Eureka 52026PC0580 Definitions Sign in

Briselē, 24.6.2026

COM(2026) 580 final

2026/0165(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu), ar ko groza Regulu (ES) 2018/1726 un Regulu (ES) 2024/982 un atceļ Regulu (ES) 2016/794

{SEC(2026) 580 final} - {SWD(2026) 580 final} - {SWD(2026) 581 final} - {SWD(2026) 582 final}


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropas Savienības (ES) drošības vidē vērojamas dziļas pārmaiņas, jo smagā un organizētā noziedzība un terorisms kļūst arvien transnacionālāki, tehnoloģiski attīstītāki un savstarpēji ciešāk saistīti. Noziedzīgie tīkli darbojas elastīgās pārrobežu ekosistēmās, kurās apvienotas digitālās infrastruktūras, nelikumīgas finanšu plūsmas, loģistikas tīkli un tiešsaistes pakalpojumi. Noziedzīgas darbības tagad bieži jau no paša sākuma tiek plānotas, koordinētas un izvērstas pārrobežu mērogā, tādējādi faktiski padarot pārrobežu raksturu par noziedzības ierastu iezīmi.

Straujā tehnoloģiju attīstība šo tendenci ir paātrinājusi. Šifrēti sakari, automatizācijas rīki un kriptovalūtas vairs nav tikai līdzekļi, kas sekmē noziedzīgas darbības, bet gan mūsdienu noziedzīgo tīklu operatīvie pamatresursi. Apvienojumā ar digitālajām platformām un tiešsaistes infrastruktūrām tie ļauj noziedzniekiem koordinēt operācijas reāllaikā, nepieredzētā ātrumā izvērst nelikumīgas darbības, slēpt finanšu plūsmas, strauji pielāgot darbības modeļus un izmantot dažādu jurisdikciju vājās vietas. Tajā pašā laikā robežas starp kibernoziedzību, finanšu noziegumiem un citiem smagās un organizētās noziedzības veidiem kļūst arvien neskaidrākas.

Pašreizējo apdraudējumu ainu vēl vairāk saasina hibrīddraudu pieaugums, tai skaitā kiberuzbrukumi, uzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai un migrācijas vai ekonomiskās atkarības instrumentalizācija, ko īsteno naidīgi valstiski un nevalstiski aktori. Šādas darbības arvien vairāk pārklājas ar smagas un organizētas noziedzības tīklu darbību, radot sarežģītus un daudzdimensionālus drošības riskus, kas liek apšaubīt iekšējās un ārējās drošības nošķīrumu.

Kā Eiropadome uzsvēra 2025. gada 26. un 27. jūnija secinājumos ( 1 ), šie draudi ir būtisks izaicinājums dalībvalstu un Eiropas iedzīvotāju drošībai. To ietekme sniedzas tālāk par draudošiem drošības riskiem – tas vairo nenoteiktības sajūtu un ietekmē iedzīvotāju uzticēšanos publisko iestāžu spējai nodrošināt augstu iekšējās drošības līmeni. Tajā pašā laikā smagā un organizētā noziedzība arvien dziļāk iespiežas likumīgajā ekonomikā un to kropļo, tostarp izmantojot korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un likumīgu uzņēmējdarbības struktūru ļaunprātīgu izmantošanu, tādējādi vājinot godīgu konkurenci un apdraudot tirgu un publisko iestāžu integritāti.

Pašreizējā drošības vidē ES un tās dalībvalstis ir ievērojami pastiprinājušas sadarbību un attīstījušas kritiski svarīgas spējas pārrobežu tiesībaizsardzības darbību atbalstam ( 2 ). Tomēr ES reakcija vēl pilnībā neatbilst mūsdienu noziedzīgo darbību ātrumam un pielāgošanās spējai.

Pirmkārt, Eiropas tiesībaizsardzības arhitektūra nav pietiekami pielāgojusies tam, ka ievērojami pieaudzis kriminālizmeklēšanai būtiskās informācijas apjoms, sarežģītība un aprites ātrums. Informācija par noziedzīgām darbībām joprojām ir sadrumstalota starp iestādēm, jurisdikcijām un sistēmām, un tā netiek pienācīgi kopīgota, sasaistīta vai efektīvi un savlaicīgi analizēta. Tas ir pakāpeniski paplašinājis kritiskās neredzamās zonas ES kriminālizlūkošanas ainā un mazinājis spēju identificēt pārrobežu noziedzīgas saiknes, efektīvi atbalstīt izmeklēšanu Eiropas līmenī un atklāt jaunus apdraudējumus.

Otrkārt, ES operatīvā reakcija joprojām ir sadrumstalota. Šengenas zonā bez iekšējām robežām, kur noziedzīgie tīkli netraucēti darbojas dažādās jurisdikcijās, tiesībaizsardzības darbības joprojām pārāk bieži tiek organizētas galvenokārt valstu līmenī. Valstu iestādēm bieži vien ir tikai daļējs priekšstats par noziedzīgiem tīkliem, kas darbojas vairākās dalībvalstīs, un tās pastāvīgi saskaras ar grūtībām koordinēt pārrobežu izmeklēšanu. Tāpēc sadrumstalotība joprojām ir viens no galvenajiem Eiropas reakcijas trūkumiem drošības jomā, kas mazina valstu tiesībaizsardzības pasākumu lietderību un efektivitāti attiecībā uz apdraudējumiem, kuri pēc būtības ir transnacionāli un kuru novēršanai nepieciešama stingrāka kopīga Eiropas pieeja.

Šajā satvarā Eiropolam kā ES aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai ir centrāla loma ( 3 ). Kopš izveides Eiropols no atbalsta platformas ir kļuvis par nozīmīgu analītisko un operatīvo centru, kas palīdz dalībvalstīm novērst un apkarot smago un organizēto noziedzību un terorismu. Pateicoties tā unikālajai spējai sasaistīt informāciju, radīt kriminālizlūkošanas informāciju ES līmenī un atbalstīt koordinētas pārrobežu operācijas, Eiropols ļauj dalībvalstīm atklāt sarežģītus noziedzīgos tīklus, identificēt saiknes starp dažādām jurisdikcijām un efektīvāk reaģēt uz strauji mainīgiem drošības apdraudējumiem.

Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politikas pamatnostādnēs 2024.–2029. gadam ( 4 ) tika izvirzīts mērķis vēl vairāk stiprināt Eiropolu. Tas ietver jaunu tiesisko regulējumu, kura mērķis ir stiprināt Eiropola operatīvo lomu un sekmēt efektīvāku pārrobežu sadarbību tiesībaizsardzības jomā. Šis mērķis ir arī nostiprināts Eiropas iekšējās drošības stratēģijā ProtectEU ( 5 ), kas iezīmē būtisku pavērsienu veidā, kādā ES organizē kopīgu reakciju uz arvien sarežģītākiem un savstarpēji saistītākiem drošības apdraudējumiem. Lai īstenotu šo redzējumu, Eiropola regulējums ir visaptveroši jāpārskata, neaprobežojoties ar mērķorientētiem grozījumiem, un jānodrošina, ka Eiropola pilnvaras pilnībā atbilst operatīvajiem apstākļiem visās smagas un organizētas noziedzības un terorisma jomās.

Dalībvalstis un Eiropas Parlaments ir konsekventi uzsvēruši nepieciešamību stiprināt sadarbību tiesībaizsardzības jomā ES līmenī, it īpaši plašajās apspriešanās ar ieinteresētajām personām, kas notika 2025. un 2026. gadā. Eiropas policijas priekšnieki ( 6 ) uzsvēra priekšrocības, ko sniegtu spēcīgāks un operatīvi darboties spējīgāks Eiropols, kas spētu būtiski vairot Eiropas kopējās tiesībaizsardzības spējas. Turklāt Eiropola regulējuma izvērtējums un Komisijas ziņojums saskaņā ar Eiropola regulas 68. panta 3. punktu liecināja, ka Eiropola pašreizējās pilnvaras un darbības modelis vairs pilnībā neatbilst mainīgās drošības vides mērogam un sarežģītībai. Pašreizējie informācijas pieejamības, integrācijas un apstrādes ierobežojumi, kā arī ierobežojumi, kas mazina Eiropola operatīvās iesaistes apjomu, samazina tā spēju efektīvi atbalstīt dalībvalstis, reaģējot uz arvien ciešāk savstarpēji saistītiem pārrobežu apdraudējumiem.

Izvērtējumā arī uzsvērts, ka pieaug strukturālā nelīdzsvarotība starp noziedzīgo tīklu mērogu un tehnoloģisko sarežģītību, no vienas puses, un ES tiesībaizsardzības iestādēm pieejamajām kopīgajām spējām, no otras puses. Noziedznieki arvien plašāk izmanto mākslīgo intelektu, liela mēroga datu izmantošanu un sarežģītas digitālās infrastruktūras, ar kuru iespējām neviena dalībvalsts viena pati nespēj efektīvi mēroties. Tomēr Eiropola pašreizējās pilnvaras un spējas neļauj tam pilnvērtīgi pildīt ES līmeņa spēju centra funkcijas, kas nepieciešamas, lai mazinātu sadrumstalotību, apvienotu resursus un sniegtu dalībvalstīm progresīvu operatīvo un tehnoloģisko atbalstu reaģēšanai uz mainīgo apdraudējumu vidi.

Eiropola tiesiskā regulējuma 2022. gada reforma ( 7 ) bija nozīmīgs solis Aģentūras pilnvaru stiprināšanā, it īpaši tādēļ, ka tā ļāva apstrādāt lielas un sarežģītas datu kopas un stiprināja Eiropola analītiskās spējas. Tomēr apdraudējumu aina un dalībvalstu operatīvās vajadzības ir attīstījušās straujāk, nekā tika paredzēts. Datu apstrāde plašā mērogā, Eiropola agrīna operatīvā iesaiste sarežģītās pārrobežu izmeklēšanās un progresīva tehnoloģiskā atbalsta sniegšana vairs nav izņēmuma prasības, bet gan mūsdienu tiesībaizsardzības sadarbības pamatiezīmes. 2025. gadā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma mērķorientētu grozījumu Eiropola regulējumā, lai risinātu konkrētas operatīvās vajadzības. Tomēr ar to netika risināta pamatā esošā strukturālā problēma: nodrošināt, ka Eiropols var darboties tādā mērogā un ar tādu elastību un integrācijas pakāpi, kāda nepieciešama, lai atbalstītu efektīvu ES mēroga reakciju uz apdraudējumiem, kuri kļūst arvien transnacionālāki un tehnoloģiski attīstītāki.

Tajā pašā laikā plašākā ES drošības arhitektūra ir ievērojami attīstījusies. Sadarbība starp Eiropolu un citām ES struktūrām, birojiem un aģentūrām, tai skaitā Eurojust ( 8 ), Eiropas Prokuratūru (“EPPO”) ( 9 ), Frontex ( 10 ), OLAF ( 11 ) un Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai (“AMLA”) ( 12 ), ir kļuvusi arvien svarīgāka, lai nodrošinātu efektīvu un saskaņotu reakciju uz pārrobežu apdraudējumiem. Tomēr pašreizējais satvars vēl nenodrošina pietiekamu operatīvo integrāciju, lai atbalstītu šo mainīgo arhitektūru ( 13 ) un nodrošinātu netraucētu sadarbību dažādajos drošības un kriminālās justīcijas cikla posmos.

Šāds pielāgojums ir ne tikai nepieciešams, bet arī savlaicīgs. Tagad ir radīti apstākļi būtiskākai Eiropola regulējuma pārveidei. Nesenās un pašreizējās ES iniciatīvas, it īpaši tiesībaizsardzības iestāžu informācijas apmaiņas regulējuma pārskatīšana ( 14 ), ir radījušas pamatu datu pieejamības, kvalitātes un savlaicīguma uzlabošanai ES līmenī. Vienlaikus plašākas norises visā ES drošības un tieslietu arhitektūrā – arī ciešāka sadarbība starp attiecīgajām ES struktūrām, birojiem un aģentūrām – rada labvēlīgāku vidi integrētai un koordinētai rīcībai.

Tāpēc ar šo priekšlikumu izveido nostiprinātu Eiropola tiesisko regulējumu, kas atspoguļo pārrobežu noziedzības apdraudējumu attīstību un dalībvalstu operatīvās vajadzības. Tā mērķis ir nostiprināt Eiropolu kā:

·ES informācijas centru, kas spēj nodrošināt dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm pilnīgāku un integrētāku kriminālizlūkošanas ainu ES līmenī;

·operatīvo centru, kas efektīvāk un agrīnākā posmā atbalsta dalībvalstis pārrobežu izmeklēšanās un operatīvajās darbībās, un

·tehnoloģiju un inovācijas centru, kas nodrošina dalībvalstīm progresīvas spējas, zinātību un operatīvos rīkus.

Lai sasniegtu šos mērķus, priekšlikums balstās uz pašreizējā regulējuma stiprajām pusēm un tās tālāk attīsta, lai sasniegtu izcilu operatīvās darbības līmeni, vienlaikus ieviešot strukturālas izmaiņas, kas vajadzīgas efektīvākai Eiropas reakcijai uz pārrobežu noziedzību. Ar to izveido stabilu un mūsdienīgu tiesisko regulējumu, kas Eiropolam ļauj:

·reaģēt uz pašreizējiem un turpmākiem drošības izaicinājumiem;

·sniegt lielāku atbalstu dalībvalstīm pārrobežu izmeklēšanās un

·stiprināt ES spēju koordinēti, efektīvi un noturīgi reaģēt uz smago un organizēto noziedzību un terorismu, pilnībā ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šim kriminālās justīcijas iniciatīvu kopumam ir saskaņots un savstarpēji papildinošs mērķis: stiprināt ES spēju novērst, atklāt un izmeklēt smagus pārrobežu noziegumus un saukt pie atbildības par tiem arvien sarežģītākā drošības vidē. Modernizējot tiesisko regulējumu, kas reglamentē sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm, tiesu iestādēm un citām attiecīgajām iestādēm, šā kopuma mērķis ir stiprināt Savienības iekšējās drošības arhitektūras efektivitāti, saskaņotību un sadarbspēju.

Šo centienu pamatā ir ierosinātā Eiropola un Eurojust regulu pārskatīšana. Eiropols un Eurojust brīvības, drošības un tiesiskuma telpā pilda atšķirīgas, tomēr savstarpēji papildinošas funkcijas: Eiropols atbalsta noziedzīgu darbību novēršanu un apkarošanu, savukārt Eurojust veicina tiesu iestāžu sadarbību un nodrošina efektīvus turpmākos pasākumus kriminālvajāšanas un tiesvedības jomā. Tāpēc iniciatīvu kopuma mērķis ir stiprināt abu aģentūru sadarbību un savstarpējo papildināmību, kā arī to sadarbību ar citiem attiecīgajiem Savienības dalībniekiem tieslietu un iekšlietu jomas un krāpšanas apkarošanas arhitektūrā, lai visos kriminālās justīcijas ķēdes posmos nodrošinātu nepārtrauktu sasaisti starp tiesībaizsardzības pasākumiem un turpmāko rīcību tiesu iestādēs.

Šajā kontekstā šo mērķi palīdz sasniegt arī grozījumi Eiropas izmeklēšanas rīkojuma regulējumā un tieslietu un iekšlietu jomā ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām ( 15 ) piemērojamajos datu aizsardzības noteikumos, jo tie sekmē efektīvu pārrobežu sadarbību, uzlabo informācijas apmaiņas nosacījumus un nodrošina saskaņotu tiesisko regulējumu, kas pielāgots operatīvajiem apstākļiem un tehnoloģiju attīstībai. Kopā šajā iniciatīvu kopumā ierosinātie pasākumi uzlabos ES spēju reaģēt uz mainīgiem drošības apdraudējumiem, vienlaikus pilnībā ievērojot pamattiesības, tiesiskumu un atbildības sadalījumu starp dažādajiem iesaistītajiem dalībniekiem.

Turklāt Eiropola regulas pārskatīšanas priekšlikums atbilst plašākajam ES iekšējās drošības satvaram, it īpaši ProtectEU, un tieši sekmē tā īstenošanu. Stiprinot Eiropola kā informācijas centra, operatīvā centra un tehnoloģiju un inovācijas centra lomu, priekšlikums palīdz novērst kriminālizlūkošanas informācijas trūkumus, pastiprina pārrobežu izmeklēšanu un uzlabo progresīvu tehnoloģisko spēju izmantošanu ES līmenī.

Priekšlikums atbilst arī jaunākajām ES politikas norisēm iekšējās drošības jomā, tostarp terorisma novēršanas un apkarošanas programmai ProtectEU ( 16 ) satvarā, ES prioritātēm noziedzības apkarošanā 2026.–2029. gada EMPACT ciklam ( 17 ), 2025. gada ES stratēģijai narkotiku jomā ( 18 ) un tai pievienotajam rīcības plānam cīņai pret narkotiku nelikumīgu tirdzniecību ( 19 ), kā arī Komisijas 2026. gada priekšlikumam par ES mēroga noteikumiem šaujamieroču nelikumīgas aprites apkarošanai ( 20 ). Šīs iniciatīvas atspoguļo plašāku pāreju uz operatīvāku, uz izlūkdatiem un spējām balstītu ES rīcību smagas un organizētas noziedzības un terorisma apkarošanā. Priekšlikums papildina arī Komisijas 2025. gada jūnijā iesniegto ceļvedi likumīgai un efektīvai piekļuvei datiem tiesībaizsardzības nolūkos ( 21 ), kurā risinātas būtiskas ar piekļuvi digitālajiem pierādījumiem saistītas problēmas.

Priekšlikums atbilst arī regulējumam par informācijas apmaiņu starp valstu tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī starp šīm iestādēm un Eiropolu. Lai gan nesenās reformas ir nostiprinājušas un saskaņojušas lietu pārvaldības sistēmas un pārrobežu informācijas apmaiņas praksi valstu līmenī, to sniegtās priekšrocības vēl nav pilnībā izmantotas attiecībā uz integrāciju ar Eiropola pakalpojumiem un analītiskajām spējām. Nodrošinot, ka informāciju, ar ko apmainās un ko pārvalda valstu līmenī, var sistemātiski darīt pieejamu Eiropolam ar tā informācijas pakalpojumu un rīku starpniecību, priekšlikums ļauj dalībvalstīm pilnībā izmantot Eiropola pakalpojumus un sekmē integrētāku, automatizētāku un efektīvāku informācijas izmantošanu visā ES tiesībaizsardzības iestāžu kopienā.

Priekšlikums nodrošina Eiropolam pilnvaras un rīkus, lai visā ES vērstos pret noziegumiem, kas ietilpst Eiropola kompetencē un kuriem ir hibrīddimensija, ņemot vērā it īpaši ProtectEU, ES sagatavotības savienības stratēģijā un Eiropas demokrātijas vairogā noteiktās vajadzības. Tas ļauj Eiropolam izmantot visu operatīvo, analītisko un tehnisko rīku kopumu, lai savu pilnvaru ietvaros rīkotos attiecībā uz smago un organizēto noziedzību, terorismu un kibersekmētu noziedzību, ja attiecīgajiem nodarījumiem ir hibrīddimensija. Ar priekšlikumu ES operatīvās zinātības centri tiek noteikti par Eiropola operatīvās pieejas modeli, bet tādu noziedzīgu nodarījumu novēršana un apkarošana, kuriem ir hibrīddimensija, – par transversālu prioritāti. Noziedzīgas darbības ar hibrīddimensiju var rasties saistībā ar jebkuru noziedzības veidu, kas ietilpst Eiropola kompetencē. Centri tiek izveidoti, lai savās attiecīgajās zinātības jomās nodrošinātu horizontālu ieguldījumu šādu noziedzīgu darbību novēršanā un apkarošanā, arī tad, ja tās ir daļa no apdraudējuma ar hibrīddimensiju, veicina šādu apdraudējumu vai ir ar to saistītas.

Priekšlikums arī stiprina papildināmību sadarbībā ar EPPO un Eurojust kriminālvajāšanas un tiesvedības posmos, tostarp nodrošinot EPPO strukturālu analītisko atbalstu tādu sarežģītu pārrobežu finanšu noziegumu analīzē, kuri skar ES finanšu intereses. Tas arī sekmē ciešāku sadarbību ar Frontex jomās, kurās pārrobežu noziedzība pārklājas ar robežu pārvaldību, ar Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (“eu-LISA”) ( 22 ) attiecībā uz informācijas pārvaldības pakalpojumu un rīku izstrādi, ieviešanu un tehnisko pārvaldību, ar AMLA attiecībā uz finanšu noziegumiem un ar Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru (“ENISA”) ( 23 ) attiecībā uz kiberdrošību, it īpaši izspiedējprogrammatūru incidentiem.

Priekšlikums tieši sekmē Šengenas zonas darbību, kurā brīvu pārvietošanos iespējams saglabāt tikai tad, ja Eiropas reakcija drošības jomā ir tikpat integrēta un efektīva. Stiprinot sadarbību tiesībaizsardzības jomā ES līmenī un mazinot sadrumstalotību, priekšlikums palīdz nodrošināt, ka drošība Šengenas zonā tiek īstenota ar tādu pašu integrācijas pakāpi kā pārvietošanās brīvība, kuras aizsardzībai tā paredzēta. Vienlaikus priekšlikuma mērķis ir arī padziļināt Eiropola sadarbību ar valstīm, kas asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Priekšlikums atbilst plašākajiem ES politikas mērķiem tehnoloģiskās suverenitātes un drošas digitālās infrastruktūras jomā, tostarp Eiropas Datu stratēģijai ( 24 ), Digitālās desmitgades politikas programmai 2030. gadam ( 25 ), ES datu centru un mākoņdatošanas stratēģijai ( 26 ) un kiberdrošības ( 27 ) iniciatīvām, tai skaitā jaunajam priekšlikumam par Mākoņdatošanas un MI attīstības aktu (CADA), kura mērķis ir stiprināt ES mākoņdatošanas un MI ekosistēmu, investīcijas un infrastruktūru ( 28 ). Ļaujot Eiropolam un dalībvalstu kompetentajām iestādēm droši un plašā mērogā apstrādāt un analizēt datus un darboties drošās, uzticamās un mērogojamās datu apstrādes vidēs, tostarp izmantojot suverēnas mākoņdatošanas spējas un progresīvas digitālās infrastruktūras, priekšlikums palīdz veidot noturīgas ( 29 ) un autonomas Eiropas tehnoloģiskās spējas.

Priekšlikums atbalsta arī ES politiku inovācijas, pētniecības un konkurētspējas jomā, tai skaitā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ( 30 ) un Eiropas inovācijas programmas ( 31 ) ietvaros. Piešķirot Eiropolam centrālā koordinācijas centra lomu jaunu operatīvo vajadzību apzināšanā un turpmāko tiesībaizsardzības spēju veidošanā, priekšlikums atbalsta progresīvu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, arī izmantojot kopīga iepirkuma risinājumus.

Tajā pašā laikā priekšlikums joprojām pilnībā atbilst ES datu aizsardzības regulējumam, it īpaši Regulai (ES) 2018/1725 par personas datu aizsardzību ES iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, tādējādi nodrošinot, ka Eiropola nostiprinātā operatīvā loma joprojām balstās uz augstu pamattiesību aizsardzības līmeni.

Priekšlikums stiprina ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un finanšu noziegumu apkarošanas regulējumu, tai skaitā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas tiesību aktu kopumu ( 32 ) un AMLA izveidi, vienlaikus nostiprinot ES krāpšanas apkarošanas arhitektūru un ES finanšu interešu aizsardzību saskaņā ar Direktīvu (ES) 2017/1371 ( 33 ). Tas nodrošina Eiropolam lielākas spējas atbalstīt sarežģītas pārrobežu finanšu izmeklēšanas un efektīvi sadarboties ar EPPO, kā arī atbalstīt OLAF administratīvo un izmeklēšanas darbu. Ļaujot Eiropolam integrēt finanšu izlūkdatus, analītiskās spējas un operatīvos resursus, priekšlikums ļauj tam identificēt, analizēt un izsekot noziedzīgas izcelsmes finanšu plūsmas un aktīvus, arī tādus, kas skar ES budžetu, tādējādi stiprinot sistemātisku pieeju “sekojiet naudai” un nodrošinot koordinētu ES līmeņa reakciju uz finanšu noziegumiem. Šī Eiropola lomas nostiprināšana ir īpaši svarīga saistībā ar pašreizējo krāpšanas apkarošanas arhitektūras pārskatīšanu, jo tā nodrošina, ka Eiropola spējas atbilst turpmākām ES līmeņa reformām un pārrobežu finanšu noziegumu apkarošanas mainīgajām vajadzībām.

Priekšlikums stiprina ES ārējo drošību, ļaujot Eiropolam kopīgi apstrādāt kriminālizlūkošanas datus ar partnervalstīm ārpus ES, uzlabojot starptautisko izmeklēšanu ātrumu un kvalitāti un vienlaikus nodrošinot drošu informācijas apmaiņu tādos kanālos kā INTERPOL. Priekšlikums arī ļauj Eiropolam izvietot ekspertus trešās valstīs, lai koordinētu operatīvos pasākumus. Koncentrējot Eiropola ārējās darbības uz operatīvajiem mērķiem, priekšlikums maksimāli palielina to pievienoto vērtību dalībvalstu kompetentajām iestādēm un vienlaikus papildina Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (“CEPOL”) lomu spēju veidošanā trešās valstīs.

Priekšlikums arī sekmē ES paplašināšanās procesu, padziļinot operatīvo sadarbību ar kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm. Šīm valstīm kā nozīmīgiem partneriem cīņā pret transnacionālo noziedzību, terorismu un citiem pārrobežu drošības apdraudējumiem ir svarīga loma plašākajā Eiropas drošības arhitektūrā, un tās pakāpeniski jāintegrē attiecīgajos drošības sadarbības satvaros.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 87. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 88. pants. LESD 88. pants ir juridiskais pamats Eiropola izveidei un darbībai, kā arī tā uzdevumu, struktūras un darbības noteikšanai. LESD 87. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts pieņemt pasākumus attiecībā uz policijas sadarbības nolūkiem būtiskas informācijas vākšanu, glabāšanu, apstrādi, analīzi un apmaiņu.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Šajā priekšlikumā risinātajām problēmām pēc būtības ir pārrobežu raksturs, un dalībvalstis, rīkojoties vienas pašas, tās nevar efektīvi atrisināt. Smagākajiem un organizētajiem noziedzības veidiem patlaban galvenokārt ir transnacionāls raksturs, un noziedzīgie tīkli netraucēti darbojas dažādās jurisdikcijās un digitālajās vidēs. Noziedzīgie tīkli izmanto valstu informācijas, operatīvās rīcības un spēju sadrumstalotību. Rezultātā dalībvalstīm ir tikai daļējs priekšstats par noziedzīgajām darbībām, un tām ir strukturāli ierobežotas iespējas sasaistīt izmeklēšanas un efektīvi reaģēt uz noziedzīgām darbībām, kas sniedzas ārpus to valsts jurisdikcijas.

Tāpēc rīcība ES līmenī ir gan efektīvāka, gan nepieciešama. Noziedzīgu darbību mērogs, ātrums un pārrobežu raksturs prasa tādu koordinācijas, datu apkopošanas un analītisko spēju līmeni, kādu dalībvalstis, rīkojoties vienas pašas, nespēj sasniegt. Darbojoties ES līmenī, Eiropols spēj apvienot informāciju no vairākām jurisdikcijām, identificēt likumsakarības un saiknes, kas citādi paliktu neatklātas, un atbalstīt operatīvās rīcības prioritāšu noteikšanu un pārrobežu koordināciju. Tādējādi Eiropols palielina valstu izmeklēšanas rezultativitāti un nodrošina, ka reakcija uz pārrobežu noziedzību nav sadrumstalota, bet gan saskaņota un savstarpēji pastiprinoša. Tas arī ļauj attīstīt un ieviest progresīvas spējas, ko atsevišķas dalībvalstis, rīkojoties vienas pašas, nespētu nodrošināt, kā arī panākt apjomradītus ietaupījumus jomās, kurās spēju attīstīšana ir resursietilpīga un prasa kritisko masu. Centralizējot šādas spējas ES līmenī un darot tās pieejamas visām dalībvalstīm, priekšlikums novērš dublēšanos, samazina izmaksas un nodrošina vienmērīgi augstu efektivitātes līmeni.

Šengenas zonā šī kopīgā spēja ir būtiska, lai nodrošinātu, ka sadarbības līmenis tiesībaizsardzības jomā ir samērīgs ar sasniegto integrācijas līmeni.

•Proporcionalitāte

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šis priekšlikums paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi tā mērķu sasniegšanai.

Ar priekšlikumu ievieš integrētāku satvaru ES līmeņa atbalstam tiesībaizsardzības jomā, kas atspoguļo pārrobežu noziedzības mērogu un sarežģītību. Tajā galvenā uzmanība pievērsta efektīvākai informācijas izmantošanai, lielākam atbalstam pārrobežu izmeklēšanām un labākai piekļuvei kopīgi izmantojamām spējām, nemainot kompetenču pamata līdzsvaru starp ES un tās dalībvalstīm. Konkrētāk, ar priekšlikumu Eiropolam netiek piešķirtas pilnvaras piemērot piespiedu līdzekļus; tās joprojām ir vienīgi dalībvalstu kompetencē.

Attiecīgā gadījumā pasākumu samērīgumu papildus pamato priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā veiktā analīze.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Priekšlikums ir sagatavots kā regula, un ar to atceļ Regulu (ES) 2016/794, ar kuru izveidots Eiropols. Pašreizējā regulējuma atcelšana un aizstāšana ir nepieciešama, ņemot vērā Eiropola pilnvaru un darbību būtisko attīstību un no tās izrietošo vajadzību attiecīgi mainīt juridisko pieeju. Pašreizējā regula, kas sākotnēji tika izstrādāta kā elastīgs un plaši formulēts instruments, vairs nenodrošina pietiekamu pamatu Eiropola pieaugošo pienākumu izpildei un arvien sarežģītākajām darbībām, tostarp tā paplašinātajai lomai datu apstrādē.

Eiropola lomas attīstībai ir vajadzīgs modernizēts un pilnībā strukturēts tiesiskais regulējums, kurā skaidri noteikti tā galvenie pienākumi, novērstas neskaidrības un nodrošināta juridiskā noteiktība, paredzamība un pārskatatbildība, kas nepieciešama pastiprināto pilnvaru efektīvai īstenošanai. Pārskatītajam tiesiskajam regulējumam jāļauj Eiropolam efektīvi pildīt paplašinātās funkcijas skaidrā, stabilā un paredzamā tiesiskajā vidē, vienlaikus saglabājot operatīvo elastību, kas vajadzīga, lai reaģētu uz mainīgiem apdraudējumiem.

Ar Regulas (ES) 2016/794 pārstrādāšanu nepietiktu, lai modernizētu Eiropolu. Pašreizējā regula nenodrošina pamatstruktūru, kas nepieciešama, lai integrētu būtiskas operatīvas, analītiskas un tehnoloģiskas izmaiņas, un atsevišķi secīgi grozījumi nebūtu pietiekami, lai nodrošinātu pilnībā modernizētam Eiropolam vajadzīgo saskaņotību, juridisko noteiktību un institucionālo arhitektūru. Šā priekšlikuma mērķis ir grozīt un paplašināt Regulas (ES) 2016/794 noteikumus. Tā kā veicamo grozījumu skaits ir liels un tie pēc būtības ir būtiski, skaidrības labad tiesību akts būtu jāatceļ.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Regulas (ES) 2016/794, kas grozīta ar Regulu (ES) 2022/991, izvērtējums, kurš veikts paralēli šim priekšlikumam pievienotajam ietekmes novērtējumam, apstiprina Eiropola centrālo un unikālo lomu dalībvalstu atbalstīšanā smagas un organizētas noziedzības un terorisma novēršanā un apkarošanā, it īpaši pārrobežu izmeklēšanās. Izvērtējumā, kas aptvēra laikposmu no 2017. līdz 2024. gadam, tika konstatēts, ka Eiropols ir ievērojami stiprinājis informācijas apmaiņu un operatīvo koordināciju Savienības līmenī.

Vienlaikus izvērtējumā ir konstatēti vairāki strukturāli trūkumi, kas kavē Eiropolu pilnībā izmantot savu potenciālu. Pastāvīgais informācijas trūkums, kas saistīts ar dalībvalstu nevienmērīgo datu sniegšanu un procesuālajiem ierobežojumiem, neļauj izveidot pilnīgu kriminālizlūkošanas ainu ES līmenī. Operatīvais atbalsts joprojām tiek sniegts nevienmērīgi un dažos gadījumos nav pienācīgi integrēts valstu izmeklēšanās. Savukārt sadarbību ar citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām kavē institucionālā regulējuma ierobežojumi. Turklāt izvērtējumā norādīts, ka pieaug slodze uz Eiropola resursiem un spējām, it īpaši saistībā ar arvien sarežģītākiem un digitālākiem noziedzības veidiem, kuros intensīvi izmanto datus, un tāpēc ir vajadzīgi mērogojami tehnoloģiski risinājumi un lielākas analītiskās spējas.

Šie konstatējumi atklāj strukturālu neatbilstību starp Eiropola pašreizējo regulējumu un mainīgo apdraudējumu ainu un pamato šā priekšlikuma nepieciešamību. Detalizētais izvērtējums ir izklāstīts pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

Turklāt Komisijas ziņojums saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 ( 34 ) 68. panta 3. punktu apstiprina, ka Eiropols ir panācis būtisku progresu Regulas (ES) 2022/991 īstenošanā. Eiropols ir īstenojis gandrīz visus jaunos datu apstrādes un analītiskos uzdevumus, tai skaitā lielu un sarežģītu datu kopu apstrādi un pētniecības un inovācijas projektu atbalstīšanu īpašos satvaros. Eiropola paplašinātās spējas ir stiprinājušas pārrobežu izmeklēšanas, uzlabojušas informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un palielinājušas analītisko atbalstu smagas un organizētas noziedzības un terorisma apkarošanā, turklāt ieviesto aizsardzības pasākumu dēļ nav konstatēta negatīva ietekme uz pamattiesībām. Dalībvalstis turpina aktīvi izmantot Eiropola jaunos rīkus, un tas liecina, ka operatīvajā darbā tās arvien vairāk paļaujas uz Eiropola spējām.

Tajā pašā laikā izvērtējumā ir konstatēti vairāki strukturāli un operatīvi ierobežojumi, kas kavē Eiropola jauno spēju pilnīgu izmantošanu. Sarežģīti datu aizsardzības procesi palēnina rīku ieviešanu operatīvajā darbā un attur no to konsekventas izmantošanas ikdienas izmeklēšanās. Operatīvais atbalsts valstu izmeklēšanās tiek integrēts nevienmērīgi, savukārt ierobežotā analītiskā jauda un tehnoloģiskā mērogojamība mazina Eiropola spēju apstrādāt arvien lielāku sarežģītu datu apjomu un rīkoties, pamatojoties uz šiem datiem. Ziņojumā arī norādīts, ka digitālās un pārrobežu noziedzības pieaugošais mērogs un sarežģītība prasa progresīvākus, elastīgākus un mērogojamākus operatīvos risinājumus, lai Eiropols varētu efektīvi reaģēt visās dalībvalstīs.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Lai apkopotu dalībvalstu, Eiropola, ES aģentūru, tiesībaizsardzības tīklu un privāto pušu – uzņēmumu un uzņēmumu apvienību, kā arī nevalstisko, pilsoniskās sabiedrības un pētniecības organizāciju – viedokļus, tika īstenots padziļināts un visaptverošs apspriešanās process.

Sākotnējās apspriešanas par darbības tvērumu laikposmā no 2025. gada aprīļa līdz jūnijam ietvēra augsta līmeņa viedokļu apmaiņu ar Pastāvīgo komiteju operatīvai sadarbībai iekšējās drošības jautājumos (COSI), Eiropola valdi un valstu policijas priekšniekiem. Šīs apspriešanas palīdzēja noteikt operatīvās prioritātes, pārrobežu sadarbības problēmas un politiskos ierobežojumus, kas bija jāņem vērā Eiropola regulējuma reformā. Pēc tam laikposmā no 2025. gada jūlija līdz 2026. gada februārim tika padziļināti apkopoti fakti un pierādījumi, izmantojot uzaicinājumu iesniegt atsauksmes, sabiedrisko apspriešanu un tematiskus darbseminārus ar dalībvalstu ekspertiem.

Kopumā ieinteresētās personas augstu novērtēja Eiropola pievienoto vērtību, it īpaši pārrobežu informācijas apmaiņas, kriminālizlūkošanas datu analīzes un operatīvās koordinācijas veicināšanā. Tajā pašā laikā tās norādīja uz būtiskiem operatīviem trūkumiem, kas mazina Eiropola efektivitāti, it īpaši uz juridiskiem un procesuāliem ierobežojumiem datu apstrādes jomā. Ieinteresētās personas arī uzsvēra nepieciešamību stiprināt Eiropola operatīvo atbalstu, izstrādāt automatizētākas un sadarbspējīgākas sistēmas un palielināt tehnoloģiskās un analītiskās spējas, arī izmantojot ES līmeņa digitālos rīkus un ciešāku sadarbību ar ES struktūrām, birojiem un aģentūrām. Privātā sektora ieinteresētās personas papildus uzsvēra juridiskās noteiktības nozīmi datu apmaiņā, it īpaši kibernoziedzības jomā.

Apspriešanās tika uzsvērts arī tas, cik svarīgi ir nodrošināt, lai jebkāda Eiropola lomas stiprināšana pilnībā atbilstu pamattiesībām, it īpaši datu aizsardzības prasībām, un tiktu ievēroti dalībvalstu pienākumi valsts drošības un tiesībaizsardzības jomā. Tika pausti atšķirīgi viedokļi par Eiropola kompetences iespējamu turpmāku paplašināšanu hibrīddraudu jomā; vairākas ieinteresētās personas to uzskatīja par politiski sensitīvu jautājumu, tomēr principā jau pienācīgi aptvertu Eiropola tiesiskajā regulējumā.

No ieinteresētajām personām saņemtā informācija tika tieši izmantota priekšlikuma izstrādē, jo tā apstiprināja nepieciešamību novērst informācijas trūkumus, operatīvo sadrumstalotību un tehnoloģisko spēju ierobežojumus. Tā arī palīdzēja izstrādāt pasākumus datu apmaiņas stiprināšanai, procedūru vienkāršošanai un sadarbības veicināšanai, vienlaikus nodrošinot pienācīgus aizsardzības pasākumus un ievērojot Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteiktās Eiropola pilnvaru robežas.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Gan izvērtējuma, gan šim priekšlikumam pievienotā ietekmes novērtējuma sagatavošanai Komisija izmantoja ārējo ekspertu zinātību. Konkrētāk, ārējais pētījums, kas tika veikts laikposmā no 2025. gada jūlija līdz 2026. gada jūnijam, nodrošināja visaptverošu pierādījumu bāzi, izmantojot dalībvalstu, ES struktūru, biroju un aģentūru, tiesībaizsardzības tīklu un attiecīgo ieinteresēto personu sniegto informāciju. Turklāt Komisija izskatīja daudzus iesniegtos materiālus, tai skaitā politikas dokumentus, kas tika iesniegti šā priekšlikuma sagatavošanas laikā.

•Ietekmes novērtējums

Šo priekšlikumu pamato ietekmes novērtējums, kurā analizēti vairāki politikas risinājumi, lai novērstu konstatētās problēmas, kas saistītas ar informācijas trūkumiem, operatīvo sadrumstalotību un spēju ierobežojumiem.

Ietekmes novērtējumā galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem ar visbūtiskāko politisko un operatīvo ietekmi, kā arī ietekmi uz pamattiesībām. Tāpēc novērtējums neaptvēra jomas, kurās jau bija plašs atbalsts, tai skaitā spēju un tehnoloģiju attīstību.

Tika apsvērtas divas galvenās politikas pieejas.

Pirmā pieeja bija vērsta uz mērķorientētiem pašreizējā darbības modeļa uzlabojumiem, palielinot datu pieejamību, stiprinot sadarbību ar ES struktūrām, birojiem un aģentūrām un uzlabojot Eiropola rīku un informācijas sistēmu integrāciju valstu izmeklēšanas darbplūsmās. Tas ietvēra tādus pasākumus kā savienojumi ar valstu lietu pārvaldības sistēmām un sistemātiskāka vaicājumu veikšana Eiropola sistēmās attiecīgās izmeklēšanās.

Otrā pieeja paredzēja strukturālākas pārmaiņas Eiropola operatīvajā modelī. Tās mērķis bija pāriet no satvara, kura centrā galvenokārt ir divpusēja informācijas nosūtīšana, uz kopīgu ES līmeņa komunikācijas infrastruktūru izveidi, it īpaši ES policijas kopīgo datu telpu. Tā paredzēja arī integrētāku operatīvā atbalsta veidu, kas būtu tieši iekļauts valstu izmeklēšanas vidēs, tostarp izveidojot Eiropola atbalsta birojus dalībvalstīs. Turklāt šī pieeja ietvēra Eiropola datu apstrādes satvara būtisku modernizāciju un ciešāku sadarbību ar EPPO.

Pamatojoties uz to, vēlamajā politikas risinājumā ir apvienoti abu pieeju elementi. Tā pamatā ir pirmajā pieejā noteiktie pakāpeniskie uzlabojumi, it īpaši datu pieejamības palielināšana, sistēmu modernizācija un Eiropola rīku integrēšana valstu izmeklēšanās. Tajā pašā laikā tas vajadzības gadījumā pārsniedz pašreizējo modeli, lai novērstu strukturālos ierobežojumus, proti, nodrošina atļautu piekļuvi valstu datiem, stiprina Eiropola operatīvo klātbūtni dalībvalstīs un padziļina sadarbību ar EPPO. Šie pasākumi ir izstrādāti tā, lai tie savstarpēji pastiprinātu cits cita ietekmi. Konkrētāk, pirmajā pieejā paredzētie pakāpeniskie uzlabojumi rada apstākļus progresīvāko pasākumu efektīvai darbībai.

Paredzams, ka vēlamais politikas risinājums ievērojami uzlabos pārrobežu sadarbības efektivitāti tiesībaizsardzības jomā, mazinot informācijas sadrumstalotību, paātrinot operatīvo saikņu apzināšanu starp dažādām izmeklēšanām un stiprinot operatīvo koordināciju starp ES struktūrām, birojiem un aģentūrām. Turklāt sagaidāms, ka tas uzlabos valstu iestāžu spēju izmeklēt arvien digitālākus, pārrobežu rakstura un datu ziņā ietilpīgākus noziedzības veidus, izmantojot uzlabotu analītisko atbalstu, kopīgas tehnoloģiskās spējas un integrētākas operatīvā atbalsta struktūras. Sagaidāms, ka iedzīvotāji gūs labumu no stiprākas iekšējās drošības un efektīvākas smagas un organizētas noziedzības un terorisma novēršanas un apkarošanas.

Vēlamajam politikas risinājumam būs vajadzīgas ievērojamas investīcijas gan ES, gan dalībvalstu līmenī, it īpaši kopīgu tehnoloģisko infrastruktūru, sadarbspējas risinājumu un operatīvās integrācijas pasākumu izstrādei, kā arī analītisko un operatīvo spēju palielināšanai. Aplēstās vienreizējās izmaksas dalībvalstīm ir aptuveni 255 miljoni EUR un Eiropolam – 240 miljoni EUR, savukārt ikgadējās periodiskās izmaksas tiek lēstas aptuveni 48 miljonu EUR apmērā dalībvalstīm un 78 miljonu EUR apmērā Eiropolam. Kopējās aplēstās izmaksas laikposmā no 2028. līdz 2034. gadam ir aptuveni 590 miljoni EUR dalībvalstīm un 789 miljoni EUR Eiropolam. Tajā pašā laikā paredzams, ka kopīgu ES līmeņa infrastruktūru un spēju izmantošana radīs ievērojamus ieguvumus efektivitātes ziņā un apjomradītus ietaupījumus, tai skaitā aptuveni 42 miljonu EUR ietaupījumu salīdzinājumā ar atsevišķām īstenošanas pieejām.

Vēlamā politikas risinājuma izraisītā iejaukšanās tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību joprojām ir gan nepieciešama, gan samērīga. To pamato šā risinājuma mērķis: nodrošināt smagas un organizētas noziedzības un terorisma efektīvu novēršanu un apkarošanu arvien digitalizētākā un pārrobežu operatīvajā vidē. Ietekmes novērtējumā tika secināts, ka pašreizējais datu apstrādes regulējums vairs neatspoguļo mūsdienu kriminālizlūkošanas operatīvos apstākļus un rada strukturālus ierobežojumus, kas mazina Eiropola spēju efektīvi atbalstīt dalībvalstis. Tajā pašā laikā priekšlikums būtiski stiprina un pārstrukturē Eiropola veiktajai datu apstrādei piemērojamo aizsardzības pasākumu sistēmu. Konkrētāk, ar to ievieš detalizētāku tiesisko un tehnisko satvaru, kas reglamentē Eiropola datu vides, apstrādes režīmus, piekļuves nosacījumus, dažādu apstrādes vižu nošķiršanu, reģistrēšanas un izsekojamības prasības, glabāšanas termiņus, kā arī uzraudzības un pārraudzības mehānismus.

Komisijas neatkarīgā Regulējuma kontroles padome 2026. gada 17. aprīlī sniedza pozitīvu atzinumu par ietekmes novērtējumu. Ietekmes novērtējuma kopsavilkuma lapa ir pieejama šajā saitē: Ietekmes novērtējuma kopsavilkums – Migrācija un iekšlietas .

Regulējuma kontroles padome pieprasīja uzlabot ietekmes novērtējumu attiecībā uz politikas kontekstu, faktisko pierādījumu bāzi, intervences loģiku, ietekmes analīzi un uzraudzības satvaru. Reaģējot uz to, ietekmes novērtējums tika pārskatīts, lai labāk izskaidrotu Eiropola pilnvaru attīstību un plašāko ES drošības satvaru, stiprinātu faktisko pierādījumu bāzi ar izvērtējuma konstatējumiem un operatīvajiem datiem, precizētu mērķus un politikas risinājumus, padziļinātu ietekmes un aizsardzības pasākumu novērtējumu un nostiprinātu uzraudzības un izvērtēšanas satvaru ar skaidrākiem mērķiem un rādītājiem.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Ar priekšlikumu būtiski vienkāršo Eiropola datu apstrādes noteikumus un saistītās procedūras, tieši novēršot pašreizējā regulējuma neefektivitāti. Pašlaik lielākā daļa Eiropola saņemto datu kopu ir nestrukturētas, un pašreizējo datu kategorizācijas noteikumu un atkāpju piemērošana ir ļoti sarežģīta un resursietilpīga. Ar priekšlikumu šie noteikumi tiek saskaņoti ar Regulu (ES) 2018/1725, novēršot Eiropolam raksturīgo nevajadzīgo sarežģītību un vienlaikus ar šo saskaņošanu saglabājot augstus datu aizsardzības standartus.

Līdzīgi ir arī ar iepriekšējas apspriešanās procedūrām, kas pašlaik var aizkavēt jaunu spēju ieviešanu operatīvajā darbībā. Ar priekšlikumu šīs procedūras vienkāršo, novēršot procesuālos šķēršļus, paātrinot īstenošanu un vienlaikus atbrīvojot ievērojamus operatīvos resursus. Kopumā šīs izmaiņas samazina administratīvo slogu un līdz ar to arī pārvaldībai vajadzīgos cilvēkresursus un finanšu resursus.

Ar priekšlikumu ievieš arī automatizētus un strukturētus datu apmaiņas mehānismus starp dalībvalstīm un Eiropolu un atvieglo Eiropola rīku integrēšanu valstu darbplūsmās. Šī pieeja ievērojami samazina dalībvalstu administratīvo slogu, novērš vajadzību manuāli apstrādāt datus, paātrina kriminālizlūkošanas datu apmaiņu un ļauj dalībvalstu iestādēm koncentrēties uz galvenajiem tiesībaizsardzības uzdevumiem, nevis administratīvajiem procesiem.

Priekšlikums atbilst arī digitālās pārbaudes nosacījumiem, jo tas sekmē tiesībaizsardzības sadarbības digitālo pārveidi, izmantojot sadarbspējīgas sistēmas, automatizētu datu apmaiņu un drošas digitālās infrastruktūras, kas pielāgotas noziedzības arvien digitālākajam raksturam.

•Pamattiesības

Tā kā priekšlikums paredz personas datu apstrādi un apmaiņu tiesībaizsardzības nolūkos, īpaša uzmanība ir pievērsta Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzīto principu, tiesību un brīvību ievērošanai, it īpaši tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību (7. pants) un tiesībām uz personas datu aizsardzību (8. pants), kā arī tam, lai nodrošinātu atbilstību ES datu aizsardzības regulējumam, tostarp Regulai (ES) 2018/1725.

Ar priekšlikumu netiek ieviestas jaunas personas datu kategorijas vai jauni apstrādes nolūki. Tā vietā ar to vienkāršo prasības, saskaņā ar kurām likumīgi iegūtus datus drīkst apstrādāt, saskaņojot Eiropola tiesiskā regulējuma noteikumus par datu subjektu kategorizāciju ar Regulu (ES) 2018/1725. Eiropolam joprojām ir pienākums nošķirt datu subjektu kategorijas. Ja šāda nošķiršana nav iespējama vai ja Eiropola uzdevumu izpildei ir nepieciešama tādu datu apstrāde, kas neietilpst minētajās kategorijās, apstrādi var veikt, ievērojot šajā regulā noteiktos nosacījumus un nodrošinot pienācīgu pārraudzību, tostarp iesaistot Eiropola datu aizsardzības speciālistu. Priekšlikumā ir saglabāti pašreizējā regulējuma galvenie aizsardzības pasākumi, tostarp nolūka ierobežojuma, nepieciešamības un proporcionalitātes prasības un neatkarīga uzraudzība, ko veic Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.

Lai gan šāda apstrāde var aizskart Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā garantētās tiesības, šī iejaukšanās ir pamatota ar mērķi novērst un apkarot smago un organizēto noziedzību un terorismu un nepārsniedz to, kas Eiropola uzdevumu izpildei ir nepieciešams un samērīgs. Mūsdienu kriminālizmeklēšanās kompetentās iestādes arvien biežāk vāc un nosūta lielu apjomu nestrukturētu datu no dažādiem avotiem, tai skaitā digitālajām ierīcēm, sakaru pakalpojumiem un tiešsaistes platformām. Šādām datu kopām bieži nepieciešama sarežģīta apstrāde un analīze, pirms tajās ietverto informāciju var sakārtot, interpretēt, strukturēt un attiecināt uz konkrētām datu subjektu kategorijām. Turklāt pat tad, ja datu subjektus var iedalīt kategorijās, konkrētas informācijas būtiskuma noteikšanai un saikņu konstatēšanai starp personām, izmeklēšanām, noziedzīgām darbībām un noziedzīgiem tīkliem var būt nepieciešama turpmāka analīze, pamatojoties uz jauniem izmeklēšanas pavedieniem un citu iepriekš nepieejamu informāciju. Tāpēc šādu datu kopu apstrāde ir nepieciešama, lai Eiropols varētu identificēt būtisku informāciju, atklāt iepriekš nezināmas saiknes un sniegt efektīvu atbalstu dalībvalstīm smagas un organizētas noziedzības un terorisma novēršanā un apkarošanā, ievērojot šajā regulā noteiktos nosacījumus.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums ietekmē budžetu gan ES, gan dalībvalstu līmenī. ES līmenī Eiropola kā informācijas centra, operatīvā centra un tehnoloģiju centra lomas stiprināšanai īstenošanas periodā būs vajadzīgi papildu cilvēkresursi, tehniskie resursi un finanšu resursi, kuru aplēstais apmērs ir aptuveni 1,053 miljardi EUR. Šīs investīcijas ir saistītas ar lielākām datu apstrādes un analītiskajām spējām, operatīvo atbalstu, tehnoloģiskajām spējām un drošām digitālajām infrastruktūrām. Tajā pašā laikā, pateicoties iepriekš minētajai vienkāršošanai un administratīvās sarežģītības mazināšanai, priekšlikuma dēļ nav jāpalielina Eiropola pārvaldības izdevumi.

Priekšlikuma īstenošana radīs izmaksas arī dalībvalstīm; tiek lēsts, ka pirmajos septiņos gados maksājumu apmērs būs aptuveni 590 miljoni EUR, it īpaši valstu sistēmu, darbplūsmu un tehnisko saskarņu pielāgošanai, kas nepieciešama integrētākai un automatizētākai sadarbībai ar Eiropola sistēmām un rīkiem.

Priekšlikuma detalizētā finansiālā ietekme ir izklāstīta tam pievienotajā tiesību akta finanšu pārskatā. Aplēstā finansiālā ietekme un ietekme uz personālu 2028. gadā un turpmāk ir norādīta tikai ilustratīvos nolūkos un neskar lēmumus par nākamo ES daudzgadu budžetu (daudzgadu finanšu shēmu 2028.–2034. gadam). Finansējuma avoti un ES finansiālo saistību apmērs laikam pēc 2027. gada būs atkarīgs no iestāžu sarunu iznākuma par daudzgadu finanšu shēmu 2028.–2034. gadam. Pēc tam tie būs jānosaka ikgadējā budžeta procedūrā. Tāpēc visas apropriācijas un personāla resursu piešķīrumi, sākot no 2028. gada, ir indikatīvi.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Priekšlikuma īstenošanā tiks izmantotas nostiprinātas pārvaldības struktūras saskaņā ar kopīgo pieeju decentralizētām ES aģentūrām, un Eiropols regulāri ziņos valdei un Kopīgajai parlamentārās uzraudzības grupai. Īpaša izpildvalde palīdzēs valdei pārraudzīt gada un daudzgadu plānošanas sagatavošanu un īstenošanu un vispārīgāk – stiprināt administratīvās un budžeta pārvaldības uzraudzību.

Sniegums, operatīvie rezultāti un tiesību aktos noteikto un datu aizsardzības pienākumu izpilde tiks uzraudzīta un izvērtēta, izmantojot iedibinātus ziņošanas ciklus un procedūras, kuras vajadzības gadījumā tiks papildinātas, lai atspoguļotu jaunos pasākumus. Priekšlikums arī stiprina Eiropola spēju ES līmenī sagatavot strukturētākus, automatizētākus un salīdzināmākus statistikas pārskatus, kas palīdzēs efektīvāk uzraudzīt regulas vispārējo sniegumu.

Komisija saskaņā ar standarta izvērtēšanas prasībām izvērtēs regulas darbību un efektivitāti un ziņos par tās sniegumu.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

I nodaļa. Vispārīgi noteikumi, Eiropola mērķi un uzdevumi

Ar I nodaļu izveido Eiropolu, nosaka tā mērķus, juridisko statusu, mītnes vietu un kompetences tvērumu, kā arī galvenās funkcijas, ar kurām Eiropols atbalsta dalībvalstu kompetentās iestādes.

Tajā pie Eiropola kompetencē ietilpstošajiem noziedzības veidiem ir pieskaitīta arī ar dzimumu saistīta vardarbība. Tas atspoguļo šādu nodarījumu arvien izteiktāko pārrobežu raksturu un to, ka tos arvien vairāk sekmē tehnoloģijas, kā arī nodrošina saskaņotību ar Direktīvu (ES) 2024/1385, tādējādi ļaujot Eiropolam efektīvāk atbalstīt dalībvalstis ar informācijas apmaiņu, kriminālizlūkošanas datu analīzi un operatīvo sadarbību.

Atšķirībā no Regulas (ES) 2016/794, kurā Eiropola uzdevumi ir noteikti plašā un detalizētā darbību sarakstā, ierosinātajā 4. pantā Eiropola kompetence ir strukturēta, balstoties uz tā galvenajām funkcijām un pienākumiem, proti, informācijas apstrādi un kriminālizlūkošanu, operatīvo atbalstu, stratēģisko un operatīvo analīzi, sadarbību ar Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, kā arī pētniecības un inovācijas darbībām. Sīki izstrādātie noteikumi par minēto funkciju izpildi, tostarp piemērojamajām procedūrām, pilnvarām, nosacījumiem un aizsardzības pasākumiem, ir izklāstīti attiecīgajās materiāltiesiskajiem aspektiem veltītajās nodaļās.

Šī pieeja nodrošina saskaņotāku, elastīgāku un skaidrāku tiesisko regulējumu. Tā stiprina pārredzamību un pārskatatbildību, skaidrāk strukturējot to, kā Eiropolam jādarbojas un jāīsteno savas pilnvaras, un vienlaikus saglabā operatīvo elastību, kas Eiropolam vajadzīga, lai efektīvi reaģētu uz mainīgiem apdraudējumiem un operatīvajiem apstākļiem.

II nodaļa. Operatīvā sadarbība

Ar šo nodaļu izveido jaunu Eiropola darbību operatīvo satvaru, kas paredzēts arvien sarežģītāku, savstarpēji saistītāku un daudzdimensionālāku izmeklēšanu atbalstīšanai, izmantojot daudzdisciplīnu operatīvo modeli. Tā virza Eiropolu uz strukturētāku un nepārtrauktāku operatīvā atbalsta sniegšanas modeli, kurā operatīvā koordinācija, kriminālizlūkošana, specializēta zinātība, analītiskās spējas un operatīvais atbalsts tiek organizēti saskaņotā operatīvajā arhitektūrā, nevis atsevišķi vai katrā konkrētā gadījumā.

Ar 7. pantu strukturē Eiropola stratēģiskā analītiskā atbalsta funkcijas. Ar 8. pantu nosaka operatīvās spējas, kas vajadzīgas pastāvīga atbalsta sniegšanai dalībvalstīm, tai skaitā Eiropola būtisko lomu operatīvo saikņu identificēšanā, pārrobežu saikņu atklāšanā starp izmeklēšanām un operatīvās koordinācijas atbalstīšanā dalībvalstu starpā. Ar 9. pantu būtiski stiprina Eiropola lomu izmeklēšanu atbalstīšanā saskaņā ar principu “sekojiet naudai” un aktīvu izsekošanā kā vienā no pārrobežu izmeklēšanas galvenajiem operatīvajiem aspektiem. Ar to izveido ciešākus sadarbības mehānismus ar valstu līdzekļu atguves dienestiem un finanšu ziņu vākšanas vienībām, nodrošina Eiropolam labāku piekļuvi attiecīgajai finanšu informācijai un aktīvu izsekošanas informācijai un ievieš iespēju Eiropolam pieprasīt steidzamus iesaldēšanas pasākumus, ja pastāv tūlītējs risks, ka noziedzīgi iegūtie aktīvi tiks izkliedēti. Ar to izveido ciešākus sadarbības mehānismus ar valstu līdzekļu atguves dienestiem un finanšu ziņu vākšanas vienībām, nodrošina Eiropolam labāku piekļuvi attiecīgajai finanšu informācijai un aktīvu izsekošanas informācijai un ievieš iespēju Eiropolam pieprasīt dalībvalstīm steidzamus iesaldēšanas pasākumus, ja pastāv tūlītējs risks, ka noziedzīgi iegūtie aktīvi tiks izkliedēti. Ar 11. pantu stiprina Eiropola turpmāko rīcību saistībā ar pārrobežu kriminālizlūkošanas informāciju, nodrošinot, ka priekšlikumi sākt izmeklēšanu tiek sistemātiski nosūtīti Eurojust tiesu iestāžu koordinācijas nolūkos. Tas nodrošinās, ka attiecībā uz kriminālizlūkošanas informāciju, kurai vajadzīga turpmāka izmeklēšanas rīcība, turpmākos pasākumus var īstenot, izmantojot atbilstošos tiesu iestāžu koordinācijas mehānismus ES līmenī.

Ar 2. iedaļu izveido pastāvīgu operatīvo pamatu, ar kura palīdzību Eiropols organizē un nepārtraukti sniedz specializētu operatīvo atbalstu dalībvalstīm.

Ņemot vērā smagas un organizētas noziedzības un terorisma arvien ciešāko savstarpējo saistību un daudzdimensionālo raksturu, ar 12. pantu izveido Operatīvo un analīzes dienestu kā Eiropola centrālo un pastāvīgo diennakts operatīvās koordinācijas un kriminālizlūkošanas centru. Dienests ir paredzēts kā Eiropola operatīvās darbības vadības centrs, kas visā Eiropola operatīvajā arhitektūrā nodrošina nepārtrauktu informācijas apmaiņas, kriminālizlūkošanas datu analīzes, operatīvā atbalsta pieprasījumu un turpmākās operatīvās rīcības koordināciju. Dienesta pamatfunkcija ir identificēt operatīvās saiknes starp valstu izmeklēšanām, apvienot informāciju un zinātību no dažādām operatīvajām jomām, atbalstīt saskaņotu operatīvo reaģēšanu visā Savienībā un nodrošināt saskaņotību starp dažādajiem specializētās zinātības centriem.

Ar 13. pantu izveido kopīgu un mērogojamu tiesisko regulējumu Eiropola specializētās zinātības centriem kā galvenajām specializēto spēju un zinātības struktūrām Eiropolā, kurās tiek apvienota kriminālizlūkošana, operatīvā koordinācija, specializētās spējas, analītiskais un kriminālistikas atbalsts un operatīvā zinātība būtiskākajās jomās. Tā pamatā ir pieeja, ko Eiropas Parlaments un Padome ieviesa ar Regulu (ES) 2025/2611, ar kuru izveidots Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs.

Ar 14.–18. pantu izveido operatīvo satvaru operatīvās zinātības centriem. Šajos noteikumos atzīts, ka Eiropola atbalsta efektīvai sniegšanai specializētā zinātība un spējas jākoncentrē prioritārajās noziedzības jomās, kurās vajadzīga ilgstoša rīcība Savienības līmenī. Centri ir galvenais organizatoriskais mehānisms, ar kura starpniecību Eiropols nosaka prioritātes, attīsta un sniedz šādu operatīvo atbalstu un nodrošina savu darbību saskaņotību. Ņemot vērā centru lielo nozīmi Eiropola pilnvaru īstenošanā un operatīvo resursu sadalē, centru darbības pamatsatvars ir noteikts šajā regulā. Sīkāki noteikumi par centru organizāciju un darbību jānosaka valdes pieņemtajos īstenošanas noteikumos. Tas ļaus to operatīvajai struktūrai attīstīties līdztekus operatīvajām prioritātēm un jauniem apdraudējumiem.

Šajos noteikumos atspoguļots arī tas, ka smagajai un organizētajai noziedzībai arvien biežāk ir hibrīddimensija. Tāpēc noteikumi nodrošina, ka tad, ja noziedzīgām darbībām, kas saistītas ar Eiropola kompetencē ietilpstošu noziegumu, ir hibrīddimensija, Eiropols var atbalstīt dalībvalstis ar visu savu operatīvo spēju klāstu. Šā iemesla dēļ šī dimensija ir integrēta visu centru darbībā, atzīstot, ka noziedzīgas darbības ar hibrīddimensiju var rasties jebkurā Eiropola pilnvarās ietilpstošā noziedzības jomā un tās nevar ierobežot ar vienu operatīvo jomu.

Ar 19. pantu nodrošina, ka Eiropola operatīvā arhitektūra laika gaitā var turpināt attīstīties, izveidojot papildu centrus, ja jaunu apdraudējumu vai operatīvo vajadzību dēļ ES līmenī nepieciešamas jaunas pastāvīgas specializētās spējas.

Ar 3. iedaļu nosaka galvenos operatīvās sadarbības instrumentus, ar kuriem Eiropols atbalsta koordinētu operatīvo rīcību. Ar 20. pantu nosaka operatīvo darba grupu satvaru kā elastīgu operatīvās koordinācijas mehānismu, kas atbalsta prioritāras izmeklēšanas un operatīvās darbības īpaši nozīmīgās un operatīvi svarīgās pārrobežu lietās. Ar 22. pantu izveido satvaru Eiropola darbinieku izvietošanai, lai sniegtu dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā trešām valstīm operatīvo, tehnisko, analītisko un kriminālistikas atbalstu. Ar 23. pantu izveido satvaru Eiropola lomai Eiropas daudzdisciplīnu platformas pret noziedzības draudiem (EMPACT) atbalstīšanā.

Ar šiem noteikumiem minētie operatīvās sadarbības instrumenti tiek nostiprināti tiesiskajā regulējumā, precizējot katras struktūras konkrēto operatīvo mērķi un pievienoto vērtību un vienlaikus nodrošinot to savstarpējo papildināmību. Mērķis ir noteikt pietiekami plašas un elastīgas operatīvās kategorijas, kas spēj aptvert lielāko daļu operatīvā atbalsta un koordinācijas vajadzību, nepieļaujot pastāvīgu ad hoc struktūru skaita palielināšanos un vienlaikus saglabājot elastību, kas vajadzīga, lai reaģētu uz mainīgiem operatīvajiem apstākļiem.

Ar 21. pantu stiprina ES līmeņa atbalsta nepārtrauktību tiesībaizsardzības sadarbībai un tiesu iestāžu sadarbībai, palielinot Eiropola dalību kopējās izmeklēšanas grupās.

Ar 24. pantu izveido specializētas operatīvo un tehnisko ekspertu rezerves, kuru sastāvā ir dalībvalstu eksperti, lai nodrošinātu augsti specializētas operatīvās, analītiskās un tehniskās zinātības pieejamību.

Ar 4. iedaļu stiprina satvaru, kas reglamentē valstu struktūras sadarbībai ar Eiropolu, atzīstot, ka Eiropola darbības modeļa efektivitāte galu galā ir atkarīga no tā integrācijas valstu tiesībaizsardzības sistēmās. Šajā nolūkā ar 25. pantu pārstrukturē un ievērojami paplašina Eiropola valstu vienību lomu, nostiprinot tās kā galveno operatīvo saskarni starp Eiropolu un kompetentajām valsts iestādēm.

Viens no šā priekšlikuma centrālajiem elementiem ir Eiropola atbalsta biroju izveide Eiropola valstu vienībās saskaņā ar 26. pantu. Šie biroji ir paredzēti, lai Eiropola operatīvās, analītiskās, tehniskās un kriminālistikas spējas nepārtraukti un tieši integrētu valstu izmeklēšanās un operatīvajās darbībās. Šajā nolūkā birojos izvietotie darbinieki palīdzētu ikdienā apzināt operatīvās vajadzības, atvieglotu Eiropola spēju un operatīvo instrumentu mobilizēšanu notiekošās izmeklēšanās, palīdzētu valstu iestādēm operatīvi izmantot Eiropola sistēmas, analīzi un specializēto atbalstu un visā izmeklēšanu un operatīvo darbību dzīves ciklā nodrošinātu nepārtrauktu operatīvo koordināciju un turpmāko rīcību starp Eiropolu un kompetentajām valsts iestādēm. Ņemot vērā šo biroju sasaistes funkciju starp ES līmeņa un valstu operatīvajām vidēm, tajos strādā Eiropola darbinieki ar iepriekšēju pieredzi dalībvalstu kompetentajās iestādēs, un tiem ir divējāda pakļautības kārtība, kas nodrošina ciešu operatīvo integrāciju gan ar Eiropolu, gan attiecīgajām valsts iestādēm. Šis modelis veicina nepārtrauktu īpašo zināšanu apriti starp Eiropolu un dalībvalstīm, ļaujot Eiropola darbībās integrēt valstu līmenī gūto operatīvo pieredzi un vienlaikus nodrošinot, ka zināšanas par Eiropola spējām, rīkiem un darba metodēm pēc tam tiek nodotas valstu tiesībaizsardzības struktūrām.

III nodaļa. Informācijas pārvaldība

Ar 28. un 29. pantu stiprina satvaru, kas reglamentē dalībvalstu informācijas sniegšanu Eiropolam. Pamatojoties uz Regulā (ES) 2016/794 noteiktajiem pienākumiem un ievērojot Direktīvu (ES) 2023/977, ar to atjaunina satvaru, lai sekmētu savlaicīgāku, strukturētāku un sadarbspējīgāku informācijas apmaiņu, un ievieš dalībvalstu sniegtās informācijas ikgadēju novērtēšanu.

Ar 30. pantu nosaka Eiropola lomu Šengenas Informācijas sistēmā (SIS), it īpaši papildinformācijas operatīvajā izmantošanā, informatīvo brīdinājumu atbalstīšanā un turpmākajā operatīvajā rīcībā pēc atbilsmēm SIS sistēmā. Ar 31. pantu nosaka Eiropola lomu saistībā ar Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS).

Ar 32. pantu nosaka Eiropola informācijas apstrādes darbību nolūkus. Šis noteikums ļauj Eiropolam apstrādāt informāciju, ja tas nepieciešams tā uzdevumu izpildei, un izsmeļoši nosaka nolūkus, kādos Eiropols drīkst apstrādāt personas datus: veikt šķērspārbaudi, lai identificētu saiknes vai citus būtiskus sakarus ar informāciju par noziedzīgu nodarījumu, kura apkarošana ir Eiropola kompetencē, veikt stratēģisko vai tematisko analīzi, veikt operatīvo analīzi un atvieglot operatīvās informācijas apmaiņu, atbalstīt pētniecības un inovācijas darbības un palīdzēt dalībvalstīm informēt sabiedrību par meklētām aizdomās turētām vai notiesātām personām.

Vienlaikus ar šo noteikumu Eiropola datu subjektu kategorizācijas režīms tiek saskaņots ar Regulā (ES) 2018/1725 noteikto pieeju. Tas iezīmē būtiskas pārmaiņas, kas sniedz ievērojamus operatīvus ieguvumus, vienlaikus saglabājot nepieciešamos aizsardzības pasākumus, kuri piemērojami visiem ES subjektiem un arī valstu līmenī. Iepriekšējā datu subjektu kategorizācijas režīma radītie ierobežojumi ir kļuvuši par būtisku operatīvo šķērsli, kas ievērojami mazina Eiropola spēju efektīvi atbalstīt dalībvalstis. Bez šīm izmaiņām Eiropola operatīvo un tehnoloģisko spēju plašāku modernizāciju joprojām kavētu strukturāli ierobežojumi.

Konkrētāk, tā iezīmē atkāpšanos no iepriekšējā režīma loģikas, saskaņā ar kuru Eiropols principā drīkstēja apstrādāt tikai tādus personas datus, kas ietilpst vienā no II pielikumā noteiktajām datu subjektu kategorijām, bet ārpus šīm kategorijām esošu personas datu apstrāde bija izņēmums. Tā vietā 32. pants kopā ar II pielikumu atspoguļo mūsdienu tiesībaizsardzības operatīvos apstākļus, kuros informācijas iegūšana no lielām un nestrukturētām datu kopām ir viens no tiesībaizsardzības iestāžu un līdz ar to arī Eiropola galvenajiem operatīvajiem uzdevumiem valstu iestāžu atbalstīšanā. Eiropols darbojas informācijas vidē, kurai raksturīgs liels neviendabīgu datu apjoms; šie dati bieži tiek iegūti no vairākiem avotiem un dažādos operatīvajos kontekstos. Ievērojama daļa šīs informācijas tiek saņemta nestrukturētā veidā, tādēļ to ir grūti vai dažkārt pat neiespējami iedalīt iepriekš noteiktajās datu subjektu kategorijās. Tāpēc 32. pantā ir noteikts, ka Eiropolam datu subjektu kategorijas jānošķir “attiecīgā gadījumā un ciktāl iespējams” saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725.

Ar 32. pantu Eiropolam ir skaidri atļauts apstrādāt personas datus par personām, kuras neietilpst II pielikumā uzskaitītajās iepriekš noteiktajās datu subjektu kategorijās, ja šāda apstrāde ir nepieciešama un samērīga Eiropola uzdevumu izpildei. Tas atspoguļo policijas izmeklēšanas un kriminālizlūkošanas darbību dinamisko raksturu, jo noteiktu datu operatīvā nozīme vai to saikne ar noziedzīgām darbībām var atklāties tikai pakāpeniski operatīvās analīzes laikā vai identificējot saiknes starp izmeklēšanām.

Ja Eiropols apstrādā datus, kas neietilpst II pielikumā uzskaitītajās kategorijās, piemēro īpašus aizsardzības pasākumus, piemēram, Eiropolam ir pienākums nekavējoties dzēst šādus datus, tiklīdz apstrādes nolūks ir sasniegts, informēt datu aizsardzības speciālistu un šādus datus glabāt funkcionāli nošķirti no “kategorizētiem” datiem.

Ar 33. pantu datu īpašumtiesību princips tiek saglabāts kā viens no galvenajiem priekšnoteikumiem tiesībaizsardzības sadarbībai, kuru veicina Eiropola informācijas apstrādes darbības. Tas nodrošina, ka dalībvalstis, ES iestādes, struktūras, misijas, biroji un aģentūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas, kas sniedz informāciju Eiropolam, saglabā kontroli pār nolūkiem, kādos šo informāciju drīkst apstrādāt, un pār visiem piekļuves ierobežojumiem, kas attiecas uz šo informāciju, tostarp tās izmantošanu, pārsūtīšanu, nosūtīšanu, dzēšanu vai iznīcināšanu. Ar 34. pantu nosaka pienākumu attiecīgā gadījumā apspriesties ar informācijas īpašnieku vai to informēt.

Ar 2. iedaļu izveido tiesisko un tehnisko satvaru, kas reglamentē Eiropola datu vidi, un tā ir viens no galvenajiem aizsardzības pasākumiem, kas papildina 35. pantā ieviestās izmaiņas datu subjektu kategorizācijā. Noteikumos Eiropola datu vide ir definēta tā, lai dažādās apstrādes darbības tiktu veiktas skaidri reglamentētos tehniskos un operatīvos satvaros ar pienācīgiem aizsardzības pasākumiem un piekļuves nosacījumiem.

Tajā ir paredzēti skaidri un precīzi noteikumi par vairāku Eiropola pamatpakalpojumu un rīku darbību. Tie ietver Eiropola šķērspārbaudes pakalpojumu (36.–39. pants), kas dalībvalstu kompetentajām iestādēm ļauj augšupielādēt datus, veikt vaicājumus un piekļūt datiem, Eiropola analītisko vidi (40.–41. pants), kurā datus glabā, analizē un apstrādā Eiropola analītisko uzdevumu izpildei, un policijas kopīgo datu telpu (42.–45. pants), kurā dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbībā ar Eiropolu var sākt un veikt kopīgu operatīvo analīzi. Tajā paredzēti arī noteikumi par drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammu (SIENA – 46. pants) un informācijas apmaiņas mehānismu, kura mērķis ir atvieglot saziņu ar privātajām pusēm (47. pants). Tajā ir noteikta arī Eiropola loma Eiropas Policijas reģistru norāžu sistēmā (48. pants), kā arī Komisijas iespēja pieņemt īstenošanas aktus, lai reglamentētu papildu funkcionalitātes vai pakalpojumus un rīkus, kas Eiropolam jāizstrādā.

Ar 3. iedaļu nosaka Eiropola pakalpojumu un rīku darbībai nepieciešamos noteikumus. Tie ietver noteikumus par mākoņdatošanas infrastruktūru (50. pants), kas ļauj efektīvi un mērogojami glabāt, apstrādāt, analizēt datus un apmainīties ar tiem šajā regulā noteiktajos nolūkos, kā arī par minimālajām prasībām policijas darbinieku piekļuvei šādiem datiem, izmantojot ES policijas digitālo identitāti (51. pants). Tie ietver arī prasības statistikas informācijas sniegšanai pārraudzības un pārskatatbildības nolūkos (52. pants) un nosaka Eiropola lomu saistībā ar vienoto ziņojuma formātu (UMF – 53. pants) un ES DNS salīdzināšanas lietojumprogrammu (54. pants).

IV nodaļa. Tehnoloģiskās spējas un inovācija

IV nodaļa ir strukturēta atbilstoši inovācijas un spēju attīstības dzīves cikla satvaram.

Mērķis ir novērst inovācijas darbību sadrumstalotību un izolētību, izveidojot nepārtrauktu saikni starp tehnoloģisko prognozēšanu, spēju plānošanu, pētniecību un inovāciju, progresīvu spēju izstrādi, operatīvo testēšanu, ieviešanu, izmantošanu operatīvajā darbā un specializēto operatīvo atbalstu.

IV nodaļas pamatā ir atziņa, ka iekšējās drošības tehnoloģiskajai pārveidei arvien vairāk vajadzīgas spējas, infrastruktūra, zinātība, datošanas vides, datu apstrādes jauda un inovācijas ekosistēmas, kuru mēroga, sarežģītības un izmaksu dēļ tās vairs nevar efektīvi attīstīt tikai valstu līmenī. Eiropols šīs funkcijas atbalstīšanai ir unikālā pozīcijā, jo spēj identificēt kopīgas tehnoloģiskās un operatīvās vajadzības un izstrādāt sadarbspējīgus, mērogojamus un kopīgi izmantojamus tehnoloģiskos risinājumus, kas var atbalstīt tiesībaizsardzības iestādes visā ES. Tāpēc mērķis ir novērst tehnoloģisko sadrumstalotību, investīciju dublēšanos un atšķirīgu spēju līmeni dalībvalstīs jomās, kurās kopīgas ES līmeņa tehnoloģiskās spējas sniedz skaidrus operatīvus un finansiālus ieguvumus.

