Eureka 52026PC0011 Definitions Sign in

Strasbūrā, 20.1.2026

COM(2026) 11 final

2026/0011(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

par Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru (ENISA), Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvaru un IKT piegādes ķēdes drošību, un ar ko atceļ Regulu (ES) 2019/881 (2. kiberdrošības akts)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2026) 11 final} - {SWD(2026) 11 final} - {SWD(2026) 12 final}


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Kopš Kiberdrošības akta (KDA) pieņemšanas 2019. gadā kiberdrošības apdraudējumu aina ir ievērojami mainījusies 1 , jo ģeopolitiskā realitāte kļūst arvien sarežģītāka. Kiberuzbrukumu skaits ir strauji palielinājies, un sarežģītāki ir kļuvuši arī paši uzbrukumi, kuri ir vērsti pret kritisko infrastruktūru, uzņēmumiem un sabiedrību kopumā un kuriem izmanto galvenokārt izspiedējprogrammatūru 2 . Topošās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts (MI) un kvantu datošana, ievieš pārmaiņas aizsardzības rīku klāstā un pretinieku taktikā. Mario Dragi (Mario Draghi) 2024. gada ziņojumā “Eiropas konkurētspējas nākotne” kā vienu no svarīgākajām jomām, kurā Eiropas Savienībai ir jāveic pasākumi, uzsvēra drošības paaugstināšanu un atkarību mazināšanu 3 . Gan Eiropas sagatavotības savienības stratēģijā 4 , gan Eiropas iekšējās drošības stratēģijā (ProtectEU) 5 ir norādīts, ka kiberdrošība ir Savienības noturības stiprināšanas programmas pamatelements. Minētajās stratēģijās ir atzīts, ka pastāvīgi kiberdrošības apdraudējumi jāuztver ne tikai kā tehniskas problēmas, bet arī kā stratēģiski riski mūsu demokrātijai, ekonomikai un dzīvesziņai. Arī paziņojumā par ES ekonomiskās drošības stiprināšanu 6 ir norādīts, ka novērst piekļuvi sensitīvai informācijai un datiem, kas varētu apdraudēt Savienības ekonomisko drošību, un novērst un mazināt Savienības kritiskās infrastruktūras traucējumus, kas ietekmē ES ekonomiku, ir prioritāri mērķi, kuru sasniegšanā izšķiroša nozīme būs iedarbīgiem kiberdrošības pasākumiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar ierosināto KDA pārskatīšanu ir paredzēts risināt četras galvenās problēmas, proti: i) Savienības kiberdrošības politikas satvara nepietiekama saskaņotība ar ieinteresēto personu vajadzībām arvien naidīgākā apdraudējumu vidē; ii) pārrāvums Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvara (ECCF) īstenošanā; iii) ar kiberdrošību saistīto politikas virzienu sarežģītība un daudzveidība, kas ietekmē Savienības drošības parametrus, un iv) IKT piegādes ķēžu drošības risku paaugstināšanās.

Pamatojoties uz minētajām galvenajām problēmām, tika izvirzīti divi vispārīgie mērķi, kas būtu jāsasniedz ar šo intervenci, proti, palielināt kiberdrošības spējas un noturību un novērst sadrumstalotību vienotajā tirgū, rīkojoties šādi:

·veicinot Savienības kiberdrošības pārvaldības stiprināšanu un palīdzot nodrošināt attiecīgo institūciju, iestāžu un citu ieinteresēto personu labāku sagatavotību kiberdrošības apdraudējumu koordinētai un sekmīgai novēršanai, atklāšanai un reaģēšanai uz tiem; un

·atbalstot vienotu Savienības kiberdrošības instrumentu, piemēram, sertifikācijas shēmu, izstrādi, ieviešanu un īstenošanu un nodrošinot saskaņotus satvarus savstarpējās uzticēšanās un sadarbspējas sekmēšanai starp dalībvalstīm.

Minētie vispārīgie mērķi piedāvā risinājumu problēmas izklāstā konstatētajām galvenajām problēmām. Tie atspoguļo visaptverošo politikas mērķi stiprināt kiberdrošības pārvaldību Savienībā un sekmēt droša, noturīga un konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus attīstību.

Lai veicinātu iepriekš uzskaitīto vispārīgo mērķu sasniegšanu, šai intervencei ir jāsasniedz šādi konkrētie mērķi:

·novērst Savienības kiberdrošības politikas satvara nepietiekamu saskaņotību ar ieinteresēto personu vajadzībām:

·konkrētais mērķis Nr. 1 – izveidot spējas pilnvērtīgi īstenot Savienības kiberdrošības politiku un pastāvīgu operatīvo sadarbību, kas nodrošina strukturētāku sadarbību starp dalībvalstīm;

·konkrētais mērķis Nr. 2 – izstrādāt un ieviest paņēmienus un mehānismus dalībvalstu, nozares un pārējo ieinteresēto personu vajadzību sekmīgam atbalstam un risināšanai;

·risināt problēmas saistībā ar ECCF ierobežoto ieviešanu un lietderīgumu:

·konkrētais mērķis Nr. 3 – radīt priekšnoteikumus ātrākai kiberdrošības sertifikācijas shēmu īstenošanai, ņemot vērā tirgus vajadzības, un šajā nolūkā paplašināt ECCF tvērumu, nodrošināt pilnvērtīgu uzturēšanu un dinamiskas procedūras un palielināt pārredzamību;

·risināt problēmas saistībā ar atbilstības nodrošināšanas vides sadrumstalotību un horizontālā un nozaru regulējuma sarežģītību:

·konkrētais mērķis Nr. 4 – izveidot mehānismus un nosacījumus, kas atvieglotu procesu, kādā panāk atbilstību kiberdrošības prasībām, un tādējādi padarīt šo prasību ievērošanas procesu saskaņotāku un rezultatīvāku;

·novērst kiberdrošības riskus piegādes ķēdē:

·konkrētais mērķis Nr. 5 – mazināt risku, ko kritiski svarīgām IKT piegādes ķēdēm rada vienības, kas iedibinātas tādā trešā valstī, kura rada bažas par kiberdrošību, vai ko kontrolē šādas trešās valsts vienības (augsta riska piegādātāji), un samazināt kritisko atkarību, izstrādājot saskaņotu un iedarbīgu ES līmeņa satvaru IKT piegādes ķēžu drošības risku novēršanai.

KDA pārskatīšana iekļaujas Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) satvarā. Minētā programma ievērojami palīdz uzlabot skaidrību, novērst neefektīvus risinājumus un saskaņot dažādos tiesiskajos regulējumos noteiktās procedūras. KDA pārskatīšana veicina iekšējā tirgus pienācīgu darbību, vienlaikus nodrošinot Savienības drošību un stratēģisko autonomiju.

Konkrētāk, tiek ierosināts pilnībā reformēt Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras (ENISA) pilnvaras, tādējādi nodrošinot pilnvērtīgu atbalstu politikas īstenošanai un pievienoto vērtību attiecībā uz atbalstu operatīvajai sadarbībai starp dalībvalstīm.

Ņemot vērā augošos kiberdrošības riskus un problēmas, ar kurām saskaras Savienība, priekšlikums paredz palielināt ENISA piešķirtos finanšu resursus un cilvēkresursus, lai tie atbilstu tās paplašinātajām funkcijām, uzdevumiem un būtiskajai nozīmei Savienības digitālās ekosistēmas aizsardzībā un lai ENISA spētu pilnvērtīgi veikt uzdevumus, ko tai uzticēs ar šo priekšlikumu.

KDA pārskatīšana arī palīdzēs novērst prakses sadrumstalotību, uzlabojot koordināciju un vienlaikus ilgtermiņā samazinot ar atbilstības nodrošināšanu un darbību saistītās izmaksas. Ierosinot atcelt pašreizējo KDA un ieviest reformētu ECCF, priekšlikums piedāvā lietderīgāku un efektīvāku instrumentu, kas gan vairo uzņēmumu, plašas sabiedrības un publisko iestāžu uzticēšanos, gan atvieglo attiecīgo Savienības tiesību aktu ievērošanu. Priekšlikums palielina efektivitāti, jo pārvaldības modelis ir pārskatīts un priekšlikumā atbalstītas paredzamākas, saskaņotākas un dinamiskākas sertifikācijas procedūras, kas ļauj shēmas izstrādāt un īstenot ātrāk.

Uzlabota sinerģija ar attiecīgajiem pašreizējiem Savienības tiesiskajiem regulējumiem veicinās to, ka sertifikācija kļūs par noderīgu atbilstības nodrošināšanas instrumentu uzņēmumiem, un samazinās administratīvo slogu atbilstības novērtēšanas struktūrām, kurām savā darbībā jāievēro vairāki kiberdrošības tiesību akti. Turklāt priekšlikums paredz paplašināt ECCF tvērumu un izstrādāt vienību drošības parametru sertifikācijas shēmu, tādējādi samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas vienībām, uz kurām attiecas attiecīgie Savienības kiberdrošības tiesību akti, sākot ar vienībām, kuras ietilpst TID 2 direktīvas darbības jomā. Šāda pieeja ievērojami vienkāršos regulatīvos pienākumus vienībām, kurām jāievēro vairākas atbilstības prasības, un nodrošinās resursu lietderīgāku izmantošanu valstu iestādēs. Papildus šai pārskatīšanai ir sagatavots arī priekšlikums direktīvai, ar ko TID 2 direktīvā ievieš mērķtiecīgus grozījumus, lai vienkāršotu procesu, kādā nodrošina atbilstību konkrētiem kiberdrošības regulējuma aspektiem, tajā skaitā attiecībā uz darbības jomu, definīcijām, ziņošanu par izspiedējprogrammatūru un tādu vienību uzraudzību, kuras sniedz pārrobežu pakalpojumus, un lai nodrošinātu minēto aspektu racionālu un saskaņotu īstenošanu.

Ar jauno regulu arī izveido saskaņotu regulējumu par to, kā novērst netehniskus riskus, kas apdraud IKT piegādes ķēdes, tādējādi mazinot pašreizējās atšķirības dalībvalstu izmantotajās pieejās. Kopā šie aspekti būtiski vienkāršo un modernizē Savienības kiberdrošības tiesisko regulējumu, nodrošinot pilnīgu atbilstību tādiem REFIT principiem kā skaidrība, efektivitāte un digitālā gatavība.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Savienība ir paplašinājusi savus juridiskos un politikas instrumentus, pieņemot vairākus juridiskus instrumentus un politikas pasākumus: i) TID 2 direktīva palīdz stiprināt kritiskās infrastruktūras kiberdrošību; ii) fiziskās drošības pasākumi ir definēti saistītā direktīvā, t. i., Kritisko vienību noturības (KVN) direktīvā; iii) Kibernoturības akts (KNA) uzlabo produktu kiberdrošību; iv) Kibersolidaritātes akts (KSA) veido ES mēroga reaģēšanas spējas; v) ES kiberdrošības plāns 7 atbalsta ES līmeņa sadarbību krīžu pārvarēšanā, kurā Komisijai un Augstajam pārstāvim ir būtiska loma, gatavojoties plašapmēra kiberdrošības incidentiem un reaģējot uz tiem; vi) 5G kiberdrošības rīkkopa (5G rīkkopa) atbalsta kiberdrošību 5G tīklos; vii) Eiropas rīcības plāns attiecībā uz slimnīcu un veselības aprūpes sniedzēju kiberdrošību 8 palīdz uzlabot minēto objektu un personu kiberdrošību; un viii) Kiberdrošības prasmju akadēmija 9 risina kiberdrošības talantu trūkuma problēmu, kura arvien vairāk saasinās.

Iepriekš minēto kiberdrošības tiesisko regulējumu papildina nozarspecifiski tiesību akti, proti, uz finanšu nozari attiecas Digitālās darbības noturības akts (DORA regula), uz elektroenerģijas apakšnozari – tīkla kodekss par nozarspecifiskiem noteikumiem attiecībā uz pārrobežu elektroenerģijas plūsmu kiberdrošības aspektiem (NCCS) un uz gaisa transporta apakšnozari – informācijas drošības noteikumi (IS daļa 10 ).  

Pārskatītais KDA ir saskaņota ar TID 2 direktīvas noteikumiem un pastiprina tos attiecībā uz ENISA uzdevumu atbalstīt TID 2 direktīvas īstenošanu, tajā skaitā attiecībā uz operatīvo sadarbību; tas ir saskaņots arī ar KNA, tajā skaitā attiecībā uz pārskatu par ievainojamībām un to pārvaldību iekšējā tirgū, un palielina pievienoto vērtību, ko sniedz kopīga situācijas apzināšanās. Attiecībā uz ECCF pārskatītais KDA ir saskaņots ar KNA attiecībā uz produktu drošības mērķiem un ievainojamību novēršanu, kā arī ar jauno tiesisko regulējumu (JTR) attiecībā uz akreditāciju. Turklāt pastāv spēcīga sinerģija, kas izriet no drošības parametru sertifikācijas izstrādes TID 2 direktīvas vajadzībām, un potenciāla sinerģija gaidāma saistībā ar atbilstības nodrošināšanas procesa atvieglošanu attiecībā uz citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), neskarot to konkrētās prasības par sertifikāciju. Arī horizontālais satvars IKT piegādes ķēžu kiberdrošības risku novēršanai atbalsta TID 2 direktīvas vispārīgo mērķi panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un pamatojas uz TID 2 direktīvas pieeju, kura balstās uz risku.

Turklāt pārskatītais KDA kopā ar priekšlikumu direktīvai, ar ko vienkāršošanas nolūkā ievieš mērķtiecīgus grozījumus TID 2 direktīvā, sniedz instrumentus, kas vajadzīgi, lai šo visaptverošo satvaru padarītu lietderīgāku un efektīvāku gaidāmo rezultātu sasniegšanā, nodrošinātu spēcīgāku Eiropas dimensiju un novērstu atlikušās nepilnības regulējumā.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Pārskatītais KDA papildinātu KVN direktīvu, kurā starp kritisko vienību noturības pasākumiem ir iekļauti arī ar piegādes ķēdi saistītie apsvērumi. Tas arī papildinātu gaidāmās iniciatīvas, piemēram: i) Mākoņdatošanas un MI attīstības aktu (CAIDA), kura mērķis cita starpā ir novērst to, ka Savienībā trūkst konkurētspējīga piedāvājuma attiecībā uz tādiem mākoņdatošanas pakalpojumiem, kuru mērogs būtu pietiekams, lai tos varētu izmantot sevišķi kritiskos gadījumos vai nozarēs; ii) Digitālo tīklu akta (DTA) priekšlikumu; iii) gaidāmo Regulas (ES) 2023/1781 11 pārskatīšanu, iv) publiskā iepirkuma regulējumu 12 , kas pašlaik tiek izvērtēts 13 , un priekšlikumu regulai par digitālā tiesiskā regulējuma vienkāršošanu (digitālā Omnibus pakete) 14 , kas paredz ENISA pienākumu izstrādāt vienotu kontaktpunktu ziņošanai par incidentiem, kurā vienības var vienlaikus izpildīt incidentu ziņošanas pienākumus, kas tām noteikti vairākos tiesību aktos. Tas arī stiprinātu Savienības iestāžu un operatoru pozīciju attiecībās ar partneriem Vidusjūras dienvidu reģionā, jo īpaši veicinot ar drošu un uzticamu digitālo infrastruktūru aprīkotu starpsavienojumu izveidi visā Vidusjūras reģionā, kas ir viens no Vidusjūras reģiona pakta pamatmērķiem.

KDA pārskatīšana saskan arī ar Savienības stratēģiskajiem dokumentiem, jo īpaši attiecībā uz IKT piegādes ķēžu drošības satvaru. Stratēģijā ProtectEU Komisija arī norādīja, ka saskaņota pieeja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) piegādes ķēžu drošībai var novērst iekšējā tirgus pašreizējo sadrumstalotību, ko rada dažādas pieejas valstu līmenī, novērst kritisko atkarību un mazināt augsta riska piegādātāju radīto risku IKT piegādes ķēdēm, tādējādi uzlabojot kritiskās infrastruktūras drošību. Arī ekonomiskās drošības stratēģijā ir uzsvērta nepieciešamība uzlabot ES ekonomikas un piegādes ķēžu noturību nolūkā veicināt konkurētspēju 15 . Nepieciešamība novērst piegādes ķēžu traucējumus un kiberuzbrukumus ir uzsvērta arī Sagatavotības savienības stratēģijā un Baltajā grāmatā par Eiropas aizsardzību 16 . Tas saskan arī ar Mario Dragi ziņojumu par Eiropas konkurētspējas nākotni, kā norādīts iepriekš. Turklāt KDA pārskatīšana attiecībā uz IKT piegādes ķēžu drošību saskan arī ar nesen pieņemto kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par ES ekonomiskās drošības stiprināšanu 17 .

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants. LESD 114. pants paredz pieņemt pasākumus iekšējā tirgus izveides un darbības nodrošināšanai. Regula (ES) 2019/881 par ENISA un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju, ko parasti dēvē par KDA 18 , sākotnēji tika pieņemta saskaņā ar minēto noteikumu.

Attiecībā uz tiem IKT piegādes ķēžu drošības aspektiem, kas ir saistīti ar kiberdrošību, atšķirības valstu regulējumos par netehniskiem riska faktoriem ietekmē iekšējā tirgus darbību negatīvi, jo dažādās valstu pieejas galu galā var palielināt dažu dalībvalstu ievainojamību, kas savukārt var radīt plašāku ietekmi visā Savienībā, iespaidojot vispārējo noturību un arī uzticamību.

Tā kā kiberdrošības apdraudējumu būtība pastāvīgi mainās, bet dalībvalstu digitālo sistēmu savstarpējā atkarība arvien palielinās, LESD 114. pants joprojām ir atbilstošs juridiskais pamats KDA pārskatīšanai. Ierosinātā regula atspoguļo jaunākās norises situācijā, uz kuru attiecas kiberdrošības tiesiskais regulējums, jo īpaši ņemot vērā gan ENISA pienākumu, gan sertifikācijas un riska pārvaldības tvēruma paplašināšanos.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Subsidiaritātes princips prasa novērtēt Savienības rīcības nepieciešamību un pievienoto vērtību. Atbilstība subsidiaritātes principam šajā aspektā jau tika atzīta, pieņemot pašreizējo KDA.

Kā jau toreiz tika secināts pašreizējā KDA analīzē, Savienības intervencei ir izšķiroša nozīme, jo kiberdrošības apdraudējumi un ar tiem saistītās problēmas sniedzas pāri atsevišķu dalībvalstu robežām. Dažādie valsts līmeņa risinājumi ir izrādījušies nepietiekami, lai panāktu savstarpēju uzticēšanos un saskaņotu rīcību visā iekšējā tirgū. Tāpēc Savienības tiesiskais regulējums ir jāpārskata, lai likvidētu šķēršļus, nodrošinātu konsekventu īstenošanu un atbalstītu dalībvalstis apstākļos, kad gan regulējums, gan apdraudējumi kļūst arvien sarežģītāki. Kiberdrošības jautājums ir visas Savienības kopīgās interesēs.

Ierosinātajā regulā paredzētās darbības sniedz skaidru pievienoto vērtību, veicinot saskaņotību, juridisko skaidrību un koordinētu reaģēšanu uz kiberdrošības problēmām.

Vēlāk pieņemtie tiesību akti paplašināja ENISA uzdevumus, neveicot tās pamatpienākumu un resursu vispusīgu pārskatīšanu. Tāpēc darbība bija neefektīva, un tie pamatuzdevumi, kas attiecās uz atbalsta sniegšanu dalībvalstīm, netika pienācīgi noteikti par prioritāriem. Attiecīgi intervences priekšlikuma mērķis ir precizēt pašreizējos uzdevumus un noteikt to prioritātes pakāpi, stiprinot ENISA pilnvaras, lai tā varētu darboties kā vienots lietpratības punkts kiberdrošības jautājumos Savienības līmenī. Šajā jautājumā nav būtisku atšķirību salīdzinājumā ar vērtējumu par pašreizējā KDA atbilstību subsidiaritātes principam. Turklāt atšķirīgās valstu sertifikācijas shēmas un atšķirīgās regulatīvās pieejas dalībvalstīs rada tirgus sadrumstalotību un papildu slogu saistībā ar atbilstības nodrošināšanu, tādējādi apdraudot konkurētspēju.

Jaunajā priekšlikumā ir paredzēti arī jauni pasākumi attiecībā uz politiku piegādes ķēžu jomā un vienkāršošanas centieniem Savienības līmenī. Tie vēl vairāk stiprina piegādes ķēžu drošību un kiberdrošības nozari Savienībā un palielina dalībvalstu un nozares sagatavotību un noturību. 

Atkarība no vienībām, kas iedibinātas tādā trešā valstī, kura rada bažas par kiberdrošību, vai ko kontrolē šāda trešā valsts, šādā trešā valstī iedibināta vienība vai šādas trešās valsts valstspiederīgais (augsta riska piegādātāji), ietekmē vienības visā Savienībā, un būtiski kiberdrošības incidenti piegādes ķēdēs bieži vien izplatās pāri valstu robežām. Turklāt, ņemot vērā IKT piegādes ķēžu pārrobežu būtību, atšķirīgas atbilstības prasības iekšējā tirgū mazinātu juridisko noteiktību iesaistītajām vienībām. Arī priekšlikumi par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) paredz izslēgt augsta riska piegādātājus, tādējādi aizsargājot ES budžeta integritāti un drošības intereses. Šajā regulā iekļautais piegādes ķēdes satvars paredz mehānismu to valstu identificēšanai, kuras rada bažas par kiberdrošību, un šādu pasākumu var pilnvērtīgi īstenot tikai ES līmenī. Attiecībā uz IKT piegādes ķēžu drošību vienīgi ES līmeņa intervence nodrošinās vienādu minimālo drošības līmeni visā Savienībā un pieeju nepieciešamo saskaņošanu.

Pārskatītajā regulā ir saglabāts un vēl vairāk pastiprināts pašreizējā KDA mērķis. To nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet var labāk sasniegt Savienības līmenī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantu.

•Proporcionalitāte

Ierosinātie pasākumi nepārsniedz to, kas nepieciešams priekšlikumā izvirzīto politikas mērķu sasniegšanai. Turklāt Savienības intervences apmērs neapgrūtina turpmāku valsts līmeņa pasākumu veikšanu valsts drošības jautājumos. Tāpēc no subsidiaritātes un proporcionalitātes viedokļa Savienības rīcība ir pamatota.

Priekšlikuma mērķis ir labāk atspoguļot tiesību normās ENISA pilnvaras un Eiropas kiberdrošības sertifikātu izstrādes, pieņemšanas un uzturēšanas procesu. Lai arī priekšlikums paredz uzticēt ENISA dažus jaunus uzdevumus, to mērķis ir atbalstīt dalībvalstis jomās, kurās ir konstatētas būtiskas nepilnības. ENISA neaizstās dalībvalstu datordrošības incidentu reaģēšanas vienības (CSIRT). Attiecībā uz ECCF sertifikācija joprojām būs brīvprātīga, taču tā var palīdzēt vienībām pierādīt savu atbilstību Savienības kiberdrošības prasībām. Šāda pieeja nodrošina proporcionalitātes principa ievērošanu.

Attiecībā uz risinājumiem, kas ierosināti saistībā ar IKT piegādes ķēžu drošību, regulējums paredz vākt pierādījumus par to, kas ir galvenie aktīvi un kādi pasākumi būtu samērīgi un nepieciešami kritiski svarīgo piegādes ķēžu risku mazināšanai. Pirms minēto pasākumu noteikšanas tiks veikts ekonomiskās ietekmes novērtējums, kurā cita starpā tiks aplūkots ekonomiskais pamatojums, tirgū pieejamās alternatīvas un konkrēto produktu aprites cikls. Šāds novērtējums sniegs informāciju par to, kādi uz risku balstīti pasākumi ir nepieciešami un būs vispiemērotākie.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Ar šo priekšlikumu tiek pārskatīta Regula (ES) 2019/881, kurā noteiktas ENISA pašreizējās pilnvaras un uzdevumi un ECCF. Tāpēc ENISA pārskatītās pilnvaras un ECCF grozījumus vislabāk būtu noteikt, izmantojot tādu pašu juridisko instrumentu, proti, regulu. Ierosinātais tiesību akts paredz arī iedarbīgu ES līmeņa regulējumu tādu IKT piegādes ķēžu drošības risku novēršanai, attiecībā uz kuriem būtu lietderīgāk risināt konstatētās problēmas un sasniegt izvirzītos mērķus ar regulu, jo vienīgi ES līmeņa intervence nodrošinās vienādu drošības līmeni visā Savienībā un pieeju nepieciešamo saskaņošanu. Ja par juridisko instrumentu izvēlētos direktīvu, šādas intervences transponēšanas process varētu atstāt dalībvalstīm pārāk lielu rīcības brīvību valsts līmenī, kas varētu radīt atšķirības dažās kiberdrošības pamatprasībās, juridisko nenoteiktību, turpmāku sadrumstalotību vai pat diskriminējošas pārrobežu situācijas.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Eiropas Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2019/881 67. pantu novērtēja ENISA un ECCF piemērotību, ietekmi, lietderīgumu, efektivitāti, saskanību un pievienoto vērtību, ņemot vērā mainīgo tehnoloģisko un regulatīvo vidi. Izvērtējums, ko pabeidza 2024. gada decembrī, aptvēra laikposmu no 2017. līdz 2023. gadam, un tā mērķis bija pārskatīt ENISA pilnvaras un darbības un novērtēt ECCF nozīmi drošas kibervides veicināšanā visā ES. Turpmāk ir sniegts svarīgāko konstatējumu kopsavilkums.

·Piemērotība. ENISA piemērotību darbībai kiberdrošības jomā skaidri apliecina tās spēja reaģēt uz pārmaiņām ieinteresēto personu vajadzībās un kopējā situācijā. Kopumā ieinteresētās personas ir apmierinātas ar aģentūras darbību, tomēr vēl ir iespējas palielināt ENISA ietekmi. To var panākt, uzlabojot atbalstu un pamanāmību dažādām nozarēm, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuriem bieži vien ir grūtības izpildīt kiberdrošības prasības. Būtiska nozīme ir labākai resursu organizēšanai un skaidrākai koordinācijai ar valstu iestādēm. Pārskatot darbības prioritātes un optimizējot esošos resursus, ENISA labāk pieskaņosies Eiropas kiberdrošības vides dinamiskajām vajadzībām.

Neraugoties uz sākotnējiem daudzsološajiem apgalvojumiem par ieguvumiem, ko sniegs ECCF, satvara potenciāls joprojām ir lielāks nekā tā faktiskā ietekme, jo nesen sākusi darboties tikai viena sertifikācijas shēma. Satvars ir izstrādāts tā, lai to varētu netraucēti integrēt citos Savienības tiesību aktos, tādējādi racionalizējot procedūras un atvieglojot pārrobežu tirdzniecību. Tas ir īpaši nozīmīgs jomām ar drošības apliecinājuma līmeni “augsts”, piemēram, mākoņpakalpojumiem un 5G infrastruktūrai.

·Lietderīgums. ENISA ir sekmīgi izpildījusi savas pilnvaras, sasniedzot gandrīz visus plānotos rezultātus, demonstrējot elastību un noturību tādu krīžu laikā kā Covid-19 pandēmija un Krievijas agresijas karš pret Ukrainu. Tomēr efektivitātes uzlabošanai ir jāuzlabo prioritāšu noteikšana, jāizvirza skaidri mērķi un jāievēro stratēģija resursu piešķiršanā. Dinamiskāka pieeja iekšējai pārvaldībai ir būtiska, lai pielāgotos mainīgajām kiberdrošības prasībām un līdz minimumam samazinātu kavēšanos.

Bija paredzēts, ka ECCF saskaņos kiberdrošības sertifikāciju visā Savienībā, bet šis plāns saskārās ar būtiskām problēmām, tajā skaitā procesuāliem ierobežojumiem un sadrumstalotību, kas izraisīja kavēšanos un neefektivitāti, piemēram, kavēšanos vienotos kritērijos balstītas Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas (EUCC) pieņemšanā. Ārēji faktori, piemēram, ģeopolitiskā spriedze un Covid-19 pandēmija, vēl vairāk sarežģīja ECCF mērķu sasniegšanu un uzsvēra nepieciešamību pēc pielāgojamiem pasākumiem un konsekventas resursu sadales starp ieinteresētajām personām vienotas un labi funkcionējošas kiberdrošības sertifikācijas panākšanai. Neraugoties uz minētajiem šķēršļiem, ir gūti pozitīvi rezultāti, jo īpaši palielināta dalībvalstu informētība par kiberdrošības sertifikācijas nozīmi un kārtību.

·Efektivitāte. ENISA darbība saskaņā ar tās matricā balstīto organizatorisko satvaru bija efektīva un veicināja sadarbību un prioritāro uzdevumu noteikšanu. Tomēr ENISA saskārās ar grūtībām augošo prasību izpildē un specializēto amata vietu aizpildīšanā, ko vēl vairāk sarežģīja IT speciālistu trūkums pasaulē, kas radīja kavēšanos un smagu darba slodzi. Minēto problēmu risināšanai ENISA varētu optimizēt štata personālu un pārdalīt resursus, ko apliecina tādi stratēģiski pārkārtojumi kā resursu novirzīšana kiberdrošības atbalsta darbībai 2022. gadā. Turklāt budžeta pārvaldības uzlabošana un administratīvo izdevumu samazināšana vēl vairāk uzlabotu aģentūras darbības efektivitāti.

ECCF ir pārmesta nepietiekama efektivitāte sakarā ar kiberdrošības sertifikācijas shēmu pieņemšanas termiņu pagarināšanu un ar to saistītajiem sarežģījumiem, jo pirmā shēma tika pieņemta tikai 2024. gada sākumā, t. i., gandrīz piecus gadus pēc KDA pieņemšanas. Kavēšanās bija saistīta arī ar politiskiem un tehniskiem sarežģījumiem, piemēram, debatēm par datu suverenitāti un grūtībām dokumentu projektu pārveidē par tiesību aktiem. ES mākoņdrošības sertifikācijas shēma (EUCS) un EU5G shēma ir apliecinājums tam, ka politiskie sarežģījumi un tehniskās prasības apgrūtina progresu. Neraugoties uz minēto neefektivitāti, satvara radītajai ietekmei bija arī vairāki pozitīvi aspekti. Tomēr ieinteresēto personu iesaiste un iekšējā pārvaldība joprojām ir jāuzlabo, lai nodrošinātu optimālu darbību un stratēģisku ieguldījumu.

·Saskanība. ENISA darbības saskanību apliecina ieinteresēto personu būtiska iesaiste un saskaņotība ar jaunākajiem tiesiskajiem regulējumiem. Tomēr labākai saskanībai un resursu sadalei ir būtiski uzlabot sinerģiju ar citām Savienības struktūrām, piemēram, Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru (ECCC) un valstu iestādēm. Turklāt ENISA ir jāuzlabo iekšējā komunikācija un resursu pārvaldība, kā arī pārredzamība mijiedarbībā ar ieinteresētajām personām no privātā sektora. KNA un TID 2 direktīvā noteikto ENISA uzdevumu skaidra nodalīšana uzlabos gan efektivitāti, gan regulējuma piemērošanas konsekvenci.

Vienotas kiberdrošības pieejas nodrošināšanai ir būtiska ECCF pilnīga saskaņotība ar citiem Savienības likumdošanas instrumentiem, tajā skaitā TID 2 direktīvu un KNA. Lai gan teorētiski ECCF ir saskaņots ar minētajiem leģislatīvajiem pasākumiem, tā integrācija reālajos apstākļos vēl aizvien ir sarežģīta un ir rūpīgi jāuzrauga. Šajā ziņā nozīmīgs pārbaudījums būs pieņemtās EUCC shēmas īstenošana saistībā ar KNA.

·ES pievienotā vērtība. ENISA ir sniegusi būtisku ieguldījumu Savienības kiberdrošības ekosistēmā, veicinot sadarbību un saskaņojot praksi. Tai ir bijusi būtiska nozīme valstu centienu veicināšanā un izpratnes uzlabošanā par jauniem apdraudējumiem. Tomēr privāto sektoru pārstāvošo ieinteresēto personu paustā kritika par atbalsta nepietiekamu pielāgošanu liecina par nepieciešamību uzlabot ieinteresēto personu iesaisti un sadarbību ar nozari. Resursu pārvaldības stratēģiska pārskatīšana ļautu ENISA labāk pielāgoties mainīgajām problēmām kiberdrošības jomā un sekmīgāk ņemt vērā dažādu ieinteresēto personu vajadzības. ECCF mērķis bija ieviest saskaņotus sertifikācijas procesus, taču termiņu pagarināšanas un sadrumstalotības dēļ radās problēmas ar tā īstenošanu. ECCF sniegtā pievienotā vērtība ir ierobežota, jo mērķus neizdevās sasniegt pilnībā un process nebija pietiekami efektīvs. Neraugoties uz šīm problēmām, ECCF uzlaboja saskaņošanu starp dalībvalstīm un pavēra labākas iespējas sadarbībai, jo īpaši izveidojot ieinteresēto personu sadarbības forumus, piemēram, Eiropas Kiberdrošības sertifikācijas grupu (ECCG).

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Laikposmā no 2023. līdz 2025. gadam notika vairākas apspriešanās ar ieinteresētajām personām saistībā gan ar KDA izvērtēšanu, gan KDA pārskatīšanu, kā izklāstīts turpmāk.

–2023. gadā veica 65 intervijas (52 no tām galvenokārt par ENISA un 13 galvenokārt par ECCF), īstenoja apsekojuma programmu, kurā tika saņemtas 209 atbildes (no kurām 70 bija par ECCF), pabeidza sabiedrisko apspriešanu un sarīkoja divus darbseminārus par SVID (stiprās puses un vājās puses, iespējas un draudi) analīzi un ieteikumiem, kuros piedalījās attiecīgi 26 un 70 dalībnieki. Šos pasākumus organizēja ar mērķi apkopot ieinteresēto personu viedokļus ENISA ietekmes, lietderīguma un efektivitātes izvērtēšanai. Galīgais ziņojums par pētījumu Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras (ENISA) un Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvara izvērtēšanas atbalstam, ko Eiropas Komisijas vajadzībām 2024. gadā veica PwC, Intellera Consulting un PPMI, tika pabeigts 2024. gada decembrī. 

–2025. gadā Komisija izsludināja uzaicinājumu iesniegt atsauksmes. Konkrētāk, ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt rakstiskus apsvērumus, tajā skaitā nostājas dokumentus, tehniskos ziņojumus vai komentārus par konkrētiem reformu priekšlikumiem.  Kopumā tika saņemtas 184 individuālas atbildes no dažādu kategoriju ieinteresētajām personām, tajā skaitā no nozares apvienībām, kiberdrošības uzņēmumiem, MVU, akadēmiskajām iestādēm un sabiedriskā labuma organizācijām.

–Laikposmā no 2025. gada aprīļa līdz jūnijam Komisija saistībā ar KDA pārskatīšanu organizēja sabiedrisko apspriešanu un saņēma 193 atbildes. Apspriešanā tika uzdoti 38 slēgtā tipa (ar atbilžu variantiem) un atvērtā tipa (bez atbilžu variantiem) jautājumi par ENISA pilnvarām, ECCF, IKT piegādes ķēžu drošību un procedūru vienkāršošanu.

–Mērķorientēta apspriešana (intervijas). Notika vairākas daļēji strukturētas intervijas ar atlasītām ieinteresētajām personām. To vidū bija pārstāvji no ENISA un valstu publiskajām iestādēm, kas ir izstrādājušas vai pārvalda valstu ziņošanas platformas. Intervijās tika apspriesti lielākoties ENISA uzdevumi un spējas, ECCF īstenošana, praktiskas problēmas valstu un Savienības līmeņa sertifikācijas procesu saskaņošanā, ar ziņošanu saistītais slogs un šķēršļi, kas kavē īstenošanu. Šajās apspriedēs tika gūtas vērtīgas atziņas, kas papildināja sabiedriskās apspriešanas rezultātu interpretāciju un palīdzēja pilnveidot politikas risinājumus.

–Apspriešanās ar dalībvalstu pārstāvjiem Padomes darba grupā 19 un divpusējās diskusijās, kurās dalībvalstis varēja paust savu viedokli par KDA pārskatīšanu.

–Mērķorientēta apspriešana (ECCF grupās – ECCG, Ieinteresēto personu kiberdrošības sertifikācijas grupā (SCCG)). Komisija kā abu grupu priekšsēdētāja informēja par pašreizējo situāciju saistībā ar KDA pārskatīšanu ECCG sanāksmēs 2025. gada 12. martā un 3. jūlijā un SCCG sanāksmē 2025. gada 17. martā. Turklāt no ECCG locekļiem tika saņemti papildu ekspertu atzinumi anketu veidā.

Apspriestas tika lielākoties piecas galvenās jomas, kas ir būtiskas Savienības kiberdrošības regulējuma turpmākai īstenošanai un saskanībai, proti:

·ENISA pilnvaras un operatīvie uzdevumi, tajā skaitā atbalsts dalībvalstīm un lietpratība topošo tehnoloģiju jomā;

·Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvara lietderīgums, tajā skaitā pārvaldības un izstrādes procesi;

·kiberdrošības pienākumu sarežģītība un sadrumstalotība, pievēršot uzmanību ziņošanas slogam un iespējamai vienkāršošanai;

·MVU piemērojamo prasību samērīgums un iespēja ieviest diferencētus atbilstības nodrošināšanas ceļus; un

·saskaņotu kiberdrošības noteikumu ietekme uz sabiedrību un ekonomiku, tajā skaitā ietekme uz patērētājiem, tiesībām, inovāciju un konkurētspēju.

•Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā (sk. kopsavilkumu turpmāk) tika pausts atbalsts KDA pārskatīšanai apvienojumā ar priekšlikumu direktīvai, ar ko ievieš mērķtiecīgus grozījumus TID 2 direktīvā. Regulējuma kontroles padome (RKP) par atkārtoti iesniegto KDA 20 pārskatīšanai veltīto ietekmes novērtējuma ziņojuma projektu sniedza pozitīvu atzinumu ar atrunām. Ietekmes novērtējums tika koriģēts, lai ņemtu vērā RKP ieteikumus un komentārus.

Galīgais politikas priekšlikums neatšķiras no ietekmes novērtējumā aplūkotajiem risinājumiem.

Ņemot vērā izvirzītos konkrētos mērķus, Komisija izskatīja risinājumus šādās četrās intervences jomās: 1) ENISA pilnvaras (ietilpst arī pašreizējā KDA); 2) ECCF (ietilpst arī pašreizējā KDA); 3) mērķtiecīgi grozījumi TID 2 direktīvā tās vienkāršošanai, kas tomēr ir saistīti arī ar ENISA pilnvarām un ECCF, un 4) IKT piegādes ķēžu drošība, kas arī ir svarīga gan TID 2 direktīvas ekosistēmai, gan ECCF. Katrs risinājumu kopums ir atsevišķa intervences joma, kas vienlaikus tomēr ir saistīta ar pārējiem risinājumu kopumiem un ir tiem svarīga.

Risinājumi, kā novērst Savienības kiberdrošības politikas satvara nepietiekamu saskaņotību ar ieinteresēto personu vajadzībām arvien naidīgākā vidē

Risinājums Nr. A.1. ENISA pilnvaru precizēšana un prioritāšu noteikšana. Šis risinājums nodrošinātu skaidru un stabilu ENISA uzdevumu satvaru, iekļaujot tajā arī citos tiesību aktos noteiktos uzdevumus.

Risinājums Nr. A.2. ENISA pilnvaru reforma. Šis risinājums paredz atcelt un aizstāt KDA, būtiski pārskatot aģentūras pilnvaras.   

Risinājums Nr. A.3. ENISA pilnvaru reforma ar īpašu uzsvaru uz operatīvo atbalstu. Šā risinājuma pamatā būtu risinājums Nr. A.2. Piedevām ENISA attīstītu spējas pēc dalībvalsts pieprasījuma sniegt tiešu atbalstu vienībām, uz kurām attiecas TID 2 direktīva, tām reaģējot uz kiberdrošības incidentiem un atgūstoties no tiem.

Risinājumi attiecībā uz ECCF

Risinājums Nr. B.1. ECCF tvēruma, elementu un mērķu precizēšana un uzturēšanas mehānisma ieviešana. Šis risinājums paredz ieviest jaunu mehānismu shēmu uzturēšanai pēc to pieņemšanas, kuru īstenos ENISA.

Risinājums Nr. B.2. ECCF reforma, pārskatot tā procedūras un paplašinot tvērumu, lai būtu vieglāk vienkāršot procesu, kādā nodrošina atbilstību regulējumam. Šis risinājums paredz atcelt KDA un aizstāt to ar jaunu regulu. Papildus risinājumam Nr. B.1 pārskatatbildības un efektivitātes uzlabošanai tiktu pārskatītas procedūras, kas ir saistītas ar shēmu izstrādes pieprasīšanu un shēmu izstrādi un pieņemšanu.

Risinājums Nr. B.3. Risinājumā Nr. B.2 paredzētā ECCF reforma un drošības parametru obligātas sertifikācijas ieviešana. Šā risinājuma pamatā būtu risinājums Nr. B.2, taču tas vēl vairāk palielinātu satvara ietekmi, ieviešot būtisko vienību obligātu sertifikāciju atkarībā no konkrētu risku scenārijiem, nevis paļaujoties tikai uz vienību brīvprātīgu sertifikāciju.

Risinājumi vienkāršošanai

Risinājums Nr. C.1. Pieeja, kas paredz izmantot ieteikuma tiesības un neleģislatīvus instrumentus, tajā skaitā esošos pilnvarojumus (par īstenošanas aktu pieņemšanu saskaņā ar TID 2 direktīvas 21. panta 5. punktu un 23. panta 11. punktu). Šis risinājums paredz pieņemt īstenošanas aktus, izmantojot esošos pilnvarojumus, kas piešķirti ar TID 2 direktīvu, lai nodrošinātu lielāku saskaņotību attiecībā uz kiberdrošības risku pārvaldības pasākumiem, incidentu ziņošanas robežvērtībām, kā arī uz informācijas veidu, formātiem un paziņošanas procedūrām. Tas arī paredz pieņemt pamatnostādņu kopumu, lai uzlabotu juridisko noteiktību un veicinātu saskaņotu īstenošanu.

Risinājums Nr. C.2. Mērķtiecīga intervence – atbilstības nodrošināšanas procesa turpmāka vienkāršošana attiecībā uz atbilstību attiecīgajam Savienības kiberdrošības tiesiskajam regulējumam. Šis risinājums paredz ierobežotu intervenci, ieviešot izmaiņas KDA un TID 2 direktīvā, lai vienkāršotu kiberdrošības regulējuma konkrētus aspektus, tajā skaitā pielāgojot darbības jomas, maksimāli saskaņojot īstenošanas aktus, atzīstot sertifikāciju par atbilstības pierādījumu un pieņemot pamatnostādņu kopumu, kā paredzēts risinājumā Nr. C.1.  

Risinājums Nr. C.3. Savienības tiesību aktos noteikto ar kiberdrošību saistīto pasākumu saskaņošana. Šā risinājuma pamatā ir risinājums Nr. C.2, un tas paredz atcelt visus nozaru tiesību aktos noteiktos kiberdrošības risku pārvaldības pasākumus un ar šādiem pasākumiem saistītos pilnvarojumus. Tā vietā tiktu izdarīti grozījumi TID 2 direktīvas ekosistēmā, lai racionalizētu visu veidu vienībām izvirzītās prasības un tādējādi veicinātu saskaņošanu.

Risinājumi IKT piegādes ķēžu drošībai 

Risinājums Nr. D.1. Pieeja, kas IKT piegādes ķēžu kiberdrošības risku novēršanai paredz izmantot ieteikuma tiesības. Šis risinājums neparedz ES līmeņa regulatīvu intervenci. Tā vietā Komisija palielinātu koordinētu riska novērtējumu un brīvprātīgi izmantojamu rīkkopu skaitu.

Risinājums Nr. D.2. Ad hoc regulatīvā intervence 5G rīkkopas kodificēšanai. Šis risinājums paredz kodificēt 5G rīkkopas pasākumus. Ar to tiktu ieviests pienākums dalībvalstīm nodrošināt, ka tīkla galvenajos aktīvos nav no augsta riska piegādātājiem saņemtu komponentu.

Risinājums Nr. D.3. Visaptverošs un horizontāls satvars IKT piegādes ķēžu kiberdrošības risku novēršanai. Šis risinājums paredz izveidot horizontālu, tehnoloģiju un nozaru ziņā neitrālu tiesisko regulējumu netehnisku kiberdrošības risku novēršanai IKT piegādes ķēdēs.

Pēc rūpīgas analīzes par vēlamo politikas pasākumu kopumu tika izraudzīta šāda risinājumu kombinācija: risinājums Nr. A.2 (ENISA pilnvaru reforma); risinājums Nr. B.2 (ECCF reforma, pārskatot tā procedūras un paplašinot tvērumu, lai būtu vieglāk vienkāršot procesu, kādā nodrošina atbilstību regulējumam); risinājums Nr. C.2 (mērķtiecīga intervence – atbilstības nodrošināšanas procesa turpmāka vienkāršošana attiecībā uz atbilstību attiecīgajam Savienības kiberdrošības tiesiskajam regulējumam) un risinājums Nr. D.3 (visaptverošs un horizontāls satvars IKT piegādes ķēžu kiberdrošības risku novēršanai).

Šāda risinājumu kombinācija piedāvā līdzsvarotu atbildi uz konstatētajām politikas problēmām, ievērojami uzlabojot efektivitāti, lietderīgumu un saskanību visā Savienībā.

Pāreja uz ierosināto vēlamo tiesiskā regulējuma risinājumu radīs izmaksas gan ENISA, lai tā varētu pildīt savus jaunos uzdevumus (saskaņā ar aplēsēm – līdz 161,3 miljoniem EUR piecu gadu laikā), gan publiskajām iestādēm visā Savienībā saistībā ar uzraudzību (saskaņā ar aplēsēm – līdz 80 miljoniem EUR piecu gadu laikā, ierēķinot attiecīgos izmaksu ietaupījumus). Izmaksas radīsies arī uzņēmumiem, kuriem būs piecu gadu laikā pakāpeniski jāpārtrauc konkrētu augsta riska iekārtu izmantošana. Mobilo tīklu operatoriem šādas izmaksas varētu būt 3,4–4,3 miljardi EUR gadā, kamēr ieguldījumi uzticamos piegādātājos varētu sasniegt 2 miljardus EUR gadā.

Tajā pašā laikā racionalizēti un samazināti atbilstības nodrošināšanas pienākumi varētu piecu gadu laikā sniegt uzņēmumiem izmaksu ietaupījumus līdz 15,3 miljardu EUR apmērā. Turklāt Savienības vispārējo drošības parametru un tehnoloģiskās suverenitātes uzlabošana un inovācijas un konkurētspējas stimulēšana sniegtu ievērojamus ieguvumus plašai sabiedrībai, publiskajām iestādēm un uzņēmumiem. Paredzams, ka ilgtermiņā šie ieguvumi lielā mērā kompensēs sākotnējos izdevumus.

Samazinot tirgus sadrumstalotību un saskaņojot regulatīvās prasības, vēlamie risinājumi stiprina vienlīdzīgu konkurenci visā Savienībā, norādot uzņēmumiem skaidrāku virzienu uz atbilstību un inovāciju.

Vēlamie risinājumi arī veicinātu vienkāršošanu, sniedzot skaidrus norādījumus, izmantojot integrētas sistēmas un samazinot administratīvo slogu. Risinājumi atbilst principam “viens pieņemts – viens atcelts”, jo nodrošina jauno pienākumu līdzsvarošanu ar citur īstenojamiem samazinājumiem.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

KDA pārskatīšana, izmantojot izvēlētos politikas risinājumus Nr. A.2, B.2, C.2 un D.3, ievērojami palīdz uzlabot skaidrību, novērst nepilnības un saskaņot procedūras starp tiesiskajiem regulējumiem. Konkrētāk, risinājums Nr. A.2 ierosina pilnībā reformēt ENISA pilnvaras, līdz ar to pilnvērtīgi atbalstot politikas īstenošanu un operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm. Šāda konsolidācija arī palīdzēs novērst prakses sadrumstalotību, uzlabojot saskaņotību un vienlaikus ilgtermiņā samazinot ar atbilstības nodrošināšanu un darbību saistītās izmaksas. Risinājums Nr. B.2, kas paredz atcelt pašreizējo KDA un ieviest reformētu ECCF, palielina lietderīgumu, pārskatot pārvaldības modeli un atbalstot paredzamākas, saskanīgākas un dinamiskākas sertifikācijas procedūras. Tas paātrinās shēmu pieņemšanu un uzlabos saskaņotību ar transversāliem tiesību aktiem, samazinot regulējuma sadrumstalotību un atvieglojot slogu gan publiskā, gan privātā sektora ieinteresētajām personām. Risinājums Nr. C.2 samazina atbilstības nodrošināšanas izmaksas vienībām, uz kurām attiecas attiecīgie Savienības kiberdrošības tiesību akti, mainot darbības jomu un atļaujot piemērot organizācijas kiberdrošības sertifikācijas shēmas vienībām, uz kurām attiecas TID 2 direktīva un citi tiesību akti. Šāda pieeja ievērojami vienkāršos regulējumā noteikto pienākumu izpildi tām vienībām, kurām ir jāizpilda vairākas prasības, un nodrošinās resursu lietderīgāku izmantošanu valstu iestādēs. Ar risinājumu Nr. D.3 tiek izveidots saskaņots regulējums par to, kā novērst netehniskos riskus, kas apdraud IKT piegādes ķēdes, tādā veidā mazinot pašreizējās atšķirības dalībvalstu izmantotajās pieejās. Kopā šie risinājumi būtiski vienkāršo un modernizē Savienības kiberdrošības tiesisko regulējumu, nodrošinot pilnīgu atbilstību tādiem REFIT principiem kā skaidrība, efektivitāte un digitālā gatavība.

Priekšlikums atbilst “digitālās pārbaudes” kritērijiem, jo liek uzsvaru uz racionalizētiem digitālajiem procesiem, kas apliecina Savienības apņemšanos īstenot pieeju “vispirms digitāls”, nodrošinot ātrāku un uzticamāku datu apmaiņu un lēmumu pieņemšanu. Risinājums Nr. D.3 arī varētu būtiski ietekmēt digitalizāciju, jo tas paredz aizstāt komponentus, kuri ir saņemti no vienībām, kas iedibinātas tādās trešās valstīs vai ko kontrolē vienības no tādām trešām valstīm, kuras rada bažas par kiberdrošību (augsta riska piegādātāji).

•Pamattiesības

Šis tiesību akta priekšlikums tika novērtēts, pamatojoties uz tā potenciālu uzlabot vai apdraudēt pamattiesības un veicināt līdztiesību un uzticēšanos, un īpaša uzmanība tika pievērsta ietekmei uz sabiedrību un tiesībām, tajā skaitā uz privātumu, datu aizsardzību un personu spēju saprast, izmantot un īstenot savas tiesības.

ENISA pilnvaru paplašināšana stiprinās kibernoturību visā ekonomikā un sabiedrībā kopumā, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju privātuma un personas datu aizsardzību. Šis priekšlikums sekmēs arī izglītību un apmācību kiberdrošības jomā, jo tajā ir precizēti ENISA uzdevumi kiberdrošības darbaspēka prasmju attīstīšanā.

Turklāt ECCF Savienībā uzlabos plašas sabiedrības un uzņēmumu uzticēšanos sertificētiem IKT risinājumiem, kuri atvieglo ikdienas dzīvi. Papildu shēmu ieviešana palielinātu šo ietekmi.

Šis priekšlikums veicina iedzīvotāju uzticēšanos, stimulējot kritisko nozaru vienības iegūt kiberdrošības sertifikāciju un tādējādi publiski apliecināt augsto kiberdrošības līmeni tajās. Turklāt, nodrošinot saskaņotu ziņošanu par izspiedējprogrammatūras incidentiem un veicot pasākumus pārejai uz pēckvantu kriptogrāfiju, tiktu palielināta sabiedrības uzticēšanās sensitīvu datu aizsardzībai kritiskās nozarēs.

Noteikumi par piegādes ķēžu drošību noteiktā mērā ietekmēs pamattiesību aizsardzību, ierobežojot ārvalstu iejaukšanos. Tādas darbības kā spiegošana un novērošana nopietni apdraud pilsoņu pamattiesības. Šim horizontālajam satvaram ir potenciāls uzlabot uzticēšanos, drošību un privātumu dažādu tehnoloģiju un digitālo risinājumu izmantošanā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

ES Kiberdrošības aģentūras (ENISA) budžets, kas palīdzēs ievērojami palielināt ES drošību, ir aplēsts 341 miljona EUR apmērā septiņu gadu periodam jeb vidēji 49 miljoni EUR gadā (prognoze 2028.–2034. gadam). Tas ir pieaugums par 81,5 % salīdzinājumā ar aģentūras budžetu 2025. gadā. Kā liecina ietekmes novērtējumā veiktā analīze, ierosinātā iniciatīva radīs ievērojamus ieguvumus, jo uzņēmumu izmaksu ietaupījums var sasniegt 14,6 miljardus EUR. Turklāt, lai gan izmaksu ietaupījumu, ko varētu sniegt labāka Savienības vispārējā sagatavotība kiberdrošības incidentiem, pēc būtības ir grūti aprēķināt skaitliskā izteiksmē, aplēses liecina, ka ar ātrāku reaģēšanu un retākiem kiberdrošības incidentiem saistītie izmaksu ietaupījumi piecos gados varētu būt diapazonā no 3,7 miljardiem EUR līdz 4,4 miljardiem EUR. Saistībā ar gaidāmajām politikas iniciatīvām Komisija izskatīs resursu vispārējo sadalījumu starp Eiropas iestādēm, struktūrām, aģentūrām un birojiem kiberdrošības jomā un to iekšienē, lai pilnvērtīgāk izmantotu zināšanas un lietpratību un noskaidrotu un pastiprinātu sinerģijas.

Papildu resursi, kurus ir ierosināts piešķirt aģentūras stiprināšanai, atbilst 118 pilnslodzes ekvivalentiem un papildu darbības izmaksām, kuras attiecas uz esošajiem iemaksu nolīgumiem starp ENISA un Komisiju, piemēram, par vienotās ziņošanas platformas uzturēšanu; uz pilnslodzes ekvivalentiem saistībā ar ES kiberdrošības rezerves izmantošanu un pārvaldību, kā arī uz svarīgām Komisijas iniciatīvām, piemēram, vienotā kontaktpunkta izveidi saskaņā ar Digitālās Omnibus paketes priekšlikumu. Citas darbības izmaksas ir saistītas ar koordinētas ievainojamības atklāšanas programmu, izlūkdatu vākšanu un analīzi attiecībā uz kiberdrošības draudiem, drošu komunikāciju un ENISA kiberdrošības gatavības veidošanu. Minētajā budžetā ir iekļautas arī darbības izmaksas, kas attiecas uz Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu uzturēšanu, pilnvarojumiem kiberdrošības prasmju apliecinājumu izsniegšanai un testēšanas rīku nodrošināšanas pakalpojumu, taču šīm izmaksām ir paredzēti arī pašfinansēšanas mehānismi, proti, maksu iekasēšana.

Svarīgs priekšlikuma aspekts ir maksu iekasēšanas mehānismu ieviešana, kas līdztekus citiem politikas mērķiem veicinās arī finanšu ilgtspējīgu apriti aģentūrā. Pārskatītais KDA paredz trīs veidu maksas, kas tiks iemaksātas ENISA budžetā, proti, maksas par pilnvarojumu piešķiršanu prasmju apliecinājumu izsniegšanai, maksas par testēšanas rīku nodrošināšanas pakalpojumu un maksas par atbalstu, kas sniegts Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu uzturēšanai. Paredzams, ka minētās maksas septiņu gadu laikā no 2028. līdz 2034. gadam ienesīs ES budžetā aptuveni 18,5 miljonus EUR.

Komisijas iesniegtais budžeta līdzekļu pieprasījums atbilst 50 papildu amata vietām (pilnslodzes ekvivalentos), kuras ir nepieciešamas piegādes ķēdes satvara īstenošanai, kā arī tādiem uzdevumiem, kas ir saistīti ar īstenošanas aktu izstrādi attiecībā uz maksu iekasēšanas mehānismiem, sertifikācijas shēmu uzturēšanu, standartizāciju, atbalstu operatīvajai sadarbībai u. c. Ar piegādes ķēdes satvara īstenošanu saistītās Komisijas izmaksas jo īpaši ietekmēs Komisijas veikto īpašumtiesību un kontroles novērtējumu (ĪKN) skaits. Taču minētā uzdevuma rezultāti lielā mērā palīdzēs dalībvalstīm ietaupīt līdzekļus, veicot uzraudzību par to, kā TID 2 direktīvā noteiktās vienības īsteno riska mazināšanas pasākumus un pienākumus, kuri tām jāpilda saskaņā ar satvaru. Dalībvalstis varēs izmantot ĪKN novērtējumu rezultātus tieši, un tām nevajadzēs katrai atsevišķi tērēt resursus tādu pašu novērtējumu iegūšanai.

Sīkāku informāciju sk. kiberpaketei pievienotajā finanšu pārskatā.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Komisija uzraudzīs ierosinātās regulas piemērošanu un reizi piecos gados iesniegs izvērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Šādi ziņojumi būs publiski pieejami, un tajos būs detalizēti aplūkota ierosinātās regulas faktiskā piemērošana un izpildes panākšana.

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Neattiecas, jo priekšlikums ir regula.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Ar priekšlikumu precizē ENISA funkcijas un uztic tai konkrētus uzdevumus atbalsta sniegšanā ieinteresētajām personām – pirmām kārtām dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz atbalstu Savienības politikas un tiesību aktu īstenošanai, operatīvajai sadarbībai, spēju veidošanai, kiberdrošības sertifikācijai un standartizācijai un kiberdrošības darbaspēka un tā mobilitātes uzlabošanai visā Savienībā. Priekšlikuma mērķis ir arī paaugstināt Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvara (ECCF) lietderīgumu un efektivitāti, lai uzlabotu kiberdrošības līmeni Savienībā un dotu klientiem iespēju izdarīt apzinātu izvēli, kad tie iepērk IKT produktus, pakalpojumus, procesus un pārvaldītus drošības pakalpojumus visā iekšējā tirgū. Šā priekšlikuma mērķis ir arī kopā ar priekšlikumu direktīvai, ar ko ievieš mērķtiecīgus grozījumus TID 2 direktīvā, veicināt kiberdrošības pienākumu izpildi un atraisīt resursus operatīvās kiberdrošības sagatavotības stiprināšanai vienībās, kuras darbojas Savienības kritiskajās nozarēs. Visbeidzot, priekšlikums pievēršas nepieciešamībai uzlabot Savienības ekonomikas un IKT piegādes ķēžu noturību, tādējādi veicinot to drošību un konkurētspēju. Sīkāka informācija ir sniegta turpmāk.

I sadaļa. Vispārīgi noteikumi

Ierosinātās Regulas I sadaļā ir paredzēti vispārīgi noteikumi – priekšmets (1. pants) un definīcijas (2. pants), to vidū atsauces uz attiecīgajām definīcijām citos Savienības tiesību instrumentos, piemēram, Direktīvā (ES) 2022/2555 21 (TID 2 direktīva), Regulā (EK) Nr. 765/2008 22 un Regulā (ES) Nr. 1025/2012 23 .

II sadaļa. ENISA (EIROPAS SAVIENĪBAS KIBERDROŠĪBAS AĢENTŪRA)

Ierosinātās regulas II sadaļā ir ietverti galvenie noteikumi attiecībā uz ENISA.

I nodaļā ir izklāstīts ENISA virsuzdevums (3. pants) un mērķi (4. pants).

II nodaļas trīs iedaļās ir noteikti aģentūras uzdevumi.

1. iedaļā ir iekļauti noteikumi par uzdevumiem, kas ir saistīti ar atbalsta sniegšanu Savienības politikas un tiesību aktu īstenošanā. Tajā ir precizēts, kuras struktūras un organizācijas saņems atbalstu un kādā veidā tam būtu jānotiek (5. pants). 6. pantā ir noteikti aģentūras pienākumi spēju veidošanā, tajā skaitā zināšanu un lietpratības piedāvāšana dalībvalstīm jautājumos par kiberdraudu novēršanu un rīcību kiberdraudu gadījumā, par kiberdrošības stratēģiju atjaunināšanu un kiberdrošības darbaspēka palielināšanu. ENISA arī palīdzēs dalībvalstīm īstenot izpratnes veicināšanas pasākumus (7. pants) un analizēs galvenās tirgus tendences kiberdrošības jomā, kā arī izplatīs informāciju par sniegtajām tehniskajām konsultācijām un veikto analīzi (8. pants). ENISA arī piedalīsies starptautiskajā sadarbībā kiberdrošības jautājumos un to veicinās, kā aprakstīts 9. pantā.

2. iedaļā ir izklāstīti ENISA uzdevumi attiecībā uz operatīvo sadarbību ar dalībvalstīm, Savienības vienībām un CERT-EU, datordrošības incidentu reaģēšanas vienību (CSIRT) tīklu, EU-CyCLONe un citām ieinteresētajām personām, tajā skaitā pamatnostādņu izdošana un drošu komunikācijas rīku ieviešana (10. pants). ENISA arī palīdzēs uzlabot situācijas apzināšanos attiecībā uz kiberdraudiem un incidentiem, (cita starpā) izveidojot vienu vai vairākus repozitorijus izlūkdatu reģistrēšanai par kiberdraudiem, veicot analīzi un izziņojot agrīnos brīdinājumus (11. pants). Noteikumi, kas attiecas uz šādiem agrīnajiem brīdinājumiem (to saturs, izziņošanas laiks un veids), ir aprakstīti 12. pantā. Lai palīdzētu būtiskajām un svarīgajām vienībām sagatavoties izspiedējprogrammatūras incidentiem, reaģēt uz tiem un atgūties no tiem, ENISA izmanto ES kiberdrošības rezervi, kā paskaidrots 13. pantā, un attiecīgā gadījumā sadarbojas ar Eiropolu un CSIRT vai citām kompetentajām iestādēm. 14. pants ietver noteikumus par ENISA uzdevumiem Savienības līmeņa kiberdrošības mācībās, tajā skaitā Savienības līmeņa kiberdrošības mācību mainīgās gada programmas sagatavošanu. Papildus šādiem uzdevumiem ENISA būtu jānodrošina rīki un platformas, jo īpaši vienotā ziņošanas platforma, kas izveidota, ievērojot Regulas (ES) 2024/2847 16. panta 1. punktu (15. pants). Visbeidzot, aģentūrai ir jāattīsta kopēja Savienības ievainojamību pārvaldības pakalpojumu spēja un jāsniedz ievainojamību pārvaldības pakalpojumi (16. pants).

3. iedaļā par kiberdrošības sertifikāciju un standartizāciju ir izklāstīti aģentūras uzdevumi šajā sakarā. 17. pantā ir aprakstīti ENISA uzdevumi ECCF izstrādē un īstenošanā, tajā skaitā tās vadošā loma shēmu sagatavošanā un to uzturēšanas un spēju veidošanas nodrošināšanā, savukārt 18. pantā ir izklāstīts, kā ENISA būtu jāiesaistās tehnisko specifikāciju izstrādē un jāveicina standartizācijas darbības Eiropas un starptautiskā līmenī, tajā skaitā kriptogrāfijas algoritmu jomā.

4. iedaļā ir sīki aprakstīti aģentūras uzdevumi saistībā ar Kiberdrošības prasmju akadēmijas iniciatīvas īstenošanu. 19. pants ietver noteikumus par ENISA uzdevumiem attiecībā uz Eiropas kiberdrošības prasmju satvaru (ECSF), savukārt tās uzdevumi attiecībā uz Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmu izstrādi un uzturēšanu ir izklāstīti 20. pantā. Prasības, kas jāizpilda, lai kļūtu par pilnvarotu apliecinājuma sniedzēju, ir noteiktas 21. pantā, bet prasības, kas attiecas uz pieteikumu apstrādi, ir norādītas 22. pantā. ENISA ir jāsniedz publiska informācija saistībā ar ECSF un individuālo kiberdrošības prasmju apliecinājumiem (23. pants).

III nodaļa attiecas uz ENISA organizāciju. Aģentūras administratīvajā un pārvaldības struktūrā ietilpst arī izpilddirektora vietnieks (24. pants). Noteikumi par Administratīvo padomi, tās sastāvu, priekšsēdētāju, sanāksmēm, funkcijām un balsošanas noteikumiem ir iekļauti 1. iedaļā (25.–29. pants). Valdes pienākums ir palīdzēt Administratīvajai padomei, kā noteikts 2. iedaļā iekļautajā 30. pantā. 3. iedaļa ietver noteikumus par izpilddirektora iecelšanu amatā, atbrīvošanu no amata un pilnvaru termiņa pagarināšanu (31. pants) un noteikumus par izpilddirektora uzdevumiem un pienākumiem (32. pants). Administratīvā padome var nolemt izveidot izpilddirektora vietnieka amatu, kurš paredzēts, lai palīdzētu izpilddirektoram (4. iedaļa, 33. un 34. pants). Administratīvajai padomei ir jāizveido ENISA Padomdevēju grupa, kuras pienākums ir sniegt ENISA konsultācijas saskaņā ar 35. panta noteikumiem. 6. iedaļā ir izklāstīti noteikumi par Apelācijas padomes izveidi, tās sastāvu (36. pants) un locekļiem (37. pants). 38. pantā ir norādīti konkrēti apstākļi, kādos Apelācijas padomes locekļiem jāatturas no dalības pārsūdzības procesā, un izklāstīts pamatojums iebildumu izteikšanai pret kādu no Apelācijas padomes locekļiem. ENISA pieņemtos lēmumus vai ENISA pieļauto bezdarbību var pārsūdzēt Apelācijas padomē (39. pants). 40. pantā ir iekļauti noteikumi par personām, kurām ir tiesības iesniegt pārsūdzību, un par pārsūdzības termiņu un veidu. 41.–43. pantā ir izklāstīti noteikumi par iepriekšēju pārskatīšanu, par pārsūdzībām pieņemto lēmumu izskatīšanu un par prasību iesniegšanu Tiesā. Visbeidzot, 44. pantā ir aprakstīts ar vienoto programmdokumentu saistītais process.

IV nodaļa attiecas uz aģentūras budžeta izveidi un tā struktūru, kā arī uz noteikumiem par budžeta izklāstu un budžeta izpildi (45.–55. pants). Tā ietver arī noteikumus, kas veicina krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanu (51. pants).

V nodaļa attiecas uz aģentūras personālu. Tajā ir iekļauti vispārīgi noteikumi par Civildienesta noteikumu un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības piemērošanu un noteikumi par privilēģijām un imunitāti (56. un 57. pants). Ar šo nodaļu ievieš noteikumus par to, ka dalībvalstīm ir jāieceļ sadarbības koordinatori, kuri darbosies ENISA kā norīkotie valsts eksperti, un par šādu koordinatoru funkcijām aģentūrā (58. pants). Tā ietver arī noteikumus, kas jāievēro, izmantojot norīkotos valsts ekspertus un citus darbiniekus, kurus nenodarbina aģentūra (59. pants).

Visbeidzot, VI nodaļa paredz vispārīgus noteikumus, kas attiecas uz aģentūru. Tajā ir noteikts aģentūras juridiskais statuss (60. pants) un tās mītnes atrašanās vieta (61. pants) un iekļauti noteikumi par aģentūras mītnes nolīgumu un darbības nosacījumiem, kā arī par administratīvo kontroli, ko veic ombuds (62. un 63. pants). Tā ietver arī noteikumus, kuri reglamentē jautājumus par atbildību, valodu lietojumu un personas datu aizsardzību (64.–66. pants), kā arī drošības noteikumus sensitīvas neklasificētas un klasificētas informācijas aizsardzībai (67. pants). Šajā nodaļā ir paredzēti noteikumi sadarbībai ar Savienības vienībām un valstu iestādēm (68. pants), un citām ieinteresētajām personām (69. pants). Tajā ir arī aprakstīti noteikumi, kas aģentūrai jāievēro sadarbībā ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām (70. pants).

III SADAĻA. EIROPAS KIBERDROŠĪBAS SERTIFIKĀCIJAS SATVARS

Ar ierosinātās regulas III sadaļu izveido ECCF.

I nodaļā ir izklāstīti satvara mērķi, tvērums un procedūras. Mērķi (71. pants) ietver kiberdrošības stiprināšanu visā Savienībā un saskaņotas pieejas veicināšanu attiecībā uz vienību IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu vai drošības parametru sertifikāciju. Satvaram būtu arī jāizmanto sertifikācija, lai vienkāršotu procesu, kādā panāk atbilstību piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem, proti, uz sertifikācijas pamata var izdarīt pieņēmumu par atbilstību un tādējādi samazināt slogu uzņēmumiem (78. pants). Tālāk I nodaļā ir sīki aprakstīti procedūras aspekti, sākot ar apspriešanos par Eiropas kiberdrošības sertifikācijas stratēģiskajām prioritātēm un publisku informāciju par Komisijas paveikto sertifikācijas shēmu izstrādē un beidzot ar jaunas Eiropas Kiberdrošības sertifikācijas asamblejas izveidi (72. pants). Pēc Komisijas detalizēta pieprasījuma (73. pants) ENISA 12 mēnešu laikā ir jāiesniedz kandidātshēma. 74. pantā ir noteikti papildu termiņi attiecībā uz ECCG atzinuma sagatavošanu un shēmas iesniegšanu Komisijai uz pieņemšanu. Ar 75. pantu ievieš skaidru mehānismu esošo shēmu uzturēšanai, paredzot arī iespēju ierosināt šādu shēmu pārskatīšanu (76. pants). Par shēmas pārskatīšanu var lemt, pamatojoties arī uz periodisku izvērtējumu par shēmas lietderīgumu un ietekmi uz vienoto tirgu. 77. pants nosaka pamatu tehnisko specifikāciju izstrādei, ko ENISA veic, atbalstot Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu izstrādi un uzturēšanu. Pieņemot vai pārskatot shēmu, Komisija var iekļaut atsauces uz šādām tehniskajām specifikācijām (74. pants). Dažādos sertifikācijas shēmu plānošanas, izstrādes, pieņemšanas un uzturēšanas posmos iesaista ieinteresētās personas – gan lietpratīgas, gan bez specializētām zināšanām, un dažādās procedūras nodrošina pārredzamību un kvalitatīvu īstenošanu. 79. pants paredz izveidot īpašu ENISA tīmekļa vietni par Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmām, kurā būtu jāsniedz informācija par pieņemtajām shēmām, kā arī par Eiropas kiberdrošības sertifikātiem un ES atbilstības apliecinājumiem, kas izdoti saskaņā ar minētajām shēmām.

II nodaļa ietver vispārīgus noteikumus par Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu saturu.

80. pantā ir uzskaitīti drošības mērķi, kas ENISA ir jāņem vērā shēmas izstrādē, un nodrošināta saskaņotība ar attiecīgajiem kiberdrošības tiesību aktiem. Ikvienā Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā var iekļaut 81. pantā norādītos elementus. Šiem elementiem jābūt saderīgiem ar Savienības tiesību aktiem, un tos var saskaņot starp shēmām, izmantojot paraugnoteikumus. Abi noteikumi nodrošina nepieciešamo elastīgumu, kas ļauj pielāgoties dažādiem shēmu veidiem. Papildu noteikumos ir aprakstīti noteikumi, kas attiecas uz apliecinājuma līmeņiem (82. pants) un atbilstības pašnovērtējumu (83. pants). Tajā pašā nodaļā ir norādīta papildinformācija (84. pants), kuru ir pienākums sniegt IKT produktu, IKT pakalpojumu vai IKT procesu ražotājam vai sniedzējam.

Visbeidzot, III nodaļā ir izklāstīti ECCF pārvaldības noteikumi, kas ir sadalīti trīs iedaļās.

1. iedaļa attiecas uz noteikumiem par Eiropas kiberdrošības sertifikātu izdošanu, tajā skaitā tādu sertifikātu izdošanu, kuru apliecinājuma līmenis ir “augsts” (85. pants). Tajā ir iekļauti noteikumi par Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu saskaņošanu ar valstu kiberdrošības sertifikācijas shēmām un kiberdrošības sertifikātiem (86. pants) un paredzēta Eiropas kiberdrošības sertifikātu starptautiskas atzīšanas iespēja, pamatojoties uz līdzvērtības principu (87. pants). Šajā iedaļā ir arī aprakstīti valstu kiberdrošības sertifikācijas iestāžu uzdevumi un šādām iestādēm piemērojamie noteikumi (88. pants), kā arī noteikumi par salīdzinošās izvērtēšanas mehānismu, kurā minētās iestādes piedalās un kurš nodrošina līdzvērtīgus standartus visā Savienībā (89. pants), un par minēto iestāžu sadarbību ECCG (90. pants).

2. iedaļā ir izklāstīti: i) saskaņoti noteikumi par atbilstības novērtēšanas struktūru akreditāciju un atļauju izsniegšanu tām (91.–92. pants); ii) paziņošanas noteikumi, tajā skaitā pilnvarojums nodrošināt turpmāku saskaņošanu ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un JTR (93. pants); un iii) sūdzību izskatīšanas procedūra (94. pants), kas nodrošina atbilstības novērtēšanas struktūrām noteikto prasību ievērošanu.

Visbeidzot, 3. iedaļā ir paredzētas tiesības un tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ko var izmantot, lai vērstos pret lēmumiem, kas ir saistīti ar sertifikāciju (96. pants), un noteikts, ka dalībvalstīm ir jānosaka samērīgas sankcijas par regulējuma pārkāpumiem un jānodrošina šādu sankciju izpilde.

IV SADAĻA.

I nodaļas 98. pantā ir noteikts uzticama IKT piegādes ķēdes satvara tvērums. Satvars ir paredzēts netehnisku risku novēršanai sevišķi kritiskās nozarēs un citās kritiskās nozarēs, kas minētas Direktīvā (ES) 2022/2555. Šis mehānisms nosaka galvenos IKT aktīvus kritiski svarīgās IKT piegādes ķēdēs un piemērotus un samērīgus riska mazināšanas pasākumus Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā minēto vienību veidiem. Satvara pamatā būs Savienības līmenī koordinēti drošības riska novērtējumi, ko veic pēc Komisijas vai vismaz trīs dalībvalstu pieprasījuma. 99. pantā ir sīki izklāstīts, kā šādus riska novērtējumus veiks, un norādīts, ka to gaitā būtu jānosaka arī riska mazināšanas pasākumi. Minētie riska novērtējumi būtu jāpabeidz sešu mēnešu laikā pēc to pieprasīšanas. Pēc Komisijas pieprasījuma TID sadarbības grupa var vienoties par īsāku laikposmu. Satvars paredz iespēju īstenot ārkārtas procedūru, ja tūlītēja iejaukšanās ir pamatota, lai saglabātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, un ja Komisijai ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka pastāv būtiski kiberdraudi Savienības drošībai saistībā ar kritiski svarīgām IKT piegādes ķēdēm. Tādā gadījumā Komisija apspriežas ar dalībvalstīm par nepieciešamību veikt vienu vai vairākus kiberdraudu mazināšanas pasākumus un veic riska novērtējumu. 100. pantā ir noteikts, ka tad, ja 99. pantā minētā riska novērtējuma rezultātā vai pamatojoties uz informāciju no citiem avotiem, piemēram, no publiska paziņojuma Savienības vai dalībvalsts vārdā, tiek konstatēts, ka kāda trešā valsts rada nopietnus un strukturālus netehniskus riskus IKT piegādes ķēdēm, Komisija pārliecinās par minētās valsts radīto apdraudējumu, ņemot vērā 100. pantā uzskaitītos elementus. Ja Komisija secina, ka trešā valsts rada nopietnus un strukturālus netehniskus riskus IKT piegādes ķēdēm, 100. pantā ir paredzēta procedūra, kādā Komisija šādu trešo valsti pasludina par valsti, kas rada bažas par IKT piegādes ķēžu kiberdrošību. Vienībām, kas ir iedibinātas trešā valstī, kura rada bažas par kiberdrošību un ir par tādu pasludināta saskaņā ar minēto pantu, vai ko kontrolē šāda trešā valsts, šādā trešā valstī iedibināta vienība vai šādas trešās valsts valstspiederīgais, nebūs atļauts veikt vairākas attiecīgajā pantā norādītās darbības. 101. pants paredz vispārēju IKT piegādes ķēdes drošības mehānismu, kas nosaka kārtību, kādā Komisija var veikt 102. un 103. pantā paredzētos pasākumus, kad TID sadarbības grupa vai Komisija ir pabeigusi drošības riska novērtējumu saskaņā ar 99. pantu.

Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt galvenos IKT aktīvus, ko Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā minēto veidu vienības izmanto savu produktu ražošanā un pakalpojumu sniegšanā. 102. pantā ir sīkāk aprakstīti elementi, kas jāņem vērā galveno IKT aktīvu noteikšanā. 103. pantā ir noteikti iespējamie kiberdraudu mazināšanas pasākumi IKT piegādes ķēdē. Komisija ar īstenošanas aktiem var nolemt, ka vienībām, kas darbojas sevišķi kritiskās nozarēs un citās kritiskās nozarēs, ir jāpiemēro īpaši kiberdraudu mazināšanas pasākumi, kas sīkāk izklāstīti pantā.

Pēc iedibinājuma, īpašumtiesību un kontroles novērtējuma veikšanas Komisija ar īstenošanas aktiem izveido augsta riska piegādātāju sarakstus, kas ir vajadzīgi saistībā ar aizliegumiem, kurus nosaka saskaņā ar 103. panta 1. punktu un 103. panta 7. punktu pieņemtajos īstenošanas aktos, vai saistībā ar 110. panta 1. punktā minēto aizliegumu. Komisijai būtu jāapspriežas ar attiecīgajiem piegādātājiem un kompetentajām iestādēm (104. pants).

Vienība, kas ir iedibināta trešā valstī, kura rada bažas par kiberdrošību un ir par tādu pasludināta saskaņā ar 100. pantu, vai ko kontrolē vienības no šādas trešās valsts, var lūgt atļauju piegādāt IKT komponentus Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā minēto veidu vienībām izmantošanai to galvenajos IKT aktīvos un piedalīties publiskajā iepirkumā saistībā ar šādu IKT komponentu piegādi. 105. pantā ir konkrētāk aprakstīts, kāda informācija ir jāiekļauj minētajā lūgumā un kāda ir šāda atbrīvojuma piešķiršanas kārtība. 106. pantā ir norādītas attiecīgās vienības tiesības uz aizstāvību. Komisija uztur publiski pieejamu reģistru ar informāciju par lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz atbrīvojumiem (107. pants). 108. un 109. pantā ir aprakstīti konfidencialitātes noteikumi un maksas, kas ir saistītas ar atbrīvojuma procedūru.

II nodaļā ir izklāstīts, kā uzticamu IKT piegādes ķēdes satvaru piemēro mobilo, fiksēto un satelīta elektronisko sakaru tīkliem, nodrošinot saskaņotību ar ierosināto Digitālo tīklu aktu.

Mobilo, fiksēto un satelīta elektronisko sakaru tīklu galvenie IKT aktīvi ir uzskaitīti II pielikumā. Mobilajiem elektronisko sakaru tīkliem pārejas periods, kura laikā ir pakāpeniski jāizbeidz no augsta riska piegādātājiem saņemtu IKT komponentu izmantošana galvenajos IKT aktīvos, nepārsniedz 36 mēnešus no šīs regulas stāšanās spēkā. Pārejas periodus fiksētajiem un satelīta elektronisko sakaru tīkliem nosaka Komisija ar īstenošanas aktiem. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu, lai grozītu noteiktos galvenos IKT aktīvus un pārejas periodus, tajā skaitā attiecībā uz nākamo paaudžu mobilajiem tīkliem (110. pants). 111. pantā ir noteikts, ka mobilo, fiksēto un satelīta elektronisko sakaru tīklu nodrošinātāji nevar nekādā veidā izmantot, instalēt vai integrēt IKT komponentus, ko piegādā augsta riska piegādātāji, un tiem nevar piešķirt vispārēju vai individuālu atļauju.

Kompetentās iestādes, uzraudzība un izpildes nodrošināšana, jurisdikcija, tiesības uz aizstāvību (III nodaļa)

III nodaļā ir izklāstīti noteikumi par kompetentajām iestādēm, uzraudzību, izpildi un jurisdikciju. 

112.–114. pantā ir norādītas dalībvalstu pilnvaras, paņēmieni, ko tās var izmantot, un to pienākumi saistībā ar IV sadaļā iekļauto noteikumu īstenošanas un izpildes panākšanu. Dalībvalstīm ir jāizraugās viena vai vairākas kompetentās iestādes un jāpaziņo tās Komisijai. 113. pants paredz, ka atbilstības veicināšanai Komisija izveido tīklu dalībvalstu kompetento iestāžu un Komisijas sadarbībai, savukārt 114. pantā ir noteikti uzraudzības un izpildes panākšanas pasākumi, ko ir tiesīgas veikt kompetentās iestādes. Sankcijas par IV sadaļas noteikumu pārkāpumiem ir noteiktas 115. pantā. 116. pantā ir aprakstīts, kā dalībvalstis var cita citai palīdzēt, ja vienības veic pārrobežu darbības vai to galvenie IKT aktīvi atrodas vairākās dalībvalstīs. 117. pantā ir paredzēti noteikumi par jurisdikciju un teritorialitāti.

VI SADAĻA. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

Ierosinātās regulas VI sadaļa ietver nobeiguma noteikumus, kuros izklāstīti īstenošanas aktu un deleģēto aktu pieņemšanas noteikumi, ierosinātās regulas izvērtēšanas process, Regulas (ES) 2019/881 atcelšana un pēctecība dažu tās noteikumu piemērošanā. Minētajā sadaļā ir arī konkrēti norādīta šīs ierosinātās regulas spēkā stāšanās diena.

2026/0011 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

par Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru (ENISA), Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvaru un IKT piegādes ķēdes drošību, un ar ko atceļ Regulu (ES) 2019/881 (2. kiberdrošības akts)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 24 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 25 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Kopš Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/881 26 pieņemšanas ģeopolitiskajā, tehnoloģiskajā un politikas jomā ir notikušas būtiskas pārmaiņas. Ir strauji pieaudzis kiberdrošības incidentu skaits, kurus izraisījušas gan sistēmas kļūmes, cilvēka kļūdas, ļaunprātīgas darbības vai dabas parādības, un kiberuzbrukumi ir kļuvuši sarežģītāki, ietekmējot nozīmīgas struktūras, uzņēmumus un sabiedrību kopumā. Kibernoziedzības ekosistēma ir attīstījusies, un tās pamatā ir ar izspiedējprogrammatūru veiktas darbības. Arvien biežāk notiek piegādes ķēžu incidenti, ko izraisa noziedznieki, lai gūtu finansiālu labumu, vai valstiski dalībnieki, lai radītu traucējumus, veiktu spiegošanu, izplatītu dezinformāciju vai izvērstu karadarbību. Plašākas hibrīdstratēģijas ietvaros incidenti, ko izraisa ļaunprātīgas kiberdarbības un sistēmas kļūmes, rada plašāku ietekmi, izraisot pamatpakalpojumu traucējumus, apdraudot uzticēšanos iestādēm un ietekmējot Savienības sabiedrības un aizsardzības gatavību. Ir gūti pierādījumi tam, ka šādi incidenti var ietekmēt saimniecisko darbību, finanšu stabilitāti un cilvēku dzīvi. Vienlaikus kritiskās civilās infrastruktūras un sistēmu neaizsargātība apdraud aizsardzības spējas, ja tās no šādas infrastruktūras un sistēmām ir atkarīgas.

(2)Tāpat graujoša ietekme uz kiberdrošību un kiberaizsardzību ir topošajām tehnoloģijām, piemēram, mākslīgajam intelektam un kvantu datošanai. Tās pārveido aizsardzības rīkus un ienaidnieku taktiku, apdraudot kiberdrošību un kiberaizsardzību, taču vienlaikus tās piedāvā iespējas tehnoloģiju attīstībai. Lai gan topošās tehnoloģijas var veicināt kiberdrošību, uzlabojot draudu noteikšanu vai automatizējot reaģēšanu uz incidentiem, tomēr organizācijām tās palielina vispārējo uzbrukumu tvērumu, turklāt tās var kļūt par potenciāliem manipulācijas mērķiem un apdraudēt drošības pasākumu, piemēram, šifrēšanas, ilgtermiņa dzīvotspēju.

(3)Lai ņemtu vērā šīs norises, Savienība ir uzlabojusi savus juridiskos un politikas instrumentus. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2555 27 stiprina kritiskās infrastruktūras kiberdrošību, un to papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2557 28 par fizisko drošību. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/2847 29 uzlabo produktu ar digitāliem elementiem kiberdrošību. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2025/38 30 veido Savienības mēroga reaģēšanas spējas, un Padomes 2025. gada 6. jūnija Ieteikums par ES kiberdrošības krīžu pārvarēšanas plānu 31 (“Ieteikums par kiberdrošības plānu”) atbalsta Savienības līmeņa sadarbību krīžu pārvarēšanas jomā. 5G kiberdrošības rīkkopa 32 ir pirmais solis ceļā uz koordinētu Savienības līmeņa pieeju attiecībā uz 5G tīklu drošību. Komisijas paziņojumā par Kiberdrošības prasmju akadēmiju 33 ir pievērsta vērība arvien pieaugošajai problēmai, proti, talantu deficītam kiberdrošības jomā. Kiberdrošības satvaru ir uzlabojuši arī nozarspecifiski tiesību akti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2554 34 finanšu nozarei, Komisijas Deleģētā regula (ES) 2024/1366 35 elektroenerģijas apakšnozarei, Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/1645 36 un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/203 37 (IS.DAĻA), kā arī attiecīgie aviācijas drošības noteikumi, kas attiecībā uz gaisa transporta apakšnozari izklāstīti Komisijas Regulā (ES) 2019/1583 38 , un citi politikas dokumenti, piemēram, Komisijas paziņojums “ES rīcības plāns attiecībā uz slimnīcu un veselības aprūpes sniedzēju kiberdrošību 39 . Savienības vienības tiek stiprinātas arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2023/2841 40 , kas nosaka pasākumus, kuru mērķis ir panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās. Šajā uzlabotajā kiberdrošības tiesiskajā regulējumā ir sīkāk precizēti ENISA uzdevumi.

4)Šajā kontekstā un kā norādīts ProtectEU: Eiropas iekšējās drošības stratēģijā 41 , Eiropas sagatavotības savienības stratēģijai 42 , kuras nolūks ir nodrošināt Savienības sabiedrības un ekonomikas sagatavotību, drošību un noturību, ir vajadzīga gan spēcīga koordinēšana Eiropas līmenī, uzticēšanās un informācijas apmaiņa starp ieinteresētajām personām, stabilas sistēmas, lai tādējādi nodrošinātu IKT produktu, pakalpojumu, procesu un pārvaldītu drošības pakalpojumu drošību, gan arī kiberdrošības darbaspēka palielināšana un stiprināšana. Tajā tiek arī aicināts stiprināt IKT piegādes ķēdes, nodrošinot Eiropas tehnoloģisko suverenitāti attiecībā uz galvenajiem aktīviem, kas palielinātu Savienības noturību un varētu pozitīvi ietekmēt centienus kiberdrošības jomā. Turklāt paziņojumā par ES ekonomiskās drošības stiprināšanu 43 par prioritāriem mērķiem ir noteikta nepieciešamība novērst piekļuvi sensitīvai informācijai un datiem, kas varētu apdraudēt ES ekonomisko drošību, kā arī novērst un mazināt ES kritiskās infrastruktūras traucējumus, kas ietekmē ES ekonomiku. Tajā atzīts, ka šajā ziņā būtiska nozīme ir efektīviem kiberdrošības pasākumiem.

(5)Plašapmēra kiberdrošības incidenti, kas ietekmē kritisko infrastruktūru, digitālos pakalpojumus vai būtiskas sabiedrības funkcijas, var ietekmēt iedzīvotājus, un tāpēc ir vajadzīga koordinēta civilās aizsardzības un krīzes pārvarēšanas rīcība Savienības līmenī. Saskaņā ar Eiropas sagatavotības savienības stratēģijā paredzēto visu apdraudējumu pieeju un Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu šajā regulā paredzētie situācijas apzināšanās, reaģēšanas uz incidentiem un mācību pasākumi būtu jāizmanto Savienības krīžu pārvarēšanā, jo īpaši ar Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centra (ERCC) starpniecību.

(6)Šis priekšlikums atbilst [priekšlikumam Direktīvai, ar ko papildina [Regulas (ES) 2019/8891 pārskatīšanu] un Direktīvu (ES) 2022/2555 groza attiecībā uz tādu pasākumu īstenošanas vienkāršošanu, kuru nolūks ir panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā] un [priekšlikumam Regulai par digitālā tiesiskā regulējuma vienkāršošanu (digitālā Omnibus pakete) 44 ], kas paredz pienākumu ENISA izveidot vienotu kontaktpunktu ziņošanai par incidentiem, kuru vienības var izmantot, lai vienlaikus izpildītu savus pienākumus ziņot par incidentiem saskaņā ar vairākiem tiesību aktiem, un minētie priekšlikumi papildina šo priekšlikumu.

(7)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 460/2004 45 tika izveidota ENISA, lai tā sekmētu tīklu un informācijas augsta un efektīva drošības līmeņa sasniegšanu Savienībā un palīdzētu attīstīt tīklu un informācijas drošības kultūru, kas nāktu par labu iedzīvotājiem, patērētājiem, uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm. ENISA pilnvaras tika pagarinātas trīs reizes līdz laikam, kad ar Regulu (ES) 2019/881 tai tika piešķirtas pastāvīgas pilnvaras. Lai labāk nodrošinātu vajadzības, ko rada pārmaiņas drošības apdraudējuma un tehnoloģiju jomā, jo īpaši attiecībā uz operatīvo sadarbību un arvien pieaugošo kiberdrošības speciālistu nepieciešamību, ENISA pilnvaras būtu vēl vairāk jāstiprina. Juridiskās noteiktības labad Regula (EK) Nr. 2019/881 būtu jāaizstāj.

