EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 24.6.2026
COM(2026) 570 final
2026/0164(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko atceļ Regulu (ES) 2018/1727
{SEC(2026) 570 final} - {SWD(2026) 570 final} - {SWD(2026) 571 final} - {SWD(2026) 572 final} - {SWD(2026) 573 final}
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Šis priekšlikums jaunai Eurojust regulai ir atbilde uz mainīgajām problēmām, ko rada smagā un organizētā pārrobežu noziedzība Eiropas Savienībā. Eurojust izveidoja ar Padomes Lēmumu 2002/187/TI 1 kā starpvaldību struktūru, kuru vēlāk pārveidoja par ES aģentūru saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1727 2 . Kopš tā laika Eurojust ir veicinājusi koordināciju un sadarbību starp valstu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādēm. Tā ir ievērojami palīdzējusi veidot savstarpēju uzticēšanos un atrast kopsaucēju ES tiesību sistēmu un tradīciju plašajā daudzveidībā. Ātri atrisinot juridiskas problēmas un identificējot kompetentās iestādes citās valstīs, Eurojust ir atvieglojusi sadarbības un savstarpējas atzīšanas pieprasījumu izpildi. Līguma par Eiropas Savienības darbību 85. pantā ir skaidri paredzēts, ka Eurojust uzdevums ir atbalstīt un stiprināt koordināciju un sadarbību starp tām valstu iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, saistībā ar smagiem noziegumiem, kuri skar vismaz divas dalībvalstis vai kuru dēļ nepieciešama kopīga kriminālvajāšana. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, ka Eurojust tiek izmantota pēc iespējas labāk, un novērst jebkādus šķēršļus, kas kavē tās efektīvu darbību.
Eurojust 2025. gada izvērtējumā 3 , kas publicēts 2025. gada 2. jūlijā, tika konstatēti būtiski strukturāli un operacionāli ierobežojumi, kas kavē tās spēju pilnībā īstenot savu potenciālu. Saskaņā ar izvērtējumu šie ierobežojumi ietver iekšējās pārvaldības neefektivitāti, nekonsekvenci regulas piemērošanā dalībvalstīs un ierobežojumus sadarbībai ar ES partneriem un trešām valstīm.
Šā priekšlikuma galvenais mērķis ir novērst 2025. gada izvērtējumā konstatētos trūkumus un modernizēt aģentūras tiesisko regulējumu saskaņā ar Lisabonas līgumu un Vienoto pieeju par ES decentralizētajām aģentūrām 4 . Šīs pārskatīšanas mērķis ir uzlabot Eurojust iekšējo darbību, pārvaldību un operatīvo sniegumu, vienlaikus stiprinot tās sadarbību ar ES partneriem un trešām valstīm, tai skaitā ES kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm. Turklāt priekšlikuma mērķis ir paplašināt Eurojust pilnvaras, lai aptvertu jaunas noziedzības jomas, piemēram, kibernoziegumus, ar dzimumu saistītu vardarbību un ES ierobežojošo pasākumu pārkāpumus, tostarp gadījumos, kad tām ir hibrīda dimensija, un stiprināt Eurojust analītiskās un proaktīvās spējas.
ProtectEU iekšējās drošības stratēģijā, ProtectEU programmā terorisma novēršanai un apkarošanai un ES ceļvedī narkotiku tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanai ir uzsvērta Eurojust kritiski svarīgā loma pārrobežu sadarbībā krimināllietās un atzīta nepieciešamība vēl vairāk stiprināt tās operatīvo lomu cīņā pret organizēto noziedzību, terorismu un mainīgiem pārrobežu apdraudējumiem.
Iniciatīva ir izklāstīta Komisijas 2026. gada darba programmā 5 , kurā par prioritāti noteikta Eurojust tiesiskā regulējuma pārskatīšana nolūkā atbalstīt ES vērtības un aizsargāt demokrātiju, un tā tiek veikta vienlaikus ar Eiropola regulas, Eiropas izmeklēšanas rīkojuma (EIR) direktīvas un Eiropas Savienības Datu aizsardzības regulas (ESDAR) pārskatīšanu un to papildina.
Priekšlikuma mērķis ir arī pievērsties ieteikumiem, kas sniegti Augsta līmeņa forumā par ES krimināltiesību nākotni 6 , kurā tika uzsvērts, ka ir vajadzīga saskaņotāka krimināltiesību arhitektūra un ka Eurojust ir jādarbojas kā centrālajam punktam tiesu iestāžu sadarbībā saistībā ar ES tiesiskumu un drošību plašākā mērogā.
Šajā priekšlikumā ir ņemti vērā visi šie elementi, un tas nodrošina vienotu un atjauninātu Eurojust tiesisko regulējumu. Saglabājot tos pārvaldības un darbības elementus, kas ir izrādījušies efektīvi, ar priekšlikumu tiek modernizēts Eurojust tiesiskais regulējums un racionalizēta tās darbība un struktūra saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Vienotajā pieejā par decentralizētajām aģentūrām.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Šai krimināltiesību jomas iniciatīvu paketei ir saskaņots un papildinošs mērķis: stiprināt Savienības spēju novērst, atklāt, izmeklēt smagus pārrobežu noziegumus un veikt kriminālvajāšanu par tiem arvien sarežģītākā drošības vidē. Modernizējot tiesisko regulējumu, kas reglamentē sadarbību starp tiesībaizsardzības, tiesu un citām attiecīgajām iestādēm, paketes mērķis ir stiprināt Savienības iekšējās drošības arhitektūras efektivitāti, saskanību un sadarbspēju.
Šo centienu pamatā ir ierosinātā Eiropola un Eurojust regulu pārskatīšana. Eiropols un Eurojust veic atsevišķas, bet savstarpēji papildinošas funkcijas brīvības, drošības un tiesiskuma telpā – Eiropols veicina noziedzīgu darbību novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, savukārt Eurojust veicina tiesu iestāžu sadarbību un nodrošina efektīvus turpmākus pasākumus kriminālvajāšanas un tiesu iestāžu līmenī. Tādējādi paketes mērķis ir stiprināt sadarbību un papildināmību starp abām aģentūrām, kā arī ar citiem attiecīgajiem Savienības dalībniekiem tieslietu un iekšlietu un krāpšanas apkarošanas arhitektūras jomās, lai nodrošinātu netraucētu nepārtrauktību starp tiesībaizsardzības darbībām un turpmākiem pasākumiem tiesā visos krimināltiesību sistēmas ķēdes posmos.
Šajā kontekstā grozījumi Eiropas izmeklēšanas rīkojuma regulējumā un datu aizsardzības noteikumos, kas piemērojami tieslietu un iekšlietu jomā, vēl vairāk veicina šā mērķa sasniegšanu, sekmējot efektīvu pārrobežu sadarbību, uzlabojot informācijas apmaiņas nosacījumus un nodrošinot saskanīgu tiesisko regulējumu, kas pielāgots operatīvajai realitātei un tehnoloģiju attīstībai. Kopumā šajā paketē ierosinātie pasākumi uzlabos Savienības spēju reaģēt uz mainīgiem drošības apdraudējumiem, vienlaikus pilnībā ievērojot pamattiesības, tiesiskumu un pienākumu sadalījumu starp dažādiem iesaistītajiem dalībniekiem.
Turklāt priekšlikums pārskatīt Eurojust regulu pilnībā atbilst citiem spēkā esošajiem politikas noteikumiem tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā. Tas ir saskaņots ar LESD 85. pantu, ar ko Eurojust piešķirtas pilnvaras atbalstīt tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību, un papildina jaunākās norises likumdošanas jomā, piemēram, e-pierādījumu satvaru (Regula (ES) 2023/1543) un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesību aktu paketi (Regula (ES) 2023/1113 un Regula (ES) 2024/1620). Priekšlikums arī atbalsta ES informācijas sistēmu sadarbspējas īstenošanu (Regula (ES) 2019/818), kam nepieciešama ciešāka sadarbība starp Eurojust, Eiropolu un citām tieslietu un iekšlietu (TI) jomas aģentūrām.
Ar iepriekšējām izmaiņām Eurojust regulā tika veikti mērķorientēti tematiski grozījumi – pēc Krievijas pilna mēroga agresijas kara pret Ukrainu sākuma ar Regulu (ES) 2022/838 tika izveidota Galveno starptautisko noziegumu pierādījumu datubāze (CICED), ar Regulu (ES) 2023/2131 tika pastiprināta informācijas apmaiņa terorisma lietās, ar Regulu (ES) 2025/2082 tika pagarināts termiņš attiecībā uz Eurojust jaunās lietu pārvaldības sistēmas (CMS) izveidi.
Priekšlikums uzlabo veidu, kā darbojas pašreizējie tiesu iestāžu sadarbības instrumenti. Piemēram, tas uzlabo Eurojust spēju atvieglot EIR, Eiropas apcietināšanas ordera (EAO) un iesaldēšanas un konfiskācijas rīkojumu savstarpējās atzīšanas pieprasījumu piemērošanu un risināt jurisdikcijas kolīzijas saistībā ar tiem. Novēršot 2025. gada izvērtējumā konstatētos strukturālos un operatīvos ierobežojumus, šis priekšlikums nodrošina, ka Eurojust var efektīvāk atbalstīt dalībvalstis smagās un organizētās noziedzības apkarošanā.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Priekšlikums ir saskanīgs ar vairākām plašākām Savienības politikas jomām, tādējādi tas stiprina saskanību visā ES tiesu un tiesībaizsardzības sistēmā. Digitalizācijas jomā ar ierosināto Eiropola regulas pārskatīšanu tiek uzlabota Eurojust CMS un iezīmētas paralēlas norises Eiropola operatīvajā infrastruktūrā, vienlaikus nodrošinot to abu netraucētu sadarbspēju. Norises ietver šķērspārbaudes pakalpojumu, analītiskās vides un drošas infrastruktūras modernizāciju, kas nodrošinās efektīvāku informācijas apmaiņu un koordināciju starp Eurojust, Eiropolu un valstu iestādēm. Turklāt ar priekšlikumu tiek stiprināta Eurojust spēja izmantot digitālos rīkus, tai skaitā Galveno starptautisko noziegumu pierādījumu datubāzi (CICED) un automatizētu sistēmu “informācija ir/nav atrasta” datu apmaiņas paātrināšanai ar Eiropolu, EPPO un OLAF, kā arī tās loma ECRIS-TCN, tādējādi atvieglojot piekļuvi trešo valstu sodāmības reģistriem. Šie pasākumi atbilst ES digitālās justīcijas prioritātēm uzlabot efektivitāti un sadarbību pārrobežu izmeklēšanā. Visbeidzot, Eurojust būs labāk sagatavota darbam ar elektroniskajiem pierādījumiem, pārrobežu datu pieprasījumiem un digitālās kriminālistikas analīzi, tādējādi būs uzlabotas tās spējas atbalstīt dalībvalstis kibernoziedzības, terorisma un organizētās noziedzības izmeklēšanā, atspoguļojot e-pierādījumu satvarā noteiktās prioritātes 7 .
Priekšlikums pastiprina atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, it īpaši datu aizsardzības jomā. Pārskatīšana nodrošina, ka Eurojust paplašinātās pilnvaras un operatīvās spējas tiek īstenotas, pilnībā ievērojot individuālās tiesības, tai skaitā tiesības uz privātumu un tiesības uz taisnīgu tiesu. Tas tiek panākts, iekļaujot stingrus datu apmaiņas juridiskos pamatus, kas saskaņoti ar ESDAR 8 , kura reglamentē personas datu apstrādi ES iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, ieskaitot Eurojust. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) veiktā uzraudzība nodrošina, ka Eurojust, veicot savas datu apstrādes darbības, ievēro visaugstākos pārredzamības un pārskatatbildības standartus. Uzlabotas procesuālās garantijas pārrobežu pierādījumu vākšanai atspoguļo savstarpējas atzīšanas un tiesu iestāžu sadarbības principus, kas iestrādāti Eiropas izmeklēšanas rīkojuma (EIR) direktīvā 9 , kura arī tika pārskatīta paralēli šim priekšlikumam.
Priekšlikums atbilst stratēģiskajām prioritātēm, kas noteiktas krāpšanas apkarošanas arhitektūras (AFA) pārskatīšanā, it īpaši Baltajai grāmatai par ES krāpšanas apkarošanas arhitektūras pārskatīšanu 10 , kurā uzsvērts, ka ir vajadzīgas papildu pilnvaras, netraucēta informācijas plūsma un darbības sinerģija starp Eurojust, OLAF, Eiropas Prokuratūru (EPPO), Eiropolu un valstu iestādēm. Stiprinot Eurojust kā tiesu iestāžu koordinācijas centra lomu, ar priekšlikumu nodrošina, ka tā darbības ir pilnībā integrētas plašākā ES krāpšanas apkarošanas ekosistēmā, kas atbalsta FIA (Savienības finanšu interešu aizsardzības) nodarījumu un citu smagu pārrobežu noziegumu izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem.
Priekšlikums stiprina Eurojust sadarbību ar trešām valstīm, tai skaitā kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm, un starptautiskām organizācijām, un tas ir saskanīgs ar ES globālo stratēģiju un rīcības plānu cīņai pret narkotiku tirdzniecību, kuros abos ir uzsvērta starptautiskās sadarbības nozīme starptautiskās noziedzības apkarošanā. Eurojust regulas pārskatīšana nodrošina, ka Eurojust ārējās darbības atbilst Savienības ārpolitikai, tai skaitā politikai, kas reglamentē datu nosūtīšanu uz trešām valstīm saskaņā ar ESDAR un Tiesībaizsardzības direktīvu 11 .
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 85. pants, kurā paredzēts, ka Eurojust struktūru, darbību, rīcības jomu un uzdevumus nosaka ar regulām, ko pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tajā arī paredzēts, ka minētajās regulās nosaka kārtību, kādā Eurojust darbību izvērtēšanā iesaista Eiropas Parlamentu un valstu parlamentus, tādējādi veicinot tās darbību demokrātisku uzraudzību Savienības līmenī.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Eurojust funkcijas (koordinācija, sadarbības veicināšana un operatīvais atbalsts) pēc būtības ir transnacionālas, un tās nevar efektīvi veikt tikai dalībvalstu līmenī. Aģentūra nodrošina neitrālu ES līmeņa skatījumu dažādās jurisdikcijās, veicina paralēlu daudzpusēju sadarbību un nodrošina, ka neviena dalībvalsts netiek nostādīta nelabvēlīgākā situācijā. Pārrobežu izmeklēšanas mērogs un sarežģītība padara ES līmeņa koordināciju neaizstājamu valstu prokuratūras un tiesu iestādēm, tāpēc ir nepieciešama ES līmeņa rīcība un jāievēro subsidiaritātes princips. Eurojust piedāvā operatīvu, juridisku un stratēģisku vērtību, kas uzlabo valstu sistēmu darbību un ES brīvības, drošības un tiesiskuma telpas saskanību. Eurojust rīcība neaizstāj valstu iestāžu rīcību, bet drīzāk to uzlabo, izmantojot atbalsta dienestus. Turpmāka Eurojust uzlabošana, kas ļaus apvienot valstu praktizējošo speciālistu speciālās zināšanas vienā aģentūrā, ātri un efektīvāk koordinēt cīņu pret transnacionālo noziedzību un izvairīties no dublēšanās un izmeklēšanas kolīzijām, pilnīgi noteikti nodrošinās apjomradītus ietaupījumus un efektivitātes pieaugumu.
•Proporcionalitāte
Saskaņā ar proporcionalitātes principu šis priekšlikums nepārsniedz tā mērķu sasniegšanai nepieciešamās darbības. Tas ir mērķorientēts, jo ir vērsts uz strukturāliem un operatīviem uzlabojumiem, nepārsniedzot Eurojust atbalstošo un koordinējošo lomu.
Vēlamais pasākumu kopums risina konstatētās problēmas vispusīgākajā un izmaksefektīvākajā veidā. Daudzkritēriju analīze, kas sniegta priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā un kurā tika ņemta vērā visu politikas risinājumu lietderība, efektivitāte, saskaņotība un proporcionalitāte, pierādīja, ka visi izvēlētie pasākumi neto izteiksmē sniedz pozitīvu ieguvumu un ka vēlamie pasākumi saņēma visaugstāko vērtējumu (sk. ietekmes novērtējuma 7. iedaļu un 4. pielikumu par analīzes metodēm). Šā priekšlikuma aplēstās izmaksas ir samērīgas ar mērķiem, un kopumā paredzams, ka Eurojust gūs ievērojamu labumu, ko it īpaši noteiks tā pārskatītais pārvaldības modelis, kā izklāstīts ietekmes novērtējumā (sk. 8. nodaļu). Piemēram, ieviešot Administratīvo padomi stratēģiskās pārraudzības uzdevumiem un Valdi administratīvo lēmumu vajadzībām, tiek racionalizēta pārvaldība, bet netiek apdraudēta valsts pārstāvju darbības neatkarība. Līdzīgi arī Eurojust pilnvaru paplašināšana nolūkā labāk apkarot jaunus noziedzības veidus, piemēram, kibernoziedzību, Savienības noteikto ierobežojošo pasākumu pārkāpumus un ar dzimumu saistītu vardarbību, ir nepieciešama, lai neatpaliktu no pārrobežu noziedzības pārmaiņu tendencēm, tomēr tā ir rūpīgi līdzsvarota, lai izvairītos no pārklāšanās ar citu ES aģentūru un dalībvalstu kompetencēm.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Šis priekšlikums ir sagatavots kā regula, kas LESD 85. pantā ir noteikta kā tas juridiskais instruments, kurš jāizmanto Eurojust struktūru, darbību, rīcības jomu un uzdevumu noteikšanai.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Eurojust 2025. gada izvērtējumā tika konstatētas divas galvenās problēmas, kuru risināšanai nepieciešama leģislatīva iejaukšanās. Pirmā problēma attiecas uz Eurojust iekšējās organizācijas un procesu efektivitāti, kas nav optimāla. Šai problēmai ir raksturīgs tas, ka lietām netiek noteiktas prioritātes un lielāko daļu Eurojust izskatāmo lietu veido divpusējas un mazāk sarežģītas lietas, kas novirza resursus no daudzpusējām izmeklēšanām ar augstu pievienoto vērtību. Tika uzsvērta arī pārvaldības neefektivitāte, proti, valsts pārstāvji 40–50 % no sava laika velta administratīviem uzdevumiem, kas samazina viņu spēju koncentrēties uz operatīvo darbu. Turklāt valsts pārstāvju pilnvaras dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras, un tas rada nevienmērīgu atbalstu un darbības sadrumstalotību.
Otrā problēma ir saistīta ar ierobežojumiem Eurojust mijiedarbībā ar partneriem, tai skaitā sadarbību ar Eiropolu un EPPO, kas nav optimāla, kā arī problēmām trešo valstu sadarbībā. Izvērtējumā tika konstatēts, ka sistēma “informācija ir/nav atrasta” datu apmaiņai ar Eiropolu un EPPO ir apgrūtinoša un process notiek manuāli, aizkavējot operatīvos turpmākos pasākumus. Turklāt sarunu process par starptautiskiem nolīgumiem ar trešām valstīm ir laikietilpīgs, un tiesneši koordinatori un sadarbības prokurori netiek pietiekami izmantoti. Izvērtējumā tika secināts, ka bez ES iejaukšanās šīs problēmas turpinātos juridisku, strukturālu un kultūras šķēršļu dēļ, tāpēc noteikti nepieciešams visaptveroši pārskatīt Eurojust regulu.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Lai sagatavotu šo regulu, Komisija vairākkārt apspriedās ar speciālistiem no ieinteresēto personu vidus. Šīs apspriešanas ietvēra sabiedrisko apspriešanu, kas tika sākta visās 24 oficiālajās ES valodās, uzaicinājumu iesniegt atsauksmes un tiešsaistes aptauju. Turklāt ārējs darbuzņēmējs veica intervijas ar plašu ieinteresēto personu loku, tostarp Eurojust darbiniekiem, valsts pārstāvjiem, valstu iestādēm, praktizējošiem speciālistiem un pārstāvjiem no trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.
Sabiedriskajā apspriešanā, kas ilga 12 nedēļas no 2025. gada 3. decembra līdz 2026. gada 24. februārim, tika saņemtas 20 atbildes, kurās lielākā daļa respondentu uzsvēra Eurojust nozīmi smagas un organizētas pārrobežu noziedzības apkarošanā. Ieinteresētās personas arī uzsvēra, ka ir labāk jāņem vērā cietušo un liecinieku skatījums un jāprecizē lietu sadalījums starp Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu (ETST). Uzaicinājums iesniegt atsauksmes, kas pieejams tīmekļa vietnē “Izsakiet viedokli”, saņēma 42 atbildes no ieinteresētajām personām 21 ES dalībvalstī. Atsauksmēs tika uzsvērta Eurojust un ETST savstarpēji papildinošā loma, nepieciešamība stiprināt Eurojust pilnvaras ar papildu operatīvām funkcijām un tas, cik svarīgi ir uzlabot pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesus. Ieinteresētās personas arī uzsvēra, ka Eurojust par prioritāti ir jānosaka sadarbība ar trešām valstīm un jāiegulda tehnoloģiskajos rīkos, lai reaģētu uz noziedzības mainīgo raksturu. Tiešsaistes aptauja, kas bija pieejama līdz 2026. gada 4. martam, bija vērsta uz praktizējošiem speciālistiem, Eurojust administrācijas pārstāvjiem un valsts pārstāvjiem, kā arī valsts amatpersonām gan no ES, gan trešām valstīm. Aptaujas rezultāti liecināja par plašu atbalstu pārvaldības reformai, tostarp Administratīvās padomes izveidei, lai mazinātu kolēģijas administratīvo slogu un precizētu uzdevumu sadalījumu. Ieinteresētās personas arī piekrita, ka ir jāsaskaņo valsts pārstāvju statuss un pilnvaras un jāstiprina sadarbība ar attiecīgajām ES aģentūrām un struktūrām, piemēram, Eiropolu un EPPO. Tika paustas bažas par atšķirīgajiem sadarbības līmeņiem ar Eurojust trešās valstīs, un daži respondenti ierosināja ieviest nosacījumu izpildes klauzulas, lai uzlabotu sadarbību, it īpaši ES kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātēs. Papildus atklātām sabiedriskajām apspriešanām tika veiktas intervijas ar 115 ieinteresētajām personām, tostarp Eurojust administrācijas pārstāvjiem, valsts pārstāvjiem, sadarbības prokuroriem, ES aģentūrām, valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām. Šīs intervijas sniedza dziļāku ieskatu operatīvajās problēmās, ar kurām saskaras Eurojust; to vidū – novecojuši rīki, ierobežota sadarbība ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un nepieciešamība pēc skaidrākām kompetencēm tādās jomās kā e-pierādījumi. Lai gan ieinteresētās personas no trešām valstīm un starptautiskām organizācijām atzina Eurojust darbu par vērtīgu, tās arī uzsvēra iespējas uzlabot sadarbību, izmantojot tādus pasākumus kā pastāvīgo kontaktpersonu un tiesnešu koordinatoru iecelšana.
Izstrādājot šo priekšlikumu, tika rūpīgi apsvērts no ieinteresētajām personām saņemtais ieguldījums.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Šā priekšlikuma izstrādē tika izmantota iekšējo un ārējo ekspertu atzinumu kombinācija. Eurojust iekšējie izvērtējumi, tostarp 2025. gada izvērtējums un rīcības plāns 2026.–2027. gadam, sniedza kritiski svarīgu ieskatu aģentūras darbības un pārvaldības problēmās. Ārēju ekspertu atziņas tika iegūtas no atbalsta pētījuma, kurā tika analizēti darbības un pārvaldības ierobežojumi, ar kuriem saskaras Eurojust, un ierosināti politikas risinājumi to novēršanai. Komisija arī izmantoja ieteikumus, ko sniedza Augsta līmeņa forums par ES krimināltiesību nākotni, kurā tika uzsvērts, ka ir vajadzīga saskaņotāka krimināltiesību arhitektūra ar Eurojust kā centrālo koordinācijas centru. Šīs speciālās zināšanas tika izmantotas, lai pamatotu priekšlikumā ietvertās politikas izvēles, nodrošinot, ka tās ir balstītas uz pierādījumiem.
•Ietekmes novērtējums
Šo priekšlikumu papildina ietekmes novērtējums, kurā izvērtētas dažādas pieejas Eurojust darbības un strukturālo problēmu risināšanai. Izvēlētie pasākumi ir visefektīvākais risinājums, un galvenā uzmanība tajos pievērsta Eurojust pilnvaru paplašināšanai, iekļaujot jaunas noziedzības jomas, valsts pārstāvju statusa un pilnvaru standartizēšanai un pārvaldības efektivitātes uzlabošanai. Paredzams, ka šīs izmaiņas uzlabos tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību, samazinās administratīvo slogu un stiprinās sadarbību ar Eiropolu, EPPO un citiem partneriem. Aplēstās izmaksas ir pamatotas ar būtiskiem darbības ieguvumiem, tostarp ātrāku lietu apstrādi un uzlabotu resursu sadali.
Novērtējumā dažādi politikas risinājumi tika salīdzināti ar pamatscenāriju, saskaņā ar kuru Eurojust turpinātu darboties saskaņā ar savām pašreizējām pilnvarām un strukturāla reforma netiktu veikta. Kā vēlamais politikas risinājums tika izvēlēts vispusīgākais risinājums, kurā apvienotas izmaiņas tiesību aktos, pārvaldības reformas un operatīvi uzlabojumi, kas Eurojust pārveidotu par proaktīvāku un efektīvāku tiesu iestāžu sadarbības centru saistībā ar ES tiesiskumu un drošību plašākā mērogā.
Atlasītie pasākumi ir vērsti uz trim galvenajām jomām, kurās vajadzīgi uzlabojumi. Pirmkārt, pārskatīšana paplašina Eurojust pilnvaras, lai pastiprinātu Eurojust reakciju tādās jaunās noziedzības jomās kā kibernoziegumi, ES ierobežojošo pasākumu pārkāpumi un ar dzimumu saistīta vardarbība, un vienlaikus izveido daļēji pastāvīgas operatīvās platformas, ar kurām atbalsta pastiprinātu koordināciju starp valstu iestādēm, tostarp izmantojot kopīgas izmeklēšanas grupas. Šī paplašināšana ļauj Eurojust labāk risināt jautājumus saistībā ar pārrobežu noziedzīgo darbību mainīgo raksturu, it īpaši attiecībā uz tādām darbībām, kurām ir digitāli komponenti vai ģeopolitiska dimensija. Otrkārt, reforma precizē dažas definīcijas un saskaņo valsts pārstāvju statusu un pilnvaras visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu vienādas operatīvās spējas, tostarp pilnvaras izdot iesaldēšanas rīkojumus un e-pierādījumu rīkojumus. Šādi standartizējot pilnvaras un spējas, tiek novērstas pašreizējās neatbilstības tajā, kā dažādas dalībvalstis īsteno Eurojust pilnvaras, un nodrošināts saskaņotāks atbalsts valstu iestādēm. Treškārt, pārskatīšana saskaņos pārvaldības struktūru ar visām ES decentralizētajām aģentūrām piemērojamo vienoto pieeju, izveidojot Administratīvo padomi, kura uzņemas administratīvos un vadības pienākumus un ļauj valsts pārstāvju kolēģijai koncentrēties tikai uz operatīviem jautājumiem. Paredzams, ka šī funkciju nodalīšana ievērojami samazinās administratīvo slogu valsts pārstāvjiem, kas pašlaik tiek lēsts 40 % apmērā no viņu darba slodzes.
Ietekmes novērtējums liecina, ka šie pasākumi kopā uzlabos Eurojust spēju atklāt, koordinēt un saukt pie kriminālatbildības par sarežģītām, transnacionālām noziedzīgām darbībām. Stiprinot operatīvo sadarbību ar Eiropolu, izmantojot automatizētu datu apmaiņas sistēmu un izveidojot skaidrāku sadarbības satvaru ar Eiropas Prokuratūru, reforma rada labāk integrētu ES krimināltiesību ekosistēmu. Saistībā ar ārējām attiecībām pārskatīšana precizē tiesisko regulējumu attiecībā uz tiesnešiem koordinatoriem un institucionalizē prioritāro trešo valstu pastāvīgās kontaktpersonas, tādējādi izveidojot stabilākus kanālus starptautiskajai tiesu iestāžu sadarbībai. Novērtējumā secināts, ka, lai gan šīm visaptverošajām izmaiņām ir nepieciešams līdzvērtīgs Eurojust resursu palielinājums, tās radīs būtiskus operatīvos ieguvumus, tostarp ātrāku lietu izskatīšanu, uzlabotu resursu piešķiršanu un pilnveidotu spēju apkarot jaunos noziedzības draudus.
Ietekmes novērtējums 2026. gada 4. maijā saņēma pozitīvu Regulējuma kontroles padomes (RKP) atzinumu un tika atjaunināts, lai atspoguļotu RKP piezīmes.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Priekšlikums ievēro Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) principus, jo ar to tiek racionalizēta Eurojust pārvaldība, precizēts lietu sadalījums un automatizēta datu apmaiņa. Administratīvās padomes ieviešana samazina kolēģijas administratīvo slogu, ļaujot valsts pārstāvjiem vairāk koncentrēties uz operatīvajiem uzdevumiem. Precizējot Eurojust kompetenču robežas, it īpaši saistībā ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu (ETST), priekšlikuma mērķis ir līdz minimumam samazināt centienu dublēšanos, nodrošinot, ka Eurojust resursi tiek novirzīti sarežģītām un augstvērtīgām izmeklēšanām. Sistēmas “informācija ir/nav atrasta” automatizācija datu apmaiņai ar Eiropolu un EPPO samazina manuālu iejaukšanos, tādējādi uzlabojot efektivitāti un operatīvo reaģētspēju.
•Pamattiesības
Priekšlikuma ietekme uz pamattiesību aizsardzību ir rūpīgi apsvērta. Priekšlikuma struktūra nodrošina atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, it īpaši jomās, kurās Eurojust paplašinātās pilnvaras mijiedarbojas ar kriminālprocesuālajām garantijām un datu aizsardzību. Eurojust regulas pārskatīšana ietver stingrus datu apmaiņas juridiskos pamatus, kas nodrošina, ka personas datu apstrāde visos gadījumos ir nepieciešama, samērīga un pakļauta Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) uzraudzībai. Nolūka ierobežojumu garantijas novērš datu atkalizmantošanu neparedzētiem mērķiem, un darbības procedūrās ir iestrādāta pārredzamība, lai personām nodrošinātu skaidras iespējas apstrīdēt datu apstrādi vai darbības lēmumus, kas ietekmē viņu tiesības.
Ir pastiprinātas arī procesuālās garantijas, lai nodrošinātu, ka Eurojust loma joprojām ir atbalstoša un koordinēta un nenotiek jaukšanās valstu tiesu iestāžu neatkarībā. Priekšlikumā ir iekļauti pārredzamības un tiesiskās aizsardzības mehānismi, kas ļauj personām apstrīdēt lēmumus, kuri var ietekmēt viņu tiesības. Tas nodrošina, ka Eurojust operatīvās lomas paplašināšana, īpaši tādās jomās kā e-pierādījumi un līdzekļu atgūšana, neapdraud pārrobežu kriminālprocesā iesaistīto personu pamattiesības.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Saistībā ar Eurojust regulas pārskatīšanu ES iemaksa aģentūrā 2028.–2034. gada periodā būs jāpalielina par aptuveni 119 miljoniem EUR (no kuriem 83 miljoni EUR papildinās finanšu plānojumu un 36 miljoni EUR tiks saņemti no iemaksu nolīgumiem, kas tiks iekļauti aģentūras parastajā budžetā). Kopējais ES ieguldījums Eurojust nākamajā DFS būs 625 miljoni EUR, kā izklāstīts tiesību akta priekšlikuma finanšu un digitālajā pārskatā. Šis palielinājums atbalstīs aģentūras paplašinātās pilnvaras, tostarp lietu proaktīvu izskatīšanu, uzlabotas analītiskās spējas un ciešāku sadarbību ar ES un starptautiskajiem partneriem.
No budžeta galvenokārt tiks finansēti 87 papildu darbinieki (40 pagaidu darbinieki, 20 līgumdarbinieki, 27 norīkotie valsts eksperti), kuru amatvietas tiks ieviestas pakāpeniski, un IT infrastruktūras modernizēšana, tostarp Galveno starptautisko noziegumu pierādījumu datubāzes (CICED) un tādu digitālās sadarbības rīku kā uzlabotās “informācija ir/nav atrasta” sistēmas paplašināšana. Pirms stabilizēšanās 2033. gadā izmaksas tiks sadalītas pakāpeniski. Priekšlikums nodrošina finansiālo ilgtspēju, vienlaikus saskaņojot to ar ES prioritātēm drošības, digitalizācijas un tiesu iestāžu sadarbības jomā.
Papildus parastajām darbībām Eurojust pašlaik īsteno piecus projektus, ko finansē, izmantojot iemaksu nolīgumus ar Komisijas ģenerāldirektorātiem. Tā kā daži no uzdevumiem, kas saistīti ar šiem projektiem, tagad ir stingri nostiprināti Eurojust pilnvarās, šādi nolīgumi tiks integrēti aģentūras parastajā budžetā. Tas attiecīgi palielinās ES ieguldījumu Eurojust, ko kompensēs līdzvērtīgs to programmu finansējuma samazinājums, ar kurām pašlaik finansē minētos nolīgumus, tādējādi kopējais finanšu plānojums nemainīsies. Pašreizējais projektu finansējums tiks integrēts Eurojust parastajā budžetā no jaunās regulas piemērošanas sākuma, nodrošinot nepārtrauktību bez papildu izmaksām. Tas ļaus stabilizēt 16 darbinieku amatvietas (11 pagaidu darbinieki, pieci līgumdarbinieki), lai nodrošinātu nepārtrauktību e-pierādījumu un galveno starptautisko noziegumu jomās.
Reforma pievērsīsies faktoriem, kas izvērtējumā identificēti kā tādi, kas ierobežo Eurojust darbības efektivitāti. Konkrētāk, racionalizētā pārvaldības struktūra, kuras pamatā ir skaidrāks operatīvo un administratīvo pienākumu nošķīrums, ļaus valsts pārstāvjiem un valstu birojiem lielāku daļu sava laika un speciālo zināšanu veltīt lietu izskatīšanai. Vienlaikus uzlaboti ciešākas sadarbības mehānismi, ko atbalsta modernizētas darba metodes un sistēmas, samazinās centienu dublēšanos, uzlabos koordināciju ar partneriem un atvieglos pieprasījumu apstrādi un informācijas apmaiņu.
Tajā pašā laikā reforma ievērojami paplašina Eurojust uzdevumus un pienākumus, ļaujot aģentūrai sniegt lielāku atbalstu cīņā pret jauniem smagas pārrobežu noziedzības veidiem. Lai gan paredzams, ka ierosinātie pasākumi radīs ievērojamu efektivitātes pieaugumu un ļaus efektīvāk izmantot esošos resursus, ar šiem ieguvumiem vien nepietiks, lai absorbētu papildu darba slodzi, kas izriet no jaunajām pilnvarām. Tāpēc iepriekš minētās resursu vajadzības ir aplēstas, ņemot vērā paredzamos efektivitātes ieguvumus, ko radīs reforma.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Pārskatītās Eurojust regulas īstenošanu atbalstīs stabila uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas sistēma. Lai sekotu līdzi progresam priekšlikuma mērķu sasniegšanā, ir noteikti galvenie snieguma rādītāji (GSR), kas ietver valsts pārstāvju administratīvās darba slodzes samazināšanu, pašiniciatīvas lietu skaita palielināšanu (ko Eurojust proaktīvi atver, ja tā konstatē, ka ir vajadzīga koordinācija vai tiesu iestāžu iesaiste) un vairāk turpmāku pasākumu gadījumos, kad datu apmaiņā atklājas, ka ir attiecīga informācija. Dati, kas sniegti par šiem GDR, tiks iegūti no Eurojust CMS, konsolidētā gada darbības pārskata (KGDP) un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) ziņojumiem par atbilstību datu aizsardzības prasībām.
Pēc četriem gadiem tiks veikta starpposma pārskatīšana, lai novērtētu regulas sākotnējo ietekmi, un tad pēc pieciem gadiem tiks veikta pilnīga izvērtēšana. Šajā izvērtēšanā tiks aplūkota jauno pasākumu darbības efektivitāte, sadarbības kvalitāte ar ES partneriem un trešām valstīm un pamattiesību ievērošana. Izvērtēšanas rezultāti tiks publiskoti un darīti zināmi Eiropas Parlamentam, Padomei un valstu parlamentiem, lai nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību. Eurojust nosūtīs savu konsolidēto gada ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un valstu parlamentiem, kas var sniegt apsvērumus un secinājumus. Šī ziņošanas kārtība nodrošina pastāvīgu pārraudzību un ļauj ieinteresētajām personām sniegt atsauksmes par regulas īstenošanu.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Ierosinātajā regulā ir deviņas nodaļas, kas ietver 87 pantus.
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi, mērķi un uzdevumi
Šajā nodaļā ir izklāstīts Eurojust pamatsatvars. Tajā ir apstiprināts, ka Eurojust juridiskais statuss ir Savienības aģentūra ar tiesību subjekta statusu, un paredzēts, ka tās mītne atrodas Hāgā. Tajā ir izklāstīti Eurojust vispārējie mērķi atbalstīt un stiprināt koordināciju un sadarbību starp valstu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādēm saistībā ar smagiem pārrobežu noziegumiem. Tajā ir sniegts pilns to uzdevumu saraksts, kas Eurojust jāveic, lai sasniegtu minētos mērķus, tostarp sniegt palīdzību valstu un starptautiskajām iestādēm izmeklēšanu koordinēšanā, veikt informācijas šķērspārbaudi, lai identificētu saiknes starp pārrobežu lietām, vākt un saglabāt pierādījumus par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem, sniegt atbalstu līdzekļu atgūšanā un sadarboties ar Savienības aģentūrām un struktūrām, piemēram, Eiropolu un EPPO. Tajā arī definēta Eurojust kompetence, kas aptver I pielikumā uzskaitītos smagos noziegumus un saistītos nodarījumus, un izklāstīti ģeogrāfiskie un situatīvie nosacījumi, kādos Eurojust var rīkoties, tostarp attiecībā uz EPPO un trešām valstīm.
II nodaļa. Eurojust organizācija
Šajā nodaļā ir definēta Eurojust pārvaldības struktūra, un tā ir sadalīta četrās iedaļās, nošķirot pārvaldības struktūru un darbības struktūru.
I iedaļā ir izklāstīta Eurojust duālā struktūra – pārvaldības struktūru veido Administratīvā padome, Valde un administratīvais direktors, savukārt darbības struktūru veido valsts pārstāvji un Kolēģija.
II iedaļā ir ietverti noteikumi, kas reglamentē Administratīvo padomi, kura pieņem galvenos vadības lēmumus un sniedz stratēģisku ievirzi Eurojust darbībām. Tās sastāvā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un viens Komisijas pārstāvis, un tā ir atbildīga par vienotā programmdokumenta, gada budžeta, personāla un drošības noteikumu un citu ar darbību nesaistītu lēmumu pieņemšanu. II nodaļā ir izklāstīti noteikumi, kas izriet no vienotās pieejas decentralizētajām aģentūrām, attiecībā uz sastāvu, priekšsēdētāja ievēlēšanu, sanāksmju biežumu un norisi, funkcijām un balsošanas kārtību, tostarp par īpašo divu trešdaļu balsu vairākumu, kas vajadzīgs, lai pieņemtu svarīgus lēmumus tādos jautājumos kā administratīvā direktora iecelšana un budžeta pieņemšana. Tajā noteikts arī gada un daudzgadu plānošanas process, saskaņā ar kuru Administratīvajai padomei katru gadu līdz 30. novembrim jāpieņem vienotais programmdokuments.
Ar III iedaļu izveido Valdi, kuru vada Eurojust priekšsēdētājs un kura palīdz Administratīvajai padomei, sagatavojot tās lēmumus, pārskatot budžeta projektus un darba programmas, nodrošinot turpmākus pasākumus saistībā ar revīzijas konstatējumiem un pieņemot noteiktu administratīvo lēmumu kopumu.
IV iedaļā ir ietverti noteikumi, kas reglamentē administratīvā direktora darbību, kurš neatkarīgi vada Aģentūru un atskaitās Administratīvajai padomei. Administratīvo direktoru uz pieciem gadiem ieceļ Administratīvā padome, pamatojoties uz nopelniem, un viņš ir atbildīgs par ikdienas pārvaldību, budžeta izpildi, krāpšanas apkarošanas pasākumiem un personāla pārvaldību.
V iedaļa attiecas uz valsts pārstāvjiem un to valsts birojiem. Katra dalībvalsts norīko vienu valsts pārstāvi uz Eurojust mītni Hāgā, un viņam palīdz vismaz viens vietnieks un viens palīgs. Valsts pārstāvjiem ir jābūt augsta līmeņa prokurora vai tiesneša kvalifikācijai, un viņiem ir jābūt noteiktām tiesu varas pilnvarām. Konkrētāk, 19. pantā ir uzskaitītas valsts pārstāvju pilnvaras, nošķirot pilnvaras, ko var īstenot bez iepriekšējas atļaujas, un pilnvaras, kurām nepieciešama valsts kompetentās iestādes piekrišana. Attiecībā uz pirmo kategoriju valsts pārstāvji var tieši sazināties un apmainīties ar operatīvo informāciju un pierādījumiem ar valsts un trešo valstu kompetentajām iestādēm un attiecīgajām Savienības struktūrām, sākt un pārvaldīt lietas CMS, organizēt koordinācijas sanāksmes un koordinācijas centrus, piedalīties kopīgās izmeklēšanas grupās un atvieglot to darbību, tostarp parakstot KIG nolīgumus, piedalīties kopīgās operatīvajās platformās un tiesu iestāžu koordinācijas platformās, lūgt kompetentās valsts iestādes veikt izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu un palīdzēt identificēt un atrisināt jurisdikcijas kolīzijas. Otrās kategorijas gadījumā valsts pārstāvji ar valsts kompetentās iestādes piekrišanu vai steidzamos gadījumos bez tās var izdot vai izpildīt tiesiskās sadarbības vai savstarpējas atzīšanas instrumentu pieprasījumus, tostarp izdot pamatā esošo rīkojumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ar V iedaļu ir ieviests arī kompensācijas mehānisms dalībvalstij, kuras valsts pārstāvis ir Eurojust priekšsēdētājs, lai segtu valsts biroja stiprināšanas izmaksas prezidenta pilnvaru laikā.
VI nodaļa reglamentē Kolēģijas darbu, kuras sastāvā ir visi valsts pārstāvji un kura ir atbildīga par Eurojust operatīvajām funkcijām un darbojas pilnīgi neatkarīgi. Kolēģija nodarbojas ar lietu izskatīšanu, pieņemot atbilstīgus operatīvos lēmumus saistībā ar dalībvalstu nodotajām lietām vai attiecīgā gadījumā sākot lietas pēc savas iniciatīvas. Kolēģija ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu no valsts pārstāvju vidus ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku uz četru gadu termiņu.
III nodaļa. Darbības jautājumi
Šī nodaļa ir regulas galvenā nodaļa attiecībā uz darbību. Tā ir sadalīta četrās iedaļās, kas attiecas uz dažādiem Eurojust operatīvo darbību režīmiem un veidiem.
I iedaļā ir aplūkota Eurojust galvenā operatīvā funkcija, proti, atvieglot tiesu iestāžu sadarbību un koordināciju. Tajā ir izklāstīts, kā Eurojust atbalsta pārrobežu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, tostarp organizējot koordinācijas sanāksmes un koordinācijas centrus, veicinot tiesu iestāžu sadarbības instrumentu izmantošanu, palīdzot risināt jurisdikcijas kolīzijas un veicot informācijas šķērspārbaudi attiecīgajās datubāzēs. Tajā ir sīki izklāstīts operatīvais, tehniskais, analītiskais, juridiskais un finansiālais atbalsts, ko Eurojust sniedz kopējām izmeklēšanas grupām, tostarp palīdzība KIG nolīgumu projektu sagatavošanā un Eurojust finansiālā ieguldījuma KIG darbībās pārvaldība. Ar to arī paredz tiesu iestāžu koordinācijas platformas, kuras Eurojust var izveidot pēc divu vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, lai atbalstītu īpaši sarežģītas pārrobežu izmeklēšanas, sniedzot operatīvu, tehnisku, analītisku, juridisku un finansiālu atbalstu platformām un to dalībniekiem.
II iedaļa reglamentē operatīvās darbības, ko Eurojust veic pēc savas iniciatīvas, ja nav valsts iestāžu vai EPPO pieprasījuma. Tajā ir izklāstīti nosacījumi un procedūras, saskaņā ar kurām valsts pārstāvji var lūgt valsts kompetentās iestādes uzņemties vai paplašināt izmeklēšanu, izveidot kopējas izmeklēšanas grupas, piešķirt prioritāti tiesiskās sadarbības pieprasījumiem vai veikt citus pamatotus pasākumus. Tajā aplūkota arī Eurojust spēja saglabāt, analizēt un glabāt pierādījumus, kas saistīti ar galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem, un padarīt tos pieejamus dalībvalstīm, trešām valstīm un starptautiskajām krimināltiesām un tribunāliem, lai atvieglotu lietu sagatavošanu. II iedaļā arī paredzēti noteikumi par to, kā saglabāt operatīvās zināšanas, kas iegūtas Eurojust lietu izskatīšanas darbā, izstrādāt pamatnostādnes un paraugpraksi un izveidot Eurojust speciālo zināšanu centrus krimināllietās (ECE), lai sniegtu stratēģisku, analītisku un operatīvu atbalstu prioritārajās noziedzības jomās.