Ar 57. pantu izveido stratēģiskās prognozēšanas un spēju plānošanas līmeni, paredzot satvaru operatīvo spēju nepilnību, jauno tehnoloģiju un turpmāko spēju prioritāšu apzināšanai ES līmenī. Šis noteikums ir paredzēts, lai atbalstītu stratēģiskāku un koordinētāku pieeju tehnoloģisko spēju attīstībai, tostarp sadarbspējas, standartizācijas, spēju koplietošanas un kopīga iepirkuma jomā.

Ar 58. pantu precizē Eiropola lomu saistībā ar Savienības finansēšanas programmām, ļaujot Eiropolam palīdzēt Komisijai plānot Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammu un piedalīties spēju attīstības darbībās, ko finansē no Eiropas Konkurētspējas fonda, vienlaikus nodrošinot pienācīgus aizsardzības pasākumus interešu konfliktu novēršanai.

Ar 59. pantu Eiropolam nodrošina juridisko pamatu kopīgu progresīvu tehnoloģisko spēju izstrādei, mitināšanai, ekspluatācijai un nodrošināšanai tiesībaizsardzības vajadzībām. Tas ietver MI iespējotas lietojumprogrammas, drošas informācijas apstrādes vides, kriminālistikas spējas, mākonī balstītas sadarbības vides un spējas likumīgi iegūtu šifrētu datu apstrādes un analīzes atbalstam. Ar to ievieš arī mehānismu, kas vairākām dalībvalstīm ļauj lūgt Eiropolu izstrādāt kopīgas ES līmeņa spējas, ja kopīgi tehnoloģiskie risinājumi sniedz operatīvus ieguvumus.

Ar 60. pantu izveido pētniecības un inovācijas līmeni, nodrošinot Eiropolam visaptverošu juridisko pamatu pētniecības un inovācijas darbību veikšanai un dalībai tajās. Tas ietver izmēģinājuma projektus, ar mākslīgo intelektu saistītas darbības, operatīvus eksperimentus un dalību mākslīgā intelekta sistēmu regulatīvajās smilškastēs.

Ar 61. pantu izveido tiesisko un tehnisko satvaru, kas Eiropolam ļauj drošā vidē izstrādāt, testēt un validēt mākslīgā intelekta sistēmas un modeļus, tostarp izmantojot MI regulatīvās smilškastes ( 35 ) un īpašus aizsardzības pasākumus, kuri nodrošina atbilstību Savienības tiesību aktiem.

Ar 62. un 63. pantu izveido operatīvo spēju attīstības un ieviešanas līmeni, stiprinot Eiropola lomu inovatīvu tehnoloģiju un spēju operatīvās testēšanas, validēšanas, ieviešanas, mērogošanas un izmantošanas operatīvajā darbā atbalstīšanā. Mērķis ir nodrošināt nepārtrauktību starp pētniecības darbībām un ieviešanu operatīvajā darbā visās dalībvalstīs.

Ar 64. pantu izveido zinātības un operatīvā atbalsta līmeni, nodrošinot, ka progresīvas tehnoloģiskās spējas papildina specializētā operatīvā zinātība un apmācība. Šis noteikums ievērojami stiprina Eiropola lomu specializētās zinātības sniegšanā dalībvalstīm un vienlaikus stiprina sadarbību ar Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) jomās, kurās vajadzīgs koordinēts ES līmeņa atbalsts un specializēta apmācība.

Ar 65.–67. pantu izveido koordinācijas un pārvaldības līmeni, izveidojot īpašu Spēju un inovācijas dienestu un Spēju un inovācijas padomdevēju grupu, kas kopīgā ES iekšējās drošības inovācijas ekosistēmā apvieno dalībvalstis, attiecīgās ES struktūras un ekspertus.

V nodaļa. Eiropola organizācija

V nodaļā Eiropola pārvaldības modelis ir saskaņots ar kopīgo pieeju, ko piemēro decentralizētām ES aģentūrām. Ar to atjaunina valdes sastāvu (69. pants) un nostiprina tās funkcijas (72. pants), lai palielinātu valdes efektivitāti un stiprinātu tās stratēģisko lēmumu pieņemšanas lomu.

Ar 75. pantu izveido izpildvaldi valdes atbalstam saskaņā ar ES aģentūrām ieteikto divu līmeņu pārvaldības modeli. Tādējādi paredzēts nodrošināt efektīvāku pārraudzību un lēmumu sagatavošanu, vienlaikus ļaujot valdei koncentrēties uz stratēģiskiem jautājumiem. Ņemot vērā Eiropola pienākumu būtisko paplašināšanos un attiecīgo resursu palielinājumu, izpildvalde palīdzēs stiprināt arī budžeta pārraudzību.

77. pantā ir paredzēta izpilddirektora centrālā loma Aģentūras vispārējās darbības nodrošināšanā, vienlaikus nostiprinot skaidru pārskatatbildību par Eiropola pilnvaru un stratēģisko prioritāšu efektīvu īstenošanu.

VI nodaļa. Attiecības ar Savienības subjektiem

79. pantā ir paredzēti kopīgi noteikumi, kas reglamentē Eiropola sadarbību ar ES struktūrām, birojiem un aģentūrām, tai skaitā operatīvo sadarbību un informācijas apmaiņu. Ar šo noteikumu tiek ieviests darba vienošanos satvars, saskaņā ar kuru darba vienošanās, kas noslēgtas ar Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, kuras izveidotas saskaņā ar LESD, ir iepriekš jāapstiprina Komisijai.

80. pantā attiecīgajām ES struktūrām, birojiem un aģentūrām ir paredzēta netieša piekļuve Eiropola rīcībā esošajai informācijai, izmantojot automatizētu sistēmu “informācija ir/nav atrasta” un ievērojot savstarpības nosacījumu. Ar šo noteikumu tiek izveidots saskaņotāks un nākotnes prasībām atbilstošāks satvars informācijas šķērspārbaudei starp ES struktūrām, birojiem un aģentūrām, it īpaši krāpšanas apkarošanā iesaistītajiem dalībniekiem, vienlaikus saglabājot piemērojamos piekļuves ierobežojumus, datu piederības principus un datu aizsardzības pasākumus. Tajā arī paredzēts pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka tehnisko procedūru, lai arī plašākā ES krāpšanas apkarošanas arhitektūrā nodrošinātu saskaņotus tehniskos standartus un sadarbspēju. Datu apmaiņas sistēmas “informācija ir/nav atrasta” automatizācija būtiski samazina vajadzību pēc manuālas turpmākas rīcības, uzlabojot efektivitāti un operatīvo reaģētspēju.

81.–90. pants vēl vairāk strukturē un stiprina Eiropola sadarbību ar nozīmīgām ES struktūrām, birojiem un aģentūrām, tai skaitā EPPO, Eurojust, OLAF, AMLA, Frontex, eu-LISA, Eiropas Savienības Narkotiku aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Savienības Muitas dienestu un ENISA.

81. pants ievērojami stiprina Eiropola attiecības ar EPPO, atspoguļojot sadarbības pieaugošo operatīvo nozīmi sarežģītu pārrobežu finanšu noziegumu, kas skar ES finanšu intereses, apkarošanā. Šis noteikums pastiprina Eiropola pienākumu atbalstīt EPPO izmeklēšanu, tostarp sniedzot īpašu analītisko atbalstu. Ar to arī izveido īpašu mehānismu “informācija ir/nav atrasta”, kas ļauj EPPO piekļūt Eiropola rīcībā esošajiem datiem par nodarījumiem, kuri ietilpst EPPO kompetencē, neatkarīgi no jebkādiem ierobežojumiem attiecībā uz piekļuvi informācijai, ko Eiropolam sniegušas dalībvalstis un Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, vai šīs informācijas izmantošanu. Šis īpašais mehānisms atspoguļo EPPO īpašo lomu, statusu un kompetenci Savienības finanšu interešu aizsardzības sistēmā un pienākumus, kas dalībvalstīm un Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām ir noteikti Regulā (ES) 2017/1939. Tāpēc mērķtiecīgu atkāpi no to ierobežojumu piemērošanas, kurus norādījuši Eiropola informācijas sniedzēji, var paredzēt tikai attiecībā uz EPPO.

VII nodaļa. Attiecības ar partneriem

92. pants stiprina Eiropola ārējo darbību reglamentējošo satvaru, nodrošinot, ka Eiropola sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām joprojām ir saskaņota ar ES ārpolitiku un stratēģiskajām prioritātēm.

Ar 93. pantu izveido īpašu sistēmu sadarbībai ar valstīm, kas asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, atspoguļojot to īpašo lomu Šengenas zonas darbībā un drošībā. Atšķirībā no citām trešām valstīm šīs valstis piedalās telpā bez iekšējo robežu kontroles un kopīgi atbild par augsta drošības līmeņa uzturēšanu visā Šengenas zonā. Ņemot vērā šo ciešo integrāciju, šajā pantā ir paredzēta iespēja panākt augstāku operatīvās integrācijas pakāpi ar Eiropolu, nekā to pieļauj vispārējais sadarbības ar trešām valstīm satvars. Šajā nolūkā starptautiskajos nolīgumos ar minētajām valstīm var paredzēt tiešu piekļuvi konkrētiem Eiropola informācijas apmaiņas mehānismiem, dalību konkrētās pārvaldības struktūrās, sadarbības koordinatoru norīkošanu un attiecīgus pienākumus saistībā ar informācijas apmaiņu un finanšu iemaksām.

Ar 96. pantu tiek atjaunināts un konsolidēts regulējums, kas reglamentē Eiropola sadarbību ar privātajām pusēm. Tajā precizēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem Eiropols var saņemt un apstrādāt personas datus tieši no privātajām pusēm, un nostiprināta Eiropola kā sadarbības veicinātāja loma starp privātajām pusēm un dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Lai nodrošinātu, ka ir iespējams efektīvi rīkoties, pamatojoties uz kriminālizmeklēšanai būtisku informāciju, Eiropolam attiecīgajām dalībvalstīm ir jānosūta attiecīgā informācija, kas saņemta no privātajām pusēm.

Šajā pantā ir paredzēti ierobežojumi attiecībā uz Eiropola veiktu personas datu nosūtīšanu un pārsūtīšanu privātajām pusēm. Uz šādu apmaiņu joprojām attiecas nepieciešamības un proporcionalitātes prasības. Īpaši nosacījumi attiecas uz datu pārsūtīšanu privātajām pusēm, kas iedibinātas ārpus Savienības un ārpus valstīm, attiecībā uz kurām pieņemts lēmums par atbilstību.

Šajā pantā ir sīkāk precizēta saikne starp Eiropola sadarbību ar privātajām pusēm un finanšu ziņu vākšanas vienību pienākumiem, nodrošinot, ka Eiropola darbības nedublē un netraucē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas regulējumu, kas izveidots saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Turklāt šis pants, lasot to kopā ar 47. pantu, stiprina Eiropola kā uzticama tehniskā starpnieka lomu, ļaujot dalībvalstīm un privātajām pusēm izmantot Eiropola infrastruktūru drošai informācijas apmaiņai saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem. Ja šāda apmaiņa attiecas uz noziegumiem, kas ietilpst Eiropola kompetencē, Eiropolam dara pieejamu apmainītās informācijas kopiju, lai atbalstītu tā operatīvos un analītiskos uzdevumus. Ar šo pantu tiek ieviesti arī uzlaboti pārredzamības un pārskatatbildības pasākumi, tai skaitā pienākums ziņot valdei, Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem.

VIII nodaļa. Datu aizsardzība

VIII nodaļā ir noteikti galvenie datu aizsardzības pasākumi, kas reglamentē Eiropola veiktās apstrādes darbības, vienlaikus saskaņojot regulējumu ar Regulu (ES) 2018/1725. Tajā ir paredzēts satvars, kas reglamentē sensitīvu datu apstrādi (100. pants), datu glabāšanas termiņus un dzēšanu (101. pants), datu subjektu tiesības, tostarp piekļuvi datiem, to labošanu un dzēšanu (105. un 106. pants), un atbildību par datu aizsardzības ievērošanu (107. pants). Tajā ir arī nostiprināta institucionālo aizsardzības pasākumu sistēma, paredzot datu aizsardzības speciālista un pamattiesību amatpersonas funkcijas (109. un 110. pants), obligātu apmācību pamattiesību jomā (111. pants) un uzlabotus uzraudzības un sadarbības mehānismus starp Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU) un valstu uzraudzības iestādēm (112. un 113. pants).

Ar 102. pantu izveido īpašu satvaru, kas reglamentē personas datu apstrādi saistībā ar Eiropola pētniecības un inovācijas projektiem. Tas ietver darbības, kas saistītas ar mākslīgā intelekta sistēmām un modeļiem. Šajā noteikumā ir paredzēti īpaši aizsardzības pasākumi attiecībā uz iepriekšēju atļauju, izolētām apstrādes vidēm, ierobežotu piekļuvi, nolūka ierobežojumu un novērtējumiem par ietekmi uz datu aizsardzību konkrētiem projektiem, vienlaikus precizējot, ka minētās prasības neattiecas uz esošo rīku vai spēju izstrādi vai ieviešanu, ja apstrādes būtība, apjoms un nolūks paliek nemainīgs.

Attiecībā uz iepriekšēju apspriešanos ar EDAU 108. pants ļauj Eiropolam pienācīgi pamatotos steidzamas operatīvas nepieciešamības gadījumos izņēmuma kārtā sākt konkrētas apstrādes darbības bez iepriekšējas apspriešanās ar EDAU. Par šādiem gadījumiem ir iepriekš jāpaziņo EDAU, jāiesaista datu aizsardzības speciālists un pēc tam EDAU jāiesniedz vajadzīgais apspriešanās pieprasījums.

IX nodaļa. Tiesiskās aizsardzības līdzekļi un atbildība

IX nodaļā ir noteikts tiesiskās aizsardzības līdzekļu un atbildības regulējums, kas papildina Regulā (ES) 2018/1725 noteikto regulējumu un ir ar to saskaņots. Tajā ir noteikta kārtība, kādā EDAU izskata sūdzības (114. pants), un vispārīgi noteikumi par atbildību un tiesībām uz kompensāciju (115. pants).

X nodaļa. Kopīgā parlamentārās uzraudzības grupa

X nodaļā ir noteikta kārtība, kādā Eiropas Parlaments un valstu parlamenti ar Kopīgās parlamentārās uzraudzības grupas starpniecību kopīgi veic Eiropola parlamentāro uzraudzību. Tajā ir noteikti Eiropola darbību politiskās pārraudzības mehānismi, arī ziņošanas pienākumi, piekļuve informācijai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja iesaiste.

XI nodaļa. Personāls

XI nodaļā ir izklāstīti noteikumi, kas reglamentē Eiropola personālu. Tajā paredzēta Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības piemērošana Eiropola personālam un noteiktas Eiropola nodarbinātā personāla kategorijas. Šajā nodaļā ir paredzēti arī īpaši noteikumi, kuru mērķis ir saglabāt un atjaunot operatīvo zinātību Eiropolā, tostarp izmantojot amata vietas, kas rezervētas darbiniekiem ar pieredzi dalībvalstu kompetentajās iestādēs, un norīkotos valstu ekspertus.

XII nodaļa. Finanšu noteikumi

XII nodaļā ir noteikts finanšu regulējums, kas reglamentē Eiropola budžeta plānošanu, finansēšanu, izpildi un pārskatatbildību. 120. pantā ir noteikti Eiropola budžetam piemērojamie principi un noteikti tā ieņēmumu avoti, tai skaitā iemaksas no Savienības budžeta, iemaksas no valstīm, kas ir asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, ja tas paredzēts attiecīgajos starptautiskajos nolīgumos, un brīvprātīgas finanšu iemaksas no dalībvalstīm. Tajā ir noteiktas arī galvenās izdevumu kategorijas un atļauts izmantot daudzgadu budžeta saistības.

121. pants reglamentē Eiropola budžeta un štatu saraksta sagatavošanu, izstrādi un pieņemšanu. Konkrētāk, tajā noteikts, ka tāmes projekts jāsagatavo tā, lai nodrošinātu skaidru apropriāciju nodalījumu pa apakšdarbībām atbilstoši vienotā programmdokumenta struktūrai, tādējādi stiprinot saikni starp budžeta resursiem, operatīvajām prioritātēm un gaidāmajiem rezultātiem. Šajā pantā ir noteikti arī attiecīgie izpilddirektora, valdes, Komisijas, Padomes un Eiropas Parlamenta pienākumi ikgadējā budžeta procedūrā. 122. pantā budžeta izpilde ir uzticēta izpilddirektoram.

123. pantā ir noteikta kārtība attiecībā uz grāmatvedību, revīziju un budžeta izpildes apstiprināšanu, tai skaitā pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu, Revīzijas palātas lomu, valdes veikto galīgo pārskatu pieņemšanu un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru Eiropas Parlamentā, tādējādi nodrošinot atbilstību Savienības finanšu pārskatatbildības regulējumam.

Ar 124. pantu izveido Eiropola finanšu noteikumu regulējumu; šiem noteikumiem jābūt saskaņotiem ar Savienības finanšu pamatregulu decentralizētajām aģentūrām, ja vien operatīvās prasības nepamato īpašas Komisijas apstiprinātas atkāpes. Papildus dotāciju piešķiršanai, tostarp bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, ja to pamato saņēmēju raksturs un izvirzītie operatīvie mērķi, šis pants ļauj Eiropolam atbalstīt operatīvās sadarbības pasākumus, tostarp kopējo izmeklēšanas grupu darbību, un vajadzības gadījumā piedalīties tiesībaizsardzības sadarbībai nepieciešamā aprīkojuma un infrastruktūras finansēšanā.

XIII nodaļa. Dažādi noteikumi

XIII nodaļā ir ietverti dažādi noteikumi, kas reglamentē Eiropolam piemērojamo tiesisko, administratīvo un pārskatatbildības regulējumu. Tajā ir paredzēti noteikumi par privilēģijām un imunitāti, valodu lietojumu, pārredzamību un publisku piekļuvi dokumentiem, sensitīvas neklasificētas un klasificētas informācijas aizsardzību un tādas krāpšanas novēršanu un izmeklēšanu, kas skar Savienības finanšu intereses. Šajā nodaļā ir paredzēta arī Eiropola periodiska izvērtēšana, Eiropas Ombuda veiktas izmeklēšanas un kārtība saistībā ar Eiropola mītnes vietu un galveno mītni.

XIV nodaļa. Pārejas noteikumi

XIV nodaļā ir ietverti pārejas noteikumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un Eiropola nepārtrauktu darbību pēc Regulas (ES) 2016/794 atcelšanas. Ar 133. pantu Eiropols tiek noteikts par saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794 izveidotās aģentūras tiesību pārņēmēju attiecībā uz visām tiesībām un pienākumiem, kas izriet no valsts, Savienības un starptautiskajām tiesībām. Tajā arī paredzēts, ka spēkā esošā tiesiskā regulējuma aizstāšana neietekmē to sadarbības nolīgumu un darba vienošanos spēkā esību, ko Eiropols noslēdzis saskaņā ar Eiropola konvenciju, Lēmumu 2009/371/TI vai Regulu (ES) 2016/794. Minētie instrumenti paliek spēkā, un tos turpina piemērot, līdz beidzas to spēkā esības termiņš vai tie tiek aizstāti.

134. pantā ir noteikta kārtība, kādā notiek pāreja uz jauno regulu. Tas nodrošina notiekošo operatīvo darbību nepārtrauktību, Eiropola likumīgi glabāto datu turpmāku apstrādi un spēkā esošo atļauju derīgumu attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu. Tas arī saglabā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794 pieņemto lēmumu, īstenošanas pasākumu, noteikumu un vienošanos juridiskās sekas līdz to pārskatīšanai, grozīšanai, aizstāšanai vai atcelšanai saskaņā ar jauno regulējumu. Šajā sakarā valdei ir jānovērtē spēkā esošo aktu turpmākā saderība ar šo regulu un vajadzības gadījumā jāveic pasākumi Eiropola iekšējā regulējuma pielāgošanai.

XV nodaļa. Grozījumi citos spēkā esošajos instrumentos

XV nodaļā ir ietverti grozījumi saistītajos Savienības instrumentos, kas vajadzīgi, lai atbalstītu šīs regulas īstenošanu. 135. pantā ir paredzēts izrietošs grozījums, lai stiprinātu tiesisko regulējumu Eiropola un eu-LISA sadarbībai kopīgu tehnisko un operatīvo interešu jomās. Ar 136. pantu groza Regulu (ES) 2024/982, lai Eiropols varētu izmantot Prīmes II regulējumu.

XVI nodaļa. Nobeiguma noteikumi

XVI nodaļā ir noteikta kārtība, kas reglamentē šīs regulas īstenošanu. Ar to ievieš pakāpenisku pieeju nozīmīgu sistēmu un spēju operatīvajai izvēršanai, nosaka īstenošanas aktiem un deleģētajiem aktiem piemērojamās procedūras, paredz Regulas (ES) 2016/794 atcelšanu un saglabā uz minēto regulu izdarīto atsauču spēkā esību.



2026/0165 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu), ar ko groza Regulu (ES) 2018/1726 un Regulu (ES) 2024/982 un atceļ Regulu (ES) 2016/794

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 88. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. panta 1. un 3. punktu Savienība saviem pilsoņiem nodrošina brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā augsts drošības līmenis tiek nodrošināts ar pasākumiem noziedzības, rasisma un ksenofobijas novēršanai un apkarošanai, kā arī ar koordināciju un sadarbību starp policiju, tiesu iestādēm un citām dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(2)Telpa bez iekšējo robežu kontroles prasa Savienības un dalībvalstu kopīgu atbildību par augsta iekšējās drošības līmeņa nodrošināšanu. Lai efektīvi novērstu un apkarotu smagus noziegumus, terorismu un citus noziedzības veidus, kas skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika, ir vajadzīga efektīva sadarbība, koordinācija un informācijas apmaiņa starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(3)Smagiem noziegumiem, terorismam un citiem noziedzības veidiem, kas skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika, arvien biežāk ir pārrobežu dimensija, un tiem raksturīga augsta sarežģītības pakāpe un pielāgošanās spēja. Šādas noziedzīgas darbības bieži rada saiknes, kas, raugoties tikai no valsts perspektīvas, var nebūt acīmredzamas. Lai atbalstītu dalībvalstu kompetentās iestādes efektīvā cīņā pret šādiem apdraudējumiem un veicinātu saskaņotu un efektīvu reaģēšanu visā Savienībā, ir vajadzīgs pastiprināts atbalsts un koordinācija Savienības līmenī.

(4)LESD 88. pantā ir noteikts, ka Eiropola uzdevums ir atbalstīt un stiprināt dalībvalstu kompetento iestāžu darbības un to savstarpējo sadarbību, novēršot un apkarojot smagus noziegumus, kas skar divas vai vairākas dalībvalstis, terorismu un noziedzības veidus, kas skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika.

(5)Eiropolu sākotnēji izveidoja ar 1995. gada 26. jūlija Eiropola konvenciju, un pēc tam tas tika integrēts Savienības regulējumā ar Padomes Lēmumu 2009/371/TI 36 . Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 37 vēl vairāk nostiprināja Eiropola lomu.

(6)Veicot savu uzdevumu, Eiropolam būtu jāatbalsta dalībvalstu kompetentās iestādes ar informācijas apmaiņu, operatīvo analīzi un operatīvo atbalstu, kā arī citiem palīdzības veidiem savas kompetences ietvaros. Ņemot vērā Eiropola kompetencē ietilpstošo noziegumu pārrobežu raksturu un to novēršanā un apkarošanā iesaistīto dalībnieku daudzveidību, Eiropolam būtu arī jāveicina efektīva sadarbība starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā starp šīm iestādēm un attiecīgajām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, trešām valstīm, starptautiskām organizācijām un privātajām pusēm saskaņā ar šo regulu.

(7)Lai efektīvi atbalstītu dalībvalstu kompetentās iestādes, ir vajadzīga piekļuve specializētai zinātībai, spējām un pakalpojumiem, ko Savienības līmenī var izstrādāt, uzturēt un darīt pieejamus efektīvāk un lietderīgāk. Tādēļ Eiropolam būtu jāuztur un pastāvīgi jāattīsta šāda zinātība, spējas un pakalpojumi un jādara tie pieejami dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tādējādi stiprinot to spēju reaģēt uz arvien sarežģītākiem, tehnoloģiski attīstītākiem un pārrobežu noziedzības apdraudējumiem.

(8)Noziedzības draudu aina, kas ietekmē Savienību, pastāvīgi mainās. Daži noziedzības veidi arvien vairāk izpaužas tiešsaistes vidē, radot jaunus operatīvus izaicinājumus tiesībaizsardzības iestādēm. Ar dzimumu saistīta vardarbība arvien vairāk ietver tehnoloģiju sekmētus noziedzīgas rīcības veidus un izplatās pāri robežām. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana ļauj šādu rīcību veikt, sekmēt, pastiprināt vai izplatīt dažādās jurisdikcijās, bieži iesaistot cietušos, noziedzīgu nodarījumu izdarītājus, pakalpojumu sniedzējus, pierādījumus un attiecīgo informāciju, kas atrodas dažādās dalībvalstīs vai trešās valstīs. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2024/1385 38 vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē ir atzīta par atsevišķu jomu, kurā nepieciešama koordinēta rīcība visā Savienībā. Tāpēc šādi nodarījumi var skart vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika, tostarp sieviešu un vīriešu līdztiesību, noziegumos cietušo aizsardzību un pamattiesību aizsardzību. Ar dzimumu saistītas vardarbības atzīšana Savienības tiesībās par atsevišķu noziedzīgu parādību atspoguļo nepieciešamību saskaņoti vērsties pret minētajiem nodarījumiem visā Savienībā. Lai efektīvi vērstos pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, var būt nepieciešams apvienot informāciju un zinātību par dažādiem noziedzīgas rīcības veidiem, identificēt saiknes starp lietām, kas skar vairākas jurisdikcijas, un pastiprināt sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Tāpēc to smago noziegumu veidu sarakstā, attiecībā uz kuriem Eiropols ir kompetents, būtu jāiekļauj ar dzimumu saistīta vardarbība.

(9)Lai vērstos pret noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar tādiem Eiropola kompetencē ietilpstošiem noziedzības veidiem, kuri ir daļa no apdraudējuma ar hibrīddimensiju, veicina to vai ir ar to saistīti, Eiropolam būtu pilnībā jāizmanto šajā regulā paredzētie uzdevumi, spējas un rīki. Hibrīddimensijas esībai noziegumā, kas ietilpst Eiropola kompetencē, nebūtu jāietekmē Eiropola spēja atbalstīt dalībvalstu kompetentās iestādes ar informācijas apmaiņu, operatīvo analīzi, operatīvo sadarbību un citiem atbalsta veidiem savas kompetences ietvaros.

(10)Eiropolam būtu jārīkojas dalībvalstu kompetento iestāžu atbalstam, un tam pašam nebūtu jāīsteno piespiedu pilnvaras vai jāveic izmeklēšanas pasākumi. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz skaidri noteikumi par Eiropola kompetenci, uzdevumiem un darbību, vienlaikus nodrošinot pamattiesību – arī tiesību uz personas datu aizsardzību – ievērošanu.

(11)Tā kā Eiropola operatīvā atbalsta darbības ir paplašinājušās un dažādojušās, ir jānodrošina saskaņotība, papildināmība un operatīvā nepārtrauktība starp dažādajiem Eiropola sniegtā operatīvā atbalsta veidiem. Tādēļ Eiropola operatīvajam satvaram būtu jāļauj tā operatīvajiem rīkiem, specializētajai zinātībai un atbalsta struktūrām darboties integrēti un savstarpēji pastiprinoši, vienlaikus saglabājot pietiekamu spēju pielāgoties mainīgajām operatīvajām vajadzībām, tehnoloģiju attīstībai un jauniem drošības apdraudējumiem.

(12)Smagās un organizētās noziedzības un terorisma pārrobežu un savstarpēji saistītā rakstura dēļ ir jāidentificē saiknes, modeļi un norises dažādās jurisdikcijās un noziedzīgu darbību jomās. Sadrumstalota vai nepilnīga kriminālinformācija var radīt operatīvās darbības “aklās zonas”, ko var izmantot transnacionāli noziedzīgie tīkli un teroristi. Apvienojot informāciju un kriminālizlūkošanas datus, kas iegūti no vairākām iestādēm un avotiem visā Savienībā un ārpus tās, Eiropolam ir unikālas iespējas sniegt ieguldījumu kopīgas stratēģiskas analīzes izstrādē par noziedzības apdraudējumiem, operatīvajām norisēm un jauniem drošības riskiem.

(13)Lai nodrošinātu, ka stratēģiskā analīze tiek pārvērsta efektīvā rīcībā, Eiropola analītiskajiem produktiem būtu jāatbalsta prioritāšu noteikšana, resursu piešķiršana un operatīvās rīcības plānošana Savienības un valstu līmenī, tostarp Eiropas daudzdisciplīnu platformas pret noziedzības draudiem (EMPACT) ietvaros. Tiem būtu arī jāpalīdz Komisijai un dalībvalstīm veikt riska novērtējumus un pārbaudīt Šengenas sistēmas īstenošanu.

(14)Par kopējas Savienības stratēģiskās analītiskās ainas izveidi būtu kopīgi jāatbild Eiropolam, dalībvalstīm un attiecīgajām Savienības iestādēm, struktūrām, misijām, birojiem un aģentūrām, kam saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām un piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem būtu jāsniedz minēto analītisko produktu sagatavošanai vajadzīgā informācija. Eiropolam būtu arī jāatbalsta kopīgu analītisko metodiku un standartu izstrāde un izmantošana, it īpaši Savienības līmeņa draudu novērtējumiem, lai uzlabotu kriminālizlūkošanas analīzes salīdzināmību, saskaņotību un sadarbspēju Savienības līmenī.

(15)Eiropola stratēģiskajā analīzē un draudu novērtējumos vajadzības gadījumā īpaša uzmanība būtu jāpievērš Savienības tuvākajām kaimiņvalstīm un it īpaši situācijai valstīs, kas ir Savienības kandidātvalstis un potenciālās kandidātes. Šāds ieguldījums var ietvert novērtējumu par minēto partneru spējām novērst un apkarot smagus noziegumus un terorismu. Stratēģiskās analīzes un draudu novērtējumi būtu jābalsta arī uz ieguldījumu, ko sniedz ES kandidātvalstis un potenciālās kandidātes, kuru pašu valsts līmeņa smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējumi tiek izstrādāti ar Savienības finansētu projektu atbalstu.

(16)Apkopojot un analizējot no vairākiem avotiem iegūtu informāciju un kriminālizlūkošanas datus, Eiropols var identificēt saiknes, kas nav acīmredzamas no vienas dalībvalsts perspektīvas un kuru dēļ var būt vajadzīga izmeklēšanas rīcība valsts līmenī. Tā kā par kriminālizmeklēšanas veikšanu ir atbildīgas dalībvalstu kompetentās iestādes, Eiropolam savas kompetences ietvaros būtu jāspēj lūgt minētajām iestādēm bez liekas kavēšanās novērtēt nepieciešamību sākt, veikt vai koordinēt izmeklēšanu attiecībā uz noziedzības veidiem, kas ietilpst Eiropola kompetencē. Eiropolam vajadzētu būt iespējai izteikt šādu lūgumu arī tad, ja noziedzīga darbība galvenokārt attiecas uz vienu dalībvalsti, bet var ietekmēt Savienības iekšējo drošību. Tomēr vienā dalībvalstī koncentrētas noziedzīgas darbības var būt daļa no plašākām noziedzīgām parādībām vai radīt riskus un neaizsargātību, kas sniedzas pāri valsts robežām, un tāpēc tās jāvērtē no plašākas Savienības perspektīvas.

(17)Efektīvai turpmākai tiesu iestāžu rīcībai saistībā ar Eiropola pieprasījumiem novērtēt kriminālizmeklēšanas sākšanas, veikšanas vai koordinēšanas nepieciešamību var būt vajadzīga tiesu iestāžu koordinācija un sadarbība Savienības līmenī. Tāpēc Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (“Eurojust”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1727 39 , būtu nekavējoties jāinformē par šādiem lūgumiem un par jebkādiem turpmākiem lēmumiem, ko pieņēmušas dalībvalstu kompetentās iestādes. Tam būtu jāļauj Eurojust veicināt turpmāku tiesu iestāžu rīcību, nodrošināt saskaņotību starp tiesībaizsardzības un kriminālvajāšanas darbībām Savienības līmenī un pildīt savus uzdevumus saskaņā ar minēto regulu.

(18)Eiropola darbību operatīvā saskaņotība ir būtiska, lai integrētā veidā reaģētu uz smago un organizēto noziedzību, terorismu un citiem noziedzības veidiem, kas ietilpst Eiropola kompetencē. Ņemot vērā noziedzības apdraudējumu arvien ciešāko savstarpējo saistību un noziedzīgu darbību pieaugošo sarežģītību, Eiropolam būtu jānodrošina informācijas, kriminālizlūkošanas datu un operatīvā atbalsta koordinēta pārvaldība visās tā struktūrās un specializētās zinātības jomās. Tādēļ Eiropolam būtu jāuztur pastāvīgs Operatīvais un analīzes dienests, lai nodrošinātu tā darbību koordināciju un saskaņotību un atbalstītu dalībvalstis daudzdisciplīnu operatīvās reaģēšanas nodrošināšanā Savienības līmenī.

(19)Vairākiem noziedzības veidiem, kas ietilpst Eiropola kompetencē, ir vajadzīga zinātība, operatīvās spējas un atbalsts, ko visefektīvāk var organizēt un uzturēt Savienības līmenī. Tādēļ Eiropolam savā organizatoriskajā struktūrā būtu jāuztur Savienības specializētās zinātības centri jomās, kas ir īpaši svarīgas Savienības iekšējai drošībai. Centriem vajadzētu būt Eiropola organizatoriskās struktūras neatņemamai sastāvdaļai un veicināt Eiropola uzdevumu izpildi to attiecīgajās zinātības jomās. Tiem nevajadzētu būt atsevišķam juridiskas personas statusam. Lai nodrošinātu minēto pamatspēju nepārtrauktību un stabilitāti, šādu centru izveide būtu jāparedz šajā regulā. Valdei vajadzētu būt atbildīgai par centru organizācijas, specializēto funkciju, sastāva un darbības precizēšanu, ņemot vērā operatīvās vajadzības un mainīgos drošības apdraudējumus.

(20)Noziedzīgas darbības ar hibrīddimensiju var rasties saistībā ar jebkāda veida noziedzību, kas ietilpst Eiropola kompetencē. Tādēļ visiem centriem savās attiecīgajās zinātības jomās būtu jāsniedz ieguldījums šādu noziegumu novēršanā un apkarošanā, arī gadījumos, kad tie ir daļa no apdraudējuma ar hibrīddimensiju, veicina to vai ir ar to saistīti.

(21)Tā kā operatīvo vidi, kurā darbojas Eiropols, arvien vairāk raksturo mainīgas noziedzīgās struktūras un vairāku noziedzības jomu saplūšana, efektīvam atbalstam dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir vajadzīga cieša sadarbība un koordinācija starp centriem un citām Eiropola organizatoriskajām struktūrām. Tādēļ centriem būtu jāsadarbojas un jāapvieno sava attiecīgā zinātība un spējas, ja tas nepieciešams daudzdisciplīnu operatīvai reaģēšanai uz transversāliem apdraudējumiem. Uzdevumu uzticēšanai konkrētam centram saskaņā ar šo regulu nebūtu jāliedz šo uzdevumu veikšanā iesaistīt citus centrus vai organizatoriskās struktūras, ja tas nepieciešams operatīvo vajadzību dēļ.

(22)Lai vērstos pret arvien nopietnākiem draudiem, ko rada transnacionāli smagās un organizētās noziedzības tīkli, Eiropolam – it īpaši ar Eiropas Smagās un organizētās noziedzības centra starpniecību – būtu jāsniedz dalībvalstīm operatīvais, analītiskais, tehniskais un kriminālistikas atbalsts tādu smagās un organizētās noziedzības veidu apkarošanai kā narkotiku tirdzniecība, šaujamieroču un sprāgstvielu nelikumīga tirdzniecība, noziegumi pret vidi un noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu, kā arī sarežģītās pārrobežu izmeklēšanās.

(23)Terorisma draudi, kas skar Savienību, turpina attīstīties dalībnieku, metožu un līdzekļu ziņā, arī izmantojot tiešsaistes vidi un jaunās tehnoloģijas. Lai efektīvi apkarotu terorismu, Eiropolam ar Eiropas Terorisma apkarošanas centra starpniecību būtu jāsniedz dalībvalstīm operatīvais, analītiskais, tehniskais un kriminālistikas atbalsts tādu teroristisku darbību apkarošanai kā terorisma finansēšana, radikalizācija tiešsaistē un teroristiska satura izplatīšana tiešsaistē, kā arī fizisku uzbrukumu novēršanai. Eiropolam būtu arī jāatbalsta Savienības līmeņa reaģēšanas uz krīzēm mehānismu koordinācija.

(24)Finanšu un ekonomiskā noziedzība apdraud Savienības ekonomikas, finanšu sistēmas un tiesiskās kārtības integritāti un ir viens no galvenajiem faktoriem, kas sekmē smago un organizēto noziedzību un terorismu. Sarežģītu finanšu shēmu, kriptoaktīvu un digitālo finanšu tehnoloģiju izmantošana arvien vairāk apgrūtina noziedzīgi iegūtu aktīvu atklāšanu, izmeklēšanu un izsekošanu. Tādēļ Savienības līmenī ir vajadzīga pastāvīga specializētā zinātība un spējas. Tādēļ Eiropolam, it īpaši ar tā Eiropas Finansiālo un ekonomisko noziegumu apkarošanas centra starpniecību, būtu jāsniedz dalībvalstīm un attiecīgajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, piemēram, Eiropas Prokuratūrai (EPPO), kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 40 , specializēts atbalsts finanšu izmeklēšanā, aktīvu izsekošanā un atgūšanā, kriptoaktīvu un digitālo finanšu tehnoloģiju jomā, kā arī noziedzīgu finanšu shēmu un darījumu identificēšanā un analīzē.

(25)Lai Eiropols varētu sniegt efektīvu atbalstu valstu līdzekļu atguves dienestiem aktīvu izsekošanā un atgūšanā, dalībvalstīm būtu jānodrošina Eiropolam efektīva piekļuve informācijai, kas vajadzīga īpašuma izsekošanai un identificēšanai. Ja Eiropols, pamatojoties uz savām analītiskajām darbībām, konstatē izsekotā un identificētā īpašuma nenovēršamu zuduma risku, tam vajadzētu būt iespējai lūgt attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes nekavējoties rīkoties.

(26)Kibernoziedzība un kibersekmētas noziedzīgas darbības ir būtiska Savienības iekšējo drošību skarošo apdraudējumu ainas daļa. Kibernoziedzības kā pakalpojuma pieaugošā pieejamība ļauj plašam noziedzīgu nodarījumu izdarītāju un teroristu lokam izmantot sarežģītus rīkus un pakalpojumus, tādējādi palielinot kibersekmētu noziedzīgu darbību mērogu un ietekmi. Tādēļ Eiropolam, it īpaši ar Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centra starpniecību, būtu jāatbalsta dalībvalstis kibernoziedzības novēršanā un apkarošanā, reaģēšanā uz kiberuzbrukumiem, kā arī tādu problēmu risināšanā, ko rada noziedzīgu darbību arvien izteiktākā digitālā dimensija visās noziedzības jomās, kas ietilpst tā kompetencē. Eiropolam būtu arī jāpalīdz izstrādāt un ieviest specializētas tehniskās spējas, it īpaši digitālās kriminālistikas, likumīgas piekļuves un šifrētu datu apstrādes un analīzes jomā. Šādām spējām ir vajadzīgs tāds zinātības un resursu līmenis, ko var efektīvāk nodrošināt Savienības līmenī.

(27)Kiberincidentiem, par kuriem ir aizdomas, ka tiem ir noziedzīga izcelsme, it īpaši izspiedējprogrammatūras incidentiem, bieži ir vajadzīga reakcija gan kiberdrošības, gan tiesībaizsardzības jomā. Tāpēc Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centram būtu cieši jāsadarbojas ar Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru (ENISA), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/881 41 , kiberdrošības un kiberdraudu jautājumos, kā arī saistībā ar kiberincidentiem, par kuriem ir aizdomas, ka tiem ir noziedzīga izcelsme, īpašu uzmanību pievēršot izspiedējprogrammatūras incidentiem, tostarp izmantojot ENISA palīdzības dienestu izspiedējprogrammatūras jautājumos. Šādai sadarbībai būtu jāveicina efektīva koordinācija, informācijas un zinātības apmaiņa un sinerģija starp kiberdrošības un tiesībaizsardzības kopienām.

(28)Migrantu kontrabanda un cilvēku tirdzniecība ir nozīmīgas pārrobežu noziedzīgas darbības, kas apdraud cilvēku dzīvību, grauj Savienības migrācijas un robežu pārvaldības politiku un rada ievērojamu peļņu organizētās noziedzības tīkliem. Eiropola ietvaros izveidotajam Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centram būtu jānodrošina pastāvīga specializētā zinātība un spējas Savienības līmenī, lai atbalstītu cīņu pret migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību. Eiropolam – it īpaši ar minētā centra starpniecību – būtu jāatbalsta dalībvalstis migrantu kontrabandas maršrutu un noziedzīgo tīklu, kas veicina migrantu kontrabandu, likvidēšanā. Eiropolam būtu arī jāatbalsta cilvēku tirdzniecības upuru un citu neaizsargātu personu identificēšana, nodrošinot sadarbību ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/36/ES 42 minēto ES koordinatoru cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā.

(29)Mainīgu noziedzības apdraudējumu un operatīvo vajadzību dēļ izņēmuma apstākļos var būt nepieciešams izveidot papildu centrus jomās, kurās vajadzīga specializēta zinātība vai koordinēta rīcība Savienības līmenī. Izpilddirektoram būtu pastāvīgi jānovērtē operatīvās norises, prasības attiecībā uz spējām un jaunās noziedzības jomas un attiecīgā gadījumā jāapzina nepieciešamība izveidot papildu centrus. Papildu centri būtu jāizveido tikai tad, ja pastāv ilgstoša operatīva vajadzība, ko nevar pienācīgi risināt, izmantojot Eiropola esošās organizatoriskās struktūras. Vajadzētu būt arī iespējai šādus papildu centrus pielāgot, apvienot vai izbeigt to darbību, ja tas nepieciešams mainīgo operatīvo prasību atspoguļošanai. Lai nodrošinātu saskaņotu centru izveides satvaru, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz papildu centru izveidi, pielāgošanu, apvienošanu vai darbības izbeigšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 43 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(30)Veicot savas darbības, centriem savas kompetences ietvaros būtu cieši jāsadarbojas ar līdzīgām specializētām struktūrām, kas izveidotas Savienības līmenī, tai skaitā Eurojust kompetences centriem krimināllietās un topošo ES centru bērnu aizsardzībai pret seksuālu vardarbību. Šādai sadarbībai būtu jāpalīdz nodrošināt papildināmību, izvairīties no centienu dublēšanās un maksimāli palielināt specializētās zinātības un spēju operatīvo vērtību.

(31)Lai izmeklētu augsta riska noziedzīgos tīklus un sarežģītas pārrobežu noziedzības parādības, ir vajadzīgas strukturētas, bet elastīgas operatīvās sadarbības formas starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Operatīvās darba grupas nodrošina satvaru, kurā ar Eiropola atbalstu izmeklēšanas centieni, operatīvā zinātība un kriminālizlūkošana tiek koncentrēti uz prioritāriem mērķiem. Tādēļ Eiropolam būtu jāpiedalās operatīvajās darba grupās, nodrošinot operatīvo koordināciju, veicinot informācijas apmaiņu un analīzi un sniedzot specializētu operatīvo, tehnisko, analītisko un kriminālistikas atbalstu. Attiecīgā gadījumā operatīvās darba grupas būtu jāintegrē EMPACT darbībās. Ja operatīvie konstatējumi liecina, ka vajadzīga tiesu iestāžu koordinācija, Eiropolam būtu jānodrošina attiecīgās informācijas savlaicīga nosūtīšana Eurojust, lai atbalstītu tās pilnvaru efektīvu īstenošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1727.

(32)Kopējas izmeklēšanas grupas nodrošina strukturētu satvaru koordinētai izmeklēšanai, kopīgai operatīvajai plānošanai un pierādījumu izmantošanai kopīgā izmeklēšanas vidē. Tādēļ Eiropolam būtu jāspēj atbalstīt kopējas izmeklēšanas grupas attiecībā uz noziegumiem, kas ietilpst tā kompetencē, sniedzot kriminālizlūkošanas datus un analītisko ieguldījumu, nodrošinot specializētas operatīvās spējas un veicinot operatīvo koordināciju, ja tas stiprina kopīgu izmeklēšanas darbību. Ja operatīvie konstatējumi liecina, ka vajadzīga tiesu iestāžu koordinācija, Eiropolam būtu jānodrošina attiecīgās informācijas savlaicīga nosūtīšana Eurojust, lai atbalstītu tās pilnvaru efektīvu īstenošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1727.

(33)Lai sniegtu efektīvu operatīvo atbalstu dalībvalstu un attiecīgā gadījumā trešo valstu kompetentajām iestādēm, Eiropolam ir jānodrošina savas zinātības, spēju un atbalsta pieejamība vietās, kur tiek veiktas operatīvās darbības. Tādēļ Eiropolam vajadzētu būt iespējai izvietot darbiniekus, lai sniegtu analītisko, operatīvo, tehnisko un kriminālistikas atbalstu tieši attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Šādai darbinieku izvietošanai it īpaši būtu jāatbalsta plaša mēroga un sarežģītas izmeklēšanas, operatīvās koordinācijas darbības un nozīmīgi starptautiski pasākumi. Šādai izvietošanai būtu arī jāpalīdz nodrošināt saskaņotību starp tiesībaizsardzības darbībām un darbībām, ko veic pie Savienības ārējām robežām, katrai iestādei rīkojoties savas kompetences robežās. Konkrētāk, Eiropola darbinieku izvietošanai būtu jāpalīdz izvērtēšanas iestādēm veikt pārbaudes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1356 44 , jāatbalsta Frontex, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1896, un migrācijas pārvaldības darbības saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1896 45 , kā arī jāatbalsta robežu pārvaldības iestādes drošības pārbaužu veikšanā pie Savienības ārējām robežām, izmantojot Eiropola informāciju. Eiropola darbinieku izvietošanas efektivitāte ir atkarīga no savlaicīga un aktīva dalībvalstu atbalsta. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka Eiropola izvietotajiem darbiniekiem attiecīgā gadījumā un ja tas ir lietderīgi ir droša piekļuve operatīvo darbību vietām, informācijai un tehniskajam aprīkojumam, un būtu jāveicina koordinācija un integrācija ar valstu operatīvajām vienībām.

(34)Dažās situācijās, lai reaģētu uz konkrētām operatīvām vajadzībām, Eiropolam var būt nepieciešama tādu ekspertu norīkošana, kuriem ir ļoti specializēta zinātība. Specializētu operatīvo un tehnisko ekspertu rezervju uzturēšana, kurās ietilpst dalībvalstu izraudzīti eksperti, palīdz nodrošināt šādas zinātības pieejamību, kad tā ir vajadzīga. Vienlaikus minēto ekspertu specializētās zināšanas un pieredze joprojām ir būtiskas dalībvalstu kompetento iestāžu uzdevumu veikšanai. Tādēļ ir vajadzīga līdzsvarota pieeja, lai Eiropols konkrētu operatīvo vajadzību gadījumā varētu izmantot minēto zinātību, vienlaikus saglabājot valstu operatīvās spējas. Ekspertu norīkošana no minētajām rezervēm ir efektīvs mehānisms šā mērķa sasniegšanai.

(35)Eiropola operatīvā atbalsta vērtība ir atkarīga no tā ciešas integrācijas dalībvalstu kompetento iestāžu darbībās. Šādai integrācijai ir vajadzīgas stabilas valstu koordinācijas struktūras, kas spēj darboties kā pilnvērtīga saskarne starp Eiropolu un dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Eiropola valstu vienībām ir galvenā loma sadarbības nodrošināšanā starp Eiropolu un minētajām iestādēm un informācijas apmaiņas veicināšanā. Tām būtu arī jāpalīdz apzināt valstu operatīvās prioritātes un vajadzības pēc spējām, kurās nepieciešams Eiropola atbalsts, veicināt valstu ieguldījumu Eiropola analītiskajos un stratēģiskajos novērtējumos un palīdzēt nodrošināt Eiropola atbalsta efektīvu koordināciju valsts līmenī. Eiropolam piesaistītajiem sadarbības koordinatoriem vajadzētu būt svarīgai lomai tiešas sadarbības un koordinācijas veicināšanā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp nodrošinot ātru informācijas apmaiņu un apzinot pārrobežu operatīvās saiknes.

(36)Eiropola valstu vienībām būtu arī jāuzņemas pastiprināta loma, lai nodrošinātu, ka EMPACT pilnībā īsteno savu operatīvo potenciālu, novēršot esošās koordinācijas nepilnības, kas kavē efektīvu saikni starp Savienības līmeņa prioritātēm un valstu vajadzībām. Šajā nolūkā Eiropola valstu vienībām būtu jākļūst par centrālām operatīvajām platformām, kurās darbojas attiecīgās valsts EMPACT atbalsta grupa un kuras ir atbildīgas par operatīvās līdzdalības veicināšanu un valstu ieguldījuma saskaņošanu ar EMPACT prioritātēm.

(37)Lai efektīvi izmantotu Eiropola operatīvo, analītisko, tehnisko un kriminālistikas atbalstu valstu izmeklēšanās, minētais atbalsts ir jāpielāgo valstu vajadzībām un procedūrām. Lai nodrošinātu, ka Eiropola atbalstu var ātri mobilizēt un saskaņot ar operatīvajām vajadzībām un procesuālajām prasībām valsts līmenī, Eiropola valsts vienībā katrā dalībvalstī būtu jāizveido Eiropola atbalsta biroji. Šiem birojiem būtu jāveicina kriminālizlūkošanas, analītisko rīku, digitālo un kriminālistikas tehnoloģiju un operatīvās zinātības tieša integrēšana notiekošajās valstu izmeklēšanās. Atbalsta birojiem būtu arī jāpalīdz nodrošināt, ka dalībvalstu kompetentās iestādes var efektīvi izmantot Eiropola sniegtos operatīvos rezultātus smagu noziegumu un terorisma novēršanā un apkarošanā.

(38)Eiropola atbalsta birojos būtu jānodarbina Eiropola darbinieki, kas izgājuši strukturētu karjeras attīstības ceļu, kurā apvienota pieredze dalībvalsts kompetentajās iestādēs un tai sekojošs dienests Eiropolā, pirms viņus norīko atpakaļ uz valsts struktūru. Šis rotācijas modelis ir būtisks, lai nodrošinātu, ka Eiropolā iegūtā zinātība tiek efektīvi nodota atpakaļ valsts sistēmai un ka Eiropola atbalsta integrāciju veic Eiropola darbinieki, kuriem ir operatīva izpratne par konkrēto tiesisko, operatīvo un organizatorisko regulējumu, kurā darbojas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes. Šādiem Eiropola darbiniekiem būtu jādarbojas divējā pakļautībā – Eiropolam un dalībvalstij, kurā izveidots Eiropola atbalsta birojs. Eiropola atbalsta biroju izveidei nebūtu jāietekmē dalībvalstu kompetento iestāžu pienākumi un pilnvaras saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Lai nodrošinātu Eiropola atbalsta biroju pamatā esošā uz rotāciju balstītā personāla modeļa efektivitāti, dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pēc norīkojuma šajā birojā pabeigšanas atvieglotu darbinieku reintegrāciju valsts pārvaldē. Tas prasa novērst administratīvus, organizatoriskus un ar karjeru saistītus šķēršļus, kas varētu kavēt mobilitāti starp valstu iestādēm un Eiropolu, tādējādi nodrošinot, ka šāda mobilitāte tiek atzīta par minēto darbinieku profesionālās karjeras attīstības neatņemamu sastāvdaļu.

(39)Lai Eiropols darbotos kā Savienības kriminālinformācijas centrs, Eiropolam būtu jāspēj apstrādāt informāciju, ko tas saņēmis no avotiem vai pats tieši ieguvis no publiski pieejamiem avotiem, ievērojot šajā regulā noteiktos nosacījumus un aizsardzības pasākumus. Efektīva informācijas vākšana no publiski pieejamiem avotiem Eiropola vajadzībām it īpaši ietver tiešsaistes meklētājprogrammu izmantošanu, tai skaitā personas datu ievadīšanu, kas nebūtu jāuzskata par personas datu nosūtīšanu vai pārsūtīšanu privātām pusēm saskaņā ar šo regulu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 46 .

(40)Dalībvalstīm, arī izmantojot strukturētus, drošus un automatizētus apmaiņas mehānismus, būtu jānodrošina savlaicīga tās informācijas sniegšana, kas Eiropolam vajadzīga tā uzdevumu veikšanai. Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jāizveido un jāuztur atbilstoši valstu datu ielādētāji, kas ļauj strukturēti ievadīt attiecīgo informāciju Eiropola pakalpojumos un rīkos, nodrošinot datu kvalitāti, pilnīgumu un savlaicīgumu.

(41)Eiropola operatīvais modelis joprojām ir stingri balstīts uz datu piederības principu, saskaņā ar kuru dalībvalstis, Savienības iestādes, struktūras, misijas, biroji un aģentūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas, kas sniedz informāciju Eiropolam, saglabā kontroli pār tās apstrādes nolūku un nosacījumiem. Minētais princips ir savstarpējās uzticēšanās stūrakmens informācijas apmaiņā ar Eiropolu un nodrošina, ka dati tiek izmantoti tikai saskaņā ar informācijas sniedzēja noteikto nolūku.

(42)Ja tas ir nepieciešams tā uzdevumu izpildei, Eiropolam vajadzētu būt iespējai apstrādāt personas datus ar noteikumu, ka šāda apstrāde tiek veikta tikai šajā regulā noteiktajos nolūkos. Regulā (ES) 2018/1725 ir izklāstīti noteikumi par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās. Regula (ES) 2018/1725 būtu jāpiemēro Eiropola veiktajai personas datu apstrādei, to papildinot ar šīs regulas īpašajiem noteikumiem.

(43)Eiropols darbojas informācijas vidē, kurai raksturīgs liels neviendabīgu datu apjoms; šie dati bieži tiek iegūti no vairākiem avotiem un dažādos operatīvajos kontekstos. Ievērojama daļa šīs informācijas tiek saņemta nestrukturētā veidā, tādēļ to ir grūti vai dažkārt pat neiespējami iedalīt iepriekš noteiktajās datu subjektu kategorijās. Tas atspoguļo mūsdienu tiesībaizsardzības apstākļus, kuros informācijas iegūšana no lielām un nestrukturētām datu kopām ir viens no tiesībaizsardzības iestāžu pamatuzdevumiem. Šajā kontekstā Eiropolam piemērojamie datu subjektu kategorizācijas noteikumi būtu jāsaskaņo ar Regulu (ES) 2018/1725. Tādēļ Eiropolam tikai attiecīgā gadījumā un ciktāl iespējams būtu skaidri jānošķir personas dati, kas attiecas uz dažādām II pielikumā uzskaitītajām datu subjektu kategorijām, vienlaikus nodrošinot operatīvo efektivitāti un pilnībā ievērojot datu aizsardzības pasākumus un principus, piemēram, datu minimizēšanu un nolūka ierobežojumu.

(44)Personas datu kategorizācija ir dinamisks process, kas var mainīties, kļūstot pieejamiem jauniem izmeklēšanas pavedieniem un jaunai informācijai. Personas dati, kas sākotnēji netiek uzskatīti par būtiskiem iekļaušanai kādā no II pielikuma datu subjektu kategorijām, turpmākas apstrādes rezultātā var iegūt operatīvu nozīmi vai atklāt saiknes ar notiekošām izmeklēšanām. Ja nav iespējams skaidri nošķirt personas datus, kas attiecas uz dažādām II pielikumā uzskaitītajām datu subjektu kategorijām, vai ja Eiropolam jāapstrādā personas dati, kas neietilpst II pielikumā uzskaitītajās datu subjektu kategorijās, Eiropolam būtu jāinformē savs datu aizsardzības speciālists. Šādi personas dati būtu nekavējoties jādzēš, tiklīdz ir sasniegts apstrādes nolūks.

(45)Lai efektīvi veiktu Eiropola uzdevumus un apstrādātu informāciju, ir jāizstrādā un jāizmanto pakalpojumi un rīki, kas būtu jāizveido un jāpārvalda tā, lai nodrošinātu to efektivitāti, lietderību un atbilstību piemērojamajiem datu aizsardzības un drošības standartiem.

(46)Lai apstrādātu informāciju nolūkā veikt šķērspārbaudi ar esošajiem datiem, kurus Eiropols sadarbībā ar dalībvalstīm jau glabā un ir kategorizējis, ir jāizveido Eiropola šķērspārbaudes pakalpojums, kas atbalstītu Eiropola mērķus un uzdevumus un veicinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām. Lai minētais pakalpojums darbotos efektīvi un lietderīgi, dalībvalstu kompetento iestāžu lietu pārvaldības sistēmām vajadzētu būt sadarbspējīgām un tehniski savienotām ar šo pakalpojumu. Lai maksimāli palielinātu tehnisko efektivitāti un nodrošinātu saskaņotību ar esošajām Savienības informācijas sistēmām, Eiropola šķērspārbaudes pakalpojumam, ja tas ir tehniski iespējams, būtu atkārtoti jāizmanto un jāpielāgo eu-LISA izstrādātās tehnoloģijas un komponenti, tai skaitā tehnoloģija, uz kuru balstās kopējs biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojums (kopējs BMS), tā biometrisko datu salīdzināšanas funkciju nodrošināšanai. Šādas tehnoloģijas atkārtotai izmantošanai un pielāgošanai būtu jākalpo tikai tehniskās, operatīvās un izmaksu efektivitātes mērķiem, tai skaitā apjomradītu ietaupījumu panākšanai un investīciju dublēšanās novēršanai, un tai nebūtu jāietekmē spēkā esošā pārvaldības kārtība, piekļuves tiesības, datu piederība, sadarbspējas arhitektūra, pienākumu sadalījums starp Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām vai juridiskie nosacījumi piekļuvei informācijai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(47)Personas datu apstrādei Eiropola šķērspārbaudes pakalpojumā ir jānosaka precīzs un izsmeļošs datu kategoriju saraksts, lai nodrošinātu, ka apstrāde ir nepieciešama un samērīga Eiropola uzdevumu izpildei un ka personu tiesības tiek aizsargātas saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem. Šādu datu kategoriju datu formāti, tai skaitā identificējami objekti vai multivides dati, ko izmanto, lai veiktu vaicājumus pakalpojumā, būtu jānosaka ar īstenošanas aktu.

(48)Dalībvalstu un Eiropola veikta attiecīgo datu sistemātiska un savlaicīga augšupielāde Eiropola šķērspārbaudes pakalpojumā ir būtiska, lai nodrošinātu pakalpojuma efektivitāti un atbalstītu pārrobežu sadarbību smagās un organizētās noziedzības novēršanā un apkarošanā, vienlaikus paredzot arī vajadzīgos aizsardzības pasākumus dalībvalstu drošības būtisko interešu un personu tiesību aizsardzībai. Sistemātiski veicot visu no jauna augšupielādēto datu šķērspārbaudi ar jau glabātajiem datiem, lai atklātu saiknes un savstarpējās sakarības starp lietām, pakalpojums ļauj Eiropolam atbalstīt dalībvalstis pārrobežu izmeklēšanā.

(49)Dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir sistemātiski jāveic vaicājumi Eiropola šķērspārbaudes pakalpojumā, lai nodrošinātu, ka visi attiecīgie tiesībaizsardzības jomas dalībnieki visā Savienībā efektīvi izmanto šo pakalpojumu, tādējādi uzlabojot smagu noziegumu un terorisma novēršanu un apkarošanu, vienlaikus nodrošinot, ka uz piekļuvi datiem attiecas stingri nosacījumi un aizsardzības pasākumi personu tiesību aizsardzībai un datu piederības principa ievērošanai.

(50)Lai Eiropols varētu efektīvi atbalstīt pārrobežu izmeklēšanu un operatīvās darbības, ir jāizveido Eiropola analītiskā vide kā droša tehniska un operatīva platforma datu glabāšanai, apstrādei, analīzei un vizualizācijai. Eiropola analītiskajai videi būtu jāatbalsta Eiropola uzdevumu izpilde, atvieglojot no dalībvalstīm, trešām valstīm, starptautiskām organizācijām, privātajām pusēm vai citiem avotiem saskaņā ar šo regulu saņemto datu operatīvo analīzi.

(51)Lai aizsargātu personu tiesības, uz vaicājumu veikšanu Eiropola analītiskās vides datos un piekļuvi šiem datiem, tai skaitā analīzes projektu ietvaros glabātajiem datiem, būtu jāattiecina stingri piekļuves nosacījumi un datu aizsardzības pasākumi, vienlaikus ļaujot pilnvarotiem subjektiem efektīvi veikt vaicājumus datos un tiem netieši piekļūt, lai veicinātu smagu noziegumu un terorisma novēršanu un apkarošanu.

(52)Lai palīdzētu dalībvalstīm veikt kopīgu operatīvo analīzi, policijas kopīgajai datu telpai būtu jāizmanto Eiropola analītiskās vides spējas. Tas attiecīgā gadījumā ietver progresīvus analītiskos rīkus un moduļus, piemēram, tādus, kas ļauj apstrādāt un salīdzināt biometriskos datus, un funkcijas, kas atbalsta datu vākšanu un analīzi no publiski pieejamiem avotiem. Šādu spēju pieejamībai policijas kopīgajā datu telpā būtu jāuzlabo saikņu atklāšana starp lietām un jāveicina koordinēta operatīvā reaģēšana.

(53)Lai veicinātu operatīvo sadarbību reāllaikā starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Eiropolu, policijas kopīgajai datu telpai būtu jānodrošina iespēja izveidot kopīgās operatīvās analīzes lietas (JOAC). JOAC būtu jābūt drošai sadarbības videi, kurā iesaistītās iestādes un Eiropols var kopīgi apstrādāt, analizēt, papildināt un apmainīties ar informāciju par konkrētu kriminālizmeklēšanu, apdraudējumu, noziedzīgu tīklu vai operatīvo mērķi. JOAC izveidei būtu jāpiemēro skaidri kritēriji un procedūras, tostarp attiecībā uz iesaistīto iestāžu izraudzīšanu un nosacījumiem, kas reglamentē piekļuvi attiecīgajā JOAC apstrādātajai informācijai un tās izmantošanu.

(54)Lai uzlabotu kopīgās operatīvās analīzes efektivitāti, Eiropolam vajadzētu būt iespējai ierosināt dalībvalstīm izveidot JOAC, pamatojoties uz tā veikto pieejamās informācijas un datu analīzi, vienlaikus ievērojot dalībvalstu rīcības brīvību lemt par JOAC atvēršanu.

(55)Lai JOAC dalībnieki varētu efektīvi sadarboties, analizēt datus, apmainīties ar informāciju un veikt kopīgas darbības, kā arī izmantot attiecīgās Eiropola spējas, policijas kopīgajā datu telpā būtu jānodrošina progresīvu funkciju kopums, kas cita starpā ietvertu drošus saziņas rīkus (piemēram, tērzētavu un videokonferences), kā arī kopīgas dokumentu rediģēšanas un vizualizācijas iespējas, lai veicinātu efektīvu un lietderīgu sadarbību un analīzi starp dalībniekiem un atbalstītu informācijas un zinātības apmaiņu drošā un kontrolētā vidē.

(56)Ņemot vērā noziedzības arvien transnacionālāko raksturu, pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstij, kas atver JOAC, vajadzētu būt iespējai ierosināt trešās valsts dalību. Šādai dalībai arī turpmāk būtu jāattiecas tikai uz tām trešām valstīm, kurām ir nolīgums, kas ļauj veikt personas datu apmaiņu ar Eiropolu, un uz situācijām, kad Eiropols uzskata, ka attiecīgās trešās valsts iesaiste ir būtiska JOAC mērķu sasniegšanai. Trešās valsts dalībai nevajadzētu nodrošināt vispārēju piekļuvi Eiropola pakalpojumiem un rīkiem; tai būtu jāaprobežojas ar konkrēto JOAC un informāciju, kas tajā darīta pieejama saskaņā ar šo regulu.

(57)Lai veicinātu netraucētu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu vienotajiem kontaktpunktiem un kompetentajām iestādēm, Eiropolu un citiem pilnvarotiem subjektiem, Eiropolam būtu jānodrošina drošs un uzticams rīks, piemēram, drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogramma (SIENA), ar tīmekļa saskarnēm, mobilajām lietotnēm un īpašām programmēšanas saskarnēm.

(58)Lai racionalizētu sadarbību starp privātajām pusēm, dalībvalstīm un Eiropolu, novēršot tiešsaistes krīzes situācijas, kiberdrošības apdraudējumus un citas noziedzīgas darbības, kurās izmanto digitālos pakalpojumus, un reaģējot uz tām, Eiropola analītiskajā vidē būtu jāizveido īpašs mehānisms. Minētajam mehānismam it īpaši būtu jāatbalsta Savienības ziņošanas un paziņošanas pienākumu izpilde saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2021/784 47 un (ES) 2022/2065 48 gan privātajām pusēm, piemēram, mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, gan dalībvalstu kompetentajām tiesībaizsardzības vai tiesu iestādēm un jānodrošina ātra koordinācija tiešsaistes krīzes situācijās. Tas būtu jāizstrādā tā, lai atvieglotu tās dalībvalsts noteikšanu, kurai jāpaziņo, un nodrošinātu sadarbspēju ar valstu sistēmām, vienlaikus saglabājot stingrus drošības un datu aizsardzības pasākumus. Eiropolam būtu jānodrošina mehānisma izstrādei un uzturēšanai vajadzīgie resursi.

(59)Lai atbalstītu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/982 49 mērķu sasniegšanu, Eiropolam būtu jāveic tam uzticētie uzdevumi saistībā ar Eiropas Policijas reģistru norāžu sistēmu (EPRIS), nodrošinot centralizētu platformu policijas reģistru indeksēšanai un kopīgošanai un ļaujot tiesībaizsardzības iestādēm efektīvi un lietderīgi piekļūt informācijai un apmainīties ar to.

(60)Lai atbalstītu Eiropola mērķu efektīvu sasniegšanu un uzlabotu sadarbību starp Eiropolu, dalībvalstu kompetentajām iestādēm un citiem pilnvarotiem subjektiem, Eiropolam būtu jāizveido droša, mērogojama un suverēna Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūra, kurā tiek mitināta policijas kopīgā datu telpa un kura ļauj glabāt, apstrādāt un analizēt datus un apmainīties ar tiem, vienlaikus nodrošinot stingru piekļuves kontroli, datu nodalīšanu un pilnīgu atbilstību Savienības tiesību aktiem un ļaujot izstrādāt, ekspluatēt un uzturēt dažādus digitālos pakalpojumus un operatīvas datu apstrādes spējas.

(61)Lai plašam izmeklētāju lokam visā Savienībā nodrošinātu drošu, efektīvu un uzticamu piekļuvi policijas kopīgajai datu telpai, būtu jāizveido ES policijas digitālā identitāte, kas dalībvalstu kompetento iestāžu, Eiropola un citu pilnvarotu subjektu pārstāvjiem ļautu saskaņotā un drošā veidā piekļūt Eiropola infrastruktūrai un savienotajām valstu sistēmām, vienlaikus ar reģistrēšanas un revīzijas mehānismiem nodrošinot pārskatatbildību un pārraudzību un pieļaujot diferencētas piekļuves tiesības, pamatojoties uz konkrētām vajadzībām un prasībām.

(62)Lai nodrošinātu Eiropola pakalpojumu un rīku efektīvu uzraudzību, izvērtēšanu un pārraudzību, Eiropolam būtu jāizstrādā un jāuztur statistikas un ziņošanas rīki, kas spēj sagatavot statistikas informāciju, rādītājus un analītiskus ziņojumus par to izmantošanu, sniegumu, darbības efektivitāti un sadarbspēju. Minētajiem rīkiem būtu jāatbalsta stratēģisko un operatīvo analīžu, draudu novērtējumu, tendenču ziņojumu un situācijas pārskatu sagatavošana un jāpalīdz izpildīt Eiropola ikgadējos ziņošanas pienākumus un sagatavot Komisijas izvērtējuma ziņojumus, sevišķi par šīs regulas operatīvo ietekmi. Tiem būtu arī jāatvieglo uzticamas informācijas pieejamība izvērtēšanas, uzraudzības un ziņošanas nolūkos un attiecīgā gadījumā jāpalīdz Komisijai pildīt savus pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp uzraudzīt, īstenot un izvērtēt tiesību aktus, kas attiecas uz Eiropola pilnvarām. Tiem būtu arī jāatvieglo informācijas sniegšana Kopīgajai parlamentārās uzraudzības grupai (KPUG). Statistikas un ziņošanas rīkiem būtu jāļauj analizēt tendences, operatīvās vajadzības un informācijas apmaiņas darbības, vienlaikus nodrošinot, ka statistikas informācija tiek apstrādāta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par datu aizsardzību, kiberdrošību un konfidencialitāti. Uz šādu informāciju būtu jāattiecina atbilstoši aizsardzības pasākumi un piekļuves kontroles pasākumi. Lai nodrošinātu, ka ziņojumā, kas Komisijai katru gadu jāiesniedz saskaņā ar LESD 325. panta 5. punktu, ir iekļauts visaptverošs pārskats par pasākumiem, kas veikti, lai apkarotu Savienības finanšu intereses skarošu krāpšanu, Eiropolam būtu jāpiedalās minētā ziņojuma sagatavošanā. Minētajam ieguldījumam būtu jāaptver Eiropola sasniegtie rezultāti un šajā nolūkā veiktās darbības.

(63)Lai veicinātu efektīvu un sadarbspējīgu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām un citiem attiecīgiem subjektiem, Eiropolam, nodrošinot sekretariātu un vadot tehniskās un operatīvās diskusijas, būtu jāatbalsta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/818 50 izveidotā vienotā ziņojuma formāta izstrāde, īstenošana un operatīva izmantošana. Šajā nolūkā Eiropolam būtu cieši jāsadarbojas ar Komisiju, lai atbalstītu UMF konsekventu piemērošanu visās attiecīgajās informācijas sistēmās un saziņas kanālos, tādējādi uzlabojot sadarbspēju un informācijas apmaiņas efektivitāti.

(64)DNS profilu salīdzināšanai ir vajadzīgi specializēti salīdzināšanas rīki, kas atšķiras no informācijas sistēmām, ar kuru starpniecību notiek DNS datu apmaiņa. Tādēļ Eiropolam būtu jāspēj nodrošināt kopīgu DNS salīdzināšanas lietojumprogrammu, kas kalpo kā tehnisks un kriminālistikas komponents automatizētai DNS profilu salīdzināšanai. Lietojumprogrammai būtu jādarbojas kā kopīgai tehniskai spējai, ko var ieviest Eiropola pakalpojumos un rīkos vai ko var izmantot dalībvalstis. Tai būtu jāatbalsta informācijas apmaiņas satvaru, tostarp Regulas (ES) 2024/982, īstenošana, vienlaikus ievērojot datu piederību iestādēm, kas tos sniedz, un aizsardzības pasākumus, kuri reglamentē to apstrādi un apmaiņu. Kopīga ES DNS salīdzināšanas rīka pieejamība ir svarīga arī Eiropas tehnoloģiskās suverenitātes stiprināšanai kritiski svarīgā tiesībaizsardzības un kriminālistikas sadarbības jomā, atkarības no ārējām tehnoloģijām un pakalpojumu sniedzējiem mazināšanai un tam, lai nodrošinātu, ka uz DNS salīdzināšanas funkciju izstrādi, darbību un attīstību attiecas Savienības standarti, pārvaldības un drošības prasības.

(65)Lai nodrošinātu, ka Eiropols arī turpmāk spēj efektīvi reaģēt uz mainīgajām operatīvajām, tehniskajām un analītiskajām vajadzībām un efektīvi sasniegt savus mērķus, Eiropolam būtu jāspēj projektēt, izstrādāt un pārvaldīt papildu pakalpojumus un rīkus, vienlaikus nodrošinot, ka šādas sistēmas un rīki atbilst piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem un aizsardzības pasākumiem un uz tiem attiecas atbilstošas procesuālās un tehniskās prasības. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka šādas procesuālās un tehniskās prasības.

(66)Lai nodrošinātu Eiropola informācijas sistēmu un IKT infrastruktūras efektīvu izstrādi un īstenošanu, kā valdes apakšstruktūra būtu jāizveido IKT un informācijas pārvaldības vadības grupa, kas sniegtu stratēģiskus norādījumus, zinātību un pārraudzību IKT un informācijas pārvaldības darbību jomā un palīdzētu valdei pieņemt ar informāciju pamatotus lēmumus par minētajiem jautājumiem, vienlaikus nodrošinot saskaņotību ar dalībvalstu operatīvajām vajadzībām un Savienības mēroga sadarbspējas mērķiem.

(67)Lai nodrošinātu specializētu tehnisko zinātību un konsultācijas Eiropola informācijas sistēmu un IKT infrastruktūras izstrādes un īstenošanas atbalstam, būtu jāizveido IKT un informācijas pārvaldības padomdevēju grupa, kas palīdzētu vadības grupai un Eiropolam projektēt, izstrādāt un ekspluatēt informācijas sistēmas, komunikācijas infrastruktūru un informācijas apmaiņas mehānismus un veicinātu kopīgu tehnisko komponentu, standartu un paraugprakses izmantošanu, vienlaikus nodrošinot ciešu Eiropola, eu-LISA, dalībvalstu un Komisijas koordināciju un sadarbību tehniskos un ar īstenošanu saistītos jautājumos.

(68)Lai panāktu koordinētāku pieeju tiesībaizsardzības iestāžu operatīvo un tehnoloģisko vajadzību prognozēšanai un risināšanai visā Savienībā, Eiropolam būtu jāizveido Prognozēšanas un kopīgo spēju attīstības satvars (“satvars”), kura mērķis ir veidot vienotu izpratni par īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa spēju prioritātēm. Satvaram būtu jāveicina efektīvāka resursu apvienošana, koplietošana un izmantošana, jāveicina sadarbspēja un standartizācija un jāpalīdz izvairīties no investīciju dublēšanās.

(69)Lai nodrošinātu nepārtrauktību starp spēju prioritāšu noteikšanu saskaņā ar satvaru, inovatīvu risinājumu izstrādi progresīvām spējām un to ieviešanu operatīvajā tiesībaizsardzības vidē, Eiropolam būtu jāspēj palīdzēt Komisijai Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammas plānošanā un piedalīties spēju attīstības pasākumos, ko atbalsta saskaņā ar Savienības finansēšanas programmām, it īpaši Eiropas Konkurētspējas fondu, ja tas ir nepieciešams tā uzdevumu izpildei. Tā kā Eiropols var veikt dažādas funkcijas saistībā ar Savienības finansēšanas programmām, Komisijai un Eiropolam būtu jānodrošina, ka Eiropola dalība darbībās, kas tiek atbalstītas saskaņā ar Savienības finansēšanas programmām, nerada nekādas nepamatotas priekšrocības, kas izriet no tā iesaistīšanās minēto programmu plānošanā.

(70)Dažas tehnoloģiskās, analītiskās un kriminālistikas spējas kļūst arvien sarežģītākas un resursietilpīgākas, tāpēc dalībvalstīm nav lietderīgi šādas spējas atsevišķi izstrādāt un uzturēt valsts līmenī. Tādēļ Eiropolam būtu jāspēj izstrādāt, ekspluatēt, mitināt un nodrošināt kopīgas progresīvās spējas savu uzdevumu izpildes un dalībvalstu kompetento iestāžu atbalstam. Tā kā tiesībaizsardzības iestādes arvien vairāk paļaujas uz elektroniskiem pierādījumiem un saskaras ar pieaugošām grūtībām piekļūt datiem, kas tām ir likumīgi pieejami, Eiropolam būtu jāatbalsta šādu datu atšifrēšanas spēju attīstīšana un nodrošināšana. Lai izvairītos no dublēšanās un resursu neefektīvas izmantošanas Savienības līmenī, Eiropolam pirms jaunu spēju izstrādes būtu jānovērtē līdzvērtīgu risinājumu pieejamība tirgū vai dalībvalstīs, Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un, ja šādi risinājumi ir pieejami, priekšroka būtu jādod to atkalizmantošanai, pielāgošanai vai iegādei. Eiropolam būtu jāņem vērā arī riski, ko rada stratēģiskās atkarības un paļaušanās uz piegādātājiem ārpus Savienības. Saistībā ar Eiropola atbalstītām izmeklēšanām un operatīvajām darbībām vajadzības gadījumā vajadzētu būt iespējai minētās spējas darīt pieejamas iesaistītajām trešām valstīm, it īpaši, ja tas veicina operatīvās darbības efektīvu veikšanu un atbalsta iesaistīto dalībvalstu izvirzītos operatīvos mērķus.