(8)Ņemot vērā to, ka drošības apdraudējuma ainā kiberdrošības incidenti kļūst arvien nozīmīgāki, patlaban vairāk nekā jebkad agrāk ir svarīgi panākt iedzīvotāju, publisko iestāžu un uzņēmumu uzticēšanos tehnoloģiju izmantošanai ikdienā. Lielāku uzticēšanos var veicināt pastiprināta Savienības mēroga ECCF sertifikācija, kas visos valstu tirgos un nozarēs nodrošinātu vienotas kiberdrošības prasības un izvērtēšanas kritērijus. Jaunajā satvarā būtu jānosaka galvenās horizontālās prasības Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmām un jāparedz, ka Eiropas kiberdrošības sertifikāti un ES atbilstības apliecinājumi tiek atzīti un izmantoti visās dalībvalstīs. Tādējādi tajā būtu jāparedz procedūra un pārvaldības satvars, kas ļauj savlaicīgi un paredzami izstrādāt un uzturēt Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas. Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas būtu vienādi jāpiemēro visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu kiberdrošības prasību saskaņotu īstenošanu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus un novērstu izdevīgākās sertifikācijas izvēlēšanās praksi, kuras pamatā ir atšķirīgi stingrības līmeņi dažādās dalībvalstīs. ENISA jābūt svarīgai lomai shēmu izstrādes nodrošināšanā ar tehniskajām specifikācijām, kā arī šādu shēmu tehniskās atjaunināšanas nodrošināšanā. Turklāt, lai efektīvi apmierinātu tirgus vajadzības, satvarā būtu jāparedz iespēja sertificēt vienībām paredzētus kiberdrošības riska pārvaldības pasākumus un jāveicina atbilstība citiem kiberdrošības jomā piemērojamiem Savienības tiesību aktiem. Saskaņošana ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Regulu (ES) 2024/2847 un Direktīvu (ES) 2022/2555, ir būtiska, lai Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas palīdzētu samazināt atbilstības nodrošināšanas slogu uzņēmumiem, kā arī, lai palielinātu to pievilcību un stiprinātu Savienības kibernoturību.

(9)ENISA misijai vajadētu būt šadai – atbalstīt dalībvalstis un Savienības vienības, lai Savienībā panāktu augstu kiberdrošības, noturības un uzticēšanās līmeni. Šajā nolūkā ENISA kiberdrošības jomā vajadzētu darboties kā padomu un lietpratības uzziņas punktam, un tās darbam galvenokārt vajadzētu būt saistītam ar četrām būtiskajām kiberdrošības jomām Savienības līmenī. Pirmkārt, ENISA būtu jāatbalsta dalībvalstis Savienības kiberdrošības politikas un tiesību aktu konsekventā īstenošanā un, izmantojot spēju veidošanas pasākumus, jāpalīdz dalībvalstīm pastāvīgi uzlabot to sagatavotības, noturības un reaģēšanas spējas. Otrkārt, ENISA būtu jāveicina dalībvalstu operatīvā sadarbība Savienības līmenī un labāka dalībvalstu un Savienības vienību kopīga situācijas apzināšanās attiecībā uz kiberdraudiem un incidentiem. Trešajai būtiskajai jomai vajadzētu būt kiberdrošības sertifikācijai un standartizācijai, savukārt ceturtajai jomai vajadzētu būt Kiberprasmju akadēmijas iniciatīvas īstenošanai, kam būtu jāveicina Eiropas kiberdrošības darbaspēka strauja attīstība ar prasmēm, kurām vajadzētu būt pārnesamām visās dalībvalstīs.

(10)Regula (ES, Euratom) 2023/2841, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, nosaka CERT-EU pilnvaras, izveidojot to par Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru kiberdrošības dienestu, kas veicina Savienības vienību neklasificētās IKT vides drošību, konsultējot tās par kiberdrošību, palīdzot tām novērst, atklāt, risināt, mazināt incidentus, reaģēt uz tiem un atgūties no tiem, kā arī darbojoties kā kiberdrošības informācijas apmaiņas un incidentu reaģēšanas koordinācijas centrs. Turklāt CERT-EU uzdevums ir piedāvāt attiecīgus kiberdrošības pakalpojumus Savienības vienībām. Arī ENISA savas misijas ietvaros būtu jāatbalsta Savienības vienības. Tas jo īpaši būtu jādara, iesaistoties strukturētā sadarbībā ar CERT-EU attiecībā uz spēju veidošanu, operatīvo sadarbību un kiberdraudu ilgtermiņa stratēģisko analīzi. Attiecīgā gadījumā ENISA kiberdrošības pakalpojumu vai tāda atbalsta sniegšanas nolūkā, kas var radīt pievienoto vērtību Savienības vienībām, var izmantot strukturētu sadarbību ar CERT-EU, lai nodrošinātu CERT-EU centienu sinerģiju.

(11)Vienam no ENISA pamatuzdevumiem vajadzētu būt tādam, saskaņā ar kuru tā palīdz dalībvalstīm konsekventi īstenot Savienības politiku un tiesību aktus kiberdrošības jomā, jo īpaši attiecībā uz Direktīvu (ES) 2022/2555, Regulu (ES) 2024/2847 un Regulu (ES) 2025/38. Lai palīdzētu panākt Savienības kiberdrošības acquis konsekventu un efektīvu īstenošanu, ENISA būtu jāizdod tehniski norādījumi un ziņojumi, jāsniedz konsultācijas un paraugprakse un šajā nolūkā jāveicina paraugprakses apmaiņa starp kompetentajām iestādēm. ENISA arī izvērtē kiberdrošības stāvokli Savienībā un šai sakarā pieņem ziņojumu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 18. pantu. ENISA jābūt arī iespējai atbildēt uz dalībvalstu un attiecīgā gadījumā Savienības vienību pieprasījumiem sniegt konsultācijas un palīdzību jautājumos, kas ietilpst ENISA pilnvarās.

(12)Lai veicinātu sadarbību starp publisko un privāto sektoru un privātajā sektorā, it īpaši nolūkā atbalstīt kritiskās infrastruktūras aizsardzību, ENISA būtu jāatbalsta informācijas apmaiņa nozarēs un to starpā, jo īpaši nozarēs, kas uzskaitītas Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā, kā arī informācijas apmaiņa par produktiem ar digitāliem elementiem, kas ietilpst Regulas (ES) 2024/2847 darbības jomā. Šāds atbalsts var izpausties kā paraugprakses un norādījumu sniegšana par pieejamajiem rīkiem un procedūrām, kā arī norādījumu sniegšana par to, kā risināt regulatīvos jautājumus, kas saistīti ar informācijas apmaiņu, piemēram, veicinot nozaru informācijas apmaiņas un analīzes centru (ISAC) izveidi.

(13)Lai atbalstītu un veicinātu stratēģisko sadarbību un informācijas apmaiņu, ENISA būtu jāpalīdz ar Direktīvu (ES) 2022/2555 izveidotās sadarbības grupas (“TID sadarbības grupa”) darbā, jo īpaši sniedzot speciālās zināšanas un konsultācijas un veicinot paraugprakses apmaiņu cita starpā saistībā ar pārrobežu atkarību un par riskiem un incidentiem. ENISA būtu arī jāpalīdz darbā, ko veic Eiropas Digitālās identitātes sadarbības grupa, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 910/2014 46 , Eiropas Kiberdrošības sertifikācijas grupa un administratīvās sadarbības grupa (ADCO), kas izveidota ar Regulu (ES) 2024/2847.

(14)Atvērtā interneta publiskais kodols, proti tā galvenie protokoli un infrastruktūra, kas ir globāls sabiedrisks labums, nodrošina interneta būtiskākās funkcijas kopumā un ir tā normālas darbības pamats. ENISA savu pilnvaru ietvaros būtu jāatbalsta atvērtā interneta publiskā kodola drošība un noturība un tā darbības stabilitāte, tajā skaitā, bet ne tikai, galveno protokolu (jo īpaši domēnu nosaukumu sistēmas, robežu vārtejas protokola un IPv6 protokola) droša ieviešana un darbība un domēnu nosaukumu sistēmas darbība (piemēram, visu augstākā līmeņa domēnu darbība), veicinot paraugpraksi, norādījumu sniegšanu un sadarbību saskaņā ar iedibinātiem globāliem daudzpusējiem interneta pārvaldības mehānismiem un attiecīgo starptautisko tehnisko un operatīvo struktūru attiecīgajiem uzdevumiem un pienākumiem.

(15)ENISA darbojas kā padomu un lietpratības uzziņas punkts. Tāpēc pēc Komisijas pieprasījuma ENISA būtu tai jāpalīdz ar lietpratību, tehniskām konsultācijām, informāciju, analīzi, tajā skaitā priekšizpēti, atzinumiem un sagatavošanas darbu attiecībā uz jebkuru konkrētu jautājumu kiberdrošības jomā, lai sniegtu informāciju Komisijas politikas veidošanai un atvieglotu Komisijas uzraudzību pār to, kā tiek īstenoti Savienības tiesību akti kiberdrošības jomā.

16)Tāpat, ņemot vērā ENISA lietpratību, tai būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni veidot un uzlabot spējas un gatavību novērst un atklāt kiberdraudus un incidentus un reaģēt uz tiem, kā arī attiecībā uz tīklu un informācijas sistēmu drošību. ENISA jo īpaši būtu jāatbalsta Direktīvā (ES) 2022/2555 paredzēto valstu un Savienības datordrošības incidentu reaģēšanas vienību (“CSIRT”) izveide un uzlabošana ar mērķi panākt vienādi augsta līmeņa CSIRT gatavību Savienībā.

17)ENISA ir atbalstījusi un tai būtu jāturpina atbalstīt dalībvalstis to valsts kiberdrošības stratēģiju pamatnostādņu izstrādē un īstenošanā, veicinot kiberdrošības stratēģiju pieņemšanu un īstenošanu visās dalībvalstīs. ENISA būtu jāveicina šādu stratēģiju izplatīšana, izmantojot valstu kiberdrošības stratēģiju (NCSS) interaktīvo karti, kā arī būtu jāturpina sekot līdzi to īstenošanas progresam, tajā skaitā sniedzot atbalstu galveno snieguma rādītāju izstrādē šajā kontekstā.

(18)Ar Regulu (ES, Euratom) 2023/2841 Iestāžu kiberdrošības padomei ir uzdots atbalstīt Savienības vienības to attiecīgo kiberdrošības parametru paaugstināšanā un CERT-EU – veicināt visu Savienības vienību neklasificētās IKT vides drošību. ENISA, pamatojoties uz savu pieredzi kiberdrošības jomā, būtu jāatbalsta Iestāžu kiberdrošības padome un CERT-EU to uzdevumu veikšanā saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2023/2841, arī palīdzot veikt kiberdraudu analīzi, situācijas apzināšanos, kiberdrošības pasākumus, reaģēšanas uz incidentiem koordinēšanu un zinātības un paraugprakses apmaiņu.

(19)Pamatojoties uz ENISA lietpratību un lai papildinātu valstu un Savienības publisko iestāžu spējas, ENISA būtu jānodrošina apmācība, par pamatu izmantojot Eiropas kiberdrošības prasmju satvaru (ECSF), jo īpaši ar mērķi atbalstīt efektīvu politikas īstenošanu, operatīvo sadarbību un izpratnes veicināšanu.

(20)Lai nodrošinātu sinerģiju ar Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru (ECCC) un Nacionālo koordinācijas centru tīklu, kas izveidots, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/887 47 , ENISA tie būtu jāatbalsta, apmainoties ar informāciju par esošajiem un jauniem riskiem un kiberdraudiem, tajā skaitā riskiem un apdraudējumiem attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām.

(21)Sagatavotības stratēģijā ir uzsvērts, ka digitālā pratība, kas ir atkarīga no digitālo pamatprasmju apguves, ir būtiska, lai nodrošinātu iespējas iedzīvotāju noturībai saskarē ar iespējamajām krīzēm. Tomēr, kā uzsvērts Komisijas paziņojumā par prasmju savienību 48 , gandrīz pusei pieaugušo iedzīvotāju nav digitālo pamatprasmju, lai gan vairāk nekā 90 % darbvietu tās ir vajadzīgas. Lai nodrošinātu, ka esošajam un potenciālajam nākotnes darbaspēkam ir nepieciešamās prasmes strauji mainīgajā digitālajā vidē, un lai veicinātu Eiropas kiberdrošības talantu rezerves attīstību, ENISA būtu jāatbalsta tādi izpratnes par kiberdrošību veicināšanas pasākumi, kuru mērķis ir piesaistīt talantus un palīdzēt informēt par kiberdrošības jomā nepieciešamo izglītību un prasmēm, piemēram, Eiropas kiberdrošības izaicinājums. Šajā sakarā ENISA būtu jākoordinē konkursi kiberdrošības jomā, “capture-the-flag” pasākumi un līdzīgas praktiskas mācības, lai attīstītu kiberdrošības prasmes un veicinātu spēju veidošanu visā Savienībā. Veicot izpratnes veicināšanas pasākumus, ENISA būtu jānodrošina, ka tie atbilst valstu publisko iestāžu un Savienības vienību vajadzībām, kā arī uzņēmumu, jo īpaši MVU, un izglītības un apmācības iestāžu vajadzībām, uzturot praktiskus sistēmas un apmācības, piemēram, izpratnes veidošanas materiālu komplektu (awareness-raising-in-a-box). ENISA būtu jāturpina izstrādāt praktiskus un īstenojamus norādījumus, lai atbalstītu Savienības kiberdrošības politikas un tiesību aktu īstenošanu. ENISA arī būtu jācenšas nodrošināt attiecīgu informāciju par piemērojamām sertifikācijas shēmām, piemēram, sniedzot pamatnostādnes un ieteikumus.

(22)Lai atbalstītu uzņēmumus, kas darbojas kiberdrošības nozarē, un kiberdrošības risinājumu lietotājus un nodrošinātu šīs regulas III sadaļas efektīvu īstenošanu, ENISA būtu jāizveido un jāuztur “tirgus novērošanas centrs”, regulāri analizējot un izplatot informāciju par galvenajām tendencēm kiberdrošības tirgū gan pieprasījuma, gan piedāvājuma pusē. Turklāt, lai atbalstītu saskaņā ar Regulu (ES) 2025/38 izveidotās ES kiberdrošības rezerves lietotājus, ENISA būtu jāsagatavo šādiem lietotājiem nepieciešamo pakalpojumu un šādu pakalpojumu pieejamības kartēšana saskaņā ar minēto regulu.

(23)Kiberdraudi ir pasaules mēroga problēma. Ir vajadzīga ciešāka starptautiskā sadarbība, lai uzlabotu kiberdrošību, tajā skaitā lai noteiktu kopīgas uzvedības normas un kopīgas pieejas. Šajā nolūkā ENISA būtu jāatbalsta Savienības sadarbība ar trešām valstīm, īpašu uzmanību pievēršot valstīm, kas ir Savienības kandidātvalstis, un ar starptautiskām organizācijām, piemēram, NATO, vajadzības gadījumā sniedzot Komisijai un attiecīgajām Savienības vienībām nepieciešamās speciālo lietpratību un veicot analīzi. ENISA darbībām starptautiskajā līmenī vienmēr jāatbilst Savienības prioritātēm.

(24)Lai palīdzētu Savienībā panākt augstu kiberdrošības līmeni, ENISA būtu jāatbalsta operatīvā sadarbība starp dalībvalstīm, sadarbībā ar CERT-EU – sadarbība Savienības vienību starpā un ieinteresēto personu sadarbība. Šajā nolūkā būtu jāstiprina ENISA nozīme. ENISA būtu jākļūst par CSIRT tīkla dalībnieci, veicinot informācijas apmaiņu un analīzi tīklā. Incidentu, uzbrukumu vai CSIRT pārvaldīto vai aizsargāto tīklu vai infrastruktūras traucējumu gadījumā ENISA būtu vēl vairāk jāveicina un jāatbalsta sadarbība starp attiecīgajām CSIRT. ENISA aktīvajam atbalstam CSIRT tīkla un Eiropas Kiberkrīžu sadarbības organizāciju tīkla (EU-CyCLONe) darbā būtu jānodrošina iespēja minētajiem tīkliem turpināt paaugstināt to gatavības līmeni. ENISA nozīme šādas sadarbības atbalstīšanā ietver cīņu pret apdraudējumiem demokrātisko iestāžu, vēlēšanu un citu procesu drošībai un integritātei, kā arī pret apdraudējumiem kritiskajai infrastruktūrai, no kuras tie ir atkarīgi, saskaņā ar paziņojumu “Eiropas demokrātijas vairogs: spēcīgas un noturīgas demokrātijas stiprināšana” 49 .

(25)Lai atbalstītu spēju veidošanu, operatīvo sadarbību un kiberdraudu ilgtermiņa stratēģisko analīzi, ENISA būtu jāizmanto pieejamā CERT-EU tehniskā un operatīvā lietpratība, izmantojot strukturētu sadarbību, piemēram, īpašas vienošanās.

(26)Lai stiprinātu kiberdrošību visā Savienībā un nodrošinātu ātru un efektīvu reaģēšanu uz kiberdraudiem, ENISA būtu jāatbalsta dalībvalstis pēc to pieprasījuma, tajā skaitā sniedzot konsultācijas par to, kā uzlabot to spējas novērst un atklāt incidentus, reaģēt uz tiem un atgūties no tiem, atvieglojot būtisku incidentu tehnisku risināšanu Direktīvas (ES) 2022/2555 nozīmē, jo īpaši atbalstot tehnisko risinājumu brīvprātīgu kopīgošanu starp dalībvalstīm vai nodrošinot kiberdraudu un kiberincidentu analīzi. ENISA būtu arī jāpalīdz EU-CyCLONe sagatavot ziņojumus Savienības un dalībvalstu politiskajā līmenī.

(27)Lai samazinātu ārvalstu iejaukšanās, manipulāciju ar piegādes ķēdēm un stratēģiskās datu eksfiltrācijas risku, ENISA CSIRT tīklā un EU-CyCLONe būtu jāizmanto droši komunikācijas rīki. Pamatojoties uz Ieteikumu par kiberdrošības plānu, šādus rīkus būtu jānodrošina tikai tādiem tiesību subjekti, kas ir iedibināti Savienībā vai par kuriem uzskata, ka tie ir iedibināti Savienībā, un kurus kontrolē dalībvalstis vai dalībvalstu valstspiederīgie.

28)Lai veicinātu Savienības līmeņa sagatavotību un reaģēšanu plašapjoma kiberdrošības incidentu un krīžu gadījumā, ENISA būtu jāveic kiberdrošības situācijas apzināšanās darbības.

29) Piekļuve reāllaikā pārbaudītiem un uzticamiem kiberdraudu izlūkdatiem (CTI) ir ļoti būtiska, lai veidotu kopīgu situācijas apzināšanos Savienībā. ENISA, Komisija, CERT-EU un Eiropolā izveidotais Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centrs (EC3) jau ir izstrādājuši kiberdraudu izlūkdatu repozitorijus, kas ir pielāgoti to konkrētajām vajadzībām. ENISA un citām attiecīgajām Savienības vienībām būtu brīvprātīgi jāsadarbojas, lai izveidotu reāllaika pārbaudītu un uzticamu CTI repozitorijus, kā arī jācenšas panākt sinerģiju, lai nodrošinātu apjomradītus ietaupījumus un stiprinātu pareizu finanšu pārvaldību. Šajā darbā būtu jāiekļauj arī Savienības nozaru vienības, piemēram, ES Kosmosa programmas aģentūra. Tām būtu jākopīgo tikai veiktās analīzes rezultāti, tendences un taktika, paņēmieni un procedūras (TPP), nevis sākotnēji avoti, kā arī būtu jārespektē vienību tiesības neatkarīgi pārvaldīt savu CTI aprites ciklu saskaņā ar to pilnvarām un principa “nepieciešamība zināt” noteikumiem.

(30)Lai veicinātu savlaicīgu un koordinētu reaģēšanu, ENISA jābūt iespējai CSIRT vai iesaistītajām CSIRT un attiecīgā gadījumā CSIRT tīklam un EU-CyCLONe izdot agrīnus brīdinājumus par iespējamu vai notiekošu būtisku vai plašapmēra incidentu vai iespējamiem pārrobežu kiberdraudiem, jo īpaši attiecībā uz Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā uzskaitītajām vienībām. Informācija šādos agrīnos brīdinājumos var ietvert publiski zināmas ievainojamības un to, vai tās ietekmē produktus ar digitāliem elementiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2024/2847, kā arī metodes un procedūras, aizskāruma rādītājus, apdraudētāju taktiku, specifisku informāciju par apdraudētājiem, kā arī ieteikumus attiecībā uz riska mazināšanas pasākumiem.

(31) Lai saglabātu uzticēšanos un neapdraudētu informācijas apmaiņu, ir būtiski, lai ENISA izmantotu redzamas atzīmes, kas norāda, kādā mērā dokumentu vai informāciju, ko tā ir sagatavojusi vai saņēmusi, var kopīgot tālāk. Tāpat ENISA būtu jāizmanto dokumenti vai informācija, ko tā saņēmusi savu darbību veikšanai, un, jāievēro visi ierobežojumi, kas noteikti ar redzamām atzīmēm par attiecīgās informācijas turpmāku izplatīšanu.

(32)Lai palīdzētu uzlabot informētību par kiberdraudu rādītājiem un ieteikumus par riska mazināšanas pasākumiem, ENISA agrīnās brīdināšanas pakalpojums būtu jādara pieejams vienībām, kas darbojas Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā uzskaitītajās nozarēs. Šādiem vispārīgiem, brīvprātīgiem agrīnajiem brīdinājumiem jo īpaši būtu jānodrošina ieguvums MVU, un tie būtu jāsniedz publiski pieejamā mašīnlasāmā formātā. Katrā ziņā šāds brīvprātīgs pakalpojums ir nošķirts no jebkādām publiskā un privātā sektora partnerībām, ko ENISA var izveidot vai kas jau ir izveidotas, un nav ar tām saistīts.

(33)Lai atbalstītu Savienības kopīgu kiberdrošības situācijas apzināšanos, ENISA ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm būtu regulāri jāsagatavo padziļināts ES kiberdrošības tehniskās situācijas ziņojums par incidentiem un kiberdraudiem, kurš balstīts uz publiski pieejamo informāciju, ENISA veikto analīzi un ziņojumiem, ko tai cita starpā sniegušas dalībvalstu CSIRT vai ar Direktīvu (ES) 2022/2555 izveidotie vienotie kontaktpunkti – abi uz brīvprātības pamata, Eiropols un CERT-EU. Minētais ziņojums būtu jādara pieejams Padomei, Eiropas Ārējās darbības dienestam, EU-CyCLONe, CSIRT tīklam, Komisijai un Eiropolam.

(34)Lai uzlabotu ieinteresēto personu kopīgu situācijas apzināšanos kiberdraudu un incidentu jomā, ENISA būtu jāanalizē kiberdraudu un incidentu tendences. Tam būtu jāietver regulāra analīze, kas aptver sevišķi kritiskas nozares un citas kritiski svarīgas nozares, kuras uzskaitītas Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā, to skaitā veselības aprūpes, enerģētikas un transporta nozari. Minētajā analīzē būtu jāiekļauj nozaru gatavības līmenis un cita starpā jāapzina iespējamās problēmas, kas raksturīgas konkrētām nozarēm. Attiecīgā gadījumā un, lai noteiktu ietekmi uz piegādes ķēdi, analīzē būtu jāpierāda kiberdraudi un tendences saistībā ar produktu kategorijām, uz kurām attiecas Regula (ES) 2024/2847. ENISA būtu jāattīsta lietpratība infrastruktūru kiberdrošības un to piegādes ķēžu kritiskas atkarības situāciju jomā, jo īpaši, lai atbalstītu Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā uzskaitītās nozares un Regulas (ES) 2024/2847 īstenošanu. Šajā nolūkā ENISA attiecīgā gadījumā būtu jāsadarbojas arī ar citām attiecīgajām Savienības vienībām.

(35)Turklāt, lai labāk izprastu problēmas kiberdrošības jomā, ENISA ir jāanalizē esošās un topošās tehnoloģijas un jāsniedz tematiski novērtējumi par tehnoloģisko inovāciju paredzamo sociālo, juridisko, ekonomisko un regulatīvo ietekmi uz kiberdrošību. Lai sabiedrībai nodrošinātu vieglāku piekļuvi informācijai par kiberdrošības riskiem un iespējamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ENISA var lietotājdraudzīgā un labi strukturētā veidā sniegt attiecīgo informāciju savā tīmekļa vietnē.

(36)ENISA pastiprinātā loma situācijas apzināšanās veicināšanā, draudu analīzē un tehnisku konsultāciju sniegšanā palīdzēs uzlabot kolektīvos kiberdrošības centienus attiecībā uz produktiem ar digitāliem elementiem un atbalstīs Regulas (ES) 2024/2847 īstenošanu. Saskaņā ar Regulu (ES) 2024/2847 ENISA var ierosināt tirgus uzraudzības iestādēm kopīgas darbības, lai pārbaudītu produktu ar digitāliem elementiem atbilstību un noteiktu produktu ar digitāliem elementiem kategorijas, attiecībā uz kurām var organizēt kontrolreidus. Informācijai, kas izriet no kiberdraudu analīzes un agrīnajiem brīdinājumiem, būtu jāstiprina atbalsts, ko ENISA sniedz minētajām iestādēm, un jāveicina Regulas (ES) 2024/2847 efektīva izpilde, lai tādējādi novērstu kiberuzbrukumu ietekmi uz piegādes ķēdi visā iekšējā tirgū un uzlabotu Savienības vispārējo sagatavotību.

(37)Izspiedējprogrammatūras uzbrukumi ir būtisks kiberdrošības apdraudējums Savienībai. Lai uzlabotu Savienības kiberdrošību un apkarotu izspiedējprogrammatūru, ENISA būtu jāattīsta situācijas apzināšanās spējas un jāatbalsta reaģēšana uz incidentiem un atkopšanās no tiem. Palīdzot atsevišķām būtiskām un nozīmīgām vienībām reaģēt uz izspiedējprogrammatūras uzbrukumu un atgūties no tā, ENISA būtu cieši jāsadarbojas ar Eiropolu un attiecīgā gadījumā ar CSIRT vai kompetentajām iestādēm, tādējādi izmantojot Eiropola vispāratzīto pieredzi izspiedējprogrammatūras noziegumu apkarošanā. Šādai palīdzībai būtu jāpapildina CSIRT darbības, ar ko tiek atbalstīta reaģēšana uz incidentiem. Lai panāktu sinerģiju savā darbā pret izspiedējprogrammatūru, ENISA būtu jāizveido palīdzības dienests, un šajā nolūkā tā varētu apvienot attiecīgās spējas un pret izspiedējprogrammatūru vērstus pakalpojumus un darīt viegli pieejamu informāciju, norādījumus un rīkus, kas var palīdzēt būtiskām un svarīgām vienībām reaģēt uz izspiedējprogrammatūras incidentu un atgūties no tā.

(38)ENISA būtu jāsniedz tehniskā lietpratība un atbalsts Komisijai, sagatavojot Savienības līmeņa kiberdrošības mācību gada mainīgo programmu saskaņā ar Ieteikumu par kiberdrošības plānu, lai sagatavotos kiberkrīzēm, testētu šādās mācībās iesaistīto vienību kiberdrošības līmeni un līdz minimumam samazinātu centienu dublēšanos. ENISA, piemēram, būtu jāsniedz konsultācijas par piemērotiem mācību veidiem, tādiem kā teorētiskās, hibrīdās vai tiešraides mācībām, kā arī par mērķiem, scenārijiem un līdzdalību.

(39)Lai nodrošinātu augstu kiberdrošības līmeni iekšējā tirgū, ir absolūti nepieciešama piekļuve pareizai un savlaicīgai informācijai par ievainojamībām un stabila ievainojamības pārvaldība, . Tāpēc ENISA būtu jāuztur Eiropas ievainojamību datubāze saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/2555 un jāizveido kopīga Savienības ievainojamību pārvaldības pakalpojumu spēja, nodrošinot noturīgu un ilgtspējīgu pakalpojumu līmeni un samazinot traucējumu risku. Šajā nolūkā ENISA būtu jāapsver iespējas padziļināt strukturētu sadarbību ar programmām, reģistriem vai datubāzēm, kas līdzīgas Eiropas ievainojamību datubāzei, lai izvairītos no centienu dublēšanās un attiecīgā gadījumā censtos panākt papildināmību starptautiskā līmenī. Tāpat ENISA būtu jāatbalsta daudzpusīga koordinēta ievainojamību atklāšana Savienības līmenī un jāsniedz pakalpojumi ar pievienoto vērtību, piemēram, konsultācijas par ievainojamībām, smaguma pakāpes novērtēšana un produktu saraksti, kā arī jānodrošina uzlabots Eiropas zināmo izmantoto ievainojamību katalogs, lai palīdzētu vienībām to ievainojamību pārvaldībā.

(40)ENISA lomai ECCF attīstībā jābūt tās pilnvaru būtiskam aspektam. ENISA tehniskā lietpratība būtu jānodrošina visā Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu dzīves ciklā. Ņemot vērā paredzēto shēmu, ENISA būtu jāapzina esošie standarti vai tehniskās specifikācijas, kas var būt šādas shēmas pamats, un attiecīgā gadījumā pašai jāizstrādā tehniskās specifikācijas, uz kurām var atsaukties shēmas ietvaros. ENISA vajadzētu būt atbildīgai par kandidātshēmas sagatavošanu pēc Komisijas pieprasījuma. Attiecībā uz jau ieviestām shēmām ENISA vajadzētu būt atbildīgai par to uzturēšanu. To darot, ENISA būtu jāpalīdz veidot un attīstīt sertifikācijas ekosistēmu, kurā tiek prasītas dalībvalstu un privāto ieinteresēto personu atsauksmes un stiprinātas to sertifikācijas spējas. Tam būtu jāietver arī īpašas sertifikācijas tīmekļa vietnes uzturēšana, kurā brīvi un publiski būtu pieejama attiecīgā informācija, kas saistīta ar pieņemtajām shēmām, tai skaitā sertifikātiem un atbilstības apliecinājumiem.

(41)Lai atbalstītu attiecīgo Savienības tiesību aktu īstenošanu, ENISA būtu jāveido jaunākie sasniegumi kiberdrošības jomā, izstrādājot tehniskās specifikācijas, lai tādējādi atbalstītu attiecīgo Savienības tiesību aktu īstenošanu, arī ņemot vērā to iespējamo pielīdzināšanu Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmām. Lai sekotu standartizācijas tendencēm Eiropas un pasaules līmenī, ENISA būtu arī jāseko līdzi standartu izstrādei un attīstībai, ko veic attiecīgās standartizācijas iestādes, un vajadzības gadījumā jāveido šādi standarti, piedaloties – arī sniedzot ieguldījumu izstrādē – standartizācijas organizācijas darbībās un virzot tās. To darot, ENISA būtu jāsaglabā objektivitāte. Piemēram, var būt situācijas, kad ENISA būtu jāatsakās no attiecīgajām darbībām standartizācijas struktūrās, ja ENISA tiek lūgts novērtēt Eiropas standartus, ko Komisija pieprasījusi, lai atbalstītu Savienības tiesību aktus. ENISA nebūtu jāpiedalās to standartu izstrādē, par kuru novērtēšanu tā ir atbildīga.

(42)Lai atbalstītu Savienības politikas īstenošanu un iespējamo standartizācijas darbību sagatavošanu, ENISA būtu jāpalīdz izstrādāt un izvērtēt kriptogrāfijas algoritmus, jo īpaši pēckvantu kriptogrāfijas jomā. Šajā sakarā pēc Komisijas pieprasījuma un saskaņā ar iemaksu nolīgumu, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2024/2509 50 , ENISA var izveidot procesu, kurā attiecīgām ieinteresētajām personām, it īpaši kriptogrāfijas, akadēmiskajām un pētniecības aprindām, kā arī ražotājiem, CSIRT, valstu kiberdrošības sertifikācijas iestādēm un kompetentajām iestādēm, ievērojot Direktīvu (ES) 2022/2555, lūdz iesniegt kriptogrāfijas algoritmu algoritmus un tos izvērtē. Ja ENISA palīdz izveidot šādus procesus, tai būtu jāveicina sadarbība starp attiecīgajām ieinteresētajām personām un jāīsteno organizatoriskie aspekti. Procesam vajadzētu būt oficiālam, atklātam, pārredzamam un iekļaujošam, ietverot apspriešanos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām par minimālo prasību projektu un izvērtēšanas procesu un izvērtēšanas kritērijus, jo īpaši attiecībā uz drošību un izvērtējumu sagatavošanu.

(43)Lai atbalstītu atbilstības novērtēšanas darbību īstenošanu saskaņā ar Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmām un citiem attiecīgiem Savienības tiesību aktiem, ENISA var nodrošināt attiecīgos tehniskās testēšanas rīkus, lai atbalstītu dalībvalstis, uzņēmumus un atbilstības novērtēšanas struktūras izvērtēšanas darbībās. Šādu instrumentu mērķim vajadzētu būt sinerģijas radīšanai Savienības līmenī un atbilstības novērtēšanas procedūru lietderīgai darbībai, lai apmierinātu dalībvalstu un tirgus vajadzības. Šādas vajadzības var rasties, piemēram, integrētas drošības jomā, lai atbalstītu uzņēmumus, arī mazos un vidējos uzņēmumus, to īstenošanas centienos Regulas (ES) 2024/2847 kontekstā. Šai sakarā ENISA būtu jāiekasē maksas, lai segtu attiecīgās izmaksas, kas saistītas ar šādiem testēšanas rīkiem nepieciešamās programmatūras un aparatūras spēju izveidi, projektēšanu, izstrādi, uzturēšanu un atjaunināšanu.

(44)Lai atbalstītu dalībvalstu centienus novērst kiberdrošības speciālistu trūkumu un risināt pieaugošo vajadzību pēc kvalificēta, daudzveidīga, arī dzimumu līdzsvara ziņā, un elastīga darbaspēka un lai nodrošinātu darbaspēka mobilitāti un sagatavotību visās dalībvalstīs, ENISA būtu jābalstās uz principiem un darbu, kas sākts Kiberprasmju akadēmijas ietvaros. Konkrētāk, ENISA būtu jāizveido Eiropas kiberdrošības prasmju satvars (“ECSF”) kā vienots satvars kiberdrošības profesionālajiem profiliem. ENISA būtu jāturpina atbalstīt dalībvalstis dzimumu nelīdztiesības novēršanā kiberdrošības profesijās. Šī pieeja atbilst redzējumam, kas izklāstīts Komisijas paziņojumā par prasmju savienību, un tā veicinātu tās mērķu sasniegšanu. Būtu jāturpina pētīt kvalitātes marķējuma ieviešana Eiropas individuālajiem kiberdrošības prasmju apliecinājumiem.

(45)ECSF vajadzētu būt praktiskam un elastīgam instrumentam, kas izmantojams brīvprātīgi un nodrošina vienotu izpratni un terminoloģiju attiecībā uz konkrētām profesijām un saistītajiem uzdevumiem, prasmēm un zināšanām, kas galvenokārt vajadzīgas kiberdrošības profesijās, lai palīdzētu noteikt darbaspēkam nepieciešamos kritiski svarīgu prasmju kopumus, arī transversālās prasmes, un ļautu mācību nodrošinātājiem, tajā skaitā uzņēmumiem, augstākās izglītības iestādēm un profesionālās izglītības un apmācības sniedzējiem, izstrādāt programmas un palīdzēt politikas veidotājiem izstrādāt iniciatīvas prasmju trūkuma novēršanai. Tā kā to var izmantot kā prasmju atzīšanas atsauces satvaru, tam vajadzētu būt sadarbspējīgam arī ar Eiropas prasmju un profesiju klasifikāciju (ESCO), lai palīdzētu cilvēkresursu departamentiem izprast prasības attiecībā uz resursu plānošanu, pieņemšanu darbā un karjeras attīstību, atbalstot vajadzības kiberdrošības jomā. DigComp 3.0 ir aprakstītas zināšanas, prasmes un attieksme, kas vajadzīgas digitālajai kompetencei ikdienas dzīvē, līdzdalībai sabiedrībā, darbam un mācībām un ko var izmantot gan pieaugušie, gan bērni, savukārt ECSF piedāvā vienkāršu satvaru, kurā noteiktas kiberdrošības profesijas un saistītie uzdevumi, kā arī zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas to veikšanai. Tādējādi tas paredzēts īpašai auditorijai kiberdrošības jomā – no esošajiem vai potenciālajiem kiberdrošības speciālistiem un izglītības iestādēm līdz darba devējiem. ECSF būtu arī jāatbalsta Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecinājumu izveide, jo tas ir galvenais instruments, ko izmanto shēmu izstrādē, ļaujot rasties jauniem tirgus dalībniekiem un atbalstot tirgus konkurenci vienotā satvarā. ECSF būtu regulāri jāizvērtē un jāatjaunina, lai nodrošinātu, ka tas pienācīgi atspoguļo kiberdrošības darba tirgus vajadzības un tehnoloģiju un politikas attīstību. ENISA būtu jāatbalsta tas, ka ECSF izmanto dalībvalstis un Savienības vienības, kā arī dalībvalstīs un Savienības vienībās, un jānodrošina pienācīgs atbalsts, ja šāda palīdzība ir nepieciešama.

(46)Kiberdrošības prasmēm un kvalifikācijām vajadzētu būt salīdzināmām, pārredzamām un uzticamām visā iekšējā tirgū. Šajā nolūkā Eiropas individuālajiem kiberdrošības prasmju apliecinājumiem 51 būtu jāpalīdz darba devējiem, arī MVU un jaunuzņēmumiem, efektīvi pieņemt darbā faktiskos vai potenciālos kiberdrošības speciālistus dalībvalstīs un starp tām atbilstīgi mērķiem, kas noteikti paziņojumā par prasmju savienību. Lai nodrošinātu konsekventu īstenošanu visās dalībvalstīs, Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecinājumu pamatā vajadzētu būt vienotai Savienības līmeņa izpratnei par prasmēm, kas vajadzīgas minēto mērķu sasniegšanai, un apliecinājumus būtu jāizsniedz ENISA pilnvarotiem pakalpojumu sniedzējiem, pamatojoties uz vienotu kritēriju kopumu. Šai pieejai būtu jāatbilst topošās prasmju pārnesamības iniciatīvas mērķiem un jāveicina to sasniegšana.

(47)Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmu izstrādes mērķim jābūt papildināt dalībvalstu darbības, piedāvājot publiskajām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem iespēju izmantot Eiropas apliecināšanas mehānismu saskaņā ar Savienības atbalsta kompetenci izglītības un profesionālās apmācības jomā, kā minēts LESD 6. panta e) punktā, 165. panta 1. punktā un 166. panta 1. punktā. Shēmas kopā ar Kiberprasmju akadēmijas darbu var būt arī pamats augstākās izglītības programmām, piemēram, Eiropas grādam nozarē, un mikroapliecinājumu izstrādei. Tāpēc Eiropas individuālajām kiberdrošības apliecinājuma shēmām nevajadzētu būt vērstām uz tiesību aktu un noteikumu saskaņošanu dalībvalstīs, bet tās drīzāk būtu jāuzskata par veicinošu faktoru un iespēju, ko dalībvalstis un ekonomikas dalībnieki varētu vēlēties izmantot un veicināt.

(48)ENISA būtu jānodrošina, ka Eiropas individuālās kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmas turpina atbilst tirgus vajadzībām un balstīties uz pieredzi, ko guvuši individuālas apliecināšanas pakalpojumu sniedzēji, tajā skaitā dalībvalstis, augstākās izglītības iestādes, profesionālās izglītības un apmācības iestādes un uzņēmumi. ENISA būtu jāapspriežas ar Komisiju par prioritāšu noteikšanu attiecībā uz Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmām, pienācīgi ņemot vērā politikas īstenošanu un tirgus vajadzības.

(49)Lai nodrošinātu ECSF un shēmu savstarpējo saskaņotību, ECSF profesionālā profila pārskatīšanai būtu automātiski jāizraisa ar to saistītās Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmas vai shēmu piemērotības izvērtēšana, kas var novest pie to pārskatīšanas.

(50)Ņemot vērā kiberdrošības profesionālo profilu un saistīto uzdevumu, prasmju un zināšanu daudzveidību, personu novērtēšana un novērtēšanas metodes var būt jāpielāgo katrā Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmā. Katrai shēmai būtu jānodrošina, ka personai vajadzīgo prasmju novērtējums mācību rezultātu ziņā, tajā skaitā attiecīgā gadījumā kvalifikācijas līmeņa novērtējums, tiek sistemātiski izvērtēts, ņemot vērā ECSF profesionālo profilu vai tā apakškopu. Novērtēšanas metodes var ietvert tādus elementus kā teorētisko zināšanu pārbaude, praktiskais eksāmens, priekšnosacījumi un salīdzinošā novērtēšana. Būtu pienācīgi jāņem vērā personu pieredze.

(51)Lai nodrošinātu Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmu konsekventu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz personu novērtēšanu, ENISA būtu jānodrošina obligāta apmācība personālam, kas atbild par personu novērtēšanu. Šādiem darbiniekiem vajadzētu būt kiberdrošības jomā gūtajai pieredzei, ko var pierādīt, uzrādot Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecinājumu attiecībā uz profesionālo profilu, kuru tie novērtē, un kvalifikācijas līmenī, kas ir vismaz līdzvērtīgs to personu kvalifikācijas līmenim, kuras tie novērtē.

(52)Pilnvaroto apliecinājumu sniedzēju uzdevums ir apliecināt personas zināšanas un kompetenci, lai varētu veikt kādu no ECSF uzdevumiem, un sniegt pārliecību darba devējiem visā Savienībā. Tā kā arī darba devēji, kas ekspluatē Savienības kritisko infrastruktūru, vērtētu to personu prasmju un kompetenču kvalitātes nodrošināšanu, kuras iegūst Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecinājumu, pilnvarotajiem pakalpojumu sniedzējiem, kas apliecina prasmju un kompetenču līmeni, vajadzētu būt uzticamiem no kiberdrošības viedokļa, un tie nevarētu būt pakļauti trešās valsts nepamatotai ietekmei, kas var radīt bažas par kiberdrošību. Tāpēc vienībām, kuras iedibinātas trešā valstī un rada bažas par kiberdrošību un kuras izraudzītas saskaņā ar šo regulu vai kuras kontrolē šāda trešā valsts, vienība, kas iedibināta šādā trešā valstī, vai šādas trešās valsts valstspiederīgais (augsta riska piegādātāji), saskaņā ar šo regulu, nevajadzētu būt tiesīgām kļūt par Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju pilnvarotiem apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar II sadaļas 4. iedaļu.

(53) Lai nodrošinātu, ka personas, kurām ir Eiropas kiberdrošības prasmju apliecinājums, var to viegli izmantot un kopīgot un ka šādu apliecinājumu var izmantot visās dalībvalstīs, pilnvarotajiem apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, ka Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju elektroniskie apliecinājumi pēc personas pieprasījuma tiek izdoti Eiropas digitālās identitātes makam (EUDI maks), kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 910/2014. Pilnvarotie apliecināšanas pakalpojumu sniedzēji būtu uzskatāmi par uzticamības pakalpojumu sniedzējiem, un tiem būtu jāpiemēro Regulā (ES) Nr. 910/2014 noteiktais uzraudzības un atbildības režīms. Atribūtu apliecināšanas shēma, kas tiek izmantota saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/1569 52 , būtu jāreģistrē minētajā īstenošanas regulā paredzētajā atribūtu apliecināšanas shēmu katalogā.

(54)Lai veicinātu kiberdrošības darbaspēka attīstību un prasmju pārnesamību visā Savienībā, ENISA Eiropas individuālās kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmas un pilnvaroto apliecināšanas pakalpojumu sniedzēju saraksts būtu jādara pieejams sabiedrībai īpašā tīmekļa vietnē.

(55)ENISA būtu jāvada, un tai būtu jādarbojas, ņemot vērā principus, kas uzskaitīti Vienotajā pieejā par decentralizētajām Savienības aģentūrām, ko 2012. gada 19. jūlijā pieņēma Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 53 . Ieteikumi, kas doti kopīgajā paziņojumā, attiecīgā gadījumā būtu jāatspoguļo arī ENISA darba programmās, ENISA izvērtējumos un ENISA pārskatu sniegšanas un administratīvajā praksē.

56)Lai Administratīvā padome varētu efektīvi pildīt savas funkcijas, jo īpaši vadīt ENISA darbību vispārējo virzību un noteikt tās stratēģiskās prioritātes, ir svarīgi, lai Administratīvajā padomē būtu augsta līmeņa pārstāvji no dalībvalstīm un Komisijas. Šajā nolūkā katrai dalībvalstij par Administratīvās padomes locekli būtu jāieceļ tās valsts kompetentās iestādes vadītājs, kas atbild par kiberdrošību un kas izraudzīta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 8. panta 1. punktu.

(57)Lai nodrošinātu, ka aizstājēji Administratīvajā padomē var pienācīgi pildīt savus pienākumus, dalībvalstīm būtu jāieceļ aizstājēji, kuriem ir atbilstošas profesionālā lietpratība un pieredze. Komisijai un dalībvalstīm attiecībā uz aizstājējiem būtu jācenšas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību Administratīvajā padomē, kā arī būtu jāierobežo viņu mainība, lai nodrošinātu Administratīvās padomes darba nepārtrauktību.

(58)Lai ENISA varētu efektīvi veikt savu uzdevumu, Administratīvajai padomei, kuras sastāvā ir dalībvalstu un Komisijas pārstāvji, būtu jānosaka ENISA darbību vispārējais virziens, arī tās stratēģiskās prioritātes, un jānodrošina, ka tā veic savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu. Administratīvajai padomei būtu jāpiešķir pilnvaras, kas vajadzīgas, lai noteiktu un pārbaudītu budžeta izpildi, pieņemtu attiecīgos finanšu noteikumus, izveidotu pārredzamas darba procedūras ENISA lēmumu pieņemšanai, pieņemtu ENISA vienoto programmdokumentu, pieņemtu savu reglamentu, ieceltu izpilddirektoru, lemtu par izpilddirektora pilnvaru termiņa pagarināšanu un izbeigšanu un lemtu par izpilddirektora vietnieka amata izveidi un, ja šāds amats tiktu izveidots, – par izpilddirektora iecelšanu un viņa pilnvaru termiņa pagarināšanu un izbeigšanu. Tādēļ jebkuru personu, kas ENISA pilda izpildfunkcijas, būtu jāieceļ Administratīvajai padomei. Administratīvajai padomei vajadzētu būt atbildīgai arī par Apelācijas padomes locekļu iecelšanu vai atlaišanu, kā arī par noteikumu izstrādi, lai šajā sakarā novērstu vai pārvaldītu interešu konfliktus.

(59)Lai palīdzētu nodrošināt to, ka ENISA nosaka savas stratēģiskās prioritātes un tās atjaunina, Administratīvajai padomei būtu jārīko vismaz viena sanāksme gadā, kas veltīta ENISA stratēģiskajām prioritātēm. Lai nodrošinātu, ka Administratīvās padomes sanāksmes ir efektīvas un tās locekļi ir labi informēti, Administratīvā padome uz savām sanāksmēm var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu būt noderīgs un attiektos uz aplūkotajiem jautājumiem, lai sniegtu ieskatu un padomus vai dalītos lietpratībā. Šāda persona būtu ad hoc novērotājs bez balsstiesībām.

(60)Administratīvajai padomei būtu jāpieņem lēmumi ar tās balsstiesīgo locekļu absolūtu balsu vairākumu, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi. Ņemot vērā to, cik būtiski ir budžeta un cilvēkresursu jautājumi, jo īpaši jautājumi, kas saistīti ar gada budžetu, gada darbības pārskatu, krāpšanas apkarošanas stratēģiju, Civildienesta noteikumu īstenošanas noteikumiem, izpilddirektora, izpilddirektora vietnieka un grāmatveža iecelšanu, turpmākiem pasākumiem saistībā ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūras (EPPO) konstatējumiem un ENISA finanšu noteikumu pieņemšanu, Administratīvajai padomei šādi lēmumi būtu jāpieņem tikai tad, ja Komisijas pārstāvis balso “par”. Lai pieņemtu lēmumu par galīgā vienotā programmdokumenta pieņemšanu pēc tam, kad ir ņemts vērā Komisijas atzinums, būtu vajadzīgs Komisijas pārstāvja pozitīvs balsojums tikai par tiem lēmuma elementiem, kas nav saistīti ar ENISA gada un daudzgadu darba programmu.

(61)Valdei būtu jāpalīdz nodrošināt efektīvu Administratīvās padomes darbību. Veicot sagatavošanās darbu saistībā ar Administratīvās padomes lēmumiem, Valdei būtu detalizēti jāizvērtē attiecīgā informācija, jāapzina pieejamās iespējas un jāsniedz padomi un risinājumi Administratīvās padomes lēmumu sagatavošanai. Tai būtu arī jāpalīdz izpilddirektoram Administratīvās padomes lēmumu īstenošanā un jāsniedz viņam konsultācijas.

(62)Lai ENISA darbība būtu sekmīga, tās izpilddirektors jāieceļ, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātas administratīvā un pārvaldības darba iemaņas, kā arī kompetenci un pieredzi kiberdrošības jomā. Izpilddirektora pienākumi būtu jāpilda pilnīgi neatkarīgi. Administratīvajai padomei būtu jāieceļ izpilddirektors no Komisijas sagatavota kandidātu saraksta, ievērojot atklātu un pārredzamu procedūru, kurā ievērots dzimumu līdzsvara princips.

(63) Izpilddirektoram būtu jāsagatavo priekšlikums ENISA vienotajam programmdokumentam, iepriekš apspriežoties ar Komisiju, un būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu minētās darba programmas pienācīgu īstenošanu. Izpilddirektoram būtu jāsagatavo gada darbības pārskata projekts, kas jāiesniedz Administratīvajai padomei un kas aptver ENISA gada darba programmas īstenošanu, jāizstrādā ENISA ieņēmumu un izdevumu tāmes projekts un jāizpilda budžets. Turklāt izpilddirektoram vajadzētu būt iespējai veidot ad hoc darba grupas, lai risinātu specifiskus jautājumus, jo īpaši zinātniskus, tehniskus, juridiskus vai sociālekonomiskus jautājumus. Jo īpaši, ad hoc darba grupas izveide tiek uzskatīta par nepieciešamu attiecībā uz specifiskas Eiropas kiberdrošības sertifikācijas kandidātshēmas (“kandidātshēma”) sagatavošanu. Ad hoc darba grupas izveide varētu būt nepieciešama arī uzturēšanas darbībām saistībā ar konkrētām pieņemtām Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmām. Ad hoc darba grupas būtu jāveido arī, lai izstrādātu un uzturētu Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmas un palīdzētu Aģentūrai pārvaldīt, īstenot un izvērtēt ECSF. Izpilddirektoram būtu jāgādā, lai ad hoc darba grupu locekļi tiktu izraudzīti saskaņā ar augstākajiem lietpratības standartiem, lai starp dalībvalstu publiskās pārvaldes iestādēm, Savienības vienībām un privāto sektoru, tai skaitā nozari, lietotājiem un tīklu un informācijas drošības jomas akadēmiskajiem ekspertiem, kā arī akadēmiskajiem ekspertiem, kas specializējas produktos ar digitāliem elementiem, nodrošinātu dzimumu līdzsvaru un pienācīgu līdzsvaru atbilstoši konkrētiem risināmajiem jautājumiem.

(64)Administratīvā padomē var nolemt izveidot izpilddirektora vietnieka amatu, lai palīdzētu izpilddirektoram, ja Administratīvā padome uzskata, ka šāds amats ir nepieciešams ENISA netraucētas darbības nodrošināšanai vai uzturēšanai. Lemjot par minētā amata izveidi, Administratīvā padome var ņemt vērā izpilddirektora atzinumu.

(65)ENISA būtu jāizveido Padomdevēju grupa, lai nodrošinātu regulāru dialogu ar privāto sektoru, patērētāju organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. ENISA Padomdevēju grupai, ko pēc izpilddirektora priekšlikuma izveido Administratīvā padome, galvenokārt būtu jārisina ieinteresētajām personām svarīgi jautājumi un par tiem jāinformē ENISA. Ar ENISA Padomdevēju grupu būtu jāapspriežas, jo īpaši attiecībā uz ENISA gada darba programmas projektu. ENISA Padomdevēju grupas sastāvam un tai uzdotajiem uzdevumiem būtu jānodrošina pietiekami liela ieinteresēto personu pārstāvība ENISA darbā. Valstu un Savienības tiesībaizsardzības, datu aizsardzības un tirgus uzraudzības iestāžu pārstāvjiem vajadzētu būt tiesībām piedalīties ENISA Padomdevēju grupā.

66)Pieteikumu iesniedzējiem, kas vēlas kļūt par pilnvarotiem apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem vai atjaunot savu atļauju, vajadzētu būt piekļuvei nepieciešamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ja tos skar ENISA pieņemtie lēmumi. Tāpēc būtu jāizveido attiecīgs pārsūdzības mehānisms, lai ENISA lēmumus varētu pārsūdzēt Apelācijas padomē, par kuras lēmumiem savukārt var celt prasību Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar Līgumiem. Prasība maksimāli izmantot iekšējo pārsūdzības procedūru ENISA pirms prasības celšanas Eiropas Savienības Tiesā ir piemērojama tikai personām, kurām ir tiesības vērsties Apelācijas padomē.

67)Lai garantētu ENISA pilnīgu autonomiju un neatkarību un lai tā varētu veikt savus uzdevumus, ENISA būtu jāpiešķir pietiekams un autonoms budžets, kas galvenokārt finansēts no Savienības iemaksām, kā arī no to trešo valstu iemaksām, kuras piedalās ENISA darbā, un no maksām, ko maksā pilnvaroti apliecināšanas pakalpojumu sniedzēji un atbilstības novērtēšanas struktūras, kuras piedalās shēmās un izdod Eiropas kiberdrošības sertifikātus un ES atbilstības apliecinājumus. Mītnes dalībvalstij un jebkurai citai dalībvalstij vajadzētu būt iespējai veikt brīvprātīgas iemaksas ENISA budžetā. Nekādām finansiālām iemaksām vai iemaksām natūrā, ko ENISA saņēmusi no dalībvalstīm, trešām valstīm vai citām struktūrām vai personām, nevajadzētu apdraudēt tās neatkarību un objektivitāti. Savienības budžeta procedūra būtu jāpiemēro attiecībā uz Savienības iemaksu un visām citām subsīdijām, ko piešķir no Savienības vispārējā budžeta. Lai nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību, Revīzijas palātai būtu jāveic ENISA finanšu pārskatu revīzija. Lai Aģentūra nākotnē spētu piedalīties visos attiecīgajos projektos, būtu jāparedz iespēja tai saņemt dotācijas.

(68)Lai nodrošinātu ENISA spēju reaģēt uz pieprasījumu pēc tās veiktajām darbībām, jo īpaši saistībā ar lēmumiem atļaut pakalpojumu sniedzējiem izsniegt Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecinājumus un saistībā ar Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu un testēšanas rīku uzturēšanu, ENISA būtu jāpiešķir pilnvaras iekasēt maksas. Maksas, kas saistītas ar pieteikumu apstrādi, lai kļūtu par pilnvarotu apliecināšanas pakalpojumu sniedzēju, būtu jānosaka pienācīgi, lai tās pietiekamā mērā palīdzētu segt Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmu izstrādes un uzturēšanas aplēstās izmaksas, kā arī izvērtēt, vai ir izpildītas un joprojām tiek izpildītas prasības un pienākumi, kas jāizpilda, lai kļūtu par pilnvarotu apliecināšanas pakalpojumu sniedzēju un saglabātu šādu statusu. Maksās, kas saistītas ar atļauju izdošanas pilnvarotiem apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem un atjaunošanas izmaksām, būtu jāiekļauj izmaksas, kas saistītas ar ENISA veiktu vai tās uzraudzībā veiktu izvērtēšanu. Maksas, kas saistītas ar dalību Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmās un sertifikātu izdošanu saskaņā ar šādām shēmām, būtu jānosaka pienācīgi, lai tās pietiekamā mērā palīdzētu segt šādu shēmu uzturēšanas aplēstās izmaksas. Šādu maksu samaksai būtu jānodrošina iespēja paziņotajām atbilstības novērtēšanas struktūrām un attiecīgā gadījumā shēmas sertifikātu turētājiem piedalīties šādās darbībās, kā arī attiecīgajās spēju veidošanas un veicināšanas darbībās, lai sekmētu paraugprakses apmaiņu un shēmu un sertificētu risinājumu ieviešanu.

(69)Lai nodrošinātu proporcionalitāti, pārredzamību un juridisko noteiktību, maksas būtu jānosaka pārredzami un taisnīgi. Nosakot minētās maksas, būtu jāņem vērā visi ENISA izdevumi, kas saistīti ar darbiniekiem, kuri iesaistīti darbībās, par kurām iekasē maksas, jo īpaši darba devēja proporcionālās iemaksas pensiju shēmā, kā arī ar Apelācijas padomi saistītās izmaksas. Maksas nedrīkst radīt nevajadzīgu finansiālu vai administratīvu slogu pieteikumu iesniedzējiem. Būtu jānosaka samērīgi maksu samaksas termiņi.

(70)Ir jāievieš tādu rādītāju kopums, ar ko mēra Aģentūras darba slodzi, efektivitāti un lietderību saistībā ar darbībām, ko finansē no maksām. Ņemot vērā minētos rādītājus, Aģentūrai būtu jāpielāgo personāla plānošana un ar maksām saistīto resursu pārvaldība, lai varētu pienācīgi reaģēt uz šādu pieprasījumu un jebkādām no maksām gūto ieņēmumu svārstībām.

(71)ENISA būtu jāpieņem noteikumi par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību, kuru mērķis būtu noteikt un pareizi pārvaldīt faktisku vai domājamu interešu konfliktu risku. ENISA būtu arī jāpiemēro noteikumi par piekļuvi dokumentiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 54 . Personas datu apstrādei ENISA būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 55 . ENISA būtu jāievēro Savienības vienībām piemērojamie noteikumi un valstu tiesību akti, kas attiecas uz rīkošanos ar informāciju, jo īpaši sensitīvu, bet neklasificētu informāciju un Eiropas Savienības klasificētu informāciju (ESKI).

(72)ENISA, veicot savus uzdevumus, var piekļūt sensitīvai informācijai, piemēram, informācijai par kiberdraudiem un incidentiem. Tāpēc ir ļoti būtiski, lai ENISA saglabātu tās rīcībā esošās informācijas konfidencialitāti. Konkrētāk, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 339. pantu ENISA ierēdņi un pārējie darbinieki, arī beiguši pienākumu izpildi, nedrīkst izpaust informāciju, uz ko attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumus, jo īpaši informāciju par uzņēmumiem, to darījumu attiecībām un to izmaksu elementiem.

(73)Lai nodrošinātu savu mērķu pilnīgu sasniegšanu, ENISA būtu jāsadarbojas ar attiecīgām Savienības uzraudzības iestādēm un citām kompetentajām iestādēm Savienībā, attiecīgajām Savienības vienībām, tostarp CERT-EU, EC3 Eiropolā, Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA), Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru (EUSPA), Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC), Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), Eiropas Centrālo banku (ECB), Eiropas Banku iestādi (EBI), Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER), Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru (EASA) un visām citām Savienības vienībām, kas iesaistītas kiberdrošības jautājumu risināšanā. ENISA būtu jāsadarbojas arī ar kompetentajām iestādēm saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/2555, tirgus uzraudzības iestādēm un iestādēm, kas risina datu aizsardzības jautājumus, lai apmainītos ar zinātību un paraugpraksi, kā arī tai būtu jāsniedz konsultācijas par kiberdrošības jautājumiem, kas var ietekmēt to darbu.

(74)Eiropolam ir būtiska nozīme kibernoziedzības, tostarp kibernoziedzības, kas saistīta ar tīklu un informācijas drošības incidentiem, novēršanā un apkarošanā. Lai radītu sinerģiju starp katras aģentūras attiecīgajiem uzdevumiem, ENISA būtu jāsadarbojas ar Eiropolu, it īpaši apmainoties ar informāciju par tendencēm izspiedējprogrammatūras uzbrukumu veikšanas metožu, prasību un ietekmes jomā. Lai atbalstītu būtiskas un svarīgas vienības to centienos reaģēt uz incidentiem un atkopties no tiem, šāda sadarbība var ietvert arī izplatītāko izspiedējprogrammatūras veidu apzināšanu, kas vērsti pret Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā uzskaitītajām vienībām.

(75)Lai atbalstītu operatīvo sadarbību un kopīgu situācijas apzināšanos attiecībā uz kiberdraudiem un incidentiem, ir būtiski, lai ENISA sadarbotos ar ieinteresētajām personām un jo īpaši ar privātā sektora uzņēmumiem un organizācijām, ar kuriem ENISA var veidot publiskā un privātā sektora partnerības.

(76)Lai efektīvi sasniegtu šajā regulā noteiktos mērķus, ENISA jo īpaši var sadarboties ar akadēmiskajām iestādēm, kuras īsteno pētniecības iniciatīvas attiecīgajās jomās, un izveidot piemērotus kanālus patērētāju organizāciju un citu organizāciju ieguldījuma saņemšanai.

(77)Ņemot vērā kiberdraudu un incidentu pārrobežu raksturu, trešo valstu kiberdrošības un sagatavotības līmenis var ietekmēt vienības Savienībā. Tāpēc ENISA būtu jāspēj piedāvāt spēju veidošanas pasākumus, arī apmācības, spēju veidošanu, mērķsadarbības pasākumus trešās valstīs un jo īpaši pielāgotus spēju veidošanas pasākumus valstīm, kas ir Savienības kandidātvalstis, vai citām partnervalstīm saskaņā ar Savienības prioritātēm. Šādas darbības, ņemot vērā Savienības prioritātes, būtu jāveic pēc īpaša pieprasījuma sniegt atbilstīgu atbalstu, un tās būtu jāveic, izmantojot īpašus mehānismus, tajā skaitā iemaksu nolīgumus, kā noteikts Regulā (ES, Euratom) 2024/2509. Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvara mērķis ir aizsargāt pret kiberdraudiem, piemēram, kiberdrošības ievainojamību ļaunprātīgu izmantošanu, vai kiberdrošības incidentiem, kas ietekmē IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu un pārvaldītu drošības pakalpojumu funkcionalitāti vai vienību kiberdrošības parametrus. Liekot uzsvaru uz tehniskajiem riskiem, kas saistīti ar IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem vai vienību drošības parametriem, ECCF būtu jāpapildina IKT piegādes ķēžu drošības satvars, kura mērķis ir nodrošināt saskaņotu pieeju Savienības līmenī, lai novērstu netehniskus riskus sevišķi kritiskās nozarēs un citās kritiski svarīgās nozarēs.

(78)Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atsaukties uz Eiropas kiberdrošības sertifikāciju publiskā iepirkuma kontekstā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/24/ES 56 .

(79)Lai vienībām atvieglotu atbilstības nodrošināšanas vienkāršošanu, ECCF būtu jānodrošina iespēja sertificēt to kiberdrošības parametrus. Vienībām, jo īpaši tām, kas sniedz dažādus pakalpojumus vairākās dalībvalstīs, var būt atšķirīgi ar kiberdrošību un datu drošību saistīti pienākumi saskaņā ar horizontālajiem instrumentiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 57 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2555 58 , kā arī saskaņā ar nozarspecifiskiem instrumentiem. Lai racionalizētu vispārējā kiberdrošības tiesiskā regulējuma īstenošanu un veicinātu tā ievērošanu, vajadzētu būt iespējai Savienības tiesību aktos paredzēt iespēju vienībām pierādīt to atbilstību kiberdrošības risku pārvaldības prasībām, izmantojot Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas sertifikātu. Attiecīgā shēma varētu palīdzēt racionalizēt atbilstības nodrošināšanas prasības, kas izriet no dažādiem regulatīvajiem instrumentiem, neskarot to īpašās sertifikācijas prasības. Šādi vienkāršošanas pasākumi var samazināt administratīvo slogu, atraisot resursus, lai stiprinātu vienību operatīvo kiberdrošības sagatavotību Savienības kritiski svarīgās nozarēs.

(80)Eiropas kiberdrošības risku pārvaldības prasību sertifikācijai, kas izstrādāta ECCF ietvaros, būtu jānodrošina iespēja vienībām pierādīt atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, ja shēma aptver attiecīgās šādā aktā noteiktās juridiskās prasības un ja tā to paredz. Pamatojoties uz to, Savienības tiesību aktā var paredzēt arī pieņēmumu par atbilstību minētajām prasībām. Šādas shēmas varētu palīdzēt uzlabot Savienības tiesību aktos noteikto kiberdrošības prasību saskaņotu īstenošanu, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visās dalībvalstīs un mazinātu atbilstības nodrošināšanas slogu.

(81)Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvarā būtu jāparedz iespēja sertificēt IKT procesus, kas definēti kā darbību kopums, ko veic, lai izstrādātu, attīstītu, nodrošinātu vai uzturētu IKT produktu vai IKT pakalpojumu. Aizsardzības profils ir IKT procesa piemērs saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/482 59 . Vēl viens IKT procesa piemērs ir to darbību kopums, ko veic ražotājs, lai droši izstrādātu un attīstītu IKT produktu, un kas ietver fiziskus, loģiskus, procesuālus, ar personālu saistītus un citus drošības pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai aizsargātu IKT produkta izstrādes un ieviešanas konfidencialitāti un integritāti tā izstrādes vidē. Šādu darbību sertifikāciju bieži dēvē par “objekta sertifikāciju” saistībā ar sertifikācijas procesu saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/482.

(82)Pārvaldītu drošības pakalpojumu definīcijai šajā regulā būtu jāatbilst pārvaldītu drošības pakalpojumu sniedzēju definīcijai Direktīvā (ES) 2022/2555. Minētie pakalpojumi ietver tādu darbību veikšanu vai atbalstīšanu, kuras saistītas ar klientu kiberdrošības riska pārvaldību, un tie kļūst arvien nozīmīgāki kiberincidentu novēršanā un to seku mazināšanā. Līdz ar to minēto pakalpojumu sniedzēji, ievērojot Direktīvu (ES) 2022/2555, tiek uzskatīti par būtiskām vai svarīgām vienībām, kas ir piederīgas sevišķi kritiskai nozarei. Pārvaldītu drošības pakalpojumu sniedzēji tādās jomās kā reaģēšana uz incidentiem, ielaušanās testēšana, drošības revīzijas un konsultācijas pilda īpaši svarīgu lomu, palīdzēdami vienībām to centienos novērst, atklāt incidentus, reaģēt uz tiem vai atgūties no tiem. Tomēr arī pārvaldītu drošības pakalpojumu sniedzēji ir bijuši kiberuzbrukumu mērķis un rada īpašu risku, jo ir cieši iesaistīti savu klientu darbībās. Tāpēc ir svarīgi, lai būtiskās un svarīgās vienības Direktīvas (ES) 2022/2555 nozīmē ievēro īpašu piesardzību, izvēloties pārvaldītu drošības pakalpojumu sniedzējus.

(83)Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas ir būtiskas plašam ieinteresēto personu lokam, piemēram, IKT risinājumu nodrošinātājiem, atbilstības novērtēšanas struktūrām un lietotājiem. Lai veicinātu ieinteresēto personu plašu iesaisti, Eiropas Kiberdrošības sertifikācijas asambleja (“Asambleja”) būtu jāorganizē vismaz vienu reizi gadā ar mērķi veicināt sadarbību starp Komisiju, ENISA, dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām. Tai būs izšķiroša nozīme jaunu kiberdrošības problēmu un sertifikācijas stratēģisko prioritāšu apzināšanā un risināšanā, kā arī nodrošinot, ka sertifikācijas shēmas veicina digitālo tehnoloģiju drošu integrāciju un ir piemērotas lietotāju vajadzībām. Asamblejai būtu jāveicina Savienības vadošā loma sertifikācijas darbībās un jāsaglabā sertifikācijas satvara spēja panākt uzņēmumu, publisko iestāžu un sabiedrības uzticēšanos.

(84)Lai nodrošinātu pārredzamību, Komisijai būtu jāuztur īpaša tīmekļa vietne, publicējot atjauninātu informāciju par ECCF īstenošanas progresu. Tīmekļa vietnē būtu jāiekļauj informācija saistībā ar sertifikācijas shēmām, kuras tiek izstrādātas, stratēģiskajām prioritātēm attiecībā uz gaidāmajām sertifikācijas shēmām, pieprasījumiem ENISA sagatavot sertifikācijas kandidātshēmas un informācija par sertifikācijas shēmu pieņemšanu. Komisijas tīmekļa vietne papildinās ENISA tīmekļa vietni par Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmām, kurā būtu jāsniedz visaptveroša informācija par kandidātshēmu tehnisko sagatavošanu un shēmu uzturēšanu, liekot uzsvaru uz izdotajiem Eiropas kiberdrošības sertifikātiem un ES atbilstības apliecinājumiem.

85)Lai uzlabotu dialogu starp Savienības iestādēm un veicinātu formālu, atvērtu, pārredzamu un iekļaujošu apspriešanās procesu, Komisijai, izvērtējot šo regulu, būtu jāņem vērā elementi, kas izriet no Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Kiberdrošības sertifikācijas asamblejas paustajiem viedokļiem.

86)ENISA veiktajai priekšizpētei būtu jāpalīdz sagatavoties kiberdrošības sertifikācijas shēmu plānošanai un izstrādei. Pētījumos būtu jāiekļauj attiecīgo ieinteresēto personu redzējums un turpmākās sertifikācijas shēmas jāsaskaņo ar notiekošajām pētniecības, izstrādes un tehnoloģiju novērtēšanas darbībām, jo īpaši atzīstot Savienības un dalībvalstu pētniecības iniciatīvu devumu. Šādi pētījumi var palīdzēt noteikt pieejamos standartus un tehniskās specifikācijas. Šādi pētījumi būtu jāveic pēc Komisijas pieprasījuma vai saskaņā ar Savienības stratēģiskajām prioritātēm, lai nodrošinātu, ka, pieprasot un izstrādājot shēmas, tiek pienācīgi ņemtas vērā un atspoguļotas mainīgās tehnoloģiskās vides un kiberdrošības vajadzības.

(87)Kandidātshēmas struktūrai un tās drošības mērķu un elementu aptvērumam vajadzētu būt samērīgam ar sertifikācijas objekta priekšmetu un tvērumu. Tādējādi, piemēram, mākoņpakalpojumu sertifikācijas shēma varētu palīdzēt sasniegt drošības mērķus, kas ir būtiski IKT pakalpojumiem un organizācijas drošībai. Kā vēl vienu piemēru var minēt to, ka drošības mērķis, kas neietver zināmās izmantojamās ievainojamības, visticamāk, nebūs būtisks IKT procesu sertifikācijai.

(88)Lai nodrošinātu Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu saskaņotu īstenošanu visās dalībvalstīs, ir jāparedz noteikumi par shēmu uzturēšanu. Uzturēšanas darbības ir vajadzīgas arī, lai nodrošinātu, ka shēmas un to apstiprinošie dokumenti tiek atjaunināti, jo īpaši kiberdrošības jomā, kurā apdraudējuma aina un tehnoloģijas pastāvīgi mainās. Tāpēc sertifikācijas shēmas būtu jāizstrādā un jāuztur tā, lai izvairītos no to straujas novecošanas riska. Uzturēšanas darbībām parasti būtu jāietver apstiprinošo dokumentu, tai skaitā tehnisko specifikāciju un pamatnostādņu, izstrāde un atjaunināšana, kā arī shēmai būtisku standartu vai tehnisko specifikāciju apzināšana. Shēmas funkcionēšanas, tās iespējamo trūkumu un nepieciešamo uzlabojumu analīzei arī jābūt daļai no uzturēšanas darbībām. Tāpat uzturēšanas darbībām būtu jāietver informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm par shēmu īstenošanu, kā arī devums salīdzinošās izvērtēšanas un salīdzinošās novērtēšanas mehānismos.

(89)Uzturēšanas darbību tehniskā rakstura dēļ ENISA šādas darbības būtu jāpārvalda sadarbībā ar Komisiju un ar Eiropas Kiberdrošības sertifikācijas grupas (ECCG) un tās attiecīgās uzturēšanas apakšgrupas atbalstu. ECCG uzturēšanas apakšgrupas izveide ļauj apkopot dalībvalstu tehnisko ieguldījumu un atziņas, lai saskaņotu pieejas.

(90)Uzturēšanas darbībām būtu jāietver mijiedarbība ar attiecīgajām ieinteresēto personu grupām, tajā skaitā daloties ar tehnisko ieguldījumu un saņemot to, lai nodrošinātu, ka shēmas joprojām ir atbilstīgas tirgum un atjauninātas. Šādas ieinteresēto personu grupas var būt standartizācijas organizācijas, atbilstības novērtēšanas struktūras, pārdevēji, lietotāji, publiskās iestādes vai arodasociācijas. Ņemot vērā katras shēmas specifiku, arī to attiecīgos tehniskos forumus un nozares, jābūt iespējai tehnisko ieguldījumu iegūt dažādos veidos, pārnesot to no vienas shēmas uz citu. Attiecībā uz dažām shēmām ENISA vajadzētu būt iespējai paļauties uz ad hoc darba grupu, kurā ir eksperti no dalībvalstu pārvaldes iestādēm, Savienības vienībām un privātā sektora. Tehnisko ieguldījumu varētu sniegt arī ISAC vai standartizācijas organizācijas. ENISA būtu jāvērtē, kurš formāts katrai shēmai ir piemērotākais, un katrā kandidātshēmā jāiekļauj uzturēšanas stratēģija.

(91)Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu pamatā jābūt standartiem vai tehniskajām specifikācijām, jo īpaši attiecībā uz drošības prasību un izvērtēšanas metodikas noteikšanu. ENISA būtu jādod iespēja izstrādāt tehniskās specifikācijas, lai atbalstītu shēmu sagatavošanu un uzturēšanu, jo īpaši gadījumos, kad standartizācijas organizāciju nodevumu trūkst vai tie nav piemēroti shēmas mērķu sasniegšanai. Izstrādes procesa ietvaros ECCG un attiecīgā gadījumā ad hoc darba grupai, kas izveidota attiecīgajai shēmai, būtu jāatbalsta ENISA. ENISA būtu arī jālūdz ieinteresēto personu grupu ieguldījums. Tāpat ENISA būtu jāņem vērā arī pieņemšana tirgū un Eiropas un starptautiskie standarti. Ņemot vērā tehnisko specifikāciju kvalitāti un shēmas mērķus, Komisijai vajadzētu būt iespējai atsaukties uz ENISA izstrādātajām tehniskajām specifikācijām Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā.

(92)ENISA izstrādātās tehniskās specifikācijas, uz kurām ir atsauce shēmā, būtu jādara pieejamas ENISA Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu tīmekļa vietnē, lai tām varētu piekļūt visas ieinteresētās personas. Tomēr dažos konkrētos gadījumos publicēšana tīmekļa vietnē varētu apdraudēt sertificētu IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu un pārvaldītu drošības pakalpojumu kiberdrošību vai vienību kiberdrošības parametrus un tādējādi arī sabiedrības drošību. Piemēram, tehniskajās specifikācijās varētu būt iekļauta precīza informācija par jauniem uzbrukuma veidiem, kuras publiskā pieejamība ļautu ļaunprātīgiem dalībniekiem tos izmantot. Šāda veida informācija attiecīgajām ieinteresētajām personām būtu jāizplata ierobežotā mērā, pamatojoties uz principu “nepieciešamība zināt”, un šādas ieinteresētās personas varētu būt kiberdrošības sertifikācijas iestādes, atbilstības novērtēšanas struktūras un pārdevēji, kas tiek sertificēti. Tā kā šādu tehnisko specifikāciju izplatīšana būtu ierobežota, uz tām nevajadzētu atsaukties Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmās un tādējādi tām nevajadzētu būt saistošām.

(93)Drošības parametru sertifikācijas shēmas būtu jāizstrādā modulāri, lai varētu pierādīt atbilstību un prezumēt atbilstību attiecīgajām kiberdrošības prasībām, kas noteiktas citos Savienības tiesību aktos, ja minētajos tiesību aktos šāda iespēja ir paredzēta. Tāpēc pieņēmums par atbilstību šo tiesību aktu prasībām tiks izmantots tikai kā iespējams atbilstības pierādīšanas veids, ja attiecīgie tiesību akti pieļauj šāda pieņēmuma par atbilstību izmantošanu. Tāpēc šādas shēmas sastāvdaļas, proti, mērķis, uzdevumi vai elementi, visticamāk, atšķirsies no citu shēmu sastāvdaļām. Konkrētāk, būtu jāizstrādā vienību drošības parametru sertifikācijas shēmas, lai nodrošinātu novērtējumu par vienības pastāvīgu atbilstību Savienības tiesību aktiem. Tāpēc nav nepieciešams, lai drošības parametru sertifikācijas shēmas aptvertu visus Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu elementus, piemēram, apliecinājuma līmeņus, un tas būtu jāņem vērā shēmu noteikumos.

(94)ECCF drošības parametru sertifikācijas satvars paredz iespēju izstrādāt shēmu, kas ļauj vienībām, kuras sniedz pakalpojumus vairākās dalībvalstīs, pierādīt atbilstību kiberdrošības risku pārvaldības pienākumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2022/2555. Pamatojoties uz to un ņemot vērā spēju pierādīt atbilstību, vienības var gūt labumu no saskaņotākām un mazāk apgrūtinošām uzraudzības pieejām visā iekšējā tirgū. Šādas sertifikācijas shēmas izstrāde būtu jāveicina, pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/2555. Izmantojot paplašinājuma profilus, drošības parametru sertifikācijas shēma var pierādīt atbilstību prasībām, ja dalībvalsts ir pieņēmusi vai saglabājusi noteikumus, kas nodrošina augstāku kiberdrošības līmeni saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/2555. Pamatojoties uz to, vienība, kas sniedz pakalpojumus vairākās dalībvalstīs, var pierādīt atbilstību visiem attiecīgajiem paplašināšanas profiliem, izmantojot vienotu Eiropas kiberdrošības sertifikātu.

(95)Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmās noteiktajiem drošības mērķiem un drošības prasībām attiecībā uz produktu drošību būtu jāatbilst Regulas (ES) 2024/2847 I pielikumā noteiktajām kiberdrošības pamatprasībām. Šāda saskaņotība ir vajadzīga, lai nodrošinātu to, ka ražotājiem, kuru produkti ietilpst Regulas (ES) 2024/2847 darbības jomā, sertificējot savus produktus saskaņā ar Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu, netiek izvirzītas pretrunīgas prasības. Turklāt prasību saskaņotība atvieglo Regulas (ES) 2024/2847 27. pantā paredzētā pieņēmuma par atbilstību izmantošanu, jo saskaņā ar minēto pantu tādu produktu ražotāji, kuriem ir digitāli elementi, kas sertificēti saskaņā ar Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu, var izmantot pieņēmumu par atbilstību minētās regulas I pielikumā noteiktajām kiberdrošības pamatprasībām.

(96)Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā vajadzētu būt iespējai precizēt paplašināšanas profilu, nosakot papildu vai īpašas prasības lietošanas gadījumiem, tostarp papildu spējas, piemēram, uzlabotas produkta funkcijas, specializētu pakalpojumu piedāvājumus vai aktīvus, optimizētus procesus un uzlabotus drošības pasākumus. Tā kā paplašināšanas profili neatbilst konkrētam apliecinājuma līmenim, tiem būtu sīki jāapraksta savs mērķis, tai skaitā risinātie drošības apdraudējumi. Paplašināšanas profili jo īpaši ir paredzēti, lai pierādītu atbilstību konkrētiem standartiem un regulatīvajām prasībām, tostarp attiecīgā gadījumā prasībām attiecībā uz papildu kiberdrošības risku pārvaldības pasākumiem, ko dalībvalsts noteikusi, ievērojot minimālas saskaņošanas principu saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/2555.

(97)Neskarot vispārējo salīdzinošās izvērtēšanas sistēmu, kas jāievieš visās ECCF valstu kiberdrošības sertifikācijas iestādēs, vajadzētu būt iespējai Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmās iekļaut salīdzinošās izvērtēšanas mehānismu struktūrām, kas izdod Eiropas kiberdrošības sertifikātus IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem un vienību kiberdrošības parametriem, jo īpaši struktūrām, kas šādās shēmās izdod sertifikātus ar apliecinājuma līmeni “augsts”. Šādu struktūru vidū būtu jābūt arī valsts kiberdrošības sertifikācijas iestāžu sertifikācijas struktūrām, kas izdod sertifikātus ar apliecinājuma līmenī “augsts”. ECCG būtu jāatbalsta šādu salīdzinošās izvērtēšanas mehānismu īstenošana. Salīdzinošajā izvērtēšanā jo īpaši būtu jāizvērtē, vai attiecīgās struktūras savus uzdevumus veic saskaņoti, un tā varētu ietvert pārsūdzības mehānismus.

(98)Krīzes, piemēram, kari, dabas katastrofas un pandēmijas, var negatīvi ietekmēt sertifikācijas darbības. Šādos krīzes scenārijos varētu nebūt iespējams, piemēram, nodrošināt objekta drošību infrastruktūras iznīcināšanas, kiberuzbrukumu, personāla nepieejamības un objekta nepieejamības dēļ. Tāpēc Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā būtu jāparedz pagaidu noteikumi par sertifikācijas darbību nepārtrauktību šādos gadījumos.

(99)Lai tehniskās kandidātshēmas kļūtu par īstenošanas aktiem, ir vajadzīgas sarežģītas tehniskās un juridiskās zināšanas, un tas var radīt ievērojamu administratīvo slogu. Turklāt daži Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu elementi, piemēram, ievainojamību pārvaldība vai nosacījumi, ar kādiem šādas zīmes vai marķējumu var izmantot, ir starpnozaru elementi, un attiecībā uz tiem noderīgi būtu saskaņoti atsauces noteikumi. Lai nodrošinātu pieņemto Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu kvalitāti un samazinātu atbilstības nodrošināšanas slogu uzņēmumiem, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt paraugnoteikumus, kas aptver konkrētus Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu elementus.

(100)Lai nodrošinātu Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvara konsekvenci, Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā būtu jāvar noteikt apliecinājuma līmeņus Eiropas kiberdrošības sertifikātiem un ES atbilstības apliecinājumiem, ko izdod saskaņā ar minēto shēmu. Eiropas kiberdrošības sertifikātā būtu jānorāda viens no šādiem apliecinājuma līmeņiem – “pamata”, “būtisks” vai “augsts”, savukārt ES atbilstības apliecinājumā būtu jāatsaucas tikai uz apliecinājuma līmeni “pamata”. Apliecinājuma līmeņiem būtu jābūt tādiem, kas vienības IKT produkta, IKT pakalpojuma, IKT procesa, pārvaldīta drošības pakalpojuma vai kiberdrošības parametru izvērtēšanā nodrošina attiecīgo stingrību un pamatīgumu, un tie būtu jāraksturo, atsaucoties uz attiecīgajām tehniskajām specifikācijām, standartiem un procedūrām, arī tehnisko kontroli, kuras mērķis ir mazināt vai novērst incidentus. Katram apliecinājuma līmenim vajadzētu būt konsekventam dažādās nozaru jomās, kur sertifikācija tiek piemērota.

(101)Eiropas kiberdrošības sertifikātu lietotājiem, izvēloties piemērotu sertifikāciju un saistītās drošības prasības, būtu jābalstās uz tādu risku analīzi, kas saistīti ar IKT produktu, EKT pakalpojumu, EKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu, vai jāņem vērā vienību sertifikācijas konteksts. Attiecīgi apliecinājuma līmenim būtu jāatbilst riska līmenim, kas saistīts ar IKT produkta, IKT pakalpojuma, IKT procesa vai pārvaldīta drošības pakalpojuma paredzamo lietojumu, vai tās vienības darbības videi un raksturam, kuras drošības parametriem tiek veikta sertifikācija.

(102)Attiecībā uz apliecinājuma līmeni “pamata” izvērtējums būtu jāveic, orientējoties vismaz uz šādiem apliecinājuma komponentiem: izvērtējumā būtu jāiekļauj vismaz vienības IKT produkta, IKT pakalpojuma, IKT procesa, pārvaldīta drošības pakalpojuma vai drošības parametru tehniskās dokumentācijas pārbaude, ko veic atbilstības novērtēšanas struktūra. Ja sertifikācija ietver IKT procesus, tehniskā pārbaude būtu jāveic arī attiecībā uz procesu, ko izmanto, lai izstrādātu, attīstītu un uzturētu vienības IKT produktu, IKT pakalpojumu, pārvaldītu drošības pakalpojumu vai kiberdrošības parametrus. Ja Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēma paredz atbilstības pašnovērtējumu, vajadzētu pietikt ar to, ka IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu vai pārvaldītu drošības pakalpojumu ražotājs vai sniedzējs, vai vienība, kuras kiberdrošības parametriem ir jāveic sertifikācija, ir veicis pašnovērtējumu par vienības IKT produkta, IKT pakalpojuma, IKT procesa, pārvaldīta drošības pakalpojuma vai kiberdrošības parametru atbilstību sertifikācijas shēmai.

103)Attiecībā uz apliecinājuma līmeni “būtisks” izvērtējumā papildus prasībām, kas attiecas uz apliecinājuma līmeni “pamata”, būtu jāorientējas uz to, lai tiktu veikta pārbaude par vienības IKT produkta, IKT pakalpojuma, IKT procesa, pārvaldīta drošības pakalpojuma vai kiberdrošības parametru drošības funkciju atbilstību tās tehniskajai dokumentācijai.

(104)Attiecībā uz apliecinājuma līmeni “augsts” izvērtējumā papildus prasībām apliecinājuma līmenim “būtisks” būtu jāorientējas uz to, lai tiktu veikta vismaz efektivitātes testēšana, kurā novērtē drošības funkciju noturību pret sarežģītiem kiberuzbrukumiem, ko veic personas ar ievērojamām prasmēm un resursiem. Atbilstības novērtēšanas darbības Eiropas Ekonomikas zonā būtu jāveic attiecībā uz apliecinājuma līmeni “augsts” vai, ja shēma ir izstrādāta, lai pierādītu atbilstību un sniegtu pieņēmumu par atbilstību citiem Savienības tiesību aktiem. Šo prasību pamato tas, ka novērtēšanas darbības, kas tiek veiktas ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, rada papildu draudus kiberdrošībai, jo īpaši vienību izvērtēto IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu un pārvaldītu drošības pakalpojumu intelektuālajam īpašumam. Piemēram, IKT produkta pirmkodu varētu pārbaudīt, šķērsojot trešās valsts robežu, un tas rada risku intelektuālajam īpašumam. Turklāt trešās valstīs iedibinātas testēšanas laboratorijas nedarbojas vidē, uz kuru attiecas ES tiesību aktos, piemēram, Direktīvā (ES) 2022/2555 vai Regulā (ES) 2024/2847, noteiktie kiberdrošības pasākumi. Piemēram, testēšanas laboratorija var paļauties uz trešās personas mākoņpakalpojumu sniedzēju, kas neievēro Direktīvā (ES) 2022/2555 noteiktās kiberdrošības prasības. Tomēr būtu jāatļauj sertifikācijas shēmā paredzēt atkāpes mehānismus, piemēram, saistībā ar objekta sertifikāciju vai citos gadījumos, kad atbilstības novērtēšanas darbības nevar pienācīgi veikt Eiropas Ekonomikas zonā.

(105)Dažos gadījumos, lai sasniegtu noteikta apliecinājuma līmeņa drošības mērķus, varētu būt vajadzīgas dažādas pieejas, lai ņemtu vērā vienību IKT produkta, IKT pakalpojuma, IKT procesa, pārvaldītu drošības pakalpojumu vai kiberdrošības parametru specifiku. Lai nodrošinātu detalizētāku pieeju, Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā vajadzētu būt iespējai norādīt vienu vai vairākus izvērtēšanas līmeņus, kas atbilst vienam no apliecinājuma līmeņiem. Tas ļaus izstrādāt shēmas, kurās dažādi izvērtēšanas līmeņi, kas izveidoti atšķirīgam mērķim, atbildīs drošības līmenim, kas saistīts ar konkrētu apliecinājuma līmeni.

(106)Būtu jāļauj Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmās paredzēt, ka par atbilstības novērtējuma veikšanu atbild tikai IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu vai pārvaldītu drošības pakalpojumu ražotājs vai sniedzējs vai vienība, kuras kiberdrošības parametri tiek sertificēti (“atbilstības pašnovērtējums”). Šādos gadījumos vajadzētu pietikt ar to, ka ražotājs, pakalpojumu sniedzējs vai vienība, kuras kiberdrošības parametri tiek sertificēti, paši veic visas pārbaudes, lai nodrošinātu vienības IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu vai kiberdrošības parametru atbilstību Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmai. Atbilstības pašnovērtējums būtu uzskatāms par piemērotu tādiem vienības IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem vai kiberdrošības parametriem ar zemu sarežģītības pakāpi, kas rada zemu risku sabiedrībai un kam ir vienkāršs dizains vai vienkārši ražošanas mehānismi.

(107)Ja Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēma ļauj veikt gan vienību IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu vai vienību kiberdrošības parametru atbilstības pašnovērtējumus, gan sertifikāciju, šādā gadījumā sertifikācijas shēmā būtu jāparedz skaidri un saprotami līdzekļi patērētājiem vai citiem lietotājiem, lai tie varētu atšķirt pašnovērtētus un trešo pušu sertificētus IKT produktus, IKT pakalpojumus, IKT procesus, pārvaldītus drošības pakalpojumus vai vienību kiberdrošības parametrus.

