eksportētas no Krievijas Federācijas, tādējādi liedzot tām piekļuvi Savienības tirgum.
Ņemot vērā to, ka kopš 2022. gada lielākā daļa dalībvalstu un tirgus dalībnieku ir izbeiguši piegādes attiecības ar Krievijas Federāciju, šīs regulas priekšlikums ietver gāzes importa aizliegumu no 2026. gada 1. janvāra saskaņā ar jauniem līgumiem, kas noslēgti pēc 2025. gada 17. jūnija. Ar šo regulu tiek noteikts, kas līdz 2027. gada beigām tiek pilnīgi pārtraukts imports saskaņā ar spēkā esošajiem līgumiem. Kā izklāstīts ietekmes novērtējumā, atlikušo gāzes importu var pakāpeniski izbeigt bez būtiskas ekonomiskas ietekmes vai riskiem piegādes drošībai, jo pasaules gāzes tirgū ir pietiekami daudz citu piegādātāju, Eiropas Savienības gāzes tirgus ir labi savienots un ES importa infrastruktūra ir pietiekama. Tāpēc šajā regulā ir ņemta vērā sarežģītība, kas saistīta ar pakāpenisku importa izbeigšanu saskaņā ar dažādu veidu līgumiem, un ir ierosināts importa aizliegumu saskaņā ar jauniem līgumiem piemērot pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
Īstermiņa līgumi, t. i., līgumi par atsevišķām vai vairākām dabasgāzes piegādēm, kuru ilgums ir mazāks par vienu gadu, attiecas uz mazākiem apjomiem nekā lielie daudzgadu piegādes līgumi, ko importētāji ir noslēguši ar Krievijas uzņēmumiem. Šie spēkā esošie līgumi jebkurā gadījumā beigsies drīz pēc tam, kad šī regula stāsies spēkā. Tādējādi esošo īstermiņa līgumu radītais ekonomiskās drošības risks ir zems. Tāpēc ir lietderīgi esošos īstermiņa līgumus atbrīvot no importa aizlieguma tūlītējas piemērošanas, ļaujot tos izbeigt pakāpeniski līdz 2026. gada 17. jūnijam. Importētājiem, kuriem ir ilgtermiņa līgumi, var būt vajadzīgs vairāk laika, lai atrastu alternatīvus piegādes ceļus un avotus, arī tāpēc, ka tie parasti attiecas uz ievērojami lielākiem apjomiem nekā īstermiņa līgumi. Tāpēc pirms importa aizlieguma piemērošanas tiek ieviests pārejas laiks.
Lai efektīvi nodrošinātu sekmīgu SDG importa piegādi no alternatīviem uzticamiem avotiem, ir ļoti svarīgi, lai SDG termināļi Savienībā šiem piegādātājiem darītu pieejamu attiecīgo importa jaudu. Tā kā ievērojamu SDG jaudas daļu Eiropā kontrolē Krievijas struktūras, pastāv risks, ka Krievija var kavēt alternatīvu importu no piegādātājiem, kas nav Krievijas piegādātāji, neatbrīvojot nolīgtās jaudas, pat ja tās netiek izmantotas (“iekrāšana”), vai veikt citas pret konkurenci vērstas darbības. Lai pastiprinātu Krievijas dabasgāzes importa aizliegumu, ar ierosināto regulu attiecīgo importa jaudu SDG termināļos dara pieejamu alternatīviem piegādātājiem, aizliedzot no 2028. gada 1. janvāra sniegt SDG termināļu pakalpojumus klientiem no Krievijas vai klientiem, kurus kontrolē Krievijas uzņēmumi. Šis pasākums novirzīs termināļa jaudu uz alternatīviem piegādātājiem, uzlabos enerģijas tirgus noturību un risinās iepriekšējās problēmas saistībā ar tirgus izkropļojumiem, cenu pieaugumu un drošības apdraudējumiem.
Atšķirībā no citām precēm dabasgāze ir viendabīga prece, ko tirgo lielos apjomos un ko tirgotāji bieži vairākas reizes pārdod tālāk vairumtirdzniecībā. Lai efektīvi īstenotu Krievijas dabasgāzes importa aizliegumu, ar ierosināto regulu tiek ieviesti mehānismi Krievijas gāzes pārredzamības, uzraudzības un izsekojamības uzlabošanai Savienības tirgos. Ņemot vērā dabasgāzes izcelsmes izsekošanas īpašo sarežģītību un arī stimulus Krievijas piegādātājiem ar nolūku apiet ierosinātās regulas noteikumus, Krievijas gāzes importētājiem būtu pienākums sniegt muitas iestādēm visu nepieciešamo informāciju, lai varētu piemērot ierobežojumus gāzes importam no Krievijas Federācijas. Ar šo regulu būtu jānodrošina efektīvs satvars Savienībā importētās dabasgāzes faktiskās izcelsmes un eksporta punkta noteikšanai.
Lai stiprinātu šos centienus, muitas dienestiem būtu jāveicina informācijas apmaiņa ar regulatīvajām iestādēm, kompetentajām iestādēm, Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER) un Komisiju, lai īstenotu šīs regulas noteikumus. Šāda sadarbība ļautu efektīvi uzraudzīt īstenošanu un atbilstību pakāpeniskas izbeigšanas mērķiem. ACER ar savām speciālajām zināšanām būtu jāsniedz ieguldījums šīs regulas īstenošanas uzraudzības procesā un būtu jāpublicē ziņojums, kurā sniegts pārskats par līgumiem attiecībā uz Krievijas gāzi un novērtēta diversifikācijas ietekme uz enerģijas tirgiem.
Ar ierosināto regulu tiek izveidots jauns pārredzamības un uzraudzības satvars, izdarot grozījumus Regulas (ES) 2017/1938 14. pantā, kurā noteikts, ka Krievijas izcelsmes dabasgāzes importētājiem ir jāsniedz Komisijai un valstu kompetentajām iestādēm detalizēta informācija par līgumiem. Pieredze, kas gūta 2022. gada un 2023. gada gāzes krīzes laikā, liecina, ka visaptveroša informācija par piegādes atkarību ir būtiska, lai novērtētu gāzes piegādes drošību Savienībā attiecībā uz gāzi no Krievijas. Tāpēc ar šo regulu tiek uzlikts pienākums Krievijas dabasgāzes importētājiem iesniegt Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga, lai efektīvi novērtētu iespējamos riskus gāzes tirdzniecībai un piegādes drošībai. Šajā informācijā būtu jāiekļauj attiecīgo gāzes piegādes līgumu galvenie parametri vai pat veselas teksta daļas, izņemot informāciju par cenu, ja tas ir nepieciešams, lai izprastu konkrētu līguma klauzulu kontekstu vai atsauces uz citiem līguma noteikumiem. Importētājiem ir jāziņo par izmaiņām līguma noteikumos tūlīt pēc regulējuma pieņemšanas, lai atvieglotu Savienībā ievestās Krievijas gāzes precīzu uzraudzību. Uzraugot gāzes piegādes drošību Savienībā, Komisijai būtu jāņem vērā arī muitas dienestu sniegtā informācija par importu un informācija, kas iekļauta dalībvalstu nacionālajos diversifikācijas plānos. Ciešākā sadarbībā ar valstu muitas dienestiem šī visaptverošā datu kopa ļaus Komisijai iegūt visu nepieciešamo informāciju par Krievijas piegādes līgumiem.
Pieredze, kas gūta, paziņojot par pakāpenisku atteikšanos no dabasgāzes piegādēm caur Ukrainu, liecina, ka laba sagatavošanās un koordinācija solidaritātes garā var palīdzēt efektīvi izvairīties no tirgus traucējumiem vai piegādes drošības problēmām, ko varētu radīt dabasgāzes piegādātāju maiņa. Lai sagatavotos saskaņotai Krievijas gāzes importa pilnīgai izbeigšanai 2028. gadā un dotu tirgum pietiekami daudz laika prognozēt ar to saistītās izmaiņas, neapdraudot gāzes piegādes drošību vai būtiski neietekmējot enerģijas cenas, ar ierosināto regulu dalībvalstīm tiek uzlikts pienākums uzņemties proaktīvu lomu, izstrādājot un īstenojot nacionālos diversifikācijas plānus, kas vērsti uz Krievijas dabasgāzes izmantošanas pakāpenisku izbeigšanu. Šajos plānos ir jānosaka precīzi pasākumi un atskaites punkti, lai pakāpeniski likvidētu tiešo vai netiešo Krievijas gāzes importu. Nacionālie diversifikācijas plāni ļaus Komisijai koordinēt diversifikācijas pasākumus un vajadzības gadījumā sniegt konsultācijas par tiem. Komisijas veiktajai nacionālo diversifikācijas plānu analīzei būtu jānoslēdzas ar ziņojumu un vajadzības gadījumā ieteikumiem par ES mēroga pasākumiem, lai paātrinātu atkarības no Krievijas gāzes samazināšanu.
Papildus tam, ka ierosinātā regula attiecas uz gāzes importu, ar to dalībvalstis tiek pilnvarotas izstrādāt arī diversifikācijas plānus, lai pakāpeniski izbeigtu Krievijas naftas importu, nolūkā nodrošināt informāciju un koordināciju attiecībā uz naftas piegāžu pilnīgu pārtraukšanu līdz 2027. gada beigām, kā paredzēts Versaļas deklarācijā.
Šī vienotā pieeja nozīmē visaptverošu un kopīgu stratēģiju, kuras pamatā ir solidaritātes princips un kuras mērķis ir koordinētā veidā likvidēt enerģētisko atkarību no Krievijas Federācijas, tādējādi apstiprinot Savienības apņemšanos izveidot neatkarīgu un noturīgu energosistēmu.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Šā priekšlikuma pamatā ir 2022. gada maija paziņojums par REPowerEU 8 un valstu un valdību vadītāju Versaļas deklarācija 9 , kuros izteikts aicinājums izbeigt Eiropas atkarību no Krievijas enerģijas, uzlabojot energoefektivitāti, paātrinot atjaunīgās enerģijas izvēršanu un diversificējot piegādes, kā arī iepriekšējie pasākumi, ko Savienība un tās dalībvalstis veikušas pamatojoties uz šiem aktiem. Par šo priekšlikumu tika paziņots Komisijas 2025. gada 6. maija paziņojumā “Ceļvedis Krievijas enerģijas importa izbeigšanai” (“REPower ceļvedis”) 10 .
Ņemot vērā Krievijas īstenoto gāzes piegāžu samazinājumu izmantošanu par ieroci apvienojumā ar tirgus manipulācijām un to, ka Krievijas kara pasākumu finansēšanai tiek izmantoti ieņēmumi no dabasgāzes, saskaņā ar 6. panta 7. punktu un 8. panta 7. punktu Regulā (ES) 2024/1789 par dabasgāzes, atjaunīgās gāzes un ūdeņraža iekšējo tirgu dalībvalstis var īstenot samērīgus pagaidu pasākumus, lai ierobežotu jebkura atsevišķa tīkla lietotāja solīšanas jaudu gāzes ieejas punktos un SDG termināļos, jo īpaši attiecībā uz piegādēm no Krievijas un Baltkrievijas. Šo pasākumu mērķis ir aizsargāt būtiskas drošības intereses, un tos var atjaunot pēc vajadzības, taču tiem ir jāatbilst starptautiskajām saistībām, arī Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXI pantam.
Ar šādiem pasākumiem būtu jāatbalsta Savienības mērķi samazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, kā izklāstīts plānā REPowerEU. Pirms īstenošanas dalībvalstīm saskaņā ar enerģētiskās solidaritātes principu ir jāapspriežas ar Komisiju un citām iespējami skartajām dalībvalstīm, jo īpaši ņemot vērā iespējamo ietekmi uz piegādes drošību ES līmenī, kā arī uz citām iespējami skartajām dalībvalstīm. Šī pieeja nodrošina pienācīgu un labi koordinētu reakciju uz apdraudējumiem un nepārtrauktību ceļā uz enerģētisko neatkarību.
Ierosinātā regula balstās uz šiem Regulas (ES) 2024/1789 noteikumiem, un ar to tiek novērstas minēto noteikumu pašreizējās nepilnības. Tomēr šādi atsevišķi dalībvalstu pasākumi ir nepietiekami, lai risinātu vispārējo problēmu saistībā ar atkarību no Krievijas gāzes importa. Tāpēc ierosinātajā regulā būtu jānosaka labāk koordinēts importa aizliegums ES līmenī. Lai gan ar Regulas (ES) 2024/1789 6. panta 7. punktu un 8. panta 7. punktu dalībvalstīm ir atļauts veikt konkrētas atsevišķas darbības, lai novērstu Krievijas SDG vai gāzes importu pa cauruļvadiem to teritorijā, noteikumos nav paredzēts šādu pasākumu vienots un koordinēts satvars. Valstu pasākumi, kuru mērķis ir ierobežot Krievijas importu, pēc tvēruma un satura ir atšķirīgi, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, kas piemērojami noteikumu apiešanas novēršanai. Šī nepietiekamā koordinācija rada iekšējā tirgus sadrumstalotības riskus. Ar šo priekšlikumu būtu jānovērš šie riski, paredzot skaidrus noteikumus par importētāju pienākumiem un informācijas apmaiņu starp visām iesaistītajām iestādēm.
Atkarība no Krievijas pastāv ne tikai gāzes importa jomā. Kā sīki izklāstīts REPower ceļvedī, Krievija piegādā Savienībai arī dažādus kodolmateriālus, kas kodolenerģijas ražošanas nozari un citas kodolenerģijas nozares pakļauj līdzīgiem ekonomiskās drošības riskiem kā dabasgāzes jomā. Tomēr Krievijas piegādātie produkti kodolenerģijas nozarē ir tehniski sarežģīti, aptverot dabīgu, pārveidotu un bagātinātu urānu, kodoldegvielas komplektus, rezerves daļas un tehniskās apkopes pakalpojumus, kā arī medicīniskos radioizotopus. Arī pasākumu juridiskais pamats kodolenerģijas nozarē daļēji atšķiras no šīs regulas juridiskā pamata. Tādēļ ir lietderīgi nodalīt tiesību aktu priekšlikumus par gāzes/naftas pasākumiem no pasākumiem kodolenerģijas nozarē.
Šis priekšlikums ir saskaņots arī ar Komisijas 2025. gada 28. janvārī iesniegto un Eiropas Parlamenta nesen apstiprināto priekšlikumu noteikt tarifus Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes mēslošanas līdzekļiem un konkrētiem lauksaimniecības produktiem, lai samazinātu Savienības atkarību no minētā importa 11 . Ierosināto pasākumu, kas attiecas uz Savienības kopējo tirdzniecības politiku, mērķis ir ievērojami samazināt attiecīgo preču importu Savienībā neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir Krievijā un Baltkrievijā un vai tās tieši vai netieši ir eksportētas no minētajām valstīm. Paredzams, ka importa tarifu noteikšana vēl vairāk diversificēs mēslošanas līdzekļu ražošanu Savienībā.
Vispārīgāk runājot, ierosinātās regulas mērķis ir uzlabot Savienības ekonomisko drošību, uzlabojot enerģijas piegādes drošību. Tādējādi tā atbilst Eiropas ekonomiskās drošības stratēģijai 12 un balstās uz to, kā arī uz šajā sakarā veiktajiem pasākumiem, jo īpaši Komisijas priekšlikumiem:
vēl vairāk stiprināt Savienības drošības un sabiedriskās kārtības aizsardzību, uzlabojot ārvalstu investīciju Savienībā izvērtēšanu 13 ;
veicināt diskusijas un rīcību, lai uzlabotu Eiropas koordināciju eksporta kontroles jomā, pilnībā ievērojot esošos daudzpusējos režīmus un dalībvalstu prerogatīvas 14 ;
apspriesties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, lai apzinātu iespējamos riskus, kas izriet no izejošajām investīcijām šaurā tehnoloģiju kopumā 15 ;
veicināt turpmākas diskusijas par to, kā labāk atbalstīt pētniecību un izstrādi, kas skar tehnoloģijas ar divējāda lietojuma potenciālu 16 ;
Padomes ieteikumu par pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot pētniecības drošību valsts un nozaru līmenī 17 .
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Ierosinātais aizliegums importēt dabasgāzi, kuras izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kuru tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas, un papildu pasākumi priekšlikumā par Krievijas enerģijas importa labāku uzraudzību atbilst ierobežojošiem pasākumiem, ko Savienība veikusi pēc Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu. Tāpēc dabasgāzes importa aizliegums un ierosinātajā regulā paredzētie papildu pasākumi gan attiecībā uz dabasgāzi, gan naftu atbilst Līguma par Eiropas Savienību 21. panta 3. punktā noteiktajam, ka ir jābūt konsekvencei starp dažādām Savienības ārējās darbības jomām un starp tām un citām tās politikas jomām. Tas atbilst arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. panta 1. punktā noteiktajam, ka kopējā tirdzniecības politika ir jāīsteno, ievērojot Savienības ārējās darbības principus un mērķus.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 207. pants un 194. panta 2. punkts. LESD 207. pants ir juridiskais pamats ierosinātajiem tirdzniecības pasākumiem saskaņā ar Savienības kopējo tirdzniecības politiku, ar ko aizliedz tādas dabasgāzes importu, kuras izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kuru tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas, kā arī aizliegumu sniegt pakalpojumus ES SDG termināļos klientiem no Krievijas Federācijas vai Krievijas Federācijas personu kontrolē. Šajā priekšlikumā uzskaitītajiem pasākumiem attiecībā uz i) attiecīgās informācijas iesniegšanu, ko veic dabasgāzes importētāji, un minētās informācijas apmaiņu starp attiecīgajām valsts iestādēm dalībvalstīs un Komisiju, ii) dalībvalstu izstrādātajiem diversifikācijas plāniem pakāpeniskai Krievijas dabasgāzes un naftas izmantošanas izbeigšanai un iii) pārredzamības uzlabošanai attiecībā uz Krievijas dabasgāzes piegādes līgumiem, grozot Regulu (ES) 2017/1938, juridiskais pamats ir LESD 194. panta 2. punkts.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Kopējā tirdzniecības politika saskaņā ar LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu ir definēta kā ekskluzīva Savienības kompetence, tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.
Citi šajā ierosinātajā regulā paredzētie pasākumi attiecībā uz dabasgāzi, kas ir jāpieņem saskaņā ar LESD 194. panta 2. punktu, piemēram, i) attiecīgās informācijas iesniegšana, ko veic dabasgāzes importētāji, un minētās informācijas apmaiņa starp attiecīgajām dalībvalstu iestādēm un Komisiju, ii) dalībvalstu izstrādātie diversifikācijas plāni pakāpeniskai Krievijas dabasgāzes izmantošanas izbeigšanai un iii) Krievijas dabasgāzes piegādes līgumu pārredzamības uzlabošana, ir nepieciešami, lai efektīvi īstenotu ES aizliegumu importēt Krievijas dabasgāzi. Tas pats attiecas uz tādu nacionālo diversifikācijas plānu izstrādi un uzraudzību, kuri ir jāpieņem attiecībā uz naftu, arī saskaņā ar LESD 194. panta 2. punktu, un kuri ir jākoordinē Savienības līmenī, lai sasniegtu mērķi efektīvi un koordinēti pakāpeniski atteikties no Krievijas naftas.
•Proporcionalitāte
Šis priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam. Ierosinātie pasākumi ir piemēroti un vajadzīgi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, un nerada uzņēmumiem un dalībvalstīm slogu, kas būtu nesamērīgs ar šiem mērķiem.
Galvenais ierosinātais pasākums ir gāzes importa aizliegums, pamatojoties uz jauniem līgumiem, kas noslēgti pēc 2025. gada 17. jūnija, līdz 2026. gada 1. janvārim, un atlikušā importa aizliegums, pamatojoties uz spēkā esošajiem līgumiem, līdz 2026. gada 17. jūnijam attiecībā uz gāzi saskaņā ar īstermiņa līgumiem un līdz 2027. gada beigām attiecībā uz gāzi saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem. Pilnīgs Krievijas dabasgāzes importa aizliegums nepārprotami ir piemērots pasākums, lai sasniegtu mērķi izbeigt Savienības atkarību no šāda importa. Kā izklāstīts šajā paskaidrojuma rakstā, visi citi pasākumi, ko Savienība un tās dalībvalstis līdz šim ir veikušas kopš 2022. gada februāra, lai gan tie ir sekmīgi mīkstinājuši dažas sekas, ko radījis Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, ir izrādījušies nepietiekami, lai pilnībā sasniegtu šo mērķi, un par to liecina joprojām ievērojamais Savienībā importētās Krievijas dabasgāzes apjoms. Tāpēc pilnīgs importa aizliegums ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi izbeigt Savienības atkarību no Krievijas gāzes importa. Ņemot vērā nopietnos riskus Savienības energoapgādes drošībai un galu galā Savienības vispārējai ekonomiskajai drošībai un autonomijai, šā pasākuma ietekme uz skartajām dalībvalstīm un gāzes uzņēmumiem arī nav nesamērīga ar minēto mērķi. Turklāt minēto ietekmi mazina importa aizlieguma pakāpeniska ieviešana, kas sākotnēji ietekmē tikai jaunus līgumus, savukārt importu saskaņā ar spēkā esošajiem ilgtermiņa līgumiem ir atļauts turpināt līdz 2027. gada beigām.