(71)Lai atbalstītu inovatīvu risinājumu izstrādi progresīvām spējām, kas ir būtiskas tā uzdevumu veikšanai, Eiropolam vajadzētu būt iespējai veikt pētniecības un inovācijas darbības, tostarp izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, un piedalīties tajās. Eiropolam būtu jānodrošina sinerģija un jāizvairās no dublēšanās ar darbībām, ko atbalsta citas Savienības iestādes, struktūras, aģentūras un biroji un kas tiek veiktas saskaņā ar attiecīgajām Savienības finansēšanas programmām.

(72)Lai algoritmiskos rīkus un MI sistēmas un modeļus varētu izstrādāt, testēt un validēt kontrolētā un drošā vidē, kurā paredzēti atbilstīgi aizsardzības pasākumi, Eiropolam būtu jāizmanto īpašas testēšanas vides. Tam būtu jāpiedalās regulatīvajās “smilškastēs”, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1689 51 , un attiecīgā gadījumā šādas vides būtu jādara pieejamas privātajām pusēm, kas piedalās kopīgās pētniecības un inovācijas darbībās.

(73)Lai novērtētu inovatīvu risinājumu efektivitāti, piemērotību un pievienoto vērtību tiesībaizsardzības vajadzībām, Eiropolam būtu jāspēj atbalstīt agrīnas izvēršanas, operatīvās testēšanas un validēšanas darbības. Attiecībā uz komerciāliem risinājumiem šādu darbību pamatā vajadzētu būt pārredzamām procedūrām un objektīviem tehniskiem un operatīviem kritērijiem.

(74)Lai atvieglotu testētu un validētu inovatīvu risinājumu pāreju uz progresīvām spējām operatīvai izmantošanai un maksimāli palielinātu operatīvo ietekmi visā Savienībā, Eiropolam būtu jāatbalsta to ieviešana, izvēršana, mērogošana un integrēšana dalībvalstu kompetento iestāžu operatīvajās darbībās un izmeklēšanās. Inovatīvi risinājumi un progresīvas spējas var sniegt pilnīgu operatīvo labumu tikai tad, ja tos papildina nepieciešamās prasmes, zinātība un praktiskās zināšanas. Tādēļ Eiropolam ciešā sadarbībā ar Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2219 52 un koordinē izcilības centrus, būtu jāatbalsta dalībvalstis specializētās zinātības un operatīvo spēju stiprināšanā, īstenojot specializētus apmācības pasākumus.

(75)Lai veicinātu saskaņotību, koordināciju un nepārtrauktību starp prognozēšanas, spēju plānošanas, pētniecības, inovācijas un spēju attīstības darbībām, ko veic saskaņā ar šo regulu, Eiropolam būtu jāuztur īpašs Spēju un inovācijas dienests, kas Eiropolā darbotos kā centrālais koordinācijas centrs, lai atbalstītu satvara īstenošanu un nodrošinātu saskaņotību starp Eiropola centriem un citām organizatoriskajām struktūrām.

(76)Efektīvai spēju attīstībai arvien vairāk ir vajadzīga sadarbība starp tiesībaizsardzības iestādēm, Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, pētniecības organizācijām, akadēmiskajām aprindām, tehnoloģiju nodrošinātājiem, nozari un citiem inovācijas dalībniekiem. Tādēļ Eiropolam būtu jāatbalsta sadarbība un koordinācija attiecībā uz spēju attīstības un inovācijas darbībām Savienības līmenī, piemēram, tām, ko veic ES Inovācijas centrs iekšējai drošībai un Komisijas Drošības pētniecības un inovācijas centrs. Eiropolam būtu arī jāspēj veicināt kopīgus projektus, testēšanas darbības un citus sadarbības veidus, arī sadarbību ar privātām pusēm un attiecīgā gadījumā kopīgas izstrādes un iepirkuma darbības, ko veic saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem.

(77)Eiropolam būtu jāsaņem atbalsts no Spēju un inovācijas padomdevēju grupas, kas sniedz zinātību par spēju attīstības, pētniecības un inovācijas darbībām, palīdz sagatavot un atjaunināt satvaru un veicina apmaiņu ar citiem attiecīgiem partneriem, it īpaši pētniecības organizācijām un privātām pusēm.

(78)Lai Eiropols varētu efektīvi pildīt savus uzdevumus, tam vajadzētu būt tādai pārvaldības struktūrai, kas nodrošina efektīvu stratēģisko vadību, pārskatatbildību, pārredzamību un pareizu finanšu un administratīvo pārvaldību. Aģentūras pārvaldība ir jāsaskaņo ar Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada Kopīgo paziņojumu par decentralizētām aģentūrām (“kopīgais paziņojums” un “vienotā pieeja”) un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/715 53 .

(79)Lai racionalizētu lēmumu pieņemšanas procesu Eiropolā, būtu jāievieš efektīva un lietderīga pārvaldības struktūra. Minētajā nolūkā dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt pārstāvētām valdē, kurai piešķirtas nepieciešamās pilnvaras, tostarp pilnvaras apstiprināt vienoto programmdokumentu. Lai nodrošinātu efektīvu politisko pārraudzību, valdē būtu jāiekļauj arī Eiropas Parlamenta iecelts loceklis. Valdei vajadzētu būt galvenajai struktūrai, kas atbild par Eiropola stratēģisko vadību un pārraudzību. Tai būtu jānosaka Eiropola prioritātes un mērķi, jāpārrauga to īstenošana un jāīsteno pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar šo regulu attiecībā uz plānošanu, budžeta jautājumiem, organizatorisko struktūru, pārvaldību un pārskatatbildību.

(80)Lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu pārvaldību, valdei būtu jāsaņem izpildvaldes atbalsts stratēģisku, administratīvu un budžeta lēmumu sagatavošanā un turpmākajā īstenošanas uzraudzībā. Šādai kārtībai būtu jāveicina efektīva lēmumu pieņemšana, vienlaikus saglabājot attiecīgos valdes un izpilddirektora pienākumus.

(81)Lai Eiropols varētu pildīt savus uzdevumus, tam ir vajadzīga spēcīga izpildvadība, kas spēj nodrošināt stratēģisko prioritāšu īstenošanu, resursu efektīvu sadali un operatīvo, administratīvo un organizatorisko uzdevumu efektīvu izpildi. Tādēļ izpilddirektoram būtu jāuztic Eiropola ikdienas vadība, un viņam šie pienākumi būtu jāveic neatkarīgi. Vajadzības gadījumā izpilddirektoram būtu jāsaņem viena vai vairāku izpilddirektora vietnieku palīdzība.

(82)Lai nodrošinātu, ka Eiropola darbības joprojām ir saskaņotas ar tā stratēģiskajiem mērķiem un operatīvajām prioritātēm, Eiropolam būtu jādarbojas, pamatojoties uz saskaņotu plānošanas un snieguma pārvaldības satvaru, kas sasaista daudzgadu plānošanu, gada darbības, resursu piešķiršanu un snieguma novērtēšanu. Šā satvara pamatā vajadzētu būt pareizas finanšu pārvaldības, Savienības resursu efektīvas izmantošanas un pārskatatbildības par rezultātiem principiem.

(83)Attiecībā uz interešu konfliktu novēršanu un to pārvaldību ir svarīgi, lai Aģentūra rīkotos objektīvi, izrādītu godprātību un noteiktu augstus profesionālos standartus. Šajā nolūkā Eiropola administratīvās un pārvaldības struktūras locekļiem būtu jārīkojas sabiedrības interesēs un uz tiem būtu jāattiecina atbilstīgi noteikumi par pārredzamību, interešu deklarācijām un interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību.

(84)Lai stiprinātu Savienības drošības arhitektūru, Eiropolam būtu jāspēj veidot ciešas attiecības ar attiecīgajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām. Eiropolam būtu arī jāspēj veidot ciešas attiecības ar Savienības iestādēm un misijām. Lai strukturētu un veicinātu šādas attiecības, Eiropolam ar tiem būtu jānoslēdz darba vienošanās. Lai nodrošinātu saskaņotību ar Savienības politiku, darba vienošanos noslēgšanai ar Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD, būtu vajadzīgs Komisijas iepriekšējs apstiprinājums. Šādas darba vienošanās būtu regulāri jāatjaunina, lai tās arī turpmāk būtu efektīvas, operatīvi nozīmīgas un saskaņotas ar Savienības prioritātēm cīņā pret mainīgiem noziedzības apdraudējumiem.

(85)Eiropolam vajadzētu būt iespējai saņemt no Savienības iestādēm, struktūrām, misijām, birojiem un aģentūrām un tām nosūtīt vai pārsūtīt gan personas datus, gan nepersondatus saskaņā ar šo regulu un piemērojamiem Savienības tiesību aktiem.

(86)Lai panāktu efektīvu informācijas apmaiņu, vienlaikus nodrošinot pienācīgus aizsardzības pasākumus, Eiropolam būtu jānodrošina, ka Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām saskaņā ar šo regulu ir netieša piekļuve informācijai, kas ir Eiropola rīcībā, pamatojoties uz automatizētu sistēmu “informācija ir/nav atrasta”, ievērojot savstarpīguma nosacījumus un neskarot nekādus ierobežojumus, ko norādījis informācijas sniedzējs saskaņā ar šo regulu. Šādai piekļuvei būtu jāaprobežojas ar informāciju, kas stingri ietilpst tādu attiecīgo Savienības struktūru, biroju un aģentūru kompetencē kā EPPO, Eurojust, OLAF un Iestāde nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai (AMLA), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1620 54 .

(87)Lai nodrošinātu, ka EPPO efektīvi veic kriminālvajāšanu par noziegumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, un ka informācija, ko Eiropols saņem no EPPO, stiprina Eiropola kriminālizlūkošanu par noziegumu veidiem, kas ietilpst Eiropola kompetencē, Eiropolam būtu jāattīsta strukturēta sadarbība ar EPPO. Lai atbalstītu EPPO izmeklēšanu, Eiropolam pēc EPPO pieprasījuma būtu jāsniedz EPPO attiecīgā informācija un operatīvais un analītiskais atbalsts. Šajā nolūkā Eiropolam būtu jānodrošina, ka ir ieviesti atbilstoši organizatoriskie pasākumi, tai skaitā īpašu cilvēkresursu piešķiršana, piemēram, izveidojot īpašu atbalsta vienību. Tas ļautu EPPO gūt labumu no Eiropola analītiskā atbalsta, nodrošinot Savienības resursu efektīvu izmantošanu tādu noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kas skar Savienības finanšu intereses. Ņemot vērā kompetenci, kas EPPO piešķirta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, uz informācijas apmaiņu starp EPPO un Eiropolu, izmantojot automatizēto sistēmu “informācija ir/nav atrasta”, nebūtu jāattiecina nekādi ierobežojumi, ko noteikusi dalībvalsts vai Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra, kura sniegusi informāciju Eiropolam. Šādas informācijas sniegšana EPPO neatkarīgi no jebkādiem ierobežojumiem mazinātu kavēšanos un ļautu izvairīties no papildu procesuāliem pasākumiem pēc tam, kad ir atrasta atbilsme attiecībā uz informāciju, ko EPPO citādi varētu iegūt saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Ņemot vērā, ka savlaicīga piekļuve informācijai ir būtiska EPPO izmeklēšanas efektīvai veikšanai, minētais mehānisms ļautu maksimāli izmantot efektivitātes ieguvumus un Eiropola kā centralizēta informācijas centra pievienoto vērtību. Turklāt Eiropolam būtu jāziņo EPPO par noziedzīgu rīcību, attiecībā uz kuru EPPO varētu īstenot savu kompetenci, neatkarīgi no jebkādiem ierobežojumiem, ko norādījusi dalībvalsts vai Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra. Abos gadījumos Eiropolam būtu jāinformē informācijas sniedzējs.

(88)Lai Savienības līmenī nodrošinātu sinerģiju starp tiesībaizsardzības sadarbību ar Eiropola starpniecību un tiesu iestāžu sadarbību ar Eurojust starpniecību, Eiropolam būtu jāattīsta strukturēta sadarbība ar Eurojust. Ja tiek konstatēta vajadzība pēc efektīvas turpmākas rīcības tiesu iestādēs, Eiropolam būtu jāsāk procedūra attiecīgās informācijas apmaiņai ar Eurojust saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem.

(89)Lai pastiprinātu cīņu pret finanšu noziegumiem Savienības līmenī, Eiropolam būtu jāveido ciešas attiecības ar AMLA, tai skaitā apmainoties ar operatīvo, stratēģisko un citu neoperatīvo informāciju un savstarpēji norīkojot sadarbības koordinatorus darbam otras puses telpās. Ja Eiropols, ievērojot Direktīvu (ES) 2019/1153, tiek aicināts atbalstīt finanšu ziņu vākšanas vienības (“FIU”) saistībā ar kopīgām analīzēm un šīs analīzes veic ar AMLA palīdzību, Eiropolam būtu jāsadarbojas ar AMLA, lai šajā kontekstā efektīvāk atbalstītu minētās FIU.

(90)Smagā un organizētā noziedzība arvien vairāk izmanto starptautiskās tirdzniecības plūsmas, piegādes ķēdes un preču pārrobežu apriti. Tāpēc sadarbība starp Eiropolu un Eiropas Savienības Muitas dienestu (EUCA), kas izveidots ar Regulu [..], var sniegt vērtīgu informāciju smagās un organizētās noziedzības un terorisma novēršanai un apkarošanai. Eiropolam būtu jāveido ciešas attiecības ar Eiropas Savienības Muitas dienestu, it īpaši, lai nodrošinātu attiecīgo datu un informācijas savstarpēju apmaiņu saskaņā ar Regulu [..] un ievērojot tajā paredzētos piemērojamos aizsardzības pasākumus un nosacījumus.

(91)Lai veicinātu Savienības finanšu interešu efektīvu aizsardzību, Eiropolam būtu jāsadarbojas ar citiem Savienības finanšu interešu aizsardzībā iesaistītajiem krāpšanas apkarošanas dalībniekiem, piemēram, EPPO, Eurojust, OLAF, AMLA un ES Muitas dienestu, lai risinātu ar krāpšanas apkarošanas darbību koordinēšanu saistītus jautājumus, piemēram, veicinātu informācijas apmaiņu un koordinētu vai kopīgi īstenotu darbības, apmainītos ar informāciju par jaunām noziedzības tendencēm darbībās, kas skar Savienības finanšu intereses, apmainītos ar paraugpraksi, tostarp informācijas tehnoloģiju drošības un izstrādes jautājumos, noteiktu kopīgus ziņošanas kritērijus, koordinētu apmācības pasākumus vai apspriestu vispārīgas norises saistībā ar Savienības krāpšanas apkarošanas arhitektūru. Tā kā Eiropolam ir būtiska nozīme Savienības finanšu interešu aizsardzībā, tam būtu aktīvi jāpiedalās šādos kopīgos sadarbības pasākumos.

(92)Lai uzlabotu Savienības kopējo operatīvo reaģēšanu uz pārrobežu noziedzību, piemēram, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, Eiropolam un Frontex būtu jāspēj izmantot savas savstarpēji papildinošās spējas. Tiem būtu cieši jāsadarbojas, it īpaši Eiropas integrētās robežu pārvaldības ietvaros, kā definēts Regulā (ES) 2019/1896, un Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskās politikas ciklā, nodrošinot rīcības saskaņotību un izvairoties no operatīviem trūkumiem.

(93)Lai uzlabotu efektivitāti, izvairītos no ieguldījumu dublēšanās, gūtu apjomradītus ietaupījumus un veicinātu sadarbspēju, Eiropolam un eu-LISA būtu jāsadarbojas informācijas pārvaldības tehnisko komponentu, arī attiecīgā gadījumā ar biometrisko datu apstrādi saistītu risinājumu un citu kopīgu pakalpojumu, izstrādē, iepirkumā un izmantošanā, pilnībā ievērojot to attiecīgās pilnvaras un piemērojamos datu aizsardzības noteikumus.

(94)Eiropola kompetencē esošo noziedzības veidu novēršanai un apkarošanai arvien vairāk ir vajadzīga sadarbība ārpus Savienības. Eiropolam, ja tas nepieciešams tā uzdevumu veikšanai, būtu jāizveido un jāuztur sadarbības attiecības ar trešām valstīm, starptautiskām organizācijām un privātām pusēm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un ievērojot atbilstošus aizsardzības pasākumus. Šī sadarbība būtu jāīsteno saskaņā ar Savienības ārpolitiku un prioritātēm. Lai nodrošinātu saskaņotību un konsekvenci, Eiropola ārējā iesaiste attiecīgā gadījumā būtu jākoordinē ar attiecīgajām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.

(95)Eiropola sadarbībā ar trešām valstīm galvenā uzmanība būtu jāpievērš operatīvajai sadarbībai, tai skaitā informācijas apmaiņai, operatīvajai koordinācijai un atbalstam izmeklēšanā. Eiropola ārējo darbību koncentrēšana uz operatīvajiem mērķiem nodrošina, ka tā zinātība un resursi tiek novirzīti darbībām, kas sniedz vislielāko operatīvo pievienoto vērtību dalībvalstu kompetentajām iestādēm, vienlaikus papildinot CEPOL lomu spēju veidošanā trešās valstīs.

(96)Šengenas zonas darbība bez kontroles pie iekšējām robežām rada augstu savstarpējas atkarības pakāpi starp iesaistītajām valstīm pārrobežu noziedzības novēršanā un apkarošanā. Valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, ir cieši integrētas minētajā kopējā drošības sistēmā un sniedz tiešu ieguldījumu Šengenas zonas drošībā. Tādēļ efektīvai Savienības iekšējās drošības aizsardzībai ir nepieciešama īpaši cieša sadarbība starp Eiropolu un minētajām valstīm. Šajā nolūkā būtiska nozīme būs īpašai kārtībai, kas atspoguļo īpašās attiecības starp minētajām valstīm un Savienību. Ņemot vērā savstarpējos ieguvumus, kas izriet no šādas sadarbības, ir svarīgi arī tas, lai minētās kārtības pamatā varētu būt savstarpējas tiesības un pienākumi, tai skaitā pienākumi apmainīties ar attiecīgo informāciju un noteikumi par finanšu iemaksām.

(97)Savienības kandidātvalstis, kā arī potenciālās kandidātes ir nozīmīgi partneri Eiropas iekšējās drošības stiprināšanā. Ņemot vērā to ģeogrāfisko tuvumu Savienībai, atrašanos pie galvenajiem noziedzības maršrutiem un organizētās noziedzības, terorisma un ar Eiropola kompetencē esošu noziegumu saistītu noziedzīgu nodarījumu starpreģionālo raksturu, ja šādiem nodarījumiem ir hibrīddimensija, cieša operatīvā sadarbība ar minētajām valstīm ir svarīgs elements šādu noziegumu un apdraudējumu efektīvā novēršanā un apkarošanā.

(98)Lai atbalstītu operatīvo sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, ir jāparedz skaidri nosacījumi personas datu nosūtīšanai, vienlaikus nodrošinot augstu pamattiesību un pamatbrīvību, it īpaši tiesību uz personas datu aizsardzību, aizsardzības līmeni. Šādai nosūtīšanai būtu jānotiek tikai saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725 un šīs regulas konkrētajiem noteikumiem, un uz to būtu jāattiecina tajā paredzētie nosacījumi un aizsardzības pasākumi. Personas datu nosūtīšanai uz trešām valstīm un starptautiskām organizācijām var būt vajadzīga ātra lēmumu pieņemšana. Lai nodrošinātu gan operatīvo reaģētspēju, gan skaidru atbildības sadalījumu, lēmumi, ar kuriem atļauj šādu nosūtīšanu saskaņā ar Regulā (ES) 2018/1725 paredzētajiem nosacījumiem un aizsardzības pasākumiem, būtu jāpieņem izpilddirektoram.

(99)Noziedzības novēršanai un apkarošanai nepieciešamo informāciju arvien biežāk iegūst no privātām pusēm, tai skaitā elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, tiešsaistes platformām, finanšu iestādēm, pārvadātājiem un citiem privātiem subjektiem. Eiropolam savas kompetences ietvaros būtu jāsaņem un jāapstrādā informācija un personas dati un jāapmainās ar tiem, iesaistot privātās puses, ja šādas darbības ir nepieciešamas un samērīgas tā uzdevumu veikšanai, vienlaikus ievērojot dalībvalstu pienākumus.

(100)Lai novērstu nopietnus draudus sabiedriskajai drošībai, tostarp tos, ko rada teroristiska satura izplatīšana un tiešsaistes krīzes situācijas, arvien vairāk ir vajadzīga efektīva sadarbība starp publiskajām iestādēm un privātajām pusēm. Lai efektīvi īstenotu konkrētus pasākumus un pienākumus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos, tai skaitā Regulā (ES) 2021/784 un Regulā (ES) 2022/2065, var būt nepieciešama savlaicīga informācijas apmaiņa starp Eiropolu un attiecīgajām privātajām pusēm. Lai saskaņotu operatīvo efektivitāti ar augstu pamattiesību, it īpaši tiesību uz personas datu aizsardzību, aizsardzības līmeni, ir jānosaka šādas apmaiņas nosacījumi.

(101)Informācija, ko brīvprātīgi sniedz fiziskas personas, var palīdzēt novērst un apkarot Eiropola kompetencē esošos noziedzības veidus. Ir vajadzīgi atbilstoši nosacījumi, lai nodrošinātu, ka šādu informāciju var izmantot, ja tā ir operatīvi nozīmīga, vienlaikus saglabājot Eiropola kā tiesībaizsardzības atbalsta aģentūras lomu un nodrošinot attiecīgo personu tiesību un brīvību aizsardzību.

(102)Eiropola veiktajai personas datu apstrādei piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725. Tāpēc šī regula būtu jāsaprot tādējādi, ka tajā paredzēti tikai tie datu aizsardzības noteikumi, kas vajadzīgi, lai papildinātu, precizētu vai konkretizētu Regulas (ES) 2018/1725 piemērošanu, ņemot vērā Eiropola īpašos uzdevumus un operatīvās darbības. Attiecīgi šīs regulas noteikumi par Eiropola veikto personas datu apstrādi ir lex specialis attiecībā pret Regulu (ES) 2018/1725, un tiem ir priekšroka tikai tiktāl, ciktāl tajos paredzēti konkrētāki noteikumi.

(103)Kriminālizlūkošanas un tiesībaizsardzības sadarbības efektivitāte ir atkarīga no Eiropola apstrādātās informācijas kvalitātes. Tāpēc, kad vien iespējams, informācijas avota ticamība un Eiropola saņemtās, izgūtās vai analizētās informācijas precizitāte būtu jānovērtē, pamatojoties uz kopīgu novērtēšanas metodiku. Ja Eiropols saņem informāciju, atbildība par minēto novērtējumu būtu jāsaglabā informācijas sniedzējam. Ja Eiropols uzskata, ka novērtējums būtu jāpārskata, tam būtu jācenšas panākt vienošanos ar attiecīgo informācijas sniedzēju.

(104)Personas dati, kas attiecas uz noziedzīgos nodarījumos cietušajiem, lieciniekiem un citām personām, kuras var sniegt informāciju saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, ir īpaši jāaizsargā saskaņā ar noteikumiem Direktīvā 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus. Tādēļ Eiropolam šādi dati būtu jāapstrādā tikai tad, ja tie ir absolūti nepieciešami un samērīgi tā uzdevumu veikšanai un uz tiem attiecas atbilstoši aizsardzības pasākumi. Lai labāk palīdzētu cīnīties pret gados jaunu likumpārkāpēju noziedzīgu izmantošanu un rīkotos bērna interesēs, Eiropolam vajadzētu būt iespējai apstrādāt datus par personām, kas jaunākas par 18 gadiem, ja šāda apstrāde ir nepieciešama un samērīga, lai novērstu vai apkarotu noziedzību, kas ietilpst Eiropola kompetencē.

(105)Sensitīvus personas datus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 4. panta 13., 14. un 15. punktu, 9. pantu un 51.–56. apsvērumu Eiropolam būtu jāapstrādā tikai tad, ja šāda apstrāde ir absolūti nepieciešama un samērīga tā uzdevumu veikšanai, un tikai tad, ja tiek ievēroti atbilstoši aizsardzības pasākumi un pārraudzības mehānismi.

(106)Biometriskos datus var apstrādāt dažādiem nolūkiem, un ne visos apstākļos tie rada vienādus riskus datu subjektu tiesībām un brīvībām. Tāpēc šajā regulā noteiktie īpašie aizsardzības pasākumi attiecībā uz īpašām personas datu kategorijām biometriskajiem datiem būtu jāpiemēro tikai tad, ja tos apstrādā fiziskas personas unikālas identifikācijas nolūkā saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725. Biometrisko datu apstrāde, ko Eiropols Eiropola analītiskajā vidē veic fiziskas personas unikālas identifikācijas nolūkā, kā arī citos gadījumos, kad to prasa Savienības tiesību akti, būtu jāuzskata par absolūti nepieciešamu, lai novērstu vai apkarotu Eiropola kompetencē esošos noziegumus.

(107)Eiropolam vajadzētu būt iespējai apstrādāt personas datus pētniecības un inovācijas nolūkos, ievērojot atbilstošus aizsardzības pasākumus, tostarp izpilddirektora iepriekšēju atļauju un valdes veiktu pārraudzību. Ja Eiropols uzskata, ka jauna veida projekts rada būtisku risku datu subjektu tiesībām un brīvībām, Eiropolam būtu arī jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību un pirms projekta sākšanas jāinformē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.

(108)Datu subjektiem vajadzētu būt iespējai īstenot Regulā (ES) 2018/1725 minētās piekļuves tiesības, iesniedzot pieprasījumu Eiropolam vai ar tās valsts iestādes starpniecību, kas šim nolūkam norīkota jebkurā dalībvalstī. Ņemot vērā, ka Eiropola apstrādātie personas dati bieži tiek saņemti no datu sniedzējiem, lēmumi par datu subjektu piekļuves pieprasījumiem būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un attiecīgajiem datu sniedzējiem, lai nodrošinātu gan datu subjektu tiesību efektīvu aizsardzību, gan notiekošo izmeklēšanu aizsardzību. Lai nodrošinātu, ka vienmēr var ievērot termiņu atbildes sniegšanai uz datu subjektu piekļuves pieprasījumiem, dalībvalstīm un datu sniedzējiem, ar kuriem notikusi apspriešanās, būtu nekavējoties jāatbild Eiropolam.

(109)Lai nodrošinātu augstu datu kvalitātes un precizitātes līmeni, Eiropola apstrādātie personas dati būtu jālabo, jādzēš vai tiem būtu jāpiemēro apstrādes ierobežojumi, ja tie ir neprecīzi, nelikumīgi apstrādāti vai vairs nav nepieciešami saskaņā ar šo regulu un Regulu (ES) 2018/1725. Ņemot vērā to, ka Eiropola apstrādātie personas dati var būt iegūti no dažādiem avotiem, Eiropolam un attiecīgo datu sniedzējam būtu cieši jāsadarbojas, veicot pasākumus, kas ietekmē šādu datu precizitāti, glabāšanu vai izmantošanu.

(110)Būtisks aizsardzības pasākums ir iepriekšējas apspriešanās mehānisms ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU) saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725. Tas attiecas tikai uz augsta riska apstrādes darbībām, kurās potenciālie riski datu subjektiem ir īpaši nozīmīgi. Tajā pašā laikā iepriekšēja apspriešanās nebūtu vajadzīga esošo spēju pielāgošanai, grozīšanai vai izvēršanai, arī noteiktā operatīvā kontekstā, ar noteikumu, ka šādas darbības nemaina apstrādes raksturu, tvērumu vai nolūku tādā veidā, kas palielinātu risku datu subjektu tiesībām un brīvībām. Lai saglabātu Eiropola operatīvo efektivitāti, laikposmam, kurā EDAU saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725 var sniegt rakstisku padomu, vajadzētu būt astoņām nedēļām, un šo laikposmu nevajadzētu apturēt vai pagarināt. Īpaši steidzamos gadījumos, kas ir būtiski svarīgi Eiropola uzdevumu veikšanai, Eiropolam vajadzētu būt iespējai izņēmuma kārtā sākt apstrādi, ja tas ir nepieciešams, lai novērstu un apkarotu tūlītējus noziedzīgus draudus vai aizsargātu datu subjekta vai citas personas vitālas intereses. Šādos gadījumos Eiropolam būtu jāinformē EDAU pirms apstrādes darbību sākšanas un četru nedēļu laikā pēc apstrādes darbību sākšanas būtu jāsniedz visa informācija, kas vajadzīga iepriekšējas apspriešanās nolūkā.

(111)Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 55 būtu jāpiemēro jebkuram laikposmam, kas EDAU paredzēts saskaņā ar šo regulu.

(112)Lai nodrošinātu personas datu aizsardzības noteikumu stingru ievērošanu, Eiropola valdei būtu jāieceļ datu aizsardzības speciālists. Datu aizsardzības speciālistam būtu jāspēj pildīt savus pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725. Ja datu aizsardzības speciālists konstatē personas datu aizsardzības noteikumu neievērošanu, viņam vajadzētu būt iespējai pieprasīt izpilddirektoram noteiktā termiņā veikt korektīvus pasākumus. Ja izpilddirektors nerīkojas, datu aizsardzības speciālistam vajadzētu būt pilnvarotam nodot šo jautājumu izskatīšanai valdei un, vajadzības gadījumā, visbeidzot EDAU.

(113)Lai atbalstītu Eiropolu pamattiesību ievērošanā, veicināšanā un īstenošanā visās tā darbībās, valdei būtu jāieceļ pamattiesību amatpersona.

(114)Lai nodrošinātu pamattiesību ievērošanu, Eiropola darbiniekiem ir vajadzīgas speciālās zināšanas. Tādēļ Eiropola darbiniekiem būtu jāsaņem atbilstoša apmācība par pamattiesībām un pamatbrīvībām. Eiropola darbiniekiem, kas iesaistīti operatīvajās darbībās, būtu jāsaņem īpaša apmācība par datu aizsardzību un šajā regulā un Regulā (ES) 2018/1725 noteikto aizsardzības pasākumu praktisko piemērošanu. Lai nodrošinātu augstu un konsekventu apmācības standartu, Eiropolam šādas apmācības izstrādē būtu jāsadarbojas ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 168/2007 56 , un CEPOL.

(115)Valstu iestādēm, kuru kompetencē ir personas datu apstrādes uzraudzība, būtu jāuzrauga, vai dalībvalstu veiktā personas datu sniegšana Eiropolam ir likumīga. EDAU būtu jāuzrauga Eiropola veiktās datu apstrādes likumība, pildot savas funkcijas saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725. Lai nodrošinātu efektīvu Eiropola uzraudzību, EDAU un valstu uzraudzības iestādēm būtu cieši jāsadarbojas konkrētos jautājumos, kuros nepieciešama valstu iesaistīšanās.

(116)Ievērojot LESD 88. pantu, Eiropola darbību uzraudzību veic Eiropas Parlaments kopā ar valstu parlamentiem. Efektīva parlamentārā uzraudzība veicina Eiropola darbību demokrātisko pārskatatbildību, pārredzamību un leģitimitāti, vienlaikus ievērojot tā operatīvo neatkarību un dalībvalstu kompetento iestāžu pienākumus. Efektīvai uzraudzībai ir vajadzīgs regulārs dialogs ar Eiropolu un piekļuve informācijai, kas vajadzīga šā uzdevuma veikšanai, vienlaikus ievērojot konfidencialitātes prasības un aizsargājot notiekošās izmeklēšanas un operatīvās darbības. Eiropola uzdevumu izpildē īpaši svarīga ir pamattiesību, it īpaši tiesību uz personas datu aizsardzību, aizsardzība. Tāpēc parlamentārā uzraudzība būtu jāatbalsta ar pienācīgu informācijas apmaiņu ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un piekļuvi neatkarīgai zinātībai pamattiesību jautājumos.

(117)Eiropola darbības efektivitāte ir atkarīga no specializētās zinātības un praktiskās pieredzes saglabāšanas tiesībaizsardzības jautājumos. Lai saglabātu ciešu saikni ar dalībvalstu kompetento iestāžu darbības reālajiem apstākļiem un vajadzībām, daži amati būtu jāieņem personālam ar attiecīgu pieredzi, kas iegūta minētajās iestādēs. Tas palīdz nodrošināt, ka Eiropola darbības joprojām ir cieši saskaņotas ar operatīvajām norisēm, izmeklēšanas praksi un jauniem drošības apdraudējumiem visā Savienībā.

(118)Zinātības un operatīvās pieredzes apmaiņa starp Eiropolu un dalībvalstu kompetentajām iestādēm veicina efektīvu tiesībaizsardzības sadarbību Savienībā. Valsts norīkoto ekspertu izmantošana stiprina savstarpējo sapratni, veicina specializētu zināšanu un paraugprakses apmaiņu un sekmē Eiropola uzdevumu efektīvu izpildi.

(119)Eiropola uzdevumu veikšanai ir vajadzīgi budžeta resursi, kas atbilst tā operatīvo pienākumu apjomam un ļauj atbalstīt ilgtermiņa plānošanu, operatīvo atbalstu un kopīgu spēju attīstību dalībvalstu labā. Lai Eiropols varētu veikt savus uzdevumus, tam būtu jāpiešķir pienācīgi resursi un autonoms budžets. Tas būtu jāfinansē galvenokārt ar iemaksu no Savienības vispārējā budžeta. Savienības budžeta procedūra būtu jāpiemēro attiecībā uz Savienības iemaksu un citām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Grāmatvedības revīzijas būtu jāveic Eiropas Revīzijas palātai.

(120)Finansiāls atbalsts dotāciju veidā ir svarīgs Eiropola operatīvā atbalsta elements, palīdzot dalībvalstīm novērst un apkarot Eiropola kompetencē esošos noziedzības veidus. Turklāt, ņemot vērā smagu noziegumu un terorisma transnacionālo raksturu, efektīvam operatīvajam atbalstam varētu būt vajadzīgas arī finanšu iemaksas trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, kas iesaistītas operatīvajās darbībās ar dalībvalstīm. Šajā sakarā dažas darbības, kas vajadzīgas Eiropola uzdevumu izpildei, ir cieši saistītas ar konkrētajā operatīvajā darbībā iesaistītajiem dalībniekiem. Turklāt Eiropola finansiālā atbalsta efektivitāte var būt atkarīga no savlaicīgas īstenošanas, konfidencialitātes un iesaistīto dalībnieku sadarbības nepārtrauktības. Šādos gadījumos ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā nebūtu iespējams izraudzīties citu saņēmēju. Tādēļ Eiropolam vajadzētu būt iespējai pienācīgi pamatotos gadījumos bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus piešķirt dotācijas darbībām, kas ietilpst tā uzdevumu jomā.

(121)Mītnes nolīgumā starp Eiropolu un Nīderlandes Karalisti būtu jāparedz nepieciešamie noteikumi par Eiropola izvietošanu Nīderlandē, kur atrodas tā mītne, un īpašie noteikumi, kas piemērojami Eiropola darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem. Uzņēmējai dalībvalstij būtu jānodrošina iespējami labākie apstākļi, lai nodrošinātu Eiropola efektīvu darbību.

(122)Ar šo regulu izveidotajam Eiropolam būtu jāpārņem visas ar Regulu (ES) 2016/794 izveidotā Eiropola tiesības un pienākumi. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, operatīvo nepārtrauktību un Eiropola ārējo attiecību stabilitāti, sadarbības nolīgumiem un darba vienošanām, ko Eiropols noslēdzis saskaņā ar Eiropola konvenciju, Lēmumu 2009/371/TI vai Regulu (ES) 2016/794, būtu jāpaliek spēkā un tos būtu jāturpina piemērot līdz to termiņa beigām vai aizstāšanai.

(123)Ir vajadzīgi atbilstīgi pārejas noteikumi, lai nodrošinātu Eiropola nepārtrauktu darbību un tā darbību turpināšanos. Tāpēc lēmumiem, īstenošanas pasākumiem, noteikumiem un kārtībai, kas pieņemti, ievērojot Regulu (ES) 2016/794, būtu jāpaliek spēkā, līdz tie tiek atcelti vai aizstāti. Lai nodrošinātu saskaņotību ar šajā regulā noteikto tiesisko regulējumu, valdei bez liekas kavēšanās būtu jāpārskata minētie pasākumi un jānosaka, vai tie joprojām ir piemēroti un saderīgi ar šo regulu vai arī būtu jāgroza vai jāatceļ. Lai stiprinātu nepārtrauktību un stratēģisko vadību Eiropolā un uzlabotu tā operatīvo prioritāšu ilgtermiņa plānošanu un īstenošanu, ir lietderīgi arī pielāgot izpilddirektora un izpilddirektora vietnieku pašreizējo pilnvaru termiņu ilgumu. Eiropola pašreizējās izpildvadības nepārtrauktības nodrošināšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu Aģentūras institucionālo stabilitāti un darbības efektivitāti. Tāpēc to Eiropola izpildvadības locekļu, kuri šīs regulas spēkā stāšanās brīdī pilda savu pirmo pilnvaru termiņu, kopējais pilnvaru termiņš varētu būt ne ilgāks par desmit gadiem. To Eiropola izpildvadības locekļu, kuri šīs regulas spēkā stāšanās brīdī pilda savu otro pilnvaru termiņu, kopējais pilnvaru termiņš varētu būt ne ilgāks par deviņiem gadiem.

(124)Tā kā pieaug tiesībaizsardzības sadarbības digitalizācija un tiek izstrādātas progresīvas informācijas sistēmas, mākoņdatošanas infrastruktūras un droši sakaru pakalpojumi, ir vajadzīga ciešāka sadarbība starp Eiropolu un eu-LISA. Ņemot vērā eu-LISA zinātību lielapjoma informācijas sistēmu un saistīto komunikācijas infrastruktūru izstrādē un ekspluatācijā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā un Eiropola lomu operatīvās tiesībaizsardzības sadarbības atbalstīšanā, ir lietderīgi paredzēt noteikumus sadarbībai starp abām aģentūrām. Šādai sadarbībai būtu jānodrošina sinerģija, jānovērš darba dublēšanās, jāveicina sadarbspēja un izmaksu efektivitāte un jāatvieglo tehnisko komponentu, pakalpojumu un zinātības atkalizmantošana, vienlaikus pilnībā ievērojot abu aģentūru attiecīgās pilnvaras, pārvaldības struktūras un pienākumus. Tādēļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1726 57 būtu attiecīgi jāgroza.

(125)eu-LISA jau ekspluatē publiskās atslēgas infrastruktūru un sniedz sertifikācijas pakalpojumus, kas atbalsta Savienības informācijas sistēmu drošu darbību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Lai nodrošinātu augstu drošības, uzticamības un sadarbspējas līmeni starp Eiropola pakalpojumiem un rīkiem, Eiropolam vajadzētu būt iespējai izmantot minētos esošos pakalpojumus. Šajā nolūkā eu-LISA vajadzētu būt iespējai sniegt publiskās atslēgas infrastruktūras sertifikātus Eiropolam un attiecīgā gadījumā dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas savienotas ar Eiropola pakalpojumiem un rīkiem. Tam būtu jāļauj Eiropolam izmaksu ziņā efektīvi izmantot Savienības līmenī jau pieejamās spējas un zinātību, tādējādi veicinot drošu autentifikāciju, šifrētu saziņu un uzticamu elektronisko mijiedarbību.

(126)Lai stiprinātu Eiropola spēju atbalstīt dalībvalstis smagu noziegumu un terorisma novēršanā un apkarošanā un efektīvāk izmantotu esošos Savienības informācijas apmaiņas satvarus, Eiropolam vajadzētu būt iespējai ar skaidri noteiktiem nosacījumiem dalībvalstu vārdā veikt meklēšanu valstu datubāzēs, kas savienotas Prīmes II satvarā. Ir svarīgi, lai Eiropols sniegtu operatīvo, analītisko, tehnisko un kriminālistikas atbalstu situācijās, kad tā zinātība, resursi vai pārrobežu skatījums var sniegt pievienoto vērtību, vienlaikus pilnībā saglabājot dalībvalstu īpašumtiesības uz datiem, izmeklēšanas autonomiju un Savienības informācijas apmaiņas sistēmu pamatā esošo decentralizēto arhitektūru. Regula (ES) 2024/982 pašlaik ļauj Eiropolam veikt meklēšanu dalībvalstu Prīmes datubāzēs, izmantojot no trešām valstīm saņemtos datus. Lai novērstu jebkādus operatīvos ierobežojumus, kas var liegt identificēt attiecīgās pārrobežu saiknes, Eiropolam vajadzētu būt arī iespējai veikt šādu meklēšanu, izmantojot dalībvalstu izcelsmes datus, ja to atļauj dalībvalsts, kurai šie dati pieder. Tas it īpaši būtu jāattiecina uz meklēšanu, kas saistīta ar DNS profiliem, daktiloskopiskajiem datiem un sejas attēliem, vienlaikus nodrošinot, ka dalībvalstis varēs lemt par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem to datus var izmantot. Tādēļ Regula (ES) 2024/982 būtu attiecīgi jāgroza.

(127)Lai uzlabotu Eiropola piekļuves dalībvalstu datubāzēs glabātajiem datiem efektivitāti, vienlaikus nodrošinot personas datu aizsardzību un valsts tiesību aktu ievērošanu, Eiropolam vajadzētu būt piekļuvei valstu datubāzēs un policijas reģistru indeksos glabātajiem datiem, ievērojot īpašus nosacījumus un ierobežojumus, tostarp prasību izmantot izraudzītus maršrutētājus un sistēmas, piemēram, EPRIS, EUCARIS un biometrisko datu maršrutētāju, kā arī nodrošināt cilvēka virsvadību un lēmumu pieņemšanu pamatdatu sniegšanā. Eiropolam būtu jāizmanto tikai tādi dalībvalstu izcelsmes dati, kuru izmantošanu atļāvusi dalībvalsts, kurai šie dati pieder, un šādi dati būtu jāapstrādā saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725 un šo regulu, ievērojot attiecīgās dalībvalsts piekrišanu.

(128)Ja Eiropols veic meklēšanu, izmantojot biometriskos datus, kuru izcelsme ir dalībvalstīs, tam būtu jārīkojas vienīgi kā tehnisko un kriminālistikas pakalpojumu sniedzējam tās dalībvalsts vārdā, kura devusi atļauju. Tādēļ Eiropolam šāda meklēšana būtu jāveic tikai attiecīgās dalībvalsts piešķirtās atļaujas darbības jomā vai nu katrā gadījumā atsevišķi, vai arī ar pastāvīgām atļaujām, ievērojot minētās dalībvalsts noteiktos nosacījumus. Eiropolam būtu pilnībā jāievēro visi ierobežojumi, ko atļaujas izsniedzēja dalībvalsts noteikusi attiecībā uz piekļuvi attiecīgajai informācijai, tās izmantošanu, pārsūtīšanu, saglabāšanu, dzēšanu vai iznīcināšanu.

(129)Tā kā šīs regulas mērķus, proti, atbalstīt un stiprināt dalībvalstu kompetento iestāžu darbību un to savstarpējo sadarbību, novēršot un apkarojot smagus noziegumus, kas skar divas vai vairākas dalībvalstis, terorismu un noziedzības veidus, kas skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika, dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt, bet minēto apdraudējumu mēroga, transnacionālā rakstura un ietekmes dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(130)[Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD, Īrija [ar … vēstuli] ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā] VAI [Saskaņā ar 1. un 2. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šā [akta] pieņemšanā, un šis [akts] tai nav saistošs un nav jāpiemēro.]

(131)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(132)Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. pantu ir notikusi apspriešanās ar EDAU, kas [datums] sniedza atzinumu.

(133)Šajā regulā ir pilnībā ievērotas pamattiesības un pamatbrīvības un respektēti principi, kas konkrēti atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, it īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību un tiesības uz privātumu, ko aizsargā attiecīgi Hartas 8. un 7. pants, kā arī LESD 16. pants, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu saskaņā ar Hartas 47. pantu, nevainīguma prezumpcija saskaņā ar Hartas 48. pantu un noziegumos cietušo tiesības.

(134)Šīs regulas mērķis ir grozīt un paplašināt Regulas (ES) 2016/794 noteikumus. Tā kā veicamie grozījumi ir būtiski skaita un rakstura ziņā, minētais tiesību akts skaidrības labad būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa
Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

1.Ar šo regulu izveido Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu), lai atbalstītu un stiprinātu dalībvalstu kompetento iestāžu darbību un to savstarpējo sadarbību nolūkā novērst un apkarot smagus pārrobežu noziegumus, terorismu un noziedzības veidus, kas skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika.

2.Ar šo regulu izveidotais Eiropols aizstāj ar Regulu (ES) 2016/794 izveidoto aģentūru un ir tās tiesību un saistību pārņēmējs.

2. pants

Juridiskais statuss

1.Eiropols ir Savienības aģentūra, un tam ir juridiskas personas statuss.

2.Katrā dalībvalstī Eiropolam ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, kādu šo valstu tiesību akti piešķir juridiskām personām. Konkrētāk, Eiropols var iegādāties un atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu un būt puse tiesas procesā.

3.Eiropolu pārstāv izpilddirektors.

3. pants

Mītne

Eiropola mītne ir Hāgā, Nīderlandē.

4. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas: 

(1)“dalībvalstu kompetentās iestādes” ir visas dalībvalstīs pastāvošās policijas iestādes un citi tiesībaizsardzības dienesti, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgi par noziedzīgu nodarījumu novēršanu un apkarošanu, kā arī citas dalībvalstīs pastāvošās publiskās iestādes, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par Eiropola kompetencē esošu noziedzīgu nodarījumu novēršanu un apkarošanu;

(2)“stratēģiskā analīze” ir visas metodes un paņēmieni, ar kuriem tiek vākta, glabāta, apstrādāta un izvērtēta informācija, lai atbalstītu un pilnveidotu noziedzības apkarošanas politiku, ar kuru sekmē noziedzības iedarbīgu un efektīvu novēršanu un cīņu pret to;

(3)“operatīvā analīze” ir visas metodes un paņēmieni, ar kuriem tiek vākta, glabāta, apstrādāta un izvērtēta informācija, lai atbalstītu kriminālizmeklēšanu un kriminālizlūkošanas darbības;

(4)“privātās puses” ir saskaņā ar dalībvalsts vai trešās valsts tiesību aktiem izveidoti subjekti un struktūras, arī uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi, uzņēmumu apvienības, bezpeļņas organizācijas un citas juridiskās personas, uz kurām neattiecas 5. punkts;

(5)“saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, valsts iestāde, aģentūra vai cita iestāde, kurai izpauž datus, neatkarīgi no tā, vai tā ir trešā persona vai nav;

(6)“administratīvie personas dati” ir personas dati, ko apstrādā Eiropols, izņemot operatīvos personas datus;

(7)“teroristisks saturs” ir teroristisks saturs, kā tas definēts Regulas (ES) 2021/784 2. panta 7. punktā ;

(8)“seksuāla vardarbība pret bērniem tiešsaistē” ir tādu materiālu izplatīšana tiešsaistē, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem, un uzmākšanās bērniem;

(9)“tiešsaistes krīzes situācija” ir tāda tiešsaistes satura izplatīšana, kas izriet no notiekoša vai nesena reāla notikuma un atspoguļo kaitējumu dzīvībai vai fiziskajai integritātei vai aicina nodarīt tūlītēju kaitējumu dzīvībai vai fiziskajai integritātei;

(10)“imigrācijas sadarbības koordinators” ir imigrācijas sadarbības koordinators, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1240 58 2. panta 1. punktā;

(11)“vienotais kontaktpunkts” ir centrālais subjekts, kas atbild par informācijas apmaiņas koordinēšanu un veicināšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/977 14. pantu 59 ;

(12)“progresīvās spējas” ir tehnoloģiskas, analītiskas vai operatīvas spējas, kas nodrošina uzlabotas vai jaunas funkcionalitātes, kuras atbalsta Eiropola kompetencē esošo noziedzības veidu novēršanu un apkarošanu un dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbību.

5. pants

Kompetence

1.Eiropols atbalsta un stiprina dalībvalstu kompetento iestāžu darbības un to savstarpējo sadarbību, novēršot un apkarojot I pielikumā uzskaitītos smagos noziegumus, kas skar divas vai vairākas dalībvalstis, terorismu un noziedzības veidus, kas skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika.

2.Eiropola kompetencē ir arī noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar I pielikumā uzskaitītajiem noziedzības veidiem, it īpaši nodarījumi, kas izdarīti, lai sagatavotu, veicinātu, atbalstītu vai slēptu šādus noziedzības veidus, nodarījumi, kas izdarīti saistībā ar tiem, vai nodarījumi, kas izdarīti, lai nodrošinātu šādos noziedzības veidos iesaistīto personu nesodāmību, tostarp, ja šādiem nodarījumiem ir hibrīddimensija.

6. pants

Uzdevumi

1.Eiropols veic šādus uzdevumus:

a)vāc, glabā, apstrādā, analizē informāciju un veic tās apmaiņu, tai skaitā kriminālizlūkošanas datus;

b)sniedz operatīvo atbalstu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tai skaitā koordinē, organizē un īsteno izmeklēšanas un operatīvās darbības, sniedz analītisko atbalstu, veicot operatīvo analīzi, kā arī tehnisko un kriminālistikas atbalstu;

c)sniedz stratēģisku un tematisku atbalstu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Savienības iestādēm, veicot stratēģisko analīzi un sagatavojot analītiskos produktus, tostarp draudu novērtējumus, stratēģiskās analīzes, ziņojumus par tendencēm un situācijas pārskatus;

d)sadarbojas ar Savienības iestādēm, struktūrām, misijām, birojiem un aģentūrām, attiecīgā gadījumā apmainoties ar informāciju un sniedzot analītisko atbalstu jomās, kas ietilpst to attiecīgajā kompetencē;

e)sadarbojas ar trešām valstīm un citiem attiecīgiem partneriem, it īpaši apmainoties ar informāciju;

f)veic pētniecības un inovācijas darbības saskaņā ar Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammu un attīsta progresīvas spējas;

g)izstrādā un uztur informācijas pārvaldības un IKT pakalpojumus, rīkus un komponentus, kas tam ļauj veikt a)–e) apakšpunktā minētos uzdevumus;

h)sniedz finansiālo atbalstu operatīvajām darbībām, ko veic saistībā ar izmeklēšanas vai operatīvajiem pasākumiem.

2.Papildus 1. punktā izklāstītajiem uzdevumiem Eiropols veic šādus atbalsta uzdevumus:

a)sniedz dalībvalstīm informāciju un operatīvo atbalstu saistībā ar lieliem starptautiskiem notikumiem;

b)Eiropola kompetences ietvaros sniedz informāciju un operatīvo atbalstu Savienības krīzes pārvaldības struktūrām un misijām, kas izveidotas, pamatojoties uz LES;

c)sniedz administratīvo, finansiālo un tehnisko atbalstu Savienības finansētiem operatīvajiem projektiem un Eiropas tiesībaizsardzības tīkliem, kas ietilpst Eiropola kompetencē, ar mērķi uzlabot darbības koordināciju, nepārtrauktību un saskaņotību;

d)darbojas kā centrālais birojs euro viltošanas apkarošanai saskaņā ar Padomes Lēmumu 2005/511/TI 60 , cita starpā veicinot to pasākumu koordināciju, ko eiro viltošanas apkarošanai veic dalībvalstu kompetentās iestādes vai kopēju izmeklēšanas grupu kontekstā, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām un trešo valstu iestādēm;

e)atbalsta dalībvalstis, tām attiecībā uz paredzamo ietekmi uz drošību izvērtējot konkrētus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/452 61 paredzētus ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā gadījumus, kas attiecas uz uzņēmumiem, kuri nodrošina tehnoloģijas, tai skaitā programmatūru, ko Eiropols izmanto Eiropola kompetencē esošo noziegumu novēršanai un apkarošanai;

f)Eiropola kompetences ietvaros palīdz īstenot Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2022/922 62 , piedaloties Šengenas izvērtēšanas misijās un citos apmeklējumos uz vietas un pēc Komisijas pieprasījuma sniedzot zinātību un analīzi;

g)strukturēti un regulāri sadarbojas ar Savienības finanšu interešu aizsardzībā iesaistītajiem krāpšanas apkarošanas dalībniekiem, piemēram, EPPO, Eurojust, OLAF, AMLA un ES Muitas dienestu, cita starpā noslēdzot divpusējas vai daudzpusējas darba vienošanās, kas reglamentē šādas sadarbības kārtību.

3.Eiropols savu uzdevumu izpildē nepiemēro piespiedu līdzekļus.

Kad dalībvalstu kompetentās iestādes veic izmeklēšanas pasākumus, Eiropols pēc minēto iestāžu lūguma un saskaņā ar valsts tiesību aktiem var tās atbalstīt, it īpaši veicinot pārrobežu informācijas apmaiņu un citus datu apstrādes veidus un sniedzot operatīvo atbalstu attālināti vai esot klāt minēto pasākumu veikšanā. Eiropolam nav pilnvaru veikt izmeklēšanas pasākumus.

7. pants

Eiropola stratēģiskais atbalsts

1.Eiropols palīdz izstrādāt vienotu Savienības stratēģiskās analīzes satvaru attiecībā uz smagiem noziegumiem un terorismu.

Šajā nolūkā Eiropols regulāri sagatavo analītiskos produktus par iekšējo drošību, tostarp stratēģiskās analīzes, draudu novērtējumus, ziņojumus par tendencēm un situācijas pārskatus, un dara tos pieejamus saskaņā ar 129. pantu.

2.Eiropols atbalsta kopīgu analītisko metodiku un standartu izstrādi un izmantošanu, it īpaši Savienības līmeņa draudu novērtējumu vajadzībām, lai nodrošinātu analītisko produktu salīdzināmību, sadarbspēju un konsekvenci.

3.Dalībvalstis sniedz Eiropolam visu informāciju, kas vajadzīga 1. punktā minēto analītisko produktu sagatavošanai.

Dalībvalstis var atteikties sniegt informāciju, pamatojoties uz vienu vai vairākiem šādiem iemesliem:

a)informācijas sniegšana būtu pretrunā būtiskām attiecīgās dalībvalsts drošības interesēm;

b)informācijas sniegšana apdraudētu jau notiekošās izmeklēšanas sekmīgumu vai personas drošību;

c)informācijas sniegšanas rezultātā tiktu izpausta informācija, kas attiecas uz organizācijām vai konkrētām izlūkošanas darbībām valsts drošības jomā.

Dalībvalstis sniedz informāciju, tiklīdz a), b) vai c) apakšpunktā minētie iemesli vairs nepastāv.

4.Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras savas kompetences ietvaros un saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem sniedz Eiropolam informāciju, kas ir būtiska 1. punktā minēto analītisko produktu sagatavošanai.

5.Eiropols var izmantot publiskajos avotos pieejamo informāciju un attiecīgo partneru ieguldījumu kā papildu avotus 1. punktā minēto analītisko produktu sagatavošanai.

6.Šā panta 1. punktā minētos analītiskos produktus dara pieejamus Padomei un Komisijai, lai noteiktu, izstrādātu un īstenotu Savienības stratēģiskās, politikas un operatīvās prioritātes noziedzības apkarošanas jomā un palīdzētu tās īstenot.

7.Eiropols izmanto 1. punktā minētos analītiskos produktus, lai atbalstītu šajā nodaļā paredzēto operatīvo darbību plānošanu un īstenošanu, un ņem šos produktus vērā, sagatavojot un regulāri atjauninot 57. pantā minēto satvaru.

8.Nosakot savu dalību Eiropola atbalstītajās operatīvajās darbībās, piešķirot operatīvos resursus un īstenojot Savienības stratēģiskās un operatīvās prioritātes valsts līmenī, dalībvalstis ņem vērā 1. punktā minētos analītiskos produktus.

9.Šā panta 1. punktā minētos analītiskos produktus var izmantot analīzēm, ko veic Komisija un dalībvalstis, un Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības darbībām, ko saskaņā ar Regulu (ES) 2022/922 veic politikas jomās, kuras ir Eiropola kompetencē.

II nodaļa
Operatīvā sadarbība

1. iedaļa
Operatīvais atbalsts un koordinācija

8. pants

Eiropola operatīvais atbalsts

1.Eiropols sniedz operatīvo atbalstu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai palīdzētu novērst un apkarot Eiropola kompetencē esošos noziedzības veidus.

2.Eiropols izveido un uztur spējas, kas vajadzīgas, lai sniegtu nepārtrauktu un efektīvu operatīvo atbalstu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

3.Eiropols it īpaši atbalsta:

a)izmeklēšanas un operatīvās darbības, kam nepieciešama koordinēta rīcība Savienības līmenī;

b)augsta riska noziedzīgo tīklu un tos atbalstošās noziedzīgās infrastruktūras identificēšanu, vēršanos pret tiem un to darbības pārtraukšanu;

c)operatīvās darbības, kurām nepieciešamas specializētas analītiskās, tehniskās, digitālās, kriminālistikas vai daudzdisciplīnu spējas;

d)liela mēroga, jaunu un strauji mainīgu drošības apdraudējumu atklāšanu un analīzi un pret tiem vērstas rīcības koordinēšanu, arī attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar I pielikumā uzskaitītajiem noziedzības veidiem, ja šādiem nodarījumiem ir hibrīddimensija, kā arī tiesībaizsardzības iestāžu reaģēšanas uz tiem koordinēšanu;

e)ar iekšējo drošību saistīto Savienības stratēģisko un operatīvo prioritāšu īstenošanu.

4.Eiropola sniegto operatīvo atbalstu attiecīgā gadījumā un saskaņā ar operatīvajām vajadzībām var sniegt, cita starpā izmantojot:

a)Savienības specializētās zinātības centrus (“centri”), kas minēti 13.–19. pantā;

b)operatīvās darba grupas saskaņā ar 20. pantu;

c)kopējas izmeklēšanas grupas saskaņā ar 21. pantu, tostarp sadarbībā ar Eurojust;

d)Eiropola darbinieku izvietošanu saskaņā ar 22. pantu;

e)atbalstu stratēģiskajām un operatīvajām darbībām, ko Eiropas daudzdisciplīnu platformas pret noziedzības draudiem (EMPACT) ietvaros veic saskaņā ar 23. pantu.

5.Eiropols nodrošina šajā nodaļā minētā operatīvā atbalsta, struktūru un sadarbības instrumentu koordināciju, saskaņotību un papildināmību, arī gadījumos, kad vienlaikus tiek izmantoti vairāki operatīvā atbalsta veidi.

6.Dalībvalstis cenšas efektīvi izmantot 4. punktā minētos operatīvā atbalsta veidus, it īpaši, ja ir vajadzīga koordinēta Savienības līmeņa rīcība, lai nodrošinātu efektīvu reaģēšanu uz smago un organizēto noziedzību un terorismu.

7.Ja Operatīvais un analīzes dienests vai centri konstatē operatīvas saiknes vai koordinācijas vajadzības saistībā ar pārrobežu noziedzīgām darbībām, Eiropols lūdz attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes sniegt attiecīgu informāciju vai kriminālizlūkošanas datus vai piedalīties koordinācijas pasākumos.

Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes atbild bez liekas kavēšanās un, ja tās nolemj nesniegt pieprasīto ieguldījumu vai nepiedalīties ierosinātajos koordinācijas pasākumos, sniedz Eiropolam pamatotu paskaidrojumu.

9. pants

Operatīvais atbalsts finanšu izmeklēšanai un aktīvu atguvei

1.Eiropols sadarbojas ar aktīvu atguves dienestiem, kas izveidoti, ievērojot Direktīvas (ES) 2024/1260 5. pantu.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka Eiropolam ir tieša un tūlītēja piekļuve Direktīvas (ES) 2024/1260 6. panta 2. punktā minētajai informācijai saskaņā ar tajā izklāstītajiem nosacījumiem un ciktāl tas nepieciešams šīs regulas 16. pantā minēto uzdevumu veikšanai.

Dalībvalstis arī nodrošina, ka Eiropols pēc pieprasījuma attiecīgajam aktīvu atguves dienestam var ātri iegūt Direktīvas (ES) 2024/1260 6. panta 3. punktā uzskaitīto informāciju, kā arī minētās direktīvas 6. panta 4. punktā aprakstītajās situācijās, ciktāl tas nepieciešams šīs regulas 16. pantā minēto uzdevumu veikšanai. 

Piekļuve šajā punktā minētajai informācijai atbilst Direktīvas (ES) 2024/1260 6. panta 5. un 6. punktam.

3.Ja Eiropols uzskata, ka pastāv īpašuma, kas izsekots un identificēts šīs regulas 16. pantā minēto darbību rezultātā, nenovēršams zuduma risks, tas lūdz attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes nekavējoties rīkoties saskaņā ar Direktīvas (ES) 2024/1260 11. panta 2. punktu.

Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde lēmumu par pieprasījumu pieņem nekavējoties un, ja iespējams, 24 stundu laikā.

Ja attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde nolemj nerīkoties nekavējoties, tā informē Eiropolu un norāda sava lēmuma iemeslus. Šos iemeslus var nenorādīt šādos gadījumos:

a)ja iemeslu izpaušana būtu pretrunā būtiskām attiecīgās dalībvalsts drošības interesēm;

b)ja iemeslu izpaušana apdraudētu jau notiekošās izmeklēšanas sekmīgumu vai personas drošību.

4.Eiropols saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1153 63 12. pantu sadarbojas ar finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU), kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 64 , ar attiecīgās Eiropola valsts vienības starpniecību vai, ja attiecīgā dalībvalsts to atļauj, tiešā saziņā, it īpaši apmainoties ar informāciju un sniedzot dalībvalstīm analīzes, lai atbalstītu Eiropola kompetencē ietilpstošas pārrobežu izmeklēšanas.

5.Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās FIU savu pilnvaru un kompetences robežās un ievērojot valsts procesuālos aizsardzības pasākumus ir tiesīga atbildēt uz pienācīgi pamatotiem Eiropola pieprasījumiem, kas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/1153 12. pantu attiecas uz finanšu informāciju un finanšu analīzi, vai nu ar tās Eiropola valsts vienības starpniecību, vai – ja minētā dalībvalsts to atļauj – tiešā saziņā starp FIU un Eiropolu.

10. pants

Finansiāls atbalsts operatīvajām darbībām

1.Saņemot pienācīgi pamatotu rakstisku pieprasījumu no dalībvalsts, Eiropols var sniegt mērķtiecīgu finansiālu atbalstu operatīvajām darbībām, ko veic saistībā ar Eiropola atbalstītu prioritāru izmeklēšanu vai operatīvo darbību, kas ietilpst Eiropola kompetencē.

2.Šā panta 1. punktā minētais finansiālais atbalsts aprobežojas ar to, kas ir nepieciešams un samērīgs attiecīgās prioritārās izmeklēšanas vai operatīvās darbības vajadzībām, un tas var segt operatīvos, tehniskos, loģistikas un citus nepieciešamos izdevumus, kas vajadzīgi tās efektīvai īstenošanai.

3.Eiropols attiecīgā gadījumā un saskaņā ar operatīvajām prioritātēm var finansiālu atbalstu prioritāri piešķirt koordinētām pārrobežu operatīvajām darbībām.

4.Lēmumus par 1. punktā minētā finansiālā atbalsta piešķiršanu Eiropols pieņem katrā gadījumā atsevišķi saskaņā ar īstenošanas noteikumiem, ko valde pieņem pēc izpilddirektora priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Komisiju.

Minētajos īstenošanas noteikumos paredz nosacījumus un procedūras šāda atbalsta piešķiršanai, pārvaldībai un uzraudzībai, tostarp prasības, kas nodrošina pārskatatbildību, izsekojamību, revidējamību un atbilstību piemērojamajiem Savienības finanšu noteikumiem.

11. pants

Pieprasījums sākt kriminālizmeklēšanu

1.Konkrētos gadījumos, kad Eiropols uzskata, ka būtu jāsāk kriminālizmeklēšana par Eiropola kompetencē esošu noziegumu, tas ar attiecīgās dalībvalsts Eiropola valsts vienības starpniecību lūdz minētās dalībvalsts kompetentās iestādes sākt, veikt vai koordinēt šādu kriminālizmeklēšanu.

2.Neskarot 1. punktu, ja izpilddirektors uzskata, ka būtu jāsāk kriminālizmeklēšana par konkrētu noziegumu, kas attiecas tikai uz vienu dalībvalsti, bet skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika, viņš var ar attiecīgās dalībvalsts Eiropola valsts vienības starpniecību lūgt minētās dalībvalsts kompetentās iestādes sākt, veikt vai koordinēt šādu kriminālizmeklēšanu.

3.Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses un kas ir EPPO kompetencē.

4.Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes prioritārā kārtā izskata visus pieprasījumus, kas iesniegti, ievērojot 1. un 2. punktu, un bez liekas kavēšanās pieņem pamatotu lēmumu.

Eiropola valsts vienības attiecībā uz jebkuru pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. vai 2. punktu, bez liekas kavēšanās informē Eiropolu par dalībvalstu kompetento iestāžu lēmumu.

5.Ja dalībvalsts kompetentās iestādes nolemj neapmierināt pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. vai 2. punktu, tās bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas informē Eiropolu par sava lēmuma iemesliem. Iemeslus var nenorādīt šādos gadījumos:

a)    ja iemeslu izpaušana būtu pretrunā būtiskām attiecīgās dalībvalsts drošības interesēm;

b)    ja iemeslu izpaušana apdraudētu jau notiekošās izmeklēšanas sekmīgumu vai personas drošību.

6.Eiropols nekavējoties informē Eurojust par jebkuru pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. un 2. punktu, un par jebkuru dalībvalsts kompetentās iestādes lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 4. un 5. punktu, lai Eurojust varētu nodrošināt savlaicīgu turpmāku rīcību tiesu iestādēs valsts līmenī un īstenot savu kompetenci, tai skaitā attiecīgā gadījumā iespēju rīkoties pēc savas iniciatīvas saskaņā ar piemērojamajiem Regulas (ES) 2018/1727 noteikumiem.

7.Eiropols nekavējoties informē EPPO par pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar 1. un 2. punktu attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kuri ir EPPO kompetencē, un par jebkuru saistītu dalībvalsts kompetentās iestādes lēmumu, ievērojot 4. un 5. punktu.

2. iedaļa
Specializētās operatīvās spējas

12. pants

Operatīvais un analīzes dienests

1.Eiropols ar Operatīvā un analīzes dienesta starpniecību uztur nepārtrauktas operatīvās un analītiskās spējas, kas pieejamas 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā, lai atbalstītu to izmeklēšanas un operatīvo darbību koordināciju, organizēšanu un īstenošanu, kuras kopīgi ar dalībvalstīm veic saskaņā ar šo regulu.

2.Operatīvais un analīzes dienests nodrošina: 

a)informācijas un kriminālizlūkošanas datu operatīvo un stratēģisko analīzi, tostarp centru veikto darbību atbalstam;

b)atbalstu analīzes projektiem un to koordināciju;

c)transversālo pakalpojumu sniegšanu sadarbspējas, biometrijas, publiskos avotos pieejamu izlūkdatu ieguves (OSINT), ceļošanas izlūkdatu un satelītattēlu jomā;

d)operatīvo saikņu apzināšanu un pārrobežu operatīvās un izmeklēšanas rīcības koordinēšanu, arī attiecīgā gadījumā ierosinot izveidot kopīgas operatīvās analīzes lietu (JOAC);

e)saskaņā ar šo regulu sniegtā operatīvā atbalsta koordināciju un saskaņotību, tai skaitā operatīvo darba grupu, kopējo izmeklēšanas grupu, Eiropola darbinieku izvietošanas un EMPACT darbību ietvaros;

f)7. pantā minēto analītisko produktu sagatavošanu.

3.Operatīvais un analīzes dienests nodrošina koordināciju, sadarbību un operatīvo saskaņotību starp Savienības specializētās zinātības centriem, it īpaši tad, ja operatīvās darbības, kriminālizlūkošana vai izmeklēšana attiecas uz vairākiem noziedzības veidiem vai uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar I pielikumā uzskaitītajiem noziedzības veidiem, ja šādiem nodarījumiem ir hibrīddimensija, vai citādi prasa daudzdisciplīnu reaģēšanu.

13. pants

Savienības specializētās zinātības centri

1.Ar šo Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centru, Eiropas Terorisma apkarošanas centru, Eiropas Finansiālo un ekonomisko noziegumu apkarošanas centru, Eiropas Smagās un organizētās noziedzības centru un Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centru nosaka par Savienības specializētās zinātības centriem (“centri”).

2.Centri ir daļa no Eiropola organizatoriskās struktūras, un tiem nav atsevišķas juridiskas personas statusa. Savās attiecīgajās jomās tie ir Eiropola galvenās struktūras, kurās koncentrētas specializētās spējas un zinātība, un tie atbalsta Eiropola kompetencē esošo noziedzības veidu – arī ar I pielikumā uzskaitītajiem noziedzības veidiem saistītu noziedzīgu nodarījumu – novēršanu un apkarošanu, ja šādiem nodarījumiem ir hibrīddimensija.

3.Konkrētāk, centri veic šādas darbības:

a)sniedz specializēto operatīvo atbalstu dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

b)sniedz operatīvo atbalstu operatīvo darba grupu, kopējo izmeklēšanas grupu un EMPACT ietvaros;

c)veicina koordināciju un sadarbību starp dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un attiecīgajiem partneriem, tostarp apzinot operatīvās saiknes;

d)Operatīvā un analīzes dienesta koordinācijā atbalsta integrētu operatīvo rīcību, kas aptver vairākus Eiropola kompetencē esošus noziedzības veidus vai ar I pielikumā uzskaitītajiem noziedzības veidiem saistītus noziedzīgus nodarījumus, ja šādiem nodarījumiem ir hibrīddimensija, tai skaitā mobilizējot un koordinējot specializēto zinātību un spējas vairākās operatīvajās jomās;

e)apzina vajadzības pēc spējām un veicina progresīvo spēju izstrādi, izvēršanu un integrēšanu Eiropola un dalībvalstu kompetento iestāžu darbībās, tostarp ar specializētu apmācību, koordinējot darbības ar Prognozēšanas un spēju dienestu un cieši sadarbojoties ar Eiropola atbalsta birojiem;

f)sniedz ieguldījumu 7. pantā minēto analītisko produktu sagatavošanā.

4.Eiropols nodrošina, ka centru darbības atbilst Savienības stratēģiskajām un operatīvajām prioritātēm iekšējās drošības jomā, tostarp tām, kas noteiktas EMPACT satvarā.

5.Centru sastāvā var būt sadarbības koordinatori un citu Savienības struktūru, biroju un aģentūru pārstāvji saskaņā ar 6. punktā minētajiem īstenošanas noteikumiem.

Eiropols var arī uzaicināt partnerus ar attiecīgo zinātību piedalīties 3. punkta e) un f) apakšpunktā minētajās darbībās saskaņā ar 6. punktā minētajiem īstenošanas noteikumiem.

6.Pēc izpilddirektora priekšlikuma valde pieņem īstenošanas noteikumus par centru organizāciju, konkrētajām funkcijām, sastāvu un darbību un regulāri pārskata un vajadzības gadījumā pielāgo šos noteikumus, ņemot vērā operatīvās vajadzības un mainīgos drošības apdraudējumus.

14. pants

Eiropas Smagās un organizētās noziedzības centrs

Saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu Eiropols, it īpaši ar Eiropas Smagās un organizētās noziedzības centra starpniecību, veic šādas darbības:

a)atbalsta augstvērtīgu mērķu un augsta riska noziedzīgo tīklu apzināšanu, prioritāšu noteikšanu, vēršanos pret tiem un to darbības pārtraukšanu;

b)atbalsta un koordinē pārrobežu izmeklēšanas un operatīvās darbības, kas saistītas ar narkotiku tirdzniecību, šaujamieroču un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību, noziegumiem pret vidi, noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu un citiem smagās un organizētās noziedzības veidiem;

c)nodrošina specializētu zinātību, lai atbalstītu sarežģītas izmeklēšanas un operatīvās darbības, kas aptver vairākas jurisdikcijas, tai skaitā operatīvo darba grupu, kopējo izmeklēšanas grupu un EMPACT darbību ietvaros;

d)atbalsta noziedzīgo tīklu veiktas bērnu un jauniešu vervēšanas un ekspluatācijas apzināšanu, uzraudzību un pārtraukšanu, tostarp gadījumos, kad tam izmanto tiešsaistes pakalpojumus un platformas, lai veiktu, veicinātu vai slēptu noziedzīgas darbības.

15. pants

Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centrs

Saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu Eiropols, it īpaši ar Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centra starpniecību, veic šādas darbības:

a)atbalsta dalībvalstis un attiecīgā gadījumā privātās puses tādu kiberuzbrukumu novēršanā un reaģēšanā uz tiem, par kuriem ir aizdomas, ka to izcelsme ir noziedzīga, kā arī liela mēroga ļaunprātīgu tiešsaistes darbību novēršanā un reaģēšanā uz tām, tostarp sadarbībā ar Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru (ENISA), arī saistībā ar izspiedējprogrammatūras incidentiem, kā arī piekļūstot uzbrukuma veikšanai izmantotajai infrastruktūrai;

b)atbalsta dalībvalstis un attiecīgā gadījumā privātās puses tiešsaistes krīzes situāciju risināšanā, it īpaši sniedzot privātajām pusēm informāciju, kas vajadzīga attiecīgā tiešsaistes satura, pakalpojumu, kontu, infrastruktūras vai digitālo darbību identificēšanai, arī ziņojot tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem par tiešsaistes saturu;

c)atbalsta dalībvalstis seksuālas vardarbības pret bērniem, tiešsaistes materiālu, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem, izplatīšanas un uzmākšanās bērniem novēršanā un apkarošanā;

d)palīdz identificēt kibernoziegumos un kibersekmētās noziedzīgās darbībās cietušos un likumpārkāpējus, tostarp seksuālā vardarbībā pret bērniem tiešsaistē cietušos un likumpārkāpējus;

e)uztur un izvērš specializēto zinātību un spējas digitālās kriminālistikas, tehniskajā, analītiskajā un izmeklēšanas jomā, tostarp lai atbalstītu digitālo datu un likumīgi iegūtu šifrētu datu apstrādi un analīzi;

f)mitina un atbalsta operatīvās koordinācijas platformas un specializētus operatīvās sadarbības satvarus kibernoziedzības un pārrobežu piekļuves elektroniskajiem pierādījumiem jomā, tostarp Kopīgo kibernoziedzības apkarošanas darba grupu.

16. pants

Eiropas Finansiālo un ekonomisko noziegumu apkarošanas centrs

Saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu Eiropols, it īpaši ar Eiropas Finansiālo un ekonomisko noziegumu apkarošanas centra starpniecību, veic šādas darbības:

a)saskaņā ar 9. pantu atbalsta dalībvalstu aktīvu atguves dienestus tādu nozieguma rīku, noziedzīgi iegūtu līdzekļu un īpašuma izsekošanā un identificēšanā, uz kuriem attiecas vai varētu attiekties iesaldēšanas vai konfiskācijas rīkojums;

b)atbalsta ar organizēto noziedzību un terorisma finansēšanu saistītu noziedzīgu finanšu plūsmu, nelikumīgu finanšu tīklu un noziedzīgu uzņēmējdarbības modeļu atklāšanu, analīzi un uzraudzību;

c)sniedz operatīvo un analītisko atbalstu EPPO saistībā ar noziegumiem, kas ietilpst Eiropola un EPPO kompetencē, saskaņā ar 81. pantu;

d)atbalsta dalībvalstis cīņā pret liela mēroga digitālo krāpšanu, tostarp veicinot ziņošanu par krāpšanu un sadarbojoties ar finanšu iestādēm, tiešsaistes platformām un starptautiskajiem partneriem.

17. pants

Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs

Saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu Eiropols, it īpaši ar Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centra starpniecību, veic šādas darbības:

a)atbalsta migrantu kontrabandā un cilvēku tirdzniecībā iesaistīto noziedzīgo tīklu – arī to uzņēmējdarbības modeļu, darbības veidu un noziedzīgās infrastruktūras – identificēšanu, uzraudzību un analīzi;

b)atbalsta migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības digitālās dimensijas atklāšanu un analīzi, cita starpā veicot atklāto avotu analīzi, sadarbojoties ar tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem un izmantojot specializētus praktiķu tīklus;

c)ciešā sadarbībā ar Eiropas Finansiālo un ekonomisko noziegumu apkarošanas centru atbalsta migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības tīklu izmantoto nelikumīgo finanšu plūsmu, noziedzīgi iegūto aktīvu un finanšu infrastruktūras atklāšanu, analīzi un izjaukšanu;

d)atbalsta sadarbību un operatīvo koordināciju ar dalībvalstīm, Frontex, Eurojust, citām attiecīgām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, trešām valstīm un starptautiskajiem partneriem jautājumos, kas saistīti ar migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību.