III iedaļa aptver papildu operatīvā atbalsta veidus, ko sniedz Eurojust, tostarp paredzot tās trešām valstīm un starptautiskām organizācijām paredzētā kontaktpunkta lomu saskaņā ar Regulu (ES) 2019/816 par ECRIS-TCN, tās atbalstu noziegumos cietušajiem pārrobežu kriminālprocesos un tās iesaisti EMPACT ciklos kopā ar Eiropolu atbilstoši to attiecīgajām pilnvarām, sniedzot ieguldījumu stratēģiskās analīzes sagatavošanā un Savienības prioritāšu īstenošanā attiecībā uz smagu noziegumu apkarošanu.
IV iedaļā ir noteikta sistēma informācijas apmaiņai starp Eurojust un valstu iestādēm. Tajā noteikts, ka katrai dalībvalstij jāizveido Eurojust valsts koordinācijas sistēma, lai nodrošinātu efektīvu koordināciju starp valsts biroju un valsts iestādēm, iekļaujot attiecīgo Eiropas tīklu kontaktpersonas un valsts korespondentu terorisma jautājumos. Tajā ir noteikts vispārējs valsts kompetento iestāžu pienākums apmainīties ar visu Eurojust uzdevumiem nepieciešamo informāciju, un tas ietver īpašas paziņošanas prasības lietās, kurās iesaistītas vismaz trīs dalībvalstis, un visās terorisma lietās, kuras nodotas tiesu iestādēm.
Šī iedaļa arī reglamentē operatīvās informācijas plūsmu starp Eurojust darbiniekiem un dalībvalstīm ar valsts pārstāvju starpniecību, paredz drošu digitālo saziņu, izmantojot decentralizētu IT sistēmu, kuras pamatā ir e-CODEX, un izveido CMS kā centrālo rīku operatīvo personas datu apstrādei, lietu pārvaldībai, informācijas šķērspārbaudei un pierādījumu saglabāšanai. Visbeidzot, tajā ir izklāstīti noteikumi par piekļuvi CMS valsts līmenī un par informācijas pārvaldību, ko veic valsts pārstāvji un pilnvarotie darbinieki.
IV nodaļa. Informācijas apstrāde
Šajā nodaļā ir izklāstīts datu aizsardzības regulējums, kas reglamentē Eurojust veikto personas datu apstrādi. Tajā noteikts, ka Eurojust datu apstrādes darbībām piemēro gan šo regulu, gan Regulu (ES) 2018/1725, un šajā regulā paredzētie operatīvie datu aizsardzības noteikumi (kā lex specialis) prevalē pār Regulas (ES) 2018/1725 vispārīgajiem noteikumiem. Šī pieeja nodrošina juridisko skaidrību, vienlaikus saglabājot vispārējo datu aizsardzības regulējumu, kas piemērojams Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.
IV nodaļā ir noteiktas operatīvo personas datu kategorijas, ko Eurojust var apstrādāt. Tās ietver datus par aizdomās turētajiem, notiesātajiem, cietušajiem un citām procesā iesaistītajām pusēm, kā arī – izņēmuma gadījumos un uz ierobežotu laiku – papildu datus, kas ir tieši saistīti ar notiekošo koordinēto izmeklēšanu. Tajā ir noteikti stingri termiņi operatīvo personas datu glabāšanai pēc procedūras izbeigšanas un noteiktas prasības attiecībā uz automatizētiem pārskatīšanas mehānismiem, lai nodrošinātu atbilstību.
Šajā nodaļā ir izklāstītas arī datu subjektu tiesības attiecībā uz operatīvajiem personas datiem, tostarp piekļuves tiesības un minēto tiesību ierobežojumi, tiesības ierobežot apstrādi un nosacījumi, saskaņā ar kuriem piekļuvi var atteikt, ja tas apdraudētu notiekošu izmeklēšanu vai kādas personas drošību. Saskaņā ar 4. nodaļu piekļuve operatīvajiem personas datiem Eurojust ietvaros ir atļauta tikai valsts pārstāvjiem, norīkotiem valsts ekspertiem, kas ir pilnvaroti, izraudzītiem valsts sistēmu lietotājiem un pilnvarotiem Eurojust darbiniekiem. Tajā noteikts, ka Valde ieceļ datu aizsardzības speciālistu, un paredzēti noteikumi par paziņošanu personas datu aizsardzības pārkāpuma gadījumā. Nodaļas noslēgumā atkarībā no datu izcelsmes un turpmākās apstrādes atbildība par datu pareizību un atbilstību tiesību aktiem uzticēta vai nu Eurojust, vai dalībvalstīm.
V nodaļa. Attiecības ar partneriem
Šī nodaļa reglamentē Eurojust ārējās attiecības. Tajā ir trīs iedaļas, kas aptver attiecības ar Savienības struktūrām un aģentūrām un starptautisko sadarbību.
I iedaļā ir izklāstīti kopīgie noteikumi, kas piemērojami visām Eurojust sadarbības attiecībām. Tajā paredzēts, ka Eurojust var noslēgt sadarbības vienošanās ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un ar trešo valstu iestādēm un starptautisku organizāciju struktūrām, iepriekš apspriežoties ar Komisiju. Šādas vienošanās nevar būt juridiskais pamats personas datu apmaiņai un nerada juridiskas saistības Savienībai vai dalībvalstīm. I iedaļā ir reglamentēta arī kopējā sistēma “informācija ir/nav atrasta”, kas ļauj izraudzītajām Savienības aģentūrām un struktūrām – konkrētāk, Eiropolam, EPPO, OLAF, AMLA un EUCA – iegūt netiešu piekļuvi Eurojust CMS, izmantojot automatizētu indeksu, un Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kuros precizē sistēmas “informācija ir/nav atrasta” tehniskās un funkcionālās specifikācijas.
II iedaļa reglamentē Eurojust attiecības ar konkrētām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām. Ar to izveido privileģētas attiecības ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, kas ietver tīkla sekretariāta iekļaušanu Eurojust personāla struktūrā un koordinācijas veikšanu, izmantojot valsts koordinācijas sistēmu. Tajā noteikts, ka Eurojust ir jāsniedz atbalsts vairākiem citiem tīkliem un struktūrām, kas darbojas tiesu iestāžu sadarbības jomā, tostarp KIG tīklam, Eiropas Tiesu iestāžu tīklam kibernoziedzības jautājumos un Eiropas Tiesu iestāžu tīklam organizētās noziedzības jomā. Tā reglamentē Eurojust sadarbību ar Eiropolu, kas paredz sadarbības vienošanos, kurā noteikta praktiskās sadarbības kārtība, savstarpēja piekļuve atsevišķai attiecīgajās datubāzēs glabātai informācijai, izmantojot sistēmu “informācija ir/nav atrasta”, un iespēja izveidot kopīgas operatīvās platformas. Ar to izveido satvaru sadarbībai ar EPPO, pamatojoties uz savstarpēju sadarbību to attiecīgo pilnvaru ietvaros, tostarp pienākumu bez liekas kavēšanās ziņot par jebkādu noziedzīgu rīcību, kas ir EPPO kompetencē, un EPPO sadarbības koordinatora norīkošanu darbā Eurojust. Tajā ir noteiktas arī Eurojust sadarbības attiecības ar OLAF, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai (AMLA) un ES Muitas dienestu.
Priekšlikumā ir atsauce uz pašreizējo tiesisko regulējumu, kas reglamentē attiecības starp Eurojust un EPPO, atspoguļojot to, ka EPPO tika izveidota, īstenojot ciešāku sadarbību. Tas neietekmē nekādas turpmākas norises, kas var izrietēt no izmaiņām dalībvalstu dalībā EPPO, tostarp saistībā ar paredzēto Ungārijas pievienošanos.
III iedaļa reglamentē starptautisko sadarbību starp Eurojust un trešo valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām. Tajā paredzēts pieņemt četru gadu sadarbības stratēģiju un norīkot Eurojust tiesnešus koordinatorus uz trešām valstīm, lai atvieglotu tiesu iestāžu sadarbību. Tajā ir paredzēti nosacījumi prokuroru koordinatoru no trešām valstīm un starptautiskām organizācijām norīkošanai uz Eurojust, pamatojoties uz starptautiskiem nolīgumiem, tostarp attiecībā uz viņu piekļuvi lietu pārvaldības sistēmai. Tā paredz iespēju Eurojust izvietot trešo valstu kontaktpersonas, lai paātrinātu tiesu iestāžu sadarbību, un izraudzīties kontaktpersonas trešās valstīs un starptautiskās organizācijās, ja to paredz sadarbības vienošanās starp Eurojust un attiecīgo trešo valstu iestādēm vai attiecīgās starptautiskās organizācijas struktūrām, precizējot, ka šādām kontaktpersonām nav tiešas piekļuves lietu pārvaldības sistēmai vai operatīvajiem personas datiem.
VI nodaļa. Budžeta izveide un struktūra
Šajā nodaļā ir aprakstīts gada budžeta process, saskaņā ar kuru administratīvajam direktoram ir jāsagatavo ieņēmumu un izdevumu tāmes projekts, ko pārskata Valde un apstiprina Administratīvā padome, pirms to katru gadu līdz 31. janvārim nosūta Komisijai. Budžets kļūst par galīgo budžetu pēc tam, kad budžeta lēmējinstitūcijas galīgi pieņēmušas Savienības vispārējo budžetu.
Tajā ir izklāstīti noteikumi par Eurojust budžeta struktūru, izpildi un kontroli. Tajā ir precizēts, ka budžetam jābūt līdzsvarotam ieņēmumu un izdevumu ziņā un ka ieņēmumu avoti ietver Savienības iemaksas, brīvprātīgas dalībvalstu iemaksas, trešo valstu iemaksas un maksu par publikācijām un pakalpojumiem. Administratīvais direktors darbojas kā kredītrīkotājs un ir atbildīgs par budžeta izpildi saskaņā ar saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem. Šajā nodaļā ir noteikti sīki izstrādāti termiņi un procedūras provizorisko un galīgo pārskatu iesniegšanai, ziņojumu iesniegšanai Revīzijas palātai, Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei un apstiprinājuma sniegšanai Eiropas Parlamentam par budžeta izpildi. Tajā paredzēts, ka Administratīvā padome pieņem finanšu noteikumus, kuros nedrīkst būt atkāpes no Pamatregulas par decentralizētajām aģentūrām bez Komisijas iepriekšējas piekrišanas. Krāpšanas apkarošanas regulējums, piemērojot Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 12 , piešķir revīzijas pilnvaras Revīzijas palātai un izmeklēšanas pilnvaras OLAF un atzīst EPPO kompetenci izmeklēt krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses.
VII nodaļa. Personāls
Šajā nodaļā ir izklāstīti vispārīgi noteikumi, kas piemērojami Eurojust personālam, un noteikts, ka tas strādā administratīvā direktora pakļautībā un uz to attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība. Tajā “pilnvaroti Eurojust darbinieki” ir definēti kā darbinieki, kas norīkoti konkrētu operatīvo, administratīvo vai tehnisko uzdevumu veikšanai, un ir noteiktas viņu funkcijas, kas ietver atbalstu valsts birojiem, lietu pārvaldību, operatīvo analīzi un virkni administratīvo darbību. VII nodaļā arī paredzēts, ka Eurojust var izmantot norīkotus valsts ekspertus un citu personālu, ko tā tieši nenodarbina, un apstiprināts, ka uz Eurojust un tās personālu attiecas Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.
VIII nodaļa. Izvērtēšana un ziņošana
Šajā nodaļā ir noteikta Eurojust pārskatatbildības un ziņošanas sistēma. Tajā noteikts, ka Eurojust katru gadu līdz 1. maijam jānosūta konsolidētais gada ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un valstu parlamentiem un ka priekšsēdētājam katru gadu jāierodas starpparlamentārā komiteju sanāksmē, kurā piedalās Eiropas Parlaments un valstu parlamenti. Tajā noteikts, ka Eurojust ir jāsniedz ieguldījums gada ziņojumā par Savienības finanšu interešu aizsardzību saskaņā ar LESD 325. panta 5. punktu, izmantojot Komisijas noteiktos ziņošanas rādītājus. VIII nodaļā arī paredzēts, ka Komisija un dalībvalstis var lūgt Eurojust atzinumu par ierosinātajiem leģislatīvajiem aktiem, uz kuriem attiecas LESD 76. pants. Reizi piecos gados ir jāveic neatkarīgs Eurojust darbības izvērtējums, kā arī reizi desmit gados ir jānovērtē, vai aģentūras darbības turpināšana joprojām ir pamatota.
IX nodaļa. Vispārīgi un nobeiguma noteikumi
Šajā nodaļā ir izklāstīta Eurojust darbības vispārējā sistēma un pārejas pasākumi, kas saistīti ar regulas stāšanos spēkā. Tajā paredzēts, ka Eurojust rīcībā esošiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi dokumentiem, noteikts, ka Eurojust ir jāpieņem drošības noteikumi klasificētas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzībai, pamatojoties uz Komisijas Lēmumiem (ES, Euratom) 2015/443 un 2015/444, un apstiprināts, ka piemēro Padomes Regulu Nr. 1 par valodu lietojumu. Ar to izveido izvērtēšanas procesu, ko veic ik pēc pieciem gadiem, nosaka atbildības režīmu, kas reglamentē Eurojust līgumisko un ārpuslīgumisko atbildību, un paredz mītnes nolīgumu ar Nīderlandi. Ar IX nodaļu atceļ Regulu (ES) 2018/1727, vienlaikus nodrošinot Eurojust kā juridiskas personas, tās darbinieku un iecelto amatpersonu, notiekošo operatīvo darbību un lietu, lietu pārvaldības sistēmas un saskaņā ar to apstrādāto datu, kā arī spēkā esošo starptautisko nolīgumu un sadarbības vienošanos pilnīgu nepārtrauktību. Tajā noteikts, ka atsauces spēkā esošajos juridiskajos instrumentos uz Regulu (ES) 2018/1727 ir uzskatāmas par atsaucēm uz šo regulu un ka regula stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2026/0164 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko atceļ Regulu (ES) 2018/1727
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 85. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) tika izveidota ar Padomes Lēmumu 2002/187/TI 13 kā Savienības struktūra ar tiesību subjekta statusu, lai sekmētu un uzlabotu koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām tiesu iestādēm saistībā ar smagiem noziegumiem un organizēto noziedzību ar pārrobežu dimensiju. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2018. gada 14. novembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1727 14 , ar ko atceļ un aizstāj Padomes Lēmumu 2002/187/TI. Kopš tā laika Eurojust tiesiskais regulējums ir grozīts ar Regulu (ES) 2022/838 15 , Regulu (ES) 2023/2131 16 un Regulu (ES) 2025/2082 17 .
(2)LESD 85. pantā arī noteikts, ka Eurojust uzdevums ir atbalstīt un stiprināt koordināciju un sadarbību starp tām valstu iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, saistībā ar smagiem noziegumiem, kuri skar vismaz divas dalībvalstis vai kuru dēļ nepieciešama kopīga kriminālvajāšana, pamatojoties uz dalībvalstu iestāžu un Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) 18 veiktajām darbībām un sniegto informāciju. Turklāt LESD 85. pantā ir noteikts, ka Eurojust darbību izvērtēšanā ir jāiesaista Eiropas Parlaments un valstu parlamenti.
(3)Šīs regulas mērķis ir nodrošināt, ka Eurojust joprojām atbilst paredzētajam mērķim, ņemot vērā mainīgo noziedzības vidi un Savienības iekšējās drošības arhitektūru. Tāpēc ar to stiprina Eurojust operatīvās pilnvaras, padara tās pārvaldības struktūru dinamiskāku un pielāgo tās tiesisko regulējumu, lai atspoguļotu norises smagās pārrobežu noziedzības rakstura un mēroga ziņā, tehnoloģiskos sasniegumus, kas ietekmē gan noziedzīgās darbības, gan tiesu iestāžu sadarbību, un plašākas norises Savienības brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.
(4)Ņemot vērā to, ka šo mērķu sasniegšanai nepieciešamie grozījumi ir nozīmīgi gan skaita ziņā, gan pēc būtības, lielākas skaidrības un juridiskās noteiktības labad attiecībā uz dalībvalstīm, kam šī regula ir saistoša, būtu pilnībā jāaizstāj Regula (ES) 2018/1727. Eurojust, kā tā izveidota ar šo regulu, ir ar Regulas (ES) 2018/1727 izveidotās Eurojust tiesību pārmantotāja. Būtu jānodrošina nolīgumu, sadarbības vienošanos un citu instrumentu, kas reglamentē Eurojust sadarbību ar trešām valstīm, starptautiskām organizācijām un Savienības struktūrām, nepārtrauktība saskaņā ar to noteikumiem.
(5)Eurojust būtu jāatbalsta un jāstiprina koordinācija un sadarbība starp valstu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādēm gadījumos, kad smags noziegums skar divas vai vairākas dalībvalstis vai kad nepieciešama kopīga kriminālvajāšana, tostarp gadījumos, kad tam ir ietekme Savienības līmenī. Jēdziens “ietekme Savienības līmenī” būtu jāinterpretē, ņemot vērā smagās noziedzības arvien transnacionālāko raksturu un operatīvo realitāti, ar ko saskaras valstu tiesu iestādes. Noziedzīgas darbības, kas plānotas, organizētas vai vadītas no valstīm ārpus Savienības, var radīt būtisku ietekmi drošības un tieslietu jomā Savienībā, it īpaši, ja šādiem noziegumiem ir hibrīda dimensija. Tas ir īpaši acīmredzams gadījumos, kas saistīti ar terorismu, kurš ir plānots vai finansēts ārvalstīs, bet tiek veikts Savienībā, cilvēku tirdzniecību un migrantu kontrabandu maršrutos, kuru sākumpunkts ir ārpus Savienības, narkotiku tirdzniecību, ko veic organizācijas, kas atrodas trešās valstīs un apgādā patēriņa tirgus Savienībā, un kiberuzbrukumiem, kas no valstīm ārpus Savienības vērsti pret dalībvalstu kritisko infrastruktūru vai publiskajām iestādēm. Noziedzīga rakstura darbības, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai organizētā noziedzība, var būt saistītas arī ar ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos un dezinformācijas kampaņām, kas rada papildu risku drošībai Savienībā. Ja šāda noziedzīga rīcība ir saistīta ar Savienības drošību, pilsoņiem vai pamatinteresēm, Eurojust var palīdzēt attiecīgajā izmeklēšanā un kriminālvajāšanā ar nosacījumu, ka attiecīgie nodarījumi ietilpst šīs regulas I pielikuma darbības jomā un ka jebkāda šāda palīdzība tiek sniegta saskaņā ar piemērojamiem starptautiskajiem nolīgumiem un Savienības datu aizsardzības noteikumiem.
(6)Ņemot vērā smago un pārrobežu noziegumu mainīgo ainu, ir jāatjaunina Eurojust kompetence, lai nodrošinātu, ka tiesiskais regulējums joprojām atbilst paredzētajam mērķim un spēj reaģēt uz jauno noziedzības realitāti. Savienība saskaras ar mainīgiem un arvien sarežģītākiem noziedzības draudiem, tostarp noziegumiem, kas iespējami tikai kibertelpā, kibersekmētiem noziegumiem un digitālās infrastruktūras izmantošanu teroristiskiem mērķiem, kas apdraud demokrātiskas iestādes, sabiedrisko drošību, kritisko infrastruktūru un sabiedrības noturību. Arī citiem smagu noziegumu veidiem, piemēram, ar dzimumu saistītai vardarbībai, it īpaši tad, ja tos veicina digitālās tehnoloģijas vai tie ietver pārrobežu elementus, ir dziļa un ilgstoša ietekme uz cietušajiem, līdztiesību un pamattiesībām. Šādu noziegumu efektīvai izmeklēšanai un kriminālvajāšanai vajadzīga koordinēta Savienības pieeja, uzlabota tiesu iestāžu pārrobežu sadarbība un kopīgu drošības un informācijas integritātes spēju stiprināšana, pilnībā ievērojot pamattiesības un tiesiskumu. Tāpēc Eurojust kompetencē esošo smago noziegumu veidu saraksts būtu jāatjaunina, lai atspoguļotu minētos mainīgos noziedzības draudus, tostarp Savienības noteikto ierobežojošo pasākumu pārkāpumus un ar dzimumu saistītu vardarbību, un tas būtu regulāri jāpārskata, lai nodrošinātu, ka Eurojust pilnvaras joprojām ir atbilstošas un efektīvas.
(7)Eurojust uzdevumi būtu jāpaplašina un jāprecizē, lai atspoguļotu aģentūras kā stratēģiska, analītiska un proaktīva pārrobežu tiesu iestāžu sadarbības centra lomu, kurš sniedz operatīvo un analītisko atbalstu valstu kompetentajām iestādēm. Būtu jāuzlabo arī Eurojust iesaiste Savienības politikas veidošanā un attiecīgajos stratēģiskajos ciklos, ļaujot Eurojust izmantot savas uz lietu izskatīšanu balstītās speciālās zināšanas, lai noteiktu Savienības prioritātes smagu noziegumu apkarošanai. Īpašs uzsvars būtu jāliek uz Eurojust lomu tiesu iestāžu sadarbības un savstarpējās atzīšanas instrumentu izdošanas un izpildes atvieglošanā un atbalstīšanā, jurisdikcijas kolīziju atrisināšanā starp valstu kompetentajām iestādēm, pārrobežu līdzekļu atgūšanas atbalstīšanā, pierādījumu par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem vākšanā, saglabāšanā un glabāšanā un palīdzības sniegšanā smagos noziegumos cietušajiem pārrobežu kriminālprocesā.
(8)Eurojust būtu arī jāattīsta un jāuztur specializētas zināšanas un kompetence tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās, tostarp izveidojot Eurojust speciālo zināšanu centrus krimināllietās (ECE). ECE būtu cieši jāsadarbojas ar visām līdzīgām specializētām struktūrām, kas izveidotas Savienības līmenī, tostarp Savienības specializēto zināšanu centriem un ES centru bērnu aizsardzībai pret seksuālu vardarbību pret bērniem, to attiecīgo pilnvaru ietvaros un nodrošinot papildināmību, lai maksimāli palielinātu to apvienoto speciālo zināšanu operatīvo vērtību dalībvalstu kompetento iestāžu labā.
(9)Ir būtiski, lai Eurojust uzņemtos nozīmīgāku lomu smagos noziegumos cietušo atbalstīšanā pārrobežu lietās saskaņā ar Savienības stratēģiju šajā jomā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus 19 . Tas ir īpaši svarīgi lietās, kurās iesaistīts liels skaits cietušo vai masu krāpniecībā cietušo, it īpaši tiešsaistē, un kurām ir saikne ar dažādām dalībvalstīm, un lietās, kas potenciāli var ietilpt vairāku jurisdikciju kompetencē, kā arī ar dzimumu saistītas vardarbības lietās ar pārrobežu dimensiju. Eurojust būtu aktīvi jāpalīdz dalībvalstīm aizstāvēt cietušo tiesības pārrobežu kriminālprocesā, tostarp atvieglojot cietušo identificēšanu, konsultējot valsts kompetentās iestādes par cietušo procesuālajām tiesībām saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem un palīdzot piekļūt kompensācijai un restitūcijai, tostarp attiecībā uz īpašumu, uz kuru attiecas iesaldēšanas un konfiskācijas pasākumi.
(10)Būtu skaidri jānosaka Eurojust kompetence attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajiem smago noziegumu veidiem, aptverot ne tikai tieši uzskaitītos nodarījumus, bet arī noziedzīgos nodarījumus, kas izdarīti, lai iegūtu līdzekļus uzskaitīto smago noziegumu veidu izdarīšanai, tos atvieglotu vai izdarītu, vai lai nodrošinātu šo smago noziegumu veidu izdarītāju nesodāmību. Papildus skaidri uzskaitītajiem noziegumu veidiem Eurojust vajadzētu būt elastīgai iespējai pēc valsts kompetentās iestādes pieprasījuma palīdzēt citās lietās, ievērojot šajā regulā noteiktās pilnvaras, ja ir īpaša operatīva vajadzība to darīt.
(11)Tā kā Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir izveidota, īstenojot ciešāku sadarbību, Padomes Regula (ES) 2017/1939 20 ir saistoša visā tās kopumā un ir tieši piemērojama tikai dalībvalstīs, kas piedalās ciešākas sadarbības īstenošanā. Tāpēc attiecībā uz tām lietām, kuras nav EPPO kompetencē, Eurojust saglabā kompetenci pilnā apjomā attiecībā uz šīs regulas I pielikumā uzskaitītajiem smago noziegumu veidiem. Ņemot vērā to attiecīgās pilnvaras, Eurojust vajadzētu būt iespējai darboties lietās, kas saistītas ar EPPO kompetencē esošiem noziegumiem, ja minētās lietas skar gan EPPO iesaistītās dalībvalstis, gan neiesaistītās, vai ja EPPO pēc neiesaistīto dalībvalstu vai EPPO pieprasījuma nolemj nerīkoties. Eurojust jebkurā gadījumā būtu jāsaglabā kompetence sniegt atbalstu lietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, ja EPPO nav kompetences vai tā neīsteno savu kompetenci. EPPO un Eurojust būtu jāattīsta cieša operatīvā sadarbība savu attiecīgo pilnvaru ietvaros, ko sīkāk reglamentē to savstarpējā sadarbības vienošanās.
(12)Saskaņā ar LESD 85. pantu Eurojust uzdevumos var ietilpt kriminālizmeklēšanas sākšana. Eurojust lomai nevajadzētu aprobežoties tikai ar reaģēšanu uz dalībvalstu palīdzības un operatīvā atbalsta pieprasījumiem, bet tai būtu arī proaktīvi jāveicina koordinēta un stratēģiska tiesu iestāžu reakcija uz smagiem noziegumiem Savienības līmenī. Pamatojoties uz to, ka Eurojust atrodas valstu izmeklēšanas un Savienības līmeņa sadarbības krustpunktā, tai vajadzētu būt iespējai izmantot savas analītiskās spējas un speciālās zināšanas, lai atvieglotu darbības, ko pēc savas iniciatīvas, sadarbībā ar dalībvalstīm un pamatojoties uz to sniegto informāciju, veic Eiropols, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 1999/352/EK, EOTK, Euratom 21 , EPPO un citas Savienības struktūras un aģentūras. Tam būtu jāietver tādu dalībvalstu iesaistīšana, kuras sākotnēji, iespējams, nebija iesaistītas lietā, kā arī pieprasījumi dalībvalstīm sākt izmeklēšanu vai veikt konkrētus izmeklēšanas pasākumus, it īpaši, ja Eurojust, pamatojoties uz savu analīzi, konstatē saiknes starp lietām vai citas situācijas, kurās nepieciešama tiesu iestāžu koordinācija. Šajā nolūkā valsts pārstāvjiem vajadzētu būt tiesīgiem pēc savas iniciatīvas sākt lietas Eurojust lietu pārvaldības sistēmā, kas tādējādi stiprinātu Eurojust spēju proaktīvi virzīt koordinācijas procesu, vienlaikus saglabājot valsts kompetento iestāžu primāro lomu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā.
(13)Valsts pārstāvju statusa, profila un pilnvaru konsekvence visās dalībvalstīs ir būtiska šīs regulas efektīvai un vienmērīgai piemērošanai. Tāpēc būtu jāprasa, lai dalībvalstis ieceļ tādus valsts pārstāvjus, kuri ir aktīvi prokuratūras vai tiesu iestāžu locekļi un kuriem ir kvalifikācija, kas vajadzīga iecelšanai augstos prokuratūras vai tiesu iestāžu amatos, kā arī attiecīga praktiskā pieredze saistībā ar valsts tiesību sistēmām un tiesu iestāžu starptautisko sadarbību krimināllietās. Valsts pārstāvjiem saskaņā ar viņu dalībvalsts tiesību aktiem būtu jāuztic vismaz tās pilnvaras, kas vajadzīgas, lai viņi varētu pilnībā īstenot savu kompetenci un efektīvi veikt savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, lai atšķirības valstu pasākumos nekavētu Eurojust darbību, it īpaši steidzamos gadījumos. Šajās pilnvarās būtu jāiekļauj vismaz šādas jomas: tieša saziņa un apmaiņa ar operatīvo informāciju un pierādījumiem ar kompetentajām valsts un trešo valstu iestādēm un attiecīgajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām; lietu sākšana, reģistrēšana un pārvaldība lietu pārvaldības sistēmā; koordinācijas sanāksmju un koordinācijas centru organizēšana; dalība kopējās izmeklēšanas grupās un attiecīgā gadījumā to izveides un darbības iniciēšana vai veicināšana, tostarp parakstot nolīgumu par kopējas izmeklēšanas grupas izveidi (KIG nolīgums); dalība kopīgās operatīvajās platformās, ECE un tiesu iestāžu koordinācijas platformās; pilnvaras pieprasīt valsts kompetentajām iestādēm veikt izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu vai veikt jebkādus citus pamatotus pasākumus izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas nolūkā.
(14)Lai nodrošinātu savlaicīgu rīcību pārrobežu lietās, ar valsts kompetentās iestādes piekrišanu un saskaņā ar valsts tiesību aktiem valsts pārstāvjiem vajadzētu būt arī pilnvarotiem izdot vai izpildīt tiesu iestāžu sadarbības vai savstarpējās atzīšanas pieprasījumus, tostarp izmeklēšanas pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/41/ES 22 , iesaldēšanas rīkojumus un konfiskācijas rīkojumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1805 23 un Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumus vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/1543 24 . Ja tas ir prasīts valsts tiesību aktos un atbilst valsts pārstāvja kā prokuratūras vai tiesu iestādes aktīva locekļa statusam, minētajam pilnvarojumam būtu jāattiecas arī uz pamatā esošo valsts pasākumu pieņemšanu, kas vajadzīgi, lai minētajiem instrumentiem piešķirtu juridisku spēku saskaņā ar piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Turklāt viņiem vajadzētu būt iespējai pieprasīt saviem līdzekļu atguves dienestiem sniegt informāciju par nozieguma izdarīšanas rīkiem, noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem vai īpašumu, uz kuru attiecas vai varētu attiekties iesaldēšanas vai konfiskācijas rīkojums, un veikt tūlītējus pasākumus līdz iesaldēšanas rīkojuma izdošanai, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2024/1260 25 . Steidzamos gadījumos, kad nav iespējams savlaicīgi identificēt valsts kompetento iestādi vai sazināties ar to, valsts pārstāvjiem vajadzētu būt kompetentiem veikt minētos pasākumus savā vārdā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, bez liekas kavēšanās informējot valsts kompetento iestādi. Pasākumus, ko valsts pārstāvji veic šādos apstākļos, joprojām pārskata attiecīgās valsts kompetentās iestādes un tiesas saskaņā ar piemērojamiem valsts procesuālajiem tiesību aktiem. Dalībvalstis valsts pārstāvjiem var piešķirt papildu pilnvaras papildus tām, kas noteiktas šajā regulā, un par to paziņo attiecīgi Komisijai un Kolēģijai. Lai nodrošinātu, ka valsts pārstāvji, viņu vietnieki un attiecīgā gadījumā viņu palīgi var efektīvi īstenot pilnvaras, kas viņiem piešķirtas saskaņā ar šo regulu, un Savienības tiesu iestāžu sadarbības arhitektūrā var darboties kā pilnībā pilnvarotas tiesu iestāžu sadarbības iestādes, dalībvalstīm viņi būtu jāieceļ par kompetento iestādi piemērojamo Savienības tiesību aktu par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās nolūkos, it īpaši attiecībā uz šajā regulā minētajiem tiesību aktiem. Rīkojoties pēc savas iniciatīvas, Eurojust vajadzētu būt iespējai rīkoties ar valsts pārstāvju starpniecību, kuri, norādot iemeslus, var lūgt savas dalībvalsts kompetentās iestādes veikt izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par konkrētām darbībām vai īstenot jebkuru citu pasākumu, kas pamatots ar izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas mērķiem. Piemēram, tas varētu attiekties uz pieprasījumiem izdot attiecīgo tiesiskās sadarbības instrumentu, veikt finanšu izmeklēšanu, veikt pirmstiesas pagaidu pasākumus, nopratināt lieciniekus vai ekspertus vai veikt pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt cietušos un lieciniekus.
(15)Ir nepieciešams nodrošināt tādu Eurojust pārvaldības struktūru, kas tai ļauj efektīvāk un lietderīgāk veikt savus uzdevumus, to saskaņojot ar principiem, kas piemērojami Savienības aģentūrām, it īpaši ar Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada kopīgo paziņojumu par decentralizētajām aģentūrām. Tajā pašā laikā šādā pieejā būtu pienācīgi jāņem vērā Eurojust kā tiesu iestāžu sadarbības aģentūras specifika. Attiecīgi būtu jānodrošina valsts pārstāvju un Kolēģijas neatkarība, kad tie pilda savas operatīvās funkcijas. Eurojust būtu jāsastāv no vadības struktūras, ko veido Administratīvā padome, Valde un administratīvais direktors, un darbības struktūras, ko veido valsts pārstāvji un Kolēģija, un šo struktūru attiecīgajām funkcijām šajā regulā jābūt skaidri nodalītām.
(16)Lai Eurojust varētu pildīt savu uzdevumu un pilnībā izmantot savu potenciālu cīņā pret smagiem pārrobežu noziegumiem, būtu jāstiprina tās operatīvā dimensija, samazinot administratīvo slogu valsts pārstāvjiem un tādējādi ļaujot viņiem koncentrēties uz lietu izskatīšanu. Kolēģijai vajadzētu būt kompetentai operatīvos jautājumos, ņemot vērā aģentūras unikālo raksturu tiesas lietu izskatīšanā un sadarbībā ar valstu iestādēm, pamatojoties uz savstarpēju uzticēšanos, savukārt administratīvie un budžeta pienākumi būtu jāuzņemas Administratīvajai padomei un Valdei. Tādā pašā vienkāršošanas garā un lai samazinātu Kolēģijas iesaistīšanos ar pamatdarbību nesaistītos uzdevumos, stratēģisko ziņojumu, norāžu dokumentu un citu praktizējošiem speciālistiem būtisku analītisko rezultātu sagatavošana un koordinēšana arvien vairāk būtu jāuztic Eurojust darbiniekiem, tostarp saistībā ar ECE.
(17)Lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas procesu kvalitāti un efektivitāti, būtu jāizveido Administratīvā padome kā neatkarīga pārraudzības struktūra, kurai būtu uzticēts pieņemt visaugstākā līmeņa lēmumus par budžetu, stratēģiskajām prioritātēm un pārvaldības jautājumiem, tostarp par vienoto programmdokumentu, gada budžetu, personāla noteikumiem un drošības noteikumiem. Dalībvalstis tiks pilnībā iesaistītas aģentūras pārvaldībā, jo būs pārstāvētas Administratīvajā padomē. Nolūkā saglabāt administratīvo un operatīvo jautājumu nošķīrumu būtu jāliedz dalībvalstīm iecelt par saviem pārstāvjiem Administratīvajā padomē valsts pārstāvjus, tādējādi operatīvo lietu izskatīšana un administratīvā pārraudzība tiktu uzticēta personām ar atbilstošām attiecīgajām speciālajām zināšanām. Visām Administratīvajā padomē pārstāvētajām pusēm būtu jācenšas ierobežot savu pārstāvju mainību, lai nodrošinātu Administratīvās padomes darba nepārtrauktību, un būtu jācenšas panākt dzimumlīdzsvarotu pārstāvību.
(18)Būtu jāizveido Valde, kas sagatavotu, sniegtu informāciju un palīdzētu Administratīvās padomes darbā un tās sanāksmju sagatavošanā. Turklāt šajā regulā paredzētajos gadījumos Valdei būtu jāpieņem lēmumi savā vārdā par jautājumiem, kas saistīti ar Eurojust ikdienas darba vadību.
(19)Pilnībā ievērojot administratīvo un operatīvo pienākumu nošķīrumu, gadījumos, kad administratīvie lēmumi var būtiski ietekmēt Eurojust operatīvo darbu, it īpaši attiecībā uz prioritāro noziedzības jomu noteikšanu, būtu jāņem vērā Kolēģijas viedokļi. Šā iemesla dēļ šajā regulā uzskaitītajos jautājumos Administratīvajai padomei un Valdei to attiecīgajās kompetences jomās pirms lēmuma pieņemšanas būtu jāapspriežas ar Kolēģiju. Lai nodrošinātu, ka Kolēģijas viedokļi ir pienācīgi ņemti vērā, Eurojust priekšsēdētājam būtu jāpiedalās Administratīvajā padomē un Valdē kā Kolēģijas pārstāvim. Ja ziņojumiem, atzinumiem, politikas dokumentiem un pamatnostādnēm, ko var pieņemt Valde, varētu būt tieša operatīva nozīme, it īpaši, ja tie var būt saistīti ar notiekošu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu vai citu nepubliskotu stratēģisku informāciju, būtu iepriekš jāapspriežas ar Kolēģiju.
(20)Administratīvais direktors vada Eurojust un atskaitās Administratīvajai padomei. Administratīvajam direktoram vajadzētu būt atbildīgam par to uzdevumu īstenošanu, kas ar šo regulu uzticēti Eurojust, tostarp par aģentūras ikdienas pārvaldības nodrošināšanu, Administratīvās padomēs un Valdes pieņemto lēmumu īstenošanu un budžeta un vienotā programmdokumenta sagatavošanu un izpildi. Administratīvais direktors būtu jāieceļ, ņemot vērā nopelnus un dokumentētas administratīvā un vadības darba prasmes, kā arī attiecīgo kompetenci un profesionālo pieredzi. Administratīvais direktors ir Eurojust juridiskais pārstāvis.
(21)Kolēģijai no valsts pārstāvju vidus būtu jāievēlē Eurojust priekšsēdētājs un divi priekšsēdētāja vietnieki uz četru gadu pilnvaru termiņu, kuru iespējams atjaunot vienu reizi. Ja valsts pārstāvis tiek ievēlēts par priekšsēdētāju, attiecīgajai dalībvalstij vajadzētu būt iespējai uz priekšsēdētāja pilnvaru laiku norīkot amatpersonu ar nepieciešamo kvalifikāciju un pieredzi, lai stiprinātu valsts biroju un nodrošinātu, ka tas turpina efektīvi darboties, kā arī pieprasīt kompensāciju no Eurojust budžeta. Viņiem var būt par priekšsēdētāju ievēlētā valsts pārstāvja vietnieka vai palīga statuss vai arī viņi var pildīt vairāk administratīvas vai tehniskas funkcijas, un katrai dalībvalstij būtu jāvar pašai noteikt savas prasības šajā sakarā. Tā kā kompensācijas mehānismam ir ietekme uz budžetu, īstenošanas pilnvaras noteikt minēto mehānismu būtu jāpiešķir Padomei. Eurojust juridiskais pārstāvis ir administratīvais direktors, savukārt Kolēģijas priekšsēdētājs pārstāv Eurojust politiskos forumos, iepazīstinot Savienības iestādes, struktūras, birojus un aģentūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas ar Eurojust darbībām, operatīvajām prioritātēm un stratēģiskajiem apsvērumiem.
(22)Lai nodrošinātu, ka Eurojust spēj nekavējoties pildīt savus uzdevumus steidzamos gadījumos, katram valsts birojam vajadzētu būt pieejamam jebkurā laikā, lai saņemtu un apstrādātu steidzamus lūgumus. Šajā nolūkā būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka katrā valsts birojā jebkurā laikā ir sasniedzams vismaz viens pārstāvis, lai steidzami pieprasījumi attiecībā uz viņa dalībvalsti nekavējoties tiktu izskatīti.
(23)Katrai dalībvalstij būtu jāizveido Eurojust valsts koordinācijas sistēma, lai atbalstītu tās valsts pārstāvja darbu un nodrošinātu koordināciju starp valsts biroju un minētās dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Minētajās sistēmās būtu jāiekļauj to tīklu kontaktpersonas, ar kuriem Eurojust uztur attiecības, piemēram, valstu ekspertu tīkls saistībā ar kopējām izmeklēšanas grupām (KIG tīkls), Eiropas sakaru punktu tīkls attiecībā uz personām, kas atbildīgas par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2002/494/TI 26 , Eiropas korupcijas apkarošanas kontaktpersonu tīkls, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2008/852/TI 27 , Eiropas Tiesu iestāžu tīkls kibernoziedzības jautājumos, Eiropas Tiesu iestāžu tīkls organizētās noziedzības jomā un kontaktpunkti, kas izraudzīti saskaņā ar Padomes Lēmumu 2007/845/TI 28 , kā arī valsts korespondenti Eurojust jautājumos, terorisma jautājumos, ar EPPO kompetenci saistītos jautājumos un saistībā ar Tiesiskās sadarbības tīklu, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2008/976/TI 29 . Dalībvalstis var nolemt, ka vienu vai vairākus no minētajiem uzdevumiem veic viens un tas pats valsts korespondents.
(24)Koordinācijas un sadarbības veicināšanai un stiprināšanai starp tām valstu iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, ir svarīgi, lai Eurojust no valstu iestādēm saņemtu informāciju, kas ir nepieciešama tās uzdevumu veikšanai. Valsts kompetentajām iestādēm bez liekas kavēšanās būtu jāinformē savi valsts pārstāvji par kopējo izmeklēšanas grupu izveidi un rezultātiem. Valsts kompetentajām iestādēm bez liekas kavēšanās būtu jāinformē valsts pārstāvji par lietām Eurojust kompetencē, kurās ir tieši iesaistītas vismaz trīs dalībvalstis un par kurām vismaz divām dalībvalstīm ir nosūtīti pieprasījumi vai lēmumi par tiesu iestāžu sadarbību. Noteiktos apstākļos tām būtu arī jāinformē valsts pārstāvji par jurisdikcijas kolīzijām, kontrolētām piegādēm un atkārtotiem sarežģījumiem saistībā ar tiesiskās sadarbības lūgumu izpildi. Attiecībā uz teroristu nodarījumiem valsts kompetentajām iestādēm būtu jāinformē savi valsts pārstāvji par visām attiecīgajām kriminālizmeklēšanām, tiklīdz tās ir nodotas tiesu iestādēm, neatkarīgi no tā, vai pastāv zināma saikne ar citu dalībvalsti vai trešo valsti, ievērojot šajā regulā izklāstītos nosacījumus.
(25)Viena no galvenajām problēmām smagu pārrobežu noziegumu apkarošanā ir savlaicīgi noteikt saiknes un pārklāšanos starp notiekošu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu attiecībā uz noziedznieku tīkliem, it īpaši transnacionāliem organizētās noziedzības tīkliem, kas iesaistīti narkotiku tirdzniecībā, un izmeklēšanu un kriminālvajāšanu saistībā ar finanšu vai cita veida nopietnu krāpšanu. Šajā kontekstā attiecīgās informācijas šķērspārbaude palīdz arī veicināt tiesu administrācijas efektivitāti, novēršot paralēlu procesu dublēšanos dažādu valstu tiesās, tādējādi samazinot ne bis in idem principa pārkāpuma risku. Eurojust būtu sistemātiski jāveic attiecīgajās datubāzēs iekļautās informācijas šķērspārbaude, lai identificētu saiknes starp pārrobežu izmeklēšanām un nodrošinātu efektīvu koordināciju un atbalstu valsts kompetentajām iestādēm. Analizēto datu kopu un savstarpēji pārbaudītas informācijas pieejamība ir būtiska efektīvai lietu izskatīšanai un palīdz valsts kompetentajām iestādēm izstrādāt stratēģiskas kriminālvajāšanas pieejas.
(26)Kopēju izmeklēšanas grupu izveide un atbalsts ir Eurojust operatīvo darbību stūrakmens. Eurojust būtu jāsniedz operatīvs, tehnisks, analītisks, juridisks un finansiāls atbalsts kopējām izmeklēšanas grupām, tostarp konsultējot par iespēju izveidot kopēju izmeklēšanas grupu, kā arī attiecīgajām un juridiskajām prasībām, palīdzot izstrādāt un apspriest KIG nolīgumus, konsultējot par kriminālvajāšanas stratēģijām un operatīvo darbību īstenošanu un iespēju iesaistīt Eiropolu. Finansiālais atbalsts būtu jāsniedz saskaņā ar piemērojamajiem finanšu noteikumiem, un tas var ietvert vienkāršotus finansējuma veidus, piemēram, fiksētas summas, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējumu. Eurojust būtu arī jāsniedz atbalsts KIG tīklam ar savu darbinieku starpniecību, it īpaši organizējot tā sanāksmes un apmācības pasākumus, vācot un analizējot atsevišķu kopējo izmeklēšanas grupu izvērtējumus un pārvaldot Eurojust finansiālo atbalstu minētajām grupām. Ja tas ir lietderīgi efektīvai pārrobežu izmeklēšanai, Eurojust būtu arī jāveicina un jāatbalsta trešo valstu, tostarp ES kandidātvalstu un potenciālo kandidāšu, dalība KIG.