(108)IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu vai pārvaldītu drošības pakalpojumu ražotājam vai sniedzējam, vai vienībām, kuru kiberdrošības parametri ir sertificēti, vajadzētu būt iespējai atbilstības novērtēšanas procedūras ietvaros izdot un parakstīt ES atbilstības apliecinājumu. ES atbilstības apliecinājums ir dokuments, kurā norādīts, ka konkrēts vienības IKT produkts, IKT pakalpojums, IKT process, pārvaldīts drošības pakalpojums vai kiberdrošības parametri atbilst Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas prasībām. IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu vai pārvaldītu drošības pakalpojumu ražotājs vai sniedzējs, vai vienība, kuras kiberdrošības parametri ir sertificēti, izdodot un parakstot ES atbilstības apliecinājumu, uzņemas atbildību par vienības IKT produkta, IKT pakalpojuma, IKT procesa, pārvaldīta drošības pakalpojuma vai kiberdrošības parametru atbilstību Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas drošības prasībām. ES atbilstības apliecinājuma kopija būtu jāiesniedz valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādei un ENISA.

(109)IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu vai pārvaldītu drošības pakalpojumu ražotājiem vai sniedzējiem, vai vienībām, kuru kiberdrošības parametri ir sertificēti, ES atbilstības apliecinājums, tehniskā dokumentācija un visa cita attiecīgā informācija, kas saistīta ar atbilstību Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmai, būtu jādara pieejami kompetentajai valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādei uz laikposmu, kas paredzēts attiecīgajā Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā, un saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem. Tehniskajā dokumentācijā būtu jānorāda prasības, kas piemērojamas saskaņā ar shēmu, ciktāl tās attiecas uz atbilstības pašnovērtējumu. Tehniskā dokumentācija būtu jāapkopo tā, lai būtu iespējams novērtēt, vai vienības IKT produkts, IKT pakalpojums, IKT process vai pārvaldīts drošības pakalpojums, vai kiberdrošības parametri atbilst saskaņā ar shēmu piemērojamajām prasībām.

(110)Eiropas kiberdrošības sertifikātiem un ES atbilstības apliecinājumiem būtu jāpalīdz lietotājiem izdarīt pārdomātu izvēli. Tāpēc attiecīgā informācija būtu jāpublicē ENISA uzturētā tīmekļa vietnē. Turklāt IKT produktiem, IKT pakalpojumiem un IKT procesiem, kuri ir sertificēti vai par kuriem ir izdots ES atbilstības apliecinājums, vajadzētu būt pievienotai strukturētai informācijai, kas pielāgota paredzētā galalietotāja sagaidāmajam tehniskās izpratnes līmenim. Visiem lietotājiem vajadzētu būt piekļuvei informācijai par sertifikācijas shēmas atsauces numuru, izdevējiestādi vai struktūru un attiecīgā gadījumā informācijai par apliecinājuma līmeni, vai arī tiem vajadzētu būt iespējai saņemt Eiropas kiberdrošības sertifikāta kopiju. Minētā informācija būtu regulāri jāatjaunina un jādara pieejama īpašā tīmekļa vietnē, kur sniedz informāciju par Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmām. Turklāt, lai nodrošinātu pastāvīgu pieejamību, ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpaziņo attiecīgajai sertifikācijas struktūrai, ja mainās tiešsaistes vai attiecīgā gadījumā fiziskās informācijas atrašanās vieta.

(111)Atbilstības novērtēšana ir procedūra, ko veic, lai novērtētu, vai ir izpildītas noteiktās prasības attiecībā uz IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu vai vienību. Minēto procedūru veic neatkarīga trešā persona, kas nav ne sertificējamo IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu vai pārvaldītu drošības pakalpojumu ražotājs vai sniedzējs, ne vienība, kuras kiberdrošības parametri tiek novērtēti. Eiropas kiberdrošības sertifikāts būtu jāizdod pēc vienības IKT produkta, IKT pakalpojuma, IKT procesa, pārvaldīta drošības pakalpojuma vai kiberdrošības parametru sekmīgas izvērtēšanas. Eiropas kiberdrošības sertifikāts būtu uzskatāms par apstiprinājumu, ka izvērtējums ir veikts pienācīgi.

112)Lai izvairītos no izkropļojumiem un traucējumiem, kas var tikt radīti situācijās, kad vienība, kura uzrauga tirgus, arī konkurē tajā pašā tirgū, ir būtiski stingri nodalīt uzraudzības un sertifikācijas darbības.. Līdz ar to attiecībā uz darbībām, kuras valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādes veic tikai savas uzraudzības funkcijas ietvaros, piemēram, sniedzot iepriekšēju apstiprinājumu sertifikāta izdošanai, nevajadzētu prasīt turpmāku iekšēju nodalīšanu no citām uzraudzības darbībām. Tas ietver, piemēram, situāciju, kad valsts kiberdrošības sertifikācijas iestāde aktīvi vāc informāciju visā sertifikācijas procesā, ko veic privātas atbilstības novērtēšanas struktūras, un pēc tam sniedz atzinumu par sertifikāta izdošanu, ko veic minētās struktūras (“iepriekšēja apstiprinājuma modelis”).

(113)Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmās būtu jāprecizē nosacījumi, ar kādiem vienības IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem vai kiberdrošības parametriem būtu jāveic atkārtota sertifikācija, vai nosacījumi, ar kādiem varētu būt nepieciešams samazināt konkrēta Eiropas kiberdrošības sertifikāta tvērumu. Tāpat Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmās būtu jāņem vērā jebkāda iespējamā negatīvā ietekme, ko attiecībā uz atbilstību attiecīgā sertifikāta drošības prasībām varētu radīt jebkādas vēlāk atklātas ievainojamības vai neatbilstības saistībā ar sertificēto vienības IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu vai kiberdrošības parametriem.

(114)Saskaņošanai ir izšķiroša nozīme stabilas kiberdrošības nodrošināšanā un uzņēmumu piekļuves tirgum uzlabošanā. Turpretī sadrumstalotība un sertifikātu savstarpējas atzīšanas trūkums rada būtiskus šķēršļus netraucētai datu plūsmai, tādējādi palielinot Savienības ražošanas nozares darbības izmaksas. Lai mazinātu minētās problēmas, ir būtiski izvairīties no sadrumstalotības gan drošības kontroles tvērumā, gan atbilstības novērtēšanas metodēs visā Savienībā.

(115)Dalībvalstīm būtu pietiekami savlaicīgi jāinformē Komisija un ECCG pirms jaunu valsts kiberdrošības sertifikācijas shēmu pieņemšanas attiecībā uz vienību IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem vai kiberdrošības parametriem, lai palīdzētu Komisijai un ECCG novērtēt jaunās valsts kiberdrošības sertifikācijas shēmas ietekmi uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību un lai tiktu ņemtas vērā jebkādas stratēģiskās intereses, kas saistītas ar Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas pieprasīšanu.

(116)Valstu tiesību aktos iekļautās atsauces uz valsts standartiem, kas vairs nav spēkā sakarā ar Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas stāšanos spēkā, var radīt neskaidrību. Tāpēc dalībvalstīm attiecīgā gadījumā būtu jāapsver Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas pieņemšana ar saviem tiesību aktiem.

(117)Lai veicinātu uzticama iekšējā tirgus izaugsmi, vienlaikus veidojot partnerības ar trešām valstīm, ECCF ietvaros izveidotais sertifikācijas process būtu jāīsteno tā, lai veicinātu starptautisku atzīšanu, savstarpēju atzīšanu un saskaņošanu ar starptautiskajiem standartiem.

(118)Lai vēl vairāk atvieglotu tirdzniecību un, atzīstot, ka IKT piegādes ķēdes ir starptautiskas ķēdes, Savienība saskaņā ar LESD 218. pantu varētu noslēgt savstarpējas atzīšanas nolīgumus par Eiropas kiberdrošības sertifikātiem. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktus, lai vienpusēji atzītu trešo valstu sertifikātu līdzvērtību Eiropas kiberdrošības sertifikātiem. Vajadzētu būt iespējai paredzēt īpašus nosacījumus šādai trešo valstu sertifikātu atzīšanai.

(119)Lai visā Savienībā panāktu līdzvērtīgu satvara īstenošanu, veicinātu savstarpēju atzīšanu un sekmētu Eiropas kiberdrošības sertifikātu un ES atbilstības apliecinājumu vispārēju atzīšanu, ir jāievieš salīdzinošas izvērtēšanas sistēma starp valstu kiberdrošības sertifikācijas iestādēm. Salīdzinošajai izvērtēšanai būtu jāaptver procedūras, ar kurām uzrauga vienību IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu un kiberdrošības parametru atbilstību Eiropas kiberdrošības sertifikātiem, pārrauga IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu un sertificētu vienību, kas veic atbilstības pašnovērtējumu, pienākumu izpildi, un pārrauga atbilstības novērtēšanas struktūras un struktūru, kas izdod sertifikātus apliecinājuma līmenim “augsts”, personāla zināšanu atbilstību. ENISA būtu jāpiedalās salīdzinošajā izvērtēšanā novērotāja statusā un jāatbalsta salīdzinošās izvērtēšanas mehānisma un salīdzinošās izvērtēšanas organizēšana, tajā skaitā sadarbībā ar Komisiju un ECCG izstrādājot attiecīgus norādījumu dokumentus un veidnes. ENISA savā tīmekļa vietnē par Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmām būtu arī jādara publiski pieejama informācija par salīdzinošās izvērtēšanas grafiku, kā arī saraksts ar valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādēm, kurām veikta salīdzinoša izvērtēšana un kurām šis grafiks ir jāizpilda. Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/2540 60 , kas pieņemta saskaņā ar Regulu (ES) 2019/881, paredz izveidot salīdzinošās izvērtēšanas plānu, ko izmanto pieņemtās Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas. Ir jānodrošina salīdzinošās izvērtēšanas turpināšanās. Tomēr Komisijai vajadzētu būt iespējai vajadzības gadījumā ar īstenošanas aktiem izveidot jaunu salīdzinošās izvērtēšanas plānu vismaz piecu gadu periodam, kā arī noteikt salīdzinošās izvērtēšanas sistēmas darbības kritērijus un metodiku.

(120) Tiklīdz Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēma ir pieņemta, IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu ražotājiem vai sniedzējiem vai vienībām, kuru kiberdrošības parametri ir sertifikācijas priekšmets, vajadzētu būt iespējai iesniegt savu IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu vai kiberdrošības parametru sertifikācijas pieteikumus pašu izvēlētai atbilstības novērtēšanas struktūrai jebkurā vietā Savienībā. Atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācija būtu jāveic valsts akreditācijas struktūrai, ja tās atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām un attiecīgā gadījumā prasībām, ko Komisija noteikusi saskaņā ar šo regulu. Šajā regulā paredzētā sistēma būtu jāpapildina ar akreditācijas sistēmu, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 61 .

(121) Atbilstības novērtēšanas struktūrām, kas ir akreditētas vai paziņotas saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Regulu (ES) 2024/2847 vai Īstenošanas regulu (ES) 2024/482, varētu būt kompetences, kas attiecas uz jaunpieņemtajām Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmām. Lai izvairītos no nevajadzīga finansiālā un administratīvā sloga, ir lietderīgi radīt sinerģijas atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācijai saskaņā ar šo regulu. Šā iemesla dēļ shēmu akreditācijas prasības būtu jānosaka tā, lai tās būtu pēc iespējas labāk saskaņotas ar prasībām, kas attiecas uz paziņotajām struktūrām un kas noteiktas Regulā (ES) 2024/2847, un akreditācijas prasībām saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2024/482. Turklāt atbilstības novērtēšanas struktūrām, kurām tiek veikta akreditācija saskaņā ar šo regulu, vajadzētu būt iespējai paļauties uz iepriekšējiem rezultātiem, kas gūti, izvērtējot to kompetences saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, ja akreditācijas prasības pārklājas.

(122)Lai atbilstības novērtēšanas pakalpojumi būtu saskaņoti visā Savienībā, vajadzētu būt iespējai Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā noteikt papildu vai īpašas prasības atbilstības novērtēšanas struktūrām. Sertifikācijas kontekstā ar atļauju būtu jāsaprot valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādes lēmums par to, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst konkrētām vai papildu prasībām, kas noteiktas Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā, lai varētu veikt konkrētu atbilstības novērtēšanas darbību.

(123)Ja Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmās ir noteiktas konkrētas vai papildu prasības saskaņā ar šo regulu, valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādes var pilnvarot atbilstības novērtēšanas struktūras veikt uzdevumus saskaņā ar šādu shēmu. Lai izvairītos no daudzkārtējas atļauju piešķiršanas, veicinātu lēmumu par atļauju piešķiršanu pieņemšanu un atzīšanu un veiktu atļauju saņēmušo atbilstības novērtēšanas struktūru efektīvu uzraudzību, atbilstības novērtēšanas struktūrām būtu jāpieprasa atļauja tās dalībvalsts kiberdrošības sertifikācijas iestādēm, kurās tās iedibinātas. Tomēr jānodrošina, ka atbilstības novērtēšanas struktūrai var pieprasīt atļauju citā dalībvalstī gadījumā, ja tās dalībvalstī nav valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādes vai ja valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādei nav kompetences sniegt prasītos atļaujas piešķiršanas pakalpojumus. Šādos gadījumos būtu jānodrošina attiecīga sadarbība un informācijas apmaiņa starp valstu kiberdrošības sertifikācijas iestādēm. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka atļauju piešķiršanas procedūras, tostarp procedūras pārrobežu sadarbībai saistībā ar atļauju piešķiršanu.

(124)Lai nodrošinātu aizsardzības līmeni, kas vajadzīgs vienības IKT produktam, IKT pakalpojumam, IKT procesam, pārvaldītam drošības pakalpojumam vai kiberdrošības parametriem, ir būtiski, lai atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanai apakšuzņēmējiem un meitasuzņēmumiem tiktu izvirzītas tādas pašas prasības kā paziņotajām atbilstības novērtēšanas struktūrām. Attiecīgi atbilstības novērtēšanas struktūrai vajadzētu būt atbilstīgām kompetencēm, kā arī jāspēj pārbaudīt, vai tās apakšuzņēmēji ir izpildījuši piemērojamās prasības.

(125)Paziņojošajai iestādei būtu pienācīgi jānovērtē, kādā mērā atbilstības novērtēšanas struktūra plāno paļauties uz apakšuzņēmējiem, kas iedibināti ārpus Savienības, vai izmantot personālu vai infrastruktūru ārpus paziņošanas dalībvalsts. Dalībvalsts publiskajai iestādei vajadzētu būt iespējai pieņemt lēmumu, ka tā nevar kā valsts kiberdrošības sertifikācijas iestāde uzņemties vispārēju atbildību par šādu vienošanos, un atsaukt paziņojumu vai ierobežot tā tvērumu.

(126)Lai izvērtētu vienību IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu vai kiberdrošības parametru kiberdrošības prasības, valstu kiberdrošības sertifikācijas iestādēm būtu jāpaziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm akreditētas atbilstības novērtēšanas struktūras. Akreditētu un attiecīgā gadījumā pilnvarotu atbilstības novērtēšanas struktūru paziņošana liecina par to, ka minētajām struktūrām var uzticēt veikt izvērtēšanas un sertifikācijas darbības saskaņā ar šo regulu un Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu, tādējādi uzlabojot Eiropas kiberdrošības sertifikācijas vispārējo reputāciju. Tāpēc ir būtiski nodrošināt, ka paziņotās atbilstības novērtēšanas struktūras atbilst prasībām un laika gaitā pilda savus pienākumus un ka paziņoto atbilstības novērtēšanas struktūru saraksts tiek pastāvīgi atjaunināts.

(127)Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2024/3143 62 , kas pieņemta saskaņā ar Regulu (ES) 2019/881, noteikti apstākļi, formāti un procedūras atbilstības novērtēšanas struktūru paziņošanai, ko izmanto pieņemtās Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas. Tāpēc ir jānodrošina paziņošanas darbību turpināšanās. Tomēr Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktus, lai pielāgotu minētos apstākļus, procedūras un formātus atbilstības novērtēšanas struktūru paziņošanai. Šajā kontekstā Komisijai būtu jāņem vērā pieredze, kas gūta saistībā ar esošajām shēmām, un jācenšas panākt saskaņotību ar citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un satvariem, jo īpaši Regulu (ES) 2024/2847 un jauno tiesisko regulējumu, lai mazinātu atbilstības nodrošināšanas slogu atbilstības novērtēšanas struktūrām, kas darbojas saskaņā ar dažādiem tiesību instrumentiem.

(128) Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) piegādes ķēdes veido savstarpēji saistīts uzņēmēju resursu un procesu kopums. IKT piegādes ķēdēm ir izšķiroša nozīme sabiedrības stabilitātes uzturēšanā un saimnieciskās darbības virzīšanā visā Savienībā. Tām ir arī izšķiroša nozīme digitālās infrastruktūras nodrošināšanā Savienībā, un tās ir Savienības sabiedrības un ekonomikas funkcionēšanas pamats. IKT piegādes ķēdes ļauj izgatavot, ražot, izplatīt un uzturēt IKT pakalpojumus, IKT sistēmas un IKT produktus, kas veido pamatu dažādām kritiski svarīgām un sevišķi kritiskām nozarēm, tostarp veselības aprūpei, finansēm, transportam, telekomunikācijām, enerģētikai un muitai. Minēto kritiski svarīgo nozaru IKT piegādes ķēžu drošība var ietekmēt arī aizsardzības un militārās infrastruktūras drošību, ja šī infrastruktūra ir atkarīga no kritiski svarīgām civilām nozarēm un to IKT piegādes ķēdēm. Tomēr saskaņā ar ENISA izdoto ziņojumu par situāciju kiberdrošības apdraudējumu jomā (ENISA, Threat Landscape, 2025) 63 uzbrukumi piegādes ķēdēm ir piecu galveno kiberdrošības apdraudējumu vidū, un tas liecina, ka uzbrucēji aktīvi lieto netiešus kanālus, izmantojot trešo personu piegādātājus un atkarības. IKT piegādes ķēžu traucējumi var kavēt saimniecisko darbību īstenošanu iekšējā tirgū, radīt finansiālus zaudējumus, apdraudēt lietotāju uzticēšanos un radīt lielu kaitējumu Savienības ekonomikai un sabiedrībai. Tāpēc sagatavotība un rezultativitāte kiberdrošības jomā tagad iekšējā tirgus pienācīgai darbībai ir vēl svarīgāka nekā jebkad iepriekš.

(129)Papildus tehniskajiem riskiem, kas tiek risināti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/55 64 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/2847 65 un ar Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvaru, kas izveidots ar Regulu (ES) 2019/881, IKT piegādes ķēdes arvien biežāk tiek pakļautas netehniska rakstura riskiem. Šādi netehniski riski cita starpā var būt saistīti ar jurisdikciju, kas attiecas uz konkrētu komponentu piegādātāju, jo īpaši, ja trešā valsts vai šīs valsts kontrolēti apdraudētāji iesaistās ekonomiskajā spiegošanā, veic ļaunprātīgas kiberdarbības vai kampaņas pret Savienību vai tās dalībvalstīm vai iesaistās bezatbildīgā valsts rīcībā kibertelpā. Netehniski riski var būt saistīti arī ar slēptām ievainojamībām vai lūkām, vai iespējamiem sistēmiskiem piegādes traucējumiem, jo īpaši tehnoloģiskās iesīkstes vai atkarības no piegādātājiem gadījumā. Piemēram, avārijas slēdžus varētu izmantot, lai negatīvi ietekmētu sakaru tīklu un elektrotīklu pieejamību.

130)Kopīgajā paziņojumā par ES ekonomiskās drošības stiprināšanu 66 tika uzsvērts risks, ka trešās valstis var iegūt piekļuvi sensitīvai informācijai un datiem Savienībā vai tās dalībvalstīs, vai nu veicot rūpniecisko spiegošanu, piegādājot aparatūru vai programmatūru, kas tiek izmantota konkrētos produktos, vai arī tādējādi, ka tām pieder konkrēti uzņēmumi, kuru rīcībā ir sensitīva informācija un dati, vai arī tās kontrolē šādus uzņēmumus. Tajā arī uzsvērts risks, ka ārvalstu aktori varētu radīt traucējumus Savienības kritiskā infrastruktūrā, tai skaitā kritiskā transporta, kosmosa sistēmu, enerģētikas un komunikāciju infrastruktūrā, jo īpaši infrastruktūrā, kas atzīta par stratēģiski nozīmīgu militārajai mobilitātei, un tas varētu radīt kaskādes efektu Savienības ekonomikā. Traucējumus varētu radīt fiziski uzbrukumi, kiberuzbrukumi vai hibrīduzbrukumi, tajā visu iekārtu vai to daļu, vai apakškomponentu sabotāža. Traucējumi varētu būt saistīti arī ar IKT piegādes ķēdēm, kas nodrošina kritiski svarīgus komponentus un pakalpojumus kritiskai infrastruktūrai.

131)Reaģējot uz IKT piegādes ķēdes drošības problēmām, ko rada netehniski riski, dažas dalībvalstis ir veikušas regulatīvus pasākumus, arī izraudzījušās augsta riska piegādātājus, un arī citas dalībvalstis, visticamāk, to darīs. Tas varētu radīt vēl lielākas atšķirības valstu pieejās un galu galā palielināt dažu dalībvalstu neaizsargātību, un tam varētu būt plašāka ietekme visā Savienībā. Tāpēc ir jāsaskaņo daži aspekti, kas saistīti ar netehniskiem kiberdrošības riskiem IKT piegādes ķēdē. Šāda intervence Savienības līmenī ir pamatota, ņemot vērā arī nepieciešamību nodrošināt augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā. Noteikumu par IKT piegādes ķēdes drošību mērķis ir novērst šādas lielas atšķirības starp dalībvalstīm, jo īpaši paredzot noteikumus par IKT piegādes ķēdes drošības risku novērtēšanas mehānismiem Savienības līmenī un minimālos standartus aizsardzībai pret IKT piegādes ķēdes riskiem.

132)Lai samazinātu kritiskas atkarības situācijas un neaizsargātību, ir jāizveido uzticams IKT piegādes ķēdes satvars, ar ko būtu jānovērš netehniski riski, kas saistīti ar augsta riska piegādātājiem un atkarību sevišķi kritiskās nozarēs un citās kritiski svarīgās nozarēs. Tāpēc Savienības līmenī ir jānodrošina objektīvs, uz risku balstīts, nākotnes prasībām atbilstošs un tehnoloģiski neitrāls satvars, lai noteiktu galvenos IKT aktīvus un paredzētu samērīgu ietekmes mazināšanas pasākumu kopumu risku mazināšanai.

133)Kiberdrošības riskus, arī riskus, kas saistīti ar atkarību no augsta riska piegādātājiem, var novērot vairākās kritiski svarīgās IKT piegādes ķēdēs Savienībā, tai skaitā saistībā ar detektēšanas aprīkojumu, satīklotiem un automatizētiem transportlīdzekļiem, elektroapgādes sistēmām un elektroenerģijas uzkrāšanu, ūdensapgādes sistēmām, droniem un pretdronu sistēmām, mākoņdatošanas pakalpojumiem, medicīniskajām ierīcēm, novērošanas iekārtām, kosmosa pakalpojumiem un pusvadītājiem. Piemēram, ievainojamība, kas ir drošības jomā izmantotajā detektēšanas aprīkojumā, var dot piekļuvi IKT sistēmām, tādējādi ļaujot ļaunprātīgiem aktoriem manipulēt ar skeneriem tādā veidā, ka caur drošības kontrolpunktiem var izvest aizliegtus priekšmetus, un tie netiek atklāti, un tas var radīt katastrofālas sekas.

134)Šai regulai nevajadzētu liegt dalībvalstīm pieņemt vai saglabāt noteikumus, kas nodrošina augstāku kiberdrošības līmeni attiecībā uz IKT piegādes ķēdes drošību, ar noteikumu, ka šādi noteikumi ir saderīgi ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem dalībvalstu pienākumiem. Šādi noteikumi var ietvert, piemēram, stingrāku ietekmes mazināšanas pasākumu noteikšanu attiecībā uz galvenajiem IKT aktīviem.

135)Lai apzinātu iespējamos kiberdrošības riskus, kas skar konkrētas IKT piegādes ķēdes, ar Direktīvas (ES) 2022/2555 14. pantu izveidotā sadarbības grupa (“TID sadarbības grupa”) var izvērtēt konkrētas IKT piegādes ķēdes, izmantojot Savienības līmenī koordinētus drošības riska novērtējumus. Savienības līmenī koordinētajos drošības riska novērtējumos cita starpā būtu jāaplūko galvenie apdraudētāji, galvenie apdraudējumi un ievainojamības, kas ietekmē galvenos IKT aktīvus. Savienības līmeņa koordinēto drošības riska novērtējumu ietvaros būtu jāizstrādā riska scenāriju saraksts, kā arī riska mazināšanas pasākumu saraksts. Savienības līmeņa koordinētu drošības riska novērtējumu sagatavošana būtu jāpabeidz sešu mēnešu laikā. Īpašas steidzamības gadījumā vajadzētu būt iespējai saīsināt termiņus.

136)Gadījumos, kad Komisijai ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka pastāv būtisks kiberdrauds Savienības drošībai saistībā ar kritiski svarīgām IKT piegādes ķēdēm un varētu būt nepieciešama rīcība, lai saglabātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, tai būtu nekavējoties jāapspriežas ar dalībvalstīm par riska mazināšanas pasākumu nepieciešamību un jāveic drošības riska novērtējums, ņemot vērā apspriešanos ar dalībvalstīm.

137)Ja TID sadarbības grupas vai Komisijas veiktā drošības riska novērtējuma rezultātā atklājas, ka konkrēta trešā valsts rada nopietnus un strukturālus netehniskus kiberdrošības riskus IKT piegādes ķēdēm, Komisijai minētās valsts radītais apdraudējums būtu jāpārbauda. Komisija var sākt šādu pārbaudi, arī pamatojoties uz citiem avotiem, piemēram, publisku paziņojumu Savienības vai dalībvalstu vārdā, vai reaģējot uz valsts bezatbildīgas rīcības gadījumiem kibertelpā, kas ir izraisījuši kiberdrošības incidentu. Lai novērtētu apdraudējuma līmeni, Komisijai būtu jāņem vērā tādi elementi kā tiesību akti vai prakse trešā valstī, kas pieprasa tās jurisdikcijā esošām vienībām ziņot attiecīgās trešās valsts iestādēm informāciju par programmatūras vai aparatūras ievainojamībām, pirms ir zināms, ka minētās ievainojamības ir izmantotas. Vēl viens būtisks elements ir efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu un neatkarīgu un demokrātisku kontroles mehānismu trūkums, kuri var mazināt bažas par drošību, tostarp par esošo praksi, pamatotas informācijas trūkums par incidentiem, kuros iesaistīti apdraudētāji, kas darbojas no attiecīgās valsts teritorijas un veic ļaunprātīgas kiberdarbības vai kampaņas, kā arī trešās valsts spēju trūkums vai nevēlēšanās sadarboties ar Komisiju vai dalībvalstīm, lai mazinātu risku, ko rada šādu apdraudētāju darbība. Komisijai būtu jāņem vērā arī informācija, kas izriet no Savienības līmenī koordinētiem drošības riska novērtējumiem vai ziņojumiem, ko izdevušas dalībvalstis vai starptautiskas organizācijas, piemēram, NATO.

138)Šajā regulā kontroles jēdziens būtu jāsaprot kā spēja īstenot izšķirošu ietekmi uz tiesību subjektu tieši vai netieši ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību. Trešās valsts vienību īstenota kontrole, kas rada bažas par kiberdrošību, būtu jānosaka arī gadījumos, kad šādai vienībai minētajā valstī ir vadības izpildstruktūrvienības.

139)Savienībai nebūtu jāfinansē projekti, kuros iesaistīti augsta riska piegādātāji, kas apdraudētu Savienības drošību un ir pretrunā Savienības interesēm un uzticamībai. Tāpēc augsta riska piegādātājiem, kas identificēti saskaņā ar šo regulu, nevajadzētu būt tiesīgiem piedalīties Savienības finansēšanas programmās un instrumentos, ko īsteno tiešā un netiešā pārvaldībā saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 136. pantu un Savienības nozaru noteikumiem, kā arī Savienības finansēšanas darbībās, ko īsteno dalītā pārvaldībā, tostarp saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu, attiecībā uz tādu IKT komponentu vai komponentu, kas ietver IKT komponentus, nodrošināšanu, kurus paredzēts izmantot identificētos galvenajos IKT aktīvos. Savienības īstenošanas partneriem, piemēram, Eiropas Investīciju bankas grupai un valsts attīstību veicinošām bankām un iestādēm, būtu jāatturas no atbalsta sniegšanas tādiem projektiem, kas ir pretrunā iepriekš minētajam, tajā skaitā darbībās, ko tie veic uz savu risku.

140)Publiskais iepirkums var būt spēcīgs instruments, ar ko publiskās iestādes var veicināt inovatīvāku, ilgtspējīgāku un konkurētspējīgāku ekonomiku un stratēģiski izlietot publiskos līdzekļus. Publisko iepirkumu, kas saistīts ar IKT piegādes ķēdēm, nevajadzētu izmantot, lai sniegtu labumu piegādātājiem, kuri apdraud Savienības kritiskās infrastruktūras drošību. Tāpēc augsta riska piegādātājiem, kas identificēti saskaņā ar šo regulu, nevajadzētu būt tiesīgiem piedalīties publiskajā iepirkumā attiecībā uz tādu IKT komponentu vai komponentu, kas ietver IKT komponentus, nodrošināšanu, kuri izmantojami identificētajos galvenajos IKT aktīvos.

141)Kiberdrošības sertifikācijai ir nozīme vispārējās drošības stiprināšanā un kiberdraudu apkarošanā, un tā kalpo par uzticamības etalonu. Šī uzticēšanās varētu mazināties, ja kiberdrošības prasmju apliecinājumus sniegtu augsta riska piegādātāji, un tāpēc tiem nevajadzētu būt tiesībām iesniegt pieteikumus, lai kļūtu par jebkādu Savienības individuālo kiberdrošības prasmju apliecinājumu sniedzējiem. Tāpat ir lietderīgi liegt augsta riska piegādātājiem iegūt kiberdrošības sertifikātu saskaņā ar ECCF un kļūt par akreditētām atbilstības novērtēšanas struktūrām, kas izsniedz šādus sertifikātus.

142)Kiberdrošības standartiem ir izšķiroša nozīme attiecībā uz digitālo infrastruktūru drošību un uzticamību. Ir jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu standartizāciju kiberdrošības jomā. Tādu vienību iesaiste, kas iedibinātas valstīs vai ko kontrolē no valstīm, kuras saskaņā ar šo regulu ir identificētas kā tādas, kas IKT piegādes ķēdē rada bažas par kiberdrošību, var ietekmēt kiberdrošības standartus tādā veidā, ka tiek apdraudēta to drošība un uzticamība.

143)Pamatojoties uz drošības riska novērtējumu rezultātiem, Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt, kuri IKT aktīvi to kritiski svarīgās nozīmes dēļ būtu uzskatāmi par galvenajiem IKT aktīviem un uz kuriem būtu jāattiecina īpaši ietekmes mazināšanas pasākumi. Ar to vien, ka pastāv aktīva savienojamības iespēja, vajadzētu pietikt, lai ņemtu vērā tā kiberdrošības risku.

144)Ja nepieciešams nodrošināt augstu kiberdrošības, kibernoturības un uzticēšanās līmeni Savienībā, ietekmes mazināšanas pasākumus var piemērot vienībām saistībā ar to IKT piegādes ķēdi un jo īpaši galvenajiem identificētajiem IKT aktīviem. Ierosināto ietekmes mazināšanas pasākumu pamatā vajadzētu būt novērtējumam par iespējamiem riskiem un atkarībām, tajā skaitā par šādu pasākumu iespējamo ekonomisko un sociālo ietekmi uz attiecīgajām vienībām, kas darbojas sevišķi kritiskās un citās kritiski svarīgās nozarēs, un jo īpaši uz MVU. Vērtējot ekonomisko ietekmi, būtu jāņem vērā ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošanas izmaksas, tajā skaitā galveno IKT aktīvu attiecīgo komponentu aprites cikla ilgums, ja pasākumi ietver piegādātāju aizstāšanu. Lai nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktu sniegšanu, būtu jānovērtē arī alternatīvu piegādātāju pieejamība tirgū.

145)Tā kā ietekmes mazināšanas pasākumiem varētu būt ierobežojoša ietekme uz preču un pakalpojumu starptautisko tirdzniecību, tiem vajadzētu būt samērīgiem un mērķtiecīgiem, lai sasniegtu leģitīmo mērķi nodrošināt IKT piegādes ķēžu kiberdrošību attiecībā uz vienību veidiem, kas minēti Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā, saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām.

146)Tādu komponentu izmantošana, uzstādīšana vai citāda integrēšana, ko nodrošina augsta riska piegādātāji galveno IKT aktīvu darbībā, var būt saistīta riskiem, ka dati tiks nosūtīti tālāk uz trešo valsti. Konkrētāk, riskus var radīt nepietiekams datu aizsardzības līmenis trešā valstī, piemēram, attiecībā uz pamattiesību, intelektuālā īpašuma vai komercnoslēpumu aizsardzību, vai nelikumīga piekļuve minētajiem datiem un to nelikumīga izmantošana nolūkā radīt iespējamus piegādes ķēdes traucējumus nākotnē, kā arī spiegošanas nolūkos. Lai mazinātu šādus riskus, var piemērot ierobežojumus attiecībā uz konkrētu datu veidu nosūtīšanu trešām valstīm.

147)Būtiskas ievainojamības izriet no tā, ka vienību veidi, kas minēti Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā, izmanto nepietiekami daudzveidīgu aprīkojumu. Paļaušanās uz vienu piegādātāju rada atkarību no konkrēta aprīkojuma vai risinājumiem. Piegādātāju dažādības trūkums palielina kritiskās infrastruktūras vispārējo ievainojamību, jo īpaši, ja vienības iegādājas sensitīvos IKT aktīvos izmantotos IKT komponentus no piegādātāja ar augstu riska pakāpi. Atkarība arī būtiski ietekmē valstu un Savienības mēroga noturību un rada atteices kritiskos elementus. Lai mazinātu šādus riskus, var piemērot prasības, ka konkrētus galvenos IKT aktīvus piegādā vairāk nekā viens piegādātājs.

148)Savienības vienības var izmantot arī galvenos aktīvus, kas noteikti šajā regulā. Tāpēc tiem būtu jāpiemēro arī šajā regulā paredzētie noteikumi par IKT piegādes ķēdes drošību. Lai nodrošinātu, ka tiek ņemta vērā Savienības vienību specifika, veicot koordinētus Savienības līmeņa drošības riska novērtējumus, ir būtiski ņemt vērā netehniskus riskus, ko Savienības vienībām rada IKT piegādes ķēdes.

149)Izņēmuma apstākļos, kas pamato tūlītējas intervences nepieciešamību ar mērķi saglabāt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, un, ja ir skaidri pierādījumi, kas Komisijai dod pietiekamu iemeslu uzskatīt, ka tādu IKT komponentu vai komponentu, kas ietver IKT komponentus, izmantošana, ko piegādā konkrēts piegādātājs, rada būtisku kiberdrošības apdraudējumu vismaz trīs dalībvalstu saimnieciskajām vai sabiedriskajām darbībām, Komisija, cieši apspriežoties ar dalībvalstīm, var ierosināt aizliegt šāda piegādātāja komponentu izmantošanu, uzstādīšanu vai integrēšanu atkarībā no Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā minēto vienību veida.

150)Lai nodrošinātu piemēroto pasākumu samērīgumu, trešā valstī iedibinātas vienības, kas rada bažas par kiberdrošību un kas izraudzītas saskaņā ar šo regulu vai ko kontrolē šāda trešā valsts, vienība, kas iedibināta šādā trešā valstī, vai šādas trešās valsts valstspiederīgais, var pieteikties atbrīvojumam no aizlieguma tāda veida vienībām, kas minētas Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā, piegādāt IKT komponentus vai komponentus, kas ietver IKT komponentus, to izmantošanai, uzstādīšanai vai integrēšanai minētās vienības galvenajos IKT aktīvos, un piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās, kas organizētas saskaņā ar tiesību aktiem, ar kuriem transponē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES 67 un 2014/25/ES 68 , saistībā ar tādu IKT komponentu vai komponentu, kas ietver IKT komponentus, nodrošināšanu izmantošanai identificētajos galvenajos IKT aktīvos.  Šajā nolūkā vienībai ar skaidriem pierādījumiem būtu jāpierāda, ka tā piemēro efektīvus pasākumus, lai novērstu netehniskus riskus un nodrošinātu, ka trešā valsts, kas rada bažas par kiberdrošību, neveic nekādu iespējamu nepamatotu iejaukšanos.

151)Elektronisko sakaru tīkli veido pamatu plašam pakalpojumu lokam, kuri ir ļoti būtiski iekšējā tirgus darbībai un tādu svarīgu sabiedrisko un ekonomisko funkciju uzturēšanai un darbībai kā enerģētika, transports, bankas, veselība un aizsardzība, kā arī industriālās kontroles sistēmas. Tāpēc šādi sevišķi kritiski tīkli ir pievilcīgi mērķi visu veidu kiberuzbrukumiem un hibrīddraudiem, traucējumiem, spiegošanai, izlūkdatu vākšanai, kā arī krāpšanai un finanšu noziegumiem. TID sadarbības grupas riska novērtējumā par Eiropas sakaru infrastruktūras un tīklu kiberdrošību un noturību tika identificēti vairāki no Savienības viedokļa stratēģiski svarīgi riski un apdraudējumi, piemēram, dzēsējļaunatūra/izspiedējprogrammatūra, uzbrukumi, uzbrukumi piegādes ķēdēm, ielaušanās tīklos un izkliedētās pakalpojumatteices (DDoS) uzbrukumi.

152)Ņemot vērā dažādu valsts elektronisko sakaru tīklu savstarpējo savienotību un savstarpējo atkarību, visām dalībvalstīm ir jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu savu tīklu drošību. To pašu iemeslu dēļ ir nepieciešams efektīvs Savienības līmeņa tiesiskais regulējums, kas novērstu arī netehniskus riskus un visaptverošā veidā nodrošinātu savstarpēji savienotu elektronisko sakaru tīklu drošību.

153)Konkrētāk, 5G tīklu kiberdrošība ir Savienībai stratēģiski svarīgs jautājums, jo šie tīkli veido pamatu plašam pakalpojumu klāstam, kas ir būtiski svarīgi iekšējā tirgus darbībai, un tiem ir arī būtiska nozīme mūsu aizsardzības gatavības veidošanā, arī saistībā ar militāro mobilitāti. 5G tīkli spēj nodrošināt uzticamu īpaši ātru savienojamību, piemēram, datu un informācijas apmaiņai, dronu atklāšanai un reāllaika koordinēšanai kaujas laukā.

154)5G izvēršana notiek galvenokārt neautonomos tīklos, kur tikai radiopiekļuves tīkls tiek modernizēts līdz 5G tehnoloģiju līmenim, taču pārējais tīkls joprojām ir atkarīgs no esošā 4G pamattīkla. Neautonomi 5G tīkli balstās galvenokārt uz jau esošu infrastruktūru, un tas nozīmē, ka turpmāko 5G tīklu drošību zināmā mērā nosaka jau esošās tīkla iekārtas un šādu iekārtu konfigurācija. Tāpēc ietekmes mazināšanas pasākumiem būtu jāaptver arī 4G tīkli, uz kuriem balstās 5G izvēršana.

155)Lai risinātu būtiskas drošības problēmas 5G tīklos, dalībvalstis TID sadarbības grupā kopā ar Komisiju un ENISA veica Savienības līmeņa koordinētu 5G tīklu drošības riska novērtējumu, pārbaudot gan tehniskus, gan netehniskus riskus. Minētajā novērtējumā tika apzināti vairāki riski, tajā skaitā iespējama trešo valstu vai trešo valstu aktoru iejaukšanās piegādes ķēdē, un aktīvi tika iedalīti kategorijās pēc to kritiski svarīgās nozīmes. Minētais novērtējums būtu jāizmanto kā pamats, lai noteiktu galvenos IKT aktīvus 5G sakaru tīkliem.

156)Lai mazinātu riskus, kas apzināti Savienības līmenī koordinētajā 5G tīklu drošības riska novērtējumā, TID sadarbības grupa pieņēma ES rīkkopu 5G kiberdrošībai, kurā izklāstīti stratēģiski un tehniski pasākumi. Lai gan lielākajā daļā dalībvalstu ir spēkā tiesiskais regulējums, kas ļauj ierobežot vai izslēgt augsta riska piegādātājus, kā ieteikts 5G rīkkopā, minēto regulējumu īstenošana nav bijusi vienāda. Tā rezultātā ievērojamu skaitu 5G objektu visā Savienībā apgādā augsta riska piegādātāji, kā minēts Komisijas paziņojumā par 5G rīkkopas īstenošanu 69 . Šāda situācija rada ievainojamības, tajā skaitā stratēģisku atkarību un iespējamu trešo valstu iejaukšanās risku, un tas var ietekmēt arī turpmāko 6G infrastruktūru, kas veidota uz esošajiem 5G tīkliem. 5G rīkkopā ieteikto pasākumu fragmentāra īstenošana, jo īpaši attiecībā uz augsta riska piegādātājiem noteikto ierobežojumu tvērumu, ir radījusi atšķirības dalībvalstu starpā, kā rezultātā rodas nevienlīdzīgi konkurences apstākļi, kas sadala iekšējo tirgu un vājina tīkla vispārējo drošību. Eiropas Revīzijas palāta ir uzsvērusi šīs atšķirības, brīdinot, ka koordinētas pieejas trūkums apdraud iekšējā tirgus darbību. Pastāvīga atkarība no augsta riska piegādātājiem nopietni apdraud kritiskās infrastruktūras drošību Savienībā un varētu mazināt uzticēšanos iekšējam tirgum, jo nekonsekventi drošības līmeņi var atturēt patērētājus un uzņēmumus no paļaušanās uz 5G produktiem un pakalpojumiem visā Savienībā. Tāpēc ir būtiski ieviest Savienības līmeņa pasākumus, lai tādējādi nodrošinātu saskaņotu pieeju 5G tīklu drošībai.

157)Lai noteiktu fiksēto un satelīta elektronisko sakaru tīklu galveno IKT aktīvu pakāpeniskas izmantošanas izbeigšanas periodu, Komisijai būtu jāveic novērtējums, pienācīgi ņemot vērā drošības risku pakāpi, kas saistīta ar katru fiksēto un satelīta tīklu konkrēto galveno IKT aktīvu, attiecīgo komponentu darbmūžu un ekonomisko ietekmi, kāda minēto komponentu izņemšanai būtu uz attiecīgajiem operatoriem. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija var apsvērt iespēju noteikt atšķirīgus pakāpeniskas izmantošanas izbeigšanas periodus konkrētiem galvenajiem IKT aktīviem un to būtiskiem elementiem.

158)Lai efektīvi uzraudzītu pienākumus attiecībā uz mobilo, fiksēto un satelīta elektronisko sakaru tīklu nodrošinātājiem un nodrošinātu to izpildi, attiecīgajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo regulu būtu jānodrošina cieša sadarbība ar kompetentajām iestādēm saskaņā ar [DTA priekšlikumu]. Pēc kompetentās iestādes, kas izraudzīta saskaņā ar šo regulu, pieprasījuma valsts regulatīvajām iestādēm vai attiecīgā gadījumā citām radiofrekvenču spektra jomā kompetentajām iestādēm būtu jāatsauc [DTA priekšlikuma] 9. un 20. pantā minētās tiesības, ja publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošinātājs nepilda šajā regulā noteiktos pienākumus, tajā skaitā, ja nodrošinātājs saskaņā ar šo regulu noteiktajā laikposmā galveno IKT aktīvu ekspluatācijā pakāpeniski neizbeidz izmantot tādus IKT komponentus vai komponentus, kas ietver IKT komponentus, ko piegādājuši augsta riska piegādātāji

159)Ņemot vērā valstu pārvaldības struktūru atšķirības, dalībvalstīm būtu jāizraugās vai jāizveido viena vai vairākas kompetentās iestādes, kas atbild par uzraudzības un izpildes panākšanas pasākumiem saskaņā ar šo regulu.

160)Kompetentajām iestādēm būtu jāsniedz atbalsts vienību veidiem, kas minēti Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā, lai tās varētu veikt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu. Šajā nolūkā Komisijai būtu jānovērtē, vai piegādātāji, kurus var ietekmēt īpaši aizliegumi, ir iedibināti trešā valstī, kas rada bažas par kiberdrošību, vai tos kontrolē šāda trešā valsts vai šādā trešā valstī iedibināta vienība, vai šādas trešās valsts valstspiederīgais. Kompetentajām iestādēm būtu cieši jāsadarbojas ar Komisiju un citām kompetentajām iestādēm tīklā, kas izveidots saskaņā ar šo regulu. Pamatojoties uz Komisijas novērtējumu, kompetentajām iestādēm būtu jāapmainās ar attiecīgo informāciju par augsta riska piegādātājiem ar attiecīgajiem vienību veidiem, kas minēti Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā. Vienībām nav jāpārbauda, vai piegādātāju kontrolē ārvalsts, bet tās var pilnībā paļauties uz informāciju, kas saņemta no kompetentajām iestādēm. Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka minētajām vienībām netiek uzlikts nevajadzīgs administratīvais slogs.

161)Lai nodrošinātu patiesu atbilstību, šajā regulā būtu jāparedz uzraudzības un izpildes panākšanas pasākumi, ar kuriem kompetentās iestādes var uzraudzīt vienību veidus, kas minēti Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā. Ja kompetentās iestādes veic savus uzraudzības un izpildes panākšanas uzdevumus attiecībā uz minētajām vienībām, tām nevajadzētu pārsniegt to, kas ir nepieciešams, un tām jārīkojas samērīgi ar apzinātajiem riskiem.

162)Lai izpildes panākšana būtu efektīva un saskaņota visā Savienībā, ir jāparedz izpildes panākšanas pilnvaras, ko kompetentās iestādes var izmantot šajā regulā noteikto pienākumu neizpildes gadījumā. Izmantojot minētās izpildes panākšanas pilnvaras, kompetentajām iestādēm būtu pienācīgi jāņem vērā vairāki faktori, tajā skaitā pārkāpuma veids, smagums un ilgums, izraisītais materiālais vai nemateriālais kaitējums, tas, vai pārkāpums izdarīts tīši vai nolaidības dēļ, darbības, kas veiktas, lai novērstu vai mazinātu radīto materiālo vai nemateriālo kaitējumu, atbildības pakāpe vai jebkādi attiecīgi iepriekšēji pārkāpumi, sadarbības ar kompetento iestādi pakāpe un jebkādi citi vainu pastiprinoši vai mīkstinoši apstākļi. Izpildes panākšanas pasākumiem, arī naudas sodiem, vajadzētu būt samērīgiem, un to piemērošanā būtu jāievēro attiecīgās procesuālās garantijas saskaņā ar vispārīgajiem Savienības tiesību principiem un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, tajā skaitā tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, nevainīguma prezumpciju un tiesībām uz aizstāvību.

163)Ir būtiski arī paredzēt pilnvaras saskaņā ar kompetentās iestādes iepriekšēju lēmumu piemērot periodiskus soda maksājumus, lai piespiestu vienības, kuru veidi minēti Direktīvas (ES) 2022/2555 I vai II pielikumā, izbeigt šīs regulas pārkāpšanu.

164) Lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pienākumu rezultatīvu izpildes panākšanu, katrai kompetentajai iestādei vajadzētu būt pilnvarām uzlikt administratīvus naudas sodus vai pieprasīt to uzlikšanu.

165)Lai piemērotu sodus Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā minētā veida vienībai, kas ir uzņēmums, ar uzņēmumu būtu jāsaprot uzņēmums saskaņā ar LESD 101. un 102. pantu. Ja naudas sods tiek uzlikts personai, kas nav uzņēmums, kompetentajai iestādei, apsverot pienācīgo naudas soda lielumu, būtu jāņem vērā vispārējais ienākumu līmenis dalībvalstī, kā arī attiecīgās personas ekonomiskā situācija. Tas, vai un kādā apmērā naudas sodi būtu piemērojami publiskām iestādēm, būtu jānosaka dalībvalstīm. Soda piemērošanai nevajadzētu ietekmēt citu kompetento iestāžu pilnvaru piemērošanu.

166)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz šādu īstenošanas aktu pieņemšanu: īstenošanas akti, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par maksām, ko iekasē ENISA, īstenošanas akti, ar kuriem paredz Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem vai vienību kiberdrošības parametriem, īstenošanas akti, ar kuriem nosaka kopīgus principus un atsauces noteikumus ar mērķi paredzēt elementus visās Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmās, īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka iepriekšējas apstiprināšanas procedūras vai vispārējas deleģēšanas paraugus, īstenošanas aktus par trešās valsts vai starptautiskās organizācijas kiberdrošības sertifikātu atzīšanu par līdzvērtīgiem Eiropas kiberdrošības sertifikātiem, īstenošanas akti, ar kuriem izveido salīdzinošās izvērtēšanas plānu, īstenošanas akti, ar kuriem nosaka procedūras, tajā skaitā pārrobežu sadarbībai un atļauju piešķiršanai atbilstības novērtēšanas struktūrām, īstenošanas akti, ar ko nosaka apstākļus, formātus un procedūras atbilstības novērtēšanas struktūru paziņojumiem, īstenošanas akti, ar kuriem trešo valsti nosaka par valsti, kas rada kiberdrošības apdraudējumus IKT piegādes ķēdēm, īstenošanas akti, ar kuriem nosaka galvenos IKT aktīvus, ko izmanto produktu ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, ko veic vienības, kuru veidi minēti Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā, īstenošanas akti, ar kuriem nosaka, ka vienībām, kas darbojas sevišķi kritiskās nozarēs un citās kritiskās nozarēs, piemēro īpašus ietekmes mazināšanas pasākumus un precizē termiņus tādu IKT komponentu vai komponentu, kas ietver IKT komponentus, izmantošanas pakāpeniskai izbeigšanai, kurus piegādā augsta riska piegādātāji, īstenošanas akti, ar kuriem sīkāk precizē nosacījumus attiecībā uz atbrīvojumu vienībām, kuras iedibinātas tādā trešā valstī vai kuras kontrolē tādas trešās valsts vienības, kas rada bažas par kiberdrošību, kā arī īstenošanas akti, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par Komisijas piemērotajām maksām. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011, kā arī būtu jāizmanto pārbaudes procedūra. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai arī attiecībā uz tāda augsta riska piegādātāju saraksta izveidi, kas ir būtisks šajā regulā paredzētu noteiktu pasākumu veikšanai.

167)Ir jānodrošina, lai Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas atbilstu jaunākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem, jauniem saistītajiem apdraudējumiem vai tādu jaunu Savienības tiesību aktu pieņemšanai, kuros noteikts, kā pierādīt atbilstību minēto tiesību aktu attiecīgajām kiberdrošības prasībām un sniegt pieņēmumu par atbilstību tiem, izmantojot Eiropas kiberdrošības sertifikātu. Šo iemeslu dēļ būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai pievienotu vai grozītu drošības mērķus, ko tiecas sasniegt Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas. Tāpat, lai nodrošinātu uzticamu IKT piegādes ķēdes satvaru, būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai grozītu šīs regulas II pielikumu nolūkā to pielāgot tehnoloģiju attīstībai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem vajadzētu būt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

168)ENISA darbība būtu jānovērtē regulāri un neatkarīgi. Minētajā novērtējumā būtu jāņem vērā ENISA mērķi un tās uzdevumu, jo īpaši to uzdevumu, kas saistīti ar operatīvo sadarbību Savienības līmenī, būtiskums. Pārskatīšanas gadījumā Komisijai būtu jāizvērtē, kā var stiprināt ENISA kā padomu un lietpratības uzziņas punkta lomu.

169)Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/482 paredz noteikumus par vienotos kritērijos balstītas Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas (EUCC) pieņemšanu. EUCC ir pirmā un vienīgā Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēma, kas pieņemta saskaņā ar Regulu (ES) 2019/881. Tā attiecas uz IKT produktu sertifikāciju, tajā skaitā tādu produktu sertifikāciju, kas pieder pie tehniskajām jomām “viedkartes un līdzīgas ierīces” un “aparatūras ierīces ar drošības blokiem”, un aizsardzības profiliem (kā IKT procesi). Tāpēc ir jānodrošina sertifikācijas darbību, kā arī Aģentūras darbību turpināšana.

170)Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 70 42. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, kuri [ ] sniedza kopīgu atzinumu,

171)Regula (ES) Nr. 2019/881 būtu jāatceļ.

172)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA 
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants
Priekšmets un darbības joma

1.Šī regula nosaka:

a)ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras) misiju, mērķus, uzdevumus un organizatoriskos aspektus;

b)satvaru Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu izveidei ar mērķi Savienībā nodrošināt pietiekamu kiberdrošības līmeni attiecībā uz IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem vai iestāžu kiberdrošības parametriem, kā arī nepieļaut iekšējā tirgus sadrumstalotību attiecībā uz kiberdrošības sertifikācijas shēmām Savienībā; un

c)uzticamu IKT piegādes ķēdes satvaru.

2.Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto satvaru piemēro, neskarot citu Savienības tiesību aktu īpašos noteikumus par brīvprātīgu vai obligātu sertifikāciju.

3.Panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto satvaru piemēro Direktīvas (ES) 2022/2555 I vai II pielikumā norādītā veida publiskām vai privātām vienībām, kas sniedz savus pakalpojumus vai veic darbību Savienībā.

4.Šī regula neskar dalībvalstu būtiskākās valsts funkcijas, kas ietver valsts teritoriālās integritātes nodrošināšanu, likumības un kārtības uzturēšanu un vaslsts drošības aizsardzību. Proti, valsts drošība aizvien ir vienīgi katras dalībvalsts atbildībā.

2. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)“kiberdrošība” ir darbības, kas jāveic, lai aizsargātu tīklu un informācijas sistēmas, to lietotājus un citas personas, kuras skar kiberdraudi;

2)“Savienības vienības” ir Savienības vienības, kas definētas Regulas (ES, Euratom) 2023/2841 3. panta 1. punktā;

3)“pilnvarots apliecinājuma sniedzējs” ir publiska vai privāta vienība, attiecībā uz kuru ENISA ir pieņēmusi lēmumu, ar ko minētajai vienībai atļauj piešķirt Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecinājumus, kā noteikts Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmā;

4)“Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecinājums” ir ieraksts digitālā vai fiziskā formā, kas apliecina, ka persona zina, saprot un spēj veikt uzdevumus, kuri saistīti ar Eiropas kiberdrošības prasmju satvara (ECSF) funkciju profilu vai funkciju profila apakškopu, pēc novērtējuma, kas noteikts Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmā;

5)“Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēma” ir visaptverošs noteikumu, prasību, standartu un procedūru kopums, ko izstrādājusi ENISA un kas saistīts ar ECSF funkciju profilu vai tā apakškopu, un ko piemēro pilnvaroti apliecinājuma sniedzēji;

6)“tīklu un informācijas sistēma” ir tīklu un informācijas sistēma, kas definēta Direktīvas (ES) 2022/2555 6. panta 1. punktā;

7)“valsts kiberdrošības stratēģija” ir valsts kiberdrošības stratēģija, kas definēta Direktīvas (ES) 2022/2555 6. panta 4. punktā;

8)“incidents” ir incidents, kas definēts Direktīvas (ES) 2022/2555 6. panta 6. punktā;

9)“plašapmēra kiberdrošības incidents” ir plašapmēra kiberdrošības incidents, kas definēts Direktīvas (ES) 2022/2555 6. panta 7. punktā;

10)“incidenta risināšana” ir incidenta risināšana, kas definēta Direktīvas (ES) 2022/2555 6. panta 8. punktā;

11)“kiberdraudi” ir jebkādi iespējami apstākļi, notikums vai darbība, kas varētu radīt bojājumus vai traucējumus vai citādi negatīvi ietekmēt tīklu un informācijas sistēmas, to lietotājus un citas personas;

12)“Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēma” ir visaptverošs noteikumu, tehnisko prasību, standartu un procedūru kopums, kas noteikts Savienības līmenī un kas attiecas uz konkrētu IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu vai vienību kiberdrošības parametru sertifikāciju vai atbilstības novērtēšanu;

13)“valsts kiberdrošības sertifikācijas shēma” ir visaptverošs noteikumu, tehnisko prasību, standartu un procedūru kopums, ko izstrādājusi un pieņēmusi valsts publiskā iestāde un kas attiecas uz to IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu vai vienību kiberdrošības parametru sertifikāciju vai atbilstības novērtēšanu, kuri ietilpst konkrētās shēmas tvērumā;

14)“Eiropas kiberdrošības sertifikāts” ir dokuments, ko izdevusi attiecīga struktūra un kas apliecina, ka ir izvērtēta attiecīgā IKT produkta, IKT pakalpojuma, IKT procesa, pārvaldīta drošības pakalpojuma vai vienības kiberdrošības parametru atbilstība konkrētajām Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā noteiktajām drošības prasībām;

15)“ES atbilstības apliecinājums” ir dokuments, kuru izdevis IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu ražotājs vai sniedzējs vai vienība, uz kuras kiberdrošības parametriem attiecas sertifikācija, un kurā norādīts, ka atbilstības pašnovērtējumā ir pierādīta tādu prasību izpilde, kas atbilst Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā noteiktajam “pamata” apliecinājuma līmenim;

16)“IKT produkts” ir jebkurš tīkla vai informācijas sistēmas elements vai elementu grupa;

17)“IKT pakalpojums” ir pakalpojums, kas pilnībā vai galvenokārt sastāv no informācijas pārsūtīšanas, uzglabāšanas, izgūšanas vai apstrādes ar tīklu un informācijas sistēmu palīdzību;

18)“IKT process” ir tādu darbību kopums, kuru mērķis ir izstrādāt, attīstīt, nodrošināt vai uzturēt IKT produktu vai IKT pakalpojumu;

19)“pārvaldīts drošības pakalpojums” ir pakalpojums, kas sniegts trešai personai un ietver ar kiberdrošības riska pārvaldību saistītu darbību veikšanu vai atbalstīšanu, piemēram, incidentu novēršanu, ielaušanās testēšanu, drošības revīzijas un konsultācijas, arī ekspertu sniegtas konsultācijas, kas saistītas ar tehnisko atbalstu;

20)“akreditācija” ir akreditācija, kas definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;

21)“valsts akreditācijas struktūra” ir valsts akreditācijas struktūra, kas definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

22)“atbilstības novērtēšana” ir atbilstības novērtēšana, kas definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 12. punktā;

23)“atbilstības novērtēšanas struktūra” ir atbilstības novērtēšanas struktūra, kas definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 13. punktā;

24)“standarts” ir standarts, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1025/2012 71 2. panta 1. punktā;

25)“tehniskā specifikācija” ir tehniska specifikācija, kas definēta Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 4. punktā;

26)“saskaņotais standarts” ir saskaņotais standarts, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

27)“apliecinājuma līmenis” ir pamats paļauties, ka IKT produkts, IKT pakalpojums, IKT process, pārvaldīts drošības pakalpojums vai vienības kiberdrošības parametri atbilst konkrētas Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas prasībām, un norāda to, kādā līmenī IKT produkts, IKT pakalpojums, IKT process, pārvaldīts drošības pakalpojums vai vienības kiberdrošības parametri ir izvērtēti, bet pats par sevi nemēra attiecīgā IKT produkta, IKT pakalpojuma, IKT procesa, pārvaldīta drošības pakalpojuma vai attiecīgās vienības kiberdrošības parametru drošību;

28)“atbilstības pašnovērtējums” ir darbība, ko veic sertificējamo IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu ražotājs vai sniedzējs vai vienība, kuras kiberdrošības parametriem veicama sertifikācija, un kas izvērtē, vai minētie IKT produkti, IKT pakalpojumi, IKT procesi, pārvaldītie drošības pakalpojumi vai vienības kiberdrošības parametri atbilst konkrētas Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas prasībām;

29)“vienību kiberdrošības parametri” ir vienību kiberdrošības līmenis attiecībā pret konkrētajām drošības prasībām;

30)“iepriekšēja apstiprinājuma modelis” ir modelis, saskaņā ar kuru atbilstības novērtēšanas struktūra var izdot Eiropas kiberdrošības sertifikātu, pamatojoties uz valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādes novērtējumu saistībā ar konkrētu sertifikācijas procesu attiecīgās shēmas ietvaros;

31)“vispārējas deleģēšanas modelis” ir modelis, saskaņā ar kuru atbilstības novērtēšanas struktūra var izdot Eiropas kiberdrošības sertifikātu, pamatojoties uz sertifikācijas darbību deleģēšanu, ko veic valsts kiberdrošības sertifikācijas iestāde;

32)“datordrošības incidentu reaģēšanas vienība” jeb “CSIRT” ir CSIRT, kas izraudzīta vai izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 10. pantu;

33)“IKT komponenti” ir IKT produkti, IKT pakalpojumi vai IKT procesi, ko var izmantot IKT aktīvu darbībā;

34)“IKT aktīvi” ir programmatūras vai aparatūras aktīvi tīklu un informācijas sistēmās, ko izmanto Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā minētā veida vienība;

35)“galvenie IKT aktīvi” ir IKT aktīvi, kas identificēti saskaņā ar 102. pantu;

36)“elektronisko sakaru tīkls” ir elektronisko sakaru tīkls, kas definēts Regulas (ES) XX/XXXX [Digitālo tīklu akta priekšlikums] 2. panta 1. punktā;

37)“kontrole” ir spēja tieši vai netieši izšķiroši ietekmēt tiesību subjektu ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību;

38)“iedibinājuma vieta” ir faktiskā darbības veikšana, izmantojot stabilu sistēmu valstī, kurā atrodas vienības centrālā administrācija vai galvenā darījumdarbības vieta;

39)“augsta riska piegādātājs” ir jebkurš no turpmāk minētajiem:

a)vienība, kas iedibināta trešā valstī, kura rada bažas par kiberdrošību un par tādu pasludināta saskaņā ar 100. pantu, vai ko kontrolē šāda trešā valsts, vienība, kas iedibināta šādā trešā valstī, vai šādas trešās valsts valstspiederīgais;

b)vienība, kas noteikta saskaņā ar 103. panta 7. punktu, un minētās vienības kontrolētas vienības;

40)“IKT piegādes ķēde” ir IKT pakalpojumu, IKT produktu un IKT procesu summa, kas ietver darbības un dalībniekus, kuri iesaistīti visos posmos, pirms produkts tiek darīts pieejams vai pakalpojums tiek sniegts tirgū;

41)“trešā valsts” ir trešā valsts, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/2675 72 3. panta 4. punktā;

42)“netehnisks risks” ir iespējamība, ka piegādātāju ietekmē trešā valsts, kas var izraisīt sniegtā pakalpojuma zaudēšanu vai traucējumus vai kompromitēt vienības ražoto produktu, vai izraisīt datu eksfiltrāciju, arī spiegošanas vai ieņēmumu gūšanas nolūkā;

43)“būtisks netehnisks kiberdrošības risks” ir netehnisks kiberdrošības risks, attiecībā uz kuru var pieņemt, ka pastāv liela tāda incidenta varbūtība, kas varētu izraisīt nopietnu negatīvu ietekmi, tajā skaitā radīt ievērojamus materiālus vai nemateriālus zaudējumus vai traucējumus;

44)“mobilo elektronisko sakaru tīklu pamatfunkcijas” ir mobilo elektronisko sakaru tīklu centrālais arhitektūras elements, kas galvenos tīkla mezglus savieno ar internetu un pārvalda būtiskas sistēmas funkcijas, kuras ietver lietotāju iekārtu autentifikāciju, likumīgas pārtveršanas (LI) funkcijas, drošības vārtejas (SeGW) tīkla perifērijā, signalizācijas drošības funkcijas, viesabonēšanas un sesiju pārvaldību, lietotāju un vadības plaknes datu pārraidi, piekļuves politikas pārvaldību, tīkla pakalpojumu reģistrāciju un atļauju piešķiršanu, galalietotāju un tīkla datu uzglabāšanu, kritiski svarīgus tīkla pakalpojumus, to vidū domēnu nosaukumu sistēmu (DNS), starpsavienojumu ar trešo personu mobilajiem tīkliem, pamattīkla funkciju pakļaušanu ārēju lietojumprogrammu iedarbībai un tīkla slāņu atlasi un pārvaldību;

45)“mobilo elektronisko sakaru tīklu funkciju virtualizācija (NFV) un pārvaldība un tīkla orķestrācija (MANO)” ir programmatūra un arhitektūras satvars, kas nodrošina virtualizēto tīkla funkciju (VNF), mākoņdatošanas tīkla funkciju (CNF) dzīves cikla pārvaldību, orķestrāciju un automatizāciju un tīkla slāņu atlasi un pārvaldību mobilo elektronisko sakaru tīklos;

46)“mobilo elektronisko sakaru tīklu radiopiekļuves tīkls (RAN)” ir tīkls, kas savieno mobilo lietotāju iekārtas ar pamattīklu, ieskaitot bāzes stacijas (eNodeB 4G, gNodeB 5G), attālinātos radioblokus (RRH) un bāzes joslas vienības (BBU), aktīvās antenas sistēmas (AAS) un attiecīgā gadījumā sagrupētus RAN komponentus, piemēram, centralizētās vienības (CU) un sadalītās vienības (DU), un RAN intelektisko kontrolleri (RIC);

47)“fiksēto elektronisko sakaru tīklu pamatfunkcijas” ir tīkla galvenās vadības un kontroles funkcijas, kas savieno galvenos mezglus un veic virkni būtisku funkciju, tostarp lietotāju autentificēšanu un autorizāciju (AAA), likumīgas pārtveršanas (LI) funkcijas, domēnu nosaukumu sistēmu (DNS) un IP adrešu pakalpojumus (DHCP), piekļuves politikas pārvaldību, galalietotāju un tīkla datu glabāšanu, IP komutāciju un maršrutēšanu un starptautiskās interneta vārtejas (IIG);

48)“fiksēto elektronisko sakaru tīklu pārvaldības sistēma” ir visas centralizētās platformas un programmatūras komponenti, kas vajadzīgi tīkla darbībai, administrēšanai, uzturēšanai un nodrošināšanai (OAM & P) un ar tīklu saistītas informācijas uzraudzībai;

49)“fiksēto elektronisko sakaru tīklu transportēšanas un pārraides funkcijas” ir visi komponenti, kas vajadzīgi datu plūsmas atvilces maršrutēšanai un agregēšanai tīklā, arī optiskās transporta iekārtas, mikroviļņu savienojumi un zemūdens kabeļu sistēmas, kas ietver zemūdens iekārtas, kā arī zemūdens līniju galiekārtas (SLTE) un fiziskās iekārtas pieslēgumam ar sauszemes līnijām;

50)“fiksēto elektronisko sakaru tīklu piekļuves tīkls” ir tīkls, kas savieno galalietotāja telpas ar agregācijas tīklu vai pamattīklu, ieskaitot optiskās līnijas pieslēgumu (OLT) un optiskā tīkla pieslēgumu (ONT) optiskās šķiedras tīkliem; koaksiālā kabeļa modema savienojuma pieslēguma sistēma (CMTS) un kabeļa modemi koaksiālajiem kabeļtīkliem, un fiksēti bezvadu piekļuves komponenti, ja tos izmanto kā fiksētās līnijas aizstājējus.

II SADAĻA 
EIROPAS SAVIENĪBAS KIBERDROŠĪBAS AĢENTŪRA

I nodaļa 
Misija un mērķi

3. pants
ENISA misija

1.ENISA misija ir dalībvalstīm un Savienības vienībām palīdzēt sasniegt augstu kiberdrošības, kibernoturības un uzticēšanās līmeni Savienībā.

2.ENISA kiberdrošības jomā darbojas kā padomu un lietpratības uzziņas punkts dalībvalstīm, kā arī citām Savienības ieinteresētajām personām.

3.ENISA, pildot tai saskaņā ar šo regulu noteiktos uzdevumus, veicina iekšējā tirgus sadrumstalotības mazināšanu.

4.ENISA veic uzdevumus, kas tai uzticēti ar Savienības tiesību aktiem.

5.ENISA attīsta pati savas spējas, ieskaitot tehniskās un cilvēkresursu spējas un prasmes, kas nepieciešamas, lai varētu veikt tai ar šo regulu noteiktos uzdevumus.

4. pants
ENISA mērķi

1.ENISA kiberdrošības jomā darbojas kā lietpratības centrs, kas ir neatkarīgs, nodrošina savu doto padomu, ieguldījuma, sniegtās palīdzības un izplatītās informācijas zinātnisko un tehnisko kvalitāti, darba procedūru un darbības metožu pārredzamību un pienācīgu rūpību savu uzdevumu izpildē.

2.ENISA palīdz dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā Savienības vienībām īstenot Savienības horizontālo un nozaru politiku un tiesību aktus, kas saistīti ar kiberdrošību, arī veikt tirgus uzraudzības darbības.

3.ENISA sniedz savas speciālās zināšanas un palīdz Komisijai izstrādāt Savienības politiku un tiesību aktus kiberdrošības jomā.

4.ENISA atbalsta spēju veidošanu un sagatavotību visā Savienībā, ar Regulas (ES, Euratom) 2023/2841 IV nodaļā minētā Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru kiberdrošības dienesta (CERT-EU) starpniecību palīdzot dalībvalstīm, Savienības vienībām un publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām pastiprināt savu tīklu un informācijas sistēmu aizsardzību, attīstīt un uzlabot kibernoturību un reaģēšanas spējas.

5.ENISA veicina Kiberdrošības prasmju akadēmijas īstenošanu un kiberdrošības darbaspēka izaugsmi Savienībā, atbalstot centienus attīstīt prasmju pārnesamību visā Savienībā, tajā skaitā uzturot un ieviešot ECSF un izstrādājot, uzturot un ieviešot Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmas saskaņā ar šīs sadaļas II nodaļas 4. iedaļu, un nodrošinot apmācību saskaņā ar 6. panta 8. punktu.

6.ENISA starp dalībvalstīm, Savienības vienībām saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2023/2841 un attiecīgām privātām un publiskām ieinteresētajām personām veicina sadarbību ar kiberdrošību saistītos jautājumos, arī informācijas apmaiņu un koordināciju Savienības līmenī.

7.ENISA sekmē kiberdrošības spēju uzlabošanu Savienības līmenī, lai atbalstītu dalībvalstu rīcību, kuras nolūks ir novērst kiberdraudus un reaģēt uz tiem.

8.ENISA atbalsta operatīvo sadarbību Savienības līmenī, tajā skaitā veicinot kiberdraudu un kiberincidentu ainas kopīgu situācijas apzināšanos starp dalībvalstīm un – sadarbībā ar CERT-EU – starp Savienības vienībām.

9.Lai uzlabotu kiberdrošības sagatavotību un reaģēšanu uz izspiedējprogrammatūru incidentiem, ENISA cieši sadarbojas ar Eiropolu, CSIRT un citām attiecīgām valsts iestādēm.

10.ENISA palīdz izveidot un uzturēt Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvaru saskaņā ar šīs regulas III sadaļu. ENISA veicina Eiropas kiberdrošības sertifikācijas izmantošanu nolūkā izvairīties no iekšējā tirgus sadrumstalotības.

11.ENISA veicina digitālā vienotā tirgus saskaņošanu, iesaistoties standartizācijas darbā, kas attiecas uz Savienības politiku kiberdrošības jomā, un izstrādājot tehniskās specifikācijas.

12.ENISA veicina augsta līmeņa izpratni par kiberdrošību organizācijās un uzņēmumos.

II nodaļa 
Uzdevumi

1. iedaļa 
Atbalsts Savienības politikas un tiesību aktu īstenošanai

5. pants
Atbalsts Savienības politikas un tiesību aktu īstenošanai

1.ENISA sekmē Savienības politikas un tiesību aktu īstenošanu šādi:

a)palīdzot dalībvalstīm konsekventi īstenot Savienības politiku un tiesību aktus kiberdrošības jomā, tajā skaitā izdodot tehniskus norādījumus un ziņojumus, sniedzot konsultācijas un apmainoties ar paraugpraksi un veicinot paraugprakses apmaiņu starp kompetentajām iestādēm šajā jomā;

b)atbalstot informācijas apmaiņu nozarēs un starp tām, jo īpaši attiecībā uz Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā uzskaitītajām nozarēm un produktiem ar digitāliem elementiem, kas ietilpst Regulas (ES) 2024/2847 darbības jomā, nodrošinot paraugpraksi un norādījumus par pieejamajiem rīkiem un procedūrām;

c)pēc Komisijas pieprasījuma palīdzot dalībvalstīm, sniedzot atbalstu, piemēram, tehniskus norādījumus, arī par kiberdrošības riska pārvaldības pasākumiem, kiberdrošības gatavības novērtēšanas rīkus un rokasgrāmatas par reaģēšanu uz incidentiem, kas pielāgotas Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā uzskaitītajām nozarēm, vai atbalstu integrētas drošības principu īstenošanai attiecībā uz produktiem ar digitāliem elementiem saskaņā ar Regulu (ES) 2024/2847, lai veicinātu kiberdrošības gatavības līmeņu uzlabošanu un atbilstību Savienības tiesību aktiem kiberdrošības jomā;

d)sniedzot ieguldījumu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 14. panta 1. punktu izveidotās sadarbības grupas (TID sadarbības grupas) darbā, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 910/2014 46.e panta 1. punktu izveidotās Eiropas Digitālās identitātes sadarbības grupas darbā, šīs regulas 90. pantā minētās Eiropas Kiberdrošības sertifikācijas grupas (ECCG) darbā un saskaņā ar Regulas (ES) 2024/2847 52. panta 15. punktu izveidotās administratīvās sadarbības grupas (ADCO) darbā;

e)palīdzot dalībvalstīm un attiecīgām Savienības vienībām izstrādāt un sekmēt kiberdrošības politiku saistībā ar atvērtā interneta publiskā kodola vispārējās pieejamības vai integritātes uzturēšanu;

f)saskaņā ar Regulu (ES) 2024/2847 sniedzot tehniskas konsultācijas un atbalstu dalībvalstīm un Komisijai jautājumos, kas saistīti ar minētās regulas īstenošanu;

g)palīdzot dalībvalstīm sniegt savstarpēju palīdzību un atvieglojot šādus sadarbības procesus būtiskām un svarīgām vienībām saskaņā ar [Direktīvas (ES) 2022/2555 37.a pantu];

h)pēc Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas pieprasījuma sniedzot konsultācijas par Savienības politikas un tiesību aktu konkrētu kiberdrošības aspektu īstenošanu saistībā ar datu aizsardzību un privātumu.

2.ENISA veicina koordinētus Savienības līmeņa kiberdrošības riska novērtējumus, arī tos, ko veic, ievērojot Direktīvas (ES) 2022/2555 22. pantu.

3.ENISA izdod pamatnostādnes par informācijas apmaiņai izmantoto tīklu un informācijas sistēmu sadarbspēju, arī attiecībā uz pārrobežu kibercentriem, kā minēts Regulas (ES) 2025/38 6. panta 3. punktā.

4.ENISA ir TID sadarbības grupas dalībniece saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 14. panta 3. punktu.

5.Pēc Komisijas pieprasījuma ENISA nodrošina speciālās zināšanas, tehniskas konsultācijas, informāciju vai analīzi vai veic sagatavošanas darbu saistībā ar konkrētiem kiberdrošības jautājumiem, lai sniegtu informāciju Komisijas politikas veidošanas un Savienības tiesību aktu īstenošanas uzraudzības mērķiem.

6. pants
Spēju veidošana

ENISA palīdz:

1)dalībvalstīm to centienos uzlabot kiberdraudu un incidentu novēršanu, atklāšanu un analīzi un kiberdraudu un incidentu risināšanas spējas, sniedzot tām nepieciešamās zināšanas un daloties lietpratībā;

2)dalībvalstīm pēc to pieprasījuma brīvprātīgā kārtā izstrādāt un ieviest ievainojamības publiskošanas politiku;

3)saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2023/2841 CERT-EU un Iestāžu kiberdrošības padomei to centienos atbalstīt Savienības vienības to kiberdrošības stiprināšanā, uzlabot kiberdraudu un incidentu novēršanu, atklāšanu un analīzi, kā arī uzlabot to spējas reaģēt uz šādiem kiberdraudiem un incidentiem;

4)dalībvalstīm pēc to lūguma izveidot valstu CSIRT vienības, ievērojot Direktīvas (ES) 2022/2555 10. panta 10. punktu;

5)dalībvalstīm izstrādāt vai atjaunināt valsts kiberdrošības stratēģiju un galvenos snieguma rādītājus minētās stratēģijas novērtēšanai, ja tas tiek lūgts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 7. panta 4. punktu, veicināt minēto stratēģiju izplatīšanu un pieņemt zināšanai informāciju par to īstenošanas gaitu Savienībā, lai sekmētu paraugprakses izmantošanu;

6)Savienības iestādēm pēc to lūguma izstrādāt un pārskatīt Savienības kiberdrošības stratēģijas, veicināt to izplatīšanu un uzraudzīt to īstenošanas gaitu;

7)paaugstināt valstu CSIRT spēju līmeni, tajā skaitā veicinot dialogu un informācijas apmaiņu, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz nozares jaunākajiem sasniegumiem katrai CSIRT ir kopīgs spēju minimums un tās darbojas saskaņā ar paraugpraksi;

8)dalībvalstīm, Savienības vienībām un publiskām un privātām ieinteresētām personām to centienos novērtēt, palielināt un uzlabot kiberdrošības darbaspēku, arī izstrādājot, uzturot un veicinot attiecīgo rīku, piemēram, ECSF un Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmu, ieviešanu saskaņā ar šīs nodaļas 4. iedaļu;

9)attiecīgām publiskām struktūrām, kā arī privātā sektora ieinteresētajām personām, rīkojot mērķtiecīgas apmācības, attiecīgā gadījumā sadarbībā ar ieinteresētajām personām;

10)TID sadarbības grupai paraugprakses un informācijas apmaiņā, jo īpaši saistībā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 īstenošanu saskaņā ar minētās direktīvas 14. panta 4. punkta c) apakšpunktu;

11)tirgus uzraudzības iestādēm, kas izraudzītas, ievērojot Regulu (ES) 2024/2847, to darbībās, kuru mērķis ir nodrošināt minētās regulas pilnvērtīgu īstenošanu, tajā skaitā sniedzot atbalstu norādījumu un tehnisko konsultāciju sniegšanā uzņēmējiem, atbalstu atbilstības pārbaužu, risku izvērtēšanas, kopīgu darbību un kontrolreidu veikšanā, kā noteikts Regulā (ES) 2024/2847;

12)ECCG locekļiem paraugprakses apmaiņā un pēc atsevišķu dalībvalstu pieprasījuma palīdzību valstu kiberdrošības sertifikācijas iestādēm saistībā ar Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu īstenošanu valsts līmenī;

13)publiskām iestādēm un privātām ieinteresētajām personām saistībā ar atbilstības novērtēšanas un izvērtēšanas darbībām, tajā skaitā atbilstības novērtēšanas struktūrām un maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai atbalstītu stabilu, konkurētspējīgu, iekļaujošu un saskaņotu atbilstības novērtēšanas ekosistēmu, kas sekmē Regulas (ES) 2024/2847 un Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvara īstenošanu;

14)Eiropas Industriālajam, tehnoloģiskajam un pētnieciskajam kiberdrošības kompetenču centram (ECCC) un Nacionālo koordinācijas centru tīklam, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) 2021/887, apmainoties ar informāciju par pašreizējiem un jauniem riskiem un kiberdraudiem, arī attiecībā uz jaunām un topošām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām;

15)dalībvalstīm, sniedzot tehnisko atbalstu, tajā skaitā “regulatīvo smilškastu” izveidei un darbībai kiberdrošības jomā saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

7. pants
Izpratnes veicināšana un talantu fonds

ENISA palīdz dalībvalstīm to centienos palielināt informētību par Savienības politiku un tiesību aktiem kiberdrošības jomā un veicināt to pamanāmību, izstrādājot īstenojamus rīkus un norādījumus. ENISA atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir palielināt Eiropas kiberdrošības talantu fondu, it īpaši koordinējot konkursus.

8. pants
Zināšanas par tirgu un analīze

1.ENISA veic un izplata analīzi par galvenajām tendencēm kiberdrošības tirgū gan pieprasījuma, gan piedāvājuma pusē, it īpaši saistībā ar jomām, kurās pastāv vai tiek plānotas Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas, Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā uzskaitītajām nozarēm un produktu kategorijām, uz kurām attiecas Regula (ES) 2024/2847, arī minētās regulas III un IV pielikums.

2.ENISA veic un izplata tehnoloģiskās kiberdrošības tendenču analīzi, it īpaši saistībā ar darbībām un vienībām, kas ietilpst Direktīvas (ES) 2022/2555 darbības jomā, un produktiem ar digitāliem elementiem, kas ietilpst Regulas (ES) 2024/2847 darbības jomā.

3.ENISA uzkrāj zināšanas un izplata tehniskus ieteikumus un analīzi par jaunākajiem kiberdrošības rīkiem, satvariem, standartiem un paraugpraksi.

9. pants
Starptautiska sadarbība

ENISA atbalsta Savienības centienus sadarboties ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, kā arī attiecīgos starptautiskās sadarbības satvaros, lai veicinātu starptautisko sadarbību ar kiberdrošību saistītos jautājumos, un šajā sakarībā:

a)vajadzības gadījumā piedalās starptautisku mācību organizēšanas novērošanā, analizējot šādu mācību rezultātus un ziņojot par tiem Administratīvajai padomei;

b)pēc Komisijas lūguma veicina paraugprakses apmaiņu ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām;

c)pēc Komisijas lūguma nodrošina tai lietpratību;

d)saskaņā ar 87. pantu sniedz Komisijai ekspertu konsultācijas un atbalstu jautājumos, kas saistīti ar Eiropas kiberdrošības sertifikātu starptautisku atzīšanu;

e)sadarbībā ar ECCG, kas izveidota saskaņā ar 90. pantu, sniedz Komisijai ekspertu padomus un atbalstu jautājumos, kas saistīti ar starptautisko standartizāciju un sadarbību ar attiecīgām starptautiskām standartizācijas organizācijām.

2. iedaļa

Operatīvā sadarbība

10. pants
Savienības līmeņa operatīvā sadarbība

1.ENISA atbalsta operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm, Savienības iestādēm, izmantojot CERT-EU, un starp citām ieinteresētajām personām.

2.ENISA ir saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 15. panta 1. punktu izveidotā valstu CSIRT tīkla dalībniece un nodrošina CSIRT tīkla sekretariātu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 15. panta 2. punktu.

3.ENISA nodrošina Eiropas Kiberkrīžu sadarbības organizāciju tīkla (EU-CyCLONe) sekretariātu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 16. panta 2. punkta otro daļu.

4.ENISA atbalsta tehnisko un operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm, jo īpaši ar CSIRT tīkla un EU-CyCLONe starpniecību. Šāds atbalsts ietver:

a)konsultēšanu par to, kā uzlabot spējas novērst un atklāt incidentus, reaģēt uz incidentiem un atgūties no tiem;

b)pēc vienas vai vairāku dalībvalstu lūguma konsultāciju sniegšanu un novērtējumu veikšanu saistībā ar konkrētu iespējamu vai notiekošu incidentu vai kiberdraudiem, tajā skaitā daloties lietpratībā un atvieglojot šādu incidentu tehnisku risināšanu, kā arī atbalstot attiecīgas informācijas un tehnisko risinājumu brīvprātīgu apmaiņu dalībvalstu starpā;

c)ievainojamību, apdraudējumu un incidentu analizēšanu;

d)pēc vienas vai vairāku dalībvalstu lūguma atbalsta sniegšanu saistībā ar ex post tehnisko izmeklēšanu par būtiskiem incidentiem Direktīvas (ES) 2022/2555 23. panta 3. punkta nozīmē;

e)palīdzību plašapmēra kiberdrošības incidentu un krīžu koordinētai pārvaldībai operatīvā līmenī, it īpaši palīdzot EU-CyCLONe sagatavot ziņojumus politiskā līmenī un veicinot savlaicīgu informācijas apmaiņu starp CSIRT tīklu un EU-CyCLONe.

5.Pēc dalībvalsts vai Savienības vienības pieprasījuma sadarbībā ar CERT-EU ENISA atbalsta konsekventu publisko komunikāciju saistībā ar incidentu vai kiberdraudiem.

6.ENISA atbalsta sadarbību starp dalībvalstīm un, ar CERT-EU starpniecību, starp Savienības vienībām attiecībā uz drošu sakaru rīku ieviešanu. ENISA CSIRT tīklā un EU-CyCLONe izmanto sakaru rīkus, ko nodrošina juridiskas personas, kas ir iedibinātas Savienībā vai par kurām uzskata, ka tās ir iedibinātas Savienībā, un kuras kontrolē dalībvalstis vai dalībvalstu valstspiederīgie.

11. pants
Kopīga kiberdrošības situācijas apzināšanās

1.Lai uzlabotu kopīgu situācijas apzināšanos par kiberdraudiem un incidentu ainu dalībvalstu un Savienības vienību vidū, ENISA:

a)sadarbībā ar EU-CyCLONe, CSIRT tīklu, Komisiju, CERT-EU, Eiropolu un citām attiecīgām Savienības vienībām izstrādā pārbaudītu un uzticamu kiberdraudu izlūkdatu repozitorijus, kuros iekļauj datus par incidentu tendencēm, taktikām, paņēmieniem un procedūrām;

b)saskaņā ar 12. pantu izdod agrīnus brīdinājumus par iespējamu vai notiekošu būtisku vai plašapmēra incidentu vai kiberdraudiem, kam var būt pārrobežu raksturs, jo īpaši saistībā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā uzskaitītajām nozarēm;

c)pēc CSIRT tīkla, EU-CyCLONe vai Komisijas pieprasījuma laikus sniedz ad hoc analīzi par jaunām incidentu tendencēm;

d)pēc dalībvalstu vai Komisijas pieprasījuma veic analīzi vai sniedz citu informāciju par faktisku vai šķietamu kiberdrošības risku vai apdraudējumu;

e)veic analīzi un sniedz tehniskas konsultācijas par kiberdrošības riskiem produktos ar digitāliem elementiem, arī tirgus uzraudzības atbalstam, un reizi divos gados sagatavo tehnisko ziņojumu par jaunākajām tendencēm saskaņā ar Regulas (ES) 2024/2847 17. panta 3. punktu;

f)regulāri sagatavo padziļinātu ES kiberdrošības tehniskās situācijas ziņojumu par incidentiem un kiberdraudiem un dara ziņojumu pieejamu Padomei, EU-CyCLONe, CSIRT tīklam, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam un Eiropolam;

g)uzrauga izspiedējprogrammatūras uzbrukumu paņēmienu, prasību un ietekmes tendences un sniedz informāciju par šādām tendencēm Komisijai, CSIRT tīklam, EU-CyCLONe un Eiropolam.

2.Lai uzlabotu kopīgu situācijas apzināšanos par kiberdraudiem un incidentu ainu ieinteresēto personu vidū, ENISA:

a)veic kiberdraudu, incidentu, tendenču, topošo tehnoloģiju un to ietekmes analīzi, tajā skaitā regulāru analīzi, kas aptver Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā uzskaitītās nozares un attiecīgās produktu kategorijas, uz kurām attiecas Regula (ES) 2024/2847;

b)sadarbībā ar Komisiju un attiecīgā gadījumā ar CSIRT tīklu sniedz konsultācijas, norādījumus un informē par paraugpraksi tīklu un informācijas sistēmu drošībai, it īpaši tādas infrastruktūras drošībai, kas atbalsta Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā uzskaitītās nozares;

c)veic kiberdraudu un incidentu ilgtermiņa stratēģisko analīzi, lai apzinātu jaunās tendences un palīdzētu novērst incidentus.

3.ENISA, vienojoties ar 2. punktā minētajām ieguldījumu sniedzējām vienībām, var publiskot 2. punktā minēto analīzi, ieteikumus, norādījumus, paraugpraksi un ziņojumus.

4.Veicot 1. punkta a)–d) un f) apakšpunktā un 2. punktā uzskaitītās darbības, ENISA izmanto pati savu analīzi un attiecīgā gadījumā informāciju, ko tā saņēmusi savu uzdevumu veikšanas gaitā un kas ietver:

a)publiski pieejamos avotos sniegtu informāciju, arī par publiski zināmām IKT produktu vai IKT pakalpojumu ievainojamībām, kuru informācija pieejama Eiropas ievainojamību datubāzē, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 12. panta 2. punktu;

b)informāciju, ar ko apmainās dalībvalstis, Savienības vienības, CERT-EU, privātais sektors vai nevalstiskie partneri un trešās valstis un starptautiskās organizācijas, ievērojot visus ierobežojumus, kas minēti redzamās norādēs par šīs informācijas turpmāku izplatīšanu.

5.Sagatavojot 1. punkta e) apakšpunktā minēto ES kiberdrošības tehniskās situācijas ziņojumu, ENISA cieši sadarbojas ar dalībvalstīm. Ziņojuma pamatā ir publiski pieejama informācija, ENISA pašas veiktā analīze un ziņojumi, ko kopīgojuši arī dalībvalstu CSIRT vai vienotie kontaktpunkti, kas izveidoti saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/2555, – abi uz brīvprātības pamata –, EC3 un CERT-EU. Vienojoties ar iesaistītajām vienībām, ENISA var publiskot ziņojuma apkopoto versiju.

12. pants
Agrīni brīdinājumi

1.Agrīnajos brīdinājumos, kas minēti šīs regulas 11. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, ietver attiecīgu informāciju par iespējamu vai notiekošu būtisku vai plašapmēra incidentu vai kiberdraudiem, kam var būt pārrobežu raksturs, attiecībā uz Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā uzskaitītajām nozarēm. Šāda informācija var ietvert publiski zināmas ievainojamības un to, vai tās ietekmē produktus ar digitāliem elementiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2024/2847, metodes un procedūras, aizskāruma rādītājus, apdraudētāju taktiku, specifisku informāciju par apdraudētājiem, kā arī ieteikumus par ietekmes mazināšanas pasākumiem.