18. pants

Eiropas Terorisma apkarošanas centrs

Saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) apakšpunktu Eiropols, it īpaši ar Eiropas Terorisma apkarošanas centra starpniecību, veic šādas darbības:

a)vēršas pret teroristiska un vardarbīga ekstrēmisma satura izplatīšanu tiešsaistē, cita starpā sadarbojoties ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm attiecībā uz izņemšanas rīkojumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/784 14. pantu un ziņojot tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem par tiešsaistes saturu;

b)atbalsta izmeklēšanu, tai skaitā atklājot un analizējot terorisma finansēšanas plūsmas un tīklus, apdraudējumus, kas saistīti ar ķīmiskām, bioloģiskām, radioloģiskām un kodolvielām un sprāgstvielām, radikalizāciju tiešsaistē, kā arī tiešsaistes platformu un jauno tehnoloģiju ļaunprātīgu izmantošanu teroristiskiem mērķiem;

c)atbalsta reaģēšanu krīzes situācijās un operatīvo koordināciju, arī tiešsaistes krīzes situācijās, izmantojot īpašas spējas, rīkus, kopīgas koordinācijas struktūras un atbalsta mehānismus, tai skaitā 47. pantā minēto informācijas apmaiņas mehānismu;

d)atbalsta tādas radikalizācijas novēršanu, kas noved pie terorisma, veicinot informācijas, kriminālizlūkošanas datu un analītisko produktu apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā ar attiecīgajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām un privātajām pusēm.

19. pants

Papildu Savienības specializētās zinātības centru izveide un pārvaldība

1.Eiropolā var izveidot papildu Savienības specializētās zinātības centrus, it īpaši, ja izpilddirektors konstatē, ka Eiropola uzdevumu izpildei ir vajadzīgas pastāvīgas specializētas spējas vai koordinēta rīcība Savienības līmenī.

2.Par papildu centru izveidi, pielāgošanu un attiecīgā gadījumā apvienošanu un darbības pārtraukšanu lemj ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 139. pantu, it sevišķi ņemot vērā:

a)attiecīgo noziedzības vai drošības apdraudējumu un ar I pielikumā uzskaitītajiem noziedzības veidiem saistīto noziedzīgo nodarījumu mērogu, sarežģītību vai pārrobežu dimensiju, ja šādiem nodarījumiem ir hibrīddimensija;

b)dalībvalstu operatīvās vajadzības un nepieciešamību pēc pastāvīgām specializētām spējām Savienības līmenī;

c)nepieciešamību nodrošināt saskaņotību un papildināmību ar esošajiem centriem un citiem Savienības operatīvajiem satvariem;

d)resursu pieejamību Eiropolā.

3.Saskaņā ar šo pantu izveidotajiem centriem piemēro 13. panta 2.–6. punktu.

3. iedaļa
Operatīvās sadarbības instrumenti

20. pants

Operatīvās darba grupas

1.Dalībvalstu kompetentās iestādes ar Eiropola atbalstu var izveidot operatīvās darba grupas, lai vērstos pret konkrētiem pārrobežu noziedzības apdraudējumiem, kas ietilpst Eiropola kompetencē.

Operatīvo darba grupu var izveidot, ja attiecīgais noziedzības apdraudējums skar divas vai vairākas dalībvalstis un tā mēroga, sarežģītības vai pārrobežu dimensijas dēļ ir vajadzīga koordinēta operatīvā un izmeklēšanas darbība Savienības līmenī.

2.Dalībvalstis, kas piedalās operatīvajā darba grupā, un Eiropols nodrošina saskaņotību ar EMPACT satvaru un, ja iespējams, integrāciju tajā.

3.Dalībvalstis, kas izveido operatīvo darba grupu, var nolemt uzaicināt citas dalībvalstis un VII nodaļā minētās trešās valstis piedalīties operatīvajā darba grupā vai to atbalstīt.

4.Eiropols, vienojoties ar dalībvalstīm, kas piedalās operatīvajā darba grupā, atbalsta minētajā darba grupā veikto operatīvo un kriminālizlūkošanas darbību plānošanu, koordinēšanu un īstenošanu.

Eiropols nodrošina attiecīgo operatīvo un finansiālo atbalstu.

5.Dalībvalstis, kas piedalās operatīvajā darba grupā, saskaņā ar valsts tiesību aktiem:

a)nodrošina visas attiecīgās informācijas pastāvīgu, strukturētu un savlaicīgu apmaiņu ar Eiropolu un pārējām iesaistītajām dalībvalstīm, izmantojot drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammu (SIENA), un attiecīgā gadījumā nodrošina, ka šāda informācija ir pieejama tiešai piekļuvei saskaņā ar 39., 40. un 41. pantu;

b)efektīvi izmanto Eiropola sniegto operatīvo un finansiālo atbalstu;

c)vajadzības gadījumā un saskaņā ar valsts tiesību aktiem veic koordinētas kriminālizlūkošanas darbības un izmeklēšanu, lai vērstos pret attiecīgajiem noziedzības apdraudējumiem;

d)sāk paralēlas finanšu izmeklēšanas, lai identificētu, iesaldētu un konfiscētu noziedzīgi iegūtus aktīvus;

e)    attiecīgā gadījumā mobilizē sadarbības koordinatorus trešās valstīs, kurās tiek izmeklētas noziedzīgas darbības, kas ietilpst operatīvās darba grupas darbības jomā, lai stiprinātu sadarbību un informācijas apmaiņu, un sniedz Eiropolam iegūto informāciju.

6.Izpilddirektors ar Eiropola valsts vienības starpniecību ierosina attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm izveidot operatīvo darba grupu, ja, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, šāda darba grupa sniegtu pievienoto vērtību, vēršoties pret konkrētu pārrobežu noziedzības apdraudējumu, kas ietilpst Eiropola kompetencē, un atbilstu apzinātajām operatīvajām vajadzībām.

7.Valde pieņem īstenošanas noteikumus par operatīvo darba grupu izveidi un darbību, tai skaitā vajadzīgos aizsardzības pasākumus attiecībā uz trešo valstu dalību.

8.Eiropols kopā ar dalībvalstīm, kas piedalās operatīvajā darba grupā, visos operatīvo darbību posmos novērtē, vai kopējas izmeklēšanas grupas izveide saskaņā ar 21. pantu ir nepieciešama, lai atbalstītu koordinētu un ilgstošu rīcību Savienības līmenī.

21. pants

Dalība kopējās izmeklēšanas grupās

1.Eiropols var piedalīties kopēju izmeklēšanas grupu darbībās, tai skaitā tādu grupu darbībās, kuras izveidotas saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2002/465/TI 65 un Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar 34. pantu Līgumā par Eiropas Savienību 66 , un kuras nodarbojas ar noziedzības veidiem, kas ietilpst Eiropola kompetencē. Nolīgumā, ar ko izveido kopēju izmeklēšanas grupu, nosaka Eiropola dalības nosacījumus grupā un ietver informāciju par atbildības noteikumiem.

2.Eiropols, ievērojot to dalībvalstu tiesību aktos noteiktos ierobežojumus, kurās darbojas kopēja izmeklēšanas grupa, var palīdzēt visās darbībās un informācijas apmaiņā ar visiem kopējās izmeklēšanas grupas locekļiem.

3.Piedaloties kopējā izmeklēšanas grupā, Eiropols saskaņā ar šo regulu var sniegt visiem grupas locekļiem vajadzīgo informāciju, ko Eiropols apstrādā 32. panta 2. punktā minētajos nolūkos. Eiropols vienlaikus informē gan grupā pārstāvēto dalībvalstu Eiropola valsts vienības, gan to dalībvalstu Eiropola valsts vienības, kuras sniegušas informāciju.

4.Eiropols 32. panta 2. punktā izklāstītajos nolūkos var apstrādāt informāciju, kas iegūta, piedaloties kopējā izmeklēšanas grupā, ar informāciju sniegušās dalībvalsts piekrišanu saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem.

5.Ja Eiropolam ir pamats uzskatīt, ka kopējas izmeklēšanas grupas izveide dotu pievienoto vērtību izmeklēšanai, tas var to ierosināt attiecīgajām dalībvalstīm un veikt pasākumus, lai palīdzētu izveidot minēto kopējo izmeklēšanas grupu.

6.Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma, kas izteikts pēc Eurojust ieteikuma saskaņā ar Regulas (ES) …/… [priekšlikums Eurojust regulai] 27. panta 1. punktu, Eiropols savas kompetences robežās piedalās attiecīgajā kopējā izmeklēšanas grupā, ja vien tas nesniedz pienācīgi pamatotus iemeslus to nedarīt.

22. pants

Eiropola darbinieku izvietošana

1.Dalībvalsts saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem var pieprasīt Eiropola darbinieku izvietošanu savā teritorijā, lai izmantotu Eiropola sniegto operatīvo atbalstu.

2.Eiropola darbinieku izvietošana operatīvā atbalsta sniegšanai it īpaši notiek saistībā ar sarežģītām vai liela mēroga izmeklēšanām vai kriminālizlūkošanas darbībām, kurām nepieciešams koordinēts atbalsts Savienības līmenī. Eiropola darbinieku izvietošana var ietvert dalību kopējās izmeklēšanas grupās, kas izveidotas saskaņā ar 21. pantu, operatīvajās darba grupās, kas izveidotas saskaņā ar 20. pantu, vai citās koordinētās operatīvajās darbībās.

Eiropola darbinieku izvietošana var notikt arī, lai atbalstītu pārbaudes attiecīgajās datubāzēs, tostarp saistībā ar kontroles pastiprināšanu pie Savienības ārējām robežām vai migrācijas pārvaldības darbību atbalstīšanu saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1896 , vai lai atbalstītu dalībvalstis nozīmīgos starptautiskos pasākumos.

Eiropola darbiniekus it īpaši izvieto arī, lai nodrošinātu Eiropola pakalpojumu, rīku un progresīvo spēju efektīvu izmantošanu, integrēšanu un izvēršanu dalībvalstu operatīvajās vidēs.

3.Eiropols izvērtē visus pieprasījumus, ko dalībvalsts iesniegusi saskaņā ar 1. punktu, un var atļaut Eiropola darbinieku izvietošanu, ņemot vērā Eiropolam pieejamos resursus.

4.Pēc tam, kad saskaņā ar 3. punktu ir atļauta Eiropola darbinieku izvietošana, Eiropols un attiecīgā dalībvalsts vienojas par Eiropola darbinieku izvietošanas kārtību.

5.Eiropola darbinieki un norīkotie valstu eksperti, kas izvietoti attiecīgās dalībvalsts teritorijā, rīkojas saskaņā ar šo regulu un tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras teritorijā notiek izvietošana.

6.Dalībvalsts, kuras teritorijā notiek izvietošana, saskaņā ar kārtību, par ko panākta vienošanās saskaņā ar 4. punktu:

a)bez liekas kavēšanās sniedz Eiropolam visu attiecīgo informāciju un, ja iespējams, saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošina izvietotajiem Eiropola darbiniekiem tiešu piekļuvi šādai informācijai;

b)saskaņā ar valsts tiesību aktiem ļauj izvietotajiem Eiropola darbiniekiem būt klāt izmeklēšanas pasākumu veikšanas laikā;

c)veicina specializētās zinātības mobilizēšanu, tai skaitā analītikas, digitālās kriminālistikas, IT un sistēmu integrācijas jomā;

d)saskaņā ar valsts tiesību aktiem veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka rezultātus, kas iegūti, Eiropola darbinieku izvietošanas ietvaros sniedzot operatīvo atbalstu, var izmantot kā pierādījumus valsts izmeklēšanas un tiesvedības procesos, cita starpā nodrošinot, ka šādi rezultāti tiek sagatavoti, dokumentēti un nosūtīti veidā, kas atbilst valsts tiesību aktu prasībām.

7.Izpilddirektors ar Eiropola atbalsta biroja starpniecību var ierosināt dalībvalsts kompetentajām iestādēm Eiropola darbinieku izvietošanu, ja izpilddirektors uzskata, ka šāda izvietošana sniegtu pievienoto vērtību Eiropola kompetencē esošo noziedzības veidu novēršanā vai apkarošanā.

8.Ja kāda trešā valsts, ar kuru Eiropols saskaņā ar šo regulu vai Regulu (ES) 2018/1725 ir izveidojis sadarbības attiecības, pieprasa Eiropola darbinieku izvietošanu savā teritorijā saskaņā ar šo pantu, piemēro šā panta 2., 3. un 4. punktā noteiktās prasības un procedūru atbilstoši šā panta 9. punktā minētajiem īstenošanas noteikumiem.

9.Pēc izpilddirektora priekšlikuma valde pieņem īstenošanas noteikumus par Eiropola darbinieku izvietošanas sagatavošanu un īstenošanu.

23. pants

Eiropola atbalsts EMPACT

1.Lai palīdzētu dalībvalstīm vēl vairāk stiprināt EMPACT kā saskaņotu satvaru noziedzīgu tīklu radīto apdraudējumu novēršanai un apkarošanai Savienības līmenī, Eiropols sniedz administratīvu, loģistikas, finansiālu un operatīvu atbalstu dalībvalstu un trešo valstu veiktajām operatīvajām un stratēģiskajām darbībām, arī ar tām saistītajai informācijas apmaiņai, kā arī trešām valstīm, kas piedalās šādās darbībās.

Šajā sakarā Eiropols papildina koordinācijas funkcijas, ko valstu līmenī veic Eiropola valstu vienības.

2.Šā panta 1. punkta nolūkos Eiropols ar EMPACT atbalsta grupas starpniecību it īpaši veic šādus uzdevumus:

a)    atbalsta divgadu operatīvo rīcības plānu izstrādi un īstenošanu, tostarp palīdzot noteikt operatīvās prioritātes, mērķus un sasniedzamos rezultātus;

b)    sekmē valstu EMPACT koordinatoru sanāksmju norisi;

c)    atbalsta operatīvo rīcības plānu sagatavošanu un pārvaldību;

d)    atbalsta trešo valstu, it īpaši ES kandidātvalstu un potenciālo kandidāšu, iesaistīšanos EMPACT.

3.Sniedzot 2. punktā minēto atbalstu, Eiropols ar EMPACT atbalsta grupas starpniecību cieši sadarbojas ar Eiropola valstu vienībām, valstu EMPACT koordinatoriem un citām attiecīgām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, kas iesaistītas EMPACT, un attiecīgā gadījumā ar trešām valstīm un citiem partneriem saskaņā ar šo regulu.

24. pants

Operatīvo un tehnisko rezervju izmantošana

1.Eiropols izveido un uztur specializētas operatīvās un tehniskās rezerves, ko veido dalībvalstu norīkoti eksperti, lai nodrošinātu Eiropola uzdevumu izpildei vajadzīgās augsti specializētās zinātības pieejamību un atbalstītu dalībvalstis.

2.Dalībvalstis norīko ekspertus iekļaušanai 1. punktā minētajās specializētajās operatīvajās un tehniskajās rezervēs saskaņā ar valdes noteiktajiem profiliem un dalības prasībām, lai nodrošinātu specializētās zinātības pieejamību. Eksperta norīkošana dalībai rezervē neietekmē darba attiecības starp šo ekspertu un attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi.

3.Ekspertus, kas piedalās rezervēs, ar attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes piekrišanu var norīkot darbā Eiropolā.

4.Eiropols var sniegt finansiālu atbalstu dalībvalstīm saistībā ar rezervēs iesaistīto ekspertu apmācību un norīkošanu darbā.

5.Pēc izpilddirektora priekšlikuma valde pieņem īstenošanas noteikumus par rezervju darbību, tostarp par ekspertu norīkošanas darbā kārtību, apmācības organizēšanu un 4. punktā minētā finansiālā atbalsta sniegšanu.

4. iedaļa
Valstu operatīvās sadarbības struktūras

25. pants

Eiropola valstu vienības

1.Dalībvalstis un Eiropols sadarbojas savā starpā, izpildot savus attiecīgos uzdevumus, kas noteikti šajā regulā.

2.Katra dalībvalsts izveido vai norīko Eiropola valsts vienību.

Eiropola valsts vienība ir sadarbības koordinācijas struktūra un centrālais koordinācijas punkts starp Eiropolu un dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās Eiropola valsts vienība spēj pildīt tai saskaņā ar šo regulu uzticētos uzdevumus un it īpaši ka tai ir piekļuve valsts tiesībaizsardzības datiem un citiem attiecīgiem datiem, kas vajadzīgi sadarbībai ar Eiropolu.

3.Eiropola valsts vienības sadarbības ar Eiropolu nolūkā nodrošina attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu, kuru darbības ietilpst Eiropola kompetencē, stratēģisko koordināciju valsts līmenī.

Šajā nolūkā Eiropola valsts vienības it īpaši veic šādus uzdevumus:

a)nosaka, apkopo un paziņo Eiropolam attiecīgās dalībvalsts kompetento iestāžu operatīvās prioritātes un spēju vajadzības, arī saistībā ar 57. pantā minēto satvaru;

b)koordinē valstu ieguldījumu Eiropola stratēģiskajās un analītiskajās darbībās;

c)atbalsta valstu prioritāšu saskaņošanu ar Savienības prioritātēm Eiropola kompetencē esošo noziedzības veidu novēršanai un apkarošanai.

4.Eiropola valsts vienību vadītāji regulāri tiekas, lai koordinētu stratēģiskās prioritātes sadarbībai ar Eiropolu un noteiktu kopējās operatīvās prioritātes un spēju vajadzības.

5.Eiropola valsts vienības veicina informācijas apmaiņu starp Eiropolu un attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Šajā nolūkā Eiropola valsts vienības:

a)saņem no Eiropola visu informāciju, ar kuru apmainās Eiropola un attiecīgās dalībvalsts kompetento iestāžu tiešajā saziņā, ja vien Eiropola valsts vienība nenorāda, ka tai nav vajadzības saņemt šādu informāciju;

b)spēj piekļūt valsts tiesībaizsardzības datiem un citiem attiecīgiem datiem, kas vajadzīgi sadarbībai ar Eiropolu;

c)sekmē to uzdevumu izpildi, kuri dalībvalstu kompetentajām iestādēm uzticēti saistībā ar to pienākumiem informācijas apmaiņā ar Eiropolu saskaņā ar III nodaļu.

6.Eiropola valsts vienība nodrošina, ka dalībvalstis pienācīgi izmanto Eiropola operatīvo atbalstu, tostarp veicinot Eiropola atbalsta un rīku integrēšanu valsts izmeklēšanās un dalībvalsts kompetento iestāžu dalību Eiropola koordinētajās, organizētajās vai atbalstītajās operatīvajās darbībās, tajā skaitā operatīvajās darba grupās un Eiropola darbinieku izvietošanā.

Pirmajā daļā minētajos nolūkos Eiropola valsts vienībā ietilpst Eiropola atbalsta birojs, kas izveidots saskaņā ar 26. pantu.

7.Eiropola valsts vienības nodrošina EMPACT ietvaros veikto darbību koordināciju valsts līmenī, arī atbalstot EMPACT valsts koordinatoru EMPACT darbību plānošanā un īstenošanā un veicinot dalībvalsts kompetento iestāžu iesaisti.

Pirmajā daļā minētajos nolūkos Eiropola valsts vienībā iekļauj EMPACT atbalsta grupu.

Katra dalībvalsts, kas sāk Eiropola atbalstītu EMPACT operatīvo darbību vai piedalās tajā, pēc iespējas izmanto SIENA, lai bez kavēšanās sniegtu visu attiecīgo informāciju Eiropolam un citām dalībvalstīm.

8.Izdevumus, kas Eiropola valstu vienībām rodas saistībā ar saziņu ar Eiropolu, sedz dalībvalstis, un, izņemot savienojuma izveides izmaksas, tos neiekasē no Eiropola.

Eiropols atbalsta Eiropola valsts vienību darbību un spējas, tai skaitā to atbalsta funkcijas.

Šāds atbalsts ietver finanšu iemaksas Eiropola valsts vienībām, kas paredzētas saskaņā ar noteikumiem, kuri pieņemti, ievērojot 124. pantu.

26. pants

Eiropola atbalsta biroji

1.Dalībvalstis Eiropola valsts vienībā izveido Eiropola atbalsta biroju, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pienācīgi izmanto Eiropola atbalstu.

2.Eiropola atbalsta biroji attiecīgā gadījumā veic šādus uzdevumus:

a)veicina Eiropola operatīvā atbalsta, analītisko produktu un zinātības izmantošanu un integrēšanu dalībvalsts kompetento iestāžu darbā;

b)atbalsta Eiropola atbalstīto operatīvo darbību sagatavošanu, norisi un turpmākos pasākumus, tostarp attiecībā uz operatīvajām darba grupām un Eiropola darbinieku izvietošanu;

c)veicina specializētu spēju mobilizēšanu valsts līmeņa izmeklēšanā.

3.Eiropola atbalsta birojus veido Eiropola darbinieki, kas norīkoti darbam šajos birojos un kam ir iepriekšēja pieredze tās dalībvalsts kompetentajās iestādēs, kurā attiecīgais Eiropola atbalsta birojs ir izveidots. Minētais personāls darbojas Eiropola un tās dalībvalsts atbildībā, kurā izveidots Eiropola atbalsta birojs, saskaņā ar 4. punktā minētajiem īstenošanas noteikumiem.

4.Pēc izpilddirektora priekšlikuma valde pieņem īstenošanas noteikumus, kas reglamentē Eiropola atbalsta biroju izveidi, organizāciju un darbību, tai skaitā minimālās prasības Eiropola darbiniekiem, kuri norīkoti darbam šādos birojos, viņu norīkošanas kārtību un atbildības sadalījumu starp Eiropolu un dalībvalsti, kurā Eiropola atbalsta birojs ir izveidots.

27. pants

Sadarbības koordinatori

1.Katra valsts vienība norīko uz Eiropolu vismaz vienu sadarbības koordinatoru.

Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, uz sadarbības koordinatoriem attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kura tos norīkojusi.

2.Sadarbības koordinatori Eiropolā veido valstu sadarbības koordinācijas birojus, un Eiropola valsts vienības tiem dod norādījumus pārstāvēt attiecīgo dalībvalstu intereses Eiropolā saskaņā ar norīkotājas dalībvalsts tiesību aktiem un noteikumiem, kas piemērojami Eiropola administrācijai.

3.Sadarbības koordinatori atbalsta Eiropola atbalsta efektīvu integrēšanu valstu operatīvajās darbībās.

Šajā nolūkā sadarbības koordinatori, saskaņojot darbību ar Eiropolu, palīdz sniegt atbalstu, kas pielāgots attiecīgās dalībvalsts operatīvajām vajadzībām un prasībām.

4.Sadarbības koordinatori palīdz informācijas apmaiņā starp Eiropolu un dalībvalstīm.

5.Sadarbības koordinatori saskaņā ar valsts tiesību aktiem palīdz informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm un citu dalībvalstu, trešo valstu un starptautisko organizāciju sadarbības koordinatoriem.

Eiropola infrastruktūru saskaņā ar valsts tiesību aktiem var izmantot šādai divpusējai informācijas apmaiņai arī par noziedzības veidiem, kas neietilpst Eiropola kompetencē. Visas šādas informācijas apmaiņas atbilst piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem.

6.Veicot 5. punktā minēto informācijas apmaiņu, sadarbības koordinatori ciešā sadarbībā ar Operatīvo un analīzes dienestu palīdz apzināt operatīvās saiknes un koordinēt pārrobežu operatīvo un izmeklēšanas rīcību.

7.Valde nosaka sadarbības koordinatoru tiesības un pienākumus saistībā ar Eiropolu. Saskaņā ar 125. panta 2. punktu sadarbības koordinatoriem ir privilēģijas un imunitāte, kas nepieciešama to uzdevumu pildīšanai.

8.Eiropols nodrošina, ka sadarbības koordinatori ir pilnībā informēti par visām Eiropola darbībām un tiek tajās iesaistīti, ja tas ir nepieciešams to uzdevumu pildīšanai.

9.Eiropols sedz izmaksas, kas rodas, nodrošinot dalībvalstīm nepieciešamās telpas Eiropola mītnē, un sniedz atbilstīgu atbalstu sadarbības koordinatoriem to pienākumu pildīšanā. Visas pārējās izmaksas, kas rodas saistībā ar sadarbības koordinatoru norīkošanu, tostarp sadarbības koordinatoru aprīkojuma izmaksas, sedz norīkotāja dalībvalsts.

III nodaļa
Informācijas pārvaldība

1. iedaļa
Horizontālie noteikumi par datu apstrādi

28. pants

Informācijas avoti

1.Eiropols apstrādā vienīgi informāciju, ko tam sniegušas:

a)dalībvalstis saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem un 29. pantu;

b)Savienības iestādes, struktūras, misijas, biroji un aģentūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas;

c)privātās puses un fiziskas personas.

2.Eiropols var tieši izgūt un apstrādāt informāciju, arī personas datus, no publiski pieejamiem avotiem, tai skaitā interneta un publiskajiem datiem.

3.Ja Eiropolam saskaņā ar Savienības, starptautiskiem vai valstu juridiskajiem instrumentiem ir tiesības piekļūt Savienības, starptautisku vai valstu informācijas sistēmu datiem, tas var ar šādiem līdzekļiem izgūt un apstrādāt informāciju, tai skaitā personas datus, ja un ciktāl tas ir vajadzīgs tā uzdevumu izpildei. Attiecībā uz Eiropola piekļuvi minētajai informācijai un tās izmantošanu piemēro šādu Savienības, starptautisko vai valstu juridisko instrumentu attiecīgos noteikumus, ja tie paredz stingrākus piekļuves un izmantošanas noteikumus nekā tie, kas noteikti šajā regulā. Piekļuvi šādām informācijas sistēmām piešķir tikai pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem un tikai tiktāl, ciktāl šāda piekļuve ir nepieciešama un samērīga viņu uzdevumu izpildei.

29. pants

Dalībvalstu informācijas sniegšana

1.Dalībvalstis savlaicīgi sniedz Eiropolam informāciju, kas tam nepieciešama savu uzdevumu veikšanai.

2.Dalībvalstis nodrošina dalībvalstu kompetento iestāžu efektīvu līdzdalību saskaņā ar šo regulu izveidotajos informācijas apmaiņas un operatīvo datu pārvaldības satvaros un attiecīgā gadījumā strukturētu, automatizētu un sadarbspējīgu informācijas sniegšanu Eiropolam saskaņā ar piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem.

3.Dalībvalstu kompetento iestāžu ieceltie imigrācijas sadarbības koordinatori, izmantojot saskaņā ar šo regulu izveidotos informācijas apmaiņas satvarus un SIENA, sniedz Eiropolam attiecīgo informāciju. Ja juridisku, organizatorisku vai tehnisku iemeslu dēļ tas nav iespējams, dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes attiecīgo informāciju nosūta Eiropolam, izmantojot citus drošus kanālus.

4.Saskaņā ar 107. pantu Eiropola valsts vienība un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, sniedzot informāciju Eiropolam, ir atbildīgas par atbilstības valsts tiesību aktiem nodrošināšanu un to, lai, ciktāl iespējams, šāda informācija būtu pilnīga, precīza un sniegta savlaicīgi.

5.Neskarot dalībvalstu pienākumu izpildi attiecībā uz likumības un kārtības uzturēšanu un iekšējās drošības aizsardzību, dalībvalstis var atteikties sniegt informāciju, pamatojoties uz vienu vai vairākiem šādiem iemesliem:

a)informācijas sniegšana būtu pretrunā būtiskām attiecīgās dalībvalsts drošības interesēm;

b)informācijas sniegšana apdraudētu jau notiekošās izmeklēšanas sekmīgumu vai personas drošību;

c)informācijas sniegšanas rezultātā tiktu izpausta informācija, kas attiecas uz organizācijām vai konkrētām izlūkošanas darbībām valsts drošības jomā.

Dalībvalstis sniedz informāciju, tiklīdz pirmās daļas a), b) vai c) apakšpunktā minētie iemesli vairs nepastāv.

6.Eiropols, pamatojoties uz valdes noteiktiem kvantitatīviem un kvalitatīviem kritērijiem, sagatavo ikgadēju novērtējumu par informāciju, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar šo pantu. Minēto novērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem.

30. pants

Eiropola loma saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu

1.Eiropols ar SIRENE biroja starpniecību nodrošina papildinformācijas apmaiņu un pieejamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2018/1860 67 , (ES) 2018/1861 68 un (ES) 2018/1862 69 .

2.Eiropols pēc brīdinājuma izdevējas dalībvalsts pieprasījuma atbalsta dalībvalstis, veicinot brīdinājuma datu un papildinformācijas salīdzinošo kontrolpārbaudi ar Eiropolā glabāto informāciju un to analīzi, it īpaši lai noteiktu to personu atrašanās vietu, uz kurām attiecas brīdinājums.

3.Eiropols pēc pieprasījuma nosūta dalībvalstīm informāciju, ko tas saņēmis saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1861 35. panta 8. punktu un Regulas (ES) 2018/1862 48. panta 8. punktu papildinformācijas apmaiņas ceļā, ievērojot informācijas apstrādes ierobežojumus, kurus norādījusi brīdinājuma izdevēja dalībvalsts.

4.Eiropols atbalsta dalībvalstis tādu datu apstrādē, kurus trešās valstis vai starptautiskas organizācijas sniedz Eiropolam par personām, kas iesaistītas terorismā vai smagos noziegumos.

Attiecībā uz šādiem datiem Eiropols ierosina dalībvalstīm ievadīt Šengenas Informācijas sistēmā (SIS) informatīvus brīdinājumus par trešo valstu valstspiederīgajiem Savienības interesēs (“informatīvi brīdinājumi”) saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1862 37.a pantu. 

5.Dalībvalstis informē Eiropolu par jebkuru SIS ievadīto informatīvo brīdinājumu un par jebkuru informācijas atbilsmi saistībā ar šādiem informatīviem brīdinājumiem un var ar Eiropola starpniecību informēt trešo valsti vai starptautisko organizāciju, kura sniegusi informatīvā brīdinājuma ievades pamatā esošos datus, par informācijas atbilsmēm saistībā ar šādu informatīvu brīdinājumu saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulā (ES) 2018/1862.

Operatīvās koordinācijas, šķērspārbaudes un izmeklēšanas atbalsta nolūkā Eiropols var nosūtīt attiecīgajām dalībvalstīm informāciju par atbilsmēm saskaņā ar šīs regulas III nodaļu.

31. pants

Eiropola loma saistībā ar Vīzu informācijas sistēmu un Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu

1.Eiropols veic visus atbilstošos pasākumus, lai VIS izraudzītajām iestādēm Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008 70 nolūkos būtu netieša piekļuve, pamatojoties uz sistēmu “informācija ir/nav atrasta”, datiem, kas sniegti šīs regulas 32. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajos nolūkos, neskarot ierobežojumus, kurus informācijas sniedzējs norādījis saskaņā ar 33. panta 2. punktu.

2.Ja saskaņā ar 1. punktu informācija ir atrasta, Eiropols sāk procedūru, ar kuru informāciju, attiecībā uz kuru konstatēta atbilsme, var kopīgot saskaņā ar informācijas sniedzēja lēmumu un tikai ciktāl dati, kuru rezultātā informācija tika atrasta, ir vajadzīgi VIS izraudzīto iestāžu ar Vīzu informācijas sistēmu saistīto uzdevumu izpildei.

3.Eiropols pārvalda ETIAS kontrolsarakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1240 71 34. un 35. pantu.

4.Eiropols var ievadīt ETIAS kontrolsarakstā Eiropola iegūtus datus, kas saistīti ar teroristu nodarījumiem vai citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, neskarot nosacījumus, kuri reglamentē Eiropola starptautisko sadarbību.

5.Eiropols sniedz pamatotu atzinumu pēc apspriešanās pieprasījuma, kas minēts:

a)Regulas (ES) 2018/1240 29. pantā;

b)Regulas (EK) Nr. 767/2008 9.e panta 4. punktā;

c)Regulas (EK) Nr. 767/2008 9.g panta 4. punktā;

d)Regulas (EK) Nr. 767/2008 22.b panta 14. un 16. punktā.

Šā punkta a) apakšpunkta nolūkos Eiropols var sniegt pamatotu pozitīvu vai negatīvu atzinumu. Eiropols ar SIENA starpniecību nosūta minēto atzinumu pamatojošu ziņojumu tās dalībvalsts Eiropola valsts vienībai, kura ir atbildīga par ETIAS pieteikuma datni. Eiropola valsts vienība minēto ziņojumu dara pieejamu attiecīgajai ETIAS valsts vienībai novērtēšanas un lēmumu pieņemšanas nolūkos saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1240.

6.Lai veiktu 3. punktā minēto uzdevumu, Eiropola valde pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju pieņem Regulas (ES) 2018/1240 35. pantā minētās procedūras.

7.Eiropols veic visus atbilstošos pasākumus, lai Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai tās pilnvaru ietvaros un Regulas (ES) 2018/1240 nolūkos būtu netieša piekļuve, pamatojoties uz sistēmu “informācija ir/nav atrasta”, datiem, kas sniegti šīs regulas 32. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajos nolūkos, neskarot ierobežojumus, kurus attiecīgās informācijas sniedzējs norādījis saskaņā ar šīs regulas 33. panta 2. punktu.

8.Ja informācija ir atrasta, Eiropols sāk procedūru, ar kuru informāciju, attiecībā uz kuru konstatēta atbilsme, var kopīgot saskaņā ar informācijas sniedzēja lēmumu un tikai ciktāl dati, kuru rezultātā informācija tika atrasta, ir vajadzīgi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras ar ETIAS saistīto uzdevumu izpildei. Attiecīgi piemēro šā panta 2.–6. punktu.

32. pants

Informācijas apstrādes darbību nolūki

1.Ja tas ir nepieciešams tā uzdevumu izpildei, Eiropols var apstrādāt informāciju, tai skaitā personas datus.

2.Personas datus drīkst apstrādāt tikai, lai:

a)veiktu šķērspārbaudi, kuras mērķis ir identificēt saiknes vai citas attiecīgas sakarības ar informāciju par noziedzīgu nodarījumu, kura apkarošana ir Eiropola kompetencē;

b)veiktu stratēģisko vai tematisko analīzi;

c)veiktu operatīvo analīzi;

d)veicinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, Eiropolu, citām Savienības iestādēm, struktūrām, misijām, birojiem un aģentūrām, trešām valstīm, starptautiskām organizācijām un privātajām pusēm;

e)īstenotu attiecīgus pētniecības un inovācijas projektus Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammas ietvaros;

f)pēc dalībvalstu pieprasījuma sniegtu tām atbalstu sabiedrības informēšanā par aizdomās turētām vai notiesātām personām, kuras tiek meklētas, pamatojoties uz valsts tiesas lēmumu saistībā ar noziegumu, kas ietilpst Eiropola kompetencē, un veicinātu to, ka sabiedrība sniedz informāciju par minētajām personām dalībvalstīm un Eiropolam;

g)saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 73. pantu nošķirtu operatīvos datus, kas attiecas uz dažādām šīs regulas II pielikumā uzskaitītajām datu subjektu kategorijām.

3.Apstrādi 2. punkta c) apakšpunktā minētās operatīvās analīzes nolūkā veic, izmantojot operatīvās analīzes projektus, attiecībā uz kuriem piemēro šādus konkrētus datu aizsardzības pasākumus:

a)katram operatīvās analīzes projektam izpilddirektors nosaka konkrēto nolūku, personas datu kategorijas un datu subjektu kategorijas, dalībniekus, glabāšanas ilgumu un nosacījumus piekļuvei attiecīgajiem datiem, to nosūtīšanai vai pārsūtīšanai un izmantošanai un par to informē valdi un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU);

b)personas datus var vākt un apstrādāt tikai konkrētā operatīvās analīzes projekta nolūkā un glabāt 40. pantā minētajā Eiropola analītiskajā vidē; ja kļūst skaidrs, ka personas dati var būt būtiski citam operatīvās analīzes projektam, minēto personas datu turpmāka apstrāde ir atļauta tikai tiktāl, ciktāl tā ir vajadzīga un samērīga un personas dati atbilst šā punkta a) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, kas piemērojami citam operatīvās analīzes projektam;

c)piekļūt attiecīgā projekta datiem un tos apstrādāt drīkst tikai pilnvaroti darbinieki.

4.Ja tas nepieciešams Eiropola īstenoto pētniecības un inovācijas projektu mērķu sasniegšanai, personas datu apstrāde minētajā nolūkā notiek saskaņā ar 102. pantu.

5.Šā panta 2. un 3. punktā minēto apstrādi veic, ievērojot Regulā (ES) 2018/1725 un šajā regulā paredzētos datu aizsardzības pasākumus. Eiropols pienācīgi dokumentē minētās apstrādes darbības. Dokumentācija pēc pieprasījuma ir pieejama datu aizsardzības speciālistam un EDAU, lai pārliecinātos par datu apstrādes darbību likumību.

6.Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 73. pantu Eiropols attiecīgā gadījumā un ciktāl iespējams skaidri nošķir personas datus, kas attiecas uz dažādām II pielikumā uzskaitītajām datu subjektu kategorijām.

7.Eiropols personas datus par personām, kuras neietilpst II pielikumā uzskaitītajās datu subjektu kategorijās, drīkst apstrādāt tikai tad, ja šāda apstrāde ir būtiska un vajadzīga 2. punktā izklāstītajiem nolūkiem. Šādus personas datus nekavējoties dzēš, tiklīdz ir sasniegts apstrādes nolūks.

8.Ja nav iespējams skaidri nošķirt personas datus, kas attiecas uz dažādām II pielikumā uzskaitītajām datu subjektu kategorijām, vai ja Eiropolam ir jāapstrādā personas dati par personām, kuras neietilpst II pielikumā uzskaitītajās datu subjektu kategorijās, Eiropols informē savu datu aizsardzības speciālistu.

9.Personas datus par personām, kuras neietilpst II pielikumā uzskaitītajās datu subjektu kategorijās, attiecīgā gadījumā un ciktāl iespējams glabā funkcionāli nošķirti no citiem datiem, un jebkurā gadījumā tos apstrādā tikai tad, ja šāda apstrāde ir vajadzīga un samērīga 2. punktā minētajiem nolūkiem.

10.Eiropols var uz laiku apstrādāt datus, lai noteiktu, vai šādu datu apstrāde ir būtiska un nepieciešama Eiropola uzdevumu izpildei. Termiņš šādu datu apstrādei minētajā nolūkā nepārsniedz sešus mēnešus no minēto datu saņemšanas.

11.Valde pēc apspriešanās ar EDAU attiecīgā gadījumā pieņem pamatnostādnes, kurās saskaņā ar 72. panta 2. punkta t) apakšpunktu sīkāk precizē informācijas apstrādes procedūras šā panta 2. punktā uzskaitītajos nolūkos.

33. pants

Eiropola veiktās informācijas apstrādes nolūka un ierobežojumu noteikšana

1.Dalībvalsts, Savienības iestāde, struktūra, misija, birojs vai aģentūra, trešā valsts vai starptautiska organizācija, kas sniedz informāciju Eiropolam, saskaņā ar 32. pantu nosaka nolūku vai nolūkus, kādos minētā informācija ir jāapstrādā.

Ja pirmajā daļā minētais informācijas sniedzējs neievēro minēto daļu, Eiropols, vienojoties ar attiecīgo informācijas sniedzēju, apstrādā informāciju, lai noteiktu šādas informācijas būtiskumu, kā arī nolūku vai nolūkus, kādiem tā turpmāk jāapstrādā.

Eiropols apstrādā informāciju nolūkā, kas atšķiras no nolūka, kādā informācija tika sniegta, vienīgi tad, ja minētās informācijas sniedzējs atļāvis to darīt.

Informāciju, kas sniegta 32. panta 2. punkta a)–d) apakšpunktā minētajos nolūkos, Eiropols saskaņā ar 102. pantu var apstrādāt arī 32. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajā nolūkā.

2.Dalībvalstis, Savienības iestādes, struktūras, misijas, biroji un aģentūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas, sniedzot informāciju Eiropolam, var norādīt jebkādus vispārīgus vai konkrētus piekļuves ierobežojumus, tostarp attiecībā uz tās izmantošanu, pārsūtīšanu, nosūtīšanu, dzēšanu vai iznīcināšanu. Ja šādu ierobežojumu nepieciešamība kļūst acīmredzama pēc tam, kad informācija ir sniegta, tās attiecīgi informē Eiropolu. Eiropols ievēro šādus ierobežojumus.

3.Pienācīgi pamatotos gadījumos Eiropols var noteikt dalībvalstu, Savienības iestāžu, struktūru, misiju, biroju un aģentūru, trešo valstu un starptautisko organizāciju piekļuves ierobežojumus informācijai, kas izgūta no publiski pieejamiem avotiem.

34. pants

Pienākums paziņot dalībvalstīm

1.Eiropols nekavējoties paziņo dalībvalstij par jebkuru informāciju, kas attiecas uz konkrēto dalībvalsti. Ja uz šādu informāciju attiecas 33. panta 2. punktā minētie piekļuves ierobežojumi, kas liegtu to kopīgot, Eiropols apspriežas ar informācijas sniedzēju, kurš noteicis piekļuves ierobežojumu, un lūdz tā atļauju informācijas kopīgošanai.

Šādā gadījumā informāciju nekopīgo bez skaidri paustas informācijas sniedzēja atļaujas.

2.Neatkarīgi no jebkādiem piekļuves ierobežojumiem Eiropols paziņo dalībvalstij par jebkuru informāciju, kas attiecas uz to, ja tas nepieciešams, lai novērstu tūlītējus draudus dzīvībai.

Šādā gadījumā Eiropols tajā pašā laikā paziņo attiecīgās informācijas sniedzējam par minētās informācijas kopīgošanu un pamato savu situācijas analīzi.

2. iedaļa
Eiropola pakalpojumi un rīki

35. pants

Eiropola datu vide

1.Eiropols izstrādā un uztur vajadzīgos pakalpojumus un rīkus, kas tam ļauj veikt šajā regulā noteiktos uzdevumus un it īpaši apstrādāt informāciju saskaņā ar šīs nodaļas 1. iedaļu.

2.Eiropola pakalpojumus un rīkus veido sadarbspējīgi tehniskie komponenti, infrastruktūras un funkcijas, kas ļauj Eiropolam veikt šajā regulā noteiktos uzdevumus.

3.Konkrētāk, Eiropols izstrādā:

a)šķērspārbaudes pakalpojumu 32. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem nolūkiem;

b)IT vidi 32. panta 2. punktā minētajiem nolūkiem;

c)SIENA kā drošas informācijas apmaiņas rīku 32. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajiem nolūkiem;

d)kopīgu datu telpu 42. pantā minētajai kopīgajai operatīvajai analīzei;

e)platformu sadarbības un informācijas apmaiņas ar privātajām pusēm veicināšanai, kā minēts 47. pantā.

36. pants

Eiropola šķērspārbaudes pakalpojums

1.Eiropola šķērspārbaudes pakalpojumu veido:

a)infrastruktūra informācijas glabāšanai;

b)meklēšanas saskarne, kas ļauj veikt vaicājumus un izgūt visu attiecīgo informāciju;

c)saskarne, kas ļauj augšupielādēt, atjaunināt vai dzēst informāciju;

d)droša komunikācijas infrastruktūra starp šķērspārbaudes pakalpojumu un dalībvalstīm, kā arī Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, kurām ir tiesības izmantot šo pakalpojumu;

e)droša komunikācijas infrastruktūra starp šķērspārbaudes pakalpojumu un Eiropas meklēšanas portālu, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) 2019/818 6. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

f)Eiropols nodrošina šķērspārbaudes pakalpojuma darbības pārvaldību, drošību, pieejamību un integritāti.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka to vienoto kontaktpunktu, Eiropola valsts vienību un dalībvalstu kompetento iestāžu lietu pārvaldības sistēmas ir tehniski savienotas un sadarbspējīgas ar Eiropola šķērspārbaudes pakalpojumu.

3.Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka procedūras tehniskā savienojuma izveidei starp valstu lietu pārvaldības sistēmām un šķērspārbaudes pakalpojumu un tehniskā savienojuma izveidei starp minēto pakalpojumu un citiem Eiropola pakalpojumiem un rīkiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 138. panta 2. punktā.

4.Izstrādājot un ekspluatējot Eiropola šķērspārbaudes pakalpojumu, Eiropols attiecīgā gadījumā izmanto esošos tehnoloģiskos komponentus un infrastruktūras, ko izstrādājusi un pārvalda Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA).

Eiropols cenšas panākt sinerģiju šķērspārbaudes pakalpojuma izstrādē un tehniskajā arhitektūrā, arī atkārtoti izmantojot kopīgus pakalpojumus, komunikācijas infrastruktūras un programmatūras komponentus, ja tas ir tehniski iespējams un neietekmē šajā regulā un Regulā (ES) 2018/1726 noteikto šķērspārbaudes pakalpojuma konkrēto nolūku, pārvaldību vai datu aizsardzības prasības.

Biometrisko datu salīdzināšanas nolūkā Eiropols, ja tas ir tehniski iespējams, atkārtoti izmanto un pielāgo tehnoloģiju, kas ir pamatā kopējam biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojumam (kopējs BMS), kurš izveidots ar Regulas (ES) 2019/818 12. pantu un kuru izstrādājusi eu-LISA.

37. pants

Eiropola šķērspārbaudes pakalpojuma datu saturs

1.Eiropola šķērspārbaudes pakalpojums ietver tikai datus, kas attiecas uz:

a)personām, kuras saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem tur aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai līdzdalību tajā, kura apkarošana ir Eiropola kompetencē, vai kuras ir notiesātas par šādu noziedzīgu nodarījumu;

b)personām, par kurām saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir faktiskas norādes vai pamatoti iemesli uzskatīt, ka tās izdarīs noziedzīgus nodarījumus, kuru apkarošana ir Eiropola kompetencē;

c)identificējamiem priekšmetiem, ko izmanto noziedzīgos nodarījumos vai kas ir saistīti ar tiem, tai skaitā dokumentiem, transportlīdzekļiem, ieročiem un citiem attiecīgiem priekšmetiem.

2.Dati par 1. punktā minētajām personām vai priekšmetiem var ietvert:

a)identitātes datus, tostarp biogrāfiskos datus un biometriskos datus;

b)kriminālizlūkošanas datus;

c)operatīvos datus, tostarp datus par noziedzīgām darbībām, izmeklēšanu un saiknēm starp lietām;

d)atsauces datus, tostarp valsts lietu identifikatorus un policijas reģistru atsauces;

e)datus par priekšmetiem, ko izmanto noziedzīgos nodarījumos vai kas ir saistīti ar tiem, tostarp dokumentiem, transportlīdzekļiem, ieročiem un citiem attiecīgiem priekšmetiem.

3.Saskaņā ar šo regulu Eiropola šķērspārbaudes pakalpojums var saturēt datus, ko augšupielādējuši šādi subjekti:

a)Eiropola valsts vienības, kas izveidotas vai norīkotas saskaņā ar 25. panta 2. punktu;

b)dalībvalstu kompetentās iestādes;

c)Eiropols, tostarp augšupielādējot datus, ko sniegušas trešās valstis, Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, privātās puses un starptautiskās organizācijas.

4.Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka datu glabāšanas tehniskās procedūras, tai skaitā datu formātus, datu kvalitātes prasības un šķērspārbaudes noteikumus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 138. panta 2. punktā.

38. pants

Datu augšupielāde Eiropola šķērspārbaudes pakalpojumā

1.Dalībvalstis nodrošina, ka to Eiropola valsts vienības un dalībvalstu kompetentās iestādes sistemātiski un bez liekas kavēšanās augšupielādē Eiropola šķērspārbaudes pakalpojumā visus datus, kas:

a)attiecas uz noziedzības veidiem, kas ietilpst Eiropola kompetencē;

b)ir būtiski pārrobežu sadarbībai vai attiecībā uz kuriem ir faktiskas norādes par iespējamu saikni ar citām dalībvalstīm vai trešām valstīm.

2.Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atturēties no datu augšupielādes Eiropola šķērspārbaudes pakalpojumā, pamatojoties uz 29. panta 5. punktā minētajiem iemesliem.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka Eiropola valsts vienības un dalībvalstu kompetentās iestādes ir aprīkotas ar automatizētiem tehniskajiem līdzekļiem (“datu ielādētājiem”), kas ļauj saskaņā ar 1. punktu sistemātiski augšupielādēt datus no valstu lietu pārvaldības sistēmām Eiropola šķērspārbaudes pakalpojumā.

4.Eiropols sistemātiski un bez liekas kavēšanās augšupielādē Eiropola šķērspārbaudes pakalpojumā datus, kas atbilst 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem.

5.Dalībvalstis un Eiropols nodrošina, ka Eiropola šķērspārbaudes pakalpojumā augšupielādētie dati ir precīzi, aktuāli un pilnīgi, un vajadzības gadījumā tos atjaunina vai dzēš.

6.Eiropola šķērspārbaudes pakalpojums automātiski veic visu no jauna augšupielādēto datu šķērspārbaudi ar pakalpojumā jau glabātajiem datiem, lai identificētu saiknes starp:

a)cilvēkiem;

b)priekšmetiem;

c)noziedzīgām darbībām;

d)izmeklēšanām, ko veic vienā vai vairākās dalībvalstīs vai kopā ar trešām valstīm.

7.Ja 6. punktā minētās šķērspārbaudes rezultāts ir pozitīvs, Eiropola šķērspārbaudes pakalpojums ģenerē brīdinājumu un saskaņā ar 34. pantu paziņo attiecīgajam subjektam.

8.Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka datu augšupielādes tehniskās procedūras, tai skaitā datu formātus, kā arī automatizētas augšupielādes un šķērspārbaudes procedūras. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 138. panta 2. punktā.

39. pants

Vaicājumu veikšana Eiropola šķērspārbaudes pakalpojuma datos un piekļuve tiem

1.Dalībvalstis var veikt vaicājumus un piekļūt visai informācijai, kas tiek glabāta Eiropola šķērspārbaudes pakalpojumā, saskaņā ar šo regulu.

2.Eiropola šķērspārbaudes pakalpojums ļauj Eiropola valsts vienībām un dalībvalstu kompetentajām iestādēm veikt vaicājumus par glabāto informāciju, izmantojot:

a)burtciparu datus;

b)biometriskos datus;

c)multivides datus.

3.Dalībvalstu kompetentās iestādes sistemātiski veic vaicājumus Eiropola šķērspārbaudes pakalpojumā, izmantojot attiecīgo informāciju, šādos gadījumos:

a)veicot izmeklēšanu par noziedzības veidiem, kas ietilpst Eiropola kompetencē;

b)ja ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka lietai ir pārrobežu vai starptautiska dimensija.

4.Eiropolam nav piekļuves ne dalībvalstu kompetento iestāžu veiktā vaicājuma saturam, ne vaicājuma rezultātiem.

5.Eiropols veic vaicājumus Eiropola šķērspārbaudes pakalpojumā, lai pildītu šajā regulā noteiktos uzdevumus.

6.Vaicājumus Eiropola šķērspārbaudes pakalpojumā var veikt, ja tas paredzēts citos Savienības leģislatīvajos aktos.

7.Vaicājuma rezultāts ietver visus attiecīgos Eiropola šķērspārbaudes pakalpojumā glabātos datus, kuriem saskaņā ar šā panta 2. un 4. punktu vaicājumu veicošajam subjektam ir piekļuve, ievērojot visus saskaņā ar 33. panta 2. punktu norādītos ierobežojumus.

8.Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka tehniskās procedūras datu vaicājumu veikšanai, arī attiecībā uz datu formātiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 138. panta 2. punktā.

40. pants

Eiropola analītiskā vide

1.Eiropols izstrādā un uztur tehnisko un operatīvo vidi datu glabāšanai, apstrādei, šķērspārbaudei, vizualizācijai un analīzei, tostarp kriminālizmeklēšanas un operatīvās koordinācijas atbalstam (Eiropola analītiskā vide).

2.Eiropola analītiskā vide ietver analītiskās darba telpas, lietu pārvaldības funkcijas, sadarbības rīkus, datu apstrādes pakalpojumus un citas spējas, kas vajadzīgas, lai atbalstītu Eiropola analītiskās darbības un sadarbību ar dalībvalstīm un citiem pilnvarotiem partneriem un reaģētu uz operatīvajām, tehniskajām vai analītiskajām vajadzībām, kas apzinātas tā darbību kontekstā.

3.Eiropola analītiskā vide nodrošina loģiski nodalītus analīzes projektus datu glabāšanai un apstrādei atsevišķos analītiskos nolūkos, kā minēts 32. panta 3. punktā.

4.Eiropols nodrošina Eiropola analītiskās vides darbības pārvaldību, drošību, pieejamību un integritāti.

41. pants

Vaicājumu veikšana Eiropola analītiskās vides datos un piekļuve tiem

1.Eiropola analītiskā vide ļauj Eiropola valstu vienībām un dalībvalstu kompetentajām iestādēm veikt vaicājumus glabātajos datos, lai atrastu saiknes ar esošajām lietām, izmantojot:

a)burtciparu datus;

b)biometriskos datus;

c)multivides datus.

2.Eiropols savu uzdevumu veikšanai veic vaicājumus Eiropola analītiskajā vidē, arī par biometriskajiem datiem, lai unikāli identificētu fizisku personu.

3.Eiropola valsts vienībām un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas veic vaicājumus Eiropola analītiskajā vidē, tostarp JOAC ietvaros, ir tikai netieša piekļuve šādu vaicājumu rezultātiem saskaņā ar sistēmu “informācija ir/nav atrasta”. Ja informācija ir atrasta, Eiropols sāk procedūru, saskaņā ar kuru informāciju, attiecībā uz kuru konstatēta atbilsme, var kopīgot ar vaicājumu veikušo subjektu saskaņā ar 34. pantu.

4.Savienības informācijas sistēmas arī var veikt vaicājumus Eiropola analītiskajā vidē, ja tas paredzēts citos Savienības leģislatīvajos aktos:

a)burtciparu datus;

b)biometriskos datus;

c)multivides datus.

5.Eiropols savu uzdevumu veikšanai veic vaicājumus Eiropola analītiskajā vidē, arī par biometriskajiem datiem, lai unikāli identificētu fizisku personu.

6.Eiropola valsts vienībām un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas veic vaicājumus Eiropola analītiskajā vidē, tostarp JOAC ietvaros, ir tikai netieša piekļuve šādu vaicājumu rezultātiem saskaņā ar sistēmu “informācija ir/nav atrasta”. Ja informācija ir atrasta, Eiropols sāk procedūru, saskaņā ar kuru informāciju, attiecībā uz kuru konstatēta atbilsme, var kopīgot ar vaicājumu veikušo subjektu saskaņā ar 34. pantu.

7.Visi ierobežojumi attiecībā uz piekļuvi datiem, to izmantošanu vai glabāšanu Eiropola analītiskajā vidē atbilst šai regulai, it īpaši 33. un 101. pantam.

42. pants

Policijas kopīgās datu telpas izveide

1.Eiropols izstrādā un uztur pakalpojumu, kas ļauj Eiropola valstu vienībām un dalībvalstu kompetentajām iestādēm atvērt JOAC (“policijas kopīgā datu telpa”).

2.Policijas kopīgās datu telpas pamatā ir 50. pantā minētā Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūra.

3.Policijas kopīgā datu telpa, ciktāl tas ir tehniski iespējams, koplieto un atkalizmanto 40. pantā minētās Eiropola analītiskās vides aparatūras un programmatūras komponentus.

4.Policijas kopīgā datu telpa dara pieejamus minētās vides rīkus, funkcijas un moduļus, tostarp analītiskās, datu apstrādes un datu integrācijas funkcijas, ciktāl tas nepieciešams kopīgas operatīvās analīzes veikšanai JOAC.

5.Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka procedūras policijas kopīgās datu telpas nepieciešamo funkciju noteikšanai un kārtību, kā nodrošināt rīku un minēto funkciju sadarbspēju un pieejamību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 138. panta 2. punktā.

43. pants

Kopīgas operatīvās analīzes lietas izveide

1.Eiropola valstu vienības un dalībvalstu kompetentās iestādes var nolemt atvērt JOAC kopīgas operatīvās analīzes veikšanai.

2.Dalībvalsts, kas atver JOAC, norāda:

a)dalībvalsti(-is), kas uzaicināta(-as) piedalīties JOAC un kam ir piekļuve attiecīgajiem JOAC augšupielādētajiem datiem;

b)trešo valsti, kas var piedalīties JOAC un kam ir piekļuve attiecīgajiem JOAC augšupielādētajiem datiem;

c)iemeslus centra(-u), dalībvalstu vai trešo valstu iesaistīšanai JOAC.

3.Eiropolam ir piekļuve JOAC, un tas attiecīgā gadījumā sniedz attiecīgajām dalībvalstīm analītisko atbalstu un zinātību saistībā ar JOAC.

4.Iesaistītās dalībvalstis norīko savu attiecīgo kompetento iestāžu pārstāvjus, kuri piedalīsies JOAC un kuriem būs piekļuve tajā apstrādātajiem datiem.

5.Ja dalībvalsts(-is), kas atver JOAC, ierosina trešās valsts dalību JOAC, Eiropols nodrošina trešās valsts dalību un piekļuvi attiecīgajiem policijas kopīgajā datu telpā glabātajiem datiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)Eiropols uzskata trešās valsts dalību JOAC par būtisku, arī pamatojoties uz informāciju, ko saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu sniegušas dalībvalstis, kas atver JOAC;

(b)ir spēkā nolīgums, kas ļauj trešai valstij apmainīties ar personas datiem ar Eiropolu.

6.Trešā valsts, kurai atļauts piedalīties JOAC, norīko savus pārstāvjus dalībai tajā.

7.Eiropols ieceļ vienu vai vairākus savus pārstāvjus dalībai JOAC un piekļuvei tajā augšupielādētajai informācijai.

44. pants

Eiropola priekšlikums par kopīgas operatīvās analīzes lietas izveidi

1.Pamatojoties uz tam pieejamās informācijas un datu analīzi, Eiropols var ierosināt vienai vai vairākām dalībvalstīm atvērt JOAC, ja tas uzskata, ka koordinēta operatīvā analīze varētu sniegt pievienoto vērtību tāda nozieguma kopīgā operatīvajā analīzē, kas ietilpst Eiropola kompetencē.

2.Jebkurš saskaņā ar 1. punktu izteikts priekšlikums nav saistošs un neietekmē attiecīgo dalībvalstu rīcības brīvību izlemt, vai atvērt JOAC saskaņā ar 43. pantu.

3.Šā panta 1. punkta nolūkos Eiropols Eiropola analītiskajā vidē var identificēt un atzīmēt attiecīgo informāciju, kas būtu jāaugšupielādē JOAC.

45. pants

Kopīgas operatīvās analīzes lietas izmantošana

1.JOAC dalībnieki policijas kopīgajā datu telpā var:

a)apstrādāt informāciju, ko augšupielādējuši subjekti, kuri atver JOAC, vai jebkurš cits iesaistītais subjekts;

b)augšupielādēt jaunus datus, ko uzskata par būtiskiem analīzei JOAC ietvaros, saskaņā ar 33. pantu;

c)JOAC ietvaros droši sazināties un apmainīties ar informāciju ar citiem dalībniekiem, izmantojot tērzētavu, videosakarus vai citus attiecīgus rīkus, ko atbalsta Eiropola analītiskā vide;

d)kopīgi vizualizēt vai rediģēt visus dokumentus vai ziņojumus, kas attiecas uz JOAC.

2.Eiropols un iesaistītās dalībvalstis nodrošina, ka JOAC augšupielādētie personas dati, ja tos apstrādā ārpus policijas kopīgās datu telpas, tiek aizsargāti ar tehniskiem un organizatoriskiem pasākumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725, šo regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680 72 .

46. pants

Drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogramma

1.SIENA ir izveidota, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, Eiropolu, Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

2.SIENA veido šādi elementi:

a)centrāla infrastruktūra datu glabāšanai un apstrādei;

b)tīmekļa saskarne(-es) informācijas apmaiņai;

c)mobilā(-ās) lietotne(-es) informācijas apmaiņai;

d)īpaša(-as) programmēšanas saskarne(-es) dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām, kas nodrošina sadarbspēju ar to sistēmām, tostarp lietu pārvaldības sistēmām;

e)droša komunikācijas infrastruktūra starp SIENA un dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, kurām ir tiesības izmantot SIENA.

3.Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2023/977 13. pantu SIENA ir drošs saziņas kanāls, ko vienotie kontaktpunkti un dalībvalstu kompetentās iestādes izmanto, lai nosūtītu informācijas pieprasījumus, sniegtu informāciju pēc šādiem pieprasījumiem vai pēc savas iniciatīvas, arī attiecīgā gadījumā nosūtītu šāda pieprasījuma vai informācijas kopiju Eiropolam. Šajā nolūkā vienotie kontaktpunkti un dalībvalstu kompetentās iestādes ir savienoti ar SIENA, arī attiecīgā gadījumā izmantojot mobilās ierīces.

4.Apmainoties ar informāciju savā starpā, SIENA nodrošina iespēju dalībvalstu vienotajiem kontaktpunktiem vai kompetentajām iestādēm norādīt, ka JOAC būtu jāatver saskaņā ar 43. pantu.

5.SIENA ir noklusējuma saziņas kanāls, ko dalībvalstu kompetentās iestādes izmanto informācijas apmaiņai ar Eiropolu.

6.Eiropols vai dalībvalstu kompetentās iestādes var izmantot SIENA, lai apmainītos ar informāciju ar trešām valstīm, kuru iestādes Eiropols ir pievienojis SIENA saskaņā ar darba vienošanos vai ar Savienību noslēgtiem starptautiskiem nolīgumiem.

7.Šā panta 6. punktā minētās trešo valstu iestādes var izmantot SIENA arī informācijas apmaiņai ar citu trešo valstu iestādēm, ar kurām ir noslēgta darba vienošanās vai starptautisks nolīgums.

8.Eiropols nodrošina SIENA darbības pārvaldību, drošību, pieejamību un integritāti.

9.Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka procedūras 2. punktā minētās drošās infrastruktūras nepieciešamo funkciju noteikšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 138. panta 2. punktā.

47. pants

Informācijas apmaiņas mehānisms sadarbībai ar privātajām pusēm

1.Eiropola analītiskā vide ietver informācijas apmaiņas mehānismu nolūkā veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu starp privātajām pusēm, Eiropolu un dalībvalstīm.

2.Informācijas apmaiņas mehānismam konkrēti ir šādas funkcijas:

a)veicināt saziņu starp Eiropolu, dalībvalstīm un privātajām pusēm, kas piedāvā pakalpojumus Savienībā, tostarp atvieglojot Regulās (ES) 2021/784 un (ES) 2022/2065 paredzēto ziņošanas vai paziņošanas pienākumu izpildi; 

b)saskaņā ar 96. pantu darboties kā platformai reaģēšanai uz krīzi tiešsaistes krīzes situācijās, veicinot saziņu starp Eiropolu, dalībvalstīm, privātajām pusēm un attiecīgā gadījumā trešām valstīm un ļaujot Eiropolam sniegt privātajām pusēm informāciju, kas vajadzīga attiecīgā tiešsaistes satura, pakalpojumu, kontu, infrastruktūras vai digitālo darbību identificēšanai.

3.Informācijas apmaiņas mehānismu veido vismaz:

a)centrāla infrastruktūra datu glabāšanai un apstrādei;

b)tīmekļa saskarne(-es);

c)īpaša(-as) programmēšanas saskarne(-es) dalībvalstīm, kas nodrošina sadarbspēju ar to valsts sistēmām, tostarp lietu pārvaldības sistēmām;

d)droša komunikācijas infrastruktūra starp Eiropolu, dalībvalstīm un privātajām pusēm.

4.Eiropols nosaka procedūru un nosacījumus drošas piekļuves informācijas apmaiņas mehānismam piešķiršanai privātajām pusēm vai šādas piekļuves atsaukšanai.

48. pants

Eiropas Policijas reģistru norāžu sistēma

Attiecībā uz Eiropas Policijas reģistru norāžu sistēmu (EPRIS) Eiropols veic uzdevumus, kas tam uzticēti ar Regulu (ES) 2024/982 .

49. pants

Citu pakalpojumu un rīku izstrāde

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka esošo pakalpojumu un rīku papildu funkcijas vai papildu pakalpojumu un rīku nepieciešamās funkcijas. Minētās papildu funkcijas vai papildu pakalpojumi un rīki atbilst piemērojamajiem personas datu apstrādes noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) 2018/1725 un šajā regulā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 138. panta 2. punktā.

3. iedaļa
Tehniskie komponenti un standartizācija

50. pants

Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūra

1.Ar šo izveido Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūru. Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūra ir droša un mērogojama mākoņdatošanas pakalpojumu platforma, kas ļauj Eiropolam un dalībvalstu kompetentajām iestādēm piekļūt Eiropola rīkiem, sadarbības vidēm un citām operatīvajām un analītiskajām spējām saskaņā ar šo regulu. Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūru var izmantot arī citas Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras un trešās valstis, lai saskaņā ar šo regulu piekļūtu Eiropola rīkiem, sadarbības vidēm un citām operatīvajām un analītiskajām spējām.

2.Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūra atbalsta šajā regulā noteikto nolūku sasniegšanu kriminālizmeklēšanas un operatīvā atbalsta kontekstā, tostarp atbalstot datu glabāšanu, apstrādi, analīzi un apmaiņu, vienlaikus nodrošinot stingru piekļuves kontroli, datu nodalīšanu un pilnīgu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

3.Eiropols izveido, ekspluatē un uztur Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūru. Izveidojot, ekspluatējot un uzturot Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūru, Eiropols attiecīgā gadījumā un ja tas ir tehniski iespējams izmanto esošos tehniskos risinājumus, pakalpojumus un infrastruktūras komponentus, ko izstrādājušas vai ekspluatē Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras – arī eu-LISA –, lai nodrošinātu efektivitāti, sadarbspēju un Savienības resursu optimālu izmantošanu.

4.Eiropols nodrošina, ka mākoņdatošanas pakalpojumu iepirkums atbilst piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, tostarp prasībām par ES mākoņdatošanas suverenitātes satvaru, datu drošību, datu aizsardzību, kiberdrošību un digitālo suverenitāti.

5.Eiropola sistēmas un rīkus, ar kuriem apstrādā operatīvos datus, dara pieejamus dalībvalstu iestādēm ar Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūras starpniecību.

6.Eiropols par prioritāti nosaka jaunu sistēmu un rīku izstrādi Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūrā.

7.Piekļuve Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūrai un tās izmantošana ir atļauta tikai dalībvalstu kompetento iestāžu, attiecīgā gadījumā trešo valstu un Eiropola pilnvarotiem lietotājiem atbilstoši to attiecīgajām piekļuves tiesībām saskaņā ar šo regulu un piemērojot atbilstošus autentifikācijas mehānismus, tai skaitā augstas uzticamības digitālās identitātes risinājumus saskaņā ar 51. pantu.

8.Eiropols novērtē tehniskās, operatīvās un finansiālās sekas, ko rada esošo sistēmu un rīku pieejamības nodrošināšana Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūrā, un līdz … [6 mēneši pēc šīs regulas piemērošanas sākuma dienas] iesniedz Komisijai pamatotu ziņojumu.

9.Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka prasības attiecībā uz Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūras drošību, sadarbspēju, veiktspēju un arhitektūru. Pamatojoties uz 8. punktā minēto ziņojumu, minētajos īstenošanas aktos norāda arī sistēmas un rīkus, ko migrē uz Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 138. panta 2. punktā.

51. pants

ES policijas digitālā identitāte

1.ES policijas digitālā identitāte ir noteikumu kopums par kopīgiem identifikācijas un piekļuves pārvaldības līdzekļiem, kas ļauj katram dalībvalstu kompetento iestāžu vai Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru pilnvarotajam pārstāvim droši piekļūt Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūrai un ar to savienotajām valstu sistēmām, izmantot minēto infrastruktūru un sistēmas un mijiedarboties ar tām. Dalībvalstis, Eiropols, Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, kā arī trešās valstis nodrošina, ka to attiecīgajiem pārstāvjiem, izmantojot ES policijas digitālo identitāti, drošā, saskaņotā un uzticamā veidā tiek piešķirta piekļuve Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūrai un ar to savienotajām valstu sistēmām.

2.Veidojot ES policijas digitālo identitāti, Eiropols un dalībvalstis attiecīgā gadījumā un ja tas ir tehniski iespējams izmanto esošos Savienības digitālās identitātes risinājumus un standartus, arī tos, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 910/2014 73 , ar noteikumu, ka tie atbilst šajā regulā noteiktajām operatīvajām, drošības un datu aizsardzības prasībām.

3.Eiropols nodrošina, ka visas Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūrā veiktās operācijas tiek reģistrētas un ir pieejamas uzraudzības nolūkos. 

4.Dalībvalstis, Eiropols, Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras un trešās valstis piešķir diferencētas piekļuves tiesības Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūrā mitinātiem pakalpojumiem vai rīkiem atbilstoši attiecīgo lietotāju lomām, pienākumiem un piekļuves atļaujām, pilnībā ievērojot šo regulu.

5.Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka procedūras 1. punktā minētās ES policijas digitālās identitātes izveidei. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 138. panta 2. punktā.

52. pants

Statistikas un ziņošanas rīki

1.Eiropols izstrādā, ievieš un uztur statistikas un ziņošanas rīkus izvērtēšanas, uzraudzības, analīzes un ziņošanas vajadzībām. Minētie rīki neļauj identificēt personas. Minētie rīki ļauj 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem subjektiem iegūt pielāgojamus ziņojumus un statistiku.

2.Statistikas un ziņošanas rīki, kas attiecas uz pakalpojumu un rīku izmantošanu, veiktspēju, operatīvo efektivitāti un sadarbspēju, vāc, ģenerē un sniedz apkopotu statistikas informāciju, rādītājus, tehniskos žurnālus, izmantošanas rādītājus un analītiskos ziņojumus, kas it īpaši attiecas uz:

a)Eiropola pakalpojumu un rīku izmantošanu, ko saskaņā ar šo regulu veic dalībvalstis, Eiropols, Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas;

b)datu apmaiņu, vaicāšanu, augšupielādi, šķērspārbaudi un apstrādi;

c)informācijas apmaiņas darbībām;

d)tehniskās infrastruktūras veiktspēju, pieejamību un drošību;

e)tendencēm, modeļiem un operatīvajām vajadzībām, kas ir būtiskas šīs regulas īstenošanai.

3.Eiropolam, dalībvalstīm un Komisijai ir piekļuve statistikas informācijai un ziņojumiem, kas sagatavoti saskaņā ar 2. punktu, vienīgi ziņošanas un statistikas nolūkos. Piekļuvi minētajam datu repozitorijam vienīgi ziņošanas un statistikas vajadzībām nodrošina, izmantojot drošu piekļuvi ar TESTA starpniecību, piekļuves kontroli un īpašus lietotāju profilus.

4.Statistikas un ziņošanas rīkus neizmanto, lai lēmumus, kas skar personas, pieņemtu vienīgi uz automatizētas apstrādes pamata, un tos neizmanto operatīvai analīzei attiecībā uz identificējamām personām.

5.Eiropols nodrošina, ka statistikas ģenerēšana un kopīgošana saskaņā ar šo pantu atbilst Savienības tiesību aktiem par datu aizsardzību, kiberdrošību un konfidencialitāti. Statistikas informāciju attiecīgā gadījumā anonimizē vai apkopo.

6.Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus par tehniskajām funkcijām, piekļuves tiesībām, statistikas kategorijām, ziņošanas kārtību un datu aizsardzības pasākumiem, kas piemērojami šā panta 2. punktā minētajiem statistikas un ziņošanas rīkiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 138. panta 2. punktā.

53. pants

Vienotais ziņojuma formāts

1.Eiropols atbalsta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/818 38. pantu izveidotā vienotā ziņojuma formāta (UMF) standarta izstrādi, ieviešanu un operatīvo izmantošanu informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, eu-LISA un citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām.

2.Eiropols nodrošina UMF pārvaldības sekretariāta funkcijas un veicina un virza tehniska un operatīva rakstura diskusijas ar dalībvalstīm, eu-LISA un citām attiecīgajām Savienības aģentūrām.

3.Veicot 2. punktā minētos uzdevumus, Eiropols:

a)atbalsta UMF turpmāku izstrādi un atjaunināšanu, tostarp attiecībā uz datu modeļiem, semantiku un tehniskajām specifikācijām;

b)veicina konsekventu un sadarbspējīgu UMF izmantošanu informācijas sistēmās un sakaru kanālos brīvības, drošības un tiesiskuma telpā;

c)palīdz dalībvalstīm un Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām ieviest un praktiski piemērot UMF;

d)nodrošina saskaņotību ar attiecīgajām prasībām, kas noteiktas lielapjoma IT sistēmām brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, par kuru sagatavošanu, izstrādi vai operatīvo pārvaldību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir atbildīga eu-LISA.

54. pants

ES DNS salīdzināšanas lietojumprogramma

1.Eiropols izstrādā, ievieš un uztur ES DNS salīdzināšanas lietojumprogrammu, kas ļauj droši un uzticami salīdzināt DNS profilus, lai atbalstītu dalībvalstu veiktu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu.

2.ES DNS salīdzināšanas lietojumprogramma nodrošina tehnisku spēju automatizēti salīdzināt DNS profilus saskaņā ar zinātniski noteiktiem salīdzināšanas noteikumiem. Lietojumprogramma nodrošina dalībvalstu izmantoto esošo DNS salīdzināšanas sistēmu pamatfunkcionalitāti un atbalsta šo sistēmu pielāgošanu Savienības juridiskajām un tehniskajām prasībām, tostarp tām, kas izriet no Regulas (ES) 2024/982.

3.ES DNS salīdzināšanas lietojumprogrammas izmantošana neietekmē DNS datu īpašumtiesības vai kontroli.

4.ES DNS salīdzināšanas lietojumprogrammu brīvprātīgi izmanto dalībvalstu kompetentās iestādes, Eiropols un citas Savienības struktūras, biroji vai aģentūras. Eiropols pilda vienīgi atbalsta un tehniskās funkcijas.

5.Eiropols atbalsta dalībvalstis pārejā no esošajām DNS salīdzināšanas sistēmām uz ES DNS salīdzināšanas lietojumprogrammu, tostarp sniedzot tehniskus norādījumus, rīkus un palīdzību, lai nodrošinātu darbību nepārtrauktību.

6.Eiropols nodrošina, ka ir ieviesti atbilstoši tehniskie un organizatoriskie pasākumi, lai garantētu augstu drošības, integritātes un konfidencialitātes līmeni.

55. pants

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un informācijas pārvaldības vadības grupa

1.Tiek izveidota Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un informācijas pārvaldības vadības grupa (“IKT/IP vadības grupa”).

2.IKT/IP vadības grupā ir pa vienam loceklim no katras dalībvalsts, kā arī pa vienam Komisijas, Eiropola un eu-LISA pārstāvim. Valde ieceļ IKT/IP vadības grupas locekļus. IKT/IP vadības grupā ietilpst saskaņā ar 56. pantu izveidotās IKT/IP padomdevēju grupas priekšsēdētājs.

3.Valde pieņem IKT/IP vadības grupas reglamentu.

4.IKT/IP vadības grupu vada valdes iecelts dalībvalsts pārstāvis.

5.IKT/IP vadības grupa atbalsta valdi tādu lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar Eiropola IKT un informācijas pārvaldības darbībām, it īpaši attiecībā uz:

a)analītiskajām spējām;

b)centrālajām sistēmām;

c)informācijas apmaiņas un saziņas rīkiem;

d)tehnisko infrastruktūru un platformām;

e)kiberdrošību;

f)sadarbspēju ar ES informācijas sistēmām, kā arī valstu sistēmām un datubāzēm.

6.IKT/IP vadības grupa atbalsta un uzrauga Eiropola informācijas pārvaldības un IKT pakalpojumu, rīku un komponentu stratēģisko vadību, projektēšanu, izstrādi un īstenošanu, tostarp finanšu aspektus, kas saistīti ar informācijas sistēmām un informācijas apmaiņas mehānismiem.

7.Konkrētāk, IKT/IP vadības grupa:

a)sniedz ieguldījumu Eiropola IKT un informācijas pārvaldības darbību stratēģiskās daudzgadu plānošanas izstrādē, cita starpā nosakot mērķus, laika gaitā paredzamos rezultātus, snieguma rādītājus un daudzgadu resursu plānošanu katram informācijas pārvaldības un IKT pakalpojumam, rīkam un komponentam;

b)sniedz valdei atzinumu par Eiropola IKT un informācijas pārvaldības gada darba programmām saskaņā ar 73. pantu;

c)sniedz valdei atzinumu par iekšējiem izvērtējumiem, kas saistīti ar Eiropola IKT un informācijas pārvaldības darbībām;

d)nodrošina saskaņotību ar dalībvalstu operatīvajām vajadzībām un Savienības mēroga sadarbspējas mērķiem;

e)uzrauga svarīgāko IKT un informācijas pārvaldības iniciatīvu īstenošanu;

f)sniedz atzinumus un ieteikumus izpilddirektoram un attiecīgā gadījumā valdei.

8.IKT/IP vadības grupa regulāri tiekas. Tai nav lēmumu pieņemšanas pilnvaru, un tā nepārstāv valdi.

9.Eiropols nodrošina IKT/IP vadības grupai sekretariātu un administratīvo atbalstu.

10.Saskaņā ar 56. pantu izveidotā IKT/IP padomdevēju grupa sniedz tehnisko zinātību, lai atbalstītu IKT/IP vadības grupas uzdevumu izpildi, un regulāri tai ziņo.

56. pants

IKT un informācijas pārvaldības padomdevēju grupa

1.Ar šo izveido Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un informācijas pārvaldības padomdevēju grupu (“IKT/IP padomdevēju grupa”).