Aizliegums no 2026. gada 1. janvāra Savienības SDG termināļos sniegt pakalpojumus klientiem no Krievijas Federācijas ir piemērots un nepieciešams, lai sasniegtu mērķi nodrošināt, ka SDG termināļi Savienībā dara pieejamu atbilstošu importa jaudu alternatīviem piegādātājiem, uzlabot tirgus noturību un risināt iepriekšējās problēmas saistībā ar tirgus izkropļojumiem, cenu pieaugumu un drošības apdraudējumiem. Ņemot vērā šo mērķu nozīmīgumu, arī šā pasākuma ietekme uz SDG termināļu piegādātājiem un klientiem nav nesamērīga ar šiem mērķiem.
Papildu pasākumi:
i) attiecīgās informācijas iesniegšana, ko veic dabasgāzes importētāji, un šīs informācijas apmaiņa starp attiecīgajām valsts iestādēm dalībvalstīs un Komisiju,
ii) dalībvalstu izstrādātie diversifikācijas plāni, lai pakāpeniski pārtrauktu Krievijas dabasgāzes izmantošanu, un
iii) Krievijas dabasgāzes piegādes līgumu pārredzamības uzlabošana,
ir piemēroti un nepieciešami, lai efektīvi īstenotu un uzraudzītu aizliegumu importēt gāzi no Krievijas, un, ņemot vērā iepriekš aprakstītās iesaistītās daļas, nerada tādu slogu dalībvalstīm un gāzes uzņēmumiem, kas nav samērīgs ar izvirzīto mērķi.
Visbeidzot, ierosinātais dalībvalstu pienākums izstrādāt un iesniegt nacionālos diversifikācijas plānus par Krievijas naftas importa pakāpenisku izbeigšanu līdz 2027. gada beigām ir piemērots, nepieciešams un samērīgs līdzeklis, lai atvieglotu pakāpenisku importa izbeigšanu dalībvalstīs, kas gūst labumu no atkāpēm no spēkā esošajām ES sankcijām pret Krievijas naftas importu.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Ņemot vērā nepieciešamību pēc saistoša, tieši piemērojama akta, kā arī nepieciešamību ātri rīkoties, reaģējot uz nenovēršamiem draudiem Savienības energoapgādes drošībai, regula ir vienīgais piemērotais instruments, lai nodrošinātu to ierosināto pasākumu efektivitāti un lietderību, kuru mērķis ir Savienības mērogā koordinēti pakāpeniski izbeigt Krievijas gāzes importu Savienībā.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Neattiecas.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Neattiecas.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Neattiecas.
•Ietekmes novērtējums
Kopš Krievijas īstenotajiem pirmajiem piegādes pārtraukumiem Komisija ir intensīvi analizējusi Krievijas gāzes importa pakāpeniskas pārtraukšanas ietekmi uz ES enerģijas tirgiem un ekonomiku kopumā. Visaptverošas analīzes rezultāti attiecībā uz ierosinātajā regulā uzskaitītajiem pasākumiem ir apkopoti šim priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Neattiecas.
•Pamattiesības
Šis priekšlikums var ietekmēt dažas pamattiesības, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības veikt uzņēmējdarbību (16. pants) un tiesības uz īpašumu (17. pants). Tomēr, kā paskaidrots iepriekš, ierosinātie šo pamattiesību ierobežojumi ir nepieciešami un samērīgi, ņemot vērā izvirzīto vispārējo interešu mērķi, un tajos tiek ievērota šo tiesību būtība. Tādējādi pasākumi atbilst Hartas 52. panta 1. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz šādiem ierobežojumiem.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Priekšlikuma ietekme uz budžetu sīkāk ir izklāstīta regulas priekšlikuma finanšu pārskatā.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Līdz 2026. gada 1. martam dalībvalstīm būtu jāizstrādā nacionālie diversifikācijas plāni ar konkrētām darbībām un termiņiem Krievijas dabasgāzes importa un naftas piegāžu izbeigšanai saskaņā ar ierosināto regulu.
Muitas dienestiem un iesaistītajām valstu kompetentajām iestādēm būtu jāuzrauga, kā tiek īstenots Krievijas dabasgāzes importa aizliegums un pienākumi, kas noteikti ierosinātajā regulā. Tām būtu jāapmainās ar visu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu, vai ir ievērots importa aizliegums un ar to saistītie pienākumi.
Komisija, pamatojoties uz saņemto informāciju, novērtē šīs regulas īstenošanu un progresu, kas panākts, pakāpeniski atsakoties no Krievijas Federācijas gāzes. Šāds novērtējums būtu jāpublicē gada ziņojumā.
•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)
Neattiecas.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Regulas 1. pantā ir noteikts ierosinātās regulas priekšmets un darbības joma.
Regulas 2. pantā ir definēti visā tekstā izmantotie termini, tādējādi veicinot ierosinātajā regulā izklāstīto pasākumu skaidrību.
Ar 3. pantu no 2026. gada 1. janvāra tiek noteikts aizliegums dabasgāzes importam pa cauruļvadiem, kā arī SDG importam no Krievijas Federācijas. Aizliegumu piemēro precēm, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kuras tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas.
Regulas 4. pantā ir atļauti izņēmumi no tūlītēja aizlieguma no 2026. gada 1. janvāra. Īstermiņa piegādes līgumiem, kas noslēgti pirms 2025. gada 17. jūnija, aizliegumu piemēro tikai no 2026. gada 17. jūnija. Attiecībā uz gāzi, ko importē saskaņā ar ilgtermiņa piegādes līgumiem, kas noslēgti pirms 2025. gada 17. jūnija, aizliegumu piemēro no 2028. gada 1. janvāra. Gāzes apjoms, uz ko attiecas pārejas posms, nepārsniedz līgumā paredzēto apjomu.
Regulas 5. pantā ir noteikts aizliegums no 2026. gada 1. janvāra sniegt ilgtermiņa termināļu pakalpojumus ES SDG termināļos struktūrām no Krievijas Federācijas vai struktūrām, ko kontrolē personas no Krievijas Federācijas. Aizliegums attiecas uz SDG termināļu pakalpojumiem, par kuriem noslēgti vai grozīti līgumi pēc 2025. gada 17. jūnija.
Regulas 6. pantā ir noteikts pārejas posms aizliegumam attiecībā uz SDG termināļa pakalpojumu ilgtermiņa līgumiem, kas noslēgti pirms 2025. gada 17. jūnija. Attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar šiem ilgtermiņa līgumiem, aizliegumu piemēro no 2028. gada 1. janvāra.
Regulas 7. pantā Krievijas Federācijas gāzes importētājiem ir noteikts pienākums sniegt dalībvalstu muitas dienestiem visu informāciju, kas vajadzīga ierosinātās regulas 3. un 4. panta īstenošanai. Pantā ir iekļauts to informācijas elementu saraksts, kas būtu jāsniedz, lai gan muitas dienestiem ir tiesības pieprasīt papildu informāciju. Šajā pantā ir noteikta arī atspēkojama prezumpcija par importa Krievijas izcelsmi, izmantojot starpsavienojumu punktu sarakstu.
Regulas 8. pantā SDG termināļu pakalpojumu sniedzējiem ir noteikts pienākums dalīties informācijā ar muitas dienestiem, lai varētu īstenot ierosinātās regulas 5. un 6. pantu.
Regulas 9. pantā ir noteikts pienākums iesaistītajām kompetentajām un regulatīvajām iestādēm uzraudzīt ierosinātās regulas 3.–6. panta īstenošanu. Tam nepieciešama sadarbība starp dažādu dalībvalstu iestādēm, ACER vai (vajadzības gadījumā) Komisiju.
Regulas 10. pantā ir noteikts muitas dienestu pienākums informāciju, kas saņemta no Krievijas Federācijas gāzes importētājiem, darīt zināmu Komisijai un citu dalībvalstu iestādēm. Šāda sadarbība ļautu novērtēt ierosinātās regulas 3.–6. panta īstenošanu.
Regulas 11. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāizstrādā diversifikācijas plāns, lai līdz 2027. gada 31. decembrim pakāpeniski izbeigtu visu gāzes importu no Krievijas Federācijas. Nacionālajos diversifikācijas plānos iekļauj informāciju par i) gāzes importa apjomu saskaņā ar spēkā esošajiem līgumiem un SDG termināļa pakalpojumiem, ko rezervējuši uzņēmumi no Krievijas Federācijas, ii) pasākumiem, kas ieviesti vai plānoti, lai aizstātu atlikušo Krievijas gāzes importu, arī par alternatīvām piegādēm un piegādes maršrutiem, un iii) iespējamiem tehniskiem vai regulatīviem šķēršļiem pakāpeniskai izbeigšanai un iespējām tos pārvarēt.
Nacionālie diversifikācijas plāni būtu jāpaziņo Komisijai ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. martam, izmantojot I pielikumā sniegto veidni.
Regulas 12. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm, kas importē naftu no Krievijas Federācijas, ir jāizstrādā diversifikācijas plāns, lai līdz 2027. gada 31. decembrim pakāpeniski izbeigtu naftas importu no Krievijas Federācijas. Valstu diversifikācijas plānos iekļauj informāciju par i) tiešā vai netiešā naftas importa apjomu no Krievijas Federācijas saskaņā ar spēkā esošajiem līgumiem, ii) pasākumiem, kas ieviesti vai plānoti pakāpeniskas izbeigšanas nolūkā, un iii) iespējamiem tehniskiem vai regulatīviem šķēršļiem pakāpeniskai izbeigšanai un iespējām tos pārvarēt.
Nacionālie diversifikācijas plāni būtu jāpaziņo Komisijai ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. martam, izmantojot II pielikumā sniegto veidni. Komisija pēc novērtējuma veikšanas var sniegt ieteikumu attiecīgajai dalībvalstij, ja ir konstatēts risks, ka netiks ievērots pakāpeniskas izbeigšanas termiņš.
Ar 13. pantu tiek stiprināts spēkā esošais gāzes piegādes drošības uzraudzības satvars, grozot Regulu (ES) 2017/1938. Tajā noteikts, ka gāzes importētājiem no Krievijas Federācijas ir jāsniedz Komisijai un valstu kompetentajām iestādēm detalizēta informācija par līgumiem. Būtu jānorāda piegādājamais un saņemamais apjoms, arī elastības iespējas saskaņā ar noteikumiem “ņem vai maksā” vai “piegādā vai maksā”, noslēgšanas datums, līguma darbības termiņš, nolīgtais gāzes apjoms ar augšupējas vai lejupējas elastības tiesībām, kā arī līgumpartneri, gāzes ražotājs un ražotājvalsts. Attiecībā uz SDG importu būtu jānorāda pirmās iekraušanas osta, kā arī piegādes punkti un iespējamā elastība attiecībā uz šiem punktiem. Turklāt būtu jāizklāsta piegādes grafiki vai nominācijas, iespējamās līgumiskās elastības iespējas attiecībā uz ikgadējo apjomu un nosacījumi piegāžu apturēšanai vai izbeigšanai, arī force majeure noteikumi. Būtu jāprecizē arī piemērojamie tiesību akti un izvēlētais strīdu izšķiršanas mehānisms, kā arī citu attiecīgo komerclīgumu galvenie elementi.
Šajā pantā SDG termināļu pakalpojumu sniedzējiem ir noteikts pienākums paziņot Komisijai attiecīgo informāciju par pakalpojumiem, ko rezervējuši klienti no Krievijas Federācijas.
Komisija novērtē ierosinātās regulas īstenošanu un progresu attiecībā uz pakāpenisku atteikšanos no gāzes no Krievijas Federācijas, pamatojoties uz saņemto informāciju, arī nacionālajiem diversifikācijas plāniem saskaņā ar ierosinātās regulas 11. pantu. Šāds novērtējums būtu jāpublicē gada ziņojumā.
Regulas 14. pantā ir noteikts, ka uz jebkādu konfidenciālu informāciju, kas saņemta saskaņā ar ierosināto regulu, attiecas dienesta noslēpuma standarts, jo īpaši nolūkā nodrošināt saņemtās informācijas konfidencialitāti, integritāti un aizsardzību.
Regulas 15. pantā Komisijai ir noteikts pienākums efektīvi uzraudzīt enerģijas tirgus attīstību un jebkādus piegādes drošības riskus saistībā ar importu no Krievijas Federācijas. Ja rodas risks, tā veic attiecīgus pasākumus, arī grozot šo regulu.
Regulas 16. pantā ir noteikta šīs regulas spēkā stāšanās diena.
2025/0180 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par pakāpenisku Krievijas dabasgāzes importa izbeigšanu, potenciālās energoatkarības uzraudzības uzlabošanu un Regulas (ES) 2017/1938 grozīšanu
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 194. panta 2. punktu un 207. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 18 ,
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 19 ,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Krievijas Federācijas nelikumīgais pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī izgaismoja, cik dramatiski tirgus un drošību ietekmē atkarība no Krievijas dabasgāzes. Tāpēc valstu vadītāji 2022. gada 11. marta Versaļas deklarācijā vienojās pakāpeniski samazināt atkarību no Krievijas enerģijas un galu galā tai pielikt punktu. 2022. gada 8. marta paziņojumā REPowerEU 20 un 2022. gada 18. maija plānā REPowerEU 21 ierosināti konkrēti pasākumi, kas dotu iespēju droši, cenas ziņā pieejami un ilgtspējīgi pilnībā atteikties no Krievijas enerģijas importa. Kopš tā laika gāzes piegāžu diversifikācijā tā, lai tās avots nebūtu Krievija, ir panākts ievērojams progress. Tā kā Savienībā joprojām tiek ievests ievērojams daudzums Krievijas dabasgāzes, Komisija savā 2025. gada 6. maija REPowerEU ceļvedī Krievijas enerģijas importa izbeigšanai izziņoja priekšlikumu tiesību aktam, kura mērķis ir pakāpeniski pilnībā izbeigt Krievijas gāzes importu un uzlabot pašreizējo energoatkarības satvaru.
(2)Jau pirms pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā Krievijas Federācija enerģijas piegādi ne reizi vien bez brīdinājuma vai pamatojuma samazināja un pārtrauca, savukārt kopš iebrukuma tā enerģijas piegādi ir izmantojusi par ieroci, kas liecina, ka pastāvošo atkarību no Krievijas gāzes piegādēm Krievijas Federācija izmantojusi tam, lai kaitētu Savienības ekonomikai. Tam ir nopietna negatīva ietekme uz dalībvalstīm un Savienības ekonomisko drošību kopumā. Tāpēc Savienība Krievijas Federāciju un tās energouzņēmumus vairs nevar uzskatīt par uzticamiem enerģijas tirdzniecības partneriem.
(3)2006. gada janvārī Krievija aukstuma viļņa vidū apturēja dabasgāzes piegādi Bulgārijai un citām Dienvidaustrumeiropas valstīm, tā izraisot cenu pieaugumu un nodarot vai draudot nodarīt kaitējumu iedzīvotājiem. 2009. gada 6. janvārī Krievija atkal pilnībā apturēja gāzes tranzītu caur Ukrainu, skarot 18 dalībvalstis, it sevišķi Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis. Šī piegādes apturēšana noveda pie nopietniem gāzes tirgus traucējumiem reģionā un visā Savienībā. Dažās dalībvalstīs dabasgāzes plūsma gandrīz 14 dienas bija apturēta pavisam, tāpēc nācās ilgstoši atslēgt siltumapgādi skolās un rūpnīcās un izsludināt ārkārtas stāvokli. 2014. gadā Krievijas Federācija iebruka Krimā un to nelikumīgi anektēja, sagrāba Ukrainas gāzes ražošanas aktīvus Krimā un samazināja gāzes piegādi vairākām dalībvalstīm, kuras bija paziņojušas par gāzes piegādi Ukrainai, tā izraisot tirgus traucējumus un cenu pieaugumu un kaitējot ekonomiskajai drošībai. Komisija ir vairākkārt izmeklējusi iespējamus Krievijas valsts kontrolētā eksporta monopoluzņēmuma Gazprom ES konkurences noteikumu pārkāpumus, un Gazprom savu uzvedību tirgū pēc tam ir mainījis, lai Komisijas bažas par konkurences noteikumu pārkāpumiem 22 kliedētu. Gazprom. Minētie konkurences jautājumi vairākos gadījumos skāra tā sauktos “teritoriālos ierobežojumus” Gazprom gāzes piegādes līgumos, kas aizliedz gāzes tālākpārdošanu ārpus savas valsts 23 , kā arī pierādījumus, ka Gazprom negodīgi noteicis cenas un enerģijas piegādi sasaistījis ar politiskām koncesijām attiecībā uz dalību Krievijas cauruļvadu projektos vai kontroles ieguvi pār Savienības energoaktīviem.
(4)Neprovocētais un nepamatotais Krievijas karš pret Ukrainu kopš 2022. gada februāra, ko pavadījusi gāzes piegādes samazinājumu izmantošana par ieroci apvienojumā ar tirgu manipulācijām, kuru īstenošanai izmantoti tīši gāzes plūsmu traucējumi, ir izgaismojis Savienības un tās dalībvalstu neaizsargātību un atkarību, kas nepārprotami var tieši un nopietni ietekmēt Savienības gāzes tirgus darbību, Savienības ekonomiku un tās drošības pamatintereses, kā arī tieši apdraudēt Savienības iedzīvotājus, jo energoapgādes traucējumi var apdraudēt iedzīvotāju veselību vai dzīvību. Pierādījumi liecina, ka valsts kontrolētais uzņēmums Gazprom ir tīši manipulējis ar Savienības enerģijas tirgiem, lai kāpinātu enerģijas cenas. Lielas Savienībā esošas pazemes krātuves, ko kontrolē Gazprom, tika atstātas nepieredzēti zemā piepildījuma līmenī, un Krievijas uzņēmumi pirms iebrukuma samazināja pārdošanas apjomus Savienības gāzes mezglos 24 un pilnībā pārtrauca izmantot paši savu tirdzniecības platformu, ietekmējot īstermiņa tirgus un saasinot jau tā saspringto gāzes piegādes situāciju pēc Krievijas nelikumīgā iebrukuma Ukrainā. No 2022. gada marta Krievija sistemātiski apturēja vai samazināja dabasgāzes piegādes dalībvalstīm, radot būtiskus traucējumus Savienības gāzes tirgū. Tas it sevišķi skāra piegādes Savienībai pa gāzes vadu Yamal, piegādes Somijai, kā arī cauruļvadu Nord Stream 1, kurā Gazprom vispirms samazināja plūsmas, bet galu galā piegādes pa cauruļvadu apturēja pavisam.
(5)Krievijas īstenotā gāzes piegādes izmantošana par ieroci un tirgus manipulācijas ar tīšiem gāzes plūsmu traucējumiem Savienībā izraisīja krasu enerģijas cenu kāpumu, kas 2022. gadā sasniedza vēl nepieredzētu līmeni — līdz astoņām reizēm virs iepriekšējo gadu vidējā rādītāja. No tā izrietošā nepieciešamība atrast alternatīvus gāzes piegādes avotus, mainīt piegādes maršrutus, piepildīt krātuves ziemai un rast risinājumus Savienības gāzes infrastruktūras pārslodzes problēmām 2022. gadā noveda pie krasām cenu svārstībām un nepieredzētiem cenu kāpumiem.
(6)Ārkārtīgi augstās gāzes cenas noveda pie augstām elektroenerģijas cenām un citu energoproduktu cenu pieauguma, izraisot ilgstošu augstu inflāciju. Augsto enerģijas cenu izraisītā dziļā ekonomiskā krīze — daudzās dalībvalstīs ar negatīviem izaugsmes rādītājiem — apdraudēja Savienības ekonomiku, mazināja patērētāju pirktspēju un palielināja ražošanas izmaksas, it sevišķi enerģētikā, apdraudot sociālo kohēziju un stabilitāti un pat iedzīvotāju dzīvību un veselību. Piegādes apturēšana turklāt ļoti nopietni apdraudēja Savienības energoapgādes drošību un piespieda vienpadsmit dalībvalstis izsludināt enerģētiskās krīzes līmeni saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1938 25 . Krievija, šīs krīzes laikā ar tirgus manipulācijām izmantojot Savienības atkarību, no atlikušās enerģijas tirdzniecības ar Eiropu guva rekordlielu peļņu, un 2024. gadā tās ieņēmumi no gāzes importa joprojām bija 15 mljrd. EUR. Šos ieņēmumus tā varēja izmantot, lai finansētu vēl citus ekonomiskus uzbrukumus Savienībai, tādējādi apdraudot ekonomisko drošību. Tos varēja izmantot arī tam, lai finansētu pret Ukrainu sākto agresijas karu, kas nopietni apdraud Eiropas politisko un ekonomisko stabilitāti.
