1.   Ar šo lēmumu nosaka ES integrētos krīzes situāciju politiskās reaģēšanas (IPCR) mehānismus. Ar IPCR mehānismiem atbalsta savlaicīgu koordināciju un reaģēšanu Savienības politiskajā līmenī krīzes situācijās, kuras rodas Savienībā vai ārpus tās un kurām ir plaša ietekme vai politiska nozīme.

2.   IPCR sniedz Padomei rīkus un elastību, kas vajadzīgi, lai lemtu par Savienības reaģēšanas vadīšanu, tostarp izmantojot ātras konsultācijas un iespējamus priekšlikumus rīcībai. Padomes prezidentūra nodrošina politisko kontroli un stratēģisko vadību visos IPCR procesa posmos, pilnībā ņemot vērā Komisijas un AP kompetences.

3.   Lai uz krīzēm Savienības politiskajā līmenī reaģētu saskaņoti, efektīvi un laicīgi, IPCR ir jābūt vienam mehānismu kopumam. Padome izmanto IPCR, lai politiskā līmenī koordinētu reaģēšanu uz solidaritātes klauzulas piemērošanas pieprasīšanu, kā noteikts Padomes Lēmuma 2014/415/ES 1. panta 2. punktā, ievērojot LESD 222. panta 3. punktu.

4.   Minētie mehānismi neaizstāj spēkā esošos Savienības mehānismus vai pasākumus.

1.    IPCR ir divi aktivizēšanas režīmi, par kuriem atkarībā no krīzes smaguma un reaģēšanas vajadzībām lemj prezidentūra:

2.    IPCR ietver atbalsta elementus, kas ir būtiski, lai nodrošinātu uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšanu Padomē un efektīvu politikas koordināciju Savienības līmenī. Minētie atbalsta elementi ir šādi:

3.   Lai pastiprinātu lēmumu pieņemšanu Savienības politiskajā līmenī, 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem atbalsta elementiem ir šādas iezīmes:

1.   Krīzes gadījumā lēmumu aktivizēt IPCR pieņem prezidentūra. Jebkura dalībvalsts var aicināt prezidentūru to darīt.

2.   Pēc solidaritātes klauzulas piemērošanas pieprasīšanas prezidentūra saskaņā ar Lēmuma 2014/415/ES 5. panta 1. punktu nekavējoties pilnībā aktivizē IPCR mehānismus, ja tie jau netiek izmantoti.

3.   Ja nav pieprasīta solidaritātes klauzulas piemērošana, prezidentūra pirms aktivizēšanas apspriežas attiecīgā gadījumā ar skartajām dalībvalstīm, kā arī ar Komisiju un AP.

4.   Prezidentūrai atbalstu un padomus sniedz PĢS. Prezidentūra var lūgt speciālās zināšanas arī no Komisijas dienestiem un EĀDD, ievērojot to attiecīgās funkcijas un pienākumus, kā arī no attiecīgām Savienības aģentūrām, dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm vai organizācijām.

5.   Lēmumu aktivizēt IPCR informācijas apmaiņas režīmā var pieņemt arī PĢS, Komisijas dienesti un EĀDD, savstarpēji vienojoties un apspriežoties ar prezidentūru.

6.   Atkarībā no krīzes attīstības un politiskajām vajadzībām prezidentūra var jebkurā brīdī nolemt pastiprināt vai samazināt mehānismu darbību, mainot no viena aktivizēšanas režīma uz otru. Tik ilgi, kamēr solidaritātes klauzulas piemērošanas pieprasīšana turpina būt aktīva, IPCR ir pilnīgas aktivizēšanas režīmā.

7.   Prezidentūra paziņo Padomes Ģenerālsekretāram par lēmumu aktivizēt IPCR. PĢS nekavējoties informē Komisiju un AP, kā arī Eiropadomes priekšsēdētāja kabinetu.

1.   Lai nodrošinātu Savienības rīcībpolitiku un darbību konsekvenci, IPCR mehānismu īstenošanas pārraudzību parasti veic Pastāvīgo pārstāvju komitejas līmenī. Prezidentūra nekavējoties informē Pastāvīgo pārstāvju komiteju par krīzes galvenajiem aspektiem un par paredzēto procedūru.

2.   Prezidentūra, ņemot vērā krīzes raksturojumu un ar to saistītās politiskās reaģēšanas vajadzības, pieņem lēmumu apspriest jautājumus attiecīgajās Padomes darba sagatavošanas struktūrās saskaņā ar Padomes reglamentu. Atkarībā no konkrētā gadījuma sešu mēnešu rotējošā prezidentūra saskaņo ar AP pārstāvjiem, kuri vada attiecīgās Padomes darba sagatavošanas struktūras, kā arī vajadzības gadījumā ar Militārās komitejas priekšsēdētāju to, kam piešķirama atbildība par minēto struktūru sanāksmju sasaukšanu.

1.   Apaļā galda sanāksmju mērķis ir apzināt un izpētīt krīzes situāciju, lai varētu pieņemt pienācīgi pamatotus politiskus lēmumus.