2.IKT/IP padomdevēju grupā ir pa vienam ekspertam, ko katra dalībvalsts, Komisija un eu-LISA ieceļ uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko var pagarināt.

3.Attiecīgā gadījumā var uzaicināt piedalīties citu attiecīgo Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru pārstāvjus.

4.IKT/IP padomdevēju grupu vada Eiropols.

5.IKT/IP padomdevēju grupa palīdz Eiropolam un saskaņā ar 55. pantu izveidotajai IKT/IP vadības grupai, sniedzot tehnisko zinātību par informācijas sistēmu, saistītās komunikācijas infrastruktūras un informācijas apmaiņas mehānismu projektēšanu, izstrādi, ieviešanu un ekspluatāciju.

6.IKT/IP padomdevēju grupa it īpaši:

a)sniedz tehniskus ieteikumus par IKT arhitektūru, datu pārvaldību un sadarbspēju;

b)atbalsta informācijas apmaiņas tehnisko risinājumu sagatavošanu un ieviešanu;

c)sniedz ieguldījumu kopīgu tehnisko komponentu, standartu un paraugprakses apzināšanā un popularizēšanā;

d)atbalsta koordināciju starp Eiropolu, dalībvalstīm un Komisiju tehniskos un ar īstenošanu saistītos jautājumos;

e)attiecīgā gadījumā seko līdzi dalībvalstu sagatavošanas un īstenošanas stāvoklim un novērtē šo stāvokli;

f)regulāri ziņo Informācijas pārvaldības vadības grupai un sniedz tai uzdevumu izpildei nepieciešamo tehnisko ieguldījumu.

7.IKT/IP padomdevēju grupa regulāri tiekas. Tai nav lēmumu pieņemšanas pilnvaru, un tā nepārstāv vadības grupu vai valdi.

8.Eiropols nodrošina IKT/IP padomdevēju grupai sekretariātu un administratīvo atbalstu.

9.IKT/IP padomdevēju grupa pieņem savu reglamentu.

IV nodaļa
Tehnoloģiskās spējas un inovācija

1. iedaļa
Spēju plānošana, pētniecība, inovācija un attīstība

57. pants

Prognozēšanas un kopīgo spēju attīstības satvars

1.Pamatojoties uz 7. pantā minētajām stratēģiskajām analīzēm, draudu novērtējumiem, ziņojumiem par tendencēm un situācijas pārskatiem, Eiropols izveido Prognozēšanas un kopīgo spēju attīstības satvaru (“satvars”).

2.Satvars palīdz apzināt tūlītējas, jaunas un ilgtermiņa vajadzības pēc spējām Savienības līmenī, lai novērstu un apkarotu Eiropola kompetencē esošos noziedzības veidus.

Satvarā nosaka:

a)kopīgo spēju trūkumus, problēmas un kritiskās atkarības;

b)būtiskas pētniecības tēmas un prioritātes pētniecības, inovācijas un spēju attīstības darbībām, kurās Eiropols piedalās vai varētu piedalīties;

c)jaunas norises un tehnoloģijas, kas ir būtiskas apzinātajām prioritārajām spējām;

d)sadarbspējas, standartizācijas un kopīgo spēju attīstības vajadzības un iespējas Savienības līmenī.

3.Pamatojoties uz satvaru, Eiropols atbalsta dalībvalstis un Komisiju, it īpaši:

a)sniedzot ieguldījumu pētniecības, inovācijas un spēju attīstības darbībās;

b)atbalstot sadarbspējas un standartizācijas procesus, attiecīgā gadījumā sadarbībā ar ENISA, tai skaitā kopīgu standartu, sadarbspējas prasību un sadarbībai tiesībaizsardzības jomā būtisku operatīvo un tehnisko specifikāciju izstrādi un veicināšanu;

c)attiecīgā gadījumā sadarbībā ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām sniedzot konsultācijas un atbalstu spēju attīstībai;

d)veicinot spēju, tai skaitā tehnisko resursu un aprīkojuma, zināšanu un zinātības apvienošanu, kopīgu izmantošanu un kopīgu iepirkumu starp dalībvalstīm, arī sadarbībā ar attiecīgajām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un izmantojot 64. pantā minēto specializēto apmācību.

4.Lai izveidotu un atjauninātu 1. punktā minēto satvaru, dalībvalstis katru gadu sniedz Eiropolam informāciju par valsts līmeņa pētniecības un inovācijas darbībām, tai skaitā attiecīgajām investīcijām, un par savu dalību Savienības un valsts finansētos pētniecības un inovācijas projektos, kas ir būtiski Eiropola kompetencei.

5.Satvars ir daļa no 73. pantā minētās Eiropola daudzgadu plānošanas, un valde to pieņem, pamatojoties uz Eiropola priekšlikumu un pēc apspriešanās ar Komisiju.

Satvaru regulāri pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina. Eiropols 73. pantā minētajās gada darba programmās ziņo par satvara īstenošanu, tai skaitā par turpmāko rīcību saistībā ar tajā apzinātajām vajadzībām pēc spējām.

Sagatavojot, regulāri pārskatot un atjauninot satvaru, Eiropols apspriežas ar saskaņā ar 65. pantu izveidoto Spēju un inovācijas padomdevēju grupu.

58. pants

Eiropola loma Savienības finansēšanas programmās, kas atbalsta pētniecību, inovāciju un spēju attīstību

1.Eiropols var palīdzēt Komisijai plānot Savienības finansēšanas programmas, ar kurām atbalsta Eiropola kompetencei būtisku pētniecību, inovāciju un spēju attīstību.

2.Eiropols var piedalīties darbībās, ko atbalsta saskaņā ar attiecīgajām Savienības finansēšanas programmām, lai izstrādātu, ieviestu, izvērstu, mērogotu un integrētu inovatīvus risinājumus un progresīvās spējas, ja šāda dalība ir nepieciešama Eiropola uzdevumu izpildei.

3.Saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem Komisija un Eiropols veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izvairītos no interešu konfliktiem un nodrošinātu skaidru 1. un 2. punktā minēto Eiropola lomu nodalīšanu.

59. pants

Progresīvās spējas

1.Eiropols izstrādā, ekspluatē, mitina un nodrošina progresīvās spējas, tai skaitā sistēmas, pakalpojumus, analītiskās vides, infrastruktūru, rīkus, tehniskos komponentus un platformas, kas nepieciešamas tā uzdevumu veikšanai.

2.Eiropols var veikt šādas darbības pēc savas iniciatīvas vai pēc vismaz trīs dalībvalstu lūguma, ievērojot 3. punktu.

3.Pirms jaunu progresīvo spēju izstrādes saskaņā ar 1. punktu Eiropols novērtē:

a)vai līdzvērtīgas spējas jau ir pieejamas tirgū vai tās ir izstrādājušas vai iegādājušās Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras vai dalībvalstis;

b)vai paļaušanās uz piegādātājiem ārpus Savienības radītu riskus Savienības drošības interesēm vai tehnoloģiskajai noturībai;

c)resursu pieejamību, ņemot vērā 57. pantā minētajā satvarā noteiktās spēju attīstības prioritātes.

Ja Eiropols secina, ka līdzvērtīgas progresīvās spējas jau ir pieejamas, tas attiecīgā gadījumā par prioritāti nosaka šādu spēju atkalizmantošanu, pielāgošanu, sadarbspējas nodrošināšanu, mērogošanu vai iegādi.

Ja Eiropols secina, ka vismaz trīs dalībvalstu pieprasīto progresīvo spēju izstrāde ir nepieciešama un iespējama, tas šādas spējas izstrādā, ekspluatē un mitina.

4.Šā panta 1. punktā minēto progresīvo spēju izstrāde, ekspluatācija, mitināšana vai nodrošināšana neietekmē pieprasījuma iesniedzēju dalībvalstu atbildību par to pienākumu izpildi saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem, arī to pienākumu izpildi, kas saistīti ar datu aizsardzību un kiberdrošību.

5.Eiropols atbalsta dalībvalstis kopīgu progresīvo spēju izstrādē, izvēršanā, integrēšanā un sadarbspējas nodrošināšanā, cita starpā darot pieejamu kopīgu infrastruktūru, tehniskos pakalpojumus un drošas tehnoloģiskās vides.

6.Šā panta 1. punktā minētās progresīvās spējas un 4. punktā minētā kopīgā infrastruktūra, tehniskie pakalpojumi un drošās tehnoloģiskās vides, ja tas ir tehniski iespējams, tiek integrēti 42. pantā minētajā policijas kopīgajā datu telpā.

7.Saistībā ar Eiropola atbalstītu izmeklēšanu vai operatīvo darbību Eiropols var 1. punktā minētās progresīvās spējas darīt pieejamas trešai valstij, kas piedalās attiecīgajā izmeklēšanā vai darbībā, ja šāda izmantošana ir nepieciešama tās efektīvai veikšanai.

60. pants

Pētniecība un inovācija

Eiropols var veikt pētniecības un inovācijas darbības, tai skaitā izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, un piedalīties tajās, ja tas ir nepieciešams tā uzdevumu veikšanai saskaņā ar šo regulu, it īpaši, lai izstrādātu inovatīvus risinājumus progresīvajām spējām, kuras paredzētas dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

61. pants

Testēšanas vides un “regulatīvās smilškastes”

1.Eiropols var izmantot 102. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktā minēto atsevišķo, izolēto un aizsargāto apstrādes vidi algoritmisko rīku, MI sistēmu un modeļu un citu progresīvu tehnoloģiju izstrādei, būtiskai pārveidošanai, testēšanai un validēšanai un attiecīgā gadījumā šādu sistēmu apmācībai.

2.Ja MI sistēmas vai MI modeļi, kas izstrādāti vai būtiski pārveidoti Eiropola pētniecības un inovācijas darbību kontekstā, ir augsta riska MI sistēmas Regulas (ES) 2024/1689 nozīmē, Eiropols nodrošina, ka 1. punktā minētā vide attiecīgā gadījumā atbilst minētās regulas 57. pantā noteiktajām prasībām, kas reglamentē MI “regulatīvās smilškastes”.

3.Eiropols var 1. punktā minēto vidi darīt pieejamu privātajām pusēm, kas piedalās Eiropola veiktās pētniecības un inovācijas darbībās vai kurās Eiropols piedalās, ievērojot atbilstīgus tehniskus, organizatoriskus, drošības un datu aizsardzības pasākumus.

4.Eiropols var piedalīties arī MI sistēmu un modeļu “regulatīvajās smilškastēs”, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1689 57. pantu , tai skaitā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja izveidotajās “regulatīvajās smilškastēs”.

62. pants

Inovatīvu risinājumu agrīna izvēršana, operatīvā testēšana un validēšana

1.Eiropols var atbalstīt progresīvajām spējām paredzētu inovatīvu risinājumu, tostarp komerciālu risinājumu, agrīnu izvēršanu, operatīvo testēšanu un validēšanu, ņemot vērā 57. pantā minēto satvaru.

2.Ja Eiropols piedalās pētniecības un inovācijas darbībās saskaņā ar 60. pantu, tas novērtē iegūto inovatīvo risinājumu iespējamo operatīvo izmantošanu un attiecīgā gadījumā atbalsta to agrīnu izvēršanu, operatīvo testēšanu un validēšanu, lai tos varētu izmantot dalībvalstu kompetentās iestādes.

Ja Eiropols secina, ka šāds atbalsts ir nepieciešams un iespējams, ņemot vērā pieejamos resursus un 57. pantā minēto satvaru, tas sniedz šādu atbalstu saskaņā ar šo pantu.

63. pants

Progresīvo spēju ieviešana, izvēršana, mērogošana un integrēšana

1.Eiropols atbalsta progresīvo spēju, it īpaši to, kas izriet no 60. pantā minētajām pētniecības un inovācijas darbībām, ieviešanu, izvēršanu, mērogošanu un integrēšanu dalībvalstu kompetento iestāžu operatīvajās darbībās un izmeklēšanās saskaņā ar piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem.

2.Šā panta 1. punkta nolūkā Eiropols cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, lai veicinātu progresīvo spēju efektīvu izmantošanu un integrēšanu valstu operatīvajās vidēs, it īpaši attiecīgā gadījumā izmantojot centrus, Eiropola darbinieku izvietošanu un Eiropola atbalsta birojus.

64. pants

Specializēta apmācība

1.Eiropols atbalsta dalībvalstis specializētās zinātības stiprināšanā un saskaņā ar šo regulu izstrādāto, mitināto, ekspluatēto vai nodrošināto kopīgo progresīvo spēju efektīvas izvēršanas un izmantošanas nodrošināšanā, arī ar specializētiem apmācības pasākumiem par:

a)progresīvām operatīvajām, analītiskajām, tehniskajām un kriminālistikas metodēm, kas ir būtiskas kriminālizmeklēšanai;

b)spējām, kas saistītas ar jaunajām tehnoloģijām, tai skaitā mākslīgo intelektu, digitālo izmeklēšanu, publiskos avotos pieejamu izlūkdatu ieguvi un datu atšifrēšanu un apstrādi;

c)operatīvajām metodikām, kas ir būtiskas pārrobežu sadarbībai tiesībaizsardzības jomā, tai skaitā noziedzības novēršanas metodēm un izmeklēšanas procedūrām.

2.Eiropols arī nodrošina specializēto zinātību un apmācību, ja satvarā apzinātās kopīgās operatīvās vajadzības vai vajadzības pēc spējām prasa koordinētu atbalstu Savienības līmenī.

3.Eiropols veic 1. un 2. punktā minētās darbības ciešā sadarbībā ar Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL), tostarp saistībā ar specializētiem apmācības pasākumiem, ko veic ar CEPOL koordinētu izcilības centru starpniecību.

2. iedaļa
Sadarbība spēju un inovācijas jomā

65. pants

Spēju un inovācijas dienests

1.Eiropols uztur Spēju un inovācijas dienestu, lai koordinētu Eiropola darbības prognozēšanas, pētniecības, inovācijas un spēju attīstības jomā.

2.Spēju un inovācijas dienests it īpaši:

a)koordinē 57. pantā minētā satvara sagatavošanu, īstenošanu, pārskatīšanu un atjaunināšanu;

b)koordinē un veic Eiropola pētniecības, inovācijas un spēju attīstības darbības, tostarp centros, un virza saskaņā ar šo regulu izveidoto Eiropola pakalpojumu, rīku un tehnisko spēju izstrādi un pilnveidi;

c)atbalsta dalībvalstis progresīvo spēju izstrādē, testēšanā, validēšanā, ieviešanā, izvēršanā, mērogošanā un integrēšanā, tostarp veicinot sadarbspēju, standartizāciju un šo spēju konsekventu izmantošanu visās dalībvalstīs;

d)sniedz ieguldījumu Savienības līmeņa sadarbībā un koordinācijā starp dalībvalstīm, Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un attiecīgā gadījumā citām attiecīgajām ieinteresētajām personām tādās pētniecības, inovācijas un spēju attīstības jomās, kas ir būtiskas Eiropola kompetencei;

e)saskaņā ar 129. pantu izplata to pētniecības, inovācijas un spēju attīstības darbību rezultātus, kuras veiktas saskaņā ar šo regulu.

66. pants

Sadarbības mehānismi inovācijas un spēju attīstības jomā

1.Eiropols var izveidot sadarbības mehānismus, sadarbības tīklus un citas inovācijas iniciatīvas ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un dalībvalstu kompetentajām iestādēm un piedalīties tajās.

Pirmajā daļā minēto sadarbības mehānismu nolūkā Eiropols kopā ar attiecīgajām privātajām pusēm – arī pētniecības organizācijām, akadēmiskajām aprindām, tehnoloģiju nodrošinātājiem, rūpniecības nozari, maziem un vidējiem uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem un inovācijas dalībniekiem – var izveidot inovācijas partnerības un piedalīties tajās, īstenot iepirkumus pirmskomercializācijas posmā un veikt citas inovācijas un spēju attīstības darbības, ievērojot pienācīgus datu aizsardzības un drošības pasākumus un neskarot piemērojamos Savienības tiesību aktus.

2.Eiropols regulāri informē saskaņā ar 67. pantu izveidoto Spēju un inovācijas padomdevēju grupu par darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo pantu, un apspriežas ar šo grupu par minētajām darbībām.

67. pants

Spēju un inovācijas padomdevēju grupa

1.Ar šo izveido Spēju un inovācijas padomdevēju grupu (“Inovācijas padomdevēju grupa”).

2.Inovācijas padomdevēju grupā ir pa vienam ekspertam, ko ieceļ katra dalībvalsts, un viens Komisijas iecelts eksperts.

ENISA, ECCC, Frontex, eu-LISA un Eurojust var katra iecelt vienu pārstāvi Inovācijas padomdevēju grupā.

3.Eiropols attiecīgā gadījumā var uzaicināt piedalīties citu attiecīgo Savienības struktūru, aģentūru un biroju, kā arī privāto pušu pārstāvjus.

4.Padomdevēju grupa palīdz Eiropolam, sniedzot tehnisko zinātību par pētniecības, inovācijas un spēju attīstības darbībām, it īpaši saistībā ar 57. pantā minētā satvara sagatavošanu, pārskatīšanu un regulāru atjaunināšanu.

Šajā nolūkā Inovācijas padomdevēju grupa:

a)dod dalībniekiem iespēju apmainīties ar informāciju par Savienības un valstu līmenī notiekošām un plānotām spēju attīstības un inovācijas darbībām, kas var būt būtiskas satvaram;

b)veicina saskaņotību, papildināmību un koordināciju starp pētniecības, inovācijas un spēju attīstības darbībām, ko veic saskaņā ar šo regulu, un saistītajām valsts un Savienības līmeņa iniciatīvām;

c)atbalsta strukturētu sadarbību ar privātajām pusēm Eiropola kompetencei būtiskas spēju attīstības, testēšanas un inovācijas jomā.

5.Inovācijas padomdevēju grupa regulāri tiekas. Tai nav lēmumu pieņemšanas pilnvaru, un tā nepārstāv valdi.

6.Eiropols nodrošina sekretariātu un administratīvo atbalstu.

7.Inovācijas padomdevēju grupa pieņem savu reglamentu.

V nodaļa
Eiropola organizācija

68. pants

Eiropola administratīvā un pārvaldības struktūra

1.Eiropola administratīvo un pārvaldības struktūru veido:

a)valde;

b)izpildvalde;

c)izpilddirektors;

d)izpilddirektora vietnieki, ja šādi amati ir izveidoti;

e)IKT/IP vadības grupa;

f)IKT/IP padomdevēju grupa;

g)Inovācijas padomdevēju grupa;

h)attiecīgā gadījumā citas padomdevēju struktūras, ko valde izveidojusi saskaņā ar 72. pantu;

i)centri.

2.Eiropola administratīvās un pārvaldības struktūras locekļiem nav finansiālu vai citu interešu, kas varētu ietekmēt viņu objektivitāti. Viņi darbojas sabiedrības interesēs un rīkojas neatkarīgi, objektīvi un pārredzami. Viņi sagatavo ikgadējas interešu deklarācijas saskaņā ar valdes pieņemtajiem iekšējiem noteikumiem. Eiropols minētās deklarācijas publisko katru gadu.

1. iedaļa
Valde

69. pants

Valdes sastāvs

1.Valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji; visiem ir balsstiesības.

2.Valdes sastāvā ir arī:

a)viens Eiropas Parlamenta iecelts loceklis bez balsstiesībām;

b)viens loceklis, ko ieceļ katra valsts, kas ir asociēta Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, ja tas ir paredzēts 93. pantā minētajā attiecīgajā starptautiskajā nolīgumā un saskaņā ar to.

3.Katram valdes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs pārstāv locekli viņa prombūtnes laikā.

4.Valdes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, ņemot vērā viņu zināšanas par sadarbību tiesībaizsardzības jomā, kas ir būtiska Eiropola kompetencei, kā arī viņu vadības, administratīvās un budžeta prasmes un zinātību. Visas valdē pārstāvētās puses cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību, lai nodrošinātu valdes darba nepārtrauktību. Visas puses tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību valdē.

5.Valdes locekļu un viņu aizstājēju pilnvaru termiņš ir četri gadi. Pilnvaru termiņus var pagarināt.

70. pants

Valdes priekšsēdētājs

1.Valde ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no to triju dalībvalstu grupas, kuras ir kopīgi sagatavojušas Padomes 18 mēnešu programmu. Viņu pilnvaru laiks ir astoņpadsmit mēneši atbilstīgi minētajai Padomes programmai. Tomēr, ja priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks zaudē valdes locekļa statusu jebkurā brīdī, kad viņi pilnvaroti pildīt priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka pienākumus, viņu pilnvaras automātiski beidzas vienlaicīgi.

2.Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēl ar balsstiesīgo valdes locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

3.Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizstāj priekšsēdētāju, ja viņš nevar pildīt savus pienākumus.

71. pants

Valdes sanāksmes

1.Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs.

Valdes sanāksmes parasti notiek Eiropola galvenajā mītnē.

2.Izpilddirektors piedalās apspriedēs bez balsstiesībām.

3.Valde kārtējās sanāksmēs pulcējas vismaz divreiz gadā. Turklāt valde sanāk pēc tās priekšsēdētāja iniciatīvas, Komisijas pieprasījuma vai vismaz vienas trešdaļas tās locekļu pieprasījuma.

4.Vajadzības gadījumā valde var rīkot kopīgas sanāksmes ar Eurojust, Frontex un CEPOL valdēm.

5.Valde var uzaicināt uz sanāksmi novērotāja statusā jebkuru personu, kuras viedoklis varētu būt nozīmīgs.

6.Divus KPUG pārstāvjus aicina piedalīties divās valdes kārtējās sanāksmēs gadā kā novērotājus bez balsstiesībām, lai apspriestu šādus politiski nozīmīgus jautājumus:

a)72. panta 2. punkta m) apakšpunktā minētais konsolidētais gada darbības pārskats par iepriekšējo gadu;

b)vienotais programmdokuments, kas minēts 73. pantā, nākamajam gadam un gada budžets;

c)KPUG rakstiskie jautājumi un atbildes;

d)ārējo attiecību un partnerības jautājumi.

Valde kopā ar KPUG pārstāvjiem var noteikt citus apspriežamus politiski nozīmīgus jautājumus.

7.Valdes locekļiem un viņu aizstājējiem sanāksmēs var palīdzēt padomdevēji vai eksperti, ievērojot valdes reglamentu.

8.Eiropols nodrošina valdes sekretariātu.

72. pants

Valdes funkcijas

1.Valde ir atbildīga par Eiropola stratēģisko lēmumu pieņemšanu un sniedz vispārējus norādījumus Eiropola darbībai.

2.Valde:

a)ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem Eiropola gada budžetu un pilda citas funkcijas saistībā ar Eiropola budžetu;

b)pieņem Eiropolam piemērojamos finanšu noteikumus;

c)pamatojoties uz vajadzību analīzi, pieņem un regulāri atjaunina komunikācijas un izplatīšanas plānus;

d)pieņem savu reglamentu, tai skaitā noteikumus par sekretariāta uzdevumiem un darbību;

e)saskaņā ar 5. punktu attiecībā uz Eiropola personālu īsteno pilnvaras, kas Civildienesta noteikumos piešķirtas iestādei, kura ieceļ amatā, un kas Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā piešķirtas iestādei, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumu ar pārējiem darbiniekiem (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”);

f)saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. panta 2. punktu pieņem īstenošanas noteikumus, ar ko īsteno Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību;

g)ar divu trešdaļu balsu vairākumu ieceļ izpilddirektoru un attiecīgā gadījumā izpilddirektora vietniekus un attiecīgā gadījumā pagarina viņu pilnvaru termiņu vai atceļ viņus no amata;

h)izveido Eiropola organizatorisko struktūru un pieņem Eiropola personāla politiku, ievērojot pareizu budžeta pārvaldību;

i)attiecīgā gadījumā izveido padomdevēju struktūras, nosaka to pilnvaras, sastāvu un īstenošanas noteikumus;

j)pēc izpilddirektora priekšlikuma un pēc Komisijas iepriekšēja apstiprinājuma saņemšanas lemj par operatīvo, tehnisko vai administratīvo funkciju, spēju vai objektu izveidi dalībvalstīs, kas nav uzņēmēja dalībvalsts, ja tas nepieciešams Eiropola uzdevumu veikšanai;

k)atļauj noslēgt darba vienošanās;

l)ņemot vērā Komisijas atzinumu, ar balsstiesīgo valdes locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem Eiropola vienoto programmdokumentu;

m)nosaka Eiropola snieguma novērtēšanas kritērijus un ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem konsolidēto gada darbības pārskatu par Eiropola darbībām un līdz nākamā gada 1. jūlijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un valstu parlamentiem. Konsolidēto gada darbības pārskatu publisko. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka ziņošanas rādītājus, lai nodrošinātu vienotu pieeju tam, kā Eiropols vāc un iesniedz informāciju par noziegumiem, kas skar Savienības finanšu intereses;

n)pieņem noteikumus interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai attiecībā uz saviem locekļiem, tostarp attiecībā uz viņu interešu deklarēšanu;

o)pieņem atbilstošus pasākumus, lai atbalstītu to prasmju un profesionālās pieredzes atzīšanu, kas iegūtas, strādājot Eiropolā vai veicot darbības tā labā, tostarp sadarbībā ar CEPOL izstrādājot kopīgu kompetenču satvaru;

p)uzrauga Eiropola stratēģiskās prioritātes un mērķus, kas atspoguļoti m) apakšpunktā minētajos izvērtēšanas kritērijos, un nodrošina pienācīgus turpmākos pasākumus saistībā ar operatīvajām, tehnoloģiskajām un organizatoriskajām problēmām, kuras ietekmē Eiropola uzdevumu izpildi;

q)pārrauga izpilddirektora darbību, tostarp valdes lēmumu īstenošanu un saskaņā ar šo regulu izpilddirektoram piešķirto pilnvaru efektīvu īstenošanu;

r)ieceļ amatā datu aizsardzības speciālistu, kas, pildot savus pienākumus, ir funkcionāli neatkarīgs;

s)ieceļ grāmatvedi, kas savu pienākumu izpildē ir funkcionāli neatkarīgs;

t)izveido un pārrauga neatkarīgu iekšējās revīzijas struktūrvienību un nodrošina pienācīgu reaģēšanu uz ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem, izvērtējumiem un EPPO, Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) un EDAU veiktajām izmeklēšanām;

u)pēc apspriešanās ar EDAU pieņem pamatnostādnes par Eiropola veikto informācijas apstrādi saskaņā ar 32. pantu;

v)pieņem īstenošanas noteikumus, kas reglamentē centrus saskaņā ar 13.–19. pantu, un regulāri novērtē to darbību un vajadzības gadījumā tos pielāgo, ņemot vērā operatīvās vajadzības un mainīgos drošības apdraudējumus;

w)ieceļ pamattiesību amatpersonu, kas savu pienākumu izpildē ir funkcionāli neatkarīga;

x)nosaka kritērijus, uz kuru pamata Eiropols var ierosināt iespējamu informatīvo brīdinājumu ievadīšanu SIS.

3.Ja valde uzskata, ka tas nepieciešams Eiropola uzdevumu veikšanai, tā var ierosināt Padomei vērst Komisijas uzmanību uz vajadzību pēc Regulas (ES) 2018/1725 94.a pantā minēta lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību vai pēc ieteikuma pieņemt lēmumu, ar ko atļauj sākt sarunas par minētās regulas 94.b panta 2. punktā minēta starptautiska nolīguma noslēgšanu.

4.Ja vismaz viena trešdaļa valdes locekļu konstatē, ka Eiropolam ir jārīkojas konkrētā jomā, kas ir tā kompetencē, valde aicina izpilddirektoru ierosināt atbilstīgus pasākumus.

5.Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. panta 2. punktu pieņem lēmumu, kas pamatots uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, ar ko attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģē izpilddirektoram un nosaka nosacījumus, saskaņā ar kuriem šādu pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt tālāk.

6.Ja to prasa ārkārtas apstākļi, valde ar lēmumu var uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un jebkādu šo pilnvaru pastarpinātu deleģējumu un pati īstenot minētās pilnvaras vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kas nav izpilddirektors.

7.Valde konkrētus uzdevumus, izņemot tos, kuriem nepieciešams divu trešdaļu valdes balsu vairākums, var deleģēt 75. pantā minētajai izpildvaldei un pieņem iekšējos noteikumus, kas reglamentē tās uzdevumus, sastāvu un darbību.

73. pants

Daudzgadu plānošana un gada darba programmas

1.Valde līdz katra gada beigām pieņem vienoto programmdokumentu, kurā ietverta Eiropola daudzgadu plānošana un gada darba programma, pamatojoties uz izpilddirektora iesniegtu projektu, saskaņā ar Komisijas atzinumu un attiecībā uz daudzgadu plānošanu – pēc apspriešanās ar Kopīgo parlamentārās uzraudzības grupu (KPUG), ko kopīgi izveidojuši Eiropas Parlaments un valstu parlamenti.

Ja Komisija sniedz negatīvu atzinumu saistībā ar atbilstību Savienības tiesību aktiem, saskaņotību ar Savienības politikas mērķiem vai pareizu finanšu pārvaldību, valde pirms vienotā programmdokumenta projekta pieņemšanas to pārskata, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem, saskaņotību ar Savienības politikas mērķiem un pareizu finanšu pārvaldību.

Ja valde nolemj neņemt vērā kādu no jautājumiem, ko KPUG izvirzījusi saskaņā ar 71. panta 6. punkta c) apakšpunktu, tā sniedz izsmeļošu pamatojumu.

Tiklīdz tiek pieņemts vienotais programmdokuments, valde to pārsūta Padomei, Komisijai un KPUG.

2.Daudzgadu plānā izklāsta vispārējo stratēģisko plānu, tostarp mērķus, paredzamos rezultātus un snieguma rādītājus. Tajā izklāsta arī resursu plānošanu, tostarp daudzgadu budžetu un štatu sarakstu, ņemot vērā vajadzību nodrošināt Eiropola uzdevumu veikšanai nepieciešamo prasmju un zinātības pienācīgu kombināciju. Tajā ietver stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un Eiropola plānotās pētniecības un inovācijas darbības.

Daudzgadu plānu īsteno ar gada darba programmu starpniecību, un vajadzības gadījumā to atjaunina, ņemot vērā ārējās un iekšējās izvērtēšanas rezultātus. Minēto izvērtējumu secinājumus attiecīgā gadījumā atspoguļo arī nākamā gada darba programmā.

3.Gada darba programma ietver sīki izklāstītus mērķus, gaidāmos rezultātus un snieguma rādītājus. Tajā saskaņā ar budžeta līdzekļu sadales pēc darbības jomām un uz darbības jomām balstītas pārvaldības principiem ietver arī finansējamo darbību aprakstu un norādi par katrai darbībai piešķirtiem finansiālajiem līdzekļiem un cilvēkresursiem. Gada darba programma ir saskanīga ar daudzgadu plānu. Tajā skaidri norāda uzdevumus, kuri ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu.

4.Ja pēc gada darba programmas pieņemšanas Eiropolam tiek piešķirts jauns uzdevums, valde groza gada darba programmu.

5.Jebkuru būtisku gada darba programmas grozījumu, it īpaši grozījumu, kura rezultātā budžeta resursi tiek pārdalīti vairāk nekā 2 % apmērā no gada budžeta, pieņem saskaņā ar to pašu procedūru, ko piemēro sākotnējās gada darba programmas pieņemšanai. Valde var deleģēt izpilddirektoram pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā.

74. pants

Balsošanas noteikumi valdē

1.Neskarot 70. panta 2. punktu, 72. panta 2. punkta a), g), l) un m) apakšpunktu, 76. panta 7. punktu un 126. panta 2. punktu, valde pieņem lēmumus ar balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

2.Ja Komisija pauž nopietnas bažas par valdei iesniegtu lēmuma priekšlikumu par jautājumiem, kuri saistīti ar Deleģēto regulu (ES) 2019/715, Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, valde atliek attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Valde 15 dienu laikā no Komisijas nopietno bažu par valdei iesniegtu lēmuma priekšlikumu paušanas dienas atkārtoti izskata minēto lēmumu un ar grozījumiem, ja tādi ir izdarīti, pieņem to otrajā lasījumā vai nu ar valdes balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, ieskaitot Komisijas pārstāvju balsis, vai arī ar dalībvalstu pārstāvju četru piektdaļu balsu vairākumu.

3.Katram balsstiesīgajam loceklim ir viena balss. Ja kāds balsstiesīgais loceklis nepiedalās, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot viņa aizstājējs.

4.Priekšsēdētājs piedalās balsošanā.

5.Izpilddirektors balsošanā nepiedalās.

6.Valdes reglamentā nosaka sīkāku balsošanas kārtību, it īpaši apstākļus, kuros viens loceklis var rīkoties cita locekļa vārdā.

3. iedaļa
Izpildvalde

75. pants

Izpildvalde

1.Valdei palīdz izpildvalde.

2.Izpildvalde:

a)sagatavo lēmumus, kas jāpieņem valdei, un uzrauga tās pieņemto lēmumu īstenošanu, neskarot izpilddirektora pienākumus;

b)pārskata gada budžeta projektu, konsolidētā gada darbības pārskata projektu un pārrauga gada un daudzgadu plānošanas sagatavošanu un īstenošanu;

c)uzrauga Eiropola budžeta izpildi un sagatavo finanšu un budžeta lēmumus, kas jāpieņem valdei;

d)pieņem iekšēju krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir samērīga ar krāpšanas risku;

e)kopā ar valdi un saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem nodrošina pienācīgu reaģēšanu uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un izvērtējumiem, uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veikto izmeklēšanu konstatējumiem un uz EPPO veikto izmeklēšanu rezultātiem, tostarp tiesas nolēmumiem;

f)neskarot izpilddirektora pienākumus, palīdz izpilddirektoram un konsultē viņu valdes lēmumu īstenošanā, lai pastiprinātu administratīvās un budžeta pārvaldības uzraudzību.

3.Ja tas nepieciešams steidzamības dēļ, izpildvalde valdes vārdā var pieņemt pagaidu lēmumus, it īpaši jautājumos, kas saistīti ar administratīvo un budžeta pārvaldību, tostarp par iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējuma apturēšanu. Šādus lēmumus iesniedz valdei apstiprināšanai tās nākamajā sanāksmē.

4.Izpildvaldē ir valdes priekšsēdētājs, viens Komisijas pārstāvis un trīs citi locekļi, ko valde ieceļ no tās balsstiesīgajiem locekļiem. Valdes priekšsēdētājs ir arī izpildvaldes priekšsēdētājs. Izpilddirektors piedalās izpildvaldes sanāksmēs, bet viņam nav balsstiesību.

5.Izpildvaldes locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi. Izpildvaldes locekļu pilnvaru termiņš beidzas, kad beidzas viņu dalība valdē.

6.Izpildvalde rīko vismaz vienu kārtējo sanāksmi reizi trijos mēnešos. Turklāt izpildvalde sanāk pēc tās priekšsēdētāja iniciatīvas vai pēc tās locekļu pieprasījuma.

7.Izpildvalde par konkrētiem darba kārtības punktiem var uzaicināt arī citus dalībniekus novērotāja statusā bez balsstiesībām.

4. iedaļa

Izpilddirektors

76. pants

Iecelšana amatā, atbrīvošana no amata un pilnvaru termiņa pagarināšana

1.Izpilddirektoru pieņem darbā kā Eiropola pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.Izpilddirektoru ieceļ valde no Komisijas ierosināta kandidātu saraksta. Lai noslēgtu līgumu ar izpilddirektoru, Eiropolu pārstāv valdes priekšsēdētājs.

3.Izpilddirektora pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Savlaicīgi pirms minētā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora darbības izvērtējumu un Eiropola turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.

4.Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 3. punktā minētais novērtējums, izpilddirektora pilnvaru termiņu var vienu reizi pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

5.Izpilddirektors, kura pilnvaras ir pagarinātas, kopējā termiņa beigās nepiedalās citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

6.Izpilddirektoru var atcelt no amata tikai ar valdes lēmumu, ko tā pieņem pēc Komisijas priekšlikuma.

7.Valde lēmumus par izpilddirektora un/vai izpilddirektora vietnieka(-u) iecelšanu, pilnvaru termiņa pagarināšanu vai atcelšanu no amata pieņem ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

8.Vakances gadījumā, ja vien valde nenolemj, kurš izpilddirektora vietnieks pildīs izpilddirektora uzdevumus un pienākumus līdz jauna izpilddirektora iecelšanai, šo funkciju pilda visaugstākās pakāpes izpilddirektora vietnieks.

77. pants

Izpilddirektora uzdevumi un pienākumi

1.Izpilddirektors ir atbildīgs par Eiropola vadību. Izpilddirektors atskaitās valdei.

2.Pēc uzaicinājuma izpilddirektors ziņo Eiropas Parlamentam, KPUG un Padomei par Eiropola sniegumu un uzdevumiem.

3.Izpilddirektors ir Eiropola juridiskais pārstāvis.

4.Izpilddirektors ir atbildīgs par to uzdevumu īstenošanu, kas Eiropolam uzticēti ar šo regulu. Konkrēti, izpilddirektors ir atbildīgs par:

a)Eiropola ikdienas darba vadību;

b)priekšlikumu sniegšanu valdei par tādu operatīvo, tehnisko vai administratīvo funkciju vai spēju izveidi, kuras izvieto dalībvalstīs, kas nav uzņēmēja dalībvalsts, ja tas nepieciešams Eiropola uzdevumu veikšanai;

c)Eiropola kompetencei būtisku operatīvo prioritāšu, spēju trūkumu un jaunu drošības apdraudējumu apzināšanu un atbilstošu operatīvo, tehnoloģisko vai organizatorisko pasākumu ierosināšanu valdei;

d)atbilstības Eiropola finanšu noteikumiem nodrošināšanu;

e)vienotā programmdokumenta projekta sagatavošanu un iesniegšanu valdei pēc apspriešanās ar Komisiju;

f)Eiropola konsolidētā gada darbības pārskata sagatavošanu un iesniegšanu valdei novērtēšanai un pieņemšanai;

g)Savienības finanšu interešu aizsardzību, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, neskarot OLAF un EPPO izmeklēšanas kompetenci, veicot efektīvas pārbaudes un, ja tiek atklāti pārkāpumi, atgūstot nepareizi izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvos un finansiālos sodus;

h)ziņošanu EPPO saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 24. pantu par jebkādu noziedzīgu rīcību, attiecībā uz kuru EPPO varētu īstenot savu kompetenci, un ziņošanu OLAF saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 8. panta 1. punktu;

i)turpmākās rīcības plāna sagatavošanu saistībā ar iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumu un izvērtējumu secinājumiem, kā arī EPPO, OLAF un EDAU veiktās izmeklēšanas ziņojumiem un ieteikumiem, regulāru ziņošanu valdei par progresu un attiecīgā gadījumā Komisijas informēšanu bez liekas kavēšanās par būtiskiem konstatējumiem un pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz tiem;

j)Eiropolam piemērojamo finanšu noteikumu projekta sagatavošanu;

k)Eiropola ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta sagatavošanu un tā budžeta izpildi saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības un uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes principiem;

l)atbilstošu īstenošanas noteikumu projektu sagatavošanu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu, lai īstenotu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību;

m)iekšējo noteikumu projektu sagatavošanu par valdes locekļu interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un šo noteikumu projektu iesniegšanu valdei pieņemšanai;

n)daudzveidības un dzimumu līdzsvara veicināšanu Aģentūras personāla darbā pieņemšanā;

o)regulāru valdes informēšanu par sadarbību ar Savienības iestādēm, struktūrām, misijām un aģentūrām, tai skaitā par darba vienošanos sagatavošanu un noslēgšanu un ar tām saistītajiem operatīvajiem apsvērumiem, un attiecīgā gadījumā priekšlikumu iesniegšanu valdei par turpmākiem pasākumiem;

p)regulāru valdes informēšanu par sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, tai skaitā par darba vienošanos sagatavošanu un noslēgšanu ar trešo valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām;

q)regulāru valdes informēšanu par Regulas (ES) 2018/1725 piemērošanu personas datu pārsūtīšanai un ar to saistītajiem operatīvajiem apsvērumiem;

r)regulāru valdes informēšanu par darba vienošanām, kas noslēgtas ar privātajām pusēm, arī par to stratēģisko nozīmi, operatīvo ietekmi un saistītajiem riskiem;

s)citu uzdevumu izpildi, ievērojot šo regulu.

78. pants

Izpilddirektora vietnieki

1.Izpilddirektoram var palīdzēt viens vai vairāki izpilddirektora vietnieki. Izpilddirektors nosaka to uzdevumus.

2.Izpilddirektora vietniekiem piemēro 77. pantu. Ar izpilddirektoru apspriežas pirms viņu iecelšanas amatā, jebkuras pilnvaru termiņa pagarināšanas vai atcelšanas no amata.

VI nodaļa
Attiecības ar Savienības subjektiem

79. pants

Kopīgi noteikumi

1.Eiropols var izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām saskaņā ar Eiropolam un minētajām struktūrām, birojiem un aģentūrām uzticētajiem uzdevumiem un cenšas nodrošināt sinerģiju to attiecīgo uzdevumu izpildē. Eiropols izveido un uztur ciešas attiecības ar 81.–90. pantā minētajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, un šīs attiecības neaprobežojas ar minētajos pantos norādītajām jomām.

Eiropols var arī izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar Savienības iestādēm un misijām, kas izveidotas, pamatojoties uz Līgumiem, saskaņā ar uzdevumiem, kas uzticēti Eiropolam un minētajām iestādēm un misijām.

2.Šajā nodaļā paredzētās Eiropola sadarbības ar Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām mērķis it īpaši ir uzlabot Savienības vispārējās reaģēšanas uz I pielikumā uzskaitītajiem noziedzības veidiem efektivitāti, konkrētāk, cenšoties nodrošināt papildināmību un, ja iespējams, uzlabot koordināciju un novērst darbību dublēšanos, tostarp izmantojot:

a)informācijas apmaiņu saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem;

b)operatīvās darbības;

c)stratēģiskās un analītiskās darbības;

d)speciālo zināšanu un zinātības apmaiņu;

e)apmācību pasākumus;

f)spēju attīstīšanu, arī ar pētniecību un inovāciju un kopīgu iepirkumu;

g)attiecīgā gadījumā darbību koordinēšanu saistībā ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām;

h)darbību koordinēšanu attiecīgo Savienības stratēģiju un politikas prioritāšu īstenošanai.

3.Šā panta 1. un 2. punktā minētā sadarbība notiek saskaņā ar darba vienošanām, kas noslēgtas ar 1. punktā minētajiem subjektiem. Šādas darba vienošanās neparedz personas datu apmaiņu un nav saistošas Savienībai vai tās dalībvalstīm.

Darba vienošanās ar Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD, noslēdz tikai ar Komisijas iepriekšēju apstiprinājumu, izņemot 81. pantā minēto darba vienošanos. Šīs darba vienošanās regulāri pārskata atkarībā no operatīvo vajadzību attīstības pēc Eiropola un attiecīgās Savienības iestādes, struktūras, misijas, biroja vai aģentūras iniciatīvas vai, izņemot 81. pantā minēto darba vienošanos, pēc Komisijas pieprasījuma.

Visas darba vienošanās, ko Eiropols noslēdzis ar Savienības iestādi, struktūru, misiju, biroju vai aģentūru pirms šīs regulas stāšanās spēkā, pārskata pēc šīs regulas piemērošanas sākuma dienas.

4.Izpilddirektors informē valdi par visām regulārajām sadarbības attiecībām, kuras Eiropols paredz izveidot un uzturēt saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, un pēc šādu attiecību izveides – par to attīstību.

5.Ievērojot visus ierobežojumus saskaņā ar 33. panta 2. punktu un noteikumus, kas piemērojami saskaņā ar 129. pantu, Eiropols var tieši apmainīties ar jebkādu informāciju, izņemot personas datus, ar Savienības iestādi, struktūru, misiju, biroju vai aģentūru, ja šāda apmaiņa ir būtiska Eiropola vai attiecīgās Savienības iestādes, struktūras, misijas, biroja vai aģentūras uzdevumu veikšanai.

6.Ievērojot visus ierobežojumus, kas norādīti saskaņā ar 33. panta 2. vai 3. punktu, un noteikumus, kas piemērojami saskaņā ar 129. pantu, Eiropols var nosūtīt personas datus 1. punktā minētajiem subjektiem, ja šāda nosūtīšana ir nepieciešama un samērīga attiecīgā subjekta uzdevumu likumīgai veikšanai. Personas datus, ko Eiropols nosūtījis 1. punktā minētajiem subjektiem, citam nolūkam var apstrādāt tikai tad, ja Eiropols to ir atļāvis un ja minētais nolūks ir saderīgs ar sākotnējo nolūku, kādam Eiropols datus vāca un nosūtīja. Ja nosūtāmos datus ir sniegusi dalībvalsts vai Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra un ir izpildīti 81. panta 3. un 4. punkta nosacījumi, Eiropols personas datus un citu attiecīgu informāciju kopīgo ar EPPO neatkarīgi no jebkādiem ierobežojumiem, kas norādīti, ievērojot 33. panta 2. vai 3. punktu.

7.Eiropols var saņemt un apstrādāt personas datus no Savienības iestādēm, struktūrām, misijām, birojiem un aģentūrām, ja šādu datu saņemšana un apstrāde ir nepieciešama un samērīga tā uzdevumu likumīgai veikšanai. Neapstrādā nekādu informāciju, kas ir nepārprotami iegūta, acīmredzami pārkāpjot cilvēktiesības.

8.Ja Savienības iestāde, struktūra, misija, birojs vai aģentūra ir saņēmusi personas datus no Eiropola, šādu datu tālāka nosūtīšana vai pārsūtīšana ir aizliegta, ja vien Eiropols nav iepriekš devis skaidru atļauju.

9.Eiropols nodrošina, ka saskaņā ar šo regulu tiek veikta detalizēta visu personas datu nosūtīšanas vai pārsūtīšanas gadījumu un to pamatojuma uzskaite.

80. pants

Kopīgi noteikumi par netiešu informācijas apmaiņu, pamatojoties uz sistēmu “informācija ir/nav atrasta”

1.Eiropols veic visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu citu Savienības struktūru, biroju un aģentūru netiešu piekļuvi Eiropola rīcībā esošajai informācijai, ja šāda piekļuve ir paredzēta Savienības tiesību aktos, ievērojot savstarpīguma nosacījumus un izmantojot automatizētu sistēmu “informācija ir/nav atrasta”, kurā meklēšanu veic pastāvīgi atjauninātos indeksos.

2.Netieša piekļuve informācijai saskaņā ar pirmo daļu neietekmē ierobežojumus, ko norādījušas informācijas sniedzējas dalībvalstis, Savienības iestādes, struktūras, misijas, biroji un aģentūras, trešās valstis vai starptautiskās organizācijas saskaņā ar 33. panta 2. punktu.

3.Atbilsmes gadījumā Eiropols sāk procedūru, ar kuru informāciju, attiecībā uz kuru konstatēta atbilsme, nosūta 1. punktā minētajai Savienības struktūrai, birojam vai aģentūrai, kas veic meklēšanu, ievērojot ierobežojumus, kurus informācijas sniedzējs noteicis saskaņā ar šo regulu. Ja atbilsme konstatēta attiecībā uz informāciju, uz kuru attiecas saskaņā ar 33. panta 2. punktu norādītie ierobežojumi, 1. punktā minētā automatizētā sistēma “informācija ir/nav atrasta” par šo atbilsmi nepaziņo Savienības struktūrai, birojam vai aģentūrai, kas veic meklēšanu. Šādā gadījumā Eiropols nekavējoties sazinās ar informācijas sniedzēju, lai noskaidrotu, vai informāciju, attiecībā uz kuru konstatēta atbilsme, var kopīgot ar Savienības struktūru, biroju vai aģentūru, kas veic meklēšanu. Ja informācijas sniedzējs atceļ minētos ierobežojumus, Eiropols informāciju, attiecībā uz kuru konstatēta atbilsme, nosūta Savienības struktūrai, birojam vai aģentūrai, kas veic meklēšanu. Ja informācijas sniedzējs saglabā minētos ierobežojumus, Eiropols tos ievēro un informāciju, attiecībā uz kuru konstatēta atbilsme, nenosūta Savienības struktūrai, birojam vai aģentūrai, kas veic meklēšanu.

4.Informācijas meklēšanu saskaņā ar 1. un 2. punktu veic tikai, lai noteiktu, vai citā Savienības struktūrā, birojā vai aģentūrā pieejamā informācija atbilst informācijai, ko Eiropols apstrādā 32. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem nolūkiem.

5.Saglabājot sistēmas “informācija ir/nav atrasta” automatizēto raksturu, Eiropols atļauj veikt meklēšanu saskaņā ar 1. un 2. punktu tikai personām, kuras citas Savienības struktūras, biroji vai aģentūras izraudzījušās un pilnvarojušas veikt šādu meklēšanu.

6.Saskaņā ar pirmajā daļā minētajiem savstarpības nosacījumiem Eiropolam savas kompetences robežās, pamatojoties uz automatizētu sistēmu “informācija ir/nav atrasta”, ir netieša piekļuve informācijai, kas tiek sniegta Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, ievērojot Savienības tiesību aktos paredzētos nosacījumus.

7.Šāda piekļuve neietekmē ierobežojumus, ko norādījusi dalībvalsts, Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra, trešā valsts vai starptautiskā organizācija, kura sniegusi minēto informāciju.

8.Eiropols un citas Savienības struktūras, biroji un aģentūras informē cita citu, ja saskaņā ar 1. un 3. punktu konstatēta atbilsme liecina, ka dati var būt nepareizi vai būt pretrunā citiem datiem.

9.Ja tas nepieciešams 1.–8. punktā minētās sistēmas “informācija ir/nav atrasta” īstenošanai, tehnisko procedūru, tostarp datu kopas, kas būtu jāiekļauj indeksos, kā arī veiktspējas un pieejamības prasības, nosaka ar īstenošanas aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 138. pantu.

81. pants

Attiecības ar EPPO

1.Eiropols izveido un uztur ciešas attiecības ar EPPO, pamatojoties uz darba vienošanos, kurā izklāstīta to sadarbības kārtība. Darba vienošanos regulāri pārskata.

2.Pēc EPPO pieprasījuma saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 102. pantu Eiropols atbalsta EPPO izmeklēšanu, proti, sniedz jebkādu informāciju, kas ir Eiropola rīcībā un ir saistīta ar noziegumiem, kuri ir EPPO kompetencē, un sniedz pieprasīto operatīvo atbalstu EPPO uzdevumu veikšanai.

3.Lai sniegtu EPPO pirmajā daļā minēto informāciju un atbalstu, Eiropols nodrošina, ka ir ieviesti vajadzīgie organizatoriskie pasākumi, tostarp īpašu cilvēkresursu piešķiršana.

4.Lai nodrošinātu, ka Eiropols sniedz EPPO šā panta 2. punktā minēto informāciju, Eiropols nodrošina EPPO netiešu piekļuvi, izmantojot automatizētu sistēmu “informācija ir/nav atrasta”, datiem par nodarījumiem, kas ir EPPO kompetencē, kas tiek glabāti 32. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem nolūkiem. Minētā sistēma “informācija ir/nav atrasta” atbilsmes gadījumā paziņo Eiropolam un 33. panta 1. punktā minētās informācijas sniedzējam.

5.Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 43. panta 2. punktu atbilsmes gadījumā Eiropols kopīgo ar EPPO informāciju, attiecībā uz kuru konstatēta atbilsme, ciktāl tā attiecas uz nodarījumiem, kuri ir EPPO kompetencē, un par to paziņo informācijas sniedzējam.

6.Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 24. panta 1. punktu Eiropols bez liekas kavēšanās ziņo EPPO par jebkādu noziedzīgu rīcību, attiecībā uz kuru EPPO varētu īstenot savu kompetenci saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939.

7.Ja Eiropols ziņo EPPO saskaņā ar pirmo daļu, tas nekavējoties par to paziņo attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

8.Eiropols var veikt kopīgu operatīvo analīzi ar EPPO.

9.Kad Eiropols saņem informāciju no EPPO par noziedzības veidiem, kas neietilpst EPPO kompetencē un ir Eiropola kompetencē, Eiropols apstrādā un analizē šādu informāciju un attiecīgā gadījumā izplata to dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo regulu.

82. pants

Attiecības ar Eurojust

1.Ja Eiropola darbību laikā, tostarp jebkurā operatīvās darba grupas posmā, Eiropols vai dalībvalsts konstatē vajadzību pēc efektīvas turpmākas rīcības tiesu iestādēs Eurojust pilnvaru ietvaros, Eiropols par to bez liekas kavēšanās paziņo Eurojust un visām attiecīgajām dalībvalstīm. Eiropols sāk attiecīgās informācijas apmaiņas procedūru saskaņā ar tās dalībvalsts lēmumu, kura sniedz informāciju. Šādā gadījumā Eurojust apspriežas ar Eiropolu.

2.Eiropols un Eurojust var vienoties par kopīgu operatīvo platformu un citu strukturētas sadarbības veidu izveidi, lai atbalstītu dalībvalstu kompetentās iestādes konkrētās noziedzības jomās, kas ietilpst to attiecīgajā kompetencē. Tas var ietvert kopīgu operatīvo analīzi.

3.Eiropols un Eurojust savu attiecīgo pilnvaru ietvaros sadarbojas, atbalstot dalībvalstu kompetentās iestādes digitālās izmeklēšanas un piekļuves datiem jomā, un it īpaši darbojas kā zinātības centrs, kas konsultē, palīdz un veicina spēju veidošanu pārrobežu piekļuves e-pierādījumiem jomā.

4.Eiropols abu aģentūru attiecīgo pilnvaru ietvaros atbalsta Eurojust saistībā ar galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem.

83. pants

Attiecības ar OLAF

Ja Eiropola informācijas apstrādes darbību laikā saistībā ar konkrētu izmeklēšanu vai aktīvu atgūšanas procesā Eiropols vai dalībvalsts konstatē vajadzību pēc koordinācijas, sadarbības vai atbalsta saskaņā ar OLAF pilnvarām, Eiropols par to paziņo OLAF un sāk attiecīgās informācijas apmaiņas procedūru saskaņā ar tās dalībvalsts lēmumu, kura sniegusi informāciju. Šādā gadījumā OLAF apspriežas ar Eiropolu.

84. pants

Attiecības ar Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai (AMLA)

1.Eiropola attiecību ar AMLA mērķis it īpaši ir atbalstīt finanšu ziņu vākšanas vienības (FIU) saistībā ar kopīgu analīzi, ko veic, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1640 74 32. pantu un Regulas (ES) 2024/1620 40. pantu.

2.Regulas (ES) 2024/1620 41. panta 4. punkta nolūkos Eiropols saņem, apstrādā un analizē kopīgo analīžu rezultātus un jebkādu papildu informāciju saskaņā ar šo regulu.

85. pants

Attiecības ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex)

Eiropols sadarbojas ar Frontex, it īpaši:

a)augsta riska pārrobežu pārvietošanās un ar to saistītu noziedzīgu darbību identificēšanā, cita starpā analizējot Savienības lielapjoma IT sistēmās ietverto ceļošanas informāciju; šajā nolūkā Eiropols salīdzina šādus datus ar informāciju, kas ir tā rīcībā saskaņā ar šo regulu, un sniedz Frontex attiecīgos riska rādītājus;

b)to darbību īstenošanā, ko veic saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1356 un Regulas (ES) 2019/1896 satvarā; šajā nolūkā Eiropols pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma var izvietot darbiniekus, lai atbalstītu pārbaudes attiecīgajās Savienības lielapjoma IT sistēmās saskaņā ar šīs regulas 22. pantu, tostarp saistībā ar darbībām, ko veic saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1896, un lieliem starptautiskiem notikumiem.

86. pants

Attiecības ar eu-LISA

1.Eiropols sadarbojas ar eu-LISA kopīgu interešu jomās, kas saistītas ar informācijas sistēmu un saistītās komunikācijas infrastruktūras izstrādi, izvēršanu un ekspluatāciju.

2.Šā panta 1. punktā minētā sadarbība starp Eiropolu un eu-LISA attiecīgā gadījumā un saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām ietver, bet neaprobežojas ar:

a)dalību iepirkuma procedūrās vai to izmantošanu, arī dalību kopīgā iepirkuma darbībās, pamatlīgumu vai citu iepirkuma instrumentu izmantošanu būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegādei;

b)to tehnisko komponentu, rīku, pakalpojumu vai pamatelementu kopīgošanu, atkalizmantošanu vai pielāgošanu, kurus izstrādājusi vai ekspluatē kāda no aģentūrām;

c)tehniskā atbalsta, zinātības vai pakalpojumu sniegšanu, arī sistēmu izstrādes, testēšanas, uzturēšanas un drošības jomā;

d)kopīgu projektu grupu izveidi un personāla, zinātības un citu kopīgu projektu un tehnisko darbību īstenošanai nepieciešamo resursu apmaiņu.

3.Lai izstrādātu un uzturētu Eiropola izveidotos, mitinātos vai pārvaldītos pakalpojumus, rīkus un lietojumprogrammas, Eiropols pieprasa eu-LISA nodrošināt Eiropolam un attiecīgā gadījumā dalībvalstu kompetentajām iestādēm publiskās atslēgas infrastruktūras sertifikātus no eu-LISA sertifikācijas iestādes.

4.Sadarbība saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu notiek darba vienošanos ietvaros, kurās izklāstīta praktiskā kārtība, tostarp finansiālie aspekti, pārvaldības kārtība, personāla apmaiņas un pagaidu norīkojumu kārtība un kopīgu projektu grupu izveide un darbība.

5.Šā panta 1.–4. punkts neietekmē Eiropola pienākumus attiecībā uz tā informācijas sistēmu izstrādi un darbību.

87. pants

Attiecības ar Eiropas Savienības Narkotiku aģentūru

Eiropola sadarbība ar Eiropas Savienības Narkotiku aģentūru, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/1322 75 , it īpaši attiecas uz datu vākšanu un tendenču uzraudzību par narkotiku piedāvājumu, tai skaitā par nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību un citiem saistītiem noziegumiem, par jaunu tehnoloģiju izmantošanu un par jaunām psihoaktīvām vielām.

88. pants

Attiecības ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (FRA)

Eiropola sadarbība ar FRA atbalsta Eiropolu tā dažādo uzdevumu izpildē, nodrošinot Pamattiesību hartā nostiprināto pamattiesību un brīvību pilnīgu ievērošanu. Tas it īpaši ietver Eiropola darbības jomas, kas var īpaši ietekmēt personu, tostarp neaizsargātu personu, piemēram, bērnu, tiesības.

89. pants

Attiecības ar Eiropas Savienības Muitas dienestu

Eiropola sadarbības ar Eiropas Savienības Muitas dienestu, kas izveidots ar Regulu [..], mērķis ir nodrošināt attiecīgo datu un informācijas savstarpēju apmaiņu smagu noziegumu un terorisma novēršanai un apkarošanai, it īpaši ļaujot Eiropolam pēc pieprasījuma iegūt ES muitas datu centrā pieejamos datus, tostarp personas datus un komerciāli sensitīvus datus, saskaņā ar Regulu [..].

90. pants

Attiecības ar ENISA

Eiropola sadarbība ar ENISA it īpaši ir vērsta uz to, lai:

a)uzlabotu kopīgu situācijas apzināšanos par kiberdrošības apdraudējumu un incidentu kopainu, sevišķi attiecībā uz kiberdraudu izlūkdatiem, un

b)uzlabotu kiberdrošības gatavību, reaģēšanu uz izspiedējprogrammatūras incidentiem un atgūšanos no tiem.

VII nodaļa
Attiecības ar partneriem

1. iedaļa
Kopīgi noteikumi

91. pants

Kopīgi noteikumi

1.Ja tas nepieciešams tā uzdevumu veikšanai, Eiropols var izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar trešo valstu iestādēm, starptautiskām organizācijām un privātajām pusēm.

2.Ievērojot visus 33. panta 2. punktā noteiktos ierobežojumus un neskarot 129. pantu, Eiropols var tieši apmainīties ar visu informāciju, izņemot personas datus, ar šā panta 1. punktā minētajiem subjektiem, ja šāda apmaiņa ir būtiska Eiropola uzdevumu veikšanai.

3.Izpilddirektors informē valdi par jebkādām regulārām sadarbības attiecībām, kuras Eiropols paredz izveidot un uzturēt saskaņā ar 1. un 2. punktu, un pēc šādu attiecību izveidošanas – par to attīstību.

4.Šā panta 1. un 2. punktā noteiktajiem mērķiem Eiropols var noslēgt darba vienošanās ar 1. punktā minētajiem subjektiem; šīm vienošanām ir vajadzīgs Komisijas iepriekšējs apstiprinājums. Šādas darba vienošanās neparedz personas datu apmaiņu, nerada juridiskas saistības saskaņā ar starptautiskajām vai Savienības tiesībām, un tajās nepauž Savienībai vai tās dalībvalstīm saistošas nostājas.

5.Eiropols var saņemt un apstrādāt personas datus no 1. punktā minētajiem subjektiem, ja šādu datu saņemšana un apstrāde ir nepieciešama un samērīga tā uzdevumu likumīgai veikšanai un saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725 un šo regulu.

6.Ja trešās valstis, starptautiskas organizācijas vai privātās puses ir saņēmušas personas datus no Eiropola, šādu datu tālāka nosūtīšana vai pārsūtīšana ir aizliegta, ja vien Eiropols nav iepriekš devis skaidru atļauju.

7.Eiropols nodrošina, ka saskaņā ar šo regulu tiek veikta detalizēta visu personas datu nosūtīšanas vai pārsūtīšanas gadījumu un to pamatojuma uzskaite.

8.Eiropols neapstrādā informāciju, par kuru ir skaidrs, ka tā iegūta, acīmredzami pārkāpjot cilvēktiesības.

2. iedaļa
Sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

92. pants

Ārējās iesaistes prioritātes

Eiropols nodrošina, ka tā sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām ir saskaņota ar Savienības ārpolitiku un prioritātēm un attiecīgā gadījumā tiek īstenota koordinācijā ar Savienības delegācijām. Šajā nolūkā Eiropols savu pilnvaru robežās pieņem ārējo stratēģiju kā daļu no 73. pantā minētās daudzgadu plānošanas un gada darba programmas, saņemot Komisijas iepriekšēju apstiprinājumu.

93. pants

Sadarbība ar asociētajām Šengenas līguma valstīm

1.Eiropols uztur ciešu sadarbību ar valstīm, kas ir asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (“asociētās Šengenas līguma valstis”).

2.Šā panta 1. punktā minētās sadarbības darbības jomu, kārtību, tiesības un pienākumus var noteikt īpašā starptautiskā nolīgumā, kas jānoslēdz starp Savienību un attiecīgo asociēto Šengenas līguma valsti.

3.Starptautiskajā nolīgumā, kas minēts 2. punktā, var paredzēt:

a)piekļuvi Eiropola šķērspārbaudes pakalpojumam un Eiropola analītiskajai videi un iespēju veikt tajos vaicājumus saskaņā ar 39. un 41. pantu;

b)novērotāja statusu valdē un IKT/IP vadības grupā bez balsstiesībām saskaņā ar 69. pantu;

c)sadarbības koordinatoru norīkošanu, ievērojot tos pašus nosacījumus, ko saskaņā ar 27. pantu piemēro dalībvalstu sadarbības koordinatoriem.

4.Jebkurā starptautiskā nolīgumā, kas paredz 3. punktā minēto sadarbības veidu, var paredzēt arī:

a)attiecīgās asociētās Šengenas līguma valsts informācijas sniegšanu Eiropolam saskaņā ar nosacījumiem, kas atbilst 29. panta 1., 2. un 5. punktā paredzētajiem nosacījumiem, un Eiropola pienākumu ņemt vērā attiecīgās asociētās Šengenas līguma valsts sniegto informāciju, kā noteikts 29. panta 6. punktā;

b)attiecīgu finansiālu iemaksu, kas attiecīgajai asociētajai Šengenas līguma valstij jāmaksā Eiropolam.

94. pants

Personas datu pārsūtīšana trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

1.Eiropols var pārsūtīt personas datus trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, neskarot 129. pantu.

5.Izpilddirektora kompetencē ir atļaut personas datu pārsūtīšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 94.b, 94.c un 94.d pantu.

Valde ar EDAU atļauju uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu un ir pagarināms, var atļaut pārsūtīšanu kopumu, ja ir izpildīti Regulas (ES) 2018/1725 94.c panta nosacījumi.

6.Šā panta 2. punkta nolūkos izpilddirektors bez liekas kavēšanās pieņem lēmumu, pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju, arī attiecīgā gadījumā datu aizsardzības speciālista un attiecīgo operatīvo centru sniegto informāciju. Parasti šādas pārsūtīšanas atļauj, ja ir izpildīti piemērojamie nosacījumi, un tās veic, izmantojot SIENA. Ja attiecīgajai trešai valstij vai starptautiskajai organizācijai nav piekļuves SIENA, pārsūtīšanu veic, izmantojot INTERPOL kanālus.

7.Izpilddirektors iespējami drīz informē valdi par gadījumiem, kuros ticis piemērots Regulas (ES) 2018/1725 94.b, 94.c vai 94.d pants.

95. pants

Attiecības ar dalībvalstīm vai trešām valstīm saistībā ar to dalību Narkotiku jūras ceļu izpētes un operatīvajā centrā (MAOC-N)

1.Ja tas nepieciešams Eiropola uzdevumu veikšanai, Eiropols ar darba vienošanos izveido un uztur sadarbību ar dalībvalstīm un trešām valstīm, kas piedalās Narkotiku jūras ceļu izpētes un operatīvajā centrā (MAOC-N).

2.Eiropols var apmainīties ar informāciju ar trešām valstīm, kas piedalās MAOC-N, ievērojot Regulas (ES) 2018/1725 vispārīgos principus un noteikumus par operatīvo personas datu pārsūtīšanu trešām valstīm.

3.Dalībvalstis, kas piedalās MAOC-N, nodrošina saviem MAOC-N norīkotajiem sadarbības koordinatoriem piekļuvi SIENA, lai iesniegtu attiecīgu informāciju Eiropolam.

4.Eiropols sniedz MAOC-N analītisko atbalstu kriminālizmeklēšanām par augsta riska noziedzīgiem tīkliem, kas nodarbojas ar narkotiku tirdzniecību jūrā.

3. iedaļa
Sadarbība ar privātajām pusēm un fiziskām personām

96. pants

Personas datu apmaiņa ar privātajām pusēm

1.Ja tas nepieciešams Eiropola uzdevumu veikšanai, Eiropols var apstrādāt no privātajām pusēm iegūtus personas datus.

2.Eiropols var tieši no privātās puses saņemt personas datus, par kuriem minētā privātā puse paziņo, ka tai saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem ir likumīgas tiesības tos nosūtīt.

3.Lai informētu dalībvalstu kompetentās iestādes par jebkuru noziedzīgu nodarījumu, kas uz tām attiecas un ir saistīts ar personas datiem, kuri saņemti no privātās puses, un lai tās varētu veikt nepieciešamos pasākumus, Eiropols nosūta personas datus un visus attiecīgos minēto datu apstrādes rezultātus attiecīgajām Eiropola valsts vienībām.

4.Eiropola sadarbība ar privātajām pusēm nedublē dalībvalstu FIU darbības un netraucē tām, un tā neattiecas uz informāciju, kas Direktīvas (ES) 2015/849 nolūkos jāsniedz FIU.

5.Eiropols nosūta vai pārsūta personas datus privātajām pusēm tikai tad, ja šāda nosūtīšana vai pārsūtīšana ir noteikti nepieciešama un samērīga, ko nosaka katrā gadījumā atsevišķi, un it īpaši tad, ja tā ir datu subjekta interesēs vai nepieciešama, lai novērstu nozieguma – arī terorisma – tūlītēju izdarīšanu.

Šāda nosūtīšana vai pārsūtīšana notiek tikai tad, ja datu subjekta tiesības un brīvības nav svarīgākas par sabiedrības interesēm, kuru dēļ ir vajadzīga nosūtīšana vai pārsūtīšana.

Uz šā punkta pirmajā daļā minēto nosūtīšanu vai pārsūtīšanu attiecas jebkādi ierobežojumi saskaņā ar 33. panta 2. vai 3. punktu, un tā neskar 129. pantu.

6.Ja privātā puse nav iedibināta Savienībā vai Regulas (ES) 2018/1875 94.a pantā minētā trešā valstī, izpilddirektors pārsūtīšanu atļauj tikai šādos gadījumos:

a)pārsūtīšana ir nepieciešama, lai aizsargātu attiecīgā datu subjekta vai citas personas būtiskas intereses;

b)pārsūtīšana ir nepieciešama, lai aizsargātu attiecīgā datu subjekta likumīgās intereses;

c)pārsūtīšana ir būtiska, lai novērstu tūlītējus un nopietnus draudus sabiedrības drošībai kādā dalībvalstī vai trešā valstī;

d)pārsūtīšana ir nepieciešama atsevišķos gadījumos, lai novērstu, izmeklētu un atklātu kādu konkrētu noziedzīgu nodarījumu, kas ietilpst Eiropola kompetencē, vai sauktu par to pie atbildības;

e)pārsūtīšana ir nepieciešama atsevišķos gadījumos, lai konstatētu, īstenotu vai aizstāvētu juridiskas tiesības saistībā ar tāda konkrēta noziedzīga nodarījuma novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, kas ietilpst Eiropola kompetencē, vai saukšanu par to pie atbildības.

Personas datus nepārsūta, ja izpilddirektors konstatē, ka attiecīgā datu subjekta pamattiesības un pamatbrīvības ir svarīgākas par sabiedrības interesēm, kuru dēļ ir vajadzīga pirmās daļas d) un e) apakšpunktā minētā pārsūtīšana.

7.Personas datu nosūtīšana vai pārsūtīšana saskaņā ar 5. un 6. punktu nav sistemātiska, masveida vai strukturāla.

8.Eiropols ar Eiropola valsts vienību starpniecību var lūgt dalībvalstis saskaņā ar to valsts tiesību aktiem kopīgot ar Eiropolu personas datus no privātajām pusēm, kuras ir iedibinātas to teritorijā vai kurām tur ir likumīgs pārstāvis. Šādi pieprasījumi ir pamatoti un pēc iespējas precīzi. Šādi personas dati ir pēc iespējas mazāk sensitīvi un stingri ierobežoti ar to, kas ir nepieciešams un samērīgs, lai Eiropols varētu veikt savus uzdevumus.

9.Regulas 47. pantā minēto Eiropola mehānismu var izmantot informācijas apmaiņai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un privātajām pusēm saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Minētā informācijas apmaiņa var attiekties arī uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas neietilpst Eiropola kompetencē.

Ja dalībvalstis izmanto Eiropola mehānismu informācijas apmaiņai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ietilpst Eiropola kompetencē, tās iesniedz Eiropolam šādas informācijas kopiju.

Ja dalībvalstis izmanto Eiropola mehānismu personas datu apmaiņai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas neietilpst Eiropola kompetencē, Eiropolam nav piekļuves minētajiem datiem, un to uzskata par apstrādātāju saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 87. pantu.

Eiropols novērtē drošības riskus, ko rada atļauja izmantot tā infrastruktūru privātajām pusēm, un vajadzības gadījumā īsteno atbilstīgus preventīvus un riska mazināšanas pasākumus.

10.Eiropols nodrošina, ka saskaņā ar šo regulu tiek reģistrēta detalizēta informācija par visām personas datu nosūtīšanām vai pārsūtīšanām un šādu nosūtīšanu vai pārsūtīšanu pamatojumu un ka šo informāciju pēc pieprasījuma paziņo EDAU saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725.

11.Ja saņemtie, nosūtāmie vai pārsūtāmie personas dati ietekmē kādas dalībvalsts intereses, Eiropols nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts Eiropola valsts vienību.

12.Līdz 31. martam valde pieņem gada pārskatu par personas datiem, ar kuriem saskaņā ar šo pantu notikusi apmaiņa ar privātajām pusēm, pamatojoties uz valdes noteiktajiem kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem izvērtēšanas kritērijiem.

13.Gada pārskatā ņem vērā pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti, un piemērus anonimizē, ja tas attiecas uz personas datiem.

Minēto gada pārskatu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem.

97. pants

Informācija no fiziskām personām

1.Ja tas nepieciešams Eiropola uzdevumu veikšanai, Eiropols var saņemt un apstrādāt informāciju, kas iegūta no fiziskām personām.

2.Personas datus, kas iegūti no fiziskām personām, Eiropols apstrādā tikai tad, ja tie ir saņemti kādā no šādiem veidiem:

a)ar Eiropola valsts vienības starpniecību saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

b)no trešās valsts vai starptautiskas organizācijas kontaktpunkta, kuram personas datus var pārsūtīt saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 94.b panta 2. punkta c) apakšpunktu;

c)no trešās valsts iestādes vai starptautiskas organizācijas, kurai personas datus var pārsūtīt saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 94.a pantu, 94.b panta 1. punktu vai 94.b panta 2. punkta a) apakšpunktu.

3.Ja Eiropols saņem informāciju, tai skaitā personas datus, no fiziskas personas, kas dzīvo trešā valstī, attiecībā uz kuru nav izpildīti Regulas (ES) 2018/1725 94.a vai 94.b pantā paredzētie pārsūtīšanas nosacījumi, Eiropols minēto informāciju nosūta tikai dalībvalstij vai minētajai trešai valstij.

4.Ja saņemtie personas dati ietekmē kādas dalībvalsts intereses, Eiropols nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts Eiropola valsts vienību.

5.Eiropols nesazinās ar fiziskām personām, lai iegūtu informāciju.

6.Neskarot 104. un 105. pantu, Eiropols nedrīkst sniegt personas datus fiziskām personām.

VIII nodaļa
Datu aizsardzība

98. pants

Eiropola veikta personas datu apstrāde

1.Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, personas datu apstrādei, ko veic Eiropols, piemēro Regulu (ES) 2018/1725 .

2.Atsauces šajā regulā uz “personas datiem” ir atsauces uz “operatīvajiem personas datiem”, kas definēti Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 2. punktā , ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

3.Valde pieņem noteikumus, lai noteiktu administratīvo personas datu glabāšanas termiņus.

99. pants

Informācijas avota ticamības un informācijas precizitātes izvērtējums

1.Tādas informācijas avota ticamību, kuras izcelsme ir no kādas dalībvalsts, pēc iespējas izvērtē informāciju sniegusī dalībvalsts, izmantojot šādus avota novērtējuma kodus:

a)(A): ja nav šaubu par avota autentiskumu, uzticamību un kompetenci vai ja informāciju ir sniedzis avots, kurš visos gadījumos ir apstiprinājies kā ticams;

b)(B): ja informāciju ir sniedzis avots, kurš vairākumā gadījumu ir apstiprinājies kā ticams;

c)(C): ja informāciju ir sniedzis avots, kurš vairākumā gadījumu ir izrādījies neuzticams;

d)(X): ja avota ticamību nav iespējams izvērtēt.

2.Tādas informācijas precizitāti, kuras izcelsme ir no kādas dalībvalsts, pēc iespējas izvērtē informāciju sniegusī dalībvalsts, izmantojot šādus informācijas novērtējuma kodus:

a)(1): informācija, par kuras precizitāti nav šaubu;

b)(2): informācija, kas ir zināma personīgi informācijas avotam, bet nav personīgi zināma ierēdnim, kas to virza tālāk;

c)(3): informācija, kas nav zināma personīgi informācijas avotam, bet ko apstiprina cita jau reģistrēta informācija;

d)(4): informācija, kas nav zināma personīgi informācijas avotam un ko nav iespējams apstiprināt.

3.Ja Eiropols, pamatojoties uz tā rīcībā jau esošu informāciju, secina, ka 1. vai 2. punktā paredzēto izvērtējumu nepieciešams labot, tas informē attiecīgo dalībvalsti un mēģina panākt vienošanos par izvērtējuma grozīšanu. Eiropols negroza izvērtējumu, ja nav šādas vienošanās.

4.Ja Eiropols no dalībvalsts saņem informāciju, kas nav izvērtēta saskaņā ar 1. vai 2. punktu, tas, pamatojoties uz tā rīcībā jau esošu informāciju, mēģina izvērtēt avota ticamību vai informācijas precizitāti. Konkrētu datu un informācijas izvērtēšanu veic, vienojoties ar informāciju sniegušo dalībvalsti. Dalībvalsts var arī vispārīgi vienoties ar Eiropolu par konkrēta veida datu un konkrētu avotu izvērtējumu. Ja konkrētā gadījumā nav panākta vienošanās vai nepastāv vispārīga vienošanās, Eiropols izvērtē informāciju vai datus un piešķir šādai informācijai vai datiem attiecīgi 1. un 2. punktā minētos novērtējuma kodus (X) un (4).

5.Šā panta 1.–4. punktu piemēro mutatis mutandis, ja Eiropols saņem datus vai informāciju no Savienības iestādes, struktūras, misijas, biroja vai aģentūras, trešās valsts, starptautiskas organizācijas vai privātās puses.

6.Informāciju no publiski pieejamiem avotiem Eiropols izvērtē, izmantojot 1. un 2. punktā noteiktos novērtējuma kodus.