(7)Nesenā krīze apliecināja: lai saglabātu tirgus stabilitāti un aizsargātu iedzīvotāju dzīvību un veselību, kā arī Savienības drošības pamatintereses, ir nepieciešamas uzticamas tirdzniecības attiecības ar partneriem, kas piegādā energoproduktus, it sevišķi tāpēc, ka Savienība ir lielā mērā atkarīga no enerģijas importa no trešām valstīm. Turpmāka enerģijas piegāde no Krievijas Savienību pakļautu pastāvīgiem ekonomiskiem un drošības riskiem; tā piegādes drošību nevis palielinātu, bet gan samazinātu. Pat atkarība no mazākiem Krievijas gāzes importa apjomiem, ja Krievija tos izmanto ļaunprātīgi, var būtiski izkropļot cenu dinamiku — pat ja tikai uz laiku — un novest pie traucējumiem enerģijas tirgos, it sevišķi reģionos, kas joprojām ir lielā mērā atkarīgi no Krievijas gāzes importa. Ņemot vērā ilgstošo un konsekvento tirgus manipulāciju un piegādes traucējumu modeli un to, ka Krievijas valdība gāzes tirdzniecību ir konsekventi izmantojusi par ieroci rīcībpolitikas, nevis tirdzniecības mērķu sasniegšanai, ir lietderīgi veikt pasākumus, lai līdzšinējo Savienības neaizsargātību, kuras cēlonis ir Krievijas Federācijas cauruļvadu dabasgāzes un sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) imports, novērstu.
(8)Šīs regulas 3. un 5. pantā paredzētie starptautisko darījumu ierobežojumi ir saskanīgi ar Savienības ārējām darbībām citās jomās, kā prasa Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. panta 3. punkts. Savienības un Krievijas Federācijas attiecību stāvoklis pēdējos gados — it sevišķi kopš 2022. gada — ir ievērojami pasliktinājies. Attiecību pasliktināšanās iemesls ir tas, ka Krievijas Federācija klaji neievēro starptautiskās tiesības, un it sevišķi neprovocētais un nepamatotais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu. Reaģējot uz Krievijas Federācijas darbībām pret Ukrainu, Savienība kopš 2014. gada jūlija ir pakāpeniski noteikusi pasākumus, kas ierobežo tirdzniecību ar Krievijas Federāciju. Ņemot vērā izņēmumus, kas piemērojami saskaņā ar Līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu — jo īpaši 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXI pantu (“Izņēmumi drošībai”) — un analoģiskus izņēmumus, ko paredz ES un Krievijas partnerības un sadarbības nolīgums, Savienībai ir atļauts no Krievijas Federācijas importētajām precēm nepiešķirt priekšrocības, kādas piešķirtas līdzīgiem produktiem, kurus importē no citām valstīm (vislielākās labvēlības režīms). Tas nozīmē, ka Savienībai nav liegts noteikt aizliegumus vai ierobežojumus Krievijas Federācijas teritorijas preču importam, ja Savienība uzskata, ka šādi pasākumi, veikti laikā, kad starptautiskajās attiecībās starp Savienību un Krievijas Federāciju ir ārkārtas situācija, ir nepieciešami Savienības drošības pamatinterešu aizsardzībai.
(9)SDG importa jaudas avotu diversifikācija ir Savienības enerģētiskās drošības stiprināšanas un uzturēšanas priekšnoteikums. Ievērojamu šīs jaudas daļu ar ilgtermiņa — vairāk nekā 10 gadu — līgumiem kontrolē Krievijas uzņēmumi, tādējādi radot risku, ka šajos līgumos rezervētās jaudas tiesības, izmantojot jaudas iekrāšanas praksi, varētu izmantot tam, lai kavētu importu no alternatīviem avotiem. Šāda prakse varētu Savienības enerģijas tirgus pakļaut ilgstošai Krievijas uzņēmumu ietekmei, un šie uzņēmumi jau ir demonstrējuši ievērojamu spēju izkropļot Savienības tirgus, izmantojot esošās atkarības. Līdzšinējie gāzes uzglabāšanas jaudu iekrāšanas gadījumi turklāt ir noveduši pie būtiskiem tirgus izkropļojumiem, cenu pieauguma un kritiski svarīgu drošības pasākumu apdraudējuma 26 . Ņemot vērā, cik svarīga varētu būt SDG loma alternatīvu enerģijas piegāžu nodrošināšanā, ir būtiski gāzes importa aizliegumu papildināt ar aizliegumu SDG termināļu pakalpojumus sniegt Krievijas subjektiem. Lai dalībvalstīm palīdzētu pielikt punktu atkarībai no Krievijas gāzes piegādēm un nodrošinātu raitu SDG importu no alternatīviem avotiem, ir svarīgi nepieļaut, ka vajadzīgo importa infrastruktūru varētu bloķēt SDG termināļu pakalpojumu klienti no Krievijas. Tāpēc no 2026. gada 1. janvāra būtu jāaizliedz ilgtermiņa SDG termināļu pakalpojumus sniegt subjektiem no Krievijas vai Krievijas kontrolētiem subjektiem. Pakalpojumi, ko paredz līgumi, kuri noslēgti pirms 2025. gada 17. jūnija, būtu jāaizliedz no 2028. gada 1. janvāra. Šim solim vajadzētu darīt iespējamu termināļa jaudu pārdali alternatīviem SDG piegādātājiem un stiprināt Savienības enerģijas tirgus noturību.
(10)Komisija ir rūpīgi novērtējusi, kādu ietekmi uz Savienību un tās dalībvalstīm varētu atstāt iespējamais aizliegums importēt Krievijas dabasgāzi un sniegt SDG termināļu pakalpojumus Krievijas subjektiem. Faktiski kopš 2022. gada ir veikts un publicēts sagatavošanās darbs un vairākas detalizētas analīzes par pilnīgas Krievijas gāzes importa izbeigšanas sekām 27 , un Komisija varēja izmantot arī daudzas apspriešanās ar ieinteresētajām personām, ārējiem ekspertiem un aģentūrām, kā arī pētījumus par pakāpeniskas Krievijas gāzes importa izbeigšanas ietekmi. Komisijas analīze rāda, ka Krievijas dabasgāzes importa izbeigšanai, ja tā noritēs pakāpeniski, koordinēti un labi sagatavoti, ievērojot solidaritātes garu, visticamāk, būs ierobežota ietekme uz Savienības enerģijas cenām un ka tā Savienības piegādes drošību nevis apdraudēs, bet gan uzlabos, jo Savienības tirgus pametīs neuzticams tirdzniecības partneris. Kā izklāstīts REPowerEU ceļvedī, plāna REPowerEU īstenošana atkarību no Krievijas enerģijas piegādes jau tagad ir samazinājusi — piemēram, ir veikti gāzes pieprasījuma samazināšanas un atjaunīgo energoresursu apguves paātrināšanas pasākumi, kā arī aktīvi atbalstīta enerģijas piegādes avotu diversifikācija un palielināta ES spēja aizstāvēt savas intereses, ieviešot kopīgus gāzes iepirkumus. Ietekmes novērtējums turklāt rāda, ka, savlaicīgi koordinējot diversifikācijas rīcībpolitikas, var izvairīties no negatīvas ietekmes uz cenām vai piegādēm 28 .
(11)Ierosinātā regula ir pilnībā saderīga ar Savienības stratēģiju, kuras mērķis ir samazināt atkarību no fosilo degvielu importa, veicinot dekarbonizāciju un strauji paplašinot iekšzemē saražotos tīras enerģijas apjomus. Kā izklāstīts REPower ceļvedī, plāna REPowerEU īstenošana jau ir palīdzējusi būtiski ietaupīt gāzi, proti, no 2022. līdz 2024. gadam ietaupīti vairāk nekā 60 miljardi kubikmetru gāzes gadā, un tas Savienībai devis iespēju samazināt atkarību no Krievijas piegādēm. Iepriekš minēto bija iespējams panākt ar pasākumiem, kas vērsti uz gāzes pieprasījuma samazināšanu vai zaļās pārkārtošanās paātrināšanu, paātrinot vēja un saules enerģijas ražošanas jaudu izvēršanu, kas ievērojami palielināja atjaunīgo energoresursu īpatsvaru energoresursu struktūrā, kā arī aktīvi atbalstot enerģijas piegāžu diversifikāciju un ar kopīgiem gāzes iepirkumiem palielinot ES spēju aizstāvēt savas intereses. Turklāt paredzams, ka ar pilnīgu enerģētikas pārkārtošanas īstenošanu, neseno Lētākas enerģijas rīcības plānu un citiem pasākumiem, it sevišķi investīcijām tādu energoietilpīgu produktu mazoglekļa alternatīvu ražošanā kā mēslošanas līdzekļi, līdz 2030. gadam tiks aizstāti līdz pat 100 mljrd. m³ dabasgāzes. Tas atvieglos pakāpenisku atteikšanos no Krievijas Federācijas gāzes importa.
(12)Saskaņā ar Versaļas deklarāciju un REPowerEU paziņojumu daudzi gāzes importētāji gāzes piegādes no Krievijas jau pārtraukuši vai ievērojami samazinājuši. Kā norādīts ietekmes novērtējumā, no atlikušajiem gāzes apjomiem, ko paredz esošie piegādes līgumi, var atteikties bez būtiskas ekonomiskas ietekmes vai piegādes drošības apdraudējuma, jo pasaules gāzes tirgū ir pieejams pietiekami daudz citu piegādātāju, Savienības gāzes tirgus ir labi savienots un ir pieejama pietiekama importa infrastruktūra 29 .
(13)Īstermiņa līgumi, t. i., līgumi par atsevišķām vai vairākām dabasgāzes piegādēm, kuru ilgums ir mazāks par vienu gadu, attiecas uz mazākiem apjomiem nekā lielie daudzgadu piegādes līgumi, ko importētāji noslēguši ar Krievijas uzņēmumiem. Jebkurā gadījumā šo spēkā esošo līgumu termiņš beigsies drīz pēc šīs regula stāšanās spēkā. Tas nozīmē, ka risks, ko šādi esoši īstermiņa līgumi varētu radīt ekonomiskajai drošībai, ir zems. Tāpēc ir lietderīgi esošos īstermiņa līgumus atbrīvot no importa tūlītēja aizlieguma piemērošanas, paredzot pārejas posmu līdz 2026. gada 17. jūnijam.
(14)Atbrīvojums no gāzes importa aizlieguma, kas piemērojams no 2026. gada 1. janvāra, būtu jāpiešķir arī esošajiem ilgtermiņa piegādes līgumiem. Importētājiem, kuri noslēguši ilgtermiņa līgumus, parasti vajadzīgs vairāk laika, lai atrastu alternatīvus piegādes ceļus un avotus, nekā īstermiņa līgumu turētājiem, arī tāpēc, ka ilgtermiņa līgumi konkrētajā periodā parasti aptver būtiski lielākus apjomus nekā īstermiņa līgumi. Tādēļ būtu jāparedz pārejas laiks, lai ilgtermiņa līgumu turētājiem dotu pietiekami daudz laika organizēti diversificēt piegādes.
(15)Dažas valstis bez izejas uz jūru, kurām gāze joprojām tiek piegādāta saskaņā ar spēkā esošajiem Krievijas cauruļvadu gāzes ilgtermiņa piegādes līgumiem, skārušas nesenās izmaiņas piegādes maršrutos no Krievijas Federācijas, jo tām ir pieejami tikai daži alternatīvi maršruti līgumā paredzētās gāzes transportēšanai vai tādu nav vispār. Lai situāciju labotu, piegādātāji no citām dalībvalstīm pašlaik nodrošina cauruļvadu gāzes piegādi ar īstermiņa piegādes līgumiem, kuri noslēgti ar piegādātājiem no Krievijas Federācijas un kuru īstenošanai izmanto nepārslogotus starpsavienojuma punktus. Ņemot vērā šo ļoti specifisko situāciju, pārejas laiks, kas nepieciešams, lai atrastu jaunus piegādātājus, būtu jāpiemēro arī šiem īstermiņa piegādes līgumiem, kuri noslēgti ar piegādātājiem no Krievijas Federācijas nolūkā apgādāt valstis, kuras skar Krievijas gāzes piegādes maršrutu izmaiņas.
(16)Lai gan šķiet pamatoti no tūlītējas piemērošanas atbrīvot esošos “pagātnes” līgumus, šāds atbrīvojums nebūtu jāattiecina uz visiem līgumiem, kas noslēgti pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Krievijas piegādātājiem varētu būt stimuls laikā no šā priekšlikuma publicēšanas līdz brīdim, kad aizliegums palielināt pašreizējos piegādes apjomus stāsies spēkā, noslēgt jaunus līgumus, palielināt apjomus, izdarot izmaiņas esošajos līgumos, vai izmantot elastības iespējas, ko paredz esošie līgumi. Lai nodrošinātu, ka ierosinātās regulas rezultātā imports no Krievijas ne tikai nepalielinās, bet gan samazinās, regulā būtu jāparedz pasākumi, kas nepieļautu to, ka laikā no šā priekšlikuma pieņemšanas līdz brīdim, kad aizliegums stāsies spēkā, tiek steigā nodrošināti jauni Krievijas gāzes importa apjomi. Valstu vadītāji pakāpeniski pārtraukt gāzes piegādes apņēmās jau 2022. gada martā; šī apņemšanās tika atkārtoti apstiprināta ar REPowerEU stratēģiju, plānu REPowerEU un REPowerEU ceļvedi. Vēlākais līdz ar šīs regulas priekšlikuma publicēšanas dienu līgumus, kas noslēgti pēc minētās dienas, vairs nav piemēroti uzskatīt par “pagātnes” līgumiem. Tāpēc uz līgumiem, kas noslēgti pēc 2025. gada 17. jūnija, ārkārtas pārejas noteikumi, kuri piemērojami esošajiem īstermiņa un ilgtermiņa līgumiem, nebūtu jāattiecina.
(17)Lai izvairītos no tā, ka esošajos piegādes līgumos paredzētie importa apjomi tiek nevis samazināti, bet gan palielināti, grozījumi spēkā esošajos piegādes līgumos šīs regulas vajadzībām būtu jāuzskata par jauniem līgumiem, kā arī pārejas periods nebūtu jāattiecina uz importa apjomiem, kas palielināti, izmantojot līgumiskās elastības iespējas.
(18)Ar šo regulu tiek noteikts skaidrs juridisks aizliegums importēt Krievijas dabasgāzi; tas ir suverēns Savienības akts, pār kuru gāzes importētājiem nav kontroles un ar kuru dabasgāzes importēšana no Krievijas tiek atzīta par nelikumīgu; šai regulai ir tiešas juridiskas sekas un tā dalībvalstīm nedod nekādu rīcības brīvību attiecībā uz tās piemērošanu.
(19)Atšķirībā no citām precēm dabasgāze ir viendabīga prece, ko tirgo lielos apjomos, un tirgotāji vairumtirdzniecības līmenī to bieži vairākkārt pārdod tālāk. Ņemot vērā to, ka ir īpaši sarežģīti izsekot dabasgāzes izcelsmei, un paturot prātā, ka Krievijas piegādātāji šo regulu varētu mēģināt apiet, piemēram, pārdošanā izmantojot starpniekus vai gāzi pārkraujot vai transportējot caur citām valstīm, šai regulai būtu jānodrošina iedarbīgs satvars Savienībā importētās dabasgāzes faktiskās izcelsmes un eksporta vietas noteikšanai.
(20)Dabasgāzes importētājiem vajadzētu būt pienākumam sniegt muitas dienestiem visu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu Savienībā importētās dabasgāzes izcelsmi un eksporta vietu un izlemtu, vai uz importēto gāzi attiecas vispārējais aizliegums vai kāds no tā izņēmumiem. Tā kā līgumiskie nosacījumi, kas nosaka elementus, kuri ir būtiski muitas dienestu novērtējumam, bieži vien ir sarežģīti, muitas dienestiem būtu jāpiešķir pilnvaras pieprasīt importētājiem detalizētu līgumisko informāciju, arī visu piegādes līgumu tekstu, izņemot informāciju par cenu, ja tas ir nepieciešams, lai izprastu konkrētu klauzulu kontekstu vai atsauces uz citiem līguma noteikumiem. Regulā būtu jāiekļauj noteikumi, kuri nodrošinātu patiesu attiecīgo uzņēmumu komercnoslēpumu aizsardzību.
(21)Muitas dienestiem būtu jāsadarbojas ar regulatīvajām iestādēm, kompetentajām iestādēm, Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER) un Komisiju, lai īstenotu šīs regulas noteikumus, un jāapmainās ar attiecīgo informāciju, jo īpaši attiecībā uz to atbrīvojumu novērtēšanu, ar kuriem atļauj Krievijas dabasgāzes importu pēc 2026. gada 1. janvāra. Muitas dienestu, regulatīvo iestāžu, kompetento iestāžu un ACER rīcībā vajadzētu būt rīkiem un datubāzēm, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā valstu iestādes un iestādes dažādās dalībvalstīs var apmainīties ar attiecīgo informāciju. ACER ar savām speciālajām zināšanām būtu jāsniedz ieguldījums īstenošanas uzraudzības procesā. Lai sekmētu vajadzīgo sadarbspējīgo kopīgo informācijas sistēmu izveidi, Komisija un dalībvalstis varētu izpētīt iespējas izmantot Iekšējās drošības fonda (IDF) budžetu. Muitas dienestiem katru mēnesi būtu jāpaziņo regulatīvajām iestādēm, valsts kompetentajai iestādei un Komisijai par svarīgiem elementiem, kas attiecas uz Krievijas gāzes importa attīstību (piemēram, daudzumi, kas importēti saskaņā ar ilgtermiņa vai īstermiņa līgumiem, ieejas punkti vai līgumpartneri).
(22)Krievija ir liela gāzes eksportētāja, un pagātnē tai nav bijusi vērā ņemama loma kā gāzes tranzītvalstij. Tam par iemeslu ir vairāki faktori, piemēram, regazifikācijas infrastruktūras trūkums, fakts, ka gāzes tirdzniecība Krievijā organizēta, izmantojot cauruļvadu gāzes eksporta monopolu, Krievijas gāzes uzņēmumu uzņēmējdarbības modeļi, kuri nav balstīti uz tranzīta organizēšanu, kā arī Krievijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Tāpēc dabasgāze, kas tiek importēta caur starpsavienojuma punktiem starp Krievijas Federāciju un Savienību, parasti ir Krievijas Federācijas izcelsmes vai tieši vai netieši eksportēta no Krievijas Federācijas. Tāds pats apsvērums attiecas uz gāzi, ko importē, izmantojot starpsavienojuma punktus starp Savienību un Serbiju, jo Serbija tehnisku iemeslu dēļ uz Savienību var eksportēt tikai Krievijas izcelsmes gāzi. Tāpēc, arī ņemot vērā Krievijas piegādātāju stimulus apiet importa aizliegumu, muitas dienestiem gadījumos, kad gāzi importē caur Krievijas vai Serbijas ieejas punktiem, būtu jāpieprasa skaidri un nepārprotami pārliecinoši pierādījumi, kas apliecina, ka gāzes izcelsme nav Krievija, vai kas apstiprina eksporta punktu. Iesniegtajiem dokumentiem būtu jānodrošina importētās gāzes izsekojamība līdz ražošanas vietai.
(23)Pieredze saistībā ar paziņoto gāzes piegāžu pakāpenisku izbeigšanu caur Ukrainu liecina, ka laba sagatavošanās un koordinācija solidaritātes garā var palīdzēt sekmīgi izvairīties no tirgus traucējumiem vai piegādes drošības problēmām, ko varētu izraisīt gāzes piegādātāju maiņa. Lai sagatavotos saskaņotai Krievijas gāzes piegāžu pilnīgai izbeigšanai 2028. gadā un dotu tirgum pietiekami daudz laika sagatavoties izrietošajām izmaiņām tā, lai netiktu apdraudēta gāzes piegādes drošība un būtiski ietekmētas enerģijas cenas, dalībvalstīm būtu jāsagatavo nacionālie diversifikācijas plāni un tie jāiesniedz līdz 2026. gada 1. martam. Minētajos plānos būtu jāapraksta pasākumi, kas valsts vai reģionālā līmenī plānoti, lai samazinātu pieprasījumu, veicinātu atjaunīgās enerģijas ražošanu un nodrošinātu alternatīvas piegādes, kā arī iespējamie tehniskie vai regulatīvie šķēršļi, kas varētu sarežģīt diversifikācijas procesu. Tā kā diversifikācijas procesam var būt nepieciešama pasākumu koordinēšana valsts, reģionālā vai Savienības līmenī, Komisijai būtu jānovērtē valstu diversifikācijas plāni ar iespēju vajadzības gadījumā sniegt ieteikumus ar pielāgojumu ierosinājumiem.