2.11. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētos agrīnos brīdinājumus pēc iespējas drīz izdod attiecīgajai vai attiecīgajāmCSIRT un attiecīgā gadījumā CSIRT tīklam un EU-CyCLONe.

3.ENISA piedāvā agrīnās brīdināšanas pakalpojumu vienībām, kas darbojas Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā uzskaitītajās nozarēs.

4.Šā panta 3. punktā minēto pakalpojumu sniedz pēc vienības pieprasījuma un publiski pieejamā mašīnlasāmā formātā. Minētais pakalpojums ietver informācijas apmaiņu par kiberdraudu rādītājiem un ieteikumus par riska mazināšanas pasākumiem.

5.ENISA izveido procedūru agrīno brīdinājumu izplatīšanai 3. punktā minētajām vienībām.

13. pants
Atbalsts reaģēšanā uz incidentiem un to pārskatīšanā

1.ENISA pilnībā vai daļēji ekspluatē un pārvalda ES kiberdrošības rezerves saskaņā ar Regulu (ES) 2025/38.

2.Pēc Komisijas vai EU-CyCLONe pieprasījuma ENISA ar CSIRT tīkla atbalstu un ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu pārskata un novērtē būtiskus kiberdrošības incidentus vai plašapmēra kiberdrošības incidentus saskaņā ar Regulas (ES) 2025/38 21. pantu.

3.ENISA sadarbībā ar Eiropolu un CSIRT vai attiecīgā gadījumā citām kompetentajām iestādēm palīdz atsevišķām būtiskām un svarīgām vienībām, kas uzskaitītas Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā, sagatavoties izspiedējprogrammatūras incidentam, reaģēt uz to un atgūties no tā. Šajā nolūkā ENISA izveido palīdzības dienestu un jo īpaši izmanto uzlaboto kopīgo situācijas apzināšanos par kiberdraudiem un incidentu ainu, ievērojot šīs regulas 11. panta 1. punkta pirmās daļas a) un g) apakšpunktu.

14. pants
Kiberdrošības mācības Savienības līmenī

1.ENISA palīdz Komisijai sagatavot ikgadēju Savienības līmeņa kiberdrošības mācību mainīgo programmu.

2.ENISA uztur 1. punktā minētajās mācībās gūto atziņu repozitoriju un iesaka dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā Savienības vienībām, kā lietderīgi un efektīvi īstenot gūtās atziņas.

3.Pēc EU-CyCLONe un/vai Komisijas pieprasījuma ENISA organizē vai palīdz organizēt kiberdrošības mācības Savienības līmenī, tajā skaitā testē sagatavotību reaģēt uz plašapmēra kiberdrošības incidentiem un krīzēm Savienības līmenī.

4.Pēc dalībvalstu pieprasījuma ENISA palīdz tām organizēt valsts kiberdrošības mācības.

5.Pēc CERT-EU pieprasījuma ENISA palīdz organizēt kiberdrošības mācības, ko CERT-EU organizē saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2023/2841 13. panta 7. punktu.

15. pants
Rīku un platformu nodrošināšana

1.ENISA izveido, nodrošina, ekspluatē, uztur un vajadzības gadījumā atjaunina ar kiberdrošību Savienības līmenī saistītos operatīvos tehniskos rīkus, arī platformas, jo īpaši vienoto ziņošanas platformu, kas izveidota, ievērojot Regulas (ES) 2024/2847 16. panta 1. punktu, [un vienoto kontaktpunktu ziņošanai par incidentiem, kas izveidots, ievērojot Direktīvas (ES) 2022/2555 23.a pantu,] un testēšanas rīkus, kas atbalsta atbilstības novērtēšanas procedūru īstenošanu saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

2.Šā panta 1. punkta īstenošanas nolūkos ENISA attiecīgā gadījumā sadarbojas un apmainās ar informāciju ar CSIRT tīklu un vajadzības gadījumā ar tirgus uzraudzības iestādēm.

16. pants
Ievainojamību pārvaldības pakalpojumi

ENISA attīsta kopējas Savienības ievainojamības pārvaldības pakalpojumu spējas un sniedz ievainojamības pārvaldības pakalpojumus ieinteresētajām personām:

a)uzturot Eiropas ievainojamību datubāzi saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 12. panta 2. punktu;

b)sniedzot ievainojamību pārvaldības pakalpojumus ieinteresētajām personām, pamatojoties uz Eiropas ievainojamību datubāzi un izmantojot ENISA pieejamo attiecīgo informāciju;

c)attiecīgā gadījumā iesaistoties strukturētā sadarbībā ar organizācijām, kas nodrošina Eiropas ievainojamību datubāzei līdzīgas programmas, reģistrus vai datubāzes;

d)aktīvi atbalstot CSIRT, kas ieceltas par koordinatorēm saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 12. panta 1. punktu, attiecībā uz tādu ievainojamību informācijas koordinētas atklāšanas pārvaldību, kas varētu būtiski ietekmēt vienības vairāk nekā vienā dalībvalstī;

e)izstrādājot un uzturot metodiku un pārvaldības mehānismus ievainojamību identificēšanai un koordinētai informācijas atklāšanai sadarbībā ar valstu kompetentajām iestādēm, CSIRT, nozares pārstāvjiem un pētniecības kopienu.

3. iedaļa

Kiberdrošības sertifikācija un standartizācija

17. pants
Kiberdrošības sertifikācija

1.ENISA palīdz izstrādāt un īstenot Savienības kiberdrošības sertifikācijas politiku, kas noteikta šīs regulas III sadaļā, un veicina tās izstrādi un īstenošanu. ENISA ir atbildīga par šādu darbību veikšanu:

a)Eiropas kiberdrošības sertifikācijas kandidātshēmu (“kandidātshēmas”) sagatavošana attiecībā uz IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem un vienību kiberdrošības parametriem saskaņā ar 74. pantu un attiecīgā gadījumā tehnisko specifikāciju izstrādāšana saskaņā ar 77. pantu;

b)pieņemto Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu uzturēšana saskaņā ar 75. pantu, tajā skaitā ņemot vērā pieņemto Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu iespējamo pārskatīšanu saskaņā ar 76. pantu;

c)pieņemto shēmu ieviešanas veicināšana un īpašas tīmekļa vietnes uzturēšana, kurā sniedz informāciju par Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmām, Eiropas kiberdrošības sertifikātiem un ES atbilstības apliecinājumiem un tos publisko saskaņā ar 79. pantu;

d)spēju veidošanas organizēšana saistībā ar sertifikācijas procesiem, izvērtēšanas darbībām, salīdzinošo izvērtēšanu un salīdzinošo novērtēšanu, arī sniedzot atbalstu dalībvalstīm pēc to pieprasījuma saskaņā ar 6. panta 12. punktu.

2.ENISA atbalsta Komisiju šādās darbībās:

a)ECCG pārvaldība saskaņā ar 90. pantu;

b)Eiropas kiberdrošības sertifikācijas asamblejas organizēšana saskaņā ar 72. panta 1. punktu;

c)darbības, kas saistītas ar Eiropas kiberdrošības sertifikātu starptautisku atzīšanu saskaņā ar 87. pantu;

d)salīdzinošās izvērtēšanas organizēšana saskaņā ar 89. pantu;

e)tādu paraugnoteikumu sagatavošana, uz kuriem jāatsaucas Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmās attiecībā uz IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem un vienību kiberdrošības parametriem saskaņā ar 81. panta 5. punktu.

18. pants
Standartizācija, tehniskās specifikācijas un norādījumi

1.ENISA izstrādā tehnisko specifikāciju un norādījumu projektus, kuru nolūks ir atbalstīt Savienības tiesību aktu īstenošanu kiberdrošības jomā. Izstrādājot minētās tehniskās specifikācijas, ENISA ņem vērā spēkā esošos Eiropas un starptautiskos standartus, kā arī citas attiecīgās tehniskās specifikācijas. ENISA nodrošina savu tehnisko specifikāciju un norādījumu konsekvenci.

2.ENISA uzrauga un attiecīgā gadījumā piedalās standartizācijas izstrādes darbībās Savienības līmenī un – saskaņā ar 9. pantu – starptautiskā līmenī un vada tās, lai atbalstītu Savienības politiku kiberdrošības jomā.

3.ENISA atbalsta kriptogrāfijas algoritmu izstrādi un izvērtēšanu. Ja ENISA pozitīvi novērtē kriptogrāfijas algoritmu, ENISA saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 sadarbojas ar Eiropas standartizācijas iestādēm, lai atbalstītu algoritma standartizāciju.

4.ENISA sniedz tehniskas konsultācijas Komisijai un attiecīgā gadījumā dalībvalstīm par atbilstošiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, kas atbalsta Savienības rīcībpolitikas, kuras saistītas ar kiberdrošību, arī Savienības saskaņošanas tiesību aktus kiberdrošības jomā, jo īpaši Regulu (ES) 2024/2847, tehniskās jomas Direktīvas (ES) 2022/2555 25. panta īstenošanas vajadzībām un Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas saskaņā ar 81. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

5.ENISA palīdz Komisijai novērtēt saskaņoto standartu projektus, kuru nolūks ir atbalstīt Savienības saskaņošanas tiesību aktu īstenošanu kiberdrošības jomā.

6.ENISA veicina Eiropas un starptautisko kiberdrošības standartu ieviešanu.

7.ENISA veic 1.–6. punktā minētos uzdevumus godprātīgi, objektīvi un konfidenciāli, tajā skaitā atsaucot vai apturot konkrētu tehnisko struktūru dalību, ja šāda dalība ir pretrunā citiem uzdevumiem vai mērķiem.

4. iedaļa 
Kiberdrošības prasmju akadēmijas īstenošana

19. pants
Eiropas kiberdrošības prasmju satvars

1.ENISA izstrādā un dara publiski pieejamu Eiropas kiberdrošības prasmju satvaru (ECSF). Pirms darīt ECSF publiski pieejamu vai atjaunināt to saskaņā ar 4. punktu, ENISA apspriežas ar Komisiju.

2.ECSF nosaka kiberdrošības speciālistu profilus un konkrētu uzdevumu, prasmju un zināšanu sasaisti ar noteiktu funkciju profilu. ECSF izmantošana publiskām un privātām struktūrām ir brīvprātīga.

3.Izstrādājot un ieviešot ECSF, ENISA var apspriesties ar ieinteresētajām personām.

4.ENISA novērtē vajadzību regulāri atjaunināt ECSF un vajadzības gadījumā to atjaunina.

20. pants
Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmu izstrāde, pieņemšana un uzturēšana

1.ENISA izstrādā, pieņem un uztur Eiropas individuālās kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmas. Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmu izmantošana valstu publiskajām struktūrām un privātām vienībām ir brīvprātīga, ja vien valsts tiesību aktos nav noteikts citādi.

2.Pirms jaunas Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmas sākšanas ENISA apspriežas ar Komisiju. ENISA šādu shēmu pieņem tikai pēc pozitīva Komisijas atzinuma saņemšanas. Sagatavojot Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmu, ENISA var apspriesties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

3.Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēma ietver:

a)apliecināšanas shēmas priekšmetu un darbības jomu, pamatojoties uz ECSF funkciju profiliem vai to apakškopām;

b)prasības, kas piemērojamas personām, kuras apmācītas veikt novērtējumus (“vērtētāji”) saskaņā ar 21. pantu, nepieciešamās prasmes, zināšanas un pieredzi, kā arī apmācības metodes;

c)tirgus apguves analīzi, kas raksturīga katrai apliecināšanas shēmai;

d)mācību rezultātus, novērtēšanas metodes un nosacījumus, ko pilnvaroti apliecinājuma sniedzēji izmanto, lai izvērtētu, kā persona pierāda vajadzīgās prasmes saskaņā ar 21. pantu;

e)attiecīgā gadījumā – vienu vai vairākus prasmju līmeņus;

f)noteikumus par ierakstu glabāšanu, ko veic pilnvaroti apliecinājuma sniedzēji;

g)Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas saturu un formātu, pienācīgi ņemot vērā 21. panta 5. punkta e) apakšpunktu;

h)saskaņā ar shēmu izdoto Eiropas kiberdrošības sertifikātu maksimālo derīguma termiņu.

4.Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēma var ietvert indikatīvas izmaksas par Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanu.

5.ENISA nodrošina ciešu sadarbību ar dalībvalstīm visā Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmu sagatavošanas laikā.

6.Izmaiņas Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmā neietekmē atļauju, kas piešķirta saskaņā ar 22. panta 3. punkta a) apakšpunktu un kas paliek spēkā uz laikposmu, uz kuru tā ir piešķirta.

21. pants
Pilnvarotie apliecinājuma sniedzēji

1.Pilnvarotie apliecinājuma sniedzēji novērtē, vai personas atbilst Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmas prasībām, un, ja minētās prasības ir izpildītas, izsniedz Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecinājumus. Apliecinājuma sniedzējiem var būt vairākas atļaujas, un katra no tām tiek piešķirta vienai Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmai.

2.ENISA sniedz norādījumus vērtētājiem un veic viņu obligāto apmācību par prasībām un novērtēšanas metodēm, kas iekļautas 20. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmā.

3.Vienības, kas vēlas kļūt par pilnvarotiem apliecinājuma sniedzējiem vai atjaunot savu atļauju (“pieteikuma iesniedzēji”), iesniedz pieteikumu ENISA. Tās atbilst šādām prasībām:

a)ir tiesību subjekts;

b)ir spējīgas veikt visus šajā regulā noteiktos uzdevumus saistībā ar Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecinājumiem neatkarīgi no tā, vai šo novērtējumu veic pats pilnvarotais apliecinājuma sniedzējs, vai tas tiek veikts tā vārdā un uz tā atbildību;

c)tām ir līdzekļi, kas nepieciešami, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus, kas saistīti ar Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmu, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam un iekārtām.

Pirmās daļas b) punkta nolūkos jebkuru apakšlīgumu slēgšanu vai konsultēšanos ar ārējiem darbiniekiem pienācīgi dokumentē, tajā neiesaista starpniekus un par to slēdz rakstisku vienošanos cita starpā attiecībā uz konfidencialitāti un interešu konfliktiem.

4.Pieteikuma iesniedzēji nav augsta riska piegādātāji.

5.Pilnvarotie apliecinājuma sniedzēji pilda šādus pienākumus:

a)katras Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmas īstenošanai:

i)to rīcībā ir vajadzīgie vērtētāji un personāls, lai laikus veiktu savas darbības, kā noteikts minētajā shēmā,

ii)nodrošina, ka vērtētāji ievēro dienesta noslēpumu, ir objektīvi un veic savu darbu neatkarīgi un ar visaugstāko profesionālo godprātību,

iii)tiem ir rakstiskas procedūras, lai veiktu darbības saskaņā ar shēmu, kurai tie ir pilnvaroti;

b)tie nevērtē un neizsniedz Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecinājumus saviem vērtētājiem;

c)attiecīgā gadījumā, ieviešot atbilstošus aizsardzības pasākumus, tie nodrošina, ka viņu vērtētāji var veikt savu darbu neatkarīgi, jo īpaši, ja šādas personas ir daļa no viņu pašu struktūras vai ir šādas struktūras darbinieki vai izglītojamie;

d)tie neiesaistās nekādās darbībās, kas var būt pretrunā to vērtētāju lēmumu neatkarībai vai godprātībai;

e)tie nodrošina, ka pēc personas pieprasījuma Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju elektroniskie apliecinājumi tiek izdoti kā atribūtu elektroniskie apliecinājumi formātā, ko var glabāt Regulā (ES) Nr. 910/2014 noteiktajos Eiropas digitālās identitātes makos.

6.Pilnvarotie apliecinājuma sniedzēji nekavējoties informē ENISA, ja kāda no 3. un 4. punktā uzskaitītajām prasībām vai 5. punktā uzskaitītie pienākumi vairs netiek pildīti vai ja rodas šaubas par minēto prasību vai pienākumu izpildi, arī attiecībā uz vērtētāju neatkarību.

7.Pilnvarotie apliecinājuma sniedzēji var pieprasīt no fiziskām personām maksu par Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecinājumu novērtēšanu un izdošanu, ņemot vērā Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas indikatīvās izmaksas saskaņā ar 20. panta 4. punktu, kas publiskotas īpašā tīmekļa vietnē saskaņā ar 23. panta d) punktu.

8.Pieteikuma iesniedzēji un pilnvarotie apliecinājuma sniedzēji ļauj ENISA pieteikuma procesa vai atļaujas uzturēšanas ietvaros veikt izvērtēšanu un kopīgo visu attiecīgo informāciju, lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas vai joprojām tiek izpildītas 3. un 4. punktā noteiktās prasības vai 5. punktā noteiktie pienākumi saskaņā ar 22. panta 2. punktu.

22. pants
Pieteikumu kļūšanai par pilnvarotu apliecinājuma sniedzēju izskatīšana un atļauju uzturēšana

1.Pieteikuma iesniedzēji maksā ENISA maksu par sava pieteikuma izskatīšanu. Pilnvarotie apliecinājuma sniedzēji maksā ENISA maksu par savas atļaujas uzturēšanu.

2.ENISA izvērtē, vai pieteikumu iesniedzēji un pilnvarotie apliecinājuma sniedzēji ievēro vai turpina ievērot 21. panta 3. un 4. punktā noteiktās prasības un 21. panta 5. punktā noteiktos pienākumus.

3.Pēc pieteikuma izskatīšanas, ņemot vērā 21. panta 3. un 4. punktā noteiktās prasības, ENISA var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

a)piešķirt pieteikuma iesniedzējam pilnvarotā apliecinājuma sniedzēja statusu vai to atjaunot;

b)noraidīt pieteikumu kļūšanai par pilnvarotu apliecinājuma sniedzēju vai to neatjaunot;

c)beigt pieteikuma apstrādi pieteikuma iesniedzēja bezdarbības dēļ pēc ENISA papildu informācijas pieprasījuma.

ENISA var grozīt, apturēt vai atsaukt šādus lēmumus, pamatojoties uz tās izvērtējumu saskaņā ar 22. panta 2. punktu, vai 21. panta 6. punktā minētajā gadījumā.

4.ENISA trīs mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas izdod 3. punktā minēto lēmumu saskaņā ar 21. panta 3. punktu. Ja ENISA pieteikuma iesniedzējam pieprasa papildu informāciju, 3. punktā minēto lēmumu ENISA pieņem viena mēneša laikā pēc papildu informācijas saņemšanas.

5.Šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minētā lēmuma maksimālais ilgums ir trīs gadi, un tajā norāda maksu, kas saistīta ar atļaujas ikgadējo uzturēšanu.

6.ENISA nodrošina, ka tās darbības, kas saistītas ar 20. pantā noteikto Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmu izstrādi un pieņemšanu, ir stingri nodalītas un tiek veiktas neatkarīgi no šā panta 2. un 3. punktā izklāstītajām darbībām, kas saistītas ar pieteikumu izskatīšanu un izvērtēšanu.

23. pants
Sabiedrības informēšana

ENISA uztur un regulāri atjaunina īpašu tīmekļa vietni, kurā sniedz publisku informāciju par:

a)ECSF, ietverot pašu satvaru un tā atjaunināšanas grafiku;

b)Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmām, to progresu un izstrādes termiņiem;

c)maksām, kas saistītas ar katru Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmu, kura pieņemta saskaņā ar šīs regulas 47. pantu;

d)Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas indikatīvajām izmaksām saskaņā ar 20. panta 4. punktu;

e)pilnvaroto apliecinājuma sniedzēju sarakstu.

III nodaļa 
ENISA organizācija

24. pants
ENISA administratīvā un pārvaldības struktūra

ENISA administratīvo un pārvaldības struktūru veido:

a)Administratīvā padome, kas pilda 28. pantā izklāstītās funkcijas;

b)Valde, kas pilda 30. pantā izklāstītās funkcijas;

c)izpilddirektors, kas pilda 32. pantā izklāstītos pienākumus;

d)izpilddirektora vietnieks, kas veic 34. pantā izklāstītos pienākumus;

e)ENISA Padomdevēju grupa;

f)Apelācijas padome, kas pilda 39.–42. pantā izklāstītās funkcijas.

1. iedaļa 
Administratīvā padome

25. pants
Administratīvās padomes sastāvs

1.Administratīvajā padomē ir viens loceklis, kuru ieceļ katra dalībvalsts, un divi locekļi, kurus ieceļ Komisija. Visiem locekļiem ir balsstiesības.

2.Katram Administratīvās padomes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs pārstāv Administratīvās padomes locekli viņa prombūtnes laikā.

3.Katra dalībvalsts par Administratīvās padomes locekli ieceļ saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 8. panta 1. punktu izraudzītās valsts kompetentās iestādes vadītāju. Ja tas nav iespējams, dalībvalstis par Administratīvās padomes locekli ieceļ augsta līmeņa pārstāvi no valsts kompetentās iestādes, kas izraudzīta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 8. panta 1. punktu.

4.Komisijas ieceltos Administratīvās padomes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, ņemot vērā viņu zināšanas par kiberdrošību un viņu attiecīgās vadības, administratīvās un budžeta prasmes. Komisijai un dalībvalstīm attiecībā uz aizstājējiem jātiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību Administratīvajā padomē un būtu jāierobežo viņu mainība, lai nodrošinātu Administratīvās padomes darba nepārtrauktību.

5.Dalībvalstu iecelto locekļu pilnvaru termiņš ir vienāds ar 3. punktā minēto pilnvaru termiņu.

6.Komisijas iecelto aizstājēju un locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi. Minēto pilnvaru termiņu var atjaunot.

26. pants
Administratīvās padomes priekšsēdētājs

1.Administratīvā padome ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no tās balsstiesīgo locekļu vidus. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēlē ar Administratīvās padomes balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

2.Ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus, viņu automātiski aizstāj priekšsēdētāja vietnieks.

3.Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var pagarināt vienu reizi. Tomēr, ja Administratīvās padomes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka dalība Administratīvajā padomē beidzas viņu amata pilnvaru laikā, arī viņu amata pilnvaru laiks automātiski beidzas tajā pašā dienā.

27. pants
Administratīvās padomes sanāksmes

1.Priekšsēdētājs sasauc Administratīvās padomes sanāksmes.

2.Izpilddirektors piedalās Administratīvās padomes sanāksmēs, bet viņam nav balsstiesību.

3.Administratīvā padome rīko vismaz divas kārtējās sanāksmes gadā. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, Komisijas pieprasījuma vai vismaz trešdaļas Administratīvās padomes locekļu pieprasījuma.

4.Ar Regulu (ES) 2021/887 izveidotā Eiropas Industriālā, tehnoloģiskā un pētnieciskā kiberdrošības kompetenču centra pārstāvis ir pastāvīgs novērotājs Administratīvās padomes sanāksmēs, un tam nav balsstiesību.

5.Administratīvā padome var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu to interesēt, piedalīties sanāksmē vai sanāksmes daļā kā ad hoc novērotāju bez balsstiesībām un saskaņā ar Administratīvās padomes reglamentu.

6.Atbilstīgi Administratīvās padomes reglamentam tās locekļiem un viņu aizstājējiem Administratīvās padomes sanāksmēs var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

28. pants
Administratīvās padomes funkcijas

1.Administratīvā padome:

a)nosaka ENISA darbības vispārējo virzienu un nodrošina, ka ENISA darbojas saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem un principiem; tā arī nodrošina ENISA darbības saskaņotību ar dalībvalstu veiktajām darbībām un Savienības līmeņa pasākumiem;

b)pieņem 44. pantā minētā ENISA vienotā programmdokumenta projektu un pēc tam iesniedz to Komisijai, lai saņemtu tās atzinumu;

c)ņemot vērā Komisijas atzinumu, pieņem ENISA vienoto programmdokumentu saskaņā ar 29. panta 2. punkta a) apakšpunktu;

d)uzrauga to, kā tiek īstenotas vienotajā programmdokumentā ietvertās daudzgadu un gada programmas;

e)saskaņā ar 29. panta 2. punkta b) apakšpunktu pieņem ENISA gada budžetu un pilda citas funkcijas attiecībā uz ENISA budžetu saskaņā ar IV nodaļu;

f)novērtē un pieņem konsolidēto gada ziņojumu par ENISA darbībām, arī pārskatus un aprakstu par to, kā ENISA ir sasniegusi savus snieguma rādītājus; līdz nākamā gada 1. jūlijam iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Eiropas Revīzijas palātai gan gada ziņojumu, gan tā novērtējumu; publisko gada ziņojumu;

g)saskaņā ar 50. pantu pieņem ENISA piemērojamos finanšu noteikumus;

h)pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir proporcionāla krāpšanas riskiem, ņemot vērā veicamo pasākumu izmaksas un ieguvumus;

i)nodrošina atbilstīgus turpmākus pasākumus saistībā ar konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un izvērtējumiem un no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūras (EPPO) veiktajām izmeklēšanām;

j)pieņem savu reglamentu, arī noteikumus par pagaidu lēmumiem par konkrētu uzdevumu deleģēšanu, ievērojot 30. panta 7. punktu;

k)saskaņā ar šā panta 2. punktu attiecībā uz ENISA personālu īsteno pilnvaras, kas ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem (“Civildienesta noteikumi”) un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (“Nodarbināšanas kārtība”), kuri noteikti Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 73 , ir piešķirtas attiecīgi iecēlējinstitūcijai un iestādei, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumus (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”);

l)pieņem īstenošanas noteikumus, ar kuriem īsteno Civildienesta noteikumus un Nodarbināšanas kārtību, saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. panta 2. punktu;

m)ieceļ izpilddirektoru un, ja tā nolemj izveidot izpilddirektora vietnieka amatu, izpilddirektora vietnieku un attiecīgā gadījumā pagarina viņu pilnvaru termiņu vai atceļ viņus no amata saskaņā ar 31. pantu;

n)ievērojot Civildienesta noteikumus un Nodarbināšanas kārtību, ieceļ grāmatvedi, kurš savu pienākumu izpildē ir neatkarīgs;

o)ņemot vērā vajadzības attiecībā uz ENISA darbību un ievērojot pareizu budžeta pārvaldību, pieņem visus lēmumus par ENISA iekšējo struktūru izveidi un vajadzības gadījumā to pārveidi;

p)atļauj vienoties par darbības kārtību saistībā ar 68. pantu;

q)atļauj vienoties par darbības kārtību saskaņā ar 70. pantu;

r)ieceļ un atceļ Apelācijas padomes locekļus saskaņā ar 29. panta 2. punkta d) apakšpunktu;

s)attiecībā uz Apelācijas padomes locekļiem pieņem noteikumus interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai.

2.Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. panta 2. punktu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Nodarbināšanas kārtības 6. pantu, Administratīvā padome pieņem lēmumu, ar kuru izpilddirektoram deleģē attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras un nosaka nosacījumus, ar kādiem minēto pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektors var minētās pilnvaras deleģēt tālāk.

3.Īpašu izņēmuma apstākļu dēļ Administratīvā padome var pieņemt lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram, kā arī iecēlējinstitūcijas pilnvaras, kuras izpilddirektors deleģējis tālāk, un tā vietā tās īstenot pati vai deleģēt kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kurš nav izpilddirektors.

29. pants
Administratīvās padomes balsošanas noteikumi

1.Administratīvā padome pieņem lēmumus ar tās balsstiesīgo locekļu absolūtu balsu vairākumu, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

2.Administratīvās padomes balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākums ir vajadzīgs, lai:

a)pieņemtu 28. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto vienoto programmdokumentu;

b) pieņemtu 28. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto gada budžetu;

c) ieceltu izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku amatā, pagarinātu viņa pilnvaru termiņu vai atbrīvotu no amata, kā minēts 31. un 33. pantā;

d)ieceltu vai atceltu Apelācijas padomes locekļus, kā minēts 36. pantā.

3.Lēmumus par budžeta vai cilvēkresursu jautājumiem, jo īpaši par 28. panta 1. punkta c), e), f), g), h), i), k), l), m), n) apakšpunktā minētajiem jautājumiem, pieņem tikai tad, ja Komisijas pārstāvji balso “par”. Lai pieņemtu 28. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos lēmumus par ENISA vienoto programmdokumentu, Komisijas pārstāvja pozitīvs balsojums ir vajadzīgs tikai par tiem lēmuma elementiem, kas nav saistīti ar ENISA gada un daudzgadu darba programmu.

4.Katram balsstiesīgajam loceklim ir viena balss. Ja kāda balsstiesīga locekļa nav klāt, viņa aizstājējs ir tiesīgs izmantot viņa balsstiesības.

5.Administratīvās padomes priekšsēdētājs piedalās balsošanā.

6.Izpilddirektors balsošanā nepiedalās.

7.Administratīvās padomes reglamentā balsošanas kārtību detalizē, jo īpaši norādot, ar kādiem nosacījumiem loceklis var darboties cita locekļa vārdā.

2. iedaļa 
Valde

30. pants
Valde

1.Administratīvajai padomei palīdz Valde.

2.Valde:

a)sagatavo lēmumus, kas jāpieņem Administratīvajai padomei;

b)kopā ar Administratīvo padomi nodrošina atbilstīgus turpmākos pasākumus saistībā ar konstatējumiem un ieteikumiem iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumos un izvērtējumos, kā arī saistībā ar OLAF un EPPO veiktajām izmeklēšanām;

c)neskarot izpilddirektora pienākumus, kas izklāstīti 32. pantā, palīdz izpilddirektoram un dod viņam padomus Administratīvās padomes lēmumu īstenošanā, lai pastiprinātu administratīvās un budžeta pārvaldības uzraudzību.

3.Valdē ir Administratīvās padomes priekšsēdētājs, viens Komisijas pārstāvis Administratīvajā padomē un trīs citi locekļi, ko Administratīvā padome ieceļ no tās balsstiesīgajiem locekļiem. Administratīvās padomes priekšsēdētājs ir arī Valdes priekšsēdētājs. Ieceļot Valdes locekļus, tiecas nodrošināt dzimumu līdzsvarotību Valdē. Izpilddirektors piedalās Valdes sanāksmēs, bet viņam nav balsstiesību.

4.Valdes locekļu amata pilnvaru ilgums ir četri gadi. Minēto pilnvaru termiņu var atjaunot. Valdes locekļu pilnvaru laiks beidzas, kad beidzas viņu dalība Administratīvajā padomē.

5.Valde rīko vismaz vienu kārtējo sanāksmi reizi trīs mēnešos. Turklāt tā sanāk arī pēc tās priekšsēdētāja ierosinājuma vai tās locekļu pieprasījuma.

6.Valdes reglamentu nosaka Administratīvā padome.

7.Ja tas vajadzīgs steidzamības dēļ, Valde Administratīvās padomes vārdā var pieņemt konkrētus pagaidu lēmumus, jo īpaši administratīvās pārvaldības lietās, tajā skaitā par iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējuma apturēšanu un budžeta jautājumiem. Jebkuru šādu pagaidu lēmumu bez liekas kavēšanās paziņo Administratīvajai padomei. Tad ne vēlāk kā pēc trim mēnešiem no lēmuma pieņemšanas dienas Administratīvā padome lemj, vai pagaidu lēmumu apstiprināt vai noraidīt. Valde nepieņem tādus lēmumus Administratīvās padomes vārdā, kuru pieņemšanai vajadzīgs divu trešdaļu balsstiesīgo Administratīvās padomes locekļu balsu vairākums.

3. iedaļa 
Izpilddirektors

31. pants
Iecelšana amatā, atbrīvošana no amata un pilnvaru termiņa pagarināšana

1.Izpilddirektoru ieceļ Administratīvā padome, pamatojoties uz tā kvalifikāciju un prasmēm, no kandidātu saraksta, ko ierosinājusi Komisija pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras.

2.Pirms iecelšanas amatā Administratīvā padome izraudzīto kandidātu uzaicina sniegt paziņojumu Eiropas Parlamenta attiecīgajai komitejai un atbildēt uz deputātu jautājumiem.

3.Izpilddirektoru pieņem darbā kā ENISA pagaidu darbinieku saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

4.Lai noslēgtu līgumu ar izpilddirektoru, aģentūru ENISA pārstāv Administratīvās padome priekšsēdētājs.

5.Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Komisija laikus pirms šā termiņa beigām veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora snieguma izvērtējumu un ENISA turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.

6.Administratīvā padome pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 5. punktā minētais novērtējums, var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

7.Izpilddirektors, kura pilnvaru termiņš ir pagarināts, kopējā termiņa beigās nedrīkst piedalīties vēl vienā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

8.Administratīvā padome informē Eiropas Parlamentu par nodomu pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu saskaņā ar 6. punktu. Trīs mēnešu laikā pirms šādas pagarināšanas izpilddirektors, ja viņu uzaicina, sniedz paziņojumu Eiropas Parlamenta attiecīgajā komitejā un atbild uz deputātu jautājumiem.

9.Izpilddirektoru var atbrīvot no amata, tikai pamatojoties uz Administratīvās padomes lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

32. pants
Izpilddirektora uzdevumi un pienākumi

1.Izpilddirektors vada ENISA un atskaitās Administratīvajai padomei.

2.Izpilddirektors, pildot savus uzdevumus, ir neatkarīgs un nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus.

3.Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma tam ziņo par savu uzdevumu izpildi. Padome var uzaicināt izpilddirektoru ziņot par tā uzdevumu izpildi.

4.Izpilddirektors ir ENISA juridiskais pārstāvis.

5.Izpilddirektors ir atbildīgs par to uzdevumu īstenošanu, kas ENISA uzdoti saskaņā ar šo regulu. Proti, izpilddirektors:

a)nodrošina ENISA ikdienas pārvaldību;

b)īsteno Administratīvās padomes pieņemtos lēmumus;

c)nodrošina atbilstību ENISA finanšu noteikumiem;

d)sagatavo un Administratīvajā padomē apstiprināšanai iesniedz vienotā programmdokumenta projektu, pirms tas tiek iesniegts Komisijai atzinuma sniegšanai;

e)īsteno vienoto programmdokumentu un ziņo Administratīvajai padomei par tā īstenošanu;

f)sagatavo ENISA konsolidēto gada darbības pārskatu, kurā aplūkota arī ENISA gada darba programmas īstenošana, un iesniedz to Administratīvajai padomei novērtēšanai un pieņemšanai;

g)sagatavo rīcības plānu, kurā tiek noteikti turpmākie pasākumi attiecībā uz ENISA retrospektīvo izvērtējumu secinājumiem, kā norādīts 121. pantā, un reizi divos gados par īstenošanas gaitu ziņo Komisijai;

h)sagatavo rīcības plānu, reaģējot uz secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem, kā arī OLAF un EPPO veiktajām izmeklēšanām, un par panākto progresu ziņo Komisijai divreiz gadā un Administratīvajai padomei – regulāri;

i)sagatavo 50. pantā minēto ENISA piemērojamo finanšu noteikumu projektu;

j)sagatavo ENISA ieņēmumu un izdevumu tāmju projektus un izpilda tās budžetu;

k)neskarot OLAF un EPPO kompetenci izmeklēšanas jomā, aizsargā Savienības finanšu intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot pienācīgas pārbaudes un – pārkāpumu atklāšanas gadījumā – atgūstot nepamatoti izmaksātās summas, un attiecīgā gadījumā uzliekot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus sodus un finansiālas sankcijas;

l)sagatavo krāpšanas apkarošanas stratēģiju, efektivitātes paaugstināšanas un sinerģiju veidošanas stratēģiju, stratēģiju sadarbībai ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām un ENISA organizatoriskās pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmu stratēģiju un iesniedz tās Administratīvajai padomei apstiprināšanai;

m)nodibina un uztur sakarus ar uzņēmēju aprindām un patērētāju organizācijām, lai nodrošinātu regulāru dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām;

n)regulāri apmainās ar viedokļiem un informāciju ar attiecīgajām Savienības vienībām par to darbībām saistībā ar kiberdrošību, lai nodrošinātu saskaņotību Savienības politikas īstenošanā minētajā jomā;

o)veicina daudzveidību un dzimumu līdzsvaru ENISA darbinieku pieņemšanā darbā;

p)pieņem 20. panta 1. punktā minētās Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmas;

q)pieņem lēmumus attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem, lai tie kļūtu par pilnvarotiem apliecinājuma sniedzējiem vai lai atjaunotu atļauju, kā minēts 22. panta 3. punktā;

r)veic citus ar šo regulu izpilddirektoram noteiktos uzdevumus.

6.Vajadzības gadījumā un atbilstīgi ENISA mērķiem un uzdevumiem izpilddirektors var veidot ekspertu ad hoc darba grupas, arī ar ekspertiem no dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Par to izpilddirektors iepriekš informē Valdi. Procedūras, kas jo īpaši attiecas uz darba grupu sastāvu, kārtību, kādā izpilddirektors ieceļ darba grupas ekspertus, un darba grupu darbību, nosaka ENISA darbības iekšējos noteikumos.

7.ENISA uzdevumu efektīvai un rezultatīvai izpildei vajadzības gadījumā un uz pienācīgas izmaksu un ieguvumu analīzes pamata izpilddirektors var nolemt izveidot vienu vai vairākus vietējus birojus vienā vai vairākās dalībvalstīs. Pirms izlemt veidot vietējo biroju, izpilddirektors lūdz attiecīgo dalībvalstu viedokli, arī tās dalībvalsts viedokli, kurā atrodas ENISA mītne, un saņem iepriekšēju piekrišanu no Komisijas un Administratīvās padomes. Ja izpilddirektors un attiecīgās dalībvalstis apspriešanās gaitā nevar vienoties, jautājumu izvirza apspriešanai Padomē. Kopējais darbinieku skaits visos vietējos birojos ir minimāls un nav lielāks par 40 % no to ENISA darbinieku kopskaita, kuri izvietotiENISA mītnes dalībvalstī. Darbinieku skaits katrā vietējā birojā nav lielāks par 10 % no to ENISA darbinieku kopskaita, kuri izvietoti ENISA mītnes dalībvalstī.

8.Lēmumā, ar ko izveido vietējo biroju, norāda vietējā birojā veicamo darbību tvērumu tā, lai izvairītos no liekām izmaksām un ENISA administratīvo funkciju dublēšanas.

4. iedaļa 
Izpilddirektora vietnieks

33. pants
Izpilddirektora vietnieks

1.Administratīvā padome var nolemt izveidot izpilddirektora vietnieka amatu, un izpilddirektora vietnieks palīdz izpilddirektoram.

2.Ja Administratīvā padome nolemj izveidot izpilddirektora vietnieka amatu, izpilddirektora vietniekam attiecīgi piemēro 31. panta noteikumus.

34. pants
Izpilddirektora vietnieka uzdevumi un pienākumi

Izpilddirektora vietnieks palīdz izpilddirektoram pārvaldīt ENISA un veikt 32. pantā minētos uzdevumus. Izpilddirektora prombūtnes vai slimības laikā vai tad, ja amata vieta ir vakanta, izpilddirektora vietnieks ieņem šo amatu prombūtnes laikā vai līdz amata vietas aizpildīšanai.

5. iedaļa 
ENISA Padomdevēju grupa

35. pants
ENISA Padomdevēju grupa

1.Administratīvā padome, rīkojoties pēc izpilddirektora priekšlikuma, pārredzamā veidā izveido ENISA Padomdevēju grupu. ENISA Padomdevēju grupā ir atzīti eksperti, kas pārstāv attiecīgās ieinteresētās personas, piemēram, kiberdrošības nozari, IKT nozari, MVU, vienības, kas darbojas Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā uzskaitītajās nozarēs, produktu ar digitāliem elementiem ražotājus un atvērtā pirmkoda programmatūras pārziņus Regulas (ES) 2024/2847 nozīmē, atbilstības novērtēšanas struktūras, kas paziņotas saskaņā ar 93. pantā minēto Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvaru un Regulu (ES) 2024/2847, vienības, kas darbojas elektroniskās identifikācijas līdzekļu jomā, patērētāju grupas, akadēmiskos ekspertus kiberdrošības jomā, Eiropas standartizācijas organizācijas, kā arī tiesībaizsardzības un datu aizsardzības uzraudzības iestādes. Minētie atzītie eksperti ir dalībvalstu valstspiederīgie. Administratīvās padomes mērķis ir nodrošināt pienācīgu dzimumu un ģeogrāfisko līdzsvaru, kā arī līdzsvaru starp dažādām ieinteresēto personu grupām.

2.ENISA Padomdevēju grupā izmantojamās procedūras, jo īpaši attiecībā uz tās sastāvu, 1. punktā minēto izpilddirektora priekšlikumu, locekļu skaitu un kārtību, kādā tos ieceļ, un ENISA Padomdevēju grupas darbību, nosaka ENISA darbības iekšējos noteikumos un publicē.

3.ENISA Padomdevēju grupu vada izpilddirektors vai jebkura persona, kuru izpilddirektors ieceļ katram attiecīgajam gadījumam.

4.ENISA Padomdevēju grupas locekļu pilnvaru ilgums ir divarpus gadi, un to var pagarināt vienu reizi. Administratīvās padomes locekļi nav ENISA Padomdevēju grupas locekļi. Komisijas un dalībvalstu ekspertiem ir tiesības būt klāt ENISA Padomdevēju grupas sanāksmēs un piedalīties tās darbā. Izpilddirektors var uzaicināt citu struktūru pārstāvjus, kas nav ENISA Padomdevēju grupas locekļi, piedalīties ENISA Padomdevēju grupas sanāksmēs un darbā.

5.ENISA Padomdevēju grupa dod padomus ENISA attiecībā uz ENISA uzdevumu izpildi, izņemot par šīs regulas III, IV un V sadaļas noteikumu piemērošanu. Konkrētāk, tā dod padomus izpilddirektoram par ENISA gada darba programmas priekšlikuma izstrādi un saziņas nodrošināšanu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām par jautājumiem, kas attiecas uz gada darba programmu.

6.ENISA Padomdevēju grupa par savu darbību regulāri informē Administratīvo padomi.

7.ENISA nodrošina Padomdevēju grupai vajadzīgo loģistikas atbalstu un tās sanāksmēm nodrošina sekretariātu.

6. iedaļa 
Apelācijas padome

36. pants
Apelācijas padomes izveide un sastāvs

1.ENISA ar Administratīvās padomes lēmumu izveido Apelācijas padomi.

2.Apelācijas padomē ir priekšsēdētājs un trīs citi locekļi. Katram Apelācijas padomes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs pārstāv locekli viņa prombūtnes laikā.

3.Priekšsēdētāju, pārējos locekļus un viņu aizstājējus Administratīvā padome ieceļ no Komisijas izveidota kvalificētu kandidātu saraksta. Kvalificēto kandidātu saraksts ir derīgs četrus gadus. Administratīvā padome pēc Komisijas priekšlikuma var pagarināt šā saraksta derīguma termiņu vēl uz četriem gadiem.

4.Ja Apelācijas padome uzskata, ka pārsūdzības būtība to prasa, tā var lūgt Administratīvo padomi papildus iecelt ne vairāk kā divus papildu padomes locekļus un viņu aizstājējus no 3. punktā minētā saraksta.

5.Apelācijas padome pieņem un dara pieejamu atklātībai savu reglamentu.

37. pants
Apelācijas padomes locekļi

1.Apelācijas padomes locekļu un aizstājēju amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Administratīvā padome pēc Komisijas priekšlikuma var pagarināt viņu pilnvaru termiņu vēl uz četriem gadiem.

2.Apelācijas padomes locekļi ir neatkarīgi un aģentūrā ENISA nevar veikt nekādus citus pienākumus. Lēmumu pieņemšanā viņi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai jebkādas citas struktūras, vai privātas vienības norādījumus.

3.Apelācijas padomes locekļus nevar atbrīvot no amata vai svītrot no kvalificētu kandidātu saraksta viņu pilnvaru termiņā, ja vien šādai atbrīvošanai vai svītrošanai nav nopietna pamatojuma un Administratīvā padome nav pieņēmusi attiecīgu lēmumu, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma.

38. pants
Izslēgšana un iebildumi

1.Apelācijas padomes locekļi nepiedalās pārsūdzības procesos, ja viņiem tajos ir kādas personiskas intereses, ja viņi jau iepriekš ir bijuši tajos iesaistīti kā vienas procesā iesaistītās puses pārstāvji vai ja viņi piedalījušies pārsūdzētā lēmuma pieņemšanā.

2.Ja kāda 1. punktā uzskaitītā iemesla dēļ vai kāda cita iemesla dēļ kāds no Apelācijas padomes locekļiem uzskata, ka viņam nebūtu jāpiedalās pārsūdzības procesā, viņš par to attiecīgi informē Apelācijas padomi.

3.Pārsūdzības procesā iesaistītā puse var paust iebildumus pret kādu no Apelācijas padomes locekļiem jebkura 1. punktā uzskaitītā pamatojuma dēļ vai tad, ja radušās aizdomas par šā locekļa neobjektivitāti. Jebkuru šādu iebildumu nepieņem, ja, apzinoties iebilduma iemeslu, pārsūdzības procesā iesaistītā puse ir veikusi kādu procedūras pasākumu. Iebildumus nevar pamatot ar Apelācijas padomes locekļu valstspiederību.

4.Apelācijas padome 2. un 3. punktā norādītajos gadījumos lēmumu par to, kā jārīkojas, pieņem bez attiecīgā padomes locekļa dalības. Lai pieņemtu minēto lēmumu, attiecīgo Apelācijas padomes locekli aizstāj ar viņa aizstājēju.

39. pants
Lēmumu un bezdarbības pārsūdzība

1.Apelācijas padomē var iesniegt pārsūdzību par:

a)ENISA pieņemtajiem lēmumiem, ievērojot 22. panta 3. punktu;

b)ENISA bezdarbību 22. panta 4. punktā noteiktajos piemērojamajos termiņos.

2.Pārsūdzībai, kas iesniegta saskaņā ar 1. punktu, var veikt iepriekšēju pārskatīšanu saskaņā ar 41. pantu, pirms to nodod izskatīšanai Apelācijas padomē.

3.Ja tiek iesniegta pārsūdzība atbilstoši šā panta 1. punktam, lēmuma piemērošana netiek atlikta.

40. pants
Personas, kas tiesīgas iesniegt pārsūdzību, pārsūdzību termiņi un to forma

1.Pieteikuma iesniedzēji 21. panta 3. punkta nozīmē var pārsūdzēt:

a)ENISA lēmumu, kas tiem adresēts, ievērojot 22. panta 3. punktu;

b)ENISA bezdarbību attiecībā uz pieteikumu, ko tie iesnieguši ENISA, 22. panta 4. punktā noteiktajos piemērojamajos termiņos.

2.Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā pārsūdzību kopā ar tās pamatojumu iesniedz rakstiski saskaņā ar 36. panta 5. punktā minēto reglamentu divu mēnešu laikā pēc lēmuma paziņošanas attiecīgajam pieteikuma iesniedzējam vai, ja tas nav noticis, no dienas, kad pieteikuma iesniedzējam lēmums kļuvis zināms.

3.Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā pārsūdzību ENISA iesniedz rakstiski saskaņā ar 36. panta 5. punktā minēto reglamentu divu mēnešu laikā pēc 22. panta 4. punktā noteiktā termiņa beigām.

41. pants
Iepriekšēja pārskatīšana

1.Ja ENISA uzskata, ka pārsūdzība ir pieņemama un labi pamatota, tā labo 40. panta 1. punktā minēto lēmumu vai bezdarbību.

2.Ja ENISA nemaina lēmumu viena mēneša laikā pēc pārsūdzības saņemšanas, tā nekavējoties pieņem lēmumu, vai apturēt lēmuma piemērošanu, un nodod pārsūdzību Apelācijas padomei.

42. pants
Lēmumu par pārsūdzību izskatīšana

1.Apelācijas padome trīs mēnešu laikā pēc pārsūdzības iesniegšanas pieņem lēmumu apmierināt vai noraidīt minēto pārsūdzību. Izskatot pārsūdzību, Apelācijas padome rīkojas tās reglamentā noteiktajos termiņos. Tik bieži, cik vajadzīgs, tā uzaicina pārsūdzības procesā iesaistītās puses noteiktos termiņos iesniegt piezīmes par tās paziņojumiem vai par citu pārsūdzībā iesaistīto pušu paziņojumiem. Apelācijas procesā iesaistītajām pusēm ir tiesības izteikties mutiski.

2.Ja Apelācijas padome secina, ka pārsūdzībai ir pamatots iemesls, tā lietu nosūta ENISA. ENISA pieņem galīgo lēmumu saskaņā ar Apelācijas padomes secinājumiem un sniedz minētā lēmuma pamatojumu. ENISA attiecīgi informē pārsūdzības procesa puses.

43. pants
Prasības Eiropas Savienības Tiesā

1.Prasības atcelt ENISA lēmumus, kas pieņemti, ievērojot 22. panta 3. punktu, vai prasības attiecībā uz bezdarbību piemērojamajos termiņos, ievērojot 22. panta 4. punktu, var iesniegt Eiropas Savienības Tiesā pēc tam, kad ir izmantota 39.–42. pantā noteiktā pārsūdzības procedūra ENISA, vai ja ENISA nav rīkojusies piemērojamajā termiņā, ievērojot 41. panta 2. punktu.

2.ENISA veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu.

7. iedaļa 
Darbība

44. pants
Vienotais programmdokuments

1.ENISA darbojas saskaņā ar vienoto programmdokumentu, kas ietver tās gada un daudzgadu darba programmu, kurā izklāstīti visi tās plānotie pasākumi.

2.Izpilddirektors katru gadu atbilstīgi Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 2019/715 74 32. pantam un Komisijas pamatnostādnēm izstrādā 1. punktā minētā vienotā programmdokumenta projektu, kurā ietverts atbilstošo finanšu līdzekļu un cilvēkresursu plānojums.

3.Katru gadu līdz 30. novembrim Administratīvā padome pieņem 1. punktā minēto vienoto programmdokumentu, ņemot vērā Komisijas atzinumu, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2019/715 32. panta 7. punktā. Ja Administratīvā padome nolemj neņemt vērā kādus Komisijas atzinuma elementus, tā sniedz detalizētu šāda lēmuma pamatojumu. Administratīvā padome līdz nākamā gada 31. janvārim Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai nosūta vienoto programmdokumentu, kā arī visas tā turpmākas atjauninātas versijas.

4.Vienotais programmdokuments kļūst galīgs pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to koriģē.

5.Gada darba programmā iekļauj detalizētus mērķus un gaidāmos rezultātus, arī gaidāmos snieguma rādītājus. Ievērojot tādus principus kā budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām un budžeta pārvaldība pa darbības jomām, programmā iekļauj arī finansējamo darbību aprakstu un norādi par katrai darbībai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem un cilvēkresursiem. Gada darba programma saskan ar 7. punktā minēto daudzgadu darba programmu. Tajā skaidri norāda, kādi uzdevumi ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu.

6.Ja ENISA tiek noteikts jauns uzdevums, Administratīvā padome pieņemto gada darba programmu groza. Būtiskus gada darba programmas grozījumus pieņem tādā pašā procedūrā, kādā pieņem sākotnējo gada darba programmu. Pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā valde var deleģēt izpilddirektoram.

7.Daudzgadu darba programmā izklāsta vispārējo stratēģisko plānu, iekļaujot mērķus, gaidāmos rezultātus un snieguma rādītājus. Tajā izklāsta arī resursu plānu, kas ietver daudzgadu budžetu un personāla plānojumu.

8.Resursu plānu atjaunina reizi gadā. Stratēģisko plānu vajadzības gadījumā atjaunina, jo īpaši, lai ņemtu vērā 120. pantā minētās izvērtēšanas iznākumu.

IV NODAĻA 
ENISA budžeta izveide un uzbūve

45. pants
ENISA budžeta izveide

1.Izpilddirektors katru gadu sagatavo un Administratīvajai padomei nosūta provizorisku ENISA ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, kā arī štatu sarakstu.

2.Provizoriskais tāmes projekts balstās uz mērķiem un gaidāmajiem gada darba programmas rezultātiem, un tajā ņem vērā minēto mērķu un iecerēto rezultātu sasniegšanai nepieciešamos finanšu resursus atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības un snieguma principam.

3.Administratīvā padome, pamatojoties uz provizorisko tāmes projektu, pieņem ENISA ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam un katru gadu līdz 31. janvārim to nosūta Komisijai.

4.Komisija tāmes projektu kopā ar Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai. Tāmes projektu dara pieejamu arī ENISA.

5.Pamatojoties uz tāmes projektu, Komisija Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu un tās iemaksas apjomu, kas attiecināma uz Savienības vispārējo budžetu, un iesniedz tās budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu.

6.Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriācijas iemaksai no Savienības vispārējā budžeta, kas piešķirama ENISA.

7.Budžeta lēmējinstitūcija pieņem ENISA štatu sarakstu.

8.Administratīvā padome pieņem ENISA budžetu. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Savienības vispārējā budžeta galīgas pieņemšanas, un nepieciešamības gadījumā to attiecīgi koriģē.

9.Visiem būvniecības projektiem, kuri var būtiski ietekmēt ENISA budžetu, piemēro Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/715 noteikumus.

46. pants
ENISA budžeta struktūra

1.Katru finanšu gadu sagatavo visu ENISA ieņēmumu un izdevumu tāmi, kuru atspoguļo ENISA budžetā. Finanšu gads atbilst kalendārajam gadam.

2.ENISA budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.Neskarot citus resursus, ENISA ieņēmumos ietilpst:

a)Savienības iemaksa, kas ir ietverta Savienības vispārējā budžetā;

b)ieņēmumi, kas konkrētiem izdevumu posteņiem piešķirti saskaņā ar tās finanšu noteikumiem, kas minēti 50. pantā;

c)Savienības finansējums iemaksu nolīgumu vai ad hoc dotāciju veidā saskaņā ar ENISA finanšu noteikumiem, kas minēti 50. pantā, un noteikumiem attiecīgajos instrumentos, ar kuriem atbalsta Savienības politikas jomas;

d)maksas, ko no pieteikuma iesniedzējiem iekasē par darbībām, kuras saistītas ar 22. panta 1. punktā minētajām Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmām;

e)maksas, ko no atbilstības novērtēšanas struktūrām iekasē par dalību Eiropas kiberdrošības sertifikātos un to izdošanu saskaņā ar 47. panta 2. punktā minēto Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu;

f)maksas, ko iekasē no publiskām iestādēm vai privātām struktūrām par testēšanas rīkiem, kā minēts 47. panta 3. punktā;

g)visas iemaksas no trešām valstīm, kuras piedalās ENISA darbā, kā paredzēts 70. panta 4. punktā;

h)jebkādas dalībvalstu brīvprātīgas iemaksas naudā vai natūrā.

4.Dalībvalstis, kuras veic brīvprātīgās iemaksas saskaņā ar 3. punkta g) apakšpunktu, šā iemesla dēļ nepieprasa īpašas tiesības vai pakalpojumus.

5.ENISA izdevumos ietilpst darbinieku atalgojums, administratīvās un infrastruktūras izmaksas un darbības izmaksas.

47. pants
Maksas

1.Lai palīdzētu segt visas ENISA veikto darbību izmaksas, par katru 22. panta 1. punktā minēto Eiropas apliecināšanas shēmas darbību no pieteikumu iesniedzējiem 21. panta 3. punkta nozīmē vai pilnvarotiem apliecinājuma sniedzējiem iekasē šādas maksas:

a)atļauju izdošana pēc 21. panta 3. un 4. punktā noteikto prasību pārbaudes, tajā skaitā izvērtējumu veikšana;

b)atļaujas ikgadējā uzturēšana;

c)atļaujas atjaunošana Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecinājuma sniedzējiem, tajā skaitā izvērtēšanas veikšana.

2.Par to Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu uzturēšanu, saskaņā ar kurām tiek izdoti Eiropas kiberdrošības sertifikāti, no atbilstības novērtēšanas struktūrām saistībā ar sertifikāciju iekasē šādas maksas:

a)gada maksa par dalību Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā;

b)maksa par Eiropas kiberdrošības sertifikātu izdošanu saskaņā ar Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmām.

Šā punkta b) apakšpunktā minēto maksu iekasē, kad atbilstības novērtēšanas struktūra aģentūrai ENISA iesniedz Eiropas kiberdrošības sertifikātus publicēšanai ENISA tīmekļa vietnē saskaņā ar 79. pantu.

3.No publiskas iestādes vai privātas struktūras iekasē maksu par 15. panta 1. punktā minēto testēšanas rīku izmantošanu.

4.Maksas aprēķina un maksā euro.

5.Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par ENISA iekasējamo maksu noteikšanu, jo īpaši precizējot aplēstās izmaksas, kas attiecināmas uz katru no jautājumiem, par kuriem iekasējamas maksas, ievērojot 1., 2. un 3. punktu, un atsevišķās iekasējamās maksu summas, kā arī veidus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem maksas būtu jāmaksā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 118. panta 2. punktā. Sagatavojot minēto īstenošanas aktu projektus, Komisija apspriežas ar ENISA.

6.Maksas, ko nosaka 5. punktā minētie īstenošanas akti, norāda iepriekš, lai tās būtu samērīgas ar veikto darbību vai sniegto pakalpojumu aplēstajām izmaksām, kas noteiktas izmaksu ziņā efektīvā veidā, un ir pietiekamas, lai segtu minētās izmaksas. Visus ENISA izdevumus, kas attiecināmi uz personālu, kurš iesaistīts 1., 2. un 3. punktā minētajās darbībās, atspoguļo sedzamajās izmaksās. Maksas nosaka tādā apmērā, lai izvairītos no deficīta vai ievērojama pārpalikuma uzkrāšanās ENISA budžetā. Budžeta pārpalikumu, kas radies no maksām, pārnes, lai finansētu ENISA darbības, jo īpaši turpmākas darbības, kas saistītas ar maksām, vai kompensētu radušos zaudējumus. Ja no maksām segto darbību rezultātā budžetā atkārtoti veidojas ievērojams pozitīvs atlikums vai ja no maksām segto pakalpojumu sniegšanas rezultātā veidojas ievērojams negatīvs atlikums, Komisija 5. punktā minētos īstenošanas aktus groza, lai saskaņā ar 118. panta 2. punktu pārskatītu maksu aprēķināšanas metodi.

Maksas par 1. punktā minētajiem uzdevumiem nosaka tādā apmērā, lai nodrošinātu, ka ar tām saistītie ieņēmumi pietiekami palīdz segt izmaksas par darbībām, kas saistītas ar Eiropas individuālo apliecināšanas shēmu izstrādi un uzturēšanu, pieteikumu apstrādi un atļauju izsniegšanu un atjaunošanu, kā arī minētajām ENISA uzraudzības darbībām nepieciešamās izmaksas.

Maksas par 2. punktā minētajiem uzdevumiem nosaka tādā apmērā, lai nodrošinātu, ka ar tām saistītie ieņēmumi pietiekami palīdz segt visas to darbību izmaksas, kas saistītas ar 75. pantā izklāstīto Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu uzturēšanu.

Maksas par 3. punktā minētajiem uzdevumiem nosaka tādā apmērā, lai nodrošinātu, ka ar tām saistītie ieņēmumi pietiekami palīdz segt izmaksas par darbībām, kas saistītas ar testēšanas rīku nodrošināšanu, kā noteikts 15. panta 1. punktā.

7.ENISA 50. pantā noteiktās pārskatu iesniegšanas procedūras ietvaros sniedz ziņojumu par iekasētajām maksām un to ietekmi uz tās budžetu.

8.ENISA ievieš rādītāju kopumu, ar ko mēra darba slodzi, lietderību un efektivitāti saistībā ar darbībām, kuras finansē no maksām. ENISA attiecīgi pielāgo personāla plānošanu un ar maksām saistīto resursu pārvaldību, lai varētu pienācīgi reaģēt uz šādu pieprasījumu un jebkādām no maksām gūto ieņēmumu svārstībām. ENISA ziņojumu dara zināmu Komisijai, un Komisija to var izmantot 120. panta 1. punktā minētās izvērtēšanas nolūkā.

48. pants
ENISA budžeta izpilde

1.Par ENISA budžeta izpildi atbild izpilddirektors, kas rīkojas kā finanšu kredītrīkotājs.

2.Komisijas iekšējam revidentam ENISA ir tādas pašas pilnvaras kā Komisijas dienestos.

3.Ik gadu izpilddirektors nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūru rezultātā iegūtajiem konstatējumiem.

49. pants
Pārskatu sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana

1.ENISA grāmatvedis provizoriskos pārskatus par finanšu gadu (N gads) Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai nosūta līdz nākamā finanšu gada (N+1 gads) 1. martam.

2.Līdz N + 1 gada 1. martam ENISA grāmatvedis Komisijas grāmatvedim nosūta arī konsolidācijai nepieciešamo grāmatvedības informāciju prasītajā veidā un formātā.

3.Līdz N + 1 gada 31. martam ENISA Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai nosūta ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību N gadā.

4.Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par ENISA provizoriskajiem pārskatiem par N gadu, ENISA grāmatvedis uz savu atbildību sagatavo ENISA galīgos pārskatus. Izpilddirektors tos iesniedz Administratīvajai padomei atzinuma sniegšanai.

5.Administratīvā padome sniedz atzinumu par ENISA galīgo pārskatu par N gadu.

6.ENISA grāmatvedis galīgos pārskatus par N gadu kopā ar Administratīvās padomes atzinumu līdz N+1 gada 1. jūlijam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

7.Saiti uz tīmekļa lapām, kurās ir ENISA galīgie pārskati, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz N + 1 gada 15. novembrim.

8.Izpilddirektors līdz N + 1 gada 30. septembrim Revīzijas palātai nosūta atbildi uz piezīmēm, ko tā izdarījusi gada pārskatā. Šo atbildi izpilddirektors nosūta arī Administratīvajai padomei un Komisijai.

9.Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma iesniedz tam visu informāciju, kas nepieciešama netraucētai N gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 267. panta 3. punktu.

10.Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz izpilddirektoram apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

50. pants
Finanšu noteikumi

1.ENISA piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Administratīvā padome pēc apspriešanās ar Komisiju. Tie neatkāpjas no Deleģētās regulas (ES) 2019/715, ja vien atkāpšanās nav īpaši nepieciešama ENISA darbībai un Komisija iepriekš nav devusi piekrišanu.

2.ENISA izveido un izpilda savu budžetu saskaņā ar saviem finanšu noteikumiem un Regulu (ES, Euratom) 2024/2509.

51. pants
Krāpšanas apkarošana

1.Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, bez ierobežojumiem attiecībā uz ENISA darbībām piemēro noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 75 .

2.ENISA sešos mēnešos pēc [PB: lūgums norādīt precīzu datumu, kā norādīts 127. pantā] pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) 76 , un, izmantojot minētā nolīguma pielikumā norādīto veidni, pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami tās personālam.

3.Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, darbuzņēmējus un apakšuzņēmējus, kuri no ENISA ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

4.Saskaņā ar Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 77 paredzētajiem noteikumiem un procedūrām OLAF var veikt izmeklēšanas, tajā skaitā pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, saistībā ar dotāciju vai līgumu, kuru finansē ENISA.

5.Neskarot 1.–4. punktu, ENISA darba nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos iekļauj noteikumus, kas Revīzijas palātu un OLAF skaidri pilnvaro savas attiecīgās kompetences ietvaros veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas.

6.Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 EPPO var veikt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 78 paredzēto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas skar Savienības finanšu intereses.

52. pants
Interešu deklarācija

1.Administratīvās padomes locekļi, izpilddirektors, izpilddirektora vietnieks un dalībvalstu uz laiku norīkotās amatpersonas katra iesniedz saistību deklarāciju un deklarāciju, kurā norāda, ka tām nav tiešu vai netiešu interešu, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību, vai ka tādas ir. Deklarācijas ir precīzas un pilnīgas, tās ik gadu iesniedz rakstiski un atjaunina, kad vien nepieciešams.

2.Administratīvās padomes locekļi, izpilddirektors, izpilddirektora vietnieks un ārējie eksperti, kas piedalās ad hoc darba grupās, ne vēlāk kā katras sanāksmes sākumā katrs precīzi un pilnīgi deklarē visas intereses, kuras var uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību attiecībā uz darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem, un nepiedalās šādu jautājumu apspriešanā un balsošanā par tiem.

3.ENISA darbības iekšējos noteikumos noteic praktiskos pasākumus attiecībā uz 1. un 2. punktā minēto interešu deklarāciju noteikumiem.

53. pants
Pārredzamība

1.ENISA savā darbībā nodrošina augsta līmeņa pārredzamību saskaņā ar 55. pantu.

2.ENISA gādā par to, lai sabiedrībai un visām ieinteresētajām personām tiktu sniegta atbilstoša, objektīva, uzticama un viegli piekļūstama informācija, jo īpaši par tās darba rezultātiem. Tā publicē arī interešu deklarācijas, kas iesniegtas saskaņā ar 52. pantu.

3.Administratīvā padome pēc izpilddirektora priekšlikuma drīkst atļaut ieinteresētajām personām novērot dažu ENISA pasākumu norisi.

4.ENISA darbības iekšējos noteikumos noteic praktiskos pasākumus 1. un 2. punktā minēto pārredzamības noteikumu īstenošanai.

54. pants
Konfidencialitāte aģentūrā
ENISA

1.Neskarot 55. pantu, ENISA neizpauž trešām personām informāciju, ko tā apstrādā vai saņem, ja par to ir izteikts pamatots lūgums to uzskatīt par konfidenciālu.

2.Uz Administratīvās padomes locekļiem, izpilddirektoru, izpilddirektora vietnieku, ENISA Padomdevēju grupas locekļiem, ārējiem ekspertiem, kas piedalās ad hoc darba grupās, un ENISA personāla locekļiem, arī dalībvalstu uz laiku norīkotajām amatpersonām, konfidencialitātes prasības saskaņā ar LESD 339. pantu attiecas arī pēc tam, kad šīs personas ir beigušas pildīt savus pienākumus.

3.ENISA darbības iekšējos noteikumos noteic praktiskos pasākumus 1. un 2. punktā minēto konfidencialitātes noteikumu īstenošanai.

55. pants
Piekļuve dokumentiem

1.Uz ENISA rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Regula (EK) Nr. 1049/2001.

2.Administratīvā padome pieņem kārtību Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai.

3.Par lēmumiem, ko ENISA pieņem, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam saskaņā ar LESD 228. pantu vai prasību Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar LESD 263. pantu.

V NODAĻA 
Darbinieki un sadarbības koordinatori

56. pants
Vispārīgi noteikumi

1.Uz ENISA darbiniekiem attiecas Civildienesta noteikumi un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, kā arī noteikumi, kas pieņemti, Savienības iestādēm vienojoties, lai īstenotu Civildienesta noteikumus un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

2.ENISA personālam, sadarbības koordinatoriem un norīkotajiem valstu ekspertiem ENISA piemēro atbilstošu drošības pielaides procedūru.

57. pants
Privilēģijas un imunitāte

ENISA un tās personālam piemēro Protokolu Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

58. pants
Sadarbības koordinatori

1.Katra dalībvalsts vismaz divus sadarbības koordinatorus no valsts kompetentās iestādes, kas izraudzīta, ievērojot Direktīvas (ES) 2022/2555 8. panta 1. punktu, norīko par norīkotajiem valsts ekspertiem darbam aģentūrā ENISA tās mītnē vai vietējā birojā saskaņā ar 59. panta 2. punktu. Komisija arī var iecelt sadarbības koordinatoru.

2.Sadarbības koordinatori palīdz pildīt ENISA uzdevumus, arī veicinot operatīvo sadarbību un informācijas apmaiņu, kā minēts 11. pantā. Sadarbības koordinatori arī palīdz ENISA izplatīt informāciju par tās darbībām, konstatējumiem un ieteikumiem attiecīgajām ieinteresētajām personām visā Savienībā. Viņi darbojas arī kā valstu kontaktpunkti attiecībā uz jautājumiem, kas saņemti no viņu dalībvalstīm un kas ir saistīti ar viņu dalībvalstīm, šajā nolūkā atbildot uz minētajiem jautājumiem vai nu tieši, vai sadarbojoties ar savas valsts pārvaldes iestādēm.

3.Dalībvalstu norīkotajiem sadarbības koordinatoriem ir tiesības pieprasīt un saņemt no savām dalībvalstīm visu attiecīgo informāciju, kā paredzēts šajā regulā, vienlaikus pilnībā ievērojot tiesību aktus un dalībvalsts praksi, jo īpaši attiecībā uz datu aizsardzību un konfidencialitāti.

59. pants
Norīkotie valsts eksperti un pārējie darbinieki

1.ENISA var izmantot norīkotos valsts ekspertus vai citus darbiniekus, kas nav nodarbināti ENISA, jebkurā tās darbības jomā. Civildienesta noteikumi un nodarbināšanas kārtība uz šādiem darbiniekiem neattiecas.

2.Administratīvā padome pieņem lēmumu, ar ko paredz noteikumus attiecībā uz valstu ekspertu, arī sadarbības koordinatoru, norīkošanu uz ENISA.

VI NODAĻA 
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ ENISA

60. pants
ENISA juridiskais statuss

1.ENISA ir Savienības struktūra, un tai piemīt tiesībsubjektība.

2.Visās dalībvalstīs ENISA ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko attiecīgās dalībvalsts tiesību akti piešķir juridiskām personām. Konkrēti, tā var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesā.

3.ENISA pārstāv izpilddirektors.

61. pants
Mītnes vieta

ENISA mītne atrodas Atēnās, Grieķijā.

62. pants
Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi

1.Nepieciešamo kārtību attiecībā uz ENISA paredzēto atrašanās vietu uzņēmējā dalībvalstī un telpām, kuru pieejamību nodrošina šī dalībvalsts, kopā ar specifiskajiem noteikumiem, kas uzņēmējā dalībvalstī piemērojami izpilddirektoram, Administratīvās padomes locekļiem, ENISA darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp ENISA un uzņēmēju dalībvalsti, kuru noslēdz pēc tam, kad saņemts Administratīvās padomes apstiprinājums.

2.ENISA uzņēmēja dalībvalsts nodrošina iespējami labākos apstākļus, lai nodrošinātu pienācīgu ENISA darbību, ņemot vērā atrašanās vietas pieejamību, adekvātas izglītības iestādes darbinieku bērniem, atbilstošu piekļuvi darba tirgum, sociālajai drošībai un medicīniskajai aprūpei gan darbinieku bērniem, gan laulātajiem.

63. pants
Administratīvā kontrole

ENISA darbību saskaņā ar LESD 228. pantu uzrauga Eiropas Ombuds.

64. pants
ENISA atbildība

1.ENISA līgumisko atbildību reglamentē attiecīgajam līgumam piemērojamās tiesības.

2.Pieņemt nolēmumus, ievērojot jebkuru šķīrējklauzulu, kas ietverta ENISA noslēgtā līgumā, ir Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā.

3.Ja iestājusies ārpuslīgumiska atbildība, ENISA saskaņā ar vispārīgajiem principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina katru kaitējumu, ko tās darbinieki nodarījuši, pildot savus pienākumus.

4.Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir strīdi, kas saistīti ar jebkuru zaudējumu atlīdzināšanu, kā minēts 3. punktā.

5.ENISA darbinieku personīgo atbildību pret ENISA reglamentē noteikumi, kas noteikti tiem piemērojamajos Civildienesta noteikumos vai Nodarbināšanas kārtībā.

65. pants
Valodu lietošanas kārtība

1.Uz ENISA attiecas Padomes Regula Nr. 1 79 . Dalībvalstis un pārējās struktūras, ko dalībvalstis ieceļ, var vērsties pie ENISA un saņemt atbildi jebkurā Eiropas Savienības iestāžu oficiālajā valodā pēc savas izvēles.

2.ENISA darbībai vajadzīgos tulkošanas un citus lingvistiskos pakalpojumus, izņemot mutisko tulkošanu, sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

66. pants
Personas datu aizsardzība

1.Personas datu apstrādi ENISA reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725.

2.Valde pieņem īstenošanas noteikumus, kas minēti Regulas (ES) 2018/1725 45. panta 3. punktā. Administratīvā padome var pieņemt papildu pasākumus, kas vajadzīgi, lai ENISA piemērotu Regulu (ES) 2018/1725.

67. pants
Drošības noteikumi par sensitīvas neklasificētas informācijas un klasificētas informācijas aizsardzību

Vienojoties ar Komisiju, ENISA pieņem drošības noteikumus, kuros piemēroti drošības principi, kas ietverti Komisijas drošības noteikumos par sensitīvas neklasificētas informācijas un ESKI aizsardzību, kuri noteikti Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 80 un 2015/444 81 . Minētie drošības noteikumi reglamentē šādas informācijas apmaiņu, apstrādi un glabāšanu.

68. pants
Sadarbība ar Savienības vienībām un valstu iestādēm

1.Lai nodrošinātu konsekvenci, radītu sinerģijas un risinātu kopīgu interešu jautājumus, ENISA ar kiberdrošību saistītos jautājumos sadarbojas ar CERT-EU un attiecīgajām Savienības vienībām, to vidū Eiropolu, Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru, kas izveidots, ievērojot Regulu (ES) 2021/887, un Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, kas izveidota, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 68. panta 1. punktu.

2.Šā panta 1. punktā minēto sadarbību var īstenot:

a)apmainoties ar zinātību un paraugpraksi;

b)sniedzot padomus un izdodot pamatnostādnes par attiecīgiem ar kiberdrošību saistītiem jautājumiem;

c)pēc apspriešanās ar Komisiju izveidojot praktiski izmantojamus mehānismus īpašu uzdevumu izpildei.

3.ENISA iesaistās strukturētā sadarbībā ar CERT-EU, jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar spēju veidošanu, operatīvo sadarbību un kiberdraudu ilgtermiņa stratēģisko analīzi.

4.ENISA sadarbojas un apmainās ar informāciju ar attiecīgajām tirgus uzraudzības iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem kiberdrošības jomā, arī Regulu (ES) 2024/2847.

69. pants
Sadarbība ar ieinteresētajām personām

1.Ja tas nepieciešams šīs regulas mērķu sasniegšanai, ENISA sadarbojas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, kiberdrošības nozari, IKT nozari, MVU, vienībām, kas darbojas Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā uzskaitītajās nozarēs, produktu ar digitāliem elementiem ražotājiem, importētājiem vai izplatītājiem Regulas (ES) 2024/2847 nozīmē, atbilstības novērtēšanas struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvaru un Regulu (ES) 2024/2847, vienībām, kas darbojas elektroniskās identifikācijas līdzekļu jomā, patērētāju grupām un akadēmiskajiem ekspertiem kiberdrošības jomā. Šajā nolūkā ENISA var izveidot publiskā un privātā sektora partnerības.

2.ENISA, apspriežoties ar Komisiju, atbalsta sadarbību starp paziņotajām atbilstības novērtēšanas struktūrām atbilstoši 93. pantam. Konkrētāk, tā var izveidot paziņoto atbilstības novērtēšanas struktūru grupu paraugprakses apmaiņai, radot sinerģiju ar citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Regulu (ES) 2024/2847.

70. pants
Sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

1.Ciktāl tas vajadzīgs, lai sasniegtu šīs regulas mērķus, ENISA var sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm vai ar starptautiskajām organizācijām, vai abējādi, saskaņā ar Savienības prioritātēm. Šādā nolūkā ENISA, saņēmusi Komisijas iepriekšēju atļauju, ar trešo valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām var noslēgt darba vienošanās. Minētās darba vienošanās ne Savienībai, ne tās dalībvalstīm nerada juridiskas saistības.

2.Valde pieņem stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām ENISA kompetencē esošos jautājumos, kā arī atbilstoši 1. punktā minētajām prioritātēm. Komisija, noslēdzot attiecīgas darba vienošanās ar izpilddirektoru, nodrošina, ka ENISA darbojas atbilstīgi savām pilnvarām un pastāvošajai iestāžu sistēmai.

3.Lai atbalstītu sadarbību ar trešām valstīm, jo īpaši valstīm, kas ir Savienības kandidātvalstis, ENISA var sniegt savas spēju veidošanas speciālās zināšanas, jo īpaši šādās jomās:

a)kiberdrošības spēju un resursu gatavības līmeņa novērtējums;

b)kiberdrošības darbaspēka izaugsme un pilnveide, tajā skaitā veicinot ECSF un Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmas un nodrošinot mācību un apmācības pasākumus;

c)atbalsts kiberdrošības mācību plānošanai un izpildei.

4.ENISA ir atvērta to trešo valstu dalībai ENISA darbā, kuras ar Savienību noslēgušas attiecīgus nolīgumus. Saskaņā ar tādu nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem, kas noslēgti starp trešām valstīm un Savienību, nosaka darba kārtību, ar ko jo īpaši, iepriekš saņemot Komisijas apstiprinājumu, paredz, kā pēc būtības, kādā apjomā un kādā veidā minētās trešās valstis piedalās ENISA darbā, un ietver noteikumus par dalību ENISA iniciatīvās, finanšu iemaksām un darbiniekiem. Attiecībā uz personāla jautājumiem minētā darba kārtība visos gadījumos atbilst Civildienesta noteikumiem un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai.

5.ENISA regulāri ziņo Padomei un Komisijai par 1. un 4. punktā minētās darba kārtības īstenošanu.

III SADAĻA

EIROPAS KIBERDROŠĪBAS SERTIFIKĀCIJAS SATVARS

I NODAĻA 
Mērķi, darbības joma un procedūras

71. pants
Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvara mērķi un darbības joma

1.Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvars tiek radīts, lai izveidotu IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu un vienību digitālo vienoto tirgu. Šajā nolūkā tas paaugstina kiberdrošības līmeni Savienībā un nodrošina saskaņotu pieeju Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmām, kā arī izmanto sertifikāciju, lai veicinātu atbilstību piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem.

2.Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvars paredz mehānismu, ar ko izveido Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas un apliecina:

a)ka IKT produkti, IKT pakalpojumi un IKT procesi, kas ir izvērtēti saskaņā ar šādām shēmām, atbilst noteiktajām drošības prasībām nolūkā visā to dzīves ciklā aizsargāt tādu glabāto, pārsūtīto vai apstrādāto datu vai funkciju, vai pakalpojumu pieejamību, autentiskumu, integritāti vai konfidencialitāti, kurus piedāvā izmantot minētie produkti, pakalpojumi un procesi, vai kuriem, tos izmantojot, var piekļūt;

b)ka pārvaldītie drošības pakalpojumi, kas ir izvērtēti saskaņā ar šādām shēmām, atbilst noteiktajām drošības prasībām nolūkā aizsargāt tādu datu pieejamību, autentiskumu, integritāti un konfidencialitāti, kuriem piekļūst un kurus apstrādā, glabā vai pārsūta saistībā ar minēto pakalpojumu sniegšanu, un ka minētos pakalpojumus nepārtraukti sniedz darbinieki, kuriem ir vajadzīgā kompetence, lietpratība un pieredze un pietiekams un pienācīgs attiecīgo tehnisko zināšanu un profesionālās integritātes līmenis;

c)ka saskaņā ar šādām shēmām izvērtētas vienības kiberdrošības parametri atbilst noteiktajām kiberdrošības prasībām.

3.Eiropas kiberdrošības sertifikācija ir brīvprātīga, ja vien Savienības vai valsts tiesību aktos nav norādīts citādi.

4.Eiropas kiberdrošības sertifikātu un ES atbilstības apliecinājumu, kas izdots saskaņā ar Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvaru, automātiski atzīst visās dalībvalstīs.

72. pants
Sabiedrības informēšana un apspriešanās ar sabiedrību

1.Vismaz reizi gadā Komisija ar ENISA atbalstu organizē Eiropas Kiberdrošības sertifikācijas asambleju, kurā uzaicina ECCG locekļus un citus attiecīgus ekspertus no dalībvalstīm, attiecīgos ekspertus no Savienības vienībām un attiecīgās ieinteresētās personas, lai saskaņošanas nolūkā apspriestu stratēģiskās prioritātes kiberdrošības sertifikācijas jomā.

2.Komisija uztur un regulāri atjaunina īpašu tīmekļa vietni, kurā sniegta informācija par šādiem aspektiem:

a)Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas, kuru izstrāde prasīta saskaņā ar 73. pantu;

b)stratēģiskās prioritātes IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu, vienību kiberdrošības parametru vai Savienības tiesību aktos noteikto drošības prasību saskaņošanai, kā arī iespējamās jomas, kurās varētu pieprasīt Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu.

3.Komisija šā panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu informāciju par tās pieprasījumu ENISA sagatavot kandidātshēmu, kā minēts 73. pantā, un par tās lēmumu saskaņā ar 74. panta 7. punktu pieņemt, noraidīt vai pārtraukt ENISA nosūtīto kandidātshēmu.

4.Kad ENISA gatavo kandidātshēmu, ievērojot 74. pantu, Eiropas Parlaments un Padome var pieprasīt Komisijai kā ECCG priekšsēdētājai un ENISA iesniegt attiecīgu informāciju par kandidātshēmas projektu. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma ENISA, vienojoties ar Komisiju un neskarot 54. pantu, vajadzīgajam konfidencialitātes līmenim atbilstošā veidā un attiecīgā gadījumā ierobežotā veidā var darīt pieejamas kandidātshēmas projekta attiecīgās daļas Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.Eiropas Parlaments un Padome var aicināt Komisiju un ENISA apspriest jautājumus, kas saistīti ar Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu īstenošanu attiecībā uz IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem vai vienību kiberdrošības parametriem.

73. pants
Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas pieprasījumi

1.Komisija var pieprasīt ENISA sagatavot kandidātshēmu Eiropas kiberdrošības sertifikācijai attiecībā uz IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem vai vienību kiberdrošības parametriem.

2.Pienācīgi pamatotos gadījumos ECCG var ierosināt Komisijai iesniegt 1. punktā minēto pieprasījumu.

3.Šā panta 1. punktā minētajā pieprasījumā sīki apraksta 80. un 81. pantā izklāstītos attiecīgos drošības mērķus un elementus, to tvērumu un sasniegšanas kārtību. Pieprasījumā norāda arī Eiropas kiberdrošības sertifikācijas kandidātshēmas izstrādes plānu un attiecīgās tehniskās specifikācijas, uz kurām shēmā jāatsaucas vai kuras tajā jādefinē.

4.Sagatavojot 1. punktā minēto pieprasījumu, Komisija pienācīgi apspriežas ar ENISA un ECCG, kā arī ņem vērā visu attiecīgo ieinteresēto personu un citu Savienības vienību viedokļus, ieskaitot attiecīgā gadījumā tos, kas ir būtiski saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kuros apliecināta Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas atbilstība prasībām un uz tās pamata sniegts pieņēmums par atbilstību.

74. pants
Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu sagatavošana un pieņemšana

1.Ne vēlāk kā 12 mēnešos pēc Komisijas pieprasījuma saņemšanas saskaņā ar 73. pantu, ja vien pieprasījumā nav norādīts citādi, ENISA sagatavo Eiropas kiberdrošības sertifikācijas kandidātshēmu, kas atbilst 80. un 81. pantā noteiktajām prasībām.

2.Lai sagatavotu katru kandidātshēmu, ENISA saskaņā ar 32. panta 6. punktu izveido ad hoc darba grupu, kas sniedz ENISA ekspertu padomus.

3.Sagatavojot kandidātshēmu, ENISA cieši sadarbojas ar ECCG. ECCG sniedz ENISA palīdzību un ekspertu padomus saistībā ar kandidātshēmas un, attiecīgā gadījumā, pamatojošo tehnisko specifikāciju sagatavošanu.

4.Sagatavojot kandidātshēmu, tajā skaitā attiecīgā gadījumā pamatojošās tehniskās specifikācijas, ENISA oficiālā, atklātā, pārredzamā un iekļaujošā apspriešanās procesā laikus apspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām. ENISA arī sadarbojas ar attiecīgajām publiskajām iestādēm dalībvalstīs un ar attiecīgajām Savienības vienībām, lai apkopotu to ekspertu padomus saistībā ar kandidātshēmas un, attiecīgā gadījumā, pamatojošo tehnisko specifikāciju sagatavošanu. Nosūtot kandidātshēmu Komisijai, ievērojot 6. punktu, ENISA apraksta, kā tā ir izpildījusi šo punktu.

5.Pirms kandidātshēmas un attiecīgā gadījumā pamatojošo tehnisko specifikāciju nosūtīšanas Komisijai ENISA lūdz ECCG dalībniekus sniegt rakstiskus atzinumus par kandidātshēmu. Atzinumus sniedz ne vēlāk kā 30 dienu laikā no pieprasījuma datuma. ENISA maksimāli ņem vērā ECCG locekļu atzinumus. Šādu atzinumu trūkums neliedz ENISA nosūtīt kandidātshēmu Komisijai.

6.ENISA kandidātshēmu nosūta Komisijai ne vēlāk kā 60 dienās pēc 5. punktā minētā pieprasījuma datuma.

7.Saņemot kandidātshēmu, Komisija izvērtē, vai shēma atbilst pieprasījumam, kas iesniegts saskaņā ar 73. pantu. Komisija 30 dienās pēc minētās kandidātshēmas nosūtīšanas veic vienu no šādām darbībām:

a)pieņem kandidātshēmu;

b)nodod kandidātshēmu atpakaļ ENISA pārskatīšanai, pievienojot šīs nodošanas pamatojumu un norādot termiņu, kurš nepārsniedz 90 dienas un līdz kuram ENISA iesniedz pārskatītu kandidātshēmu;

c)pārtrauc darbu ar kandidātshēmu.

8.Ja Komisija kandidātshēmu nosūta atpakaļ ENISA pārskatīšanai saskaņā ar 7. punkta b) apakšpunktu, attiecīgi piemēro 4., 5. un 7. punktu.

9.Komisija, pamatojoties uz pieņemto kandidātshēmu, ko sagatavojusi ENISA, ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kuros paredzēta Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēma IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem vai vienību kiberdrošības parametriem, kas atbilst 80. un 81. pantā noteiktajām prasībām. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 118. panta 2. punktā.

10.Komisija šā panta 9. punktā minētajos īstenošanas aktos var atsaukties uz tehniskajām specifikācijām, ko ENISA izstrādājusi saskaņā ar 18. un 77. pantu.

11.Komisija šā panta 9. punktā minētajos īstenošanas aktos var saskaņā ar 87. pantu precizēt Eiropas kiberdrošības sertifikātu starptautiskās atzīšanas nosacījumus.

75. pants
Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas uzturēšana

1.Katra Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēma izstrādā uzturēšanas stratēģiju. Uzturēšanas stratēģijā izklāsta gaidas attiecībā uz uzturēšanas darbībām, jo īpaši tām, kas saistītas ar shēmā minētajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām un mijiedarbību ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

2.ENISA sadarbībā ar Komisiju un ar ECCG un tās attiecīgās uzturēšanas apakšgrupas atbalstu nodrošina Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu uzturēšanu, arī ņemot vērā šādu shēmu iespējamo pārskatīšanu, ko veic Komisija. Saistībā ar uzturēšanas darbībām ENISA sadarbojas un apmainās ar informāciju ar attiecīgajām Savienības vienībām un grupām.

3.ENISA var organizēt privātā sektora iesaistīšanos shēmas uzturēšanā ad hoc darba grupas veidā saskaņā ar 1. punktā minēto uzturēšanas stratēģiju.

4.Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu uzturēšanas darbības ietver:

a)tehnisko specifikāciju un pamatnostādņu sagatavošanu, atjaunināšanu un apstiprināšanu, lai atbalstītu shēmu saskaņotu un vienotu darbību;

b)to standartu vai tehnisko specifikāciju apzināšanu, kas attiecas uz shēmu;

c)mijiedarbību un attiecīgā gadījumā sakaru veidošanu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, ieskaitot Eiropas vai starptautiskās standartizācijas organizācijas, tajā skaitā nolūkā sniegt vai saņemt tehnisku ieguldījumu;

d)ieteikumu sniegšanu Komisijai par nepieciešamajiem shēmu uzlabojumiem un atjauninājumiem, arī ņemot vērā shēmu iespējamo pārskatīšanu;

e)informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar shēmu praktisko īstenošanu;

f)ieguldījumu salīdzinošās izvērtēšanas un salīdzinošās novērtēšanas mehānismos un šādu novērtējumu rezultātu analīzi ar mērķi uzlabot shēmu darbību un atbalstīt to iespējamo pārskatīšanu.

5.ECCG var sniegt atzinumu par Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu uzturēšanu.

76. pants
Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas izvērtēšana, pārskatīšana un atsaukšana

1.Vismaz reizi četros gados pēc Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas piemērošanas sākuma ENISA sadarbībā ar attiecīgo ECCG uzturēšanas apakšgrupu un ņemot vērā no ieinteresētajām personām saņemtās atsauksmes, izvērtē minētās shēmas ietekmi un rezultativitāti. ENISA veic izvērtēšanu, īstenojot tirgus analīzi saskaņā ar 8. panta 1. punktu.

2.Pēc 1. punktā minētās izvērtēšanas Komisija var pārskatīt vai atsaukt īstenošanas aktus, kuros, ievērojot 74. panta 9. punktu, paredzēta Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēma.

3.Pārskatot vai atsaucot Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas, Komisija apspriežas ar ENISA, ECCG un tās attiecīgo uzturēšanas apakšgrupu, kā arī ņem vērā attiecīgo ieinteresēto personu un citu Savienības vienību viedokļus.

4.ECCG var sniegt atzinumu par Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas pārskatīšanu vai atsaukšanu. Komisija to pienācīgi ņem vērā, pārskatot vai atsaucot Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu.

77. pants 
Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu tehniskās specifikācijas

1.ENISA var izstrādāt tehniskās specifikācijas, ņemot vērā topošo Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu vai atbalstot Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas uzturēšanu.

2.Tehniskās specifikācijas, kas minētas šā panta 1. punktā, izstrādā savlaicīgi ar ECCG un tās uzturēšanas apakšgrupu un attiecīgā gadījumā 75. panta 3. punktā minētās attiecīgās ad hoc darba grupas atbalstu. Šajā nolūkā ENISA arī lūdz ieguldījumu no attiecīgajām ieinteresēto personu grupām, ņemot vērā 75. panta 1. punktā minēto uzturēšanas stratēģiju.

3.Ja Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā ir atsauce uz tehniskajām specifikācijām, kā minēts 74. panta 10. punktā, tās dara pieejamas 79. pantā minētajā tīmekļa vietnē.