7.Ja informācija ir iegūta analīzes rezultātā, ko Eiropols veicis, pildot savus uzdevumus, Eiropols izvērtē šādu informāciju saskaņā ar šo pantu un vienojoties ar dalībvalstīm, kuras piedalās analīzē.

100. pants

Dažādu datu subjektu kategoriju personas datu un īpašu kategoriju personas datu apstrāde

1.Personas datu apstrāde attiecībā uz noziedzīgā nodarījumā cietušajiem, lieciniekiem vai citām personām, kas var sniegt informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, ir atļauta, ja tā ir noteikti nepieciešama un samērīga, lai novērstu vai apkarotu noziedzību, kas ietilpst Eiropola kompetencē.

2.Personas datu apstrāde ar automatizētiem vai citiem līdzekļiem, ja šādi dati atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai dalību arodbiedrībā, kā arī ģenētisko datu, biometrisko datu fiziskas personas unikālas identificēšanas nolūkā vai veselības datu, vai datu par fiziskas personas dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju apstrāde ir atļauta tikai tad, ja tā ir noteikti nepieciešama un samērīga pētniecības un inovācijas projektiem saskaņā ar 102. pantu un operatīviem nolūkiem Eiropola kompetences ietvaros, un tikai lai novērstu vai apkarotu noziedzību, kas ietilpst Eiropola kompetencē. Šādai apstrādei piemēro arī šajā regulā noteiktos atbilstošos aizsardzības pasākumus attiecībā uz datu subjekta tiesībām un brīvībām, un, izņemot biometriskos datus, kurus apstrādā fiziskas personas unikālas identificēšanas nolūkā, to atļauj tikai tad, ja minētie dati papildina citus Eiropola apstrādātus personas datus. Konkrētu personu grupu atlase tikai pēc šādiem personas datiem ir aizliegta.

3.Datu aizsardzības speciālistu bez nepamatotas kavēšanās informē par personas datu apstrādi saskaņā ar šo pantu.

4.Vienīgi Eiropols var tieši piekļūt personas datiem, kas minēti 1. un 2. punktā. Izpilddirektors pienācīgi pilnvaro ierobežotu skaitu Eiropola darbinieku šādai piekļuvei, ja tā nepieciešama viņu uzdevumu veikšanai.

5.Neatkarīgi no pirmās daļas, ja dalībvalstu kompetento iestāžu vai Savienības struktūru un aģentūru darbiniekiem nepieciešams piešķirt tiešu piekļuvi personas datiem viņu uzdevumu veikšanai saskaņā ar šo regulu vai pētniecības un inovācijas projektiem saskaņā ar 102. panta 2. punkta c) apakšpunktu, izpilddirektors pienācīgi pilnvaro ierobežotu skaitu šādu darbinieku šādai piekļuvei.

6.Personas datus, kas minēti 1. un 2. punktā, nenosūta dalībvalstīm vai Savienības iestādēm, struktūrām, misijām, birojiem un aģentūrām un nepārsūta trešām valstīm, starptautiskām organizācijām vai privātajām pusēm, ja vien šāda nosūtīšana vai pārsūtīšana nav prasīta saskaņā ar šo regulu vai Savienības tiesību aktiem vai atsevišķos gadījumos nav noteikti nepieciešama un samērīga saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas ietilpst Eiropola kompetencē, un saskaņā ar VI un VII nodaļu.

7.Ik gadu Eiropols sniedz EDAU statistikas pārskatu par visiem 2. punktā minētajiem personas datiem, kurus tas ir apstrādājis.

101. pants

Personas datu glabāšanas un dzēšanas termiņi

1.Eiropola apstrādātos personas datus Eiropols glabā tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams un samērojams ar nolūkiem, kuros dati ir apstrādāti.

2.Ne vēlāk kā trīs gadus pēc personas datu sākotnējās apstrādes sākšanas Eiropols jebkurā gadījumā pārskata nepieciešamību turpināt to glabāšanu. Eiropols var nolemt turpināt glabāt personas datus līdz nākamai pārskatīšanai, kas notiek pēc vēl viena trīs gadu laikposma, ja glabāšanas turpināšana ir joprojām nepieciešama Eiropola uzdevumu pildīšanai. Turpmākas glabāšanas iemeslus pamato un reģistrē. Ja netiek pieņemts lēmums turpināt personas datu glabāšanu, minētos datus automātiski dzēš pēc trim gadiem.

3.Ja tāda veida personas datus, kā minēts 100. panta 1. un 2. punktā, glabā ilgāk par pieciem gadiem, par to informē EDAU.

4.Ja dalībvalsts, Savienības iestāde, struktūra, misija, birojs vai aģentūra, trešā valsts vai starptautiska organizācija personas datu nosūtīšanas vai pārsūtīšanas brīdī saskaņā ar 33. panta 2. punktu ir norādījusi jebkādus ierobežojumus attiecībā uz personas datu priekšlaicīgu dzēšanu vai iznīcināšanu, Eiropols personas datus dzēš saskaņā ar šiem ierobežojumiem. Ja datu glabāšanas turpināšana tiek uzskatīta par nepieciešamu, pamatojoties uz informāciju, kas ir plašāka nekā tā, kura ir datu sniedzēja rīcībā, Eiropols, lai varētu veikt savus uzdevumus, lūdz datu sniedzēja atļauju turpināt datu glabāšanu un iesniedz pamatojumu šādam lūgumam.

5.Ja dalībvalsts, Savienības iestāde, struktūra, misija, birojs vai aģentūra, trešā valsts vai starptautiska organizācija no savām datnēm dzēš Eiropolam sniegtos personas datus, tā par to attiecīgi informē Eiropolu. Eiropols dzēš datus, ja vien datu turpmāka glabāšana netiek uzskatīta par nepieciešamu, pamatojoties uz informāciju, kas ir plašāka nekā tā, kura ir datu sniedzēja rīcībā, – lai Eiropols varētu veikt savus uzdevumus. Eiropols informē datu sniedzēju par šādu datu turpmāku glabāšanu un sniedz šādas turpmākas glabāšanas pamatojumu.

6.Personas datus nedzēš šādos gadījumos:

a)šāda dzēšana kaitētu tāda datu subjekta interesēm, kuram nepieciešama aizsardzība; šādā gadījumā datus izmanto tikai ar datu subjekta skaidri izteiktu un rakstveida piekrišanu;

b)datu subjekts apstrīd personas datu precizitāti – uz laikposmu, kas dalībvalstīm vai attiecīgā gadījumā Eiropolam ļauj pārbaudīt datu precizitāti;

c)dati ir jāsaglabā pierādījumu nolūkā vai tāpēc, lai konstatētu, īstenotu vai aizstāvētu juridiskas tiesības;

d)datu subjekts iebilst pret to dzēšanu un tā vietā pieprasa ierobežot to izmantošanu.

102. pants

Personas datu apstrāde pētniecības un inovācijas nolūkos

1.Eiropols var apstrādāt personas datus attiecīgo pētniecības un inovācijas projektu vajadzībām ar noteikumu, ka minēto personas datu apstrāde ir nepieciešama un pienācīgi pamatota, lai sasniegtu attiecīgā projekta mērķus.

Attiecībā uz īpašām personas datu kategorijām šādu apstrādi veic tikai tad, ja tā ir noteikti nepieciešama un tai piemēro atbilstošus aizsardzības pasākumus, kas var ietvert pseidonimizāciju.

Eiropola veiktā personas datu apstrāde saistībā ar pētniecības un inovācijas projektiem notiek saskaņā ar pārredzamības, izskaidrojamības, taisnīguma un pārskatatbildības principiem.

2.Neskarot 1. punktu, personas datu apstrādei, ko veic saistībā ar Eiropola pētniecības un inovācijas projektiem, piemēro šādus aizsardzības pasākumus:

a)jebkuram pētniecības un inovācijas projektam ir vajadzīga izpilddirektora iepriekšēja atļauja, kuras pamatā ir:

I.apraksts par projekta mērķiem un skaidrojumu, kā projekts palīdz Eiropolam vai dalībvalstu kompetentajām iestādēm to uzdevumu izpildē;

II.paredzētās apstrādes darbības apraksts, kurā izklāstīti apstrādes mērķi, tvērums un ilgums, kā arī personas datu apstrādes nepieciešamība un samērīgums;

III.apstrādājamo personas datu kategoriju apraksts;

IV.novērtējums par atbilstību Regulas (ES) 2018/1725 71. pantam attiecībā uz personas datu glabāšanas termiņiem un piekļuves nosacījumiem;

b)par projekta sākšanu informē valdi saskaņā ar 32. panta 11. punktā minētajām pamatnostādnēm;

c)attiecībā uz jebkādiem saistībā ar projektu apstrādājamiem personas datiem:

I.tos uz laiku kopē atsevišķā, izolētā un aizsargātā datu apstrādes vidē Eiropolā, kas attiecīgā gadījumā var atbalstīt iteratīvus izstrādes, testēšanas un validēšanas procesus, tikai minētā projekta īstenošanas nolūkā;

II.saskaņā ar 100. panta 4. punktu tiem piekļūst īpaši pilnvaroti Eiropola darbinieki un, ievērojot tehniskos drošības pasākumus, dalībvalstu kompetento iestāžu un Savienības aģentūru īpaši pilnvaroti darbinieki;

III.tos nenosūta un nepārsūta;

IV.to apstrādes rezultātā netiek izraisīti pasākumi vai lēmumi, kas ietekmē datu subjektus;

V.tos dzēš, tiklīdz projekts ir pabeigts vai saskaņā ar 91. pantu ir beidzies personas datu glabāšanas termiņš;

VI.ievērojot atbilstošus aizsardzības pasākumus, tos pienācīgi pamatotos gadījumos var atkalizmantot Eiropolā turpmākiem pētniecības un inovācijas projektiem, kuriem ir saderīgi mērķi, it īpaši algoritmu, MI modeļu un MI sistēmu uzlabošanai, testēšanai vai validēšanai;

d)saistībā ar projektu veiktās personas datu apstrādes reģistrus saglabā ne ilgāk kā divus gadus pēc projekta pabeigšanas, tikai un vienīgi tādēļ un tik ilgi, cik nepieciešams, lai pārbaudītu datu apstrādes rezultātu pareizību.

3.Ja Eiropols uzskata, ka jauna veida pētniecības un inovācijas projekts rada būtisku risku datu subjektu tiesībām un brīvībām, tas papildus šā panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajām prasībām veic arī novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 89. pantu. Šādos gadījumos pirms projekta sākšanas informē EDAU.

4.Šā panta 2. un 3. punktu nepiemēro esošo spēju pielāgošanai, pārveidošanai vai izvēršanai, arī noteiktā operatīvā kontekstā, ja šādas darbības būtiski nemaina apstrādes raksturu, tvērumu vai nolūku tādā veidā, kas palielinātu risku datu subjektu tiesībām un brīvībām.

5.Valde juridiski saistošā dokumentā nosaka vispārēju darbības jomu pētniecības un inovācijas projektiem. Vajadzības gadījumā šādu dokumentu atjaunina un dara pieejamu EDAU, lai tas varētu veikt uzraudzību.

6.Eiropols saglabā dokumentu, kurā ir ietverts detalizēts apraksts par algoritmu apmācības, testēšanas un validēšanas procesu un tā pamatojumu, lai nodrošinātu procesu un algoritmu pārredzamību, tai skaitā to atbilstību šajā pantā paredzētajiem aizsardzības pasākumiem, un lai varētu veikt rezultātu precizitātes pārbaudi, pamatojoties uz šādu algoritmu izmantošanu. Pēc pieprasījuma Eiropols dara pieejamu minēto dokumentu ieinteresētajām personām, tostarp dalībvalstīm un KPUG.

7.Ja personas datus, kas jāapstrādā pētniecības un inovācijas projekta vajadzībām, ir sniegusi dalībvalsts, Savienības struktūra, trešā valsts vai starptautiska organizācija, Eiropols lūdz minētā datu sniedzēja piekrišanu saskaņā ar 33. panta 2. punktu, ja vien datu sniedzējs nav piešķīris iepriekšēju atļauju šādai apstrādei pētniecības un inovācijas projektu nolūkā vai nu vispārīgā veidā, vai ievērojot īpašus nosacījumus.

8.Eiropols neapstrādā datus pētniecības un inovācijas projektiem bez datu sniedzēja piekrišanas. Šādu piekrišanu var atsaukt jebkurā laikā.

103. pants

Personas datu aizsardzības pārkāpuma paziņošana attiecīgajām iestādēm

1.Neskarot Regulas (ES) 2018/1725 92. pantu, personas datu aizsardzības pārkāpuma gadījumā Eiropols bez liekas kavēšanās paziņo par minēto pārkāpumu attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un attiecīgajam datu sniedzējam, ja vien nav maz ticams, ka personas datu aizsardzības pārkāpums radīs risku fizisko personu tiesībām un brīvībām.

2.Paziņojumā, kas minēts 1. punktā, vismaz:

a)apraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma būtību, tostarp – ja iespējams un atbilstīgi – norāda attiecīgo datu subjektu kategorijas un skaitu un attiecīgo datu ierakstu kategorijas un skaitu;

b)apraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma iespējamās sekas;

c)apraksta Eiropola ierosinātos vai veiktos pasākumus, lai risinātu personas datu aizsardzības pārkāpumu;

d)attiecīgā gadījumā iesaka pasākumus, lai mazinātu personas datu aizsardzības pārkāpuma iespējamās nelabvēlīgās sekas.

104. pants

Datu subjekta informēšana par personas datu aizsardzības pārkāpumu

Neskarot Regulas (ES) 2018/1725 93. pantu, ja Eiropolam nav attiecīgā datu subjekta kontaktinformācijas, tas pieprasa, lai datu sniedzējs attiecīgajam datu subjektam paziņotu par personas datu aizsardzības pārkāpumu un informētu Eiropolu par pieņemto lēmumu. Dalībvalstis, kas sniedz datus, attiecīgajam datu subjektam par personas datu aizsardzības pārkāpumu paziņo saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

105. pants

Datu subjekta piekļuves tiesības

1.Jebkurš datu subjekts, kas vēlas īstenot Regulas (ES) 2018/1725 80. pantā minētās tiesības piekļūt personas datiem, kuri uz viņu attiecas, var šajā nolūkā iesniegt lūgumu iestādei, kas šim nolūkam norīkota viņa izvēlētajā dalībvalstī, vai Eiropolam. Minētā iestāde bez liekas kavēšanās un viena mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas nosūta to Eiropolam.

2.Eiropols apstiprina 1. punktā minētā lūguma saņemšanu. Eiropols uz to atbild bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā četru mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas Eiropolā, neskarot Regulas (ES) 2018/1725 81. pantu.

3.Eiropols par pieņemamo lēmumu apspriežas ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm un attiecīgo datu sniedzēju. Lēmumu par piekļuvi personas datiem pieņem ciešā sadarbībā starp Eiropolu un dalībvalstīm un datu sniedzēju, kas ir tieši saistīts ar datu subjekta piekļuvi šādiem datiem. Dalībvalstis un attiecīgais datu sniedzējs cieši sadarbojas ar Eiropolu un bez liekas kavēšanās atbild uz Eiropola veikto apspriešanos. Ja kāda dalībvalsts vai datu sniedzējs iebilst pret Eiropola ierosināto atbildi, tas paziņo Eiropolam sava iebilduma iemeslus. Eiropols vislielākajā mērā ņem vērā jebkurus šādus iebildumus. Eiropols pēc tam savu lēmumu paziņo attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un datu sniedzējam.

106. pants

Tiesības uz datu labošanu, dzēšanu un piekļuves ierobežošanu

1.Jebkurš datu subjekts, kas vēlas izmantot Regulas (ES) 2018/1725 82. pantā minētās tiesības labot vai dzēst personas datus vai ierobežot tādu personas datu apstrādi, kuri uz viņu attiecas, var minētajā nolūkā iesniegt lūgumu ar tās iestādes starpniecību, kas šādā nolūkā norīkota viņa izvēlētajā dalībvalstī, vai Eiropolam. Ja lūgums tiek iesniegts minētajai iestādei, tā viena mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas nosūta to Eiropolam.

2.Neskarot Regulas (ES) 2018/1725 82. panta 3. punktu, Eiropols ierobežo personas datu apstrādi, nevis tos dzēš, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka dzēšana varētu ietekmēt datu subjekta likumīgās intereses.

3.Datus, kuru apstrāde ir ierobežota, apstrādā tikai datu subjekta tiesību aizsardzībai, ja tas nepieciešams datu subjekta vai citas personas būtisku interešu aizsardzībai, vai Regulas (ES) 2018/1725 82. panta 3. punktā noteiktajiem nolūkiem.

4.Ja 1. un 2. punktā minētos Eiropola rīcībā esošos personas datus tam ir sniegušas trešās valstis, starptautiskas organizācijas vai Savienības iestādes, struktūras, misijas, biroji vai aģentūras, tos tieši sniegušas privātās puses, Eiropols tos izguvis no publiski pieejamiem avotiem vai tie izriet no Eiropola paša veiktajām analīzēm, Eiropols šādus datus labo vai dzēš vai ierobežo to apstrādi un attiecīgā gadījumā informē datu sniedzējus.

5.Ja 1. un 2. punktā minētos Eiropola rīcībā esošos personas datus tam ir sniegušas dalībvalstis, attiecīgās dalībvalstis sadarbībā ar Eiropolu šādus datus labo vai dzēš vai ierobežo to apstrādi atbilstīgi savas kompetences jomām.

6.Eiropols sadarbībā ar attiecīgo datu sniedzēju labo vai dzēš datus visos šādos gadījumos:

a)nepareizi personas dati ir nosūtīti vai pārsūtīti, izmantojot citus piemērotus līdzekļus;

b)kļūdas dalībvalstu sniegtajos datos ir radušās kļūdainas nosūtīšanas vai pārsūtīšanas dēļ vai tādas nosūtīšanas vai pārsūtīšanas dēļ, ar kuru pārkāpta šī regula;

c)kļūdas datos izriet no tā, ka Eiropols datus ir ievadījis, pārņēmis vai glabājis nepareizi vai pārkāpjot šo regulu.

7.Šā panta 3., 4. un 5. punktā minētajos gadījumos nekavējoties informē visus attiecīgo datu adresātus. Saskaņā ar noteikumiem, kas tiem piemērojami, adresāti savās sistēmās labo vai dzēš minētos datus vai ierobežo to apstrādi.

107. pants

Atbildība datu aizsardzības jautājumos

1.Eiropols personas datus apstrādā tādā veidā, kas nodrošina, ka var noteikt to avotu saskaņā ar 28. pantu.

2.Par personas datu precizitāti, kā minēts Regulas (ES) 2018/1725 71. panta 1. punkta d) apakšpunktā, atbild:

a)dalībvalsts vai Savienības struktūra, kas sniedza personas datus Eiropolam;

b)Eiropols attiecībā uz personas datiem, kurus sniegušas trešās valstis vai starptautiskas organizācijas vai tieši sniegušas privātās puses, uz personas datiem, kurus Eiropols izguvis no publiski pieejamiem avotiem vai kuri izriet no Eiropola paša veiktajām analīzēm, un uz personas datiem, kurus Eiropols glabā saskaņā ar 101. panta 5. punktu.

3.Ja Eiropolam kļūst zināms, ka personas dati, kas sniegti saskaņā ar 28. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, ir faktiski nepareizi vai ir glabāti nelikumīgi, tas par to informē minēto datu sniedzēju.

4.Par datu nosūtīšanas vai pārsūtīšanas likumību atbild:

a)dalībvalsts, kas sniedza personas datus Eiropolam;

b)Eiropols, ja tas sniedz personas datus dalībvalstīm, trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

5.Ja nosūtīšana notiek starp Eiropolu un Savienības iestādi, struktūru, misiju, biroju vai aģentūru, par nosūtīšanas likumību atbildīgs ir Eiropols.

Neskarot pirmo daļu, ja Eiropols datus nosūta pēc saņēmēja lūguma, gan Eiropols, gan saņēmējs ir atbildīgi par šādas nosūtīšanas likumību.

6.Eiropols ir atbildīgs par visām datu apstrādes darbībām, ko tas veic, izņemot datu divpusēju apmaiņu, kura notiek, izmantojot Eiropola infrastruktūru, starp dalībvalstīm, Savienības iestādēm, struktūrām, misijām, birojiem un aģentūrām, trešām valstīm, starptautiskām organizācijām un privātajām pusēm un kurai Eiropolam nav piekļuves. Par šādu divpusēju apmaiņu ir atbildīgi attiecīgie subjekti, un tā notiek saskaņā ar tiem piemērojamiem tiesību aktiem. Šādu apmaiņu drošību nodrošina saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 91. pantu.

108. pants

Iepriekšēja apspriešanās

1.Eiropols var sākt apstrādes darbības, par kurām saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 90. panta 1. punktu iepriekš jāapspriežas ar EDAU, ja vien EDAU astoņu nedēļu laikā saskaņā ar minētās regulas 90. panta 4. punktu nav sniedzis rakstisku padomu; minētais laikposms sākas sākotnējā apspriešanās pieprasījuma iesniegšanas dienā, un to neaptur un nepagarina.

2.Ja šā panta 1. punktā minētajām apstrādes darbībām ir būtiska nozīme Eiropola uzdevumu veikšanā un tās ir īpaši steidzamas un nepieciešamas, lai novērstu un apkarotu tūlītējus draudus, ko rada Eiropola kompetencē ietilpstošs noziedzīgs nodarījums, vai aizsargātu datu subjekta vai citas personas būtiskas intereses, Eiropols var sākt apstrādi izņēmuma kārtā.

Šādā gadījumā Eiropols pirms apstrādes darbību sākšanas informē EDAU un sniedz tam pamatotu paredzētā apstrādes nolūka un attiecīgo datu kategoriju aprakstu, kā arī sākotnēju novērtējumu par riskiem datu subjektiem. Eiropols četru nedēļu laikā pēc apstrādes darbību sākšanas iesniedz EDAU papildu informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu iepriekšēju apspriešanos ar EDAU.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 90. panta 4. punktu EDAU sniegto rakstisko padomu ņem vērā arī attiecībā uz jau sākto apstrādi, un attiecīgi pielāgo apstrādes veikšanas veidu.

Datu aizsardzības speciālists iesaistās šādu apstrādes darbību steidzamības novērtēšanā un pārrauga attiecīgo apstrādi.

109. pants

Datu aizsardzības speciālists

1.Valde par datu aizsardzības speciālistu ieceļ Eiropola darbinieku, kuru norīko tikai šajā amatā.

2.Lai atbalstītu datu aizsardzības speciālistu tā uzdevumu veikšanā, par datu aizsardzības speciālista palīgu var norīkot kādu Eiropola darbinieku.

3.Datu aizsardzības speciālists ir pakļauts tieši valdei.

4.Valde pieņem īstenošanas noteikumus attiecībā uz datu aizsardzības speciālistu. Minētie īstenošanas noteikumi it īpaši attiecas uz datu aizsardzības speciālista atlases un atbrīvošanas no amata procedūru, viņa uzdevumiem, pienākumiem un pilnvarām, kā arī viņa neatkarības aizsardzības pasākumiem.

5.Datu aizsardzības speciālistu ieceļ amatā uz četriem gadiem, un viņu var iecelt atkārtoti.

6.Datu aizsardzības speciālistam piemērojamos noteikumus mutatis mutandis piemēro datu aizsardzības speciālista palīgam.

7.Ja datu aizsardzības speciālists uzskata, ka nav ievēroti šīs regulas vai Regulas (ES) 2018/1725 noteikumi par personas datu apstrādi, tas informē izpilddirektoru un pieprasa noteiktā termiņā novērst neatbilstību. Ja izpilddirektors noteiktajā termiņā nenovērš apstrādes noteikumu neievērošanu, datu aizsardzības speciālists informē valdi. Valde sniedz atbildi noteiktā termiņā, par kuru vienojas ar datu aizsardzības speciālistu. Ja valde noteiktajā termiņā nenovērš noteikumu neievērošanu, datu aizsardzības speciālists lietu nodod EDAU.

110. pants

Pamattiesību amatpersona

1.Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma ieceļ pamattiesību amatpersonu. Pamattiesību amatpersona var būt Eiropola darbinieks, kas ir saņēmis īpašu apmācību pamattiesību tiesiskajā regulējumā un praksē.

2.Pamattiesību amatpersona veic šādus uzdevumus:

a)ja tā to uzskata par nepieciešamu vai pēc pieprasījuma konsultē Eiropolu par jebkuru Eiropola darbību, netraucējot minētās darbības vai nekavējot tās;

b)uzrauga, vai Eiropols ievēro pamattiesības;

c)sniedz nesaistošus atzinumus darba vienošanos sakarā;

d)informē izpilddirektoru par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem Eiropola darbību laikā;

e)veicina to, lai Eiropols, veicot savus uzdevumus un darbības, ievērotu pamattiesības;

f)jebkurus citus šajā regulā paredzētus uzdevumus.

3.Pamattiesību amatpersona tieši ziņo izpilddirektoram un izstrādā gada pārskatus par savu darbību, tostarp par to, cik lielā mērā Eiropola darbībās tiek ievērotas pamattiesības. Šos pārskatus dara pieejamus valdei.

111. pants

Apmācība pamattiesību jomā

Eiropola darbinieki saņem obligātu apmācību par pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību. Visiem Eiropola darbiniekiem, kas iesaistīti ar personas datu apstrādi saistītos operatīvos uzdevumos, būtu jāsaņem īpaša apmācība par personas datu apstrādi. Šo apmācību izstrādā sadarbībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un CEPOL.

112. pants

Valsts uzraudzības iestādes veiktā uzraudzība

1.Lai veiktu uzraudzības funkciju, Direktīvas (ES) 2016/680 41. pantā minētajām valsts uzraudzības iestādēm Eiropola valsts vienībā vai sadarbības koordinatoru telpās ir piekļuve datiem, ko to dalībvalsts iesniegusi Eiropolam saskaņā ar attiecīgajām valsts procedūrām, un Regulas (ES) 2018/1725 [..] pantā minētajiem reģistriem.

2.Valstu uzraudzības iestādēm ir piekļuve Eiropolā strādājošo to attiecīgo sadarbības koordinatoru birojiem un dokumentiem.

3.Valsts uzraudzības iestādes saskaņā ar attiecīgajām valsts procedūrām uzrauga Eiropola valsts vienību un sadarbības koordinatoru darbības, ja šīs darbības ir būtiskas personas datu aizsardzībai. Tās arī pastāvīgi informē EDAU par visām darbībām, ko tās veic saistībā ar Eiropolu.

4.Jebkurai personai ir tiesības lūgt valsts uzraudzības iestādi pārbaudīt jebkādā veidā veiktas ar šo personu saistītu datu nosūtīšanas, pārsūtīšanas vai citādas paziņošanas Eiropolam un attiecīgās dalībvalsts piekļuves minētajiem datiem likumību. Minētās tiesības izmanto saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā lūgums iesniegts.

113. pants

Sadarbība starp EDAU un valstu uzraudzības iestādēm

1.EDAU cieši sadarbojas ar valstu uzraudzības iestādēm jautājumos, kuros nepieciešama valstu iesaiste, it īpaši, ja EDAU vai valsts uzraudzības iestāde konstatē būtiskas atšķirības dalībvalstu praksē vai iespējami nelikumīgu nosūtīšanu vai pārsūtīšanu, izmantojot Eiropola informācijas apmaiņas kanālus, vai saistībā ar jautājumiem par šīs regulas īstenošanu un interpretāciju, kurus izvirzījusi viena vai vairākas valstu uzraudzības iestādes.

2.Gadījumos, kas minēti 1. punktā, nodrošina koordinētu uzraudzību saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 62. pantu. EDAU, pildot Regulā (ES) 2018/1725 noteiktos pienākumus, izmanto valstu uzraudzības iestāžu zinātību un pieredzi.

Veicot kopīgas inspekcijas ar EDAU, valstu uzraudzības iestāžu locekļiem un darbiniekiem, pienācīgi ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, ir pilnvaras, kas ir līdzvērtīgas Regulā (ES) 2018/1725 noteiktajām pilnvarām, un viņus saista pienākums, kas ir līdzvērtīgs šīs regulas 129. pantā noteiktajam pienākumam.

3.EDAU pilnībā informē valstu uzraudzības iestādes par visiem jautājumiem, kuri tās tieši ietekmē vai kā citādi uz tām attiecas. Pēc vienas vai vairāku valstu uzraudzības iestāžu lūguma EDAU tās informē par konkrētiem jautājumiem.

4.Gadījumos, kas attiecas uz datiem, kuri saņemti no vienas vai vairākām dalībvalstīm, arī gadījumos, kas minēti 114. pantā, EDAU apspriežas ar attiecīgajām valsts uzraudzības iestādēm. EDAU nepieņem lēmumu par turpmāku īstenojamu pasākumu, pirms minētās valstu uzraudzības iestādes viņa noteiktā termiņā, kas ir vismaz viens mēnesis un ne vairāk kā trīs mēneši no brīža, kad EDAU apspriežas ar attiecīgajām valsts uzraudzības iestādēm, nav informējušas EDAU par savu viedokli. EDAU vislielākajā mērā ņem vērā attiecīgo valstu uzraudzības iestāžu nostāju. Ja EDAU plāno neievērot valsts uzraudzības iestādes nostāju, viņš informē minēto iestādi, pamato savu rīcību un iesniedz lietu Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai.

IX nodaļa
Tiesiskās aizsardzības līdzekļi un atbildība

114. pants

Sūdzību izskatīšanas procedūra EDAU

1.Ja sūdzība attiecas uz šīs regulas 105. vai 106. pantā vai Regulas (ES) 2018/1725 81. vai 82. pantā minētu lēmumu, EDAU apspriežas ar tās dalībvalsts valsts uzraudzības iestādēm, kura sniegusi datus, vai tieši skartās dalībvalsts valsts uzraudzības iestādēm. EDAU, pieņemot lēmumu, kas var ietvert atteikumu sniegt jebkādu informāciju, ņem vērā valsts uzraudzības iestādes atzinumu.

2.Ja sūdzība attiecas uz tādu datu apstrādi, kurus Eiropolam sniegusi dalībvalsts, EDAU un datus sniegušās dalībvalsts valsts uzraudzības iestāde, katram darbojoties savas attiecīgās kompetences ietvaros, nodrošina, ka nepieciešamās pārbaudes par datu apstrādes likumību ir veiktas pareizi.

3.Ja sūdzība attiecas uz tādu datu apstrādi, kurus Eiropolam sniegušas Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, trešās valstis vai starptautiskas organizācijas, vai uz tādu datu apstrādi, kurus Eiropols izguvis no publiski pieejamiem avotiem vai kuri izriet no Eiropola paša veiktajām analīzēm, EDAU nodrošina, ka Eiropols ir pareizi veicis nepieciešamās pārbaudes par datu apstrādes likumību.

115. pants

Vispārīgie noteikumi par atbildību un tiesībām uz kompensāciju

1.Eiropola līgumisko atbildību reglamentē attiecīgajam līgumam piemērojamie tiesību akti.

2.Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt nolēmumus, ievērojot jebkuru šķīrējklauzulu, kas ietverta Eiropola noslēgtā līgumā.

3.Attiecībā uz ārpuslīgumisko atbildību Eiropols saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem kopīgajiem vispārīgajiem principiem atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko, pildot savus pienākumus, radījušas tā struktūrvienības vai darbinieki.

4.Strīdi, kas saistīti ar 3. punktā minēto kaitējumu atlīdzināšanu, ir Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā.

5.Eiropola darbinieku personisko atbildību pret Eiropolu reglamentē viņiem attiecīgi piemērojamie Civildienesta noteikumi vai Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības noteikumi.

X nodaļa
Kopīgā parlamentārā uzraudzība

116. pants

Kopīgā parlamentārā uzraudzība

1.Ievērojot LESD 88. pantu, Eiropola darbību uzraudzību veic Eiropas Parlaments kopā ar valstu parlamentiem. Tie veido specializētu KPUG, ko kopīgi izveido valstu parlamenti un Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja. KPUG organizāciju un reglamentu kopīgi nosaka Eiropas Parlaments un valstu parlamenti saskaņā ar Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 9. pantu.

2.KPUG veic Eiropola darbību politisku uzraudzību, tam pildot savus uzdevumus, tostarp saistībā ar minēto darbību ietekmi uz fizisku personu pamattiesībām un brīvībām.

3.Valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors vai viņu vietnieki pēc KPUG lūguma ierodas KPUG, lai apspriestu jautājumus saistībā ar pirmajā daļā minētajām darbībām, arī šādu darbību budžeta aspektus, Eiropola strukturālo organizāciju un iespējamu jaunu vienību un specializētu centru izveidi, ņemot vērā pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti. KPUG var nolemt attiecīgā gadījumā uzaicināt uz savām sanāksmēm citas attiecīgas personas.

4.EDAU pēc KPUG lūguma un vismaz reizi gadā ierodas KPUG, lai saistībā ar Eiropola darbībām apspriestu vispārīgus jautājumus par fizisku personu pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību, it īpaši personas datu aizsardzību, ņemot vērā pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti.

5.Eiropols apspriežas ar KPUG par Eiropola daudzgadu plānošanu saskaņā ar 73. panta 1. punktu.

6.Eiropols informācijas nolūkā nosūta KPUG šādus dokumentus, ņemot vērā pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti:

a)stratēģiskās analīzes, draudu novērtējumus, ziņojumus par tendencēm un situācijas pārskatus saistībā ar Eiropola kompetenci, kā arī Eiropola pasūtīto pētījumu un izvērtējumu rezultātus;

b)administratīvās vienošanās, kas noslēgtas, ievērojot 79. panta 3. punktu;

c)73. panta 1. punktā minēto dokumentu, kurā ietverta Eiropola daudzgadu plānošana un gada darba programma;

d)73. panta 2. punktā minēto konsolidēto gada darbības pārskatu par Eiropola darbībām, tostarp attiecīgu informāciju par Eiropola darbībām un rezultātiem, kas iegūti, apstrādājot lielas datu kopas, neizpaužot nekādas operatīvas detaļas un neskarot notiekošas izmeklēšanas;

e)130. pantā minēto Komisijas sagatavoto izvērtējuma ziņojumu;

f)ikgadēju informāciju saskaņā ar 96. panta 12. punktu par personas datiem, ar kuriem saskaņā ar 96. pantu notikusi apmaiņa ar privātajām pusēm, arī sadarbības efektivitātes novērtējumu, konkrētus piemērus ar gadījumiem, kas apliecina, kāpēc minētie pieprasījumi bija nepieciešami un samērīgi, lai Eiropols varētu veikt savus uzdevumus, un attiecībā uz personas datu apmaiņu saskaņā ar 96. pantu – šādas apmaiņas rezultātā identificēto bērnu skaitu, ciktāl šī informācija ir pieejama Eiropolam;

g)ikgadēju informāciju par to gadījumu skaitu, kad Eiropolam bija nepieciešams apstrādāt personas datus, kas neattiecas uz II pielikumā uzskaitītajām datu subjektu kategorijām, kopā ar informāciju par apstrādes ilgumu un rezultātiem, tostarp tādu gadījumu piemēriem, kas apliecina, kāpēc minētā datu apstrāde bija nepieciešama un samērīga;

h)ikgadēju informāciju par personas datu pārsūtīšanu trešām valstīm un starptautiskām organizācijām saskaņā ar 94. pantu, tostarp to gadījumu skaitu, kuros saskaņā ar 94. panta 2. punktu atļauta pārsūtīšana;

i)ikgadēju informāciju par to gadījumu skaitu, kad Eiropols saskaņā ar 30. pantu ir ierosinājis iespēju ievadīt informatīvos brīdinājumus, tostarp konkrētus piemērus ar gadījumiem, kas apliecina, kāpēc tika ierosināta minēto brīdinājumu ievadīšana;

j)ikgadēju informāciju par to pētniecības un inovācijas projektu skaitu, kas īstenoti, tostarp informāciju par minēto projektu mērķiem, apstrādāto personas datu kategorijām, izmantotajiem papildu aizsardzības pasākumiem, tostarp datu minimizēšanu, tiesībaizsardzības vajadzībām, ko ar minētajiem projektiem cenšas risināt, un minēto projektu rezultātiem;

k)ikgadēju informāciju par to lietu skaitu un veidiem, kurās saskaņā ar 100. pantu tika apstrādāti īpašu kategoriju personas dati.

Piemērus, kas minēti f) un i) apakšpunktā, anonimizē, ja tas attiecas uz personas datiem.

Piemērus, kas minēti g) apakšpunktā, anonimizē, ja tas attiecas uz personas datiem, neizpaužot nekādu operatīvo informāciju un neskarot notiekošu izmeklēšanu.

7.KPUG var pieprasīt citus attiecīgus dokumentus, kas vajadzīgi tās uzdevumu izpildei saistībā ar Eiropola darbību politisko uzraudzību, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 76 un neskarot šīs regulas 117. un 129. pantu.

8.KPUG var sagatavot secinājumu kopsavilkumu, tai skaitā nesaistošus konkrētus ieteikumus Eiropolam, par Eiropola darbību politisko uzraudzību un iesniegt minētos secinājumus Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem. Eiropas Parlaments informācijas nolūkā nosūta minētos secinājumus Padomei, Komisijai un Eiropolam.

117. pants

Eiropas Parlamenta piekļuve informācijai, ko apstrādā Eiropols vai ar tā starpniecību

1.Lai Eiropas Parlaments varētu īstenot Eiropola darbību parlamentāro uzraudzību saskaņā ar 116. pantu, Eiropas Parlamenta un KPUG piekļuve sensitīvai neklasificētai informācijai, ko apstrādā Eiropols vai ar Eiropola starpniecību, pēc Eiropas Parlamenta lūguma atbilst 129. panta 1. punktā minētajiem noteikumiem.

2.Eiropas Parlamenta piekļuve ES klasificētai informācijai, ko apstrādā Eiropols vai ar Eiropola starpniecību, atbilst piemērojamajam Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu un Padomi par Padomes rīcībā esošas klasificētas informācijas par jautājumiem, kas nav kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, nosūtīšanu Eiropas Parlamentam un apstrādi Eiropas Parlamentā un šīs regulas 129. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem.

3.Vajadzīgos elementus attiecībā uz 1. un 2. punktā minēto Eiropas Parlamenta piekļuvi informācijai nosaka starp Eiropolu un Eiropas Parlamentu noslēgtās darba vienošanās.

XI nodaļa
Personāls

118. pants

Vispārīgi noteikumi

1.Eiropola personālam piemēro Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī pēc Savienības iestāžu vienošanās pieņemtos noteikumus Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības īstenošanai.

2.Eiropola personālu veido pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki. Valde reizi gadā tiek informēta par līgumiem, ko uz nenoteiktu laiku slēdz izpilddirektors. Valde pieņem lēmumu par to, kurus štatu sarakstā paredzētos amatus, kas jāieņem pagaidu darbiniekiem, drīkst ieņemt tikai dalībvalstu kompetento iestāžu darbinieki. Valde regulāri pārskata minētos amatus, ņemot vērā operatīvās prasības un nepieciešamību saglabāt specializēto zinātību. Ar darbiniekiem, ko pieņem darbā šajos amatos, var slēgt tikai terminētus līgumus, kurus var atjaunot vienu reizi. Šādu pagaidu darbinieku līgumu kopējais maksimālais termiņš nepārsniedz desmit gadus.

119. pants

Valstu norīkotie eksperti

1.Eiropols var izmantot valstu norīkotus ekspertus.

2.Valde pieņem lēmumu, kurā paredzēti noteikumi par valstu ekspertu norīkojumu uz Eiropolu.

XII nodaļa
Finanšu noteikumi

120. pants

Budžets

1.Katram finanšu gadam tiek sastādīta Eiropola ieņēmumu un izdevumu tāme, kas atbilst kalendārajam gadam un tiek iekļauta Eiropola budžetā.

2.Eiropola budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.Neskarot citus resursus, Eiropola ieņēmumus veido:

a)Savienības iemaksa, kas iekļauta Savienības vispārējā budžetā;

b)to valstu iemaksas, kuras ir asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, ja šādas iemaksas ir paredzētas attiecīgajos starptautiskajos nolīgumos;

c)jebkādas dalībvalstu brīvprātīgas finansiālas iemaksas saskaņā ar valdes pieņemtajiem noteikumiem.

4.Eiropols var saņemt Savienības finansējumu iemaksu nolīgumu vai ad hoc dotāciju veidā saskaņā ar 124. pantā minētajiem finanšu noteikumiem un to attiecīgo instrumentu noteikumiem, ar kuriem atbalsta Savienības politikas jomas.

5.Eiropola izdevumos ietilpst personāla atalgojums, administratīvie un infrastruktūras izdevumi un darbības izmaksas.

6.Budžeta saistības par darbībām, kas ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, var sadalīt vairākos gada maksājumos.

121. pants

Budžeta izveide

1.Izpilddirektors katru gadu sagatavo Eiropola ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, ietverot štatu sarakstu, un to nosūta valdei. Tāmes projektu sagatavo tā, lai nodrošinātu apropriāciju skaidru sadalījumu pa apakšdarbībām saskaņā ar vienotā programmdokumenta struktūru.

2.Valde, pamatojoties uz tāmes projektu, pieņem provizorisku Eiropola ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, tai skaitā provizorisku štatu sarakstu. Valde to katru gadu līdz 31. janvārim nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai kā daļu no vienotā programmdokumenta projekta.

3.Valde galīgo Eiropola ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu, kurā ietverts štatu saraksta projekts, katru gadu līdz 31. martam nosūta Komisijai.

4.Komisija tāmi līdz ar Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.Ņemot vērā tāmi, Komisija Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu, un tās iemaksas apmēru, kas sedzams no vispārējā budžeta, un iesniedz tās Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu.

6.Eiropas Parlaments un Padome apstiprina Savienības iemaksu apropriācijas Eiropolam.

7.Eiropas Parlaments un Padome pieņem Eiropola štatu sarakstu.

8.Eiropola budžetu pieņem valde. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

9.Deleģēto regulu (ES) 2019/715 piemēro visiem celtniecības projektiem, kuriem varētu būt ievērojama ietekme uz Eiropola budžetu.

122. pants

Budžeta izpilde

1.Eiropola budžetu izpilda izpilddirektors.

2.Izpilddirektors ik gadu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei visu informāciju, kas attiecas uz jebkādu izvērtēšanas procedūru konstatējumiem.

123. pants

Pārskata sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana

1.Eiropola grāmatvedis līdz nākamā finanšu gada 1. martam (N + 1 gads) nosūta provizorisko pārskatu par finanšu gadu (N gads) Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.

2.Līdz N + 1 gada 31. martam Eiropols nosūta ziņojumu par N gada budžeta un finanšu pārvaldību Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

3.Komisijas grāmatvedis līdz N + 1 gada 31. martam nosūta Revīzijas palātai Eiropola N gada provizorisko pārskatu, kas konsolidēts ar Komisijas pārskatu.

4.Pēc tam, kad saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 252. pantu ir saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par Eiropola provizorisko pārskatu, Eiropola grāmatvedis sagatavo Eiropola galīgo pārskatu par minēto gadu. Izpilddirektors minēto galīgo pārskatu iesniedz valdei atzinuma sniegšanai.

5.Valde sniedz savu atzinumu par Eiropola N gada galīgo pārskatu.

6.Eiropola izpilddirektors līdz N + 1 gada 1. jūlijam N gada galīgo pārskatu kopā ar 5. punktā minēto valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un valstu parlamentiem.

7.Līdz N+1 gada 15. novembrim galīgo pārskatu par N gadu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8.Izpilddirektors līdz N + 1 gada 30. septembrim Revīzijas palātai nosūta atbildi uz apsvērumiem, kas izteikti tās gada pārskatā. Viņš nosūta atbildi arī valdei.

9.Pēc Eiropas Parlamenta lūguma izpilddirektors iesniedz tam visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai N gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai, saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 261. panta 3. punktu.

10.Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz izpilddirektoram apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

124. pants

Finanšu noteikumi

1.Pēc apspriešanās ar Komisiju valde pieņem finanšu noteikumus, kas piemērojami Eiropolam. No Deleģētās regulas (ES) 2019/715 noteikumiem atkāpjas tikai tad, ja šāda atkāpe ir īpaši nepieciešama Eiropola darbībai un Komisija tai ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

2.Eiropols var piešķirt dotācijas saistībā ar savu uzdevumu izpildi.

3.Eiropols bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus var piešķirt dotācijas dalībvalstīm, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām tādu darbību veikšanai, kas ietilpst Eiropola kompetencē.

4.Ja tam ir pienācīgs pamatojums operatīvos nolūkos, pēc valdes atļaujas saņemšanas finansiālais atbalsts var segt visas aprīkojuma un infrastruktūras izmaksas.

5.Finanšu noteikumos, kas minēti 1. punktā, var precizēt kritērijus, saskaņā ar kuriem finansiālais atbalsts var segt visas šā punkta pirmajā daļā minētās izmaksas.

6.Attiecībā uz kopēju izmeklēšanas grupu darbībām sniedzamo finansiālo atbalstu Eiropols un Eurojust kopīgi paredz noteikumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem izskatāmi pieteikumi šādam atbalstam.

XIII nodaļa
Dažādi noteikumi

125. pants

Privilēģijas un imunitāte

1.Uz Eiropolu un tā personālu attiecas Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots LES un LESD.

2.Sadarbības koordinatoru un viņu ģimenes locekļu privilēģijas un imunitāti nosaka nolīgumā starp Nīderlandes Karalisti un pārējām dalībvalstīm. Nolīgumā paredz tādas privilēģijas un imunitāti, kādas nepieciešamas, lai sadarbības koordinatori varētu pienācīgi pildīt savus uzdevumus.

126. pants

Valodu lietošana

1.Uz Eiropolu attiecas Regulas Nr. 1 noteikumi.

2.Valde ar tās locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem lēmumu par Eiropola iekšējiem valodas lietošanas noteikumiem.

3.Tulkošanas un visus citus Eiropolam nepieciešamos lingvistiskos pakalpojumus, izņemot mutisko tulkošanu, nodrošina ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2965/94 77 izveidotais Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

127. pants

Pārredzamība

1.Eiropola rīcībā esošiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001. Ja Eiropols atbalsta EPPO izmeklēšanas, Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošana Eiropolā neskar Regulas (ES) 2017/1939 109. pantu.

2.Par lēmumiem, ko Eiropols pieņēmis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam vai celt prasību Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar attiecīgi LESD 228. un 263. panta nosacījumiem.

3.Eiropols savā tīmekļa vietnē publicē valdes locekļu sarakstu un valdes sanāksmju rezultātu apkopojumus. Minēto apkopojumu publicēšanu uz laiku vai pastāvīgi neveic vai ierobežo, ja šāda publicēšana apdraudētu Eiropola uzdevumu veikšanu, ņemot vērā tā pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti un Eiropola operatīvo raksturu.

128. pants

Krāpšanas un pārkāpumu novēršana un apkarošana

1.Revīzijas palātai ir tiesības veikt gan dokumentu revīzijas, gan klātienes revīzijas attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas no Eiropola saņēmuši Savienības līdzekļus.

2.OLAF var veikt izmeklēšanu, arī pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai konstatētu, vai saistībā ar Eiropola piešķirtu dotāciju vai noslēgtu līgumu ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses, vai arī pastāv nopietni ar profesionālo pienākumu izpildi saistīti apstākļi, kuri izpaužas kā locekļu vai darbinieku pienākumu nepildīšana un var būt pamats disciplinārlietai vai attiecīgā gadījumā kriminālprocesam. Šādas izmeklēšanas veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 78 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 79 paredzētajiem noteikumiem un procedūrām.

3.Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 EPPO izmeklē krāpšanu un citas nelikumīgas darbības, kas skar Savienības finanšu intereses, un veic par tām kriminālvajāšanu, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 80 .

129. pants

Noteikumi par sensitīvas neklasificētas un klasificētas informācijas aizsardzību

1.Eiropols pieņem savus drošības noteikumus, kuru pamatā ir Komisijas drošības noteikumos par Eiropas Savienības klasificētas informācijas (ESKI) un sensitīvas neklasificētas informācijas (SNI) aizsardzību noteiktie principi un noteikumi, tostarp noteikumi par šādas informācijas apmaiņu ar trešām valstīm un šādas informācijas apstrādi un glabāšanu, kā noteikts Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 81 un (ES, Euratom) 2015/444 82 .

2.Valde pieņem Eiropola drošības noteikumus pēc tam, kad Komisija tos ir apstiprinājusi. Izvērtējot sagatavotos drošības noteikumus, Komisija nodrošina, ka tie ir saderīgi ar Komisijas Lēmumiem (ES, Euratom) 2015/443 un (ES, Euratom) 2015/444 83 .

130. pants

Izvērtēšana un pārskatīšana

1.Ne vēlāk kā … [pieci gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm izvērtē Eiropola darbības rezultātus attiecībā uz tā kompetenci, pilnvarām, uzdevumiem un pārvaldību. Izvērtēšanas procesā uzklausa valdi. Novērtējot Eiropola darbību ietekmi uz pamattiesībām, Komisija lūdz Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru sniegt savu vērtējumu.

2.Izvērtējumā it īpaši aplūko iespējamo vajadzību grozīt Eiropola pilnvaras un jebkāda šāda grozījuma finansiālās sekas.

3.Katra otrā izvērtējuma laikā novērtē Eiropola sasniegtos rezultātus, ņemot vērā tā kompetenci, pilnvaras, pārvaldību un uzdevumus, arī novērtē, vai Eiropola darbības turpināšana joprojām ir pamatota, ņemot vērā minēto kompetenci, pilnvaras, pārvaldību un uzdevumus.

4.Komisija ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei par izvērtējuma konstatējumiem. Izvērtējuma konstatējumus publisko.

131. pants

Administratīvā izmeklēšana

Eiropola darbības saskaņā ar LESD 228. pantu izskata Eiropas Ombuds.

132. pants

Galvenā mītne

Nepieciešamos pasākumus attiecībā uz Eiropola izvietošanu Nīderlandes Karalistē un telpām un aprīkojumu, kas Nīderlandes Karalistei jādara pieejami, kā arī īpašos noteikumus, kurus Nīderlandes Karalistē piemēro izpilddirektoram, valdes locekļiem, Eiropola personālam un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp Eiropolu un Nīderlandes Karalisti saskaņā ar Protokolu Nr. 6.

Tas neskar Eiropola iespēju izvietot operatīvās, tehniskās vai administratīvās funkcijas un spējas citās dalībvalstīs.

XIV nodaļa
Pārejas noteikumi

133. pants

Juridiskā pēctecība

1.Ar šo regulu izveidotais Eiropols pārņem visas ar Regulu (ES) 2016/794 izveidotā Eiropola tiesības un pienākumus, kas izriet no piemērojamajiem valsts, Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem.

2.Šī regula neskar to sadarbības nolīgumu un darba vienošanos spēkā esību, ko Eiropols noslēdzis saskaņā ar Eiropola konvenciju, Lēmumu 2009/371/TI vai Regulu (ES) 2016/794. Šādi sadarbības nolīgumi un darba vienošanās paliek spēkā, un tos piemēro līdz to termiņa beigām vai līdz to aizstāšanai.

134. pants

Pārejas pasākumi

1.Eiropols var turpināt darbības, kas sāktas saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794 un nav pabeigtas pirms šīs regulas piemērošanas dienas. Minētās darbības turpina saskaņā ar šo regulu.

2.Personas datus, ko Eiropols pirms šīs regulas piemērošanas dienas apstrādājis saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794, Eiropols var turpināt apstrādāt, ja šāda apstrāde atbilst šai regulai.

3.Jebkurš pārsūtīšanu kopums uz trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, ko valde atļāvusi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 25. panta 6. punktā izklāstītajiem noteikumiem, saskaņā ar šo regulu paliek spēkā līdz tā laikposma beigām, uz kuru pārsūtīšana bija atļauta.

4.Lēmumi, īstenošanas pasākumi, noteikumi un vienošanās, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794, paliek spēkā līdz to atcelšanai vai aizstāšanai saskaņā ar šo regulu.

5.Valde atceļ saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794 pieņemtos lēmumus un pasākumus, kas neatbilst šai regulai.

6.Darbinieki, kurus šīs regulas piemērošanas dienā nodarbina Eiropols, saglabā tiesības un pienākumus, kas izriet no viņu darba līgumiem un iecelšanas amatā.

7.Izpilddirektors un izpilddirektora vietnieki, kuri iecelti, pamatojoties uz Regulu (ES) 2016/794, atlikušo pilnvaru termiņu pilda attiecīgi izpilddirektora un izpilddirektora vietnieku pienākumus, kā paredzēts šajā regulā.

Ja šīs regulas piemērošanas dienā izpilddirektors vai izpilddirektora vietnieks pilda savu pirmo pilnvaru termiņu, minētais pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Jebkuru minētā pilnvaru termiņu pagarina saskaņā ar šīs regulas 76. panta 3.–7. punktā izklāstīto procedūru.

Ja šīs regulas piemērošanas dienā izpilddirektors vai izpilddirektora vietnieks pilda savu otro pilnvaru termiņu, minētais pilnvaru termiņš ir pieci gadi. To vairs nepagarina.

8.Valdes locekļi un viņu aizstājēji, kas iecelti saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794, turpina pildīt savas funkcijas līdz savu attiecīgo pilnvaru termiņa beigām, kā noteikts saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794.

XV nodaļa 
Grozījumi citos esošajos tiesību aktos

135. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2018/1726

Regulā (ES) 2018/1726 iekļauj šādu 41.a pantu:

“41.a pants

Sadarbība ar Eiropolu

1.Eu-LISA var sadarboties ar Eiropolu kopīgu interešu jomās, kas saistītas ar informācijas sistēmu un ar tām saistītās komunikācijas infrastruktūras izstrādi, izvēršanu un ekspluatāciju.

2.Šā panta 1. punktā minētā sadarbība starp eu-LISA un Eiropolu attiecīgā gadījumā un saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām it īpaši ietver:

a)dalību iepirkuma procedūrās vai to izmantošanu, arī dalību kopīgā iepirkuma darbībās, pamatlīgumu vai citu iepirkuma instrumentu izmantošanu būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegādei; 

b)to tehnisko komponentu, rīku, pakalpojumu vai pamatelementu kopīgošanu, atkalizmantošanu vai pielāgošanu, kurus izstrādājusi vai ekspluatē kāda no aģentūrām; 

c)tehniskā atbalsta, zinātības vai pakalpojumu sniegšanu, arī sistēmu izstrādes, testēšanas, uzturēšanas un drošības jomā;

d)kopīgu projektu grupu izveidi un personāla, zinātības un citu kopīgu projektu un tehnisko darbību īstenošanai nepieciešamo resursu apmaiņu. 

3.Pēc Eiropola pieprasījuma saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) …/…* 86. pantu eu-LISA Eiropolam un attiecīgā gadījumā dalībvalstu kompetentajām iestādēm Eiropola pakalpojumu, rīku un lietojumprogrammu vajadzībām nodrošina eu-LISA sertifikācijas iestādes izdotus publiskās atslēgas infrastruktūras sertifikātus. 

4.Sadarbība saskaņā ar 1.–3. punktu notiek, pamatojoties uz darba vienošanos, kurās nosaka praktisko kārtību, tai skaitā finansiālos aspektus, pārvaldības kārtību, personāla apmaiņas un pagaidu norīkojumu kārtību, kā arī kopīgu projektu grupu izveidi un darbību.”; 

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) …/… [par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu), ar ko groza Regulu (ES) 2018/1726 un Regulu (ES) 2024/982 un atceļ Regulu (ES) 2016/794]”.

136. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2024/982

Regulas (ES) 2024/982 49. pantu groza šādi: 

(1)panta 5. punktā pievieno šādu otro daļu:

“Eiropols šādu meklēšanu var veikt, izmantojot: 

a)trešo valstu sniegtus datus;

b)dalībvalstu izcelsmes datus.”;

(2)pantā iekļauj šādus punktus:

“5.a Meklēšanā, ko veic, izmantojot DNS profilus, daktiloskopiskos datus un sejas attēlus, Eiropols drīkst izmantot tikai dalībvalstu izcelsmes datus, ja to atļauj dalībvalsts, kurai šie dati pieder. Šādu atļauju var piešķirt šādos gadījumos: 

a)katrā gadījumā atsevišķi;

b)saskaņā ar pastāvīgo atļauju, ievērojot dalībvalsts noteiktos nosacījumus.

5.b Veicot meklēšanu ar dalībvalstu izcelsmes biometriskajiem datiem, Eiropols darbojas kā tehnisko un kriminālistikas pakalpojumu sniedzējs tās dalībvalsts vārdā, kura devusi atļauju, un ievēro visus minētās dalībvalsts norādītos ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi informācijai, tās pārsūtīšanu, nosūtīšanu, dzēšanu, iznīcināšanu vai turpmāku izmantošanu.”;

(3)panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja 6., 11. vai 20. pantā minētās procedūras uzrāda atbilstību starp meklēšanā izmantotajiem datiem un datiem, kas glabājas pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts vai dalībvalstu datubāzē, Eiropols informē tikai iesaistīto dalībvalsti vai dalībvalstis un attiecīgā gadījumā dalībvalsti vai dalībvalstis, kas saskaņā ar 6. punktu atļāvušas izmantot datus.”; 

(4)panta 6. punkta otrās daļas c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) ir nosūtīts tās trešās valsts vai dalībvalsts nosaukums, kura sniegusi datus.”;

(5)panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7. Lai Eiropols varētu izmantot informāciju, kas iegūta no saskaņā ar šo pantu veikta vaicājuma un no pamatdatu kopas apmaiņas saskaņā ar 6. punktu, ir vajadzīga tās dalībvalsts piekrišana, kuras datubāzē konstatēta atbilsme, un attiecīgā gadījumā tās dalībvalsts piekrišana, kura saskaņā ar 6. punktu atļāvusi izmantot datus. Ja dalībvalsts atļauj izmantot šādu informāciju, tās apstrādi Eiropolā reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) …/…* [šī regula].

_____________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) …/… [par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu), ar kuru groza Regulu (ES) 2018/1726 un Regulu (ES) 2024/982 un atceļ Regulu (ES) 2016/794]”.

XVI nodaļa 
Nobeiguma noteikumi

137. pants

Darbības sākums

1.Komisija ar 38. panta 8. punktā minēto īstenošanas aktu nosaka dienu, no kuras dalībvalstis var sākt izmantot 38. panta 3. punktā minētos datu ielādes risinājumus, lai informāciju augšupielādētu Eiropola šķērspārbaudes pakalpojumā.

Komisija ar pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu nosaka dienu, no kuras dalībvalstīm jāsāk izmantot datu ielādes risinājumus.

Komisija ar 50. panta 9. punktā minēto īstenošanas aktu nosaka dienu, no kuras Eiropolam jāsāk izmantot 50. pantā minēto Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūru. 

2.Komisija ar 42. panta 5. punktā minēto īstenošanas aktu nosaka dienu, no kuras Eiropols un dalībvalstis var sākt izmantot 42. pantā minēto Policijas kopīgo datu platformu.

Komisija ar pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu nosaka dienu, no kuras Eiropolam un dalībvalstīm jāsāk izmantot Policijas kopīgo datu platformu.

3.Komisija ar 49. pantā minēto īstenošanas aktu nosaka dienu, no kuras dalībvalstis var sākt izmantot 54. pantā minēto ES DNS salīdzināšanas lietojumprogrammu.

4.Komisija ar 52. panta 6. punktā minēto īstenošanas aktu nosaka dienu, no kuras Eiropolam, dalībvalstīm un Komisijai jāsāk izmantot 52. pantā minētos statistikas un ziņošanas rīkus.

5.Komisija ar 80. panta 9. punktā minēto īstenošanas aktu nosaka dienu, no kuras citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām jāsāk izmantot 80. pantā minēto sistēmu “informācija ir/nav atrasta”.

138. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja izdara atsauci uz šo pantu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

139. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 19. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena].

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 19. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 19. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

140. pants

Atcelšana

1.Regulu (ES) 2016/794 atceļ no .. [šīs regulas piemērošanas diena].

2.Atsauces uz Regulu (ES) 2016/794 uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

141. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.To piemēro no [datums].

3.Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –    Padomes vārdā –

priekšsēdētājs    priekšsēdētājs

[...]    [...]



TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS AĢENTŪRĀM

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes regula par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu), ar ko groza Regulu (ES) 2018/1726 un Regulu (ES) 2024/982 un atceļ Regulu (ES) 2016/794

1.2.Attiecīgā politikas joma 

Politikas joma: iekšlietas

Darbība: 12 Drošība

12 02 01: Iekšējās drošības fonds (IDF)

12 10 01: Eiropols

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

Šīs iniciatīvas vispārīgais mērķis ir stiprināt Eiropola spēju atbalstīt dalībvalstis smagās un organizētās noziedzības un terorisma novēršanā un apkarošanā arvien sarežģītākā un pārrobežu drošības vidē un tādējādi veicināt ES vispārējo drošību. Konkrētāk, mērķis ir nodrošināt, ka Eiropols var efektīvi sniegt operatīvo un analītisko atbalstu, veicināt informācijas apmaiņu un sekmēt koordinētu ES reaģēšanu uz jauniem un mainīgiem noziedzības apdraudējumiem.

1.3.2.Konkrētie mērķi

Konkrētais mērķis Nr. 1:

Stiprināt Eiropola kā tiesībaizsardzības informācijas centra lomu

Īstenojot šo mērķi, paredzēts stiprināt Eiropola spēju pārrobežu mērogā vākt, apstrādāt, analizēt un kopīgot kvalitatīvu kriminālinformāciju. Ar to paredzēts uzlabot informācijas apmaiņas ar dalībvalstīm un ES struktūrām un aģentūrām savlaicīgumu, sadarbspēju un izmantojamību. Mērķis ir novērst esošo rīku sadrumstalotību un nepietiekamu izmantošanu, vienlaikus nodrošinot stingrus datu aizsardzības un pamattiesību aizsardzības pasākumus.

Konkrētais mērķis Nr. 2:

Eiropols kā operatīvais centrs

Mērķis ir stiprināt Eiropola spēju savlaicīgi sniegt praktiski izmantojamu un visaptverošu operatīvo atbalstu smagās un organizētās noziedzības un terorisma izmeklēšanā. Tas ietver iespēju Eiropolam efektīvāk iesaistīties pārrobežu lietās, stiprinot tā spēju apzināt operatīvās saiknes starp valstu izmeklēšanām, koordinēt operatīvo turpmāko rīcību starp dalībvalstīm un sniegt nepārtrauktu kriminālizlūkošanas, analītisko, tehnisko, kriminālistikas un finanšu izmeklēšanas atbalstu.

Mērķis ir arī stiprināt Eiropola sadarbību ar Savienības struktūrām un aģentūrām, it īpaši ar Eiropas Prokuratūru (EPPO). Ar to paredzēts nodrošināt nepārtrauktu Savienības līmeņa atbalstu visā operatīvās darbības ciklā, uzlabojot informācijas plūsmu un operatīvo koordināciju un nodrošinot Savienības līmeņa spēju savstarpēji papildinošu izmantošanu.

Konkrētais mērķis Nr. 3:

Eiropols kā tehnoloģiju un inovācijas centrs

Priekšlikuma mērķis ir stiprināt Eiropola spēju atbalstīt dalībvalstu kompetentās iestādes visā pētniecības, inovācijas un spēju attīstības ciklā. Tas ietver iespēju Eiropolam apzināt kopīgo spēju vajadzības, virzīt pētniecības un inovācijas darbības, atbalstīt inovatīvu risinājumu testēšanu, validēšanu un mērogošanu un attīstīt vai nodrošināt kopīgas spējas, kas atbilst kopīgām operatīvajām prasībām. Mērķis ir arī nostiprināt Eiropolu kā centrālu sadarbības platformu tehnoloģiju un inovācijas jomā, veicinot zinātības, resursu un investīciju apvienošanu un atbalstot Savienības stratēģisko tehnoloģisko autonomiju un noturību iekšējās drošības jomā.

1.3.3.Vispārīgie mērķi

Vispārējā ietekme

Paredzams, ka iniciatīva uzlabos pārrobežu izmeklēšanas efektivitāti, ātrumu un koordināciju, ļaujot agrāk identificēt noziedzīgus aktorus un tīklus un efektīvāk apkarot smago un organizēto noziedzību un terorismu, kas apdraud Savienības drošību. Paredzams, ka iniciatīva arī stiprinās Savienības spēju atklāt un apkarot krāpšanu, korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un citas noziedzīgas darbības, kas skar ES finanšu intereses.

Rezultātā paredzams, ka ES iedzīvotāji gūs labumu no drošākām kopienām, labākas cietušo aizsardzības, mazākas noziedzīgo tīklu iefiltrēšanās ekonomikā un publiskajās iestādēs, mazāka finansiālā un sabiedriskā kaitējuma, ko rada noziedzīgas darbības, un drošākas vides uzņēmumiem likumīgai saimnieciskajai darbībai un investīcijām visā Savienībā. Priekšlikumā nav paredzēti regulatīvi pienākumi iedzīvotājiem/patērētājiem, un tas šajā ziņā nerada papildu izmaksas.

Sagaidāms, ka priekšlikums radīs ievērojamus apjomradītus ietaupījumus publiskajām iestādēm, ES līmenī apvienojot specializētas operatīvās, analītiskās, tehniskās un digitālās kriminālistikas spējas un tādējādi samazinot resursu un investīciju dublēšanos dalībvalstīs. Valstu iestādes gūs labumu no efektīvākas piekļuves progresīvai zinātībai, operatīvajam atbalstam un tehnoloģiskajām spējām, kuru atsevišķa attīstīšana valsts līmenī būtu dārga un resursietilpīga.

Konkrēti:

Ieguvumi dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ES struktūrām un aģentūrām:

–uzlabota tādas attiecīgās operatīvās un analītiskās informācijas pieejamība Savienības līmenī, kas atbalsta valsts un pārrobežu izmeklēšanas;

–savlaicīgāka un efektīvāka operatīvā koordinācija pārrobežu izmeklēšanā, tostarp ātrāka operatīvās sadarbības sākšana, savlaicīgāka turpmākā rīcība tiesu iestādēs, ja tā vajadzīga, un kopīgas analītiskās darbības dažādās dalībvalstīs;

–ātrāks, pieejamāks un operatīvi nozīmīgāks Eiropola atbalsts valstu un kopīgajām izmeklēšanām, tai skaitā savlaicīgāki, uzticamāki un ar papildu informāciju bagātināti operatīvie analītiskie produkti, finanšu izmeklēšanas atbalsts un operatīvā turpmākā rīcība;

–noziedzīgu tīklu, pārrobežu operatīvo saikņu un nelikumīgu finanšu plūsmu labāka identificēšana dažādās jurisdikcijās;

–sarežģītu izmeklēšanu, kas saistītas ar digitāliem pierādījumiem un lielām nestrukturētām datu kopām, efektīvāka veikšana, uzlabojot piekļuvi specializētām analītiskām, tehniskām, kriminālistikas un digitālās kriminālistikas spējām Savienības līmenī;

–lielāks analītiskais un operatīvais atbalsts attiecīgajām Savienības struktūrām un aģentūrām, it īpaši Eiropas Prokuratūrai, veicinot papildināmību, koordinētu turpmāko rīcību izmeklēšanā un saskaņotāku Savienības līmeņa rīcību visā izmeklēšanas un tiesvedības ciklā;

–lielāka efektivitāte:

–lielāks tādu valsts izmeklēšanu īpatsvars, kuras gūst labumu no Savienības līmeņa informācijas, operatīvā atbalsta un specializētām spējām;

–ātrāka operatīvā turpmākā rīcība un mazāka kavēšanās pārrobežu izmeklēšanā;

–samazinātas izmaksas, kas saistītas ar piekļuvi specializētām analītiskām, tehniskām un digitālās kriminālistikas spējām, izmantojot apjomradītus ietaupījumus Savienības līmenī;

–mazāka darba dublēšanās un mazāk paralēlu izmeklēšanu, pateicoties uzlabotai informācijas apmaiņai, operatīvajai koordinācijai un konfliktu novēršanas mehānismiem;

–esošo Savienības informācijas sistēmu efektīvāka izmantošana, palielinot sadarbspēju un kopīgu operatīvo izmantošanu;

–mazāka vajadzība attiecīgajām Savienības struktūrām un aģentūrām – it īpaši EPPO – attīstīt atsevišķas analītiskās spējas, ja vien šādas pēdējās minētās spējas nav nepieciešamas attiecīgo Savienības struktūru un aģentūru īpašo pilnvaru dēļ, uzlabojot piekļuvi Eiropola Savienības līmeņa analītiskajām spējām.

Ieguvumi Savienības iekšējai drošībai:

–pastiprinātas spējas paredzēt un atklāt mainīgus smagās un organizētās noziedzības un terorisma apdraudējumus un reaģēt uz tiem;

–agrāka tādu noziedzīgu struktūru identificēšana, kas darbojas vairākās jurisdikcijās;

–spēcīgāks pierādījumu nodrošinājums tiesvedībā, pateicoties uzlabotām analītiskajām, tehniskajām un kriminālistikas spējām;

–lielāka sabiedrības uzticēšanās Savienības spējai aizsargāt iedzīvotājus, uzņēmumus un publiskās finanses pret smago un organizēto noziedzību.

1.3.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

Konkrētais mērķis Nr. 1:

-Eiropols uztur līdz pieciem standartiem un atsauces norādījumu dokumentu par informācijas apmaiņu (to standartu un norādījumu skaits par datu formātu un apmaiņu, kurus Eiropols aktīvi atbalsta; bāzes vērtība: 0; mērķrādītājs: 5).

-Pusei ES kriminālizmeklētāju ir izsniegts ES digitālās policijas ID un nodrošināta efektīva piekļuve ES policijas kopīgajai datu telpai (to ES policijas darbinieku īpatsvars, kuriem ir kriminālizmeklēšanas pilnvaras un kuri ir reģistrēti kā ES policijas kopīgās datu telpas lietotāji; bāzes vērtība: 0 %; mērķrādītājs: 50 %).

-Puse kriminālizmeklēšanu, kurās ir pamatota augstas veiktspējas analītisko rīku izmantošana, balstās uz Eiropola nodrošinātajiem rīkiem (to gada laikā visā ES sākto krimināllietu īpatsvars, kuru izmeklēšanā izmantoti analītiskie rīki, ko Eiropols vai nu iepircis kopīgi, vai arī darījis pieejamus tiešsaistē ES policijas kopīgajā datu telpā; bāzes vērtība: 0 %; mērķrādītājs 10 % 84 ).

-Visas personas, kuras gada laikā tika atzītas par aizdomās turētām vai notiesātas par noziedzīgu nodarījumu 85 , ir pārbaudītas, salīdzinot ar Eiropola datiem katrā dalībvalstī (to dalībvalstu skaits, kurās “ikgadējo meklējumu skaits Eiropola datubāzēs” attiecībā pret Eurostat datiem par aizdomās turētajām personām vai likumpārkāpējiem gada laikā pārsniedz 1,00; bāzes vērtība: 1; mērķrādītājs: 26).

-Tiesībaizsardzības iestādes ir sistemātiski veikušas turpmākus pasākumus kopā ar citām dalībvalstīm pārrobežu lietās (to dalībvalstu skaits, kurās attiecība starp “jaunām pārrobežu lietām, kas sāktas, piemēram, izmantojot SIENA vai JOAC…” un “jaunām lietām gada laikā, kurās Eiropola datubāzēs konstatēta atbilsme” pārsniedz 0,90; mērķrādītājs: 26).

-Tiesībaizsardzības iestādes pusē pārrobežu lietu ir sniegušas informāciju Eiropolam (to dalībvalstu skaits, kurās attiecība starp “informācijas sniegšanu Eiropolam, izmantojot SIENA vai citus līdzekļus” un “to jauno lietu skaitu gada laikā, kurās Eiropola datubāzē konstatēta atbilsme” pārsniedz 50 %; bāzes vērtība: 5; mērķrādītājs: 26).

-Informācija par visām personām, kas gada laikā notiesātas par noziedzīgu nodarījumu, ir kopīgota ar dalībvalstīm un Eiropolu, ievadot to Eiropola informācijas sistēmā (attiecība starp gada laikā EIS augšupielādētajiem vai atjauninātajiem ierakstiem un Eurostat datiem par notiesāto personu skaitu; mērķrādītājs: 100 %).

Konkrētais mērķis Nr. 2:

-Lielāks tādu pārrobežu izmeklēšanu īpatsvars, kuras saņem Eiropola operatīvo, analītisko vai tehnisko atbalstu

(mērķrādītājs: +30 %).

-Vidējā laikposma samazinājums no operatīvās informācijas saņemšanas Eiropolā līdz analītisko rezultātu nosūtīšanai dalībvalstīm
(mērķrādītājs: < 24 stundas).

-Lielāks ar digitāliem pierādījumiem saistītu izmeklēšanu skaits, ko atbalsta Eiropola analītiskās un digitālās kriminālistikas spējas

(mērķrādītājs: +50 %)

-Lielāks Eiropola atbalstīto finanšu izmeklēšanu, aktīvu izsekošanas vai aktīvu atgūšanas lietu skaits vai vērtība
(mērķrādītājs: +40 %).

-To gadījumu skaits, kad Eiropols dalībvalstu līdzekļu atguves dienestiem sniedz priekšlikumus par steidzamiem iesaldēšanas vai aktīvu saglabāšanas pasākumiem.

-Lielāks Eiropola identificēto operatīvo saikņu skaits starp izmeklēšanām, kas veiktas dažādās dalībvalstīs

(mērķrādītājs: +40 %).

-Lielāks tādu valsts izmeklēšanu skaits, kuras tiek atbalstītas tieši ar Eiropola atbalsta biroju starpniecību.

-Lielāks to EPPO izskatīto lietu īpatsvars, kurām nepieciešams analītisks atbalsts un kuras saņem Eiropola atbalstu.

(mērķrādītājs: 90 %).

Konkrētais mērķis Nr. 3:

-Prognozēšanas un spēju attīstības satvarā apzināto spēju nepilnību un tehnoloģiju attīstības prioritāšu skaits, kā rezultātā tiek veikti konkrēti turpmāki pasākumi Savienības vai dalībvalstu līmenī

(mērķrādītājs: 10 darbības gadā).

-To progresīvo spēju vai tehnoloģisko risinājumu skaits, ko Eiropols darījis pieejamus operatīvai izmantošanai dalībvalstīs

(mērķrādītājs: 5 gadā).

-Eiropola atbalstīto specializēto apmācības pasākumu skaits progresīvo tehnoloģiju, digitālās izmeklēšanas un kriminālistikas spēju jomā

(mērķrādītājs: 6 gadā).

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

 jaunu darbību 

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 86  

esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Likumdošanas iniciatīvas īstenošanai būs nepieciešams pakāpeniski ieviest juridiskus, organizatoriskus, operatīvus un tehnoloģiskus pasākumus Savienības un valstu līmenī. Ieviešanai būtu jāsākas pēc regulas stāšanās spēkā un piemērošanas, un tai būs nepieciešams pakāpeniski palielināt resursus, it īpaši cilvēkresursus un IKT resursus, atbilstoši pieaugošajam pieprasījumam pēc Eiropola pakalpojumiem un spējām.

Īstenošanai it īpaši būs vajadzīgi: i) terciāro tiesību aktu un tehnisko standartu pieņemšana, ii) jaunu pārvaldības, operatīvā atbalsta un spēju attīstības struktūru izveide Eiropolā, iii) būtiskas investīcijas drošā, sadarbspējīgā un mākoņdatošanā balstītā informācijas pārvaldības un analītiskajā infrastruktūrā, iv) progresīvu analītisko, MI iespējotu un digitālās kriminālistikas spēju pakāpeniska izstrāde un izvēršana un v) Eiropola pakalpojumu, sistēmu un operatīvā atbalsta integrēšana valstu izmeklēšanas darbplūsmās un pārrobežu tiesībaizsardzības sadarbības mehānismos.

Īstenošanai būs vajadzīga arī ciešāka sadarbība un atjauninātas darba vienošanās starp Eiropolu un attiecīgajām Savienības struktūrām un aģentūrām, it īpaši Eiropas Prokuratūru.

Indikatīvos atskaites punktus skaita no gada, kurā sāk piemērot jauno regulu; šo gadu apzīmē ar Y.

Komisija:

–Y+1. un turpmākie gadi: terciāro tiesību aktu pieņemšana, it īpaši attiecībā uz informācijas centru (SO1).

Eiropola organizatoriskie, operatīvie un pārvaldības pasākumi:

–Y: IKT un informācijas pārvaldības vadības un padomdevēju grupu, Spēju un inovācijas padomdevēju grupas un izpildvaldes izveide.

–Y: īpašu operatīvo spēju izveide ar EPPO saistītu lietu atbalstam.

–Y+3: pilnībā ar personālu nokomplektēta un strukturēta operatīvā spēja EPPO atbalstam.

–Y: kļūst piemērojami vienkāršoti noteikumi par datu subjektu kategorizāciju.

–Y: Savienības specializētās zinātības centru, Operatīvā un analīzes dienesta (SO2) un Spēju un inovācijas dienesta (SO3) izveide, tai skaitā attiecīgo īstenošanas noteikumu pieņemšana valdē.