(27)Lai atbalstītu īpaši sarežģītu pārrobežu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu vai uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību konkrētu smagu noziegumu veidu novēršanā, Eurojust vajadzētu būt iespējai izveidot tiesu iestāžu koordinācijas platformas pēc divu vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu. Minētajiem daļēji pastāvīgajiem strukturētajiem sadarbības mehānismiem būtu jāapvieno valsts kompetento iestāžu pārstāvji, tostarp valsts biroju pārstāvji, un tie būtu jāatbalsta pilnvarotiem Eurojust darbiniekiem. Tiem būtu jāveicina izmeklēšanas un kriminālvajāšanas sinhronizācija vairākās jurisdikcijās, jāpalīdz novērst iespējamās jurisdikcijas kolīzijas, jānodrošina tiesu iestādēm būtiskas informācijas un pierādījumu savlaicīga apmaiņas iespēja, jāatbalsta kopīgu kriminālvajāšanas stratēģiju izstrāde un īstenošana un jāsniedz specializēta palīdzība valsts kompetentajām iestādēm. Informācija, ko apstrādā tiesu iestāžu koordinācijas platformā, būtu jāapstrādā saskaņā ar šo regulu un jāglabā lietu pārvaldības sistēmā. Tiesu iestāžu koordinācijas platformu izveides pamatā ir sekmīgā operatīvā pieredze, ko guvis Eurojust mitinātais Starptautiskais centrs saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu (ICPA) un kura ir parādījusi, cik vērtīgs ir strukturēts, ilgstošs un vairāku jurisdikciju tiesu iestādes aptverošs sadarbības mehānisms ar vissmagākajiem noziegumiem saistītu jautājumu risināšanā.
(28)Eurojust spēja vākt, saglabāt, analizēt un glabāt informāciju, ko var izmantot kā pierādījumus kriminālprocesā, ir ārkārtīgi svarīga genocīda, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, agresijas noziegumu un saistītu noziedzīgu nodarījumu jomā. Eurojust izveidotā un pārvaldītā Galveno starptautisko noziegumu pierādījumu datubāze (CICED) ir pierādījusi centralizēta un droša mehānisma unikālo vērtību – tajā var saglabāt un salīdzināt pierādījumus par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem no vairākām jurisdikcijām, tā nodrošina atbalstu valstu prokuratūrām un atvieglo starptautisko krimināltiesu un tribunālu darbu. Šīs regulas interpretācijas nolūkā un neskarot starptautisko tiesību turpmāku attīstību, jēdziens “galvenie starptautiskie noziegumi” būtu jāsaprot kā tāds, kas ietver genocīda noziegumus, noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus un agresijas noziegumus, kā definēts Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtos.
(29)Šī regula stiprina Eurojust pilnvaras saglabāt, analizēt un glabāt pierādījumus, nodrošinot tiesisko regulējumu CICED turpmākai attīstībai. Vajadzības gadījumā minētās spējas būtu jāpaplašina, ietverot citus smagu noziegumu veidus, kas ietilpst Eurojust pilnvarās, it īpaši organizēto noziedzību, lai atbalstītu īpašu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, attiecībā uz kuru ir izveidota kopēja izmeklēšanas grupa vai tiesu iestāžu koordinācijas platforma. Konkrētāk, šajā sakarā Eurojust un Eiropolam būtu cieši jāsadarbojas savu attiecīgo pilnvaru ietvaros, cīņā pret organizēto noziedzību izvairoties no centienu dublēšanās attiecībā uz informācijas apstrādi un analīzi.
(30)Jurisdikcijas kolīziju novēršana un risināšana starp dalībvalstīm ir svarīga Eurojust funkcija, kas papildina satvaru, kurš izveidots ar Padomes Pamatlēmumu 2009/948/TI 30 . Minētajā pamatlēmumā dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir noteikts pienākums sākt tiešas apspriedes, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka dažādās dalībvalstīs notiek paralēla tiesvedība, un tajā ir paredzēta Eurojust iesaiste, ja minēto apspriežu rezultātā netiek panākta vienprātība. Pamatojoties uz minēto satvaru, Eurojust būtu jāuzņemas būtiska loma, palīdzot valsts kompetentajām iestādēm identificēt, novērst un atrisināt jurisdikcijas kolīzijas, tostarp apzinot paralēlas vai saistītas tiesvedības, sniedzot juridiskas konsultācijas par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pantā nostiprinātā ne bis in idem principa piemērošanu, sniedzot nesaistošus argumentētus atzinumus vai ieteikumus par šādu kolīziju atrisināšanu un veicinot tiesvedības nodošanu jurisdikcijai, kas ir vispiemērotākā kriminālvajāšanai. Šī funkcija ir būtiska, lai novērstu nesodāmību, izvairītos no tiesvedības dublēšanās un nodrošinātu tiesu resursu efektīvu izmantošanu visās dalībvalstīs.
(31)Eurojust operatīvā atbalsta prioritārā joma ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu izsekošana, iesaldēšana, konfiskācija un atgūšana. Eurojust būtu jāpalīdz dalībvalstīm pārrobežu līdzekļu atgūšanas lietās, tostarp saistībā ar konfiskāciju pēc notiesājoša sprieduma un konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma, un būtu cieši jāsadarbojas ar līdzekļu atguves dienestiem, kas izraudzīti saskaņā ar Padomes Lēmumu 2007/845/TI, un citām kompetentajām iestādēm, lai maksimāli palielinātu finanšu izmeklēšanas un aktīvu atgūšanas procedūru efektivitāti, tostarp izmantojot Direktīvā (ES) 2024/1260 paredzētos instrumentus.
(32)Eurojust būtu jāatbalsta dalībvalstu kompetentās iestādes saistībā ar digitālu izmeklēšanu un piekļuvi elektroniskiem pierādījumiem, papildinot Eiropola darbības un ievērojot abu attiecīgās pilnvaras. Ņemot vērā elektronisko pierādījumu arvien pieaugošo nozīmi pārrobežu kriminālizmeklēšanā, Eurojust ir jākalpo par īpašu operatīvo un zināšanu centru tiesu iestādēm, kas mēģina orientēties sarežģītajā juridiskajā vidē, kura reglamentē pārrobežu piekļuvi datiem, tostarp attiecībā uz tiešiem pieprasījumiem pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar Regulu (ES) 2023/1543 31 . Šajā sakarā Eurojust un Eiropolam būtu jābalstās uz izveidoto sadarbību elektronisko pierādījumu jomā un jāturpina to attīstīt, tostarp izmantojot SIRIUS projektu, kas tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu speciālistiem nodrošina zināšanas, rīkus un apmācību par pārrobežu piekļuvi elektroniskiem pierādījumiem.
(33)Saziņa starp valsts kompetentajām iestādēm un Eurojust būtu jāveic, izmantojot drošu decentralizētu IT sistēmu, kuras pamatā ir e-CODEX piekļuves punkti un kura nodrošina uzticamu un drošu pārrobežu informācijas apmaiņu. Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par tādas references īstenošanas programmatūras izveidi, uzturēšanu un attīstīšanu, ko dalībvalstis un Eurojust bez maksas var izvēlēties piemērot kā savu aizmugursistēmu. Eurojust būtu jāizveido lietu pārvaldības sistēma operatīvo personas datu apstrādei, kas ļautu pārvaldīt un koordinēt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, nodrošināt drošu informācijas apmaiņu, veikt datu šķērspārbaudi, lai identificētu saiknes starp lietām, kā arī saglabāt un analizēt pierādījumus. Piekļuve lietu pārvaldības sistēmai būtu stingri jāierobežo, atļaujot to tikai pilnvarotām personām un ievērojot šajā regulā noteiktos ierobežojumus. Saskaņā ar šo regulu izveidotā decentralizētā IT sistēma ir tā pati tehniskā infrastruktūra, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/2844 32 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/1543 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2024/3011 33 un kas balstās uz to pašu e-CODEX piekļuves punktu tīklu un references īstenošanas programmatūru. Šai regulai nebūtu jāietekmē minētās kopējās decentralizētās IT sistēmas izmantošana saziņai, atbalsta sniegšanai un informācijas apmaiņai saistībā ar tiesu iestāžu sadarbības instrumentiem, kas paredzēti minētajās regulās, tādējādi nodrošinot saskanību un sadarbspēju visā Savienības tiesu iestāžu digitālās sadarbības arhitektūrā un izvairoties no tehniskās infrastruktūras dublēšanās dažādos juridiskajos instrumentos.
(34)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 34 paredz saskaņotus noteikumus par tādu personas datu aizsardzību un brīvu apriti, kas tiek apstrādāti, lai novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no sabiedriskās drošības apdraudējuma un to novērstu. Lai nodrošinātu to, ka fiziskām personām visā Savienībā ir vienāds aizsardzības līmenis ar juridiski īstenojamu tiesību starpniecību, un novērstu atšķirības, kas traucē personas datu apmaiņu starp Eurojust un dalībvalstu kompetentām iestādēm, noteikumiem par Eurojust apstrādāto operatīvo personas datu aizsardzību un brīvu apriti būtu jāatbilst Direktīvas (ES) 2016/680 prasībām. Personas datu apstrādei, ko veic Eurojust, būtu jāpiemēro šī regula un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 35 , un šajā regulā paredzētajiem īpašajiem datu aizsardzības noteikumiem kā lex specialis būtu jāprevalē pār Regulas (ES) 2018/1725 vispārīgajiem noteikumiem. Šie īpašie noteikumi saskan ar principiem, kas ir Regulas (ES) 2018/1725 pamatā, kā arī minētās regulas noteikumiem par neatkarīgu uzraudzību, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, atbildību un sankcijām.
(35)Visu personas datu apstrādi, ko Eurojust veic savas kompetences ietvaros tās uzdevumu izpildei, būtu jāuzskata par operatīvo personas datu apstrādi. Operatīvo personas datu apstrādei, ko veic Eurojust, būtu stingri jāaprobežojas tikai ar II pielikumā uzskaitītajām datu kategorijām, un uz to būtu jāattiecina stingri glabāšanas termiņi, kas saistīti ar tiesvedības pabeigšanu, attaisnošanu un galīgiem tiesas nolēmumiem, un jāizmanto automatizēti pārskatīšanas mehānismi, lai nodrošinātu atbilstību. Lai atbalstītu Eurojust paplašinātās analītiskās un stratēģiskās funkcijas, šajā regulā ir paredzēta iespēja operatīvos personas datus glabāt ilgāk, ja tas ir absolūti nepieciešams analītiskiem un stratēģiskiem mērķiem, ievērojot skaidrus nosacījumus un stingrus datu aizsardzības pasākumus, un nodrošinot skaidru un juridiski drošu satvaru, kas atbilst piemērojamajiem Savienības datu aizsardzības noteikumiem. Tā kā Eurojust apstrādā arī administratīvos personas datus, kas nav saistīti ar kriminālizmeklēšanu, uz šādu datu apstrādi būtu jāattiecina Regulas (ES) 2018/1725 vispārīgie noteikumi. Šajā regulā paredzētie datu aizsardzības noteikumi neskar piemērojamos noteikumus par personas datu kā pierādījumu pieņemamību pirmstiesas kriminālprocesā un tiesas procesā. Eurojust apstrādātie dati būtu jāglabā Eiropas mākoņdatošanas infrastruktūrā, lai pakāpeniski nodrošinātu suverēnas digitālās infrastruktūras un mākoņdatošanas spējas.
(36)Lai aizsargātu datu subjektu tiesības un brīvības, ir skaidri jānosaka pienākumi saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par datu precizitāti, kurus tās ir nosūtījušas Eurojust un kurus Eurojust ir apstrādājusi nemainītus, par šādu datu atjaunināšanu un par minēto datu pārsūtīšanas Eurojust likumību. Eurojust vajadzētu būt atbildīgai par citu datu sniedzēju sniegto datu pareizību vai to datu pareizību, kuri iegūti pašas aģentūras veiktās analīzes vai datu vākšanas ceļā. Eurojust būtu jānodrošina, ka personas dati tiek apstrādāti godprātīgi un likumīgi, tiek vākti un apstrādāti konkrētos nolūkos, tie ir atbilstīgi, relevanti un nav pārmērīgi saistībā ar minētajiem nolūkiem, tie tiek glabāti ne ilgāk kā nepieciešams un apstrādāti tādā veidā, kas nodrošina pienācīgu drošību un konfidencialitāti.
(37)Eurojust reglamentā būtu jāiekļauj pienācīgas garantijas attiecībā uz operatīvo personas datu glabāšanu arhivēšanai sabiedrības interesēs vai statistikas nolūkos. Ja dalībvalsts nosūta vai sniedz Eurojust operatīvos personas datus, kompetentajai iestādei, valsts pārstāvim vai valsts korespondentam Eurojust vajadzētu būt tiesīgiem pieprasīt minēto operatīvo personas datu labošanu vai dzēšanu saskaņā ar piemērojamiem šīs regulas un Regulas (ES) 2018/1725 noteikumiem.
(38)Datu subjektam vajadzētu būt iespējai īstenot tiesības piekļūt operatīvajiem personas datiem, kas attiecas uz viņu un ko apstrādā Eurojust, saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725. Datu subjekts var pamatotos intervālos bez maksas iesniegt šādu pieprasījumu Eurojust vai valsts uzraudzības iestādei datu subjekta izvēlētajā dalībvalstī. Piekļuves tiesību ierobežojumus var piemērot, ja izpaušana apdraudētu notiekošu izmeklēšanu vai personas drošību saskaņā ar šajā regulā un Regulā (ES) 2018/1725 paredzētajiem nosacījumiem. Piekļuve operatīvajiem personas datiem Eurojust būtu stingri jāierobežo, atļaujot to tikai valsts pārstāvjiem, viņu vietniekiem, norīkotiem valsts ekspertiem, kas ir pilnvaroti, izraudzītiem valsts sistēmu lietotājiem un pilnvarotiem Eurojust darbiniekiem, ievērojot šajā regulā paredzētos ierobežojumus.
(39)Personai, kas izraudzīta par Eurojust datu aizsardzības speciālistu, vajadzētu būt nepieciešamajām speciālajām zināšanām datu aizsardzības tiesību un prakses jomā, kas ir samērīgas ar Eurojust veiktajām datu apstrādes darbībām un apstrādāto personas datu aizsardzības līmeni.
(40)Lai atvieglotu sadarbību starp EDAU un valsts uzraudzības iestādēm, EDAU un valsts uzraudzības iestādēm būtu regulāri jātiekas Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas sanāksmēs saskaņā ar Regulā (ES) 2018/1725 paredzētajiem noteikumiem par koordinētu uzraudzību, neskarot EDAU neatkarību vai tā atbildību par Eurojust uzraudzību attiecībā uz datu aizsardzību.
(41)Eurojust kā trešo valstu vai starptautisko organizāciju sniegto vai no tām izgūto personas datu pirmajai saņēmējai Savienības teritorijā vajadzētu būt atbildīgai par šādu datu pareizību un būtu jāveic visi pamatotie pasākumi, lai pārbaudītu to pareizību pēc to saņemšanas vai tad, kad tie tiek darīti pieejami citām iestādēm. Izņēmuma gadījumos Eurojust vajadzētu būt iespējai pagarināt operatīvo personas datu glabāšanas termiņus, lai sasniegtu savus mērķus, taču jāievēro nolūka ierobežojumu princips un rūpīgi jāapsver visas iesaistītās intereses, tostarp datu subjektu intereses, un tam jānotiek EDAU pārraudzībā. Saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu datu aizsardzības jomā attiecībā uz Eurojust būtu jāpiemēro vispārīgie noteikumi par līgumisko un ārpuslīgumisko atbildību, kas ir piemērojami Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.
(42)Eurojust būtu jāuztur privileģētas attiecības ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu krimināllietās, pamatojoties uz apspriešanos un papildināmību, it īpaši ar katra valsts biroja pārstāvju starpniecību, kuri izraudzīti par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpersonām. Papildināmība starp Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu un Eurojust būtu jāīsteno saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, un Eurojust kompetencē ir sarežģītas lietas, kas saistītas ar smagiem pārrobežu noziegumiem un kam nepieciešama aktīva koordinācija un, iespējams, kopīga kriminālvajāšanas stratēģija, kurā iesaistītas vairākas jurisdikcijas. Sistēmai attiecībā uz lietu sadali starp Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu (ETST) būtu jānodrošina, ka Eurojust savus resursus koncentrē uz vissarežģītākajām smagu noziegumu pārrobežu izmeklēšanām, ko it īpaši raksturo paralēla izmeklēšana vai kriminālvajāšana dažādās dalībvalstīs, jurisdikcijas kolīzijas, vairāk nekā divu tiesisko regulējumu vai tiesu iestāžu iesaiste, saiknes ar organizēto noziedzību vai ārkārtas operatīva steidzamība vai stratēģiska nozīme Savienības līmenī.
(43)Pieņemot lēmumus par Eurojust iekšējo struktūru izveidi, Administratīvajai padomei būtu jānosaka institucionālās un administratīvās attiecības starp Eurojust un tās mitinātajiem tīkliem, konkrētāk, tīkliem, kas izveidoti ar Padomes Lēmumiem 2002/494/TI, 2007/845/TI un 2008/852/TI un Padomes 2024. gada 14. jūnija secinājumiem, ar ko izveido Eiropas Tiesu iestāžu tīklu organizētās noziedzības jomā.
(44)Eurojust būtu jāizveido un jāuztur cieša sadarbība ar Eiropolu, lai nodrošinātu to attiecīgo pilnvaru saskaņotu un koordinētu īstenošanu un izvairītos no centienu dublēšanās un lai izveidotu nepārtrauktību starp tiesībaizsardzības izlūkdatiem un tiesu iestāžu koordināciju, kas ļauj ātri pārvērst kriminālizlūkošanu savlaicīgā un labi koordinētā tiesas izmeklēšanā un kriminālvajāšanā. Eiropola kriminālizlūkošanas un analītiskās spējas apvienojumā ar Eurojust tiesu iestāžu koordinācijas funkcijām ļauj kompetentajām iestādēm ātrāk atklāt pārrobežu noziedzības modeļus un efektīvi reaģēt uz jauniem noziedzības draudiem. Sadarbības vienošanās, ko regulāri pārskata un atjaunina pēc Komisijas pieprasījuma un apspriežoties ar to, būtu jānosaka minētās sadarbības praktiskā kārtība un jākonsolidē iedibinātā sadarbības prakse, tostarp praktiskā kārtība savstarpējai netiešai piekļuvei attiecīgi Eurojust un Eiropola rīcībā esošai informācijai, izmantojot optimizētu automatizēto sistēmu “informācija ir/nav atrasta”. Minētā sistēma būtu jāoptimizē, izmantojot tehniskus pasākumus, lai uzlabotu šķērspārbaudes spējas. Būtu jāparedz arī iespēja ar valsts kompetento iestāžu piekrišanu izveidot kopīgas operatīvās platformas, kā arī Eiropola pārstāvju dalība Kolēģijas sanāksmēs, kurās tiek apspriesti kopīgu interešu jautājumi, lai veicinātu operatīvās diskusijas, sniedzot papildu speciālās zināšanas un informāciju ar lietām saistītām tiesas apspriedēm. Jebkādai Eiropola piekļuvei Eurojust rīcībā esošajiem datiem vajadzētu būt ar tehniskiem līdzekļiem ierobežotai līdz tādai informācijai, kas ietilpst attiecīgajās minēto Savienības aģentūru pilnvarās. Eurojust un Eiropolam būtu citam citu jāinformē par visām darbībām, kas ir saistītas ar kopēju izmeklēšanas grupu finansēšanu.
(45)Eurojust būtu jāizveido un jāuztur ciešas attiecības ar EPPO, kuru pamatā ir savstarpēja sadarbība to attiecīgo pilnvaru un kompetences robežās. Eurojust būtu jāuztic skaidras pilnvaras pēc EPPO pieprasījuma sniegt pastiprinātu atbalstu lietās, kas ir EPPO kompetencē, it īpaši lietās, kurās nepieciešami izmeklēšanas pasākumi vai citas sadarbības formas dalībvalstīs, kuras neiesaistās ciešākā sadarbībā EPPO izveidei, vai lietās, kurās iesaistītas trešās valstis vai kurās nepieciešama koordinācija starp izmeklēšanu, ko veic EPPO, un izmeklēšanu, ko veic to dalībvalstu kompetentās iestādes, kuras neiesaistās EPPO. Ciešākai koordinācijai starp abām struktūrām būtu jāpalīdz izvairīties no centienu dublēšanās, jāveicina sadarbība ar neiesaistītajām dalībvalstīm un trešām valstīm un jāatbalsta visaptveroša lietu izskatīšana izmeklēšanās ar pārrobežu dimensiju. Lai uzlabotu operatīvo koordināciju un savstarpējo informētību, būtu jāparedz EPPO pārstāvju dalība Kolēģijas sanāksmēs, kurās tiek apspriesti kopīgu interešu jautājumi. Automatizētā sistēma “informācija ir/nav atrasta” starp Eurojust un EPPO arī būtu jāoptimizē, izmantojot tehniskus pasākumus, lai uzlabotu informācijas apmaiņu. Eurojust bez liekas kavēšanās būtu jāziņo EPPO par jebkādu noziedzīgu rīcību, kas varētu būt EPPO kompetencē, un būtu jāinformē dalībvalstis, ja vien EPPO neuzskata, ka šāds paziņojums ietekmētu tās veiktās izmeklēšanas efektivitāti vai konfidencialitāti. Praktiskā kārtība sadarbībai starp Eurojust un EPPO būtu jānosaka ar sadarbības vienošanos, kas būtu regulāri jāpārskata.
(46)Lai veicinātu Savienības finanšu interešu efektīvu aizsardzību, Eurojust būtu jāsadarbojas ar citiem krāpšanas apkarošanas dalībniekiem, kas iesaistīti Savienības finanšu interešu aizsardzībā, piemēram, EPPO, Eiropolu, OLAF, AMLA un ES Muitas dienestu, lai risinātu jautājumus, kas ir būtiski krāpšanas apkarošanas darbību koordinēšanai, piemēram, veicinātu informācijas apmaiņu, īstenotu koordinētas vai kopīgas darbības, apmainītos ar informāciju par jaunām noziedzības tendencēm darbībās, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, apmainītos ar paraugpraksi, tostarp jautājumos, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju drošību un attīstību, noteiktu kopīgus ziņošanas kritērijus vai koordinētu apmācības pasākumus vai vispārējas norises saistībā ar Savienības krāpšanas apkarošanas arhitektūru. Tā kā Eurojust ir būtiska dalībniece Savienības finanšu interešu aizsardzībā, tai būtu aktīvi jāpiedalās šādos kopīgos sadarbības pasākumos.
(47)Lai nodrošinātu, ka ziņojumā, kas Komisijai katru gadu jāiesniedz saskaņā ar LESD 325. panta 5. punktu, ir iekļauts visaptverošs pārskats par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu krāpšanu, kura ietekmē Savienības finanšu intereses, Eurojust būtu jāpalīdz sagatavot minēto ziņojumu. Minētajam ieguldījumam būtu jāaptver Eurojust sasniegtie rezultāti un šajā nolūkā veiktās darbības.
(48)Eurojust būtu jāspēj veikt personas datu apmaiņu ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām tik lielā mērā, cik nepieciešams tās uzdevumu veikšanai, pilnībā respektējot privātuma aizsardzību, kā arī citas pamattiesības un pamatbrīvības. Eurojust būtu jāpastiprina sadarbība ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautisko organizāciju struktūrām, pamatojoties uz sadarbības stratēģiju, kas sagatavota ik pēc četriem gadiem, apspriežoties ar Komisiju. Sadarbības vienošanās starp Eurojust un trešās valsts kompetentajām iestādēm var būt stratēģiskas sadarbības vienošanās, kas ir neatkarīgas no starptautiska nolīguma, ko Savienība noslēgusi, ievērojot LESD 218. pantu, bet bieži vien ir noslēgtas pirms šāda starptautiska nolīguma, vai vienošanās, ar ko īsteno šādu starptautisku nolīgumu. Attiecīgā gadījumā sadarbības saistības ar finansiālu ietekmi būtu jāiekļauj starptautiskajos nolīgumos, ko Savienība noslēgusi ar trešām valstīm, lai nodrošinātu pienācīgus resursus operatīvajai sadarbībai. Lai veicinātu sadarbību un veidotu savstarpēju uzticēšanos ar starptautiskajiem partneriem, būtu jāprecizē tiesiskais regulējums, kas reglamentē tiesnešu koordinatoru norīkošanu uz trešām valstīm, tostarp attiecībā uz viņu uzdevumiem, datu aizsardzības pienākumiem un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem viņi var apmainīties ar operatīvajiem personas datiem ar trešās valsts kompetentajām iestādēm. Ja Eurojust ir apzinājusi operatīvu vajadzību pēc sadarbības ar kādu trešo valsti vai starptautisku organizāciju, tai būtu jāspēj vērst Komisijas uzmanību uz to, ka vajadzīgs lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību vai ieteikums sākt sarunas par starptautisku nolīgumu saskaņā ar LESD 218. pantu.
(49)Pat ja starptautiska nolīguma nav, Eurojust būtu jāizveido un jāuztur operatīvās attiecības ar trešām valstīm, kuras tiek uzskatītas par stratēģiski svarīgām tiesu iestāžu sadarbībai, it īpaši ar ES kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm, kur ES finansēto projektu mērķis ir sniegt operatīvo atbalstu un palīdzību, nodrošinot šiem partneriem pieeju ES tiesu iestāžu sadarbībai un darba metodēm. Šajā nolūkā, pamatojoties uz sadarbības vienošanos un pēc tam, kad tās iecēlusi Administratīvā Padome, Eurojust būtu jāizvieto pastāvīgās kontaktpersonas no prioritārām trešām valstīm, tādējādi nodrošinot uzticamus un stabilus kanālus tiesu iestāžu saziņai un samazinot kavēšanos sadarbības pieprasījumu apstrādē. Minēto kontaktpersonu uzdevums ir paātrināt, koordinēt vai atvieglot tiesiskās sadarbības lūgumu izpildi, atbalstīt saziņu un koordināciju starp Eurojust, dalībvalstīm un attiecīgās trešās valsts kompetentajām iestādēm un veicināt minēto iestāžu dalību koordinācijas sanāksmēs un kopējās izmeklēšanas grupās, ko atbalsta Eurojust. Minēto kontaktpersonu piekļuvei Eurojust lietu pārvaldības sistēmai būtu stingri jāaprobežojas tikai ar datiem, kas ir būtiski to funkciju veikšanai, un jebkādai operatīvo personas datu apmaiņai būtu jānotiek, tikai pamatojoties uz atkāpēm, kas īpašām situācijām paredzētas šajā regulā. Būtu jāveic īpaši organizatoriski pasākumi, lai nodrošinātu, ka šādu dalībnieku integrācija Eurojust tiek papildināta ar atbilstošiem informācijas drošības un datu aizsardzības pasākumiem.
(50)Lai stiprinātu operatīvās attiecības un atvieglotu tiešu apmaiņu starp praktizējošiem speciālistiem, būtu jāparedz trešo valstu vai starptautisku organizāciju uz Eurojust norīkotu prokuroru koordinatoru dalība Kolēģijas sanāksmēs, kurās tiek apspriesti kopīgu interešu jautājumi.
(51)Lai garantētu pilnīgu Eurojust autonomiju un neatkarību, tai būtu jāpiešķir autonoms budžets, ar ienākumiem galvenokārt no Eiropas vispārējā budžeta iemaksām, izņemot attiecībā uz algām un atalgojumu valsts pārstāvjiem, to vietniekiem un palīgiem, ko maksā viņu attiecīgā dalībvalsts. Savienības budžeta procedūrai vajadzētu būt piemērojamai tiktāl, ciktāl tā attiecas uz Savienības ieguldījumu un citām subsīdijām, kas maksājamas no Savienības vispārējā budžeta. Pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai un jāapstiprina Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejai. Attiecībā uz Eurojust būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 36 .
(52)Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, vai izmeklētu nopietnus jautājumus, kuri attiecas uz profesionālo pienākumu veikšanu veidā, kas uzskatāms par ierēdņu un citu Savienības darbinieku nolaidību pienākumu pildīšanā un kas var būt cēlonis disciplinārlietai vai – attiecīgā gadījumā – kriminālprocesam, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 37 (ar grozījumiem) būtu bez ierobežojumiem jāpiemēro Eurojust, un OLAF būtu jāspēj veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 EPPO var veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 38 .
(53)Kolēģijai būtu jāsaņem sīki izstrādātas un visaptverošas ekspertu konsultācijas par pamattiesībām, kuras var ietekmēt aģentūras darbības. Šajā nolūkā Eurojust darbinieku vidū vajadzētu būt vismaz vienam ekspertam, kas ir atbildīgs par atbalsta sniegšanu Eurojust, lai nodrošinātu pamattiesību ievērošanu visās tās darbībās un uzdevumos, it īpaši operatīvajās darbībās, tostarp personas datu apmaiņā ar trešām valstīm. Vajadzētu būt iespējai izraudzīties kādu Eurojust darbinieku, kas ir saņēmis specializētu apmācību pamattiesību jomā un praksē. Minētajam izraudzītajam ekspertam būtu cieši jāsadarbojas ar datu aizsardzības speciālistu savas attiecīgās kompetences ietvaros. Ciktāl tas attiecas uz datu aizsardzības jautājumiem, datu aizsardzības speciālistam būtu jāuzņemas pilna atbildība.
(54)Lai palielinātu Eurojust pārredzamību un demokrātisku uzraudzību, ir nepieciešams paredzēt mehānismu saskaņā ar LESD 85. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu iesaistīšanai Eurojust darbību kopīgā izvērtēšanā. Minētā izvērtēšana būtu jāveic starpparlamentārās komitejas sanāksmes ietvaros, piedaloties Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu kompetento komiteju pārstāvjiem, un tajā būtu pilnībā jāievēro Eurojust neatkarība attiecībā uz darbībām, kas jāveic konkrētos operatīvos gadījumos, un attiecībā uz pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti. Ir atbilstīgi regulāri izvērtēt šīs regulas piemērošanu. Ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisijai būtu jāizvērtē Eurojust sniegums saistībā ar tās mērķiem, pilnvarām, uzdevumiem, pārvaldību un atrašanās vietu, tostarp reizi desmit gados jānovērtē, vai aģentūras darbības turpināšana joprojām ir pamatota.
(55)Eurojust darbībai saskaņā ar LESD 15. panta 3. punktu vajadzētu būt pārredzamai. Administratīvajai padomei būtu jāpieņem konkrēti noteikumi par to, kā tiek nodrošinātas tiesības uz publisku piekļuvi dokumentiem. Noteikumi par pārredzamību būtu jāattiecina uz Eurojust veidā, kas nekādi neapdraud konfidencialitātes pienākumu tās operatīvajā darbā. Eiropas Ombudam veicot administratīvās izmeklēšanas, būtu jāievēro šis pienākums. Lai pastiprinātu Eurojust pārredzamību Savienības pilsoņiem un stiprinātu tās pārskatatbildību, Eurojust savā tīmekļa vietnē būtu jāpublicē tās Administratīvās padomes un Valdes locekļu saraksts un vajadzības gadījumā – Administratīvās padomes sanāksmju rezultātu kopsavilkumus, vienlaikus ievērojot datu aizsardzības prasības.
(56)Nepieciešamie noteikumi par Eurojust izmitināšanu Nīderlandē, kur atrodas tās mītne, un īpašie noteikumi, kas piemērojami Eurojust darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, būtu jānosaka mītnes nolīgumā starp Eurojust un Nīderlandes Karalisti. Ņemot vērā to, ka ar šo regulu izveido Administratīvo padomi, kas nebija paredzēta Regulā (ES) 2018/1727, mītnes nolīgums būtu jāgroza vai jāaizstāj, lai nodrošinātu, ka tā darbības joma attiecībā uz personām aptver Administratīvās padomes locekļus un viņu ģimenes locekļus. Tas pats attiecīgā gadījumā būtu jāattiecina uz pastāvīgajām kontaktpersonām, kas norīkotas no trešām valstīm, un viņu ģimenēm. Uzņēmēja dalībvalstij būtu nodrošina iespējami labākos apstākļus Eurojust efektīvas darbības nodrošināšanai, tostarp daudzvalodu un Eiropas ievirzes mācību iestādes un piemērotus transporta savienojumus, lai varētu piesaistīt augstas kvalitātes cilvēkresursus no iespējami plašākās ģeogrāfiskās teritorijas.
(57)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi izveidot struktūru, kas ir atbildīga par koordinācijas un sadarbības atbalstīšanu un stiprināšanu starp dalībvalstu tiesu iestādēm saistībā ar smagiem noziegumiem, kuri skar vismaz divas dalībvalstis vai kuru dēļ nepieciešama kopīga kriminālvajāšana, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga vai iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.
(58)[Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neietekmējot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.] VAI [Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, Īrija ar [datums] vēstuli ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.]
(59)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.
(60)Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. pantu ir notikusi apspriešanās ar EDAU, kas [datums] sniedza atzinumu.
(61)Šajā regulā ir pilnībā ievērotas pamattiesības un pamatbrīvības un principi, kas īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, it īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību un tiesības uz privātumu, ko aizsargā attiecīgi Hartas 8. un 7. pants, kā arī LESD 16. pants, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu saskaņā ar Hartas 47. pantu, nevainīguma prezumpcija saskaņā ar Hartas 48. pantu un noziegumos cietušo tiesības,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI, MĒRĶI UN UZDEVUMI
1. pants
Priekšmets
1.Ar šo regulu izveido Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (“Eurojust”).
2.Eurojust, kā tā izveidota ar šo regulu, aizstāj aģentūru, kas izveidota ar Regulu (ES) 2018/1727, un ir tās pēctece.
3.Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par Eurojust struktūru, darbību, darbības jomu un uzdevumiem.
4.Eurojust atbalsta un stiprina koordināciju un sadarbību starp tām valstu iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, saistībā ar smagu noziegumu, ar kuru Eurojust ir kompetenta nodarboties saskaņā ar 5. pantu, ja minētais noziegums skar divas vai vairāk dalībvalstis vai saistībā ar to nepieciešama kopīga kriminālvajāšana, tostarp ja tam ir ietekme Savienības līmenī.
2. pants
Juridiskais statuss
1.Eurojust ir Savienības struktūra, un tā ir tiesību subjekts.
2.Katrā dalībvalstī Eurojust ir visplašākā tiesībspēja, kādu saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tā var pirkt un pārdot kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.
3.Eurojust pārstāv administratīvais direktors.
3. pants
Mītne
Eurojust mītne ir Hāgā, Nīderlandē.
4. pants
Uzdevumi
Eurojust veic šādus uzdevumus:
(a)palīdz valsts kompetentajām iestādēm un starptautisko organizāciju kompetentajām struktūrām nodrošināt vislabāko iespējamo izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordināciju, tostarp atvieglojot un atbalstot pieprasījumu un lēmumu izdošanu un izpildi attiecībā uz tiesu sadarbību krimināllietās, it īpaši tādu pieprasījumu un lēmumu izdošanu un izpildi, kuru pamatā ir instrumenti, ar ko īsteno savstarpējas atzīšanas principu;
(b)saņem, vāc, glabā, apstrādā, analizē informāciju, tostarp operatīvos personas datus, un apmainās ar to, ciktāl tas nepieciešams tās uzdevumu veikšanai, ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, trešām valstīm, starptautiskām organizācijām un attiecīgajām privātajām pusēm saskaņā ar šo regulu un piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem;
(c)veic attiecīgajās datubāzēs glabātās informācijas šķērspārbaudi, lai identificētu saiknes starp pārrobežu izmeklēšanām un par to informētu attiecīgās dalībvalstis vai – attiecīgā gadījumā – Eiropas Prokuratūru (EPPO);
(d)vāc, saglabā, analizē un glabā pierādījumus par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem un saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem un veicina šādu pierādījumu apmaiņu ar dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautisko krimināltiesu un tribunālu kompetentajām struktūrām vai veicina to tiešu pieejamību tām;
(e)sniedz atbalstu valsts kompetentajām iestādēm darbībās, kuru mērķis ir izsekot, iesaldēt, konfiscēt un atgūt noziedzīgi iegūtus līdzekļus pārrobežu lietās, tostarp konfiskācija pēc notiesājoša sprieduma un konfiskācija bez notiesājoša sprieduma tiesvedībā krimināllietās;
(f)sniedz atbalstu dalībvalstu kompetentajām iestādēm sadarbības attiecību izveidē un uzturēšanā ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, lai atvieglotu tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās;
(g)cieši sadarbojas ar ES struktūrām, birojiem un aģentūrām, konkrētāk:
i.ar Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu), tostarp savstarpēji iesaistoties operatīvās darbībās un koordinējot tās;
ii.ar EPPO, sniedzot atbalstu tās izmeklēšanā, attiecībā uz kuru ir nepieciešami izmeklēšanas pasākumi vai jebkāda cita sadarbība dalībvalstīs, kuras nepiedalās ciešākā sadarbībā EPPO izveidei 39 , vai trešās valstīs, un lietās, kurās nepieciešama koordinācija starp izmeklēšanu, ko veic EPPO, un izmeklēšanā, ko veic to dalībvalstu kompetentās iestādes, kuras nepiedalās EPPO, tostarp atbalstot kopēju izmeklēšanas grupu izveidi;
iii.sadarbojas ar citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, kas savu attiecīgo pilnvaru ietvaros vāc informāciju, kura ir būtiska Eurojust uzdevumu veikšanai;
(h)sadarbojas ar tīkliem un struktūrām, kas ir aktīvi tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās, koordinē un atbalsta tos, tostarp vajadzības gadījumā tos mitinot;
(i)palīdz valsts kompetentajām iestādēm aizsargāt cietušo tiesības pārrobežu kriminālprocesa kontekstā;
(j)apkopo un analizē specializētas zināšanas, it īpaši pārbaudot Eurojust lietu pārvaldības sistēmā glabāto informāciju un attiecīgo valstu, starptautisko un Savienības judikatūru, kā arī izstrādājot paraugpraksi un sniedzot konsultācijas savu pilnvaru ietvaros, attiecīgā gadījumā – saistībā ar Eurojust speciālo zināšanu centriem krimināllietās (ECE);
(k)pēc pieprasījuma sniedz Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām analītiskus konstatējumus un tehniskas konsultācijas, pamatojoties uz savām speciālajām zināšanām lietu izskatīšanā;
(l)vajadzības gadījumā sniedz tehnisku, operatīvu, analītisku, juridisku, finansiālu un stratēģisku palīdzību jautājumos, kas ietilpst tās pilnvarās;
(m)strukturētā veidā un regulāri sadarbojas ar Savienības finanšu interešu aizsardzībā iesaistītajiem krāpšanas apkarošanas dalībniekiem, piemēram, EPPO, Eiropolu, OLAF, AMLA un ES Muitas dienestu, tostarp noslēdzot divpusējas vai daudzpusējas sadarbības vienošanās, kas reglamentē šādas sadarbības kārtību.
5. pants
Eurojust kompetence
1.Eurojust kompetencē ir šādi nodarījumi, tostarp, ja šādi nodarījumi ir izdarīti saistībā ar darbībām ar hibrīda dimensiju vai ir daļa no tām:
(a)smagu noziegumu veidi, kas uzskaitīti I pielikumā;
(b)noziedzīgi nodarījumi, kas ir EPPO kompetencē;
(c)noziedzīgi nodarījumi, kas izdarīti, lai iegūtu līdzekļus I pielikumā uzskaitīto smago noziegumu izdarīšanai, tos atvieglotu vai izdarītu, vai lai nodrošinātu to izdarītāju nesodāmību.
2.Eurojust rīkojas pēc valsts kompetentās iestādes, starptautiskas organizācijas kompetentās struktūras, EPPO pieprasījuma tās kompetences robežās vai pēc savas iniciatīvas.
3.Attiecībā uz noziegumu veidiem, kas nav uzskaitīti I pielikumā, Eurojust var palīdzēt izmeklēšanā un kriminālvajāšanā pēc dalībvalstu kompetentās valsts iestādes lūguma.
4.Attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir EPPO kompetencē, Eurojust īsteno savu kompetenci:
(a)pēc minēto dalībvalstu vai EPPO pieprasījuma – lietās, kurās iesaistītas dalībvalstis, kas neiesaistās ciešākā sadarbībā EPPO izveidei;
(b)lietās, kurās iesaistītas dalībvalstis, kas piedalās ciešākā sadarbībā EPPO izveidei, ja EPPO ir nolēmusi neīstenot savu kompetenci.
5.Eurojust kompetencē ir palīdzēt EPPO arī lietās, kurās iesaistītas trešās valstis, vai gadījumos, kad ir nepieciešama koordinācija starp izmeklēšanu, ko veic EPPO, un izmeklēšanu, ko veic to dalībvalstu kompetentās iestādes, kuras neiesaistās ciešākā sadarbībā EPPO izveidei.
6.Eurojust var palīdzēt izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kas skar:
(a)vismaz divas dalībvalstis;
(b)vienu dalībvalsti, ja lietai ir ietekme Savienības līmenī;
(c)vismaz vienu dalībvalsti un trešo valsti vai starptautisku organizāciju ar noteikumu, ka ir piemērojams kāds no šādiem nosacījumiem:
i.ir pieņemts lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/680 36. pantu vai ar minēto trešo valsti vai starptautisko organizāciju ir noslēgts starptautisks nolīgums, sadarbības nolīgums vai sadarbības vienošanās;
ii.minētajā trešā valstī vai starptautiskajā organizācijā ir izraudzīta kontaktpersona vai
iii.pastāv būtiska interese sniegt šādu palīdzību;
(d)divas vai vairākas trešās valstis vai starptautiskas organizācijas, ja lietai var būt ietekme Savienības līmenī, ar noteikumu, ka lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību ir pieņemts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/680 36. pantu, ar katru no tām ir noslēgts starptautisks nolīgums, sadarbības nolīgums vai sadarbības vienošanās, un iepriekš saņemts Kolēģijas apstiprinājums.
II NODAĻA
EUROJUST ORGANIZĀCIJA
I IEDAĻA
Struktūra
6. pants
Eurojust struktūra
1.Eurojust sastāv no vadības struktūras un operatīvās struktūras.
2.Vadības struktūru veido:
(a)Administratīvā padome, kas pilda 10. pantā paredzētās funkcijas;
(b)Valde, kas pilda 13. pantā izklāstītās funkcijas;
(c)administratīvais direktors, kas pilda 15. pantā izklāstītos pienākumus.
3.Darbības struktūru veido:
(a)valsts pārstāvji, kas īsteno 18. pantā paredzētās pilnvaras;
(b)Kolēģija, kas īsteno 20. pantā paredzētās pilnvaras.
II IEDAĻA
Administratīvā padome
7. pants
Administratīvās padomes sastāvs
1.Administratīvajā padomē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un viens Komisijas pārstāvis.
2.Administratīvās padomes sastāvā ir arī:
(a)Eurojust priekšsēdētājs bez balsstiesībām;
(b)administratīvais direktors bez balsstiesībām.
3.Katram Administratīvās padomes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs pārstāv Administratīvās padomes locekli viņa prombūtnes laikā. Ne Administratīvās padomes loceklis, ne viņu aizstājējs, kas pārstāv dalībvalsti, nav attiecīgās dalībvalsts valsts pārstāvis vai jebkurš cits valsts biroja pārstāvis, kas norīkots darbā Eurojust.
4.Administratīvās padomes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, pamatojoties uz viņu speciālajām zināšanām krimināltiesību jomā, ņemot vērā viņu attiecīgo amata stāžu un pieredzi, tostarp vadības, administratīvos un budžeta jautājumos.
5.Administratīvajā padomē pārstāvētās puses cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību, lai nodrošinātu Administratīvās padomes darba nepārtrauktību. Visas puses cenšas panākt dzimumu līdzsvaru Administratīvajā padomē.
6.Locekļu un viņu vietnieku pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var atjaunot vienu reizi.
8. pants
Administratīvās padomes priekšsēdētājs
1.Administratīvā padome ar divu trešdaļu balsstiesīgo locekļu atbalstu ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no savu locekļu vidus. Ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus, viņu automātiski aizstāj priekšsēdētāja vietnieks.
2.Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var atjaunot vienu reizi. Ja viņu dalība Administratīvajā padomē beidzas viņu amata pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas viņu amata pilnvaru termiņš.
9. pants
Administratīvās padomes sanāksmes
1.Administratīvās padomes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs.
2.Eurojust priekšsēdētājs un administratīvais direktors piedalās apspriedēs bez balsstiesībām.
3.Administratīvā padome rīko vismaz divas sanāksmes gadā. Turklāt tā tiekas pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai pēc Komisijas vai vismaz trešdaļas tās locekļu pieprasījuma.
4.Administratīvā padome var jebkuru personu, kuras viedoklī tā varētu būt ieinteresēta, uzaicināt piedalīties savās sanāksmēs kā novērotāju.
5.Ja nepieciešams, Administratīvā padome var rīkot kopīgas sanāksmes ar Eiropola Valdi.
6.Atbilstīgi Administratīvās padomes reglamentam Administratīvās padomes locekļiem un viņu aizstājējiem sanāksmēs var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.