(24)Versaļas deklarācijā dalībvalstu vadītāji apņēmās pakāpeniski pārtraukt ne tikai dabasgāzes piegādes no Krievijas, bet arī citas enerģijas piegādes, it sevišķi naftas piegādes. Lai gan ierobežojošie pasākumi ar mērķi nodrošināt pakāpenisku atteikšanos no Krievijas naftas importa, jau ir ieviesti un naftas imports ir ievērojami samazinājies, lai turpinātu pakāpenisku atteikšanos no Krievijas naftas, var būt vajadzīgi īpaši sagatavošanās pasākumi un koordinācija ar kaimiņvalstīm. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāsagatavo nacionālie diversifikācijas plāni arī attiecībā uz naftu, un ir jāparedz iespēja, ka Komisija par šiem plāniem var sniegt ieteikumus.
(25)2022. un 2023. gada gāzes krīzes laikā gūtā pieredze liecina, ka, lai uzraudzītu gāzes piegādi Savienībā, ir būtiski, ka ir pieejama visaptveroša informācija par piegādes situāciju un iespējamo piegādes atkarību. Tāpēc Krievijas gāzes importētājiem, kas izmanto šajā regulā noteiktos atbrīvojumus, būtu jāiesniedz Komisijai visa informācija, kas vajadzīga, lai sekmīgi novērtētu iespējamos riskus gāzes tirdzniecībā. Minētajā informācijā būtu jāiekļauj svarīgi attiecīgo gāzes piegādes līgumu parametri vai pat veselas teksta daļas, izņemot informāciju par cenu, ja tas ir nepieciešams, lai izprastu konkrētu līguma klauzulu kontekstu vai atsauces uz citiem līguma noteikumiem. Uzraugot gāzes piegādi Savienībā, Komisijai būtu jāņem vērā arī muitas dienestu sniegtā informācija par importu un nacionālajos diversifikācijas plānos iekļautā informācija. Komisijai par pakāpenisko atteikšanos Savienības līmenī būtu regulāri jāinformē ar Regulu (ES) 2017/1938 izveidotā Gāzes koordinācijas grupa un jāsniedz ikgadējs ziņojums par pakāpenisku atteikšanos no Krievijas gāzes, kam var pievienot konkrētus Savienības ieteikumus un darbības, kas atteikšanos palīdzētu paātrināt.
(26)Dalībvalstīm un Savienībai šīs regulas īstenošanā būtu cieši jāsadarbojas. Ņemot vērā Krievijas Federācijas neseno praksi vienpusēji mainīt tiesas un šķīrējtiesas procedūras, par kurām bijusi vienošanās, veidā, kas nav saderīgs ar starptautiskajām paražu tiesībām vai divpusējiem investīciju līgumiem, kuri noslēgti starp dalībvalstīm un Krieviju, no starptautiskajām tiesībām izriet, ka skartos uzņēmumus un dalībvalstis nevar saukt pie atbildības attiecībā uz spriedumiem, šķīrējtiesas nolēmumiem, arī investora un valsts šķīrējtiesas nolēmumiem, vai citiem tiesas nolēmumiem, kas pieņemti procedūrās, kuras ir nelikumīgas saskaņā ar starptautiskajām paražu tiesībām vai divpusēju investīciju līgumu, un attiecībā uz ko attiecīgajai personai vai dalībvalstij nav reālas piekļuves tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar attiecīgo jurisdikciju. Attiecībā uz finansiālo atbildību iespējamās investora un valsts strīdu izšķiršanas lietās attiecīgā gadījumā jāatsaucas uz Regulu (ES) Nr. 912/2014 30 .
(27)Savienība ir izveidojusi grodu tiesisko regulējumu nolūkā nodrošināt pastāvīgu gāzes piegādes drošību un koordinēti risināt iespējamās piegādes krīzes, arī saistībā ar dalībvalstu pienākumu nodrošināt patiesu un operatīvu solidaritāti kaimiņvalstīm, kurām vajadzīga gāze. Komisijai attiecībā uz gāzes piegādi būtu pastāvīgi jāuzrauga tirgus riski, ko Savienības, reģionālā un dalībvalstu līmenī rada gāzes tirdzniecība ar Krieviju. Pēkšņu un būtisku notikumu gadījumā, ja tiek nopietni apdraudēta vienas vai vairāku dalībvalstu piegādes drošība, ir lietderīgi pilnvarot Komisiju veikt nepieciešamos ārkārtas pasākumus, ar kuriem vienai vai vairākām dalībvalstīm atļauj nepiemērot šajā regulā noteiktos dabasgāzes vai SDG importa aizliegumus. Šādai atļaujai vajadzētu būt ierobežotai laikā, un Komisijas īstenošanas lēmumā var noteikt konkrētus papildu nosacījumus, ar kuriem nodrošina, ka apturēšana attiecas tikai un vienīgi uz apdraudējuma novēršanu. Komisijai šādu pagaidu atļauju piemērošana būtu cieši jāuzrauga.
(28)Ierosinātie pasākumi pilnībā atspoguļo enerģētiskās solidaritātes principu. Atkarība no Krievijas gāzes importa dažādās dalībvalstīs atšķiras, un daudzas dalībvalstis jau ir veikušas pasākumus ar mērķi pakāpeniski atteikties no Krievijas gāzes. Šīs regulas priekšlikums nodrošinās ES mērogā saskaņotu pieeju pakāpeniskai Krievijas gāzes izmantošanas izbeigšanai, saglabājot solidaritāti starp dalībvalstīm.
(29)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus attiecībā uz to, kā uzraugāma iespējama atkarība no gāzes piegādēm, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs tā, lai tiktu nodrošināta koordinācija un nerastos tirgus sadrumstalotības risks, bet tos var labāk un efektīvāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.
(30)Ņemot vērā to, ka ir svarīgi, ka Savienība nekavējoties rīkojas, lai pakāpeniski izbeigtu turpmāku Savienības ekonomisko atkarību no gāzes importa no Krievijas Federācijas, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu izveido satvaru, kā efektīvi novērst Savienības eksponētību būtiskiem tirdzniecības un drošības riskiem, ko rada gāzes tirdzniecība ar Krievijas Federāciju, proti, tā paredz:
a) pakāpeniski aizliegt dabasgāzes importu no Krievijas Federācijas un SDG termināļu pakalpojumu sniegšanu;
b) noteikumus, kā efektīvi īstenot un uzraudzīt minēto aizliegumu, kā arī pakāpenisku atteikšanos no naftas importa no Krievijas;
c) noteikumus, kā labāk novērtēt enerģijas piegādes drošību Savienībā.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1)“dabasgāze” ir dabasgāze, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1788 31 2. panta 1. punktā un kas kombinētājā nomenklatūrā (KN) apzīmēta ar kodiem 2711 11 00 un 2711 21 00;
2)“SDG” ir sašķidrināta dabasgāze, kas KN apzīmēta ar kodu 2711 11 00;
3)“dabasgāze gāzveida stāvoklī” ir dabasgāze, kas KN apzīmēta ar kodu 2711 21 00;
4)“ilgtermiņa piegādes līgums” ir līgums par dabasgāzes piegādi, kura termiņš pārsniedz vienu gadu un kas nav dabasgāzes atvasinātais instruments;
5)“īstermiņa piegādes līgums” ir līgums par dabasgāzes piegādi, kura termiņš nepārsniedz vienu gadu un kas nav dabasgāzes atvasinātais instruments;
6)“valsts bez izejas uz jūru” ir valsts, kuru pilnībā ieskauj sauszeme un kurai nav tiešas piekļuves jūrai;
7)“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kam ir tiesības lemt un kas ir nolēmusi, ka dabasgāzi no kādas trešās valsts ir paredzēts ievest muitas teritorijā vai kā citādi laist Savienības tirgū;
8)“muitas dienests” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 952/2013 32 5. panta 1. punktā definētais muitas dienests;
9)“kompetentā iestāde” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1938 33 2. panta 7. punktā definētā kompetentā iestāde;
10)“regulatīvā iestāde” ir saskaņā ar Direktīvas (ES) 2024/1788 76. panta 1. punktu norīkotā regulatīvā iestāde;
11)“kontrole” ir Direktīvas (ES) 2024/1788 2. panta 55. punktā definētā kontrole;
12)“SDG termināļa ilgtermiņa pakalpojumi” ir pakalpojumi, ko SDG sistēmu operatori sniedz klientiem, konkrētāk, izkraušana, uzglabāšana, izsūtīšana, pietauvošana (iekraušana un izkraušana), regazifikācija, virtuāla sašķidrināšana, iekraušana kravas automobiļos, SDG bunkurēšana, tostarp palīgpakalpojumi un pagaidu uzglabāšana, kas vajadzīga regazifikācijas procesam un pēcākai piegādei pārvades sistēmai saskaņā ar līgumiem, kuru ilgums pārsniedz vienu gadu;
13)“starpsavienojuma punkts” ir Direktīvas (ES) 2024/1788 2. panta 63. punktā definētais starpsavienojuma punkts;
14)“ieejas punkts” ir Direktīvas (ES) 2024/1788 2. panta 61. punktā definētais ieejas punkts;
15)“virtuāls tirdzniecības punkts” ir Direktīvas (ES) 2024/1788 2. panta 59. punktā definētais virtuālais tirdzniecības punkts;
16)“nolīgtie daudzumi” ir dabasgāzes daudzumi, ko pircējam vai importētājam ir pienākums iegādāties un pārdevējam vai eksportētājam ir pienākums nodrošināt, kā norādīts piegādes līgumā, izņemot apjomus, kas izriet no līguma pielāgojumiem, piemēram, izlīdzinošajiem daudzumiem, atgūstamajiem iztrūkumiem vai citām apjoma izmaiņām saskaņā ar līguma noteikumiem; ilgtermiņa piegādes līgumos tas ir gada nolīgtais daudzums;
17)“izlīdzinošie daudzumi” ir dabasgāzes apjomi, kuru piegādi pircējam vai importētājam ir tiesības vai pienākums pieņemt un par to samaksāt nākamajos periodos, ievērojot minimālās “ņem vai maksā” prasības un lai kompensētu jebkādu iztrūkumu daudzumos, kuri nolīgti, bet nav pieņemti iepriekšējos periodos, kā paredzēts ilgtermiņa piegādes līgumā;
18)“piegādes grafiks” ir grafiks vai plāns, par kuru vienojušās gāzes piegādes līguma puses un kurā norādīti gāzes daudzumi, kas pārdevējam vai eksportētājam jāpiegādā un pircējam vai importētājam jāsaņem noteiktos laika intervālos, tostarp piegādes laiks, vieta un nosacījumi, kā noteikts piegādes līgumā vai jebkādās saistītās darbības procedūrās;
19)“nominācija” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1789 34 2. panta 8. punktā definētā nominācija;
20)“nafta” ir jēlnafta, dabasgāzes kondensāts (NGL), naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielas, piedevas un skābekļa savienojumi un citi ogļūdeņraži un naftas produkti, uz kuriem attiecas KN kodi 2709 un 2710.
II NODAĻA
DABASGĀZES IMPORTA NO KRIEVIJAS FEDERĀCIJAS PAKĀPENISKS AIZLIEGUMS
3. pants
Dabasgāzes importa no Krievijas Federācijas aizliegums
1. No 2026. gada 1. janvāra ir aizliegts pa cauruļvadiem importēt tādu dabasgāzi gāzveida stāvoklī, kuras izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kuru tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas, ja vien nav piemērojams kāds no 4. pantā minētajiem izņēmumiem.
2. No 2026. gada 1. janvāra ir aizliegts importēt SDG, kuras izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kura tiek tieši vai netieši eksportēta no Krievijas Federācijas, ja vien nav piemērojams kāds no 4. pantā minētajiem izņēmumiem.
4. pants
Esošajiem piegādes līgumiem piemērojamais pārejas posms
1. Ja importētājs var muitas dienestiem pierādīt, ka 3. pantā minētās dabasgāzes imports tiek veikts saskaņā ar īstermiņa piegādes līgumu, kas noslēgts pirms 2025. gada 17. jūnija un pēc tam nav grozīts, 3. pantu piemēro no 2026. gada 17. jūnija.
2. Ja importētājs var muitas dienestiem pierādīt, ka 3. pantā minētās dabasgāzes imports:
a) tiek veikts saskaņā ar īstermiņa piegādes līgumu ar piegādi uz starpsavienojuma punktu ar valsti bez izejas uz jūru un
b) ka pastāv ilgtermiņa piegādes līgums, kas paredz, ka minētās valsts bez izejas uz jūru virtuālajā tirdzniecības punktā tiks piegādāta pa cauruļvadiem importēta gāzveida stāvoklī esoša dabasgāze, kuras izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kura tiek tieši vai netieši eksportēta no Krievijas Federācijas, un kas ir noslēgts pirms 2025. gada 17. jūnija un pēc tam nav grozīts,
šīs regulas 3. pantu piemēro no 2028. gada 1. janvāra.
3. Ja importētājs var muitas dienestiem pierādīt, ka 3. pantā minētās dabasgāzes imports tiek veikts saskaņā ar ilgtermiņa piegādes līgumu, kas noslēgts pirms 2025. gada 17. jūnija un pēc tam nav grozīts, 3. pantu piemēro no 2028. gada 1. janvāra.
4. Saskaņā ar 1. un 2. punktu importētie daudzumi nepārsniedz nolīgtos daudzumus.
5. pants
Aizliegums sniegt SGD termināļu ilgtermiņa pakalpojumus Krievijas klientiem
No 2026. gada 1. janvāra ir aizliegts sniegt ES SDG termināļu ilgtermiņa pakalpojumus Krievijas Federācijā iedibinātām struktūrām vai Krievijas Federācijā iedibinātu fizisku vai juridisku personu kontrolē esošām struktūrām.
6. pants
Pārejas posms SGD termināļu pakalpojumiem saskaņā ar spēkā esošajiem līgumiem
Ja SDG termināļu ilgtermiņa pakalpojumu sniedzējs var pierādīt muitas dienestiem, ka minētie pakalpojumi tiek sniegti saskaņā ar līgumu, kas noslēgts pirms 2025. gada 17. jūnija un pēc tam nav grozīts, 5. pantu piemēro no 2028. gada 1. janvāra.
III NODAĻA
ATTIECĪGĀS INFORMĀCIJAS IESNIEGŠANA UN APMAIŅA
7. pants
Importētāju iesniegtā attiecīgā informācija
1. Dabasgāzes importētāji sniedz muitas dienestiem visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga, lai īstenotu 3. un 4. pantu, jo īpaši pienācīgus pierādījumus, kas ļauj pārliecināties, vai dabasgāzes izcelsme ir Krievijas Federācijā vai ka dabasgāze tiek tieši vai netieši eksportēta no Krievijas Federācijas.
Šīs regulas 4. panta piemērošanas vajadzībām dabasgāzes importētāji sniedz muitas dienestiem un citām saskaņā ar 9. un 10. pantu uzraudzībā iesaistītajām iestādēm pienācīgus pierādījumus, lai varētu novērtēt, vai ir izpildīti minētajā pantā izklāstītie nosacījumi.
2. Šā panta 1. punktā minētajā informācijā ietver vismaz šādas ziņas:
a) gāzes piegādes līguma noslēgšanas datums;
b) gāzes piegādes līguma ilgums;
c) nolīgtie gāzes daudzumi, tostarp visas augšupējās vai lejupējās elastības tiesības;
d) gāzes piegādes līguma pušu identitāte, tostarp — ES reģistrētām pusēm — uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas (EORI) numurs;
e) gāzes ražotājs un ražošanas valsts, un attiecīgā gadījumā valsts, kurā gāze tikusi tālāk pārstrādāta;
f) attiecībā uz SDG importu — pirmās iekraušanas osta;
g) piegādes punkti, tostarp iespējamā elastība attiecībā uz piegādes punktu;
h) jebkādas izmaiņas gāzes piegādes līgumā, norādot izmaiņu saturu un datumu, izņemot izmaiņas, kas attiecas tikai uz gāzes cenu.
3. Muitas dienesti vai citas saskaņā ar 9. un 10. pantu uzraudzībā iesaistītās iestādes var pieprasīt sīkāku informāciju, izņemot informāciju par cenu, ja šāda informācija ir vajadzīga, lai novērtētu, vai ir izpildīti 3. un 4. pantā izklāstītie nosacījumi. Muitas dienesti jo īpaši var prasīt importētājiem iesniegt dažu gāzes piegādes līguma noteikumu pilnu tekstu vai visu gāzes piegādes līguma tekstu, izņemot informāciju par cenu, jo īpaši tad, ja daži līguma noteikumi ir savstarpēji saistīti vai ja novērtējumā izšķiroša nozīme ir pilnīgām zināšanām par līguma noteikumu formulējumu. Ja muitas dienesti uzskata, ka sniegtie pierādījumi nav pārliecinoši, tie var atteikt preču laišanu brīvā apgrozībā.
4. Uzskata, ka dabasgāze, ko Savienībā ieved pa tālāk minētajiem starpsavienojuma punktiem, ir tieši vai netieši eksportēta no Krievijas Federācijas, ja vien importētājs muitas dienestiem nevar sniegt nepārprotamus pierādījumus, ka importētās dabasgāzes izcelsme ir valstī, kas nav Krievijas Federācija, un ka caur Krievijas Federāciju tā ir bijusi tranzītā.
a)Imatra (FI/RU);
b)Narva (EE/RU);
c)Värska (EE/RU);
d)Luhamaa (LV/RU);
e)Šakiai (LT/RU);
f)Kotlovka (LT/BY);
g)Kondratki (PL/BY);
h)Wysokoje (PL/BY);
i)Tieterowka (PL/BY);
j)Kobryń (PL/BY);
k)Greifswald (DE/RU);
l)Strandzha 2 (BG)/Malkoclar (TR) – TurkStream
m)Kiskundorozsma-2 (HU) / Horgos (RS)
n)Kiskundorozsma (HU/RS)
o)Kireevo (BG) / Zaychar (RS)
p)Kalotina (BG)/ Dimitrovgrad (RS)
8. pants
SDG termināļu pakalpojumu sniedzēju iesniegtā attiecīgā informācija
SDG termināļu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz pakalpojumus Krievijas Federācijā iedibinātiem klientiem vai Krievijas Federācijā iedibinātu fizisku vai juridisku personu kontrolē esošiem klientiem sniedz muitas dienestiem attiecīgo informāciju, kas vajadzīga 5. un 6. panta īstenošanai.
9. pants
Efektīva uzraudzība
Muitas dienesti un attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes un regulatīvās iestādes un Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER) nodrošina II nodaļas noteikumu efektīvu uzraudzību, vajadzības gadījumā pilnībā izmantojot savas izpildes pilnvaras, un cieši sadarbojas ar attiecīgajām valsts iestādēm, citu dalībvalstu iestādēm, ACER vai Komisiju.
10. pants
Informācijas apmaiņa
Muitas dienesti ar informāciju, kas saņemta no dabasgāzes importētājiem, apmainās ar regulatīvajām iestādēm, kompetentajām iestādēm, ACER un Komisiju, ciktāl tas nepieciešams, lai būtu iespējams efektīvi novērtēt, vai ir izpildīti šīs regulas 3.–6. pantā izklāstītie nosacījumi. Muitas dienesti no dažādām dalībvalstīm apmainās ar informāciju, kas saņemta no dabasgāzes importētājiem, ciktāl tas nepieciešams, un savstarpēji sadarbojas, lai izvairītos no pasākumu apiešanas. Tie izmanto esošos rīkus un datubāzes, kas ļauj efektīvi apmainīties ar attiecīgo informāciju starp valsts iestādēm savā dalībvalstī un iestādēm citās dalībvalstīs, vai vajadzības gadījumā šādus rīkus ievieš.
Līdz 2026. gada 31. augustam un 2027. gada 31. augustam ACER, balstoties uz datiem, kas saņemti saskaņā ar šo regulu, un savu informāciju, publicē ziņojumu, kurā sniegts pārskats par līgumiem par tādas gāzes piegādi, kuras izcelsme ir Krievijā vai kura ir tieši vai netieši eksportēta no Krievijas, un novērtēta diversifikācijas ietekme uz enerģijas tirgiem.
Komisija un ACER vajadzības gadījumā ar muitas dienestiem dalās ar attiecīgo tā rīcībā esošo informāciju par Krievijas gāzes importa līgumiem, lai sekmētu šīs regulas izpildes panākšanu.
IV NODAĻA
NACIONĀLIE DIVERSIFIKĀCIJAS PLĀNI
11. pants
Nacionālie dabasgāzes diversifikācijas plāni
1. Dalībvalstis līdz 2028. gada 1. janvārim, kas ir termiņš, kurā sākas Krievijas importa pilnīgs aizliegums, izstrādā diversifikācijas plānu, kurā aprakstīti pasākumi, atskaites punkti un iespējamie šķēršļi gāzes piegāžu diversifikācijai, jebkāda tādas dabasgāzes importa pārtraukšanai, kuras izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kura tiek tieši vai netieši eksportēta no Krievijas Federācijas.