4.Pienācīgi pamatotos gadījumos, jo īpaši, ja tehniskajās specifikācijās ir ietverta informācija, kas varētu apdraudēt sertificētu IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu vai vienību kiberdrošības parametru drošību, tās izplata tikai tām ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas shēmas prasības. Uz šādām tehniskajām specifikācijām neatsaucas 74. panta 10. punktā minētajā Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā.

78. pants 
Atbilstības Savienības tiesību aktiem veicināšana

1.Ja tas ir paredzēts konkrētā Savienības tiesību aktā, sertifikātu, kas izdots atbilstīgi Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmai, izmanto, lai pierādītu pieņēmumu par atbilstību minētā tiesību akta attiecīgajām prasībām.

2.Izvērtēšanas darbības, kas veiktas saskaņā ar Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu, atbilst attiecīgajam Savienības tiesību aktam, kurā izklāstīta atbilstības pierādīšana un pieņēmums par atbilstību. Ja šādas izvērtēšanas darbības nav norādītas attiecīgajā Savienības tiesību aktā, tās norāda shēmā. Atbilstības novērtēšanu sertifikācijai, ar ko piešķir pieņēmumu par atbilstību Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām, veic trešās personas struktūra.

3.Ja saskaņoto Savienības tiesību aktu nav, valstu tiesību aktos var arī paredzēt, ka Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu var izmantot, lai pierādītu atbilstību un noteiktu pieņēmumu par atbilstību konkrētām juridiskajām prasībām, kas izklāstītas valsts tiesību aktos.

79. pants
Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu izmantošana,
ENISA tīmekļa vietne un sertifikātu publicēšana

1.Lai veicinātu pieņemto Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu izmantošanu, ENISA organizē pasākumus, arī uzturot šā panta 2. punktā minēto tīmekļa vietni.

2.ENISA uztur un regulāri atjaunina īpašu tīmekļa vietni, kurā sniedz publisku informāciju par:

a)Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmām;

b)maksām, kas saistītas ar katras Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas uzturēšanu;

c)attiecīgajām ENISA tehniskajām specifikācijām;

d)Eiropas kiberdrošības sertifikātiem un ES atbilstības apliecinājumiem, arī informāciju par šādiem sertifikātiem un apliecinājumiem, kas vairs nav derīgi vai kas ir apturēti, atsaukti vai kam beidzies derīguma termiņš;

e)attiecīgu papildu kiberdrošības informāciju, kas sniegta saskaņā ar šīs regulas 84. pantu;

f)salīdzinošās izvērtēšanas kopsavilkumiem saskaņā ar 89. panta 7. punktu;

g)tehniskajām specifikācijām, uz kurām izdarītas atsauces Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā, saskaņā ar 74. panta 10. punktu.

3.Attiecīgā gadījumā 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē norāda arī valstu kiberdrošības sertifikācijas shēmas, kuras ir aizstātas ar Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu.

II NODAĻA 
Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu saturs

80. pants
Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu drošības mērķi

1.Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmai attiecīgā gadījumā ir šādi drošības mērķi:

a)nodrošināt, ka IKT produkti, IKT pakalpojumi, IKT procesi un pārvaldīti drošības pakalpojumi ir droši pēc noklusējuma un tajos ir integrēta drošība;

b)aizsargāt uzglabātus, pārsūtītus vai citādi apstrādātus datus no nejaušas vai neatļautas glabāšanas, apstrādes, piekļuves vai izpaušanas, izmantojot atbilstošus tehniskus līdzekļus un ņemot vērā visu IKT produktu, IKT pakalpojumu vai IKT procesu dzīves ciklu;

c)aizsargāt glabāto, pārsūtīto vai citādi apstrādāto personas vai citu datu, komandu, programmu un konfigurāciju integritāti no jebkādām manipulācijām vai izmaiņām, ko lietotājs nav atļāvis, un ziņot par bojājumiem, ņemot vērā visu IKT produktu, IKT pakalpojumu vai IKT procesu dzīves ciklu;

d)nodrošināt aizsardzību pret neatļautu piekļuvi, izmantojot atbilstošus kontroles mehānismus, to vidū, bet ne tikai, autentifikācijas, identitātes vai piekļuves pārvaldības sistēmas, un ziņot par iespējamu neatļautu piekļuvi;

e)identificēt un dokumentēt komponentus un ievainojamības, tostarp attiecīgā gadījumā sagatavojot programmatūras materiālu sarakstu, kas aptver vismaz visaugstākā līmeņa atkarības;

f)nodrošināt ar drošību saistītu informāciju, reģistrējot un uzraugot attiecīgās iekšējās darbības, arī piekļuvi datiem, pakalpojumiem vai funkcijām vai to modificēšanu, un attiecīgā gadījumā nodrošināt lietotājam viegli lietojamu atteikšanās mehānismu;

g)pārbaudīt to, vai IKT produktiem, IKT pakalpojumiem un IKT procesiem nav zināmu izmantojamu ievainojamību;

h)aizsargāt būtisku un pamata funkciju pieejamību, arī pēc incidenta, tajā skaitā izmantojot pasākumus, ar ko nodrošina noturību pret pakalpojumatteices uzbrukumiem un mazina to ietekmi;

i)līdz minimumam samazināt negatīvo ietekmi uz citu tīklu un ierīču sniegto pakalpojumu pieejamību fiziska vai tehniska incidenta gadījumā;

j)nodrošināt, ka IKT produkti, IKT pakalpojumi un IKT procesi tiek regulāri testēti un ka to drošība tiek pārskatīta;

k)nodrošināt, ka ievainojamības tiek nekavējoties novērstas un labotas, tajā skaitā izmantojot drošības atjauninājumus, un ka informācija par novērstām ievainojamībām tiek kopīgota un publiskota, izņemot, ja publiskošanas risks ir lielāks par drošības ieguvumiem;

l)nodrošināt, ka ir ieviesta politika koordinētai ievainojamību atklāšanai;

m)veicināt informācijas apmaiņu par IKT produktu, IKT pakalpojumu un IKT procesu iespējamām ievainojamībām;

n)nodrošināt, ka gadījumos, kad ir pieejami drošības atjauninājumi, lai risinātu konstatētās drošības problēmas, minētie drošības atjauninājumi tiek nekavējoties izplatīti;

o)panākt, ka pārvaldītu drošības pakalpojumu sniegšanā tiek nodrošināta vajadzīgā kompetence, lietpratība un pieredze, tajā skaitā par minēto pakalpojumu sniegšanu atbildīgajam personālam ir pietiekama un pienācīga līmeņa tehniskās zināšanas un kompetence konkrētajā jomā, pietiekama un atbilstīga pieredze un augstākais profesionālās integritātes līmenis;

p)panākt, ka pārvaldīto drošības pakalpojumu sniegšanā izmantotajos IKT produktos, IKT pakalpojumos un IKT procesos ir integrēta drošība, tie ir droši pēc noklusējuma un attiecīgā gadījumā ietver jaunākos drošības atjauninājumus, taču neietver publiski zināmas ievainojamības;

q)panākt, ka sertificētai vienībai ir pienācīgas iekšējās procedūras, kuras nodrošina, ka pakalpojumi vienmēr tiek sniegti pietiekamā un pienācīgā kvalitātes līmenī;

r)panākt, ka sertificētā vienība spēj identificēt incidentus, aizsargāt pret tiem, atklāt tos, reaģēt uz tiem un atgūties no tiem;

s)panākt, ka sertificētā vienība spēj pārvaldīt riskus to tīklu un informācijas sistēmu drošībai, ko vienība izmanto savā darbībā vai savu pakalpojumu sniegšanā, un novērst vai līdz minimumam samazināt incidentu ietekmi uz tās pakalpojumu saņēmējiem un uz citiem pakalpojumiem;

t)panākt, ka sertificētā vienība spēj veidot, nodrošināt un pārskatīt savu darbību integritāti un uzticamību, tieši vai netieši ar trešās personas IKT pakalpojumu sniedzēju izmantošanu nodrošinot visas ar IKT saistītās spējas, kas vajadzīgas, lai panāktu vienības izmantoto tīklu un informācijas sistēmu drošību, un kas atbalsta pakalpojumu nepārtrauktu sniegšanu un to kvalitāti, arī traucējumu laikā;

u)panākt, ka sertificētā vienība spēj ieviest un uzturēt informācijas drošības pārvaldības sistēmu;

v)pretoties jebkādiem notikumiem, kas var apdraudēt glabāto, pārsūtīto vai apstrādāto datu vai vienības izmantotās tīklu un informācijas sistēmas piedāvāto vai ar tās starpniecību pieejamo pakalpojumu pieejamību, autentiskumu, integritāti vai konfidencialitāti, un nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktu sniegšanu un to kvalitāti, arī traucējumu laikā;

w)panākt, ka vienība spēj garantēt personas datu apstrādes drošību.

2.Komisija saskaņā ar 119. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu šā panta 1. punktu, pievienojot vai grozot drošības mērķus nolūkā nodrošināt, ka tie atspoguļo jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus un jaunus saistītos apdraudējumus, kā arī jaunu Savienības tiesību aktu pieņemšanu, kuros izklāstīts, kā uz Eiropas kiberdrošības sertifikācijas pamata pierādīt atbilstību un pieņēmumu par atbilstību attiecīgajām minēto tiesību aktu kiberdrošības prasībām.

3.Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu, kas attiecas uz produktiem ar digitāliem elementiem, kas definēti Regulas (ES) 2024/2847 3. panta 1. punktā, izstrādā saskaņā ar minētās regulas I pielikumā izklāstītajām kiberdrošības pamatprasībām un ņemot vērā pieejamos saskaņotos standartus.

81. pants
Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu elementi

1.Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā iekļauj vismaz:

a)sertifikācijas shēmas priekšmetu un tvērumu, tajā skaitā sertifikācijas tvērumā ietverto IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu vai pārvaldītu drošības pakalpojumu veidus vai kategorijas, vai vienības aktīvus, pakalpojumus un funkcijas;

b)skaidru shēmas nolūka aprakstu un attiecīgā gadījumā norāda tos Savienības tiesību aktus, kuros noteiktas prasības, attiecībā uz kurām Eiropas kiberdrošības sertifikāti apliecina atbilstību un sniedz pieņēmumu par atbilstību;

c)uzturēšanas stratēģiju, kurā precizēta 75. pantā izklāstītā pieeja uzturēšanas darbībām;

d)konkrētās kiberdrošības prasības, izvērtēšanas kritērijus un metodes, kas jāizmanto IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu vai vienību kiberdrošības parametru izvērtēšanā, un atsauces uz starptautiskajiem, Eiropas vai valsts standartiem, ko piemēro vienību IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu vai vienību kiberdrošības parametru izvērtēšanā, vai, ja šādi standarti nav pieejami vai nav piemēroti, atsauces uz tehniskajām specifikācijām, ko ENISA izstrādājusi, ievērojot 77. pantu, vai, ja šādas specifikācijas nav pieejamas, uz citām tehniskajām specifikācijām;

e)maksimālo saskaņā ar shēmu izdoto Eiropas kiberdrošības sertifikātu derīguma termiņu;

2.Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēma ietver vismaz noteikumus un nosacījumus attiecībā uz:

a)uzraudzību par to, vai IKT produkti, IKT pakalpojumi, IKT procesi, pārvaldīti drošības pakalpojumi vai vienību kiberdrošības parametri atbilst Eiropas kiberdrošības sertifikātu vai ES atbilstības apliecinājuma prasībām, tajā skaitā mehānismiem, kas izmantojami, lai pierādītu noteikto kiberdrošības prasību pastāvīgu ievērošanu;

b)Eiropas kiberdrošības sertifikātu izdošanu, apstiprināšanu, atsaukšanu un atjaunošanu, sertifikācijas tvēruma paplašināšanu vai sašaurināšanu un atkārtotu sertifikāciju;

c)sekām attiecībā uz tādiem IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem vai vienībām, kas ir sertificēti vai par kuriem ir izdots ES atbilstības apliecinājums, bet kuri neatbilst shēmas prasībām;

d)to, kā jāziņo par iepriekš neidentificētām IKT produktu, IKT pakalpojumu un IKT procesu kiberdrošības ievainojamībām un kā tās jānovērš;

e)izdodamo Eiropas kiberdrošības sertifikātu un ES atbilstības apliecinājumu saturu un formātu;

f)pieejamības laikposmu, kurā IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu vai vienību kiberdrošības parametru, kam jāveic sertifikācija, ražotājam vai sniedzējam jādara pieejams ES atbilstības apliecinājums, tehniskā dokumentācija un visa pārējā attiecīgā informācija;

g)jebkādiem salīdzinošās novērtēšanas mehānismiem, kas saskaņā ar shēmu izveidoti iestādēm vai struktūrām, kuras izdod Eiropas kiberdrošības sertifikātus, ievērojot 85. panta 4. punktu, un kas neskar 90. pantā paredzēto salīdzinošo izvērtēšanu;

h)tās informācijas un datu konfidencialitāti, ko visas personas ieguvušas, veicot uzdevumus un darbības, kas saistītas ar šajā sadaļā izklāstīto noteikumu īstenošanu;

i)formātu un procedūrām, kas jāievēro IKT produktu, IKT pakalpojumu vai IKT procesu ražotājiem vai sniedzējiem, sniedzot un atjauninot papildu kiberdrošības informāciju saskaņā ar 84. pantu, un

j)sertifikācijas darbību nepārtrauktību ārkārtas krīzes situācijās, kas ir neizbēgamas un kavē iespēju piemērot sertifikācijas shēmas noteikumus.

3.Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā attiecīgā gadījumā iekļauj arī:

a)vienu vai vairākus apliecinājuma līmeņus un atbilstošos izvērtējuma līmeņus;

b)aizsardzības profilus, kuru nolūks ir precizēt drošības prasības, kas piemērojamas konkrētai IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu vai pārvaldītu drošības pakalpojumu kategorijai;

c)paplašināšanas profilus, kuru nolūks ir noteikt papildu drošības prasības, tajā skaitā attiecīgā gadījumā drošības prasības, kas izklāstītas valsts noteikumos, ar kuriem transponē Savienības tiesību aktus;

d)precizējumu par to, kuras atbilstības novērtēšanas darbības, tajā skaitā kalibrēšana, testēšana, sertifikācija un pārbaude, attiecībā uz apliecinājuma līmeni “augsts” vai atbilstības pierādīšanu un pieņēmuma par atbilstību sniegšanu ir atļautas ārpus Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ);

e)to valsts vai starptautisko kiberdrošības sertifikācijas shēmu identifikāciju, kuras attiecas uz tā paša veida vai kategorijas IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem vai vienību kiberdrošības parametriem;

f)papildu vai īpašas prasības, kas attiecas uz atbilstības novērtēšanas struktūrām un kuru nolūks ir nodrošināt, ka minētajām struktūrām ir tehniskā kompetence izvērtēt kiberdrošības prasības;

g)informāciju, kas vajadzīga sertifikācijai un kas pieteikuma iesniedzējam jāsniedz vai citādi jādara pieejama atbilstības novērtēšanas struktūrām;

h)zīmes vai marķējumu un nosacījumus, saskaņā ar kuriem šīs zīmes vai marķējumu drīkst izmantot;

i)Eiropas kiberdrošības sertifikātu starptautiskas atzīšanas nosacījumus saskaņā ar 87. pantu.

4.Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā noteiktās prasības atbilst Savienības tiesību aktu prasībām.

5.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka kopīgus principus un paraugnoteikumus attiecībā uz 1., 2. un 3. punktā izklāstītajiem elementiem visās Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmās. Ja tas ir lietderīgi un iespējams, Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā var iekļaut atsauces uz minētajiem principiem un paraugnoteikumiem.

6.Šā panta 5. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 118. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Izstrādājot vai pārskatot Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu elementu kopīgos principus un paraugnoteikumus, Komisija apspriežas ar ENISA un attiecīgā gadījumā ņem vērā ECCG, attiecīgo ieinteresēto personu un citu attiecīgo struktūru paustos viedokļus.

82. pants
Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu apliecināšanas un izvērtēšanas līmeņi

1.Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā var norādīt vienu vai vairākus šādus IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu vai vienību kiberdrošības parametru apliecinājuma līmeņus: “pamata”, “būtisks” vai “augsts”. Minētie apliecinājuma līmeņi incidenta varbūtības un ietekmes ziņā ir samērīgi ar riska līmeni, kas saistīts ar IKT produkta, IKT pakalpojuma, IKT procesa, pārvaldīta drošības pakalpojuma paredzēto lietojumu vai to vienību raksturu, kuru kiberdrošības parametri ir jāsertificē, un to darbības vidi.

2.Eiropas kiberdrošības sertifikātos atsaucas uz jebkuru apliecinājuma līmeni, kas norādīts Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā, saskaņā ar kuru šie sertifikāti izdoti. ES atbilstības apliecinājumos norāda apliecinājuma līmeni “pamata”.

3.Katra apliecinājuma līmeņa drošības prasības norāda attiecīgajā Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā, kas ietver atbilstošās drošības kontroles un atbilstošo izvērtējumu, kas jāveic IKT produktam, IKT pakalpojumam, IKT procesam, pārvaldītam drošības pakalpojumam vai vienības kiberdrošības parametriem.

4.Eiropas kiberdrošības sertifikātam vai ES atbilstības apliecinājumam ir norāde uz tehniskajām specifikācijām, standartiem un saistītajām procedūrām, tajā skaitā uz tehniskajām kontrolēm, kuru nolūks ir samazināt vai novērst kiberdrošības incidentu risku.

5.Ar Eiropas kiberdrošības sertifikātu vai ES atbilstības apliecinājumu, kam norādīts apliecinājuma līmenis “pamata”, sniedz apliecinājumu, ka IKT produkti, IKT pakalpojumi, IKT procesi, pārvaldīti drošības pakalpojumi vai vienības kiberdrošības parametri, par kuriem izdots minētais sertifikāts vai minētais ES atbilstības apliecinājums, atbilst attiecīgajām drošības kontrolēm, arī drošības funkciju ziņā, un ka tie ir izvērtēti tādā līmenī, lai līdz minimumam ierobežotu zināmos incidentu un kiberuzbrukumu pamatriskus. Veicamās izvērtēšanas darbības ietver vismaz tehniskās dokumentācijas pārskatīšanu. Ja šāda pārskatīšana nav pienācīga, ir jāveic alternatīvas izvērtēšanas darbības ar līdzvērtīgu ietekmi.

6.Ar Eiropas kiberdrošības sertifikātu, kam norādīts apliecinājuma līmenis “būtisks”, sniedz apliecinājumu, ka IKT produkti, IKT pakalpojumi, IKT procesi, pārvaldīti drošības pakalpojumi vai vienības kiberdrošības parametri, par kuriem izdots minētais sertifikāts, atbilst attiecīgajām drošības kontrolēm, arī drošības funkciju ziņā, un ka tie ir izvērtēti tādā līmenī, lai līdz minimumam ierobežotu zināmos incidentu un kiberuzbrukumu riskus un tādu kiberuzbrukumu risku, ko rada aktori ar ierobežotām prasmēm un resursiem. Veicamās izvērtēšanas darbības ietver vismaz pārskatīšanu nolūkā apliecināt publiski zināmu ievainojamību neesību un testēšanu nolūkā apliecināt to, ka ar IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem vai vienībām ir pareizi īstenotas vajadzīgās drošības kontroles. Ja neviena šāda izvērtēšanas darbība nav pienācīga, veic alternatīvas izvērtēšanas darbības ar līdzvērtīgu ietekmi.

7.Ar Eiropas kiberdrošības sertifikātu, kam norādīts apliecinājuma līmenis “augsts”, sniedz apliecinājumu, ka IKT produkti, IKT pakalpojumi, IKT procesi, pārvaldīti drošības pakalpojumi vai vienības kiberdrošības parametri, par kuriem izdots minētais sertifikāts, atbilst attiecīgajām drošības kontrolēm, arī drošības funkciju ziņā, un ka tie ir izvērtēti tādā līmenī, lai līdz minimumam ierobežotu incidentu un tādu mūsdienīgu kiberuzbrukumu risku, ko rada aktori ar būtiskām prasmēm un resursiem. Veicamās izvērtēšanas darbības ietver vismaz šādas darbības:

a)pārskatīšana nolūkā pierādīt to, ka nav publiski zināmu ievainojamību;

b)pārbaude nolūkā pierādīt to, ka ar IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem vai vienībām ir pareizi īstenotas vajadzīgās drošības kontroles mūsdienīgā līmenī;

c)novērtējums par IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu vai vienību noturību pret prasmīgiem uzbrucējiem, attiecīgā gadījumā izmantojot ielaušanās testēšanu.

Ja neviena šāda izvērtēšanas darbība nav pienācīga, veic alternatīvas izvērtēšanas darbības ar līdzvērtīgu ietekmi. Visas atbilstības novērtēšanas darbības, arī kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un pārbaudi, attiecībā uz apliecinājuma līmeni “augsts” veic Eiropas Ekonomikas zonā, ja vien Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā nav paredzēts citādi.

8.Ja Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēma ir izstrādāta, lai pierādītu atbilstību konkrētam Savienības tiesību aktam un piešķirtu pieņēmumu par atbilstību tam, Eiropas kiberdrošības sertifikāts sniedz apliecinājumu par to, ka sertificētie IKT produkti, IKT pakalpojumi, IKT procesi, pārvaldītie drošības pakalpojumi vai vienību kiberdrošības parametri atbilst minētā tiesību akta attiecīgajām kiberdrošības prasībām. Pieņēmuma par atbilstību nolūkā visas atbilstības novērtēšanas darbības, arī kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un pārbaudes, veic Eiropas Ekonomikas zonā, ja vien Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā nav paredzēts citādi.

9.Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā konkrētam apliecinājuma līmenim var noteikt vairākus izvērtēšanas līmeņus. Katrs izvērtēšanas līmenis atbilst vienam no apliecinājuma līmeņiem.

83. pants
Atbilstības pašnovērtējums

1.Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā var atļaut veikt atbilstības pašnovērtējumu, par ko atbildīgs ir tikai pats IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu ražotājs vai sniedzējs vai vienība, kuru kiberdrošības parametrus sertificē. Šādu atbilstības pašnovērtējumu atļauj veikt tikai attiecībā uz IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem vai vienību kiberdrošības parametriem ar zemu risku, kas atbilst apliecinājuma līmenim “pamata”.

2.IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu ražotājs vai sniedzējs vai vienība, kuras kiberdrošības parametrus sertificē, var izdot ES atbilstības apliecinājumu, kurā ir norādīts, ka atbilstība Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā izklāstītajām prasībām ir pierādīta. Izdodot šādu apliecinājumu, minētais ražotājs vai sniedzējs, vai vienība uzņemas atbildību par IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu vai kiberdrošības parametru atbilstību minētajā shēmā izklāstītajām prasībām.

3.IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu ražotājs vai sniedzējs vai vienība, kuras kiberdrošības parametrus sertificē, dara ES atbilstības apliecinājumu, tehnisko dokumentāciju un citu attiecīgo informāciju, kas saistīta ar IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu vai kiberdrošības parametru atbilstību Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmai, pieejamu valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādei, kura izraudzīta saskaņā ar 89. pantu, uz shēmā norādīto laiku. ES atbilstības apliecinājuma kopiju bez liekas kavēšanās iesniedz valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādei un ENISA.

84. pants
Sertificētu IKT produktu, IKT pakalpojumu un IKT procesu kiberdrošības papildu informācija

1.Tādu IKT produktu, IKT pakalpojumu vai IKT procesu ražotājs vai sniedzējs, par kuriem ir izdots ES atbilstības apliecinājums vai Eiropas kiberdrošības sertifikāts, lietotājam dara pieejamu šādu papildu kiberdrošības informāciju:

a)attiecīgā IKT produkta, IKT pakalpojuma vai IKT procesa paredzētais nolūks, arī ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja nodrošinātā drošības vide;

b)norādījumi un ieteikumi nolūkā palīdzēt lietotājiem veikt IKT produktu vai IKT pakalpojumu drošu konfigurāciju, uzstādīšanu, izvēršanu, ekspluatāciju un apkalpošanu;

c)ražotāja vai sniedzēja piedāvātā drošības tehniskā atbalsta veids, norādot atbalsta perioda galīgo termiņu, līdz kuram lietotāji var sagaidīt, ka ievainojamības tiks novērstas un tiks saņemti drošības atjauninājumi;

d)ja ražotājs vai sniedzējs nolemj lietotājam darīt pieejamu programmatūras materiālu sarakstu, informācija par to, kur var piekļūt programmatūras materiālu sarakstam.

2.Tādu IKT produktu, IKT pakalpojumu vai IKT procesu ražotājs vai sniedzējs, par kuriem ir izdots ES atbilstības apliecinājums vai Eiropas kiberdrošības sertifikāts, publiski dara pieejamu šādu papildu kiberdrošības informāciju:

a)vienotais kontaktpunkts, kur var ziņot un saņemt informāciju par ievainojamībām, un vietne, kur atrast ražotāja politiku attiecībā uz informācijas par ievainojamībām koordinētu atklāšanu;

b)informācija par novērstajām ievainojamībām, ieskaitot ievainojamību aprakstu, tajā skaitā informācija, kas lietotājiem ļauj identificēt produktu ar ietekmētajiem digitāliem elementiem, ievainojamību ietekme, to nopietnība, un skaidra un piekļūstama informācija, kas palīdz lietotājiem novērst ievainojamības; pienācīgi pamatotos gadījumos, ja ražotāji uzskata, ka publicēšanas radītie drošības riski pārsniedz drošības ieguvumus, ražotāji var atlikt informācijas par novērstās ievainojamības publiskošanu līdz brīdim, kad lietotājiem ir dota iespēja piemērot attiecīgo programmatūras ielāpu.

3.Šā panta 1. un 2. punktā minētā informācija ir pieejama elektroniskā veidā, un tā paliek pieejama un vajadzības gadījumā tiek atjaunināta derīguma perioda laikā un vismaz piecus gadus pēc attiecīgā Eiropas kiberdrošības sertifikāta vai ES atbilstības apliecinājuma termiņa beigām vai atsaukšanas.

4.Šā panta 1. un 2. punktā noteiktos pienākumus nepiemēro, ja attiecīgā IKT produkta, IKT pakalpojuma vai IKT procesa drošība varētu tikt apdraudēta, ja informācija tiek darīta publiski pieejama.

III NODAĻA 
Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvara pārvaldīšana

1. iedaļa 
Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu vispārīgie noteikumi un pārvaldība

85. pants
Eiropas kiberdrošības sertifikātu izdošana

1.Uzskata, ka IKT produkti, IKT pakalpojumi, IKT procesi, pārvaldīti drošības pakalpojumi vai vienību kiberdrošības parametri, kas sertificēti atbilstīgi Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmai, ir atbilstīgi minētās shēmas prasībām.

2.Šīs regulas 91. pantā minētās atbilstības novērtēšanas struktūras izdod Eiropas kiberdrošības sertifikātus, pamatojoties uz kritērijiem, kuri iekļauti saskaņā ar 74. pantu pieņemtajā Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā.

3.Atkāpjoties no 2. punkta, Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēma var paredzēt, ka atbilstīgi minētajai shēmai izveidotus Eiropas kiberdrošības sertifikātus izdod tikai viena šāda publiska struktūra:

a)regulas 88. pantā minēta valsts kiberdrošības sertifikācijas iestāde, kas saskaņā ar 91. panta 1. punktu ir akreditēta kā atbilstības novērtēšanas struktūra;

b)publiska struktūra, kas saskaņā ar 91. panta 1. punktu ir akreditēta kā atbilstības novērtēšanas struktūra.

4.Ja Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā, kas pieņemta, ievērojot 74. pantu, ir noteikts apliecinājuma līmenis “augsts” vai ja šādā shēmā ir noteikts citādi, Eiropas kiberdrošības sertifikātu saskaņā ar minēto shēmu izdod tikai 88. pantā minētā valsts kiberdrošības sertifikācijas iestāde, kas akreditēta kā atbilstības novērtēšanas struktūra, ievērojot 91. panta 1. punktu, vai šādos gadījumos:

a)to izdod atbilstības novērtēšanas struktūra, pamatojoties uz iepriekšēja apstiprinājuma modeli, vai

b)to izdod atbilstības novērtēšanas struktūra, pamatojoties uz vispārējas deleģēšanas modeli.

5.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kuros precizē šā panta 4. punktā minēto iepriekšēja apstiprinājuma vai vispārējo deleģēšanas modeļu procedūras. Minēto īstenošanas aktu sagatavošanas procesā Komisija apspriežas ar ECCG. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 118. panta 2. punktā.

6.Fiziska vai juridiska persona, kas iesniedz pieteikumu par IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu sertifikāciju, vai vienība, kura iesniedz pieteikumu par tās kiberdrošības parametru sertifikāciju, dara pieejamu visu sertifikācijas veikšanai nepieciešamo informāciju valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādei, kas izraudzīta, ievērojot 89. pantu, ja tā ir Eiropas kiberdrošības sertifikāta izdevēja struktūra, vai 91. pantā minētajai atbilstības novērtēšanas struktūrai.

7.Atbilstības novērtēšanas struktūras un attiecīgā gadījumā valstu kiberdrošības sertifikācijas iestādes bez liekas kavēšanās informē ENISA par saviem lēmumiem, kas ietekmē Eiropas kiberdrošības sertifikātu un ES atbilstības apliecinājumu statusu saskaņā ar 94. pantu.

8.Eiropas kiberdrošības sertifikāta turētājs informē 7. punktā minēto atbilstības novērtēšanas struktūru un attiecīgā gadījumā valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādi par visām vēlāk atklātajām ievainojamībām vai neatbilstībām attiecībā uz sertificētiem IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem vai vienības kiberdrošības parametriem, kas varētu ietekmēt to atbilstību sertifikātam. Minētā struktūra šo informāciju bez liekas kavēšanās pārsūta attiecīgajai valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādei un novērtē ietekmi uz sertifikātu saskaņā ar 81. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajiem shēmas nosacījumiem.

9.Attiecībā uz saviem sertificētajiem IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem vai pārvaldītiem drošības pakalpojumiem, kas pilnībā vai daļēji identificēti kā galvenie aktīvi saskaņā ar 102. pantu, Eiropas kiberdrošības sertifikāta turētāji sertificētos IKT produktos, IKT pakalpojumos, IKT procesos vai pārvaldītos drošības pakalpojumos neizmanto, neuzstāda vai citādi neintegrē IKT komponentus vai komponentus, kas ietver IKT komponentus, kuri saņemti no augsta riska piegādātājiem.

10.Eiropas kiberdrošības sertifikātus izdod uz laikposmu, kas paredzēts Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā, un tos var atjaunot ar noteikumu, ka joprojām ir ievērotas attiecīgās prasības.

11.Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti noteikumi, kas saistīti ar Eiropas kiberdrošības sertifikātu izdošanu, arī nolūkā piemērot 100. panta 4. punkta b) apakšpunktu. Atbilstības novērtēšanas struktūra un attiecīgā gadījumā valsts kiberdrošības sertifikācijas iestāde pēc pieprasījuma un bez liekas kavēšanās sniedz Komisijai visu informāciju, kas saistīta ar attiecīgo Eiropas kiberdrošības sertifikātu vai ES atbilstības apliecinājuma izdošanu.

86. pants
Valsts kiberdrošības sertifikācijas shēmas un sertifikāti

1.Valsts kiberdrošības sertifikācijas shēmas un saistītās procedūras, kas paredzētas IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem un vienību kiberdrošības parametriem, uz kuriem attiecas Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas priekšmets un tvērums, zaudē spēku no datuma, kas noteikts saskaņā ar 74. panta 9. punktu pieņemtajā īstenošanas aktā. Valsts kiberdrošības sertifikācijas shēmas un saistītās procedūras, kas paredzētas IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem un vienību kiberdrošības parametriem, uz kuriem neattiecas Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas priekšmets un tvērums, var palikt spēkā arī turpmāk.

2.Dalībvalstis neievieš jaunas valsts kiberdrošības sertifikācijas shēmas vai saistītas procedūras attiecībā uz IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem un vienību kiberdrošības parametriem, uz kuriem jau attiecas Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas priekšmets un tvērums.

3.Spēkā esošie sertifikāti, kas izsniegti atbilstīgi valsts kiberdrošības sertifikācijas shēmām un uz ko attiecas Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas priekšmets un tvērums, paliek spēkā līdz to termiņa beigām.

4.Pirms jaunu valsts kiberdrošības sertifikācijas shēmu pieņemšanas attiecībā uz IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem un vienību kiberdrošības parametriem dalībvalstis par to paziņo Komisijai un ECCG.

5.Komisija var ierosināt dalībvalstij atsaukt valsts kiberdrošības sertifikācijas shēmu attiecībā uz IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem vai vienību kiberdrošības parametriem, ja saskaņā ar 73. pantu jau ir pieprasīts izstrādāt Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu, kas aptver šādus produktus, pakalpojumus, procesus vai kiberdrošības parametrus, ņemot vērā šādas shēmas izstrādes plānu.

87. pants
Eiropas kiberdrošības sertifikātu starptautiska atzīšana

1.Trešo valstu sertifikātus, kas izdoti attiecībā uz IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem un vienību kiberdrošības parametriem, ar īstenošanas aktu vai noslēdzot nolīgumu starp Savienību un attiecīgo trešo valsti vai starptautisku organizāciju, var atzīt par līdzvērtīgiem Eiropas kiberdrošības sertifikātiem, ja attiecīgās trešās valsts shēmas vai starptautiskās organizācijas shēmas prasības uzskata par līdzvērtīgām Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu prasībām. Komisija ir pilnvarota pieņemt šādus īstenošanas aktus. Īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 118. panta 2. punktā.

2.Šā panta 1. punktā minēto īstenošanas aktu un nolīgumu pamatā ir Eiropas kiberdrošības sertifikātu starptautiskās atzīšanas nosacījumi, kas izklāstīti saskaņā ar 74. panta 11. punktu.

3.Nolīgumus par 1. punktā minēto trešās valsts sertifikātu vai starptautiskās organizācijas sertifikātu atzīšanu noslēdz tikai tad, ja tajos Eiropas kiberdrošības sertifikāti arī ir atzīti par līdzvērtīgiem trešās valsts sertifikātiem.

88. pants 
Valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādes

1.Katra dalībvalsts savā teritorijā izraugās vienu vai vairākas valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādes vai – vienojoties ar citu dalībvalsti – minētajā citā dalībvalstī esošu vienu vai vairākas valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādes, kas būs atbildīgas par uzraudzības uzdevumiem dalībvalstī, kura tās izraudzījusies.

2.Katra dalībvalsts informē Komisiju par izraudzītajām valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādēm. Ja kāda dalībvalsts izraugās vairāk nekā vienu iestādi, tā informē Komisiju arī par uzdevumiem, kuri uzticēti katrai no minētajām iestādēm.

3.Katra valsts kiberdrošības sertifikācijas iestāde ir neatkarīga no vienībām, kuras tā uzrauga, attiecībā uz tās organizāciju, finansēšanas lēmumiem, juridisko struktūru un lēmumu pieņemšanu.

4.Valsts kiberdrošības sertifikācijas iestāžu darbības, kas saistītas ar Eiropas kiberdrošības sertifikātu izdošanu saskaņā ar šo regulu, stingri nodala no to uzraudzības darbībām, kas noteiktas šajā pantā un 85. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā, un minētās darbības tiek veiktas neatkarīgi viena no otras.

5.Dalībvalstis nodrošina, ka valsts kiberdrošības sertifikācijas iestāžu rīcībā ir pietiekami līdzekļi, lai tās varētu īstenot savas pilnvaras un rezultatīvi un efektīvi veikt savus uzdevumus.

6.Valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādēm ir šādi uzdevumi:

a)piedalīties ECCG, ievērojot 90. panta 2. punktu;

b)sadarbībā ar attiecīgajām tirgus uzraudzības iestādēm, arī kompetentajām iestādēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2555 vai Regulu (ES) 2024/2847 82 , uzraudzīt un panākt to noteikumu izpildi, kas, ievērojot 81. panta 2. punkta a) apakšpunktu, iekļauti Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmās, lai nodrošinātu IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu un vienību kiberdrošības parametru atbilstību to attiecīgajās teritorijās izdoto Eiropas kiberdrošības sertifikātu prasībām;

c)sadarbībā ar attiecīgajām tirgus uzraudzības iestādēm uzraudzīt tādu IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu sniedzēju vai ražotāju, vai vienību, kuru kiberdrošības parametrus sertificē, atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām un nodrošināt minēto prasību izpildes panākšanu, kuri iedibināti to attiecīgajās teritorijās un kuri veic atbilstības pašnovērtējumu attiecīgajā Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā;

d)šīs regulas nolūkos, neskarot 91. panta 3. punktu, aktīvi palīdzēt un sniegt atbalstu valsts akreditācijas struktūrām vai citām attiecīgām iestādēm atbilstības novērtēšanas struktūru darbību pārraudzībā un uzraudzībā;

e)sadarboties ar Komisiju, ja atbilstības novērtēšanas struktūras kompetence tiek apstrīdēta saskaņā ar 94. pantu;

f)pārraudzīt un uzraudzīt 85. panta 3. punktā minēto publisko struktūru darbības;

g)attiecīgā gadījumā piešķirt atļaujas atbilstības novērtēšanas struktūrām saskaņā ar 93. pantu, uzraudzīt atbilstības novērtēšanas struktūru atbilstību papildu vai īpašajām prasībām, kas Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmās noteiktas, ievērojot 81. panta 3. punkta f) apakšpunktu, un panākt to izpildi, kā arī ierobežot, apturēt vai anulēt spēkā esošu atļauju, ja atbilstības novērtēšanas struktūras neatbilst šīs regulas prasībām;

h)izskatīt fizisku vai juridisku personu sūdzības saistībā ar valsts kiberdrošības sertifikācijas iestāžu vai – saskaņā ar 85. panta 4. punktu – atbilstības novērtēšanas struktūru izdotiem Eiropas kiberdrošības sertifikātiem vai saistībā ar ES atbilstības apliecinājumiem, kas izdoti saskaņā ar 83. pantu, un pienācīgā mērā izmeklēt šādu sūdzību priekšmetu un samērīgā termiņā informēt sūdzības iesniedzēju par lietas virzību un izmeklēšanas rezultātiem;

i)katru gadu līdz [spēkā stāšanās gads + 12 mēneši] 31. martam iesniegt Komisijai, ENISA un ECCG gada ziņojumu par savām galvenajām darbībām un darīt šos ziņojumus pieejamus salīdzinošās izvērtēšanas grupai, ja valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādei tiek veikta salīdzinošā izvērtēšana saskaņā ar 89. pantu;

j)sadarboties ar citām valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādēm, tirgus uzraudzības iestādēm vai citām publiskām iestādēm, tostarp daloties informācijā par IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu un vienību kiberdrošības parametru iespējamu neatbilstību šai regulai vai konkrētu Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu prasībām;

k)uzraudzīt būtiskas norises kiberdrošības sertifikācijas jomā.

7.Katrai valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādei ir vismaz šādas pilnvaras:

a)pieprasīt, lai atbilstības novērtēšanas struktūras, Eiropas kiberdrošības sertifikātu turētāji un ES atbilstības apliecinājuma izdevēji sniegtu informāciju, ko tā pieprasījusi savu uzdevumu izpildei;

b)atbilstības novērtēšanas struktūrās, Eiropas kiberdrošības sertifikātu turētāju un ES atbilstības apliecinājuma izdevēju struktūrās veikt izmeklēšanas, izmantojot revīzijas, lai pārbaudītu to atbilstību šajā sadaļā izklāstītajām prasībām;

c)saskaņā ar valsts tiesību aktiem veikt atbilstošus pasākumus, kuru nolūks ir nodrošināt, ka atbilstības novērtēšanas struktūras, Eiropas kiberdrošības sertifikātu turētāji un ES atbilstības apliecinājuma izdevēji atbilst šai regulai vai Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmai;

d)iegūt piekļuvi jebkuru atbilstības novērtēšanas struktūru vai Eiropas kiberdrošības sertifikātu turētāju telpām, lai tajās veiktu izmeklēšanu saskaņā ar Savienības vai valstu procesuālajiem tiesību aktiem;

e)saskaņā ar valsts tiesību aktiem atsaukt Eiropas kiberdrošības sertifikātus, kurus izdevušas valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādes vai – saskaņā ar 85. panta 4. punktu – atbilstības novērtēšanas struktūras, ja šādi sertifikāti neatbilst šai regulai vai Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmai;

f)saskaņā ar valsts tiesību aktiem piemērot sankcijas, kā paredzēts 97. pantā, un nekavējoties pieprasīt izbeigt pārkāpumus saistībā ar šajā regulā noteikto pienākumu neievērošanu.

8.Valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādes sadarbojas savā starpā un ar Komisiju, it īpaši apmainoties ar informāciju, pieredzi un paraugpraksi attiecībā uz kiberdrošības sertifikācijas un tehniskiem jautājumiem, kas skar IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu un vienību kiberdrošības parametru kiberdrošību.

9.Līdz [spēkā stāšanās datums + 6 mēneši] ENISA sadarbībā ar Komisiju un ECCG izstrādā šā panta 6. punkta i) apakšpunktā minētā ziņojuma veidni.

89. pants
Salīdzinošā izvērtēšana

1.Valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādēm veic salīdzinošo izvērtēšanu.

2.Salīdzinošo izvērtēšanu veic, pamatojoties uz pareiziem un pārredzamiem vērtēšanas kritērijiem un procedūrām, jo īpaši attiecībā uz strukturālām, cilvēkresursu un procesa prasībām, konfidencialitāti un sūdzībām.

3.Salīdzinošajā izvērtēšanā vērtē:

a)attiecīgā gadījumā to, vai valsts kiberdrošības sertifikācijas iestāžu darbības, kas saistītas ar šajā regulā minēto Eiropas kiberdrošības sertifikātu izdošanu, tiek stingri nodalītas no to uzraudzības darbībām, kas izklāstītas 88. pantā, un vai minētās darbības tiek veiktas neatkarīgi viena no otras;

b)uzraudzības un noteikumu izpildes panākšanas procedūras, ar ko paredz pārraudzīt IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu un vienību kiberdrošības parametru atbilstību Eiropas kiberdrošības sertifikātiem, ievērojot 88. panta 7. punkta a) apakšpunktu;

c)procedūras, kas paredzētas IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu ražotāju vai sniedzēju vai vienību, kuru kiberdrošības parametrus sertificē, pienākumu pārraudzībai un izpildes panākšanai, ievērojot 88. panta 7. punkta b) apakšpunktu;

d)procedūras, kas attiecas uz atbilstības novērtēšanas struktūru darbību pārraudzību, pilnvarošanu un uzraudzību.

4.Salīdzinošo izvērtēšanu vismaz reizi piecos gados veic vismaz divas citu dalībvalstu kiberdrošības sertifikācijas iestādes un Komisija. Salīdzinošajā izvērtēšanā kā novērotājs piedalās arī ENISA. Salīdzinošās izvērtēšanas grupa sagatavo galīgo ziņojumu un salīdzinošās izvērtēšanas kopsavilkumu.

5.ENISA atbalsta salīdzinošās izvērtēšanas mehānisma un salīdzinošās izvērtēšanas organizēšanu, tajā skaitā sadarbībā ar Komisiju un ECCG izstrādājot attiecīgus norādījumu dokumentus un veidnes.

6.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem izveido salīdzinošās izvērtēšanas plānu vismaz piecu gadu laikposmam, nosakot salīdzinošās izvērtēšanas grupas sastāva izveides kritērijus, salīdzinošajā izvērtēšanā izmantojamo metodiku, laika grafiku, biežumu un citus ar to saistītus uzdevumus. Minēto īstenošanas aktu sagatavošanā Komisija apspriežas ar ECCG un ENISA. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 118. panta 2. punktā.

7.Galīgo ziņojumu, arī iespējamās pamatnostādnes vai ieteikumus, un salīdzinošās izvērtēšanas kopsavilkumu izskata ECCG, kas apstiprina kopsavilkumu publicēšanai 79. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

90. pants
Eiropas Kiberdrošības sertifikācijas grupa

1.Izveido Eiropas Kiberdrošības sertifikācijas grupu (ECCG).

2.ECCG veido valsts kiberdrošības sertifikācijas iestāžu pārstāvji vai citu attiecīgo valsts iestāžu pārstāvji. ECCG pārstāvis nepārstāv vairāk kā divas dalībvalstis.

3.ECCG ir šādi uzdevumi:

a)konsultēt Komisiju un palīdzēt tai tās darbā, lai nodrošinātu šajā sadaļā izklāstīto noteikumu konsekventu īstenošanu un piemērošanu, kiberdrošības sertifikācijas politikas jautājumu risināšanu un politikas pieeju koordināciju;

b)konsultēt Komisiju un palīdzēt tai sagatavot pieprasījumus par Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmām saskaņā ar 73. pantu;

c)palīdzēt, dot padomus ENISA un sadarboties ar to saistībā ar kandidātshēmas sagatavošanu, ievērojot 74. pantu, un tehnisko specifikāciju sagatavošanu, ievērojot 77. pantu;

d)palīdzēt, dot padomus ENISA un Komisijai un sadarboties ar tām saistībā ar uzturēšanas darbībām, ievērojot 75. pantu;

e)palīdzēt, dot padomus Komisijai un sadarboties ar to saistībā ar esošo Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu pārskatīšanu vai atsaukšanu, ievērojot 76. pantu;

f)ierosināt, ka Komisijai tiek iesniegts pieprasījums attiecībā uz Eiropas kiberdrošības sertifikācijas kandidātshēmas sagatavošanu saskaņā ar 73. panta 2. punktu;

g)pieņemt Komisijai adresētus atzinumus, kas attiecas uz esošo Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu uzturēšanu, pārskatīšanu un atsaukšanu;

h)izvērtēt attiecīgās norises kiberdrošības sertifikācijas jomā, arī valstu līmenī saskaņā ar 86. pantu, un īstenot informācijas un paraugprakses apmaiņu kiberdrošības sertifikācijas shēmu jautājumos;

i)veicināt sadarbību starp valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādēm saskaņā ar šajā sadaļā izklāstītajiem noteikumiem, izmantojot spēju veidošanu un informācijas apmaiņu, jo īpaši attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar kiberdrošības sertifikāciju;

j)atbalstīt salīdzinošās izvērtēšanas mehānisma īstenošanu saskaņā ar 89. pantu un salīdzinošās novērtēšanas mehānismu īstenošanu Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā paredzētajiem noteikumiem, ievērojot 81. panta 2. punkta g) apakšpunktu;

k)veicināt Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu saskaņošanu ar starptautiski atzītiem standartiem, arī esošo Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu uzturēšanas ietvaros, un attiecīgā gadījumā ieteikt ENISA sadarboties ar attiecīgām Eiropas vai starptautiskajām standartizācijas organizācijām, lai novērstu trūkumus vai nepilnības pieejamajos Eiropas vai starptautiski atzītajos standartos.

4.Komisija, kurai palīdz ENISA, vada ECCG un nodrošina ECCG sekretariātu.

5.Komisija var izveidot ECCG apakšgrupas jebkuram no šādiem mērķiem:

a)izskatīt konkrētus jautājumus, pamatojoties uz Komisijas noteikto darba uzdevumu;

b)uzturēt un pārskatīt Eiropas sertifikācijas shēmas saskaņā ar šo regulu un pamatojoties uz Komisijas noteikto darba uzdevumu.

6.Apakšgrupas atskaitās ECCG.

7.Apakšgrupas kopīgi vada Komisija un ENISA, un apakšgrupu sekretariātu nodrošina ENISA.

8.ECCG un tās apakšgrupas pieņem reglamentu ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un vienojoties ar to.

2. iedaļa 
Atbilstības novērtēšanas struktūras

91. pants
Atbilstības novērtēšanas struktūru kompetence

1.Atbilstības novērtēšanas struktūru akreditāciju veic valsts akreditācijas struktūras, kuras izraugās saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008. Šādu akreditāciju piešķir tikai tad, ja atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst šīs regulas I pielikumā izklāstītajām prasībām.

2.Ja Eiropas kiberdrošības sertifikātu ir izdevusi valsts kiberdrošības sertifikācijas iestāde, ievērojot šo regulu, valsts kiberdrošības sertifikācijas iestāde sertifikācijas struktūru akreditē kā atbilstības novērtēšanas struktūru, ievērojot šā panta 1. punktu.

3.Šā panta 1. punktā minēto akreditāciju atbilstības novērtēšanas struktūrām piešķir uz laikposmu, kas nav ilgāks par pieciem gadiem, un to var atjaunot, ja atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst šajā pantā izklāstītajām prasībām. Ja akreditācijas nosacījumi nav vai vairs netiek izpildīti vai ja atbilstības novērtēšanas struktūra neatbilst šīs regulas prasībām, valsts akreditācijas struktūras saprātīgā termiņā veic visus atbilstošos pasākumus, lai ierobežotu, apturētu vai atsauktu atbilstības novērtēšanas struktūrai piešķirtu akreditāciju, ievērojot 1. punktu.

4.Nosakot papildu vai īpašas akreditācijas prasības Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmai, kas aptver IKT produktus, ievērojot 92. pantu, attiecīgā gadījumā cenšas panākt sinerģiju ar prasībām, kas saistītas ar paziņotajām struktūrām saskaņā ar Regulu (ES) 2024/2847, un akreditācijas prasībām saskaņā ar jau pieņemtajām kiberdrošības sertifikācijas shēmām.

5.Ja atbilstības novērtēšanas struktūra ir akreditēta saskaņā ar Regulu (ES) 2024/2847, attiecīgās iestādes var atkārtoti izmantot iepriekšējā akreditācijas procesa rezultātus attiecībā uz prasībām, kas pārklājas, kā pierādījumus akreditācijas procesā saskaņā ar šo regulu.

92. pants
Atbilstības novērtēšanas struktūru kompetences papildu saskaņošana

1.Ja Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā ir noteiktas papildu vai īpašas prasības saskaņā ar 81. panta 3. punkta f) apakšpunktu, valsts kiberdrošības sertifikācijas iestāde, kas iecelta saskaņā ar 88. panta 1. punktu, pilnvaro atbilstības novērtēšanas struktūras veikt uzdevumus saskaņā ar šādu shēmu. Šādu atļauju piešķir tikai tad, ja atbilstības novērtēšanas struktūra ir akreditēta un atbilst papildu vai īpašajām prasībām, kas noteiktas Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā.

2.Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pieprasa atļauju saskaņā ar šo pantu, tā iesniedz pieprasījumu tās dalībvalsts nacionālajai kiberdrošības sertifikācijas iestādei, kurā tā iedibināta, vai tās dalībvalsts nacionālajai kiberdrošības sertifikācijas iestādei, kuru šī dalībvalsts izmanto saskaņā ar 88. panta 1. punktu.

3.Atbilstības novērtēšanas struktūra var pieprasīt atļauju no valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādes, kas nav 2. punktā norādītā iestāde, jebkurā no šādām situācijām:

a)ja 1. punktā minētā valsts kiberdrošības sertifikācijas iestāde neizsniedz atļauju tām atbilstības novērtēšanas darbībām, kurām tā tiek prasīta;

b)ja 1. punktā minētā valsts kiberdrošības sertifikācijas iestāde atbilstīgi 89. pantam nav sekmīgi izturējusi salīdzinošo izvērtēšanu attiecībā uz atbilstības novērtēšanas darbībām, kurām pieprasa atļauju.

4.Ja valsts kiberdrošības sertifikācijas iestāde saņem pieprasījumu atbilstīgi 3. punktam, tā informē valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādi dalībvalstī, kurā ir iedibināta pieprasījumu iesniegusī atbilstības novērtēšanas struktūra. Šādos gadījumos minētās dalībvalsts kiberdrošības sertifikācijas iestāde var piedalīties atļaujas piešķiršanas procesā novērotājas statusā.

5.Valsts kiberdrošības sertifikācijas iestāde var pieprasīt citai valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādei veikt daļu no novērtēšanas darbībām. Šādā gadījumā akreditācijas sertifikātu izsniedz pieprasījumu iesniegusī iestāde.

6.Šā panta 1. punktā minētā atļauja ir derīga ne ilgāk kā akreditācijas derīguma termiņu, un to var atjaunot ar noteikumu, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 1. punktā izklāstītajām prasībām un ka ir atjaunota arī tās akreditācija.

7.Valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādes saprātīgā termiņā veic visus pienācīgos pasākumus, lai ierobežotu, apturētu vai atsauktu atbilstības novērtēšanas struktūras atļauju, kas izsniegta saskaņā ar 1. punktu, ja atļaujas nosacījumi nav vai vairs nav izpildīti vai ja atbilstības novērtēšanas struktūra neatbilst šīs regulas prasībām.

8.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus ar mērķi noteikt procedūras, arī attiecībā uz pārrobežu sadarbību, atļauju piešķiršanai atbilstības novērtēšanas struktūrām. Īstenošanas aktu sagatavošanas procesā Komisija apspriežas ar ENISA un ECCG. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 118. panta 2. punktā.

93. pants
Atbilstības novērtēšanas struktūru paziņošana

1.Attiecībā uz katru Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu dalībvalsts nacionālās kiberdrošības sertifikācijas iestādes paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par atbilstības novērtēšanas struktūrām, kas ir akreditētas un attiecīgā gadījumā pilnvarotas, ievērojot 92. pantu.

2.Valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādes 1. punktā minēto paziņošanu veic, izmantojot Komisijas izstrādāto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas rīku.

3.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu šā panta 1. punktā minēto paziņojumu apstākļus, formātus un procedūras, arī procedūru, kā citas dalībvalstis ceļ iebildumus paziņošanas procesa laikā, atbilstības novērtēšanas struktūru unikālu identifikāciju, kā arī paziņojuma ierobežošanas, apturēšanas vai atsaukšanas apstākļus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 118. panta 2. punktā.

94. pants
Atbilstības novērtēšanas struktūru kompetences apstrīdēšana

1.Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci izpildīt vai turpināt pildīt tai piemērojamās prasības un pienākumus.

2.Valsts kiberdrošības sertifikācijas iestāde pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju, kas attiecas uz attiecīgās struktūras paziņošanas pamatojumu vai šīs struktūras kompetences saglabāšanu.

3.Komisija nodrošina, ka visa sensitīvā informācija, kas iegūta izmeklēšanas gaitā, tiek apstrādāta kā konfidenciāla informācija.

4.Ja Komisija noskaidro, ka atbilstības novērtēšanas struktūra neatbilst vai vairs neatbilst tās paziņošanas prasībām, tā par to informē valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādi un lūdz tai veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus, ieskaitot – vajadzības gadījumā – paziņojuma atsaukšanu.

5.Dalībvalstis nodrošina, lai attiecībā uz paziņoto struktūru lēmumiem būtu pieejama pārsūdzības procedūra.

95. pants
Atbilstības novērtēšanas struktūru informācijas sniegšanas un saglabāšanas pienākums

1.Atbilstības novērtēšanas struktūras informē valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādi par:

a)sertifikāta atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu;

b)apstākļiem, kas ietekmē 93. panta 1. punktā minētā paziņojuma darbības jomu un nosacījumus;

c)no tirgus uzraudzības iestādēm saņemtiem pieprasījumiem pēc informācijas par atbilstības novērtēšanas darbībām;

d)pēc pieprasījuma – par atbilstības novērtēšanas darbībām, kas veiktas to paziņojuma darbības jomā, un visām citām veiktajām darbībām, arī pārrobežu darbībām un apakšlīgumu slēgšanu.

2.Atbilstības novērtēšanas struktūras 1. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju sniedz arī ENISA, lai atvieglotu tās uzdevumu izpildi saskaņā ar 79. pantu.

3.Atbilstības novērtēšanas struktūras bez liekas kavēšanās sniedz pārējām atbilstības novērtēšanas struktūrām, kas saskaņā ar šo regulu veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kuras aptver tos pašus IKT produktus, IKT pakalpojumus, IKT procesus, pārvaldītus drošības pakalpojumus vai vienības, kuru kiberdrošības parametri ir sertificēti, attiecīgu informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar negatīviem un, pēc pieprasījuma, arī pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

4.Atbilstības novērtēšanas struktūras uztur uzskaites sistēmu, kurā ir visi dokumenti un pierādījumi, kas sagatavoti vai saņemti saistībā ar katru to veikto izvērtēšanu un sertifikāciju. Ierakstu glabā drošā un piekļūstamā veidā tik ilgi, cik nepieciešams sertifikācijas nolūkā, un vismaz piecus gadus pēc attiecīgā Eiropas kiberdrošības sertifikāta derīguma termiņa beigām vai atsaukšanas.

3. iedaļa 
Citi noteikumi

96. pants
Tiesības iesniegt sūdzību un tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli

1.Fiziskām un juridiskām personām ir tiesības iesniegt sūdzību Eiropas kiberdrošības sertifikāta izdevējam vai – ja sūdzība attiecas uz Eiropas kiberdrošības sertifikātu, ko izdevusi kāda atbilstības novērtēšanas struktūra, rīkojoties saskaņā ar 85. panta 4. punktu, – attiecīgajai valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādei.

2.Iestāde vai struktūra, kurai ir iesniegta sūdzība, informē sūdzības iesniedzēju par procesa virzību un pieņemto lēmumu, un par tiesībām uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli, kas minēts 3. un 4. punktā.

3.Neatkarīgi no jebkādas administratīvas vai citas ārpustiesas tiesību aizsardzības fiziskām un juridiskām personām ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā attiecībā uz:

a)panta 1. punktā minētas iestādes vai struktūras pieņemtiem lēmumiem, tostarp – attiecīgā gadījumā – saistībā ar tāda Eiropas kiberdrošības sertifikāta nepareizu izdošanu, neizdošanu vai atzīšanu, kura turētāji ir minētās fiziskās un juridiskās personas;

b)bezdarbību saistībā ar sūdzību, kas iesniegta 1. punktā minētā iestādē vai struktūrā.

4.Process, ievērojot šo pantu, notiek tās dalībvalsts tiesās, kurā atrodas iestāde vai struktūra, pret kuru vēršas tiesiskās aizsardzības nolūkā.

97. pants
Sankcijas

Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs sadaļas un Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu minēto noteikumu īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus bez kavēšanās dara zināmus Komisijai un paziņo tai par visiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

IV SADAĻA 
IKT PIEGĀDES ĶĒŽU DROŠĪBA

I NODAĻA 
Uzticamas IKT piegādes ķēdes satvars

98. pants
Satvara darbības joma

1.Uzticamas IKT piegādes ķēdes satvars nodrošina drošības mehānismu Savienības līmenī, lai novērstu netehniskus riskus sevišķi kritiskās nozarēs un citās kritiski svarīgās nozarēs, kā minēts Direktīvā (ES) 2022/2555. Mehānismā identificē galvenos IKT aktīvus kritiski svarīgās IKT piegādes ķēdēs un nosaka piemērotus un samērīgus riska mazināšanas pasākumus Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā minēto veidu vienībām.

2.Šajā sadaļā noteiktie pienākumi neskar pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2024/2847 13. pantā un valsts noteikumos, ar kuriem transponē Direktīvas (ES) 2022/2555 21. pantu.

3.Šīs nodaļas noteikumi neliedz dalībvalstīm pieņemt vai saglabāt noteikumus, kas IKT piegādes ķēdēs nodrošina augstāku kiberdrošības līmeni, ar noteikumu, ka šādi noteikumi ir saderīgi ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem dalībvalstu pienākumiem.

99. pants
Drošības riska novērtējumi

1.Komisija vai vismaz trīs dalībvalstu grupa var pieprasīt sadarbības grupai, kas izveidota ar Direktīvas (ES) 2022/2555 14. pantu (TID sadarbības grupa), veikt Savienības līmeņa koordinētus drošības riska novērtējumus saskaņā ar minētās direktīvas 22. pantu. Ja drošības riska novērtējumu veic pēc šāda pieprasījuma, tajā jo īpaši iekļauj ierosināto attiecīgās IKT piegādes ķēdes galveno IKT aktīvu identifikāciju, kā arī galvenos apdraudētājus, riskus un ievainojamības, kas ietekmē šos aktīvus. Savienības līmeņa koordinētajos drošības riska novērtējumos izstrādā riska scenārijus un ierosina pasākumus apzināto risku mazināšanai.

2.Savienības līmenī koordinētus drošības riska novērtējumus pabeidz sešu mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas. Pēc Komisijas pieprasījuma TID sadarbības grupa var vienoties par īsāku laikposmu.

3.Ja Komisijai ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka pastāv būtiski kiberdraudi Savienības drošībai saistībā ar IKT piegādes ķēdi un ka ir jārīkojas, lai saglabātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, Komisija nekavējoties:

a)apspriežas ar dalībvalstīm par nepieciešamību veikt vienu vai vairākus 103. pantā minētos riska mazināšanas pasākumus un

b)veic drošības riska novērtējumu, ņemot vērā apspriešanos ar dalībvalstīm. Drošības riska novērtējumā iekļauj ierosināto galveno IKT aktīvu identifikāciju, kā arī galvenos apdraudētājus, riskus un ievainojamības, kas ietekmē minētos aktīvus. Drošības riska novērtējumā izstrādā riska scenārijus un ierosina pasākumus apzināto risku mazināšanai.

100. pants
Trešo valstu pasludināšana par valstīm, kuras rada bažas par kiberdrošību

1.Ja 99. pantā minētā drošības riska novērtējuma rezultātā vai pamatojoties uz citiem avotiem, piemēram, publisku paziņojumu Savienības vai dalībvalsts vārdā, izrādās, ka trešā valsts rada nopietnu un strukturālu netehnisku risku IKT piegādes ķēdēm, Komisija pārbauda minētās valsts radīto risku, ņemot vērā šādus elementus:

a)trešā valstī pastāvošie tiesību akti, saskaņā ar kuriem to jurisdikcijā esošām vienībām ir jāziņo minētās trešās valsts iestādēm informācija par programmatūras vai aparatūras ievainojamībām, pirms ir zināms, ka minētās ievainojamības ir izmantotas;

b)trešā valstī pastāvošā prakse, ko apliecina neatkarīgi avoti un kas prasa trešās valsts jurisdikcijā esošām vienībām ziņot minētās trešās valsts iestādēm informāciju par programmatūras vai aparatūras ievainojamībām, pirms ir zināms, ka minētās ievainojamības ir izmantotas;

c)tādu efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu un neatkarīgu un demokrātisku kontroles mehānismu neesība, kas var novērst konstatētās bažas par drošību, tostarp par b) apakšpunktā minēto esošo praksi;

d)pamatota informācija par vienu vai vairākiem incidentiem, kuros iesaistīti no minētās valsts kontrolēti apdraudētāji, kas darbojas no minētās valsts teritorijas un veic ļaunprātīgas kiberdarbības vai kampaņas, un par trešās valsts nespēju vai nevēlēšanos sadarboties ar Komisiju vai dalībvalstīm, lai novērstu risku, kas izriet no šādu apdraudētāju darbības;

e)attiecīga informācija, kas izriet no Savienības līmenī koordinētiem drošības riska novērtējumiem vai dalībvalstu vai starptautisku organizāciju ziņojumiem.

2.Ja Komisija pēc 1. punktā minētās pārbaudes secina, ka trešā valsts rada nopietnus un strukturālus netehniskus riskus IKT piegādes ķēdēm, tā ar īstenošanas aktu var pasludināt minēto trešo valsti par valsti, kas IKT piegādes ķēdēm rada bažas par kiberdrošību. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 118. panta 2. punktā.

3.Komisija regulāri pārskata īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar 2. punktu.

4.Augsta riska piegādātājiem nav tiesību:

a)piedalīties Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. panta 1. punktā minēto Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu un Regulas (ES) 2024/2847 27. pantā minēto kopīgo specifikāciju izstrādē, novērtēšanā, apspriešanā vai lēmumu pieņemšanā kiberdrošības jomā;

b)pieteikties jebkādu Eiropas kiberdrošības sertifikātu saņemšanai saskaņā ar III sadaļu vai būt to turētājam;

c)kļūt par akreditētu atbilstības novērtēšanas struktūru saskaņā ar III sadaļu;

d)iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par pilnvarotu jebkura Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecinājuma sniedzēju saskaņā ar II sadaļas 4. iedaļu;

e)piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās, kas organizētas saskaņā ar tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu 2014/24/ES un Direktīvu 2014/25/ES, attiecībā uz tādu IKT komponentu vai komponentu, kas ietver IKT komponentus, nodrošināšanu, kuri izmantojami galvenajos IKT aktīvos, kas noteikti saskaņā ar 102. pantu;

f)piedalīties jebkādās darbībās saskaņā ar Savienības finansēšanas programmām un instrumentiem, ko īsteno tiešā un netiešā pārvaldībā saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 136. pantu un Savienības nozariskajiem noteikumiem, nedz jebkādās Savienības finansēšanas darbībās, ko īsteno dalītā pārvaldībā saistībā ar tādu IKT komponentu vai komponentu, kuri ietver IKT komponentus, nodrošināšanu, kas izmantojami galvenajos IKT aktīvos, kuri noteikti saskaņā ar 102. pantu.

Iestādes, kas atbild par a)–f) apakšpunktā minētajām procedūrām, veic novērtējumus, kas vajadzīgi šā punkta īstenošanai. Šajā nolūkā iestādes var arī paļauties uz 104. pantā minēto sarakstu.

5.Gadījumos, kad augsta riska piegādātājs jau ir saņēmis Eiropas kiberdrošības sertifikātu saskaņā ar III sadaļu, kompetentā iestāde to bez liekas kavēšanās atsauc.

101. pants
Vispārējs IKT piegādes ķēdes drošības mehānisms

Ja TID sadarbības grupa ir veikusi Savienības līmeņa koordinētu drošības riska novērtējumu saskaņā ar šīs regulas 99. panta 1. punktu vai pēc tam, kad ir pabeigta procedūra ar IKT piegādes ķēdi saistītu būtisku kiberdraudu gadījumā atbilstoši 99. panta 3. punktam, Komisija var veikt 102. pantā un 103. panta 1. un 2. punktā paredzētos pasākumus.

102. pants
Galveno IKT aktīvu identificēšana

1.Ja saskaņā ar 99. panta 1. vai 3. punktu veiktais riska novērtējums liecina par būtiskiem kiberdrošības riskiem saistībā ar IKT piegādes ķēdi, Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kuros identificē galvenos IKT aktīvus, ko Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā minēto veidu vienības izmanto produktu ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 118. panta 2. punktā.

2.Identificējot 1. punktā minētos galvenos IKT aktīvus, Komisija apsver šādus elementus:

a)to, vai minētajiem aktīviem ir būtiskas un sensitīvas funkcijas Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā minētā veida vienības ražoto produktu vai sniegto pakalpojumu darbībai;

b)vai incidenti, arī tādi, ko izraisa izmantotās ievainojamības saistībā ar minētajiem aktīviem, var izraisīt nopietnus IKT piegādes ķēžu traucējumus visā iekšējā tirgū vai datu eksfiltrāciju;

c)vai pastāv atkarība no ierobežota skaita šādu aktīvu piegādātāju;

d)rezultātus, kas gūti 99. pantā minētajā riska novērtēšanas procesā.

103. pants
Ietekmes mazināšanas pasākumi IKT piegādes ķēdē

1.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem, ja nepieciešams nodrošināt augstu kiberdrošības, kibernoturības un uzticēšanās līmeni Savienībā, nosaka, ka Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā minētajām konkrēta veida vienībām ir aizliegts izmantot, uzstādīt vai jebkādā veidā integrēt galvenajos IKT aktīvos, kas identificēti saskaņā ar 102. pantu, IKT komponentus vai komponentus, kas ietver IKT komponentus, kuri saņemti no augsta riska piegādātājiem, kas identificēti saskaņā ar 104. pantu. Šādos īstenošanas aktos paredz atbilstīgus pārejas periodus, kuru laikā Komisija publicē 104. pantā minēto augsta riska piegādātāju sarakstu, kā arī papildu laika periodus attiecīgo IKT komponentu un komponentu, kas ietver IKT komponentus, pakāpeniskai izmantošanas pārtraukšanai. Šādā īstenošanas aktā var arī precizēt šos IKT komponentus vai komponentus, kas ietver IKT komponentus.

2.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem, ja nepieciešams nodrošināt augstu kiberdrošības, kibernoturības un uzticēšanās līmeni Savienībā, nosaka, ka Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā minētajām konkrēta veida vienībām saistībā ar to IKT piegādes ķēdi un jo īpaši galvenajiem IKT aktīviem, kas identificēti saskaņā ar 102. pantu, piemēro vienu vai vairākus šādus riska mazināšanas pasākumus, lai mazinātu riskus, kas identificēti saskaņā ar 99. pantu veiktajos drošības riska novērtējumos:

a)pārredzamības prasību piemērošana attiecībā uz informācijas sniegšanu kompetentajai iestādei par piegādātājiem IKT piegādes ķēdē attiecībā uz galvenajiem IKT aktīviem, kas noteikti saskaņā ar 102. pantu;

b)aizliegums, kas saistīts ar datu nosūtīšanu uz trešām valstīm un attālinātu datu apstrādi no trešās valsts;

c)tehniskie pasākumi, kas jārevidē trešai personai, tajā skaitā:

i) apstrādes ierīcē izmantošana;

ii) tīkla sistēmu īpaša segmentācija;

iii) jebkādas attālas vai fiziskas piekļuves galvenajiem IKT aktīviem atspējošana;

iv) nebūtisku elementu atspējošana;

v) operatīvā tīkla uzraudzība;

iv) aparatūras un programmatūras testēšana;

d)ierobežojumi, kas saistīti ar darbības kontroli, tajā skaitā organizatorisko funkciju uzticēšana pārvaldītiem ārpakalpojumu sniedzējiem;

e)ierobežojumi, kas saistīti ar vienības līgumattiecībām ar tās piegādātājiem;

f)prasība, lai pakalpojumu sniegtu, pārvaldītu, uzturētu vai atbalstītu personāls, ko pārbaudījušas attiecīgās valsts kompetentās iestādes;

g)IKT komponentu vai komponentu, kas iekļauti IKT komponentos, dažādošana.

3.Ieviešot 2. punktā minētos pasākumus, Komisija var noteikt pasākumu tehniskās un metodiskās prasības.

4.Pirms 1. un 2. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija novērtē iespējamos riskus un atkarības un jo īpaši:

a)attiecīgā gadījumā riska līmeni, kas saistīts ar augsta riska piegādātāju piegādātu IKT komponentu vai komponentu, kas ietver tādus IKT komponentus, izmantošanu, uzstādīšanu vai jebkura veida integrēšanu galvenajos IKT aktīvos;

b)iespējamo ekonomisko un sociālo ietekmi, ko šis pienākums var radīt Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā minēto veidu vienībām;

c)alternatīvu piegādātāju, kas varētu aizstāt augsta riska piegādātājus, pieejamību;

d)iespējamos pārrobežu saimnieciskās un sabiedriskās darbības traucējumus, ko izraisījis incidents, kurš ietekmē vienības IKT piegādes ķēdi.

5.Šā panta 1. un 2. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 118. panta 2. punktā, un tos pārskata vismaz reizi 36 mēnešos.

6.Izņēmuma apstākļos, kas pamato iejaukšanos ar mērķi saglabāt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, un ja Komisijai ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka tādu IKT komponentu vai komponentu, kas ietver IKT komponentus, izmantošana, uzstādīšana vai integrēšana, kas saņemti no konkrētas vienības, kura iedibināta trešā valstī vai kuru kontrolē trešā valsts vai vienības no trešās valsts, vai trešās valsts valstspiederīgais, rada būtisku netehnisku kiberdrošības risku vismaz trīs dalībvalstu saimnieciskajām vai sabiedriskajām darbībām, Komisija nekavējoties apspriežas ar dalībvalstīm par nepieciešamību veikt pasākumus Savienības līmenī.

7.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu, ka konkrēta veida vienībām, kas minētas Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā, ir aizliegts izmantot, uzstādīt vai integrēt IKT komponentus vai komponentus, kas ietver IKT komponentus, kuri saņemti no 6. punktā minētas vienības. Šajā nolūkā tā apspriežas ar Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā minēto veidu vienībām, uz kurām potenciāli varētu attiekties aizliegums. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 118. panta 2. punktā. Attiecīgā gadījumā tajos iekļauj atbilstīgus laika periodus šo IKT komponentu vai komponentu, kas ietver IKT komponentus, pakāpeniskai izmantošanas izbeigšanai. Šādā īstenošanas aktā var arī precizēt šos IKT komponentus vai komponentus, kas ietver IKT komponentus, uz kuriem attiecas aizliegums. Šis aizliegums attiecas arī uz IKT komponentiem vai komponentiem, kas ietver IKT komponentus, kuri saņemti no visām vienībām, ko kontrolē 6. punktā minētā konkrētā vienība.

8.Šā panta 1., 2. un 7. punktā minētajos īstenošanas aktos var arī precizēt, ka ietekmes mazināšanas pasākumi ir piemērojami tikai konkrēta lieluma vienību veidiem, kas minēti Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā.

9.Šīs regulas 100. panta 4. punktu piemēro konkrētajai vienībai, kas iedibināta trešā valstī vai ko kontrolē trešā valsts vai 7. punktā minēts trešās valsts valstspiederīgais. 

10.Īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar 1., 2. un 7. punktu un kas ir piemērojami Direktīvas (ES) 2022/2555 I pielikuma 10. punktā minētajiem vienību veidiem, mutatis mutandis piemēro Eiropas iestādei, struktūrām, birojiem un aģentūrām.

104. pants
Augsta riska piegādātāju identificēšana

1.Komisija ar īstenošanas aktiem izveido augsta riska piegādātāju sarakstus, kas ir būtiski saistībā ar aizliegumiem, kuri ir noteikti saskaņā ar 103. panta 1. punktu un 103. panta 7. punktu pieņemtajos īstenošanas aktos, vai 111. panta 1. punktā minēto aizliegumu.

2.Šajā nolūkā Komisija kartē tos piegādātājus, kas nodrošina IKT komponentus un komponentus, kas ietver IKT komponentus, uz kuriem attiecas 1. punktā minētais aizliegums.

Uz šā pamata Komisija veic sākotnējo novērtējumu, lai noteiktu, kuri no kartētajiem piegādātājiem potenciāli ir iedibināti trešā valstī, kas noteikta saskaņā ar 100. pantu, vai kurus kontrolē šāda trešā valsts, šādā trešā valstī iedibināta vienība vai šādas trešās valsts valstspiederīgais. Komisija veic arī sākotnējo kartēšanu par piegādātājiem, kurus potenciāli kontrolē 103. panta 6. punktā minētā vienība.

3.Komisija novērtē iedibināšanas vietu, kā arī saskaņā ar 2. punkta otro daļu sākotnēji noteikto piegādātāju īpašumtiesību un kontroles struktūru.

4.Lai veiktu 3. punktā minēto novērtējumu, Komisijai ir tiesības pieprasīt vajadzīgo informāciju no piegādātājiem. Ja piegādātājs noteiktajā termiņā nesniedz vajadzīgo informāciju, Komisija var secināt, ka piegādātājs ir iedibināts trešā valstī, kas noteikta saskaņā ar 100. pantu, vai ka to kontrolē šāda trešā valsts, vienības no šādas trešās valsts vai šādas trešās valsts valstspiederīgie. Ja Komisija veic novērtējumu 103. panta 7. punkta nolūkā un piegādātājs noteiktajā termiņā nesniedz vajadzīgo informāciju, Komisija var secināt, ka piegādātāju kontrolē vienība, kas noteikta saskaņā ar minēto pantu. Kompetentās iestādes, kas minētas 112. pantā, pēc pieprasījuma arī sniedz Komisijai attiecīgo informāciju.

5.Sākotnējos konstatējumus par izveides, kontroles un īpašumtiesību novērtējumu Komisija dara zināmus attiecīgajam piegādātājam. Komisija dod piegādātājam iespēju tikt uzklausītam par šiem sākotnējiem konstatējumiem.

6.Komisija var lūgt kompetento iestādi veikt piegādātāja iedibinājuma, īpašumtiesību un kontroles sākotnējo novērtējumu, ja tas ir pamatoti, ņemot vērā šā piegādātāja darbības īpatnības. Kompetentā iestāde var piedāvāt veikt šādu sākotnējo novērtējumu. Komisija pārbauda šos sākotnējos konstatējumus, lai izlemtu, vai piegādātājs būtu jāiekļauj augsta riska piegādātāju sarakstā.

7.Komisija regulāri atjaunina augsta riska piegādātāju sarakstu, lai svītrotu vai pievienotu augsta riska piegādātājus. Sarakstā iekļauti augsta riska piegādātāji var pieprasīt Komisijai atkārtoti novērtēt to iedibināšanas, kontroles un īpašumtiesību struktūru, ja tiek sniegti pierādījumi, ka ir notikušas būtiskas izmaiņas.

8.Ja kompetentajai iestādei, arī pamatojoties uz informāciju, ko sniegusi Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā minētā veida vienība, kļūst zināms, ka piegādātāju varētu būt nepieciešams iekļaut augsta riska piegādātāju sarakstā, tā bez liekas kavēšanās informē Komisiju.

105. pants
Atbrīvojums vienībām, kas iedibinātas trešā valstī, kura rada bažas par kiberdrošību, vai ko kontrolē šādas trešās valsts vienības

1.Vienība, kas iedibināta saskaņā ar 100. pantu pasludinātā trešā valstī, kura rada bažas par kiberdrošību, vai ko kontrolē šādas trešās valsts vienības, var iesniegt Komisijai pamatotu pieprasījumu par atbrīvojumu:

a)no aizlieguma, ko piemēro Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā minēto veidu vienībām, jebkādā veidā izmantot, uzstādīt vai integrēt savus IKT komponentus vai komponentus, kuri ietver to IKT komponentus, minēto vienību galvenajos IKT aktīvos, atkāpjoties no 111. panta vai īstenošanas aktiem, kas pieņemti, ievērojot 103. panta 1. punktu;

b)no aizlieguma piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās, kas organizētas saskaņā ar tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu 2014/24/ES un Direktīvu Direktīva 2014/25/ES, attiecībā uz tādu IKT komponentu vai komponentu, kas ietver IKT komponentus, nodrošināšanu, kuri izmantojami galvenajos IKT aktīvos, kas noteikti saskaņā ar 102. pantu, atkāpjoties no 100. panta 4. punkta.

2.Panta 1. punktā minētajā pieprasījumā:

a)precizē tādas vienības interesi, kas iedibināta saskaņā ar 100. pantu pasludinātā trešā valstī, kura rada bažas par kiberdrošību, vai ko kontrolē šādas trešās valsts vienības, par šā panta 1. punktā minētā atbrīvojuma piešķiršanu, un

b)ar skaidriem pierādījumiem pierāda, ka tiks ieviesti iedarbīgi riska mazināšanas pasākumi nolūkā novērst netehniskus riskus un nodrošinātu, ka trešā valsts, kas pasludināta saskaņā ar 100. pantu, neīsteno nepamatotu iejaukšanos saistībā ar IKT komponentu vai komponentu, kas ietver IKT komponentus, nodrošināšanu izmantošanai, uzstādīšanai vai integrēšanai Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā minētā veida vienības galvenajos IKT aktīvos.

3.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai sīkāk precizētu 2. punkta b) apakšpunktā minētos nosacījumus un paredzētu sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz šajā pantā minētajām procedūrām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 118. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.Komisija 1. punktā minēto pieprasījumu novērtē taisnīgā un pārredzamā procesā, ņemot vērā:

a)šīs regulas 100. panta 1. un 2. punktā minētos apstākļus un papildu elementus saistībā ar pasludināto valsti, kas rada bažas par kiberdrošību IKT piegādes ķēdēs un kurā vienība ir iedibināta vai no kuras tā tiek kontrolēta;

b)panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto riska mazināšanas pasākumu efektivitāti;

c)vai atbrīvojums vienībai, kas iedibināta trešā valstī vai ko kontrolē vienības no trešās valsts, kuras IKT piegādes ķēdēs rada bažas par kiberdrošību, nekaitētu Savienības interesēm.

5.Ja Komisija pēc 3. punktā minētā novērtējuma secina, ka ir pamats piešķirt atbrīvojumu, tā to dara ar lēmumu, ko paziņo pieteikuma iesniedzējam deviņu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

6.Pieņemot 4. punktā minēto lēmumu, Komisija var ierobežot atbrīvojuma piemērošanu konkrētā laika periodā un vienībai var piemērot nosacījumus atbrīvojama izmantošanai, ieskaitot šādus:

a)panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošanas grafiks;

b)trešo personu veiktas regulāras revīzijas nolūkā nodrošināt ietekmes mazināšanas pasākumu pilnvērtīgu īstenošanu;

c)ziņošanas pienākumi attiecībā uz atbilstību.

7.Ja Komisija pēc 3. punktā minētā novērtējuma secina, ka nav pamata piešķirt atbrīvojumu, tā to dara ar lēmumu un paziņo to pieteikuma iesniedzējiem deviņu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

8.Komisija pēc savas iniciatīvas var atsaukt vai grozīt 4. punktā minēto lēmumu vienā vai vairākās šādās situācijās:

a)ir būtiski mainījušies fakti, uz kuriem tika balstīts lēmums;

b)vienība, kas pieprasījusi atbrīvojumu, rīkojas pretēji savām saistībām;

c)atbrīvojuma pamatā bija nepilnīga, nepareiza vai maldinoša informācija, ko sniedza pieprasījumu iesniegusī vienība.

106. pants
Tiesības uz aizstāvību

Komisija nodrošina, ka, pirms tā pieņem īstenošanas aktu, ievērojot 103. panta 7. punktu, vai pirms tā pieņem lēmumu atteikt atbrīvojuma piešķiršanu, ievērojot 105. panta 7. punktu, pamatojoties uz elementiem, ko pieteikuma iesniedzējs nav iesniedzis, vai pirms tā atsauc lēmumu, ievērojot 105. panta 8. punktu, attiecīgajai vienībai tiek dota iespēja tikt uzklausītai, ņemot vērā, ka dažos gadījumos var būt nepieciešama steidzamības procedūra.

107. pants
Reģistrs

Komisija uztur publiski pieejamu 105. panta 5. punktā minēto lēmumu reģistru. Reģistrā norāda to vienību nosaukumus, uz kurām attiecas šādi lēmumi. Komisija reģistrā esošo informāciju regulāri pārskata.

108. pants
Konfidencialitāte

Informāciju, ko Komisija saņēmusi saskaņā ar 105. un 106. pantu, izmanto tikai tam mērķim, kādam tā iegūta.

109. pants
Maksas

1.Komisija iekasē maksas par pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar 105. panta 1. punktu.

2.Maksas aprēķina un maksā euro.

3.Maksas ir samērīgas ar izmaksām, kas saistītas ar 105. panta 1. punktā minēto pieprasījumu apstrādi, 105. panta 2. punktā minēto kritēriju un informācijas novērtēšanu un 107. pantā minētā reģistra izveidi, uzturēšanu un darbību. Šajās izmaksās iekļauj visus Komisijas izdevumus, kas attiecināmi uz minētajās darbībās iesaistīto personālu.

4.Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par maksām, norādot maksu apmēru un veidu, kādā tās maksājamas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 118. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

II NODAĻA 
IKT piegādes ķēdes elektronisko sakaru tīklos

110. pants
Galvenie IKT aktīvi mobilo, fiksēto un satelīta elektronisko sakaru tīkliem

1.Mobilo, fiksēto un satelīta elektronisko sakaru tīklu galvenie IKT aktīvi ir tādi, kādi noteikti II pielikumā.

2.IKT komponentus vai komponentus, kas ietver IKT komponentus, kurus nodrošina augsta riska piegādātāji, pakāpeniski izņem no mobilo, fiksēto un satelīta elektronisko sakaru tīklu galvenajiem IKT aktīviem.

3.Laikposms, kurā pakāpeniski pārtrauc izmantot IKT komponentus vai komponentus, kas ietver IKT komponentus, kurus nodrošina augsta riska piegādātāji, mobilo elektronisko sakaru tīklos, nepārsniedz 36 mēnešus no dienas, kad publicēts 104. pantā minētais augsta riska piegādātāju saraksts, kas attiecas uz mobilo elektronisko sakaru tīkliem.

4.Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 118. panta 2. punktu pieņemt īstenošanas aktus, kuru nolūks ir precizēt termiņus IKT komponentu vai komponentu, kas ietver IKT komponentus, kurus nodrošina augsta riska piegādātāji, izmantošanas pakāpeniskai izbeigšanai fiksētajos un satelīta elektronisko sakaru tīklos.

5.Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 119. pantu, lai grozītu šīs regulas II pielikumu nolūkā to pielāgot tehnoloģiju attīstībai, ņemot vērā 103. panta 4. punktā minētos elementus.

111. pants
Aizliegumi attiecībā uz mobilajiem, fiksētajiem un satelīta elektronisko sakaru tīkliem

1.Mobilo, fiksēto un satelīta elektronisko sakaru tīklu nodrošinātāji II pielikumā minēto galveno IKT aktīvu darbībā nekādā veidā neizmanto, neuzstāda vai neintegrē IKT komponentus vai komponentus, kas ietver IKT komponentus, no augsta riska piegādātājiem.

2.Gadījumos, kad saskaņā ar šo regulu izraudzītā kompetentā iestāde dalībvalstī atšķiras no kompetentās iestādes saskaņā ar Regulu (ES) XX/XXXX [DNA priekšlikums], atbilstoši šai regulai izraudzītā kompetentā iestāde saskaņā ar Regulu (ES) XX/XXXX [DNA priekšlikums] nekavējoties informē kompetento iestādi par pasākumiem, kas noteikti mobilo, fiksēto un satelīta elektronisko sakaru tīklu nodrošinātājiem saskaņā ar 114. pantu. Iestādes nodrošina ciešu sadarbību ar mērķi pilnvērtīgi uzraudzīt minētos pasākumus un panākt to izpildi.

III NODAĻA 
Kompetentās iestādes, uzraudzība un izpildes panākšana, jurisdikcija, tiesības uz aizstāvību

112. pants
Kompetentās iestādes

1.Katra dalībvalsts izraugās Direktīvas (ES) 2022/2555 8. pantā minētās kompetentās iestādes kā iestādes, kas atbild par 114. pantā minēto uzraudzības un izpildes panākšanas pasākumu veikšanu.

2.Kompetentās iestādes ir strukturāli un funkcionāli pilnīgi objektīvas un brīvas no jebkādas tiešas vai netiešas ārējas ietekmes; proti, tās nelūdz un nepieņem nevienas citas publiskas iestādes vai privātas personas norādījumus.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir atbilstīgas pilnvaras, pietiekami cilvēkresursi, tehniskie resursi un attiecīgas speciālās zināšanas, lai pilnvērtīgi veiktu 114. pantā minētos uzraudzības un izpildes panākšanas pasākumus.

4.Katra dalībvalsts bez liekas kavēšanās paziņo Komisijai saskaņā ar 1. punktu izraudzīto kompetento iestāžu nosaukumus, minēto iestāžu attiecīgos uzdevumus un jebkādas turpmākas izmaiņas tajos. Katra dalībvalsts arī publisko saskaņā ar 1. punktu izraudzīto kompetento iestāžu nosaukumus.

113. pants
Komisijas sadarbības un atbalsta dienestu tīkls

Pienācīgas uzraudzības nolūkā Komisija izveido 112. pantā minēto dalībvalstu kompetento iestāžu un Komisijas sadarbības tīklu, kas darbojas kā sadarbības un informācijas apmaiņas platforma, jo īpaši 104. pantā minētajā iedibinājuma, kontroles un īpašumtiesību novērtējuma nolūkā. Komisija sniedz administratīvu atbalstu tīklam.

114. pants
Uzraudzības un izpildes panākšanas pasākumi

1.Kompetentās iestādes, kas minētas 112. pantā, ir tiesīgas veikt uzraudzības un izpildes panākšanas pasākumus attiecībā uz Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā minēto veidu vienībām. Dalībvalstis nodrošina, ka minētie pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši, ņemot vērā apstākļus katrā atsevišķā gadījumā. Dalībvalstis paziņo Komisijai šajā nolūkā ieviestos noteikumus un to turpmākus grozījumus.

2.Pildot savus uzraudzības uzdevumus attiecībā uz Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā minētajām vienībām, kompetentās iestādes ir tiesīgas minētajām vienībām:

a)pieprasīt detalizētu un atjauninātu savu attiecīgo piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju sarakstu;

b)pieprasīt piekļuvi datiem, dokumentiem un informācijai, kas nepieciešama to uzraudzības uzdevumu izpildei;

c)veikt inspekcijas uz vietas un attālinātu uzraudzību, arī izlases veida pārbaudes, ko veic apmācīti speciālisti;

d)pieprasīt informāciju attiecībā uz tīklā vai sistēmā jebkādā veidā instalētas vai integrētas aparatūras vai programmatūras produktu sastāvu, arī informāciju par komponentiem un pārejošu atkarību, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā.

3.Īstenojot savas izpildes panākšanas pilnvaras attiecībā uz Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā minēto veidu vienībām, kompetentās iestādes ir tiesīgas:

a)izdot brīdinājumus par šīs regulas pārkāpumiem, ko izdarījušas attiecīgās vienības, kuros izklāsta attiecīgos faktus un juridiskos apsvērumus;

b)pieņemt lēmumus, ar kuriem attiecīgajām vienībām pieprasa novērst šīs regulas pārkāpumu vai trūkumus, kas konstatēti riska mazināšanas pasākumu īstenošanā;

c)uzdot attiecīgajām vienībām izbeigt rīcību, ar ko pārkāpj šo regulu, un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas un

d)piemērot sankcijas saskaņā ar 115. panta noteikumiem, kas attiecas uz summu, vai pieprasīt, lai attiecīgās struktūras, tiesas vai tribunāli piemēro šādas sankcijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

4.Veicot jebkuru no iepriekšējā punktā minētajiem izpildes pasākumiem, kompetentās iestādes ņem vērā katra atsevišķā gadījuma apstākļus, kā arī pienācīgi ņem vērā šādus faktorus:

a)pārkāpuma nopietnums un pārkāpto noteikumu svarīgums;

b)pārkāpuma ilgums;

c)attiecīgās vienības apgrozījuma būtiskums;

d)jebkādi attiecīgās vienības iepriekšēji relevanti pārkāpumi;

e)attiecīgā gadījumā jebkāds izraisīts materiālais vai nemateriālais kaitējums, arī jebkādi finansiālie vai ekonomiskie zaudējumi, ietekme uz citiem pakalpojumiem un skarto lietotāju skaits;

f)attiecīgās vienības nodoms izdarīt pārkāpumu vai nolaidība;

g)jebkādi pasākumi, ko vienība veikusi, lai novērstu vai mazinātu materiālo vai nemateriālo kaitējumu;

h)sadarbības līmenis ar kompetentajām iestādēm, kuru piekritībā ir pie atbildības sauktās fiziskās vai juridiskās personas.