7.Ja darba kārtībā ir jautājums par konfidencialitāti vai interešu konfliktu, Administratīvā padome apspriež šo jautājumu un lemj par to bez attiecīgā locekļa klātbūtnes. Reglamentā var ietvert sīkāk izstrādātas normas par šā noteikuma piemērošanu.
10. pants
Administratīvās padomes funkcijas
1.Administratīvā padome nodrošina Eurojust darbību stratēģisko ievirzi un it īpaši:
(a)pieņem 12. pantā minētā vienotā programmdokumenta projektu un pēc tam iesniedz to Komisijai, lai saņemtu tās atzinumu;
(b)ņemot vērā Komisijas atzinumu, pieņem vienoto programmdokumentu ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu;
(c)pieņem konsolidēto gada darbības pārskatu un gada un daudzgadu darba programmu;
(d)pieņem savu reglamentu, kā arī Valdes reglamentu;
(e)pieņem noteikumus interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai attiecībā uz saviem locekļiem, valsts pārstāvjiem un valsts biroju pārstāvjiem;
(f)pieņem drošības noteikumus;
(g)attiecībā uz Eurojust personālu īsteno pilnvaras, kas ar Civildienesta noteikumiem piešķirtas iecēlējinstitūcijai un ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību 40 piešķirtas iestādei, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumus, saskaņā ar 2. punktu;
(h)pieņem īstenošanas noteikumus, lai īstenotu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. panta 2. punktu;
(i)ieceļ administratīvo direktoru vai attiecīgā gadījumā pagarina viņa pilnvaru termiņu vai atceļ viņu no amata atbilstīgi 14. pantam;
(j)ieceļ 61. pantā minētos sadarbības koordinatorus, kas norīkoti darbam trešās valstīs;
(k)ieceļ un atlaiž grāmatvedi un datu aizsardzības speciālistu, kuri, pildot savus pienākumus, ir funkcionāli neatkarīgi;
(l)pieņem drošības plānu, darbības nepārtrauktības plānu un negadījuma seku novēršanas plānu;
(m)pieņem lēmumu, kurā paredz noteikumus par valstu ekspertu norīkošanu uz Eurojust, kā minēts 72. pantā;
(n)ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem Eurojust gada budžetu un saskaņā ar VI nodaļu pilda citas ar budžetu saistītas funkcijas attiecībā uz Eurojust budžetu;
(o)pieņem Eurojust piemērojamos finanšu noteikumus saskaņā ar 69. pantu;
(p)pēc apspriešanās ar Kolēģiju pieņem 60. pantā minēto sadarbības stratēģiju;
(q)atļauj noslēgt sadarbības vienošanās saskaņā ar 54. panta 3. punktu;
(r)ņemot vērā vajadzības attiecībā uz Eurojust darbību un ievērojot pareizu budžeta pārvaldību, pieņem lēmumus par Eurojust iekšējo struktūru izveidi un vajadzības gadījumā to pārveidi;
(s)pieņem jebkādus citus ar darbību nesaistītus lēmumus, kas nav skaidri attiecināti uz Administratīvo padomi vai administratīvo direktoru saskaņā ar šo regulu.
2.Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. panta 2. punktu Administratīvā padome pieņem lēmumu, kas pamatojas uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, deleģējot administratīvajam direktoram attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras un definējot nosacījumus šāda pilnvaru deleģējuma apturēšanai. Administratīvais direktors ir pilnvarots šīs pilnvaras deleģēt tālāk.
3.Īpašu izņēmuma apstākļu dēļ Administratīvā padome ar lēmumu, ko pieņem ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, var uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu administratīvajam direktoram un administratīvā direktora pastarpināti deleģētās pilnvaras un īstenot tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai darbiniekam, kas nav administratīvais direktors.
11. pants
Balsošanas noteikumi Administratīvajā padomē
1.Ja vien nav paredzēts citādi, Administratīvā padome pieņem savus lēmumus ar savu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.
2.Ja Komisija pauž nopietnas bažas par lēmuma priekšlikumu, kas iesniegts Administratīvajai padomei jautājumos, kuri saistīti ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/715 41 , Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, Administratīvā padome atliek lēmuma pieņemšanu. Administratīvā padome 15 dienu laikā to pārskata un, iespējams, ar grozījumiem, pieņem otrajā lasījumā vai nu ar divu trešdaļu tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu, ieskaitot Komisijas pārstāvi, vai ar četru piektdaļu tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu no dalībvalstu pārstāvjiem.
3.Katram balsstiesīgajam loceklim ir viena balss. Ja kāda balsstiesīga locekļa nav klāt, viņa aizstājējs ir tiesīgs izmantot viņa balsstiesības.
4.Priekšsēdētājs balsošanā piedalās.
5.Eurojust priekšsēdētājs un administratīvais direktors balsošanā nepiedalās.
6.Ja priekšsēdētājs pauž nopietnas bažas par lēmumu saskaņā ar 10. panta 1. punkta a), c), p) un r) apakšpunktu, Administratīvā padome rīkojas, pamatojoties uz vienprātīgi pieņemtu Kolēģijas lēmumu, un pilnībā ņem vērā šīs bažas un attiecīgā gadījumā pirms pieņemšanas pārskata lēmuma projektu.
7.Administratīvās padomes reglamentā balsošanas kārtību detalizē, īpaši norādot, ar kādiem nosacījumiem loceklis var rīkoties cita locekļa vārdā.
12. pants
Gada un daudzgadu plāns
1.Administratīvā padome līdz katra gada 30. novembrim pieņem vienoto programmdokumentu, kurā ietverts gada un daudzgadu plāns, pamatojoties uz administratīvā direktora sagatavoto projektu, ko izskatījusi Valde, un ņemot vērā Komisijas atzinumu. Administratīvā padome iesniedz plānošanas dokumentu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.
2.Plānošanas dokuments kļūst galīgs pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas un vajadzības gadījumā tiek attiecīgi koriģēts.
3.Gada darba programmā ietver sīki izklāstītus mērķus un sagaidāmos rezultātus, tostarp snieguma rādītājus. Saskaņā ar budžeta līdzekļu sadales pēc darbības jomām un uz darbības jomām balstītas pārvaldības principiem gada darba programmā ietver arī finansējamo darbību aprakstu un norādi par katrai darbībai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem un cilvēkresursiem. Gada darba programma ir saskanīga ar daudzgadu darba programmu, kas minēta 4. punktā. Tajā skaidri norāda, kādi uzdevumi ir pievienoti, mainīti vai svītroti, salīdzinot ar iepriekšējo finanšu gadu.
4.Administratīvā padome groza pieņemto gada darba programmu, ja Eurojust ir piešķirts jauns uzdevums. Visus būtiskos grozījumus gada darba programmā pieņem tādā pašā kārtībā kā sākotnējo gada darba programmu. Administratīvā padome administratīvajam direktoram var deleģēt pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā.
5.Daudzgadu darba programmā izklāsta vispārīgo stratēģisko plānu, ietverot mērķus, stratēģiju sadarbībai ar trešo valstu iestādēm un starptautisko organizāciju struktūrām, kas ir minētas 60. pantā, sagaidāmos rezultātus un snieguma rādītājus. Tajā arī nosaka resursu plānu, tostarp daudzgadu budžetu un darbiniekus. Resursu plānu atjaunina reizi gadā. Stratēģisko plānu atjaunina vajadzības gadījumā, it īpaši, lai reaģētu uz 74. pantā minētā izvērtējuma rezultātu.
III IEDAĻA
Valde
13. pants
Valde
1.Administratīvajai padomei palīdz Valde.
2.Valdes priekšsēdētājs ir Eurojust priekšsēdētājs.
3.Valde:
(a)sagatavo lēmumus, kas jāpieņem Administratīvajai padomei, un uzrauga tās pieņemto lēmumu īstenošanu;
(b)pārskata gada budžeta projektu, gada darba programmas projektu un administratīvā direktora sagatavoto konsolidētā gada darbības pārskata projektu;
(c)kopā ar Administratīvo padomi un saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem nodrošina pienācīgus turpmākos pasākumus saistībā ar konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un izvērtējumiem, saistībā ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) 42 veiktās izmeklēšanas konstatējumiem un EPPO veiktās izmeklēšanas rezultātiem, tostarp tiesas nolēmumiem;
(d)neskarot administratīvā direktora pienākumus, palīdz viņam un dod padomus Administratīvās padomes lēmumu īstenošanā, lai pastiprinātu administratīvās un budžeta pārvaldības uzraudzību;
(e)izņēmuma gadījumos, kad jautājums ir būtiski svarīgs operatīvai darbībai, pieņem ziņojumus, politikas dokumentus, pamatnostādnes valsts kompetento iestāžu vajadzībām un atzinumus, kas attiecas uz Eurojust darbu, iepriekš apspriežoties ar Kolēģiju;
(f)veic visus citus Administratīvās padomes deleģētos uzdevumus.
4.Valde pieņem administratīvus lēmumus, tostarp pieņem:
(a)krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem, ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksas un ieguvumus un pamatojoties uz administratīvā direktora sagatavotu projektu;
(b)turpmākus pasākumus pēc revīzijas ziņojumiem, tostarp Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) 43 ziņojumiem;
(c)stratēģijas, kas saistītas ar attiecībām ar Savienības iestādēm, budžeta plānošanu un sarunām, tostarp saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu;
(d)lēmumus par prokuroru koordinatoru, kā arī uz Eurojust norīkoto kontaktpersonu apstiprināšanu;
(e)lēmumus par sarunu sākšanu attiecībā uz sadarbības vienošanās noslēgšanu.
5.Vajadzības gadījumā, ja tas ir steidzami, Valde var pieņemt pagaidu lēmumus Administratīvās padomes vārdā, it īpaši jautājumos, kas saistīti ar administratīvo un budžeta pārvaldību, tostarp iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējuma apturēšanu. Šādus lēmumus iesniedz Administratīvajai padomei apstiprināšanai tās nākamajā sanāksmē.
6.Valdes sastāvā ir šādi balsstiesīgi locekļi:
(a)Eurojust priekšsēdētājs,
(b)priekšsēdētāja vietnieks,
(c)divi locekļi, kurus no savu balsstiesīgo locekļu vidus iecēlusi Administratīvā padome,
(d)viens Komisijas pārstāvis.
7.Administratīvais direktors piedalās Valdes sanāksmēs bez tiesībām balsot un vajadzības gadījumā var savu dalību deleģēt.
8.Valde par konkrētiem darba kārtības punktiem kā novērotājus bez tiesībām balsot var uzaicināt arī citus dalībniekus.
9.Administratīvās padomes locekļu, kas pilda pienākumus Valdē, pilnvaru termiņš ir divi gadi. Minētais termiņš beidzas pirms tā beigām, ja attiecīgais loceklis vairs nav Administratīvās padomes loceklis.
10.Valde sanāk vismaz vienreiz mēnesī. Tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai pēc tās locekļu pieprasījuma.
11.Valde pieņem lēmumus ar tās locekļu balsu vairākumu.
IV IEDAĻA
Administratīvais direktors
14. pants
Iecelšana amatā, atbrīvošana no amata un pilnvaru termiņa pagarināšana
1.Administratīvo direktoru pieņem darbā kā Eurojust pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.
2.Administratīvo direktoru ieceļ Administratīvo padomi, pamatojoties uz nopelniem un dokumentētām prasmēm un izvēloties no Valdes ierosināta kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras, kuras mērķis ir nodrošināt pēc iespējas plašāku kandidātu dalību un pienācīgu dzimumu līdzsvaru.
3.Lai noslēgtu darba līgumu ar administratīvo direktoru, Eurojust pārstāv Administratīvās padomes priekšsēdētājs.
4.Administratīvā direktora pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Pirms minētā termiņa beigām Valde veic novērtējumu, kurā ņem vērā administratīvā direktora darbības rezultātu izvērtējumu un Eurojust nākotnes uzdevumus un problēmas.
5.Administratīvā padome, pieņemot lēmumu pēc Valdes priekšlikuma, kurā ņemts vērā 4. punktā minētais novērtējums, var pagarināt administratīvā direktora pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.
6.Administratīvais direktors, kura pilnvaru termiņš ir pagarināts, kopējā termiņa beigās nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.
7.Administratīvo direktoru ar atcelt no amata tikai ar Administratīvās padomes lēmumu, ko tā pieņem pēc Valdes priekšlikuma.
8.Administratīvā padome lēmumus par administratīvā direktora iecelšanu amatā, viņa pilnvaru termiņa pagarināšanu vai atbrīvošanu no amata pieņem ar tās balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.
15. pants
Administratīvā direktora uzdevumi un pienākumi
1.Administratīvais direktors vada Eurojust un atskaitās Administratīvajai padomei. Administratīvajam direktoram pienākumu izpildē palīdz Eurojust personāls saskaņā ar 71. pantu.
2.Administratīvais direktors, pildot savus uzdevumus, ir neatkarīgs un nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus.
3.Administratīvais direktors ir Eurojust juridiskais pārstāvis.
4.Administratīvais direktors ir atbildīgs par uzdevumu īstenošanu, kas Eurojust uzdoti ar šo regulu. Konkrētāk, administratīvā direktora pienākums ir:
(a)nodrošināt Eurojust ikdienas darba vadību;
(b)īstenot Administratīvās padomes un Valdes pieņemtos īstenošanas lēmumus;
(c)nodrošināt atbilstību Eurojust finanšu noteikumiem;
(d)sagatavot vienotā programmdokumenta projektu un iesniegt Valdei pārskatīšanai un Administratīvajai padomei pieņemšanai pēc apspriešanās ar Komisiju;
(e)īstenot vienoto programmdokumentu un sniegt ziņojumus Administratīvajai padomei par tā īstenošanu;
(f)sagatavot Eurojust konsolidēto gada darbības pārskatu un iesniegt to Administratīvajai padomei novērtēšanai un pieņemšanai;
(g)atbalstīt Administratīvās padomes priekšsēdētāju Administratīvās padomes sanāksmju sagatavošanā un atbalstīt Eurojust priekšsēdētāju Valdes sanāksmju un Kolēģijas sanāksmju sagatavošanā;
(h)izstrādāt rīcības plānu, lai saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem veiktu pasākumus saistībā ar konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un izvērtējumiem, OLAF veiktās izmeklēšanas konstatējumiem un EPPO veiktās izmeklēšanas rezultātiem, tostarp tiesu nolēmumiem, un divreiz gadā ziņot par progresu Komisijai un regulāri – Administratīvajai padomei un Valdei;
(i)aizsargāt Savienības finanšu intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, neskarot OLAF un EPPO kompetenci, un, ja tiek atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas;
(j)sagatavot krāpšanas apkarošanas stratēģiju, efektivitātes paaugstināšanas un sinerģiju veidošanas stratēģiju, stratēģiju sadarbībai ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām un ENISA organizatoriskās pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmu stratēģiju un iesniegt tās Administratīvajai padomei apstiprināšanai;
(k)sagatavot Eurojust piemērojamo finanšu noteikumu projektus apstiprināšanai Administratīvajā padomē;
(l)sagatavot Eurojust ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu Administratīvās padomes pieņemšanai un izpildīt Eurojust budžetu;
(m)veicināt dažādību un dzimumu līdzsvaru attiecībā uz Eurojust darbinieku pieņemšanu darbā.
V IEDAĻA
Valsts pārstāvji
16. pants
Valsts pārstāvju statuss
1.Eurojust sastāvā ir viens katras valsts pārstāvis, kuru norīko dalībvalsts saskaņā ar tās tiesību sistēmu. Minētā valsts pārstāvja pastāvīgā darbvieta ir Eurojust mītne.
2.Valsts pārstāvji:
(a)tajā brīdī ir attiecīgās dalībvalsts prokuratūras vai tiesu iestāžu locekļi;
(b)viņiem ir kvalifikācija, kas to attiecīgajās dalībvalstīs prasīta, lai ieņemtu augstus amatus prokuratūrā vai tiesā, un kuriem ir attiecīga praktiskā pieredze saistībā ar valsts tiesību sistēmām, finanšu izmeklēšanu un tiesu iestāžu starptautisko sadarbību krimināllietās, un
(c)lai viņi varētu veikt savus uzdevumus, viņiem jābūt vismaz 18. pantā minētajām pilnvarām.
3.Valsts pārstāvju un viņu vietnieku pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to var pagarināt vienu reizi. Gadījumos, kad valsts pārstāvja vietnieks nevar darboties valsts pārstāvja vārdā vai aizstāt valsts pārstāvi, valsts pārstāvis paliek amatā pēc savu pilnvaru termiņa beigām līdz termiņa pagarināšanai vai līdz aizstāšanai, ko apstiprina viņu dalībvalsts.
4.Katru valsts pārstāvi atbalsta valsts birojs, kā minēts 17. pantā.
17. pants
Valsts biroji
1.Katrā valsts birojā ir valsts pārstāvis, vismaz viens valsts pārstāvja vietnieks un viens palīgs. Vietnieka pastāvīgā darbvieta ir Eurojust mītne. Ja dalībvalsts tā nolemj, palīga pastāvīgā darba vieta var būt attiecīgajā dalībvalstī.
2.Saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vietniekam ir tāds pats statuss, pilnvaras un saskarsmes tiesības kā valsts pārstāvim. Vietnieks var rīkoties valsts pārstāvja vārdā vai arī to aizstāt. Vietnieku pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to var pagarināt vienu reizi.
3.Palīgs arī var rīkoties valsts pārstāvja vārdā vai viņu aizstāt, ja viņam ir 16. panta 2. punktā minētais statuss.
4.Valsts pārstāvi var atbalstīt papildu vietnieki vai palīgi. Vajadzības gadījumā un ar Kolēģijas piekrišanu to pastāvīgā darbvieta var būt Eurojust mītnē. Dalībvalstis paziņo Eurojust priekšsēdētājam un Komisijai par valsts pārstāvju, vietnieku un palīgu iecelšanu.
5.Neskarot 24. pantu, valsts pārstāvju, vietnieku un palīgu algas un atalgojumu sedz viņu dalībvalsts.
6.Katram valsts birojam palīdz vismaz viens norīkots valsts eksperts. Norīkotajiem valsts ekspertiem ir prokurora, tiesneša vai tiesu iestādes pārstāvja statuss ar kompetenci, kas ir līdzvērtīga prokurora vai tiesneša kompetencei saskaņā ar to valsts tiesību aktiem.
7.Dalībvalstis var norīkot papildu darbiniekus valsts birojā īstermiņa operatīvo uzdevumu veikšanai, tostarp stažierus no Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla.
8.Norīkotie valsts eksperti un citi papildu darbinieki, pildot uzdevumus, kas saistīti ar Eurojust operatīvajām funkcijām, ir pakļauti valsts pārstāvim.
9.Valsts birojus atbalsta pilnvaroti Eurojust darbinieki. Katrā valsts birojā norīkoto pilnvaroto Eurojust darbinieku skaitu un viņu darba uzdevumus nosaka administratīvais direktors pēc apspriešanās ar valsts pārstāvi.
10.Vismaz vienu pārstāvi no katra valsts biroja izraugās par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla 44 kontaktpersonu, lai palīdzētu noteikt, vai pieprasījums būtu jāizskata ar Eurojust vai Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla palīdzību.
11.Valsts pārstāvis, vietnieks, palīgs, kas ir tiesīgs aizstāt valsts pārstāvi, vai norīkots valsts eksperts ir pieejams steidzamu pieprasījumu saņemšanai un apstrādei jebkurā laikā, tostarp 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, lai nodrošinātu, ka Eurojust spēj nekavējoties pildīt savus uzdevumus steidzamos gadījumos.
12.Ja valsts biroja pārstāvji rīkojas saskaņā ar Eurojust operatīvo funkciju ietvaros, attiecīgos izdevumus, kas saistīti ar minētajām darbībām, uzskata par darbības izdevumiem.
18. pants
Valsts pārstāvju pilnvaras
1.Valsts pārstāvjiem ir pilnvaras:
(a)sākt, reģistrēt un pārvaldīt lietas Eurojust lietu pārvaldības sistēmā;
(b)tieši sazināties, apspriesties un apmainīties ar operatīvo informāciju un pierādījumiem ar jebkuru savas dalībvalsts kompetento iestādi, kā arī jebkuru attiecīgu Savienības struktūru, biroju vai aģentūru, tostarp EPPO un Eiropolu;
(c)tieši sazināties, apspriesties un apmainīties ar operatīvo informāciju un pierādījumiem ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautisko organizāciju kompetentajām struktūrām saskaņā ar savas dalībvalsts starptautiskajām saistībām un saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem;
(d)atvieglot vai citādi atbalstīt jebkādas tiesiskās sadarbības vai savstarpējas atzīšanas lūgumu izdošanu un izpildi;
(e)pamatojoties uz visu attiecīgo pieejamo informāciju, tostarp attiecīgā gadījumā datu aizsardzības speciālista sniegto informāciju, saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 94.b, 94.c un 94.d pantu atļaut nosūtīt operatīvos personas datus, kas vajadzīgi tādas konkrētas izmeklēšanas vajadzībām, kurā ir iesaistīta to dalībvalsts; ja nosūtāmos operatīvos personas datus saistībā ar minēto izmeklēšanu ir sniegusi vairāk nekā viena dalībvalsts, atļauju piešķir katrs valsts pārstāvis no visām dalībvalstīm, kas sniegušas minētos datus;
(f)organizēt koordinācijas sanāksmes vai koordinācijas centrus;
(g)piedalīties kopējās izmeklēšanas grupās un attiecīgā gadījumā sākt vai veicināt to izveidi un darbību, tostarp parakstot KIG nolīgumus;
(h)piedalīties kopīgās operatīvajās platformās, ECE un tiesu iestāžu koordinācijas platformās;
(i)attiecīgā gadījumā piedalīties operatīvajās darba grupās un Eiropola operatīvajās sanāksmēs;
(j)lūgt dalībvalstu kompetentās iestādes vienoties ar Eiropolu par koordinācijas mehānismu, tostarp kopīgu operatīvo platformu, izveidi, kā minēts 57. panta 5. punktā;
(k)lūgt savas dalībvalsts kompetentās iestādes veikt konkrētu darbību izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu vai veikt konkrētu kriminālprocesa darbību vai jebkuru citu pasākumu, kas pamatots ar izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas mērķiem;
(l)palīdzēt identificēt, novērst un atrisināt jurisdikcijas kolīzijas, tostarp sniedzot argumentētus atzinumus, aicinot kompetentās valsts iestādes pieņemt, ka viena no tām ir vispiemērotākā kriminālvajāšanai, un atvieglojot tiesvedības nodošanu.
2.Ar valsts kompetentās iestādes piekrišanu un saskaņā ar valsts tiesību aktiem valsts pārstāvji var:
(a)izdot vai izpildīt jebkuru tiesiskās sadarbības vai savstarpējas atzīšanas lūgumu, tostarp:
i.norīkot, pieprasīt vai izpildīt izmeklēšanas pasākumus, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/41/ES;
ii.izdot, pieprasīt vai izpildīt iesaldēšanas rīkojumus, kā paredzēts Regulā (ES) 2018/1805;
iii.izdot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/1543 45 ;
(b)pieprasīt saviem valsts līdzekļu atguves dienestiem sniegt informāciju par nozieguma izdarīšanas rīkiem, noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem vai īpašumu, uz kuru attiecas vai varētu attiekties iesaldēšanas vai konfiskācijas rīkojums, un veikt tūlītējus pasākumus līdz iesaldēšanas rīkojuma izdošanai, kā paredzēts Direktīvā (ES) 2024/1260 46 .
3.Steidzamos gadījumos, ja nav iespējams savlaicīgi sazināties ar valsts kompetento iestādi, valsts pārstāvji ir kompetenti veikt 2. punktā minētos pasākumus saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem. Tie bez liekas kavēšanās informē valsts kompetento iestādi par visiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo punktu.
4.Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem 2. un 3. punktā minētās pilnvaras ir piešķirtas citai valsts kompetentai iestādei, valsts pārstāvis var lūgt minēto iestādi izdot vai izpildīt attiecīgo pasākumu.
5.Neskarot 1. un 2. punktu, dalībvalstis var piešķirt papildu pilnvaras valsts pārstāvjiem, lai tie varētu pildīt savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu. Minētās dalībvalstis paziņo par minētajām pilnvarām Komisijai un Kolēģijai.
6.Valsts pārstāvjiem saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem ir piekļuve informācijai, kas ietverta šādos viņu dalībvalsts reģistros, vai viņi to var iegūt bez liekas kavēšanās:
(a)sodāmības reģistri;
(b)apcietināto personu reģistri;
(c)izmeklēšanu reģistri;
(d)DNS, pirkstu nospiedumu un transportlīdzekļu reģistrācijas reģistri, ja tas ir būtiski kriminālizmeklēšanai;
(e)ECRIS-TCN saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/816 47 14. panta 1. un 4. punktu;
(f)centralizēti bankas kontu reģistri un izguves sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1153 48 ;
(g)citi publisko iestāžu reģistri, ja šāda informācija ir nepieciešama to uzdevumu veikšanai saskaņā ar šo regulu.
VI IEDAĻA
Kolēģija
19. pants
Kolēģijas sastāvs
1.Kolēģiju veido visi valstu pārstāvji.
2.Kolēģijas locekļiem var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.
20. pants
Kolēģijas pilnvaras un funkcijas
1.Kolēģija ir atbildīga par Eurojust operatīvajām funkcijām un darbojas pilnīgi neatkarīgi.
2.Kolēģija it īpaši:
(a)atvieglo saistīto procesu identificēšanu, tostarp pieprasot valsts pārstāvjiem pārbaudīt, vai to attiecīgajās dalībvalstīs notiek paralēla izmeklēšana vai kriminālvajāšanas darbības attiecībā uz analogiem faktiem vai nodarījumiem;
(b)apzina transversālus jautājumus un paraugpraksi operatīvos jautājumos, vajadzības gadījumā pieprasot valsts pārstāvjiem sadarboties ar attiecīgajām tiesu iestāžu tīklu valsts kontaktpersonām vai citām valsts kompetentām iestādēm;
(c)pieprasa administratīvajam direktoram sagatavot analīzi par starptautiskās, Savienības un valstu judikatūras ietekmi uz operatīvajiem jautājumiem;
(d)sniedz operatīvu ieguldījumu Valdei prioritāšu noteikšanā sadarbībā ar trešām valstīm un attiecībā uz operatīvajiem dokumentiem, saistībā ar kuriem Eiropols lūdz Eurojust iesaistīties;
(e)pieprasa Valdei izveidot ECE saskaņā ar 31. pantu un tiesu iestāžu koordinācijas platformas saskaņā ar 27. pantu;
(f)pēc Valdes vai Administratīvās padomes pieprasījuma sniedz konsultācijas par jautājumiem, kas ir tieši saistīti ar operatīviem jautājumiem;
(g)pieņem īstenošanas noteikumus, kas vajadzīgi tās funkciju veikšanai.
3.Kolēģija pieņem operatīvus lēmumus, tostarp par:
(a)pašiniciatīvas lietu sākšanu, reģistrēšanu un pārvaldīšanu Eurojust lietu pārvaldības sistēmā, pamatojoties uz informāciju, ko sniegusi viena vai vairākas dalībvalstis, vai pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no trešās valsts, starptautiskas organizācijas vai jebkuras Savienības struktūras, biroja vai aģentūras, it īpaši Eiropola un EPPO, vai ko izstrādājuši Eurojust darbinieki;
(b)saistībā ar pašiniciatīvas lietām, kas sāktas, ievērojot a) apakšpunktu, – tādas informācijas nosūtīšanu attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kas ir būtiska to kompetencē potenciāli ietilpstošas izmeklēšanas un kriminālvajāšanas sākšanai, paplašināšanai vai veikšanai;
(c)saistībā ar pašiniciatīvas lietām, kas sāktas saskaņā ar a) apakšpunktu, – koordinācijas sanāksmes organizēšanu, ja Kolēģija uzskata, ka ir vajadzīga tieša sadarbība starp attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu to veiktās izmeklēšanas un kriminālvajāšanas efektīvu koordināciju;
(d)novērtējumu par to, vai lietai, kurā iesaistīta viena dalībvalsts, ir ietekme Savienības līmenī 5. panta 6. punkta b) apakšpunkta nozīmē;
(e)noteikšanu, vai pastāv būtiska interese sniegt palīdzību lietās, kurās iesaistīta vismaz viena dalībvalsts un trešā valsts vai starptautiska organizācija, saskaņā ar 5. panta 5. punkta c) apakšpunkta iii) punktu;
(f)tādu sadarbības pieprasījumu apstiprināšanu, ko iesniegušas trešās valstis vai starptautiskas organizācijas, uz kurām attiecas 5. panta 6. punkta d) apakšpunkts.
21. pants
Kolēģijas sanāksmes
1.Kolēģijas sanāksmes sasauc priekšsēdētājs.
2.Kolēģija tiekas vismaz vienreiz mēnesī. Papildus tam tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai pēc vismaz vienas trešdaļas tās locekļu pieprasījuma.
3.Administratīvo direktoru un pilnvarotos Eurojust darbiniekus attiecīgā gadījumā uzaicina piedalīties Kolēģijas sanāksmēs bez balsstiesībām.
4.Kolēģija uzaicina EPPO un Eiropola pārstāvjus piedalīties tās sanāksmēs bez balsstiesībām, kad tiek apspriesti kopīgu interešu jautājumi. Tā var arī uzaicināt pārstāvjus no Savienības struktūrām, prokurorus koordinatorus, kas norīkoti darbā Eurojust, kontaktpersonas, kas norīkotas darbā Eurojust, un attiecīgā gadījumā citas valsts vai starptautiskās kompetentās iestādes bez balsstiesībām.
5.Kolēģija var jebkuru personu, kuras viedoklī tā varētu būt ieinteresēta, uzaicināt piedalīties savās sanāksmēs kā novērotāju.
22. pants
Kolēģijas balsošanas noteikumi
1.Kolēģija cenšas pieņemt savus lēmumus vienprātīgi. Ja vienprātību nevar panākt, Kolēģija lēmumus bez liekas kavēšanās pieņem ar tās locekļu balsu vairākumu.
2.Katram valsts pārstāvim ir viena balss. Balsstiesīga locekļa prombūtnē tiesības izmantot balsstiesības ir vietniekam, ievērojot 17. panta 2. punktā paredzētos nosacījumus. Vietnieka prombūtnē tiesības izmantot balsstiesības ir arī palīgam, ievērojot 17. panta 3. punktā paredzētos nosacījumus.
23. pants
Eurojust priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks
1.Kolēģija ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu no valsts pārstāvju vidus ievēlē priekšsēdētāju un divus priekšsēdētāja vietniekus. Gadījumā, ja pēc vēlēšanu otrās kārtas divu trešdaļu balsu vairākumu nevar panākt, priekšsēdētāja vietniekus ievēlē ar Kolēģiju veidojošo pārstāvju vienkāršu balsu vairākumu, savukārt priekšsēdētāja ievēlēšanai joprojām ir nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums.
2.Priekšsēdētājs pilda savas funkcijas Kolēģijas vārdā. Priekšsēdētājs:
(a)pārstāv Eurojust ārējās institucionālās attiecībās;
(b)sasauc un vada Kolēģijas un Valdes sanāksmes un pastāvīgi informē Kolēģiju par jebkādiem jautājumiem, kas attiecas uz tās interesēm;
(c)vada Kolēģijas darbu;
(d)piedalās Administratīvās padomes sanāksmēs bez balsstiesībām;
(e)īsteno pārējās funkcijas, kas noteiktas tās reglamentā.
3.Priekšsēdētāja vietnieks pilda 2. punktā noteiktās funkcijas, ko viņam uzticējis priekšsēdētājs, un aizstāj priekšsēdētāju, ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus. Priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekiem viņu konkrēto pienākumu izpildē palīdz Eurojust personāls.
4.Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var atjaunot vienu reizi.
5.Ja par Eurojust priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku ievēlē valsts pārstāvi, pilnvaru termiņu pagarina, lai nodrošinātu, ka viņš var pildīt savas funkcijas kā priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks.
6.Ja priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks vairs neatbilst pienākumu izpildei vajadzīgajiem nosacījumiem, Kolēģija pēc trešdaļas tās locekļu priekšlikuma var atbrīvot viņu no amata. Lēmumu pieņem, pamatojoties uz divu trešdaļu Kolēģijas locekļu balsu vairākumu, neskaitot attiecīgā priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka balsi.
7.Ja valsts pārstāvi ievēlē par Eurojust priekšsēdētāju, attiecīgā dalībvalsts var norīkot citu personu ar pienācīgu kvalifikāciju, lai palielinātu valsts biroja darbinieku komandu uz laikposmu, kamēr iepriekšējais valsts pārstāvis pilda priekšsēdētāja funkcijas. Dalībvalsts, kas nolemj norīkot šādu personu, ir tiesīga prasīt kompensāciju saskaņā ar 24. pantu.
24. pants
Kompensācijas mehānisms ievēlēšanas gadījumā priekšsēdētāja amatā
1.Dalībvalsts, kuras valsts pārstāvis ir ievēlēts par priekšsēdētāju, ir tiesīga saņemt kompensāciju 23. panta 7. punkta nozīmē saskaņā ar mehānismu, ko Padome noteikusi ar īstenošanas aktiem.
2.Kompensācija ir pieejama jebkurai dalībvalstij, ja:
(a)tās valsts pārstāvis ir ievēlēts par priekšsēdētāju un
(b)tā pieprasa kompensāciju no Kolēģijas un sniedz pamatojumu vajadzībai pastiprināt valsts biroja darbinieku komandu palielinātas darba slodzes dēļ.
3.Piešķiramās kompensācijas apmērs ir līdzvērtīgs 50 % no norīkotās personas valsts noteiktās algas. Kompensāciju par dzīvošanas un citām saistītām izmaksām sniedz, uz līdzīga pamata kā darbam ārzemēs norīkotajiem Savienības ierēdņiem vai citiem darbiniekiem.
4.Kompensācijas mehānisma izdevumus sedz no Eurojust budžeta.
III NODAĻA
DARBĪBAS JAUTĀJUMI
I IEDAĻA
Tiesu iestāžu sadarbības un koordinācijas veicināšana
25. pants
Atbalsts pārrobežu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai
1.Eurojust atbalsta un stiprina sadarbību starp dalībvalstu, trešo valstu un starptautisko organizāciju kompetentajām iestādēm un nodrošina vislabāko iespējamo izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordināciju, it īpaši sniedzot operatīvu, analītisku un stratēģisku atbalstu.
2.Piemērojot 1. punktu, Eurojust var:
(a)organizēt un veicināt koordinācijas sanāksmes un koordinācijas centrus un sniegt nepieciešamo loģistikas atbalstu, tostarp rakstisko un mutisko tulkošanu;
(b)atvieglot un atbalstīt tiesiskās sadarbības un savstarpējas atzīšanas instrumentu pieprasījumu izdošanu, pārsūtīšanu un izpildi, it īpaši:
i.konsultējot par piemērotiem instrumentiem un piemērojamām juridiskajām prasībām;
ii.sniedzot atbalstu pieprasījumu sagatavošanā, nosūtīšanā un turpmākajos pasākumos;
iii.veicinot kontaktus ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm un trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautisko organizāciju kompetentajām struktūrām, un attiecīgā gadījumā – ar privātām pusēm;
iv.apzinot alternatīvus risinājumus pieprasījumu izpildes atteikumu gadījumā;
v.sniedzot palīdzību gadījumos, kad ir iesniegti konkurējoši vai pretrunīgi tiesiskās sadarbības lūgumi, tostarp Eiropas apcietināšanas orderi, kas izdoti saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2002/584/TI 49 , piemēram, sniedzot argumentētus atzinumus;
(c)palīdzēt novērst, identificēt un atrisināt jurisdikcijas kolīzijas starp valsts kompetentajām iestādēm, tostarp:
i.identificējot paralēlas vai saistītas tiesvedības;
ii.sniedzot juridiskas konsultācijas, tostarp attiecībā uz ne bis in idem principa piemērošanu;
iii.izdodot nesaistošus pamatotus atzinumus vai ieteikumus par šādu konfliktu atrisināšanu;
iv.aicinot kompetentās iestādes atzīt, ka viena no tām ir vispiemērotākā jurisdikcija kriminālvajāšanai;
v.atvieglojot tiesvedības nodošanu;
(d)veicināt un atbalstīt informācijas apmaiņu starp valsts kompetentajām iestādēm un starptautisko organizāciju kompetentajām struktūrām;
(e)saskaņā ar šo regulu veikt attiecīgajās datubāzēs ietvertās informācijas šķērspārbaudi, lai identificētu saiknes starp pārrobežu izmeklēšanām un atbalstītu šādas izmeklēšanas;
(f)atvieglot un atbalstīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārrobežu izsekošanu, iesaldēšanu, konfiskāciju un atgūšanu pārrobežu lietās, tostarp saistībā ar konfiskāciju pēc notiesājoša sprieduma un konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma tiesvedībā krimināllietās;
(g)lūgt Eiropolu sniegt atbalstu, tostarp veicot operatīvo analīzi konkrētā notiekošā kriminālizmeklēšanā, pamatojoties uz Eurojust vai dalībvalstu sniegtajiem izmeklēšanas datiem.
3.Valsts kompetentās iestādes pēc pieprasījuma informē Eurojust par tās tiesvedības iznākumu, attiecībā uz kuru tās ir saņēmušas palīdzību saskaņā ar šo pantu, tostarp, ja tādi ir pieejami, par attiecīgiem tiesas nolēmumiem un jebkādiem veiktiem turpmākiem pasākumiem.
4.Eurojust atbalsta šā panta īstenošanu ar savu pilnvaroto darbinieku starpniecību, kuri darbojas valsts pārstāvju vadībā saskaņā ar šo regulu.
26. pants
Atbalsts kopējām izmeklēšanas grupām
1.Eurojust sniedz operatīvu, tehnisku, analītisku, juridisku un finansiālu atbalstu kopējām izmeklēšanas grupām (KIG), tostarp:
(a)konsultējot par iespēju un juridiskajām prasībām kopējās izmeklēšanas grupas izveidei, tai skaitā par iespējamu Eiropola dalību;
(b)palīdzot izstrādāt un apspriest nolīgumus, ar ko izveido kopējās izmeklēšanas grupas;
(c)konsultējot par kriminālvajāšanas stratēģijām un operatīvo darbību īstenošanu.
2.Valsts pārstāvju un citu valsts biroju locekļu lomu un statusu kopējā izmeklēšanas grupā nosaka KIG izveides nolīgumā.
3.Ja tas paredzēts KIG izveides nolīgumā, Eurojust darbinieki var piedalīties minētās KIG darbībās saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, tostarp attiecībā uz piemērojamo atbildības režīmu.
4.Ievērojot to dalībvalstu tiesību aktus, kurās darbojas kopējā izmeklēšanas grupa, Eurojust personāls var palīdzēt tās darbībās un informācijas apmaiņā starp tās locekļiem.
5.Informāciju, ko ieguvuši pilnvaroti Eurojust darbinieki, piedaloties kopējā izmeklēšanas grupā, ar informāciju sniegušās dalībvalsts piekrišanu un uz tās atbildību apstrādā Eurojust saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem.
6.Eurojust atbalsta valstu ekspertu tīklu saistībā ar kopējām izmeklēšanas grupām (KIG tīkls) ar savu darbinieku starpniecību, it īpaši:
(a)organizējot tā sanāksmes un mācību pasākumus;
(b)vācot un analizējot atsevišķu kopējo izmeklēšanas grupu izvērtējumus;
(c)pārvaldot Eurojust finansiālo atbalstu kopējām izmeklēšanas grupām;
(d)veicot uzdevumus, kas KIG tīkla sekretariātam uzticēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/969 50 .
7.Eurojust finansiālo atbalstu sniedz saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2024/2509, un tas var ietvert vienkāršotu finansējuma veidu izmantošanu, tostarp fiksētas summas, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējumu. Eurojust var tieši segt vai atlīdzināt izdevumus, kas vajadzīgi kopēju izmeklēšanas grupu izveidei un darbībai, tostarp izmaksas, kas saistītas ar ceļa izdevumiem, izmitināšanu, mutisko un rakstisko tulkošanu, koordinēšanas darbībām, aprīkojumu un operatīvo atbalstu.
27. pants
Tiesu iestāžu koordinācijas platformas
1.Pēc divu vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu Eurojust var izveidot tiesu iestāžu koordinācijas platformas, lai atbalstītu īpaši sarežģītas pārrobežu izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas vai uzlabotu sadarbību cīņā pret konkrētiem smagu noziegumu veidiem.
2.Tiesu iestāžu koordinācijas platformas veido attiecīgo dalībvalstu kompetento valsts iestāžu pārstāvji, tostarp valsts biroju locekļi, un tām palīdz pilnvaroti Eurojust darbinieki.
3.Ar attiecīgo kompetento valsts iestāžu piekrišanu var uzaicināt piedalīties Savienības aģentūru, struktūru, biroju un citu attiecīgo starptautisko justīcijas dalībnieku, kā arī trešo valstu un starptautisko organizāciju pārstāvjus.
4.Eurojust sniedz operatīvu, tehnisku, analītisku, juridisku un finansiālu atbalstu tiesu iestāžu koordinācijas platformām. Tā arī nodrošina nepieciešamo loģistikas atbalstu, tostarp telpas un drošus saziņas līdzekļus.
5.Tiesu iestāžu koordinācijas platformas it īpaši:
(a)veicina tādas informācijas un pierādījumu apmaiņu, kas attiecas uz tiesu iestādēm, tostarp, lai atbalstītu kopīgas kriminālvajāšanas stratēģijas izstrādi un īstenošanu;
(b)sniedz Eurojust informāciju operatīvās analīzes veikšanai saskaņā ar šo regulu;
(c)sniedz specializētu palīdzību valsts kompetentajām iestādēm, tostarp attiecīgā gadījumā ar 31. pantā minēto ECE atbalstu.
6.Tiesu iestāžu koordinācijas platformā apstrādāto informāciju apstrādā saskaņā ar šo regulu, un to glabā un apstrādā 41. pantā minētajā lietu pārvaldības sistēmā.
II IEDAĻA
Operatīvās darbības pēc savas iniciatīvas
28. pants
Pašiniciatīva
1.Ja kompetentās valsts iestādes vai EPPO nav iesniegušas pieprasījumu, Eurojust var veikt operatīvas darbības pēc savas iniciatīvas saskaņā ar šo regulu, pamatojoties uz informāciju, ko sniegušas dalībvalstis, trešās valstis, starptautiskās organizācijas, Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras vai privātās puses, vai kas iegūta no publiski pieejamiem avotiem saistībā ar notiekošu vai iespējamu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, kura saistīta ar smagiem noziegumiem, kas saskaņā ar šo regulu ir Eurojust kompetencē.
2.Ja Eurojust rīkojas pēc savas iniciatīvas, valsts pārstāvji, norādot iemeslus, var lūgt savas dalībvalsts kompetentās iestādes:
(a)uzņemties konkrētu darbību izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;
(b)piekrist, ka kāda no dalībvalstīm ir labāk sagatavota, lai uzņemtos konkrētu darbību izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;
(c)paplašināt izmeklēšanu tvērumu, iekļaujot citas dalībvalstis vai trešās valstis, kas sākotnēji nebija iesaistītas;
(d)piešķirt prioritāti kādam tiesiskās sadarbības lūgumam pretrunīgu vai konkurējošu pieprasījumu gadījumos;
(e)attiecīgā gadījumā atļaut veikt attiecīgo datubāzu šķērspārbaudi, lai identificētu saiknes starp lietām;
(f)veikt attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu koordināciju;
(g)lūgt Eiropola operatīvo vai analītisko atbalstu saskaņā ar 57. pantu;
(h)izveidot kopēju izmeklēšanas grupu;
(i)veikt īpašus izmeklēšanas pasākumus;
(j)nosūtīt Eurojust informāciju, kas vajadzīga tās uzdevumu veikšanai;
(k)veikt jebkādus citus pamatotus pasākumus izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas nolūkā.
3.Turklāt valsts pārstāvji var:
(a)informēt valsts kompetentās iestādes par izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, kam var būt ietekme Savienības līmenī vai kas var ietekmēt dalībvalstis, kuras nav tieši iesaistītas;
(b)nosūtīt valsts kompetentajām iestādēm informāciju, kas ir būtiska Eurojust kompetencē esošas izmeklēšanas un kriminālvajāšanas sākšanai, paplašināšanai vai veikšanai;
(c)sniegt argumentētus atzinumus par konkrētiem gadījumiem un nosūtīt minētos atzinumus attiecīgajām dalībvalstīm;
(d)izdot vai izpildīt tiesiskās sadarbības lūgumus steidzamos gadījumos saskaņā ar šo regulu.
4.Ja rodas šķēršļi saistībā ar pieprasījumiem vai lēmumiem par tiesisko sadarbību starp divām vai vairākām dalībvalstīm, tostarp tiem, kuru pamatā ir instrumenti, ar ko īsteno savstarpējas atzīšanas principu, un ja šādus šķēršļus nevar novērst, apspriežoties attiecīgajām kompetentajām iestādēm, valsts pārstāvji pēc savas iniciatīvas vai pēc attiecīgo valsts kompetento iestāžu pieprasījuma var sniegt argumentētu atzinumu par lietu.