–Y+3: pilnībā ar personālu nokomplektēti Savienības specializētās zinātības centri, Operatīvais un analīzes dienests (SO2) un Spēju un inovācijas dienests (SO3).

–Y: Eiropola atbalsta biroju izveide dalībvalstīs.

–Y+1 līdz Y+3: darbinieki, kas norīkoti darbā valsts Eiropola atbalsta birojā.

–Y+1 līdz Y+3: attiecīgo darba vienošanos starp Eiropolu un Savienības struktūrām atjaunināšana.

–Y+3 līdz Y+4: automatizētu “informācija ir/nav atrasta” šķērspārbaudes mehānismu pakāpeniska izstrāde kopā ar attiecīgajām Savienības struktūrām, lai varētu veikt šķērspārbaudi ar Eiropola datiem.

–Y+1: specializēta ES līmeņa atbalsta izstrāde valstu iestādēm, kas vēlas iegūt elektroniskus pierādījumus no tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem.

Eiropola spēju attīstīšana, IKT, inovācija:

–Y+1: prognozēšanas un spēju attīstīšanas satvara un centralizētas kopīgā iepirkuma spējas tehnisko komponentu jomā (SO3).

–Y+2: pirmais UMF standarta atjauninājums Eiropola vadībā un DNS salīdzināšanas spējas pieejamība (SO1).

–Y+2: mērogojamas un drošas hibrīdās mākoņdatošanas infrastruktūras izveide pamata aizsardzības līmenī (BPL), kas atbilst sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzības līmenim.

–Y+5: mākoņdatošanas infrastruktūras paplašināšana, iekļaujot tajā klasificētas informācijas vides.

–Y+2: pirmais integrācijas tests ar valsts policijas identitātes akreditācijas datiem.

–Y+3 līdz Y+5: valstu policijas digitālās identitātes akreditācijas datu pakāpeniska integrācija.

–Y+2: pirmās nozīmīgākās informācijas pārvaldības platformas un analītisko rīku migrācija uz mākoņdatošanas infrastruktūru.

–Y+3 līdz Y+5: atlikušo Eiropola sistēmu un analītisko rīku pakāpeniska migrācija uz mākoņdatošanas infrastruktūru BPL līmenī.

–Y+6: attiecīgo sistēmu migrācija uz klasificētām mākoņdatošanas vidēm.

–Y+1 līdz Y+6: informācijas pārvaldības un analītisko pamatplatformu, tai skaitā SIENA, šķērspārbaudes pakalpojumu un Eiropola analītiskās vides, pakāpeniska modernizācija, uzlabojot automatizāciju, ieviešot MI iespējotas funkcijas, uzlabojot lietojamību un veiktspēju, standartizējot datus un paplašinot biometriskās funkcijas.

–Y: pirmais uzlabotais starpsavienojums ar valstu datubāzēm Prīmes II satvarā, izmantojot pirmo biometrisko datu modalitāti.

–Y+2: paplašināšana, iekļaujot papildu biometrisko datu modalitātes.

–Y līdz Y+6: Eiropolam un dalībvalstīm pieejamo inovatīvo un uz MI balstīto analītisko rīku pakāpeniska paplašināšana.

–Sākot no Y: publiskos avotos pieejamu izlūkdatu ieguves (OSINT) spēju pakāpeniska konsolidācija.

Dalībvalstis:

–No Y līdz Y+ 7 (nepārtraukti): pakāpeniska valsts organizācijas pielāgošana un automatizācijas ieviešana vai pastiprināšana informācijas apmaiņai ar Eiropolu.

–No Y līdz Y+ 7 (nepārtraukti): valstu sistēmu un kriminālizmeklēšanas darbplūsmu modernizācija, lai pakāpeniski integrētu Eiropola pakalpojumus, analītiskos rīkus un sadarbspējas standartus.

–Y+1: pirmās dalībvalstis modernizē savus tiesībaizsardzības digitālos akreditācijas datus atbilstoši saskaņotajiem Savienības standartiem.

–Y+2 līdz Y+4: ES digitālās policijas ID pakāpeniska izsniegšana valstu kriminālizmeklētājiem.

–Y+6: visās valstu sistēmās, kas savienotas ar Eiropolu, ir vajadzīga iepriekšēja autentifikācija ar ES digitālās policijas ID.

–Y+1: izmeklētāju digitālo galapunktu saskaņošana, lai atvieglotu piekļuvi ES policijas mākoņdatošanas infrastruktūrai, platformām un rīkiem.

–Y: Eiropola atbalsta biroju izveide dalībvalstīs un to darbības nodrošināšana.

Savienības struktūras:

–Y+1 līdz Y+3: attiecīgo darba vienošanos ar Eiropolu atjaunināšana.

–Y: EPPO veikta to tehnisko un organizatorisko pasākumu pakāpeniska īstenošana, kas vajadzīgi, lai atbalstītu ciešāku operatīvo sadarbību un piekļuvi Eiropola analītiskajam atbalstam.

–Y+3 līdz Y+4: automatizētas “informācija ir/nav atrasta” šķērspārbaudes mehānismu pakāpeniska izstrāde kopā ar Eiropolu.

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība 

Ex ante ES pievienotā vērtība

Smagā un organizētā noziedzība un terorisms arvien vairāk izpaužas pārrobežu mērogā, balstās uz digitālajām tehnoloģijām un infrastruktūru un izmanto atšķirības starp valstu tiesiskajiem, operatīvajiem un tehniskajiem satvariem. Šo apdraudējumu mēroga, ātruma un sarežģītības dēļ ir vajadzīga koordinēta rīcība, sadarbspējīgas sistēmas un kopīgas spējas Savienības līmenī. Ar dalībvalstu rīcību vien nepietiktu, lai nodrošinātu efektīvu pārrobežu operatīvo koordināciju, plaša mēroga kriminālizlūkošanas analīzi vai progresīvu tehnoloģisko un analītisko spēju izstrādi un izvēršanu visā Savienībā.

Spēkā esošā tiesiskā regulējuma ES pievienotā vērtība: 

Pašreizējā tiesiskā regulējuma izvērtējums, pamatojoties uz plašu apspriešanos ar ieinteresētajām personām, apstiprināja, ka Eiropols sniedz skaidru ES pievienoto vērtību, darbojoties kā centralizēta platforma kriminālizlūkošanas datu apmaiņai un pārrobežu operatīvajai koordinācijai. Tā infrastruktūra nodrošina reāllaika informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, palīdzot identificēt saiknes starp izmeklēšanām, kas citādi paliktu neatklātas. Bez Eiropola sadarbība būtu atkarīga no lēnākiem un mazāk efektīviem divpusējiem kanāliem, kas apgrūtinātu sarežģītu transnacionālu noziedzīgu tīklu apkarošanu. Ieinteresētās personas ir vienisprātis, ka Eiropola analītiskais un koordinācijas atbalsts ievērojami uzlabo pārrobežu izmeklēšanas efektivitāti salīdzinājumā ar tikai valsts līmeņa vai divpusējiem centieniem.

Saskaņā ar izvērtējumu Eiropols nodrošina arī specializētas ES līmeņa spējas, piemēram, digitālo kriminālistiku, finanšu izlūkdatus un zinātību kibernoziedzības jomā, ko daudzas dalībvalstis, it īpaši mazākas vai ar mazākiem resursiem, nevarētu attīstīt patstāvīgi. Šāda resursu apvienošana novērš dublēšanos un nodrošina, ka visas dalībvalstis gūst labumu no progresīviem rīkiem. Gadījumu izpēte liecina, ka Eiropola iesaiste bieži ir izšķiroša, lai sagrautu sarežģītus noziedzīgus tīklus, kas darbojas vairākās jurisdikcijās. Turklāt Eiropols darbojas kā vienots piekļuves punkts ES starptautiskajai tiesībaizsardzības sadarbībai, samazinot vajadzību pēc daudziem divpusējiem nolīgumiem.

Ierosinātās darbības ES pievienotā vērtība

Ierosinātā darbība sniedz skaidru pievienoto vērtību Savienības līmenī, izveidojot kopīgus operatīvos, tehniskos un sadarbspējas satvarus, kurus nevar efektīvi izstrādāt ar atsevišķiem valstu pasākumiem vai divpusējas sadarbības mehānismu palīdzību. Konkrētāk, lai izstrādātu saskaņotus standartus attiecībā uz tiesībaizsardzības digitālās identitātes akreditācijas datiem, digitālajiem galapunktiem, datu formātiem un izmeklēšanas datu darbplūsmām, ir vajadzīga Savienības līmeņa koordinācija, kas nodrošinātu sadarbspēju, drošu informācijas apmaiņu un saskaņotu pārrobežu izmeklēšanu visās dalībvalstīs un attiecīgajās Savienības struktūrās.

Priekšlikums arī sniedz pievienoto vērtību, nodrošinot Savienības līmeņa operatīvā atbalsta, koordinācijas un šķērspārbaudes mehānismus, kuru pamatā ir Eiropola dati un informācijas sistēmas. Dalībvalstu un attiecīgo Savienības struktūru, it īpaši EPPO, uzlabotu piekļuvi Eiropola spējām un to operatīvo izmantošanu pēc būtības var efektīvi organizēt tikai Savienības līmenī.

Turklāt priekšlikums rada apjomradītus ietaupījumus, apvienojot progresīvas tehnoloģiskās, analītiskās un digitālās kriminālistikas spējas Savienības līmenī, tostarp uz mākslīgo intelektu balstītus rīkus, drošas mākoņdatošanas infrastruktūras, progresīvas kriminālistikas tehnoloģijas un kopīga iepirkuma mehānismus. Tas samazina investīciju dublēšanos un operatīvo sadrumstalotību dalībvalstīs un ļauj spējas attīstīt un izvērst efektīvāk un ar zemākām izmaksām nekā ar paralēliem valstu risinājumiem.

.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Pašreizējā tiesiskā regulējuma izvērtējums un it īpaši apspriešanās ar ieinteresētajām personām apstiprināja, ka:

·ES līmeņa koordinācija ir neaizstājama. Tā kā transnacionālas noziedzības apkarošanai ir vajadzīga strukturēta, centralizēta sadarbība (un valstu centieni vien nav pietiekami), Eiropola kriminālizlūkošanas datu apmaiņas sistēmām un operatīvajām un analītiskajām spējām ir izšķiroša nozīme efektīvā pārrobežu izmeklēšanā.

·Ļoti svarīgas ir progresīvas tehnoloģiskās un analītiskās spējas. Tā kā pieaug digitālo pierādījumu, šifrēšanas un kibernoziedzības nozīme un tiem ir vajadzīga specializēta zinātība, kas pārsniedz atsevišķu dalībvalstu spējas, Eiropolam ir pastāvīgi jāievieš inovācijas (piemēram, digitālajā kriminālistikā un MI virzītā analīzē), lai tas spētu apmierināt dalībvalstu operatīvās vajadzības.

·Ir jāstiprina sistemātiska un automatizēta informācijas apmaiņa. Nekonsekventa datu apmaiņas prakse dalībvalstīs samazina operatīvo efektivitāti; šo problēmu varētu risināt, plašāk izmantojot automatizētas apmaiņas sistēmas un standartizētas procedūras.

·Saskaņotībai ES drošības sistēmā ir izšķiroša nozīme. Lai nodrošinātu netraucētu sadarbību starp Eiropolu un citām Savienības struktūrām, ir vajadzīgas skaidras pilnvaras, saskaņoti datu aizsardzības noteikumi un efektīva informācijas apmaiņa.

·REFIT principiem būtu jābūt procedūru efektivitātes pamatā. Procesu vienkāršošana, sadarbspējas uzlabošana un administratīvā sloga samazināšana palielinātu operatīvās darbības ātrumu. Tāpēc par prioritāti būtu jānosaka digitālo rīku (piemēram, MI, drošu datu platformu) modernizācija, lai atbalstītu sadarbību reāllaikā.

Tāpēc Eiropola pašreizējais tiesiskais regulējums joprojām ir efektīvs, taču tas ir jāpilnveido, lai reaģētu uz jauniem apdraudējumiem un operatīvajām vajadzībām. Lai nodrošinātu ES drošības sistēmas noturību, turpmākajos pielāgojumos galvenā uzmanība būtu jāpievērš tehnoloģijām, sadarbspējai un racionalizētai sadarbībai.

Lai nodrošinātu ierosināto pasākumu efektīvu īstenošanu, iepriekšējā pieredze ir arī parādījusi, cik svarīgi ir nodrošināt skaidras pārvaldības struktūras, stabilus prioritāšu noteikšanas mehānismus un efektīvu koordināciju starp Eiropolu, dalībvalstīm, Komisiju un citām attiecīgajām Savienības struktūrām, lai izvairītos no centienu dublēšanās un nodrošinātu saskaņotu operatīvo un tehnoloģisko attīstību Savienības līmenī.

Turklāt iepriekšējos spēju attīstīšanas un IKT modernizācijas projektos gūtā pieredze parādīja vajadzību pēc Savienības resursu skaidras sadales un izsekojamības operatīvā un tehnoloģiskā atbalsta darbībās, ko papildina stingri pārraudzības, ziņošanas un pārskatatbildības pasākumi. Tāpēc priekšlikums stiprina pārvaldības, plānošanas un ziņošanas mehānismus. Turklāt pastāv skaidra sinerģija, ko IKT projektos var panākt, sadarbojoties Eiropolam un eu-LISA – ES Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Balstoties uz savu zinātību, pieredzi un sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzējiem, eu-LISA var rezultatīvi un efektīvi sniegt Eiropolam pakalpojumus, kas saistīti ar informācijas pārvaldību un IKT. Šajā nolūkā priekšlikums izveido strukturētu sadarbību starp Eiropolu un eu-LISA informācijas sistēmu un ar tām saistītās komunikācijas infrastruktūras izstrādes, izvēršanas un ekspluatācijas jomā.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Eiropas Komisijas politikas pamatnostādnēs 2024.–2029. gadam Eiropas Komisijas priekšsēdētāja paziņoja par mērķi “padarīt Eiropolu par patiesi funkcionējošu policijas aģentūru un laika gaitā vairāk nekā divkāršot tā personālu. Tam būtu jānotiek ar pastiprinātu pārraudzību un pilnvarām”, lai palielinātu atbalstu valstu tiesībaizsardzības iestādēm.

Komisija 2025. gada 16. jūlijā nāca klajā ar priekšlikumu par daudzgadu finanšu shēmu 87 (“DFS”) 2028.–2034. gadam gandrīz 2 triljonu EUR apmērā. Ņemot vērā pieaugošos drošības apdraudējumus, ar kuriem saskaras Savienība, un pierādīto pievienoto vērtību, ko sniedz koordinēta ES un dalībvalstu rīcība iekšējās drošības jomā, ierosinātās DFS mērķis ir atbalstīt Eiropas iekšējās drošības stratēģijas ProtectEU īstenošanu un stiprināt ES novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas spējas.

Šajā sakarā Komisija ierosināja ievērojami palielināt resursus, kas piešķirti tieslietu un iekšlietu jomas decentralizētajām aģentūrām, to vidū Eiropolam.

Šajā tiesību akta finanšu un digitālajā pārskatā norādītie skaitļi attiecas tikai uz papildu finanšu resursiem un cilvēkresursiem, kas salīdzinājumā ar pašreizējo Eiropola regulu vajadzīgi, lai īstenotu ar priekšlikumu ieviestos jaunos pasākumus 88 . Tiek lēsts, ka priekšlikuma īstenošanai Eiropolam un eu-LISA saistībā ar šajā regulā aģentūrai deleģēto uzdevumu īstenošanu 2028.–2034. gada DFS būs vajadzīgi papildu resursi aptuveni 1,053 miljardu EUR apmērā un 910 papildu amata vietas 89 salīdzinājumā ar 2027. gada pamatbudžetu, kas ietver 1226 darbiniekus un 256,557 miljonus EUR apropriāciju.

Tāpēc šie skaitļi būtu jālasa kopā ar resursiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu spēkā esošos pasākumus saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu, un kas tiek lēsti 1,946 miljardu EUR apmērā un 1226 darbinieku apmērā 2028.–2034. gada DFS laikā, pamatojoties uz 2027. gada budžetu, kas prognozēts septiņu gadu periodam ar 2 % gada inflācijas līmeni. Kopā tie veido kopējo finansējumu 2,999 miljardu EUR apmērā nākamajā DFS un 2336 darbiniekus 2034. gada beigās, kas atbilst Komisijas tiesību akta priekšlikumam par 2028.–2034. gada DFS.

Tiek lēsts, ka darbībām, kas dalībvalstīm tajā pašā laikposmā jāveic, lai atbalstītu uzlabotu sadarbspēju, Eiropola sistēmu integrāciju valstu izmeklēšanas darbplūsmās, digitālās policijas identitātes akreditācijas datu izmantošanas izvēršanu un pastiprinātas informācijas apmaiņas spējas, pirmajos septiņos īstenošanas gados būs vajadzīgi aptuveni 590 miljoni EUR, it īpaši valstu sistēmu, darbplūsmu un tehnisko saskarņu pielāgošanai, kas vajadzīgas integrētākai un automatizētākai sadarbībai ar Eiropola sistēmām un rīkiem.

Aplēstā ietekme uz izdevumiem un personālu 2028. gadam un pēc tam ir pievienota tikai ilustratīvā nolūkā un neskar nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Finansējuma avots un Savienības finanšu saistību tvērums laikposmā pēc 2027. gada joprojām ir atkarīgs no iznākuma iestāžu sarunās par DFS 2028.–2034. gadam, un pēc tam to nosaka, izmantojot ikgadējo budžeta procedūru. Sākot ar 2028. gadu, visas apropriācijas un personāla resursi ir indikatīvi.

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

Eiropola pilnvaru pārskatīšana 2022. gadā bija nozīmīgs solis ceļā uz Aģentūras pilnvaru modernizēšanu, it īpaši stiprinot tās spējas datu apstrādes, inovācijas un atbalsta jomā, reaģējot uz smagās un organizētās noziedzības un terorisma arvien digitālāko, pārrobežu un sarežģīto raksturu. Minētajai pārskatīšanai sekoja palielinājums par aptuveni 178 miljoniem EUR salīdzinājumā ar budžetu 1285 miljonu EUR apmērā, kas sākotnēji tika pieņemts Eiropolam 2021.–2027. gada DFS priekšlikumā, kas atbilst palielinājumam par 14 %.

Kopš tā laika operatīvā vide ir ievērojami attīstījusies. Noziedzīgie tīkli ir strauji paplašinājuši digitālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta, šifrētu sakaru un tiešsaistes infrastruktūras izmantošanu, vienlaikus arvien vairāk apvienojot kibersekmētu noziedzību, finanšu noziegumus, nelikumīgu tirdzniecību un citas nelikumīgas darbības ļoti adaptīvos un transnacionālos noziedzības modeļos. Tajā pašā laikā ir ievērojami palielinājies operatīvo datu apjoms un stratēģiskā nozīme kriminālizmeklēšanā. Rezultātā ir pastāvīgi pieaugušas dalībvalstu un Savienības struktūru gaidas attiecībā uz Eiropola operatīvo, analītisko, tehnoloģisko, kriminālistikas un koordinācijas atbalstu, un ir atkārtoti pieprasīts ik gadu palielināt Eiropola budžetu un darbinieku skaitu, pārsniedzot pašreizējā DFS sākotnēji plānoto līmeni.

Ar šo priekšlikumu ievieš būtiskus jaunus operatīvos, tehnoloģiskos un spēju attīstības uzdevumus, vienlaikus integrējot un konsolidējot esošās darbības saskaņotākā operatīvajā un pārvaldības satvarā. Lai panāktu paredzēto operatīvo ietekmi un stiprinātu Savienības tiesībaizsardzības spējas, attiecīgi ir vajadzīgas ievērojamas papildu investīcijas specializētā personālā, progresīvā tehnoloģiskajā infrastruktūrā, drošās mākoņdatošanas un analītiskajās vidēs, mākslīgā intelekta iespējotos rīkos un operatīvā atbalsta mehānismos. Šādas investīcijas nevar iekļaut pašreizējā finansējumā, un tāpēc tām ir vajadzīgs papildu finansiālais atbalsts no Savienības budžeta.

Visas aplēses par papildu resursu vajadzībām saskaņā ar priekšlikumu ir balstītas uz Eiropola 2027. gada pamatbudžetu, tai skaitā darbības apropriācijām un personālu. Komisija ir veikusi plašu novērtējumu par pārdales iespējām Aģentūrā, lai noteiktu, vai jaunos uzdevumus, kas ieviesti ar priekšlikumu, varētu iekļaut esošajā resursu satvarā. Minētajā novērtējumā tika secināts, ka Eiropols jau darbojas ar maksimālajām operatīvajām spējām vai tuvu tām. Konkrētāk, reaģējot uz resursu ierobežojumiem, valde 2024. gadā jau pieņēma prioritāšu pārskatīšanas pasākumus. Šajā sakarā netika apzinātas būtiskas pārdales iespējas, kas ļautu Eiropolam uzņemties priekšlikumā paredzētos papildu uzdevumus, negatīvi neietekmējot esošo operatīvo darbību īstenošanu un atbalstu dalībvalstīm.

Līdz ar to priekšlikumā ir paredzēti papildu finanšu resursi un cilvēkresursi Eiropolam nākamajā DFS periodā, lai nodrošinātu pārskatīto pilnvaru ilgtspējīgu īstenošanu un novērstu Aģentūras paplašināto pienākumu strukturālu nepietiekamu finansējumu.

Priekšlikuma īstenošanas dēļ eu-LISA būs jāveic papildu darbības, lai Eiropolam sniegtu ar informācijas pārvaldību un IKT saistītus pakalpojumus. Līdz ar to priekšlikumā ir paredzētas mērķtiecīgas izmaiņas eu-LISA pilnvarās un ierobežots skaits papildu cilvēkresursu eu-LISA nākamajā DFS periodā, lai nodrošinātu Eiropola un eu-LISA strukturētās sadarbības ilgtspējīgu īstenošanu, kā noteikts abu aģentūru pārskatītajās pilnvarās. Pašlaik nav iespējams kvantificēt šo darbību izdevumus, kas piešķirami eu-LISA, jo vēl nav skaidrs, kuras Eiropola funkcijas tieši tiks īstenotas, izmantojot eu-LISA sniegtos pakalpojumus. Tāpēc darbības izdevumi par šīm darbībām, kas jāpiešķir eu-LISA no šajā LFDS paredzētajiem kopējiem darbības izdevumiem, tiks novērtēti vēlāk.

Priekšlikuma īstenošana ietvers arī papildu darbības Komisijas dienestiem, it īpaši Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorātam (HOME ĢD), saistībā ar pārvaldību, uzraudzību, politikas koordināciju un īstenošanas aktu sagatavošanu un pieņemšanu. Būs vajadzīgs arī papildu atbalsts no Digitālo pakalpojumu ģenerāldirektorāta (DIGIT ĢD), it īpaši attiecībā uz IKT piegādes ķēdes izveidi un pārvaldību un mākoņdatošanas līgumiskajiem satvariem, kas atbalsta Eiropola tehnoloģisko infrastruktūru.

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

 Ierobežots ilgums

–    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam

Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

– ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās

–    ko veic izpildaģentūras

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

– Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām

– publisko tiesību subjektiem

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas

– struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

–struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Eiropola netiešā pārvaldībā īstenoto darbību pārraudzība un ziņošana par tām notiks saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti jaunajā Eiropola regulā un Finanšu regulā 90 , kā arī atbilstīgi Vienotajai pieejai decentralizētām aģentūrām 91 .

Eiropols katru gadu iesniegs Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei vienoto programmdokumentu (VPD), kurā izklāstītas tā daudzgadu un gada darba programmas, mērķi, gaidāmie rezultāti un snieguma rādītāji. Šis dokuments ir sagatavots, ņemot vērā Komisijas un Kopīgās parlamentārās uzraudzības grupas (KPUG) atzinumu. Turklāt Eiropols pieņems konsolidēto gada darbības pārskatu (CAAR), kurā novērtēs progresu VPD mērķu sasniegšanā. Valde apstiprina šo pārskatu, pirms to katru gadu līdz 1. jūlijam nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam, Padomei, Revīzijas palātai un valstu parlamentiem.

Saskaņā ar ierosināto pārskatītās Eiropola regulas 130. pantu Komisija reizi piecos gados veiks Eiropola izvērtēšanu, novērtējot tā pievienoto vērtību, ietekmi, rezultativitāti, efektivitāti un darba metodes. Izvērtējumā var ierosināt strukturālas vai operatīvas izmaiņas, arī tādas, kam ir finansiāla ietekme. Komisija iesniedz ziņojumu valdei, kas trīs mēnešu laikā sniedz apsvērumus. Pēc tam galīgo ziņojumu kopā ar Komisijas secinājumiem un valdes apsvērumiem nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, valstu parlamentiem un valdei, attiecīgā gadījumā publiskojot būtiskākos konstatējumus.

Priekšlikums vēl vairāk stiprina valdes lomu VPD, attiecīgajās gada darba programmās un konsolidētajā gada darbības pārskatā noteikto snieguma rādītāju, mērķu un īstenošanas prioritāšu noteikšanā un pārraudzībā. Lai atbalstītu minētās funkcijas, ar priekšlikumu izveido izpildvaldi un specializētas IKT un informācijas pārvaldības vadības struktūras, kas palīdz īstenot stratēģisko pārraudzību, budžeta pārraudzību un operatīvās un tehnoloģiskās īstenošanas turpmākos pasākumus. Priekšlikums arī stiprina saikni starp ziņošanu par sniegumu un stratēģisko plānošanu, ciešāk saskaņojot CAAR izvērtēšanas kritērijus ar mērķiem un snieguma rādītājiem, kas noteikti saskaņā ar VPD, un ar gada budžeta izveidi.

Visbeidzot, priekšlikums vēl vairāk uzlabo Eiropola pārvaldības, pārraudzības un pārskatatbildības satvaru. Tas stiprina valdes pārraudzības lomu, paplašinot tās pārraudzību ārpus snieguma rādītājiem un attiecinot to arī uz izpilddirektoram piešķirto pilnvaru efektīvu īstenošanu un stratēģisko un operatīvo prioritāšu pārraudzību. Valde varēs rīkoties arī tad, ja vismaz viena trešdaļa tās locekļu būs paudusi bažas par konkrētu operatīvu vai pārvaldības jautājumu.

Lai atbalstītu pārredzamību, pārskatatbildību un efektīvu sadarbību starp dalībvalstīm un Eiropolu, Eiropols katru gadu ziņos Komisijai, Eiropas Parlamentam, Padomei un valstu parlamentiem par dalībvalstu sniegto informāciju, tostarp saistībā ar Savienības prioritārajām noziedzības jomām. Minēto ziņojumu pamatā būs valdes noteikti kvantitatīvi un kvalitatīvi kritēriji. Kopīgā parlamentārās uzraudzības grupa (KPUG) turpinās īstenot Eiropola darbību politisko uzraudzību, it īpaši attiecībā uz operatīvo efektivitāti, pārskatatbildību un pamattiesību ievērošanas pienākumiem.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Ņemot vērā to, ka priekšlikums ietekmē ES ikgadējās iemaksas Eiropola budžetā, ES budžets tiks īstenots, izmantojot netiešo pārvaldību.

Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu Eiropola budžetu īsteno, nodrošinot efektīvu un lietderīgu iekšējo kontroli. Tāpēc Eiropolam ir pienākums īstenot atbilstošu kontroles stratēģiju, kas ir saskaņota starp attiecīgajiem kontroles ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem.

Saistībā ar ex post pārbaudēm uz Eiropolu kā decentralizētu aģentūru it īpaši attiecas:

-iekšējā revīzija, ko veic Komisijas Iekšējās revīzijas dienests,

-Eiropas Revīzijas palātas gada pārskati, kas sniedz deklarāciju par gada pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

-gada budžeta izpildes apstiprināšana, ko veic Eiropas Parlaments,

-iespējamas izmeklēšanas, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), lai it īpaši nodrošinātu, ka aģentūrām piešķirtie resursi tiek pienācīgi izmantoti.

-HOME ĢD kā Eiropola ģenerāldirektorāts–partneris īstenos tā decentralizētu aģentūru kontroles stratēģiju nolūkā nodrošināt uzticamu ziņu sniegšanu tā gada darbības pārskata ietvaros. Decentralizētas aģentūras ir pilnībā atbildīgas par sava budžeta īstenošanu, tomēr HOME ĢD atbild par budžeta lēmējinstitūcijas noteikto ikgadējo iemaksu regulāru samaksu.

-Visbeidzot, Eiropas Ombuds Eiropolā nodrošina papildu kontroles un pārskatatbildības līmeni.

Pamatojoties uz pašreizējā tiesiskā regulējuma novērtējumu, ietekmes novērtējumu, kas pievienots jaunās Eiropola regulas priekšlikumam, un ievērojamo finanšu resursu un cilvēkresursu palielinājumu, kas paredzēts priekšlikuma īstenošanas atbalstam, tiek ieviesti papildu pārvaldības, vadības un kontroles mehānismi, lai stiprinātu finanšu pārraudzību, pārskatatbildību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principiem:

-Saskaņā ar ierosināto regulējumu, ja Eiropas Komisija uzskata, ka valdes lēmuma projekts, tostarp vienotais programmdokuments (VPD), rada bažas par atbilstību Savienības tiesību aktiem, Eiropola pilnvarām vai pareizas finanšu pārvaldības principiem, tā var lūgt valdi pārskatīt lēmuma projektu pirms tā pieņemšanas.

-Valdei ir disciplināras pilnvaras attiecībā uz izpilddirektoru, tādējādi stiprinot pārskatatbildību par operatīvo un finanšu pārvaldību.

-Ar priekšlikumu izveido izpildvaldi, kuras uzdevums cita starpā ir pārraudzīt turpmāko rīcību saistībā ar iekšējo un ārējo revīziju konstatējumiem un ieteikumiem, tai skaitā OLAF un EPPO veiktajām izmeklēšanām, un sagatavot un vajadzības gadījumā pieņemt provizoriskus budžeta lēmumus, kurus pēc tam apstiprina valde.

Šo pasākumu mērķis ir stiprināt Eiropola budžeta izpildes iekšējo kontroli, finanšu pārvaldību un pārraudzību.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Apzinātie riski ir šādi:

-nelīdzsvarotība starp īstermiņa operatīvajām vajadzībām un ilgtermiņa stratēģiskajām investīcijām, it īpaši attiecībā uz pāreju uz drošu mākoņdatošanas infrastruktūru un operatīvās darbplūsmas automatizāciju;

-neatbilstība starp juridiskajām saistībām, stratēģiskajām prioritātēm, daudzgadu plānošanu un ikgadējo īstenošanu, it īpaši informācijas pārvaldības un IKT spēju jomā;

-spiediens uz operatīvajiem resursiem, ko rada pieaugošais datu apjoms, operatīvie pieprasījumi un mainīgie drošības apdraudējumi;

-Eiropola spēja palielināt personālu un kompetences informācijas pārvaldības un IKT jomā un reaģēt uz aģentūras pilnvaru un uzdevumu paplašināšanos;

-kavējumi, pieņemot darbā un noturot darbā specializētus IKT un analītiskos darbiniekus, kas vajadzīgi, lai atbalstītu nozīmīgus tehnoloģiskos sasniegumus;

-IKT uzturēšanas izmaksu pieaugums;

-ilgtermiņa IKT aktīvu pārvaldības un iepirkuma stratēģijas trūkums;

-papildu regulatīvās atbilstības un atbilstības novērtēšanas izmaksas, kas saistītas ar progresīvu analītisko un MI iespējotu rīku izvēršanu Savienības tiesiskā regulējuma, tostarp MI akta, satvarā;

-palielināta darba slodze, kas saistīta ar datu subjektu piekļuves pieprasījumu apstrādi;

-atkarība no tā, vai citas Savienības struktūras un aģentūras, it īpaši EPPO, laikus īsteno tehniskos un organizatoriskos pasākumus.

Attiecībā uz riska mazināšanas pasākumiem:

-Eiropols ievieš īpašu iekšējās kontroles sistēmu, kuras pamatā ir Eiropas Komisijas iekšējās kontroles sistēma un sākotnējā organizāciju atbalsta komitejas integrētās iekšējās kontroles sistēma. Vienotajā programmdokumentā ir jāsniedz informācija par iekšējās kontroles sistēmām, savukārt konsolidētajā gada darbības pārskatā (CAAR) ir jāietver informācija par iekšējās kontroles sistēmu efektivitāti un lietderību, arī attiecībā uz riska novērtējumu. CAAR par 2024. gadu ir norādīts, ka, pamatojoties uz iekšējās kontroles elementiem un principiem, kas ir pārraudzīti 2019. gadā, izmantojot gan kvalitatīvus, gan kvantitatīvus elementus, Eiropola iekšējās kontroles sistēma ir novērtēta kā tāda, kas pastāv un integrētā veidā darbojas visā aģentūrā.

-Vēl vienu iekšējās pārraudzības līmeni nodrošina Eiropola iekšējās revīzijas struktūra, pamatojoties uz ikgadējo revīzijas plānu, kurā it īpaši ņemts vērā Eiropola risku novērtējums. Iekšējās revīzijas struktūra palīdz Eiropolam sasniegt tā mērķus, īstenojot sistemātisku un disciplinētu pieeju nolūkā novērtēt riska pārvaldes, kontroles un pārvaldības procesu lietderīgumu un sniedzot ieteikumus šo procesu uzlabošanai.

-HOME ĢD kā Eiropola ģenerāldirektorāts–partneris veic ikgadēju riska pārvaldības darbību, lai noteiktu un novērtētu ar aģentūru, tostarp Eiropola, darbībām saistītus iespējamus augsta līmeņa riskus. HOME ĢD pārvaldības plānā katru gadu ziņo par riskiem, kas uzskatīti par kritiskiem, un tiem pievieno rīcības plānu, kurā norādīti riska mazināšanas pasākumi.

-Ar tiesību akta priekšlikumu izveidotajai izpildvaldei ir būtiska revīzijas pārraudzības loma, jo tā pārrauga Eiropola finanšu operācijas un nodrošina pārskatatbildību par tām. Tā pārrauga Eiropola budžeta izpildi, nodrošina finanšu noteikumu un pareizas finanšu pārvaldības principu ievērošanu un sagatavo finanšu un budžeta lēmumus valdes pieņemšanai. Viena no tās galvenajām funkcijām ir nodrošināt pienācīgu turpmāko rīcību saistībā ar iekšējo un ārējo revīziju konstatējumiem un ieteikumiem, kā arī OLAF un EPPO veiktajām izmeklēšanām, tādējādi stiprinot finanšu godprātību un pārredzamību. Lai gan izpildvalde pati neveic revīzijas, tā izskata revīzijas ziņojumus, novērtē to ietekmi un ierosina korektīvus pasākumus konstatēto trūkumu vai pārkāpumu novēršanai, tādējādi palīdzot nodrošināt Eiropola finanšu godprātību.

-Visbeidzot, IKT un informācijas pārvaldības vadības grupa un padomdevēju grupa, kā arī Spēju un inovācijas padomdevēju grupa palīdzēs valdei noteikt darbības un apakšdarbības, kas saistītas ar budžeta plānošanu un aģentūras pilnvaru un stratēģisko prioritāšu īstenošanu, it īpaši apzinot konkrētus un reprezentatīvus Aģentūras darbības rādītājus attiecīgajā jomā un pārraugot Aģentūras ar IKT saistīto mērķu un konkrēto nodevumu īstenošanu.

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

Komisija ziņo par “kontroles izmaksu attiecību pret maksājumu vērtību”. HOME ĢD 2024. gada darbības pārskatā ir ziņots par 0,10 % attiecību saistībā ar netiešās pārvaldības struktūrām un decentralizētajām aģentūrām, tostarp Eiropolu.

Eiropas Revīzijas palāta apstiprināja Eiropola 2024. gada pārskatu likumību un pareizību, un tas nozīmē, ka kļūdu īpatsvars ir zemāks par 2 %. Nekas neliecina par to, ka turpmākajos gados kļūdu īpatsvars palielināsies.

Turklāt Eiropola finanšu regulas 80. pantā ir noteikts, ka aģentūrai var būt ar citām Savienības struktūrām kopīga iekšējās revīzijas struktūra, ja minētās iestādes darbojas tajā pašā politikas jomā un ja atsevišķas Savienības struktūras iekšējās revīzijas struktūra nav rentabla.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Priekšlikumā ir iekļauti pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un novērst krāpšanu, pārkāpumus un interešu konfliktus Savienības finansējuma un operatīvo darbību īstenošanā, it īpaši 128. pantā un XII nodaļā paredzētajos finanšu noteikumos.

Saskaņā ar šo tiesisko regulējumu Eiropola valdei ir jāpieņem un regulāri jāatjaunina iekšējā krāpšanas apkarošanas stratēģija. Eiropols 2025. gada 25. un 26. jūnijā pieņēma atjauninātu krāpšanas apkarošanas stratēģiju. Saskaņā ar minēto satvaru Eiropols turpinās piedalīties OLAF veiktajos krāpšanas novēršanas pasākumos un nekavējoties ziņos Komisijai par aizdomām par krāpšanu un finanšu pārkāpumiem.

Priekšlikums arī stiprina iekšējo pārvaldību un finanšu pārraudzību, izveidojot izpildvaldi, kas ir atbildīga par revīzijas konstatējumu pārraudzību un turpmākās rīcības nodrošināšanu saistībā ar revīzijas un kontroles ieteikumiem. Turklāt Komisija saglabā pilnvaras iebilst pret valdes lēmumiem, kas var radīt finanšu nepareizas pārvaldības vai Savienības tiesību aktu neievērošanas risku. 

Uz Eiropola darbībām arī turpmāk attieksies piemērojamie Savienības finanšu, revīzijas, datu aizsardzības un pārskatatbildības satvari, tostarp OLAF, EPPO, Revīzijas palātas un Eiropola sadarbības padomes veikta pārraudzība un izmeklēšana.

HOME ĢD turpinās piemērot savu krāpšanas apkarošanas stratēģiju saskaņā ar Komisijas krāpšanas apkarošanas stratēģiju (CAFS), kas attiecas arī uz tā kompetencē esošajām decentralizētajām aģentūrām, arī Eiropolu.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

Aplēstā ietekme uz izdevumiem un personālu 2028. gadam un pēc tam ir pievienota tikai ilustratīvā nolūkā un neskar nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Finansējuma avots un Savienības finanšu saistību tvērums laikposmā pēc 2027. gada joprojām ir atkarīgs no iznākuma iestāžu sarunās par DFS 2028.–2034. gadam, un pēc tam to nosaka, izmantojot ikgadējo budžeta procedūru. Sākot ar 2028. gadu, visas apropriācijas un personāla resursi ir indikatīvi.

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

1: Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, lauksaimniecība, lauki un jūrlietas, labklājība un drošība

Dif./nedif. 92

no EBTA valstīm 93

no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm 94

no citām trešām valstīm

citi piešķirtie ieņēmumi

Decentralizētās aģentūras

Eiropols

Nedif.

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

3.2. Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

1

Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, lauksaimniecība, lauki un jūrlietas, labklājība un drošība / valsts un reģionu partnerības plāni

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

[Aģentūra]: Eiropols

2028. gads

2029. gads

2030. gads

2031. gads

2032. gads

2033. gads

2034. gads

KOPĀ DFS 2028–2034

Budžeta pozīcija: 12 10 01 Eiropols / ES budžeta iemaksa aģentūrai 95

57,512

92,346

120,831

150,385

178,830

207,164

234,384

1041,452

Budžeta pozīcija: 11 10 02 eu-LISA / ES budžeta iemaksa aģentūrai 96

0,756

1,687

1,863

1,863

1,863

1,863

1,863

11,758

Kopā Eiropols un eu-LISA

58,268

94,033

122,694

152,248

180,693

209,027

236,247

1053,21

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2028–2034

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

KOPĀ darbības apropriācijas (ieskaitot iemaksu decentralizētajai aģentūrai)

Saistības

(4)

58,268

94,033

122,694

152,248

180,693

209,027

236,247

1053,21

Maksājumi

(5)

58,268

94,033

122,694

152,248

180,693

209,027

236,247

1053,21

KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem

(6)

0

0

0

0

0

0

0

0

KOPĀ apropriācijas 1. IZDEVUMU KATEGORIJĀ

Saistības

=4+6

58 268

94 033

122 694

152 248

180,693

209,027

236,247

1053,21

daudzgadu finanšu shēmā

Maksājumi

=5+6

58 268

94 033

122 694

152,248

180,693

209,027

236,247

1053,21

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

4

“Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

ĢD: HOME

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2028–2034

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

Cilvēkresursi

0,496

0,496

0,690

0,690

0,884

0,884

1,078

5,218

Citi administratīvie izdevumi

0,268

0,518

0,268

0,518

0,268

0,518

0,268

2,626

KOPĀ HOME ĢD

0,764

1,014

0,958

1,208

1,152

1,402

1,346

7,844

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 4. IZDEVUMU KATEGORIJĀ 
(Saistību summa = maksājumu summa)

0,764

1,014

0,958

1,208

1,152

1,402

1,346

7,844

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2028–2034

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

KOPĀ apropriācijas 1.-4. IZDEVUMU KATEGORIJĀ

Saistības

59 032

95 047

123 652

153 456

181 845

210 429

237 593

1 061 054

daudzgadu finanšu shēmā 

Maksājumi

59 032

95 047

123 652

153 456

181 845

210 429

237 593

1 061 054

Aplēstā ietekme uz izdevumiem un personālu 2028. gadam un pēc tam ir pievienota tikai ilustratīvā nolūkā un neskar nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Finansējuma avots un Savienības finanšu saistību tvērums laikposmā pēc 2027. gada joprojām ir atkarīgs no iznākuma iestāžu sarunās par DFS 2028.–2034. gadam, un pēc tam to nosaka, izmantojot ikgadējo budžeta procedūru. Sākot ar 2028. gadu, visas apropriācijas un personāla resursi ir indikatīvi.

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

Papildu darbības apropriācijas un resursi, kas vajadzīgi vienīgi Eiropolam trīs konkrēto mērķu sasniegšanai un attiecīgo darbību īstenošanai, kā arī eu-LISA saistībā ar šajā regulā aģentūrai deleģēto uzdevumu īstenošanu, abu aģentūru budžetos kopā ir 1,053 miljardi EUR un 910 papildu darbinieki. Minētās papildu apropriācijas un resursi kopā ar Eiropola budžetā paredzētajām esošo pasākumu izmaksām (1,946 miljardi EUR un 1226 darbinieki) veido kopējo summu 2,999 miljardi EUR un 2126 darbiniekus Eiropola budžetā, kā arī 10 papildu darbiniekus eu-LISA budžetā saistībā ar to uzdevumu īstenošanu, kas aģentūrai deleģēti ar šo regulu. Minētās papildu darbības apropriācijas un resursi tiks pilnībā atvēlēti, lai atbalstītu:

–SO1: Eiropola informācijas pārvaldību un IKT;

–SO2: Savienības specializētās zinātības centrus, Eiropola atbalsta birojus un īpaši EPPO paredzētu atbalstu;

–SO3: Eiropola spējas pētniecības, inovācijas un spēju veidošanas jomā.

Tajā pašā laikā paredzams, ka Eiropola pārvaldības funkcijas personāla ziņā kopumā saglabāsies stabilas, pateicoties priekšlikuma radītajam efektivitātes pieaugumam, it īpaši vienkāršojot un racionalizējot ar datu aizsardzību saistītās procedūras, tādējādi ierobežojot papildu personāla vajadzības horizontālajai pārvaldībai un administratīvajām funkcijām.

Konkrētais mērķis

Izmaksas

miljoni EUR

Personāls

2027. gada bāzlīnija

1 796,200

1 226

Neattiecas

Inflācija

149,590

0

Spēkā esošie pasākumi

1 945,790

1 226

SO1

Esošo sistēmu un rīku modernizācija

130,070

115

Piekļuve valstu datubāzēm

37,857

53

Integrācija ar valstu sistēmām

25,400

34

ES digitālais policijas mākonis

415,415

194

SO2

Eiropola atbalsta biroji

112,163

157

Savienības specializētās zinātības centri

118,703

171

Aģentūru sadarbība

18,801

26

Īpaši EPPO paredzēts atbalsts

40,895

70

SO3

Progresīvās spējas

117,615

50

Tehniskais atbalsts un iepirkums

36,292

40

Jauni pasākumi

1 053,210

910

KOPĀ

2 990,000

2 136

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ 2028–2034

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

4. IZDEVUMU KATEGORIJA

Cilvēkresursi

0,496

0,496

0,690

0,690

0,884

0,884

1,078

5,218

Citi administratīvie izdevumi

0,268

0,518

0,268

0,518

0,268

0,518

0,268

2,626

Starpsumma – 4. IZDEVUMU KATEGORIJA

0,764

1,014

0,958

1,208

1,152

1,402

1,346

7,844

Ārpus 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS

Cilvēkresursi

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

Pārējie administratīvie izdevumi

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

Starpsumma – ārpus 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

KOPĀ

0,764

1,014

0,958

1,208

1,152

1,402

1,346

7,844

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvo izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Aplēstā ietekme uz izdevumiem un personālu 2028. gadam un pēc tam ir pievienota tikai ilustratīvā nolūkā un neskar nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Finansējuma avots un Savienības finanšu saistību tvērums laikposmā pēc 2027. gada joprojām ir atkarīgs no iznākuma iestāžu sarunās par DFS 2028.–2034. gadam, un pēc tam to nosaka, izmantojot ikgadējo budžeta procedūru. Sākot ar 2028. gadu, visas apropriācijas un personāla resursi ir indikatīvi.

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)

2

2

3

3

4

4

5

20 01 02 03 (Savienības delegācijas)

0

0

0

0

0

0

0

(Netiešā pētniecība)

0

0

0

0

0

0

0

(Tiešā pētniecība)

0

0

0

0

0

0

0

Citas budžeta pozīcijas (norādīt)

0

0

0

0

0

0

0

• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)

20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)

1

1

1

1

1

1

1

20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)

0

0

0

0

0

0

0

Administratīvā atbalsta pozīcija

·galvenajā birojā

0

0

0

0

0

0

0

[XX.01.YY.YY]

·ES delegācijās

0

0

0

0

0

0

0

(AC, END – netiešā pētniecība)

0

0

0

0

0

0

0

(AC, END – tiešā pētniecība)

0

0

0

0

0

0

0

Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 4. izdevumu kategorija

0

0

0

0

0

0

0

Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 4. izdevumu kategorijas

0

0

0

0

0

0

0

KOPĀ

3

3

4

4

5

5

6

Ņemot vērā vispārējo sarežģīto situāciju 4. izdevumu kategorijā gan darbinieku, gan apropriāciju līmeņa ziņā, nepieciešamos cilvēkresursus nodrošinās ĢD darbinieki, kuri jau ir norīkoti veikt darbības pārvaldību un/vai ir pārdalīti attiecīgajā ģenerāldirektorātā vai citos Komisijas dienestos.

Priekšlikuma īstenošanai nepieciešamais personāls (pilnslodzes ekvivalenta vienībās):

Tiks nodrošināts no pašlaik pieejamā Komisijas dienestu personāla

Ārkārtas papildu personāls*

Tiks finansēts no 4. izdevumu kategorijas vai pētniecības

Tiks finansēts no BA pozīcijas

Tiks finansēts no maksām

Štatu sarakstā ietvertās amata vietas

5

Neattiecas

Ārštata darbinieki (CA, SNE, INT)

1

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

2 AD amata vietas izveides posmā 2028.–2029. gadam – sekundāro tiesību aktu pieņemšanai; šīs amata vietas saglabā arī pilnvērtīgas darbības posmā, lai nodrošinātu arvien lielāka skaita īstenošanas aktu pieņemšanu saistībā ar informācijas pārvaldības platformām un sistēmām, kas regulāri jāpielāgo tiesībaizsardzības rīku pastāvīgajai attīstībai, it īpaši kriminālistikas un analītikas jomā, un attiecīgajiem datu aizsardzības aspektiem.

1 AD speciālists izmaksu uzskaites, informācijas pārvaldības un pētniecības un inovācijas stratēģijas jomā saistībā gan ar informācijas pārvaldības izpildgrupu, gan IKT vadības grupu.

1 AD ar budžeta jomas prasmēm, lai atbalstītu pārstāvības valdē divkāršošanu, izpildvaldes izveidi un papildu pārraudzības pienākumus.

1 AST: atbalsts papildu sanāksmēm un informatīvajām sanāksmēm, ko rīko papildu struktūras, un to sagatavošana (14+ gadā).

Ārštata darbinieki

1 SNE: zinātības nodrošināšana informācijas pārvaldības, datu aizsardzības, pētniecības un inovācijas jomā: dalība IKT un informācijas pārvaldības padomdevēju grupā.

Aplēstā ietekme uz izdevumiem un personālu 2028. gadam un pēc tam ir pievienota tikai ilustratīvā nolūkā un neskar nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Finansējuma avots un Savienības finanšu saistību tvērums laikposmā pēc 2027. gada joprojām ir atkarīgs no iznākuma iestāžu sarunās par DFS 2028.–2034. gadam, un pēc tam to nosaka, izmantojot ikgadējo budžeta procedūru. Sākot ar 2028. gadu, visas apropriācijas un personāla resursi ir indikatīvi.

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)

3.2.7.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–    nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums

–    ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Kopā

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

Norādīt līdzfinansētāju struktūru 

KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

3.2.8.Aplēse par decentralizētajai aģentūrai nepieciešamajiem cilvēkresursiem un apropriāciju izmantošanu 

Apropriāciju summa, kas Aģentūrām piešķirama nākamajā DFS, ir indikatīva un atkarīga no vienošanās par DFS. Tā būtu jāiekļauj Aģentūru subsīdijā, ņemot vērā ar šo priekšlikumu piešķirto uzdevumu pastāvīgo raksturu, un attiecīgā gadījumā tā tiks kompensēta, līdzvērtīgi samazinot attiecīgo programmas finansējumu tajā pašā DFS izdevumu kategorijā. Ja būs vajadzīgs kompensējošs samazinājums, būs jāpārskata Aģentūrām piešķirtie resursi, izmantojot ikgadējo budžeta procedūru.

Personāla vajadzības (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)

Aģentūra: Eiropols

2028. gads

2029. gads

2030. gads

2031. gads

2032. gads

2033. gads

2034. gads

Pagaidu darbinieki

(AD kategorijas)

109

216

322

429

535

637

749

Pagaidu darbinieki

(AST kategorijas)

0

0

0

0

0

0

0

Pagaidu darbinieki (AD+AST) – starpsumma

109

216

322

429

535

637

749

Līgumdarbinieki

0

10

19

36

51

64

77

Valstu norīkotie eksperti

12

22

34

45

53

64

74

Līgumdarbinieki un valstu norīkotie eksperti – starpsumma

12

32

53

81

104

128

151

KOPĀ personāls

121

248

375

510

639

765

900

Apropriācijas, ko sedz ES budžeta iemaksa, miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata) 97 :

Aģentūra: Eiropols

2028. gads

2029. gads

2030. gads

2031. gads

2032. gads

2033. gads

2034. gads

KOPĀ 2028–2034

1. sadaļa: personāla izdevumi

12 491

37 722

63 154

89 056

115 069

140 307

166 197

623 996

2. sadaļa: infrastruktūras un pamatdarbības izdevumi

3. sadaļa: darbības izdevumi

45 021

54 624

57 677

61 329

63 761

66 857

68 187

417 456

KOPĀ apropriācijas, ko sedz ES budžets

57 512

92 346

120 831

150 385

178 830

207 164

234 384

1 041 452



Pārskats/kopsavilkums par cilvēkresursiem un apropriācijām (miljonos EUR), kas nepieciešami priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai decentralizētajā aģentūrā 98 :

Aģentūra: Eiropols

2028. gads

2029. gads

2030. gads

2031. gads

2032. gads

2033. gads

2034. gads

KOPĀ 2028–2034

Pagaidu darbinieki (AD+AST)

109

216

322

429

535

637

749

749

Līgumdarbinieki

0

10

19

36

51

64

77

77

Valstu norīkotie eksperti

12

22

34

45

53

64

74

74

Kopā – personāls

121

248

375

510

639

765

900

900

Apropriācijas, ko sedz ES budžets

57 512

92 346

120 831

150 385

178 830

207 164

234 384

1 041 452

Apropriācijas, ko sedz maksas

(attiecīgā gadījumā)

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

Līdzfinansētās apropriācijas

(attiecīgā gadījumā)

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

KOPĀ apropriācijas

57 512

92 346

120 831

150 385

178 830

207 164

234 384

1 041 452

Personāla vajadzības (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)

Aģentūra: eu-LISA

2028. gads

2029. gads

2030. gads

2031. gads

2032. gads

2033. gads

2034. gads

Pagaidu darbinieki

(AD kategorijas)

7

7

7

7

7

7

7

Pagaidu darbinieki

(AST kategorijas)

0

0

0

0

0

0

0

Pagaidu darbinieki (AD+AST) – starpsumma

7

7

7

7

7

7

7

Līgumdarbinieki

0

3

3

3

3

3

3

Valstu norīkotie eksperti

0

0

0

0

0

0

0

Līgumdarbinieki un valstu norīkotie eksperti – starpsumma

0

3

3

3

3

3

3

KOPĀ personāls

7

10

10

10

10

10

10

Apropriācijas, ko sedz ES budžeta iemaksa, miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata) 99 :

Aģentūra: eu-LISA

2028. gads

2029. gads

2030. gads

2031. gads

2032. gads

2033. gads

2034. gads

KOPĀ 2028–2034

1. sadaļa: personāla izdevumi

0,756

1,687

1,863

1,863

1,863

1,863

1,863

11,758

2. sadaļa: infrastruktūras un pamatdarbības izdevumi

3. sadaļa: darbības izdevumi

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

KOPĀ apropriācijas, ko sedz ES budžets

0,756

1,687

1,863

1,863

1,863

1,863

1,863

11,758

Visas eu-LISA papildu budžeta vajadzības, kas saistītas ar šajā regulā aģentūrai uzticēto uzdevumu īstenošanu, kompensē, attiecīgi samazinot šajā LFDS Eiropolam piešķirtās apropriācijas.

Pārskats/kopsavilkums par cilvēkresursiem un apropriācijām (miljonos EUR), kas nepieciešami priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai decentralizētajā aģentūrā 100 :

Aģentūra: eu-LISA

2028. gads

2029. gads

2030. gads

2031. gads

2032. gads

2033. gads

2034. gads

KOPĀ 2028–2034

Pagaidu darbinieki (AD+AST)

7

7

7

7

7

7

7

7

Līgumdarbinieki

0

3

3

3

3

3

3

3

Valstu norīkotie eksperti

0

0

0

0

0

0

0

0

Kopā – personāls

7

10

10

10

10

10

10

10

Apropriācijas, ko sedz ES budžets

0,756

1,687

1,863

1,863

1,863

1,863

1,863

11,758

Apropriācijas, ko sedz maksas

(attiecīgā gadījumā)

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

Līdzfinansētās apropriācijas

(attiecīgā gadījumā)

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

KOPĀ apropriācijas

0,756

1,687

1,863

1,863

1,863

1,863

1,863

11,758

Visas eu-LISA papildu budžeta vajadzības, kas saistītas ar šajā regulā aģentūrai uzticēto uzdevumu īstenošanu, kompensē, attiecīgi samazinot šajā LFDS Eiropolam piešķirtās apropriācijas.

Digitālā dimensija

4.1.Digitālās vajadzības

Atsauce uz prasību

Prasības apraksts

Dalībnieki, kurus ietekmē vai uz kuriem attiecas prasība

Vispārīgi procesi

Kategorijas

8. panta 7. punkts

Dalībvalstis atbild uz Eiropola pieprasījumiem sniegt informāciju un kriminālizlūkošanas datus, lai veicinātu koordinācijas pasākumus.

Eiropols

DV kompetentās iestādes

Informācijas apmaiņa

Piekļuve DV informācijai

Procesu digitalizācija un automatizācija

Dati

Digitālais publiskais pakalpojums

9. panta 2. punkts

Dalībvalstis nodrošina Eiropolam piekļuvi informācijai, kas pieejama līdzekļu atguves dienestiem (ARO), un saglabā tiešas piekļuves līmeni.

Eiropols

DV līdzekļu atguves dienesti

Informācijas apmaiņa

Piekļuve DV informācijai

Digitālie publiskie pakalpojumi

Dati

9. panta 3. punkts

Dalībvalstis informē Eiropolu par lēmumu neiesaldēt īpašumu pēc tam, kad Eiropols ir lūdzis dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādi nekavējoties rīkoties, ja pastāv īpašuma zuduma risks.

Eiropols
DV tiesībaizsardzības iestādes

Informācijas apmaiņa

Iesaldēšanas pieprasījums

Digitālie publiskie pakalpojumi

Dati

9. panta 4. un 5. punkts

Dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienības (FIU) atbild uz Eiropola pieprasījumiem (atbilstoši Direktīvas 2019/1153 12. pantam).

Eiropols
DV
FIU 
DV
ENU

Eiropola un FIU informācijas apmaiņa

Analīze

Digitālie publiskie pakalpojumi

Dati

7. panta 1. un 2. punkts

Eiropola operatīva un stratēģiska rakstura analītiskie produkti, kuru pamatā ir dalībvalstu, attiecīgo Savienības struktūru un publiskos avotos pieejamu izlūkdatu ieguves (OSINT) informācija.

Eiropols, Komisija, DV tiesībaizsardzības iestādes, Padome

Analīze

Ziņošana

Procesu digitalizācija un automatizācija

Dati

7. panta 2. punkts

Eiropola atbalsts kopīgu metodiku un standartu izstrādei analītisko produktu jomā.

Eiropols

Un labuma guvēji: DV tiesībaizsardzības iestādes, Padome, Komisija, Eurojust/EUBOA (ES struktūras, biroji un aģentūras)

Standartizācija

Analīze

Dati

7. panta 3. un 4. punkts

DV un EUBOA sniedz Eiropolam informāciju stratēģisku un operatīvu analītisko produktu sagatavošanai.

Eiropols
DV (vispārīgi)

EUBOA

Analīze

Informācijas apmaiņa

Kopīgošana ar Eiropolu

Digitālie publiskie pakalpojumi

Dati

11. pants

Datu plūsmas saistībā ar Eiropola pieprasījumiem sākt kriminālizmeklēšanu

Eiropols

Dalībvalstis (valsts vienības)

Eurojust

EPPO

Operatīvā sadarbība

Dati

12. un 13. pants

Eiropola koordinācija attiecībā uz informācijas sniegšanu un informācijas pieprasījumiem.

Eiropols

DV kompetentās iestādes, trešās valstis, starptautiskās organizācijas, EUBOA

Informācijas apmaiņa

Analīze

Procesu digitalizācija un automatizācija

Digitālais publiskais pakalpojums

18. panta a) punkts

Eiropola sadarbība ar kompetentajām iestādēm saistībā ar teroristiska tiešsaistes satura izņemšanas rīkojumiem.

Eiropols
DV kompetentās iestādes

Privātās puses

Informācijas apmaiņa ar kompetentajām iestādēm un privātajām pusēm

Teroristiska tiešsaistes satura (TCO) izņemšanas rīkojumi

Digitālie publiskie pakalpojumi

Dati

18. panta a) punkts

Eiropola ziņošana tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem.

Eiropols
DV kompetentās iestādes

Privātās puses

Informācijas apmaiņa ar privātajām pusēm

Ziņošana par TCO

Digitālie publiskie pakalpojumi

Dati

18. panta c) punkts

Eiropola atbalsts reaģēšanai krīzes situācijās.

Eiropols
DV kompetentās iestādes

Privātās puses

Informācijas apmaiņa

Reaģēšana krīzes situācijās

Digitālais publiskais pakalpojums

Dati

16. panta a) punkts

Eiropols saskaņā ar 6. pantu atbalsta līdzekļu atguves dienestus tādu nozieguma rīku, noziedzīgi iegūtu līdzekļu un īpašuma izsekošanā un identificēšanā, uz kuriem attiecas vai varētu attiekties iesaldēšanas vai konfiskācijas rīkojums.

Eiropols
DV līdzekļu atguves dienesti

Informācijas apmaiņa

Iesaldēšanas procedūra

Digitālais publiskais pakalpojums

Dati

16. panta c) punkts

Eiropola operatīvais un analītiskais atbalsts EPPO.

Eiropols
EPPO

Informācijas apmaiņa

Analīze

Digitālais publiskais pakalpojums

Dati

21. panta 4. punkts

Eiropols, piedaloties kopīgā izmeklēšanas grupā (KIG), var apstrādāt informāciju.

Eiropols
DV kompetentās iestādes

Informācijas vākšana
un analīze

Dati

22. panta 5. punkta a) apakšpunkts

Eiropola valsts vienības (ENU) saņem ziņojumus, ar kuriem apmainās Eiropols un to kompetentās iestādes.

DV ENU 
DV kompetentās iestādes

Eiropols

Eiropola un dalībvalstu informācijas apmaiņa

Procesu digitalizācija un automatizācija

Dati

Digitālais publiskais pakalpojums

22. panta 5. punkta b) apakšpunkts

ENU ir piekļuve valstu tiesībaizsardzības datiem un attiecīgajiem datiem, kas vajadzīgi sadarbībai ar Eiropolu.

DV ENU 
Eiropols

Piekļuve dalībvalstu datiem

Dati

Procesu digitalizācija un automatizācija

Digitālais publiskais pakalpojums

22. panta 8. punkts, 25. panta 6. punkts un 26. pants

Eiropola sistēmu un rīku tehniska un operatīva ieviešana valstu līmenī, ko veic ENU un Eiropola atbalsta biroji (ESO).

Eiropols nodrošina ESO personālu, sedz ENU pieslēguma izmaksas un sniedz ENU tehnisko un finansiālo atbalstu.

Eiropols
DV
ENU 
DV tiesībaizsardzības iestādes

Ieviešana

Procesu digitalizācija un automatizācija

28. pants

Eiropolam pieejamie informācijas avoti.

Eiropols,
EPPO,
DV tiesībaizsardzības iestādes (
LEA)
Privātās puses

Trešās valstis un starptautiskās organizācijas

Informācijas vākšana

Dati

29. pants

Dalībvalstis – arī ar imigrācijas sadarbības koordinatoru starpniecību – obligāti sniedz informāciju Eiropolam, izmantojot SIENA.

DV kompetentās iestādes

Eiropols

Imigrācijas sadarbības koordinatori

Kopīgošana ar Eiropolu

Dati

Digitālais publiskais pakalpojums

29. panta 3. punkts

SIENA kanāla izmantošana, ko veic dalībvalstis.

DV kompetentās iestādes
Eiropols

Kopīgošana ar Eiropolu

Eiropola piekļuve DV datiem

Procesu digitalizācija un automatizācija

29. panta 6. punkts

Eiropola ziņojums par dalībvalstu sniegto informāciju.

Eiropols
Padome

Eiropas Parlaments

Ziņošana

Dati

30. pants

Eiropols atbalsta dalībvalstis SIS regulu57 piemērošanā.

Dalībvalstis informē Eiropolu par informatīvu brīdinājumu ievadīšanu un par informācijas atbilsmēm attiecībā uz tiem.

Eiropols
DV tiesībaizsardzības iestādes

SIS informācijas apmaiņa

Digitālais publiskais pakalpojums

Dati

32. un 33. pants

Eiropola veiktās apstrādes ierobežojumi atkarībā no datu veida (t. i., datu subjekta kategorijas, piemēram, cietušais vai aizdomās turētais) un apstrādes nolūka (analīze, šķērspārbaude, pētniecība un inovācija).

Eiropols

Visi analītisko produktu saņēmēji

Šķērspārbaude

Analīze

Inovācija

Procesu digitalizācija un automatizācija

32. un 33. pants

Eiropola veiktās informācijas apstrādes ierobežojumi, ko informācijas kopīgošanas brīdī nosaka datu īpašnieks (datu īpašumtiesību princips).

Eiropols,
Eiropola valde

DV tiesībaizsardzības iestādes

EDAU

Informācijas vākšana

Analīze

Šķērspārbaude

Analīze

Informācijas apmaiņa

Inovācija

Procesu digitalizācija un automatizācija

34. pants

Eiropola paziņojums dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, ja kādā no procesiem tiek atrasta attiecīga operatīvā informācija.

Eiropols
DV tiesībaizsardzības iestādes

Informācijas apmaiņa – Eiropola paziņojums tiesībaizsardzības iestādēm

Digitālais publiskais pakalpojums

Dati

35. pants līdz

39. pants

Šķērspārbaudes pakalpojuma izveide: datu veids, formāts un kvalitāte (IA); automatizēta šķērspārbaude pēc datu ievietošanas. Pieejams Eiropolam, dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ES informācijas sistēmām.

Komisija
Eiropols

DV tiesībaizsardzības iestādes

ES informācijas sistēmas

Izstrāde

Informācijas apmaiņa

Šķērspārbaude

ETIAS un VIS drošības pārbaudes

Dati

Procesu digitalizācija un automatizācija

Digitālais risinājums

Digitālais publiskais pakalpojums

35. līdz 39. pants

Dalībvalstis savieno savas lietu pārvaldības sistēmas ar šķērspārbaudes pakalpojumu (IA), lai augšupielādētu datus (IA) un veiktu vaicājumus datos (IA).

Komisija
Eiropols

DV kompetentās iestādes

Izstrāde

Informācijas vākšana

Kopīgošana ar Eiropolu

Šķērspārbaude

Dati

Procesu digitalizācija un automatizācija

35. pants līdz

40. pants

Eiropola analītiskās vides izveide Eiropola analītisko darbību atbalstam – datu glabāšanai, apstrādei, šķērspārbaudei, vizualizēšanai un analīzei, tai skaitā kriminālizmeklēšanas un operatīvās koordinācijas atbalstam; specializētas analītiskās, tehniskās, digitālās, kriminālistikas vai daudznozaru spējas, tostarp izmeklēšanas, analītiskie, tehniskie un stratēģiskie pakalpojumi.

Eiropols

Netieši – DV kompetentās iestādes, EUBOA, starptautiskās organizācijas un trešās valstis

Informācijas vākšana, analīze, šķērspārbaude, apmaiņa, ziņošana.

Dati

Digitālais risinājums

Procesu digitalizācija un automatizācija

41. pants

Nosacījumi meklēšanai Eiropola analītiskajā vidē.

Eiropols
DV kompetentās iestādes,

ES informācijas sistēmas

Šķērspārbaude

Dati

Digitālais publiskais pakalpojums

Digitālais risinājums

42., 43., 44. un 45. pants

Policijas kopīgās datu telpas izveide, izmantojot Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūru, un analītisko un sakaru rīku mitināšana dalībvalstu izmeklētājiem (IA); kopīgu operatīvās analīzes lietu izveide.

Komisija

Eiropols

DV kompetentās iestādes, trešās valstis

Izstrāde

Informācijas apmaiņa

Kopīga analīze

Dati

Procesu digitalizācija un automatizācija

Digitālais risinājums

Digitālais publiskais pakalpojums

46. pants

Eiropola drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammas (SIENA) izveide informācijas apmaiņas veicināšanai. Atbildība, arhitektūra, dalībvalstu un Eiropola pienākums izmantot sistēmu, kā arī funkcionalitātes (IA).

Komisija
Eiropols

DV, trešās valstis, starptautiskās organizācijas, privātās puses

Izstrāde

Informācijas apmaiņa

Dati

Digitālais risinājums

Procesu digitalizācija un automatizācija

Digitālais publiskais pakalpojums

47. pants

Platformas izveide sadarbībai ar privātām pusēm.

Privātās puses

Eiropols

Dalībvalstis

Izstrāde

Digitālais risinājums

Digitālais publiskais pakalpojums

47. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Privātās puses, izmantojot platformu, ziņo Eiropolam un sniedz tam paziņojumus saskaņā ar TCO regulu55 un Digitālo pakalpojumu aktu56.

Eiropols

TCO izņemšanas rīkojumi, paziņojumi

DTA

Procesu digitalizācija un automatizācija

47. panta 2. punkta b) apakšpunkts

Eiropols, izmantojot platformu, sniedz privātajām pusēm informāciju, kas vajadzīga attiecīgā tiešsaistes satura, pakalpojumu, kontu, infrastruktūras vai digitālo darbību identificēšanai.

Eiropols

Privātās puses

Krīzes situācija tiešsaistē

Procesu digitalizācija un automatizācija

48. pants

Eiropols atbalsta Eiropas Policijas reģistru norāžu sistēmas darbību, piemērojot Prīmes II regulu58.

Eiropols

Sistēmu izstrāde un ekspluatācija

Digitālais risinājums

Digitālais publiskais pakalpojums

49. pants

Policijas kopīgās datu telpas ietvaros var izstrādāt papildu pakalpojumus un rīkus (IA).

Komisija
Eiropola komiteja

Eiropols

DV kompetentās iestādes, trešās valstis, EUBOA, starptautiskās iestādes, privātās puses

Izstrāde

Vākšana, informācijas apmaiņa, analīze, šķērspārbaude, ziņošana, kopīga analīze

Dati

Digitālais risinājums

Procesu digitalizācija un automatizācija

Digitālais publiskais pakalpojums

50. pants

Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūra: izveide; izmantošana par standarta infrastruktūru Eiropola sistēmām, pakalpojumiem un rīkiem, kas tiek piedāvāti dalībvalstīm, tostarp jau esošajiem; droša piekļuve (IA).

Komisija
Eiropols

Izstrāde

Iepirkums

Digitālais risinājums

Digitālais publiskais pakalpojums

51. pants

ES policijas digitālā identitāte: saskaņotas shēmas izveide policijas darbinieku identificēšanai un tiešas vai netiešas (izmantojot valstu sistēmas) piekļuves piešķiršanai Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūrai (IA).

Komisija
DV, trešās valstis

Eiropols

Policijas identifikācijas datu standartizācija

Izstrāde

Identifikācija un piekļuves pārvaldība

Dati

Digitālais risinājums

Digitālais publiskais pakalpojums

52. pants

Statistikas un ziņošanas rīki: rīku izveide un izmantošana izvērtēšanas, uzraudzības, analīzes un ziņošanas vajadzībām (IA).

Eiropols
DV tiesībaizsardzības iestādes, Komisija

Izstrāde

Ziņojumi

Dati

Digitālais risinājums

Digitālais publiskais pakalpojums

53. pants

Eiropola atbalsts vienotā ziņojuma formāta (UMF) izstrādei un ieviešanai.

Eiropols
eu-LISA 
DV tiesībaizsardzības iestādes

Komisija

Standartizācija

Informācijas apmaiņa

Dati

Procesu digitalizācija un automatizācija

Digitālais publiskais pakalpojums

55. un 56. pants

IKT un informācijas pārvaldības vadības grupas un padomdevēju grupas izveide, lai atbalstītu valdes lēmumus par IKT arhitektūru, datu pārvaldību un sadarbspēju un nodrošinātu saskaņotību ar dalībvalstu darbības vajadzībām.

Eiropols
DV tiesībaizsardzības iestādes

Komisija

Izstrāde

Standartizācija

Ieviešana

Dati

Procesu digitalizācija un automatizācija

Digitālais publiskais pakalpojums

54. pants

ES DNS salīdzināšanas lietojumprogrammas izveide Eiropola un dalībvalstu vajadzībām.

Eiropols
DV tiesībaizsardzības iestādes

Komisija

Izstrāde

Standartizācija

Iepirkums

Ieviešana

Šķērspārbaude

Analīze

Dati

Digitālais risinājums

Digitālais publiskais pakalpojums

57. līdz

64. pants

Eiropols ar Inovācijas padomdevēju grupas starpniecību un ar Spēju un inovācijas padomdevēju grupas atbalstu izstrādā prognozēšanas un spēju attīstības satvaru un to regulāri pārskata un atjaunina, lai nodrošinātu Eiropola, attiecīgo Savienības struktūru un dalībvalstu darbību koordināciju un papildināmību pētniecības, inovācijas, testēšanas, izstrādes, izmēģināšanas un progresīvu tiesībaizsardzības spēju ieviešanas jomā, tostarp apvienojot esošās spējas, koordinēti piedaloties standartizācijas procesos un veicot kopīgus iepirkumus.

Eiropols
Dalībvalstis

EUBOA 
Komisija

Izstrāde

Standartizācija

Iepirkums

Ieviešana

Inovācija

Procesu digitalizācija un automatizācija

61. pants

“Regulatīvās smilškastes” izmantošana uz MI balstītu progresīvu spēju izstrādei.

Eiropols

Izstrāde

Inovācija

Dati

80. un 81. pants

Savienības struktūrām un valstu VIS izraudzītajām iestādēm ir netieša piekļuve Eiropola datiem (IA). EPPO automātiski saņem tai būtisko informāciju.

EUBOA 
VIS izraudzītās iestādes

Komisija

Šķērspārbaude, ko veic EUBOA

VIS drošības pārbaude

Procesu digitalizācija un automatizācija

Digitālie publiskie pakalpojumi

Dati

94. pants

Personas datu pārsūtīšana trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

Eiropols

Trešās valstis

Starptautiskās organizācijas

Dalībvalstis

Datu pārsūtīšana

Dati

96. panta 1. līdz 3. punkts

Eiropols apstrādā datus, ko saņem no privātajām pusēm.

Eiropols
Privātās puses

Apmaiņa ar privātām pusēm

Vākšana

Digitālie publiskie pakalpojumi

Dati

96. panta 3. punkts

Privāto pušu sniegtās informācijas apstrādes rezultātu nosūta ENU.

Eiropols
Privātās puses

DV
ENU

Apmaiņa ar privātām pusēm

Apstrāde, analīze, ziņošana

Procesu digitalizācija un automatizācija

96. panta 4.–6. punkts.

Eiropols konkrētos gadījumos drīkst pārsūtīt datus privātajām pusēm.

Eiropols
Privātās puses, datu subjekts

Datu īpašnieks

Apmaiņa ar privātām pusēm

Procesu digitalizācija un automatizācija

Dati

86. panta 8. punkts

Eiropols ar ENU starpniecību nosūta privātajām pusēm informācijas pieprasījumu.

Eiropols
DV
ENU 
Privātās puses

Apmaiņa ar privātām pusēm

Digitālie publiskie pakalpojumi; procesu digitalizācija un automatizācija

Dati

97. pants

Eiropols nosūta no fiziskām personām saņemto informāciju attiecīgajai dalībvalstij vai trešai valstij.

Eiropols

Apmaiņa ar privātām pusēm

Digitālie publiskie pakalpojumi

Procesu digitalizācija un automatizācija

Dati

98. pants

Eiropolam ir piekļuve informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un privātajām pusēm.

Eiropols
Privātās puses

Apmaiņa ar privātām pusēm

Procesu digitalizācija un automatizācija

Digitālais publiskais pakalpojums

99., 100., 101., 102. un 107. pants

Personas datu apstrādes ierobežojumi un pienākumi, tostarp attiecībā uz pētniecību un inovāciju, kā arī personas datu glabāšanas un dzēšanas ierobežojumi; pamatojoties uz pārbaudēm par avota uzticamību, informācijas precizitāti, datu subjektu kategoriju un īpašām personas datu kategorijām.

Eiropols

Visa operatīvo datu apstrāde

Dati

Procesu digitalizācija un automatizācija

103. pants

Personas datu aizsardzības pārkāpuma paziņošana attiecīgajām iestādēm

Eiropols
DV tiesībaizsardzības iestādes

Personas datu aizsardzības pārkāpums

Digitālie publiskie pakalpojumi

Dati

104. pants

Datu subjekta informēšana par personas datu aizsardzības pārkāpumu.

Eiropols
Datu subjekts

Personas datu aizsardzības pārkāpums

Digitālie publiskie pakalpojumi

Dati

105. un 106. pants

Datu subjekta tiesības uz piekļuvi, labošanu, dzēšanu un apstrādes ierobežošanu.

Eiropols
Datu subjekts

Datu subjekta tiesības

Digitālie publiskie pakalpojumi

Dati

102. pants

Eiropols glabā visu informācijas apstrādes darbību žurnālfailus.

Eiropols

Visa operatīvās informācijas apstrāde

Dati

Procesu digitalizācija un automatizācija

116. panta 3. punkts

Eiropolam regulāri informēt Kopīgo parlamentārās uzraudzības grupu (KPUG).

Eiropols
KPUG

Ziņošana

Digitālie publiskie pakalpojumi

Dati

117. pants

Eiropas Parlamentam ir piekļuve sensitīviem neklasificētiem (SNC) operatīvajiem datiem.

Eiropols
Eiropas Parlaments

Piekļuve informācijai

Digitālie publiskie pakalpojumi

Dati

130. pants

Komisija reizi piecos gados iesniedz izvērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, valstu parlamentiem un valdei.

Komisija

Ziņošana

Dati

136. pants

Eiropols veic vaicājumus valstu datubāzēs, izmantojot Prīmes II maršrutētāja mehānismu.

Eiropols
DV tiesībaizsardzības iestādes

Informācijas apmaiņa

Piekļuve DV informācijai

Dati

Procesu digitalizācija un automatizācija

137. pants

Noteikumi par darbības sākšanu.