2. Nacionālajā dabasgāzes diversifikācijas plānā iekļauj visu turpmāk minēto:
a) pieejamā informācija par tās dabasgāzes importa apjomu, kuras izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kura tiek tieši vai netieši eksportēta no Krievijas Federācijas saskaņā ar spēkā esošajiem piegādes līgumiem, kā arī attiecīgā gadījumā par SDG termināļu pakalpojumiem, ko noslēgušas Krievijas Federācijā iedibinātas fiziskas vai juridiskas personas;
b) skaidrs apraksts par pasākumiem, kas ieviesti un plānoti valsts līmenī, lai aizstātu dabasgāzi, kuras izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kura tiek tieši vai netieši eksportēta no Krievijas Federācijas, tostarp iecerētie pakāpeniski izbeidzamie daudzumi, īstenošanas atskaites punkti un grafiks un, ciktāl informācija ir pieejama, iecerētās piegāžu un piegādes maršrutu alternatīvas. Šādi pasākumi jo īpaši var ietvert ES platformas Aggregate EU izmantošanu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2024/718 43. pantu, atbalsta pasākumus energouzņēmumu diversifikācijas centieniem, sadarbību reģionālajās grupās, piemēram, CESEC augsta līmeņa grupā, dabasgāzes importa alternatīvu — elektrifikācijas — apzināšanu, energoefektivitātes pasākumus, biogāzes, biometāna un tīrā ūdeņraža ražošanas veicināšanu, atjaunīgās enerģijas apguvi vai brīvprātīgus pieprasījuma samazināšanas pasākumus;
c) apraksts par jebkādiem iespējamiem tehniskiem, līgumiskiem vai regulatīviem šķēršļiem tādas dabasgāzes aizstāšanai, kuras izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kuru tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas, un iespējām šos šķēršļus pārvarēt.
3. Dalībvalstis Komisijai savus nacionālos diversifikācijas plānus paziņo līdz 2026. gada 1. martam, izmantojot I pielikumā iekļauto veidni.
4. Komisija attiecīgā gadījumā atvieglo nacionālo dabasgāzes diversifikācijas plānu sagatavošanu un īstenošanu. Dalībvalstis regulāri ziņo Gāzes koordinācijas grupai, kas izveidota ar Regulas (ES) 2017/1938 4. pantu, par progresu, kas panākts minēto plānu sagatavošanā, pieņemšanā un īstenošanā. Pamatojoties uz nacionālajiem diversifikācijas plāniem, Komisija novērtē, kā sokas ar Krievijas gāzes izmantošanas pakāpenisku izbeigšanu, un ziņo par to Gāzes koordinācijas grupai saskaņā ar šīs regulas 13. pantu.
12. pants
Nacionālie naftas diversifikācijas plāni
1. Ja dalībvalstis importē naftu, kuras izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kura tieši vai netieši eksportēta no Krievijas Federācijas, tās izstrādā diversifikācijas plānu, kurā aprakstīti pasākumi, atskaites punkti un iespējamie šķēršļi naftas piegāžu diversifikācijai, jebkāda tādas naftas importa pārtraukšanai līdz 2028. gada 1. janvārim, kuras izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kura tiek tieši vai netieši eksportēta no Krievijas Federācijas.
2. Nacionālajā naftas diversifikācijas plānā iekļauj visu turpmāk minēto:
a) pieejamā informācija par tiešā vai netiešā naftas importa apjomu no Krievijas saskaņā ar spēkā esošajiem piegādes līgumiem;
b) pasākumi, kas plānoti valsts līmenī, lai aizstātu naftu, kuras izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kura tiek tieši vai netieši eksportēta no Krievijas Federācijas, tostarp iecerētie pakāpeniski izbeidzamie daudzumi, īstenošanas atskaites punkti un grafiks un iecerētās piegāžu un piegādes maršrutu alternatīvas.
c) iespējamie tehniskie, līgumiskie vai regulatīvie šķēršļi tādas naftas aizstāšanai, kuras izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kuru tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas, un iespējas šos šķēršļus pārvarēt.
3. Līdz 2026. gada 1. martam dalībvalstis paziņo Komisijai savus nacionālos diversifikācijas plānus, par paraugu ņemot/ izmantojot II pielikumā iekļauto veidni.
4. Komisija attiecīgā gadījumā atvieglo nacionālo naftas diversifikācijas plānu sagatavošanu un īstenošanu. Dalībvalstis regulāri ziņo Naftas koordinācijas grupai, kas izveidota ar Padomes Direktīvas 2009/119/EK 17. pantu 35 , par progresu, kas panākts minēto nacionālo diversifikācijas plānu sagatavošanā, pieņemšanā un īstenošanā.
5. Ja valsts naftas diversifikācijas plānā ir identificēts risks, ka mērķis pakāpeniski izbeigt Krievijas naftas izmantošanu līdz 2028. gada 1. janvārim var netikt sasniegts, Komisija pēc plāna novērtēšanas attiecīgajai dalībvalstij var sniegt ieteikumu par to, kā to savlaicīgi panākt. Pēc minētā ieteikuma dalībvalsts trīs mēnešu laikā atjaunina savu diversifikācijas plānu, ņemot vērā Komisijas ieteikumu.
V NODAĻA
GĀZES PIEGĀDES DROŠĪBAS UZRAUDZĪBA
13. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2017/1938
Regulu (ES) 2017/1938 groza šādi:
1) regulas 2. pantam pievieno šādu 32) un 33) punktu:
“33) ““ņem vai maksā” noteikums” ir līguma noteikums, kas uzliek pircējam pienākumu noteiktā periodā vai nu pieņemt piegādi, vai arī samaksāt par noteiktu minimālo gāzes daudzumu neatkarīgi no tā, vai gāze faktiski tiek saņemta;
34) ““piegādā vai maksā” noteikumi” ir līguma noteikums, kas uzliek pārdevējam pienākumu maksāt līgumisku naudas sodu gāzes nepiegādāšanas gadījumā.”;
2) regulas 14. panta 6. punktu groza šādi:
a) pirmajai daļai pievieno šādu c) apakšpunktu:
“c) Komisijai un attiecīgajai kompetentajai iestādei šādu informāciju par tādas dabasgāzes piegādes līgumiem, kuras izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kura tiek tieši vai netieši eksportēta no Krievijas Federācijas:
i) informācija, kas minēta Regulas (ES) XX/2025 — šīs regulas — 7. panta 2. punktā;
ii) informācija par piegādājamajiem un saņemamajiem daudzumiem, tostarp iespējamā elastība saskaņā ar “ņem vai maksā” noteikumiem vai “piegādā vai maksā” noteikumiem;
iii) piegādes grafiki (SDG) vai nominācijas (cauruļvadu gāze);
iv) iespējamās līgumiskās elastības attiecībā uz gada nolīgtajiem daudzumiem, tai skaitā izlīdzināšanas daudzumiem;
v) gāzes piegādes apturēšanas vai izbeigšanas nosacījumi, tostarp force majeure noteikumi;
vi) informācija par to, kuri tiesību akti reglamentē līgumu un kurš šķīrējtiesas mehānisms ir izvēlēts;
vii) citu tādu komerclīgumu būtiskākie elementi, kas ir relevanti gāzes piegādes līgumu izpildei, izņemot informāciju par cenu.”;
b) pievieno šādu trešo un ceturto daļu:
“Informāciju, kas minēta c) apakšpunktā, par katru līgumu sniedz dezagregētā formātā, tostarp relevantās teksta daļas pilnā apjomā, izņemot informāciju par cenu, jo īpaši tad, ja pilnīgas zināšanas par līguma noteikumu formulējumu ir būtiskas piegādes drošības novērtēšanai vai ja daži līguma noteikumi ir savstarpēji saistīti.
SDG termināļu pakalpojumu sniedzēji sniedz Komisijai informāciju par pakalpojumiem, ko rezervējuši Krievijas Federācijas klienti, Krievijas Federācijas uzņēmumu kontrolētie klienti, tostarp par nolīgtajiem pakalpojumiem, ietekmētajiem daudzumiem un līguma ilgumu.”;
3) regulas 17. panta otro daļu aizstāj ar šādu:
“Komisija pastāvīgi uzrauga, kādā mērā Savienības energosistēma ir eksponēta Krievijas gāzes piegādēm, jo īpaši balstoties uz informāciju, kas paziņota kompetentajām iestādēm saskaņā 14. panta 6. punkta c) apakšpunktu.
Komisija novērtē, kā sokas ar Krievijas gāzes izmantošanas pakāpenisku izbeigšanu saskaņā ar Regulu (ES) XX/2025 valstu, reģionālā un Savienības līmenī, balstoties uz nacionālajiem diversifikācijas plāniem saskaņā ar minētās regulas 11. pantu. Par šo novērtējumu ziņo Gāzes koordinācijas grupai.
Balstoties uz trešajā daļā minētā novērtējuma secinājumiem, Komisija publicē gada ziņojumu, kurā sniedz visaptverošu pārskatu par progresu, ko dalībvalstis panākušas savu nacionālo diversifikācijas plānu īstenošanā.
Attiecīgā gadījumā ceturtajā daļā minētajam ziņojumam var pievienot Komisijas ieteikumu, kurā norādītas iespējamās darbības un pasākumi, kuri palīdzētu nodrošināt drošu piegādes diversifikāciju un savlaicīgu Krievijas gāzes izmantošanas pārtraukšanu.
Attiecīgās dalībvalstis trīs mēnešu laikā atjaunina savus nacionālos diversifikācijas plānus, ņemot vērā Komisijas ieteikumu.”
VI NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
14. pants
Dienesta noslēpums
1. Uz konfidenciālu informāciju, kas saņemta, ar ko veikta apmaiņa vai kas nosūtīta, ievērojot šo regulu, attiecas šajā pantā izklāstītie nosacījumi par dienesta noslēpumu.
2. Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums attiecas uz visām personām, ko nodarbina vai ir nodarbinājušas šīs regulas īstenošanā iesaistītās iestādes vai fiziska vai juridiska persona, kurai attiecīgās iestādes ir deleģējušas savas pilnvaras, tostarp arī kompetento iestāžu nolīgtiem revidentiem un ekspertiem.
3. Informāciju, uz ko attiecas dienesta noslēpums, nevar atklāt nevienai citai personai vai iestādei citādi, nekā ir paredzēts Savienības vai valsts tiesību noteikumos.
4. Visu informāciju, ar ko attiecīgās iestādes apmainās saskaņā ar šo regulu un kas attiecas uz darījumu vai darbības apstākļiem un citiem ekonomiska vai personiska rakstura jautājumiem, uzskata par konfidenciālu, un tai piemēro dienesta noslēpuma prasības, ja vien kompetentā iestāde, sniedzot attiecīgo informāciju, nav atļāvusi to izpaust vai ja šāda izpaušana nav nepieciešama tiesvedībai.
15. pants
Uzraudzība un pārskatīšana
Komisija pastāvīgi seko līdzi Savienības enerģijas tirgus attīstībai, jo īpaši tādos jautājumos kā iespējamā atkarība no gāzes piegādēm vai citi piegādes drošības riski saistībā ar enerģijas importu no Krievijas Federācijas. Pēkšņu un būtisku notikumu gadījumā, kas nopietni apdraud piegādes drošību vienā vai vairākās dalībvalstīs, Komisija var atļaut vienai vai vairākām dalībvalstīm uz laiku pilnībā vai daļēji apturēt šīs regulas otrās nodaļas piemērošanu. Komisijas lēmumā var būt ietverti konkrēti nosacījumi, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka apturēšana attiecas tikai uz apdraudējuma novēršanu.
16. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Strasbūrā,
priekšsēdētāja
- (1) Sīkāk sk. Komisijas dienestu 2025. gada 17. jūnija darba dokumentu “To pasākumu ietekmes novērtējums, kuru mērķis ir pakāpeniski izbeigt Krievijas gāzes importu un uzlabot iespējamās enerģētiskās atkarības uzraudzību” (turpmāk tekstā “Ietekmes novērtējums”) (SWD(2025) 830 final), kas pievienots šīs regulas priekšlikumam, 1.–15. lpp.
- (2) COM(2022) 230 final.
- (3) COM(2014) 330 final.
- (4) COM(2015) 80 final.
- (5) Sīkāk sk. ietekmes novērtējumu, 36. lpp.
- (6) Sk., piem., Komisijas dienestu darba dokumentu “Implementing the REPower EU Action Plan: Investment Needs, Hydrogen Accelerator and Achieving the Bio-Methane Targets” (“REPower ES rīcības plāna īstenošana: investīciju vajadzības, ūdeņraža akselerators un biometāna mērķrādītāju sasniegšana”) (SWD(2022) 230 final), kas pievienots Komisijas paziņojumam Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Plāns REPowerEU” (COM(2022) 230 final, 2022. gada 18. maijs), un ENTSO-G simulāciju ( piegādes drošības simulācija | ENTSOG ).
- (7) Kurā ņemti vērā iespējamie ekonomiskie un drošības riski un juridisko apsvērumu analīze.
- (8) COM(2022) 230 final.
- (9) Versaļas deklarācija , 2022. gada 10. un 11. marts.
- (10) COM(2025) 440 final.
- (11) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par izmaiņām muitas nodokļos, kas piemērojami konkrētām importētām precēm, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā vai kuras tieši vai netieši eksportētas no minētajām valstīm (COM(2025) 34 final 2025/0021 (COD)).
- (12) JOIN(2024) 20 final.
- (13) COM(2024) 23 final.
- (14) COM(2024) 25 final.
- (15) COM(2024) 24 final.
- (16) COM(2024) 27 final.
- (17) COM(2024) 26 final.
- (18) OV C, …
- (19) OV C, …
- (20) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “REPowerEU: vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai” (COM(2022) 108 final, 2022. gada 8. marts).
- (21) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Plāns REPowerEU” (COM(2022) 230 final, 2022. gada 18. maijs).
- (22) Sk. Komisijas Lēmumu C(2018) 3106 final (2018. gada 24. maijs) par procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantu un EEZ līguma 54. pantu (lieta AT.39816 “Augšupējais gāzes piegādes tirgus Centrāleiropā un Austrumeiropā”), https://ec.europa.eu/competition/antitrust/cases/dec_docs/39816/39816_10148_3.pdf .
-
(23)
Attiecībā uz konkurences noteikumu pārkāpumu izmeklēšanu teritoriālo ierobežojumu jautājumā laikā no 2003. līdz 2005. gadam sk.
ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_05_710
;
ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_03_1345
;
ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_05_195
;
attiecībā uz izmeklēšanu lietā Gazprom II sk. Komisijas Lēmumu C(2018) 3106 final (2018. gada 24. maijs) par procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantu un EEZ līguma 54. pantu (lieta AT.39816 “Augšupējais gāzes piegādes tirgus Centrāleiropā un Austrumeiropā”). - (24) ACER, “Eiropas gāzes tirgus tendences un cenu virzītājspēki 2023. gadā: tirgus uzraudzības ziņojums” (28. punkts).
- (25) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1938 (2017. gada 25. oktobris) par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 (OV L 280, 28.10.2017., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/1938/oj).
- (26) Sk. ietekmes novērtējumu, 4. lpp.
- (27) Sk., piemēram, Komisijas dienestu darba dokumentu “Rīcības plāna REPowerEU īstenošana: investīciju nepieciešamība, ūdeņraža akselerators un biometāna mērķrādītāju sasniegšana” (SWD(2022) 230 final), kas pievienots Komisijas paziņojumam Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Plāns REPowerEU” (COM(2022) 230 final, 2022. gada 18. maijs).
- (28) Sk. ietekmes novērtējumu, 35. lpp.
- (29) Sk. ietekmes novērtējumu, 15.–36. lpp.
- (30) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 912/2014 (2014. gada 23. jūlijs), ar ko izveido sistēmu tādas finansiālās atbildības noregulējumam, kura saistīta ar ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas šķīrējtiesām, kas izveidotas ar starptautiskiem nolīgumiem, kuros Eiropas Savienība ir puse (OV L 257, 28.8.2014., 121. lpp.).
- (31) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1788 (2024. gada 13. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz atjaunīgās gāzes, un dabasgāzes un ūdeņraža iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu (ES) 2023/1791 un atceļ Direktīvu 2009/73/EK (OV L, 2024/1788, 15.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/1788/oj).
- (32) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.), ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/952/oj).
- (33) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1938 (2017. gada 25. oktobris) par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 (OV L 280, 28.10.2017., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/1938/oj).
- (34) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1789 (2024. gada 13. jūnijs) par atjaunīgās gāzes, dabasgāzes un ūdeņraža iekšējiem tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1227/2011, (ES) 2017/1938, (ES) 2019/942 un (ES) 2022/869 un Lēmumu (ES) 2017/684 un atceļ Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV L, 2024/1789, 15.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1789/oj ); ENTSOG, Security of Supply Simulation | ENTSOG .
- (35) Padomes Direktīva 2009/119/EK (2009. gada 14. septembris), ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves (OV L 265, 9.10.2009., 9. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/119/oj).
EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 17.6.2025
COM(2025) 828 final
PIELIKUMI
dokumentam
PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI
par pakāpenisku Krievijas dabasgāzes importa izbeigšanu, potenciālās energoatkarības uzraudzības uzlabošanu un Regulas (ES) 2017/1938 grozīšanu
{SWD(2025) 830 final}
I PIELIKUMS
1.Nacionālo dabasgāzes diversifikācijas plānu veidne
Šī veidne ir paredzēta valstu iestādēm, kas izstrādā 11. pantā paredzēto nacionālo diversifikācijas plānu. Tajā iekļauj šādas ziņas.
Vispārīga informācija
|
Par šā plāna sagatavošanu atbildīgās iestādes nosaukums |
|
|
Gāzes sistēmas apraksts Jāapraksta: i) pieprasījums pēc gāzes; ii) piegāžu struktūra, ņemot vērā atkarību no Krievijas piegādēm. |
|
Galvenā informācija par tādas gāzes importu, kuras izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kura tiek tieši vai netieši eksportēta no Krievijas Federācijas uz dalībvalsti
|
Atsauce uz atsevišķiem līgumiem, par ko importētāji paziņojuši kompetentajām iestādēm un Komisijai. |
|
|
SDG termināļu pakalpojumi, ko rezervējuši Krievijas Federācijas uzņēmumi |
|
|
Kopējie nolīgtie Krievijas gāzes daudzumi, kas piegādājami dalībvalstī. Te ietilpst līgumiskās elastības iespējas un piegādes punkts (starpsavienojuma punkts, importa punkts, SDG terminālis utt.). |
|
Tādas dabasgāzes aizstāšanas pasākumu apraksts, kuras izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kura tiek tieši vai netieši eksportēta no Krievijas Federācijas.
3.1. Aprakstā ietver šādus elementus.
|
Diversifikācijas varianti: i) alternatīvas piegādes; ii) alternatīvi piegāžu maršruti; iii) pieprasījuma agregēšana. |
|
|
Pasākuma un tā mērķu apraksts, tostarp daudzumi, kurus paredzēts pakāpeniski izbeigt, un starpposmi vairākposmu pasākuma gadījumā. |
|
|
Īstenošanas grafiks |
|
|
Pasākumu ietekme uz energosistēmu, tostarp uz plūsmas modeļiem, infrastruktūras jaudu, tarifiem utt. |
|
|
Ietekme uz kaimiņos esošajām dalībvalstīm. |
Tehniskie vai regulatīvie šķēršļi tādas dabasgāzes aizstāšanai, kuras izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kura tiek tieši vai netieši eksportēta no Krievijas Federācijas.
|
Tehniskie un regulatīvie šķēršļi |
|
|
Šķēršļu pārvarēšanas iespējas un grafiks |
|
|
Kategorija |
Apjomu aizstāšana pakāpeniskai izbeigšanai 1 |
|
Prasītā informācija |
To pasākumu apraksts, kas ieviesti un plānoti valsts līmenī, lai aizstātu atlikušos dabasgāzes apjomus, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kuri tieši vai netieši eksportēti no Krievijas Federācijas i) daudzumi, kurus paredzēts pakāpeniski izbeigt ar katru pasākumu, ii) īstenošanas grafiks (sākums un beigas), iii) alternatīvas piegādes un piegādes maršruti |
|
Cauruļvadu gāze |
|
|
SDG |
II PIELIKUMS
2.Nacionālo naftas diversifikācijas plānu veidne
Šī veidne ir paredzēta valstu iestādēm, kas izstrādā 12. pantā paredzēto detalizēto nacionālo diversifikācijas plānu. Tajā ietver šādu informāciju.