5.Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās atbild uz Eurojust pieprasījumiem, kas minēti 2. punktā, un argumentētiem atzinumiem, kas minēti 3. vai 4. punktā. Tās var atteikties izpildīt šādus pieprasījumus vai neievērot šādus atzinumus, ja to izpilde nelabvēlīgi ietekmētu būtiskas valsts drošības intereses, apdraudētu notiekošas izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas panākumus vai apdraudētu personas drošību.
6.Pamatojoties uz 1. punktā minēto informāciju un piemērojot 2. punktu, pilnvaroti Eurojust darbinieki var apkopot, analizēt un nosūtīt attiecīgu operatīvo informāciju valsts pārstāvjiem vai Kolēģijai, lai veiktu atbilstīgus turpmākus pasākumus. Šajā nolūkā pilnvaroti Eurojust darbinieki var īslaicīgi glabāt un analizēt personas datus lietu pārvaldības sistēmā tikai tādēļ, lai valsts pārstāvis vai Kolēģija varētu noteikt, vai šādi dati ir būtiski Eurojust uzdevumiem un vai lietu pārvaldības sistēmā būtu jāsāk lieta. Minētos datus var glabāt ne ilgāk kā sešus mēnešus drošā un kontrolētā vidē, ko šim nolūkam nodrošina Eurojust, un jāievēro atbilstīgi aizsardzības pasākumi, kas būtībā ir līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti lietu pārvaldības sistēmai. Ja valsts pārstāvis vai Kolēģija minētajā laikposmā izņēmuma kārtā nav varējuši izdarīt minēto noteikšanu, minēto laikposmu var vienu reizi pagarināt uz turpmāku periodu, kas nepārsniedz sešus mēnešus.
7.Eurojust darbinieki var arī sagatavot argumentētus atzinumus 3. un 4. punkta vajadzībām un nosūtīt tos valsts pārstāvjiem vai Kolēģijai attiecīgu turpmāku pasākumu veikšanai.
8.Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar piemērojamiem valsts un Savienības tiesību aktiem saglabā atbildību lemt par jebkādu rīcību, kas jāveic saistībā ar Eurojust darbībām, kuras veiktas saskaņā ar šo pantu.
29. pants
Pierādījumu saglabāšana, analīze un glabāšana
1.Lai atbalstītu dalībvalstu darbību galveno starptautisko noziegumu un saistīto noziedzīgo nodarījumu apkarošanā, Eurojust saskaņā ar šo regulu attīsta un uztur spēju vākt, saglabāt, analizēt un glabāt pierādījumus un informāciju, ko var izmantot kā pierādījumus saistībā ar minētajiem noziegumiem.
2.Pēc Kolēģijas vai Komisijas lūguma Eurojust pienācīgi pamatotos gadījumos var paplašināt 1. punktā minētās spējas, attiecinot tās arī uz citiem smagu noziegumu veidiem, kas ir tās kompetencē saskaņā ar šo regulu, ar noteikumu, ka tas ir būtiski, lai atbalstītu konkrētu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, attiecībā uz kuru ir izveidota kopēja izmeklēšanas grupa vai tiesu iestāžu koordinācijas platforma.
3.Piemērojot 1. punktu, Eurojust saskaņā ar šo regulu var saņemt pierādījumus no dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām iestādēm, kā arī no starptautisko krimināltiesu un tribunālu kompetentajām struktūrām. Eurojust var arī vākt attiecīgu informāciju, ko var izmantot kā pierādījumus, no Savienības aģentūrām, struktūrām un birojiem, starptautiskām organizācijām, privātām pusēm un no publiski pieejamiem avotiem.
4.Eurojust veicina 1. punktā minētās informācijas un pierādījumu drošu un savlaicīgu apmaiņu starp dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām iestādēm, kā arī starptautisko krimināltiesu un tribunālu kompetentajām struktūrām vai attiecīgā gadījumā un saskaņā ar šo regulu dara šādu informāciju un pierādījumus tām tieši pieejamus.
5.Piemērojot šo pantu, Eurojust ar pilnvarotu darbinieku starpniecību:
(a)atbalsta kompetentās valsts un starptautiskās iestādes pierādījumu nosūtīšanā Eurojust un vāc informāciju no publiski pieejamiem avotiem;
(b)atbalsta valsts un starptautiskās kompetentās iestādes to veiktajā izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, tostarp apzinot pierādījumu nepilnības un paralēlas izmeklēšanas un konsultējot par kriminālvajāšanas stratēģijām, un
(c)cieši sadarbojas ar Eiropolu to attiecīgo pilnvaru ietvaros, lai noteiktu saiknes starp abu aģentūru apstrādāto informāciju, tostarp attiecīgā gadījumā sagatavojot kopīgus analītiskos ziņojumus.
30. pants
Zināšanu saglabāšana
1.Pilnvarotie Eurojust darbinieki saglabā, analizē un attiecīgā gadījumā apmainās ar operatīvajām zināšanām, kas saistītas ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, tostarp zināšanām, kas iegūtas Eurojust lietu izskatīšanas darbā, no Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla un citu tādu attiecīgo tīklu un struktūru kontaktpersonu pieredzes, kuras aktīvi iesaistījušās tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās.
2.Eurojust apzina transversālus jautājumus un paraugpraksi tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un izstrādā rīkus, tostarp pamatnostādnes, politikas dokumentus un lietu izskatīšanas analīzi, lai palīdzētu praktizējošiem speciālistiem pārrobežu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā.
3.Eurojust var apkopot un analizēt, tostarp izmantojot automatizētus rīkus, valstu un Savienības judikatūru, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, tostarp par pierādījumu pieņemamību.
31. pants
Eurojust speciālo zināšanu centri krimināllietās (ECE)
1.Eurojust var izveidot ECE kā specializētas iekšējās struktūras, lai sniegtu stratēģisku, analītisku un operatīvu atbalstu valsts birojiem, valsts kompetentajām iestādēm un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām prioritāro noziedzības veidu apkarošanā Savienības līmenī un transversālu jautājumu risināšanā tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās.
2.ECE koordinē Eurojust personāls, kas pēc apspriešanās ar valsts biroju locekļiem, kuri saistīti ar attiecīgo ECE, lemj par darbību un tiešo rezultātu prioritāšu noteikšanu. Šādi locekļi var arī lūgt ECE atbalstu analītiskās un operatīvās darbībās. Centru darbā var piedalīties arī tiesu iestāžu tīkli un citas valsts praktizējošo speciālistu struktūras.
3.Citu Savienības aģentūru, struktūru, biroju pārstāvjus, kā arī citas attiecīgās ieinteresētās personas var uzaicināt piedalīties ECE darbā, ja tas ir lietderīgi to attiecīgo uzdevumu izpildei.
4.ECE izveidošanu var pieprasīt Kolēģija, administratīvais direktors vai Komisija. Valde novērtē šāda pieprasījuma operatīvo pievienoto vērtību un finansiālo ietekmi un iesniedz novērtējumu Administratīvajai padomei, kas pieņem lēmumu saskaņā ar 10. panta 1. punkta r) apakšpunktu.
III IEDAĻA
Papildu operatīvā atbalsta veidi
32. pants
Trešām valstīm un starptautiskām organizācijām paredzēts kontaktpunkts Regulas (ES) 2019/816 vajadzībām
1.Pildot savus trešām valstīm un starptautiskām organizācijām paredzēta kontaktpunkta pienākumus nolūkā noteikt dalībvalstis, kurām ir sodāmības reģistra informācija par kādu trešās valsts valstspiederīgo, ievērojot Regulas (ES) 2019/816 17. pantu, Eurojust nodrošina pieprasījumu efektīvu un drošu apstrādi un tajos minētos turpmākos pasākumus saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem. Šajā nolūkā tā nosaka atbilstīgus organizatoriskus un tehniskus pasākumus šādu pieprasījumu apstrādei, prioritāšu noteikšanai un turpmākai rīcībai.
2.Pēc 1. punktā minēto aizsardzības pasākumu izveides Regulas (ES) 2019/816 17. pantā noteikto procedūru veic elektroniski.
33. pants
Palīdzība saistībā ar noziegumos cietušajiem pārrobežu kriminālprocesā
Eurojust palīdz izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādēm aizstāvēt cietušo tiesības pārrobežu kriminālizmeklēšanā. Konkrētāk, pēc dalībvalstu kompetento izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestāžu lūguma Eurojust var:
(a)palīdzēt atvieglot cietušo identificēšanu lietās, kurās iesaistīts liels skaits cietušo;
(b)konsultēt valsts kompetentās iestādes par cietušo tiesībām piedalīties kriminālprocesā saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem pārrobežu lietās;
(c)palīdzēt valsts kompetentajām iestādēm nodrošināt cietušajiem piekļuvi kompensācijai un īpašuma restitūcijai, tostarp tāda īpašuma restitūcijai, uz kuru attiecas iesaldēšanas vai konfiskācijas pasākumi;
(d)savas kompetences ietvaros saskaņā ar šo regulu sniegt jebkādu papildu palīdzību saistībā ar cietušo tiesībām pārrobežu kriminālprocesā.
34. pants
Iesaistīšanās Eiropas daudzdisciplīnu platformā pret noziedzības draudiem (EMPACT)
1.Eurojust atbalsta Eiropolu analītisko produktu sagatavošanā iekšējās drošības jomā, tostarp stratēģiskās analīzes, draudu novērtējuma, ziņojuma par tendencēm un situācijas apskatu sagatavošanā, it īpaši nolūkā palīdzēt Padomei un Komisijai noteikt Savienības stratēģiskās, politikas un operatīvās prioritātes smagu noziegumu apkarošanai.
2.Eurojust palīdz Eiropolam operatīvi īstenot Savienības prioritātes cīņā pret smagiem noziegumiem, it īpaši atbalstot tiesu iestāžu dalību EMPACT.
3.Koordinācijā ar Eiropolu Eurojust var sniegt operatīvu, analītisku, juridisku, administratīvu un loģistikas atbalstu darbībām, ko dalībvalstis vada EMPACT ietvaros. Šāds atbalsts var ietvert informācijas apmaiņas veicināšanu starp attiecīgajām kompetentajām iestādēm.
4.Šāds atbalsts attiecas tikai uz darbībām, ko vada tiesu iestādes vai kurās tās ir iesaistītas. Praktisko kārtību koordinācijai starp Eiropolu un Eurojust šajā sakarā nosaka sadarbības vienošanās, kas noslēgta starp abām aģentūrām, kā minēts 57. pantā.
IV IEDAĻA
Informācijas apmaiņa ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm
35. pants
Eurojust valsts koordinācijas sistēma
1.Katra dalībvalsts izveido Eurojust valsts koordinācijas sistēmu, lai atbalstītu savas dalībvalsts valsts pārstāvja darbu un nodrošinātu koordināciju starp valsts biroju un minētās dalībvalsts kompetentajām valsts iestādēm.
2.Eurojust valsts koordinācijas sistēma ietver to tīklu kontaktpersonas, ar kuriem Eurojust uztur attiecības, ievērojot 56. pantu, valsts korespondentus terorisma jautājumos un jebkuru citu attiecīgu tiesu iestādi.
3.Katra dalībvalsts var iecelt Eurojust valsts korespondentu, kas valsts līmenī darbosies kā Eurojust valsts koordinācijas sistēmas dalībnieku koordinators.
4.Katra dalībvalsts izraugās kādu valsts kompetento iestādi par Eurojust valsts korespondentu terorisma jautājumos. Minētais valsts korespondents terorisma jautājumos ir tiesu iestāde vai cita kompetentā iestāde. Ja valsts tiesību sistēma to prasa, dalībvalsts var izraudzīties vairāk nekā vienu valsts kompetento iestādi par Eurojust valsts korespondentu terorisma jautājumos. Valsts korespondentam terorisma jautājumos ir piekļuve visai attiecīgajai informācijai saskaņā ar 37. pantu. Valsts korespondents ir kompetents vākt šādu informāciju un nosūtīt to Eurojust saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem, it īpaši valsts kriminālprocesuālajiem tiesību aktiem un piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.
5.Eurojust valsts koordinācijas sistēmas dalībnieki it īpaši:
(e)nodrošina, ka informācija, kas saistīta ar attiecīgo dalībvalsti saskaņā ar 37. pantu, tiek efektīvi un uzticami nosūtīta uz 41. pantā minēto lietu pārvaldības sistēmu;
(a)palīdz valsts pārstāvim noteikt, kura ir kompetentā iestāde tiesiskās sadarbības pieprasījumu un lēmumu izpildei, tostarp tādu pieprasījumu un lēmumu, kas balstīti uz instrumentiem, ar ko īsteno savstarpējas atzīšanas principu;
(b)informē valsts pārstāvi par sanāksmēm, kurās tiek apspriesti operatīvi jautājumi, kas attiecas uz Eurojust, un aicina valsts pārstāvi piedalīties šādās sanāksmēs;
(c)uztur ciešus sakarus ar Eiropola valsts vienību;
(d)palielināta izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestāžu informētību savā dalībvalstī par atbalstu, ko Eurojust var sniegt pārrobežu lietās;
(e)nosūta Eurojust valstu judikatūru, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, tostarp par pierādījumu pieņemamību;
(f)pievērš Eurojust uzmanību transversāliem jautājumiem un paraugpraksei tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās, lai veicinātu Eurojust zināšanu saglabāšanu saskaņā ar 30. pantu un piedalītos ECE darbā saskaņā ar 31. pantu.
6.Valsts pārstāvis regulāri tiekas ar savas dalībvalsts Eurojust valsts koordinācijas sistēmas locekļiem. Valsts pārstāvis regulāri rīko īpašas sanāksmes ar katra 2. punktā minētā tīkla kontaktpersonām, lai risinātu jautājumus, kas ir minētā tīkla kompetencē, un nodrošinātu efektīvu koordināciju starp valsts biroju un attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm.
7.Lai sasniegtu 5. punktā minētos mērķus, 2. punktā minētajām personām, ciktāl tās darbojas kā valsts kompetentās iestādes, ir nodrošināts savienojums ar 40. pantā minēto decentralizēto IT sistēmu.
8.Šā panta īstenošanā var palīdzēt pilnvaroti Eurojust darbinieki.
36. pants
Informācijas apmaiņa ar dalībvalstīm un starp valsts pārstāvjiem
1.Dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar Eurojust ar visu informāciju, kas nepieciešama Eurojust uzdevumu veikšanai atbilstīgi 4. un 25. pantam un saskaņā piemērojamajiem noteikumiem par datu aizsardzību. Tas ietver vismaz šā panta 4., 5. un 6. punktā minēto informāciju.
2.Informācijas nosūtīšanu Eurojust interpretē kā lūgumu pēc Eurojust palīdzības attiecīgajā lietā vienīgi tad, ja dalībvalsts kompetentā iestāde to kā tādu ir norādījusi.
3.Valsts pārstāvji bez iepriekšējas atļaujas apmainās ar visu Eurojust uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju savā starpā vai ar to valsts kompetentajām iestādēm. Valsts kompetentās iestādes nekavējoties informē savus valsts pārstāvjus par lietu, kas uz tiem attiecas.
4.Valsts kompetentās iestādes informē savus valsts pārstāvjus par kopēju izmeklēšanas grupu izveidi un par šo grupu darba rezultātiem.
5.Valsts kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās informē savus valsts pārstāvjus par jebkādu lietu, kura skar vismaz trīs dalībvalstis un par kuru pieprasījumi vai lēmumi par tiesisko sadarbību, tostarp pieprasījumi vai lēmumi, kas pamatoti uz instrumentiem, ar ko īsteno savstarpējas atzīšanas principu, ir nosūtīti vismaz divām dalībvalstīm, ja ir viens vai vairāki šādi apstākļi:
(a)par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu pieprasījuma iesniedzējā vai izdevējā dalībvalstī var piespriest brīvības atņemšanas sodu vai ar brīvības atņemšanas saistītu drošības līdzekli ar vismaz piecu vai sešu gadu maksimālo ilgumu, par ko jālemj atbilstīgajai dalībvalstij un tas ir iekļauts šajā sarakstā:
i.cilvēku tirdzniecība;
ii.seksuāla vardarbība vai seksuāla izmantošana, tostarp bērnu pornogrāfija un bērnu izmantošana seksuālos nolūkos;
iii.narkotiku tirdzniecība;
iv.šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas un sprāgstvielu nelegāla tirdzniecība;
v.korupcija;
vi.noziegumi pret Savienības finansiālajām interesēm;
vii.naudas vai maksāšanas līdzekļu viltošana;
viii.nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbības;
ix.datornoziegumi;
(b)pastāv faktiskas norādes, ka ir iesaistīta organizēta noziedzīga grupa;
(c)ir norādes, ka lietai varētu būt izteikta pārrobežu dimensija vai tai var būt ietekme Savienības līmenī, vai tā var ietekmēt citas dalībvalstis, kas nav tieši iesaistītas lietā.
6.Valsts kompetentās iestādes informē savus valsts pārstāvjus par:
(a)lietām, kurās ir radušās vai var rasties jurisdikcijas kolīzijas;
(b)kontrolētām piegādēm, kas ietekmē vismaz trīs valstis, no kurām vismaz divas ir dalībvalstis;
(c)atkārtotiem sarežģījumiem vai atteikumiem dalībvalstu teritorijā izpildīt pieprasījumus vai lēmumus par tiesisko sadarbību, tostarp pieprasījumus vai lēmumus, kas pamatoti uz instrumentiem, ar ko īsteno savstarpējas atzīšanas principu.
7.Valsts kompetentajām iestādēm nav pienākuma sniegt informāciju par konkrētu lietu, ja, to darot, tiktu kaitēts būtiskām valsts drošības interesēm vai tiktu apdraudētu personu drošība.
8.Šis pants neskar nosacījumus divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos vai vienošanās starp dalībvalstīm un trešām valstīm, tostarp jebkādus nosacījumus, ko paredzējušas trešās valstis attiecībā uz informācijas izmantošanu, kad tā ir sniegta.
9.Šis pants neskar citus pienākumus, kas saistīti ar informācijas nosūtīšanu Eurojust.
10.Valsts kompetentajām iestādēm nav pienākuma sniegt šajā pantā minēto informāciju, ja šāda informācija jau nosūtīta Eurojust saskaņā ar citiem šīs regulas noteikumiem.
37. pants
Informācijas apmaiņa terorisma lietās
1.Attiecībā uz teroristu nodarījumiem valsts kompetentās iestādes informē savas dalībvalsts valsts pārstāvi par visām notiekošām vai pabeigtām kriminālizmeklēšanām, ko uzrauga tiesu iestādes, tiklīdz lietu nodod tiesu iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem, it īpaši valsts kriminālprocesuālajiem tiesību aktiem, par visām notiekošām vai pabeigtām kriminālvajāšanām un tiesas procesiem un par jebkādiem tiesas lēmumiem par teroristu nodarījumiem. Minētais pienākums attiecas uz visām kriminālizmeklēšanām, kas saistītas ar teroristu nodarījumiem, neatkarīgi no tā, vai ir zināma saikne ar citu dalībvalsti vai kādu trešo valsti, ja vien kriminālizmeklēšana tās īpašo apstākļu dēļ nepārprotami neskar tikai vienu dalībvalsti.
2.Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja:
a)informācijas apmaiņa apdraudētu kādu notiekošu izmeklēšanu vai kādas personas drošību vai
b)informācijas apmaiņa būtu pretrunā būtiskām attiecīgās dalībvalsts drošības interesēm.
3.Teroristu nodarījumi šā panta nozīmē ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/541 51 minētie nodarījumi.
4.Saskaņā ar 1. punktu nodotā informācija ietver III pielikumā izklāstītos operatīvos personas datus un nepersondatus. Šāda informācija var ietvert personas datus saskaņā ar III pielikuma 4. punktu, bet tikai tad, ja šādi personas dati ir valsts kompetento iestāžu rīcībā vai tos var tām paziņot saskaņā ar valsts tiesību aktiem un ja to nosūtīšana ir nepieciešama, lai ticami identificētu datu subjektu saskaņā ar 44. panta 5. punktu.
5.Šā panta 2. punktā minētajā situācijā valsts kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās un, ja iespējams, ne vēlāk kā 10 darba dienās pēc šādām izmaiņām informē savus valsts pārstāvjus par visām izmaiņām informācijā, kas nosūtīta saskaņā ar 1. punktu.
6.Valsts kompetentajai iestādei nav pienākuma sniegt šādu informāciju, ja tā jau nosūtīta Eurojust.
7.Valsts kompetentā iestāde jebkurā posmā var lūgt Eurojust atbalstu turpmākiem pasākumiem attiecībā uz saiknēm, kas identificētas, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar šo pantu.
38. pants
Informācija, ko Eurojust sniedz valsts kompetentajām iestādēm
1.Eurojust bez liekas kavēšanās sniedz valsts kompetentajām iestādēm informāciju par informācijas apstrādes rezultātiem, tostarp par saistību ar lietām, kuras jau ir iekļautas lietu pārvaldības sistēmā. Minētā informācija var ietvert personas datus.
2.Ja valsts kompetentā iestāde pieprasa Eurojust sniegt tai informāciju noteiktā termiņā, Eurojust nosūta minēto informāciju minētajā termiņā.
39. pants
Operatīvās informācijas apmaiņa starp pilnvarotiem Eurojust darbiniekiem un dalībvalstīm
1.Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, operatīvās informācijas apmaiņa starp Eurojust un dalībvalstu kompetentajām iestādēm notiek ar valsts pārstāvju starpniecību saskaņā ar 42. pantā izklāstītajiem noteikumiem par informācijas pārvaldību lietu pārvaldības sistēmā.
2.Ja operatīvās informācijas apmaiņa starp Eurojust un dalībvalstu kompetentajām iestādēm notiek ar valsts pārstāvju starpniecību saskaņā ar 1. punktu, valsts pārstāvis katrā atsevišķā gadījumā var pilnvarot vienu vai vairākus pilnvarotos Eurojust darbiniekus tā uzraudzībā un atbildībā veikt operatīvās informācijas apmaiņu tieši ar savas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja tas ir nepieciešams Eurojust uzdevumu veikšanai saskaņā ar šo regulu.
3.Ja pilnvaroti Eurojust darbinieki rīkojas saskaņā ar 2. punktu, šādu apmaiņu veic, izmantojot 40. pantā minēto decentralizēto IT sistēmu, ja vien netiek piemērots 40. panta 2. punkts. Attiecīgais valsts pārstāvis saglabā atbildību par apmaiņā iekļautās informācijas saturu un tās turpmāku apstrādi lietu pārvaldības sistēmā saskaņā ar 42. panta 1. punktu.
40. pants
Droša digitālā saziņa un datu apmaiņa starp valsts kompetentajām iestādēm un Eurojust
1.Saziņu starp valsts kompetentajām iestādēm un Eurojust saskaņā ar šo regulu veic, izmantojot IT sistēmu un sadarbspējīgu e-CODEX piekļuves punktu tīklu, kas darbojas katras dalībvalsts un Eurojust individuālā atbildībā un pārvaldībā un ļauj veikt drošu un uzticamu informācijas pārrobežu apmaiņu (“decentralizētā IT sistēma”). Lietu pārvaldības sistēma, kas minēta 41. pantā, ir savienota ar decentralizēto IT sistēmu.
2.Ja informācijas apmaiņa saskaņā ar 1. punktu nav iespējama, piemēram, decentralizētās IT sistēmas nepieejamības, pārsūtītā materiāla rakstura, tādu tehnisku ierobežojumu kā datu apjoms, juridisko ierobežojumu, kas saistīti ar pieprasīto datu pieņemamību kā pierādījumu, vai pieprasītajiem datiem piemērojamo tiesu ekspertīzes prasību, vai ārkārtas apstākļu dēļ, pārsūtīšanu veic, izmantojot vispiemērotākos alternatīvos līdzekļus, ņemot vērā vajadzību nodrošināt informācijas apmaiņu, kas ir ātra, droša un uzticama un kas ļauj saņēmējam noteikt autentiskumu.
3.Valsts kompetentās iestādes šīs regulas 36. un 37. pantā minēto informāciju nosūta Eurojust daļēji automatizētā un strukturētā veidā no valstu reģistriem saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/2447 52 .
4.Komisija ir atbildīga par tādas references īstenošanas programmatūras izveidi, uzturēšanu un attīstīšanu, ko dalībvalstis un Eurojust var izvēlēties piemērot kā savu aizmugursistēmu. Minētās references īstenošanas programmatūras pamatā ir modulāra uzbūve, kas nozīmē, ka programmatūra ir pakotnē un piegādāta atsevišķi no e-CODEX komponentiem, kuri vajadzīgi, lai to savienotu ar decentralizēto IT sistēmu. Minētā uzbūve ir tāda, kas dod iespēju dalībvalstīm pārrobežu lietojuma vajadzībām atkārtoti lietot vai paplašināt savas esošās valsts tiesu iestāžu saziņas infrastruktūras un kas ļauj Eurojust savienot savu lietu pārvaldības sistēmu ar decentralizēto IT sistēmu.
5.Komisija references īstenošanas programmatūru nodrošina, uztur un atbalsta bez maksas. References īstenošanas programmatūras izveidi, uzturēšanu un attīstīšanu finansē no Savienības vispārējā budžeta.
6.Dalībvalstis un Eurojust sedz savas attiecīgās izmaksas par Regulas (ES) 2022/850 3. panta 3. punktā definēto autorizēto e-CODEX piekļuves punkta izveidi un darbību un par savu attiecīgo IT sistēmu izveidi un koriģēšanu nolūkā padarīt tās sadarbspējīgas ar piekļuves punktiem.
7.Ja Eurojust šīs regulas nolūkos izveido vai iepērk mākoņdatošanas pakalpojumus, tā nodrošina, ka šādi pakalpojumi atbilst piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, tostarp prasībām par ES mākoņdatošanas suverenitātes satvaru, datu drošību, datu aizsardzību, kiberdrošību un digitālo suverenitāti, tādējādi nodrošinot saskaņā ar šo regulu apmainīto datu drošu mitināšanu un apstrādi ar stingru piekļuves kontroli un datu nodalījumu veidošanu.
41. pants
Lietu pārvaldības sistēma
1.Eurojust izveido lietu pārvaldības sistēmu II pielikumā uzskaitīto operatīvo personas datu, III pielikumā uzskaitīto datu un nepersondatu apstrādei.
2.Lietu pārvaldības sistēmai ir šādi mērķi:
(a)atbalstīt tādu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas lietu pārvaldību un koordinēšanu, saistībā ar kuru Eurojust sniedz palīdzību;
(b)atbalstīt Eurojust, tai pildot savas pašiniciatīvas funkcijas saskaņā ar 28. pantu;
(c)nodrošināt drošu piekļuvi informācijai par notiekošu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu un drošu šīs informācijas apmaiņu;
(d)veicināt informācijas un pierādījumu drošu apmaiņu ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, trešo valstu kompetentajām iestādēm, starptautisko organizāciju kompetentajām struktūrām un privātajām pusēm, tostarp izmantojot 3. punktā minētos saziņas kanālus un ievērojot 42. panta 3. punktā noteiktos apstrādes ierobežojumus;
(e)nodrošināt informācijas un pierādījumu analīzi un sistemātisku šķērspārbaudi, lai identificētu saiknes starp pārrobežu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, atbalstītu lietu sagatavošanu, ko veic valsts kompetentās iestādes;
(f)saglabāt, analizēt un uzglabāt pierādījumus saskaņā ar 29. pantu;
(g)nodrošināt iespēju izgūt datus operatīviem, analītiskiem un statistikas nolūkiem;
(h)atvieglot uzraudzību, kuras mērķis ir nodrošināt, ka operatīvo personas datu apstrāde ir likumīga un atbilst šai regulai un piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem.
3.Lietu pārvaldības sistēmu savieno ar 40. pantā minēto decentralizēto IT sistēmu. To var arī savienot ar drošu tālsakaru savienojumu, kas minēts Padomes Lēmuma 2008/976/TI 9. pantā, un citiem drošiem sakaru kanāliem saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem.
4.Ja Eurojust ir piešķirta piekļuve datiem citās Savienības informācijas sistēmās vai no citām Savienības informācijas sistēmām, kas izveidotas saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, tā var izmantot lietu pārvaldības sistēmu, lai piekļūtu datiem šādās informācijas sistēmās vai lai pievienotos šādām informācijas sistēmām nolūkā izgūt un apstrādāt informāciju, tostarp personas datus, ar noteikumu, ka tas ir nepieciešams tās uzdevumu veikšanai un ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar ko šādas informācijas sistēmas izveido.
5.Šā panta 3. un 4. punkts nepaplašina Eurojust piešķirtās piekļuves tiesības attiecībā uz citām Savienības informācijas sistēmām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar ko izveidotas minētās sistēmas.
6.Operatīvo personas datu apstrādei Eurojust neveic nekādu automatizētu apstrādi ārpus lietu pārvaldības sistēmas integrētās datu apstrādes vides, izņemot gadījumus, kas skaidri paredzēti šajā regulā. Valsts pārstāvji var īslaicīgi uzglabāt un analizēt personas datus, lai noteiktu, vai šādi dati ir būtiski saistībā ar Eurojust uzdevumiem un vai attiecībā uz tiem būtu jāsāk lieta lietu pārvaldības sistēmā. Minētos datus var glabāt ne ilgāk kā sešus mēnešus drošā un kontrolētā vidē, ko šim nolūkam nodrošina Eurojust, un jāievēro atbilstīgi aizsardzības pasākumi, kas būtībā ir līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti lietu pārvaldības sistēmai. Ja valsts pārstāvis minētajā laikposmā izņēmuma kārtā nav varējis izdarīt minēto noteikšanu, laikposmu var vienu reizi pagarināt uz turpmāku laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus.
7.Ja Eurojust ir pilnvarota apstrādāt operatīvos vai neoperatīvos personas datus, bet nerīkojas kā pārzinis attiecībā uz šādiem datiem, tā nodrošina to drošu apstrādi. Atkāpjoties no 6. punkta, Eurojust vajadzības gadījumā var izveidot atsevišķu sistēmu šādu datu apstrādei. Šādus datus neizmanto nekādiem citiem Eurojust uzdevumiem vai mērķiem, tostarp šķērspārbaudei.
8.Pildot savus uzdevumus, valsts pārstāvji var apstrādāt personas datus attiecībā uz atsevišķām lietām, ar kurām tie strādā, saskaņā ar šo regulu vai citiem piemērojamajiem instrumentiem. Tie ļauj datu aizsardzības speciālistam piekļūt lietu pārvaldības sistēmā apstrādātajiem personas datiem.
42. pants
Informācijas pārvaldība lietu pārvaldības sistēmā
1.Valsts pārstāvis vei jebkurš cits valsts biroja pārstāvis, kas rīkojas viņa pilnvarojumā, informāciju, ko minētais valsts pārstāvis ir savācis vai kas tam nosūtīta saskaņā ar šo regulu vai citiem piemērojamajiem instrumentiem, uzglabā lietu pārvaldības sistēmā. Valsts pārstāvis ir atbildīgs par to datu pārvaldību, kurus minētais valsts pārstāvis apstrādā.
2.Valsts pārstāvis katrā atsevišķā gadījumā pieņem lēmumu par to, vai saglabāt ierobežotu piekļuvi informācijai vai piešķirt piekļuvi informācijai vai tās daļām vienai vai vairākām šādām personām:
(a)citiem valsts pārstāvjiem;
(b)prokuroriem koordinatoriem, kas norīkoti darbā Eurojust saskaņā ar 63. pantu;
(c)EPPO sadarbības koordinatoram, kas norīkots darbā Eurojust, ievērojot 58. pantu;
(d)kontaktpersonām, kas Eurojust izvietotas saskaņā ar 63. pantu;
(e)pilnvarotiem Eurojust darbiniekiem saskaņā ar šā panta 5. punktu vai
(f)jebkurai citai personai, kas strādā Eurojust vārdā un ir saņēmusi vajadzīgo administratīvā direktora atļauju saskaņā ar 71. panta 5. punktu.
3.Ja ir konstatēta 41. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētā saikne, valsts pārstāvis, apspriežoties ar valsts kompetentajām iestādēm, kas sniegušas attiecīgo informāciju, vispārīgi vai konkrēti norāda visus ierobežojumus attiecībā uz minētās informācijas turpmāku apstrādi, piekļuvi tai un tās nosūtīšanu. Šādi ierobežojumi ir saistoši visām personām, kurām piešķirta piekļuve informācijai saskaņā ar šā panta 2. punktu, un tos reģistrē lietu pārvaldības sistēmā.
4.Pilnvaroti Eurojust darbinieki var glabāt informāciju lietu pārvaldības sistēmā valsts pārstāvja vai Kolēģijas uzraudzībā saskaņā ar šo regulu.
5.Pilnvarotiem Eurojust darbiniekiem piešķir piekļuvi lietu pārvaldības sistēmai, ciktāl tas ir absolūti nepieciešams, lai veiktu konkrētus uzdevumus, kas tiem uzticēti saskaņā ar šo regulu, un it īpaši šādiem mērķiem:
(a)operatīvo zināšanu saglabāšana un pārvaldība saskaņā ar 31. pantu;
(b)ar pašiniciatīvas lietām saistītu uzdevumu izpilde saskaņā ar 28. pantu;
(c)pieprasījumu apstrāde automatizētajā sistēmā “informācija ir/nav atrasta” saskaņā ar 55. pantu, ievērojot apstrādes ierobežojumus, kas norādīti saskaņā ar šā panta 3. punktu.
6.Sīkākus 5. punkta praktiskās īstenošanas aspektus nosaka Kolēģija.
IV NODAĻA
INFORMĀCIJAS APSTRĀDE
43. pants
Eurojust veikta personas datu apstrāde
1.Atsauces šajā regulā uz “piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem” saprot kā atsauces uz datu aizsardzības noteikumiem, kas izklāstīti šajā regulā un Regulā (ES) 2018/1725.
2.Eurojust sava reglamenta noteikumos par datu aizsardzību nosaka administratīvo personas datu glabāšanas termiņu.
44. pants
Operatīvo personas datu apstrāde
1.Ja tas nepieciešams tās uzdevumu veikšanai, Eurojust savas kompetences ietvaros un savu operatīvo funkciju veikšanai saskaņā ar šo regulu automātiski vai strukturētās, ar roku ievadītās datnēs var apstrādāt tikai II pielikuma 1. punktā uzskaitītos operatīvos personas datus attiecībā uz personām, par kurām saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem ir nopietns pamats uzskatīt, ka tās ir izdarījušas vai plāno izdarīt noziedzīgu nodarījumu, kas ir Eurojust kompetencē, vai kuras ir notiesātas par šādu noziedzīgu nodarījumu.
2.Eurojust var apstrādāt tikai II pielikuma 2. punktā uzskaitītos operatīvos personas datus attiecībā uz personām, kuras saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem uzskata par cietušajiem vai citām personām saistībā ar noziedzīgu nodarījumu, piemēram, personām, kuras varētu aicināt sniegt liecības kriminālizmeklēšanā vai kriminālvajāšanā par vienu vai vairākiem noziedzīgu nodarījumu veidiem un noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti 6. pantā, personām, kuras var sniegt informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, vai kontaktpersonām vai līdzdalībniekiem kādai no 1. punktā minētajām personām. Šādu operatīvo personas datu apstrādi var veikt tikai tad, ja tas ir nepieciešams Eurojust uzdevumu izpildei tās kompetences ietvaros un lai veiktu tās operatīvās funkcijas.
3.Izņēmuma gadījumos uz ierobežotu laiku, kas nepārsniedz tās lietas pabeigšanai nepieciešamo laiku, saistībā ar kuru personas datus apstrādā, Eurojust var apstrādāt arī operatīvos personas datus, kas nav II pielikumā minētie personas dati, attiecībā uz noziedzīga nodarījuma apstākļiem, ja tādi dati ir tieši saistīti un ietverti notiekošā izmeklēšanā, kuru Eurojust koordinē vai palīdz koordinēt, un ja to apstrāde ir nepieciešama 1. punktā minētajiem nolūkiem. Ja tiek apstrādāti šādi operatīvie personas dati, par to nekavējoties informē 50. pantā minēto datu aizsardzības speciālistu, un viņu informē par īpašajiem apstākļiem, kas pamato minēto operatīvo personas datu apstrādes nepieciešamību. Ja šādi citi dati attiecas uz lieciniekiem vai cietušajiem šā panta 2. punkta nozīmē, lēmumu par to apstrādi pieņem attiecīgie valsts pārstāvji kopā.
4.Ja uz lieciniekiem vai cietušajiem šā panta 2. punkta nozīmē attiecas īpašas operatīvo personas datu kategorijas, lēmumu tos apstrādāt pieņem attiecīgie valsts pārstāvji.
5.Ja operatīvos personas datus nosūta saskaņā ar 37. pantu, Eurojust var apstrādāt šādu personu operatīvos personas datus, kas uzskaitīti III pielikumā:
(a)personas, par kurām saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir nopietns pamats uzskatīt, ka tās ir izdarījušas vai gatavojas izdarīt noziedzīgu nodarījumu, kas ir Eurojust kompetencē;
(b)personas, kuras ir notiesātas par šādu noziedzīgu nodarījumu.
6.Ja vien valsts kompetentā iestāde nenolemj citādi, katru gadījumu skatot atsevišķi, Eurojust var turpināt 5. punkta a) apakšpunktā minēto operatīvo personas datu apstrādi arī pēc tam, kad tiesvedība ir pabeigta saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, pat attaisnošanas gadījumā vai ja ir pieņemts galīgs lēmums nesaukt pie kriminālatbildības. Ja tiesvedības rezultātā nav pieņemts notiesājošs spriedums, operatīvo personas datu apstrādi veic tikai, lai identificētu saiknes starp notiekošām, turpmākām vai pabeigtām izmeklēšanām un kriminālvajāšanām, kā minēts 41. panta 2. punkta c) apakšpunktā.
45. pants
Operatīvo personas datu glabāšanas termiņi
1.Eurojust apstrādātos operatīvos personas datus Eurojust uzglabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams tās uzdevumu veikšanai. Jo īpaši, neskarot šā panta 4. punktu, operatīvos personas datus, kas minēti 44. pantā, nevar glabāt ilgāk par agrāko no šādiem piemērojamajiem datumiem:
(a)datums, kurā kriminālvajāšana ir izbeigta noilguma dēļ visās dalībvalstīs, kas saistītas ar izmeklēšanu un kriminālvajāšanu;
(b)datums, kad Eurojust tiek informēta, ka persona ir attaisnota un tiesas nolēmums ir kļuvis galīgs; tādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts nekavējoties informē Eurojust;
(c)trīs gadi pēc datuma, kad tiesas nolēmums ir kļuvis galīgs pēdējā no dalībvalstīm, kura ir saistīta ar izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;
(d)datums, kurā Eurojust un attiecīgās dalībvalstis savstarpēji konstatē vai vienojas, ka Eurojust turpmāk nav nepieciešams koordinēt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, ja vien nav pienākuma šo informāciju sniegt Eurojust saskaņā ar 36. panta 5. vai 6. punktu;
(e)trīs gadi pēc datuma, kad operatīvie personas dati tika nosūtīti saskaņā ar 36. panta 5. vai 6. punktu, ja vien minētie dati neattiecas uz lietu, saistībā ar kuru minētā laikposma beigās joprojām notiek kriminālprocess, tostarp jebkurš pārsūdzības process, un tādā gadījumā datus var saglabāt līdz galīgā sprieduma pasludināšanai.
2.Operatīvos personas datus, kas nosūtīti saskaņā ar 38. pantu, Eurojust neuzglabā ilgāk par agrāko no šiem datumiem:
(a)datums, kurā kriminālvajāšana ir izbeigta noilguma dēļ visās dalībvalstīs, kas saistītas ar attiecīgo izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;
(b)pieci gadi pēc datuma, kurā tiesas nolēmums pēdējā no dalībvalstīm, kas saistītas ar attiecīgo izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, ir kļuvis galīgs, vai divi gadi attaisnošanas gadījumā vai ja ir pieņemts galīgs lēmums nesaukt pie kriminālatbildības;
(c)datums, kurā Eurojust tiek informēta par valsts kompetentās iestādes lēmumu, ievērojot 46. panta 5. punktu.
3.Šā panta 1. un 2. punktā minēto glabāšanas termiņu ievērošanu pastāvīgi pārbauda, Eurojust veicot atbilstīgu automatizētu apstrādi, it īpaši no brīža, kad Eurojust pārtrauc sniegt atbalstu. Reizi trijos gados pēc datu ievadīšanas pārskata arī datu uzglabāšanas nepieciešamību. Ja 44. panta 4. punktā minētos operatīvos personas datus glabā ilgāk par pieciem gadiem, par to informē EDAU.
4.Pirms beidzas viens no 1. un 2. punktā minētajiem glabāšanas termiņiem, Eurojust pārskata nepieciešamību arī turpmāk uzglabāt operatīvos personas datus, ja un cik ilgi tas ir nepieciešams, lai tā varētu pildīt savus uzdevumus. Izņēmuma kārtā tā var nolemt uzglabāt minētos datus līdz nākamajai pārskatīšanai. Turpmākas glabāšanas iemeslus pamato un reģistrē. Ja pārskatīšanas laikā netiek pieņemts lēmums par operatīvo personas datu turpmāko glabāšanu, minētos datus automātiski dzēš.
5.Ja operatīvos personas datus saskaņā ar 3. punktu glabā ilgāk par 1. punktā minētajiem glabāšanas termiņiem, EDAU reizi trīs gados veic arī papildu pārskatīšanu par nepieciešamību glabāt minētos datus.
6.Tiklīdz ir beidzies datnes pēdējo automatizēto datu glabāšanas termiņš, visus datnē esošos dokumentus iznīcina, izņemot jebkādus dokumentu oriģinālus, ko Eurojust ir saņēmusi no valsts kompetentajām iestādēm un kurus jāatdod to sniedzējiem.
7.Ja Eurojust ir koordinējusi izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, attiecīgie valsts pārstāvji informē cits citu, kad tie saņem informāciju, ka lieta ir izbeigta vai ka visi ar lietu saistītie tiesas nolēmumi ir stājušies spēkā.
8.Šā panta 6. punktu nepiemēro, ja:
(a)tas kaitētu datu subjekta interesēm, kuram nepieciešama aizsardzība; šādos gadījumos operatīvos personas datu izmanto tikai ar datu subjekta skaidri izteiktu un rakstveida piekrišanu;
(b)datu subjekts apstrīd operatīvo personas datu pareizumu; šādos gadījumos 5. punktu nepiemēro uz laiku, kas ļauj dalībvalstīm vai attiecīgā gadījumā Eurojust pārbaudīt šādu datu pareizumu;
(c)operatīvie personas dati jāsaglabā pierādījumu nolūkā vai lai pierādītu, īstenotu vai aizstāvētu juridiskas prasības;
(d)datu subjekts iebilst pret operatīvo personas datu dzēšanu un tā vietā pieprasa ierobežot to izmantošanu vai
(e)operatīvie personas dati ir turpmāk nepieciešami arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs vai statistikas nolūkos. Eurojust un dalībvalstis nosaka mehānismus, ar kuriem nodrošina, ka visas informācijas sistēmas ietvaros tiek risinātas drošības vajadzības kā minēts Regulas (ES) 2018/1725 91. pantā.
46. pants
Operatīvo personas datu drošība
Eurojust un dalībvalstis nosaka mehānismus, ar kuriem nodrošina, ka visas informācijas sistēmas ietvaros tiek risinātas drošības vajadzības kā minēts Regulas (ES) 2018/1725 91. pantā.
47. pants
Datu subjekta piekļuves tiesības
1.Jebkurš datu subjekts, kas vēlas izmantot Regulas (ES) 2018/1725 80. pantā minētās tiesības piekļūt operatīvajiem personas datiem, kuri attiecas uz datu subjektu un kurus Eurojust ir apstrādājusi, var iesniegt pieprasījumu Eurojust vai valsts uzraudzības iestādei datu subjekta izvēlētā dalībvalstī. Minētā iestāde nekavējoties un jebkurā gadījumā mēneša laikā no tā saņemšanas nosūta pieprasījumu Eurojust.
2.Eurojust bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā trīs mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas atbild uz pieprasījumu.
3.Eurojust apspriežas ar attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm par lēmumu, kāds jāpieņem, atbildot uz pieprasījumu. Lēmumu, ar ko piešķir piekļuvi datiem, Eurojust pieņem tikai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, uz kurām tieši attiecas šādu datu paziņošana. Ja dalībvalsts iebilst pret Eurojust ierosināto lēmumu, tā paziņo Eurojust iebilduma iemeslus. Eurojust ievēro jebkuru šādu iebildumu. Attiecīgie valsts pārstāvji pēc tam paziņo Eurojust lēmuma saturu kompetentajām iestādēm.
4.Attiecīgie valstu pārstāvji izskata pieprasījumu un pieņem lēmumu Eurojust vārdā. Ja attiecīgie valsts pārstāvji nepanāk vienošanos, viņi nodod jautājumu izskatīšanai Kolēģijā, kas pieņem lēmumu par pieprasījumu ar divu trešdaļu balsu vairākumu.
48. pants
Piekļuves tiesību ierobežojumi
Gadījumos, kas minēti Regulas (ES) 2018/1725 81. pantā, Eurojust informē datu subjektu pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar šīs regulas 47. panta 3. punktu.