2.   Apaļā galda sanāksmes sasauc pēc prezidentūras iniciatīvas, izmantojot PĢS atbalstu un padomus.

3.   Prezidentūra lemj par apaļā galda sanāksmju sastāvu. Komisijas dienesti un EĀDD tiek aicināti piedalīties minētajās sanāksmēs un sniegt ieguldījumu savas kompetences attiecīgajās jomās. Piedalīties aicina arī Eiropadomes priekšsēdētāja kabinetu. Vajadzības gadījumā aicina piedalīties skartās dalībvalstis un citas attiecīgās ieinteresētās puses un ekspertus konkrētos jautājumos, tostarp pārstāvjus no trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, un Savienības terorisma apkarošanas koordinatoru.

4.   Informācijas apmaiņas režīmā, ja prezidentūra sasauc apaļā galda sanāksmi, apaļā galda sanāksmes galvenais uzdevums ir pārraudzīt situāciju, izvērtēt informācijas prasības un novērtēt, vai ir vajadzīga pilnīga aktivizēšana. Pilnīgas aktivizēšanas gadījumā apaļā galda sanāksmes dalībnieki prezidentūras vadībā vajadzības gadījumā sagatavo, izstrādā un atjaunina projektus rīcības priekšlikumiem, ko, ja vajadzīgs, iesniedz Padomei apspriešanai un lēmuma pieņemšanai.

1.   ISAA atbalsta funkcija sagatavo ziņojumus, lai sniegtu noderīgu informāciju diskusijām apaļā galda sanāksmēs, Padomes un tās darba sagatavošanas struktūru un Eiropadomes sanāksmēs.

2.   ISAA ziņojumus izstrādā atbilstoši Padomes prezidentūras noteiktajām Savienības politiskā līmeņa vajadzībām. Šajā nolūkā prezidentūra pēc apspriešanās ar Komisijas dienestiem un EĀDD izdod politiskas un stratēģiskas vadlīnijas un, ja vajadzīgs, atjaunina tās.

3.    ISAA atbalsta funkcija dod iespēju:

Šajā nolūkā dalībvalstis un attiecīgās Savienības aģentūras un struktūras cenšas atbalstīt šo darbu un laikus sniegt attiecīgu informāciju.

4.   ISAA ir informācijas apmaiņas instruments, kas sniedz ieguldījumu dalībvalstīm un atbalsta Komisijas un AP darbības.

5.   ISAA izstrādā Komisijas dienesti un EĀDD, ievērojot savas attiecīgās lomas un atbildību un esošo līdzekļu un spēju robežās. ISAA pamatā ir arī attiecīga informācija un analīze, ko sniedz dalībvalstis (piemēram, attiecīgie valstu krīžu centri), jo īpaši tīmekļa platformā, un Savienības aģentūras.

6.   Pēc IPCR aktivizēšanas un līdz to deaktivizēšanai šis atbalsts ir pieejams pastāvīgi. To sniedz prezidentūrai un Padomei savlaicīgi visā krīzes laikā, tādējādi ļaujot proaktīvi rīkoties, lai krīzi pārvarētu. Atkarībā no tā, kā krīze attīstās, prezidentūra var nolemt pastiprināt vai samazināt ISAA atbalstu. Tiek turpināta regulāra pārraudzība no sektoriālajiem Savienības avotiem.

7.   Atkarībā no krīzes rakstura Pastāvīgo pārstāvju komiteja var atļaut trešām valstīm un starptautiskajiem partneriem, piemēram, Šengenas asociētajām valstīm, piekļūt ISAA ziņojumiem par konkrētu krīzi.

1.   Specializēta tīmekļa platforma, ko izstrādā un pārvalda PĢS, ir svarīgs IPCR rīks, kas darbojas kā elektronisks centrs starp attiecīgām ieinteresētām pusēm.

2.   Šī platforma ir pieejama tikai personām, ko norīkojušas attiecīgās ieinteresētās puses, proti, Padomes Ģenerālsekretariāts (Padomes un Eiropadomes vārdā), dalībvalstis, Komisija, EĀDD (AP vārdā) un attiecīgās Savienības aģentūras.

3.   Lai veicinātu informācijas, jo īpaši sensitīva rakstura informācijas, apmaiņu tīmekļa platformā, informācija netiek izpausta pusēm, kas nav 2. punktā minētās attiecīgās ieinteresētās puses, ja vien to nav skaidri atļāvusi Pastāvīgo pārstāvju komiteja. PĢS sadarbībā ar prezidentūru palīdz atbildēt uz informācijas pieprasījumiem, kas saņemti no šādām pusēm.

4.   Lai izvairītos no dublēšanās, tīmekļa platforma neaizstāj Savienības sektoriālos tīmekļa rīkus, un minētie rīki neaizstāj platformu. Apmaiņu ar informāciju, kas klasificēta augstāk par RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmeni, veic, izmantojot attiecīgos akreditētos kanālus.