Vispārīga informācija
|
Par šā plāna sagatavošanu atbildīgās iestādes nosaukums |
|
|
Naftas sistēmas apraksts Jāapraksta: i) pieprasījums pēc naftas; ii) piegāžu struktūra, ņemot vērā atkarību no Krievijas piegādēm. |
|
Galvenā informācija par tādas naftas importu, kuras izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kura tiek tieši vai netieši eksportēta no Krievijas Federācijas uz dalībvalsti
|
Kopējie nolīgtie Krievijas naftas daudzumi, kas piegādājami dalībvalstī. Ietver līgumsaistību beigu datumu. |
|
|
Informācija par dažādu ieinteresēto personu (pārdevēja, importētāja un pircēja) identitāti. |
Tādas naftas aizstāšanas pasākumu apraksts, kuras izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kura tiek tieši vai netieši eksportēta no Krievijas Federācijas.
Aprakstā ietver šādus elementus.
|
Diversifikācijas varianti: i) alternatīvas piegādes; ii) alternatīvi piegāžu maršruti. |
|
|
Pasākuma un tā mērķu apraksts, tostarp daudzumi, kurus paredzēts pakāpeniski izbeigt, un starpposmi vairākposmu pasākuma gadījumā. |
|
|
Īstenošanas grafiks |
|
|
Pasākumu ietekme uz energosistēmu, tostarp uz plūsmas modeļiem, infrastruktūras jaudu, tarifiem utt. |
|
|
Ietekme uz kaimiņos esošajām dalībvalstīm. |
Tehniskie vai regulatīvie šķēršļi tādas naftas aizstāšanai, kuras izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kura tiek tieši vai netieši eksportēta no Krievijas Federācijas.
|
Tehniskie un regulatīvie šķēršļi |
|
|
Šķēršļu pārvarēšanas iespējas un grafiks. |
|
III PIELIKUMS
TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS
1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 3
1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums 3
1.2. Attiecīgā(-ās) politikas joma(-as) 3
1.3. Mērķis(-i) 3
1.3.1. Vispārīgais(-ie) mērķis(-i) 3
1.3.2. Konkrētais(-ie) mērķis(-i) 3
1.3.3. Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme 3
1.3.4. Snieguma rādītāji 3
1.4. Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 4
1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 4
1.5.1. Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, arī sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks 4
1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piem., koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta nozīmē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi. 4
1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas 4
1.5.4. Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem 5
1.5.5. Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, arī pārdales iespējas, novērtējums 5
1.6. Priekšlikuma/iniciatīvas un tā finansiālās ietekmes ilgums 6
1.7. Plānotā(-ās) budžeta izpildes metode(-es) 6
2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 8
2.1. Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 8
2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma(-as) 8
2.2.1. Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums 8
2.2.2. Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto(-ajām) iekšējās kontroles sistēmu(-ām) 8
2.2.3. Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas laikā un slēgšanas laikā) 8
2.3. Pasākumi krāpšanas un pārkāpumu novēršanai 9
3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 10
3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 10
3.2. Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 12
3.2.1. Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 12
3.2.1.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta 12
3.2.1.2. Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem 17
3.2.2. Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām 22
3.2.3. Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 24
3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta 24
3.2.3.2. Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem 24
3.2.3.3. Kopā apropriācijas 24
3.2.4. Aplēstās cilvēkresursu vajadzības 25
3.2.4.1. Finansētas no apstiprinātā budžeta 25
3.2.4.2. Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem 26
3.2.4.3. Kopējās cilvēkresursu vajadzības 26
3.2.5. Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām 28
3.2.6. Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 28
3.2.7. Trešo personu iemaksas 28
3.3. Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 29
4. Digitālās dimensijas 29
4.1. Digitālās vajadzības 30
4.2. Dati 30
4.3. Digitālie risinājumi 31
4.4. Sadarbspējas novērtējums 31
4.5. Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi 32
1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pakāpenisku Krievijas dabasgāzes importa izbeigšanu, potenciālās energoatkarības uzraudzības uzlabošanu un Regulas (ES) 2017/1938 grozīšanu
1.2. Attiecīgā(-ās) politikas joma(-as)
Enerģētikas politika, muitas politika, tirdzniecības politika
1.3. Mērķis(-i)
1.3.1. Vispārīgais(-ie) mērķis(-i)
Šā tiesību akta priekšlikuma galvenais mērķis ir pakāpeniski izbeigt Krievijas enerģijas, jo īpaši gāzes un naftas, importu, lai samazinātu Eiropas atkarību no fosilā kurināmā un paātrinātu pāreju uz tīras enerģijas avotiem. Krievijas gāzes importa pakāpeniska izbeigšana ir jāpabeidz līdz 2027. gadam.
Krievijas Federācija ir sistemātiski pierādījusi, ka ir neuzticama partnere, kas gāzi izmanto kā ieroci un manipulē ar enerģijas tirgiem, piemēram, iekrājot dabasgāzes infrastruktūras jaudu, tādējādi kaitējot Savienības būtiskajām starptautiskās drošības interesēm. Tādējādi atlikušais Krievijas gāzes imports rada būtiskus riskus Savienības energoapgādes drošībai ar negatīvām ekonomiskām un sociālām sekām. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka turpmāki maksājumi 23 miljardu EUR apmērā gadā par Krievijas enerģijas importu apdraud Savienības drošību, ir jāveic papildu pasākumi, lai likvidētu šo importu, atzīstot, ka pilnīgai Krievijas Federācijas enerģijas piegādes izbeigšanai ir jābūt pakāpeniskam procesam, ņemot vērā piegādes drošības un tirgus apsvērumus.
1.3.2. Konkrētais(-ie) mērķis(-i)
Ierosinātās regulas mērķis ir efektīvi palīdzēt novērst Savienības atkarību un pakļautību būtiskajiem riskiem tirdzniecībai un enerģētiskajai drošībai, ko rada gāzes un naftas imports no Krievijas Federācijas. Ja pašreizējā atlikusī atkarība netiks novērsta, tā varētu padarīt Savienību īpaši neaizsargātu pret iespējamām neprognozējamām Krievijas Federācijas piespiedu darbībām.
Ierosinātās regulas mērķis ir izlēmīgi atteikties no cauruļvadu gāzes un sašķidrinātas dabasgāzes (SDG), kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kuras tieši vai netieši tiek eksportētas no Krievijas Federācijas, tādējādi liedzot tām piekļuvi Savienības tirgum. Ar ierosināto regulu no 2026. gada 1. janvāra nosaka aizliegumu dabasgāzes importam pa cauruļvadiem, kā arī SDG importam no Krievijas Federācijas.
Lai pastiprinātu Krievijas dabasgāzes importa aizliegumu, ierosinātajā regulā ir noteikts, ka no 2026. gada 1. janvāra struktūrām no Krievijas Federācijas vai Krievijas personu kontrolētām struktūrām ir aizliegts saņemt ilgtermiņa SDG termināļu pakalpojumus ES saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti vai grozīti pēc 2025. gada 17. jūnija, savukārt līgumiem, kas noslēgti pirms šā datuma, piemēro aizliegumu no 2028. gada 1. janvāra. Tādējādi attiecīgā importa jauda būtu pieejama alternatīviem piegādātājiem ES SDG termināļos.
Lai efektīvi īstenotu Krievijas gāzes importa aizliegumu, ar ierosināto regulu tiek ieviesti mehānismi Krievijas gāzes pārredzamības, uzraudzības un izsekojamības uzlabošanai Savienības tirgos. Šajā nolūkā Krievijas gāzes importētājiem būtu pienākums sniegt muitas iestādēm informāciju, kas vajadzīga, lai varētu piemērot ierobežojumus gāzes importam no Krievijas Federācijas. Lai stiprinātu šos centienus, muitas dienestiem būtu jāveicina informācijas apmaiņa ar regulatīvajām iestādēm, kompetentajām iestādēm, Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER) un Komisiju.
Lai sagatavotos saskaņotai Krievijas gāzes importa pilnīgai izbeigšanai 2028. gadā un dotu tirgum pietiekami daudz laika prognozēt ar to saistītās izmaiņas, neapdraudot gāzes piegādes drošību vai būtiski neietekmējot enerģijas cenas, ierosinātā regula liek dalībvalstīm uzņemties proaktīvu lomu, izstrādājot un īstenojot nacionālos diversifikācijas plānus, kas vērsti uz Krievijas dabasgāzes importa pakāpenisku izbeigšanu. Šajos plānos ir jānosaka precīzi pasākumi un atskaites punkti, lai pakāpeniski likvidētu tiešo vai netiešo Krievijas gāzes importu. Kopā ar ciešāku sadarbību ar valstu muitas dienestiem šī visaptverošā datu kopa ļaus Komisijai novērst esošās nepilnības attiecībā uz Krievijas piegādes līgumu detaļām. Nacionālie diversifikācijas plāni dos iespēju Komisijai koordinēt diversifikācijas pasākumus un vajadzības gadījumā sniegt konsultācijas par tiem. Komisijas analīzei par nacionālajiem diversifikācijas plāniem būtu jānoslēdzas ar ziņojumu un vajadzības gadījumā ieteikumiem par ES mēroga pasākumiem, lai paātrinātu atkarības no Krievijas gāzes samazināšanu.
Lai novērstu esošās nepilnības attiecībā uz Krievijas piegādes līgumu detaļām, ierosinātajā regulā ir paredzēts jauns pārredzamības un uzraudzības satvars, saskaņā ar kuru Krievijas izcelsmes dabasgāzes importētājiem ir jāsniedz Komisijai un valstu kompetentajām iestādēm detalizēta informācija par līgumiem. Uzraugot gāzes piegādes drošību Savienībā, Komisijai būtu jāņem vērā arī muitas dienestu sniegtā informācija par importu un informācija, kas iekļauta dalībvalstu nacionālajos diversifikācijas plānos.
Ierosinātā regula pilnvaro dalībvalstis izstrādāt arī diversifikācijas plānus, lai pakāpeniski izbeigtu Krievijas naftas importu, un to mērķis ir sniegt informāciju un nodrošināt koordināciju attiecībā uz naftas piegāžu pilnīgu pārtraukšanu līdz 2027. gada beigām, kā paredzēts Versaļas deklarācijā.
1.3.3. Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme
Šī vienotā pieeja nozīmē visaptverošu stratēģiju, kuras mērķis ir likvidēt energoatkarību no Krievijas Federācijas, tādējādi apstiprinot Savienības apņemšanos izveidot neatkarīgu un noturīgu energosistēmu. Vispārīgāk runājot, ierosinātās regulas mērķis ir uzlabot Savienības ekonomisko drošību energoapgādes jomā.
1.3.4. Snieguma rādītāji
Turklāt līdz 2026. gada 1. martam dalībvalstīm būtu jāizstrādā nacionālie diversifikācijas plāni ar konkrētām darbībām un termiņiem Krievijas dabasgāzes un naftas piegāžu pārtraukšanai saskaņā ar ierosināto regulu.
Nacionālajos dabasgāzes diversifikācijas plānos dalībvalstīm būtu jāiekļauj i) pieejamā informācija par tās dabasgāzes importa apjomu, kuras izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kura tiek tieši vai netieši eksportēta no Krievijas Federācijas saskaņā ar spēkā esošajiem piegādes līgumiem, kā arī attiecīgā gadījumā par SDG termināļu pakalpojumiem, par kuriem noslēgti līgumi ar fiziskām vai juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību Krievijas Federācijā; ii) skaidru izklāstu par valsts līmenī ieviestajiem un plānotajiem pasākumiem, lai pakāpeniski atteiktos no dabasgāzes, kuras izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kura tiek tieši vai netieši eksportēta no Krievijas Federācijas, arī par apjomu, no kura paredzēts pakāpeniski atteikties, atskaites punktiem un to īstenošanas grafiku, kā arī paredzētajām alternatīvajām piegādēm un piegādes maršrutiem. Šādi pasākumi var ietvert platformas Agregate EU izmantošanu, atbalstu enerģētikas uzņēmumu diversifikācijas centieniem, sadarbību reģionālajās grupās, piemēram, CESEC augsta līmeņa grupā, dabasgāzes importa alternatīvu apzināšanu, izmantojot elektrifikāciju, energoefektivitātes pasākumus, biogāzes, biometāna un tīra ūdeņraža ražošanas veicināšanu, atjaunīgās enerģijas izvēršanu vai brīvprātīgus pieprasījuma samazināšanas pasākumus; iii) apzināt visus iespējamos tehniskos vai regulatīvos šķēršļus tam, lai aizstātu dabasgāzi, kuras izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kuru tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas, un iespējas tos pārvarēt.
Turklāt muitas dienestiem un valstu kompetentajām iestādēm būtu jāuzrauga Krievijas dabasgāzes importa aizlieguma un šajā regulā noteikto pienākumu īstenošana. Tām būtu jāapmainās ar visu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu, vai ir ievērots importa aizliegums un ar to saistītie pienākumi, lai varētu novērtēt iespējamos riskus gāzes tirdzniecībai un piegādes drošībai.
Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija novērtē ierosinātās regulas īstenošanu un progresu, kas panākts, pakāpeniski atsakoties no Krievijas Federācijas gāzes. Šāds novērtējums būtu jāpublicē gada ziņojumā.
1.4. Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
jaunu darbību
jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 2
esošas darbības pagarināšanu
vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību
1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1. Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, arī sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
Ņemot vērā to, ka kopš 2022. gada lielākā daļa dalībvalstu un tirgus dalībnieku ir izbeiguši piegādes attiecības ar Krievijas Federāciju, šī ierosinātā regula ietver gāzes importa aizliegumu no 2026. gada 1. janvāra saskaņā ar jauniem līgumiem, kas noslēgti pēc [2025. gada 17. jūnija].
Līdz 2026. gada 1. martam dalībvalstīm būtu jāizstrādā nacionālie diversifikācijas plāni, kuros noteikti precīzi pasākumi un atskaites punkti tieša vai netieša gāzes importa no Krievijas Federācijas pakāpeniskai pārtraukšanai.
Šādu plānu mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm koordinēti sagatavoties pilnīgai Krievijas gāzes izmantošanas izbeigšanai 2028. gadā, lai dotu tirgum pietiekami daudz laika prognozēt ar to saistītās izmaiņas, neapdraudot gāzes piegādes drošību vai būtiski neietekmējot enerģijas cenas.
1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta nozīmē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
ES līmeņa rīcības iemesli (ex ante). Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir būtiski negatīvi ietekmējis Savienības ekonomiku. Konflikts ir nopietni traucējis globālās piegādes ķēdes, izraisījis būtisku enerģijas cenu pieaugumu un radījis ievērojamu nestabilitāti tirgos. Tā rezultātā Savienības tirdzniecības attiecības ar Krieviju ir būtiski pasliktinājušās.
Gaidāmā radītā ES pievienotā vērtība (ex post). Reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu 2022. gada februārī un saskaņā ar valstu un to valdību vadītāju Versaļas deklarāciju, Komisija 2022. gada maijā nāca klajā ar plānu REPowerEU. Savienība 2021.–2023. gadā spēja samazināt Krievijas gāzes importu par vairāk nekā 70 % no 150 miljardiem m³ līdz 43 miljardiem m³, un enerģijas cenas ir ievērojami samazinājušās salīdzinājumā ar maksimālajām cenām 2022. gadā. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka turpmāki maksājumi 15 miljardu EUR apmērā gadā par Krievijas gāzes importu apdraud Savienības drošību, ir jāveic papildu pasākumi, lai izskaustu šo importu, atzīstot, ka Krievijas Federācijas enerģijas piegādes pilnīgai izbeigšanai ir jābūt pakāpeniskam procesam, ņemot vērā piegādes drošības un tirgus apsvērumus.
1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
Enerģētikas nozare ir būtiski ietekmēta, jo Krievija izmantoja Savienības paļaušanos uz tās enerģijas eksportu uz Savienību kā piespiešanas un manipulāciju līdzekli. Paļaušanās uz Krievijas enerģijas importu padarīja Savienību un dalībvalstis neaizsargātas pret piegādes traucējumiem un cenu svārstībām, kam bija tālejoša ietekme uz visu ekonomiku. Augstās enerģijas cenas samazināja ES rūpniecības konkurētspēju, galu galā apdraudot Savienības ekonomikas stabilitāti un izaugsmes perspektīvas.
Krievija jau iepriekš ir apdraudējusi ES piegādes drošību, vienpusēji samazinot gāzes plūsmas uz Eiropu, kā tas notika 2006., 2009. un 2014. gadā, apzināti samazinot gāzes plūsmas un krātuvju piepildījuma līmeni pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2021. gada rudenī, kam sekoja gāzes piegāžu samazināšana 2022. gadā.
Tāpēc Savienība vairs nevar uzskatīt Krievijas Federāciju un tās enerģētikas uzņēmumus par uzticamiem enerģijas tirdzniecības partneriem.
Ietekme, ko rada tas, ka Krievija enerģiju izmanto kā ieroci, neaprobežojas tikai ar enerģijas piegādes drošību un nopietni kaitē Savienības ekonomikai kopumā. Enerģijas cenas bija būtiskākais inflācijas virzītājspēks, un 2022. gadā tās sasniedza augstāko līmeni – virs 10 %. Savienības energosistēma piedzīvoja nopietnas sekas, kas skāra mazumtirdzniecības tirgus un galapatērētājus, jo Savienības ekonomika ir atkarīga no stabilas un paredzamas energoapgādes.
Šo iemeslu dēļ ierosinātās regulas mērķis ir efektīvi palīdzēt novērst Savienības atkarību un pakļautību būtiskajiem riskiem tirdzniecībai un enerģētiskajai drošībai, ko rada gāzes un naftas imports no Krievijas Federācijas. Ja pašreizējā atlikusī atkarība netiks novērsta, tā varētu padarīt Savienību īpaši neaizsargātu pret iespējamām neprognozējamām Krievijas Federācijas piespiedu darbībām.
1.5.4. Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
Ierosinātais tiesību akts ir pilnībā saskaņots ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS), lai novērstu negatīvo ietekmi, ko rada nelikumīgais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, kurš ir atjaunojis karadarbību Eiropas teritorijā ar postošu ietekmi uz dažādām dimensijām, arī enerģētiku. Šis priekšlikums piedāvā pasākumu kopumu, kas nepieciešams, lai novērstu pieaugošo ģeopolitisko nestabilitāti un krīzes apstākļus, kādos esam dzīvojuši pēdējos gados.
Tas atbilst arī acīmredzamajai vajadzībai ievērojami palielināt investīcijas, lai veicinātu ilgtermiņa konkurētspēju. Eiropas zaļās un digitālās pārkārtošanās paātrināšana paver Savienībai iespēju atgūt vadošo lomu svarīgākajās nozarēs, veicot viedas publiskās un privātās investīcijas stratēģiski nozīmīgās nozarēs, vienlaikus saglabājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū un tādējādi arī kohēziju. Tas ir arī svarīgi, ņemot vērā pašreizējo stratēģisko atkarību un patlaban notiekošās demogrāfiskās pārmaiņas, kā arī tādēļ, lai nodrošinātu piekļuvi enerģijai par pieņemamu cenu.
ES budžets ir arī efektīvākais līdzeklis, lai ES līmenī atbalstītu kopīgo rīcību, saglabājot vienotā tirgus integritāti, nodrošinot apjomradītus ietaupījumus, efektivitāti, konverģenci un solidaritāti un paužot skaidru politisku vēstījumu par to, ka, saskaroties ar izaicinājumiem, Eiropas Savienība ir vienota. Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ šis tiesību aktu kopums pilnīgi atbilst šim stabilajam un vispāratzītajam satvaram.
1.5.5. Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, arī pārdales iespējas, novērtējums
Ierosinātajai regulai būs vajadzīgs budžeta atbalsts attiecībā uz papildu amata vietām ENER ĢD, lai uzraudzītu tās pareizu īstenošanu ( iespējami arī ārvalstu komandējumi). Tiek lēsts, ka būtu jāplāno trīs papildu amata vietas (līgumdarbinieki IV FG līmenī), lai pienācīgi veiktu šajā regulā ierosinātos uzraudzības un novērtēšanas uzdevumus. Būtu svarīgi ņemt vērā Komisijas ierēdņu iespēju doties uz ārvalstīm, lai izskaidrotu un popularizētu ierosinātās regulas vēstījumus, vienlaikus nodrošinot tās pareizu īstenošanu. Ir plānots, ka finansējums paliks pašreizējās ES budžeta sistēmas ietvaros.
Turklāt ierosinātajā regulā ir paredzēts ACER atbalsts Krievijas Federācijas gāzes pakāpeniskas izbeigšanas novērtēšanā un uzraudzībā. Tāpēc ACER tiks uzticēti papildu uzdevumi, proti, saistībā ar Krievijas līgumu uzraudzību un palīdzības sniegšanu Komisijai un valstu iestādēm, kuru veikšanai tai būs vajadzīgi papildu cilvēkresursi. Šos resursus var segt, pārgrupējot darbiniekus, kas sākotnēji tika piešķirti ACER, lai pildītu uzdevumus, kas Aģentūrai uzticēti ar Tirgus korekcijas mehānismu regulu (sk. LFS priekšlikumam PADOMES REGULAI, ar ko izveido tirgus korekcijas mehānismu iedzīvotāju un ekonomikas aizsardzībai pret pārmērīgi augstām cenām, COM/2022/668 final).