49. pants
Tiesības uz apstrādes ierobežošanu
Neskarot šīs regulas 45. panta 8. punktā paredzētos izņēmumus, ja operatīvo personas datu apstrāde ir ierobežota saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 82. panta 3. punktu, šādus operatīvos personas datus apstrādā tikai, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskas vai juridiskas personas tiesības, kas ir kāda no pusēm tiesvedībā, kurā Eurojust ir viena no pusēm, vai Regulas (ES) 2018/1725 82. panta 3. punktā minētajos nolūkos.
50. pants
Datu aizsardzības speciālists
1.Administratīvā padome izraugās datu aizsardzības speciālistu. Datu aizsardzības speciālists ir konkrēti šim nolūkam amatā iecelts Eurojust darbinieks.
2.Datu aizsardzības speciālistu ieceļ amatā uz četriem gadiem, un viņam ir tiesības tikt atkārtoti ieceltam šajā amatā.
3.Valde pieņem īstenošanas noteikumus attiecībā uz datu aizsardzības speciālistu. Minētie īstenošanas noteikumi īpaši attiecas uz datu aizsardzības speciālista atlases procedūru datu, viņa atbrīvošanu no amata, uzdevumiem, pienākumiem un pilnvarām, kā arī uz datu aizsardzības speciālista neatkarības garantijām.
4.Ja datu aizsardzības speciālists, īstenojot savas funkcijas, uzskata, ka nav nodrošināta atbilstība Regulas (ES) 2018/1725 noteikumiem attiecībā uz administratīvo personas datu apstrādi vai attiecībā uz operatīvo personas datu apstrādi, viņš par to informē Valdi, pieprasot tai noteiktā termiņā novērst neatbilstību. Ja Valde konkrētajā termiņā nenovērš neatbilstību, datu aizsardzības speciālists jautājumu nodod EDAU.
51. pants
Personas datu aizsardzības pārkāpuma paziņošana attiecīgajām iestādēm
1.Personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpuma gadījumā Eurojust bez liekas kavēšanās, neskarot Regulas (ES) 2018/1725 34. vai 92. pantu, par šo pārkāpumu paziņo to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras skar šis pārkāpums.
2.Paziņojumā, kas ir minēts 1. punktā, ietver vismaz šādu aprakstu:
(a)personas datu aizsardzības pārkāpuma būtība, tostarp – ja iespējams un atbilstīgi – norāda attiecīgo datu subjektu kategorijas un skaitu un attiecīgo datu ierakstu kategorijas un skaitu;
(b)personas datu aizsardzības pārkāpuma iespējamās sekas;
(c)Eurojust ierosinātie vai veiktie pasākumi, lai risinātu personas datu aizsardzības pārkāpumu.
3.Attiecīgā gadījumā 1. punktā minētajā paziņojumā ierosina pasākumus, ar ko mazina personas datu aizsardzības pārkāpuma iespējamās nelabvēlīgās sekas.
52. pants
EDAU un valsts uzraudzības iestāžu sadarbība
1.EDAU rīkojas ciešā sadarbībā ar valsts uzraudzības iestādēm attiecībā uz konkrētiem jautājumiem, kuros nepieciešama valsts iesaistīšanās, it īpaši tad, ja EDAU vai valsts uzraudzības iestāde konstatē nozīmīgas neatbilstības dalībvalstu praksē vai, iespējams, nelikumīgu nosūtīšanu, izmantojot Eurojust sakaru kanālus, vai saistībā ar jautājumiem, kurus izvirzījusi viena vai vairākas valsts uzraudzības iestādes par šīs regulas īstenošanu un interpretāciju.
2.Gadījumos, kas minēti 1. punktā, nodrošina koordinētu uzraudzību saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 62. pantu.
3.EDAU pastāvīgi pilnībā informē valsts uzraudzības iestādes par visiem jautājumiem, kuri tās tieši ietekmē vai kā citādi uz tām attiecas. Pēc vienas vai vairāku valsts uzraudzības iestāžu lūguma EDAU tās informē par konkrētiem jautājumiem.
4.Gadījumos, kas attiecas uz datiem, kuru izcelsmes vieta ir viena vai vairākas dalībvalstis, EDAU apspriežas ar attiecīgajām valsts uzraudzības iestādēm. EDAU nepieņem lēmumu par turpmāku īstenojamu pasākumu, pirms minētās valsts uzraudzības iestādes EDAU noteiktā termiņā nav informējušas EDAU par savu nostāju. Minētais termiņš nav īsāks par vienu mēnesi un nav garāks par trim mēnešiem. EDAU rūpīgi ņem vērā attiecīgo valsts uzraudzības iestāžu nostāju. Ja EDAU plāno rīkoties atšķirīgi no minēto iestāžu paustās nostājas, viņš tās par to informē un pamato savu rīcību un nosūta lietu izskatīšanai Eiropas Datu aizsardzības padomei. Gadījumos, kurus EDAU uzskata par ārkārtīgi steidzamiem, viņš var nolemt rīkoties tūlīt. Šādos gadījumos EDAU nekavējoties informē attiecīgās valsts uzraudzības iestādes un motivē konkrētās situācijas steidzamību un pamato īstenoto pasākumu.
5.Valsts uzraudzības iestādes pastāvīgi informē EDAU par jebkādām darbībām, ko tās saskaņā ar šo regulu veic, kad dalībvalstis pārsūta, izgūst vai kā citādi dara zināmus operatīvos personas datus.
53. pants
Atbildība datu aizsardzības jautājumos
1.Eurojust operatīvos personas datus apstrādā tādā veidā, lai varētu noteikt, kura iestāde ir sniegusi datus vai no kurienes dati ir izgūti.
2.Atbildība par to operatīvo personas datu precizitāti tiek noteikta:
(a)Eurojust attiecībā uz operatīvajiem personas datiem, ko ir sniegusi dalībvalsts vai Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra, ja sniegtie dati Eurojust datu apstrādes laikā ir mainīti;
(b)dalībvalstij vai Savienības iestādei, birojam, struktūrai vai aģentūrai, kas sniegusi datus Eurojust, ja iesniegtie dati Eurojust datu apstrādes laikā nav mainīti;
(c)Eurojust attiecībā uz operatīvajiem personas datiem, ko ir sniegušas trešās valstis vai starptautiskās organizācijas, operatīvajiem personas datiem, ko Eurojust ir izguvusi no publiski pieejamiem avotiem, un operatīvajiem personas datiem, kas saņemti no privātām pusēm.
3.Atbildība par atbilstību Regulai (ES) 2018/1725 attiecībā uz administratīvajiem personas datiem un par atbilstību šai regulai un Regulai (ES) 2018/1725 attiecībā uz operatīvajiem personas datiem tiek noteikta Eurojust. Atbildība par operatīvo personas datu nosūtīšanas likumību tiek noteikta:
(a)ja dalībvalsts ir nosūtījusi attiecīgos operatīvās personas datus Eurojust, – minētajai dalībvalstij;
(b)Eurojust, ja tā ir sniegusi attiecīgos operatīvos personas datus dalībvalstīm, Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām, trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.
4.Ņemot vērā citus šīs regulas noteikumus, Eurojust ir atbildīga par visiem datiem, ko tā apstrādā.
V NODAĻA
ATTIECĪBAS AR PARTNERIEM
I IEDAĻA
Kopīgi noteikumi
54. pants
Kopīgi noteikumi
1.Ja tas nepieciešams šajā regulā noteikto mērķu sasniegšanai, Eurojust var izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar Savienības institūcijām, struktūrām, birojiem un aģentūrām saskaņā ar to attiecīgajiem mērķiem, kā arī ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskajām organizācijām saskaņā ar 65. pantā minēto sadarbības stratēģiju.
2.Ja tas ir svarīgi Eurojust uzdevumu izpildei, ņemot vērā jebkādus ierobežojumus, ievērojot 36. panta 8. punktu un 80. pantu, Eurojust var ar šā panta 1. punktā minētajām vienībām tieši apmainīties ar visu informāciju, izņemot operatīvos personas datus.
3.Šā panta 1. un 2. punktā paredzētajiem mērķiem Eurojust var, iepriekš apspriežoties ar Komisiju, noslēgt sadarbības vienošanās ar 1. punktā minētajiem subjektiem. Šādas sadarbības vienošanās neveido pamatu personas datu apmaiņas atļaušanai, un tās neuzliek Savienībai vai tās dalībvalstīm juridiskas saistības.
4.Eurojust var saņemt un apstrādāt personas datus, kas saņemti no 1. punktā minētajiem subjektiem, ciktāl tas nepieciešams tās uzdevumu izpildei, ievērojot piemērojamos datu aizsardzības noteikumus.
5.Ja pārsūtamos datus ir sniegusi dalībvalsts, Eurojust saņem attiecīgo kompetento iestāžu piekrišanu šajā dalībvalstī, ja vien dalībvalsts šādai tālākai pārsūtīšanai nav devusi iepriekšēju vispārēju piekrišanu vai piekrišanu ar konkrētiem ierobežojumiem. Šo piekrišanu var atsaukt jebkurā brīdī.
6.Ja dalībvalstis, Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, trešās valstis vai starptautiskās organizācijas ir saņēmušas personas datus no Eurojust, tādu datu tālāka pārsūtīšana trešām personām ir aizliegta, ja vien nav izpildīti visi no šiem nosacījumiem:
(a)Eurojust ir saņēmusi iepriekšēju piekrišanu no tās valsts kompetentās iestādes, kas datus ir sniegusi;
(b)Eurojust ir skaidri devusi savu piekrišanu pēc konkrētās lietas apstākļu apsvēršanas;
(c)tālāka pārsūtīšana ir tikai attiecībā uz konkrētu mērķi, kurš nav nesavienojams ar mērķi, kuram dati tika nosūtīti.
55. pants
Kopīgi noteikumi par netiešu informācijas apmaiņu, pamatojoties uz sistēmu “informācija ir/nav atrasta”
1.Ja šāda piekļuve ir paredzēta Savienības tiesību aktos, Eurojust veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu citu Savienības struktūru, biroju un aģentūru netiešu piekļuvi informācijai, kas ir Eurojust rīcībā, saskaņā ar savstarpības nosacījumiem, izmantojot automatizētu sistēmu “informācija ir/nav atrasta”, ko izmanto, veicot meklēšanu indeksos, kurus regulāri atjaunina.
2.Netieša piekļuve informācijai saskaņā ar pirmo daļu neietekmē ierobežojumus, ko norādījušas dalībvalstis, Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, trešās valstis vai starptautiskās organizācijas, kuras sniedz informāciju.
3.Ja informācija ir atrasta, Eurojust sāk procedūru, ar kuru atrastā informācija ir jānosūta Savienības struktūrai, birojam vai aģentūrai, kas veic meklēšanu, kā minēts 1. punktā, saskaņā ar ierobežojumiem, ko informācijas sniedzējs noteicis, ievērojot šo regulu. Ja ir atrasta informācija, uz kuru attiecas ierobežojumi, 1. punktā minētā automatizētā sistēmu “informācija ir/nav atrasta” nepaziņo par atrasto informāciju Savienības struktūrai, birojam vai aģentūrai, kas veic meklēšanu. Šādā gadījumā Eurojust ātri sazinās ar informācijas sniedzēju, lai noskaidrotu, vai atrasto informāciju var kopīgot ar Savienības struktūru, biroju vai aģentūru, kas veic meklēšanu. Ja informācijas sniedzējs atceļ minētos ierobežojumus, Eurojust nosūta atrasto informāciju, Savienības struktūrai, birojam vai aģentūrai, kas veic meklēšanu. Ja informācijas sniedzējs saglabā minētos ierobežojumus, Eurojust ievēro minētos ierobežojumus un atrasto informāciju nenosūta Savienības struktūrai, birojam vai aģentūrai, kas veic meklēšanu.
4.Informācijas meklēšanu saskaņā ar 1. un 2. punktu veic tikai nolūkā noteikt, vai citai Savienības struktūrai, birojam vai aģentūrai pieejamā informācija atbilst Eurojust apstrādātai informācijai.
5.Saglabājot sistēmas “informācija ir/nav atrasta” automatizēto raksturu, Eurojust ļauj veikt meklēšanu saskaņā ar 1. un 2. punktu tikai tām personām, kuras citas Savienības struktūras, biroji vai aģentūras ir izraudzījušās kā pilnvarotas veikt šādu meklēšanu.
6.Saskaņā ar pirmajā daļā minētajiem savstarpības nosacījumiem Eurojust savas kompetences robežās, pamatojoties uz automatizētu sistēmu “informācija ir/nav atrasta”, ir netieša piekļuve informācijai, kas tiek sniegta Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, ievērojot Savienības tiesību aktos paredzētos nosacījumus.
Šāda piekļuve neietekmē ierobežojumus, ko norādījusi dalībvalsts, Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra, trešā valsts vai starptautiskā organizācija, kas sniegusi minēto informāciju.
7.Eurojust un citas Savienības struktūras, biroji un aģentūras informē cita citu, ja saskaņā ar 1. un 3. punktu iegūtā informācija liecina, ka dati var būt nepareizi vai pretrunā citiem datiem.
8.Ja tas nepieciešams 1.–7. punktā minētās sistēmas “informācija ir/nav atrasta” īstenošanai, tehnisko procedūru, tostarp datu kopas, kas būtu jāiekļauj indeksos, kā arī veiktspējas un pieejamības prasības, nosaka ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 84. panta 2. punktu.
II IEDAĻA
Attiecības ar citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām
56. pants
Attiecības ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu un citiem Savienības tīkliem, kas iesaistīti tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās
1.Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls krimināllietās uztur privileģētas savstarpējās attiecības krimināllietās, pamatojoties uz apspriešanos un papildināmību, it īpaši ar katra valsts biroja locekļu starpniecību, kuri ir izraudzīti par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpersonām saskaņā ar 17. pantu. Papildināmību starp Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu īsteno saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām. Eurojust īsteno savu kompetenci lietās, kas saistītas ar smagiem pārrobežu noziegumiem, ja efektīvai izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas veikšanai ir nepieciešama valsts kompetento iestāžu koordinācija, ir jāiesaista trešās valstis vai starptautiskas organizācijas vai ir jāizstrādā kopēja kriminālvajāšanas stratēģija divās vai vairākās jurisdikcijās. Šajā nolūkā piemēro šādus noteikumus:
(a)Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla Sekretariāts ir Eurojust personāla daļa; tas var izmantot Eurojust administratīvos resursus, kas vajadzīgi Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla uzdevumu veikšanai, tostarp lai segtu Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla plenārsēžu izmaksas;
(b)Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpersonas katrā atsevišķā gadījumā var uzaicināt apmeklēt attiecīgās Eurojust sanāksmes;
(c)nosakot, vai pieprasījums būtu jāizskata ar Eurojust vai Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla palīdzību, Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls var izmantot Eurojust valsts koordinācijas sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 35. pantu.
2.Eurojust atbalsta šādus tīklus un struktūras, kas aktīvi piedalās tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās:
(a)Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, kas izveidots ar Lēmumu 2008/976/TI;
(b)Eiropas sakaru punktu tīklu attiecībā uz personām, kas atbildīgas par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem, kurš izveidots ar Lēmumu 2002/494/TI;
(c)korupcijas apkarošanas kontaktpersonu tīklu, kas izveidots ar Lēmumu 2008/852/TI;
(d)KIG tīklu;
(e)Eiropas Tiesu iestāžu tīklu kibernoziedzības jautājumos;
(f)Eiropas Tiesu iestāžu tīklu organizētās noziedzības jomā;
(g)citus specializētus praktizējošu juristu tīklus vai struktūras, kas darbojas jomās, kuras ietilpst Eurojust pilnvarās.
3.Šā panta 2. punktā minētie tīkli un struktūras var izmantot Eurojust administratīvos resursus, ja tas vajadzīgs to uzdevumu veikšanai.
4.Savienojumu starp 1. un 2. punktā minētajiem tīkliem un struktūrām un valsts kompetentajām iestādēm nodrošina valsts līmenī, izmantojot Eurojust valsts koordinācijas sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 35. pantu.
5.Tīkli un struktūras, kas minētas 1. un 2. punktā, veicina Eurojust zināšanu saglabāšanu un var piedalīties ECE darbā attiecīgi saskaņā ar 30. un 31. pantu.
57. pants
Attiecības ar Eiropolu
1.Eurojust izveido un uztur ciešu sadarbību ar Eiropolu, lai nodrošinātu to attiecīgo pilnvaru saskaņotu un koordinētu īstenošanu un izvairītos no centienu dublēšanās.
2.Apspriežoties ar Komisiju, Eurojust noslēdz sadarbības vienošanos ar Eiropolu 53 , tostarp pieņem jebkādus tās grozījumus, nosakot sadarbības praktisko kārtību. Šo vienošanos vajadzības gadījumā un jebkurā gadījumā pēc Komisijas pieprasījuma regulāri pārskata.
3.Ja saistībā ar Eurojust darbībām, tostarp jebkurā kopīgas izmeklēšanas grupas darbības posmā, Eurojust vai dalībvalsts konstatē tādas koordinācijas, sadarbības vai atbalsta nepieciešamību, kas atbilst Eiropola pilnvarām, Eurojust paziņo par to Eiropolam un sāk procedūru attiecīgās informācijas apmaiņai saskaņā ar tās dalībvalsts lēmumu, kura sniedza informāciju. Šādos gadījumos Eurojust apspriežas ar Eiropolu.
4.Ja Eurojust saņem paziņojumu saskaņā ar Regulas (ES) [Eiropola regula] 74. panta 1. punktu, kurā norādīts, ka var būt vajadzīgi turpmāki pasākumi tiesā, tā bez liekas kavēšanās izskata saņemto informāciju un savu pilnvaru ietvaros veic visus atbilstīgos pasākumus, tostarp informē attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes un attiecīgā gadījumā rīkojas pēc savas iniciatīvas saskaņā ar 28. pantu. Eurojust attiecīgā gadījumā apspriežas ar Eiropolu un pastāvīgi informē Eiropolu par minētās informācijas izmantošanu saskaņā ar tās dalībvalsts lēmumu, kura sniegusi informāciju.
5.Ja tas nepieciešams to mērķu sasniegšanai un ar attiecīgo dalībvalstu kompetento valsts iestāžu piekrišanu, Eurojust un Eiropols var izveidot koordinācijas mehānismus, tostarp kopīgas operatīvās platformas, lai atbalstītu stratēģisko un operatīvo koordināciju pārrobežu kriminālizmeklēšanā, kam nepieciešama koordinācija starp divām vai vairākām dalībvalstīm. Šādu koordinācijas mehānismu vajadzībām dalībvalstis var noteikt informāciju, kas jādara tieši pieejama dalībvalstīm, Eurojust un Eiropolam kopīgai operatīvajai analīzei konkrētā izmeklēšanā vai noziedzības jomā, neskarot dalībvalstu norādītos ierobežojumus un ievērojot šajā regulā izklāstītos noteikumus un aizsardzības garantijas attiecībā uz personas datu apstrādi.
6.Eurojust atbalstītas pārrobežu kriminālizmeklēšanas kontekstā Eurojust ar valsts kompetento iestāžu piekrišanu var lūgt Eiropolu sniegt atbalstu, it īpaši:
(a)sniegt attiecīgu informāciju, analīzi, speciālās zināšanas un operatīvo atbalstu;
(b)veikt operatīvo analīzi, pamatojoties uz Eurojust, dalībvalstu vai citu kompetento iestāžu sniegtajiem izmeklēšanas datiem;
(c)veikt informācijas šķērspārbaudi savās datubāzēs un apmainīties ar informāciju, kā paredzēts 55. pantā;
7.Šis pants neskar jebkādus vispārīgus vai konkrētus ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi vai izmantošanu, ko norādījusi dalībvalsts, Savienības struktūra, birojs vai aģentūra, trešā valsts vai starptautiska organizācija attiecībā uz informāciju, ko tā ir sniegusi, un Eiropols tos ievēro.
8.Eurojust sadarbojas ar Eiropolu to attiecīgo pilnvaru ietvaros, atbalstot dalībvalstu kompetentās iestādes saistībā ar digitālo izmeklēšanu un piekļuvi datiem, un it īpaši darbojas kā zināšanu centrs, kas konsultē, palīdz un nodrošina spēju veidošanu attiecībā uz pārrobežu piekļuvi e-pierādījumiem.
58. pants
Attiecības ar EPPO
1.Eurojust izveido un uztur ciešas attiecības ar EPPO, kuru pamatā ir savstarpēja sadarbība to attiecīgo pilnvaru un kompetences robežās. Eurojust priekšsēdētājs un Eiropas Ģenerālprokurors regulāri tiekas, lai apspriestu abpusēji svarīgus jautājumus. Viņi tiekas pēc Eurojust priekšsēdētāja vai Eiropas Ģenerālprokurora pieprasījuma.
2.Eurojust un EPPO cieši sadarbojas un, ciktāl tas nepieciešams to uzdevumu veikšanai un to attiecīgo pilnvaru ietvaros, savlaicīgi un efektīvi apmainās ar informāciju saskaņā ar 55. pantu.
3.Eurojust palīdz EPPO, it īpaši lietās, kurās izmeklēšanas pasākumi vai citi sadarbības veidi ir vajadzīgi dalībvalstīs, kuras neiesaistās ciešākā sadarbībā EPPO izveidei, vai trešās valstīs, vai kad ir nepieciešama koordinācija starp izmeklēšanu, ko veic EPPO, un izmeklēšanu, ko veic to dalībvalstu kompetentās iestādes, kuras nepiedalās EPPO. Šajā nolūkā pēc EPPO vai dalībvalstu kompetento valsts iestāžu pieprasījuma Eurojust atbalsta EPPO tās uzdevumu izpildē, tostarp:
(a)veicinot kopēju izmeklēšanas grupu izveidi un darbību;
(b)organizējot koordinācijas sanāksmes un centrus;
(c)veicinot tiesu iestāžu sadarbību ar dalībvalstīm, kuras neiesaistās ciešākā sadarbībā EPPO izveidei, vai ar trešām valstīm.
4.Atbalsta pieprasījumus, ko iesniegusi EPPO, Eurojust izskata bez kavēšanās un vajadzības gadījumā šos pieprasījumus apstrādā tā, it kā tie būtu saņemti no valsts iestādes, kura ir kompetenta tiesiskās sadarbības jautājumos.
5.Saskaņā ar 3. punktu sniegtais atbalsts neietekmē EPPO neatkarību izmeklēšanas un kriminālvajāšanas veikšanā.
6.Operatīvos jautājumos, kas saistīti ar EPPO kompetenci, Eurojust to informē un vajadzības gadījumā iesaista savās darbībās saistībā ar pārrobežu lietām, tostarp:
(a)saskaņā ar šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem apmainoties ar informāciju par tās lietām, ieskaitot personas datus, vai
(b)lūdzot EPPO sniegt atbalstu.
7.Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 24. panta 1. punktu Eurojust bez liekas kavēšanās ziņo EPPO par jebkādu noziedzīgu rīcību, attiecībā uz kuru EPPO varētu īstenot savu kompetenci saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939.
8.Ja Eurojust saņem informāciju no EPPO par noziegumu veidiem, kas neietilpst EPPO kompetencē un ietilpst Eurojust pilnvarās, Eurojust saņemto informāciju izskata un atbilstīgi rīkojas savu pilnvaru ietvaros.
9.Šajā pantā paredzētās sadarbības nolūkā EPPO norīko sadarbības koordinatoru darbam Eurojust. Sadarbības koordinatoram piešķir piekļuvi lietu pārvaldības sistēmai, lai varētu droši apmainīties ar datiem, kas ir būtiski tā funkciju veikšanai, tostarp attiecīgā gadījumā sākt, reģistrēt un pārvaldīt lietas, kas ietilpst Eurojust un EPPO sadarbības jomā saskaņā ar šo pantu. Eurojust saglabā atbildību par sadarbības koordinatora veikto personas datu apstrādi lietu pārvaldības sistēmā.
10.EPPO pārstāvjus, tostarp tās sadarbības koordinatoru, aicina piedalīties Eurojust Kolēģijas sanāksmēs, kurās tiek apspriesti kopīgu interešu jautājumi.
11.Praktisko kārtību šā panta īstenošanai nosaka Eurojust un EPPO sadarbības vienošanās, ko regulāri pārskata.
59. pants
Attiecības ar citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām
1.Eurojust izveido un uztur sadarbības attiecības ar šajā pantā minētajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, ciktāl tas nepieciešams tās mērķu sasniegšanai un uzdevumu veikšanai saskaņā ar šo regulu, ievērojot to attiecīgās pilnvaras un pilnībā ievērojot piemērojamos datu aizsardzības noteikumus.
2.Eurojust izveido un uztur sadarbības attiecības ar OLAF, lai veicinātu OLAF ieguldījumu Eurojust koordinācijas darbā attiecībā uz Savienības finanšu interešu aizsardzību atbilstoši savām pilnvarām saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013. Šajā sakarā:
(a)informācijas saņemšanai un nosūtīšanai starp Eurojust un OLAF un neskarot šīs regulas 8. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka Eurojust valsts pārstāvjus uzskata par dalībvalstu kompetentajām amatpersonām vienīgi Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 mērķiem;
(b)informācijas apmaiņa starp OLAF un valsts pārstāvjiem neskar pienākumus sniegt šādu informāciju citām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 vai jebkuriem citiem piemērojamiem Savienības vai valsts tiesību aktiem;
3.Eurojust izveido un uztur sadarbības attiecības ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex), ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 54 , nolūkā veicināt Frontex ieguldījumu Eurojust darbā, tostarp nosūtot attiecīgo informāciju, kas apstrādāta saskaņā ar tās pilnvarām, it īpaši attiecībā uz noziedzīgām darbībām, kas ir Eurojust kompetencē saskaņā ar šīs regulas 6. pantu. Praktisko kārtību sadarbībai starp Eurojust un Frontex nosaka sadarbības vienošanās, ko noslēdz saskaņā ar šīs regulas 58. panta 3. punktu.
4.Eurojust izveido un uztur sadarbības attiecības ar AMLA un noslēdz sadarbības vienošanos ar AMLA, kurā sīki izklāstīta to sadarbība saskaņā ar šīs regulas 54. panta 3. punktu. Šajā sakarā:
(a)dalībvalstis nodrošina, ka Eurojust valsts pārstāvji tiek uzskatīti par attiecīgajām valsts iestādēm Regulas (ES) 2024/1620 27. panta 8. punkta nolūkos, lai atvieglotu informācijas apmaiņu starp AMLA un Eurojust lietās, kas ir Eurojust kompetencē;
(b)informācijas apmaiņa starp AMLA un valsts pārstāvjiem neietekmē pienākumus sniegt šādu informāciju citām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1620 vai jebkuriem citiem piemērojamiem Savienības vai valsts tiesību aktiem;
5.Eurojust izveido un uztur sadarbības attiecības ar ES Muitas dienestu, tiklīdz tas ir izveidots, un noslēdz sadarbības vienošanos, kurā nosaka sadarbības kārtību saskaņā ar šīs regulas 54. panta 3. punktu, lai atvieglotu tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kas saistītas ar muitas noteikumu pārkāpumiem un citiem noziegumiem, kuri skar Savienības finanšu un ekonomiskās intereses.
III IEDAĻA
Starptautiskā sadarbība
60. pants
Attiecības ar trešo valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām
1.Eurojust var izveidot un uzturēt sadarbību ar trešo valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām, tostarp noslēdzot sadarbības vienošanās, kā minēts 54. panta 3. punktā.
2.Eurojust pēc iepriekšējas apspriešanās ar Komisiju ik pēc četriem gadiem pieņem sadarbības stratēģiju tiesu iestāžu sadarbības stiprināšanai ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, tostarp nolūkā noslēgt 1. punktā minētās sadarbības vienošanās un norīkot darbam Eurojust kontaktpersonas, kā minēts 63. pantā. Šādu stratēģiju īsteno sadarbībā ar Komisiju.
61. pants
Sadarbības koordinatori, kas norīkoti uz trešām valstīm
1.Lai veicinātu dalībvalstu tiesu iestāžu sadarbību ar trešām valstīm, Eurojust var norīkot uz trešo valsti sadarbības koordinatorus, ar noteikumu, ka ar attiecīgās trešās valsts kompetentajām iestādēm ir noslēgta sadarbības vienošanās, kā minēts 54. panta 3. punktā.
2.Sadarbības koordinators ir Eurojust personāla loceklis, un viņam ir atbilstīgas zināšanas tiesu iestāžu sadarbības jomā.
3.Sadarbības koordinatoru uzdevumos ietilpst visas darbības, kas paredzētas, lai sekmētu un paātrinātu tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, it īpaši izveidojot tiešu saziņu ar attiecīgās trešās valsts kompetentajām iestādēm. Valsts pārstāvji var atļaut sadarbības koordinatoriem viņu uzraudzībā un atbildībā apmainīties ar operatīvajiem personas datiem, kas skar viņu dalībvalsti, tieši ar trešās valsts kompetentajām iestādēm.
4.Dalībvalstu kompetentās iestādes un sadarbības koordinatori, kas minēti 1. punktā, var viens ar otru sazināties tieši. Tādā gadījumā sadarbības koordinators informē attiecīgo valsts pārstāvi par šādu saziņu.
5.Sadarbības koordinatori regulāri atskaitās Kolēģijai. Sadarbības koordinatori informē valsts pārstāvjus un valsts kompetentās iestādes par visām lietām, kas attiecas uz viņu dalībvalsti.
6.Sadarbības koordinatoriem ir piekļuve lietu pārvaldības sistēmai, un tajā reģistrē viņu operatīvo apmaiņu ar trešām valstīm.
62. pants
Prokurori koordinatori, kas norīkoti darbā Eurojust
1.Prokuroru koordinatoru no trešās valsts vai starptautiskas organizācijas var norīkot darbā Eurojust, ja ir:
(a)sadarbības nolīgums, kas pirms 2019. gada 12. decembra noslēgts starp Eurojust un minēto trešo valsti;
(b)starptautisks nolīgums, kas noslēgts starp Savienību un minēto trešo valsti vai starptautisko organizāciju, ievērojot LESD 218. pantu, vai
(c)lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību, ko Komisija pieņēmusi atbilstoši Direktīvas (ES) 2016/680 36. pantam.
2.Prokurora koordinatora tiesības un pienākumus izklāsta sadarbības nolīgumā vai starptautiskajā nolīgumā, kas minēts 1. punktā, un to var papildināt ar sadarbības vienošanos, kā minēts 54. panta 3. punktā.
3.Prokuroriem koordinatoriem, kas norīkoti darbā Eurojust, piešķir piekļuvi lietu pārvaldības sistēmai, lai droši apmainītos ar datiem, kas ir būtiski viņu funkciju veikšanai, tostarp attiecīgā gadījumā lietu sākšanai, reģistrēšanai un pārvaldībai. Eurojust saglabā atbildību par prokuroru koordinatoru veikto personas datu apstrādi lietu pārvaldības sistēmā.
4.Operatīvos personas datus prokuroriem koordinatoriem, izmantojot lietu pārvaldības sistēmu, nosūta tikai saskaņā ar šo regulu un Regulu (ES) 2018/1725.
5.Prokuroru koordinatoru veiktajai datu pārvaldībai un piekļuvei informācijai mutatis mutandis piemēro 42. panta 1. un 2. punktu.
6.Kolēģija paredz sīki izstrādātus nosacījumus, kas reglamentē prokuroru koordinatoru piekļuvi lietu pārvaldības sistēmai.
63. pants
Uz Eurojust norīkotās kontaktpersonas
1.Pamatojoties uz sadarbības vienošanos, kas noslēgta saskaņā ar 54. panta 3. punktu, Eurojust var sadarboties ar kontaktpersonām, kuras šim nolūkam izraudzījušās trešās valsts kompetentās iestādes un kuras šim nolūkam izvietotas Eurojust.
2.Uz Eurojust norīkotās kontaktpersonas var:
(a)paātrināt, koordinēt vai atvieglot tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās pieprasījumu izpildi;
(b)atbalstīt saziņu un koordināciju starp Eurojust, dalībvalstīm un trešās valsts kompetentajām iestādēm;
(c)sniegt informāciju par trešās valsts tiesību aktiem un procedūrām, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību;
(d)veicināt trešās valsts kompetento iestāžu dalību Eurojust organizētās koordinācijas sanāksmēs, koordinācijas centros un tiesu iestāžu koordinācijas platformās, kā arī kopējās izmeklēšanas grupās, ko atbalsta Eurojust, un
(e)iesniegt palīdzības lūgumus Eurojust ar a)–d) apakšpunktā minētajiem jautājumiem.
3.Trešās valsts kompetentā iestāde izraugās uz Eurojust norīkotās kontaktpersonas no to prokuratūras, centrālo iestāžu vai līdzvērtīgu tieslietu ministrijas dienestu amatpersonu vidus, kuru kompetencē ir tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās.
4.Praktisko kārtību sadarbībai ar uz Eurojust norīkotajām kontaktpersonām nosaka ar 1. punktā minēto sadarbības vienošanos.
5.Kontaktpersonām, kas norīkotas uz Eurojust, piešķir piekļuvi lietu pārvaldības sistēmai drošas datu apmaiņas nolūkā. Šāda piekļuve attiecas tikai uz datiem, kas ir būtiski to funkciju veikšanai, kā izklāstīts 2. punktā, tostarp attiecīgā gadījumā lietu sākšanai, reģistrēšanai un pārvaldībai. Jebkāda operatīvo personas datu apmaiņa notiek vienīgi saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725 un atbilstīgi 54. panta 3. punktam.
6.Eurojust saglabā atbildību par personas datu apstrādi, ko veic darbam Eurojust norīkotās kontaktpersonas lietu pārvaldības sistēmā.
7.Eurojust izvietotām kontaktpersonām mutatis mutandis piemēro šīs regulas 42. panta 1. un 2. punktu.
8.Kolēģija paredz sīki izstrādātus nosacījumus, kas reglamentē Eurojust izvietoto kontaktpersonu piekļuvi lietu pārvaldības sistēmai un citiem Eurojust autorizētiem darbiniekiem.
64. pants
Kontaktpersonas trešās valstīs un starptautiskās organizācijās
1.Eurojust var sadarboties ar kontaktpersonām, ko izraudzījušās trešās valsts vai starptautiskas organizācijas kompetentās iestādes un kas atrodas minētajā trešā valstī vai starptautiskajā organizācijā.
2.Ar savu kontaktpersonu trešās valstīs un starptautiskās organizācijās starpniecību Eurojust cenšas atbalstīt un veicināt sadarbību ar attiecīgās trešās valsts kompetentajām iestādēm vai starptautisko organizāciju, it īpaši lietās, kas saistītas ar smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju. Rīkojoties saskaņā ar šo punktu, minētās kontaktpersonas var veikt 63. panta 2. punktā minētās funkcijas, kā to nosaka sadarbības vienošanās, kas noslēgta saskaņā ar 54. panta 3. punktu.
3.Piemērojot šo pantu, Eurojust cenšas nodrošināt, lai tās kontaktpersonas trešās valstīs un starptautiskās organizācijās tiktu izraudzītas no to prokuratūras, centrālo iestāžu vai līdzvērtīgu tieslietu ministrijas dienestu amatpersonu vidus, kuru kompetencē ir tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās.
4.Kontaktpersonām trešās valstīs un starptautiskās organizācijās nav piekļuves lietu pārvaldības sistēmai vai operatīvajiem personas datiem, kas ir Eurojust rīcībā.
5.Neskarot 4. punktu, jebkādu operatīvo personas datu apmaiņu ar attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju veic Eurojust saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725. Šādus operatīvos personas datus lietu pārvaldības sistēmā var ievadīt tikai pilnvaroti Eurojust darbinieki.
VI NODAĻA
BUDŽETA IZVEIDE UN UZBŪVE
65. pants
Budžeta izveide
1.Administratīvais direktors katru gadu sagatavo Eurojust ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, ietverot štatu sarakstu, un iesniedz to Valdei. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu un, attiecīgā gadījumā, citus Savienības tīklus, kas piedalās 56. pantā minētajā tiešu iestāžu sadarbībā krimināllietās, savlaicīgi pirms tāmes nosūtīšanas Komisijai informē par tām daļām, kas attiecas uz to darbību.
2.Valde uz minētā projekta pamata izskata provizorisku Eurojust ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, kuru tā nosūta Administratīvajai padomei pieņemšanai.
3.Eurojust ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu, ko apstiprinājusi Administratīvā padome, katru gadu līdz 31. janvārim nosūta Komisijai.
4.Komisija ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu līdz ar Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai.
5.Pamatojoties uz ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu, Komisija Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu, un iesniedz tās budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu.
6.Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriācijas Savienības iemaksai, kas piešķirama Eurojust.
7.Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Eurojust štatu sarakstu.
8.Eurojust budžetu pieņem Administratīvā padome. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā Administratīvā padome to attiecīgi koriģē.
66. pants
Budžeta uzbūve
1.Katram finanšu gadam sagatavo visu Eurojust ieņēmumu un izdevumu tāmi, un to atspoguļo Eurojust budžetā. Finanšu gads atbilst kalendārajam gadam.
2.Eurojust budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.
3.Neskarot citus resursus, Eurojust ieņēmumus veido:
(a)Savienības iemaksa, kas ir ietverta Savienības vispārējā budžetā;
(b)jebkādas dalībvalstu brīvprātīgas finanšu iemaksas;
(c)jebkādas iemaksas no trešām valstīm, kas piedalās Eurojust darbā;
(d)Savienības finansējums iemaksu nolīgumu vai ad hoc dotāciju veidā saskaņā ar Eurojust finanšu noteikumiem, kas minēti 69. pantā, un to attiecīgo Savienības instrumentu noteikumiem, ar kuriem atbalsta tās politikas virzienus, ņemot vērā šādu nolīgumu ārkārtas raksturu;
(e)maksas par publikācijām un visiem Eurojust sniegtajiem pakalpojumiem;
4.Eurojust izdevumos ietilpst darbinieku atalgojums, administratīvās un infrastruktūras izmaksas un darbības izdevumi.
67. pants
Budžeta izpilde
1.Administratīvais direktors darbojas kā kredītrīkotājs un izpilda Eurojust budžetu saskaņā ar saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.
2.Ik gadu Administratīvais direktors pārsūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūru rezultātiem.
68. pants
Pārskatu sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana
1.Eurojust grāmatvedis līdz nākamā finanšu gada 1. martam (N+1 gads) nosūta provizoriskos pārskatus par finanšu gadu (N gads) Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.
2.Eurojust līdz N+1 gada 31. martam nosūta budžeta un finanšu pārvaldības ziņojumu par N gadu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.
3.Komisijas grāmatvedis līdz N+1 gada 31. martam nosūta Revīzijas palātai Eurojust provizoriskos pārskatus par N gadu, kas konsolidēts ar Komisijas pārskatu.
4.Pēc katra finanšu gada Revīzijas palāta vēlākais līdz N + 1 gada 1. jūnijam saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 246. panta 1. punktu izsaka savus apsvērumus par Eurojust provizoriskajiem pārskatiem.
5.Kad ir saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par Eurojust provizorisko pārskatu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 246. pantu, administratīvais direktors saskaņā ar savu atbildību sagatavo Eurojust galīgo pārskatu un iesniedz to Valdei atzinuma sniegšanai.
6.Valde sniedz atzinumu par Eurojust galīgo pārskatu par N gadu un nosūta šo pārskatu kopā ar savu atzinumu Administratīvajai padomei pieņemšanai.
7.Administratīvā padome sniedz atzinumu par Eurojust galīgo pārskatu N gadu.
8.Administratīvais direktors līdz N+1 gada 1. jūlijam galīgo pārskatu par N gadu kopā ar Valdes atzinumu un Administratīvās padomes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.
9.Līdz N+1 gada 15. novembrim saiti uz tīmekļa vietni, kurā pieejams Eurojust galīgais pārskats par N gadu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
10.Administratīvais direktors līdz N+1 gada 30. septembrim Revīzijas palātai iesniedz atbildi uz tās apsvērumiem. Minēto atbildi administratīvais direktors nosūta arī Valdei, Administratīvajai padomei un Komisijai.
11.Administratīvais direktors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma sniedz tam visu informāciju, kas vajadzīga attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras netraucētai piemērošanai saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 261. panta 3. punktu.
12.Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz administratīvajam direktoram apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.
13.Eurojust budžeta izpildi apstiprina Eiropas Parlaments, pamatojoties uz Padomes ieteikumu, saskaņā ar procedūru, kas ir salīdzināma ar LESD 319. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 260., 261. un 262. pantā paredzēto procedūru, un pamatojoties uz Revīzijas palātas revīzijas ziņojumu.
14.Ja Eiropas Parlaments atsakās apstiprināt budžeta izpildi līdz N+2 gada 15. maijam, administratīvo direktoru aicina izklāstīt savu nostāju Administratīvajai padomei, kura pieņem galīgo lēmumu par šo jautājumu. Vajadzības gadījumā Administratīvā padome saskaņā ar šo regulu var veikt visus vajadzīgos pasākumus, tostarp pasākumus, kas saistīti ar administratīvā direktora pilnvarām.
69. pants
Finanšu noteikumi
1.Eurojust piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Administratīvā padome pēc apspriešanās ar Komisiju. Minētie finanšu noteikumi saskan ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 2019/715 55 , izņemot gadījumus, kad tas īpaši nepieciešams Eurojust darbībai un kad Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu.
2.Eurojust izveido un izpilda savu budžetu saskaņā ar saviem finanšu noteikumiem un Regulu (ES, Euratom) 2024/2509.
3.Attiecībā uz kopēju izmeklēšanas grupu darbībām nodrošināmo finansiālo atbalstu Eurojust un Eiropols kopīgi paredz noteikumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem izskatāmi pieteikumi šādam atbalstam.
4.Eurojust var piešķirt dotācijas uzdevumu izpildei, kas saistīti ar 4. panta 1. punktu. Dotācijas uzdevumiem saistībā ar 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu var piešķirt dalībvalstīm bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus.
70. pants
Krāpšanas un pārkāpumu novēršana un apkarošana
1.Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, bez ierobežojumiem piemēro Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 noteikumus.
2.Revīzijas palātai ir tiesības uz dokumentu pamata un uz vietas veikt revīziju attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas no Eurojust ir saņēmuši Savienības līdzekļus.
3.Lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcijas gadījums vai jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, vai izmeklētu nopietnus jautājumus, kuri attiecas uz tādu profesionālo pienākumu veikšanu, kas uzskatāma par ierēdņu un citu Savienības darbinieku nolaidību pienākumu pildīšanā un kas var būt cēlonis disciplinārlietai vai –attiecīgā gadījumā – kriminālprocesam, OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas saskaņā ar Eiropas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 paredzētajiem noteikumiem.
4.Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības vienošanās ar trešo valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju piešķiršanas lēmumos Eurojust ietver noteikumus, kas skaidri pilnvaro Revīzijas palātu un OLAF veikt minētās revīzijas un izmeklēšanas atbilstoši to attiecīgajām kompetencēm.
5.Eurojust personāls, administratīvais direktors un Kolēģijas un Valdes locekļi nekavējoties un nebaidoties par amata zaudēšanu atklāj OLAF un EPPO visas aizdomas par viņu attiecīgajā kompetences jomā veiktu nepareizu vai nelikumīgu darbību, ko viņi pamanījuši, pildot savus amata pienākumus vai īstenojot pilnvaras.
VII NODAĻA
PERSONĀLS
71. pants
Vispārīgi noteikumi
1.Eurojust nodarbina darbiniekus, kas vajadzīgi tās uzdevumu veikšanai un tās dienestu darbībai.
2.Personāls ir pakļauts administratīvajam direktoram un rīkojas saskaņā ar viņa norādījumiem, neskarot pilnvaras, kas saskaņā ar šo regulu piešķirtas citām Eurojust struktūrām.
3.Administratīvais direktors ir atbildīgs par personāla pārvaldību saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas kopā ar noteikumiem, kuri pieņemti, Savienības iestādēm savstarpēji vienojoties, lai tie būtu spēkā, attiecas uz Eurojust personālu. Ja Administratīvā padome tā nolemj saskaņā ar 10. panta 2. punktu, administratīvais direktors īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras arī attiecībā uz Eurojust personālu, tostarp attiecībā uz pieņemšanu darbā, uzraudzību, novērtēšanu un disciplināro pilnvaru īstenošanu.
4.Personāls atbalsta Eurojust tās operatīvo un administratīvo funkciju veikšanā, it īpaši šādās jomās:
(a)atbalsts valsts birojiem un valsts kompetentajām iestādēm pārrobežu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā;
(b)lietu pārvaldība un operatīvā analīze;
(c)cilvēkresursu pārvaldība;
(d)budžeta un finanšu pārvaldība;
(e)informācijas tehnoloģijas un datu pārvaldība;
(f)stratēģisks, juridisks un politisks atbalsts;
(g)drošība un telpu apsaimniekošana;
(h)komunikācija un zināšanu pārvaldība;
(i)ārējās attiecības un institucionālie jautājumi.
5.Šajā regulā “pilnvaroti Eurojust darbinieki” ir darbinieki, ko administratīvais direktors iecēlis konkrētu operatīvo, administratīvo vai tehnisko uzdevumu veikšanai, tostarp tādu uzdevumu veikšanai, kas saistīti ar piekļuvi operatīvajiem personas datiem un lietu pārvaldības sistēmai.