Piemērojot pirmās daļas a) apakšpunktu, par smagu pārkāpumu uzskata:

i)atkārtotus pārkāpumus;

j)būtisku incidentu nepaziņošanu vai nenovēršanu;

k)trūkumu nenovēršanu pretēji kompetento iestāžu saistošiem norādījumiem.

5.Kompetentās iestādes pirms izpildes pasākumu veikšanas paziņo attiecīgajām vienībām savus sākotnējos konstatējumus. Attiecīgajām vienībām tiek dots saprātīgs termiņš, kurā iesniegt apsvērumus par sākotnējiem konstatējumiem. Kompetentās iestādes savus izpildes panākšanas pasākumus sīki argumentē.

6.Kompetentās iestādes ievēro konfidencialitātes, dienesta noslēpuma un komercnoslēpuma principus.

7.Kompetentās iestādes sadarbojas viena ar otru un ar Komisiju, lai veiktu šajā sadaļā paredzēto uzraudzību un izpildes panākšanu saskaņā ar 116. pantu.

115. pants
Sankcijas

1.Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu.

2.Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

3.Sankcijas piemēro papildus jebkuram no pasākumiem, kas minēti 114. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā.

4.Izlemjot, vai piemērot sankciju, un lemjot par tās summu, katrā individuālā gadījumā pienācīgi ņem vērā vismaz 114. panta 4. punkta pirmajā daļā paredzētos faktorus.

5.Par 103. panta 2. punkta a) apakšpunkta pārkāpumiem saskaņā ar šā panta 3. punktu piemēro sankcijas, kas nepārsniedz 1 % no uzņēmuma, pie kura attiecīgā vienība pieder, kopējā gada apgrozījuma visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā.

6.Par 103. panta 2. punkta b)–g) apakšpunkta pārkāpumiem saskaņā ar šā panta 3. punktu piemēro sankcijas, kas nepārsniedz 2 % no uzņēmuma, pie kura attiecīgā vienība pieder, kopējā gada apgrozījuma visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā.

7.Par 103. panta 1. punkta un 111. panta pārkāpumiem saskaņā ar šā panta 3. punktu piemēro sankcijas, kas nepārsniedz 7 % no uzņēmuma, pie kura attiecīgā vienība pieder, kopējā gada apgrozījuma visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā.

116. pants
Savstarpēja palīdzība

1.Ja tāda veida vienība, kas minēta Direktīvas (ES) 2022/2555 I vai II pielikumā, sniedz pakalpojumus vairāk nekā vienā dalībvalstī vai sniedz pakalpojumus vienā vai vairākās dalībvalstīs un tās galvenie IKT aktīvi atrodas vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbojas viena ar otru un ar Komisiju un palīdz viena otrai un Komisijai, lai nodrošinātu šīs regulas lietderīgu un efektīvu piemērošanu. Šajā nolūkā piemēro vismaz šādus noteikumus:

a)kompetentās iestādes, kas piemēro uzraudzības vai izpildes panākšanas pasākumus dalībvalstī, informē pārējo attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes un apspriežas ar tām par veiktajiem uzraudzības un izpildes panākšanas pasākumiem;

b)dalībvalsts kompetentā iestāde var pieprasīt, lai cita kompetentā iestāde citā dalībvalstī veic uzraudzības vai izpildes panākšanas pasākumus;

c)dalībvalsts kompetentā iestāde, saņemot pamatotu lūgumu no citas kompetentās iestādes citā dalībvalstī, sniedz otrai kompetentajai iestādei savstarpēju palīdzību tik lielā mērā, cik iespējams, lai uzraudzības vai izpildes panākšanas pasākumus varētu īstenot iedarbīgi, efektīvi un konsekventi.

2.Panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā savstarpējā palīdzība var ietvert informācijas pieprasījumus un uzraudzības pasākumus, arī pieprasījumus veikt inspekcijas uz vietas vai attālinātu uzraudzību, vai mērķtiecīgas drošības revīzijas. Kompetentā iestāde, kurai ir adresēts palīdzības lūgums, neatsaka minēto lūgumu, ja vien netiek konstatēts, ka tā nav kompetenta sniegt pieprasīto palīdzību, pieprasītā palīdzība nav samērīga ar kompetentās iestādes uzraudzības uzdevumiem vai ja lūgums attiecas uz informāciju vai ir saistīts ar darbībām, kuras, ja tās tiktu izpaustas vai veiktas, būtu pretrunā attiecīgās dalībvalsts būtiskām valsts drošības, sabiedrības drošības vai aizsardzības interesēm. Pirms šāda pieprasījuma noraidīšanas kompetentā iestāde apspriežas ar citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kā arī – pēc kādas no attiecīgo dalībvalstu pieprasījuma – ar Komisiju.

3.Attiecīgā gadījumā un pēc kopīgas vienošanās kompetentās iestādes no dažādām dalībvalstīm var veikt kopīgas uzraudzības darbības.

4.Ņemot vērā pienākumu ievērot konfidencialitātes un dienesta noslēpuma un komercnoslēpuma principus, kā minēts 114. panta 6. punktā, visu informāciju, ar ko apmainās saistībā ar palīdzības pieprasījumu un ko sniedz saskaņā ar šo pantu, izmanto tikai saistībā ar jautājumu, par kuru tā pieprasīta.

117. pants
Jurisdikcija un teritorialitāte

1.Vienības, kas minētas Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā un kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, uzskata par esošām tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā tās ir iedibinātas, izņemot:

a)publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošinātājus vai publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējus, kurus uzskata par tādiem, kas ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kur tie sniedz savus pakalpojumus;

b)DNS pakalpojumu sniedzējus, augšējā līmeņa domēnu (ALD) nosaukumu reģistrus, mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējus, datu centru pakalpojumu sniedzējus, satura piegādes tīklu nodrošinātājus, pārvaldītu pakalpojumu sniedzējus, pārvaldītu drošības pakalpojumu sniedzējus, kā arī tiešsaistes tirdzniecības vietu, tiešsaistes meklētājprogrammu vai sociālās tīklošanās pakalpojumu platformu nodrošinātājus, kurus uzskata par tādiem, kas ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā ir to galvenais iedibinājums Savienībā saskaņā ar 2. punktu;

c)valsts pārvaldes vienības, kuras uzskata par esošām tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurai tās pieder;

d)gaisa pārvadātājus, kurus uzskata par tādiem, kas ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kuras kompetentā licencētāja iestāde ir piešķīrusi darbības licenci šai vienībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 83 , vai, ja darbības licence vai līdzvērtīgs dokuments nav piešķirts saskaņā ar minēto regulu, uzskata, ka tie ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā ir to galvenā iedibinājuma vieta Savienībā saskaņā ar 2. punktu.

2.Šīs regulas nolūkos uzskata, ka vienībai, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā, galvenais iedibinājums Savienībā ir tajā dalībvalstī, kurā galvenokārt tiek pieņemti lēmumi saistībā ar kiberdrošības risku pārvaldības pasākumiem. Ja šādu dalībvalsti nevar noteikt vai šādus lēmumus nepieņem Savienībā, uzskata, ka galvenais iedibinājums ir dalībvalstī, kurā tiek veikta lielākā daļa kiberdrošības operāciju. Ja šādu dalībvalsti nevar noteikt, uzskata, ka galvenais iedibinājums ir dalībvalstī, kurā attiecīgajai vienībai ir iedibinājums ar vislielāko darbinieku skaitu Savienībā.

3.Ja Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā minēta veida vienība nav iedibināta Savienībā, bet piedāvā pakalpojumus Savienībā, tā izraugās pārstāvi Savienībā. Minētajam pārstāvim iedibinājums ir vienā no dalībvalstīm, kurās tiek piedāvāti pakalpojumi. Uzskata, ka šāda vienība ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā ir pārstāvja iedibinājums. Ja šāda vienība ir 1. punkta a) apakšpunktā minētā vienība, uzskata, ka tā ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā tā sniedz pakalpojumus. Ja nav atbilstoši šim punktam izraudzīta pārstāvja Savienībā, jebkura dalībvalsts, kurā vienība sniedz pakalpojumus, var veikt tiesiskas darbības pret vienību par šīs regulas pārkāpumu.

4.Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās vienības veiktā pārstāvja izraudzīšanās neskar tiesiskās darbības, ko var ierosināt pret pašu vienību.

5.Dalībvalstis, kas ir saņēmušas savstarpējas palīdzības lūgumu attiecībā uz 1. punkta b) apakšpunktā minēto vienību, var minētā lūguma robežās veikt pienācīgus uzraudzības un izpildes panākšanas pasākumus saistībā ar attiecīgo vienību, ja šī vienība to teritorijā sniedz pakalpojumus vai tai tur ir tīkla un informācijas sistēma.

VI SADAĻA 
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

118. pants
Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētajai komitejai ir divi sastāvi. Attiecībā uz II un III sadaļu Komisijai palīdz komiteja pirmajā sastāvā, savukārt attiecībā uz IV sadaļu Komisijai palīdz komiteja otrajā sastāvā. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

119. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 80. panta 2. punktā un 110. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 80. panta 2. punktā un 110. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. 

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 80. panta 2. punktu un 110. panta 5. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. 

120. pants
Izvērtēšana un pārskatīšana

1.Līdz [GGGG. DD. MĒNESIM] un pēc tam reizi piecos gados Komisija uzdod veikt izvērtēšanu, ko veic saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm.

2.Panta 1. punktā minētajā izvērtējuma iekļauj novērtējumu par:

a)ENISA sniegumu attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarām, misiju, uzdevumiem, pārvaldību un atrašanās vietu;

b)šīs regulas II sadaļas II nodaļas 4. iedaļā noteikto Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmu rezultativitāti, efektivitāti un ES pievienoto vērtību;

c)šīs regulas III sadaļas noteikumu ietekmi, rezultativitāti un efektivitāti attiecībā uz mērķiem nodrošināt pienācīgi augstu IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu un vienību kiberdrošības līmeni Savienībā un uzlabot iekšējā tirgus darbību;

d)šīs regulas IV sadaļas noteikumu ietekmi, rezultativitāti un efektivitāti un attiecībā uz uzticamas IKT piegādes ķēdes satvara mērķiem.

3.Panta 1. punkta a) punktā minētajā izvērtēšanā jo īpaši aplūko iespējamo vajadzību mainīt ENISA pilnvaras, kā arī šādu izmaiņu finansiālo ietekmi.

4.Veicot katru otro izvērtējumu, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, Komisija novērtē ENISA sasniegtos rezultātus attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarām, misiju, pārvaldību un uzdevumiem, tajā skaitā sniedz novērtējumu par to, vai ENISA darbības turpināšana joprojām ir pamatota, ņemot vērā šos mērķus, pilnvaras, misiju, pārvaldību un uzdevumus.

5.Par izvērtējumā gūtajiem konstatējumiem Komisija ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Administratīvajai padomei. Izvērtējuma konstatējumus publisko.

121. pants
Atcelšana un darbību turpināšana

1.Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/881 tiek atcelta no GGGG. gada DD. MMM.

2.Atsauces uz Regulu (ES) 2019/881, ENISA un Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmām, kas izveidotas ar minēto regulu, uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar šīs regulas III pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

3.ENISA, ko reglamentē ar šo regulu, turpina visas ar Regulu (ES) 2019/881 noteiktās ENISA operācijas un darbības attiecībā uz īpašumtiesībām, nolīgumiem, juridiskiem pienākumiem, darba līgumiem, finanšu saistībām un pienākumiem. Visi Administratīvās padomes un Valdes lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) 2019/881, paliek spēkā ar noteikumu, ka tie atbilst šai regulai.

4.Izpilddirektors, kas iecelts saskaņā ar Regulas (ES) 2019/881 15. panta 1. punkta n) apakšpunktu, paliek amatā un pilda izpilddirektora uzdevumus un pienākumus, kādi minēti šīs regulas 32. pantā, atlikušajā izpilddirektora pilnvaru termiņā. Pārējie tā līguma nosacījumi paliek nemainīgi.

5.Kandidātshēmas, kuru sagatavošana tika pieprasīta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/881 49. pantu, uzskata par tādām, kas pieprasītas saskaņā ar attiecīgajiem šīs regulas noteikumiem. Šīm kandidātshēmām attiecīgi piemēro šīs regulas III sadaļas noteikumus.

6.Komisijas ieceltie Administratīvās padomes locekļi un viņu aizstājēji, kas iecelti, ievērojot Regulas (ES) 2019/881 14. pantu, paliek amatā un pilda Administratīvās padomes funkcijas, kā minēts šīs regulas 27. pantā, atlikušajā viņu pilnvaru termiņā. Dalībvalstu ieceltie Administratīvās padomes locekļi un viņu aizstājēji, kas iecelti, ievērojot Regulas (ES) 2019/881 14. pantu, paliek amatā un pilda Administratīvās padomes funkcijas, kā minēts šīs regulas 27. pantā, ja viņiem ir uzticētas šīs regulas 24. panta 3. punktā minētās funkcijas.

122. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā [...] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā,

Eiropas Parlamenta vārdā –    Padomes vārdā –

priekšsēdētāja    priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS3

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums3

1.2.Attiecīgā politikas joma3

1.3.Mērķi3

1.3.1.Vispārīgie mērķi3

1.3.2.Konkrētie mērķi3

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme3

1.3.4.Snieguma rādītāji3

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:4

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums4

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks4

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.4

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas4

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem5

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums5

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums6

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes6

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI8

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi8

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma8

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums8

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu8

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)8

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi9

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME10

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas10

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām12

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām12

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta12

3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem17

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām22

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām24

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta24

3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem24

3.2.3.3.Kopējās apropriācijas24

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības25

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta25

3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem26

3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības26

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām28

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu28

3.2.7.Trešo personu iemaksas28

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem29

4.Digitālā dimensija29

4.1.Digitālās vajadzības30

4.2.Dati30

4.3.Digitālie risinājumi31

4.4.Sadarbspējas novērtējums31

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi32

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru (ENISA), Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvaru un IKT piegādes ķēdes drošību un ar ko atceļ Regulu (ES) 2019/881 (2. kiberdrošības akts)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Saīsināts nosaukums: 2. kiberdrošības akts (KDA 2)

un

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz vienkāršošanas pasākumiem un saskaņošanu ar [2. kiberdrošības akta priekšlikumu] groza Direktīvu (ES) 2022/2555

1.2.Attiecīgā politikas joma 

Politikas joma: 09 – Komunikācijas tīkli, saturs un tehnoloģija

Darbība: 09.02 – digitālais vienotais tirgus

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

Intervences galvenie mērķi ir šādi.

(1)    Uzlabot kiberdrošības spējas un noturību

Palīdzēt stiprināt Savienības kiberdrošības pārvaldību un nodrošināt, ka attiecīgās institūcijas, iestādes un citas ieinteresētās personas ir labāk sagatavotas koordinēti un sekmīgi novērst, atklāt kiberdrošības apdraudējumus un reaģēt uz tiem.

(2)     Novērst iekšējā tirgus sadrumstalotību

Atbalstīt kopīgu Savienības kiberdrošības instrumentu, piemēram, sertifikācijas shēmu, izstrādi, īstenošanu un ieviešanu un nodrošināt saskaņotus satvarus, kas veido dalībvalstu savstarpēju uzticēšanos un sadarbspēju.

Šie vispārīgie mērķi ir atbilde uz galvenajām problēmām, kas apzinātas ierosinātās iniciatīvas ietekmes novērtējuma problēmu izklāstā. Tie atspoguļo visaptverošo politikas mērķi stiprināt kiberdrošības pārvaldību Savienībā un atbalstīt droša, noturīga un konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus attīstību.

1.3.2.Konkrētie mērķi

Novērst neatbilstību starp ES kiberdrošības politikas satvaru un ieinteresēto personu vajadzībām.

Konkrētais mērķis Nr. 1: radīt spēju rezultatīvi īstenot Savienības kiberdrošības politiku un pastāvīgu operatīvo sadarbību, kas nodrošina strukturētāku sadarbību starp dalībvalstīm.

Konkrētais mērķis Nr. 2: izstrādāt un īstenot līdzekļus un mehānismus, kas ļautu pilnvērtīgi atbalstīt un apmierināt dalībvalstu, nozares un citu ieinteresēto personu vajadzības.

Risināt jautājumu par Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvara (ECCF) ierobežoto ieviešanu un rezultativitāti.

Konkrētais mērķis Nr. 3: radīt priekšnoteikumus raitākai kiberdrošības sertifikācijas shēmu īstenošanai, pamatojoties uz tirgus vajadzībām, paplašinot ECCF darbības jomu, nodrošinot pilnvērtīgu uzturēšanu un elastīgas procedūras un palielinot pārredzamību.

Novērst sadrumstaloto atbilstības situāciju un horizontālo un nozarisko regulējumu sarežģītību.

Konkrētais mērķis Nr. 4: paredzēt mehānismus un nosacījumus, kas veicina kiberdrošības prasību ievērošanu, tādējādi padarot to īstenošanu saskaņotāku un rezultatīvāku.

Novērst kiberdrošības riskus piegādes ķēdē. 

Konkrētais mērķis Nr. 5: mazināt risku kritiski svarīgām IKT piegādes ķēdēm no vienībām, kas iedibinātas valstīs, kuras rada bažas par kiberdrošību (augsta riska piegādātāji), vai ko kontrolē vienības no valstīm, kuras rada bažas par kiberdrošību, un samazināt kritisko atkarību, izstrādājot saskaņotu un iedarbīgu ES līmeņa satvaru IKT piegādes ķēdes drošības risku novēršanai.

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

Paredzamie rezultāti ir šādi.

(1)    ENISA funkcionālā reforma

(2)    ECCF reforma – darbības jomas paplašināšana, jauna procedūra un pārskatīta pārvaldība

(3)    Atbilstības attiecīgajam Savienības kiberdrošības tiesiskajam regulējumam turpmāka vienkāršošana

(4)    Visaptverošs un horizontāls satvars IKT piegādes ķēžu kiberdrošības risku novēršanai

Vispārējā ietekme

Priekšlikumam būs milzīga ietekme uz kiberdrošību Savienībā, jo tas pievēršas vairākām jomām, piemēram, Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras nepieciešamajai stiprināšanai, stiprina atbalstu ES tiesību aktu īstenošanai, ievieš reformas Eiropas sertifikācijas satvara netraucētai īstenošanai, atbalsta Savienības kopīgo izpratni par kiberdraudiem un pievēršas kiberdrošības risku mazināšanai saskaņā ar ģeopolitisko realitāti. Ierosināto noteikumu īstenošana nodrošinās augstu efektivitātes un saskaņotības līmeni un novērsīs pārmērīgu regulatīvo slogu. Pakete ir izstrādāta tā, lai tā būtu noturīga pret īstenošanas problēmām un atbalstītu ilgtermiņa politikas saskaņotību visā digitālajā un kiberdrošības ekosistēmā. Tā uzlabo skaidrību, novērš neefektivitāti un saskaņo procedūras visos tiesiskajos regulējumos, vienlaikus palīdzot panākt augstu kiberdrošības līmeni visā ES. Paredzētie vienkāršošanas centieni, kas ir viens no galvenajiem ES Komisijas prioritārajiem mērķiem, sniegs ievērojamus ekonomiskos ieguvumus uzņēmumiem, arī MVU, vairāk nekā 14,63 miljardu EUR apmērā un publiskajām iestādēm 7,5 miljonu EUR apmērā.

Konkrētie rezultāti ir šādi:

—    lielāka informētība un uzlabota darbības koordinācija, kas varētu radīt ievērojamus izmaksu ietaupījumus uzņēmumiem, publiskajām iestādēm un iedzīvotājiem saistībā ar ātrāku incidentu atklāšanu un reaģēšanu uz tiem;

—    nodrošināta skaidrība par ENISA darbības jomu un uzdevumiem, vienlaikus nosakot tās galveno uzdevumu prioritātes;

—    pienācīga atbalsta nodrošināšana ieinteresētajām personām politikas īstenošanai, operatīvajām darbībām un vispārējai koordinācijai;

—    atbalsts nolūkā veicināt Savienības kopīgo situācijas apzināšanos;

—    ciešāka sadarbība ar EU-CyCLONe, CSIRT tīklu, Komisiju, Eiropolu, CERT-EU un attiecīgajām Savienības vienībām ar mērķi izveidot pārbaudītu un uzticamu kiberdraudu izlūkdatu repozitorijus;

—    atbalsts centieniem mazināt izspiedējprogrammatūru uzbrukumus;

—    uzlabota koordinācija ar privāto sektoru ar kiberdrošību saistītos jautājumos;

–    savlaicīgas informācijas izplatīšana, izmantojot agrīnus brīdinājumus par būtiskiem vai plašapmēra incidentiem vai pārrobežu kiberdraudiem saistībā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā uzskaitītajām nozarēm;

—    iedarbīgas sinerģijas veicināšana ar citām ES struktūrām un aģentūrām;

—    pazemināta prasmju sertifikācijas cena, cita starpā ar Eiropas prasmju apliecināšanas shēmu ieviešanu palielinot piedāvājumu tirgū;

—    atbalsts prasmju trūkuma novēršanai Eiropā, izmantojot individuālo kiberdrošības prasmju apliecinājumus, un atbalsts dalībvalstīm un nozarei darbaspēka stiprināšanā;

—    ECCF regulējuma neskaidrības novēršana un tā ierobežotās ietekmes jautājuma risināšana, paplašinot tā darbības jomu un uzlabojot tā pārvaldības modeli;

—    pieņemto shēmu reputācijas uzlabošana, izveidojot uzturēšanas struktūru un ieviešot savlaicīgu un pārredzamu izstrādes procesu;

—    maksu mehānisma ieviešana attiecībā uz izmaksām, kas rodas, izstrādājot un uzturot Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmas, apstrādājot pieteikumus un piešķirot atļaujas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uzturot shēmas, kas pieņemtas saskaņā ar ECCF; tas veicinās Aģentūras finanšu stabilitāti un radīs ietaupījumus ES budžetam;

—    Eiropas sertifikācijas shēmu saskaņošana ar spēkā esošo tiesisko regulējumu, lai tās tādējādi labāk kalpotu īstenošanas centieniem un atbalstītu uzņēmumu atbilstības vajadzības;

—    apstākļu nodrošināšana pašlaik bloķēto shēmu pieņemšanai;

—    Eiropas uzņēmumu konkurētspējas veicināšana, sekmējot starptautisko un Eiropas standartu saskaņošanu;

—    kiberdrošības pasākumu un prasību sadrumstalotības ierobežošana;

—    juridiskās skaidrības nodrošināšana un administratīvā sloga būtiska samazināšana, neradot izteiktu juridisko nenoteiktību to ieinteresēto personu vidū, kuras pašlaik pielāgojas nesen pieņemtajam tiesiskajam regulējumam;

—    TID 2 vienību atbilstības veicināšana, kas arī veicinātu labāku atbilstības līmeni kopumā un jēgpilnākus ieviestos kiberdrošības pasākumus, vienlaikus padarot uzraudzības procesu no iestāžu puses efektīvāku.

Citi

—    Iniciatīvas rezultātā MVU izjustu daudzējādu pozitīvu ietekmi, ņemot vērā uzlabotu konkurētspēju ES kiberdrošības tirgū, kā arī mazākas izmaksas un administratīvo slogu.

1.    Pozitīva ietekme uz MVU, kuri gūtu labumu no lielākas kibernoturības, pateicoties pastiprinātai ENISA lomai un Aģentūras sniegtajiem tehniskajiem norādījumiem.

2.    MVU kā pilnvaroti pakalpojumu sniedzēji, kas izsniedz apliecinājumus saskaņā ar Eiropas prasmju apliecināšanas shēmu, iegūs atpazīstamību, reputāciju un klientus. Turklāt Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecinājumi palīdzēs MVU identificēt kandidātus ar pareizo prasmju kopumu.

3.    Labi funkcionējošas Eiropas sertifikācijas shēmas var atvieglot uzticamu IKT tehnoloģiju izvēli MVU un palīdzēt uzlabot to vispārējo kibernoturību.

4.    MVU kā DNS pakalpojumu sniedzēji gūs labumu no pasākumiem, kas saistīti ar TID 2 direktīvas īstenošanu, jo tie ir izslēgti no DNS pakalpojumu sniedzēju darbības jomas.

5.    MVU gūtu labumu no darbības jomas precizējumiem, kas ierobežotu pienākumu piemērošanu konkrētām vienībām dažās TID 2 direktīvā uzskaitītajās nozarēs.

6. Attiecībā uz IKT piegādes ķēdes drošības pasākumiem MVU kopumā gūtu labumu no uzticamu tehnoloģiju izmantošanas. Tā kā tie ir aktīvi piegādātāji nozarēs, uz kurām attiecas ierobežojumi, aizstāšanas un darījumu izmaksas tos ietekmētu vairāk nekā lielākus uzņēmumus. Tomēr MVU kā uzticami piegādātāji gūs labumu no jaunām tirgus iespējām.

—    Nevienam mērķim nav paredzama būtiska ietekme uz vidi.

—    Attiecībā uz ES budžetu var paredzēt ieguvumus efektivitātes ziņā, ko sniegtu sadarbības uzlabošana un darbību saskaņošana starp ES iestādēm, aģentūrām un struktūrām. Ilgtermiņā ir gaidāmi ietaupījumi, ieviešot maksu mehānismus.

1.3.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

Mērķis: radīt spēju pilnvērtīgi īstenot ES kiberdrošības politiku un regulāru/pastāvīgu operatīvo sadarbību, kas nodrošina strukturētāku sadarbību starp dalībvalstīm.

— ENISA attiecīgo sniegto ieguldījumu skaits ES un valstu politikas un likumdošanas iniciatīvu īstenošanā

— Ieinteresēto personu pozitīvas atsauksmes par ENISA attiecīgajiem sniegtajiem ieguldījumiem

— Palielinājums par 25 % salīdzinājumā ar 2023. gada pamatscenāriju, kā ziņots ENISA gada darbības pārskatā (attiecībā uz attiecīgo sniegto ieguldījumu skaitu) un ENISA ikgadējā apmierinātības apsekojumā (attiecībā uz pozitīvajām atsauksmēm)

— ES ievainojamību datubāzes izmantošanas statistika

— Lietotāju skaita pieaugums par 25 % salīdzinājumā ar 2025. gadu

Kibernoturības akta platformas pieejamība, drošība un darbība

— Platformas zaudlaika un incidentu skaita samazinājums par 25 % salīdzinājumā ar 2025. gada statistiku par zaudlaiku un incidentiem platformā

Mērķis: izstrādāt un ieviest līdzekļus un mehānismus, kas pilnvērtīgi atbalstītu un apmierinātu dalībvalstu, nozares un citu ieinteresēto personu vajadzības.

— ENISA atbalstīto ieinteresēto personu skaits un sniegtā atbalsta kvalitāte.

— Ieinteresēto personu atbalstam īstenoto pasākumu skaits.

— Salīdzinājumā ar 2025. gadu atbalstīto ieinteresēto personu skaits palielinājies par 10 %, savukārt atbalstīto ieinteresēto personu apmierinātības līmenis palielinājies par 10 %

Mērķis: radīt priekšnoteikumus raitākai kiberdrošības sertifikācijas shēmu īstenošanai, pamatojoties uz tirgus vajadzībām, paplašinot ECCF darbības jomu, nodrošinot pilnvērtīgu uzturēšanu un elastīgas procedūras un uzlabojot pārredzamību.

— Pieņemto shēmu skaits

— Shēmas izstrādei nepieciešamā laika samazinājums par 50 % salīdzinājumā ar 2025. gadu

— Gadā izdoto derīgo sertifikātu skaits

— Palielinājums par 25 % salīdzinājumā ar 2025. gada pamatscenāriju

— Pozitīvas atsauksmes no ieinteresētajām personām par to iesaisti shēmas izstrādē un ECCF pārredzamību

— Palielinājums par 25 % attiecībā pret pamatscenāriju ENISA ikgadējā apmierinātības apsekojumā salīdzinājumā ar 2027. gadu

Mērķis: izveidot mehānismus un nosacījumus, kas palīdzētu veicināt kiberdrošības prasību ievērošanu, tādējādi padarot to īstenošanu saskaņotāku un rezultatīvāku.

— To MVU izmaksu procentuālā daļa, kas saistītas ar TID 2 un kiberdrošības noteikumu ievērošanu, attiecībā pret visām atbilstības nodrošināšanas izmaksām

— > 70 % MVU ziņo par atbilstības nodrošināšanas izmaksu samazinājumu kiberdrošības jomā salīdzinājumā ar 2025. gadu

— Izspiedējprogrammatūras uzbrukumu skaits un zaudējumu apmērs EUR

— Samazināt izspiedējprogrammatūras uzbrukumu skaitu par > 1 % salīdzinājumā ar 2027. gadu

— To pārrobežu incidentu procentuālā daļa, kuru laikā vai pēc kuriem dalībvalstu iestādes ir izmantojušas savstarpējās palīdzības mehānismus

— Palielināt to lietu īpatsvaru, kurās tika izmantota savstarpējā palīdzība, par > 20 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2025. gadu

Mērķis: samazināt kritiskās atkarības, izstrādājot saskaņotu un iedarbīgu ES līmeņa satvaru IKT piegādes ķēdes drošības risku novēršanai.

— Pieņemto pasākumu skaits 

— Pieņemto pasākumu un apzināto galveno aktīvu skaita pieaugums par 25 % salīdzinājumā ar pieņemšanas datumu + 6 mēneši

— Atkarību no augsta riska piegādātājiem samazināšana galvenajos IKT aktīvos par 25 % salīdzinājumā ar 2025. gadu

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

 jaunu darbību (IV sadaļa “Piegādes ķēde”, V sadaļa “Vienkāršošana”)

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 84  

 esošas darbības pagarināšanu (II sadaļa “ENISA” un III sadaļa “Sertifikācija”)

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 2024. gada jūlijā savās politikas pamatnostādnēs 85 aicināja vienkāršot, konsolidēt un kodificēt ES tiesību aktus, lai novērstu jebkādu pārklāšanos un pretrunas, vienlaikus saglabājot augstus standartus. Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniecei H. Virkunenai adresētajā pilnvarojuma vēstulē 86 jo īpaši minēta Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu pieņemšanas procesa uzlabošana un nepieciešamība aizsargāt mūsu nozares, iedzīvotājus un publiskās pārvaldes iestādes pret iekšējiem un ārējiem apdraudējumiem. Turklāt 2024. gada S. Nīnistes 87 ziņojumā aicināts mazināt risku, ko rada nevēlama atkarība no kritiski svarīgu tehnoloģiju piegādes ķēdēm. ES priekšsēdētājas pasūtīto M. Dragi 88 un E. Letas 89 ziņojumu galvenajos aspektos tika apsvērta nepieciešamība vienotajam tirgum saglabāt konkurētspēju, izmantojot vienkāršošanu, un nodrošināt visaugstāko drošības un stratēģiskās autonomijas līmeni. Ņemot vērā minēto, Kiberdrošības akta pārskatīšana ir viens no stūrakmeņiem Komisijas veiktajā darbā drošības jomā un iezīmē vērienīgas Eiropas kiberdrošības regulatīvās ekosistēmas pārskatīšanas sākumu. Ar KDA 2 priekšlikumu tiek ieviesti mehānismi kiberdrošības risku novēršanai piegādes ķēdē un mehānismi atbilstības vides sadrumstalotības un horizontālo un nozarisko regulējumu sarežģītības mazināšanai. Paredzams, ka ENISA būs arī līdzeklis ziņošanas pienākumu lielākai vienkāršošanai, integrējot vienoto kontaktpunktu.

Turklāt, ņemot vērā daudzos nozariskos noteikumus, kas ieviesti pēc Kiberdrošības akta pieņemšanas 2019. gadā, kā arī strauji mainīgo kiberdrošības apdraudējumu ainu, ENISA pilnvaras ir jāpārskata, lai noteiktu mērķtiecīgāku un atjauninātu uzdevumu kopumu nolūkā lietderīgi un efektīvi atbalstīt dalībvalstu, ES iestāžu un citu ieinteresēto personu centienus panākt drošu kibertelpu Eiropas Savienībā. Stiprinot Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvaru (ECCF), ar priekšlikumu nodrošina, ka ES ir vienkārša, moderna un pielāgojama sertifikācijas sistēma, kas kalpos piegādes ķēdes darbībām un Kibernoturības akta ātrai īstenošanai. Visbeidzot, ir noteikta ierosinātā pilnvaru darbības joma, stiprinot tās jomas, kurās Aģentūra ir apliecinājusi skaidru pievienoto vērtību, un pievienojot tās jaunās jomas, kurās ir vajadzīgs atbalsts, ņemot vērā jaunās politikas prioritātes un instrumentus, kā arī stiprinot ECCF.

Tāpēc Kiberdrošības akta pārskatīšana ir iecerēta kā būtisks pavērsiens ES kiberdrošības parametru un Eiropas Savienības vispārējās drošības, sagatavotības un noturības ziņā.

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Kiberdrošības akts tika pieņemts 2019. gadā, un tā juridiskais pamats ir LESD 114. pants, kas pilnvaro ES likumdevēju pieņemt pasākumus, ar kuriem saskaņo valstu normatīvos aktus, kuru mērķis ir iekšējā tirgus izveide un darbība.   

Pārskatītā Kiberdrošības akta priekšlikuma mērķis ir racionalizēt kiberdrošības tiesību aktus ES līmenī, papildinot un pārskatot pašreizējo Kiberdrošības aktu, kas ir spēkā no 2019. gada (KDA 1). Ierosinātajā pārskatīšanā tiek saglabāti KDA 1 mērķi piešķirt pastāvīgas pilnvaras Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūrai, kuras uzdevums ir atbalstīt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā ES, kā arī novērst iekšējā tirgus sadrumstalotību attiecībā uz kiberdrošības sertifikācijas shēmām. Kā jau pienācīgi analizēts Kiberdrošības akta priekšlikumā 2017. gadā, šos mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tikai Eiropas Savienības līmenī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantu.  

Kiberdrošības akta priekšlikuma pārskatīšanā galvenā uzmanība nepārprotami ir pievērsta uzdevumu racionalizēšanai, prioritāšu noteikšanai un kodifikācijai visos ar kiberdrošību saistītajos tiesību aktos, ko varētu panākt tikai ES līmenī, un pašlaik šādas iniciatīvas nav. Jaunais priekšlikums vēl vairāk stiprina piegādes ķēdes drošību un kiberdrošības nozari ES un uzlabo dalībvalstu un nozares sagatavotību un noturību. Atkarība no vienībām, kas iedibinātas trešās valstīs, kuras rada bažas par kiberdrošību, vai ko kontrolē vienības no šādām trešām valstīm (augsta riska piegādātāji), ietekmē vienības visā Savienībā, savukārt būtiski piegādes ķēdes kiberdrošības incidenti bieži vien izplatās pāri valstu robežām. Šā jautājuma risināšana tikai valsts līmenī, visticamāk, nebūs efektīva. 

Jaunie ENISA uzticētie uzdevumi ir ļoti svarīgi, lai panāktu augstu kiberdrošības līmeni visā ES. Neraugoties uz to, ka Aģentūra strādā koordinācijā ar citām ES drošības struktūrām, piemēram, Eiropolu, kā arī Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru (ECCC), kas ir atbildīgs par īstenošanas finansēšanu, Aģentūras misija un uzdevumi ir unikāli, un pašlaik nav citas struktūras, kurai būtu šāda veida pienākumi. ES kiberdrošības ekosistēmā visas iesaistītās vienības strādā ciešā sinerģijā un saskaņā ar skaidrām pilnvarām. Tāpēc KDA 2 priekšlikums pastiprina tikai tās daļas, kurām ir skaidra pievienotā vērtība, nodrošinot, ka nav neskaidrību ne attiecībā uz uzdevumu dublēšanos pēc būtības, ne arī attiecībā uz finansējumu ar citām kiberdrošības ekosistēmas struktūrām.

Sīkāka informācija

Ar laika gaitā sekojošiem tiesību aktiemENISA pilnvaras tika paplašinātas, taču netika veikta tās galveno pienākumu un resursu visaptveroša pārskatīšana. Tas ir radījis pārklāšanos, neefektivitāti un nepietiekamu prioritāšu noteikšanu attiecībā uz galvenajiem atbalsta uzdevumiem dalībvalstu labā.

Vairākas dalībvalstis ir ieviesušas savas valsts kiberdrošības sertifikācijas shēmas, kas būtiski atšķiras tvēruma un atbilstības novērtēšanas procedūru ziņā. Tas rada tirgus sadrumstalotību un dubultu slogu uzņēmējiem un MVU, kuri vēlas tikt sertificēti vienu reizi un darboties visā ES. ECCF tika izveidots ar KDA, lai novērstu tirgus sadrumstalotību, bet īstenošana ir bijusi lēna un nekonsekventa.

Tāpat vairākos horizontālajos un nozariskajos tiesību aktos ir noteikti kiberdrošības pasākumi ar atšķirīgiem nolūkiem un mērķiem, kas arī rada atšķirības dalībvalstu noteiktajās atbilstības pārbaudēs un uzraudzības pieejās. Rezultātā vienības, jo īpaši MVU vai uzņēmumi, kas darbojas vairākās dalībvalstīs, saskaras ar papildu atbilstības nodrošināšanas slogu, kas negatīvi ietekmē to konkurētspēju.

Atšķirīgās pieejas IKT piegādes ķēdes drošībai un dažādie dalībvalstu veiktie pasākumi rada tirgus sadrumstalotību un atšķirīgas atbilstības prasības vienībām. Konkrētāk, ņemot vērā IKT piegādes ķēžu pārrobežu raksturu, atbilstības prasību sadrumstalotība iekšējā tirgū apdraudētu juridisko noteiktību vienībām. Atšķirīgi valstu regulējumi augsta riska piegādātāju ierobežošanai var radīt šķēršļus preču un pakalpojumu apritei pāri robežām iekšējā tirgū. Visbeidzot, tā kā IKT piegādes ķēdēs var būt iesaistītas kritiskās vienības un infrastruktūra neatkarīgi no tā, kur minētie piegādātāji ir iedibināti, kiberdrošības pasākumu sadrumstalotība un nepilnības minētajām vienībām rada papildu drošības riskus.

Turklāt priekšlikumos par daudzgadu finanšu shēmas (DFS) programmām ir iekļauts horizontāls noteikums, kas pilnvaro izslēgt augsta riska piegādātājus, kuri identificēti saskaņā ar ES tiesību aktiem, lai aizsargātu ES budžeta integritāti un nodrošinātu, ka Savienības izdevumi nav pretrunā būtiskām Savienības drošības interesēm. Kiberdrošības akta piegādes ķēdes satvars būtu mehānisms, kas ļauj veikt šādu identificēšanu IKT piegādes ķēžu jomā, un tādējādi to var realizēt tikai ES līmenī.

Pēc noklusējuma kiberuzbrukumiem ir pārrobežu raksturs, jo īpaši ņemot vērā plašāku ietekmi, ko varētu radīt viens sākotnējais skartais ieejas punkts. Kiberdrošības apdraudējumi un riski ietekmē visu Eiropas Savienību, tāpēc kolektīva situācijas apzināšanās varētu ievērojami uzlabot vienību kiberdrošības līmeni Eiropas Savienībā. ENISA pārskatītajās pilnvarās iekļautie priekšlikumi risina šo jautājumu ar mērķi ievērojami palielināt ES kibernoturību.

Visbeidzot, ES intervencei ir izšķiroša nozīme, jo kiberdrošības apdraudējumi un ar tiem saistītās problēmas sniedzas pāri atsevišķu dalībvalstu robežām. Sadrumstaloti valstu risinājumi ir izrādījušies nepietiekami, lai panāktu uzticēšanos tirgum un tā koordināciju. Ir vajadzīgs pārskatīts ES tiesiskais regulējums, lai likvidētu šķēršļus, nodrošinātu konsekventu īstenošanu un atbalstītu dalībvalstis arvien sarežģītākā normatīvajā un apdraudējumu vidē. 

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

ENISA ir dibināta 2004. gadā ar pilnvarām uz noteiktu laiku. 2019. gadā stājās spēkā Kiberdrošības akts, ar kuru ENISA tika piešķirtas pastāvīgas pilnvaras un noteikts mērķis kļūt par kiberdrošības lietpratības centru Eiropā. Pašlaik ENISA ir atzīts zīmols un uzticams partneris ES ieinteresēto personu vidū. Aģentūras kompetences tika pakāpeniski veidotas 25 gadu laikā, atspoguļojot kiberdrošības ekosistēmas attīstību.

Saskaņā ar KDA 67. pantu reizi piecos gados Komisija izvērtē ENISA un tās darba metožu ietekmi, rezultativitāti un efektivitāti, kā arī iespējamo vajadzību ieviest izmaiņas un šādu izmaiņu finansiālo ietekmi. Izvērtējumā novērtē arī ar Eiropas sertifikācijas satvaru saistīto noteikumu ietekmi, lietderību un efektivitāti.

Saskaņā ar noteikumiem Komisija ir izvērtējusi Aģentūru un Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvaru, kas ietvēra sabiedrisko apspriešanu un neatkarīgu pētījumu. Saskaņā ar labāka regulējuma praksi Komisija ir arī sākusi sabiedrisko apspriešanu, konkrētāk – par Kiberdrošības akta pārskatīšanu, kā arī publicējusi uzaicinājumu iesniegt atsauksmes, lai apkopotu datus no ieinteresēto personu grupām. Izvērtējumā tika secināts, ka ENISA ir izpildījusi savas pilnvaras, sasniedzot gandrīz visus plānotos tiešos rezultātus. Aģentūras mērķi joprojām ir aktuāli, un ieinteresētās personas tos ir īpaši atzinušas tādos sarežģītos laikos kā Covid-19 pandēmija un Krievijas agresijas karš pret Ukrainu. Neraugoties uz kopumā pozitīvajām atsauksmēm no ieinteresētajām personām par ENISA tiešajiem rezultātiem, tika arī norādīts, ka ir iespējami ievērojami uzlabojumi, lai konsekventi attaisnotu ieinteresēto personu cerības.

Gūtās atziņas ir parādījušas, ka, lai paaugstinātu efektivitātes līmeni, ENISA būtu vajadzīga stratēģiskāka ievirze, uzdevumu prioritāšu noteikšana un spēju stiprināšana, kas ļautu sniegt savlaicīgu ieskatu par jauniem apdraudējumiem un stratēģiskiem instrumentiem to novēršanai. Turklāt, kā norādījušas vairākas ieinteresētās personas, ENISA varētu izveidot strukturētākas un pārredzamākas metodes sadarbībai ar privātām struktūrām, uzsvaru liekot uz atbalstu MVU. Visās ārējās apspriešanās tika uzsvērts, ka svarīgi ir palielināt ENISA finansējumu, personālu un operatīvās spējas, lai tā varētu apmierināt pieaugošās prasības ES kiberdrošības jomā. Izvērtējuma ziņojumā, kas sekoja pētījumam, Komisijas dienesti aplūkoja skaidru vajadzību pēc nākotnes prasībām atbilstošiem tiesību aktiem, kurus var pielāgot sarežģītajai un strauji mainīgajai kiberdraudu videi, un vajadzību attiecīgi stiprināt aģentūru ar nepieciešamajiem resursiem, kas ļautu nodrošināt atbalstu virzībā uz visaugstāko kiberdrošības līmeni Eiropā. Pamatojoties uz apkopotajiem datiem un pieredzi, kas gūta, īstenojot Kiberdrošības aktu, tika secināts, ka būtu jāracionalizē koordinācija ar citām struktūrām, kā arī jākoncentrējas uz ENISA sniegto atbalstu ES tiesību aktu īstenošanā un atbalstu Komisijai pēc pieprasījuma ar kiberdrošību saistītu tiesību aktu izstrādē. Priekšlikumā ir aplūkota sinerģija ar Komisijas ģeopolitiskajām prioritātēm, un mērķis ir novērst tādus riskus kā pieaugošā atkarība no vienībām, kas iedibinātas un ko kontrolē valstis, kuras rada bažas par kiberdrošību (augsta riska piegādātāji) Eiropā. ENISA kā lietpratības centrs pašlaik ir arī būtisks informācijas repozitorijs, kam ir izšķiroša nozīme vienotas izpratnes veidošanā par apdraudējumiem un riskiem, kas tiek radīti ES vienībām. Tāpēc ierosinātais satvars balstās uz KDA 1 gūto pieredzi un mobilizē informācijas plūsmu koordināciju nolūkā izveidotu visaptverošu situācijas apzināšanās ainu.

ECCF izvērtējums atklāj vairākus stratēģiskus ieteikumus. Neraugoties uz ENISA izšķirošo lomu sadarbības un operatīvās kohēzijas veicināšanā starp dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, ECCF efektivitātes un lietderības ierobežojumi ir acīmredzami galvenokārt shēmu pieņemšanas procesu sarežģītības dēļ. Šie jautājumi apliecināja, ka ir pamatīgi jāpārskata pārvaldības struktūras, lai uzlabotu darbības skaidrību un pārskatatbildību visos līmeņos, un šis jautājums ir risināts Kiberdrošības akta pārskatīšanas priekšlikumā. Pašreizējā ECCF darbības pieredze liecina, ka sertifikācijas satvars ir jāmodernizē un jāprecizē un ka jāievieš sertifikācijas shēmu uzturēšanas procedūra, lai tās varētu pielāgot tirgus vajadzībām un apdraudējumu ainai. Visbeidzot, sākotnējā regulējumā nav paredzēti netehniski riski, kurus var uzskatīt par ECCF īstenošanas apstāšanās iemeslu 5G un mākoņdatošanas shēmās.

ES kiberdrošības ekosistēmas sarežģītība ir nemitīgi palielinājusies atbilstoši pieaugošajiem kiberdraudiem. Ieinteresēto personu rakstiski sniegtajā informācijā tika pausta stingra vienprātība par nepieciešamību samazināt administratīvo slogu, jo īpaši MVU, un tika aicināts vienkāršot atbilstības procedūras. Lai gan galvenie vienkāršošanas centieni tiks virzīti, izmantojot digitālo Omnibus iniciatīvu, priekšlikums atspoguļo ieinteresēto personu vajadzības, ieviešot izmaiņas TID 2 direktīvā, lai atvieglotu īstenošanas procesu.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Ar KDA 2 tiek ieviestas nepieciešamās pārskatīšanas, lai nodrošinātu ES rīkus un mehānismus reaģēšanai uz kiberdrošības vidi un politikas mērķiem. Ierosinātā regula vēl vairāk stiprinās ENISA ar nepieciešamajām spējām, lai atbalstītu dalībvalstis ES tiesību aktu īstenošanā un kiberrisku apkarošanā. Ņemot vērā iepriekš minētos M. Dragi un E. Letas ziņojumus, priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2028.–2034. gadam galvenā uzmanība ir pievērsta konkurētspējai, drošībai un stratēģiskajai autonomijai.

Rezultātā priekšlikumi DFS 2028.–2034. gadam horizontālajā paketē, jo īpaši Eiropas Konkurētspējas fonda un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” priekšlikumi, ievieš jaunus atbilstības kritērijus, kuru pamatā ir princips, ka “augsta riska piegādātāji” tiek izslēgti no ES līdzekļu saņemšanas. KDA 2 ir pilnībā saskaņots ar šo principu, turklāt tas ir instruments, kas ļauj īstenot jaunās “augsta riska piegādātāju” prasības, jo nodrošina procedūras satvaru, lai noteiktu valstis, kas rada bažas par kiberdrošību ES līmenī. Šajā ziņā KDA 2 ir stratēģisks priekšlikums, kas atbilst Komisijas prioritātēm panākt tehnoloģisko suverenitāti un palielināt konkurētspēju Eiropā.

Pašreizējās sadrumstalotības novēršanu panāks, turpinot saskaņot ES sertifikācijas tirgu, lai Eiropas sertifikācijas procesu padarītu efektīvāku un ilgtspējīgāku.

DFS priekšlikumos 2028.–2034. gadam vienkāršošanas centieni ir izvirzīti par prioritāti visā shēmā. Budžeta izdevumu kategorijas ir samazinātas no septiņām uz četrām, savukārt horizontālo finansēšanas programmu skaits ir ievērojami samazināts no 52 uz 16, nodrošinot elastību un spēju pielāgoties pašreizējām vajadzībām. Kiberdrošības akta pārskatīšanas ietekmes novērtējumā tika uzsvērti tieši šie mērķi: nepieciešamība vienkāršot kiberdrošības prasības dažādos tiesiskajos regulējumos un kodificēt un koncentrēt ENISA uzdevumus uz jomām, kurām ir vislielākā ietekme uz ES kiberdrošības ekosistēmas noturības uzlabošanu. Ņemot vērā šos konstatējumus, ierosinātie noteikumi ar vienkāršošanas palīdzību veicina konkurētspēju; nodrošina augstu drošības līmeni, uzlabojot koordināciju un risku un ievainojamību analīzi; atbalsta augstāku saskaņotības līmeni, pārvarot sadrumstalotību, ko rada fakts, ka pastāv vairākas valstu shēmas. Turklāt ENISA ir paredzēta kā galvenais instruments, kas virzīs digitālās vienkāršošanas centienus, jo tā integrēs vienoto kontaktpunktu paziņojumu iesniegšanai, kā izklāstīts digitālajā Omnibus iniciatīvā 90 .

Būtiska DFS 2028.–2034. gadam paketes daļa ir priekšlikums par jaunu Konkurētspējas fondu (EKF), kas apvieno vairāk nekā 16 finansēšanas programmas, piemēram, programmu “Digitālā Eiropa” (DEP), programmu “Health4EU”, Eiropas Aizsardzības fondu utt. Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” arī turpmāk būs atsevišķa programma, kas cieši saistīta ar EKF. Šim jaunajam plānošanas satvaram ir vajadzīga spēcīga koordinācija un finansējums, kas atbilst pašreizējām prioritātēm. Šajā sakarā ierosinātie KDA 2 noteikumi ir pamats koordinācijas padziļināšanai starp ENISA un ECCC, kas atbild par DEP un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ar kiberdrošību saistīto programmu īstenošanu. Ierosinātie noteikumi nodrošina saskaņotību un uzsver sinerģiju starp ENISA un ECCC. Tāda pati pieeja ir izmantota attiecībā uz sadarbību ar citām aģentūrām un struktūrām, piemēram, Eiropolu.

Vēl viens KDA 2 priekšlikuma un DFS 2028.–2034. gadam saskaņošanas aspekts ir elastības princips. Veicot pārskatīšanu, Komisija ierosina “maksu” mehānismu, kas ļaus ENISA elastīgi daļēji finansēt savas darbības, konkrētāk, saistībā ar kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmu izstrādi un uzturēšanu, atļauju izskatīšanu un piešķiršanu pakalpojumu sniedzējiem un Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu uzturēšanu. Ar šīm izmaiņām aģentūrai būs nodrošināta elastība un mērogojamība, kas ļaus reaģēt uz ieinteresēto personu vajadzībām, un tās izdevumi kļūs ilgtspējīgi, jo tās sniegtie pakalpojumi tiks refinansēti.

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

Kopš ENISA pilnvaru pēdējās pārskatīšanas 2019. gadā ir vērojama tendence eksponenciāli palielināt aģentūras gaidāmo ieguldījumu ES tiesību aktu īstenošanas atbalstā. Rezultātā no gada uz gadu tika pieprasīts lielāks budžets un darbinieku skaits, nekā sākotnēji plānots. Ar ierosināto pārskatīšanu tiek ieviesti svarīgi jauni uzdevumi, kā arī pievienoti ENISA pilnvaru uzdevumi, kas tika noteikti ar citiem tiesību aktiem pēc KDA 1 pieņemšanas, un tādējādi ir paplašinātas ENISA spējas, kam ir vajadzīgi papildu finanšu un cilvēkresursu palielinājumi. Ņemot vērā mērķi padarīt digitālo drošību par Eiropas konkurētspējas priekšrocību, priekšlikumā aicināts panākt reālu ietekmi kiberdrošības ekosistēmā. Tas būtu iespējams tikai ar ievērojamām investīcijām, kuras atbilst vēlamajai ietekmei un pirmām kārtām dalībvalstu un citu ieinteresēto personu vajadzībām. Jaunie uzdevumi ietver vajadzību pēc tehniskā un specializētā personāla, kā arī finanšu investīcijām (t. i., rīkiem un platformām), ko varētu nodrošināt tikai ar papildu finanšu piešķīrumu no ES budžeta.

Lai palielinātu Aģentūras elastību un vienlaikus ilgtermiņā nodrošinātu ilgtspējīgu budžetu, pārskatīšanā ir ierosināts maksas mehānisms, kas daļēji finansēs pakalpojumus, kuri tiek sniegti kiberdrošības sertifikācijas satvara uzturēšanai un saistībā ar Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmu izstrādi un uzturēšanu un atļauju apstrādi un piešķiršanu pakalpojumu sniedzējiem.

Visas aplēses par papildu resursiem Kiberdrošības akta pārskatīšanā ir veiktas, ņemot vērā ENISA bāzes budžetu 2025. gadam (darbības izmaksas un pilnslodzes ekvivalenti). Komisija ir veikusi plašu analīzi par pārdales iespējām aģentūrā, kuras ļautu pielāgoties jaunajiem uzdevumiem, kas paredzēti saskaņā ar pārskatītajām pilnvarām. Tas, ka aģentūra strādā ar savām maksimālajām spējām bez iespējām samazināt uzdevumus un ka Administratīvā padome 2023. gadā jau ir veikusi prioritāšu atcelšanu, skaidri liek secināt, ka pašreizējā struktūrā nav iespējams pievienot jaunus uzdevumus, nepalielinot ne budžetu, ne cilvēkresursus. Turklāt uz daudziem pašreizējiem uzdevumiem attiecas iemaksu nolīgumi starp ENISA un Komisiju. Tāpēc priekšlikuma mērķis ir pievienot šos uzdevumus ENISA pilnvarām un saņemt stabilu budžetu turpmākajiem gadiem.

Neskarot sarunas par nākamo DFS, apropriācijas, kas Aģentūrai piešķirtas no 2028. gada, tiks kompensētas, pārdalot līdzekļus no DFS 2028.–2034. gadam programmām. Ja ir vajadzīgs kompensējošs samazinājums, var būt nepieciešams pārskatīt aģentūrai piešķirtos resursus un to finansējuma plūsmas un avotus. Pasākumi, kas ieviesti ierosinātajā KDA 2 satvarā, ietver arī to, ka papildu uzdevumus uzņemas ENISA partnerģenerāldirektorāts (Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorātam, CNECT ĢD). Īpaši jāatzīmē, ka IKT piegādes ķēdes satvars tiks pilnībā īstenots Komisijas līmenī, ietverot tirgus analīzi, kas pievienota riska novērtējumiem, un īstenošanas aktu sagatavošanu. Turklāt būs vajadzīgs Komisijas izstrādāts un pieņemts papildu īstenošanas aktu kopums attiecībā uz maksu mehānismu darbību. Lai panāktu Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvara izpildi, izstrādātu paraugnoteikumus, uzturētu kiberdrošības shēmas, noslēgtu savstarpējas atzīšanas nolīgumus ar trešām valstīm un īstenotu ENISA pārraudzību, būs vajadzīga papildu uzraudzība un palīdzība Komisijas līmenī.

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

 Ierobežots ilgums

–    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.-[DD.MM.]GGGG.

–    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam.

 Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

– ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās

–    ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

– Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām

– publisko tiesību subjektiem

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas

– struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

–struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai

Piezīmes


2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Pārraudzība un ziņošana tiks veikta saskaņā ar principiem, kas izklāstīti pašreizējā Kiberdrošības aktā 91 , Finanšu regulā 92 , un saskaņā ar Vienoto pieeju par decentralizētām aģentūrām 93 .

Saskaņā ar Finanšu regulas 40. pantu ENISA katru gadu ir jānosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei vienotais programmdokuments (VPD), kurā ietvertas daudzgadu un gada darba programmas un resursu plānojums. Turklāt ar Komisijas priekšlikumu grozīt ENISA pilnvaras tiek ieviesta prasība, ka, lai ENISA Administratīvā padome pieņemtu VPD, jautājumos, kas saistīti ar cilvēkresursiem un budžetu, vajadzīgs Komisijas kā Administratīvās padomes locekles pozitīvs balsojums. Komisija arī sniegs atzinumu par VPD projektu pirms balsošanas procedūras Administratīvajā padomē, un tam būtu jānotiek pirms VPD pieņemšanas 94 .

ENISA ir jāiesniedz Administratīvajai padomei konsolidētais gada darbības pārskats. Šajā pārskatā jo īpaši jāiekļauj informācija par vienotajā programmdokumentā noteikto mērķu un rezultātu sasniegšanu. Pārskats jānosūta arī Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei. Ik pēc diviem gadiem ENISA izpilddirektors iesniedz Administratīvajai padomei ENISA darbības ex post izvērtējumu. Arī aģentūrai būtu jāizstrādā turpmākas rīcības plāns atbilstīgi retrospektīvu izvērtējumu secinājumiem un divreiz gadā jāziņo Komisijai par panākumiem. Administratīvajai padomei vajadzētu būt pienākumam uzraudzīt, ka pēc šādiem secinājumiem tiek veikti pienācīgi pasākumi.

Ja ir aizdomas par administratīvām kļūdām aģentūras darbībā, izmeklēšanu saskaņā ar Līguma 228. pantu var veikt Eiropas Ombuds.

Plānotās pārraudzības datu avoti galvenokārt būtu ENISA, Eiropas Kiberdrošības sertifikācijas grupa, TID sadarbības grupa, CSIRT tīkls un dalībvalstu iestādes. Papildus ENISA (arī gada darbības pārskatos), Eiropas Kiberdrošības sertifikācijas grupas, TID sadarbības grupas, CSIRT tīkla un Komisijas ziņojumos sniegtajiem datiem vajadzības gadījumā tiks izmantoti īpaši datu vākšanas instrumenti (piemēram, valsts iestāžu apsekojumi, Eirobarometrs, īpaši pētījumi un Eiropas mēroga mācību ietvaros sagatavotie ziņojumi).

Komisijas priekšlikumā par KDA 2 ir turpināta iedibinātā pārskatīšanas prakse un aģentūras izvērtēšana. Kā norādīts KDA 2 priekšlikuma 119. pantā, Komisijai līdz [DD MM YYY] un pēc tam reizi piecos gados ir jāpasūta ENISA izvērtējums. Šajā izvērtējumā jo īpaši novērtēs iespējamo vajadzību grozīt ENISA pilnvaras un šādu grozījumu finansiālās sekas. Katrā otrajā izvērtējumā novērtē ENISA sasniegtos rezultātus attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarām, misiju, pārvaldību un uzdevumiem, tajā skaitā sniedz novērtējumu par to, vai ENISA darbības turpināšana joprojām ir pamatota, ņemot vērā šos mērķus, pilnvaras, misiju, pārvaldību un uzdevumus.

Izvērtējumā novērtē arī regulas III sadaļas noteikumu ietekmi, rezultativitāti un efektivitāti attiecībā uz Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvara mērķiem, kas paredz nodrošināt pienācīgi augstu IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu un pārvaldītu drošības pakalpojumu un vienību kiberdrošības līmeni Savienībā un uzlabot iekšējā tirgus darbību.

Izvērtējumā novērtē arī regulas IV sadaļas noteikumu ietekmi, rezultativitāti un efektivitāti attiecībā uz IKT piegādes ķēdes drošības sistēmas mērķiem.

Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par visiem konstatējumiem un Administratīvajai padomei par regulas II sadaļas izvērtējuma konstatējumiem. Izvērtējuma konstatējumus publisko. 

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Ņemot vērā to, ka priekšlikums ietekmē ikgadējās ES iemaksas ENISA, ES budžets tiks īstenots, izmantojot netiešu pārvaldību.

Ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu, ENISA budžetu izpilda saskaņā ar lietderīgu un efektīvu iekšējo kontroli. Tādēļ ENISA ir pienākums īstenot piemērotu kontroles stratēģiju, ko koordinē attiecīgie kontroles ķēdē iesaistītie dalībnieki.

Attiecībā uz ex post kontrolēm ENISA kā decentralizēta aģentūra jo īpaši ir pakļauta:

—    Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta veiktai iekšējai revīzijai;

—    Eiropas Revīzijas palātas gada ziņojumiem, kuros sniegta deklarācija par pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

—    Eiropas Parlamenta sniegtam ikgadējā budžeta izpildes apstiprinājumam;

—    OLAF veiktām izmeklēšanām, jo īpaši nolūkā pārliecināties par aģentūrām piešķirto līdzekļu pienācīgu izmantošanu;

—    CNECT ĢD kā ENISA partnerģenerāldirektorāts īstenos savu kontroles stratēģiju attiecībā uz decentralizētām aģentūrām, lai nodrošinātu uzticamu ziņošanu sava gada darbības pārskata (AAR) ietvaros. Decentralizētas aģentūras ir pilnībā atbildīgas par sava budžeta īstenošanu, tomēr CNECT ĢD atbild par budžeta lēmējinstitūcijas noteikto ikgadējo iemaksu regulāru samaksu;

—    visbeidzot, Eiropas Ombuds nodrošina ENISA papildu kontroles un pārskatatbildības līmeni.

Pamatojoties uz aģentūras izvērtējumu un ietekmes novērtējumu, kas tika veikts, iesniedzot priekšlikumu KDA 2 regulai, tika noteikts, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt pienācīgus finanšu resursus, lai ENISA varētu pildīt uzdevumus, kas tai uzticēti ar jaunajām pilnvarām. Svarīgs jauninājums aģentūras pārskatītajās pilnvarās būs maksu mehānisma ieviešana, kas paredzēts, lai finansētu saskaņā ar ECCF pieņemto Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu uzturēšanas izmaksas. Pārskatītais ECCF formalizēs uzturēšanas procedūru. Uzturēšanas darbību vadīs ENISA, un to daļēji finansēs no maksām, lai ņemtu vērā tās mērogojamo raksturu (vairākām shēmām ir vajadzīgs vairāk darbinieku, lai tās uzturētu). Aģentūrai būs arī spēja nodrošināt testēšanas rīkus, kas atbalstīs atbilstības novērtēšanas procedūru īstenošanu gan saskaņā ar ECCF, gan citiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem kiberdrošības jomā. Kārtību attiecībā uz maksām noteiks īstenošanas aktā, ko pieņems Komisija. Turklāt pārskatīšanā ir paredzēts izstrādāt un uzturēt Eiropas individuālo apliecinājumu shēmas un pieņemt lēmumus par atļauju piešķiršanu pakalpojumu sniedzējiem izsniegt Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecinājumus.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

KDA 2 priekšlikuma mērķis ir mazināt konstatētos riskus ENISA pilnvarās un ECCF satvarā, kas ietver IKT piegādes ķēdes drošības satvaru un vienkāršošanas noteikumus. Konkrētāk, ENISA ir Eiropas Savienības aģentūra, kas jau pastāv, un pārskatīšanā pilnvaras tiek sīkāk noteiktas, stiprinot tās jomas, kurās aģentūra ir apliecinājusi skaidru pievienoto vērtību, un pievienojot tās jaunās jomas, kurās ir vajadzīgs atbalsts, ņemot vērā jaunās politikas prioritātes un instrumentus, piemēram, vienkāršošanu, ko panāk, integrējot vienotu kontaktpunktu ziņošanai; atbalstu kopīgai Eiropas situācijas apzināšanās ainai un operatīvajai sadarbībai, pastiprinātam un racionalizētam Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvaram.

Vēl viens identificētais risks, kas aplūkots priekšlikumā, ir to iemaksu nolīgumu skaits, kurus Komisija un aģentūra ir noslēgušas pēdējos gados. Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju un strauji mainīgo kiberdrošības apdraudējumu ainu, Komisija kopš 2019. gada ir noslēgusi iemaksu nolīgumus ar aģentūru par kopumā vairāk nekā 75 miljoniem EUR. Ņemot vērā to, ka šajos nolīgumos ENISA uzticētie uzdevumi tagad ir pastāvīgi, nestabilā budžeta plūsma, izmantojot iemaksu nolīgumus, apdraud ENISA darbību rezultātu sasniegšanu ilgtermiņā.

Tāpēc šis priekšlikums cita starpā stiprina aģentūras resursu kapacitāti, pārdefinē tās uzdevumus un rada efektivitātes pieaugumu. Jo īpaši iespēja iekasēt maksas ilgtermiņā atbalstīs ilgtspējīgu aģentūras finanšu apriti, refinansējot izmaksas, kas saistītas ar ECCF ietvaros pieņemto Eiropas sertifikācijas shēmu uzturēšanu, rīku testēšanu un Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmu izstrādi, uzturēšanu un īstenošanu. Tiek lēsts, ka ilgtermiņā tas nodrošinās ietaupījumus ES budžetā līdz pat 18,5 miljonu EUR gadā. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija uzņemsies vadību attiecībā uz maksu piemērošanas kārtību un to aprēķinu.

Aģentūras operatīvo uzdevumu pieaugums nerada reālu risku. Šie uzdevumi papildinātu dalībvalstu rīcību un pēc pieprasījuma tās atbalstītu. Tāpat kā Kiberdrošības aktā (ES) 2019/881 95 tie arī attieksies tikai uz iepriekš noteiktiem pakalpojumiem. Priekšlikuma jaunie elementi/uzdevumi sniegs pievienoto vērtību Eiropas ieinteresētajām personām, kuras gūs labumu no tā, ka ENISA darbosies kā informācijas centrs, kas veicinās informācijas apmaiņu un sniegs brīdinājuma paziņojumus saviem dalībniekiem.

Turklāt ierosinātais aģentūras modelis ir saskaņots ar Komisijas Vienoto pieeju attiecībā uz decentralizētām aģentūrām, nodrošinot pietiekamu kontroli tam, lai ENISA savā darbā virzītos uz savu mērķu sasniegšanu. Ierosināto izmaiņu darbības un finansiālie riski šķiet ierobežoti, jo noteikumi ir veidoti tā, lai mazinātu pašreizējos riskus. Tomēr ilgtermiņā varētu sagaidīt dažus negatīvus aspektus saistībā ar:

— noslogotiem operatīvajiem resursiem, jo pieaug dalībvalstu operatīvās vajadzības un kiberdrošības jomā pastāvīgi mainās kiberriski un apdraudējumi;

— strauji palielinātu budžetu ar cerībām uz ātru īstenošanu;

— nepietiekamiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem operatīvo vajadzību nodrošināšanai.

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

Izmaksas, kas CNECT ĢD radušās saistībā ar pilnvaroto vienību, arī ENISA, uzraudzību un pārraudzību, ir aptuveni 5,25 miljoni EUR, kā ziņots 2024. gada darbības pārskatā 96 . Šī summa galvenokārt ietver personāla izmaksas un veido 0,50 % no pamatdarbības maksājumiem, kas šīm vienībām veikti 2024. gadā. Kontroles izmaksu kopējais rādītājs nedaudz palielinājās no 0,46 % 2023. gadā līdz 0,50 % 2024. gadā, taču salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tas joprojām ir salīdzinoši stabils.

Konkrētāk, attiecībā uz ENISA kontroles izmaksas 2024. gadā ir 0,32 miljoni EUR jeb 0,70 % no kopējām kontroles izmaksām 2024. gadā salīdzinājumā ar 0,69 % 2023. gadā un 1,22 % 2022. gadā. Analīze liecina, ka augstākas kontroles izmaksas galvenokārt ir saistītas ar Komisijas un Aģentūras iemaksu nolīgumu sagatavošanu un uzraudzību (galvenokārt cilvēkresursu izmaksas), un paredzams, ka jaunajās pilnvarās tās ievērojami samazināsies, kā rezultātā sagaidāms augstāks efektivitātes līmenis. Attiecībā uz CNECT ĢD kopējām izmaksām salīdzinājumā ar citām pilnvarotajām vienībām ENISA izmaksas salīdzinājumā ar pārējām 11 vienībām ir vidējas.

Priekšlikumā par KDA 2 ir paredzēts palielināt CNECT ĢD darbinieku skaitu par 50 pilnslodzes ekvivalentiem, no kuriem 1 papildu pilnslodzes ekvivalents tiks īpaši piešķirts uzdevumiem saistībā ar to, ka CNECT ĢD ir aģentūras partnerģenerāldirektorāts. Šī persona palīdzēs sagatavot Komisijas atzinumu par ENISA vienoto programmdokumentu un uzraudzīs tā īstenošanu, palīdzēs pārraudzīt aģentūras budžeta sagatavošanu un uzraudzīt tā izpildi un palīdzēs aģentūrai izstrādāt tās pasākumus saskaņā ar Savienības politiku, tostarp piedaloties attiecīgajās sanāksmēs. Rīcība ir pamatota ar CNECT ĢD pastiprinātajiem uzraudzības uzdevumiem, kas cita starpā paredz Komisijas pozitīvu balsojumu par jautājumiem, kas saistīti ar budžetu un cilvēkresursiem. Jāatzīmē, ka noteikumu īstenošana attiecībā uz to valstu pasludināšanu, kuras rada stratēģiskus kiberdrošības riskus konkrētiem galveno aktīvu augsta riska piegādātājiem, būs pilnībā Komisijas virzīts process. Aplēstais personāls, kas nepieciešams riska novērtējumiem saistībā ar iepriekš minēto, ir 25 pilnslodzes ekvivalenti. Rīcība ir pamatota ar darba apjomu, kas vajadzīgs, lai īstenotu politikas satvaru, konkrētāk, lai atbalstītu ES koordinētos riska novērtējumus, katra IKT produkta/pakalpojuma ekonomisko analīzi, attiecīgo īstenošanas aktu sagatavošanu un satvara īstenošanas uzraudzību, īpašumtiesību un kontroles novērtējumu veikšanu. Paredzams, ka kontroles izmaksas, kas Komisijai radīsies, īstenojot piegādes ķēdes satvaru, konkrēti ietekmēs to īpašumtiesību un kontroles novērtējumu (OCA) skaits, ko veiks Komisija. Tomēr šā uzdevuma rezultāti lielā mērā palīdzēs dalībvalstīm ietaupīt līdzekļus, kad tās veiks uzraudzību pār to, kā tiek īstenoti riska mazināšanas pasākumi un pienākumi, kas ar regulējumu noteikti TID 2 vienībām. Dalībvalstis varēs tieši izmantot OCA novērtējumu rezultātus, un tām nevajadzēs katrai atsevišķi tērēt resursus vienām un tām pašām novērtējumu vajadzībām. Tiek lēsts, ka Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvara stiprināšana, standartizācija un saistīto darbību īstenošana, TID 2 direktīvas īstenošana (ietverot attiecīgās īstenošanas vajadzības, maksu īstenošanas aktus un atbalstu sertifikācijas shēmu un prasmju apliecināšanas shēmu uzturēšanai) ir 19 pilnslodzes ekvivalenti, savukārt operatīvās sadarbības un situācijas apzināšanās politikai ir vajadzīgi papildu 5 pilnslodzes ekvivalenti. Pilnīgs uzdevumu apraksts ir minēts 3.2.4. iedaļā.

ENISA savā 2023. gada konsolidētajā gada darbības pārskatā 97 pozitīvi novērtēja savas iekšējās kontroles sistēmas un sniedza ticamības deklarāciju bez iebildēm. Savā gada ziņojumā par ES aģentūrām attiecībā uz 2023. finanšu gadu ERP sniedza revīzijas atzinumu bez iebildēm par pārskatiem un atzinumu ar iebildēm par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību (minēts arī 2.2.2. punktā). CNECT ĢD ir ņēmis vērā ziņojumu, tomēr secinājis, ka tas neietekmē CNECT ĢD uzraudzības rezultativitāti. ENISA arī regulāri ziņo par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu konstatējumu atkārtošanos, un pašlaik nekas neliecina, ka turpmākajos gados kļūdu īpatsvars pasliktināsies / pārsniegs 2 %.

Turklāt ENISA finanšu noteikumu 98 80. panta 2. punktā ir noteikts, ka Aģentūrai var būt ar citām Savienības struktūrām kopīga iekšējās revīzijas struktūra, ja minētās iestādes darbojas tajā pašā politikas jomā un ja atsevišķas Savienības struktūras iekšējās revīzijas struktūra nav rentabla.

Visbeidzot, apsverot ierosināto aģentūras lieluma palielinājumu par vairāk nekā 100 % salīdzinājumā ar salīdzinoši zemo kontroles izmaksu pieaugumu, analīze liecina, ka izmaksu lietderības koeficients ir apmierinošs. Ņemot vērā visus pieejamos datus, nekas neliecina, ka paredzamais kļūdu īpatsvars varētu pārsniegt 2 %.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra piemēros visaugstākos standartus, kas piemērojami krāpšanas un pārkāpumu novēršanai.

Maksājumus par visiem pieprasītajiem pakalpojumiem vai pētījumiem pirms apmaksas pārbauda aģentūras personāls, ņemot vērā visas līgumsaistības, ekonomikas principus un finanšu vai vadības paraugpraksi. Krāpšanas apkarošanas noteikumus (pārraudzība, prasības par ziņošanu u. c.) iekļaus visos nolīgumos un līgumos, ko noslēdz starp aģentūru un maksājumu saņēmējiem.

Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, bez ierobežojumiem piemēro noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Nr.  

Dif./nedif. 99

no EBTA valstīm 100

no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm 101

no citām trešām valstīm

citi piešķirtie ieņēmumi

[XX.YY.YY.YY]

Nedif.

JĀ

NĒ

NĒ

JĀ/NĒ

[XX.YY.YY.YY]

Dif./nedif.

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

[XX.YY.YY.YY]

Dif./nedif.

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Nr.  

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm

no citām trešām valstīm

citi piešķirtie ieņēmumi

[XX.YY.YY.YY]

Dif./nedif.

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

[XX.YY.YY.YY]

Dif./nedif.

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

[XX.YY.YY.YY]

Dif./nedif.

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Aģentūra: ENISA

2028. gads

2029. gads

2030. gads

2031. gads

2032. gads

2033. gads

2034. gads

KOPĀ DFS 2028–2034

Budžeta pozīcija: <…….> / ES budžeta papildu iemaksa aģentūrai

20 900€

20 594€

25 338€

26 801€

26 801€

26 301€

26 301€

173 006

Apropriācijas / ES budžeta iemaksu aģentūrai kompensēs samazināts finansējums programmai <…….> / budžeta pozīcijai <….> / šādā gadā vai gados: <…….> .

 

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2028–2034

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

KOPĀ darbības apropriācijas

Saistības

(4)

20 900€

20 594€

25 338€

26 801€

26 801€

26 301€

26 301€

173 006

Maksājumi

(5)

20 900€

20 594€

25 338€

26 801€

26 801€

26 301€

26 301€

173 006

KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem

(6)

1365

1365

1470

1785

2100

2415

2625

13 125

KOPĀ apropriācijas 2. IZDEVUMU KATEGORIJĀ

Saistības

= 4+6

22 265€

21 959€

26 808€

28 586€

28 901€

28 716€

28 926€

186 161

daudzgadu finanšu shēmā

Maksājumi

= 5+6

22 265€

20 890€

24 851€

26 254€

26 254€

25 754€

25 754€

186 161

ĢD: CNECT ĢD

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2028–2034

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

 Cilvēkresursi

3693

3693

4574

5277

5980

6683

7475

37 375

 Citi administratīvie izdevumi

0

0

0

0

0

0

0

0

KOPĀ CNECT ĢD

Apropriācijas

3693

3693

4574

5277

5980

6683

7475

 

37 375

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 4. IZDEVUMU KATEGORIJĀ

(Saistību summa = maksājumu summa)

2328

2328

3104

3492

3880

4268

 

4850

24,25

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

 

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2028–2034

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

KOPĀ apropriācijas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJĀ

Saistības

24 594

24 257

29 912

32 078

32 781

32 984

33 776

210,38

daudzgadu finanšu shēmā 

Maksājumi

24 594

24 257

29 912

32 078

32 781

32 984

33 776

210,38

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus

2028.
gads

2029.
gads

2030.
gads

2031.
gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

IZNĀKUMI

Veids 102

Vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopējais daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 103 …

— Iznākums

— Iznākums

— Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 …

— Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPSUMMAS

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

(papildus)

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ 2028–2034

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

4. IZDEVUMU KATEGORIJA

Cilvēkresursi

2328

2328

3104

3492

3880

4268

4840

24,25

Citi administratīvie izdevumi

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

Starpsumma – 4. IZDEVUMU KATEGORIJA

2328

2328

3104

3492

3880

4268

4840

24,25

Ārpus 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS

Cilvēkresursi

1365

1365

1470

1785

2100

2415

2625

13 125

Pārējie administratīvie izdevumi

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

Starpsumma – ārpus 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS

1365

1365

1470

1785

2100

2415

2625

13 125

KOPĀ

3693

3693

4574

5277

5980

6683

7475

37 375

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības (papildus)

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās 104

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)

12

12

16

18

20

22

25

20 01 02 03 (Savienības delegācijas)

0

0

0

0

0

0

0

 (Netiešā pētniecība)

0

0

0

0

0

0

0

(Tiešā pētniecība)

0

0

0

0

0

0

0

Citas budžeta pozīcijas (norādīt)

0

0

0

0

0

0

0

• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)

20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)

0

0

0

0

0

0

0

20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)

0

0

0

0

0

0

0

Administratīvā atbalsta pozīcija

– galvenajā birojā

0

0

0

0

0

0

0

[XX.01.YY.YY]

– ES delegācijās

0

0

0

0

0

0

0

 (AC, END – netiešā pētniecība)

0

0

0

0

0

0

0

(AC, END – tiešā pētniecība)

0

0

0

0

0

0

0

Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 4. izdevumu kategorija

0

0

0

0

0

0

0

Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 4. izdevumu kategorijas

13

13

14

17

20

23

25

KOPĀ

25

25

30

35

40

45

50

Priekšlikuma īstenošanai nepieciešamais personāls (pilnslodzes ekvivalenta vienībās):

Tiks nodrošināts no pašlaik pieejamā Komisijas dienestu personāla

Ārkārtas papildu personāls

Tiks finansēts no 7. izdevumu kategorijas vai pētniecības

Tiks finansēts no BA pozīcijas

Tiks finansēts no maksām

Štatu sarakstā ietvertās amata vietas

25

Ārštata darbinieki (CA, SNE, INT)

25

Aplēstā ietekme uz izdevumiem un personālu 2028. gadā un pēc tam ir indikatīva un neskar nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Finansējuma avots un Savienības finanšu saistību tvērums laikposmā pēc 2027. gada joprojām ir atkarīgs no iznākuma iestāžu sarunās par DFS 2028.–2034. gadam, ikgadējās budžeta procedūras un vadības mehānisma.

To uzdevumu apraksts, kas nozares ģenerāldirektorātam jāveic Komisijā

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

ENISA koordinācija (1):

Pārstāvēt Komisiju aģentūras Administratīvajā padomē. Sagatavot Komisijas atzinumu par ENISA vienoto programmdokumentu un uzraudzīt tā īstenošanu. Pārraudzīt aģentūras budžeta sagatavošanu un uzraudzīt tā izpildi. Palīdzēt aģentūrai izstrādāt tās pasākumus saskaņā ar Savienības politiku, tostarp piedaloties attiecīgajās sanāksmēs.

Prasmju apliecināšanas shēmas / Prasmju akadēmija (2):

CNECT ĢD būs vajadzīgi papildu darbinieki, lai sagatavotu īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka maksas, ko ENISA iekasēs no pieteikumu iesniedzējiem, kas vēlas kļūt par pilnvarotiem pakalpojumu sniedzējiem. Šie īstenošanas akti būs vismaz 12, pa vienam katram ECSF profilam.

Piegādes ķēde (25)

Atbalstīt Savienības koordinēto riska novērtējumu sagatavošanu.

Ekonomiskās analīzes veikšana par katru attiecīgo IKT produktu, pakalpojumu.

Izstrādāt attiecīgos īstenošanas aktus par galveno aktīvu apzināšanu, ierosinātajiem riska mazināšanas pasākumiem un to valstu noteikšanu, kuras rada stratēģiskus kiberdrošības riskus konkrētiem galvenajiem aktīviem, augsta riska piegādātāju apzināšanu, atbrīvojuma pieprasījumu pārbaudi un Komisijas lēmumu sagatavošanu.

Atbalstīt pieņemto pasākumu īstenošanu un uzraudzību.

Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvars, standartizācija un saistīto darbību īstenošana, TID 2 direktīvas īstenošana (17):

Kiberdrošības akta izpildes panākšana, jo īpaši atbilstības novērtēšanas struktūru pārvaldība (grūtības saistībā ar pienākumiem)

Ieinteresēto personu iesaiste (un asambleja)

Savstarpēja atzīšana ar trešām valstīm

Standartizēta īstenošanas akta izstrāde (detalizēti pieprasījumi, par kuriem notiek apspriešanās, un paraugnoteikumu izstrāde)

Shēmas uzturēšana, juridiskā pārskatīšana, komiteju procedūra

Koordinācija ar TID sadarbības grupu un vienības shēmas uzturēšana

Īstenošanas akti saskaņā ar TID 2 direktīvu

Atbilstības novērtēšanas struktūru saskaņošana ar KDA prasībām, atbilstības pieņēmums + standartizācija¨

Koordinācija starp tirgus uzraudzību un valstu kiberdrošības sertifikācijas iestādēm

Kibernoturības akta un sertifikācijas shēmu tehniskā saskaņošana

Operatīvā koordinācija un situācijas apzināšanās (5):

Nozaru un apdraudējuma dalībnieku lietpratība, kas veicinās ES līmeņa situācijas apzināšanos par kritiskās infrastruktūras apdraudējumiem, cita starpā izmantojot topošās tehnoloģijas

Koordinācija ar ENISA un citām ES vienībām un tīkliem, lai sagatavotos būtiskiem un plašapmēra kiberincidentiem

Ārštata darbinieki

Kā norādīts iepriekš

ENISA veicamo papildu uzdevumu apraksts.

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

ES kiberdrošības rezerves pārvaldība (valstu vadītāji un atbalsts īstenošanai, savukārt rezerves faktiskās darbības izmaksas tiek segtas, kā paredzēts Kibersolidaritātes aktā) (10)

Kibernoturības akta pārvaldība saistībā ar vienotās ziņošanas platformu (SRP) (darbība) (9)

Ievainojamību pakalpojumi, kas saistīti ar SRP (4)

SRP paplašināšana, pārvēršot to par vienoto kontaktpunktu (izstrāde un darbība) (8)

Tehnisko norādījumu, speciālo zināšanu par produktu drošību un tirgus analīzes izstrāde, lai atbalstītu Kibernoturības akta īstenošanu (7)

Standartizācija Kibernoturības akta īstenošanas / sertifikācijas / TID 2 atbalstam (4)

Atbalsts Kibernoturības akta tirgus uzraudzības darbībām (4)

Atbalsts produktu atbilstības testēšanai un drošības izvērtēšanai (4)

Atbalsts dalībvalstīm savstarpējās palīdzības sniegšanā (3)

Ievainojamību pārvaldības pakalpojumu sniegšana, EUVD uzturēšana un konsultāciju un dažādošanas funkciju (CVD) nodrošināšana (15)

Operatīvā sadarbība un situācijas apzināšanās – riska mazināšanas un atbalsta platformas, piemēram, CNW/CyCLONe; atbalsts uzdevumiem, kas saistīti ar brīdinājuma paziņojumiem; atbalsts pastiprinātai koordinācijai ar citām attiecīgām vienībām, lai izveidotu pārbaudītu un uzticamu kiberdraudu izlūkdatu repozitorijus (KDA 2 11. panta 1.a punkts) (5)

Atbalsts kritisko nozaru noturībai (arī veselības aprūpes kiberdrošības rīcības plāna īstenošana) (4)

Prasmju apliecināšanas shēmas izstrāde (2)

Prasmju apliecināšanas shēmas uzturēšana un pārraudzība (6)

ADMIN (maksu grāmatvedis / cilvēkresursi / IT) (8)

Sertifikācijas shēmu uzturēšana (11)

Horizontālie uzdevumi – pastiprināta ieinteresēto personu iesaiste, tehnisko specifikāciju izstrāde un iesaistīšanās standartizācijas darbībās shēmu atbalstam (1)

Ārštata darbinieki

Kā norādīts iepriekš

Divi obligāti SNE no katras dalībvalsts, lai atbalstītu Aģentūras darbības un darbotos kā valsts sadarbības koordinatori, galveno uzmanību pievēršot operatīvajai sadarbībai un koordinētai ievainojamību atklāšanai. (13)

Pārējie 27 SNE ir paredzēti bez izmaksām, un tāpēc tiem nav ietekmes uz budžetu.

ENISA papildu darbības izmaksas gadā laikposmā no 2028. līdz 2034. gadam.

Izmaksas

Budžets

Laika grafiks

Skaidrojums

Kiberdrošības prasmju tīmekļa vietne

750 000 EUR

50 % 2029. gadā

50 % 2030. gadā

Lai nodrošinātu procedūru pārredzamību, priekšlikumā paredzēts, ka ENISA uztur tīmekļa vietni ar ECFS profiliem, apliecināšanas shēmām, informāciju par maksām par katru shēmu, ieteicamajām maksām par katru apliecinājumu un pilnvaroto apliecinājumu sniedzēju sarakstu.

Koordinēta ievainojamību informācijas atklāšana (CVD)

1 miljons EUR

Sākot no 2028. gada

Mūsu kritiskajā infrastruktūrā izmantoto produktu un pakalpojumu drošība lielā mērā ir atkarīga no savlaicīgas informācijas apmaiņas par atklātajām ievainojamībām un to, kā tās var mazināt.

Kiberdrošības apdraudējumu izlūkdati

3 miljoni EUR

Sākot no 2028. gada

Lai sadarbībā ar ENISA un Komisiju veidotu situācijas apzināšanās ainu.

Vienotais kontaktpunkts

8 miljoni EUR

6 miljoni EUR 2028. gadā

500 tūkst. EUR 2029. gadā

500 tūkst. EUR 2030. gadā

500 tūkst. EUR 2031. gadā

500 tūkst. EUR 2032. gadā

Lai varētu īstenot Komisijas digitālo Omnibus priekšlikumu vienkāršot atbilstību kiberdrošības incidentu un datu aizsardzības pārkāpumu ziņošanas pienākumiem, izstrādājot un uzturot vienotu kontaktpunktu.

Kibernoturības akta SRP uzturēšana un citi

3 miljoni EUR

Sākot no 2028. gada

Likumdevēju ieviestais SRP ir lielākā IT sistēma, kas jebkad izstrādāta ENISA vēsturē, un viens no galvenajiem Kibernoturības akta pīlāriem. Izveide pašlaik tiek finansēta ar iemaksu nolīgumu, bet ikdienas pārvaldībai būs vajadzīgi pilnslodzes ekvivalenti (sk. iepriekš), kā arī darbības izmaksas.

ENISA ir būtiska loma Savienības produktu drošības satvara – Kibernoturības akta – panākumu nodrošināšanā.

ENISA droša komunikācija un kiberdrošības gatavība

2 miljoni EUR +

investīcijas 1,1 miljona EUR apmērā 2028. gadā (CyCLONe/CSIRT platformas + sec comms)

Uzturēšana 1 miljona EUR apmērā gadā, sākot no 2029. gada

1,5 miljoni EUR kibergatavībai

Aģentūras kiberdrošības un komunikācijas rīku nodrošināšana.

Kiberdrošības sertifikācijas uzturēšana

1 400 000 miljoni EUR

600 tūkst. 2028. gadā

1 000 000 2029. gadā

1 200 000 2030. gadā

1 400 000 2031. gadā

1 400 000 2032. gadā

1 400 000 2033. gadā

1 400 000 2034. gadā

Sedz no maksām (pilnībā no 2032. gada)

Kiberdrošības apliecināšanas shēmas

212 920 EUR

No 2030. gada 50 % sedz no ES budžeta

No 2033. gada pilnībā sedz no maksām

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

Obligāti: nākamajā tabulā jāiekļauj priekšlikumā/iniciatīvā ietverto ar digitālajām tehnoloģijām saistīto investīciju labākā aplēse.

Izņēmuma kārtā, ja tas vajadzīgs priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai, 4. izdevumu kategorijas apropriācijas būtu jānorāda noteiktajā pozīcijā.

Apropriācijas 1.–3. izdevumu kategorijā būtu jāatspoguļo kā “Politikas IT izdevumi darbības programmām”. Šie izdevumi attiecas uz darbības budžetu, kas izmantojams, lai atkārtoti izmantotu / pirktu / izstrādātu IT platformas/instrumentus, kas ir tieši saistīti ar iniciatīvas īstenošanu, un uz saistītajām investīcijām (tādām kā licences, pētījumi, datu glabāšana utt.). Tabulā sniegtajai informācijai būtu jāatbilst 4. iedaļā “Digitālā dimensija” sniegtajai informācijai.

KOPĀ digitālās un IT apropriācijas

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2028–2034

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

4. IZDEVUMU KATEGORIJA

IT izdevumi (korporatīvie) 

0

0

0

0

0

0

0

0

Starpsumma – 4. IZDEVUMU KATEGORIJA

0

0

0

0

0

0

0

0

Ārpus 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS

IT izdevumi politikas darbības programmu atbalstam

0

0

0

0

0

0

0

0

Starpsumma – ārpus 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS

0

0

0

0

0

0

0

0

 

KOPĀ

0

0

0

0

0

0

0

0

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

Neskarot sarunas par nākamo DFS, apropriācijas, kas Aģentūrai piešķirtas no 2028. gada, tiks kompensētas, pārdalot līdzekļus no DFS 2028.–2034. gadam programmām. Ja ir vajadzīgs kompensējošs samazinājums, var būt nepieciešams pārskatīt Aģentūrai piešķirtos resursus un to finansējuma plūsmas un avotus.