Ņemot vērā to, ka pareizas dabasgāzes importēšanas prakses uzraudzība, visticamāk, turpināsies arī pēc 2027. gada, un iespēju, ka ENER ĢD būs jāizskata tiesvedības lietas, kas izriet no ierosinātās regulas, ENER ĢD var apsvērt iespēju pieprasīt papildu cilvēkresursus, tiklīdz būs pieņemta jaunā daudzgadu finanšu shēma.
1.6.
Priekšlikuma/iniciatīvas un tā finansiālās ietekmes ilgums
ierobežots ilgums
darbības laiks no 2025. līdz 2027. gadam
finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam
beztermiņa
Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,
pēc kura turpinās normāla darbība
1.7. Plānotā(-ās) budžeta izpildes metode(-es)
Komisijas īstenota tieša pārvaldība, ko veic
tās struktūrvienības, arī tās personāls Savienības delegācijās;
izpildaģentūras
Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:
trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām
starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)
Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam
Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām
publisko tiesību subjektiem
privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas
dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas
struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā
struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai
Piezīmes
nav
2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1. Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
Ierosinātais pasākums ir vērsts uz politikas pasākumiem, uzraudzību un ziņošanu, un tajā nav paredzēta nekāda ieņēmumu vai izdevumu pārvaldība, bet tikai papildu cilvēkresursu pieņemšana darbā (līgumdarbinieka FG IV līmenis).
2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma(-as)
2.2.1. Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
Izdevumi, kas atbilst šiem līgumiem, tiks pārvaldīti saskaņā ar korporatīvajiem procesiem.
2.2.2. Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto(-ajām) iekšējās kontroles sistēmu(-ām)
Komisija veic rūpīgu darba līgumu pārvaldības kontroli, un ENER ĢD ievēro stingrus ētikas standartus. Tiesību akta priekšlikums neparedz nekādu ieņēmumu iekasēšanu, un tam nav vajadzīgs papildu kontroles mehānisms.
2.2.3. Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas laikā un slēgšanas laikā)
Paredzams, ka kopējais kļūdu risks būs ļoti zems, un uz to jau attiecas pašreizējā kontroles vide. Nav paredzams, ka būs nepieciešama automatizēta kontrole.
2.3. Pasākumi krāpšanas un pārkāpumu novēršanai
Tiesību akta priekšlikumā nav paredzēts, ka ENER ĢD iekasē ieņēmumus. Attiecībā uz izdevumiem – tie ir paredzēti papildu cilvēkresursu pieņemšanai darbā laikposmā no 2026. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim papildus attiecīgo Komisijas ierēdņu ārvalstu komandējumiem. Iespējamie pieprasījumi pēc papildu cilvēkresursiem pēc 2027. gada būs atkarīgi no jaunās daudzgadu finanšu shēmas budžeta pieejamības.
Tiek uzskatīts, ka krāpšanas un pārkāpumu risks ir ļoti zems, un uz to attieksies esošās kontroles. ENER ĢD 2020. gadā pārskatīja savu krāpšanas apkarošanas stratēģiju saskaņā ar OLAF pamatnostādnēm un plāno to atjaunināt 2026. gadā. Vietējā stratēģija ietver attiecīgas darbības, lai nodrošinātu izpratnes veicināšanu par krāpšanas novēršanu, īpašas riska novērtēšanas darbības un efektīvu un lietderīgu sadarbību ar izmeklēšanas struktūrām.
Korporatīvais regulējums nodrošina ārējo (Eiropas Revīzijas palātas) un iekšējo revidentu (IAS) tiesības piekļūt informācijai, telpām un darbiniekiem.
3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
Esošās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu veids |
Iemaksas |
|||
|
2. Kohēzija, noturība un vērtības
|
Dif./nedif. 3 |
no EBTA valstīm 4 |
no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm 5 |
no citām trešām valstīm |
citi piešķirtie ieņēmumi |
|
|
06010102.01 6 |
Dif. |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
|
3.2. Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām
3.2.1. Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām
Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas
Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas darbības apropriācijas, kā paskaidrots tālāk
3.2.1.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Numurs |
2 |
|
ĢD: ENER |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
||
|
2024 |
2025 7 |
2026 |
2027 |
||||
|
Darbības apropriācijas |
|||||||
|
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1a) |
|
|
|
|
0,000 |
|
Maksājumi |
(2a) |
|
|
|
|
0,000 |
|
|
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1b) |
|
|
|
|
0,000 |
|
Maksājumi |
(2b) |
|
|
|
|
0,000 |
|
|
Administratīvās apropriācijas, ko finansē no konkrētu programmu piešķīrumiem 8 |
|||||||
|
Budžeta pozīcija 06010102.01 |
|
(3) |
|
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
|
KOPĀ apropriācijas ENER ĢD |
Saistības |
=1a+1b+3 |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
|
Maksājumi |
=2a+2b+3 |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
|
|
|
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||||
|
KOPĀ darbības apropriācijas
|
Saistības |
(4) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Maksājumi |
(5) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
|
KOPĀ administratīvās apropriācijas, ko finansē no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
|
|
KOPĀ apropriācijas 2. IZDEVUMU KATEGORIJĀ |
Saistības |
=4+6 |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
|
daudzgadu finanšu shēmā |
Maksājumi |
=5+6 |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
|
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
||||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|||||
|
• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas) |
Saistības |
(4) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
|
Maksājumi |
(5) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||
|
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, ko finansē no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas) |
(6) |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
||
|
KOPĀ apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā |
Saistības |
=4+6 |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
|
|
daudzgadu finanšu shēmā
|
Maksājumi |
=5+6 |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
|
|
|
7 |
“Administratīvie izdevumi” 9 |
|
ĢD: <…….> |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|||||
|
Cilvēkresursi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||
|
Citi administratīvie izdevumi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||
|
KOPĀ ĢD <…….> |
Apropriācijas |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||
|
ĢD: <…….> |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|||||
|
Cilvēkresursi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||
|
Citi administratīvie izdevumi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||
|
KOPĀ ĢD <…….> |
Apropriācijas |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||
|
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ |
(Saistību summa = maksājumu summa) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|||
|
KOPĀ apropriācijas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ |
Saistības |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
|
daudzgadu finanšu shēmā |
Maksājumi |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
|
|
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||||
|
KOPĀ darbības apropriācijas
|
Saistības |
(4) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Maksājumi |
(5) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
|
KOPĀ administratīvās apropriācijas, ko finansē no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
|
|
KOPĀ apropriācijas 2. IZDEVUMU KATEGORIJĀ |
Saistības |
=4+6 |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
|
daudzgadu finanšu shēmā |
Maksājumi |
=5+6 |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
|
|
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||||
|
KOPĀ darbības apropriācijas
|
Saistības |
(4) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Maksājumi |
(5) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
|
KOPĀ administratīvās apropriācijas, ko finansē no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
|
|
KOPĀ apropriācijas 2. IZDEVUMU KATEGORIJĀ |
Saistības |
=4+6 |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
|
daudzgadu finanšu shēmā |
Maksājumi |
=5+6 |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
|
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
||||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|||||
|
• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas) |
Saistības |
(4) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
|
Maksājumi |
(5) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||
|
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, ko finansē no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas) |
(6) |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
||
|
KOPĀ apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā |
Saistības |
=4+6 |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
|
|
daudzgadu finanšu shēmā (atsauces summa) |
Maksājumi |
=5+6 |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
|
|
|
7 |
“Administratīvie izdevumi” 10 |
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
ĢD: <…….> |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|||||
|
Cilvēkresursi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||
|
Citi administratīvie izdevumi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||
|
KOPĀ ĢD <…….> |
Apropriācijas |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||
|
ĢD: <…….> |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|||||
|
Cilvēkresursi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||
|
Citi administratīvie izdevumi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||
|
KOPĀ ĢD <…….> |
Apropriācijas |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||
|
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ |
(Saistību summa = maksājumu summa) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|||
|
KOPĀ apropriācijas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ |
Saistības |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
|
daudzgadu finanšu shēmā |
Maksājumi |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
3.2.3. Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām
Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas
Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas administratīvās apropriācijas, kā paskaidrots tālāk
3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta
|
APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ
|
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||
|
7. IZDEVUMU KATEGORIJA |
|||||
|
Cilvēkresursi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Citi administratīvie izdevumi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
|||||
|
Cilvēkresursi |
0,000 |
0,303 |
0,303 |
0,303 |
0,909 |
|
Pārējie administratīvie izdevumi |
0,000 |
0,015 |
0,015 |
0,015 |
0,015 |
|
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
|
|
|||||
|
KOPĀ |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
3.2.3.3. Kopā apropriācijas
|
KOPĀ
|
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ 2021–2027 |
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||
|
7. IZDEVUMU KATEGORIJA |
|||||
|
Cilvēkresursi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Citi administratīvie izdevumi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
|||||
|
Cilvēkresursi |
0,000 |
0,303 |
0,303 |
0,303 |
0,909 |
|
Pārējie administratīvie izdevumi |
0,000 |
0,015 |
0,015 |
0,015 |
0,045 |
|
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
|
|
|||||
|
KOPĀ |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvo izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
3.2.4. Aplēstās cilvēkresursu vajadzības
Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi
Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi cilvēkresursi, kā paskaidrots tālāk
3.2.4.1. Finansētas no apstiprinātā budžeta
Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās 11
|
APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
|
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||
|
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |
|||||
|
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
20 01 02 03 (Savienības delegācijas) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās) |
|||||
|
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
Administratīvā atbalsta pozīcija
|
— galvenajā birojā |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
— Savienības delegācijās |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
Citas budžeta pozīcijas (06 01 01 02 01) – ārpus 7. izdevumu kategorijas |
0 |
3 |
3 |
3 |
|
|
KOPĀ |
0 |
3 |
3 |
3 |
|
3.2.4.3. Kopējās cilvēkresursu vajadzības
|
KOPĀ APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS
|
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
|
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||
|
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |
|||||
|
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
20 01 02 03 (Savienības delegācijas) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās) |
|||||
|
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
Administratīvā atbalsta pozīcija[XX.01.YY.YY] |
— galvenajā birojā |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
— Savienības delegācijās |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
Citas budžeta pozīcijas (06010102) – ārpus 7. izdevumu kategorijas |
0 |
3 |
3 |
3 |
|
|
KOPĀ |
0 |
3 |
3 |
3 |
|
Priekšlikuma īstenošanai nepieciešamais personāls (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
|
Tiks nodrošināts no pašlaik pieejamā Komisijas dienestu personāla |
Ārkārtas papildu personāls* |
|||
|
Tiks finansēts no 7. izdevumu kategorijas vai pētniecības |
Tiks finansēts no BA pozīcijas |
Tiks finansēts no maksām |
||
|
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas |
Neattiecas |
|||
|
Ārštata darbinieki (CA, SNE, INT) |
3 CA |
|||
Veicamo uzdevumu apraksts
|
Ierēdņi un pagaidu darbinieki |
/ |
|
Ārštata darbinieki |
Šis tiesību akta priekšlikums ir formulēts vairākos risinājumos, kuru īstenošanai ir nepieciešamas pamatīgas zināšanas par politiku un ievērojami laika resursi. ENER ĢD ir ierobežoti darbaspēka resursi, un ja darbaspēks netiks pastiprināts, tas var ietekmēt uzraudzības un izsekošanas uzdevumus, kas izriet no šā tiesību akta. Kandidātam ir jābūt pamatīgām zināšanām par gāzes un/vai naftas tirgu darbību, kā arī jāpārzina piegādes drošības noteikumi un gāzes/naftas tirgus noteikumi. Tā kā pārredzamība, uzraudzība un ziņošana ir tiesību akta priekšlikuma pīlāri, kandidātam būs i) jānodrošina netraucēta informācijas apmaiņa starp valstu muitas dienestiem, valstu enerģētikas iestādēm un Komisiju; ii) jāpiedalās dalībvalstu iesniegto nacionālo diversifikācijas plānu novērtēšanā norādītajā termiņā; pretējā gadījumā kandidātam vajadzētu spēt palīdzēt dalībvalstij izstrādāt vērienīgāku mērķrādītāju. Papildu amata vietas būtu jāaizpilda pēc iespējas drīzāk (vēlākais, no 2026. gada 1. janvāra) līdz vismaz galīgajam termiņam, kad ir pilnīgi jāizbeidz gāzes izmantošana, proti, 2027. gada 31. decembrim. Ņemot vērā to, ka pareizas dabasgāzes importēšanas prakses uzraudzība, visticamāk, turpināsies arī pēc 2027. gada, un iespēju, ka Komisijai būs jāizskata tiesvedības lietas, kas izriet no ierosinātās regulas, Komisija var apsvērt iespēju pieprasīt papildu cilvēkresursus, tiklīdz būs pieņemta jaunā daudzgadu finanšu shēma. |
3.2.5. Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām
Šajā priekšlikumā nav paredzēti ar digitālajām tehnoloģijām saistīti ieguldījumi.
|
KOPĀ digitālās un IT apropriācijas |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||
|
7. IZDEVUMU KATEGORIJA |
|||||
|
IT izdevumi (korporatīvie) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
|||||
|
IT izdevumi darbības programmu atbalstam |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
|
|||||
|
KOPĀ |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
3.2.6. Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu
Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:
pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā
ir jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā
Lai nodrošinātu ierosinātās regulas pilnīgu un pienācīgu īstenošanu, ENER ĢD pieprasa, lai trīs papildu pilnslodzes ekvivalenta (FTE) vietu kandidāti saskaņā ar līgumu “Līgumdarbinieki IV FG” sāktu darboties pēc iespējas drīzāk (vēlākais, no 2026. gada 1. janvāra) līdz 2027. gada 31. decembrim.
Šim nolūkam paredzētā budžeta pozīcija ir POWER-CAENER (E.06010102.01), kas pilnībā atbilst REPowerEU mērķiem.
Šiem kandidātiem uz pilnslodzes ekvivalenta vietu ir jābūt informētiem par saturu, kas saistīts ar politiku attiecībā uz gāzes un naftas tirgiem, un viņu uzdevums būs veikt novērtēšanas, uzraudzības un ziņošanas darbības, kas izriet no attiecīgās regulas īstenošanas. Turklāt šim budžeta pieprasījumam būtu jāaptver iespēja dažādos līmeņos organizēt Komisijas amatpersonu komandējumus uz dalībvalstīm, lai apspriestos ar valsts iestādēm un/vai uzņēmumiem, kurus ietekmē šis tiesību akts.
Ņemot vērā to, ka pareizas dabasgāzes importēšanas prakses uzraudzība, visticamāk, turpināsies arī pēc 2027. gada, un iespēju, ka Komisijai būs jāizskata tiesvedības lietas, kas izriet no ierosinātās regulas, Komisija var apsvērt iespēju pieprasīt papildu cilvēkresursus, tiklīdz būs pieņemta jaunā daudzgadu finanšu shēma.
jāpārskata DFS
3.2.7. Trešo personu iemaksas
Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:
nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums
ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši tālāk norādītajai aplēsei
Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
Kopā |
|
|
Norādīt līdzfinansētāju struktūru |
|||||
|
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas |
3.3.
Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus
priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:
pašu resursus
citus ieņēmumus
atzīmējiet, ja ieņēmumi tiek piešķirti izdevumu pozīcijām
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Budžeta ieņēmumu pozīcija: |
Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas |
Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 12 |
|||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||
|
…………. pants |
|||||
Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.
[..]
Citas piezīmes (piem., metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).
[..]
4. Digitālās dimensijas
4.1. Digitālās vajadzības
|
Regulas priekšlikums ir novērtēts kā tāds, kam ir nelielas digitālās vajadzības. Faktiski tas attiecas uz diviem galvenajiem ierosinātā tiesību akta aspektiem. Pirmkārt, Komisija pieprasa, lai dalībvalstis savus nacionālos diversifikācijas plānus, kā pakāpeniski izbeigt dabasgāzes un naftas importu no Krievijas, iesniegtu, izmantojot norādīto veidni, un par to paziņotu oficiālā e-pasta vēstulē, kā noteikts mehānismā, kas izmantots ārkārtas rīcības plānos un preventīvas rīcības plānos, kuri paredzēti Piegādes drošības regulā. Pēc šādu plānu saņemšanas Komisija par tiem mutiski paziņos Gāzes koordinācijas grupai un publicēs tos Komisijas tīmekļa vietnē. Otrkārt, ar ierosināto regulu būtu jānodrošina efektīvs satvars, lai noteiktu Savienībā importētās dabasgāzes faktisko izcelsmi un eksporta vietu. Tāpēc dabasgāzes importētājiem vajadzētu būt pienākumam sniegt muitas dienestiem visu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu Savienībā importētās dabasgāzes izcelsmi un eksporta vietu un pēc tam izlemtu, vai uz importēto gāzi attiecas izņēmums, kas ļauj importēt Krievijas dabasgāzi. Muitas dienestiem būtu jāsadarbojas ar regulatīvajām iestādēm un kompetentajām iestādēm, lai īstenotu šīs regulas noteikumus, un būtu jāapmainās ar attiecīgo informāciju. Ņemot vērā to, ka nacionālie diversifikācijas plāni tiks paziņoti oficiālā e-pasta vēstulē un ka muitas dienestiem, regulatīvajām iestādēm un kompetentajām iestādēm vajadzētu būt ieviestiem nepieciešamajiem rīkiem un datubāzēm, lai nodrošinātu, ka var apmainīties ar attiecīgo informāciju, ENER ĢD paredz, ka netiks ietekmēta Komisijas IT vide un nebūs nepieciešams jauns investīciju aizdevums Komisijas IT dienestiem. |
4.2. Dati
|
Pašreizējās nepilnības attiecībā uz Krievijas piegādes līguma detaļām mazina Savienības spēju novērtēt gāzes piegādes drošību. Tāpēc ierosinātajā regulā ir ierosināts jauns pārredzamības un uzraudzības satvars, saskaņā ar kuru Krievijas izcelsmes gāzes importētājiem ir jāsniedz Komisijai un citām kompetentajām iestādēm detalizēta informācija par līgumiem. Informācijā būtu jāiekļauj vismaz šādi dati: gāzes piegādes līguma noslēgšanas datums; gāzes piegādes līguma termiņš; līgumā paredzētais gāzes apjoms, arī visas augšupējas vai lejupējas elastības tiesības; gāzes piegādes līguma pušu identitāte, arī tā ES uzņēmēja EORI (uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas) numurs, kurš pērk gāzi; gāzes ražotājs un attiecīgā gadījumā ražošanas valsts, kur gāze tika tālāk pārstrādāta; SDG importam – pirmās iekraušanas osta; piegādes punkti, arī iespējamā elastība attiecībā uz piegādes punktu; jebkādas izmaiņas gāzes piegādes līgumā, norādot izmaiņu saturu un datumu, izņemot izmaiņas, kas attiecas tikai uz gāzes cenu. Datus papildinās dalībvalstu nacionālie diversifikācijas plāni. Kopā ar ciešāku sadarbību ar muitas dienestiem un citām uzraudzībā iesaistītajām iestādēm, kas var pieprasīt sīkāku informāciju, šī visaptverošā datu kopa dod iespēju Komisijai novērtēt Savienības eksponētību Krievijas gāzei un pakāpeniskas piegāžu izbeigšanas stratēģiju efektivitāti. |
4.3. Digitālie risinājumi
|
Šim tiesību aktam nav izveidots īpašs digitāls risinājums. Sniegtā informācija attiecas uz informāciju, kas iekļauta nacionālajos diversifikācijas plānos (apjoms, informācija par līgumu, partneri, piegādes loģistika un nosacījumi, izņemot informāciju par cenām) un kas pirms publicēšanas Komisijas tīmekļa vietnē tiks paziņota Komisijai oficiālā e-pasta vēstulē un attiecīgi Gāzes koordinācijas grupai. Attiecībā uz informācijas apmaiņu starp muitas dienestiem, regulatīvajām iestādēm un kompetentajām iestādēm to rīcībā vajadzētu būt nepieciešamajiem rīkiem un datubāzēm, lai nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā valsts iestādes un iestādes dažādās dalībvalstīs var apmainīties ar attiecīgo informāciju. Muitas dienestiem katru mēnesi būtu jāpaziņo regulatoriem, valsts kompetentajai iestādei, ACER un Komisijai par galvenajiem elementiem saistībā ar Krievijas gāzes importa attīstību (piem., par saskaņā ar ilgtermiņa vai īstermiņa līgumiem importēto apjomu, ieejas punktiem vai līgumpartneriem). |
4.4. Sadarbspējas novērtējums
|
Tāpēc dabasgāzes importētājiem vajadzētu būt pienākumam sniegt muitas dienestiem visu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu Savienībā importētās dabasgāzes izcelsmi un eksporta punktu. Ņemot vērā pieprasītās informācijas sarežģītību, muitas dienestiem vajadzētu būt tiesībām pieprasīt importētājiem detalizētu informāciju par līgumiem, arī par visiem piegādes līgumiem, izņemot informāciju par cenu, ja tas ir nepieciešams, lai izprastu konkrētu klauzulu kontekstu vai atsauces uz citiem noteikumiem. Muitas dienestiem būtu jāsadarbojas ar regulatīvajām iestādēm un kompetentajām iestādēm, lai īstenotu ierosinātās regulas noteikumus, un būtu jāapmainās ar attiecīgo informāciju, jo īpaši attiecībā uz to atbrīvojumu novērtēšanu, kas ļauj importēt Krievijas dabasgāzi pēc [2026. gada 1. janvāra]. Muitas dienestu, regulatīvo iestāžu un kompetento iestāžu rīcībā vajadzētu būt nepieciešamajiem rīkiem un datubāzēm, lai nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā valsts iestādes un iestādes dažādās dalībvalstīs var apmainīties ar attiecīgo informāciju. Muitas dienestiem katru mēnesi būtu jāpaziņo regulatoriem, valsts kompetentajai iestādei, ACER un Komisijai par galvenajiem elementiem saistībā ar Krievijas gāzes importa attīstību (piem., par saskaņā ar ilgtermiņa vai īstermiņa līgumiem importēto apjomu, ieejas punktiem vai līgumpartneriem). |
4.5. Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi
|
Šis tiesību akta priekšlikums balstās uz esošajiem paziņošanas, uzraudzības un ziņošanas mehānismiem: diversifikācijas plānu gadījumā dalībvalstis e-pasta vēstulē paziņos Komisijai, savukārt Komisija ziņos Gāzes koordinācijas grupai, pirms plāns tiks publiskots tās tīmekļa vietnē; ja notiek informācijas apmaiņa ar muitas dienestiem, leģislatīvais process balstīsies uz esošajiem mehānismiem un datubāzēm, kas jau ir pieejamas muitas dienestiem. |
Uzmanību! Ja sākotnējais Komisijas priekšlikums likumdošanas sarunu gaitā būtiski mainās, būtu jāapsver iespēja vajadzības gadījumā atjaunināt LFDS noteikto informāciju par jebkādiem finanšu un/vai digitālajiem aspektiem, lai atbalstītu sarunu procesu un radītu skaidrību visām iesaistītajām pusēm.