5.   Tīmekļa platforma ir pieejama pat bez IPCR aktivizēšanas, īpaši attiecīgai vispārējai informācijai, mācībām, gūtajai pieredzei un apmācībai, kā arī IPCR kontaktpunktiem. Katram IPCR aktivizēšanas gadījumam tiek izveidota krīzes lapa.

6.   Krīzes gadījumā bez IPCR aktivizēšanas PĢS – vienojoties ar prezidentūru – var izveidot “pārraudzības lapu”, iespējams, pēc attiecīgās dalībvalsts, Komisijas dienestu vai EĀDD pieprasījuma. Šī lapa atvieglo informācijas apmaiņu un darbotos kā repozitorijs viegli pieejamiem ziņojumiem un informācijai par situāciju. Pārraudzības lapas izveide nenozīmē, ka tiks izstrādāti ISAA ziņojumi.

7.   IPCR tīmekļa platformā tiek iekļauti arī īpaši tematiski forumi vai “centri”, kurus paredzēts izmantot jo īpaši laikā, kad nav krīzes, sadarbības tīklu veidošanai, informācijas apmaiņai un sadarbībai, lai sekmētu sagatavotību krīzes pārvaldībai.

8.   Plānojot strukturālas pārmaiņas platformā, PĢS apspriežas ar prezidentūru un Padomes delegācijām.

1.   Prezidentūra ar PĢS atbalstu turpina izstrādāt un, ja vajadzīgs, atjaunina jau esošās IPCR standartprocedūras (“IPCR SOP”), lai skaidri noteiktu procedūras, kā arī darbības, ko IPCR procesā sagaida no katra rīcībspēka. Dalībvalstis, Komisijas dienestus un EĀDD aicina sniegt savu ieguldījumu. Katru jauno IPCR SOP versiju iesniedz Pastāvīgo pārstāvju komitejai apstiprināšanai.

2.   Eiropas Komisija un EĀDD, ievērojot savas attiecīgās lomas un atbildību, izstrādā ISAA standartprocedūras atbilstoši IPCR SOP, kurās sīki apraksta ISAA sagatavošanu un kārtību, kādā tiek integrēta dalībvalstu sniegtā informācija.

1.   Lai vēl vairāk stiprinātu spēju Savienības politiskajā līmenī ātri reaģēt uz krīzēm, izstrādā sagatavotības pasākumus un saziņas stratēģijas satvaru. Šo pasākumu pamatā būs svarīgākās problemātiskās jomas, kas saistītas ar iespējamo IPCR aktivizēšanu, un tie balstīsies uz IPCR sagatavotības politiku un ar to saistīto programmu, kuras mērķis būs uzlabot visas IPCR funkcijas sastāvdaļas.

2.   Sagatavotības politiku iesniedz Padomei apstiprināšanai. Ar sagatavotības programmu iepazīstina Pastāvīgo pārstāvju komiteju.

3.   Lai uzlabotu visu attiecīgo ieinteresēto pušu zināšanas un gatavību, organizē speciālu apmācību par procedūrām un rīkiem, ko izmanto krīžu laikā, kad ir vajadzīga koordinācija Savienības politiskajā līmenī.

4.   IPCR sagatavotības politika paredz starpsektoriālas mācības un nosaka procedūras un kārtību, kādā tiek plānotas mācības, kas ietver IPCR. IPCR mācības organizē prezidentūra ar PĢS atbalstu, un tajās brīvprātīgi iesaistās dalībvalstis. Šajā darbā cieši iesaista Komisiju un AP, ko vajadzības gadījumā aicina sniegt ieguldījumu. Visās mācībās, kas ietver IPCR, ievēro IPCR sagatavotības politiku.

5.   IPCR sagatavotības politika palīdz arī uzlabot saziņu ar sabiedrību un vēstījuma saskaņotību krīzes laikā. Šo darbu var atbalstīt neformālais krīzes saziņas koordinatoru tīkls (“CCN”).

6.   Tiks apzināta pieredze, kas gūta mācībās un pielietojot IPCR mehānismus reālās situācijās. Saistībā ar gūto pieredzi īstenos strukturētu procesu.

1.   Prezidentūra nekavējoties informē Eiropas Parlamentu par IPCR aktivizēšanu.

2.   Saskaņota saziņas stratēģija, tostarp ar kopīgām ziņām, ir daļa no reaģēšanas pasākumiem, kas paredzēti IPCR aktivizēšanas gadījumā.

1.   Šajā lēmumā paredzēto īstenošanas kārtību pārskata atbilstīgi apzinātajām vajadzībām un jebkurā gadījumā 12 mēnešos pēc deaktivizēšanas, lai nodrošinātu, ka tiek apzinātas un izvērtētas attiecīgās atziņas. Šādu pārskatīšanu veic Padome, pamatojoties uz dalībvalstu, Komisijas un AP sniegto ieguldījumu.

2.   Vajadzības gadījumā šo lēmumu var pārskatīt, jo īpaši, lai ņemtu vērā vajadzības, ko Padome ir apzinājusi pārskatīšanas kontekstā, ievērojot Lēmuma 2014/415/ES 9. panta 3. punktu.