Komisija

Eiropols

Dalībvalstis

Darbības sākums

Digitālais publiskais pakalpojums

4.2.Dati

Datu ierobežojumi ir atkarīgi no operatīvā procesa

Apstrādājamo un apmaināmo datu veids lielā mērā ir atkarīgs no procesa un iesaistītajiem dalībniekiem (sk. A tabulu). Lai gan piemērojamie datu formāti ir atkarīgi no datu apstrādes veida (C tabula), to piemērojamība un prasību izpilde ir atkarīga arī no procesa, jo datu apmaiņa nenotiek vienādos operatīvos apstākļos un uz to neattiecas vienādi juridiskie ierobežojumi, it īpaši datu kvalitātes jomā.

–Policijas darbinieku identifikācija ir process, kurā datu ierobežojumi būs visstingrākie, lai, piekļūstot lietotnēm, pakalpojumiem un datiem Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūrā, it īpaši policijas kopīgajā datu telpā, nodrošinātu visaugstāko drošības garantijas līmeni.

–Informācijas apmaiņa, analīze un tāpat arī inovācija. Eiropols darbojas informācijas vidē, ko raksturo lieli neviendabīgu datu apjomi, kuri bieži nāk no vairākiem avotiem, jurisdikcijām un operatīvajiem kontekstiem. Būtiska daļa šīs informācijas tiek saņemta nestrukturētā vai jauktā formā. Tas atspoguļo mūsdienu tiesībaizsardzības realitāti – datu kopas ir sarežģītas, dinamiskas un nav pilnībā standartizētas, savukārt notiekošai izmeklēšanai būtiskas informācijas izgūšana ir viens no galvenajiem operatīvajiem uzdevumiem. Tas it īpaši attiecas uz elektroniskiem pierādījumiem, piemēram, izņemtiem informācijas materiāliem, kas ir nestrukturēti un visbiežāk šifrēti. Šos datus analizē un apstrādā vai nu Eiropols Eiropola analītiskajā vidē vai kopīgi dalībvalstu kompetentās iestādes, ES struktūras un privātās puses policijas kopīgajā datu telpā. Puses var apmainīties ar informāciju policijas kopīgajā datu telpā vai izmantojot SIENA. Standartu piemērošana galvenokārt ir atkarīga no datu avota, tāpēc VAR tikt ievēroti standarti un specifikācijas, uz kuriem balstās attiecīgā datubāze. Tomēr, tā kā Eiropola uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju nosaka tikai tās izmantošanas nolūks, tālāk sniegtais saraksts nav izsmeļošs.

–Šķērspārbaude. Šķērspārbaudes pakalpojums (35.–39. pants) ir izveidots, lai ātri identificētu saiknes ar personām un objektiem, kas iepriekš bijuši iesaistīti noziedzīgās darbībās; tas attiecas tikai uz notiesātām personām, personām, kuras tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kuras gatavojas to izdarīt. Dalībvalstis Eiropola analītiskajai videi (41. panta 4. punkts) var piekļūt pēc principa “informācija ir/nav atrasta”. Mehānisms “informācija ir/nav atrasta” (80. pants) ļauj EUBOA veikt informācijas šķērspārbaudi Eiropola analītiskajā vidē; tas var attiekties uz aizdomās turētām un notiesātām personām, kā arī uz cietušajiem vai netieši saistītām personām.

–Administratīvos ziņojumus publicē digitālā formā, taču uz tiem neattiecas stingras tehnisko standartu prasības.

–Ar personas datu tiesībām saistītie procesi lielā mērā ir manuāli; lai gan datu apstrāde un kopīgošana var būt strukturēta un var atbilst noteiktiem standartiem, tā nav obligāta prasība.

Ierobežojumi dažādos procesos

Process

Atsauce uz prasību

Policijas darbinieka identifikācija

Šķērspārbaude

Informācijas apmaiņa starp tiesībaizsardzības iestādēm

Apmaiņa ar privātām pusēm

Operatīvā un stratēģiskā analīze

Inovācija

Administratīvais ziņojums

Personas datu tiesības

8. panta 7. punkts

X

9. panta 2. punkts

X

9. panta 3. punkts

X

9. panta 4. punkts

X

9. panta 5. punkts

X

7. panta 1. punkts

X

7. panta 2. punkts

X

7. panta 3. punkts

X

7. panta 4. punkts

X

X

7. panta 5. punkts

X

X

11. pants

X

18. panta a) punkts

X

X

18. panta b) punkts

X

18. panta c) punkts

X

X

16. panta a) punkts

X

16. panta c) punkts

X

X

21. panta 4. punkts

X

X

25. panta 5. punkta a) apakšpunkts

X

25. panta 5. punkta b) apakšpunkts

X

28. pants

X

29. pants

X

X

29. panta 6. punkts

X

30. pants

X

34. pants

X

35. pants

X

X

36. pants

X

X

37. pants

X

X

38. pants

X

X

39. pants

X

X

40. pants

X

41. pants

X

X

42. pants

X

X

43. pants

X

X

44. pants

X

X

45. pants

X

X

46. pants

X

49. pants

X

X

X

X

X

51. pants

X

52. pants

X

53. pants

X

X

X

55. pants

X

X

X

X

X

X

56. pants

X

X

X

X

X

X

54. pants

X

X

X

61. pants

X

80. pants

X

81. pants

X

94. pants

X

96. panta 1. punkts

X

X

96. panta 2. punkts

X

X

96. panta 3. punkts

X

X

96. panta 4. punkts

X

96. panta 5. punkts

X

96. panta 6. punkts

X

96. panta 7. punkts

X

97. pants

X

98. pants

X

99. pants

X

100. pants

X

101. pants

X

102. pants

X

102. pants

X

104. pants

X

105. pants

X

106. pants

X

107. pants

X

102. pants

X

X

X

X

X

X

X

X

116. panta 3. punkts

X

117. pants

X

130. pants

X

136. pants

X

X

Katra procesa datu veids

Process

 
Vispārīgais datu veids un standartu piemērojamība

Policijas darbinieka identifikācija

Šķērspārbaude

Informācijas apmaiņa starp tiesībaizsardzības iestādēm un/vai Eiropolu

Apmaiņa ar privātām pusēm

Operatīvā un stratēģiskā analīze

Inovācija

Administratīvais ziņojums

Personas datu tiesības

Vai tiek piemēroti datu formāta standarti? Obligāts (O) / fakultatīvs (F)

O

O

F

F

F

F

Neattiecas

Neattiecas

Datu veids

ES policijas digitālā identitāte

X

Policijas un tiesu iestāžu reģistri

X

X

X

X

X

Informācija, kas ir citu pārvalžu rīcībā

X

X

X

X

Privāto iestāžu rīcībā esošā informācija

X

X

X

X

X

OSINT

X

X

X

X

X

Digitālie pierādījumi

X

X

X

X

X

Operatīvais ziņojums

X

X

X

X

Stratēģiskais ziņojums

X

X

X

X

Administratīvais ziņojums

X

X

X

Datu veids un piemērojamie datu standarti

Datu veids

Piemērojamais datu standarts

ES policijas digitālā identitāte

Jānosaka

Policijas un tiesu iestāžu reģistri

Prīmes II, EPRIS, ECRIS, ECRIS-TCN, SIS ieraksts

Ja informācijas apmaiņa notiek saskaņā ar ES regulējumu, piemēro attiecīgos EPRIS, Prīmes II, ECRIS, ECRIS-TCN vai SIS standartus. Uz tiem attiecas UMF. UMF nosaka policijas reģistros glabāto datu taksonomiju un palīdz valstu iestādēm kartēt savus datus datu apmaiņai ar citām dalībvalstīm un Eiropolu.

Valstu policijas un tiesu iestāžu datubāzes

Ja informācijas apmaiņa nenotiek saskaņā ar ES regulējumu, parasti priekšroka ir valstu datubāzu formātam, jo UMF īstenošana valstu lietu pārvaldības sistēmās nebija obligāta.

Pēc būtības aptvertie datu veidi ir norādīti UMF: persona (identitāte), fiziskais apraksts, DNS profils, sejas atpazīšanas dati, daktiloskopiskie dati, plaukstas nospiedums, noziedzīgs nodarījums, ceļošanas/identifikācijas/oficiāls dokuments, fotogrāfija, ierocis, šaujamierocis, organizācija, krimināllieta, lidojums/brauciens; maksāšanas līdzekļi, transportlīdzekļi; konts un saistītā informācija, rīcība, kas veicama informācijas atbilsmes gadījumā, notiesāšana, sods.

Informācija, kas ir citu pārvalžu rīcībā

Civilstāvokļa aktu reģistrs

Regula (ES) 2016/1191 – daudzvalodu standarta veidlapas (MSF)

Eiropas civilstāvokļa aktu reģistru tīkls (ECRN) – droša pārrobežu datu apmaiņa

RISER – vienots elektroniskais pakalpojums piekļuvei reģistram

Saskaņošana ar ANO CRVS standartiem – strukturēti lauki, metadati, unikālie identifikatori

Ceļošanas dokuments / personas apliecība

ICAO 9303

Ceļošanas informācija

PDR direktīva

IPI regulas

Administrācijas rīcībā esošie imigrācijas reģistri

ES centrālās datubāzes: VIS, EURODAC, IIS, ETIAS: standarti ir noteikti attiecīgajos tiesību aktos, un tiem būtu jāatbilst UMF.

Glabātie dati attiecas uz personas identitāti un ceļošanas dokumentu.

Var apmainīties arī ar valstu datubāzu informāciju.

Valsts nekustamā īpašuma reģistri vai elektroniskās datu izguves sistēmas un zemes un kadastra reģistri

Valsts pilsonības un fizisko personu iedzīvotāju reģistri

Valsts mehānisko transportlīdzekļu, gaisa kuģu un peldlīdzekļu reģistri

SIS II, Prīme II

Komerciāli reģistri, tostarp uzņēmumu un sabiedrību reģistri

Fiskālie dati, tostarp nodokļu un ieņēmumu iestāžu rīcībā esošie dati

Valsts sociālā nodrošinājuma dati

Privāto iestāžu rīcībā esošā informācija

Bankas kontu informācija

Saskaņā ar Direktīvu (ES) 2024/1640:

Darījumu uzskaites dati

Informācija par hipotēkām un aizdevumiem

Informācija, kas ietverta valstu valūtas datubāzēs un valūtas maiņas datubāzēs

Informācija par vērtspapīriem

Muitas dati, tostarp skaidras naudas pārrobežu fiziski pārvedumi

Informācija par sabiedrību gada finanšu pārskatiem

Informāciju par elektroniskajiem pārvedumiem un kontu bilancēm

Informācija par kriptoaktīvu kontiem un kriptoaktīvu pārvedumiem

Kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1113 3. pantā (44).

OSINT

Atkarīgs no piemērojamā multivides formāta

Digitālie pierādījumi

Likumīga pārtveršana

ETSI TS 103 705, ETSI TS 104 007

Komunikācijas metadati

Piemērojamie ETSI standarti

Videomateriāli

Atkarīgs no piemērojamā multivides formāta

Operatīvais ziņojums

Stratēģiskais ziņojums

Administratīvais ziņojums

Saskanība ar Eiropas Datu stratēģiju

Skaidrojums, kādā ziņā prasības ir saskaņotas ar Eiropas Datu stratēģiju.

Ierosinātā Eiropola pilnvaru pārskatīšana pilnībā atbilst Regulai (ES) 2018/1725 (ESDAR), tās pamatprincipus integrējot Eiropola darbības satvarā un vienlaikus ņemot vērā īpašās tiesībaizsardzības sadarbības vajadzības. Tekstā ir skaidri noteikts, ka saskaņā ar 98. panta 1. punktu uz Eiropola veikto personas datu apstrādi attiecas ESDAR prasības, tā tiesiskajā regulējumā nostiprinot tādus būtiskus pienākumus kā likumība, nolūka ierobežojums un datu minimizēšana. 32. panta 2. punktā datu apstrāde ir ierobežota ar iepriekš noteiktiem nolūkiem, piemēram, šķērspārbaudi, operatīvo analīzi un pētniecību, tādējādi tieši atspoguļojot ESDAR prasību personas datus vākt konkrētiem, skaidriem un leģitīmiem nolūkiem. Arī glabāšanas ierobežojuma princips ir nostiprināts 101. pantā, kurā Eiropolam noteikts pienākums reizi trijos gados pārskatīt datu glabāšanas nepieciešamību un paredzēts piecu gadu maksimālais glabāšanas termiņš, tādējādi nodrošinot atbilstību ESDAR 4. pantam. Priekšlikumā ir iekļauti arī ESDAR pārskatatbildības mehānismi, piemēram, prasība augsta riska apstrādes gadījumā veikt novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību (NIDA) (102. panta 3. punkts) un pienākums pirms jaunu apstrādes veidu sākšanas apspriesties ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU) (108. pants), atspoguļojot ESDAR 90. pantu. Turklāt teksts nodrošina atbilstību ESDAR noteikumiem par datu subjektu tiesībām, tostarp piekļuves, labošanas un dzēšanas tiesībām (105.–106. pants), un izpilda ESDAR dokumentēšanas un pārredzamības prasības (98. pants). Sistemātiski integrējot šīs materiālās prasības, priekšlikums nodrošina, ka Eiropola paplašinātās operatīvās spējas joprojām pilnībā atbilst stingrajiem ESDAR datu aizsardzības standartiem.

Datu akts59 neattiecas uz šo priekšlikumu, jo priekšlikumā nav noteikts pienākums uzņēmumiem darīt datus pieejamus citiem uzņēmumiem.

Eiropols veicinās kopīgu datu standartu izstrādi ES dalībvalstīs attiecībā uz stratēģiskiem analītiskajiem produktiem (7. pants), kriminālinformācijas apmaiņu, it īpaši DNS jomā, kā arī kriminālistikas un datu analīzes metodēm; savukārt politika pati par sevi neattiecas uz publiskā sektora informāciju, ko var atkalizmantot saskaņā ar Atvērto datu direktīvu60, it īpaši sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ.

Priekšlikumā paredzētā policijas kopīgā datu telpa būs kopīga vide, kurā izmeklētāji var apvienot izmeklēšanas informāciju operatīvās analīzes vajadzībām, un tā būtiski atbalstīs Eiropola pētniecības un inovācijas darbības (60. pants), kas saistītas ar progresīvu analītisko un kriminālistikas spēju apmācīšanu, izstrādi, testēšanu un validēšanu regulatīvajās smilškastēs saskaņā ar MI aktu. Gan policijas kopīgā datu telpa, gan pētniecības un inovācijas darbības gūs labumu no Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūras mērogojamām glabāšanas un apstrādes spējām. Minētie trīs komponenti veicina vienotas tiesībaizsardzības datu telpas izveidi.

Datu pārvaldības akta61 noteikumi par datu nosūtīšanu uz trešām valstīm nav piemērojami, jo šī ir tiesībaizsardzības darbība.

Saskanība ar vienreizējas iesniegšanas principu

Skaidrojums, kādā ziņā ir ņemts vērā vienreizējas iesniegšanas princips un kā ir izpētīta iespēja atkalizmantot esošos datus.

Eiropola informācijas pieprasījumus privātajām pusēm faktiski veic dalībvalstis saskaņā ar 96. panta 7. punktu. Tādēļ vienreizējas iesniegšanas principa īstenošanu dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēs reglamentē valsts tiesību akti, un tā neietilpst šā priekšlikuma darbības jomā. Informāciju, ko Eiropols un tiesībaizsardzības iestādes apkopo saskaņā ar šādiem nosacījumiem, centralizēti pārvalda platformā sadarbībai ar privātajām pusēm (47. pants), lai atvieglotu saziņu starp Eiropolu, dalībvalstīm un privātajām pusēm un nodrošinātu, ka Eiropols vienu un to pašu informāciju nepieprasa divreiz. Informācijas pieprasījumus, ko dalībvalstis tieši iesniedz saskaņā ar 96. panta 8. punktu un ko apstrādā platformā, kā arī attiecīgo informācijas apmaiņu ar privātajām pusēm dara pieejamu Eiropolam, tādējādi līdzīgi ierobežojot uzņēmumiem adresētu dublējošu pieprasījumu skaitu.

Eiropola informācijas pieprasījumi dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ES struktūrām, birojiem un aģentūrām, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām netiek dublēti; saskaņā ar 12. pantu tos Aģentūrā centralizēti pārvalda Eiropola Operatīvais un analīzes dienests. Savukārt to informācijas vai atbalsta pieprasījumus – neatkarīgi no tā, vai tie ir analītiski, tehniski, finansiāli vai operatīvi, – izskata tas pats dienests, nodrošinot pienācīgu un ātru to apstrādi. Tāpat dalībvalstu Eiropola valsts vienības, kuras tiek informētas par visu informācijas apmaiņu starp Eiropolu un attiecīgajām kompetentajām iestādēm, nodrošina, ka netiek iesniegti dublējoši pieprasījumi (25. panta 5. punkts).

Skaidrojums, kādā ziņā jaunizveidotie dati ir atrodami, piekļūstami, sadarbspējīgi un atkalizmantojami un atbilst augstiem kvalitātes standartiem.

Ierosinātā Eiropola tiesiskā regulējuma pārskatīšana nodrošina, ka jaunradītie dati atbilst FAIR principiem dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu slēgtajā kopienā un zināmā mērā arī attiecībā uz trešo valstu iestādēm, ES struktūrām tieslietu un iekšlietu jomā un starptautiskajām organizācijām, kas piedalās smagās un organizētās noziedzības un terorisma apkarošanā. Šajā sakarā ierosinātais satvars saglabā augstas kvalitātes standartus, izmantojot strukturētu pārvaldību un progresīvu tehnisko infrastruktūru.

Atrodamība tiek panākta, izveidojot centralizētas platformas, piemēram, Eiropola analītisko vidi (40. pants) un policijas kopīgo datu telpu (42. pants), kas nodrošina drošus, indeksētus kriminālizlūkošanas, operatīvās analīzes un kopīgas izmeklēšanas repozitorijus. Šajās sistēmās ir iekļauti metadatu standarti, unikāli identifikatori un meklēšanas funkcijas, tostarp burtciparu, biometriskie un multivides vaicājumi (41. pants), lai nodrošinātu precīzu datu izgūšanu. Piekļūstamība tiek garantēta, izmantojot uz lomu balstītu piekļuves kontroli, ES policijas digitālo identitāti (51. pants) un sadarbspējīgus rīkus, piemēram, SIENA (drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogramma, 46. pants), kas veicina netraucētu un drošu datu kopīgošanu starp dalībvalstīm, Savienības struktūrām un pilnvarotajiem partneriem. Turklāt Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūra (50. pants) arī nodrošina mērogojamu piekļuvi datiem pēc pieprasījuma, vienlaikus ievērojot stingras drošības un suverenitātes prasības, tostarp nodalījumu veidošanu un šifrēšanu. Sadarbspēja priekšlikumā ir nostiprināta ar obligātiem tehniskajiem standartiem, piemēram, vienoto ziņojuma formātu (UMF) (53. pants), kas saskaņo datu apmaiņu starp Savienības informācijas sistēmām, un Eiropola rīku integrāciju ar esošajām ES platformām, piemēram, Šengenas Informācijas sistēmu (SIS) un EPRIS (Eiropas Policijas reģistru norāžu sistēma, 48. pants). Šķērspārbaudes pakalpojums (36. pants) un DNS salīdzināšanas lietojumprogramma (54. pants) automatizē datu kopu salīdzināšanu, mazinot datu apcirkņu izmantošanu un nodrošinot reāllaika saikņu konstatēšanu starp lietām. Atkalizmantojamību atbalsta prognozēšanas un spēju attīstības satvars (57. pants), kas veicina standartizētas metodikas, kopīgus analītiskos rīkus un modulāru sistēmu dizainu (piemēram, atkalizmantojamus programmatūras komponentus mākoņdatošanas infrastruktūrā). Augstas kvalitātes standartus īsteno, izmantojot datu validācijas protokolus (piemēram, “datu ielādētājus” automatizētai augšupielādei, 38. pants), datu precizitātes periodisku pārskatīšanu (101. pants) un statistikas un ziņošanas rīkus (48. pants), ar kuriem uzrauga sniegumu, konsekvenci un atbilstību Savienības tiesību aktiem. Turklāt IKT un informācijas pārvaldības vadības grupa (50. pants) pārrauga tehnisko saskaņotību, savukārt apmācības programmas (64. pants) nodrošina personālam vajadzīgās prasmes datu integritātes uzturēšanai. Kopā šie pasākumi rada stabilu ekosistēmu, kurā dati ir ne tikai operatīvi efektīvi, bet arī saskaņoti ar juridisko un tehnisko paraugpraksi.

Datu plūsmas

Vispārīgs datu plūsmu apraksts

Datu veids

Atsauces uz prasībām

Datu sniedzēji

Datu saņēmēji

Datu apmaiņas izraisītājfaktors

Biežums (attiecīgā gadījumā)

Informācijas pieprasījums koordinācijas pasākumu atbalstam

8. panta 7. punkts

Eiropols

DV

Eiropola iniciatīva

/

Informācija un kriminālizlūkošanas dati

8. panta 7. punkts

DV tiesībaizsardzības iestādes

Eiropols

Eiropola pieprasījums

/

Informācijas pieprasījums

9. panta 2. punkts

Eiropols

DV līdzekļu atguves dienesti

Eiropola iniciatīva

/

Informācija un kriminālizlūkošanas dati

9. panta 2. punkts

DV līdzekļu atguves dienesti

Eiropols

Eiropola pieprasījums

/

Pieprasījums rīkoties (iesaldēšana)

9. panta 3. punkts

Eiropols

DV tiesībaizsardzības iestādes

Eiropola iniciatīva, pazušanas risks

/

Lēmums par iesaldēšanu

9. panta 3. punkts

DV tiesībaizsardzības iestādes

Eiropols

Eiropola pieprasījums

/

Informācijas pieprasījums

9. panta 4. punkts

Eiropols

DV FIU

Eiropola iniciatīva

/

Informācija un kriminālizlūkošanas dati

9. panta 5. punkts

DV FIU

Eiropols

Eiropola pieprasījums

/

Analītiskie produkti

7. pants

Eiropols

DV
Padome

Komisija

Eiropola iniciatīva

/

Informācija un kriminālizlūkošanas dati

7. panta 4. un 5. punkts

DV
EUBOA

Eiropols

Eiropola pieprasījums attiecībā uz operatīvo vai stratēģisko analītisko produktu

/

Pieprasījumi sākt kriminālizmeklēšanu

11. pants

Eiropols

DV

Ja Eiropols uzskata, ka būtu jāsāk kriminālizmeklēšana par noziegumu, kas ietilpst tā mērķu darbības jomā

/

Rīkojums par tiešsaistes satura izņemšanu

18. pants

DV tiesībaizsardzības iestādes

Eiropols

Dalībvalsts lēmums pieprasīt izņemšanu

/

Rīkojums par tiešsaistes satura izņemšanu

18. panta a) punkts

Eiropols

Privātās puses

Eiropola un DV tiesībaizsardzības iestāžu koordinācija

/

Paziņojumi par tiešsaistes saturu

18. panta b) punkts

Eiropols

Privātās puses

Eiropola vai DV tiesībaizsardzības iestādes pieprasījums

/

Informācija un kriminālizlūkošanas dati (tiešsaistes saturs, pakalpojumi, konti, infrastruktūra vai digitālās darbības)

18. panta e) punkts

Eiropols

Privātās puses

Eiropola pieprasījums

/

Informācija un kriminālizlūkošanas dati

16. panta a) punkts

Eiropols / līdzekļu atguves dienests

Līdzekļu atguves dienests / Eiropols

Eiropola / līdzekļu atguves dienesta iniciatīva

/

Informācija un kriminālizlūkošanas dati

16. panta c) punkts

Eiropols/EPPO

EPPO/Eiropols

Eiropola/EPPO iniciatīva

/

Informācija un kriminālizlūkošanas dati

21. panta 4. punkts

Eiropols/KIG

KIG/Eiropols

Eiropola/KIG iniciatīva

/

Informācija un kriminālizlūkošanas dati

25. panta 5. punkta a) apakšpunkts

Eiropols

DV ENU

Apmainoties ar informāciju ar DV tiesībaizsardzības iestādēm

/

Informācijas pieprasījums

25. panta 5. punkta a) apakšpunkts

Eiropols

DV ENU

Eiropola iniciatīva

/

Informācijas pieprasījums

25. panta 5. punkta c) apakšpunkts

DV ENU

DV iestādes

Eiropola pieprasījums

/

Informācija un kriminālizlūkošanas dati

25. panta 5. punkta b) apakšpunkts

DV iestādes, kuru rīcībā ir informācija

DV ENU

Eiropola pieprasījums

/

Informācija un kriminālizlūkošanas dati

25. panta 5. punkts

DV ENU

Eiropols

Eiropola pieprasījums

/

Publiski pieejama informācija

28. pants

Publiski pieejams avots

Eiropols

Eiropola iniciatīva

/

Informācija un kriminālizlūkošanas dati

29., 32., 33. pants

DV kompetentās iestādes

Imigrācijas sadarbības koordinatori

Eiropols

Dalībvalsts apsvērums, ka informācija ir nepieciešama, lai sasniegtu Eiropola mērķus

/

Ziņošana

29. pants

Eiropols

Padome
Eiropas Parlaments

Regulas piemērošana

Katru gadu

Informācija un kriminālizlūkošanas dati

34. pants

Eiropols

DV tiesībaizsardzības iestādes

Kad ir atrasta attiecīga operatīvā informācija

/

Informācija un kriminālizlūkošanas dati

38. pants

DV tiesībaizsardzības iestādes

Šķērspārbaudes pakalpojums

Bez liekas kavēšanās, ja tiek konstatēts, ka dati atbilst 35.–38. pantā paredzētajiem nosacījumiem

Sistemātiski

Informācija un kriminālizlūkošanas dati

49. pants

DV tiesībaizsardzības iestādes

Šķērspārbaudes pakalpojums

Veicot izmeklēšanu / ja lietai ir pārrobežu dimensija

Sistemātiski

Informācija un kriminālizlūkošanas dati

49. pants

Šķērspārbaudes pakalpojums

DV tiesībaizsardzības iestādes

Pēc iepriekš minētā DV pieprasījuma

/

Informācija un kriminālizlūkošanas dati

41. pants

Eiropols
DV
ENU

Eiropola analītiskā vide

DV tiesībaizsardzības iestāžu / Eiropola valsts vienību iniciatīva

/

Princips “informācija ir/nav atrasta”

41. pants

Eiropola analītiskā vide

DV ENU

Pēc iepriekš minētā pieprasījuma

/

Jebkāda informācija

46. pants

Eiropols, DV, trešās valstis, (EUBOA, starptautiskās iestādes

Eiropols, DV, trešās valstis, (EUBOA, starptautiskās iestādes

/

/

Statistika un pārskati

52. pants

Rīks

Dalībvalstis, Eiropols, citi subjekti

Pēc pieprasījuma

/

Informācija un kriminālizlūkošanas dati

94. pants

Eiropols

Trešās valstis

Trešās personas vai Eiropola iniciatīva

/

Informācija un kriminālizlūkošanas dati

96. panta 3. punkts

Privātās puses

Eiropols

Privāto pušu iniciatīva

/

Informācija un kriminālizlūkošanas dati

96. panta 3. punkts

Eiropols

DV kompetentās iestādes

Eiropola iniciatīva

/

Informācija un kriminālizlūkošanas dati

96. panta 4. punkts, 96. panta 5. punkts

Eiropols

Privātās puses

Eiropola iniciatīva

/

Informācijas pieprasījums

96. panta 7. punkts

Eiropols

Eiropola valsts vienība

Eiropola iniciatīva

/

Ziņošana

96. panta 11. punkts 96. panta 12. punkts

Eiropols

Valde, Eiropas Parlaments, Padome

Regulas īstenošana

Reizi gadā

Informācija un kriminālizlūkošanas dati

97. panta 1. punkts

Fiziska persona

Eiropols

Privāto pušu iniciatīva

/

Informācija un kriminālizlūkošanas dati

97. panta 3. punkts

Eiropols

Dalībvalstis, trešās valstis

Pēc iepriekš minētās informācijas saņemšanas

/

Ziņošana par personas datu aizsardzības pārkāpumu

103. pants

Eiropols

DV tiesībaizsardzības iestādes

Personas datu aizsardzības pārkāpuma gadījumā

/

Ziņošana par personas datu aizsardzības pārkāpumu

104. pants

Eiropols

Datu subjekts

Personas datu aizsardzības pārkāpuma gadījumā

/

Personas dati

105. pants

Eiropols

Datu subjekts

Pēc datu subjekta pieprasījuma

/

Informācija, ko sniedz KPUG

116. panta 3. punkts

Eiropols

KPUG

Atšķiras atkarībā no konkrētās KPUG informācijas daļas

Dažāds

Informācijas pieprasījums

117. panta 1. punkts

Eiropas Parlaments

Eiropols

EP iniciatīva

/

Informācija un kriminālizlūkošanas dati

109. panta 2. punkts

Eiropols

Eiropas Parlaments

Pēc iepriekš minētā pieprasījuma

/

Ziņošana

130. pants

Eiropols

Valde, EP, Padome, valstu parlamenti

Regulas īstenošana, regulas piemērošanas sākums

5 gadi

Lūgums sniegt informāciju par personu

136. pants

Eiropols

Dalībvalstu datubāzes, izmantojot Prīmes maršrutētāju

Eiropola iniciatīva

/

Personas identitāte

136. pants

Dalībvalstu datubāzes, izmantojot Prīmes maršrutētāju

Eiropols

Pēc iepriekš minētā pieprasījuma

/

Komisijas īstenošanas akti, ar ko nosaka darbības sākšanu

137. pants

Komisija

DV

Komiteju procedūra

/

SIS papildinformācija

30. pants

Dalībvalstu SIRENE biroji

Eiropols

Pēc informācijas atbilsmes konstatēšanas attiecībā uz SIS brīdinājumu

/

Informācija un kriminālizlūkošanas dati

30. pants

Eiropols

Dalībvalstu SIRENE biroji

Atbildot uz iepriekš minēto paziņojumu

/

No trešām valstīm iegūta informācija

30. pants

Eiropols

DV

Eiropola iniciatīva

/

Paziņojums par ievadīšanu

30. pants

DV

Eiropols

Pēc SIS brīdinājuma ievadīšanas

/

Papildinformācija

30. pants

Eiropols

DV

Pēc pieprasījuma, saņemot informācijas atbilsmes attiecībā uz konkrētiem brīdinājumiem

/

4.3.Digitālie risinājumi

Digitālais risinājums

Atsauces uz prasībām

Galvenās paredzētās funkcionalitātes

Atbildīgā struktūra

Kā nodrošina piekļūstamību?

Kā ņem vērā atkalizmantojamību?

MI tehnoloģiju izmantošana (attiecīgā gadījumā)

Eiropola šķērspārbaudes pakalpojums

35. līdz 39. pants

Informācijas glabāšana, meklēšana un automatizēta šķērspārbaude, izmantojot burtciparu un biometriskos datus.

To veido: infrastruktūra informācijas glabāšanai; meklēšanas saskarne; saskarne informācijas augšupielādei, atjaunināšanai vai dzēšanai; droša komunikācijas infrastruktūra starp šķērspārbaudes pakalpojumu un dalībvalstīm / Savienības struktūrām / Eiropas meklēšanas portālu.

Eiropols

Neattiecas

Mašīnsaskarne

Sinerģija ar eu-LISA 78. panta 2. punktu, iespējams, ar Prīmes II komponentiem

36. panta 4. punkts: šķērspārbaudes pakalpojums izmanto esošos tehnoloģiskos komponentus, pamatelementus un infrastruktūru, ko izstrādā un pārvalda eu-LISA.

Biometrisko datu salīdzināšanas moduļi

Eiropola analītiskā vide

40. un 41. pants

Eiropola vide datu glabāšanai, apstrādei, šķērspārbaudei, vizualizēšanai un analīzei, tostarp kriminālizmeklēšanas un operatīvās koordinācijas atbalstam. Tas ietver analītiskās darba telpas, lietu pārvaldības funkcijas, sadarbības rīkus, datu apstrādes pakalpojumus un citas spējas. Tajā paredz loģiski nodalītus analīzes projektus datu glabāšanai un apstrādei konkrētiem analītiskiem mērķiem.

Meklēšana pēc principa “informācija ir/nav atrasta”: ļauj veikt vaicājumus glabātajos datos, lai atrastu saiknes ar esošām lietām.

Eiropols

Eiropola lietotāju saskarņu specifikācijas

Sk.: “Policijas kopīgā datu telpa”

Sk.: “Policijas kopīgā datu telpa”

Policijas kopīgā datu telpa

42. līdz 45. pants

Dalībvalstu vide kopīgas operatīvās analīzes lietu ierosināšanai: augšupielādēt, glabāt, veikt šķērspārbaudi, apstrādāt un analizēt izmeklēšanas datus, kopīgi vizualizēt un rediģēt dokumentus un ziņojumus, kā arī droši sazināties un apmainīties ar informāciju.

Tās pamatā jābūt mākoņdatošanas infrastruktūrai.

Eiropols

Attiecībā uz lietotāja saskarni – 42. panta 4. punktā minētais īstenošanas akts un Eiropola specifikācijas

Prasība kopīgot un atkalizmantot Eiropola analītiskās vides aparatūras un programmatūras komponentus un darīt pieejamus tās rīkus, funkcijas un moduļus.

Rīki, funkcijas un moduļi, kas tiek mitināti (noteikti īstenošanas aktos), visticamāk, integrēs MI tehnoloģiju.

SIENA

46. pants

Droša informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm, Eiropolu, citām Savienības struktūrām, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

To veido: centrāla infrastruktūra datu glabāšanai un apstrādei; tīmekļa saskarne(-es) un mobilā(-ās) lietotne(-es), kas ļauj tiesībaizsardzības darbiniekiem apmainīties ar informāciju; īpaša(-as) programmēšanas saskarne(-es), kas atbalsta sadarbspēju ar dalībvalstu un ES struktūru IT sistēmām; droša komunikācijas infrastruktūra starp SIENA un dalībvalstīm/Savienības struktūrām/trešām valstīm/starptautiskām organizācijām.

Eiropols

Nosaka Eiropola lietotāja saskarnes specifikācijas

Īpaša izstrāde.

Iegultie moduļi, kas palīdz ievadīt un interpretēt informāciju, ar kuru notiek apmaiņa

Platforma sadarbībai ar privātajām pusēm (iekļauta Eiropola analītiskajā vidē)

47. pants

Īstenot TCO izņemšanas rīkojumu un DSA paziņojumu darbplūsmas, kā arī reaģēšanu krīzes situācijās tiešsaistē.

Veicināt saziņu starp Eiropolu, dalībvalstīm un privātajām pusēm, kas piedāvā pakalpojumus ES.

Darboties kā platformai reaģēšanai uz krīzi tiešsaistes krīzes situācijās, atvieglojot saziņu un ļaujot Eiropolam sniegt privātajām pusēm nepieciešamo informāciju.

Eiropols

Nosaka Eiropola lietotāja saskarnes specifikācijas

Platformā jau ir trīs dažādas darbplūsmas

/

Eiropas Policijas reģistru norāžu sistēma (EPRIS)

48. pants

Jaunas funkcijas nav ieviestas. Pantā ir tikai noteikts, ka attiecībā uz EPRIS Eiropols veic uzdevumus, kas tam uzticēti ar Regulu (ES) 2024/982.

Eiropols

//

//

//

Citi pakalpojumi un rīki

49. pants

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka procedūras papildu pakalpojumiem un rīkiem nepieciešamo funkciju noteikšanai.

Eiropas Komisija

//

//

//

Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūra

50. pants

Nodrošināt mērogojamas, drošas un elastīgas glabāšanas un apstrādes spējas, kas ļauj izveidot policijas kopīgo datu telpu.

Tāpēc tas palīdz Eiropolam un dalībvalstu kompetentajām iestādēm piekļūt Eiropola rīkiem, sadarbības vidēm un citām operatīvajām datu apstrādes spējām. Šim pašam nolūkam to var izmantot arī citas Savienības struktūras un trešās valstis.

Atbalstīt datu glabāšanu, apstrādi, analīzi un apmaiņu.

Nodrošināt stingru piekļuves kontroli un datu nodalījumu veidošanu.

Piekļuves tiesības ir sīki izklāstītas.

Eiropols

Neattiecas

Mašīnsaskarne

Mākoņdatošanas pakalpojumu kopīgs iepirkums

Uz MI balstītas analīzes pamatā būs paredzamā mērogojamība

ES policijas digitālā identitāte

51. pants

Nodrošināt nepieciešamo autentifikācijas un drošas identifikācijas shēmu piekļuvei policijas kopīgajai datu telpai

Dalībvalstis

Eiropols

Īstenošanas akts saskaņā ar 51. pantu

Īstenošanas akts būtu jāizstrādā tā, lai varētu atkalizmantot ar Regulu (ES) Nr. 910/2014 un tās īstenošanas aktiem izveidotā satvara tehniskos komponentus. Tam, ja iespējams, būtu jāļauj izmantot ES digitālās identitātes makus.

Nē

Statistikas un ziņošanas rīki

52. pants

Nodrošināt statistiku un ziņojumus izvērtēšanas, uzraudzības, analīzes un ziņošanas vajadzībām.

Vākt, ģenerēt un sniegt apkopotu statistikas informāciju, rādītājus, tehniskos žurnālfailus, izmantošanas rādītājus un analītiskos ziņojumus.

Eiropols

Īstenošanas akts saskaņā ar 52. panta 6. punktu

86. panta 2. punkta a) apakšpunkts: atkalizmantot līdzīgus komponentus no ES lielapjoma IT sistēmām, piemēram, CRRS

Attiecas tikai uz ziņojuma formātu.

ES DNS salīdzināšanas lietojumprogramma

54. pants

Nodrošina drošu un uzticamu DNS profilu salīdzināšanu dalībvalstu kriminālizmeklēšanas atbalstam

Eiropols

Neattiecas

Mašīnsaskarne

Salīdzināšanas lietojumprogrammu izmanto dalībvalstis

Nē

Eiropola šķērspārbaudes pakalpojums u. c.

Digitālā un/vai nozaru politika (attiecīgā gadījumā)

Skaidrojums par saskanību

MI akts

Šķērspārbaudes algoritmos var izmantot MI sistēmas vai modeļus MI akta nozīmē, it īpaši biometrijas vai tiesībaizsardzības jomā (piemēram, pirkstu nospiedumi, sejas attēls, profilēšana). Īstenošanas akts saskaņā ar 37. panta 4. punktu nodrošinās saskaņotību ar MI aktu un Komisijas pamatnostādnēm, it īpaši par augsta riska MI sistēmu klasifikāciju. Atkarībā no piemērojamiem noteikumiem un no tā, vai attiecīgie risinājumi ir klasificēti kā augsta riska risinājumi, varētu būt lietderīgi Eiropola papildu norādījumi dalībvalstu lietotājiem par integrāciju un īstenošanu valstu procedūrās.

Eiropola analītiskā vide un policijas kopīgā datu telpa; lai gan priekšlikumā nav paredzēts, ka minētās vides būtu balstītas uz MI tehnoloģiju, tās būs īpašas drošas vides attiecīgi Eiropolam un dalībvalstīm, lai veiktu padziļinātu kriminālizmeklēšanas analīzi, pamatojoties uz pierādījumu materiāliem un citu informāciju, izmantojot rīkus, kas galvenokārt balstīti uz MI, kurš mitināts jebkurā no vidēm. Daudzi noziedzības analīzes rīki neietilpst augsta riska klasifikācijas darbības jomā (piemēram, lielu un sarežģītu datu kopu apstrāde, piemēram, audio datņu transkribēšana vai tādu vienību kā vārdu un tālruņa numuru izgūšana no īsziņām, neanalizējot ziņojuma saturu; attēlu klasifikācija un objektu atklāšana, bet bez biometrijas). Tikai uz nelielu daļu no atlikušajiem gadījumiem (piemēram, melu detektoru vai profilēšanas rīku izmantošanu) attiektos MI akta I un III pielikums. MI sistēmas augsta riska MI sistēmu darbības jomā un ārpus tās ir izskaidrotas Komisijas pamatnostādnēs par augsta riska MI sistēmu klasifikāciju.

Saskaņā ar šo priekšlikumu Eiropolam tiek piešķirtas spējas apmācīt un izstrādāt savus MI iespējotos rīkus, izmantojot “regulatīvās smilškastes” (61. panta 2. punkts), un tiek dots uzdevums atbalstīt attiecīgo mitināto rīku un spēju pieņemšanu dalībvalstīs (59. panta 3. punkts) un nodrošināt ar tiem saistīto apmācību (64. panta 1. punkta b) apakšpunkts).

Ņemot vērā šo vērienīgo ieceri, Eiropols tiks stiprināts, lai tas varētu pildīt savus pienākumus attiecīgi kā MI sistēmu nodrošinātājs un ieviesējs, tostarp attiecībā uz augsta riska sistēmām (sk. “SO3/progresīvās spējas”: 117 milj. EUR un 40 pilnslodzes ekvivalenti nākamajā DFS). Dalībvalstu apmācību un atbalstu MI noteikumu ievērošanai, izmantojot Eiropola nodrošinātos rīkus, atbalstīs Eiropola atbalsta biroju izveide (112 milj. EUR, 157 pilnslodzes ekvivalenti).

SIENA un platformas izmantošana sadarbībai ar privātajām pusēm

Šādā digitālā risinājumā var būt tikai tādi iegulti MI iespējoti moduļi, kas nav augsta riska moduļi, piemēram, dabiskās valodas apstrādei (tulkošana, transkribēšana u. c.). Pārredzamības pienākumi tiks ņemti vērā esošo sistēmu un rīku modernizācijas darbā (130 milj. EUR, 115 pilnslodzes ekvivalenti).

Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūra

ES policijas digitālā identitāte

Statistikas un ziņošanas rīki

ES DNS salīdzināšanas lietojumprogramma

Neviens no šiem risinājumiem nav balstīts uz MI tehnoloģiju

ES kiberdrošības satvars

Ierosinātās jaunās pilnvaras atbilst TID 2 direktīvai (cita starpā attiecībā uz privātajām pusēm) un Kiberdrošības aktam, jo:

a)Eiropolam noteiktās jaunās prasības skaidri paredz ES kiberdrošības satvara piemērošanu i) mākoņpakalpojumu iepirkumam saskaņā ar 50. panta 4. punktu un ii) statistikas sagatavošanai saskaņā ar 52. panta 5. punktu.

b)Tas pastiprina Eiropola lomu kibernoziedzības izmeklēšanā. Lai gan Eiropols pats nav TID 2 aptverta vienība, priekšlikums stiprina organizatoriskos kiberdrošības pasākumus (piemēram, drošu datu apstrādi, reaģēšanu uz incidentiem). Tas uzlabo Eiropola spēju atbalstīt dalībvalstis kiberincidentu izmeklēšanā, neuzliekot tiešus pienākumus privātiem subjektiem.

ES DNS salīdzināšanas lietojumprogramma kā produkts atbilst arī Kibernoturības aktam (KNA), bet nenosaka prasības, kas ietekmētu to, kā ražotājs īsteno KNA pamatprasības.

eIDAS

Lai gan eIDAS neattiecas uz civildienesta ierēdņiem un aģentūru darbiniekiem, piekļuvei Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūrai, uz kuru balstās policijas kopīgā datu telpa, būs vajadzīga ES policijas digitālā identitāte. Šādas identitātes izmantošanu var attiecināt arī uz citiem digitālajiem risinājumiem (SIENA u. c.).

Īstenošanas akti nodrošinās digitālās identifikācijas līdzekļu ieviešanu visiem kriminālizmeklētājiem ar augstu uzticamības līmeni. Šajā nolūkā paredzēts nodrošināt saskaņotību ar eIDAS regulā noteiktajām shēmām un infrastruktūru un tās atkalizmantot.

Vienotā digitālā vārteja un IMI

Vienotās digitālās vārtejas regula neattiecas uz pakalpojumiem, ko Eiropols sniedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ES struktūrām, birojiem un aģentūrām, privātajām pusēm vai fiziskām personām.

Iekšējā tirgus informācijas sistēmu nepiemēro, jo iniciatīva neietilpst iekšējā tirgus darbības jomā.

Citi

4.4.    Sadarbspējas novērtējums

Vispārīgs apraksts par digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas prasības

Digitālais publiskais pakalpojums vai digitālo publisko pakalpojumu kategorija

Apraksts

Atsauces uz prasībām

Sadarbspējīgas Eiropas risinājums 

Nepiemēro

Citi sadarbspējas risinājumi

Stratēģiskais atbalsts

Sagatavot operatīvus un stratēģiskus analītiskus produktus

7. pants

49., 50., 51., 52., 53. pants

Eiropols atbalsta kopīgu analītisko metožu un standartu izstrādi un izmantošanu

Veicināt informācijas apmaiņu

Kopīgošana: dalībvalstu, tostarp līdzekļu atguves dienestu, FIU un Eiropola pienākumi apmainīties ar informāciju

Šķērspārbaudes pakalpojumi: viens centrālais pakalpojums, tostarp DNS salīdzināšanas lietojumprogramma dalībvalstu kompetentajām iestādēm; mehānisms “informācija ir/nav atrasta” ES struktūrām, birojiem un aģentūrām un ES informācijas sistēmām; EPPO turpmāka piekļuve Eiropola analītiskajai videi

Apmaiņas kanāli: Policijas kopīgā datu telpa kopīgām lietām un SIENA divpusējai/daudzpusējai apmaiņai.

8. panta 7. punkts, 9. pants, 16. panta a) punkts, 16. panta c) punkts

12., 13. pants, 25. panta 5. punkta a), b) apakšpunkts, 29., 30., 34. pants

35. līdz 39. pants

46., 54. pants

80., 81. pants

45., 46., 47., 49., 50.–51., 136. pants

UMF, finanšu un biometriskās informācijas standarti, ko paredz nozaru/informācijas apmaiņas tiesību akti (ARO, AML, Prīme II, VIS utt.)

DNS lietojumprogramma pirmo reizi īstenos ES vadītu standartu šajā jomā.

ES policijas digitālā identitāte atvieglo informācijas apmaiņas partneru identificēšanu.

Sadarbība ar privātām pusēm

Informācijas sniegšana privātajām pusēm krīzes situācijās, kā arī saistībā ar teroristiska un cita nelikumīga tiešsaistes satura izņemšanu un signālziņām, izmantojot īpašu platformu.

Ar ENU starpniecību pieprasīt informāciju no privātām pusēm.

14., 47., 96. līdz 99. pants

49., 50., 51., 53., 55., 56. pants

UMF

Atbalstīt kriminālizlūkošanas datu analīzi

Nodrošināt kriminālizlūkošanas datu analīzi

Eiropola analītiskā vide ar progresīvām kriminālistikas spējām.

Progresīvu analītisko rīku un kriminālistikas kopums

Kopīgas noziedzības analīzes atbalsts

Policijas kopīgā datu telpa dalībvalstu kopīgai sadarbībai.

Tie paši progresīvie rīki, kas minēti iepriekš.

13. līdz 19. pants

48., 49., 50., 51., 53., 55., 56. pants

41. līdz 45. pants

48., 49., 50., 51., 53., 55., 56., 137. pants

UMF

Tādu pārvaldības pasākumu un satvaru kopums, kuru mērķis ir vadīt, standartizēt, koordinēt, izstrādāt, izvērst un atbalstīt progresīvu analītisko spēju – arī uz MI balstītu spēju – ieviešanu dalībvalstīs: 13. līdz 19. pants, 22. panta 3. punkta a) apakšpunkts, 26., 53., 54., 55., 56., 57. līdz 64. pants

Datu aizsardzības tiesības

Datu subjektu tiesību piemērošana saistībā ar datu aizsardzību un pārraudzību

103.–106. pants, 116. panta 3. punkts, 117. pants

Neattiecas

Digitālo publisko pakalpojumu atkarība no digitālajiem risinājumiem

X: atkarīgs no

P: var būt atkarīgs no

Eiropola šķērspārbaudes pakalpojums

Eiropola analītiskā vide

Policijas kopīgā datu telpa

SIENA

Platforma sadarbībai ar privātajām pusēm

EPRIS

Citi pakalpojumi un rīki

Eiropola mākoņdatošanas infrastruktūra

ES policijas digitālā identitāte

Statistikas un ziņošanas rīks

ES DNS salīdzināšanas lietojumprogramma

Stratēģiskais atbalsts

X

X

X

P

P

P

X

Veicināt informācijas apmaiņu

X

X

X

X

X

X

P

X

X

X

Sadarbība ar privātām pusēm

X

X

X

P

P

P

Atbalstīt kriminālizlūkošanas datu analīzi

X

X

X

X

P

X

P

X

X

X

Prasību ietekme uz katra digitālā publiskā pakalpojuma pārrobežu sadarbspēju

Stratēģiskais atbalsts

Novērtējums

Pasākumi

Iespējamie atlikušie šķēršļi (attiecīgā gadījumā)

Saskanība ar esošo digitālo un nozaru politiku.

Digitālā vai nozaru politika nav noteikta.

-

Organizatoriskie pasākumi, kas vajadzīgi netraucētai pārrobežu digitālo publisko pakalpojumu sniegšanai.

-Valdes pilnvaru deleģēšana izpildvaldei (75. panta 1. punkts).

-Izpildvalde atbalsta valdes lēmumu pieņemšanu (75. panta 5. punkts).

-Regulāras HENU sanāksmes (25. panta 4. punkts).

-

Pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu kopīgu izpratni par datiem.

-Eiropolam izstrādāt standartus stratēģiskiem produktiem (7. panta 3. punkts).

-

Kopīgi saskaņotu atvērtu tehnisko specifikāciju un standartu izmantošana.

-Eiropolam izstrādāt standartus stratēģiskiem produktiem (7. panta 3. punkts).

-Kopīgs statistikas un ziņošanas rīks ar kategorijām, kas noteiktas īstenošanas aktā (52. panta 6. punkts).

-

Veicināt informācijas apmaiņu

Novērtējums

Pasākumi

Iespējamie atlikušie šķēršļi (attiecīgā gadījumā)

Saskanība ar esošo digitālo un nozaru politiku.

Jauna politika pastiprina abu instrumentu materiālo tvērumu

. Prīme II: Regulu (ES) 2024/982 groza, lai paplašinātu Eiropola iespējas veikt vaicājumus valstu datubāzēs (136. pants); Eiropols izstrādā ES DNS salīdzināšanas lietojumprogrammu, lai atbalstītu DNS apmaiņu saskaņā ar Prīmes II regulu (54. pants); Eiropola pienākumi attiecībā uz EPRIS ir skaidri noteikti 48. pantā.

. Informācijas apmaiņas direktīva (ES) 2023/977: valsts SPOC izmanto SIENA, lai sniegtu informāciju Eiropolam (46. panta 3. punkts) kā standarta kanālu informācijas apmaiņai ar Eiropolu (46. panta 5. punkts); JOAC izveide var būt turpinājums informācijas apmaiņai saskaņā ar direktīvu (46. panta 4. punkts); SIENA var izmantot informācijas apmaiņai ar trešām valstīm (46. panta 7. punkts).

. Padomes Regula (ES) 2017/1939 par EPPO: saskaņā ar 73. panta 3. punktu informāciju, uz kuras pamata konstatēta informācijas atbilsme, kopīgo ar EPPO.

. Eurojust regula (ES) 2018/1727: savstarpēja piekļuve informācijai šķērspārbaudes nolūkā.

. Direktīva (ES) 2024/1260 par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju: ierosinātajā regulējumā ir precizēti un paplašināti aģentūras pienākumi un iespējas sadarbības satvarā, kas noteikts direktīvas 29. pantā. Saskaņā ar 9. pantu Eiropols iegūst piekļuvi datiem, kas ir tieši vai netieši pieejami aktīvu atguves dienestiem.

. Sadarbspējas regula (ES) 2019/818: Eiropolam ir uzticēts atbalstīt UMF izstrādi (53. pants).

Skaidrāki pienākumi, kodificējot centrus un sistēmas

. Regula (ES) 2019/1240 par imigrācijas sadarbības koordinatoriem: pienākums pieslēgties SIENA; ir precizēti pienākumi veicināt informācijas sniegšanu Eiropolam.

. Direktīva (ES) 2019/1153 par finanšu informācijas izmantošanu: ir precizēts, ka sadarbības tvērums ar finanšu ziņu vākšanas vienībām, iespējams, ir plašāks nekā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana, un tas ir pārgrupēts īpašā 9. panta 4. un 5. punktā par atbalstu finanšu izmeklēšanai un līdzekļu atgūšanai.

. Sadarbspējas regula (ES) 2019/818: ES lielapjoma IT sistēmu un Skrīninga regulas piekļuve Eiropola datiem šķērspārbaudes nolūkā (t. i., ETIAS un VIS centrālās sistēmas) balstās uz drošu sakaru kanālu, kas izveidots saskaņā ar 36. panta 2. punkta e) apakšpunktu ar Eiropas meklēšanas portālu (ESP).

. Skrīninga regula (ES) 2024/1356: skrīninga iestāžu piekļuve tagad balstās uz izveidoto saziņas kanālu starp šķērspārbaudes mehānismu un ESP.

Saskanība nemainās / pārformulējums

. SIS: Regulas (ES) 2018/1860, 2018/1861 un 2018/1862: Eiropola loma papildinformācijas analīzē, informatīvu brīdinājumu ievadīšanā, rīcībā informācijas atbilsmes gadījumā attiecībā uz šādiem brīdinājumiem un ar teroristu darbību saistītiem brīdinājumiem.

. FIU direktīva (ES) 2015/849: aizsardzības pasākumi attiecībā uz neiejaukšanos informācijas apmaiņā ar privātām pusēm saskaņā ar direktīvu paliek tādi paši.

. Kiberdrošības akts – Regula (ES) 2019/881: Sadarbība ar ENISA paliek nemainīga.

Regula joprojām nereglamentē mijiedarbību ar šādām regulām par īpašiem noteikumiem, kas saistīti ar informācijas apmaiņu noziedzīgu darbību novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas nolūkos:

. PDR: Direktīva (ES) 2016/681

. IPI: Regula (ES) 2025/13

. VIS regula (ES) 767/2008, IIS regula 2017/2226, ETIAS regula (ES) 2018/1240, Eurodac regula (ES) 2024/1358

. Regula par informāciju par kriptoaktīviem (ES) 2023/1113

. Šaujamieroču direktīva (ES) 2021/555 un Regula (ES) 2025/41

Organizatoriskie pasākumi, kas vajadzīgi netraucētai pārrobežu digitālo publisko pakalpojumu sniegšanai.

Par digitālo publisko pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo spēju attīstīšanu

-IKT un informācijas pārvaldības vadības grupas izveide (55. pants).

-IKT un informācijas pārvaldības padomdevēju grupas izveide (56. pants).

-Eiropolam jāsniedz tehniskais atbalsts integrācijai (22. panta 2. punkta 3. daļa).

-Ir precizēti Eiropola valsts vienību uzdevumi saistībā ar digitālo publisko pakalpojumu ieviešanu (25. panta 6. punkts), tostarp tehniskie uzdevumi.

-Eiropola valsts vienības atbalsta Eiropola atbalsta biroji (26. pants), kuros visā ES strādā vairāk nekā 150 Eiropola darbinieku.

-

Pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu kopīgu izpratni par datiem.

-Sk. “Eiropola, ENU un atbalsta biroju atbalsts”.

-

Kopīgi saskaņotu atvērtu tehnisko specifikāciju un standartu izmantošana.

UMF vispārēja ieviešana:

-Eiropols atbalsta tā izstrādi un pieņemšanu (53. pants).

-IKT/IP padomdevēju grupa (56. panta 5. punkta c) apakšpunkts) palīdz apzināt un veicināt kopīgu tehnisko standartu izmantošanu.

-Eiropolam jāatbalsta standartizācijas procesi, tostarp kopīgu standartu, sadarbspējas prasību, operatīvo un tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz sadarbību tiesībaizsardzības jomā, izstrāde un veicināšana (57. panta 3. punkta b) apakšpunkts): it īpaši ar Spēju un inovācijas dienesta starpniecību (65. panta 2. punkta b) apakšpunkts).

-Eiropolam jāsniedz tehniskais atbalsts integrācijai (22. panta 2. punkta 3. daļa).

-UMF nav paredzēts kā obligāts standarts Eiropola digitālo risinājumu izstrādei.

-UMF nav paredzēts kā obligāts standarts valstu sistēmu integrācijai.

Apmaiņa ar privātām pusēm

Novērtējums

Pasākumi

Iespējamie atlikušie šķēršļi (attiecīgā gadījumā)

Saskanība ar esošo digitālo un nozaru politiku.

Skaidrāki pienākumi attiecībā uz centru un sistēmu kodifikāciju

. TCO regula (ES) 2021/784: jaunizveidotajam Eiropas Terorisma apkarošanas centram ir uzticēti visi Eiropola uzdevumi saistībā ar paziņojumiem un satura izņemšanu, un tie tiek veikti jaunizveidotajā digitālajā platformā sadarbībai ar privātajām pusēm (47. panta 2. punkta a) apakšpunkts).

. Digitālo pakalpojumu akts – Regula (ES) 2022/2065: līdzīgi kā iepriekš 47. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

. ES regulējums attiecībā uz materiāliem, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem (CSAM): Eiropola uzdevumi un spējas attiecībā uz CSAM apmaiņu ir vēl vairāk racionalizēti ar vispārējo režīmu informācijas apmaiņai ar privātajām pusēm saskaņā ar 97. pantu.

Saskanība nemainās / pārformulējums

. FIU direktīva (ES) 2015/849: aizsardzības pasākumi attiecībā uz neiejaukšanos informācijas apmaiņā ar privātām pusēm saskaņā ar direktīvu paliek tādi paši.

Regula joprojām nereglamentē mijiedarbību ar šādām regulām par īpašiem noteikumiem, kas saistīti ar informācijas apmaiņu noziedzīgu darbību novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas nolūkos.

Organizatoriskie pasākumi, kas vajadzīgi netraucētai pārrobežu digitālo publisko pakalpojumu sniegšanai.

Attiecībā uz nepieciešamo spēju attīstīšanu, lai sniegtu digitālos publiskos pakalpojumus dalībvalstīm un ES struktūrām, birojiem un aģentūrām: Sk. iepriekš: “Informācijas apmaiņa”.

Attiecībā uz privāto pušu veikto izvēršanu / ieviešanu:

-Eiropols var izveidot sadarbības attiecības ar privātajām pusēm (91. pants).

-Eiropols izveido procedūru, lai privātajām pusēm piešķirtu vai atsauktu drošu piekļuvi platformai (43. panta 3. punkts),

-Atbalsts privātajām pusēm, līdzīgi kā dalībvalstīm, pēc Eiropola ieskatiem un saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem.

Pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu kopīgu izpratni par datiem.

-Sk. “Eiropola, ENU un atbalsta biroju atbalsts”.

-Atbalsts privātajām pusēm, līdzīgi kā dalībvalstīm, pēc Eiropola ieskatiem un saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem.

Kopīgi saskaņotu atvērtu tehnisko specifikāciju un standartu izmantošana.

-Eiropols aicina privātās puses sniegt ieguldījumu Inovācijas padomdevēju grupas darbā (67. pants).

-Privāto pušu uzaicināšana sniegt ieguldījumu Inovācijas padomdevēju grupas darbā skaidri neaptver standartus (67. pants).

Atbalstīt kriminālizlūkošanas datu analīzi

Novērtējums

Pasākumi

Iespējamie atlikušie šķēršļi (attiecīgā gadījumā)

Saskanība ar esošo digitālo un nozaru politiku.

Jauna politika pastiprina abu instrumentu materiālo tvērumu

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas direktīva (ES) 2024/1640: Eiropols var atbalstīt kopīgu analīzi, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) saskaņā ar direktīvas 76. pantu.

Frontex regula (ES) 2019/1896: Eiropols sniedz Frontex riska analīzes, pamatojoties uz ceļošanas informāciju (77. panta 1. punkts).

Saskanība nemainās / pārformulējums

Regula joprojām nereglamentē mijiedarbību ar šādām regulām par īpašiem noteikumiem, kas saistīti ar informācijas apmaiņu noziedzīgu darbību novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas nolūkos:

. e-CODEX Regula (ES) 2022/850

. Regula (ES) 2023/969 par KIG sadarbības platformu

Organizatoriskie pasākumi, kas vajadzīgi netraucētai pārrobežu digitālo publisko pakalpojumu sniegšanai.

Tāpat kā attiecībā uz “informācijas apmaiņu”

-Īpaša interese par jauniem Eiropola pienākumiem, kas atbalsta jaunu progresīvu analītisko un kriminālistikas spēju ieviešanu saskaņā ar 59. pantu

-

Pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu kopīgu izpratni par datiem.

Tāpat kā attiecībā uz “informācijas apmaiņu”

-

Kopīgi saskaņotu atvērtu tehnisko specifikāciju un standartu izmantošana.

Tāpat kā attiecībā uz “informācijas apmaiņu”

-

4.5. Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi

Vispārīgs apraksts par digitālās īstenošanas atbalsta pasākumiem

Pasākuma apraksts

Atsauces uz prasībām

Komisijas loma

(attiecīgā gadījumā)

Iesaistāmie dalībnieki

(attiecīgā gadījumā)

Paredzamais laika grafiks

(attiecīgā gadījumā)

Īstenošanas/deleģēto aktu vai pamatnostādņu pieņemšana

38. panta 3. punkts un 137. panta 1. punkts

50. panta 9. punkts un 137. panta 2. punkts

42. panta 4. punkts un 137. panta 3. punkts

81. panta 8. punkts un 137. panta 4. punkts

52. panta 6. punkts un 137. panta 5. punkts

Pieņemt tiesību aktus

Dalībvalstis

Y0+1

Īstenošanas noteikumu pieņemšana

13. panta 5. punkts

70. panta 2. punkta j) apakšpunkts

Balsojums valdē

Eiropols
Dalībvalstis

Komisija

Y0+1

Atbalsts testēšanai, izvēršanai, integrācijai un operatīvai ieviešanai, tostarp apmācība

25., 26. pants

65. panta 2. punkta b) apakšpunkts

66. panta 1. punkts

59., 62., 63., 64. pants

Pārraudzības funkcija IKT/IP padomdevēju grupā un vadības grupā

Eiropols
Dalībvalstis

Atkarīgs no risinājuma; sk. 1.5.1. iedaļu

(1)    Sk. Eiropadomes 2025. gada 26. un 27. jūnija secinājumus par cīņu pret smago un organizēto noziedzību.
(2)    Sk. 2.1. iedaļu “Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā”.
(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI.
(4)    “Eiropas izvēle” – politikas pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai 2024.–2029. gadam, 2024. gada jūlijs.
(5)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ProtectEU: Eiropas iekšējās drošības stratēģiju, COM(2025) 148 final, 2025. gada 1. aprīlis.
(6)    Eiropas policijas priekšnieku paziņojums, 2025. gada 29. aprīlis.
(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/991 (2022. gada 8. jūnijs), ar ko Regulu (ES) 2016/794 groza attiecībā uz Eiropola sadarbību ar privātajām pusēm, personas datu apstrādi, ko Eiropols veic kriminālizmeklēšanas atbalstam, un Eiropola lomu pētniecībā un inovācijā (OV L 169, 27.6.2022., 1. lpp.).
(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1727 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust).
(9)    Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei.
(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624.
(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).
(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1620 (2024. gada 31. maijs), ar ko izveido Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai (AMLA).
(13)    Tai skaitā norises, kas izriet no Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu un Eiropas Savienības Muitas dienestu un atceļ Regulu (ES) Nr. 952/2013 (COM(2023) 258 final, 17.5.2023.).
(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/977 (2023. gada 10. maijs) par informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2006/960/TI
(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti.
(16)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ProtectEU: programma terorisma novēršanai un apkarošanai” (COM(2026) 101 final, 26.2.2026.).
(17)    Padomes secinājumi par EMPACT uzlabošanu un par ES prioritātēm noziedzības apkarošanas jomā nākamajam, 2026.–2029. gada EMPACT ciklam, kurus Padome apstiprināja 2025. gada 13. jūnijā.
(18)    COM(2025) 743 final, 2025. gada 4. decembris.
(19)    COM(2025) 744 final, 2025. gada 4. decembris.
(20)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par šaujamieroču nelikumīgas aprites un citu ar šaujamieročiem saistītu noziedzīgu nodarījumu apkarošanu (COM(2026) 102 final), ko Komisija pieņēma 2026. gada 26. februārī.
(21)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļvedis likumīgai un efektīvai piekļuvei datiem tiesībaizsardzības nolūkos” (COM/2025/349 final, 24.6.2025.).
(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1726 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Regulu (ES) Nr. 1077/2011.
(23)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/881 (2019. gada 17. aprīlis) par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 526/2013 (Kiberdrošības akts).
(24)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Datu stratēģija” (COM(2020) 66 final, 19.2.2020.).
(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/2481 (2022. gada 14. decembris), ar ko izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam.
(26)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES datu centru un mākoņdatošanas stratēģija”, COM(2024) [final].
(27)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/2847 (2024. gada 23. oktobris) par horizontālajām kiberdrošības prasībām attiecībā uz produktiem ar digitāliem elementiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 168/2013 un (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2020/1828 (Kibernoturības akts).
(28)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido pasākumu satvaru Eiropas mākoņdatošanas un MI ekosistēmas stiprināšanai (Mākoņdatošanas un MI attīstības akts) (COM(2026) 502 final).
(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā (TID 2 direktīva).
(30)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”.
(31)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauna Eiropas inovācijas programma” (COM(2022) 332 final, 5.7.2022.).
(32)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1620 (2024. gada 31. maijs), ar ko izveido Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai (AMLA), kā arī Regula (ES) 2024/1624 un Direktīva (ES) 2024/1640, kas ietilpst Savienības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas tiesību aktu kopumā.
(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (FIA direktīva).
(34)    COM(2025) 752 final.
(35)    Izveidotas saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1689 (Mākslīgā intelekta akts).
(36)    Padomes Lēmums 2009/371/TI (2009. gada 6. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) (OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/dec/2009/371/oj ).
(37)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2016/794/oj ).
(38)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1385 (2024. gada 14. maijs) par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu (OV L, 2024/1385, 24.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/1385/o j).
(39)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1727 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI (OV L 295, 21.11.2018., 138. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1727/oj ).
(40)    Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2017/1939/oj ).
(41)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/881 (2019. gada 17. aprīlis) par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 526/2013 (Kiberdrošības akts) (OV L 151, 7.6.2019., 15. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/881/oj ).
(42)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2011/36/oj ).
(43)    OV L 123, 12.05.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_interinstit/2016/512/oj .
(44)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1356 (2024. gada 14. maijs), ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām un groza Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/817 (OV L, 2024/1356, 22.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1356/oj ).
(45)    OV L 123, 12.05.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_interinstit/2016/512/oj .
(46)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK ( OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp. , ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1725/oj ).
(47)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/784 (2021. gada 29. aprīlis) par teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē (OV L 172, 17.5.2021., 79. lpp., http://data.europa.eu/eli/reg/2021/784/oj ).
(48)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2065/oj ).
(49)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/982 (2024. gada 13. marts) par datu automatizētu meklēšanu un apmaiņu policijas sadarbībai un ar ko groza Padomes Lēmumus 2008/615/TI un 2008/616/TI un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1726, (ES) 2019/817 un (ES) 2019/818 (Prīme II regula) (OV L, 2024/982, 5.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/982/oj ).
(50)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/818 (2019. gada 20. maijs), ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai policijas un tiesu iestāžu sadarbības, patvēruma un migrācijas jomā un groza Regulas (ES) 2018/1726, (ES) 2018/1862 un (ES) 2019/816 (OV L 135, 22.5.2019., 85. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/818/oj ).
(51)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2065/oj ).
(52)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2219 (2015. gada 25. novembris) par Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2005/681/TI (OV L 319, 4.12.2015., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2015/2219/oj ).
(53)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/715 (2018. gada 18. decembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā ( OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp. , ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2019/715/oj ).
(54)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1620 (2024. gada 31. maijs), ar ko izveido Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai un groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 (OV L, 2024/1620, 19.6.2024., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1620/oj ).
(55)    Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/1971/1182/oj ).
(56)    Padomes Regula (EK) Nr. 168/2007 (2007. gada 15. februāris), ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2007/168/oj ).
(57)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1726 … (OV …, ELI: ..).
(58)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1240 (2019. gada 20. jūnijs) par Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla izveidi (OV L 198, 25.7.2019., 88. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1240/oj ).
(59)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/977 (2023. gada 10. maijs) par informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2006/960/TI (OV L 134, 22.5.2023., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2023/977/oj ).
(60)    Padomes Lēmums 2005/511/TI (2005. gada 12. jūlijs) par euro aizsardzību pret viltošanu, norīkojot Eiropolu par centrālo biroju euro viltošanas apkarošanai (OV L 185, 16.7.2005., 35. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/dec/2005/511/oj ).
(61)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/452 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai (OV L 79 I, 21.3.2019., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2019/452/oj ).
(62)    Padomes Regula (ES) 2022/922 (2022. gada 9. jūnijs) par tāda izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma izveidi un darbību, kura mērķis ir pārbaudīt Šengenas acquis piemērošanu, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1053/2013 (OV L 160, 15.6.2022., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2022/922/oj ).
(63)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1153 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko paredz noteikumus, lai atvieglotu finanšu un citas informācijas izmantošanu noteiktu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai par tiem, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2000/642/TI (OV L 186, 11.7.2019., 122. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2019/1153/oj ).
(64)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/dir/2015/849/oj ).
(65)    Padomes Pamatlēmums (2002. gada 13. jūnijs) par kopējām izmeklēšanas grupām (OV L 162, 20.6.2002., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/dec_framw/2002/465/oj ).
(66)    OV L 197, 12.7.2000., 3. lpp.
(67)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1860 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (OV L 312, 7.12.2018., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1860/oj ).
(68)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1861 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā un ar kuru groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un groza un atceļ Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (OV L 312, 7.12.2018., 14. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1861/oj ).
(69)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1862 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (OV L 312, 7.12.2018., 56. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1862/oj ).
(70)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2008/767/oj ).
(71)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2008/767/oj ).
(72)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/dir/2016/680/oj ).
(73)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2014/910/oj ).
(74)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1640 (2024. gada 31. maijs) par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un groza un atceļ Direktīvu (ES) 2015/849 (OV L, 2024/1640, 19.6.2024., ELI:  http://data.europa.eu/eli/dir/2024/1640/oj ).
(75)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1322 (2023. gada 27. jūnijs) par Eiropas Savienības Narkotiku aģentūru (EUDA) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1920/2006 (OV L 166, 30.6.2023., 6. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/1322/oj ).
(76)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2001/1049/oj )
(77)    Padomes Regula (EK) Nr. 2965/94 (1994. gada 28. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru (OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/1994/2965/oj ).
(78)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/883/oj ) .
(79)    Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/1996/2185/oj ).
(80)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2017/1371/oj ).
(81)    Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/dec/2015/443/oj ).
(82)    Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/dec/2015/444/oj ).
(83)    Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).
(84)    Komisijas novērtējumā norādīts, ka MI rīku izmantošana ir pamatota 10–15 % kriminālizmeklēšanu.
(85)    Noziedzīgi nodarījumi, aizdomās turētie un likumpārkāpēji, kā definēts https://ec.europa.eu/eurostat/cache/metadata/en/crim_sims.htm.
(86)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.
(87)    COM(2025) 570 final; https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52025DC0570.
(88)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) http://data.europa.eu/eli/reg/2016/794/2026-01-11 .
(89)    Principā paredzams, ka Eiropola pārvaldības funkcijas personāla ziņā kopumā saglabāsies stabilas. Sagaidāms, ka priekšlikums radīs efektivitātes pieaugumu, it īpaši vienkāršojot un racionalizējot ar datu aizsardzību saistītās procedūras, tādējādi ierobežojot papildu personāla vajadzības horizontālajai pārvaldībai un administratīvajām funkcijām.
(90)    Finanšu regula, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.
(91)    Kopīgais paziņojums par decentralizētām aģentūrām.
(92)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.
(93)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.
(94)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātes no Rietumbalkāniem.
(95)    Saistību un maksājumu apjoms ir vienāds.
(96)    Saistību un maksājumu apjoms ir vienāds.
(97)    Sk. Error! Bookmark not defined.zemsvītras piezīmi.
(98)    Sk. Error! Bookmark not defined.zemsvītras piezīmi.
(99)    Sk. Error! Bookmark not defined.zemsvītras piezīmi.
(100)    Sk. Error! Bookmark not defined.zemsvītras piezīmi.

Briselē, 24.6.2026

COM(2026) 580 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums – EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu), ar ko groza Regulu (ES) 2018/1726 un Regulu (ES) 2024/982 un atceļ Regulu (ES) 2016/794







{SEC(2026) 580 final} - {SWD(2026) 580 final} - {SWD(2026) 581 final} - {SWD(2026) 582 final}


1. PIELIKUMS

Noziedzības veidu saraksts, kas minēts 5. panta 1. punktā:

–terorisms,

–organizētā noziedzība,

–narkotiku tirdzniecība,

–nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbības,

–ar kodolvielām un radioaktīvajām vielām saistīti noziegumi,

–migrantu kontrabanda,

–cilvēku tirdzniecība,

–ar mehāniskiem transportlīdzekļiem saistīti noziegumi,

–slepkavība un smagi miesas bojājumi,

–cilvēku orgānu un audu nelikumīga tirdzniecība,

–personu nolaupīšana, nelikumīga brīvības atņemšana un ķīlnieku sagrābšana,

–rasisms un ksenofobija,

–laupīšana un zādzība atbildību pastiprinošos apstākļos,

–kultūras priekšmetu, tostarp senlietu un mākslas darbu, nelikumīga tirdzniecība,

–krāpšana,

–noziegumi pret Savienības finanšu interesēm,

–iekšējās informācijas izmantošana un finanšu tirgus manipulācija,

–rekets un izspiešana,

–viltošana un izstrādājumu pirātisms,

–administratīvu dokumentu viltošana un tirdzniecība,

–naudas un maksāšanas līdzekļu viltošana,

–datornoziegumi, tostarp kiberuzbrukumi,

–korupcija,

–ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīga tirdzniecība,

–apdraudēto dzīvnieku sugu nelikumīga tirdzniecība,

–nelikumīga apdraudēto augu sugu un pasugu nelikumīga tirdzniecība,

–noziegumi pret vidi, tostarp kuģu radīts piesārņojums,

–hormonu un citu augšanas veicinātāju nelikumīga tirdzniecība,

–seksuālā vardarbība un seksuālā izmantošana, tostarp materiāli, kuros attēlota bērnu izmantošana, un uzmākšanās bērniem seksuālos nolūkos,

–ar dzimumu saistīta vardarbība,

–genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi,

–Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpums.

2. PIELIKUMS

DATU SUBJEKTU KATEGORIJAS, KAS MINĒTAS 32. PANTĀ

(1)Datu subjektu kategorijas, kas minētas 32. pantā:

(a)personas, kuras, ievērojot attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus, tur aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai līdzdalību tajā, kura apkarošana ir Eiropola kompetencē, vai kuras ir notiesātas par šādu noziedzīgu nodarījumu;

(b)personas, par kurām saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir faktiskas norādes vai pamatoti iemesli uzskatīt, ka tās izdarīs noziedzīgus nodarījumus, kuru apkarošana ir Eiropola kompetencē;

(c)personas, kuras var aicināt liecināt izmeklēšanā saistībā ar attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem vai turpmāko kriminālprocesu;

(d)personas, kuras ir cietušas attiecīgā noziedzīgā nodarījumā vai arī attiecībā uz kurām konkrēti fakti ļauj uzskatīt, ka tās varētu ciest šādā nodarījumā;

(e)kontaktpersonas un sabiedrotās personas un

(f)personas, kuras var sniegt informāciju par attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

(2)“Kontaktpersonas un sabiedrotās personas”, kas minētas 1. punkta e) apakšpunktā, ir personas, par kurām ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka no viņām var iegūt analīzei būtisku informāciju par personām, kas minētas šā pielikuma 1. punkta a) un b) apakšpunktā, ja šīs personas nav iekļautas kādā no personu kategorijām, kas minētas 1. punkta a)–d) un f) apakšpunktā. “Kontaktpersonas” ir personas, kuras tikai atsevišķos gadījumos kontaktējas ar 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām personām. “Sabiedrotās personas” ir personas, kuras regulāri kontaktējas ar 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām personām.

(3)Ja analīzes laikā jebkurā brīdī, pamatojoties uz nopietnām un apstiprinātām norādēm, noskaidrojas, ka persona būtu jāiekļauj personu kategorijā, kā noteikts šajā pielikumā, kas nav tā kategorijā, kurā tā ir iekļauta sākotnēji, Eiropols var apstrādāt tikai tādus datus par šādu personu, kuri ir atļauti saskaņā ar minēto jauno kategoriju, un visus citus datus dzēš.

(4)Ja, pamatojoties uz šādām norādēm, noskaidrojas, ka persona būtu jāiekļauj divās vai vairākās kategorijās, kā noteikts šajā pielikumā, Eiropols var apstrādāt visus datus, kuri ir atļauti atbilstīgi šādām kategorijām.

Eureka pievieno saites un definīcijas…