6.Pildot operatīvās funkcijas, pilnvarotie Eurojust darbinieki rīkojas administratīvā direktora pakļautībā un attiecīgā gadījumā valsts pārstāvju vai Kolēģijas uzraudzībā saskaņā ar šo regulu un piemērojamiem iekšējiem noteikumiem.
7.Darbinieki sniedz speciālās zināšanas pamattiesību jautājumos un vajadzības gadījumā vai pēc pieprasījuma konsultē par visām Eurojust darbībām no pamattiesību viedokļa, netraucējot un nekavējot minētās darbības. Šajā sakarā tie var sniegt nesaistošus atzinumus par attiecīgiem dokumentiem vai pasākumiem. Veicot savus uzdevumus un darbības, tie palīdz nodrošināt pamattiesību ievērošanu Eurojust.
72. pants
Norīkoti valsts eksperti un pārējie darbinieki
Papildus savam personālam Eurojust var izmantot norīkotus valsts ekspertus vai citus darbiniekus, kuri nav pieņemti darbā Eurojust. Regulas 71. pantā minētos noteikumus nepiemēro šajā pantā minētajām personām.
VIII NODAĻA
IZVĒRTĒŠANA UN ZIŅOŠANA
73. pants
Savienības iestāžu un valstu parlamentu iesaistīšana
1.Eurojust nosūta savu konsolidēto gada ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un valstu parlamentiem, kas var sniegt apsvērumus un secinājumus. Gada ziņojumu nosūta katru gadu līdz 1. maijam. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka ziņošanas rādītājus, lai nodrošinātu vienotu pieeju tam, kā Eurojust vāc un sniedz informāciju par noziegumiem, kas skar Savienības finanšu intereses.
2.Pēc tā ievēlēšanas jaunievēlētais Eurojust priekšsēdētājs vēršas ar uzrunu pie Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas vai kompetentajām komitejām un atbild uz tās vai to locekļu jautājumiem. Apspriešana tieši vai netieši neattiecas uz konkrētām darbībām, kas veiktas saistībā ar konkrētām operatīvajām lietām.
3.Eurojust priekšsēdētājs reizi gadā piedalās Eurojust darbību kopīgā izvērtēšanā, ko veic Eiropas Parlaments un valstu parlamenti starpparlamentārās komiteju sanāksmes ietvaros, kā arī lai apspriestu Eurojust pašreizējās darbības un iesniegtu tās konsolidēto gada ziņojumu vai citus svarīgus Eurojust dokumentus. Apspriešana tieši vai netieši neattiecas uz konkrētām darbībām, kas veiktas saistībā ar konkrētām operatīvajām lietām.
4.Papildus citiem šajā regulā izklāstītajiem informēšanas un apspriešanās pienākumiem Eurojust informācijas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam un attiecīgajās oficiālajās valodās – valstu parlamentiem:
(a)Eurojust izstrādātu vai pasūtītu pētījumu un stratēģisko projektu rezultātus;
(b)šīs regulas 12. pantā minēto plānošanas dokumentu;
(c)sadarbības vienošanās, kas noslēgtas ar trešām personām.
74. pants
Izvērtēšana
1.Ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija uzdod veikt izvērtējumu par Eurojust darbības rezultātiem attiecībā uz tās mērķiem, uzdevumiem, pārvaldību un atrašanās vietu saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm. Izvērtējumā uzklausa Administratīvo padomi.
2.Izvērtējumā īpaši pievērš uzmanību iespējamajai vajadzībai grozīt Eurojust pilnvaras un šādu grozījumu finansiālajām sekām.
3.Katrā otrajā izvērtējumā novērtē Eurojust sasniegtos rezultātus attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarām, pārvaldību un uzdevumiem, tajā skaitā sniedz novērtējumu par to, vai Eurojust darbības turpināšana joprojām ir pamatota, ņemot vērā šos mērķus, pilnvaras, pārvaldību un uzdevumus.
4.Par izvērtējumā gūtajiem konstatējumiem Komisija ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Administratīvajai padomei. Izvērtējuma konstatējumus publisko.
IX NODAĻA
VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
75. pants
Privilēģijas un imunitāte
Uz Eurojust un tās personālu attiecas Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību 56 .
76. pants
Valodu lietošanas kārtība
1.Uz Eurojust attiecas Padomes Regulas Nr. 1 57 noteikumi.
2.Administratīvā padome ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu pieņem lēmumu par Eurojust iekšējo kārtību valodu lietošanai.
3.Tulkošanas un visus citus lingvistiskos pakalpojumus, kuri nepieciešami Eurojust, izņemot mutiskās tulkošanas pakalpojumus, nodrošina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2965/94 58 .
77. pants
Konfidencialitāte
1.Valsts pārstāvji, to vietnieki un palīgi, Eurojust darbinieki, valsts korespondenti, norīkotie valsts eksperti, sadarbības koordinatori, datu aizsardzības speciālists un EDAU biroja locekļi un darbinieki ir saistīti ar pienākumu ievērot konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, kas tiem kļuvusi zināma, veicot savus uzdevumus.
2.Konfidencialitātes ievērošanas pienākums attiecas uz visām personām un iestādēm, kas sadarbojas ar Eurojust.
3.Konfidencialitātes ievērošanas pienākums paliek spēkā arī pēc aiziešanas no amata vai darba vai pēc 1. un 2. punktā minēto personu darbības izbeigšanas.
4.Konfidencialitātes ievērošanas pienākums attiecas uz visu Eurojust saņemto vai apmainīto informāciju, ja vien šī informācija jau nav likumīgi publiskota vai pieejama sabiedrībai.
78. pants
Valsts procesu konfidencialitātes nosacījumi
1.Neskarot 36. panta 3. punktu, ja informāciju saņem vai ar to apmainās ar Eurojust starpniecību, informāciju sniegušās dalībvalsts iestāde var saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem paredzēt nosacījumus par to, kā saņēmēja iestāde minēto informāciju izmanto valsts procesos.
2.Informāciju saņēmušās dalībvalsts iestādei 1. punktā minētie nosacījumi ir saistoši.
79. pants
Pārredzamība un komunikācija
1.Eurojust rīcībā esošajiem dokumentiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) 1049/2001 59 . Administratīvā padome sešu mēnešu laikā pēc savas pirmās sanāksmes datuma sagatavo sīki izklāstītus noteikumus par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu.
2.Par Lēmumiem, ko Eurojust ir pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam vai celt prasību Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar attiecīgi LESD 228. un 263. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.
3.Eurojust savā tīmekļa vietnē publicē Valdes locekļu sarakstu un Valdes sanāksmju rezultātu apkopojumus. Minēto apkopojumu publicēšanu uz laiku vai pastāvīgi atceļ vai ierobežo, ja šāda publicēšana varētu apdraudēt Eurojust uzdevumu veikšanu, ņemot vērā tā pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti un Eurojust operatīvo raksturu.
4.Sešu mēnešu laikā pēc pirmās sanāksmes Administratīvā padome nosaka pasākumus, kā Eurojust piemēro Regulu (ES) 2018/1725, tostarp attiecībā uz datu aizsardzības inspektora iecelšanu. Minētos pasākumus nosaka pēc apspriešanās ar EDAU.
5.Eurojust pēc savas iniciatīvas savas kompetences jomā var iesaistīties komunikācijas darbībās. Resursu piešķiršana komunikācijas pasākumiem netraucē Eurojust uzdevumu rezultatīvai izpildei. Komunikācijas pasākumus veic saskaņā ar attiecīgajiem komunikācijas un izplatīšanas plāniem, kurus ir pieņēmusi Administratīvā padome.
80. pants
Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību
1.Eurojust pieņem drošības noteikumus, kuru pamatā ir principi un noteikumi, kas paredzēti Komisijas drošības noteikumos par Eiropas Savienības klasificētas informācijas (ESKI) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, tostarp noteikumos par šādas informācijas apmaiņu ar trešām valstīm, un šādas informācijas apstrādi un glabāšanu, kā noteikts Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 60 un (ES, Euratom) 2015/444 61 . Attiecībā uz jebkuru administratīvu vienošanos par informācijas apmaiņu ar trešās valsts attiecīgajām iestādēm vai, ja šādas vienošanās nav, par jebkuru ārkārtēju ESKI ad hoc izpaušanu minētajām iestādēm ir nepieciešams Komisijas iepriekšējs apstiprinājums.
2.Administratīvā padome pieņem Eurojust drošības noteikumus pēc Komisijas apstiprinājuma. Izvērtējot sagatavotos drošības noteikumus, Komisija nodrošina, ka tie ir saderīgi ar Komisijas Lēmumiem (ES, Euratom) 2015/443 un (ES, Euratom) 2015/444.
81. pants
Administratīvā izmeklēšana
Uz Eurojust administratīvajām darbībām attiecas Eiropas Ombuda izmeklēšana saskaņā ar LESD 228. pantu.
82. pants
Atbildība
1.Eurojust līgumisko atbildību regulē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajam līgumam. Eiropas Savienības Tiesai ir jurisdikcija taisīt spriedumu saskaņā ar jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Eurojust noslēgtā līgumā.
2.Ārpuslīgumiskas atbildības gadījumā Eurojust saskaņā ar vispārīgajiem principiem, kas kopēji dalībvalstu tiesību aktiem, un neatkarīgi no atbildības saskaņā ar 44. pantu atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko radījuši tās departamenti vai tās darbinieki, veicot savus pienākumus.
3.Eiropas Savienības Tiesai ir jurisdikcija strīdos par 2. punktā minētā kaitējuma kompensāciju. Dalībvalstu tiesas, kas ir kompetentas izskatīt strīdus saistībā ar Eurojust atbildību, kā minēts šajā pantā, nosaka ar atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās.
4.Panta 2. punkts attiecas arī uz kaitējumu, kas radies valsts pārstāvja, tā vietnieka vai palīga kļūdas dēļ, veicot savus pienākumus. Tomēr, ja valsts pārstāvis, tā vietnieka vai palīgs nodara kaitējumu, darbojoties saskaņā ar 18. pantu viņam piešķirto pilnvaru pamata, viņa dalībvalsts atmaksā Eurojust summas, ko Eurojust samaksājusi, lai atlīdzinātu par šādu kaitējumu.
5.Katra dalībvalsts saskaņā ar tās tiesību aktiem ir atbildīga par jebkādu kaitējumu personai, kas radies dalībvalsts veiktas Eurojust nosūtītu datu neatļautas vai nepareizas apstrādes dēļ.
6.Darbinieku personisko atbildību pret Eurojust reglamentē tiem piemērojamie noteikumi, kas izklāstīti Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.
7.Savienības un dalībvalstu finansiālā atbildība par Eurojust parādiem aprobežojas ar to jau veiktajām iemaksām administratīvo izmaksu segšanai.
83. pants
Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi
Nepieciešamos pasākumus attiecībā uz Eurojust izmitināšanu Nīderlandē un aprīkojumu, kas Nīderlandei ir jādara pieejams, kā arī īpašos noteikumus, ko Nīderlandē piemēro Administratīvās padomes locekļiem, Valdes locekļiem, valsts pārstāvjiem, vietniekiem un palīgiem, administratīvajam direktoram, Eurojust personālam, uz Eurojust norīkotajiem prokuroriem koordinatoriem, Eurojust izvietotajām kontaktpersonām un viņu ģimenes locekļiem, kā arī visām citām personām, kuru klātbūtne Eurojust vai saistība ar Eurojust ir nepieciešama tās uzdevumu veikšanai, nosaka mītnes nolīgumā starp Eurojust un Nīderlandi.
84. pants
Komiteju procedūra
1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 62 nozīmē.
2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
3.Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.
85. pants
Atcelšana
1.Regulu (ES) 2018/1727 atceļ no šīs regulas piemērošanas dienas.
2.Atsauces uz Regulu (ES) 2018/1727 uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
86. pants
Pārejas noteikumi
1.Eurojust, kā tā izveidota ar šo regulu, aizstāj Eurojust, kas izveidota ar Regulu (ES) 2018/1727, un ir tās pēctece.
2.Valsts pārstāvji, ko dalībvalstis norīkojušas saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1727, uzņemas valstu pārstāvju lomu saskaņā ar šo regulu un turpina pildīt savas funkcijas līdz savu attiecīgo pilnvaru termiņa beigām, kā noteikts saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1727. Saskaņā ar šo regulu viņu pilnvaru termiņu var vienu reizi pagarināt ar noteikumu, ka viņu kopējais pilnvaru termiņš, ieskaitot jebkuru laikposmu, kas nostrādāts saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1727, nepārsniedz desmit gadus. Ja valsts pārstāvju statuss vai pilnvaras neatbilst šai regulai, attiecīgās dalībvalstis pēc [šīs regulas spēkā stāšanās datums] bez liekas kavēšanās veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šādu atbilstību.
3.Eurojust priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, kas ievēlēti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1727, pilda priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pienākumus saskaņā ar šo regulu un turpina pildīt savus pienākumus līdz savu attiecīgo pilnvaru termiņa beigām, kā noteikts Regulā (ES) 2018/1727. Viņus var vienu reizi atkārtoti ievēlēt saskaņā ar šo regulu ar noteikumu, ka viņu pilnvaru kopējais ilgums, ieskaitot jebkuru laikposmu, kas nostrādāts saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1727, nepārsniedz astoņus gadus.
4.Pēdējais administratīvais direktors, kas iecelts saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1727, uzņemas administratīvā direktora pienākumus saskaņā ar šo regulu un turpina pildīt savus pienākumus līdz amata pilnvaru termiņa beigām, kā noteikts Regulā (ES) 2018/1727. Minētā administratīvā direktora pilnvaru termiņu saskaņā ar šo regulu var vienu reizi pagarināt ar noteikumu, ka viņa kopējais pilnvaru termiņš, ieskaitot jebkuru laikposmu, kas nostrādāts saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1727, nepārsniedz desmit gadus.
5.Kolēģija un Valde, kas izveidotas saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1727, turpina pildīt savas funkcijas saskaņā ar šo regulu, līdz Administratīvā padome, kas izveidota saskaņā ar šo regulu, rīko savu pirmo sanāksmi. Administratīvā padome pirmo sanāksmi rīko bez liekas kavēšanās pēc [šīs regulas spēkā stāšanās datums]. Administratīvais direktors veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu Administratīvās padomes izveidi saskaņā ar šo regulu. Līdz brīdim, kad Administratīvā padome sāk darboties, Kolēģija pārejas posmā īsteno tās vadības un stratēģiskās funkcijas, kas saskaņā ar šo regulu uzticētas Administratīvajai padomei un kas ir absolūti nepieciešamas, lai nodrošinātu Eurojust darbību nepārtrauktību, it īpaši budžeta un vienotā programmdokumenta pieņemšanu.
6.Darbinieki, kas nodarbināti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1727, turpina strādāt saskaņā ar šo regulu. Tiek saglabātas visas personāla tiesības un pienākumi, tostarp tie, kas izriet no darba līgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1727.
7.Pēdējais datu aizsardzības speciālists, kas iecelts saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1727, uzņemas datu aizsardzības speciālista pienākumus saskaņā ar šo regulu un turpina pildīt savus pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām, kā noteikts saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1727. Minētā datu aizsardzības speciālista pilnvaru termiņu saskaņā ar šo regulu var atjaunot vienu reizi ar noteikumu, ka viņa kopējais pilnvaru termiņš, ieskaitot jebkuru laikposmu, ko viņš pilda saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1727, nepārsniedz astoņus gadus.
8.Šī regula neskar to sadarbības nolīgumu un sadarbības vienošanos spēkā esību, ko Eurojust noslēgusi saskaņā ar Lēmumu 2002/187/TI vai Regulu (ES) 2018/1727. Šādi sadarbības nolīgumi un sadarbības vienošanās paliek spēkā, un tos piemēro līdz to termiņa beigām, vai arī tos groza vai aizstāj.
9.Kolēģijas, Valdes un administratīvā direktora pieņemtie lēmumi, kā arī īstenošanas pasākumi un iekšējie noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1727, paliek spēkā saskaņā ar šo regulu, ja vien Administratīvā padome, piemērojot šo regulu, nenolemj citādi.
10.Budžeta saistības, finanšu operācijas un līgumsaistības, kas noslēgtas saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1727, paliek spēkā, un tās turpina izpildīt saskaņā ar šo regulu. Finansiālo atbalstu, ko kopējām izmeklēšanas grupām sniedz saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1727, turpina pārvaldīt saskaņā ar šo regulu. Izpildes apstiprinājuma procedūru attiecībā uz budžetiem, kas apstiprināti, pamatojoties uz Regulu (ES) 2018/1727, veic saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šajā regulā.
11.Pirmais vienotais programmdokuments, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu, aptver laikposmu, kas sākas [datums]. Kamēr minētais dokuments nav kļuvis galīgs, turpina piemērot vienoto programmdokumentu, kas attiecīgajam periodam pieņemts saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1727.
12.Personas datu nosūtīšana uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, kas veikta pirms šīs regulas piemērošanas dienas, paliek spēkā ar noteikumu, ka tā atbilst Savienības tiesību aktiem, kas bija piemērojami pirms minētās dienas. Ja notiekošās nosūtīšanas pamatā bija Regulas (ES) 2018/1727 noteikumi, kas atšķiras no Regulas 2018/1725 noteikumiem, šādu nosūtīšanu saskaņo ar Regulu 2018/1725 [X mēnešu] laikā no šīs regulas piemērošanas dienas.
13.Paliek spēkā mītnes nolīgums, kas noslēgts starp Eurojust un Nīderlandes Karalisti saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/187/TI 63 . Vajadzības gadījumā Eurojust un Nīderlandes Karaliste pielāgo minēto nolīgumu, lai panāktu tā atbilstību šai regulai [X mēnešu] laikā no tās piemērošanas dienas.
87. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no [...].
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –
priekšsēdētāja priekšsēdētāja
TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS AĢENTŪRĀM
Saturs
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
1.2.Attiecīgā politikas joma
1.3.Mērķi
1.3.1.Vispārīgie mērķi
1.3.2.Konkrētie mērķi
1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
1.3.4.Snieguma rādītāji
1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums
1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums
1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām
3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta
3.2.8.Aplēse par decentralizētajai aģentūrai nepieciešamajiem cilvēkresursiem un apropriāciju izmantošanu
3.2.9. Pārskats par budžetā integrētajiem iemaksu nolīgumiem
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko pārstrādā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1727 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru krimināltiesiskās sadarbības jomā (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI
1.2.Attiecīgā politikas joma
Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās, cīņa pret pārrobežu noziedzību.
1.3.Mērķi
1.3.1.Vispārīgie mērķi
Eurojust regulas pārskatīšanas mērķis ir labāk sasniegt mērķus, kas Līgumos noteikti aģentūrai.
Tās mērķis ir palielināt Eurojust lomu, saskaņā ar kuru tā atbalsta un stiprina koordināciju un sadarbību starp valstu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādēm pārrobežu lietās, un tādējādi stiprināt Eurojust kā tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās centra lomu Savienības tiesiskuma un drošības arhitektūrā.
Šī pārskatīšana ir daļa no plašākas tiesību aktu paketes, kuras mērķis ir nodrošināt augstu drošības līmeni visā ES, izmantojot pasākumus noziedzības novēršanai un apkarošanai, un kura veicina koordināciju un sadarbību starp kompetentajām iestādēm krimināltiesību jomā.
1.3.2.Konkrētie mērķi
Vispārīgais mērķis ir formulēts divos savstarpēji saistītos konkrētos mērķos, kas pievēršas strukturālajiem un funkcionālajiem ierobežojumiem, kuri pašlaik ierobežo Eurojust spēju pilnībā izmantot savu potenciālu cīņā pret pārrobežu noziedzību.
Konkrētais mērķis Nr. 1. Padarīt Eurojust atbalsta un koordinācijas darbības efektīvākas, savlaicīgākas un stratēģiski mērķorientētākas visā smagās pārrobežu noziedzības dzīves ciklā.
Eurojust koncentrēšanās uz operācijām (darbs krimināllietās) tiks maksimāli palielināta. Tas izrietēs no Eurojust pārvaldības struktūras pārskatīšanas, kuras mērķis ir racionalizēt lēmumu pieņemšanas procesus un atbrīvot valstu locekļus (tiesnešus un prokurorus, kas vada operācijas) no to administratīvā sloga. Tiks atjaunināti aģentūras uzdevumi un kompetences un uzlabota tās proaktivitāte, lai Eurojust varētu labāk reaģēt uz jauno pārrobežu noziedzības realitāti un savlaicīgi apmierināt sadarbības vajadzības.
Konkrētais mērķis Nr. 2: Panākt institucionalizētāku sadarbību un savlaicīgāku informācijas apmaiņu starp Eurojust un ES un starptautiskajiem partneriem.
Sadarbības ar partneriem institucionalizācijas pakāpe tiks palielināta, pastiprinot savstarpējos paziņošanas pienākumus un uzlabojot informācijas apmaiņas sistēmas. Tas ir paredzēts, lai maksimāli palielinātu iespējas atklāt noziedzīgas darbības un savlaicīgi iesaistīt kompetentās tiesu iestādes.
1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.
Paredzams, ka Eurojust regulas pārskatīšana radīs būtisku, izmērāmu ietekmi uz dalībvalstīm, cietušajiem un ES iedzīvotājiem, stiprinot Eurojust operatīvo lomu nopietnas pārrobežu noziedzības, tostarp organizētās noziedzības, terorisma, kibernoziedzības un finanšu noziegumu, apkarošanā.
Paredzams, ka priekšlikums samazinās dalībvalstu atbalsta pieprasījumu apstrādes laiku un maksimāli palielinās Eurojust koordinācijas centienu pievienoto vērtību. Tas izrietēs no pastiprinātas “filtrēšanas” sistēmas izmantošanas atbalsta pieprasījumiem, lai tie tiktu izskatīti, izmantojot atbilstošus kanālus, un lai Eurojust varētu koncentrēties uz sarežģītām, daudzpusējām lietām. Turklāt jauni aģentūras uzdevumi un valsts pārstāvju pilnvaras nodrošinās labāku atbalstu valstu iestādēm, tiesu iestāžu agrīnu iesaistīšanu pārrobežu izmeklēšanās un galu galā lielāku sekmju līmeni kriminālvajāšanā.
Efektivitātes pieaugums izrietēs no pārvaldības sistēmas reorganizācijas un lielākas saskaņotības ar Eiropola un EPPO darbībām. Jaunā sistēma ir paredzēta, lai atbrīvotu resursus operatīvām darbībām, pārceļot atbildību par administratīviem un pārvaldības lēmumiem un racionalizējot lēmumu pieņemšanas procesus. Paredzams, ka ciešāka sadarbība un savstarpēja iesaiste ar partneriem ierobežos darbību pārklāšanos, izmantos sinerģijas un novērsīs darba dublēšanos.
Pārskatīšana arī stiprinās ārējo sadarbību, formalizējot strukturētus kanālus sadarbībai ar trešo valstu iestādēm, nodrošinot ātrākus un raitākus turpmākos pasākumus pēc tiesu iestāžu pieprasījumiem.
Kopumā šie pasākumi pārveidos Eurojust no reaģējoša koordinatora par proaktīvu tiesu centru, stiprinot ES spēju atklāt, izmeklēt pārrobežu noziedzību un saukt pie atbildības par to.
Reforma atbilst ES stratēģiskajām prioritātēm, sniedz taustāmus ieguvumus saņēmējiem (tiesu iestādēm, tiesībaizsardzības iestādēm, cietušajiem) un nodrošina ilgtermiņa saskanību ar plašāku ES tieslietu un drošības arhitektūru.
1.3.4.Snieguma rādītāji
Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.
Reformas mērķu sasniegšana tiks uzraudzīta, galvenokārt izmantojot šādus rādītājus:
1. Laika daļa, ko valsts pārstāvji tērē administratīviem uzdevumiem.
Reformas mērķis ir samazināt valsts pārstāvju administratīvo darba slodzi. Pārejot no pašreizējās bāzes, kas ir aptuveni 40 % no to kopējās darba slodzes, paredzams, ka šī daļa divu gadu laikā pēc pārskatītās regulas piemērošanas sākuma samazināsies līdz aptuveni 20–25 %, ņemot vērā pārejas korekcijas periodu, un piecu gadu laikā sasniegs stabilu 10–15 % līmeni. Progress attiecībā uz šo rādītāju tiks uzraudzīts, Komisijai iesaistoties Valdē un Administratīvajā padomē, un novērtēts saistībā ar regulas un aģentūras nākamo izvērtēšanu.
2. Pašiniciatīvas lietu skaits 64 .
Progresu virzībā uz proaktīvāku Eurojust atspoguļos lielāks skaits pašiniciatīvas lietu, ko ierosinājusi un izskatījusi aģentūra. Pēc sākotnējās pielāgošanas posma ir paredzams pakāpenisks pieaugums, un piecu gadu laikā sākto pašiniciatīvas lietu vidējais skaits gadā palielināsies par 10–15 %. Lai izvairītos no izkropļojumiem, ko rada Eurojust lietu izskatīšanas darba parastās ikgadējās svārstības, pamatscenārijs tiks aprēķināts, pamatojoties uz to pašiniciatīvas lietu vidējo skaitu gadā, kas sāktas piecu gadu laikā pirms pārskatītās regulas piemērošanas sākuma. Progress tiks novērtēts attiecībā pret minēto pamatscenāriju, atsaucoties uz attiecīgo gada vidējo rādītāju piecu gadu laikā pēc tā piemērošanas sākuma, izmantojot datus, kas paziņoti Eurojust konsolidētajā gada darbības pārskatā (KGDP).
3. Eurojust izskatīto “vienkāršo” lietu īpatsvars.
Reformai būtu pakāpeniski, bet ievērojami jāsamazina Eurojust izskatīto divpusējo un vienkāršāko lietu īpatsvars. Lai gan paredzams, ka atlikusī daļa 20–25 % apmērā saglabāsies, atspoguļojot lietas, kuras sākotnēji šķiet sarežģītas vai kuras izvirzījis Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, paredzams, ka pakāpeniska samazinājuma rezultātā tiks sasniegti aptuveni 60 % divu gadu laikā, līdz 40 % piecu gadu laikā un pēc tam 20–25 % desmit gadu laikā. Bāzi noteiks, ņemot vērā vienkāršo lietu īpatsvaru kopējā lietu skaitā, kas sāktas gadā pirms pārskatītās regulas piemērošanas sākuma. Progress tiks uzraudzīts, pamatojoties uz statistiku un galvenajiem snieguma rādītājiem, par kuriem Eurojust regulāri ziņo savos KGDP.
4. Turpmāku pasākumu skaits pēc “trāpījumiem” sistēmā 65 .
Paredzams, ka tiks uzlabota informācijas apmaiņa ar ES partneriem, it īpaši Eiropolu, palielinot turpmākos pasākumus saistībā ar informācijas sistēmās konstatētajām atbilsmēm, atspoguļojot uzlabotu savlaicīgumu un atbilstību. Bāze tiks noteikta, atsaucoties uz to trāpījumu skaitu, kas reģistrēti gadā pirms pārskatītās regulas piemērošanas sākuma. Piecu gadu laikā ir sagaidāms palielinājums līdz 50 %. Progress tiks uzraudzīts, pamatojoties uz datiem, kas paziņoti Eurojust KGDP un salīdzināti ar attiecīgajiem datiem, kas paziņoti Eiropola KGDP.
1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
¨ jaunu darbību
¨ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 66
x esošas darbības pagarināšanu
¨ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
Paredzams, ka iniciatīva būs jāīsteno pakāpeniski 2028.–2034. gada DFS periodā.
Ņemot vērā paredzamo grafiku sarunām Padomē un pēc tam ar Eiropas Parlamentu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pašlaik tiek lēsts, ka 2027. gada beigās tiks panākta politiska vienošanās un stāsies spēkā pārskatītā regula. Paredzams, ka regulas piemērošana un saistīto īstenošanas pasākumu ieviešana pakāpeniski sāksies no 2028. gada.
Paredzams, ka regulu sāks piemērot kopumā, papildinot to ar pārejas noteikumiem, kas reglamentē pāreju no pašreizējā pārvaldības un darbības modeļa uz pārskatīto satvaru.
Jaunās kompetences, kas uzticētas Eurojust, kļūs piemērojamas pēc regulas stāšanās spēkā. Tajā pašā laikā ir gaidāma pakāpeniska darba prakses pielāgošana un pakāpeniska dalībvalstu atbalsta pieprasījumu rakstura un apjoma attīstība.
Paredzams, ka ieguldījumi Eurojust IT infrastruktūrā sāksies pārskatītās regulas piemērošanas pirmajā gadā. Izdevumi tiks veikti saskaņā ar IT projektu parasto izstrādes ciklu, tostarp projektēšanas, izstrādes, testēšanas, izvēršanas un uzturēšanas posmiem, un līdzekļus pakāpeniski izmaksās saskaņā ar projekta īstenošanas atskaites punktiem.
Tā kā Eurojust sāks īstenot savas jaunās kompetences no pārskatītās regulas piemērošanas sākuma, paredzams, ka arī lielākā daļa papildu darbinieku tiks pieņemti darbā no 2028. gada. Pieņemšana darbā tiks veikta pakāpeniski saskaņā ar Eurojust administratīvajām un cilvēkresursu spējām veikt darbā pieņemšanas un darbā ievadīšanas procedūras, un Eurojust šīs spējas lēš ne vairāk kā par aptuveni 20 papildu darbiniekiem gadā.
Sākotnējā darbā pieņemšanas posmā 2028. gadā galvenā uzmanība tiktu pievērsta īstermiņa operatīvo un tehnisko vajadzību risināšanai. Tas it īpaši ietvertu līgumdarbinieku pieņemšanu darbā, kas atbalstot sistēmas “informācija ir/nav atrasta” pielāgošanu un IT infrastruktūru izstrādi, tostarp uzlabojumus darbplūsmās, kas atbalsta kopējas izmeklēšanas grupas un kopīgas operatīvās platformas. Pieņemot darbā darbiniekus, prioritāte tiktu piešķirta arī jomām, kuras Eurojust ir atzinusi par operatīvām prioritātēm, parasti koncentrējoties uz personālu, kas tieši atbalsta galvenās operatīvās darbības, it īpaši NVE, kuri stiprina valstu birojus, ņemot vērā lietu skaita pieaugumu.
Turpmākajos DFS perioda gados un pakāpeniski, Eurojust paplašinot savas darbības jaunajās jomās, uz kurām attiecas pārskatītā regula, tiktu pieņemti darbā papildu pagaidu darbinieki, lai uzņemtos jaunus uzticētos uzdevumus, tostarp pastiprinātu atbalstu praktizējošiem speciālistiem tādās jomās kā e-pierādījumi un līdzekļu atgūšana.
Svarīgs atskaites punkts, kas paredzēts laikposmā no 2030. līdz 2031. gadam, ir Eurojust pierādījumu glabāšanas spēju paplašināšana. Proti, tiktu uzlabota un paplašināta pašreizējā Galveno starptautisko noziegumu pierādījumu datubāze (CICED), ko paredzēts integrēt lietu pārvaldības sistēmā, lai glabātu un saglabātu pierādījumus, kas saistīti ar citiem smagu pārrobežu noziegumu veidiem. Vienlaikus notiks galvenais darbā pieņemšanas posms pagaidu darbiniekiem ar analītiķa/palīga profilu.
Paredzams, ka pastiprināšanas un darbā pieņemšanas plāns būs būtiskā mērā pabeigts laikposmā no 2032. līdz 2033. gadam. Paredzams, ka darbinieku skaits pēc tam 2034. gadā un laikā pēc DFS stabilizēsies. Turpretī paredzams, ka ar personālu nesaistītie izdevumi pakāpeniski samazināsies pēc sākotnējā ieguldījumu posma, bet atlikušās izmaksas galvenokārt būs saistītas ar uzturēšanu un darbības atbalstu pēc galveno izstrādes un uzlabošanas projektu pabeigšanas.
1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
ES līmeņa rīcības pamatojums (ex ante): Eurojust funkcijas (koordinācija, sadarbības veicināšana un operatīvais atbalsts) pēc būtības ir transnacionālas, un tās nevar efektīvi veikt tikai dalībvalstu līmenī. Aģentūra nodrošina neitrālu ES līmeņa perspektīvu dažādās jurisdikcijās, veicina daudzpusēju sadarbību paralēli un nodrošina, ka neviena dalībvalsts netiek nostādīta nelabvēlīgākā situācijā. Pārrobežu izmeklēšanas mērogs un sarežģītība padara ES līmeņa koordināciju neaizstājamu valstu kriminālvajāšanas un tiesu iestādēm, tādēļ ir vajadzīga rīcība ES līmenī, kas tādējādi atbilst subsidiaritātes principam. Eurojust piedāvā operatīvu, juridisku un stratēģisku vērtību, kas uzlabo valstu sistēmu darbību un ES brīvības, drošības un tiesiskuma telpas saskaņotību. Eurojust rīcība neaizstāj valstu iestāžu rīcību, bet to uzlabo, izmantojot atbalsta, koordinācijas un veicināšanas dienestus.
Gaidāmā radītā ES pievienotā vērtība (ex post): Turpmāka Eurojust uzlabošana, kas tai ļaus apvienot dažādu valstu jomas speciālistu speciālās zināšanas vienā aģentūrā, ātri un efektīvāk koordinēt cīņu pret transnacionālo noziedzību, izvairīties no dublēšanās un izmeklēšanas kolīzijām, pilnīgi noteikti nodrošinās apjomradītus ietaupījumus un efektivitātes pieaugumu.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
JUST ĢD ir attiecīga politikas un likumdošanas pieredze, kas gūta, sagatavojot un īstenojot Regulu (ES) 2018/1727, ar kuru tika izveidota Eurojust kā decentralizēta aģentūra un aizstāta iepriekšējā sistēma, kas izklāstīta Padomes Lēmumā 2002/187/TI.
Papildu atziņas ir gūtas no Eurojust darbības pastāvīgās uzraudzības, tostarp iesaistot JUST ĢD kā atbildīgo ĢD aģentūras pārvaldības struktūrās. Šīs pieredzes kulminācija bija 2025. gada izvērtējums par Eurojust regulu un aģentūras darbību.
Galvenā gūtā mācība ir tāda, ka aģentūras pārvaldības struktūras institucionālajai uzbūvei jābūt pietiekami racionalizētai, funkcionālai un skaidri sadalītai, ar attiecīgiem pienākumiem un saistīto pārskatatbildību. Lēmumu pieņemšanas procesiem vajadzētu būt pēc iespējas efektīvākiem, savukārt administratīvais slogs būtu jāsamazina līdz nepieciešamajam minimumam.
Pieredze arī liecina, ka iedibināto darba praksi un institucionālo kultūru var būt grūti mainīt tikai ar nesaistošiem pasākumiem. Mērķtiecīga aizstāvība vai ierobežoti pielāgojumi var nebūt pietiekami, ja pārvaldības sistēma pati par sevi nerada skaidrus stimulus pārmaiņām.
Sevišķi tad, ja institucionālā kārtība atstāj “pelēkās zonas” pienākumu sadalē vai nenodrošina pietiekamu skaidrību par pārskatatbildību attiecībā uz konkrētiem lēmumiem, tas var radīt sarežģītus un ilgstošus lēmumu pieņemšanas procesus. To var vēl vairāk sarežģīt pārmērīga paļaušanās uz vienprātības panākšanu pat administratīva vai pārvaldības rakstura jautājumos.
Minētās atziņas ir izmantotas šīs iniciatīvas sagatavošanā, it īpaši attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt pārvaldības sistēmu, kas ir skaidra, efektīva un spēj atbalstīt Eurojust operatīvās pilnvaras.
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
Lai gan priekšlikumam ir vajadzīgi resursi papildus tiem, kas iekļauti Komisijas priekšlikumā par DFS 2028.–2034. gadam, nepieciešamību stiprināt Eurojust spējas pilnībā pamato plašāks ES turpmāko drošības vajadzību konteksts. Ir vajadzīgi papildu resursi, lai nodrošinātu, ka Eurojust var iet kopsolī ar mainīgajiem un arvien sarežģītākajiem noziedzības veidiem, efektīvi sadarboties ar saviem partneriem, saglabāt nepārtrauktību starp tiesībaizsardzības darbībām un turpmākiem pasākumiem tiesā un galu galā sasniegt reformas mērķus. Šie apsvērumi būs pienācīgi jāatspoguļo sarunās par nākamo DFS, lai nodrošinātu, ka nākamajā finanšu shēmā Eurojust tiek piešķirti pietiekami resursi.
Apropriāciju summa, kas Aģentūrai piešķirama nākamajā DFS, ir indikatīva un atkarīga no vienošanās par DFS. Tā būtu jāiekļauj Aģentūras subsīdijā, ņemot vērā ar šo priekšlikumu piešķirto uzdevumu pastāvīgo raksturu, un attiecīgā gadījumā tā tiks kompensēta, līdzvērtīgi samazinot attiecīgo programmas finansējumu tajā pašā DFS izdevumu kategorijā. Ja ir vajadzīgs kompensējošs samazinājums, iespējams, būs jāpārskata arī Aģentūrai piešķirtie resursi, izmantojot ikgadējo budžeta procedūru.
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums
Eurojust tiesiskā regulējuma pārskatīšana ir paredzēta, lai stiprinātu aģentūras operatīvo ieguldījumu smagu pārrobežu noziegumu novēršanā un apkarošanā, vienlaikus nodrošinot, ka resursi tiek izmantoti visefektīvākajā un samērīgākajā veidā. Novērtējot pieejamās finansēšanas iespējas, īpaša uzmanība tika pievērsta Aģentūras spējai uzņemties jaunus uzdevumus, veicot iekšēju reorganizāciju, prioritāšu maiņu un efektivitātes pieaugumu saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem.
Eurojust jau ir pielikusi ievērojamas pūles, lai pārkalibrētu iekšējo resursu piešķiršanu nolūkā maksimāli palielināt operatīvos rezultātus. Tas ietvēra personāla un budžeta resursu attiecīgu pārvietošanu no administratīvajām un atbalsta funkcijām uz operatīvajām darbībām, kas tieši saistītas ar tiesu iestāžu sadarbību, izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordinēšanu un atbalstu dalībvalstīm sarežģītās pārrobežu lietās. Šobrīd Eurojust ir sasniegusi darbinieku iekšējās pārdales robežas.
Aģentūra ir veikusi šīs pārdales korekcijas, vienlaikus pēc iespējas labāk saglabājot būtisko korporatīvo pakalpojumu, tostarp pārvaldības, drošības, datu aizsardzības, informācijas tehnoloģiju, cilvēkresursu un finanšu pārvaldības, nepārtrauktību un kvalitāti, un, lai gan Revīzijas palātas apsvērumos regulāri norādīts uz maksājumu kavējumiem, ko galvenokārt izraisījis resursu trūkums un sistēmas SUMMA ieviešana, Eurojust bija viena no trim aģentūrām, kas to izmēģināja. Efektivitātes pieaugums ir panākts, racionalizējot iekšējās darbplūsmas, palielinot administratīvo procesu digitalizāciju, stiprinot aģentūru iekšējo sadarbību un optimizējot atbalsta struktūras. Šie centieni ir ļāvuši Eurojust pastiprināt tās operatīvo fokusu, neraugoties uz to, ka nav attiecīgi palielināts štatu saraksta amata vietu skaits vai finanšu apropriācijas.
Saistībā ar šo pārskatīšanu aģentūrai būs jāturpina aktīvi izmantot iespējas vēl vairāk palielināt efektivitāti un veikt iekšēju pārcelšanu, kad vien tas ir iespējams. Tas ietver pastāvīgus centienus optimizēt līdzsvaru starp administratīvajiem un darbības izdevumiem, vienkāršot procedūras un izmantot sinerģiju, kas izriet no digitālās pārveides un starporganizāciju sadarbības. Šādi pasākumi arī turpmāk tiks īstenoti tā, lai aizsargātu Aģentūras spēju pildīt savus juridiskos, pārvaldības, kiberdrošības, datu aizsardzības un pārskatatbildības pienākumus.
Tajā pašā laikā novērtējums liecina, ka papildu pārdales iespējas pēc būtības ir ierobežotas. Aģentūras jau veiktā būtiskā resursu pārdale ir samazinājusi administratīvās spējas līdz līmenim, kas ir cieši saskaņots ar minimālajām atbilstības un atbalsta prasībām. Turpmāka resursu pārvietošana no administratīvajām uz operatīvajām funkcijām, ja to veiktu bez atbilstoša palielinājuma, varētu ietekmēt Aģentūras atbalsta struktūru ilgtspēju, noturību un juridisko atbilstību, it īpaši jomās, uz kurām attiecas arvien lielāki regulatīvie un drošības pienākumi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lai gan efektivitātes pieaugums un iekšēja prioritāšu maiņa arī turpmāk būs Aģentūras pārvaldības pieejas neatņemama daļa, šie pasākumi vien nevar pilnībā absorbēt papildu darba slodzi un lielākas operatīvās gaidas, kas izriet no pārskatītajām pilnvarām. Tāpēc ierosinātā finansēšanas pieeja atspoguļo līdzsvarotu novērtējumu, kurā apvienoti pastāvīgie iekšējie efektivitātes uzlabošanas centieni un nepieciešamība nodrošināt, ka aģentūrai ir pietiekamas operatīvās un tehniskās spējas, lai efektīvi īstenotu pārskatītās regulas mērķus, ļaujot Eurojust iet kopsolī ar plašāku ES tieslietu un drošības kontekstu.
1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums
¨ Ierobežots ilgums
–¨ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.
–¨ Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam
x Beztermiņa
–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2028. līdz 2033. gadam,
–pēc kura turpinās normāla darbība.
1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes
¨ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:
–¨ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās
–¨ ko veic izpildaģentūras
¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
x Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:
–¨ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām
–¨ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)
–¨ Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam
–x Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām
–¨ publisko tiesību subjektiem
–¨ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas
–¨ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas
–¨ struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā
–¨ struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
Eurojust pārskatīto pilnvaru īstenošana tiks uzraudzīta un par to tiks ziņots saskaņā ar esošo regulējumu, ko piemēro decentralizētajām aģentūrām, vienlaikus ņemot vērā Aģentūras darbību īpašo operatīvo raksturu tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā. Uzraudzības pasākumu mērķis būs nodrošināt pārredzamību, pārskatatbildību, pareizu finanšu pārvaldību un efektīvu darbības rezultātu novērtēšanu saistībā ar pārskatītās regulas mērķiem.
Saskaņā ar aģentūras pārvaldības sistēmu Eurojust regulāri ziņos par savu darbību īstenošanu, izmantojot savus gada un daudzgadu plānošanas dokumentus, it īpaši vienoto programmdokumentu (VPD), kurā integrēta stratēģiskā plānošana, gada darba plānošana un resursu plānošana. VPD tiks noteikti darbības mērķi, gaidāmie tiešie rezultāti, snieguma rādītāji un resursu piešķīrums saistībā ar pārskatīto pilnvaru īstenošanu. Attiecībā uz šiem mērķiem panākto progresu novērtēs un par to ziņos katru gadu, izmantojot KGDP, kas ļaus Valdei, Eurojust kolēģijai, Komisijai (JUST ĢD), Eiropas Parlamentam un Padomei uzraudzīt īstenošanu, efektivitāti un darbības rezultativitāti.
Uzraudzība balstīsies arī uz izveidotajiem iekšējās kontroles un snieguma pārvaldības mehānismiem, tostarp administratīvā direktora regulāriem ziņojumiem Valdei, attiecībā uz aģentūras darbību ārējām revīzijām un izvērtējumiem, tostarp attiecībā uz tās iekšējo riska pārvaldības procesu īstenošanu. Attiecīgā gadījumā tiks sīkāk precizēti galvenie snieguma rādītāji un kvalitatīvie novērtējumi, lai aptvertu ietekmi, ko rada pastiprinātais operatīvais atbalsts, kuru administrācija sniedz valstu birojiem, un attiecīgā gadījumā un izmērāmā veidā – valstu tiesu iestādēm, tostarp saistībā ar pārrobežu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordināciju, tiesu iestāžu sadarbības rīkiem, digitalizācijas pasākumiem un atbalstu sarežģītās krimināllietās.
Arī turpmāk tiks nodrošināta ārējā pārraudzība saskaņā ar piemērojamo finanšu un institucionālo sistēmu. Konkrētāk, uz Eurojust pārskatiem un pakārtotajiem darījumiem arī turpmāk attieksies ikgadējā ārējā revīzija, ko veic Eiropas Revīzijas palāta saskaņā ar Finanšu regulu, kuru piemēro decentralizētajām aģentūrām. Uz aģentūru arī turpmāk attieksies ikgadējā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, ko pēc Padomes ieteikuma veic Eiropas Parlaments. Turklāt Komisija var veikt regulas īstenošanas un efektivitātes izvērtējumus saskaņā ar labāka regulējuma principiem un tiesiskajā regulējumā ietvertajiem izvērtēšanas noteikumiem.