PIELIKUMS
TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAJAM PĀRSKATAM
Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums:
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pakāpenisku Krievijas dabasgāzes importa izbeigšanu, potenciālās energoatkarības uzraudzības uzlabošanu un Regulas (ES) 2017/1938 grozīšanu
1.VAJADZĪGO CILVĒKRESURSU SKAITS un IZMAKSAS
2.CITU ADMINISTRATĪVO IZDEVUMU IZMAKSAS
3.KOPĒJĀS ADMINISTRATĪVĀS IZMAKSAS
4.IZMAKSU APRĒĶINĀŠANAI IZMANTOTĀS METODES
4.1.Cilvēkresursi
4.2.Citi administratīvie izdevumi
1.Vajadzīgo cilvēkresursu izmaksas
Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi
Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi cilvēkresursi, kā paskaidrots tālāk
1.1. Finansētas no apstiprinātā budžeta
1.1.1. ENER ĢD
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
7. IZDEVUMU KATEGORIJA 13 |
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
KOPĀ 2021–2027 |
||||||
|
daudzgadu finanšu shēmā |
Pilnslodzes ekvivalenti |
Apropriācijas |
Pilnslodzes ekvivalenti |
Apropriācijas |
Pilnslodzes ekvivalenti |
Apropriācijas |
Pilnslodzes ekvivalenti |
Apropriācijas |
Pilnslodzes ekvivalenti |
Apropriācijas |
|
|
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |
|||||||||||
|
20 01 02 01 – Galvenā mītne un pārstāvniecības |
AD |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
0 |
0,000 |
|
AST |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
0 |
0,000 |
|
|
20 01 02 03 – Savienības delegācijas |
AD |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
0 |
0,000 |
|
AST |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
0 |
0,000 |
|
|
Ārštata darbinieki |
|||||||||||
|
20 02 01 un 20 02 02 – Ārštata darbinieki. Galvenā mītne un pārstāvniecības |
AC |
|
0,000 |
0 |
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
0 |
0,000 |
|
END |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
0 |
0,000 |
|
|
20 02 03 – Ārštata darbinieki. Savienības delegācijas |
AC |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
0 |
0,000 |
|
AL |
|
|
|
|
|
|
|
|
0 |
0,000 |
|
|
END |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
0 |
0,000 |
|
|
JPD |
|
|
|
|
|
|
|
|
0 |
0,000 |
|
|
Citas budžeta pozīcijas, kas saistītas ar cilvēkresursiem (norādīt) |
AC |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
0 |
0,000 |
|
END |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
0 |
0,000 |
|
|
Starpsumma – cilvēkresursi, 7. IZDEVUMU KATEGORIJA |
0 |
0,000 |
0 |
0,000 |
0 |
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
|
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
KOPĀ 2021–2027 |
|||||||
|
daudzgadu finanšu shēmā |
Pilnslodzes ekvivalenti |
Apropriācijas |
Pilnslodzes ekvivalenti |
Apropriācijas |
Pilnslodzes ekvivalenti |
Apropriācijas |
Pilnslodzes ekvivalenti |
Apropriācijas |
Pilnslodzes ekvivalenti |
Apropriācijas |
||
|
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |
||||||||||||
|
01 01 01 01 Netiešā pētniecība |
AD |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
0 |
0,000 |
|
|
AST |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
0 |
0,000 |
||
|
01 01 01 11 Tiešā pētniecība |
AD |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
0 |
0,000 |
|
|
AST |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
0 |
0,000 |
||
|
Cits (precizēt) |
AD |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
0 |
0,000 |
|
|
AST |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
0 |
0,000 |
||
|
Ārštata darbinieki |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārštata darbinieki no darbības apropriācijām |
— galvenajā birojā |
AC |
|
0,000 |
3 |
0,303 |
3 |
0,303 |
3 |
0,303 |
3 |
0,909 |
|
END |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
0 |
0,000 |
||
|
— Savienības delegācijās |
AC |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
0 |
0,000 |
|
|
AL |
|
|
|
|
|
|
|
|
0 |
0,000 |
||
|
END |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
0 |
0,000 |
||
|
JPD |
|
|
|
|
|
|
|
|
0 |
0,000 |
||
|
01 01 01 02 Netiešā pētniecība |
AC |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
0 |
0,000 |
|
|
END |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
0 |
0,000 |
||
|
01 01 01 12 Tiešā pētniecība |
AC |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
0 |
0,000 |
|
|
END |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
0 |
0,000 |
||
|
Citas ar cilvēkresursiem saistītās budžeta pozīcijas (norādīt) |
AC |
|
0,000 |
|
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0 |
0,000 |
|||
|
END |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
|
0,000 |
0 |
0,000 |
||
|
Starpsumma – cilvēkresursi, ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
0 |
0,000 |
3 |
0,303 |
3 |
0,303 |
3 |
0,303 |
3 |
0,909 |
||
|
Kopā cilvēkresursi (visas DFS izdevumu kategorijas) |
0 |
0,000 |
3 |
0,303 |
3 |
0,303 |
3 |
0,303 |
3 |
0,909 |
||
2.Citu administratīvo izdevumu izmaksas:
priekšlikumā/iniciatīvā nav paredzēta administratīvo apropriāciju izmantošana
priekšlikumā/iniciatīvā ir paredzēts izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:
2.1. Finansētas no apstiprinātā budžeta
2.1.1. ENER ĢD
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
KOPĀ
|
|
Galvenajā mītnē vai ES teritorijā: |
|||||
|
20 02 06 01 – Komandējumu un reprezentācijas izdevumi |
|
0,000 |
|||
|
20 02 06 02 – Konferenču un sanāksmju izmaksas |
|
|
|
|
0,000 |
|
20 02 06 03 – Komitejas |
|
|
|
|
0,000 |
|
20 02 06 04 – Pētījumi un apspriedes |
|
|
|
|
0,000 |
|
20 04 – IT izdevumi (uzņēmumu) 14 |
|
|
|
|
0,000 |
|
Citas budžeta pozīcijas, kas nav saistītas ar cilvēkresursiem (vajadzības gadījumā norādīt) |
|
|
|
|
0,000 |
|
Savienības delegācijās |
|||||
|
20 02 07 01 – Komandējumi, konferences un reprezentācijas izmaksas |
|
|
|
|
0,000 |
|
20 02 07 02 – Kvalifikācijas celšana |
|
|
|
|
0,000 |
|
20 03 05 – Infrastruktūra un loģistika |
|
|
|
|
0,000 |
|
Citas budžeta pozīcijas, kas nav saistītas ar cilvēkresursiem (vajadzības gadījumā norādīt) |
|
|
|
|
0,000 |
|
Starpsumma, citi izdevumi – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
KOPĀ
|
|
Izdevumi tehniskai un administratīvai palīdzībai (neietverot ārštata darbiniekus) no darbības apropriācijām (kādreizējās “BA” pozīcijas): |
|||||
|
— galvenajā birojā |
|
|
|
|
0,000 |
|
— Savienības delegācijās |
|
|
|
|
0,000 |
|
Citi pārvaldības izdevumi pētniecībai |
|
|
|
|
0,000 |
|
IT izdevumi darbības programmu atbalstam 15 |
|
|
|
|
0,000 |
|
Uzņēmumu IT izdevumi darbības programmām 16 |
|
|
|
|
0,000 |
|
Citas ar cilvēkresursiem nesaistītās budžeta pozīcijas (06010102) |
|
0,015 |
0,015 |
0,015 |
0,045 |
|
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
0,000 |
0,015 |
0,015 |
0,015 |
0,045 |
|
Kopā citas administratīvās izmaksas (visas DFS izdevumu kategorijas) |
0,000 |
0,015 |
0,015 |
0,015 |
0,045 |
2.2.3. Kopā
|
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
KOPĀ
|
|
Galvenajā mītnē vai ES teritorijā: |
|||||
|
20 02 06 01 – Komandējumu un reprezentācijas izdevumi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
20 02 06 02 – Konferenču un sanāksmju izmaksas |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
20 02 06 03 – Komitejas |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
20 02 06 04 – Pētījumi un apspriedes |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
20 04 – IT izdevumi (uzņēmumu) 17 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Citas budžeta pozīcijas, kas nav saistītas ar cilvēkresursiem (vajadzības gadījumā norādīt) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Savienības delegācijās |
|||||
|
20 02 07 01 – Komandējumi, konferences un reprezentācijas izmaksas |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
20 02 07 02 – Kvalifikācijas celšana |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
20 03 05 – Infrastruktūra un loģistika |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Citas budžeta pozīcijas, kas nav saistītas ar cilvēkresursiem (vajadzības gadījumā norādīt) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Starpsumma, citi izdevumi – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
KOPĀ
|
|
Izdevumi tehniskai un administratīvai palīdzībai (neietverot ārštata darbiniekus) no darbības apropriācijām (kādreizējās “BA” pozīcijas): |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
— galvenajā birojā |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
— Savienības delegācijās |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Citi pārvaldības izdevumi pētniecībai |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
IT izdevumi darbības programmu atbalstam 18 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Uzņēmumu IT izdevumi darbības programmām 19 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Citas ar cilvēkresursiem nesaistītās budžeta pozīcijas (06010102) |
0,000 |
0,015 |
0,015 |
0,015 |
0,045 |
|
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
0,000 |
0,015 |
0,015 |
0,015 |
0,045 |
|
Kopā citas administratīvās izmaksas (visas DFS izdevumu kategorijas) |
0,000 |
0,015 |
0,015 |
0,015 |
0,045 |
3.Kopējās administratīvās izmaksas (visas DFS izdevumu kategorijas)
3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta
3.1.1. ENER ĢD
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Kopsavilkums |
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
KOPĀ
|
|
7. izdevumu kategorija – Cilvēkresursi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
7. izdevumu kategorija – Citi administratīvie izdevumi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Starpsumma – 7. izdevumu kategorija |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Ārpus 7. izdevumu kategorijas – Cilvēkresursi |
0,000 |
0,303 |
0,303 |
0,303 |
0,909 |
|
Ārpus 7. izdevumu kategorijas – Citi administratīvie izdevumi |
0,000 |
0,015 |
0,015 |
0,015 |
0,045 |
|
Starpsumma – Citas izdevumu kategorijas |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
|
7. IZDEVUMU KATEGORIJA un ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
.1.3. KOPĀ
|
Kopsavilkums |
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
KOPĀ
|
|
7. izdevumu kategorija – Cilvēkresursi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
7. izdevumu kategorija – Citi administratīvie izdevumi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Starpsumma – 7. izdevumu kategorija |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Ārpus 7. izdevumu kategorijas – Cilvēkresursi |
0,000 |
0,303 |
0,303 |
0,303 |
0,909 |
|
Ārpus 7. izdevumu kategorijas – Citi administratīvie izdevumi |
0,000 |
0,015 |
0,015 |
0,015 |
0,045 |
|
Starpsumma – Citas izdevumu kategorijas |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
|
7. IZDEVUMU KATEGORIJA un ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
0,000 |
0,318 |
0,318 |
0,318 |
0,954 |
4.Izmantotās izmaksu aprēķinu metodes
4.1.Cilvēkresursi
Šajā daļā ir izklāstīta aprēķinu metode, ko izmanto nepieciešamo cilvēkresursu aplēšanai (pieņēmumi par darba slodzi, ieskaitot īpašus darbus (Sysper 2 darba profili), darbinieku kategorijas un atbilstīgās vidējās izmaksas).
Priekšlikuma īstenošanai nepieciešamais personāls (pilnslodzes ekvivalenta vienībās):
|
Iekšēji pārdalīts |
Ārkārtas papildu personāls |
||||
|
Īstenošanas ģenerāldirektorātos* |
Izņēmuma kārtā no Komisijas pārdales fonda pēc Korporatīvās pārvaldības padomes ievirzēm** |
Tiks finansēts no 7. izdevumu kategorijas*** / pētniecības |
Tiks finansēts no BA pozīcijas |
Tiks finansēts no maksām |
|
|
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas |
Neattiecas |
||||
|
Ārštata darbinieki (CA, SNE, INT) |
3 CA IV FG Jāfinansē no budžeta pozīcijas 06010102 |
||||
|
7. IZDEVUMU KATEGORIJA daudzgadu finanšu shēmā |
|
Uzmanību! Galvenās mītnes katras darbinieku kategorijas vidējās izmaksas ir pieejamas vietnē BUDGpedia: |
|
□ Ierēdņi un pagaidu darbinieki |
|
□ Ārštata darbinieki |
|
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS daudzgadu finanšu shēmā |
|
□ Vienīgi amata vietas, ko finansē no pētniecības budžeta |
|
Ārštata darbinieki Ierosinātā regula ir formulēta vairākos risinājumos, kuru īstenošanai ir nepieciešamas pamatīgas zināšanas par politiku un ievērojami laika resursi. ENER ĢD ir ierobežoti darbaspēka resursi, un gadījumā, ja darbaspēks netiks pastiprināts, tas var ietekmēt uzraudzības un izsekošanas uzdevumus, kas izriet no šā tiesību akta. Kandidātam ir jābūt pamatīgām zināšanām par gāzes un/vai naftas tirgu darbību, kā arī ir jāpārzina piegādes drošības noteikumi un gāzes/naftas tirgus noteikumi. Tā kā pārredzamība, uzraudzība un ziņošana ir tiesību akta priekšlikuma pīlāri, kandidātam būs i) jānodrošina netraucēta informācijas apmaiņa starp valstu muitas dienestiem, valstu enerģētikas iestādēm un Komisiju; ii) jāpiedalās dalībvalstu iesniegto nacionālo diversifikācijas plānu novērtēšanā norādītajā termiņā; pretējā gadījumā kandidātam vajadzētu spēt palīdzēt dalībvalstij izstrādāt vērienīgāku mērķrādītāju. Papildu amata vietas būtu jāaizpilda pēc iespējas drīzāk (vēlākais, no 2026. gada 1. janvāra) līdz vismaz galīgajam termiņam, kad ir pilnīgi jāizbeidz gāzes izmantošana, proti, 2027. gada 31. decembrim. Ņemot vērā to, ka pareizas dabasgāzes importēšanas prakses uzraudzība, visticamāk, turpināsies arī pēc 2027. gada, un iespēju, ka Komisijai būs jāizskata tiesvedības lietas, kas izriet no ierosinātās regulas, Komisija var apsvērt iespēju pieprasīt papildu cilvēkresursus, tiklīdz būs pieņemta jaunā daudzgadu finanšu shēma. |
4.2.Citi administratīvie izdevumi
|
7. IZDEVUMU KATEGORIJA daudzgadu finanšu shēmā |
|
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS daudzgadu finanšu shēmā |
|
Ar daļu no pieprasītā budžeta būtu jāsedz iespējamie komandējumi, kas ir jāveic kā pasākumi šā tiesību akta priekšlikuma īstenošanas nolūkā. Komisijas amatpersonām var lūgt doties komandējumā uz ārvalstīm, lai popularizētu un izskaidrotu regulā ierosinātos pasākumus un apspriestos ar ES dalībvalstu regulatīvajām iestādēm nolūkā nodrošināt netraucētu un ātru minētās regulas īstenošanu. ENER ĢD budžeta pieprasījums ir 15 000 EUR gadā, t. i., 5000 EUR uz vienu pilnslodzes ekvivalentu, kas ir pieci komandējumi uz ES dalībvalstīm. |
- (1) Šādi pasākumi var būt ES platformas Aggregate EU izmantošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1789 42. pantu, atbalsta pasākumus energouzņēmumu diversifikācijas centieniem, sadarbību reģionālajās grupās, piemēram, Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas enerģētiskās savienotības (CESEC) augsta līmeņa grupā, dabasgāzes importa alternatīvu — elektrifikācijas — apzināšanu, energoefektivitātes pasākumus, biogāzes, biometāna un tīrā ūdeņraža ražošanas veicināšanu, atjaunīgās enerģijas izvēršanu vai brīvprātīgus pieprasījuma samazināšanas pasākumus.
- (2) Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.
- (3) Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.
- (4) EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.
- (5) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.
- (6) ECFIN ĢD vēl nav apstiprinājis.
- (7) Cilvēkresursi 2025. gadam būs atkarīgi no tā, vai šis priekšlikums tiks pieņemts laikus.
- (8) Tehniskā un/vai administratīvā palīdzība un izmaksas ES programmu un/vai pasākumu (iepriekšējās “BA” pozīcijas) īstenošanas atbalstam, netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.
- (9) Vajadzīgās apropriācijas būtu jānosaka, izmantojot gada vidējo izmaksu rādītājus, kas pieejami attiecīgajā BUDGpedia tīmekļa vietnē.
- (10) Vajadzīgās apropriācijas būtu jānosaka, izmantojot gada vidējo izmaksu rādītājus, kas pieejami attiecīgajā BUDGpedia tīmekļa vietnē.
- (11) Zem tabulas norādiet, cik pilnslodzes ekvivalenta vienību no tabulā norādītā skaita jūsu ģenerāldirektorātā jau ir piešķirts darbības pārvaldībai un/vai var tikt pārdalīts un kādas ir jūsu neto vajadzības.
- (12) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām ir jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.
- (13) Komisija aprēķina vajadzību pēc papildu darbinieku skaita pēc 2027. gada.
- (14) Vajadzīgs DIGITĢD IT ieguldījumu grupas atzinums (sk. IT finansēšanas pamatnostādnes, C(2020 ) 6126 final, 10.9.2020., 7. lpp.).
- (15) Vajadzīgs DIGIT ĢD IT ieguldījumu grupas atzinums (sk. IT finansēšanas pamatnostādnes, C(2020 ) 6126 final, 10.9.2020., 7. lpp.).
- (16) Šajā postenī iekļautas vietējās administratīvās sistēmas un iemaksas uzņēmumu IT sistēmu līdzfinansējumā (sk. IT finansēšanas pamatnostādnes, C(2020) 6126 final, 10.9.2020.).
- (17) Vajadzīgs DIGIT ĢD IT ieguldījumu grupas atzinums (sk. IT finansēšanas pamatnostādnes, C(2020) 6126 final, 10.9.2020., 7. lpp.).
- (18) Vajadzīgs DIGITĢD IT ieguldījumu grupas atzinums (sk. IT finansēšanas pamatnostādnes, C(2020 ) 6126 final, 10.9.2020., 7. lpp.).
- (19) Šajā postenī iekļautas vietējās administratīvās sistēmas un iemaksas uzņēmumu IT sistēmu līdzfinansējumā (sk. IT finansēšanas pamatnostādnes, C(2020) 6126 final, 10.9.2020.).