–    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

–    jāpārskata DFS

3.2.7.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–    nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums

–    ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2028.
gads

2029.
gads

2030.
gads

2031.
gads

Kopā

Norādīt līdzfinansētāju struktūru 

KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

3.2.8.Aplēse par decentralizētajai aģentūrai nepieciešamajiem cilvēkresursiem un apropriāciju izmantošanu

Papildu personāla vajadzības (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)

Aģentūra: ENISA

2028. gads

2029. gads

2030. gads

2031. gads

2032. gads

2033. gads

2034. gads

Pagaidu darbinieki

(AD kategorijas)

5

11

17

19

19

19

19

Pagaidu darbinieki

(AST kategorijas)

4

7

11

12

12

12

12

Pagaidu darbinieki (AD +AST) – starpsumma

9

18

28

31

31

31

31

Līgumdarbinieki

22

44

66

74

74

74

74

Valstu norīkotie eksperti

4

8

11

13

13

13

13

Līgumdarbinieki un valstu norīkotie eksperti – starpsumma

26

52

77

87

87

87

87

KOPĀ personāls

35

70

105

118

118

118

118

Apropriācijas, ko sedz ES budžeta iemaksa, miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Aģentūra: ENISA

2028. gads

2029. gads

2030. gads

2031. gads

2032. gads

2033. gads

2034. gads

KOPĀ 2028–2034

1. sadaļa: personāla izdevumi

4488

8466

12 507

13 648

10 584

10 012

9537

87 766

2. sadaļa: infrastruktūras un pamatdarbības izdevumi

3. sadaļa: darbības izdevumi

16 413

11 588

11 528

11 788

11 613

11 613

11 113

85 240

KOPĀ apropriācijas, ko sedz ES budžets

20 901

20 054

24 035

25 437

22 197

21 625

21 151

155,4

Apropriācijas, ko sedz maksas (attiecīgā gadījumā), miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Aģentūra: ENISA

2028. gads

2029. gads

2030. gads

2031. gads

2032. gads

2033. gads

2034. gads

KOPĀ 2028–2034

1. sadaļa: personāla izdevumi

0,510

1043

1539

4604

5176

5650

18 522

2. sadaļa: infrastruktūras un pamatdarbības izdevumi

0,000

3. sadaļa: darbības izdevumi

 

0,000

KOPĀ apropriācijas, ko sedz maksas

0 000

0,510

1043

1539

4604

5176

5650

18 522

Pārskats/kopsavilkums par cilvēkresursiem un apropriācijām (miljonos EUR), kas nepieciešami priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai decentralizētajā aģentūrā

Aģentūra: ENISA

2028. gads

2029. gads

2030. gads

2031. gads

2032. gads

2033. gads

2034. gads

KOPĀ 2028–2034

Pagaidu darbinieki (AD+AST)

9

18

28

31

31

31

31

31

Līgumdarbinieki

22

44

66

74

74

74

74

74

Valstu norīkotie eksperti

4

8

11

13

13

13

13

13

Kopā – personāls

35

70

105

118

118

118

118

118

Apropriācijas, ko sedz ES budžets

20 901

20 054

24 035

25 437

22 197

21 625

21 151

155,4

Apropriācijas, ko sedz maksas

(attiecīgā gadījumā)

0 000

0 510

1043

1539

4604

5176

5650

18 522

Līdzfinansētās apropriācijas

(attiecīgā gadījumā)

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

KOPĀ apropriācijas

20 901

20 564

25 078

26 976

26 801

26 801

26 801

173 922

 
3.3.    Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–    pašu resursus

–    citus ieņēmumus

–    atzīmējiet, ja ieņēmumi tiek piešķirti izdevumu pozīcijām

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:

Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas

Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 105

2028. gads

2029. gads

2030. gads

2031. gads

2032. gads

2033. gads

2034. gads

…………. pants

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

Maksu mehānismi ir saistīti ar trim ENISA darbības jomām.

–    Maksas saistībā ar atļauju piešķiršanu pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmām.

Maksas saistībā ar šo darbību tiks noteiktas īstenošanas aktā pēc pārskatītā Kiberdrošības akta pieņemšanas. Tomēr, lai varētu aplēst vajadzīgās investīcijas un izmaksas, aprēķini tika veikti, izmantojot kādā ES dalībvalstī pastāvošu modeli 106 . Modelis ietver vienreizēju maksājumu un gada maksu.

Pastāvīgās izmaksas: 8 540 EUR

Gada maksa 800 EUR

Maksas ir paredzētas, lai refinansētu šīs konkrētās darbības izmaksas. Izmaksas tiek lēstas 1 064 600 EUR apmērā piecu gadu periodam. Šajā summā iekļauto darbību konkrētās izmaksas ir saistītas ar shēmu izstrādi un uzturēšanu, ietverot ad hoc darba grupas locekļu izdevumus, kuri palīdzēs ENISA izstrādāt shēmas (izdevumu atlīdzināšana un referentu apmaksa), komandējumus saistībā arpakalpojumu sniedzēju revīzijām uz vietas un vērtētāju apmācību, lai nodrošinātu shēmu viendabīgu piemērošanu:

A) ad hoc darba grupa izmaksās 800 000 EUR;

B) divu vērtētāju apmācība katrā dalībvalstī izmaksās 129 600 EUR;

C) vienas vienības revīzija katrā dalībvalstī izmaksās 135 000 EUR.

(A + B + C)/5 = 212 920 EUR izmaksas gadā.

Priekšlikumā bija paredzēts pārejas periods un sākotnējās investīcijas pirmajos trīs gados. Pārejas periodā izmaksas sedz no ES budžeta, ceturtajā un piektajā gadā tiks nodrošināts 50 % segums, savukārt sestajā un septītajā gadā izmaksas pilnībā segs no maksām.

Gads    Maksas

2028    0

2029    0

2030    0

2031    106 460 (ieņēmumi)

2032    106 460 (ieņēmumi)

2033    212 920 (ieņēmumi)

2034    212 920 (ieņēmumi)

–    Maksas saistībā ar Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvarā (ECCF) pieņemtās kiberdrošības sertifikācijas shēmas uzturēšanas izmaksu segšanu.

Maksas saistībā ar šo darbību tiks noteiktas īstenošanas aktā pēc pārskatītā Kiberdrošības akta pieņemšanas. Shēmas uzturēšanas izmaksu aplēšu pamatā ir tirgus analīze, kas iekļauta Kiberdrošības akta pārskatīšanas priekšlikuma ietekmes novērtējumā. Darbības kopējās izmaksas piecu gadu laikposmam tiek lēstas 5 600 000 EUR apmērā darbības izmaksām un 7 100 000 EUR apmērā pilnslodzes ekvivalentiem.

Uzturēšanas darbību gada izmaksas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz pašreizējo pieredzi, proti, 200 000 EUR par shēmas uzturēšanu gadā 107 un 2 pilnslodzes ekvivalenti, kas paredzēti šādām darbībām (gada izmaksas 125 887 EUR par pilnslodzes ekvivalentu), ņemot vērā šādu shēmu paredzēto pieņemšanas gadu. Tiek sagaidīts, ka ieņēmumi no šīm maksām pieaugs līdz ar katras jaunas shēmas pieņemšanu un šādu shēmu pakāpenisku ieviešanu. Līdz šim saskaņā ar ECCF ir pieņemta viena shēma (EUCC), un pirmie ieņēmumi no šīs shēmas uzturēšanas ir gaidāmi 2029. gadā. Paredzams, ka izmaksas tiks segtas līdz 2032. gadam.

Aplēstie ieņēmumi ir aprēķināti, katrai potenciālajai shēmai izdarot konkrētus pieņēmumus par šādiem aspektiem: paredzamais izmantojums (izdodamo sertifikātu skaits), katra sertifikāta derīguma termiņš un aktīvo atbilstības novērtēšanas struktūru skaits. Paredzams, ka nākotnes kiberdrošības parametru shēmas ieviešana radīs ievērojamus ieņēmumus.

Gads    Ieņēmumi (no ES budžeta segto / samaksāto izmaksu procentuālā daļa)

2028    0

2029    250 000 (11 %/ – 1 350 000 EUR) – viena shēma (EUCC)

2030    783 000 (29 %/ – 2 000 000 EUR) – trīs shēmas (EUCC, ID Wallet, MSS)

2031    783 000 (25 %/ – 1 930 000 EUR) – trīs shēmas (EUCC, ID Wallet, MSS)

2032    3 850 000 (122 %/ – 2 400 000 EUR) – piecas shēmas (EUCC, ID Wallet, MSS, EUCS, 5G)

2033    4 000 000 (126 %/ + 685 000 EUR) – sešas shēmas (EUCC, ID Wallet, MSS, EUCS, 5G, kiberdrošības parametri)

2034    4 500 000 (141 %/ + 825 000 EUR ) – septiņas shēmas 

Maksas saistībā ar testēšanas rīkiem atbilstības novērtēšanas procedūru atbalstam

Maksas saistībā ar šo darbību tiks noteiktas īstenošanas aktā pēc pārskatītā Kiberdrošības akta pieņemšanas. Tomēr, lai norādītu aplēstās izmaksas un paredzamos ieņēmumus, aprēķini tika veikti, pamatojoties uz ENISA sniegtajām aplēsēm, kas iekļautas Kiberdrošības akta pārskatīšanas priekšlikuma ietekmes novērtējumā. Izmaksas, kas saistītas ar atbalstu testēšanas un izvērtēšanas darbībām, tiek lēstas šādi:

Pilnslodzes ekvivalenti: 4 gadā

Darbības izmaksas: 800 tūkst. gadā

Kopējās izmaksas: 6 500 000 milj. (5 gados); gadā: 1 300 000 EUR

Paredzams, ka ENISA pirmo gadu veiks vienreizējas investīcijas, kam sekos uzturēšanas izmaksas. Šīs izmaksas pakāpeniski tiktu segtas no ieņēmumiem, kas iekasēti no maksām. 

Gads    Ieņēmumi

2028.    0

2029.    260 000

2030.    260 000

2031.    650 000

2032.    650 000

2033.    975 000

2034.    975 000



4. Digitālā dimensija

4.1.Digitālās vajadzības

Digitālās nozīmes prasību un saistīto kategoriju (dati, procesa digitalizācija un automatizācija, digitālie risinājumi un/vai digitālie publiskie pakalpojumi) augsta līmeņa apraksts

Atsauce uz prasību 

Prasības apraksts 

Dalībnieki, kurus prasība skar vai uz kuriem tā attiecas 

Augsta līmeņa procesi 

Kategorijas 

5. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Atbalsts ES tiesību aktu īstenošanai

a)    palīdzēt dalībvalstīm konsekventi īstenot Savienības politiku un tiesību aktus kiberdrošības jomā, cita starpā izdodot tehniskus norādījumus un ziņojumus, sniedzot konsultācijas un apmainoties ar paraugpraksi un veicinot paraugprakses apmaiņu starp kompetentajām iestādēm šajā jomā;

– ENISA 

– Dalībvalstis 

– datu apstrāde, lai izdotu tehniskus norādījumus, ziņojumus, sniegtu konsultācijas un apmainītos ar paraugpraksi, kā arī veicinātu paraugprakses apmaiņu starp kompetentajām iestādēm

– paraugprakses apmaiņas veicināšana 

Datu apstrāde 

Datu plūsma

5. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Atbalsts ES tiesību aktu īstenošanai

b)    atbalstīt informācijas apmaiņu nozarēs un starp tām, jo īpaši attiecībā uz Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā uzskaitītajām nozarēm un produktiem ar digitāliem elementiem, kas ietilpst Regulas (ES) 2024/2847 darbības jomā, nodrošinot paraugpraksi un norādījumus par pieejamajiem rīkiem un procedūrām 

– ENISA 

– Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā uzskaitītās nozares

– ieinteresētās personas, kuras skar Regula (ES) 2024/2847

paraugprakses un norādījumu sniegšana par pieejamajiem rīkiem un procedūrām attiecībā uz informācijas apmaiņu 

Datu apstrāde 

Datu plūsma

5. panta 1. punkta c) apakšpunkts

Atbalsts ES tiesību aktu īstenošanai

c)    pēc Komisijas pieprasījuma palīdzēt dalībvalstīm, sniedzot tām Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā uzskaitītajām nozarēm pielāgotu atbalstu, piemēram, tehniskus norādījumus, arī par kiberdrošības riska pārvaldības pasākumiem, kiberdrošības gatavības novērtēšanas rīkiem un rokasgrāmatām reaģēšanai uz incidentiem, lai veicinātu to kiberdrošības gatavības līmeņa uzlabošanu un atbilstību Savienības tiesību aktiem kiberdrošības jomā;

– ES Komisija  

– ENISA 

– Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā uzskaitītās nozares

Tehnisko norādījumu sniegšana 

Datu apstrāde 

Datu plūsma

5. panta 1. punkta e) apakšpunkts

e) palīdzēt dalībvalstīm un attiecīgajām Savienības vienībām izstrādāt un sekmēt kiberdrošības politiku saistībā ar atklātā interneta publiskā kodola vispārējās pieejamības vai integritātes uzturēšanu;

 

ENISA 

Dalībvalstis

ES vienības 

Palīdzēt kiberdrošības politikas izstrādē un sekmēšanā 

Datu apstrāde

Datu plūsma

5. panta 1. punkta f) apakšpunkts

Atbalsts ES tiesību aktu īstenošanai

f)    saskaņā ar Regulu (ES) 2024/2847 sniegt tehniskas konsultācijas un atbalstu jautājumos, kas saistīti ar minētās regulas īstenošanu un izpildes panākšanu

– ENISA 

– ieinteresētās personas, kuras skar Regula (ES) 2024/2847

Lai sniegtu tehniskas konsultācijas un atbalstu, ir jāapstrādā un jāapmainās ar informāciju par regulatīvajām prasībām, īstenošanas problēmām un atbilstības nodrošināšanas norādījumiem.

Datu apstrāde 

Datu plūsma

5. panta 1. punkta h) apakšpunkts

h) pēc Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas pieprasījuma sniegt konsultācijas par Savienības politikas un tiesību aktu konkrētu kiberdrošības aspektu īstenošanu saistībā ar datu aizsardzību un privātumu.

ENISA 

EDAK

 

Konsultāciju sniegšana pēc pieprasījuma

Datu apstrāde 

Datu plūsma

5. panta 2. punkts

Ieguldījums Savienības līmeņa kiberdrošības riska novērtējumos

 

ENISA veicina koordinētus Savienības līmeņa kiberdrošības riska novērtējumus, arī tos, ko veic, ievērojot Direktīvas (ES) 2022/2555 22. pantu.

 

ENISA 

Dalībvalstis 

Plašāka sabiedrība 

Veicināt koordinētus riska novērtējumus, kam nepieciešama datu apstrāde un datu plūsma

Datu apstrāde

Datu plūsma 

5. panta 3. punkts

ENISA izdod pamatnostādnes

ENISA izdod pamatnostādnes par informācijas apmaiņai izmantoto tīklu un informācijas sistēmu sadarbspēju, arī attiecībā uz pārrobežu kibercentriem, kā minēts Regulas (ES) 2025/38 6. panta 3. punktā.

ENISA 

Dalībvalstis

ENISA izdod pamatnostādnes

Datu apstrāde 

Datu plūsma

5. panta 5. punkts

Atbalsts Komisijai

Pēc Komisijas pieprasījuma ENISA nodrošina speciālās zināšanas, tehniskas konsultācijas, informāciju vai analīzi vai veic sagatavošanas darbu saistībā ar konkrētiem kiberdrošības jautājumiem, lai sniegtu informāciju Komisijas politikas veidošanas un Savienības tiesību aktu īstenošanas uzraudzības mērķiem.

ES Komisija

ENISA 

Informācijas sagatavošana un nosūtīšana Komisijai

Datu apstrāde 

Datu plūsma

6. pants

Spēju veidošana

ENISA palīdz, sniedzot zināšanas un lietpratību, paraugpraksi utt.

ENISA 

Dalībvalstis

ES vienības

Publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas

Tirgus uzraudzības iestādes

ECCG locekļi

ECCC 

Zināšanu un lietpratības sniegšana 

Datu apstrāde 

Datu plūsma

7. pants

Izpratnes veicināšana un talantu fonds

ENISA palīdz dalībvalstīm to centienos veicināt izpratni par Savienības politiku un tiesību aktiem kiberdrošības jomā un veicināt to pamanāmību, izstrādājot īstenojamus rīkus un norādījumus. ENISA atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir palielināt Eiropas kiberdrošības talantu fondu, it īpaši koordinējot konkursus.

ENISA 

Dalībvalstis

Īstenojamu rīku un norādījumu izstrāde

Datu apstrāde

8. panta 1. punkts
Zināšanas par tirgu un analīze

ENISA veic un izplata analīzi par galvenajām tendencēm kiberdrošības tirgū gan pieprasījuma, gan piedāvājuma pusē, it īpaši saistībā ar jomām, kurās pastāv vai tiek plānotas Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas, Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā uzskaitītajām nozarēm un produktu kategorijām, uz kurām attiecas Regula (ES) 2024/2847, arī minētās regulas III un IV pielikums.

ENISA 

Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā uzskaitītās nozares

Produktu kategorijas, uz kurām attiecas Regula (ES) 2024/2847

Veikt un izplatīt analīzi

Datu apstrāde 

Datu plūsma

8. panta 2. punkts
Zināšanas par tirgu un analīze

ENISA veic un izplata tehnoloģiskās kiberdrošības tendenču analīzi, it īpaši saistībā ar darbībām un vienībām, kas ietilpst Direktīvas (ES) 2022/2555 darbības jomā, un produktiem ar digitāliem elementiem, kas ietilpst Regulas (ES) 2024/2847 darbības jomā.

ENISA 

Plaša sabiedrība, ieinteresētās personas Direktīvas (ES) 2022/2555 un Regulas (ES) 2024/2847 nozīmē

Veikt un izplatīt analīzi

Datu apstrāde

Datu plūsma

8. panta 3. punkts
Zināšanas par tirgu un atbalsts ekosistēmām

ENISA uzkrāj zināšanas un izplata tehniskus ieteikumus un analīzi par progresīvākajiem kiberdrošības rīkiem, satvariem, standartiem un paraugpraksi.

ENISA 

Plašāka sabiedrība

Izplatīt tehniskus ieteikumus un analīzi par progresīvākajiem kiberdrošības rīkiem, satvariem, standartiem un paraugpraksi.

Datu apstrāde

Datu plūsma

9. pants

Starptautiska sadarbība

 

ENISA sniedz ieguldījumu, analizējot starptautisko mācību rezultātus un ziņojot par tiem Administratīvajai padomei, veicinot paraugprakses apmaiņu, sniedzot Komisijai speciālās zināšanas un konsultācijas.

Starptautiskā auditorija 

ENISA 

ENISA Administratīvā padome

ES Komisija

Analīze un ziņošana; konsultāciju sniegšana u. c.

 

Datu apstrāde

Datu plūsma

 

10. panta 2. un 3. punkts

Operatīvā sadarbība

2.    ENISA ir saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 15. panta 1. punktu izveidotā valstu CSIRT tīkla dalībniece un nodrošina CSIRT tīkla sekretariātu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 15. panta 2.punktu.

3.    ENISA nodrošina Eiropas Kiberkrīžu sadarbības organizāciju tīkla (EU-CyCLONe) sekretariātu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 16. panta 2. punkta otro daļu.

ENISA 

CSIRT (Direktīvas (ES) 2022/2555 15. panta 1. punkts) 

EU-CyCLONe (Direktīvas (ES) 2022/2555 16. panta 2. punkts) 

Informācijas apmaiņas veicināšana, tīklu sekretariāta pienākumu veikšana

Datu plūsma

Digitālais risinājums

Digitāls sabiedriskais pakalpojums 

 

11. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Situācijas apzināšanās 

 

12. pants

Agrīni brīdinājumi 

agrīno brīdinājumu izdošana saskaņā ar 12. pantu

 

ES Komisija

ENISA 

Eiropols

EU-CyCLONe 

CSIRT tīkls 

CERT-EU 

Vienības, kas uzskaitītas Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā

Agrīno brīdinājumu izdošana

Datu apstrāde

Datu plūsma 

Digitāls sabiedriskais pakalpojums

10. panta 4. punkta b) apakšpunkts

Operatīvā sadarbība

b)    pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma sniegt konsultācijas un novērtējumus saistībā ar konkrētu iespējamu vai notiekošu incidentu vai kiberdraudiem, tajā skaitā daloties lietpratībā un atvieglojot šādu incidentu tehnisku risināšanu, kā arī atbalstot attiecīgas informācijas un tehnisko risinājumu brīvprātīgu apmaiņu dalībvalstu starpā; 

ENISA 

Dalībvalstis

Sniegt konsultācijas un novērtējumus saistībā ar konkrētu iespējamu vai notiekošu incidentu vai kiberdraudiem

Atvieglot šādu incidentu tehnisko risināšanu

Atbalstīt attiecīgās informācijas un tehnisko risinājumu brīvprātīgu apmaiņu starp dalībvalstīm

Datu apstrāde

Datu plūsma

Digitālie publiskie pakalpojumi

10. panta 4. punkta c) apakšpunkts

Operatīvā sadarbība

c)    analizēt ievainojamības, draudus un incidentus;

ENISA 

Dalībvalstis

Datu vākšana no publiskiem avotiem un datu apmaiņa ar dalībvalstīm 

Datu apstrāde

Datu plūsma

10. panta 4. punkta d) apakšpunkts

Operatīvā sadarbība

d) pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma sniegt atbalstu saistībā ar ex post tehnisko izmeklēšanu par būtiskiem incidentiem Direktīvas (ES) 2022/2555 nozīmē;

ENISA 

Dalībvalstis

Analīze un atbalsts, reaģējot uz tehniskām izmeklēšanām par incidentiem

Datu apstrāde

Datu plūsma

10. panta 4. punkta e) apakšpunkts

Operatīvā sadarbība

e)    palīdzība plašapmēra kiberdrošības incidentu un krīžu koordinētai pārvaldībai operatīvā līmenī, it īpaši palīdzot EU-CyCLONe sagatavot ziņojumus politiskā līmenī un atvieglojot savlaicīgu informācijas apmaiņu starp CSIRT tīklu un EU-CyCLONe; 

ENISA 

EU-CyCLONe 

CSIRT tīkls 

Analizēt datus, lai atbalstītu ziņojumu sagatavošanu; savlaicīgas informācijas apmaiņas veicināšana starp tīkliem

Datu apstrāde

Datu plūsma 

Digitāls sabiedriskais pakalpojums 

10. panta 5. punkts 

Operatīvā sadarbība

Pēc dalībvalsts vai Savienības vienības pieprasījuma sadarbībā ar CERT-EU ENISA atbalsta konsekventu publisko komunikāciju saistībā ar incidentu vai kiberdraudiem.

ENISA 

Dalībvalstis

Pieprasījuma saņemšana un, ja nepieciešams, saziņa

Datu plūsma

10. panta 6. punkts

Operatīvā sadarbība

ENISA atbalsta sadarbību starp dalībvalstīm un, CERT-EU starpniecību, starp Savienības vienībām attiecībā uz drošu saziņas rīku ieviešanu. ENISA CSIRT tīklā un EU-CyCLONe izmanto drošus saziņas rīkus, ko nodrošina juridiskas personas, kuras nav iedibinātas trešās valstīs vai kuras nekontrolē trešās valstis vai trešo valstu valstspiederīgie.    

ENISA 

ES Komisija

Dalībvalstis

ES vienības

CSIRT tīkls

EU-CyCLONe 

Atbalstīt drošu saziņas rīku ieviešanu un izmantot šādus rīkus CSIRT tīklā un EU-CyCLONe. 

Digitālais risinājums 

Digitāls sabiedriskais pakalpojums 

11. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Kopīga kiberdrošības situācijas apzināšanās 

a)    sadarbībā ar EU-CyCLONe, CSIRT tīklu, Komisiju, CERT-EU, Eiropolu un citām attiecīgajām Savienības vienībām izstrādā pārbaudītu un uzticamu kiberdraudu izlūkdatu repozitorijus, ietverot datus par incidentu tendencēm, taktikām, paņēmieniem un procedūrām;

ES Komisija

ENISA 

EU-CyCLONe 

CSIRT tīkls

Eiropols

ES vienības

CERT-EU 

Izveidot repozitorijus 

Digitālā plūsma

Digitālais risinājums 

Digitāls sabiedriskais pakalpojums

11. panta 1. punkta c)–g) apakšpunkts 

Kopīga kiberdrošības situācijas apzināšanās

Nodrošināt savlaicīgu ad hoc analīzi (dažreiz pēc pieprasījuma); sniegt analīzi un tehniskas konsultācijas; sagatavot tehniskās situācijas ziņojumu sadarbībā ar citām struktūrām; tendenču uzraudzība un dalīšanās ar tām

ENISA 

Dalībvalstis

ES Komisija

ES vienības

EU-CyCLONe 

CSIRT tīkls

Datu analīze, informācijas apmaiņa un ziņojumu sniegšana (dažreiz pēc pieprasījuma)

Datu apstrāde

Datu plūsma 

11. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Kopīga kiberdrošības situācijas apzināšanās

ENISA veic kiberdraudu, incidentu, tendenču, topošo tehnoloģiju un to ietekmes analīzi, tajā skaitā regulāru analīzi, kas aptver Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā uzskaitītās nozares un attiecīgās produktu kategorijas, uz kurām attiecas Regula (ES) 2024/2847;

ENISA 

Plašāka sabiedrība

Analizēt datus, lai sniegtu informāciju, kas ietekmē kiberdrošību; regulāri ziņot

Datu apstrāde

Datu plūsma

11. panta 2. punkta b) apakšpunkts

Kopīga kiberdrošības situācijas apzināšanās

ENISA sadarbībā ar Komisiju un attiecīgā gadījumā CSIRT tīklu sniedz konsultācijas, norādījumus un informē par paraugpraksi tīklu un informācijas sistēmu drošībai, it īpaši tādas infrastruktūras drošībai, kas atbalsta Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā uzskaitītās nozares;

 

ES Komisija

CERT-EU 

CSIRT tīkls

Plašāka sabiedrība

Konsultāciju, norādījumu un informācijas par paraugpraksi sniegšana

Datu apstrāde

Datu plūsma

11. panta 2. punkta c) apakšpunkts

Kopīga kiberdrošības situācijas apzināšanās

ENISA veic kiberdraudu un incidentu ilgtermiņa stratēģisko analīzi, lai apzinātu jaunās tendences un palīdzētu novērst incidentus.

ENISA 

Plašāka sabiedrība

Datu analīze un jaunu apdraudējumu apzināšana 

Datu apstrāde

 

11. panta 3. punkts

Kopīga kiberdrošības situācijas apzināšanās

ENISA, vienojoties ar 2. punktā minētajām ieguldījumu sniedzējām vienībām, var publiskot 2. punktā minēto analīzi, ieteikumus, norādījumus, paraugpraksi un ziņojumus.

ENISA 

Plašāka sabiedrība

Informācijas publiskošana

Datu plūsma

Digitāls sabiedriskais pakalpojums 

13. panta 2. punkts

Atbalsts reaģēšanā uz incidentiem 

2.    Pēc Komisijas vai EU-CyCLONe pieprasījuma ENISA ar CSIRT tīkla atbalstu un ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu pārskata un novērtē būtiskus kiberdrošības incidentus vai plašapmēra kiberdrošības incidentus saskaņā ar Regulas (ES) 2025/38 21. pantu.

ES Komisija

ENISA 

EU-CyCLONe 

CSIRT tīkls

Dalībvalstis

Pārskatīt un novērtēt būtiskus kiberdrošības incidentus

Datu apstrāde 

14. panta 2. punkts

Kiberdrošības mācības Savienības līmenī

2.    ENISA uztur 1. punktā minētajās mācībās gūto atziņu repozitoriju un iesaka dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā Savienības vienībām, kā gefektīvi un lietderīgi īstenot gūtās atziņas.

ENISA 

Dalībvalstis

ES vienības

Uzturēt repozitoriju

Datu apstrāde 

Digitālais risinājums

Digitāls sabiedriskais pakalpojums 

14. pants

Kiberdrošības mācības Savienības līmenī  

Saņemot pieprasījumus no EU-CyCLONe, Komisijas, dalībvalstīm vai CERT-EU, ENISA organizē kiberdrošības mācības vai piedalās to organizēšanā.

ENISA palīdz Komisijai sagatavot Savienības līmeņa kiberdrošības mācību gada mainīgo programmu.

ENISA 

Komisija

Dalībvalstis

ES vienības 

CERT-EU 

Saņemt pieprasījumus organizēt mācības vai atbalstīt to organizēšanu 

Datu plūsma

Datu apstrāde

15. pants

Rīku un platformu nodrošināšana 

 

1.    ENISA izveido, nodrošina, ekspluatē, uztur un vajadzības gadījumā atjaunina operatīvos tehniskos rīkus, arī ar kiberdrošību saistītas platformas Savienības līmenī, jo īpaši vienoto ziņošanas platformu ziņošanai par incidentiem, kas izveidota, ievērojot Regulas (ES) 2024/2847 16. panta 1. punktu [un vienoto kontaktpunktu, kas izveidots, ievērojot Direktīvas (ES) 2022/2555 23.a pantu], un testēšanas rīkus, lai atbalstītu atbilstības novērtēšanas procedūru īstenošanu saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

2.    Attiecīgā gadījumā 1. punkta nolūkos ENISA sadarbojas un apmainās ar informāciju ar CSIRT tīklu un attiecīgā gadījumā ar tirgus uzraudzības iestādēm.    

ENISA 

CSIRT tīkls

Plašāka sabiedrība

Tirgus uzraudzības iestādes

 

ENISA izveido, nodrošina, ekspluatē, uztur un vajadzības gadījumā atjaunina operatīvos tehniskos rīkus, piemēram, platformas.

Digitālais risinājums

Digitāls sabiedriskais pakalpojums

Datu plūsma

16. panta 2. punkts

Ievainojamību pārvaldības pakalpojumi 

a)    uzturēt Eiropas ievainojamību datubāzi, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 12. panta 2. punktu;

b)    sniegt ievainojamību pārvaldības pakalpojumus ieinteresētajām personām, pamatojoties uz Eiropas ievainojamību datubāzi un izmantojot ENISA pieejamo attiecīgo informāciju;

c)    attiecīgā gadījumā iesaistīties strukturētā sadarbībā ar organizācijām, kas nodrošina Eiropas ievainojamību datubāzei līdzīgas programmas, reģistrus vai datubāzes;

d)    aktīvi atbalstīt CSIRT kas izraudzītas par koordinatoriem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 12. panta 1. punktu, attiecībā uz tādu ievainojamību informācijas koordinētas atklāšanas pārvaldību, kas var būtiski ietekmēt vienības vairāk nekā vienā dalībvalstī;

e) izstrādāt un uzturēt metodiku un pārvaldības mehānismus ievainojamību identificēšanai un koordinētai informācijas atklāšanai sadarbībā ar valstu kompetentajām iestādēm, CSIRT, nozari un pētniecības kopienu.

ENISA 

Valstu CSIRT 

CSIRT tīkls

Valsts kompetentās iestādes

Nozare

Pētniecības kopiena

Plašāka sabiedrība

Starptautiskie dalībnieki, kas nodrošina programmas, reģistrus vai datubāzes

Ievainojamību pārvaldības pakalpojumu sniegšana; vajadzības gadījumā iesaiste strukturētā sadarbībā; sadarbība ar ieinteresētajām personām 

Digitālais risinājums 

Digitāls sabiedriskais pakalpojums 

Datu plūsma

 

17. pants

Kiberdrošības sertifikācija

 

18. pants

Standartizācija, tehniskās specifikācijas un norādījumi

17. panta 1. punkts

a) Eiropas kiberdrošības sertifikācijas kandidātshēmu (“kandidātshēmas”) sagatavošana IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem un vienību kiberdrošības parametriem, kā arī saistītajām tehniskajām specifikācijām saskaņā ar 74. pantu;

b) pieņemto Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu uzturēšana saskaņā ar 75. pantu, tajā skaitā ņemot vērā pieņemto Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu iespējamo pārskatīšanu saskaņā ar 76. pantu;

c) pieņemto shēmu ieviešanas veicināšana un īpašas tīmekļa vietnes uzturēšana, kurā sniedz informāciju par Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmām, Eiropas kiberdrošības sertifikātiem un ES atbilstības apliecinājumiem un tos publisko saskaņā ar 79. pantu;

17. panta 2. punkts

e) tādu paraugnoteikumu sagatavošana, uz kuriem jāatsaucas Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmās (“kandidātshēmas”) attiecībā uz IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem un vienību kiberdrošības parametriem saskaņā ar 81. panta 5. punktu.

 

18. pants

1. ENISA izstrādā tehnisko specifikāciju un norādījumu projektus, lai atbalstītu Savienības tiesību aktu īstenošanu kiberdrošības jomā.

2. ENISA uzrauga standartizācijas izstrādes darbības, piedalās tajās un uzņemas to vadību Savienības līmenī un – saskaņā ar 9. pantu – starptautiskā līmenī.

3. ENISA atbalsta kriptogrāfijas algoritmu izstrādi un izvērtēšanu. Ja izvērtētais kriptogrāfijas algoritms tiek novērtēts pozitīvi, ENISA saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 sadarbojas ar Eiropas standartizācijas iestādēm, lai atbalstītu tā standartizāciju.

4. ENISA sniedz Komisijai un ECCG tehniskās zināšanas par atbilstošiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, lai atbalstītu Savienības rīcībpolitikas, kas saistītas ar kiberdrošību, it īpaši Regulu (ES) 2024/2847, arī Savienības saskaņošanas tiesību aktus kiberdrošības jomā un Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas, ievērojot 81. panta 1. punkta d) apakšpunktu. 

5. ENISA palīdz Komisijai novērtēt saskaņoto standartu projektus, lai atbalstītu Savienības saskaņošanas tiesību aktu īstenošanu kiberdrošības jomā.

ENISA 

Plašāka sabiedrība

Analizēt datus un apmainīties ar datu plūsmām ar Komisiju un citām ieinteresētajām personām; sagatavot sertifikācijas kandidātshēmas; uzturēt ENISA tīmekļa vietni

Datu apstrāde

Datu plūsmas

Digitāls sabiedriskais pakalpojums

19. pants. Eiropas kiberdrošības prasmju satvars

 

 

 

 

 

 

 

ENISA izstrādā un dara publiski pieejamu Eiropas kiberdrošības prasmju satvaru (ECSF). Pirms darīt ECSF publiski pieejamu vai atjaunināt to saskaņā ar 4. punktu, ENISA apspriežas ar Komisiju.

ECSF izmantošana publiskām un privātām struktūrām ir brīvprātīga.

Izstrādājot un ieviešot ECSF, ENISA var apspriesties ar ieinteresētajām personām.

ENISA 

Komisija

Plašāka sabiedrība

Dalībvalstis 

ES vienības

Publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas

 

ECSF uzturēšana; apspriešanās ar ieinteresētajām personām; ECSF ieviešana  

Datu apstrāde 

Datu plūsma

Digitālais risinājums

 

20.–23. pants – Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmas

ENISA izstrādā, pieņem un uztur Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmas. Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmu izmantošana valstu publiskajām struktūrām un privātām vienībām ir brīvprātīga, ja vien valsts tiesību aktos nav noteikts citādi.

Pirms jaunas Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmas sākšanas ENISA apspriežas ar Komisiju. ENISA šādu shēmu pieņem tikai pēc pozitīva Komisijas atzinuma saņemšanas. Sagatavojot Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmu, ENISA var apspriesties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

ENISA nodrošina ciešu sadarbību ar dalībvalstīm visā Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmu sagatavošanas laikā.

Pilnvarotie apliecinājumu sniedzēji novērtē, vai personas atbilst Eiropas individuālās kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmas prasībām, un, ja minētās prasības ir izpildītas, izsniedz Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecinājumus.

ENISA sniedz norādījumus vērtētājiem un veic viņu obligātu apmācību par prasībām un novērtēšanas metodēm, kas iekļautas 20. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmā.

Vienības, kas vēlas kļūt par pilnvarotiem apliecinājumu sniedzējiem vai atjaunot savu atļauju (“pieteikuma iesniedzēji”), iesniedz pieteikumu ENISA.

Pilnvarotie apliecinājumu sniedzēji nodrošina, ka pēc personas pieprasījuma Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecinājumu elektroniskie apliecinājumi tiek izdoti kā atribūtu elektroniskie apliecinājumi formātā, ko var glabāt Regulā (ES) Nr. 910/2014 noteiktajos Eiropas digitālās identitātes makos.

Pieteikumu iesniedzēji un pilnvarotie apliecinājumu sniedzēji ļauj ENISA veikt izvērtēšanu kā daļu no sākotnējās pieteikšanās procesa, atļaujas uzturēšanas vai atjaunošanas un kopīgot visu attiecīgo informāciju, lai nodrošinātu, ka 3. un 4. punktā noteiktās prasības un 5. punktā noteiktie pienākumi tiek izpildīti vai joprojām tiek izpildīti saskaņā ar 22. panta 2. punktu.

Pilnvarotie apliecinājumu sniedzēji nekavējoties informē ENISA, ja kāda no 3. punktā uzskaitītajām prasībām vairs netiek izpildīta vai ja rodas šaubas par šo prasību izpildi, arī attiecībā uz vērtētāju neatkarību.

Pieteikuma iesniedzēji maksā ENISA maksu par sava pieteikuma izvērtēšanu. Pilnvarotie apliecinājumu sniedzēji maksā ENISA maksu par savas atļaujas uzturēšanu.

 ENISA izvērtē, vai pieteikumu iesniedzēji un pilnvarotie apliecinājumu sniedzēji ievēro vai turpina ievērot 21. panta 3. un 4. punktā noteiktās prasības un 21. panta 5. punktā noteiktos pienākumus.

Pēc tam, kad pieteikums ir izskatīts, ņemot vērā

21. panta 3. un 4. punktā noteiktās prasības, ENISA var pieņemt lēmumu. ENISA var grozīt, apturēt vai atcelt šādus lēmumus.

ENISA uztur un regulāri atjaunina īpašu tīmekļa vietni, kurā sniedz publisku informāciju par:

a)ECSF, tajā skaitā satvaru un tā atjaunināšanas grafiku;

b)Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmām, to progresu un izstrādes termiņiem;

c)maksām, kas saistītas ar katru Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmu, kura pieņemta saskaņā ar šīs regulas 47. pantu;

d)Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecinājuma indikatīvajām izmaksām saskaņā ar 20. panta 4. punktu;

e)pilnvaroto apliecinājumu sniedzēju sarakstu.

ENISA 

Komisija 

Plašāka sabiedrība

Dalībvalstis 

ES vienības

Publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas (kas piedalās apliecināšanas shēmas izstrādē; pieteikuma iesniedzēji un Eiropas individuālie kiberdrošības prasmju apliecinājumu sniedzēji, arī vērtētāji) 

 

Shēmu izstrāde un uzturēšana; apspriešanās ar ieinteresētajām personām; pieteikumu apstrāde; lēmumu izdošana; tīmekļa vietnes uzturēšana 

Datu apstrāde 

Datu plūsma

Digitālais risinājums

Digitāls sabiedriskais pakalpojums

25. pants 

Administratīvās padomes sastāvs

Iecelt locekļus ENISA Administratīvajā padomē.

ENISA 

ES Komisija

Dalībvalstis

Locekļu iecelšana

Datu plūsma

Datu apstrāde

28. panta 1. punkts 

Administratīvās padomes funkcijas

 

30. pants

Valde

b.pieņemt 44. pantā minētā ENISA vienotā programmdokumenta projektu un pēc tam iesniegt to Komisijai, lai saņemtu tās atzinumu;

f) novērtēt un pieņemt konsolidēto gada pārskatu par ENISA darbību, tostarp grāmatvedības pārskatus un aprakstu par to, kā ENISA ir izpildījusi savus darbības rādītājus, un ne vēlāk kā līdz nākamā gada 1. jūlijam gan gada pārskatu, gan tā novērtējumu iesniegt Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai; publiskot gada pārskatu;

i) nodrošināt atbilstīgus turpmākos pasākumus saistībā ar konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un izvērtējumiem un no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) vai Eiropas Prokuratūras (EPPO) veiktajām izmeklēšanām;

ENISA 

ES Komisija 

Eiropas Parlaments

ES Padome

Revīzijas palāta

Dalībvalstis 

Plašāka sabiedrība

VPD iesniegšana Komisijai atzinuma sniegšanai;

Novērtēt un pieņemt konsolidēto gada ziņojumu par ENISA darbībām, tajā skaitā pārskatus un aprakstu par to, kā ENISA ir sasniegusi savus snieguma rādītājus; iesniegt gan gada pārskatu, gan novērtējumu; 

turpmāki pasākumi saistībā ar konstatējumiem 

Datu plūsma

Datu apstrāde

 

31. panta 8. punkts

Iecelšana amatā, atbrīvošana no amata un pilnvaru termiņa pagarināšana

 

Administratīvā padome informē Eiropas Parlamentu par nodomu pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu saskaņā ar 6. punktu. Trīs mēnešu laikā pirms šādas pagarināšanas izpilddirektors, ja viņu uzaicina, sniedz paziņojumu Eiropas Parlamenta attiecīgajā komitejā un atbild uz deputātu jautājumiem.

ENISA 

ENISA Administratīvā padome 

Eiropas Parlaments 

Administratīvā padome informē Eiropas Parlamentu

Datu plūsma

32. panta 3. punkts

Izpilddirektora uzdevumi un pienākumi

 

 

32. panta 5. punkts

3. Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma tam ziņo par savu uzdevumu izpildi. Padome var uzaicināt izpilddirektoru ziņot par tā uzdevumu izpildi.

Sagatavot budžeta plānu projektu, stratēģijas un stratēģiskos dokumentus.

ENISA izpilddirektors

Eiropas Parlaments 

Ziņošana par darbības rezultātiem 

Datu plūsma

Datu apstrāde

35. panta 5. un 6. punkts

ENISA Padomdevēju grupa 

5. ENISA Padomdevēju grupa dod padomus ENISA attiecībā uz ENISA uzdevumu izpildi, izņemot šīs regulas III, IV un V sadaļas noteikumu piemērošanu. Konkrētāk, tā dod padomus izpilddirektoram par ENISA gada darba programmas priekšlikuma izstrādi un saziņas nodrošināšanu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām par jautājumiem, kas attiecas uz gada darba programmu.

6.    ENISA Padomdevēju grupa par savu darbību regulāri informē Administratīvo padomi.

ENISA 

ENISA Padomdevēju grupas locekļi 

ENISA Administratīvā padome 

ENISA izpilddirektors

Konsultēt un informēt par savām darbībām 

Datu apstrāde

Datu plūsma

36.–43. pants 

Apelācijas padome 

ENISA ar Administratīvās padomes lēmumu izveido Apelācijas padomi.

Apelācijas padomē ir priekšsēdētājs un divi citi locekļi. Katram Apelācijas padomes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs pārstāv locekli viņa prombūtnes laikā.

Priekšsēdētāju, pārējos locekļus un viņu aizstājējus Administratīvā padome ieceļ no Komisijas izveidota kvalificētu kandidātu saraksta. Kvalificēto kandidātu saraksts ir derīgs četrus gadus. Administratīvā padome pēc Komisijas priekšlikuma var pagarināt šā saraksta derīguma termiņu vēl uz četriem gadiem.

Ja Apelācijas padome uzskata, ka pārsūdzības būtība to prasa, tā var lūgt Administratīvo padomi iecelt vēl divus papildu locekļus un viņu aizstājējus no 3. punktā minētā saraksta.

Apelācijas padome pieņem un publisko savu reglamentu.

Ja kāda 1. punktā uzskaitītā iemesla dēļ vai kāda cita iemesla dēļ kāds no Apelācijas padomes locekļiem uzskata, ka viņam nebūtu jāpiedalās pārsūdzības procesā, viņš par to attiecīgi informē Apelācijas padomi.

Apelācijas padome 2. un 3. punktā norādītajos gadījumos bez attiecīgā padomes locekļa līdzdalības pieņem lēmumu par to, kā jārīkojas. Lai pieņemtu minēto lēmumu, attiecīgo Apelācijas padomes locekli aizstāj ar viņa aizstājēju. Pārsūdzību, kas iesniegta saskaņā ar 1. punktu, var provizoriski pārskatīt saskaņā ar 41. pantu, pirms to nodod izskatīšanai Apelācijas padomē.

Pieteikuma iesniedzēji 21. panta 3. punkta nozīmē var pārsūdzēt: ENISA lēmumu, kas tiem adresēts saskaņā ar 22. panta 3. punktu; ENISA bezdarbību attiecībā uz pieteikumu, ko tie iesnieguši ENISA 22. panta 4. punktā noteiktajos piemērojamajos termiņos.

Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā pārsūdzību kopā ar tās pamatojumu iesniedz rakstiski saskaņā ar 36. panta 5. punktā minēto reglamentu divu mēnešu laikā pēc lēmuma paziņošanas attiecīgajam pieteikuma iesniedzējam vai, ja tas nav noticis, no dienas, kad lēmums kļuvis zināms pieteikuma iesniedzējam.

Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā pārsūdzību ENISA iesniedz rakstiski saskaņā ar 36. panta 5. punktā minēto reglamentu divu mēnešu laikā pēc 22. panta 4. punktā noteiktā termiņa beigām.

Ja ENISA uzskata, ka pārsūdzība ir pieņemama un labi pamatota, tā labo 40. panta 1. punktā minēto lēmumu vai bezdarbību. 

Ja ENISA neizlabo lēmumu viena mēneša laikā pārsūdzības saņemšanas, tā nekavējoties pieņem lēmumu, vai apturēt sava lēmuma piemērošanu, un nodod pārsūdzību Apelācijas padomei.

Apelācijas padome trīs mēnešos pēc pārsūdzības iesniegšanas pieņem lēmumu apmierināt vai noraidīt minēto pārsūdzību. Izskatot pārsūdzību, Apelācijas padome rīkojas tās reglamentā noteiktajos termiņos. Tik bieži, cik vajadzīgs, tā uzaicina pārsūdzības procesā iesaistītās puses noteiktos termiņos iesniegt piezīmes par tās paziņojumiem vai par citu pārsūdzībā iesaistīto pušu paziņojumiem. Apelācijas procesā iesaistītajām pusēm ir tiesības izteikties mutiski.

Ja Apelācijas padome secina, ka pārsūdzībai ir pamatots iemesls, tā lietu nosūta ENISA. ENISA pieņem galīgo lēmumu saskaņā ar Apelācijas padomes secinājumiem un sniedz minētā lēmuma pamatojumu. ENISA attiecīgi informē pārsūdzības procesa puses.

Prasības par to ENISA lēmumu anulēšanu, kas pieņemti saskaņā ar 22. panta 3. punktu, vai par bezdarbību piemērojamajos termiņos, ievērojot 22. panta 4. punktu, var iesniegt Eiropas Savienības Tiesā pēc tam, kad ir izmantota 39.–42. pantā noteiktā pārsūdzības procedūra ENISA, vai ja ENISA nav rīkojusies piemērojamajā termiņā, ievērojot 41. panta 2. punktu.

ENISA veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu.

ENISA 

ENISA Administratīvā padome 

Komisija

Apelācijas padome KDA 2 priekšlikuma 36. panta nozīmē

Pieteikuma iesniedzēji (juridiskas personas, kas vēlas kļūt par pilnvarotiem apliecinājumu sniedzējiem, uzturēt vai atjaunot savu atļauju)

Lēmumu izdošana, pamatojoties uz pārsūdzībām 

Pārsūdzību izskatīšana

Reglamenta sagatavošana un publicēšana

Informācijas plūsmas

Datu apstrāde 

Datu plūsma 

Digitāls sabiedriskais pakalpojums 

44. pants

Vienotais programmdokuments

2. Izpilddirektors katru gadu atbilstīgi Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 2019/715 32. pantam un Komisijas pamatnostādnēm izstrādā vienoto programmdokumentu, kā minēts 1. punktā, kurā ietverts atbilstošo finanšu līdzekļu un cilvēkresursu plānojums.

3. Katru gadu līdz 30. novembrim Administratīvā padome pieņem 1. punktā minēto vienoto programmdokumentu, ņemot vērā Komisijas atzinumu, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2019/715 32. panta 7. punktā. Ja Administratīvā padome nolemj neņemt vērā kādus Komisijas atzinuma elementus, tā sniedz detalizētu šāda lēmuma pamatojumu. Administratīvā padome līdz nākamā gada 31. janvārim nosūta vienoto programmdokumentu, kā arī jebkādas tā turpmākas atjauninātas versijas, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisija.

 

ENISA izpilddirektors

ENISA Administratīvā padome

ES Komisija

Eiropas Parlaments

Padome

Vienotā programmdokumenta izstrāde, pieņemšana un nosūtīšana katru gadu

Datu plūsma

45. pants

ENISA budžeta izveide

4.    Komisija tāmes projektu kopā ar Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai. Tāmes projektu dara pieejamu arī ENISA.

ENISA 

ES Komisija

Informācijas apmaiņa

Datu plūsma

47. pants

Maksas 

Par 22. panta 1. punktā noteiktajām Eiropas individuālo apliecināšanas shēmu darbībām no pieteikumu iesniedzējiem 21. panta 3. punkta nozīmē vai pilnvarotiem apliecinājumu sniedzējiem iekasē šādas maksas, lai palīdzētu segt visas ENISA veikto darbību izmaksas:

a.atļauju izdošana pēc 21. panta 3. un 4. punktā noteikto prasību izskatīšanas, tajā skaitā izvērtējumu veikšana;

b.atļaujas ikgadējā uzturēšana;

c.atļaujas atjaunošana Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecinājumu sniedzējiem, tajā skaitā izvērtēšanas veikšana.

Par to Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu uzturēšanu, saskaņā ar kurām tiek izdoti Eiropas kiberdrošības sertifikāti, no atbilstības novērtēšanas struktūrām saistībā ar sertifikāciju iekasē šādas maksas:

gada maksu par dalību Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā;

maksu par Eiropas kiberdrošības sertifikātu izdošanu saskaņā ar Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmām.

Šā punkta b) apakšpunktā minēto maksu iekasē, kad atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz Eiropas kiberdrošības sertifikātus ENISA publicēšanai tās tīmekļa vietnē saskaņā ar 79. pantu.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par ENISA iekasētajām maksām. 

ENISA pārskatu iesniegšanas procedūras ietvaros sniedz ziņojumu par iekasētajām maksām un to ietekmi uz Aģentūras budžetu.

Komisija

ENISA 

Apliecinājuma sniedzēji

Atbilstības novērtēšanas struktūras

Informācijas apstrāde; maksu veikšana; ziņošana par maksām

Datu apstrāde 

Datu plūsma

 

48. pants

49. pants

Ietekme uz budžetu

 

48. pants

3.    Ik gadu izpilddirektors nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūrās izdarītajiem konstatējumiem.

49. pants

1.    ENISA grāmatvedis provizoriskos pārskatus par finanšu gadu (N gads) Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai nosūta līdz nākamā finanšu gada 1. martam (N+1. gads).

2.    Līdz N + 1 gada 1. martam ENISA grāmatvedis Komisijas grāmatvedim nosūta arī konsolidācijai nepieciešamo grāmatvedības informāciju prasītajā veidā un formātā.

3.    Līdz N+1 gada 31. martam ENISAEiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai nosūta ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību N gadā.

4.    Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par ENISA provizoriskajiem pārskatiem par N gadu, Aģentūras grāmatvedis sagatavo ENISA galīgos pārskatus.

5. Administratīvā padome sniedz atzinumu par ENISA galīgo pārskatu par N gadu.

Aģentūras grāmatvedis uz savu atbildību sagatavo ENISA galīgos pārskatus. Izpilddirektors tos iesniedz Administratīvajai padomei atzinuma sniegšanai. 

ENISA 

ENISA Administratīvā padome

ES Komisija

Padome

Eiropas Parlaments

Informācijas par ENISA budžetu apstrāde un apmaiņa.

Datu apstrāde 

Datu plūsma

 

52. pants

Interešu deklarācija

 

Puses iesniedz saistību deklarāciju un deklarāciju, kurā norāda, ka tām nav tiešu vai netiešu interešu, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē to neatkarību, vai ka tādas ir.

ENISA vadība (izpilddirektors, izpilddirektora vietnieks); 

Administratīvā padome; 

Valstu norīkotie eksperti

Interešu deklarācijas datu apstrāde un kopīgošana 

Datu apstrāde

Datu plūsma

58. pants

Sadarbības koordinatori 

1. Katra dalībvalsts norīko vismaz divus sadarbības koordinatorus [no savas valsts kiberdrošības iestādes] par uz ENISA norīkotajiem valsts ekspertiem darbam tās mītnē vai vietējā birojā saskaņā ar 59. panta 2. punktu. Komisija arī var iecelt sadarbības koordinatoru.

2. Dalībvalstu norīkotajiem sadarbības koordinatoriem ir tiesības pieprasīt un saņemt no savām dalībvalstīm visu attiecīgo informāciju, kā paredzēts šajā regulā, vienlaikus pilnībā ievērojot savas dalībvalsts tiesību aktus vai praksi, jo īpaši attiecībā uz datu aizsardzību un noteikumiem par konfidencialitāti.

ENISA 

Dalībvalstis 

Sadarbības koordinatoru iecelšana un informācijas apmaiņa 

Datu apstrāde 

Datu plūsma

 67. pants

Klasificētas informācijas apstrāde

 

Pēc apspriešanās ar Komisiju, ENISA pieņem drošības noteikumus, kuros piemēroti drošības principi, kas ietverti Komisijas drošības noteikumos par sensitīvas neklasificētas informācijas un ESKI aizsardzību, kuri noteikti Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 un 2015/444. ENISA drošības noteikumi cita starpā ietver noteikumus par šādas informācijas apmaiņu, apstrādi un glabāšanu.

ENISA 

Administratīvā padome 

Komisija 

Klasificētas informācijas apstrāde

Datu apstrāde

Datu plūsma

68., 69. un 70. pants

Sadarbība ar Savienības vienībām un valstu iestādēm

Sadarbība ar ieinteresētajām personām

Sadarbība ar trešām valstīm 

ENISA sadarbojas un apmainās ar informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar kiberdrošību, ar attiecīgajām Savienības vienībām, tirgus uzraudzības iestādēm; attiecīgajām ieinteresētajām personām; trešo valstu kompetentajām iestādē vai starptautiskajām organizācijām   

ENISA 

Eiropols 

ECCC 

Eiropas Datu aizsardzības kolēģija

Plašāka sabiedrība

Padome

Informācijas apmaiņa

Datu plūsma

72. pants. Informēšana un apspriešanās par Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmām

2.    Komisija uztur un regulāri atjaunina īpašu tīmekļa vietni, kurā sniegta informācija par šādiem aspektiem:

a)    Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas, kuru izstrāde ir pieprasīta;

b)    stratēģiskās prioritātes IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu vai Savienības tiesību aktos noteikto drošības prasību saskaņošanai, tajā skaitā iespējamās jomas, kurās varētu pieprasīt Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu.

3.    Komisija šā panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu informāciju par tās pieprasījumu ENISA sagatavot kandidātshēmu, kā minēts 73. pantā, un par tās lēmumu pieņemt, noraidīt vai pārtraukt kandidātshēmu, ko ENISA nosūtījusi saskaņā ar 74. panta 7. punktu.

ES Komisija 

Plašāka sabiedrība

ENISA 

 

Informācijas tīmekļa vietnes uzturēšana

Tas pilnvaro Komisiju sniegt informāciju publiski pieejamā tīmekļa vietnē un pastāvīgi nodrošināt saistītās datu pārvaldības darbības.

Digitāli publiskie pakalpojumi 

Digitālais risinājums 

72. pants. Informēšana un apspriešanās par Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmām

 

Kad ENISA gatavo kandidātshēmu, ievērojot 74. pantu, Eiropas Parlaments un Padome var pieprasīt Komisijai kā ECCG priekšsēdētājai un ENISA iesniegt attiecīgu informāciju par kandidātshēmas projektu. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma ENISA, vienojoties ar Komisiju un neskarot 54. pantu, var darīt pieejamas Eiropas Parlamentam un Padomei kandidātshēmas projekta attiecīgās daļas vajadzīgajam konfidencialitātes līmenim atbilstošā veidā un attiecīgā gadījumā ierobežotā veidā.

Eiropas Parlaments un Padome var aicināt Komisiju un ENISA apspriest jautājumus, kas saistīti ar Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu īstenošanu attiecībā uz IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem vai vienību kiberdrošības parametriem.

ENISA 

ES Padome

Eiropas Parlaments

Informācijas pieprasīšana un nosūtīšana par ENISA sagatavoto kandidātshēmas projektu

Datu plūsmas

73. pants

Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas pieprasījums 

74. pants

Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu izveidošana un pieņemšana

(aplūkots 17. pantā) 

73. pants

1. Komisija var pieprasīt ENISA sagatavot Eiropas kiberdrošības sertifikācijas kandidātshēmu attiecībā uz IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem vai vienību kiberdrošības parametriem.

Pienācīgi pamatotos gadījumos ECCG var ierosināt Komisijai iesniegt 1. punktā minēto pieprasījumu.

4. Sagatavojot 1. punktā minēto pieprasījumu, Komisija pienācīgi apspriežas ar ENISA un ECCG, kā arī ņem vērā visu attiecīgo ieinteresēto personu un citu Savienības vienību viedokļus, tajā skaitā attiecīgā gadījumā tos, kas ir būtiski saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kuros Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēma sniedz pieņēmumu par atbilstību.

74. pants

3. Sagatavojot kandidātshēmu, ENISA cieši sadarbojas ar ECCG. ECCG sniedz ENISA palīdzību un ekspertu padomus saistībā ar kandidātshēmas izveidi un attiecīgā gadījumā par pamatojošajām tehniskajām specifikācijām.

ENISA pieprasa ECCG locekļiem sniegt rakstisku atzinumu par kandidātshēmu. 

4. ENISA oficiālā, atklātā, pārredzamā un iekļaujošā apspriešanās procesā savlaicīgi apspriežas ar ieinteresētajām personām. 

ENISA arī sadarbojas ar attiecīgajām publiskajām iestādēm dalībvalstīs un ar attiecīgajām Savienības vienībām, lai apkopotu to ekspertu padomus saistībā ar kandidātshēmas un attiecīgā gadījumā ar pamatojošās tehniskās specifikācijas sagatavošanu.

6. ENISA kandidātshēmu nosūta Komisijai ne vēlāk kā 60 dienas pēc 5. punktā minētā pieprasījuma dienas.

7. Saņemot kandidātshēmu, Komisija izvērtē, vai shēma atbilst pieprasījumam, kas iesniegts saskaņā ar 73. pantu. 

8.    Ja Komisija kandidātshēmu nosūta atpakaļ ENISA pārskatīšanai saskaņā ar 7. punkta b) apakšpunktu, attiecīgi piemēro šā panta 4., 5. un 7. punktu.

 

ES Komisija 

ENISA 

ECCG 

Ieinteresētās personas, kas ir eksperti

Pieprasījuma un sertifikācijas shēmas sagatavošana un ar to saistītā apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Datu apstrāde 

Datu plūsmas

Digitāli publiskie pakalpojumi 

(aplūkots 17. pantā)

75. pants

Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas uzturēšana

2. ENISA sadarbībā ar Komisiju un ar ECCG un tās attiecīgās uzturēšanas apakšgrupas atbalstu nodrošina Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu uzturēšanu, arī ņemot vērā šādu shēmu iespējamo pārskatīšanu, ko veic Komisija. ENISA sadarbojas un apmainās ar informāciju ar attiecīgajām Savienības vienībām un grupām saistībā ar uzturēšanas darbībām. 

5. ECCG var sniegt atzinumu par Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu uzturēšanu.

ES Komisija 

ENISA 

ECCG 

Atbilstības novērtēšanas struktūras

 

ENISA nodrošina uzturēšanu. Tas ietver periodiskas hibrīdsanāksmes vai tiešsaistes sanāksmes, informācijas vākšanu, analīzi un apmaiņu (saistībā ar Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu).

Datu apstrāde

Datu plūsma

76. pants

Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas izvērtēšana, pārskatīšana un atsaukšana 

1. Vismaz reizi četros gados pēc Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas piemērošanas sākuma ENISA sadarbībā ar attiecīgo ECCG uzturēšanas apakšgrupu un ņemot vērā no ieinteresētajām personām saņemtās atsauksmes, izvērtē minētās shēmas ietekmi un efektivitāti. ENISA veic izvērtēšanu, veicot vajadzīgo tirgus analīzi saskaņā ar 8. panta 1. punktu.

3. Pārskatot vai atsaucot Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas, Komisija apspriežas ar ENISA, ECCG un tās attiecīgo uzturēšanas apakšgrupu, kā arī ņem vērā attiecīgo ieinteresēto personu un citu Savienības vienību viedokļus. 

4. ECCG var sniegt atzinumu par Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas pārskatīšanu vai atsaukšanu. Komisija to pienācīgi ņem vērā, pārskatot vai atsaucot Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu. 

 

ES Komisija 

ENISA 

ECCG 

Komisija pārskata shēmas, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Datu apstrāde

Datu plūsma

77. pants 

Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu tehniskās specifikācijas

3.    Ja Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā ir atsauce uz tehniskajām specifikācijām, kā minēts 74. panta 10. punktā, tās dara pieejamas 79. pantā minētajā tīmekļa vietnē.

4. Pienācīgi pamatotos gadījumos, jo īpaši, ja tehniskās specifikācijas satur informāciju, kas varētu apdraudēt sertificētu IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu vai vienību kiberdrošības parametru drošību, tās izplata tikai tām ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas shēmas prasības. Uz šādu shēmu neatsaucas 74. panta 10. punktā minētajā Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā.

ENISA

Dalībvalstis

Atbilstības novērtēšanas struktūras

 

Informācijas pieejamības nodrošināšana ENISA sertifikācijas tīmekļa vietnē

Datu plūsma

Digitāli publiskie pakalpojumi

 

79. pants 

Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu tīmekļa vietne

1. ENISA organizē pasākumus, lai veicinātu pieņemto Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu ieviešanu, tajā skaitā uzturot šā panta 2. punktā minēto tīmekļa vietni.

2. ENISA uztur un regulāri atjaunina īpašu tīmekļa vietni, kurā sniedz publisku informāciju par:

a)    Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmām;

b)    maksām, kas saistītas ar katras Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas uzturēšanu;

c) attiecīgajām ENISA tehniskajām specifikācijām;

d)    Eiropas kiberdrošības sertifikātiem un ES atbilstības apliecinājumiem, arī informāciju par šādiem sertifikātiem un apliecinājumiem, kas vairs nav derīgi vai kas ir apturēti, atsaukti vai kam beidzies derīguma termiņš;

e)    attiecīgu papildu kiberdrošības informāciju, kas sniegta saskaņā ar 84. panta 2. punktu;

f)    salīdzinošās izvērtēšanas kopsavilkumiem saskaņā ar 89. panta 7. punktu;

g)    tehniskajām specifikācijām, kas minētas Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā saskaņā ar 74. panta 10. punktu.

3. Attiecīgā gadījumā 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē norāda arī tās valsts kiberdrošības sertifikācijas shēmas, kuras ir aizstātas ar Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu. 

ENISA 

Dalībvalstis

Atbilstības novērtēšanas struktūras

Informācijas tīmekļa vietnes uzturēšanai ENISA ir pilnvarota vākt, apstrādāt un uzturēt visaptverošas sertifikācijas informācijas datubāzes, kam nepieciešamas pastāvīgas datu pārvaldības darbības.

Digitāli publiskie pakalpojumi

Digitālais risinājums

Datu apstrāde

Datu plūsma

 

81. pants

Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu elementi

5. Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka kopīgus principus un paraugnoteikumus 1., 2. un 3. punktā izklāstītajiem elementiem visās Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmās. Ja tas ir lietderīgi un iespējams, Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā var iekļaut atsauces uz minētajiem principiem un paraugnoteikumiem.

Šā panta 5. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 118. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Izstrādājot vai pārskatot Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu elementu kopīgos principus un paraugnoteikumus, Komisija apspriežas ar ENISA un attiecīgā gadījumā ņem vērā ECCG, attiecīgo ieinteresēto personu un citu attiecīgo struktūru paustos viedokļus.

ENISA 

Plašāka sabiedrība

Dalībvalstu iestādes 

Apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, kurām nepieciešamas datu plūsmas un apstrāde

Datu plūsma

Datu apstrāde

83. pants

Atbilstības pašnovērtējums

3. IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu ražotājs vai sniedzējs vai vienība, kuras kiberdrošības parametrus sertificē, dara ES atbilstības apliecinājumu, tehnisko dokumentāciju un citu attiecīgo informāciju, kas saistīta ar IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu vai kiberdrošības parametru atbilstību Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmai, pieejamu valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādei, kura izraudzīta saskaņā ar 89 pantu, uz shēmā norādīto laiku. ES atbilstības apliecinājuma kopiju bez liekas kavēšanās iesniedz valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādei un ENISA.

ENISA 

Plašāka sabiedrība

Dalībvalstu iestādes 

Informācijas pieejamība; datu kopīgošana 

Kopīgotie dati ir jāapstrādā ENISA un dalībvalstu iestādēm

Datu plūsma

Datu apstrāde

84. pants

Sertificētu IKT produktu, IKT pakalpojumu un IKT procesu kiberdrošības papildu informācija

1. Tādu IKT produktu, IKT pakalpojumu vai IKT procesu ražotājs vai sniedzējs, par kuriem ir izdots ES atbilstības apliecinājums vai Eiropas kiberdrošības sertifikāts, dara publiski pieejamu šādu kiberdrošības papildu informāciju.

IKT produktu, IKT pakalpojumu vai IKT procesu ražotājs vai sniedzējs

Plašāka sabiedrība

Atbilstības novērtēšanas struktūras

Informācijas publiskošana elektroniskā formātā.  

Datu plūsma

85. pants

Eiropas kiberdrošības sertifikātu izdošana

2. Regulas 91. pantā minētās atbilstības novērtēšanas struktūras izdod Eiropas kiberdrošības sertifikātus, pamatojoties uz kritērijiem, kuri iekļauti saskaņā ar 74. pantu pieņemtajā Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā.

6. Fiziska vai juridiska persona, kas iesniedz pieteikumu par IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu sertifikāciju, vai vienība, kura iesniedz pieteikumu par tās kiberdrošības parametru sertifikāciju, dara pieejamu visu sertifikācijas veikšanai nepieciešamo informāciju valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādei, kas izraudzīta, ievērojot 89. pantu, ja tā ir Eiropas kiberdrošības sertifikāta izdevēja struktūra, vai 91. pantā minētajai atbilstības novērtēšanas struktūrai.

7. Atbilstības novērtēšanas struktūras un attiecīgā gadījumā valstu kiberdrošības sertifikācijas iestādes bez liekas kavēšanās informē ENISA par saviem lēmumiem, kas ietekmē Eiropas kiberdrošības sertifikātu un ES atbilstības apliecinājumu statusu saskaņā ar 94. pantu.

8. Eiropas kiberdrošības sertifikāta turētājs informē 7. punktā minēto atbilstības novērtēšanas struktūru un attiecīgā gadījumā valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādi par visām vēlāk atklātajām ievainojamībām vai neatbilstībām attiecībā uz sertificēto IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu vai vienības kiberdrošības parametriem, kas varētu ietekmēt tā atbilstību sertifikātam. Minētā struktūra šo informāciju bez liekas kavēšanās pārsūta attiecīgajai valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādei un novērtē ietekmi uz sertifikātu saskaņā ar 81. panta f) punktā minētajiem shēmas nosacījumiem.

ENISA 

Plašāka sabiedrība

Dalībvalstu iestādes

Atbilstības novērtēšanas struktūras

Tādas informācijas apmaiņa, kas attiecas uz sertifikācijas procesiem

Datu plūsma

Datu apstrāde

86. pants

Valsts kiberdrošības sertifikācijas shēmas

4. Pirms jaunu valsts kiberdrošības sertifikācijas shēmu pieņemšanas attiecībā uz IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem un vienību kiberdrošības parametriem dalībvalstis par to paziņo Komisijai un ECCG.

ENISA 

Dalībvalstis

ES Komisija

Informācijas apmaiņa

Datu plūsma

88. pants

Valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādes 

2. Katra dalībvalsts informē Komisiju par izraudzītajām valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādēm. Ja kāda dalībvalsts izraugās vairāk nekā vienu iestādi, tā informē Komisiju arī par uzdevumiem, kuri uzticēti katrai no minētajām iestādēm.

6. Valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādes:

c) sadarbībā ar attiecīgajām tirgus uzraudzības iestādēm uzrauga to IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu ražotāju vai sniedzēju, vai vienību, kuru kiberdrošības parametri ir sertificēti, kā noteikts šajā regulā, un kuri ir iedibināti to attiecīgajās teritorijās un veic atbilstības pašnovērtējumu attiecīgajā Eiropas kiberdrošības

sertifikācijas shēmā, atbilstību pienākumiem un nodrošina to izpildi;

d)    šīs regulas nolūkos, neskarot 91. panta 3. punktu, aktīvi palīdz un sniedz atbalstu valsts akreditācijas struktūrām un citām attiecīgām iestādēm atbilstības novērtēšanas struktūru darbību pārraudzībā un uzraudzībā;

e)    sadarbojas ar Eiropas Komisiju, ja atbilstības novērtēšanas struktūras kompetence tiek apstrīdēta saskaņā ar 94. pantu; 

f)    pārrauga un uzrauga 85. panta 3. punktā minēto publisko struktūru darbības;

g)    attiecīgā gadījumā piešķir atļaujas atbilstības novērtēšanas struktūrām saskaņā ar 93. pantu, uzrauga atbilstības novērtēšanas struktūru atbilstību īpašajām vai papildu prasībām, kas Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmās noteiktas, ievērojot 81. panta 3. punkta f) apakšpunktu, un panāk to izpildi, kā arī ierobežo, aptur vai anulē spēkā esošu atļauju, ja atbilstības novērtēšanas struktūras neatbilst šīs regulas prasībām;

h)    izskata fizisku vai juridisku personu sūdzības saistībā ar valsts kiberdrošības sertifikācijas iestāžu vai – saskaņā ar 85. panta 4. punktu – atbilstības novērtēšanas struktūru izdotiem Eiropas kiberdrošības sertifikātiem vai saistībā ar ES atbilstības apliecinājumiem, kas izdoti saskaņā ar 83. pantu, un pienācīgā mērā izmeklē šādu sūdzību priekšmetu un samērīgā termiņā informē sūdzības iesniedzēju par lietas virzību un izmeklēšanas rezultātiem;

i)    katru gadu līdz [spēkā stāšanās gads + 12 mēneši] 31. martam iesniedz Komisijai, ENISA un ECCG gada ziņojumu par savām galvenajām darbībām un dara šos ziņojumus pieejamus salīdzinošās izvērtēšanas grupai, ja valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādei tiek veikta salīdzinošā izvērtēšana saskaņā ar 89. pantu;

j)    sadarbojas ar citām valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādēm, tirgus uzraudzības iestādēm vai citām publiskām iestādēm, piemēram, daloties informācijā par IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu un vienību kiberdrošības parametru iespējamu neatbilstību šīs regulas vai konkrētu Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu prasībām;

k)    uzrauga būtiskas norises kiberdrošības sertifikācijas jomā.

 

8. Valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādes sadarbojas savā starpā un ar Komisiju, it īpaši apmainoties ar informāciju, pieredzi un paraugpraksi attiecībā uz kiberdrošības sertifikācijas un tehniskiem jautājumiem, kas skar IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu un vienību kiberdrošības parametru kiberdrošību.

9.    Līdz [spēkā stāšanās datums + 6 mēneši] ENISA sadarbībā ar Komisiju un ECCG izstrādā šā panta 6. punkta i) apakšpunktā minētā ziņojuma veidni.

ENISA 

Dalībvalstu iestādes

ES Komisija

Plašāka sabiedrība

Atbilstības novērtēšanas struktūras

Dalībvalsts paziņo Komisijai par norīkotajām valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādēm.

Dalībvalstu iestādes veic dažādus uzraudzības, pārraudzības un sadarbības uzdevumus, kam nepieciešamas datu plūsmas un datu apstrāde

Datu plūsma

Datu apstrāde

89. pants

Salīdzinošā izvērtēšana

5. ENISA atbalsta salīdzinošās izvērtēšanas mehānisma un salīdzinošās izvērtēšanas organizēšanu, cita starpā sadarbībā ar Komisiju un ECCG izstrādājot attiecīgus norādījumu dokumentus un veidnes.

7. Galīgo ziņojumu, arī iespējamās pamatnostādnes vai ieteikumus un salīdzinošās izvērtēšanas kopsavilkumu izskata ECCG, kas apstiprina kopsavilkumu publicēšanai par 79. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

ES

ENISA 

ECCG 

Datu pieejamības nodrošināšana tiešsaistē

Datu plūsma

Datu apstrāde

 

90. pants 

Eiropas Kiberdrošības sertifikācijas grupa (ECCG)

3. ECCG ir šādi uzdevumi:

[atsauce uz citiem pantiem]

h)    izvērtēt attiecīgās attīstības tendences kiberdrošības sertifikācijas jomā, arī valstu līmenī saskaņā ar 86. pantu, un īstenot informācijas un paraugprakses apmaiņu kiberdrošības sertifikācijas shēmu jautājumos;

i)veicināt sadarbību starp valstu kiberdrošības sertifikācijas iestādēm saskaņā ar šajā sadaļā izklāstītajiem noteikumiem, izmantojot spēju veidošanu un informācijas apmaiņu, jo īpaši attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar kiberdrošības sertifikāciju;

[atsauce uz citiem pantiem]

k)    veicināt Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu saskaņošanu ar starptautiski atzītiem standartiem, arī esošo Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu uzturēšanas ietvaros, un attiecīgā gadījumā ieteikt ENISA sadarboties ar attiecīgām Eiropas vai starptautiskajām standartizācijas organizācijām, lai novērstu trūkumus vai nepilnības pieejamajos Eiropas vai starptautiski atzītajos standartos.

Dalībvalstis

ENISA 

ES Komisija 

Analīze, informācijas apmaiņa un sadarbība starp dalībvalstu iestādēm un starptautiskām organizācijām saistībā ar Eiropas kiberdrošības sertifikāciju

Datu apstrāde

Datu plūsma

92. pants. 

Atbilstības novērtēšanas struktūru kompetences papildu saskaņošana 

4. Ja valsts kiberdrošības sertifikācijas iestāde saņem pieprasījumu atbilstīgi 3. punktam, tā informē valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādi dalībvalstī, kurā ir iedibināta pieprasījumu iesniegusī atbilstības novērtēšanas struktūra. Šādos gadījumos minētās dalībvalsts kiberdrošības sertifikācijas iestāde var piedalīties atļaujas piešķiršanas procesā novērotāja statusā.

Dalībvalstu iestādes

Atbilstības novērtēšanas struktūras

Informācijas apmaiņa un glabāšana

Datu plūsma

Datu apstrāde

93. pants

Atbilstības novērtēšanas struktūru paziņojumi

1. Attiecībā uz katru Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu dalībvalsts kiberdrošības sertifikācijas iestādes paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par atbilstības novērtēšanas struktūrām, kas ir akreditētas un attiecīgā gadījumā pilnvarotas, ievērojot 92. pantu.

2. Valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādes 1. punktā minēto paziņošanu veic, izmantojot Komisijas izstrādāto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas rīku.

ENISA 

Dalībvalstis

ES Komisija

Atbilstības novērtēšanas struktūras

Akreditētu un pilnvarotu atbilstības novērtēšanas struktūru paziņojumi

Datu plūsmas

Datu apstrāde

94. pants

Atbilstības novērtēšanas struktūru kompetences apstrīdēšana

1.1. Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci izpildīt vai turpināt pildīt tai piemērojamās prasības un pienākumus.

2. Valsts kiberdrošības sertifikācijas iestāde pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju, kas attiecas uz attiecīgās struktūras paziņošanas pamatojumu vai atbilstības novērtēšanas struktūras kompetences saglabāšanu.

3. Komisija nodrošina, ka visa sensitīvā informācija, kas iegūta izmeklēšanas gaitā, tiek apstrādāta kā konfidenciāla informācija. 

4. Ja Komisija noskaidro, ka atbilstības novērtēšanas struktūra neatbilst vai vairs neatbilst tās paziņošanas prasībām, tā par to informē valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādi un lūdz tai veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus, ieskaitot – vajadzības gadījumā – paziņojuma atsaukšanu.

Komisija

Dalībvalstis

ENISA 

Atbilstības novērtēšanas struktūru kompetences apstrīdēšana

Datu plūsma

Datu apstrāde

Digitāls sabiedriskais pakalpojums 

95. pants

Atbilstības novērtēšanas struktūru pienākums informēt un saglabāt informāciju

1. Atbilstības novērtēšanas struktūras informē valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādi par:

a)    sertifikāta atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu;

b)    apstākļiem, kas ietekmē 93. panta 1. punktā minētā paziņojuma darbības jomu un nosacījumus;    

c)    no tirgus uzraudzības iestādēm saņemtiem pieprasījumiem pēc informācijas par atbilstības novērtēšanas darbībām;

d)    pēc pieprasījuma – atbilstības novērtēšanas darbībām, kas veiktas to paziņojuma darbības jomā, un visām citām veiktajām darbībām, arī pārrobežu darbībām un apakšlīgumu slēgšanu.

2. Atbilstības novērtēšanas struktūras arī sniedz ENISA 1. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju, lai atvieglotu tās uzdevumu izpildi saskaņā ar 79. pantu.

3. Atbilstības novērtēšanas struktūras bez liekas kavēšanās sniedz pārējām atbilstības novērtēšanas struktūrām saskaņā ar šo regulu, kuras veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kas aptver tos pašus IKT produktus, IKT pakalpojumus, IKT procesus, pārvaldītus drošības pakalpojumus vai vienības, kuru kiberdrošības parametri ir sertificēti, attiecīgu informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar negatīviem un, pēc pieprasījuma, arī pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

4. Atbilstības novērtēšanas struktūras uztur uzskaites sistēmu, kurā ir visi dokumenti un pierādījumi, kas sagatavoti vai saņemti saistībā ar katru to veikto izvērtēšanu un sertifikāciju. Ierakstu glabā drošā un piekļūstamā veidā tik ilgi, cik nepieciešams sertifikācijas nolūkā, un vismaz piecus gadus pēc attiecīgā Eiropas kiberdrošības sertifikāta derīguma termiņa beigām vai atsaukšanas.

Dalībvalstu iestādes

Atbilstības novērtēšanas struktūras

No atbilstības novērtēšanas struktūrām saņemtās informācijas apmaiņa

Datu plūsma

Datu apstrāde

96. pants

Tiesības iesniegt sūdzību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā 

2. Iestāde vai struktūra, kurai ir iesniegta sūdzība, informē sūdzības iesniedzēju par procesa virzību un pieņemto lēmumu, un par tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kas minētas 3. un 4. punktā.

4. Process, ievērojot šo pantu, notiek tās dalībvalsts tiesās, kurā atrodas iestāde vai struktūra, attiecībā uz kuru notiek tiesību aizsardzības tiesā process.

Dalībvalstu iestādes

ES Komisija

Plašāka sabiedrība

Sertifikātu turētāji

Informācijas plūsma starp iestādēm un plašu sabiedrību par sūdzībām 

Tiesvedība dalībvalsts tiesās

Datu plūsma

97. pants

Sankcijas 

Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus bez kavēšanās dara zināmus Komisijai un paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

Dalībvalstu iestādes

ES Komisija

Informācijas plūsma saistībā ar dalībvalstu paziņojumiem Komisijai par sankcijām.

Datu plūsma

99. pants

Drošības riska novērtējumi

Komisija vai vismaz trīs dalībvalstis var pieprasīt TID sadarbības grupai sešu mēnešu laikā veikt koordinētus riska novērtējumus. Komisija var pieprasīt īsākus termiņus. Riska novērtējumos izstrādā riska scenārijus un veic datu analīzi.

Koordinēto drošības riska novērtējumu sagatavošana

Gadījumos, kas pamato tūlītēju iejaukšanos, Komisija nekavējoties apspriežas ar dalībvalstīm un veic riska novērtējumu.

Lēmumi par riska novērtējumu veikšanu (datu apstrādi/analīzi).

ES Komisija

ES dalībvalstis

TID sadarbības grupa

ENISA

Informācijas pieprasīšana un saņemšana; datu analīze koordinētu riska novērtējumu vajadzībām

Apspriešanās ar dalībvalstīm un riska novērtējuma veikšana

Datu apstrāde

Datu plūsma

100. panta 1. un 2. punkts
Trešo valstu pasludināšana par valstīm, kuras rada bažas par kiberdrošību

1. Ja 99. pantā minētā drošības riska novērtējuma rezultātā vai pamatojoties uz citiem avotiem, piemēram, publisku paziņojumu Savienības vai dalībvalsts vārdā, izrādās, ka trešā valsts rada nopietnus un strukturālus netehniskus riskus IKT piegādes ķēdēm, Komisija pārbauda minētās valsts radīto apdraudējumu, ņemot vērā vairākus elementus, un tā rezultātā notiek datu apstrāde/analīze.

2. Ja Komisija pēc 1. punktā minētās pārbaudes secina, ka trešā valsts rada nopietnus un strukturālus netehniskus riskus IKT piegādes ķēdēm, tā ar īstenošanas aktu var nolemt minēto trešo valsti pasludināt par valsti, kas IKT piegādes ķēdēm rada bažas par kiberdrošību, kā rezultātā notiek datu apstrāde, analīze un datu plūsmas.

ES dalībvalstis

ES Komisija

Informācijas saņemšana, informācijas analīze, informācijas apmaiņa.

Datu plūsmas

Datu apstrāde

101. pants

Vispārējs IKT piegādes ķēdes mehānisms

102. pants.

Galveno IKT aktīvu apzināšana

103. pants

Ietekmes mazināšanas pasākumi IKT piegādes ķēdēs

1. Ja TID sadarbības grupa ir veikusi Savienības līmeņa koordinētu drošības riska novērtējumu, ievērojot šīs regulas 99. panta 1. un 2. punktu, vai pēc procedūras pabeigšanas būtisku kiberdraudu gadījumā, ievērojot 99. panta 3. punktu, Komisija var veikt 102. un 103. pantā paredzētos pasākumus.

Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kuros tiks noteikti galvenie IKT aktīvi un ietekmes mazināšanas pasākumi, arī IKT piegādes ķēžu ierobežojumi un aizliegumi (sīkāk izklāstīti turpmāk 4.5. iedaļā). Gatavojoties šim procesam, Komisija ņem vērā un apsver vairākus aspektus, un šajā saistībā ir jāveic datu apstrāde/analīze un dažos gadījumos vajadzīga datu plūsma:

102. panta a)–f) apakšpunkts

103. panta 4. punkta a)–d) apakšpunkts

103. panta 6. punkts

ES Komisija

TID sadarbības grupa

Attiecīgās ieinteresētās personas

Datu analīze / datu apstrāde; apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām

Datu apstrāde

Datu plūsma

104. pants

Augsta riska piegādātāju identificēšana

Komisija ar īstenošanas aktiem izveido augsta riska piegādātāju sarakstus, kas ir relevanti saistībā ar aizliegumiem, kurus nosaka saskaņā ar 103. panta 1. punktu pieņemtajos īstenošanas aktos, vai 111. panta 1. punktā minēto aizliegumu.

Komisija kartē piegādātājus, kuri nodrošina IKT komponentus un komponentus, kas ietver IKT komponentus, un veic sākotnējo novērtējumu par to, kuri piegādātāji potenciāli ir iedibināti trešās valstīs vai tiek kontrolēti no trešām valstīm, kas noteiktas saskaņā ar 100. pantu. Komisija novērtē iedibinājuma vietu, kā arī īpašumtiesību un kontroles struktūru.

Komisijai ir tiesības pieprasīt vajadzīgo informāciju no piegādātājiem, un tā attiecīgajam piegādātājam dara zināmus sākotnējos konstatējumus par iedibinājuma, īpašumtiesību un kontroles novērtējumu un dod tiem iespēju tikt uzklausītiem.

Komisija var lūgt kompetento iestādi veikt piegādātāja sākotnējo iedibinājuma, īpašumtiesību un kontroles novērtējumu, ja tas ir pamatoti, ņemot vērā šā piegādātāja darbības īpatnības. Kompetentā iestāde var piedāvāt veikt šādu sākotnējo novērtējumu. Komisija pārbauda šos sākotnējos konstatējumus, lai izlemtu, vai piegādātājs būtu jāiekļauj augsta riska piegādātāju sarakstā.

Komisija regulāri atjaunina augsta riska piegādātāju sarakstus, lai svītrotu vai pievienotu augsta riska piegādātājus. Sarakstā iekļauti augsta riska piegādātāji var pieprasīt Komisijai atkārtoti novērtēt to iedibinājumu, kontroles un īpašumtiesību struktūru, ja tiek sniegti pierādījumi, ka ir notikušas būtiskas izmaiņas.

ES Komisija

Kompetentās iestādes

Piegādātāji

Datu analīze / datu apstrāde; apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, apspriešanās ar piegādātājiem

Datu apstrāde

Datu plūsma

105. pants.

Atbrīvojums attiecība uz vienībām, kas iedibinātas trešā valstī, kura rada bažas par kiberdrošību, vai ko kontrolē vienības no šādas trešās valsts

108. pants

Konfidencialitāte

1) Vienība, kas iedibināta noteiktā trešā valstī, kura rada bažas par kiberdrošību, vai ko kontrolē no šādas trešās valsts, var iesniegt Komisijai pamatotu pieprasījumu.

3) Komisija veic novērtējumu un pieņem lēmumu, ņemot vērā vairākus aspektus, kas noved pie datu analīzes. (105. panta 3. un 4. punkts)

Komisijas saņemto informāciju izmanto tikai tiem mērķiem, kuriem tā ir iegūta.

ES Komisija

Vienības, kas iedibināta noteiktā trešā valstī, kura rada bažas par kiberdrošību, vai ko kontrolē vienības no šādas trešās valsts

Komisija saņem pieprasījumu; datu analīze

Datu plūsma

Datu apstrāde

107. pants

Reģistrs

Komisija uztur publiski pieejamu 105. pantā minēto lēmumu reģistru. Reģistrā norāda to vienību nosaukumus, uz kurām attiecas lēmumi.

ES Komisija

Vienības, kas iedibinātas noteiktā trešā valstī, kura rada bažas par kiberdrošību, vai ko kontrolē no šādas trešās valsts

Komisija uztur publiski pieejamu reģistru.

Digitālais risinājums

111. pants

Mobilo, fiksēto un satelīta elektronisko sakaru tīklu aizliegumi

Kompetentā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar šo regulu, nekavējoties informē kompetento iestādi saskaņā ar Regulu (ES) XX/XXXX [DNA priekšlikums] par pasākumiem, kas noteikti mobilo, fiksēto un satelīta elektronisko sakaru tīklu nodrošinātājiem.

Kompetentā iestāde Regulas (ES) XX/XXXX [DNA priekšlikums] 9. vai 20. panta nozīmē

Mobilo, fiksēto un satelīta elektronisko sakaru tīklu nodrošinātāji

Informācijas plūsma no kompetentās iestādes uz struktūrām saistībā ar atļaujām.

Datu plūsma

112. panta 1. un 4. punkts

Kompetentās iestādes

1) Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par 114. pantā minētajiem uzraudzības un izpildes panākšanas uzdevumiem.

4) Katra dalībvalsts bez liekas kavēšanās paziņo Komisijai saskaņā ar 1. punktu izraudzīto kompetento iestāžu nosaukumus, minēto iestāžu attiecīgos uzdevumus un jebkādas turpmākas izmaiņas tajos. Katra dalībvalsts publisko arī saskaņā ar 1. punktu izraudzīto kompetento iestāžu nosaukumus.

 

ES dalībvalstis

ES Komisija

Plašāka sabiedrība

Dalībvalstis, kas izraugās kompetentās iestādes un par to paziņo Komisijai.

Datu plūsma

113. pants

Komisijas sadarbības un atbalsta dienestu tīkls

1. Komisija izveido dalībvalstu kompetento iestāžu un Komisijas sadarbības tīklu, kas darbojas kā sadarbības un informācijas apmaiņas platforma. Komisija sniedz administratīvu atbalstu tīklam.

2. Lai atbalstītu dalībvalstis to uzraudzības uzdevumu veikšanā, Komisija novērtē, vai piegādātāji, kurus var ietekmēt konkrēti aizliegumi, ir iedibināti saskaņā ar 100. pantu pasludinātās trešās valstīs, kas rada bažas par kiberdrošību, vai tiek kontrolēti no šādām trešām valstīm. Šajā nolūkā kompetentā iestāde dalās ar attiecīgo informāciju ar Komisiju.

3. Novērtēšanas nolūkā Komisijai ir tiesības pieprasīt vajadzīgo informāciju no piegādātājiem, kurus var ietekmēt konkrēti aizliegumi un kuri ir iedibināti trešās valstīs, kas noteiktas saskaņā ar 100. pantu, vai kurus kontrolē no šādām trešām valstīm.

4. Kad novērtējums ir pabeigts, Komisija konstatējumus dara zināmus kompetentajām iestādēm tīklā, kas izveidots saskaņā ar 1. punktu. Kompetentās iestādes par konstatējumiem laikus informē attiecīgās Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā minētā veida vienības.