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
Šajā tiesību akta finanšu pārskatā ir iekļauts iemaksas palielinājums aģentūrai nākamajam laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam. Tas ir saistīts ar pienācīgu resursu nodrošināšanu jaunajām darbībām saskaņā ar pārskatītajām pilnvarām, kas jāīsteno atbilstoši likumdevēja un ieinteresēto personu cerībām. Finanšu un personāla resursi, kas vajadzīgi šo uzdevumu veikšanai, tiks iekļauti ES iemaksā aģentūrai un kopējā personāla piešķīrumā aģentūrai ikgadējās budžeta procedūras laikā. Komisija saistībā ar decentralizēto subjektu uzraudzību šiem izdevumiem piemēros savas attiecīgās kontroles stratēģijas. Turklāt katru finanšu gadu Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma sniedz apstiprinājumu katrai ES aģentūrai par tās budžeta izpildi; šī procedūra attiecas arī uz aģentūru.
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
Pārskatīto Eurojust pilnvaru īstenošanu arī turpmāk atbalstīs stabila iekšējās kontroles sistēma, kas izstrādāta, lai nodrošinātu darbību likumību un pareizību, pareizu finanšu pārvaldību un efektīvu riska mazināšanu. Pamatojoties uz iepriekšējos plānošanas ciklos gūto pieredzi, aģentūra ir apzinājusi un jau ir uzlabojusi vairākus darbības un administratīvos procesus, kuros procedūru sarežģītība, sadrumstalotība vai pieaugošās regulatīvās prasības varēja radīt paaugstinātu kļūdu vai neefektivitātes risku. Tāpēc gadu gaitā īpaša uzmanība ir pievērsta darbplūsmu vienkāršošanai, pienākumu precizēšanai un kontroles mehānismu stiprināšanai jomās, kas saistītas ar darbības izdevumiem, iepirkumu, dotācijām, informācijas pārvaldību un digitālās sadarbības rīkiem.
Ieviestie pasākumi tika pieprasīti, lai novērstu iepriekš apzināto risku pamatcēloņus un iespējamos kļūdu avotus. Konkrētāk, aģentūra ir centusies vienkāršot un standartizēt finanšu un administratīvās procedūras, tostarp plašāk izmantot saskaņotas veidnes, skaidrākus darbības norādījumus, racionalizēt pārbaudes procesus un palielināt darbplūsmu (tostarp e-paraksta) digitalizāciju. Šie pasākumi ir samazinājuši noteikumu nekonsekventas piemērošanas risku un uzlabojuši darījumu izsekojamību un revidējamību. Vienlaikus Eurojust turpina stiprināt darbinieku informētību un spējas nodrošināt atbilstību, izmantojot mērķorientētu apmācību, atjauninātus iekšējos norādījumus un pastiprinātu koordināciju starp operatīvajām, juridiskajām, finanšu un iekšējās kontroles funkcijām.
Attiecībā uz darbībām, kas to operacionālās sensitivitātes, sarežģītības vai finansiālās ietekmes dēļ novērtētas kā pēc būtības augstāka riska darbības, aģentūra turpinās piemērot pastiprinātas ex ante un ex post kontroles, kas ir samērīgas ar identificētā riska līmeni. Tas ietver uzlabotas pārbaudes procedūras, uz risku balstītu atlasi, pastiprinātu uzraudzības pārbaudi un sensitīvu darījumu un operatīvā atbalsta darbību mērķorientētu uzraudzību. Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) ieteikumi, gūtā pieredze un ārējo pārraudzības struktūru, tostarp Eiropas Revīzijas palātas, konstatējumi arī turpmāk tiks izmantoti aģentūras kontroles vides pastāvīgā uzlabošanā. Šie pasākumi ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka pārskatītajā regulā paredzētā pastiprinātā operatīvā loma tiek īstenota finansiāli stabilā, atbilstīgā un noturīgā veidā.
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
Ņemot vērā to, ka regulas īstenošana galvenokārt tiek veikta tiešā pārvaldībā un izmantojot pašas aģentūras operatīvās un administratīvās struktūras, paredzams, ka kontroles izmaksas joprojām lielā mērā būs koncentrētas aģentūras līmenī. Ar kontroli saistītie izdevumi galvenokārt attiecas uz finanšu pārbaudēm, iepirkumu un līgumu pārvaldību, informācijas drošību, atbilstību datu aizsardzības prasībām, (finanšu) ex ante un ex post pārbaužu procedūrām, kas integrētas finanšu un darbības darbplūsmās. Kontroles izmaksu aplēses pamatā ir esošās administratīvās un finanšu pārvaldības struktūras un pieredze, kas gūta iepriekšējos īstenošanas ciklos un ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrās.
Kontroles kopējās izmaksas tiek uzskatītas par samērīgām ar pārvaldīto finanšu apjomu un konkrēto riska profilu, kas saistīts ar aģentūras darbībām. Dažas kontroles funkcijas neizbēgami rada salīdzinoši augstākas administratīvās izmaksas, ņemot vērā sensitīvo operatīvo vidi, kurā darbojas Eurojust, tostarp operatīvās sadarbības datu apstrādi, drošu informācijas apmaiņu, tiesu iestāžu koordinācijas atbalstu un atbilstību mainīgajiem kiberdrošības un datu aizsardzības pienākumiem. Turklāt aģentūras darbību salīdzinoši specializētais raksturs un dažu darbības izdevumu pozīciju ierobežotais mērogs var samazināt apjomradītu ietaupījumu iespējas salīdzinājumā ar lielākām ES izdevumu programmām. Tajā pašā laikā, ņemot vērā resursu ierobežojumus un to, ka nav ievērojamu papildu administratīvo spēju, aģentūrai ir jāīsteno uz risku balstīta un mērķorientēta pieeja kontrolēm, prioritāti piešķirot jomām ar augstāku objektīvo risku, vienlaikus, kad vien iespējams, vienkāršojot un racionalizējot zemāka riska procedūras.
Saskaņā ar piemērojamajiem Savienības iekšējās kontroles principiem aģentūras mērķis ir saglabāt paredzamo kļūdu riska līmeni zem 2 % būtiskuma sliekšņa gan maksājuma, gan slēgšanas laikā. Šo mērķi atbalsta pastiprinātas ex ante pārbaudes procedūras, uz risku balstītas ex post pārbaudes, pastāvīgi uzraudzības mehānismi un regulāra uzraudzības pārbaude. Paredzams, ka vienkāršošanas pasākumi, kas ieviesti saskaņā ar pārskatīto regulējumu, tostarp standartizētas procedūras, lielāka digitalizācija un skaidrāki darbības norādījumi un pārvaldība, vēl vairāk samazinās kļūdu iespējamību, kas saistītas ar procedūru sarežģītību vai noteikumu nekonsekventu piemērošanu. Tomēr aģentūras spēja uzturēt augstu kontroles pārliecības līmeni, vienlaikus reaģējot uz pieaugošajām operatīvajām vajadzībām, joprojām ir atkarīga no pienācīga līdzsvara saglabāšanas starp operatīvo darbību pastiprināšanu un administratīvo un kontroles spēju minimumu. Tāpēc visā īstenošanas periodā joprojām būs nepieciešama kontroles sistēmas efektivitātes un samērīguma pastāvīga uzraudzība.
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
Eurojust turpinās piemērot esošo ES un aģentūru līmeņa sistēmu krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un citu pārkāpumu novēršanai, atklāšanai un labošanai. Regulas pārskatīšana nemaina aģentūras pienākumus šajā jomā. Tādēļ Eurojust uzturēs visaptverošu iekšējās kontroles un krāpšanas apkarošanas vidi, pamatojoties uz principiem, kas izklāstīti ES Finanšu regulā, iekšējās kontroles sistēmā, ko piemēro decentralizētajām aģentūrām, un Komisijas stratēģijā krāpšanas apkarošanai.
Preventīvie pasākumi ietver skaidru pienākumu nošķiršanu, finanšu un iepirkuma procedūru sistemātisku ex ante pārbaudi, uz risku balstītu kontroli, interešu konfliktu pārvaldību, drošas un izsekojamas finanšu darbplūsmas, darbinieku izpratnes veicināšanas pasākumus un obligātus ētikas un atbilstības pienākumus, kas piemērojami visam personālam un norīkotajam personālam.
Aģentūra turpinās attiecīgi sadarboties ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Prokuratūru (EPPO) to attiecīgajās kompetences jomās un ar Eiropas Revīzijas palātu.
Spēkā esošie ziņošanas, revīzijas un izmeklēšanas mehānismi arī turpmāk būs pilnībā piemērojami, tostarp iekšējie ziņošanas kanāli un trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumi saskaņā ar attiecīgo ES regulējumu. Turklāt Eurojust turpinās regulāri novērtēt ar krāpšanu saistītos riskus savos korporatīvā riska pārvaldības procesos un vajadzības gadījumā pielāgot riska mazināšanas pasākumus, it īpaši jomās, kas saistītas ar iepirkumu, KIG dotācijām, informācijas tehnoloģijām, ārējiem līgumiem un darbības atbalsta izdevumiem.
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
·Esošās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu veids |
Iemaksas |
|||
|
Nr.
|
Dif./nedif. |
no EBTA valstīm |
no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm |
no citām trešām valstīm |
citi piešķirtie ieņēmumi |
|
|
2 |
[E.07100700] |
Dif. |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām
–¨ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas
–x Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:
3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Nr. |
2 |
|
ĢD: / |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2028–2034 |
||
|
2028 |
2029 |
2030 |
2031 |
2032 |
2033 |
2034 |
||||
|
Darbības apropriācijas |
||||||||||
|
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1a) |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Maksājumi |
(2a) |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1b) |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Maksājumi |
(2b) |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 67 |
||||||||||
|
Budžeta pozīcija |
|
(3) |
|
|
|
|
|
|
|
0 |
|
KOPĀ apropriācijas |
Saistības |
=1a+1b+3 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
ĢD: |
Maksājumi |
=2a+2b+3 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
[Aģentūra]: Eurojust |
2028. gads |
2029. gads |
2030. gads |
2031. gads |
2032. gads |
2033. gads |
2034. gads |
KOPĀ DFS 2028–2034 |
|
Budžeta pozīcija: E.07100700 / ES budžeta iemaksa aģentūrai Agrākie iemaksu nolīgumi, kas iekļauti parastajā budžetā 68 |
5,109 |
5,109 |
5,109 |
5,109 |
5,109 |
5,109 |
5,109 |
35,763 |
|
Budžeta pozīcija: E.07100700 / ES budžeta iemaksa aģentūrai Papildu resursi, kas pieprasīti jaunajām pilnvarām 69 |
2,988 |
6,454 |
9,086 |
12,077 |
16,689 |
17,382 |
18,476 |
83,152 |
|
ES ieguldījuma aģentūrā kopējais palielinājums saistībā ar jaunajām pilnvarām |
8,097 |
11,563 |
14,195 |
17,186 |
21,798 |
22,491 |
23,585 |
118,915 |
|
Budžeta pozīcija: E.07100700 / ES budžeta iemaksa aģentūrai BĀZE: Komisijas priekšlikums par DFS 2028.–2034. gadam 70 |
72,360 |
72,360 |
72,360 |
72,360 |
72,360 |
72,360 |
72,360 |
506,520 |
|
Budžeta pozīcija: E.07100700 / ES budžeta iemaksa aģentūrai KOPĀ |
80,457 |
83,923 |
86,555 |
89,546 |
94,158 |
94,851 |
95,945 |
625,435 |
* Apropriāciju summa, kas aģentūrai piešķirama nākamajā DFS, ir indikatīva un atkarīga no vienošanās par DFS. Tā būtu jāiekļauj aģentūras subsīdijā, ņemot vērā ar šo priekšlikumu piešķirto uzdevumu pastāvīgo raksturu, un attiecīgā gadījumā tā tiks kompensēta, līdzvērtīgi samazinot attiecīgo programmas finansējumu tajā pašā DFS izdevumu kategorijā. Ja ir vajadzīgs kompensējošs samazinājums, iespējams, būs jāpārskata arī aģentūrai piešķirtie resursi, izmantojot ikgadējo budžeta procedūru.
|
|
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2028–2034 |
||
|
2028 |
2029 |
2030 |
2031 |
2032 |
2033 |
2034 |
||||
|
KOPĀ darbības apropriācijas (ieskaitot iemaksu decentralizētajai aģentūrai) |
Saistības |
(4) |
80,457 |
83,923 |
86,555 |
89,546 |
94,158 |
94,851 |
95,945 |
625,435 |
|
Maksājumi |
(5) |
80,457 |
83,923 |
86,555 |
89,546 |
94,158 |
94,851 |
95,945 |
625,435 |
|
|
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
KOPĀ apropriācijas 2. IZDEVUMU KATEGORIJĀ |
Saistības |
=4+6 |
80,457 |
83,923 |
86,555 |
89,546 |
94,158 |
94,851 |
95,945 |
625,435 |
|
daudzgadu finanšu shēmā |
Maksājumi |
=5+6 |
80,457 |
83,923 |
86,555 |
89,546 |
94,158 |
94,851 |
95,945 |
625,435 |
|
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2028–2034 |
||||
|
|
2028 |
2029 |
2030 |
2031 |
2032 |
2033 |
2034 |
||||
|
• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas) |
Saistības |
(4) |
80,457 |
83,923 |
86,555 |
89,546 |
94,158 |
94,851 |
95,945 |
625,435 |
|
|
Maksājumi |
(5) |
80,457 |
83,923 |
86,555 |
89,546 |
94,158 |
94,851 |
95,945 |
625,435 |
||
|
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas) |
(6) |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
||
|
KOPĀ apropriācijas 1.–3. izdevumu kategorijā |
Saistības |
=4+6 |
80,457 |
83,923 |
86,555 |
89,546 |
94,158 |
94,851 |
95,945 |
625,435 |
|
|
daudzgadu finanšu shēmā (atsauces summa) |
Maksājumi |
=5+6 |
80,457 |
83,923 |
86,555 |
89,546 |
94,158 |
94,851 |
95,945 |
625,435 |
|
|
|
4 |
“Administratīvie izdevumi” |
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
ĢD: / |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2028–2034 |
|||
|
2028 |
2029 |
2030 |
2031 |
2032 |
2033 |
2034 |
|||||
|
Ÿ Cilvēkresursi |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
Ÿ Citi administratīvie izdevumi |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
KOPĀ <….> ĢD |
Apropriācijas |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
||
|
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 4. IZDEVUMU KATEGORIJĀ |
(Saistību summa = maksājumu summa) |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
||
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2028–2034 |
|
|
2028 |
2029 |
2030 |
2031 |
2032 |
2033 |
2034 |
|||
|
KOPĀ apropriācijas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJĀ |
Saistības |
80,457 |
83,923 |
86,555 |
89,546 |
94,158 |
94,851 |
95,945 |
625,435 |
|
daudzgadu finanšu shēmā |
Maksājumi |
80,457 |
83,923 |
86,555 |
89,546 |
94,158 |
94,851 |
95,945 |
625,435 |
3.2.8.Aplēse par decentralizētajai aģentūrai nepieciešamajiem cilvēkresursiem un apropriāciju izmantošanu
* Apropriāciju summa, kas aģentūrai piešķirama nākamajā DFS, ir indikatīva un atkarīga no vienošanās par DFS. Tā būtu jāiekļauj aģentūras subsīdijā, ņemot vērā ar šo priekšlikumu piešķirto uzdevumu pastāvīgo raksturu, un attiecīgā gadījumā tā tiks kompensēta, līdzvērtīgi samazinot attiecīgo programmas finansējumu tajā pašā DFS izdevumu kategorijā. Ja ir vajadzīgs kompensējošs samazinājums, iespējams, būs jāpārskata arī aģentūrai piešķirtie resursi, izmantojot ikgadējo budžeta procedūru.
Personāla vajadzības (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
Skaitlis iekavās (+n) norāda pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, t. i., kārtējā gadā darbā pieņemto darbinieku skaitu.
Nākamās DFS laikā kopumā ir paredzēti + 87 papildu pilnslodzes ekvivalenti, kā arī 16 pilnslodzes ekvivalentu stabilizācija vai pieņemšana darbā, ko Eurojust izmanto, lai īstenotu projektus, kuru pamatā ir iemaksu nolīgumi.
|
Aģentūra: Eurojust |
2028. gads |
2029. gads |
2030. gads |
2031. gads |
2032. gads |
2033. gads |
2034. gads |
|
Pagaidu darbinieki (AD kategorijas) |
4 (+4) |
8 (+4) |
13 (+5) |
19 (+6) |
28 (+9) |
36 (+8) |
36 (+0) |
|
Pagaidu darbinieki (AST kategorijas) |
0 (+0) |
2 (+2) |
3 (+1) |
4 (+1) |
4 (+0) |
4 (+0) |
4 (+0) |
|
Pagaidu darbinieki (AD+AST) – starpsumma |
4 (+4) |
10 (+6) |
16 (+6) |
23 (+7) |
32 (+9) |
40 (+8) |
40 (+0) |
|
Līgumdarbinieki |
0 (+0) |
4 (+4) |
8 (+4) |
12 (+4) |
16 (+4) |
20 (+4) |
20 (+0) |
|
Valstu norīkotie eksperti |
0 (+0) |
6 (+6) |
15 (+9) |
21 (+6) |
25 (+4) |
27 (+2) |
27 (+0) |
|
Līgumdarbinieki un valstu norīkotie eksperti – starpsumma |
0 (+0) |
10 (+10) |
23 (+13) |
33 (+10) |
41 (+8) |
47 (+6) |
47 (+0) |
|
KOPĀ darbinieku skaits (papildus finanšu plānojumam) |
4 (+4) |
20 (+16) |
39 (+19) |
56 (+17) |
73 (+17) |
87 (+14) |
87 (+0) |
|
Darbinieki, kas pieņemti darbā/stabilizēti, izmantojot resursus no (agrākiem) iemaksu nolīgumiem – Pagaidu darbinieki (AD) |
11 (+11) |
11 (+0) |
11 (+0) |
11 (+0) |
11 (+0) |
11 (+0) |
11 (+0) |
|
Darbinieki, kas pieņemti darbā/stabilizēti, izmantojot resursus no (agrākiem) iemaksu nolīgumiem – līgumdarbinieki |
5 (+5) |
5 (+0) |
5 (+0) |
5 (+0) |
5 (+0) |
5 (+0) |
5 (+0) |
|
KOPĀ darbinieku skaits, kas pieņemts darbā/stabilizēts, izmantojot resursus, kas izriet no (agrākiem) iemaksu nolīgumiem |
16 (+16) |
16 (+0) |
16 (+0) |
16 (+0) |
16 (+0) |
16 (+0) |
16 (+0) |
|
Priekšlikumā paredzētais darbinieku kopskaits |
20 (+20) |
36 (+16) |
55 (+19) |
72 (+17) |
89 (+17) |
103 (+14) |
103 (+0) |
|
BĀZE: Komisijas priekšlikums par DFS 2028.–2034. gadam 71 |
2028. gads |
2029. gads |
2030. gads |
2031. gads |
2032. gads |
2033. gads |
2034. gads |
|
Pagaidu darbinieki (AD kategorijas) |
141 |
141 |
141 |
141 |
141 |
141 |
141 |
|
Pagaidu darbinieki (AST kategorijas) |
110 |
110 |
110 |
110 |
110 |
110 |
110 |
|
Pagaidu darbinieki (AD+AST) – starpsumma |
251 |
251 |
251 |
251 |
251 |
251 |
251 |
|
Līgumdarbinieki |
18 |
18 |
18 |
18 |
18 |
18 |
18 |
|
Valstu norīkotie eksperti |
24 |
24 |
24 |
24 |
24 |
24 |
24 |
|
Līgumdarbinieki un valstu norīkotie eksperti – starpsumma |
42 |
42 |
42 |
42 |
42 |
42 |
42 |
|
KOPĀ darbinieku skaits (bāze) |
293 |
293 |
293 |
293 |
293 |
293 |
293 |
|
KOPĀ personāls (pārskatītā Eurojust) |
2028. gads |
2029. gads |
2030. gads |
2031. gads |
2032. gads |
2033. gads |
2034. gads |
|
Pagaidu darbinieki (AD kategorijas) |
156 |
160 |
165 |
171 |
180 |
188 |
188 |
|
Pagaidu darbinieki (AST kategorijas) |
110 |
112 |
113 |
114 |
114 |
114 |
114 |
|
Pagaidu darbinieki (AD+AST) – starpsumma |
266 |
272 |
278 |
285 |
294 |
302 |
302 |
|
Līgumdarbinieki |
23 |
27 |
31 |
35 |
39 |
43 |
43 |
|
Valstu norīkotie eksperti |
24 |
30 |
39 |
45 |
49 |
51 |
51 |
|
Līgumdarbinieki un valstu norīkotie eksperti – starpsumma |
47 |
57 |
70 |
80 |
88 |
94 |
94 |
|
KOPĀ darbinieku skaits (kopskaits) |
313 |
329 |
348 |
365 |
382 |
396 |
396 |
Apropriācijas, ko sedz ES budžeta iemaksa, miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Aģentūra: Eurojust |
2028. gads |
2029. gads |
2030. gads |
2031. gads |
2032. gads |
2033. gads |
2034. gads |
KOPĀ 2028–2034 |
|
1. sadaļa: personāla izdevumi papildus paredzētajam finanšu plānojumam |
0,388 |
1,892 |
4,286 |
6,777 |
9,289 |
11,682 |
12,776 |
47,090 |
|
2. sadaļa: infrastruktūras un pamatdarbības izdevumi papildus paredzētajam finanšu plānojumam |
1,900 |
3,300 |
3,100 |
3,300 |
5,200 |
3,500 |
3,500 |
23,800 |
|
3. sadaļa: darbības izdevumi papildus paredzētajam finanšu plānojumam |
0,700 |
1,262 |
1,700 |
2,000 |
2,200 |
2,200 |
2,200 |
12,262 |
|
KOPĀ apropriācijas, ko sedz no ES budžeta papildus paredzētajam finanšu plānojumam |
2,988 |
6,454 |
9,086 |
12,077 |
16,689 |
17,382 |
18,476 |
83,152 |
|
(Agrākie) iemaksu nolīgumi, kas iekļauti parastajā budžetā (Visas sadaļas) |
5,109 |
5,109 |
5,109 |
5,109 |
5,109 |
5,109 |
5,109 |
35,763 |
|
Komisijas priekšlikums DFS 2028.–2034. gadam |
72,360 |
72,360 |
72,360 |
72,360 |
72,360 |
72,360 |
72,360 |
506,520 |
|
KOPĀ apropriācijas, ko sedz ES budžets |
80,457 |
83,923 |
86,555 |
89,546 |
94,158 |
94,851 |
95,945 |
625,435 |
Pārskats/kopsavilkums par cilvēkresursiem un apropriācijām (miljonos EUR), kas nepieciešami priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai decentralizētajā aģentūrā
|
Aģentūra: Eurojust |
2028. gads |
2029. gads |
2030. gads |
2031. gads |
2032. gads |
2033. gads |
2034. gads |
KOPĀ 2028–2034 |
|
Pagaidu darbinieki (AD+AST) |
15 (+15) |
21 (+6) |
27 (+6) |
34 (+7) |
43 (+9) |
51 (+8) |
51 (+0) |
51 |
|
Līgumdarbinieki |
5 (+5) |
9 (+4) |
13 (+4) |
17 (+4) |
21 (+4) |
25 (+4) |
25 (+0) |
25 |
|
Valstu norīkotie eksperti |
0 (+0) |
6 (+6) |
15 (+9) |
21 (+6) |
25 (+4) |
27 (+2) |
27 (+0) |
27 |
|
Kopējais darbinieku skaits (paredzēts priekšlikumā, ieskaitot darbiniekus, kas pieņemti darbā/stabilizēti, pamatojoties uz iepriekšējiem iemaksu nolīgumiem) |
20 (+20) |
36 (+16) |
55 (+19) |
72 (+17) |
89 (+17) |
103 (+14) |
103 (+0) |
103 |
|
Apropriācijas, ko sedz ES budžets |
8,097 |
11,563 |
14,195 |
17,186 |
21,798 |
22,491 |
23,585 |
118,915 |
|
Apropriācijas, ko sedz maksas (attiecīgā gadījumā) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Līdzfinansētās apropriācijas (attiecīgā gadījumā) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
KOPĀ apropriācijas (nepieciešamas saskaņā ar priekšlikumu) |
8,097 |
11,563 |
14,195 |
17,186 |
21,798 |
22,491 |
23,585 |
118,915 |
3.2.9. Pārskats par budžetā integrētajiem iemaksu nolīgumiem
Eurojust saņem finansējumu šādiem iemaksu nolīgumiem:
|
Projekts |
Ilgums |
Budžets visā darbības laikā (milj.) |
FTE gadā |
Darījuma partneris |
Projekta mērķis |
|
Euromed projekts “Tiesiskums” |
4 gadi |
6 000 000 EUR (1,5 miljoni gadā) |
6,5 |
Eiropas Komisija – MENA ĢD |
Projekta mērķis ir uzlabot tiesu iestāžu sadarbību starp dalībvalstīm un dienvidu partnervalstīm (Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Lībiju, Maroku, Palestīnu un Tunisiju). |
|
Projekts SIRIUS |
3 gadi |
1 475 622 EUR (0,492 miljoni gadā) |
4 |
Eiropas Komisijas Ārpolitikas instrumentu dienests |
Projekta mērķis ir uzlabot pārrobežu piekļuvi e-pierādījumiem, sniedzot zināšanas un rīkus publiskajām iestādēm un atvieglojot to sadarbību ar pakalpojumu sniedzējiem visā pasaulē. |
|
WB CRIM JUST projekts |
4 gadi |
6 000 000 EUR (1,5 miljoni gadā) |
5 |
Eiropas Komisija – ENEST ĢD |
Projekta mērķis ir atbalstīt operatīvo sadarbību, tostarp ar KIG starpniecību, Rietumbalkānu valstu vidū un starp tām un ES dalībvalstīm. Ar Komisijas 2025. gada 24. jūnija Īstenošanas lēmumu C(2025) 4066 final Komisija finansēja projekta trīs gadu ilgo II posmu, kas sāksies 2027. gada 1. janvārī, ar budžetu 6 miljoni EUR Rietumbalkāniem un 3 miljoni EUR Austrumu partnerībai. |
|
ICPA |
13 mēneši |
5 000 000 EUR (4,617 miljoni gadā) |
12 |
Eiropas Komisija – ENEST ĢD |
Centra mērķis ir stiprināt starptautiskās tiesu iestāžu sadarbības centienus, lai nodrošinātu saukšanu pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu. |
|
IMPNA |
4 gadi |
3 000 000 EUR (0,750 miljoni gadā) |
3 |
Eiropas
|
Projekta mērķis ir veicināt tiesiskuma un pārskatatbildības centienus attiecībā uz galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem, uzlabojot sadarbību starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un valstu iestādēm, kas izmeklē galvenos starptautiskos noziegumus gan ES, gan trešās valstīs un sauc pie atbildības par tiem. |
Uzdevumi, ko veic saskaņā ar iemaksu nolīgumiem un kas saistīti ar turpmāk minētajiem projektiem, ir stabili iestrādāti aģentūras pilnvarās. Sākot ar pārskatītās regulas piemērošanas gadu, finansējums, kas pašlaik tiek saņemts saskaņā ar šiem iemaksu nolīgumiem, tiks integrēts Eurojust budžetā. Attiecīgo palielinājumu ES ieguldījumā Eurojust šīm darbībām kompensē līdzvērtīgs attiecīgo programmu finansējuma samazinājums. Rezultātā kopējais finanšu plānojums paliek nemainīgs.
Turpmāk apkopotie resursi un personāls ir iekļauti tabulās, kurās norādīts ES ieguldījums decentralizētajā aģentūrā.
|
Projekta / gada budžets |
2028. gads |
2029. gads |
2030. gads |
2031. gads |
2032. gads |
2033. gads |
2034. gads |
KOPĀ 2028–2034 |
|
Projekts SIRIUS |
0,492 |
0,492 |
0,492 |
0,492 |
0,492 |
0,492 |
0,492 |
3,444 |
|
ICPA |
4,617 |
4,617 |
4,617 |
4,617 |
4,617 |
4,617 |
4,617 |
32,319 |
|
KOPĀ iemaksas |
5,109 |
5,109 |
5,109 |
5,109 |
5,109 |
5,109 |
5,109 |
35,763 |
|
Projekts / personāls |
2028. gads |
2029. gads |
2030. gads |
2031. gads |
2032. gads |
2033. gads |
2034. gads |
KOPĀ 2028–2034 |
|
Projekts SIRIUS |
4 |
4 |
4 |
4 |
4 |
4 |
4 |
4 |
|
ICPA |
12 |
12 |
12 |
12 |
12 |
12 |
12 |
12 |
|
KOPĀ darbinieku skaits (pagaidu darbinieki + līgumdarbinieki) |
16 |
16 |
16 |
16 |
16 |
16 |
16 |
16 |
Euromed projekts “Tiesiskums”, WB CRIM JUST projekts un IMPNA projekts, kas izveidots uz ad hoc pamata un kam nepieciešams veikt uzdevumus ārpus Eurojust pilnvarām, turpinās darboties, pamatojoties uz iemaksu nolīgumiem.
- (1) OV L 063, 6.3.2002., 1. lpp.
- (2) OV L 295, 21.11.2018., 138. lpp.
- (3) SWD(2025) 182 final.
- (4) Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas Kopīgais paziņojums par decentralizētām aģentūrām.
- (5) Komisijas 2026. gada darba programma un pielikumi, 2025. gada 21. oktobris.
- (6) Augsta līmeņa foruma par ES krimināltiesību nākotni ziņojums, 2025. gada februāris-decembris.
- (7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1543 (2023. gada 12. jūlijs) par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa (OV L 191, 28.7.2023., 118.–180. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/1543/oj ).
- (8) Pārskatītajā redakcijā, ar ko groza Regulu (ES) 2018/1725.
- (9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/41/ES (2014. gada 3. aprīlis) par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās (OV L 130, 1.5.2014., 1.–36. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/41/oj ).
- (10) COM(2025)546 final, 2025. gada 16. jūlijs.
- (11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89.–131. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2016/680/oj ).
- (12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1.–22. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/883/oj ).
- (13) Padomes Lēmums 2002/187/TI (2002. gada 28. februāris), ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2003/659/TI (OV L 245, 29.9.2003., 44. lpp.) un Padomes Lēmumu 2009/426/TI (OV L 138, 4.6.2009., 14. lpp.).
- (14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1727 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI, (OV L 295, 21.11.2018., 138. lpp.).
- (15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/838 (2022. gada 30. maijs), ar ko groza Regulu (ES) 2018/1727 attiecībā uz Eurojust veiktu tādu pierādījumu saglabāšanu, analīzi un uzglabāšanu, kas saistīti ar genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem (OV L 148, 31.5.2022., 1. lpp.).
- (16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2131 (2023. gada 4. oktobris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1727 un Padomes Lēmumu 2005/671/TI attiecībā uz digitālu informācijas apmaiņu terorisma lietās (OV L, 2023/2131, 11.10.2023.).
- (17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2025/2082 (2025. gada 8. oktobris), ar ko groza Regulu (ES) 2018/1727 attiecībā uz Eurojust lietu pārvaldības sistēmas izveides termiņa pagarināšanu (OV L, 2025/2082, 15.10.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2025/2082/oj ).
- (18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).
- (19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/29/ES (2012. gada 25. oktobris), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.).
- (20) Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
- (21) Komisijas Lēmums 1999/352/EK, EOTK, Euratom (1999. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) (izziņots ar dokumenta numuru SEC(1999) 802) (OV L 136, 31.5.1999., 20. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/1999/352/oj ).
- (22) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/41/ES (2014. gada 3. aprīlis) par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās (OV L 130, 1.5.2014., 1. lpp.).
- (23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1805 (2018. gada 14. novembris) par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpējo atzīšanu (OV L 303, 28.11.2018., 1. lpp.).
- (24) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1543 (2023. gada 12. jūlijs) par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa (OV L 191, 28.7.2023., 1. lpp.).
- (25) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1260 (2024. gada 24. aprīlis) par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju (OV L, 2024/1260, 2.5.2024.).
- (26) Padomes Lēmums 2002/494/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas sakaru punktu tīklu izveidošanu attiecībā uz personām, kas atbildīgas par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem (OV L 167, 26.6.2002., 1. lpp.).
- (27) Padomes Lēmums 2008/852/TI (2008. gada 24. oktobris) par korupcijas apkarošanas kontaktpunktu tīklu (OV L 301, 12.11.2008., 38. lpp.).
- (28) Padomes Lēmums 2007/845/TI (2007. gada 6. decembris) attiecībā uz sadarbību starp dalībvalstu līdzekļu atguves dienestiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai citu īpašumu meklēšanas un identificēšanas jomā (OV L 332, 18.12.2007., 103. lpp.).
- (29) Padomes Lēmums 2008/976/TI (2008. gada 16. decembris) par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu (OV L 348, 24.12.2008., 130. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2008/976/oj ).
- (30) Padomes Pamatlēmums 2009/948/TI (2009. gada 30. novembris) par jurisdikcijas īstenošanas konfliktu novēršanu un atrisināšanu kriminālprocesā (OV L 328, 15.12.2009., 42. lpp.).
- (31) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1543 (2023. gada 12. jūlijs) par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa (OV L 191, 28.7.2023., 1. lpp.).
- (32) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2844 (2023. gada 13. decembris) par tiesu iestāžu sadarbības un tiesu iestāžu pieejamības digitalizāciju pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L, 2023/2844, 27.12.2023.).
- (33) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/3011 (2024. gada 27. novembris) par tiesvedības nodošanu krimināllietās (OV L, 2024/3011, 18.12.2024.).
- (34) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).
- (35) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
- (36) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L, 2024/2509, 26.9.2024.).
- (37) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2016/2030 (OV L 317, 23.11.2016., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2223 (OV L 437, 28.12.2020., 49. lpp.).
- (38) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2017/1371/oj ).
- (39) Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (“EPPO regula”) (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
- (40) Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko apstiprina Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību un ievieš īpašus pasākumus, kas uz laiku attiecināmi uz Komisijas amatpersonām (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).
- (41) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/715 (2018. gada 18. decembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā (OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.).
- (42) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
- (43) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
- (44) Padomes Lēmums 2008/976/TI (2008. gada 16. decembris) par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu (OV L 348, 24.12.2008., 130. lpp.).
- (45) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1543 (2023. gada 12. jūlijs) par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa (OV L 191, 28.7.2023., 118. lpp.).
- (46) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1260 (2024. gada 24. aprīlis) par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju (OV L, 2024/1260, 2.5.2024.).
- (47) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/816 (2019. gada 17. aprīlis), ar ko Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas papildināšanai izveido centralizētu sistēmu (ECRIS-TCN) tādu dalībvalstu identificēšanai, kurām ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1726 (OV L 135, 22.5.2019., 1. lpp.).
- (48) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1153 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko paredz noteikumus, lai atvieglotu finanšu un citas informācijas izmantošanu noteiktu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai par tiem, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2000/642/TI (OV L 186, 11.7.2019., 12. lpp.).
- (49) Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Pamatlēmumu 2009/299/TI (2009. gada 26. februāris) (OV L 81, 27.3.2009., 24. lpp.).
- (50) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/969 (2023. gada 10. maijs), ar ko izveido sadarbības platformu kopēju izmeklēšanas grupu darbības atbalstam un groza Regulu (ES) 2018/1726 un (ES) 2018/1727 (OV L 132, 17.5.2023. 1.. lpp.).
- (51) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.).
- (52) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/2447 (2025. gada 4. decembris), ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1727 piemērošanas noteikumus attiecībā uz tehniskajām specifikācijām, pasākumiem un citām prasībām par decentralizētās IT sistēmas informācijas drošai apstrādei un paziņošanai izveidi un izmantošanu (OV L, 2025/2447, 5.12.2025.).
- (53) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).
- (54) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.).
- (55) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/715 (2018. gada 18. decembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā (OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.).
- (56) 7. protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā (OV C 202, 7.6.2016., 266. lpp.).
- (57) Padomes Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.).
- (58) Padomes Regula (EK) Nr. 2965/94 (1994. gada 28. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru (OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp.).
- (59) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
- (60) Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).
- (61) Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).
- (62) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
- (63) Padomes Lēmums 2002/187/TI (2002. gada 28. februāris), ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2003/659/TI (OV L 245, 29.9.2003., 44. lpp.) un Padomes Lēmumu 2009/426/TI (OV L 138, 4.6.2009., 14. lpp.).
- (64) Pašiniciatīvas lietas ir lietas, ko Eurojust ir sākusi proaktīvi, pamatojoties uz saņemto informāciju, veikto analītisko darbu un identificētajām saiknēm starp izmeklēšanām, lai pievērstu valsts kompetento iestāžu uzmanību situācijām, kas varētu interesēt tiesu iestādes, nevis tikai atbildētu uz dalībvalstu atbalsta vai koordinācijas pieprasījumiem.
- (65) “Trāpījums” sistēmā “informācija ir/nav atrasta” ir pozitīva atbilsme, kas norāda, ka Eurojust rīcībā esošā informācija atbilst informācijai, kas ir citas kompetentās iestādes vai ES partnera rīcībā, taču automātiski neizpauž pamatā esošos datus, un tādējādi tā var liecināt par iespējamu saikni starp izmeklēšanām, kurām nepieciešama turpmāka tiesiska rīcība vai koordinācija. Turpmāks pasākums pēc “trāpījuma” ir tādas informācijas turpmāka nosūtīšana, kas vajadzīga, lai novērtētu minēto saikni un reaģētu uz to, un tā notiek attiecīgā gadījumā un saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu.
- (66) Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.
- (67) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.
- (68) Iemaksu nolīgumu iekļaušanu ES budžeta ieguldījumā Eurojust kompensē līdzvērtīgs to attiecīgo programmu finansējuma samazinājums, no kurām minētie nolīgumi tika iepriekš finansēti, tāpēc palielinājums neietekmē vispārējo finanšu plānojumu.
- (69) Skaitļi šajā rindā ir pieprasīti papildus paredzētajam finanšu plānojumam.
- (70) DFS 2028.–2034. gadam ir sniegts 2025. gada cenās.
- (71) Darbinieku skaits pirms pārskatītās regulas piemērošanas sākuma, pamatojoties uz 2026. gadam apstiprinātajām amata vietām. Paredzētais finanšu plānojums paredz, ka Eurojust darbinieku skaits būs stabils.
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 24.6.2026
COM(2026) 570 final
PIELIKUMI
dokumentam Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko atceļ Regulu (ES) 2018/1727
{SEC(2026) 570 final} - {SWD(2026) 570 final} - {SWD(2026) 571 final} - {SWD(2026) 572 final} - {SWD(2026) 573 final}
I PIELIKUMS
To smagu noziegumu veidu saraksts, kuri ir Eurojust kompetencē saskaņā ar 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu:
(1)terorisms;
(2)organizētā noziedzība;
(3)narkotiku tirdzniecība;
(4)nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbības;
(5)ar kodolvielām un radioaktīvajām vielām saistīti noziegumi;
(6)imigrantu kontrabanda;
(7)cilvēku tirdzniecība;
(8)ar mehāniskiem transportlīdzekļiem saistīti noziegumi;
(9)slepkavība un smagi miesas bojājumi;
(10)cilvēku orgānu un audu nelikumīga tirdzniecība;
(11)personu nolaupīšana, nelikumīga brīvības atņemšana un ķīlnieku sagrābšana;
(12)rasisms un ksenofobija;
(13)laupīšana un zādzība atbildību pastiprinošos apstākļos;
(14)kultūras priekšmetu, tostarp senlietu un mākslas darbu, nelikumīga tirdzniecība;
(15)krāpšana;
(16)noziegumi pret Savienības finansiālajām interesēm;
(17)iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un finanšu tirgus manipulācija;
(18)rekets un izspiešana;
(19)viltošana un ražojumu pirātisms;
(20)administratīvu dokumentu viltošana un tirdzniecība;
(21)naudas un maksāšanas līdzekļu viltošana;
(22)datornoziegumi, ieskaitot kiberuzbrukumus;
(23)korupcija;
(24)šaujamieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīga tirdzniecība;
(25)apdraudētu dzīvnieku sugu nelikumīga tirdzniecība;
(26)apdraudētu augu sugu un šķirņu nelikumīga tirdzniecība;
(27)noziegumi pret vidi, tostarp kuģu izraisīts piesārņojums;
(28)hormonu un citu augšanas veicinātāju nelikumīga tirdzniecība;
(29)seksuālā vardarbība un seksuālā izmantošana, tai skaitā materiāli, kuros attēlota bērnu izmantošana, un uzmākšanās bērniem seksuālos nolūkos;
(30)ar dzimumu saistīta vardarbība;
(31)genocīds, noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi un agresijas noziegumi;
(32)savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumi.
II PIELIKUMS
46. PANTĀ MINĒTO PERSONAS DATU KATEGORIJAS
(1)44. panta 1. punktā minēto personas datu kategorijas:
(a)uzvārds, pirmslaulību uzvārds, vārdi un visi pieņemtie vārdi;
(b)dzimšanas datums un vieta;
(c)valstspiederība;
(d)dzimums;
(e)attiecīgās personas dzīvesvieta, nodarbošanās un aptuvena atrašanās vieta;
(f)sociālās apdrošināšanas numurs vai citi oficiāli numuri, ko dalībvalstis izmanto, lai identificētu personas, vadītāju apliecības, identifikācijas dokumenti un pases dati, muitas un nodokļu identifikācijas numuri;
(g)informācija par juridiskām personām, ja tajā ietverta informācija, kas attiecas uz identificētām vai identificējamām personām, pret kurām vērsta tiesas izmeklēšana vai kriminālvajāšana;
(h)informācija par kontiem bankās vai citās finanšu iestādēs;
(i)iespējamo noziedzīgo nodarījumu apraksts un būtība, diena, kurā tie tika izdarīti, noziedzīgo nodarījumu kategorija un izmeklēšanas virzība;
(j)fakti, kas norāda uz lietas izmeklēšanas paplašināšanu starptautiskā mērogā;
(k)informācija par iespējamo piederību noziedzīgai struktūrai;
(l)tālruņa numuri, e-pasta adreses, informācijas plūsmas dati un atrašanās vietas dati, kā arī jebkādi saistītie dati, kas nepieciešami abonenta vai lietotāja identificēšanai;
(m)transportlīdzekļa reģistrācijas dati;
(n)DNS profili, ko veido DNS nekodētā daļa, fotogrāfijas un pirkstu nospiedumi.
(2)44. panta 2. punktā minēto personas datu kategorijas:
(a)uzvārds, pirmslaulību uzvārds, vārdi un visi pieņemtie vārdi;
(b)dzimšanas datums un vieta;
(c)valstspiederība;
(d)dzimums;
(e)attiecīgās personas dzīvesvieta, nodarbošanās un aptuvena atrašanās vieta;
(f)noziedzīgo nodarījumu, kuros attiecīgās personas iesaistītas, apraksts un būtība, diena, kurā noziedzīgie nodarījumi tika izdarīti, noziedzīgo nodarījumu kategorija un izmeklēšanas virzība;
(g)sociālās apdrošināšanas numurs vai citi oficiāli numuri, ko dalībvalstis izmanto, lai identificētu personas, vadītāju apliecības, identifikācijas dokumenti un pases dati, muitas un nodokļu identifikācijas numuri;
(h)ziņas par kontiem bankās un citās finanšu iestādēs;
(i)tālruņa numuri, e-pasta adreses, informācijas plūsmas dati un atrašanās vietas dati, kā arī jebkādi saistītie dati, kas nepieciešami abonenta vai lietotāja identificēšanai;
(j)transportlīdzekļa reģistrācijas dati.
III PIELIKUMS
37. panta 4. punktā, 41. panta 1. punktā un 44. panta 5. punktā minētie personas dati:
(1)informācija, kas nepieciešama, lai identificētu aizdomās turēto, apsūdzēto, notiesāto vai attaisnoto personu:
(a)attiecībā uz fizisku personu:
i)uzvārds;
ii)vārds(-i);
iii)visi pseidonīmi;
iv)dzimšanas datums;
v)dzimšanas vieta (pilsēta un valsts);
vi)valstspiederība vai valstspiederības;
vii)identifikācijas dokuments (veids un dokumenta numurs);
viii)dzimums;
ix)dzīvesvieta;
(b)attiecībā uz juridisku personu:
i)nosaukums;
ii)juridiskā forma;
iii)galvenā biroja atrašanās vieta;
(c)attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām:
i)tālruņa numuri;
ii)e-pasta adreses;
iii)informācija par kontiem bankās vai citās finanšu iestādēs;
(2)informācija par teroristu nodarījumu:
i)informācija par juridiskām personām, kas iesaistītas teroristu nodarījuma sagatavošanā vai veikšanā;
ii)nodarījuma juridiskā kvalifikācija saskaņā ar valsts tiesību aktiem;
iii)piemērojamais smaga nozieguma veids no I pielikumā izklāstītā saraksta;
iv)jebkāda saistība ar teroristu grupu;
v)terorisma veids, piemēram, džihādisti, separātisti, kreisi noskaņotie vai labēji noskaņotie;
vi)īss lietas kopsavilkums;
(3)informācija par valsts procesu:
i)šāda procesa statuss;
ii)atbildīgā prokuratūra;
iii)lietas numurs;
iv)oficiālas tiesvedības sākšanas datums;
v)saiknes ar citām attiecīgām lietām;
(4)papildu informācija, kas nepieciešama, lai identificētu aizdomās turēto:
i)pirkstu nospiedumu dati, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem iegūti kriminālprocesa gaitā;
ii)fotoattēli.