5. Ja kompetentā iestāde uzzina, ka piegādātājs, kuru var ietekmēt konkrēti aizliegumi, ir iedibināts trešās valstīs, kas rada bažas par kiberdrošību, vai tiek kontrolēts no šādām trešām valstīm un tam nav veikts novērtējums, tā bez liekas kavēšanās informē Komisiju.

Komisija

Kompetentās iestādes

Tāda veida vienības, kas minētas Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā

Komisija novērtē piegādātājus un apmainās ar informāciju ar kompetentajām iestādēm, kas veic informācijas apmaiņu ar Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā minēto veidu vienībām

Komisija pieprasa informāciju no piegādātājiem

Kompetentās iestādes informē Komisiju

Datu apstrāde

Datu plūsmas

114. pants

Uzraudzības un izpildes panākšanas pasākumi

Prasības dalībvalstīm, kas nodrošinās informācijas plūsmu ar Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā minētajām vienībām. Kompetentās iestādes.

Pirms pasākumu pieņemšanas kompetentās iestādes paziņo attiecīgajām vienībām savus sākotnējos konstatējumus.

Kompetentās iestādes sadarbojas cita ar citu un ar Komisiju.

ES dalībvalstis

ES Komisija

Vienības Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikuma kontekstā

Prasības, kas nodrošina informācijas plūsmu

Datu plūsma

Datu apstrāde

115. pants

Sankcijas

Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

ES Komisija

ES dalībvalstis

Dalībvalstis, kas informē Komisiju

Datu plūsma

116. pants

Savstarpēja palīdzība

Ja Direktīvas (ES) 2022/2555 I vai II pielikumā minēta vienība sniedz pakalpojumus vairāk nekā vienā dalībvalstī vai sniedz pakalpojumus vienā vai vairākās dalībvalstīs un tās galvenie aktīvi atrodas vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā sadarbojas un cita citai palīdz.

Pirmās daļas c) apakšpunktā minētā savstarpējā palīdzība var ietvert informācijas pieprasījumus un uzraudzības pasākumus, tostarp pieprasījumus veikt inspekcijas uz vietas vai attālinātu uzraudzību, vai mērķtiecīgas drošības revīzijas. Kompetentā iestāde, kurai ir adresēts palīdzības lūgums, neatsaka minēto lūgumu, ja vien netiek konstatēts, ka tā nav kompetenta sniegt pieprasīto palīdzību, pieprasītā palīdzība nav samērīga ar kompetentās iestādes uzraudzības uzdevumiem, vai ja lūgums attiecas uz informāciju vai ir saistīts ar darbībām, kuras, ja tās tiktu izpaustas vai veiktas, būtu pretrunā attiecīgās dalībvalsts būtiskām valsts drošības, sabiedrības drošības vai aizsardzības interesēm. Pirms šāda pieprasījuma noraidīšanas kompetentā iestāde apspriežas ar citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kā arī – pēc kādas no attiecīgo dalībvalstu pieprasījuma – ar Komisiju.

Attiecīgā gadījumā un pēc kopīgas vienošanās kompetentās iestādes no dažādām dalībvalstīm var veikt kopīgas uzraudzības darbības.

ES dalībvalstis

Savstarpēja palīdzība uzraudzības darbībās.

Datu plūsma

Datu apstrāde

Direktīvas 1. panta 8. punkts

Ziņošana par izspiedējprogrammatūras uzbrukumiem

(TID 2 27. panta 13. punkts)  

regulas 23. pantam pievieno šādu 12. un 13. punktu: 

“13. Dalībvalstis nodrošina, ka izspiedējprogrammatūras uzbrukuma izraisīta būtiska incidenta gadījumā attiecīgās vienības pēc CSIRT vai attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes pieprasījuma, izmantojot CSIRT vai attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes nodrošinātu saziņas kanālu, informē:

vai vienība ir saņēmusi izpirkuma maksas pieprasījumu un – attiecīgā gadījumā – kas to ir saņēmis;

vai ir samaksāta izpirkuma maksa un ja tā, tad kādā apmērā, kādā veidā un kuram saņēmējam vai saņemošajai pusei, tajā skaitā attiecīgā gadījumā kuram kriptoaktīvu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam.”

ES dalībvalstis

Būtiskas un svarīgas vienības

Ziņošana

Datu plūsma

Direktīvas 1. panta 10. punkts 

Vienību saraksts un reģistrs

(TID 2 27. panta 1. punkts)  

ENISA izveido un uztur būtisko un svarīgo vienību, kā arī vienību, kas sniedz domēnu nosaukumu reģistrācijas pakalpojumus, reģistru, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no vienotajiem kontaktpunktiem saskaņā ar 2. punktu.  

ENISA 

ES dalībvalstis (būtiskas un svarīgas vienības saskaņā ar TID 2, vienības, kas sniedz domēnu nosaukumu reģistrācijas pakalpojumus)

ENISA izveido un uztur reģistru.

Digitālais risinājums

Digitāls sabiedriskais pakalpojums

 

Direktīvas 1. panta 11. punkts 

Vienību saraksts un reģistrs

(TID 2 27. panta 4. punkts)

“4. Pēc 3. panta 4. punktā minētās informācijas saņemšanas attiecīgās dalībvalsts vienotais kontaktpunkts bez liekas kavēšanās pārsūta to ENISA.” 

ENISA 

ES dalībvalstis

Dalībvalstis, kas apmainās ar informāciju ar ENISA 

Datu plūsma

Direktīvas 1. panta 12. punkts

Savstarpēja palīdzība 

(TID 2 37.a panta 1., 2. un 3. punkts) 

1. ENISA palīdz dalībvalstīm sniegt savstarpēju palīdzību 37. panta nozīmē un palīdz atvieglot šādus sadarbības procesus būtiskajām un svarīgajām vienībām (...).

2. ENISA veic visaptverošu analīzi (...) , ENISA sadarbībā ar Komisiju un sadarbības grupu izstrādā metodiku. Ziņojumu atjaunina katru gadu.

(3.) ENISA attiecīgā gadījumā sniedz ieteikumus; izstrādā pamatnostādnes; palīdz (...)  

ENISA 

ES dalībvalstis

Svarīgas un būtiskas vienības TID 2 direktīvas nozīmē

ES Komisija

ENISA palīdz dalībvalstīm un sekmē sadarbības procesu. Analīzes, pamatnostādņu, metodikas un ziņojumu sagatavošana.

Datu apstrāde

Datu plūsma

Direktīvas 1. panta 12. punkts

Savstarpēja palīdzība 

(TID 2 37.a panta 4. punkts) 

4. Šā panta 4. punkta e) apakšpunkta nolūkā attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes ENISA, ja iespējams, sniedz šādu informāciju (...).

5. Ja dalībvalsts saņem 37. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minēto savstarpējo palīdzību, vienotais kontaktpunkts informē ENISA, ka savstarpējā palīdzība ir notikusi. 

ENISA 

ES dalībvalstis

 

Informācijas apmaiņa

Datu plūsma

119. pants

Deleģēšanas īstenošana

3.    Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

ES Komisija

Eiropas Parlaments 

Padome 

Eiropas Parlamentam un Padomei nosūtītā informācija 

Datu plūsma

120. pants

Izvērtēšana un pārskatīšana 

1.    Līdz [DD MM YYYY] un pēc tam reizi piecos gados Komisija uzdod izvērtēt ENISA sniegumu attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarām, misiju, uzdevumiem, pārvaldību un atrašanās vietu saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm.

5.    Par izvērtējumā gūtajiem konstatējumiem Komisija ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Administratīvajai padomei. Izvērtējuma konstatējumus publisko.

ENISA 

Komisija

Plašāka sabiedrība

Datu vākšana un analīze; informācijas publiskošana

Datu apstrāde

Datu plūsma

4.2.Dati

Vispārīgs apraksts par digitālajām vajadzībām un saistītajiem standartiem/specifikācijām 

Datu veids 

 

Atsauce uz prasību 

 

                 Standarts un/vai specifikācija  

                 (attiecīgā gadījumā) 

Dati, kas saistīti ar analīzi / ziņojumiem, kuri attiecas uz kiberdrošības noturību un sabiedrību  

5. panta 1. punkta a), b), c), e), f) un h) apakšpunkts 

5. panta 2., 3. un 4. punkts 

6. pants 

7. pants 

8. pants 

9. pants 

10. pants 

11. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts 

12. panta 4. punkts 

15. pants 

Direktīvas 1. panta 7. punkts 

Veicot 11. panta 1. punkta a)–e) apakšpunktā un 2. punktā uzskaitītās darbības, ENISA izmanto pati savu analīzi un attiecīgā gadījumā informāciju, kas saņemta, veicot tās uzdevumus, arī: 

a) informāciju, kas sniegta publiski pieejamos avotos, arī publiski zināmas IKT produktu vai IKT pakalpojumu neaizsargātības, kuras pieejamas Eiropas neaizsargātības datubāzē, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 12. panta 2. punktu;

b) informāciju, ar ko dalās dalībvalstis, Savienības vienības, CERT-EU, privātais sektors vai nevalstiskie partneri un trešās valstis un starptautiskās organizācijas, ievērojot jebkādus ierobežojumus un izmantojot redzamu marķējumu par minētās informācijas turpmāku izplatīšanu.

ENISA izdod pamatnostādnes par informācijas apmaiņai izmantoto tīkla informācijas sistēmu sadarbspēju, tostarp attiecībā uz pārrobežu kibercentriem, kā minēts Regulas (ES) 2025/38 6. panta 3. punktā.

Dati, kas attiecas uz operatīvo sadarbību un situācijas apzināšanos  

10. panta 4. punkta a)–g) apakšpunkts 

10. panta 6. punkts 

11. panta 1. punkta a)–g) apakšpunkts 

11. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkts 

11. panta 3. punkts 

11. panta 4. punkts 

13. panta 2. punkts 

15. pants 

16. panta 2. punkta e) apakšpunkts 

Konfidencialitātes standarti un sensitīvas informācijas apstrāde 

Veicot 11. panta 1. punkta a)–e) apakšpunktā un 2. punktā uzskaitītās darbības, ENISA izmanto pati savu analīzi un attiecīgā gadījumā informāciju, kas saņemta, veicot tās uzdevumus, arī: 

a) informāciju, kas sniegta publiski pieejamos avotos, arī publiski zināmas IKT produktu vai IKT pakalpojumu neaizsargātības, kuras pieejamas Eiropas neaizsargātības datubāzē, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 12. panta 2. punktu;

b) informāciju, ar ko dalās dalībvalstis, Savienības vienības, CERT-EU, privātais sektors vai nevalstiskie partneri un trešās valstis un starptautiskās organizācijas, ievērojot jebkādus ierobežojumus un izmantojot redzamu marķējumu par minētās informācijas turpmāku izplatīšanu.

Dati, kas attiecas uz Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmām un pakalpojumu sniedzēju atļaujām 

Dati, kas attiecas uz Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu mērķiem, nolūku un saturu 

17. pants 

18. pants 

19.–23. pants 

72., 73., 74., 75., 76., 77., 79., 81., 83. un 84. pants

Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēma ietver (...): noteikumus par ierakstu glabāšanu, ko veic pilnvaroti apliecinājumu sniedzēji.

Pilnvarotie pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka pēc personas pieprasījuma Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecinājumu elektroniskie apliecinājumi tiek izdoti kā atribūtu elektroniski apliecinājumi formātā, ko var glabāt Regulā (ES) Nr. 910/2014 noteiktajos Eiropas digitālās identitātes makos.

 

 Komisijai un ENISA, izveidojot Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu, attiecībā uz datiem, būtu jāievēro attiecīgie Savienības tiesību aktu noteikumi. 

Dati, kas saistīti ar Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvara pārvaldību 

85., 86., 88., 89., 90., 92., 93., 94., 95., 96. un 97. pants

ENISA, atbilstības novērtēšanas struktūrām un valstu kiberdrošības sertifikācijas iestādēm būtu jānodrošina datu konfidencialitāte un jāievēro attiecīgās shēmas noteikumi, atsaucoties uz starptautiskajiem standartiem, kuros precizētas prasības.

Dati, kas attiecas uz ENISA iekšējām funkcijām (budžets, VPD, iekšējās stratēģijas) 

25. pants 

28. panta 1. punkts 

30. pants 

31. panta 8. punkts 

32. panta 3. un 5. punkts 

35. panta 5. un 6. punkts 

36.–43. pants 

44. pants 

45. pants 

47. panta 10. punkts 

48. un 49. pants 

52. un 58. pants 

Finanšu regulējuma veidnes un pamatnostādnes; iekšējās pamatnostādnes  

Personas dati 

22. pants 

II sadaļas III nodaļas 6. iedaļa “Apelācijas padome” 

66. pants 

80. panta 1. punkta c) apakšpunkta x) punkts 

81. panta 2. punkts

88. panta 6. punkta h) apakšpunkts 

95. pants 

96. pants

Regula (ES) 2018/1725 

Regula (ES) 2016/679 

Dati, kas savākti un analizēti saistībā ar koordinētu riska novērtējumu veikšanu, riska scenāriju izstrādi un galveno IKT aktīvu apzināšanu

98. pants

99. pants

102. pants

103. pants

105. pants

Neskarot Regulas (ES) 2024/2847 13. pantu un Direktīvas (ES) 2022/2555 21. pantu

Dati par trešām valstīm / trešo valstu vienībām

100. panta 1., 3. un 4. punkts

104. pants

105. pants

107. pants

113. pants

Neattiecas

Dati par valsts iestādēm

112. pants

114. pants

116. pants

Neattiecas

Dati, kas attiecas uz riska novērtējumiem 

5. panta 2. punkts 

Konfidencialitātes standarti un sensitīvas informācijas apstrāde 

Dalībvalstu savstarpēja palīdzība 

Regulas 5. panta 1. punkta g) apakšpunkts un direktīvas 1. panta 12. punkts  

/ 

Saskanība ar Eiropas Datu stratēģiju

Paskaidrojiet, kādā veidā prasības ir saskaņotas ar Eiropas Datu stratēģiju.

KDA 2 priekšlikuma prasības ir saskaņotas bez īpašas ietekmes, ciktāl tas attiecas uz Eiropas Datu stratēģiju.

Saskanība ar vienreizējas iesniegšanas principu     

Skaidrojums, kādā ziņā ir ņemts vērā vienreizējas iesniegšanas princips un kā ir izpētīta iespēja atkalizmantot esošos datus. 

Viens no priekšlikuma mērķiem ir maksimāli palielināt Komisijas vienkāršošanas centienus un samazināt administratīvo slogu dalībvalstīm un ieinteresētajām personām. Pēdējos gados ENISA ir kļuvusi par informācijas centru, kas glabā informāciju no dažādiem avotiem. Šajā ziņā daudzi ENISA uzdevumi ir saistīti ar informācijas atkalizmantošanu un reciklēšanu dažādu analīžu vajadzībām. Piemēram: dažiem mērķiem atkalizmanto informāciju, kas paziņota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 23. un 30. pantu; kas paziņota, kopīgota vai analizēta, ievērojot Regulas (ES) 2024/2847 14. panta 1.–3. punktu, 15. pantu un 17. panta 1. un 3. punktu. Piegādes ķēdes satvara noteikumi paredz, ka tā īstenošana būs pamatota ar datiem, kas saņemti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 22. pantu, kurā noteikta informācijas atkalizmantošana un koordinācija.

Skaidrojums, kādā ziņā jaunizveidotie dati ir atrodami, piekļūstami, sadarbspējīgi un atkalizmantojami un atbilst augstiem kvalitātes standartiem.  

Tiesību akta priekšlikumā ir skaidri norādīts, kad dati būtu jādara publiski pieejami. Priekšlikumā ir ņemts vērā to noteikumu raksturs, kuros ir stingri drošības un konfidencialitātes aspekti, un tāpēc ne visi dati, kas radīti saskaņā ar Kiberdrošības akta pārskatīšanu, būs paredzēti publiskošanai. Attiecībā uz nepieciešamajiem noteikumiem ir nodrošināta saskanība ar Eiropas digitālās identitātes maku. ENISA uzdevums ir piedāvāt agrīnās brīdināšanas pakalpojumu mašīnlasāmā formātā.

Datu plūsmas

Vispārīgs datu plūsmas un visu saistīto standartu/specifikāciju apraksts

Datu veids 

 

Izskaidrot datu plūsmu 

 

 

Atsauces  

ENISA sniedz ziņojumus un analīzi, tehniskus norādījumus un paraugpraksi.   

Tā ir datu plūsma, kas paredzēta ENISA ieinteresētajām personām, atbalstot ES politikas un tiesību aktu īstenošanu. Šajās datu plūsmās ENISA vāc informāciju, lielākoties izmantojot publiskus avotus, veic analīzi un dalās rezultātos ar ieinteresētajām personām.  ENISA īsteno konkrētus uzdevumus arī tad, ja to pieprasa Komisija. 

5. panta 1. punkta a), b), c), e), f) un h) apakšpunkts  

5. panta 2. punkts; 5. panta 3. punkts; 5. panta 5. punkts

6. pants 

7. pants

8. pants 

9. pants

10. pants

11. panta 2. punkts 

11. panta 4. punkts 

14. pants

Datu plūsmas starp Komisiju, ENISA, dalībvalstīm un citiem attiecīgajiem dalībniekiem ES kiberdrošības ekosistēmā operatīvās sadarbības nozīmē. 

Šāda veida datu plūsmas tiek izveidotas operatīvās sadarbības un situācijas apzināšanās nolūkā. Informācijas apmaiņa notiek abos virzienos – gan uz iekšu, gan uz āru. Apmaiņa notiek ar operatīvajiem datiem. 

10. panta 4. punkta a)–g) apakšpunkts 

11. panta 1. punkta b)–g) apakšpunkts 

11. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts

11. panta 3. punkts 

15. pants

16. panta 2. punkta e) apakšpunkts

Datu plūsmas, kas izveidotas, lai atbalstītu ECSF un Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmas un to īstenošanu 

Šīs datu plūsmas atbalsta apmaiņu uz iekšu un āru šādā nolūkā:

— ECSF uzturēšana un izmantošana ar plūsmām starp ENISA un tās ad hoc darba grupas locekļiem un starp ENISA un Komisiju;

— Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmu izstrāde un uzturēšana ar plūsmām starp ENISA un tās ad hoc darba grupas locekļiem un starp ENISA, Komisiju un dalībvalstīm;

— Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmu īstenošana ar datu plūsmām starp pieteikumu iesniedzējiem un ENISA;

— datu plūsmas starp Apelācijas padomi, ENISA, Komisiju un pieteikumu iesniedzējiem.

19.–23. pants 

36.–43. pants

 

Dati, kas attiecas uz Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu mērķiem, nolūku un saturu 

Šāda veida datu plūsmas ir būtiskas Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu plānošanai, pieprasīšanai, izstrādei, pieņemšanai un uzturēšanai (arī iespējamai pārskatīšanai). Tas jo īpaši ir saistīts ar ieinteresēto personu, ENISA un dalībvalstu iestāžu iesaisti un ekspertu konsultācijām ar ECCG starpniecību dažādos procedūras posmos. Turklāt papildu datu plūsmas ir saistītas ar attiecīgas informācijas sniegšanu plašai sabiedrībai, izmantojot īpašas Komisijas un ENISA tīmekļa vietnes. Visbeidzot, satvars paredz, ka tādu IKT produktu, IKT pakalpojumu vai IKT procesu ražotājiem vai sniedzējiem, kuriem pašiem par saviem līdzekļiem ir izdots ES atbilstības apliecinājums vai Eiropas kiberdrošības sertifikāts, ir publiski pieejama papildu kiberdrošības informācija.

18. pants

19. pants

72., 73., 74., 75., 76., 77., 79., 81., 83. un 84. pants

Dati, kas saistīti ar Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvara pārvaldību 

Šīs datu plūsmas atbalsta apmaiņu uz iekšu un āru šādā nolūkā:

— Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu koordinācija un pārvaldība;

— atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācija un atļauju izsniegšana, kā arī to turpmāka paziņošana, izmantojot attiecīgu platformu, un saistītās procedūras;

— tiesību aizsardzības procedūras, piemēram, tiesības iesniegt sūdzību, tiesību aizsardzība tiesā vai pārsūdzība un izmaiņu procedūras.

85., 86., 88., 89., 90., 92., 93., 94., 95. un 96. pants

Datu plūsmas saistībā ar Aģentūras administratīvajām darbībām 

Plūsmas starp ENISA, Administratīvo padomi, dalībvalstīm, Komisiju. Informācija attiecas uz Aģentūras administratīvajām darbībām, plūsma abos virzienos. Dažos gadījumos informācija tiek nosūtīta arī Eiropas Parlamentam (šī datu plūsma ir izklāstīta turpmāk).

25. pants 

28. panta 1. punkts 

30. pants 

31. panta 8. punkts 

32. panta 3. un 5. punkts 

35. panta 5. un 6. punkts 

36.–43. pants 

44. pants

45. pants

Eiropas Parlamentam nosūtītie dati 

Plūsmas uz Eiropas Parlamentu saistībā ar ENISA darbībām un uzdevumu izpildi; budžeta un finanšu pārvaldība, sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, izpilddirektora amata kandidāta uzklausīšana; jautājumi, kas saistīti ar Eiropas kiberdrošības sertifikāciju 

28. panta 1. punkta f) apakšpunkts, 31. panta 8. punkts, 32.panta 3. punkts, 44. panta 3. punkts, 49. panta 6. punkts, 49. panta 9. punkts, 70. panta 5. punkts, 72. panta 4. un 5. punkts, 119. panta 3. punkts “Deleģēšanas īstenošana”, 120. pants “Izvērtēšana un pārskatīšana”

ES Padomei nosūtītie dati 

Plūsmas uz Eiropas Parlamentu saistībā ar ENISA darbībām un uzdevumu izpildi; budžeta un finanšu pārvaldība, sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, izpilddirektora amata kandidāta uzklausīšana; kandidātshēmas, kas tiek izstrādātas saskaņā ar Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvaru.

28. panta 1. punkta f) apakšpunkts, 31. panta 8. punkts, 32. panta 3. punkts, 32. pants, 7. pants

49. panta 6. punkts, 49. panta 9. punkts, 70. panta 5. punkts, 72. panta 4. un 5. punkts, 119. panta 3. punkts “Deleģēšanas īstenošana”, 120. pants “Izvērtēšana un pārskatīšana”

Datu plūsmas saistībā ar sūdzības iesniegšanu  

Izskatīt fizisku vai juridisku personu sūdzības saistībā ar Eiropas kiberdrošības sertifikātiem, ko izdevušas valstu kiberdrošības sertifikācijas iestādes, vai saistībā ar Eiropas kiberdrošības sertifikātiem, ko izdevušas atbilstības novērtēšanas struktūras saskaņā ar 84. panta 4. punktu, vai saistībā ar ES atbilstības apliecinājumiem.

Fiziskām un juridiskām personām ir tiesības iesniegt sūdzību Eiropas kiberdrošības sertifikāta izdevējam vai tad, ja sūdzība attiecas uz Eiropas kiberdrošības sertifikātu, ko izdevusi kāda atbilstības novērtēšanas struktūra.

55. panta 3. punkts; 88. panta 7. punkta f) apakšpunkts 96. pants

Datu plūsmas attiecībā uz izspiedējprogrammatūras uzbrukumiem  

Konkrētas informācijas ziņošana izspiedējprogrammatūras uzbrukumu gadījumā 

Direktīvas 1. panta 8. punkts

   

Datu veids

Atsauces uz prasībām

Datu sniedzēji

Datu saņēmēji

Datu apmaiņas izraisītājfaktors

Biežums (attiecīgā gadījumā)

Datu plūsmas starp Komisiju un dalībvalstīm saistībā ar Savienības līmeņa koordinētu drošības riska novērtējumu veikšanu.

99. pants

Drošības riska novērtējumi

Komisija un dalībvalstis

Dalībvalstis (TID sadarbības grupa)

99. pants

Drošības riska novērtējumi

Neattiecas

Datu plūsmas starp Komisiju un Padomi saistībā ar tādu trešo valstu noteikšanu, kuras rada bažas par kiberdrošību

100. pants

Trešo valstu pasludināšana par valstīm, kuras rada bažas par kiberdrošību

Komisija

Padome

100. pants

Komisijas pārbaude par trešās valsts radīto apdraudējumu

Datu plūsmas starp Komisiju un dalībvalstīm saistībā ar ietekmes mazināšanas pasākumiem ārkārtas apstākļos

103. panta 6. punkts

Ietekmes mazināšanas pasākumi IKT piegādes ķēdēs

Komisija

Dalībvalstis

Ārkārtēji apstākļi

Neattiecas

Datu plūsmas starp Komisiju un piegādātājiem un Komisiju un kompetentajām iestādēm attiecībā uz piegādātāju iedibinājuma, īpašumtiesību un kontroles novērtēšanu

104. panta 4., 5. un 6. punkts

Augsta riska piegādātāju identificēšana 

Piegādātāji

Komisija

Kompetentās iestādes

Kompetentās iestādes

Piegādātāji

Komisija

Īstenošanas akti, kas pieņemti saskaņā ar 103. panta 1. punktu un saistībā ar 111. panta 1. punktā noteikto aizliegumu

Neattiecas

Datu plūsma starp Komisiju un dalībvalstīm saistībā ar uzraudzības pilnvarām attiecībā uz uzticamas IKT piegādes ķēdes drošības sistēmas īstenošanu

112. panta 1. un 4. punkts

Kompetentās iestādes

114. pants

Uzraudzības un izpildes panākšanas pasākumi

Dalībvalstis

Komisija

112. panta 1. un 4. punkts

Kompetentās iestādes

114. pants

Uzraudzības un izpildes panākšanas pasākumi (Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm publicē sarakstu ar vienībām, kas saistītas ar augsta riska piegādātājiem.)

Neattiecas

Datu plūsma starp Komisiju un trešām personām attiecībā uz atbrīvojumiem

105. pants

Atbrīvojums attiecībā uz vienībām, kas iedibinātas trešā valstī, kura rada bažas par kiberdrošību, vai ko kontrolē no šādas trešās valsts

Trešās personas (vienības, kas iedibinātas trešā valstī, kura rada bažas par kiberdrošību, vai ko kontrolē šādu trešo valstu vienības (100. panta nozīmē)) (iesniedzot atbrīvojuma pieprasījumu)

ES Komisija (pieņemot lēmumus)

Komisija (saņemot atbrīvojuma pieprasījumu)

Trešās personas (vienības, kas iedibinātas trešā valstī, kura rada bažas par kiberdrošību, vai ko kontrolē šādu trešo valstu vienības (100. panta nozīmē)) (saņemot Komisijas lēmumu)

Lēmums saskaņā ar 100. pantu par tādu trešo valstu noteikšanu, kuras rada bažas par kiberdrošību

Neattiecas

Datu plūsma starp dalībvalstīm un trešām personām saistībā ar aizliegumiem elektronisko sakaru tīklos

111. pants

Aizliegumi attiecībā uz mobilajiem, fiksētajiem un satelīta elektronisko sakaru tīkliem

Dalībvalstis (kompetentās iestādes)

Trešās personas (mobilo, fiksēto un satelīta elektronisko sakaru tīklu nodrošinātāji)

Kompetentā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar šo regulu, nekavējoties informē kompetento iestādi saskaņā ar Regulu (ES) XX/XXXX [DNA priekšlikums] par pasākumiem, kas noteikti mobilo, fiksēto un satelīta elektronisko sakaru tīklu nodrošinātājiem.

Neattiecas

Datu plūsma starp Komisiju un dalībvalstīm sadarbības un atbalsta pakalpojumu tīkla kontekstā

113. pants

Komisijas sadarbības un atbalsta dienestu tīkls

Komisija

Dalībvalstis (kompetentās iestādes)

Komisija

Dalībvalstis (kompetentās iestādes)

Trešo valstu pasludināšana par valstīm, kuras rada bažas par kiberdrošību

Datu plūsma starp dalībvalstīm un trešām personām saistībā ar uzraudzības un izpildes panākšanas pasākumiem

114. pants

Uzraudzības un izpildes panākšanas pasākumi

Trešās personas (tāda veida vienības, kas minētas Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā)

Dalībvalstis (kompetentās iestādes)

IV sadaļā paredzēto pasākumu īstenošana

Datu plūsma starp dalībvalstīm savstarpējai palīdzībai

116. pants

Savstarpēja palīdzība

Dalībvalstis

Dalībvalstis

Ja Direktīvas (ES) 2022/2555 I vai II pielikumā minēta vienība sniedz pakalpojumus vairāk nekā vienā dalībvalstī vai sniedz pakalpojumus vienā vai vairākās dalībvalstīs un tās galvenie IKT aktīvi atrodas vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā sadarbojas un cita citai palīdz.

Neattiecas

4.3.Digitālie risinājumi

Digitālo risinājumu augsta līmeņa apraksts 

Par katru digitālo risinājumu – skaidrojums par to, kā digitālais risinājums atbilst piemērojamajai digitālajai politikai un tiesību aktiem 

Digitālais risinājums

Atsauces uz prasībām

Galvenās paredzētās funkcionalitātes

Atbildīgā struktūra

Kā nodrošina piekļūstamību?

Kā ņem vērā atkalizmantojamību?

MI tehnoloģiju izmantošana (attiecīgā gadījumā)

ENISA ir CSIRT tīkla un EU-CyCLONe sekretariāts, un tā CSIRT tīklā un EU-CyCLONe izvieto drošus saziņas rīkus, ko nodrošina juridiskas personas, kuras nav iedibinātas trešās valstīs vai kuras nekontrolē trešās valstis vai trešo valstu valstspiederīgie.    

10. panta 2., 3. un 5. punkts

Nepubliska informācija

ENISA 

Nepubliska informācija

Nepubliska informācija

 

 Nepubliska informācija

 

Sadarbībā ar EU-CyCLONe, CSIRT tīklu, Komisiju, Eiropolu, CERT-EU un attiecīgajām Savienības vienībām izstrādāt verificētu un uzticamu kiberdraudu izlūkdatu repozitorijus, ietverot incidentu, taktikas, paņēmienu un procedūru tendences.

 

 

 

11. panta 1. punkta a) apakšpunkts

 

verificēti un uzticami kiberdraudu izlūkdati, ietverot incidentu, taktikas, paņēmienu un procedūru tendences

ENISA 

EU-CyCLONe, CSIRT tīkls, Komisija, Eiropols un CERT-EU un attiecīgās Savienības vienības  

 

 

Neattiecas

 

 

Neattiecas

 

 

Neattiecas

 

ENISA uztur gūto atziņu repozitoriju. 

 

 

 

14. panta 2. punkts

ENISA uztur mācībās gūto atziņu repozitoriju un iesaka dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā Savienības vienībām, kā efektīvi un lietderīgi īstenot gūtās atziņas.  

 

ENISA 

 

Neattiecas

 

Neattiecas

 

Neattiecas

ENISA izveido, nodrošina, ekspluatē, uztur un vajadzības gadījumā atjaunina operatīvos tehniskos rīkus, piemēram, ar kiberdrošību saistītas platformas Savienības līmenī, it īpaši vienoto ziņošanas platformu, kas izveidota, ievērojot Regulas (ES) 2024/2847 16. panta 1. punktu [un vienoto kontaktpunktu ziņošanai par incidentiem, kas izveidots, ievērojot Direktīvas (ES) 2022/2555 23.a pantu], vai testēšanas rīkus, lai atbalstītu atbilstības novērtēšanas procedūru īstenošanu saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. 

 

 

 

15. pants 

 

Vienotā ziņošanas platforma

 

Regulas (ES) 2024/2847 16. panta 1. punkts

 

[vienotais kontaktpunkts 

 

Direktīvas (ES) 2022/2555 23.a pants]

ENISA 

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

Uzturēt Eiropas ievainojamību datubāzi, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 12. panta 2. punktu, un sniegt ievainojamību pārvaldības pakalpojumus 

 

 

16. panta 2. punkts

Direktīvas (ES) 2022/2555 12. panta 2. punkts

 

Uzturēt datubāzi un sniegt ievainojamību pārvaldības pakalpojumus

ENISA 

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

 

ENISA uztur un regulāri atjaunina īpašu tīmekļa vietni, kurā sniedz publisku informāciju

 

 

 

 

19.–23. pants

 

Uzturēt un regulāri atjaunināt īpašu tīmekļa vietni, kurā sniegta publiska informācija par ECSF, arī par regulējumu un atjaunināšanas grafiku; Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmā, to progresu un izstrādes termiņiem; maksām, kas saistītas ar katru Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmu; Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecinājuma indikatīvajām izmaksām; pilnvaroto apliecinājumu sniedzēju sarakstu.

 

 

ENISA 

 

Neattiecas 

 

Neattiecas

 

Neattiecas

Komisija uztur un regulāri atjaunina īpašu publisku tīmekļa vietni.

72. pants

 

Šāda informācija:

a)    izstrādei pieprasītās Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas;

b)    stratēģiskās prioritātes IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu vai Savienības tiesību aktos noteikto drošības prasību saskaņošanai, tajā skaitā iespējamās jomas, kurās varētu pieprasīt Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu. 

ES Komisija

Atbilstība pamatnostādnēm 

 

Atbilstība pamatnostādnēm

Neattiecas

ENISA uztur īpašu sertifikācijas tīmekļa vietni  

 

79. pants

Informācijas sniegšana par:

a) Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmām;

b) maksām, kas saistītas ar katras Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas uzturēšanu;

c) attiecīgajām ENISA tehniskajām specifikācijām;

d) Eiropas kiberdrošības sertifikātiem un ES atbilstības apliecinājumiem, arī informāciju par šādiem sertifikātiem un apliecinājumiem, kas vairs nav derīgi vai kas ir apturēti, atsaukti vai kam beidzies derīguma termiņš;

e) attiecīgu papildu kiberdrošības informāciju, ko sniedz saskaņā ar 84. panta 2. punktu;

f)salīdzinošās izvērtēšanas kopsavilkumiem saskaņā ar 89. panta 7. punktu;

g)tehniskajām specifikācijām, uz kurām ir atsauce Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā saskaņā ar 74. panta 10. punktu.

ENISA 

Atbilstība pamatnostādnēm

 

Atbilstība pamatnostādnēm

 

Neattiecas

Reģistrs (atbrīvojumi attiecībā uz vienībām, kas iedibinātas trešā valstī, kuras rada bažas par kiberdrošību, vai ko kontrolē šādu trešo valstu vienības)

107. pants

Reģistrs

Komisija uztur publiski pieejamu 105. panta 4. punktā minēto lēmumu reģistru. Reģistrā norāda to vienību nosaukumus, uz kurām attiecas lēmumi. Komisija to regulāri atjaunina.

Komisija

“Komisija uztur publiski pieejamu reģistru.”

Neattiecas

Neattiecas

Platforma (sadarbībai un informācijas apmaiņai starp Komisiju un kompetentajām iestādēm)

113. pants

Komisija izveido dalībvalstu kompetento iestāžu un Komisijas sadarbības tīklu, kas darbojas kā sadarbības un informācijas apmaiņas platforma. Komisija sniedz administratīvu atbalstu tīklam.

Komisija

Nav publiska, tikai kompetentajām iestādēm

Neattiecas

Neattiecas

ENISA izveido un uztur sarakstu ar būtiskām un svarīgām vienībām, kā arī ar vienībām, kuras sniedz domēnu nosaukumu reģistrācijas pakalpojumus

Direktīvas 1. panta 11. punkts

Reģistrs ar būtiskām un svarīgām vienībām, kā arī vienībām, kuras sniedz domēnu nosaukumu reģistrācijas pakalpojumus

ENISA 

Neattiecas

Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no vienotajiem kontaktpunktiem saskaņā ar 2. punktu. (TID 2 direktīvas 27. pants)

Neattiecas

Iepriekš tabulā iekļautie digitālie risinājumi 

Digitālā un/vai nozares politika (attiecīgā gadījumā) 

Skaidrojums par saskanību 

MI akts 

Neattiecas

ES kiberdrošības satvars 

Neattiecas

eIDAS 

Neattiecas

Vienotā digitālā vārteja un IMI 

Neattiecas

Citi 

Neattiecas

Vispārīgs apraksts par digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas prasības

Digitālais publiskais pakalpojums vai digitālo publisko pakalpojumu kategorija 

Apraksts 

Atsauces uz prasībām 

Sadarbspējīgas Eiropas risinājums  

(NEATTIECAS) 

Citi sadarbspējas risinājumi 

ENISA kā tīklu sekretariāts un drošu saziņas rīku ieviešana

ENISA ir CSIRT tīklu sekretariāts, ievērojot Regulas (ES) 2022/2555 15. panta 2. punktu. ENISA nodrošina EU-CyCLONe sekretariātu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 16. panta 2. punktu [un vienoto kontaktpunktu ziņošanai par incidentiem, kas izveidots saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 23.a pantu] un testēšanas rīkus, lai atbalstītu atbilstības novērtēšanas procedūru īstenošanu saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. 

ENISA CSIRT tīklā un EU-CyCLONe izmanto drošus saziņas rīkus, ko nodrošina juridiskas personas, kuras nav iedibinātas trešās valstīs vai kuras nekontrolē trešās valstis vai trešo valstu valstspiederīgie.    

11. pants

//

Neattiecas

Agrīni brīdinājumi 

Agrīno brīdinājumu izdošana

11. pants

12. pants

 

 

Atbalsts saistībā ar konkrētu iespējamu vai notiekošu incidentu vai kiberdraudiem

Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma sniegt konsultācijas un novērtējumus saistībā ar konkrētu piespējamu vai notiekošu incidentu vai kiberdraudiem, tajā skaitā daloties lietpratībā un atvieglojot šādu incidentu tehnisku risināšanu, kā arī atbalstot attiecīgas informācijas un tehnisko risinājumu brīvprātīgu apmaiņu dalībvalstu starpā.

10. pants

 

 

Atbalsts plašapmēra kiberdrošības incidentu un krīžu koordinētai pārvaldībai operatīvā līmenī

Palīdzība plašapmēra kiberdrošības incidentu un krīžu koordinētu pārvaldībai operatīvā līmenī, it īpaši palīdzot EU-CyCLONe sagatavot ziņojumus politiskā līmenī, atvieglojot savlaicīgu informācijas apmaiņu starp CSIRT tīklu un EU-CyCLONe.

10. pants

 

 

Pārbaudītu un uzticamu kiberdraudu izlūkdatu repozitoriji

Sadarbībā ar EU-CyCLONe, CSIRT tīklu, Komisiju, Eiropolu, CERT-EU un attiecīgajām Savienības vienībām izstrādāt pārbaudītu un uzticamu kiberdraudu izlūkdatu repozitorijus, ietverot incidentu, taktikas, paņēmienu un procedūru tendences.

11. pants

 

 

Gūto atziņu repozitorijs

ENISA uztur šajās mācībās gūto atziņu repozitoriju un iesaka dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā Savienības vienībām, kā efektīvi un lietderīgi īstenot gūtās atziņas.

14. pants

 

 

ENISA izveido, nodrošina, ekspluatē, uztur un vajadzības gadījumā atjaunina operatīvos tehniskos rīkus, piemēram, platformas

ENISA izveido, nodrošina, ekspluatē, uztur un vajadzības gadījumā atjaunina operatīvos tehniskos rīkus, piemēram, ar kiberdrošību saistītas platformas Savienības līmenī, jo īpaši vienoto ziņošanas platformu, kas izveidota, ievērojot Regulas (ES) 2024/2847 16. panta 1. punktu [un vienoto kontaktpunktu ziņošanai par incidentiem, kas izveidots, ievērojot Direktīvas (ES) 2022/2555 23.a pantu], un testēšanas rīkus, lai atbalstītu atbilstības novērtēšanas procedūru īstenošanu saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. 

15. pants

 

 

Uzturēt Eiropas ievainojamību datubāzi, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 12. panta 2. punktu

Uzturēt Eiropas ievainojamību datubāzi, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 12. panta 2. punktu.

Sniegt ievainojamību pārvaldības pakalpojumus ieinteresētajām personām, pamatojoties uz Eiropas ievainojamību datubāzi un izmantojot ENISA pieejamo attiecīgo informāciju.

Iesaistīties strukturētā sadarbībā ar organizācijām, kas nodrošina Eiropas ievainojamību datubāzei līdzīgas programmas, reģistrus vai datubāzes.

Aktīvi atbalstīt CSIRT kas izraudzītas par koordinatoriem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 12. panta 1. punktu, attiecībā uz tādu ievainojamību informācijas koordinētas atklāšanas pārvaldību, kas var būtiski ietekmēt vienības vairāk nekā vienā dalībvalstī.

Izstrādāt un uzturēt metodiku un pārvaldības mehānismus ievainojamību identificēšanai un koordinētai informācijas atklāšanai sadarbībā ar valstu kompetentajām iestādēm, CSIRT, nozari un pētniecības kopienu.

 

16. pants

 

 

Eiropas kiberdrošības sertifikācijas kandidātshēmu (“kandidātshēmu”) sagatavošana

Sagatavot Eiropas kiberdrošības sertifikācijas kandidātshēmas (“kandidātshēmas”) IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem vai vienību kiberdrošības parametriem, kā arī saistītās tehniskās specifikācijas saskaņā ar 74. pantu.

Uzturēt pieņemtās Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas saskaņā ar 75. pantu, tajā skaitā ņemot vērā pieņemto Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu iespējamu pārskatīšanu saskaņā ar 76. pantu.

17. pants

 

 

ENISA izstrādā un uztur Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmas

 

 

ENISA izstrādā un uztur Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmas. 

ENISA pieņem pamatotu lēmumu, vai nu piešķirot pieteikuma iesniedzējam atļauju izsniegt Eiropas individuālos apliecinājumus par shēmu un atļauju īstenošanu un uzturēšanu; vai nepiešķirot atļauju; vai arī slēdzot pieteikuma apstrādi nepietiekamas pieteikuma iesniedzēja sniegtās informācijas vai nerīkošanās pēc papildu informācijas pieprasījuma dēļ. 

 

 

20.–22. pants

 

 

ENISA uztur un regulāri atjaunina īpašu tīmekļa vietni.

ENISA uztur un regulāri atjaunina īpašu tīmekļa vietni, kurā sniedz publisku informāciju par:

a)    ECSF, arī par regulējumu un atjaunināšanas grafiku;

b)    Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmām, to progresu un izstrādes termiņiem;

c)    maksām, kas saistītas ar katru Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmu, kura pieņemta saskaņā ar šīs regulas 47. pantu;

d)    Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecinājuma indikatīvajām izmaksām saskaņā ar 20. panta 4. punktu;

e)    pilnvaroto apliecinājumu sniedzēju sarakstu.

23. pants

 

 

Komisija uztur un regulāri atjaunina īpašu publisku tīmekļa vietni

Komisija uztur un regulāri atjaunina īpašu tīmekļa vietni, kurā sniegta informācija par šādiem aspektiem:

a) izstrādei pieprasītās Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas;

b) stratēģiskās prioritātes IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu vai Savienības tiesību aktos noteikto drošības prasību saskaņošanai, tajā skaitā iespējamās jomas, kurās varētu pieprasīt Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu.

72. pants

 

 

ENISA uztur īpašu sertifikācijas tīmekļa vietni

ENISA uztur un regulāri atjaunina īpašu tīmekļa vietni, kurā sniedz publisku informāciju par:

a) Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmām;

b) maksām, kas saistītas ar katras Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas uzturēšanu;

c) attiecīgajām ENISA tehniskajām specifikācijām;

d) Eiropas kiberdrošības sertifikātiem un ES atbilstības apliecinājumiem, arī informāciju par šādiem sertifikātiem un apliecinājumiem, kas vairs nav derīgi vai kas ir apturēti, atsaukti vai kam beidzies derīguma termiņš;

e) attiecīgu papildu kiberdrošības informāciju, ko sniedz saskaņā ar 84. panta 2. punktu;

f)    salīdzinošās izvērtēšanas kopsavilkumiem saskaņā ar 89. panta 7. punktu;

g)    tehniskajām specifikācijām, uz kurām ir atsauce Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā saskaņā ar 74. panta 10. punktu.

79. pants

 

 

Izmeklēšanas

Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci izpildīt vai turpināt pildīt tai piemērojamās prasības un pienākumus.

Komisija nodrošina, ka visa sensitīvā informācija, kas iegūta izmeklēšanas gaitā, tiek apstrādāta kā konfidenciāla informācija.

94. pants

 

 

ENISA izveido un uztur sarakstu ar būtiskām un svarīgām vienībām, kā arī ar vienībām, kuras sniedz domēnu nosaukumu reģistrācijas pakalpojumus  

Reģistrs ar būtiskām un svarīgām vienībām, kā arī vienībām, kuras sniedz domēnu nosaukumu reģistrācijas pakalpojumus.

Pēc pieprasījuma ENISA ļauj kompetentajām iestādēm piekļūt informācijai par DNS pakalpojumu sniedzējiem, ALD nosaukumu reģistratoriem, vienību, kas sniedz domēnu nosaukumu reģistrācijas pakalpojumus, mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem, datu centru pakalpojumu sniedzējiem, satura piegādes tīklu nodrošinātājiem, pārvaldītu pakalpojumu sniedzējiem, pārvaldītu drošības pakalpojumu sniedzēju, kā arī tiešsaistes tirdzniecības vietu, tiešsaistes meklētājprogrammu vai sociālās tīklošanās pakalpojumu platformu nodrošinātājiem, kura tiek glabāta šajā reģistrā, vienlaikus nodrošinot, ka attiecīgā gadījumā ir aizsargāta informācijas konfidencialitāte.

Direktīvas 1. panta 11. punkts

 

 

4.4.Sadarbspējas novērtējums

Prasību ietekme uz katra digitālā publiskā pakalpojuma pārrobežu sadarbspēju 

Repozitoriji / platformas / agrīnie brīdinājumi / sekretariāts / operatīvā sadarbība / CVD datubāze  

Novērtējums 

Pasākumi 

Iespējamie atlikušie šķēršļi 

Saskanība ar esošo digitālo un nozaru politiku.  

Uzskaitiet identificēto piemērojamo digitālo un nozaru politiku. 

Kiberdrošība 

Nav zināmu šķēršļu  

Organizatoriskie pasākumi, kas vajadzīgi netraucētai pārrobežu digitālo publisko pakalpojumu sniegšanai. 

Uzskaitiet paredzētos pārvaldības pasākumus. 

ENISA Administratīvā padome  

CSIRT tīkls 

EU-CyCLONe

TID sadarbības grupa 

 

Tie visi ir forumi, kuros var izvirzīt jautājumus.  

 

Neattiecas 

Pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu kopīgu izpratni par datiem. 

Uzskaitiet šādus pasākumus. 

 

Neattiecas 

 

Neattiecas 

Kopīgi saskaņotu atvērtu tehnisko specifikāciju un standartu izmantošana. 

Uzskaitiet šādus pasākumus. 

 

Neattiecas 

 

Neattiecas 

Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmas  

Novērtējums 

Pasākumi 

Iespējamie atlikušie šķēršļi 

Saskanība ar esošo digitālo un nozaru politiku  

Uzskaitiet identificēto piemērojamo digitālo un nozaru politiku. 

Priekšlikuma pamatā ir COM(2023)207 final (Kiberdrošības prasmju akadēmija) “ENISA izstrādās izmēģinājuma projektu, izpētot Eiropas kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmas izveidi” 

Tajā izmantota Regula (ES) 2024/1183 (EUDI maks), nosakot, ka “ENISA un pilnvarotie apliecinājumu sniedzēji nodrošina, ka Eiropas individuālā kiberdrošības prasmju apliecinājuma elektroniskie apliecinājumi tiek izdoti Eiropas digitālās identitātes makā”. 

Kiberdrošība 

VDAR (datu glabāšana, ko veic pakalpojumu sniedzēji) 

Nav zināmu šķēršļu  

Organizatoriskie pasākumi, kas vajadzīgi netraucētai pārrobežu digitālo publisko pakalpojumu sniegšanai. 

Uzskaitiet paredzētos pārvaldības pasākumus. 

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām, sagatavojot Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmu 

ENISA darbību nodalīšana, lai nodrošinātu to neatkarīgu izpildi  

Apelācijas padome 

  

Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmu izmantošana un atzīšana publiskām un privātām vienībām joprojām ir brīvprātīga. 

Pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu kopīgu izpratni par datiem. 

Uzskaitiet šādus pasākumus. 

 

Tādu shēmu izstrāde, kurās cita starpā sīki izklāstīti noteikumi par apliecinājumu saturu un formātu 

Pilnvarotie pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka pēc personas pieprasījuma Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecinājumu elektroniskie apliecinājumi tiek izdoti kā atribūtu elektroniskie apliecinājumi formātā, ko var glabāt Eiropas digitālās identitātes makos. ENISA sniegs norādījumus vērtētājiem un veiks viņu obligātu apmācību par prasībām un novērtēšanas metodēm, kas iekļautas Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmā. 

Sabiedrības informēšana tīmekļa vietnē 

Īstenošanas akti par maksām 

 

Lai gan shēmām vajadzētu būt tik detalizētām, lai nodrošinātu vienotu izpratni un atvieglotu īstenošanu, un lai gan ENISA sniegs norādījumus vērtētājiem un veiks obligātu viņu apmācību, lai nodrošinātu shēmu konsekventu īstenošanu, varētu rasties neparedzēti aspekti, kuros pilnvarotiem apliecinājumu pakalpojumu sniedzējiem ir jāsadarbojas ar ENISA, citiem pakalpojumu sniedzējiem vai vērtētājiem.

Kopīgi saskaņotu atvērtu tehnisko specifikāciju un standartu izmantošana. 

Uzskaitiet šādus pasākumus. 

 

Eiropas individuālo kiberdrošības prasmju apliecināšanas shēmas tiek izstrādātas ar attiecīgo ieinteresēto personu atbalstu 

 

 

Neattiecas 

Eiropas kiberdrošības sertifikācijas kandidātshēmu (“kandidātshēmu”) sagatavošana / numuru piešķiršana CAB 

Novērtējums 

Pasākumi 

Iespējamie atlikušie šķēršļi 

Saskanība ar esošo digitālo un nozaru politiku.  

Uzskaitiet identificēto piemērojamo digitālo un nozaru politiku. 

Priekšlikuma mērķis ir saskaņot pārvaldību ar jauno tiesisko regulējumu, jo īpaši attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 765/200826.  

Priekšlikuma mērķis ir veicināt atbilstību attiecīgajiem kiberdrošības nozares tiesību aktiem, izstrādājot īpašas Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas. 

 

Nav zināmu šķēršļu  

Organizatoriskie pasākumi, kas vajadzīgi netraucētai pārrobežu digitālo publisko pakalpojumu sniegšanai. 

Uzskaitiet paredzētos pārvaldības pasākumus. 

Eiropas Kiberdrošības sertifikācijas grupa;  

ENISA; 

Ad hoc darba grupas; 

Eiropas Kiberdrošības sertifikācijas asambleja; 

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām, pieprasot, izstrādājot un pieņemot Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas; 

komiteju procedūras paredzētajiem īstenošanas aktiem, kas saistīti ar Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmām. 

Eiropas kiberdrošības sertifikācijas izmantošana ir brīvprātīga, ja vien Eiropas tiesību aktos nav noteikts citādi. 

Pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu kopīgu izpratni par datiem. 

Uzskaitiet šādus pasākumus. 

Īstenošanas akti, kas uzskaitīti 4.5. iedaļā. 

Eiropas kiberdrošības sertifikācijas izmantošana ir brīvprātīga, ja vien Eiropas tiesību aktos nav noteikts citādi. 

Kopīgi saskaņotu atvērtu tehnisko specifikāciju un standartu izmantošana. 

Uzskaitiet šādus pasākumus. 

Īstenošanas akti, kas uzskaitīti 4.5. iedaļā. 

Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā noteiktās prasības ir konsekventas Savienības tiesību aktu prasības. 

Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas izmanto izvērtēšanā piemērotos starptautiskos, Eiropas vai valsts standartus un atsaucas uz tiem vai, ja šādi standarti nav pieejami vai nav piemēroti, uz ENISA izstrādātajām tehniskajām specifikācijām. 

Neattiecas 

Publiski pieejamas tīmekļa vietnes 

Novērtējums 

Pasākumi 

Iespējamie atlikušie šķēršļi 

Saskanība ar esošo digitālo un nozaru politiku.  

Uzskaitiet identificēto piemērojamo digitālo un nozaru politiku. 

ES Piekļūstamības akts un Tīmekļa piekļūstamības direktīva 

Kiberdrošība 

 

Nav zināmu šķēršļu  

Organizatoriskie pasākumi, kas vajadzīgi netraucētai pārrobežu digitālo publisko pakalpojumu sniegšanai. 

Uzskaitiet paredzētos pārvaldības pasākumus. 

 

Neattiecas  

 

Neattiecas 

Pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu kopīgu izpratni par datiem. 

Uzskaitiet šādus pasākumus. 

 

 

Neattiecas 

Kopīgi saskaņotu atvērtu tehnisko specifikāciju un standartu izmantošana. 

Uzskaitiet šādus pasākumus. 

 

 

 

Neattiecas 

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi

Vispārīgs apraksts par digitālās īstenošanas atbalsta pasākumiem 

Pasākuma apraksts 

Atsauces uz prasībām  

Komisijas loma  

(attiecīgā gadījumā)

Iesaistāmie dalībnieki 

(attiecīgā gadījumā)

Paredzamais laika grafiks 

(attiecīgā gadījumā)

Komisija, pamatojoties uz pieņemto kandidātshēmu, ko sagatavojusi ENISA, ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kuros paredzēta Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēma IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem vai vienību kiberdrošības parametriem, kas atbilst 80. un 81. pantā noteiktajām prasībām. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 118. panta 2. punktā. 

75. panta 9. punkts

Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus

 

Neattiecas

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 119. pantu, lai grozītu šā panta 1. punktu, pievienojot vai grozot drošības mērķus nolūkā nodrošināt, ka tie atspoguļo jaunāko tehnoloģiju attīstību un jaunus saistītos apdraudējumus, kā arī pieņemot jaunus Savienības tiesību aktus, kuros izklāstīts pieņēmums par atbilstību attiecīgajām minēto tiesību aktu kiberdrošības prasībām, izmantojot Eiropas kiberdrošības sertifikāciju.

80. panta 2. punkts

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus

 

Neattiecas

Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka kopīgus principus un paraugnoteikumus 1., 2. un 3. punktā izklāstītajiem elementiem visās Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmās. Ja tas ir lietderīgi un iespējams, Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā var iekļaut atsauces uz minētajiem principiem un paraugnoteikumiem.

Pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 118. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Izstrādājot vai pārskatot Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu elementu kopīgos principus un paraugnoteikumus, Komisija apspriežas ar ENISA un attiecīgā gadījumā ņem vērā ECCG, attiecīgo ieinteresēto personu un citu attiecīgo struktūru paustos viedokļus.

81. panta 5. punkts

Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus

ENISA 

ECCG 

Neattiecas

Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kuros precizē šā panta 4. punktā minēto iepriekšēja apstiprinājuma vai vispārējo deleģēšanas modeļu procedūras. Minēto īstenošanas aktu sagatavošanā Komisija var apspriežas ar ECCG. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 118. panta 2. punktā.

85. panta 5. punkts

Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus

ECCG 

Neattiecas

Trešo valstu sertifikātus, kas izdoti attiecībā uz vienību IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem, pārvaldītiem drošības pakalpojumiem un vienību kiberdrošības parametriem, ar īstenošanas aktu vai noslēdzot nolīgumu starp Savienību un attiecīgo trešo valsti vai starptautisku organizāciju, var atzīt par līdzvērtīgiem Eiropas kiberdrošības sertifikātiem, ja attiecīgās trešās valsts shēmas vai starptautiskās organizācijas shēmas prasības uzskata par līdzvērtīgām Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu prasībām. Komisija tiek pilnvarota pieņemt šādus īstenošanas aktus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 118. panta 2. punktā.

87. panta 1. punkts

Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus

 

Neattiecas

Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem izveido salīdzinošās izvērtēšanas plānu vismaz piecu gadu laikposmam, nosakot salīdzinošās izvērtēšanas grupas sastāva izveides kritērijus, salīdzinošajā izvērtēšanā izmantojamo metodoloģiju, laika grafiku, biežumu un citus ar salīdzinošiem izvērtējumiem saistītus uzdevumus. Minēto īstenošanas aktu sagatavošanā Komisija var apspriežas ar ECCG un ENISA. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 118. panta 2. punktā.

89. panta 6. punkts

Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus

 

Neattiecas

Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu procedūras, arī attiecībā uz pārrobežu sadarbību, atļauju piešķiršanai atbilstības novērtēšanas struktūrām. Īstenošanas aktu sagatavošanā Komisija var apspriežas ar ENISA un ECCG. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 118. panta 2. punktā.

92. panta 8. punkts

Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus

ENISA

ECCG

Neattiecas

Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu šā panta 1. punktā minēto paziņojumu apstākļus, formātus un procedūras, tostarp citu dalībvalstu iebildumu procedūru paziņošanas procesa laikā, atbilstības novērtēšanas struktūru unikālu identifikāciju, kā arī paziņojuma ierobežošanas, apturēšanas vai atsaukšanas apstākļus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 118. panta 2. punktā.

93. panta 3. punkts

Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus

 

Neattiecas

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus saskaņā ar 100. pantu, lai noteiktu trešo valsti, kas IKT piegādes ķēdēm rada bažas par kiberdrošību.

100. panta 2. punkts

Tādu trešo valstu izraudzīšanās, kuras rada bažas par kiberdrošību

Pieņemt īstenošanas aktus

Neattiecas

Nav grafika, bet īstenošanas akti būtu regulāri jāpārskata

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai paredzētu vienu vai vairākus 103. panta 2. punktā minētos ietekmes mazināšanas pasākumus.

103. panta 2. punkts

Ietekmes mazināšanas pasākumi IKT piegādes ķēdē

Pieņemt īstenošanas aktus

Neattiecas

Neattiecas

Nav grafika, bet jāpārskata reizi 36 mēnešos (saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 118. panta 2. punktā)

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus saskaņā ar 102. pantu, lai identificētu galvenos IKT aktīvus, ko Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā minēto veidu vienības izmanto produktu ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai.

102. panta 1. punkts

Galveno IKT aktīvu apzināšana

Pieņemt īstenošanas aktus

Neattiecas

Neattiecas

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem aizliedz galvenajos IKT aktīvos, kas identificēti saskaņā ar 102. pantu, jebkādā veidā izmantot, uzstādīt vai integrēt IKT komponentus vai komponentus, kas ietver IKT komponentus, no augsta riska piegādātājiem, kuri izraudzīti saskaņā ar 100. panta 2. punktu.

103. panta 1. punkts

Ietekmes mazināšanas pasākumi IKT piegādes ķēdē

Pieņemt īstenošanas aktus

Neattiecas

Neattiecas

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu, ka Direktīvas (ES) 2022/2555 I un II pielikumā minēto veidu vienībām ir aizliegts izmantot, uzstādīt vai integrēt IKT komponentus vai komponentus, kas ietver IKT komponentus no konkrētas vienības.

103. panta 7. punkts

Pieņemt īstenošanas aktus

Apspriešanās ar dalībvalstīm un attiecīgajām vienībām

Neattiecas

Komisija ar īstenošanas aktiem izveido augsta riska piegādātāju sarakstus, kas ir relevanti saistībā ar aizliegumiem, kuri noteikti īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar 103. panta 1. punktu, vai 1110. panta 1. punktā minēto aizliegumu.

104. panta 1. punkts

Pieņemt īstenošanas aktus

Neattiecas

Neattiecas

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai sīkāk precizētu 105. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētos nosacījumus un paredzētu sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz 105. pantā minētajām procedūrām.

105. pants

Atbrīvojums attiecībā uz vienībām, kas iedibinātas trešā valstī, kura rada bažas par kiberdrošību, vai ko kontrolē vienības no šādas trešās valsts

Pieņemt īstenošanas aktus

Neattiecas

Neattiecas

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par maksām, precizējot maksu apmēru un veidu, kādā tās maksājamas.

109. pants

Maksas

Pieņemt īstenošanas aktus

Neattiecas

Neattiecas

Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai precizētu termiņus IKT komponentu vai komponentu, kas ietver IKT komponentus, kurus nodrošina augsta riska piegādātāji, pakāpeniskai izbeigšanai attiecībā uz fiksētajiem un satelīta elektronisko sakaru tīkliem.

110. panta 4. punkts

Galvenie IKT aktīvi mobilo, fiksēto un satelīta elektronisko sakaru tīkliem

Pieņemt īstenošanas aktus

Neattiecas

Neattiecas

Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 119. pantu, lai grozītu II pielikumu nolūkā to pielāgot tehnoloģiju attīstībai, ņemot vērā 103. panta 3. punktā minētos elementus.

110. panta 5. punkts

Pieņemt deleģētos aktus

Neattiecas

Neattiecas

7.    regulas 21. panta 5. punktu groza šādi:

a)    punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka tehniskās un metodiskās prasības, kā arī vajadzības gadījumā nozaru prasības 2. punktā minētajiem pasākumiem attiecībā uz būtiskām un svarīgām vienībām, kas nav minētas šā punkta pirmajā daļā. Komisija regulāri novērtē, vai attiecībā uz konkrētām nozarēm vai vienību veidiem pieņemt šajā daļā minētos īstenošanas aktus, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību. Pamatojoties uz minēto novērtējumu rezultātiem, Komisija var ierosināt šādus īstenošanas aktus attiecībā uz identificētajām nozarēm vai vienību veidiem. Sagatavojot šādus novērtējumus, Komisija īpašu uzmanību pievērš nozaru vai vienību veidu pārrobežu raksturam un īsteno atklātu, pārredzamu un iekļaujošu apspriešanās procesu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un dalībvalstīm.”;

b)    aiz ceturtās daļas iekļauj šādu daļu:

“Ja Komisija pieņem šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētos īstenošanas aktus, dalībvalstis vienībām, kuras ir minēto īstenošanas aktu darbības jomā, nenosaka nekādas papildu tehniskās vai metodiskās prasības attiecībā uz Direktīvas (ES) 2022/2555 21. panta 2. punktā minētajiem pasākumiem.”

Direktīvas 1. panta 7. punkts 

Maksimāla saskaņošana  

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus

 

 

Neattiecas

(1)    ENISA, ENISA Threat Landscape 2024, https://www.enisa.europa.eu/publications/enisa-threat-landscape-2024 .
(2)    ENISA, ENISA Threat Landscape 2025.
(3)    Eiropas Komisija, The future of European Competitiveness, https://commission.europa.eu/document/download/97e481fd-2dc3-412d-be4c-f152a8232961_en?filename=The%20future%20of%20European%20competitiveness%20_%20A%20competitiveness%20strategy%20for%20Europe.pdf .
(4)    JOIN(2025) 130 final.
(5)    COM(2025) 148 final.
(6)    JOIN(2025) 977 final.
(7)    COM(2025) 66 final.
(8)    COM(2025) 10 final.
(9)    COM(2023) 207 final.
(10)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/203 un Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/1645.
(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1781 (2023. gada 13. septembris), ar ko izveido pasākumu sistēmu Eiropas pusvadītāju ekosistēmas stiprināšanai un groza Regulu (ES) 2021/694 (Mikroshēmu akts) (OV L 229, 18.9.2023., 1.–53. lpp.).
(12)    Konkrētāk, Direktīvas 2014/23/ES, 2014/24/ES un 2014/25/ES.
(13)    Eiropas Komisija, Commission launches call for evidence and public consultation on the evaluation of the Public Procurement Directives, https://single-market-economy.ec.europa.eu/news/commission-launches-call-evidence-and-public-consultation-evaluation-public-procurement-directives-2024-12-13_en .
(14)    COM(2025) 837 final.
(15)    JOIN(2023) 20 final.
(16)    JOIN(2025) 120 final.
(17)    JOIN(2025) 977 final.
(18)     Regula – 2019/881 – LV – EUR-Lex .
(19)    Kiberjautājumu horizontālā darba grupa.
(20)    Regula (ES) 2019/881 ( http://data.europa.eu/eli/reg/2019/881/oj ).
(21)     http://data.europa.eu/eli/dir/2022/2555/oj .
(22)     http://data.europa.eu/eli/reg/2008/765/oj .
(23)     http://data.europa.eu/eli/reg/2012/1025/oj .
(24)    OV C […], […], […]. lpp.
(25)    OV C […], […], […]. lpp.
(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/881 (2019. gada 17. aprīlis) par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 526/2013 (Kiberdrošības akts) (OV L 151, 7.6.2019., 15. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/881/oj).
(27)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (TID 2 direktīva) (OV L 333, 27.12.2022., 80. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2022/2555/oj).
(28)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2557 (2022. gada 14. decembris) par kritisko vienību noturību un Padomes Direktīvas 2008/114/EK atcelšanu (OV L 333, 27.12.2022., 164. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2022/2557/oj).
(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/2847 (2024. gada 23. oktobris) par horizontālajām kiberdrošības prasībām attiecībā uz produktiem ar digitāliem elementiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 168/2013 un (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2020/1828 (Kibernoturības akts) (OV L, 2024/2847, 20.11.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2847/oj).
(30)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2025/38 (2024. gada 19. decembris), ar ko nosaka pasākumus, lai stiprinātu solidaritāti un spējas Savienībā atklāt kiberdraudus un kiberincidentus, tiem sagatavoties un uz tiem reaģēt, un ar ko groza Regulu (ES) 2021/694 (OV L, 2025/38, 15.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2025/38/oj).
(31)    OV C, C/2025/3445, 20.6.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/3445/oj.
(32)    Cybersecurity of 5G networks – EU Toolbox of risk mitigating measures [5G tīklu kiberdrošība – ES riska mazināšanas pasākumu rīkkopa], TID sadarbības grupa, 1/2020, dokuments pieejams šeit: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/cybersecurity-5g-networks-eu-toolbox-risk-mitigating-measures .
(33)    Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Kiberdrošības talantu deficīta pārvarēšana ES konkurētspējas, izaugsmes un noturības vairošanai (“Kiberdrošības prasmju akadēmija”)”, COM(2023) 207 final, 18.4.2023.
(34)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2554 (2022. gada 14. decembris) par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (OV L 333, 27.12.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2554/oj).
(35)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2024/1366 (2024. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/943, izveidojot tīkla kodeksu par nozarspecifiskiem noteikumiem attiecībā uz pārrobežu elektroenerģijas plūsmu kiberdrošības aspektiem (OV L, 2024/1366, 24.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2024/1366/oj).
(36)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/1645 (2022. gada 14. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1139 piemērošanu attiecībā uz prasībām par tādu informācijas drošības risku pārvaldību, kuri spēj ietekmēt aviācijas drošumu, kas noteiktas organizācijām, uz kurām attiecas Komisijas Regulas (ES) Nr. 748/2012 un (ES) Nr. 139/2014, un ar ko groza Komisijas Regulas (ES) Nr. 748/2012 un (ES) Nr. 139/2014 (OV L 248, 18.–31. lpp., 26.9.2022., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg_del/2022/1645/oj ).
(37)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/203 (2022. gada 27. oktobris), ar ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1139 piemērošanas noteikumus saistībā ar prasībām, kas attiecas uz tādu informācijas drošības risku pārvaldību, kuri spēj ietekmēt aviācijas drošumu, un kas noteiktas organizācijām, uz kurām attiecas Komisijas Regulas (ES) Nr. 1321/2014, (ES) Nr. 965/2012, (ES) Nr. 1178/2011, (ES) 2015/340, Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/373 un (ES) 2021/664, un kompetentajām iestādēm, uz kurām attiecas Komisijas Regulas (ES) Nr. 748/2012, (ES) Nr. 1321/2014, (ES) Nr. 965/2012, (ES) Nr. 1178/2011, (ES) 2015/340 un (ES) Nr. 139/2014, Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/373 un (ES) 2021/664, un ar ko groza Komisijas Regulas (ES) Nr. 1178/2011, (ES) Nr. 748/2012, (ES) Nr. 965/2012, (ES) Nr. 139/2014, (ES) Nr. 1321/2014, (ES) 2015/340 un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/373 un (ES) 2021/664 (OV L 31, 2.2.2023., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/203/oj).
(38)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1583 (2019. gada 25. septembris), ar ko attiecībā uz kiberdrošības pasākumiem groza Īstenošanas regulu (ES) 2015/1998, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (OV L 246, 26.9.2019., 15.–18. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2019/1583/oj ).
(39)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas rīcības plāns attiecībā uz slimnīcu un veselības aprūpes sniedzēju kiberdrošību”, COM(2025) 10 final, 15.1.2025.
(40)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2023/2841 (2023. gada 13. decembris), kas paredz pasākumus nolūkā panākt vienādu augstu kiberdrošības līmeni Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās (OV L, 2023/2841, 18.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2841/oj).
(41)    Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ProtectEU: Eiropas iekšējās drošības stratēģiju (COM(2025) 148 final, 1.4.2025.
(42)    Kopīgais paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas sagatavotības savienības stratēģiju (JOIN(2025) 130 final).
(43)    Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “ES ekonomiskās drošības stiprināšana”, JOIN(2025) 977 final.
(44)    COM(2025) 837 final.
(45)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 460/2004 (2004. gada 10. marts), ar ko izveido Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (OV L 77, 13.3.2004., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2004/460/oj).
(46)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/910/oj).
(47)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/887 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu (OV L 202, 8.6.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/887/oj).
(48)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, Prasmju savienība, COM(2025)90 final, 5.3.2025.
(49)    JOIN(2025) 791 final.
(50)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj).
(51)    Eiropas individuālie kiberdrošības prasmju apliecinājumi būtu jāsaprot kā tādi, kas atbilst līdzīgai pieejai attiecībā uz to, ko tirgus atzīst par “kiberdrošības sertifikāciju”. Tomēr, lai izvairītos no pārpratumiem attiecībā uz Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvaru, priekšroka tiek dota vārdam “apliecinājums”, kas jau tiek izmantots paziņojumā par Kiberprasmju akadēmiju.
(52)

   Īstenošanas regula (ES) 2025/1569.

(53)    Vienotā pieeja, kas pievienota Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlijā pieņemtajam kopīgajam paziņojumam par decentralizētajām aģentūrām, pieejama šeit: https://european-union.europa.eu/document/download/d4199ff4-1e3d-45e6-af7e-90cf1a7b10bc_en?filename=joint_statement_on_decentralised_agencies_en.pdf .
(54)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2001/1049/oj).
(55)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1725/oj).
(56)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/24/oj).
(57)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/679/oj).
(58)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (TID 2 direktīva) (OV L 333, 27.12.2022., 80. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/dir/2022/2555/oj ).
(59)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/482 (2024. gada 31. janvāris) par to, kā vienotos kritērijos balstītas Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas (EUCC) pieņemšanas sakarā piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/881 (OV L, 2024/482, 7.2.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/482/oj).
(60)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/2540 (2025. gada 9. decembris), ar ko paredz noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/881 piemērošanai attiecībā uz salīdzinošās izvērtēšanas plāna izveidi (OV L 2540, 12.12.2025., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/2540/oj ).
(61)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2008/765/oj).
(62)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/3143 (2024. gada 18. decembris), ar ko nosaka apstākļus, formātus un procedūras paziņojumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/881 par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju 61. panta 5. punktu (OV L 3143, 19.12.2025., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/3143/oj ).
(63)    ENISA, “Threat Landscape 2025”, 2025. gada oktobris.
(64)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (TID 2 direktīva) (OV L 333, 27.12.2022., 80.–152. lpp., ELI: https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2022/2555/oj).
(65)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/2847 (2024. gada 23. oktobris) par horizontālajām kiberdrošības prasībām attiecībā uz produktiem ar digitāliem elementiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 168/2013 un (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2020/1828 (Kibernoturības akts) (OV L, 2024/2847, 20.11.2024., ELI: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2024/2847/oj/eng).
(66)    Komisijas kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “ES ekonomiskās drošības stiprināšana”, JOIN(2025) 977 final, 2025. gada 3. decembris.
(67)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65.–242. lpp., ELI: https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2014/24/oj/lv).
(68)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243.–374. lpp., ELI: https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2014/25/oj?locale=lv).
(69)    Komisijas paziņojums par 5G kiberdrošības rīkkopas īstenošanu, C(2023) 4049 final, 2023. gada 15. jūnijs.
(70)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1725/oj ).
(71)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2012/1025/oj).
(72)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2675 (2023. gada 22. novembris) par Savienības un tās dalībvalstu aizsardzību pret trešo valstu īstenotu ekonomisko piespiešanu (OV L, 2023/2675, 7.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2675/oj).
(73)    OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1968/259(1)/oj.
(74)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/715 (2018. gada 18. decembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā (OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2019/715/oj).
(75)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/883/oj).
(76)    OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_interinstit/1999/531/oj.
(77)    Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1996/2185/oj).
(78)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2017/1371/oj).
(79)    Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1958/1(1)/oj).
(80)    Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2015/443/oj).
(81)    Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2015/444/oj).
(82)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (TID 2 direktīva) (OV L 333, 27.12.2022., 80. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2022/2555/oj).
(83)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (pārstrādātā versija) (OV L 293, 31.10.2008., 3.–20. lpp., ELI: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2008/1008/oj/).
(84)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.
(85)     Politikas pamatnostādnes 2024. gadam .
(86)     Pilnvarojuma vēstule priekšsēdētājas izpildvietniecei H. Virkunenai .
(87)     S. Nīnistes ziņojums .
(88)     M. Dragi ziņojums par ES konkurētspēju .
(89)     Enrico Letta, “Much more than a market” (2024. gada aprīlis) .
(90)    Tiks pievienots pēc publicēšanas.
(91)     ES Kiberdrošības akts | EUR-Lex .
(92)     Finanšu regula, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) – ES Publikāciju birojs .
(93)     https://europa.eu/european-union/sites/europaeu/files/docs/body/joint_statement_and_common_approach_2012_en.pdf .
(94)     Deleģētā regula – 2019/715 – LV – EUR-Lex .
(95)     https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2019/881/oj .
(96)     CNECT_AAR_2024_final .
(97)     enisa.europa.eu/sites/default/files/2024-11/2023 Consolidated Annual Activity Report_1.pdf .
(98)     MB Decision 2019_8 Financial rules_adopted.pdf .
(99)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.
(100)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.
(101)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātes no Rietumbalkāniem.
(102)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).
(103)    Kā aprakstīts 1.3.2. iedaļā “Konkrētie mērķi”
(104)    Zem tabulas norādiet, cik pilnslodzes ekvivalenta vienību no tabulā norādītā skaita jūsu ģenerāldirektorātā jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai var tikt pārdalītas un kādas ir jūsu neto vajadzības.
(105)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.
(106)     Lēmums RR-02: SNAS pakalpojumu cenrādis:  :  https://www.snas.sk/storage/app/uploads/public/677/e79/e4c/677e79e4cac62903312474.pdf . 
(107)    Proti, uzturēšana ietver divas klātienes sanāksmes ar ekspertiem gadā (100 000 EUR), izmaksas par darbuzņēmējiem, kas atbalsta shēmas apliecinošo dokumentu izstrādi un pārskatīšanu, sertifikācijas shēmu ieviešanu, atbalstu salīdzinošajai novērtēšanai un atbilstības novērtējumu īstenošanu (4 x 15 000 = 60 000 EUR). Izmaksas ietver arī EISI platformas un ENISA sertifikācijas tīmekļa vietnes darbības daļu (40 000 EUR).

Strasbūrā, 20.1.2026

COM(2026) 11 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums. Eiropas Parlamenta un Padomes regula

par Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru (ENISA), Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvaru un IKT piegādes ķēdes drošību, un ar ko atceļ Regulu (ES) 2019/881 (2. kiberdrošības akts)






{SEC(2026) 11 final} - {SWD(2026) 11 final} - {SWD(2026) 12 final}


I PIELIKUMS

PRASĪBAS, KAS JĀIZPILDA ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS STRUKTŪRĀM

1.Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un tai piemīt tiesībsubjektība.

2.Par atbilstības novērtēšanas struktūru nevar izraudzīt augsta riska piegādātāju.

3.Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešās personas struktūra, kas ir neatkarīga no vienības vai IKT produktiem, IKT pakalpojumiem, IKT procesiem vai pārvaldītiem drošības pakalpojumiem, kuru atbilstību tā vērtē. Struktūra, kas pieder pie uzņēmumu apvienības vai profesionālās federācijas, kura pārstāv uzņēmumus, kas ir iesaistīti novērtējamo IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu vai pārvaldītu drošības pakalpojumu izstrādē, ražošanā, nodrošināšanā, montāžā, lietošanā vai apkalpošanā, var tikt uzskatīta par tādu trešās personas struktūru, ja ir pierādīts, ka tā ir neatkarīga un neatrodas interešu konfliktā.

4.Atbilstības novērtēšanas struktūras, to augstākā vadība un personāls, kas atbild par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nevar būt ne novērtējamā IKT produkta, IKT pakalpojuma, IKT procesa vai pārvaldītu drošības pakalpojumu izstrādātāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkalpotāji, ne kādas minētās puses pilnvarotie pārstāvji. Tas neliedz izmantot novērtējamos IKT produktus, IKT pakalpojumus, IKT procesus vai pārvaldītus drošības pakalpojumus, kas ir nepieciešami atbilstības novērtēšanas struktūras darbībai, vai izmantot šādus IKT produktus, IKT pakalpojumus, IKT procesus vai pārvaldītus drošības pakalpojumus personīgām vajadzībām.

5.Atbilstības novērtēšanas struktūras, to augstākā vadība un personāls, kas atbild par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nevar būt tieši saistīti ar novērtējamo IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu vai pārvaldītu drošības pakalpojumu izstrādi, ražošanu vai konstruēšanu, tirdzniecību, uzstādīšanu, lietošanu vai apkalpošanu un nevar būt arī minētajās darbībās iesaistīto pušu pārstāvji. Tie neiesaistās darbībās, kas var būt pretrunā to lēmumu neatkarībai vai integritātei attiecībā uz tām atbilstības novērtēšanas darbībām, kuras tie veic. Tas it īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

6.Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, ka to meitasuzņēmumu un apakšuzņēmēju darbības neietekmē atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti un neitralitāti.

7.Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pieder publiskai struktūrai vai iestādei vai to pārvalda publiska struktūra vai iestāde, tiek nodrošināta un dokumentēta tās neatkarība un tas, ka nepastāv interešu konflikts starp valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādi un atbilstības novērtēšanas struktūru.

8.Atbilstības novērtēšanas struktūras un to personāls veic atbilstības novērtēšanas darbības ar visaugstāko profesionālo godprātību un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, jo īpaši attiecībā uz personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

9.Atbilstības novērtēšanas struktūra spēj veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kas tai uzticēti saskaņā ar šo regulu, neatkarīgi no tā, vai tā šos uzdevumus veic pati vai tās uzdevumā un uz tās atbildību tos veic kāds cits. Ikviena apakšlīguma slēgšanu vai konsultācijas ar ārštata darbiniekiem pienācīgi dokumentē, tajā neiesaista nekādus starpniekus un par to slēdz rakstisku vienošanos – cita starpā attiecībā uz konfidencialitāti un interešu konfliktiem.

10.Atbilstības novērtēšanas struktūras rīcībā katrai atbilstības novērtēšanas procedūrai un katram IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu vai pārvaldītu drošības pakalpojumu vai vienību veidam, kategorijai un apakškategorijai vienmēr ir:

a)vajadzīgie darbinieki ar tehniskām zināšanām un atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanai pietiekamu un piemērotu pieredzi;

b)atbilstības novērtēšanas veikšanai izmantojamo procedūru apraksti, kas nodrošina šādu procedūru pārredzamību un iespēju tās veikt atkārtoti; atbilstības novērtēšanas struktūra ir ieviesusi piemērotu politiku un procedūras, kurās uzdevumi, ko tā veic saskaņā ar 93. pantu paziņotās struktūras statusā, ir nodalīti no citām tās darbībām;

c)vajadzīgās procedūras darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā struktūru, attiecīgā IKT produkta, IKT pakalpojuma vai IKT procesa tehnoloģiskās sarežģītības pakāpi un to, vai ražošana notiek masveidā vai sērijveidā.

11.Atbilstības novērtēšanas struktūras rīcībā ir līdzekļi, kas tai nepieciešami, lai tā varētu pienācīgi izpildīt tehniskos un administratīvos uzdevumus, kas ir saistīti ar atbilstības novērtēšanas darbībām, un tai ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam un iekārtām.

12.Atbilstības novērtēšanas struktūra atbilstības novērtēšanas darbībām saskaņā ar III sadaļu neizmanto, neuzstāda vai citādi neintegrē galvenajos IKT aktīvos, kuri par tādiem ir atzīti saskaņā ar 102. pantu, tādus IKT komponentus vai komponentus, kuri ietver IKT komponentus, kas saņemti no augsta riska piegādātājiem.

13.Personālam, kas atbild par atbilstības novērtēšanas darbību veikšanu, ir:

a)laba tehniskā sagatavotība, kas aptver visas atbilstības novērtēšanas darbības, kuru veikšanai atbilstības novērtēšanas struktūra ir akreditēta un attiecīgā gadījumā pilnvarota;

b)pietiekamas zināšanas par prasībām, kas attiecas uz tām atbilstības novērtēšanām, ko tie veic, un pienācīgas pilnvaras veikt minētās novērtēšanas;

c)pienācīgas zināšanas un izpratne par piemērojamajām prasībām un standartiem, kā arī par attiecīgajiem noteikumiem Savienības saskaņošanas tiesību aktos un to īstenošanas aktos;

d)prasme sastādīt sertifikātus, dokumentāciju un ziņojumus, kas apliecina, ka atbilstības novērtēšana ir veikta.

14.Atbilstības novērtēšanas struktūras, to augstākā vadība un personāls, kas atbild par atbilstības novērtēšanas darbību veikšanu, un ikviens apakšuzņēmējs ievēro objektivitāti.

15.Atbilstības novērtēšanas struktūras augstākās vadības un atbilstības novērtēšanas personāla atalgojums nav atkarīgs no veikto atbilstības novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

16.Atbilstības novērtēšanas struktūras apdrošina savu civiltiesisko atbildību, izņemot gadījumus, kad šādu atbildību saskaņā ar valsts tiesību aktiem uzņemas dalībvalsts vai par atbilstības novērtēšanu ir tieši atbildīga pati dalībvalsts.

17.Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieki glabā dienesta noslēpumu attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, tiem veicot uzdevumus saskaņā ar šo regulu vai tāda dalībvalsts tiesību akta noteikumiem, ar kuru dalībvalsts īsteno šo regulu, izņemot gadījumus, kad šāda informācija ir jāizpauž saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kuri šādam personālam ir jāievēro, vai kad to pieprasa to dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās šāds personāls veic savas darbības. Īpašumtiesības tiek aizsargātas. Lai nodrošinātu atbilstību šā punkta prasībām, atbilstības novērtēšanas struktūra ievieš dokumentētas procedūras.

18.Atbilstības novērtēšanas struktūras darbojas saskaņā ar konsekventiem, taisnīgiem, samērīgiem un saprātīgiem noteikumiem, izvairoties radīt nevajadzīgu slogu uzņēmējiem un attiecībā uz maksām ņemot vērā mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu intereses.

19.Sertifikātus izsniedzošās atbilstības novērtēšanas struktūras atbilst tāda piemērojamā standarta prasībām, kas definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 9. punktā un attiecas uz tādu atbilstības novērtēšanas struktūru akreditāciju, kuras veic vienību IKT produktu, IKT pakalpojumu, IKT procesu, pārvaldītu drošības pakalpojumu vai drošības parametru sertifikāciju.

20.Atbilstības novērtēšanas struktūras, kas veic izvērtēšanas darbības, atbilst tādu piemērojamo standartu prasībām, kuri attiecas uz atbilstības novērtēšanas struktūru akreditāciju.

21.Ja atbilstības novērtēšanas struktūra konkrētus uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtēšanu uztic apakšuzņēmējam vai šim nolūkam izmanto meitasuzņēmumu, tā pārliecinās, ka apakšuzņēmējs vai meitasuzņēmums atbilst šajā pielikumā norādītajām un attiecīgā gadījumā Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmā noteiktajām papildu vai īpašajām prasībām. Atbilstības novērtēšanas struktūra par to attiecīgi informē valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādi.

22.Atbilstības novērtēšanas struktūras uzņemas pilnu atbildību par apakšuzņēmēju vai meitasuzņēmumu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tie ir iedibināti.

23.Atbilstības novērtēšanas struktūras var uzticēt savu darbību veikšanu apakšuzņēmējam vai likt tās veikt meitasuzņēmumam tikai ar attiecīgā ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja piekrišanu.

24.Atbilstības novērtēšanas struktūras glabā valsts kiberdrošības sertifikācijas iestādes vajadzībām attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikācijas novērtējumu un darbu, ko tie veic saskaņā ar šo regulu.

II PIELIKUMS

Mobilo un fiksēto elektronisko sakaru tīklu galvenie IKT aktīvi

Kritiskā infrastruktūra 

Galvenie IKT aktīvi  

1. 5G elektronisko sakaru tīkli (neautonomie un autonomie) 

Mobilo sakaru tīklu pamattīkla funkcijas 

Tīkla funkciju virtualizācija (NFV) un pārvaldība un tīkla orķestrācija (MANO) 

Radiopiekļuves tīkls 

2.  Fiksēto elektronisko sakaru tīkli 

Fiksēto elektronisko sakaru tīklu pamattīkla funkcijas 

Tīkla pārvaldības sistēma 

Transportēšanas un pārraides tīkls    

Piekļuves tīkls 

3. Satelīta elektronisko sakaru tīkli

Satelīta elektronisko sakaru tīklu pamattīkla funkcija

Tīkla pārvaldības sistēma

Kriptogrāfijas produkti tālvadības/telemetrijas aizsardzībai

Zemes stacijas un papildu zemes stacijas



III PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (ES) 2019/881

Šī regula

1. panta 1. punkts

1. panta 1. punkts

1. panta 1. punkta otrā daļa

1. panta 2. punkts

1. panta 2. punkts

1. panta 4. punkts

2. pants

2. pants

3. pants

3. pants

4. pants

4. pants

5. pants

5. pants

6. pants

6. pants

7. panta 1. punkts

10. panta 1. punkts

7. panta 2. punkts

68. panta 1. un 2. punkts

7. panta 3. punkts

10. panta 2. punkts

7. panta 4. punkta pirmās daļas a)–d) apakšpunkts

10. panta 4. punkts

7. panta 4. punkta otrā daļa

68. panta 3. punkts

7. panta 5. punkts

14. panta 3.–5. punkts

7. panta 6. punkts

11. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 5. punkts

7. panta 7. punkts

11. pants, 10. panta 5. punkts

8. panta 1. punkts

17. panta 1. un 2. punkts

8. panta 2. punkts

—

8. panta 3. punkts

—

8. panta 4. punkts

17. panta 1. punkta d) apakšpunkts

8. panta 5. punkts

18. panta 6. punkts

8. panta 6. punkts

18. panta 4. punkts

8. panta 7. punkts

8. pants

9. panta a) punkts

11. panta 2. punkta a) apakšpunkts

9. panta b) punkts

11. panta 2. punkta c) apakšpunkts

9. panta c) punkts

5. panta 1. punkta a) apakšpunkts

9. panta d) punkts

—

9. panta e) punkts

—

10. pants

7. pants

11. pants

—

12. pants

9. pants

13. pants

24. pants

14. pants

25. pants

15. pants

28. pants

16. pants

26. pants

17. pants

27. pants

18. pants

29. pants

19. pants

30. pants

20. pants

32. pants

21. pants

35. pants

22. pants

—

23. pants

—

24. pants

44. pants

25. pants

52. pants

26. pants

53. pants

27. pants

54. pants

28. pants

55. pants

29. pants

45. pants

30. pants

46. pants

31. pants

48. pants

32. pants

50. pants

33. pants

51. pants

34. pants

56. pants

35. pants

57. pants

36. pants

31. pants

37. pants

59. pants

38. pants

60. pants

39. pants

64. pants

40. pants

65. pants

41. pants

66. pants

42. panta 1. punkts

70. panta 1. punkts

42. panta 2. punkts

70. panta 4. punkts

42. panta 3. punkts

70. panta 2. punkts

43. pants

67. pants

44. pants

62. pants

45. pants

63. pants

46. panta 1. un 2. punkts

71. panta 1. un 2. punkts

47. pants

—

48. pants

73. panta 1. un 2. punkts

49. panta 1. punkts

74. panta 1. punkts

49. panta 2. punkts

—

49. panta 3. punkts

74. panta 4. punkts

49. panta 4. punkts

74. panta 2. punkts

49. panta 5. punkts

74. panta 3. punkts

49. panta 6. punkts

74. panta 5. punkts

49. panta 7. punkts

74. panta 9. punkts

49. panta 8. punkts

76. panta 1. punkts

49.a panta 1.–3. punkts

72. panta 3.–5. punkts

49.a panta 4. punkts

—

50. pants

79. panta 1. un 3. punkts

51. un 51.a pants

80. panta 1. punkts

52. pants

82. panta 1.–7. punkts un 9. punkts

53. pants

83. pants

54. panta 1. un 2. punkts

81. panta 1.–4. punkts

54. panta 3. un 4. punkts

78. panta 1. un 3. punkts

55. panta 1. punkts

84. panta 1. un 2. punkts

55. panta 2. punkts

84. panta 3. punkts

56. panta 1. punkts

85. panta 1. punkts

56. panta 2. punkts

71. panta 3. punkts

56. panta 3. punkts

—

56. panta 4. punkts

85. panta 2. punkts

56. panta 5.–9. punkts

84. panta 3., 4., 6., 8. un 9. punkts

56. panta 10. punkts

71. panta 4. punkts

57. pants

86. panta 1.–4. punkts

58. pants

88. pants

59. pants

89. pants

60. panta 1., 2. un 4. punkts

91. panta 1.–3. punkts

60. panta 3. punkts

92. panta 1. punkts

61. panta 1. punkts

93. panta 1. punkts

61. panta 2.–4. punkts

—

61. panta 5. punkts

93. panta 3. punkts

62. panta 1., 2., 4. un 5. punkts

90. panta 1.–4. punkts

62. panta 3. punkts

—

63. un 64. pants

96. pants

65. pants

97. pants

66. pants

118. pants

67. pants

120. pants

68. pants

121. pants

69. pants

122. pants

Eureka pievieno saites un definīcijas…